31999Y1009(01)

Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai

(Paziņojums dalībvalstīm, kas ietver priekšlikumus par attiecīgiem pasākumiem)

(Dokuments attiecas uz Eiropas Ekonomisko zonu)

(1999/C 288/02)

1. IEVADS

(1) Komisija 1994. gadā pieņēma pirmās pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu grūtības nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai [1]. Pamatnostādņu spēkā esamību pagarināja līdz 1999. gada 31. decembrim [2]. Komisija 1997. gadā pievienoja īpašus noteikumus par lauksaimniecību [3].

(2) Ar šīm pamatnostādnēm, kas pamatojas uz iepriekšējām pamatnostādnēm, Komisija vēlas izdarīt dažus grozījumus un skaidrojumus, ko rosina vairāki faktori. Pirmkārt, iekšējā tirgus izveide prasa pastāvīgi stingrāk uzraudzīt valsts atbalstu. Sestais un septītais pārskats par valsts atbalstu rūpniecībai un dažām citām nozarēm Eiropas Savienībā [4] atklāj ad hoc atbalsta apjoma pieaugumu galvenokārt grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, neņemot vērā atbalstu, ko jaunajās Vācijas zemēs ir piešķīris Treuhandanstalt vai Bundesanstalt für vereinigungsbedingte Sonderaufgaben.Vienotas valūtas izmantošanas sākums arī paātrinās tendenci palielināt Kopienas iekšējo tirdzniecību, kas glābšanai un pārstrukturēšanai paredzētā atbalsta ietekmi uz konkurences apstākļiem Kopienā darīs arvien asāk izjūtamu. Turklāt Komisija savā rīcības plānā attiecībā uz vienoto tirgu [5] ir apņēmusies glābšanai un pārstrukturēšanai paredzētā atbalsta noteikumus darīt vēl stingrākus, reizē ņemot vērā to, cik svarīgi ir attiecīgie atbalsta līmeņi, mīkstinot pārstrukturēšanas sociālās sekas. Komisija tādēļ sāk skaidrot noteikumus, ko piemēro glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstam, un stingrāk formulēt pamatnostādnes, saskaņā ar kurām tā vērtēs šādu atbalstu.

(3) Valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai no bankrota un pārstrukturēšanai var uzskatīt par pamatotu, tikai ievērojot dažus nosacījumus. To var pamatot, piemēram, ar sociālās vai reģionālās politikas apsvērumiem, ar vajadzību ņemt vērā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) labvēlīgo ietekmi tautsaimniecībā vai, izņēmuma kārtā, vēlmi saglabāt konkurētspējīgu tirgus struktūru, ja uzņēmumu izzušana var radīt monopolu vai saspīlētu oligopola stāvokli.

2. DEFINĪCIJAS UN PAMATNOSTĀDŅU PIEMĒROJUMS, KĀ ARĪ TO SAISTĪBA AR CITIEM DOKUMENTIEM PAR VALSTS ATBALSTU

2.1. JĒDZIENS "GRŪTĪBĀS NONĀCIS UZŅĒMUMS"

(4) Kopiena nav definējusi, kas ir "grūtībās nonācis uzņēmums".Tomēr šajās pamatnostādnēs Komisija uzskata, ka uzņēmums ir nonācis grūtībās, ja tas ar saviem resursiem vai līdzekļiem, ko spēj iegūt no saviem īpašniekiem/akcionāriem vai kreditoriem, nespēj apturēt zaudējumu rašanos, kuru dēļ gandrīz noteikti īsā vai vidēji ilgā laikā tam uzņēmējdarbība būs jāizbeidz, ja vien no ārienes neiejauksies valsts iestādes.

(5) Proti, šajās pamatnostādnēs uzņēmumu katrā ziņā un neatkarīgi no tā lieluma uzskata par nonākušu grūtībās:

a) attiecībā uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību [6] – ja vairāk nekā puse tās reģistrētā kapitāla ir zudusi [7] un vairāk nekā ceturtdaļa no minētā kapitāla ir zaudēta iepriekšējos 12 mēnešos;

vai

b) attiecībā uz sabiedrību ar neierobežotu atbildību [8] – ja vairāk nekā puse tās grāmatvedībā uzrādītā kapitāla ir zudusi un vairāk nekā ceturtdaļa no minētā kapitāla ir zaudēta iepriekšējos 12 mēnešos; vai

c) neatkarīgi no konkrētās sabiedrības veida - ja atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem tai ir piemērojama kopīga maksātnespējas procedūra.

(6) Grūtībās nokļuvuša uzņēmuma parastās pazīmes ir zaudējumu palielināšanās, apgrozījuma samazināšanās, gatavās produkcijas krājumu pieaugums, neizmantota jauda, naudas plūsmas samazināšanās, parādu palielināšanās, augoši procentu maksājumi un neto aktīvu vērtības pazemināšanās vai to nulles vērtība. Smagākajos gadījumos uzņēmums jau var būt kļuvis maksātnespējīgs vai tam var būt piemērota kopīga maksātnespējas procedūra saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Pēdējā minētajā gadījumā šīs pamatnostādnes piemēro jebkuram atbalstam, kas piešķirts šādu procesu sakarā un kas nodrošina to, ka uzņēmums turpina uzņēmējdarbību. Katrā ziņā grūtībās nonākušam uzņēmumam ir tiesības uz atbalstu tikai tad, ja tas neapšaubāmi nevar atlabt, izmantojot savus resursus vai no saviem īpašniekiem/akcionāriem vai kreditoriem iegūstamos līdzekļus.

(7) Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm jauniem uzņēmumiem [9] nav tiesību uz glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, pat ja to sākotnējais finanšu stāvoklis nav stabils. Tā, piemēram, ir, ja jauns uzņēmums rodas, likvidējot iepriekšējo uzņēmumu, vai tikai pārņem šāda uzņēmuma aktīvus [10].

(8) Uzņēmumam, kas pieder lielākai uzņēmumu grupai, parasti nav tiesību uz glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, ja vien nav iespējams pierādīt, ka grūtības ir pašam uzņēmumam un tās nav radušās, voluntāri sadalot izmaksas grupas dalībnieku starpā, un ka grūtības ir pārāk nopietnas, lai ar tām tiktu galā pati grupa.

