7.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/15

(1)

Direktīva 2006/88/EK nosaka obligātos akvakultūras dzīvnieku slimību profilakses pasākumus, kas paredzēti kompetento iestāžu, akvakultūru nozares uzņēmēju un citu ar šo nozari saistītu personu informētības un sagatavotības uzlabošanai, kā arī obligātos kontroles pasākumus, kas jāpiemēro, ja rodas aizdomas par noteiktām ūdensdzīvnieku slimībām vai rodas šādu slimību uzliesmojums. Šī direktīva no 2008. gada 1. augusta atceļ un aizstāj Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīvu 91/67/EEK, kura attiecas uz dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē akvakultūras dzīvnieku un produktu laišanu tirgū (2),

(2)

Direktīvas 2006/88/EK 44. panta 1. punkts nosaka, ka, ja dalībvalsts, par ko nav zināms, vai tajā ir sastopama viena vai vairākas IV pielikuma II daļā uzskaitītās neeksotiskās slimības, taču kas nav pasludināta par vienas vai vairāku tādu slimību neskartu, izstrādā uzraudzības programmu, lai iegūtu slimības neskartas teritorijas statusu attiecībā uz vienu vai vairākām slimībām, tā iesniedz šo programmu apstiprināšanai saskaņā ar regulatīvo procedūru.

(3)

Direktīvas 2006/88/EK 44. panta 1. punkts arī nosaka, ka, ja uzraudzības programma ir paredzēta atsevišķiem iecirkņiem un zonām, kas aptver mazāk par 75 % no dalībvalsts teritorijas, un zonu vai iecirkni veido ūdens sateces baseins, kas nav kopīgs ar citu dalībvalsti vai trešo valsti, ievēro citu procedūru, kā norādīts Direktīvas 2006/88/EK 50. panta 2. punktā, tai skaitā iesniedz paraugu veidlapas Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajai komitejai (“Komiteja”).

(4)

Direktīvas 2006/88/EK 44. panta 2. punkts nosaka, ka, ja dalībvalsts, par ko zināms, ka tajā ir sastopama viena vai vairākas IV pielikuma II daļā minētās neeksotiskās slimības, izstrādā izskaušanas programmu vienai vai vairākām slimībām, tā iesniedz minēto programmu apstiprināšanai saskaņā ar regulatīvo procedūru.

(5)

Ja dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 49. panta 1. punktu vēlas iegūt slimības neskartas teritorijas statusu attiecībā uz vienu vai vairākām minētās direktīvas IV pielikuma II daļā uzskaitītajām neeksotiskajām slimībām, tā iesniedz pierādījumus, lai atbilstīgi regulatīvajai procedūrai tā tiktu pasludināta par slimības neskartu teritoriju.

(6)

Direktīvas 2006/88/EK 50. panta 1. punkts nosaka, ka dalībvalsts var pasludināt savā teritorijā esošu zonu vai iecirkni par vienas vai vairāku IV pielikuma II daļā uzskaitīto neeksotisko slimību neskartu, ievērojot zināmus nosacījumus. Dalībvalsts, kas sagatavo šādu paziņojumu, iesniedz to Komitejai atbilstoši šā panta 2. punktā izklāstītajai procedūrai.

(7)

Turklāt Direktīvas 2006/88/EK 50. panta 3. punkts nosaka, ka, ja šī zona vai iecirknis veido vairāk nekā 75 % no dalībvalsts teritorijas vai arī šo zonu vai iecirkni veido ūdens sateces baseins, kas ir kopīgs ar citu dalībvalsti vai trešo valsti, šīs direktīvas 50. panta 2. punktā minēto kārtību aizstāj ar regulatīvo procedūru.

(8)

Nepieciešams izstrādāt detalizētus noteikumus, kas precizē, kādos gadījumos uzraudzības programmas un paziņojumi par slimības neskartas teritorijas statusu jāapstiprina atbilstīgi regulatīvajai procedūrai.