2.2. GLĀBŠANAS UN PĀRSTRUKTURĒŠANAS ATBALSTA DEFINĪCIJA

(9) Uz glābšanas atbalstu un pārstrukturēšanas atbalstu attiecas viens pamatnostādņu kopums, jo abos gadījumus valsts iestādēm ir darīšana ar grūtībās nonākušu uzņēmumu, un glābšana un pārstrukturēšanas bieži ir vienas darbības divas daļas, pat ja tās izpaužas kā atšķirīgi procesi.

(10) Glābšanas atbalsts pēc iedabas ir pagaidu palīdzība. Tā ļauj grūtībās nonākušam uzņēmumam noturēties tik ilgi, cik vajadzīgs, lai izstrādātu pārstrukturēšanas vai likvidācijas plānu un/vai lai Komisija varētu pieņemt lēmumu par šo plānu.

(11) Pārstrukturēšana, no otras puses, pamatojas uz elastīgu, saskaņotu un vērienīgu plānu uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai. Pārstrukturēšana parasti ietver vienu vai vairākas no šādām sastāvdaļām: uzņēmuma darbības reorganizāciju un racionalizāciju, kāpinot efektivitāti, kas parasti nozīmē atteikšanos no darbībām, kuras rada zaudējumus, un to darbību pārstrukturēšanu, kuras atkal var padarīt konkurētspējīgas, kā arī, iespējams, jaunu un dzīvotspējīgu darbību izvēršanu. Finanšu pārstrukturēšanai (kapitāla ieguldīšana, parādu samazināšana) parasti ir jānotiek kopā ar fizisko pārstrukturēšanu. Pārstrukturēšanas darbības, uz ko attiecas šīs pamatnostādnes, tomēr nevar ierobežot ar finanšu atbalstu, kas paredzēts, lai vērstu par labu agrākos zaudējumus, nenodarbojoties ar šo zaudējumu cēloņiem.

2.3. PIEMĒROJUMS

(12) Šīs pamatnostādnes piemēro uzņēmumiem visās nozarēs (izņemot tos, uz kuriem attiecas EAEK dibināšanas līgums), neskarot īpašos noteikumus, kas attiecas uz grūtībās nonākušiem uzņēmumiem attiecīgā nozarē [11]. 5. nodaļa ietver īpašus noteikumus lauksaimniecībai, kas pieņemti 1997. gadā.

2.4. EK LĪGUMA 87. PANTA 1. PUNKTA PIEMĒROJAMĪBA

(13) Valsts atbalstam, kas paredzēts grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai vai pārstrukturēšanai, ir tendence radīt konkurences traucējumus. Ciktāl tā ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, uz to attiecas EK Līguma 87. panta 1. punkts.

(14) Pārstrukturēšanas atbalstam var būt dažādas formas, piemēram, kapitāla ieguldīšana, parādu norakstīšana, aizdevumi, nodokļu vai sociālās nodrošināšanas maksājumu atvieglojumi vai aizdevumu garantijas. Tomēr glābšanai, ja vien kādā citā Kopienas dokumentā par valsts atbalstu tas skaidri nav noteikts citādi, palīdzību ierobežo ar aizdevumiem vai aizdevuma garantijām (sk. 23. līdz 27. punktu).

(15) Atbalsta avots var būt jebkurā valdības [12], centrālā, reģionālā un vietējā līmenī, un tas var būt "valsts uzņēmums", kā definēts 2. pantā Komisijas 1980. gada 25. jūnija Direktīvas 80/723/EEK par atklātību finanšu attiecībās starp dalībvalstīm un valsts uzņēmumiem [13]. Tā, piemēram, glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsts var nākt no valsts pārvaldītājsabiedrībām vai ieguldījumu akciju sabiedrībām [14].

(16) Lai noteiktu, vai jauna kapitāla ieguldīšana, ko valsts iestādes veic tām piederošos uzņēmumos, ietver atbalsta elementus, kritērijs ir "tirgus ekonomikas privātā ieguldītāja" princips [15]. Tas paredz, ka finansējumu neuzskata par saistītu ar atbalstu, ja tādos pašos apstākļos racionāls privātais ieguldītājs, kas darbojas tirgus ekonomikā, būtu uzņēmumam piešķīris vai garantējis finansējumu.

(17) Ja valsts piešķir vai garantē finansējumu finanšu grūtībās nonākušam uzņēmumam, tad tomēr ir jāuzskata par iespējamu, ka finanšu pārvedumi ietver valsts atbalstu. Tādēļ par tādiem finanšu darījumiem ir iepriekš jāpaziņo Komisijai, vajadzības gadījumā izmantojot vispārējai programmai atbilstīgu paziņojumu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu [16]. Pieņēmums par atbalsta sniegšanu pastiprinās, ja visā Kopienā vai visā EEZ ir ražošanas jaudu strukturāls pārpalikums tirgū, kurā darbojas atbalsta saņēmējs uzņēmums vai kurā grūtības ir visā nozarē kopumā.

(18) Glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta novērtējumu neiespaido īpašumtiesību maiņa uzņēmumā, kas saņem atbalstu.

2.5. SADERĪBA AR KOPĒJO TIRGU

(19) Līguma 87. panta 2. un 3. punkts paredz iespēju uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu atbalstu, uz ko attiecas 87. panta 1. punkts. Izņemot atbalstu, ko sniedz, lai likvidētu dabas katastrofu vai ārkārtēju notikumu radītus postījumus (87. panta 2. punkta b) apakšpunkts), uz ko šis dokuments neattiecas, glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem var uzskatīt par saderīgu ar Līgumu, vienīgi pamatojoties uz 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Saskaņā ar šo noteikumu Komisijai ir tiesības atļaut "atbalstu, kas attīsta atsevišķas saimnieciskās darbības, ja šāds atbalsts nemaina tirdzniecības apstākļus tiktāl, ka tie būtu pretrunā vispārējām interesēm."

(20) Komisija uzskata, ka glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsts var dot ieguldījumu saimnieciskās darbības attīstībā, nemainot tirdzniecības apstākļus tiktāl, lai tie būtu pretrunā vispārējām interesēm, ja ir ievēroti šajās pamatnostādnēs izklāstītie nosacījumi.Ja glābjamie vai pārstrukturējamie uzņēmumi atrodas atbalstāmos reģionos, Komisija 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā minētos reģionālos apsvērumus ņem vērā saskaņā ar 53. un 54. punktu.

2.6. CITI KOPIENAS TIESĪBU AKTU NOTEIKUMI

(21) Būtu jāuzsver, ka Komisija nevar atļaut atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai vai pārstrukturēšanai, ja atbalsta noteikumi pārkāpj Līguma noteikumus, kas nav 87. un 88. pants, vai sekundāros tiesību aktus.

3. VISPĀRĒJI NOSACĪJUMI, KĀ PIEŠĶIRT ATĻAUJAS GLĀBŠANAS UN/VAI PĀRSTRUKTURĒŠANAS PATBALSTAM, PAR KO ATSEVIŠĶI PAZIŅOTS KOMISIJAI

(22) Šī nodaļa attiecas vienīgi uz atbalsta pasākumiem, par ko atsevišķi paziņots Komisijai. Atbilstīgi dažiem nosacījumiem Komisija var atļaut glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta programmas: šie nosacījumi ir izklāstīti 4. nodaļā.

3.1. ATBALSTS GLĀBŠANAS NOLŪKĀ

(23) Lai Komisija apstiprinātu 12. punktā definēto atbalstu glābšanas nolūkā, šim atbalstam:

a) jāsniedz atbalsts likviditātei aizdevumu garantijas vai aizdevumu formā [17]. Abos gadījumos aizdevums jāpiešķir ar procentu likmi, kas ir vismaz salīdzināma ar aizdevumu procentu likmēm veselīgiem uzņēmumiem un jo īpaši ar Komisijas pieņemtām standartlikmēm;

b) jābūt saistītai ar aizdevumiem, kas ir jāatmaksā vēlākais divpadsmit mēnešus pēc pēdējā maksājuma uzņēmumam [18];

c) jābūt pamatotai ar nopietnām sociālām grūtībām, un šis atbalsts nedrīkst citās dalībvalstis izraisīt sekas, kādas ir pārmērīgam kapitāla pieplūdumam ("spillover");

d) kopā ar paziņojumu jābūt attiecīgās dalībvalsts solījumam ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad atļauts glābšanas atbalsta pasākums, darīt Komisijai zināmu pārstrukturēšanas plānu vai likvidācijas plānu vai sniegt pierādījumu, ka aizdevums ir pilnībā atmaksāts un/vai garantija ir beigusies;

e) jābūt ierobežotai ar summu, kas vajadzīga uzņēmuma darbības turpināšanai laika posmā, kurā atbalsts ir atļauts (piemēram, algu izmaksu vai ikdienas piegāžu segšanai).

(24) Glābšanas atbalstu sākotnēji atļauj ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem vai, ja attiecīgā dalībvalsts minētajā laikā ir iesniegusi pārstrukturēšanas plānu, uz tik ilgu laiku, kamēr Komisija par plānu pieņem lēmumu. Attiecīgi pamatotos ārkārtas apstākļos un pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma Komisija sākotnējo sešu mēnešu laiku var pagarināt.

(25) Glābšanas atbalsts ir vienreizēja darbība, kas paredzēta, lai ļautu uzņēmumam turpināt darbību noteiktu laiku, kurā var novērtēt tā izredzes. No otras puses, nevar pieļaut atkārtotus glābšanas pasākumus, kas tikai saglabātu status quo, novilcinātu neizbēgamo un reizē uzkrautu saimnieciskās un sociālās problēmas citiem, efektīvākiem ražotājiem vai citām dalībvalstīm.

(26) Ja dalībvalsts nedara zināmu 23. punkta d) apakšpunktā noteikto informāciju pirms sešu mēnešu termiņa beigām un neizsaka attiecīgi pamatotu lūgumu pagarināt termiņu, Komisija sāk procesu saskaņā ar 88. panta 2. punktu.

(27) Glābšanas atbalsta apstiprināšana obligāti nenozīmē, ka vēlāk tiks apstiprināts atbalsts atbilstīgi pārstrukturēšanas plānam; tāds atbalsts būs jānovērtē atsevišķi.

3.2. PĀRSTRUKTURĒŠANAS ATBALSTS

3.2.1. Pamatprincips

(28) Pārstrukturēšanas atbalsts izraisa īpašas bažas par konkurenci, jo tā var uzvelt strukturālos pielāgojumus un ar tiem saistīto sociālo un saimniecisko problēmu neproporcionāli lielu daļu citiem ražotājiem, kas iztiek bez atbalsta, kā arī citām dalībvalstīm. Tādēļ vispārējais princips ir – atļaut piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu tikai tad, ja var pierādīt, ka atbalsts nekaitē Kopienas interesēm.Tas ir iespējams tikai tad, ja tiek ievēroti stingri kritēriji un ja konkurences traucējumus noteikti pārspēj labumi, kas izriet no uzņēmuma izdzīvošanas (jo īpaši, ja ir skaidrs, ka atlaišanas no darba, ko izraisītu uzņēmuma darbības izbeigšana, kopā ar ietekmi uz tā piegādātājiem saasinātu vietējās, reģionālās vai valsts nodarbinātības problēmas vai, sevišķi, ja uzņēmuma izzušana radītu monopolu vai saspīlētu oligopola stāvokli), un ja vajadzības gadījumā ir atbilstīgi kompensācijas pasākumi par labu konkurentiem.