(9)

Jāizveido saraksti, kuros uzskaitītas dalībvalstis, zonas vai iecirkņi, uz ko attiecas uzraudzības vai izskaušanas programmas, kuras tiek apstiprinātas atbilstīgi regulatīvajai procedūrai, vai kam ir apstiprināts slimības neskartas teritorijas statuss.

(10)

Jāizstrādā veidlapu paraugi, ko izmantot uzraudzības programmu iesniegšanai apstiprināšanai un šādu programmu paziņošanai. Jāizveido arī veidlapas paraugs dalībvalstīm, ko izmantot, lai ziņotu par noteiktu izskaušanas programmu un uzraudzības programmu attīstību. Turklāt jāizstrādā veidlapas paraugs, ko izmantot, iesniedzot slimības neskartas teritorijas statusa pieteikumu apstiprināšanai un pasludinot šādu statusu.

(11)

Komisijas 2008. gada 25. aprīļa Lēmuma 2008/425/EK, ar ko nosaka standarta prasības attiecībā uz tām valsts programmām konkrētu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolēšanai un uzraudzībai, ko dalībvalstis iesniedz, lai saņemtu Kopienas finansējumu (3), V pielikumā ir ietverta sīka izmaksu analīze programmām, kuru realizēšanai dalībvalsts vēlas saņemt finansiālu atbalstu. Kopienas tiesību aktu konsekvences labad veidlapas paraugam, kas paredzēts izskaušanas programmu iesniegšanai apstiprināšanai saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK, jāatbilst šajā pielikumā iekļautajam paraugam.

(12)

Lai izvērtētu, kā darbojas apstiprinātās uzraudzības programmas un apstiprinātās izskaušanas programmas, kuras nefinansē Kopiena, reizi gadā no dalībvalstīm nepieciešams saņemt informāciju. Šā iemesla dēļ Komisijai katru gadu jāiesniedz ziņojums. Tā kā uz izskaušanas programmām, kuras finansē Kopiena, attiecas Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmums 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (4), dalībvalstis ziņo par šo programmu tehniskajiem un finansiālajiem jautājumiem atbilstoši šim lēmumam.

(13)

Komisijai un citām dalībvalstīm jābūt iespējai elektroniskā veidā piekļūt uzraudzības programmu paziņojumiem un paziņojumiem par slimības neskartas teritorijas statusu, ko dalībvalstis iesniedz Komitejai. Internetā izvietota informācijas vietne ir tehniski visvieglākais risinājums, jo tā nodrošina ērtu piekļuvi šādiem paziņojumiem.

(14)

Saskaņā ar Direktīvu 91/67/EEK turpmāk minētie lēmumi apstiprināja slimības neskartas zonas, zivju audzētavas un programmas, kas paredzētas slimības neskartas teritorijas statusa iegūšanai: Komisijas 2002. gada 22. aprīļa Lēmums 2002/308/EK, ar ko izveido apstiprināto zonu un apstiprināto saimniecību sarakstu attiecībā uz vīrusu hemorāģisko septicēmiju (VHS) vai infekciozo hematopoētisko nekrozi (IHN), vai abām šīm slimībām (5), Komisijas 2002. gada 18. aprīļa Lēmums 2002/300/EK, ar kuru izveido apstiprināto zonu sarakstu attiecībā uz Bonamia ostreae un/vai Marteilia refringens  (6), Komisijas 2003. gada 28. augusta Lēmums 2003/634/EK, ar ko apstiprina programmas par apstiprinātu zonu statusu un apstiprinātu saimniecību statusu iegūšanu neapstiprinātās zonās saistībā ar zivju vīrusu hemorāģisko septicēmiju (VHS) un infekciozo hematopoētisko nekrozi (IHN) (7), kā arī Komisijas 1994. gada 25. oktobra Lēmums 94/722/EK, ar ko apstiprina Francijas iesniegto programmu attiecībā uz bonamiozi un marteiliozi (8).

(15)

Direktīvā 2006/88/EK noteiktie slimības neskartas teritorijas statusa kritēriji attiecībā uz visas dalībvalsts teritorijas, kontinentālo zonu un audzētavu apstiprināšanu neapstiprinātās zonās ir identiski Direktīvā 91/67/EEK noteiktajiem kritērijiem.