3.2.2. Nosacījumi atbalsta atļaušanai

(29) Ievērojot īpašos noteikumus atbalstāmiem reģioniem, MVU un lauksaimniecības nozarei (sk. 53., 54. un 55. punktu un 5. nodaļu), Komisija apstiprinās atbalstu vienīgi ar šādiem nosacījumiem:

a) Uzņēmuma tiesības pretendēt uz atbalstu

(30) Uzņēmumam jābūt uzskatāmam par grūtībās nonākušu uzņēmumu šo pamatnostādņu nozīmē (sk. 4. līdz 8. punktu).

b) Dzīvotspējas atjaunošana

(31) Atbalsta piešķiršanas nosacījums ir īstenot pārstrukturēšanas plānu, kas attiecībā uz visiem atsevišķiem atbalsta pasākumiem jāapstiprina Komisijai.

(32) Pārstrukturēšanas plānam, kura īstenošanas laikam jābūt iespējami īsam, mērenā termiņā ir jāatjauno uzņēmuma dzīvotspēja uz ilgu laiku, pamatojoties uz reāliem apsvērumiem par turpmākiem darbības apstākļiem. Pārstrukturēšanas atbalsts tādēļ ir jāsaista ar dzīvotspējīgu pārstrukturēšanas plānu, ko uzņemas īstenot attiecīgā dalībvalsts. Plāns, kas sīki izstrādāts un jo īpaši ietver tirgus pētīj umu, ir jāiesniedz Komisijai [19]. Dzīvotspējas uzlabošana jāpanāk galvenokārt ar iekšējiem pasākumiem, kas ir pārstrukturēšanas plānā, un uz ārējiem faktoriem, piemēram, cenu un pieprasījuma svārstībām, kurus uzņēmējsabiedrība nevar jūtami ietekmēt, var pamatoties tikai tad, ja izdarītās tirgus prognozes ir vispāratzītas. Pārstrukturēšanai ir jāizbeidz darbības, kas turpinātu nest strukturālus zaudējumus pat pēc pārstrukturēšanas.

(33) Pārstrukturēšanas plānā raksturo apstākļus, kas radījuši uzņēmuma grūtības, tā nodrošinot iespēju novērtēt, vai piedāvātie pasākumi ir piemēroti. Tajā ņem vērā pašreizējo stāvokli un nākotnes perspektīvu attiecībā uz piedāvājumu un pieprasījumu attiecīgā ražojumu tirgū, inter alia, paredzot attīstības modeļus ar vislabākajām prognozēm, vissliktākajām prognozēm un vidēji veiksmīgu attīstību, kā arī uzņēmuma konkrētās priekšrocības un trūkumus. Tas ļauj uzņēmumam pāriet uz jaunu struktūru, kas tam dod ilgtermiņa dzīvotspējas perspektīvu un ļauj darboties saviem spēkiem.

(34) Plānā paredz apgrozījumu, kas uzņēmumam pēc pārstrukturēšanas ļautu segt visas izmaksas, tostarp amortizāciju un finanšu izdevumus. Paredzētai kapitāla peļņai būtu jābūt pietiekamai, lai pārstrukturētais uzņēmums pats saviem spēkiem varētu konkurēt tirgū.

c) Izvairīšanās no pārmērīgiem konkurences traucējumiem

(35) Ir jāveic pasākumi, lai cik iespējams mazinātu atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurentiem. Ja to nevar panākt, tad jāuzskata, ka atbalsts ir "pretrunā vispārējām interesēm" un tādēļ nav saderīga ar kopējo tirgu.

(36) Šis nosacījums parasti ierobežo uzņēmuma klātbūtni attiecīgā tirgū vai tirgos pēc tam, kad pārstrukturēšana ir beigusies. Ja attiecīgo(-ā) tirgu(-s) lielums [20] Kopienas un EEZ mērogā ir niecīgs vai uzņēmuma daļa attiecīgā(-os) tirgū(-os) ir niecīga, tad uzskata, ka pārmērīgu konkurences traucējumu nav. Tādēļ uzskata, ka šis nosacījums parasti neattiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, ja vien noteikumi par valsts atbalstu konkrētajā nozarē nenosaka ko citu.

(37) Uzņēmuma klātbūtnes obligāta ierobežošana vai mazināšana attiecīgā(-os) tirgū(-os) ir kompensācijas faktors par labu konkurentiem. Tam būtu jābūt samērīgam ar atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci un jo īpaši - uzņēmuma relatīvo nozīmīgumu tā tirgū vai tirgos. Komisija noteiks ierobežojumu vai samazinājuma apjomu, pamatojoties uz pārstrukturēšanas plānam pievienoto tirgus pētījumu un, ja process ir sākts, pamatojoties uz ieinteresēto pušu sniegto informāciju. Uzņēmuma klātbūtne ir jāsamazina, izmantojot pārstrukturēšanas plānu un tam pievienotos nosacījumus.

(38) Var apsvērt kompensācijas pasākumu mīkstināšanu, ja ir sagaidāms, ka šāda samazināšana vai ierobežošana radīs nepārprotamu tirgus struktūras pasliktināšanos, piemēram, netieši ietekmējot monopola vai saspīlēta oligopola stāvokļa rašanos.

(39) Kompensācijas pasākumiem var būt dažāda forma atkarībā no tā, vai uzņēmums darbojas vai nedarbojas tirgū, kurā ir jaudas pārpalikumi. Vērtējot, vai attiecīgā tirgū ir vai nav jaudas pārpalikumi, Komisija var ņemt vērā visus tās rīcībā esošos attiecīgos datus:

i) ja tirgū, ko apkalpo atbalsta saņēmējs, ir ražošanas jaudu strukturāls pārpalikums visā Kopienā vai visā EEZ, pārstrukturēšanas plānam proporcionāli saņemtajai atbalsta summai un tās ietekmei uz minēto tirgu ir jādod ieguldījums tirgus apstākļu uzlabošanā, neatgriezeniski samazinot ražošanas jaudas. Jaudas samazinājums ir neatgriezenisks, ja attiecīgie aktīvi ir padarīti pilnīgi nespējīgi sasniegt iepriekšējo ražošanas apjomu vai pārprofilēti pilnīgi citai izmantošanai. Šajā gadījumā nepietiek ar jaudas pārdošanu konkurentiem, ja vien uzņēmumu nepārdod izmantošanai ģeogrāfiskā tirgū, kurā uzņēmuma ilgstošai darbībai nevarētu būt nozīmīga ietekme uz konkurenci Kopienā. Jaudas samazināšanas prasībai ir jāveicina tas, ka atbalsta saņēmēja uzņēmuma dalība tā tirgū vai tirgos mazinās;

ii) ja, no otras puses, tirgū, ko apkalpo atbalsta saņēmējs, nav ražošanas jaudu strukturāla pārpalikuma visā Kopienā vai visā EEZ, Komisija tomēr apsver, vai nav vajadzīgi kompensācijas pasākumi.

Ja šādi kompensācijas pasākumi ietver attiecīgā uzņēmuma jaudas samazināšanu, vajadzīgo samazinājumu var sasniegt, atdalot aktīvus vai filiāles. Komisijai būs jāizskata dalībvalstu piedāvātie kompensācijas pasākumi neatkarīgi no to formas un jānosaka, vai tie ir pietiekami, lai mīkstinātu atbalsta iespējamo negatīvo ietekmi uz konkurenci.

Apsverot vajadzīgos kompensācijas pasākumus, Komisija ņem vērā tirgus stāvokli un jo īpaši tā izaugsmes pakāpi un pieprasījuma apmierināšanas pakāpi.

d) Atbalsta stingra ierobežošana

(40) Atbalsta apjoms un intensitāte ir maksimāli jāierobežo tiktāl, cik vajadzīgs, lai nodrošinātu pārstrukturēšanu, ņemot vērā finanšu resursus, kas ir uzņēmumam, tā akcionāriem vai uzņēmumu grupai, kurai tas pieder. Atbalsta saņēmējiem pārstrukturēšanas plānā ir jāizdara nozīmīgs savu resursu ieguldījums, tostarp izmantojot uzņēmuma izdzīvošanai nebūtisku aktīvu pārdošanu vai ārējo finansējumu tirgus apstākļos. Lai mazinātu konkurences traucējumus, atbalsta lielumam vai atbalsta piešķiršanas formai ir jābūt tādai, lai uzņēmums nesaņemtu pārmērīgu likvīdu aktīvu daudzumu, ko varētu izmantot agresīvām, tirgu traucējošām darbībām, kas nav saistītas ar pārstrukturēšanas procesu. Tādā sakarā Komisija pārbaudīs uzņēmuma pasīvus pēc pārstrukturēšanas, ietverot stāvokli pēc uzņēmuma parādu atlikšanas vai samazināšanas, jo īpaši tā uzņēmējdarbības turpināšanas sakarā pēc kopīgas maksātnespējas procedūras, kas pret to ierosināta saskaņā ar valsts tiesību aktiem [21]. Atbalsts nedrīkst arī finansēt jaunus ieguldījumus, kas nav būtiski uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai.

(41) Katrā ziņā ir skaidri jādara zināms Komisijai, ka atbalstu izmantos tikai uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai un ka atbalsts pārstrukturēšanas plāna īstenošanas laikā saņēmējam dos iespēju paplašināt ražošanas jaudas vienīgi tiktāl, cik ir būtiski dzīvotspējas atjaunošanai, pārmērīgi netraucējot konkurenci.

e) Īpaši nosacījumi sakarā ar atbalsta piešķiršanas atļaujām

(42) Papildus kompensācijas pasākumiem, kas izklāstīti 35. līdz 39. punktā, un ja šādus noteikumus nav pieņēmusi attiecīgā dalībvalsts, Komisija var uzlikt nosacījumus un pienākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu to, ka atbalsts nerada tādus konkurences traucējumus, kas ir pretrunā vispārējām interesēm. Piemēram, tā var prasīt, lai dalībvalsts:

i) pati veic dažus pasākumus (piem., atver dažus tirgus citiem Kopienas uzņēmējiem);

ii) uzliek dažus pienākumus saņēmējam uzņēmumam (piem., atturēties darboties kā cenu noteicējam dažos tirgos);

iii) pārstrukturēšanas laikā atturas piešķirt saņēmējam uzņēmumam citu atbalstu.

f) Pilnīga pārstrukturēšanas plāna īstenošana un nosacījumu ievērošana

(43) Uzņēmumam ir pilnībā jāīsteno Komisijas akceptētais pārstrukturēšanas plāns un jāizpilda citas saistības, kas noteiktas Komisijas lēmumā. Komisija uzskatīs, ka tad, ja plāns nav īstenots vai nav izpildīti citi pienākumi, atbalsts ir izmantots ļaunprātīgi.

(44) Ja pārstrukturēšanas darbības attiecas uz vairākiem gadiem un ietver nozīmīgas atbalsta summas, Komisija var prasīt pārstrukturēšanas atbalsta maksājumu sadalīt daļās un var katru daļu maksāt ar nosacījumu, ka:

i) pirms katra maksājuma saņem apstiprinājumu tam, ka attiecīgais pārstrukturēšanas plāna posms ir īstenots saskaņā ar paredzēto grafiku;

vai

ii) pirms katra maksājuma pati dod atļauju pēc tam, kad ir pārliecinājusies, ka plāns tiek īstenots kā paredzēts.

g) Uzraudzība un gada ziņojums

(45) Ar sīki izstrādātiem regulāriem ziņojumiem, ko iesniedz attiecīgā dalībvalsts, jādod Komisijai iespēja pārliecināties, ka pārstrukturēšanas plānu pienācīgi īsteno.

(46) Ja atbalstu sniedz lieliem uzņēmumiem, pirmais no šiem ziņojumiem parasti ir jāiesniedz Komisijai vēlākais sešus mēnešus pēc atbalsta apstiprināšanas.

Turpmāk ziņojumus sūta Komisijai vismaz vienreiz gadā noteiktā datumā, līdz pārstrukturēšanas plāna mērķus var uzskatīt par sasniegtiem. Ziņojumos jāietver visa informācija, kas vajadzīga Komisijai, lai tā varētu uzraudzīt pārstrukturēšanas programmas īstenošanu, uzņēmumam paredzēto maksājumu grafiku un tā finanšu stāvokli, kā arī to, kā tiek ievēroti nosacījumi vai pienākumi, kas izklāstīti lēmumā par atbalsta apstiprināšanu. Tajos jo īpaši jāietver visa attiecīgā informācija par jebkuru atbalstu jebkurā nolūkā, ko pārstrukturēšanas posmā uzņēmums ir saņēmis individuāli vai saskaņā ar vispārēju programmu (sk. 90. līdz 93. punktu). Ja Komisijai laikus vajadzīgs apstiprinājums dažiem svarīgākajiem datiem, piem., par slēgšanu vai jaudas samazināšanu, tā vai prasīt biežākus ziņojumus.