(16)

Tādējādi apstiprinātas kontinentālās zonas un audzētavas saskaņā ar Direktīvu 91/67/EEK nav jāpaziņo Komitejai saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK. Tās jāiekļauj arī zonu un iecirkņu sarakstā, kam var piekļūt internetā, kā ir noteikts šajā lēmumā.

(17)

Tomēr Direktīvā 2006/88/EK nav definēts piekrastes zonas jēdziens. Tādēļ zonas, kurām apstiprināts slimības neskartas piekrastes zonas statuss saskaņā ar Direktīvu 91/67/EEK, dalībvalstīm jāizvērtē atkārtoti, un saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK jāiesniedz jauns pieteikums vai, ja nepieciešams, jauns paziņojums.

(18)

Tādēļ Lēmums 2002/300/EK un Lēmums 2002/308/EK jāatceļ no 2009. gada 1. augusta, tādējādi dodot dalībvalstīm pietiekami daudz laika jaunu paziņojumu vai pieteikumu iesniegšanai attiecībā uz šīm piekrastes zonām.

(19)

Direktīvā 91/67/EEK nav norādītas atšķirības starp uzraudzības un izskaušanas programmām. Tomēr, tā kā prasības, kas attiecas uz šīm programmām, ir identiskas, jāuzskata, ka saskaņā ar Lēmumu 2003/634/EK un Lēmumu 94/772/EK apstiprinātās programmas atbilst Direktīvai 2006/88/EK. Lai noteiktu, kuras no šīm programmām jāuzskata par uzraudzības vai par izskaušanas programmām un kuras jāiekļauj atbilstošos sarakstos, kas noteikti šajā lēmumā, dalībvalstīm līdz 2009. gada 30. aprīlim jāsniedz Komisijai informācija par šīm programmām.

(20)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

visu dalībvalsts teritoriju;

b)

iecirkņus vai to grupas, kas aizņem vairāk nekā 75 % no attiecīgās dalībvalsts piekrastes zonas attiecībā uz slimībām, kas skar tikai sālsūdenī dzīvojošās sugas;

c)

zonas un iecirkņus vai to grupas, kas aizņem vairāk nekā 75 % no attiecīgās dalībvalsts kontinentālās zonas attiecībā uz slimībām, kas skar tikai saldūdenī dzīvojošās sugas;

d)

zonas un iecirkņus vai to grupas, kas aizņem vairāk nekā 75 % no attiecīgās dalībvalsts kontinentālās un piekrastes zonas attiecībā uz slimībām, kas skar gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošās sugas;

e)

zonas un iecirkņus, kas sastāv no ūdens sateces baseiniem, kas tiek dalīti ar citu dalībvalsti vai trešo valsti.

a)

uzraudzības programmām, kas apstiprinātas saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 44. panta 1. punkta pirmo daļu;

b)

izskaušanas programmām, kuras nefinansē Kopiena un kuras ir apstiprinātas saskaņā ar minētās direktīvas 44. panta 2. punkta pirmo daļu.

a)

Komisija un citas dalībvalstis varētu piekļūt Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgai komitejai (“Komiteja”) iesniegtajiem uzraudzības programmu paziņojumiem saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 44. panta 1. punkta ceturto daļu un 50. panta 2. punktu;

b)

Komisija un citas dalībvalstis varētu piekļūt Komitejai iesniegtajiem paziņojumiem par slimības neskartas teritorijas statusu saskaņā ar minētās direktīvas 50. panta 2. punktu;

c)

publiski būtu pieejams saraksts ar zonām un iecirkņiem, kuros darbojas apstiprināta uzraudzības programma vai kuri pasludināti par slimības neskartiem saskaņā ar minētās direktīvas 50. panta 2. punktu.

a)

VHS un IHN saskaņā ar Lēmumu 2003/634/EK;

b)

bonamiozi un marteiliozi saskaņā ar Lēmumu 94/722/EK.

a)

informāciju par programmu ģeogrāfiskajām robežām;

b)

informāciju par iepriekšējiem četriem programmu ieviešanas gadiem, kā paredz VI pielikums.