(47) Ja atbalstu sniedz maziem vai vidējiem uzņēmumiem, parasti pietiek ar to, ka ik gadu nosūta saņēmēja uzņēmuma bilanci un peļņas un zaudējumu aprēķinu, ja vien lēmumā par atbalsta apstiprināšanu nav izklāstīti stingrāki nosacījumi.

3.2.3. Vienreizēja atbalsta ("One time, last time") nosacījums

Lai novērstu to, ka uzņēmumiem palīdz negodīgi, pārstrukturēšanas atbalstu piešķir tikai vienreiz. Paziņojot Komisijai par plānoto pārstrukturēšanas atbalstu, dalībvalstij ir jānorāda, vai attiecīgais uzņēmums jau agrāk ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu, tostarp atbalstu, kas piešķirta pirms šo pamatnostādņu spēkā stāšanās, kā arī atbalstu, par ko nav ziņots [22]. Ja tā ir un ja kopš pārstrukturēšanas laika beigām [23] ir pagājuši mazāk kā 10 gadi vai plāna īstenošana ir apturēta, turpmāku pārstrukturēšanas atbalstu Komisija parasti atļauj tikai ārkārtējos [24] un neparedzētos apstākļos, par kuriem uzņēmums nav atbildīgs [25]. Neparedzēti apstākļi ir tādi, ko nekādā veidā nav bijis iespējams paredzēt, sagatavojot pārstrukturēšanas plānu.

(49) Šā noteikuma piemērošanu nekādi neietekmē atbalsta saņēmēja uzņēmuma īpašumtiesību maiņa pēc atbalsta piešķiršanas, kā arī tiesvedība vai administratīva procedūra, kas izraisa tā bilances uzlabošanos, samazina tās saistības vai nokārto tās iepriekšējos parādus, ja tas ir tas pats uzņēmums, kas turpina uzņēmējdarbību.

(50) Ja uzņēmums pārņem cita uzņēmuma aktīvus un jo īpaši tāda uzņēmuma, kam ir piemērota kāda no 49. punktā uzskaitītajām procedūrām vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem sākts kopīgs maksātnespējas process un kas jau pats saņēmis glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, tad uz pircēju neattiecas prasība piešķirt atbalstu tikai vienreiz, ja ir ievēroti šādi trīs nosacījumi:

a) pircējs ir skaidri nodalīts no vecā uzņēmuma;

b) pircējs ir iegādājies vecā uzņēmuma aktīvus par tirgus cenām (ar to izvairoties novirzīt jaunajam uzņēmumam atbalstu, kas samaksāta vecajam uzņēmumam);

c) likvidācija vai sanācija un vecā uzņēmuma pirkšana nav tikai paņēmiens, lai izvairītos no vienreizējā atbalsta principa piemērošanas (Komisija var noteikt, ka tas tā ir, ja, piemēram, pircēja grūtības ir bijušas skaidri paredzamas, kad tas ir pārņēmis vecā uzņēmuma aktīvus).

(51) Tomēr ir jāuzsver, ka saskaņā ar šīm pamatnostādnēm atbalstu aktīvu pirkšanai nevar atļaut, jo tas ir atbalsts sākotnējam ieguldījumam (sk. arī 7. punktu).

3.2.4. Pārstrukturēšanas plāna grozījumi

(52) Ja pārstrukturēšanas plāns ir apstiprināts, attiecīgā dalībvalsts pārstrukturēšanas laikā var lūgt Komisiju piekrist pārstrukturēšanas plāna un atbalsta summas izmaiņām. Komisija var atļaut tādas izmaiņas, ja tās atbilst šādiem nosacījumiem:

a) pārskatītajā plānā joprojām jāparedz, kā piemērotā termiņā atgūt dzīvotspēju;

b) ja atbalsta summa ir palielināta, vajadzīgajiem kompensācijas pasākumiem jābūt plašākiem par tiem, kas bijuši noteikti sākumā;

c) ja piedāvātie kompensācijas pasākumi ir mazāki par sākumā plānotajiem, atbalsta summa ir atbilstīgi jāsamazina;

d) kompensācijas pasākumu īstenošanas jaunais grafiks var atpalikt no iepriekš pieņemtā grafika tikai tādu iemeslu dēļ, ko uzņēmums vai dalībvalsts nevar ietekmēt. Ja tā nav, atbalsta summa attiecīgi jāsamazina.

3.2.5. Pārstrukturēšanas atbalsts atbalstāmos reģionos

(53) Tā kā ekonomiskā un sociālā kohēzija saskaņā ar EK Līguma 158. pantu ir prioritārs Kopienas mērķis un tā kā saskaņā ar 159. panta [26]. punktu politikai citās jomās ir jāpalīdz sasniegt šo mērķi, Komisijai, vērtējot pārstrukturēšanas atbalstu atbalstāmos reģionos, ir jāņem vērā reģionālā attīstība. Tas, ka grūtībās nonākušais uzņēmums atrodas atbalstāmā reģionā, tomēr neattaisno pieļāvīgu attieksmi pret pārstrukturēšanas atbalstu: vidējā vai ilgā termiņā tas nepalīdz reģionam mākslīgi nostiprināt uzņēmumus. Turklāt, tā kā reģionālās attīstības veicināšanai ir pieejami ierobežoti resursi, paša reģiona labā ir šos trūcīgos resursus izmantot, lai iespējami drīzāk attīstītu alternatīvas darbības, kas ir dzīvotspējīgas un noturīgas. Visbeidzot, konkurences traucējumi cik vien iespējams jāsamazina, pat sniedzot atbalstu uzņēmumiem atbalstāmos reģionos.

(54) Tādā kārtā 29. līdz 52. punktā uzskaitītie kritēriji ir vienādi piemērojami atbalstāmajiem reģioniem, pat ja ņem vērā reģionālās attīstības vajadzības. Ja noteikumos par valsts atbalstu konkrētajā nozarē nav noteikts kas cits, tad atbalstāmos reģionos nosacījumi, ar kādiem atļauj piešķirt atbalstu, attiecībā uz kompensācijas pasākumu īstenošanu tomēr var būt mazāk stingri.

Ja tas vajadzīgs reģionālās attīstības apsvērumu dēļ, prasītā jaudas samazināšana atbalstāmos reģionos ir mazāka nekā neatbalstāmos reģionos, un nošķir reģionus, kam ir tiesības uz reģionālo atbalstu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu, no tiem reģioniem, kuriem ir tiesības saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ņemot vērā to, ka pirmajos minētajos reģionālās problēmas ir smagākas.

3.2.6. Pārstrukturēšanas atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem

(55) Atbalsts, ko sniedz maziem un vidējiem uzņēmumiem [27], ir tendēts mazāk ietekmēt tirgus apstākļus nekā atbalsts, ko piešķir lieliem uzņēmumiem. Tas attiecas arī uz pārstrukturēšanas atbalstu, tādēļ 29. līdz 47. punktā izklāstītos nosacījumus nepiemēro tik stingri: pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanu MVU parasti nesaista ar kompensācijas pasākumiem (sk. 35. līdz 39. punktu), ja vien noteikumos par valsts atbalstu konkrētajā nozarē nav noteikts citādi; un prasības attiecībā uz ziņojumu saturu ir mazāk stingras (sk. 45., 46. un 47. punktu). No otras puses, vienreizēja atbalsta principu (48. līdz 51. punkts) maziem un vidējiem uzņēmumiem piemēro pilnībā.

3.2.7. Atbalsts pārstrukturēšanas sociālo izmaksu segšanai

(56) Pārstrukturēšanas plāni parasti izraisa to ietekmētās darbības samazinājumu vai atteikšanos no tās. Šādi samazinājumi bieži ir vajadzīgi racionalizācijas un efektivitātes interesēs gluži neatkarīgi no jaudas samazināšanas, ko var prasīt kā atbalsta piešķiršanas nosacījumu (jo īpaši tad, ja visā Kopienā vai visā EEZ ir ražošanas jaudu strukturāls pārpalikums – sk. 35. līdz 39. punktu). Lai kāds arī būtu tādu pasākumu iemesls, tie parasti izraisa pie uzņēmuma darbaspēka samazinājumu.

(57) Dalībvalsts darba tiesību akti var ietvert vispārējas sociālās nodrošināšanas programmas, saskaņā ar kurām atlaišanas pabalstus un priekšlaicīgas atvaļināšanās pensijas maksā tieši atlaistajiem darbiniekiem. Šādas programmas nav uzskatāmas par valsts atbalstu, uz ko attiecas 87. panta 1. punkts, ja valsts sadarbojas tieši ar darbiniekiem un uzņēmums nav iesaistīts.

(58) Līdztekus tiešajiem atlaišanas pabalstiem un priekšlaicīgas atvaļināšanās pensijām darbiniekiem, vispārējās sociālā atbalsta programmas bieži paredz, ka valdībai jāsedz pabalstu izmaksas, ko uzņēmumi piešķir atlaistajiem darbiniekiem un kas pārsniedz saistības, kas tiem paredzētas likumos vai līgumos. Ja tādas programmas ir pieejamas bez nozaru ierobežojumiem jebkuram darbiniekam, kurš atbilst nosacījumiem, kas iepriekš definēti un automātiski dod tiesības saņemt minētos pabalstus, tad neuzskata, ka šīs programmas ietver atbalstu saskaņā ar 87. panta 1. punktu uzņēmumiem, kas veic pārstrukturēšanu. No otras puses, ja šīs programmas izmanto, lai atbalstītu pārstrukturēšanu konkrētās nozarēs, tad sakarā ar to, ka tās piemēro selektīvi, tās var arī ietvert atbalstu [28].

(59) Uzņēmuma saistības saskaņā ar darba tiesību aktiem vai saskaņā ar kolektīvajiem līgumiem ar arodbiedrībām – atlaišanas pabalstu un/vai atvaļināšanās pensiju nodrošināšana – ir daļa no uzņēmuma parastajām izmaksām, kas tam ir jāsedz no saviem resursiem. Tāpēc jebkurš valsts ieguldījums šajās izmaksās ir jāuzskata par atbalstu. Tā ir neatkarīgi no tā, vai maksā tieši uzņēmumam, vai ar valsts struktūras starpniecību – darbiniekiem.

(60) Komisijai ir labvēlīga attieksme pret šādu atbalstu, jo tās ekonomiskie ieguvumi pārsniedz attiecīgā uzņēmuma intereses, atvieglojot strukturālās pārmaiņas un mazinot grūtības, un tā bieži vien tikai izlīdzina atšķirības pienākumos, ko uzņēmumiem uzliek attiecīgās valsts tiesību akti.

(61) Līdztekus tam, ka atbalsts sedz atlaišanas pabalstu un priekšlaicīgas atvaļināšanās pensiju izmaksas, atbalstu konkrētā pārstrukturēšanas gadījumā parasti sniedz, nodrošinot mācības, sniedzot ieteikumus un praktisku atbalstu cita darba atrašanā un dzīvesvietas maiņā, kā arī profesijas apguvi un palīdzību darbiniekiem, kas vēlas mainīt nodarbošanos. Komisijai šādu atbalstu uzlūko visnotaļ labvēlīgi.

(62) Pamatnostādņu 56. līdz 61. punktā raksturotā atbalsta tips skaidri jāuzrāda pārstrukturēšanas plānā, jo atbalstu sociāliem pasākumiem, kuri ir vienīgi par labu atlaistajiem darbiniekiem, neņem vērā, nosakot 35. līdz 39. punktā minēto kompensācijas pasākumu mērogu.

(63) Vispārējās interesēs Komisija pārstrukturēšanas plāna sakarā nodrošinās, lai pārstrukturēšanas ietekme dalībvalstīs, kas nav atbalsta piešķīrējas dalībvalstis, būtu cik iespējams maza.

4. ATBALSTA PROGRAMMAS MAZIEM UN VIDĒJIEM UZŅĒMUMIEM

4.1. PAMATPRINCIPI

(64) Komisija atļaus piemērot atbalsta programmas grūtībās nonākušu mazo un vidējo uzņēmumu glābšanai un/vai pārstrukturēšanai, tikai tad, ja attiecīgie uzņēmumi atbilst MVU Kopienas definīcijai. Atbilstīgi turpmāk minētiem konkrētiem noteikumiem, tādu programmu saderību novērtēs, ņemot vērā 2. un 3. nodaļā izklāstītos nosacījumus. Par atbalstu, kas ir piešķirta saskaņā ar programmu un kas neatbilst vienam no šiem nosacījumiem, ir atsevišķi jāpaziņo Komisijai, un šis atbalsts Komisijai ir iepriekš jāapstiprina.

4.2. TIESĪBAS UZ ATBALSTU

(65) Ja noteikumi par valsts atbalstu konkrētā nozarē nenosaka ko citu, piešķirot atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem saskaņā ar programmām, kas tagad atļautas, tos atbrīvo no atsevišķiem paziņojumiem tikai tad, ja attiecīgais uzņēmums atbilst vismaz vienam no 5. punktā izklāstītajiem kritērijiem. Par atbalstu uzņēmumiem, kas neatbilst nevienam no minētajiem trim kritērijiem, ir atsevišķi jāpaziņo Komisijai, lai tā varētu novērtēt, vai uzņēmumus var kvalificēt kā grūtībās nonākušus uzņēmumus.

4.3. NOSACĪJUMI GLĀBŠANAS ATBALSTA PROGRAMMU ATĻAUŠANAI

(66) Lai Komisija apstiprinātu glābšanas atbalsta programmas, tām ir jāatbilst 23. punkta a), b), c) un e) apakšpunkta nosacījumiem. Nosacījumu, kas minēts 23. punkta d) apakšpunktā, šajā nodaļā aizstāj ar šādu:

d) Glābšanas atbalstu var piešķirt ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem, kuru laikā ir jāizdara uzņēmuma stāvokļa analīze. Līdz šā laika posma beigām dalībvalsts apstiprina pārstrukturēšanas plānu vai likvidācijas plānu vai prasa saņēmējam atmaksāt aizdevumu un atbalstu atbilstīgi riska prēmijai.

Par glābšanas atbalstu, kas piešķirts uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, ir jāziņo Komisijai.

4.4. NOSACĪJUMI PĀRSTRUKTURĒŠANAS PATBALSTA PROGRAMMU ATĻAUŠANAI

(67) Komisija atļauj pārstrukturēšanas atbalsta programmu tikai tad, ja atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka saņēmējs pilnībā īsteno attiecīgās dalībvalsts apstiprinātu pārstrukturēšanas plānu, kurš atbilst šādiem nosacījumiem:

dzīvotspējas atjaunošana : piemēro 31. līdz 34. punktā izklāstītos kritērijus;

izvairīšanās no nepamatotiem konkurences traucējumiem : tā kā atbalstam MVU ir mazāka tendence traucēt konkurenci, tad 35. līdz 39. punktā izklāstīto principu –, t.i., par saņēmēja uzņēmuma klātbūtnes samazināšanu attiecīgajā(-os) tirgū(-os) – nepiemēro, ja vien noteikumos par valsts atbalstu konkrētajā nozarē nav noteikts kas cits. Programmās tomēr jāparedz, ka saņēmēja uzņēmuma pārstrukturēšanas plāna īstenošanas laikā nedrīkst palielināt jaudas;

atbalsta stingra ierobežošana : piemēro 40. un 41. punktā izklāstītos principus;

vienreizēja atbalsta ("One time, last time") princips: piemēro 48. līdz 51. punktā izklāstītos noteikumus. i) ārkārtējos un neparedzētos apstākļos, par kuriem uzņēmums nav atbildīgs;

ii) ja uzņēmums pārņem aktīvus no cita uzņēmuma, kas pats jau saņēmis glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu;

pārstrukturēšanas plāna grozījumi : pārmaiņām plānā ir jāatbilst 52. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

4.5. KOPĒJI NOSACĪJUMI GLĀBŠANAS UN/VAI PĀRSTRUKTURĒŠANAS ATBALSTA ATĻAUŠANAI

(68) Programmās ir jānosaka lielākā atbalsta summa, ko var piešķirt kādam uzņēmumam kā daļu no glābšanas un/vai pārstrukturēšanas darbības, ieskaitot gadījumus, kad plānu groza. Par atbalstu, kas ir lielāka par šo summu, ir atsevišķi jāpaziņo Komisijai. Maksimālā atbalsta summa nevar būt lielāka par 10 miljoniem eiro, ietverot atbalstu no citiem avotiem vai saskaņā ar citām programmām.

4.6. UZRAUDZĪBA UN GADA ZIŅOJUMI

(69) Atbalsta programmām nepiemēro 45., 46. un 47. punktu. Tomēr apstiprināšanas nosacījums ir ziņojumi, kas jāsniedz par programmas piemērošanu, parasti ik gadus, un kuros ir informācija, kas Komisijas instrukcijās paredzēta attiecībā uz standartizētiem ziņojumiem [29]. Ziņojumos jāietver visu atbalsta saņēmēju uzņēmumu saraksts, par katru no tiem norādot:

a) uzņēmuma nosaukumu;

b) tā nozares kodu, izmantojot NACE [30] nozaru klasifikācijas divciparu kodus;

c) darbinieku skaitu;

d) gada apgrozījumu un bilances vērtību;

e) piešķirtā atbalsta summu;

f) vajadzības gadījumā - pārstrukturēšanas atbalstu vai citu atbalstu, ko par tādu uzskata un kas ir saņemts agrāk;

g) vai saņēmējs uzņēmums ir vai nav beidzis darbību, vai tam piemērota kopīga maksātnespējas procedūra pirms pārstrukturēšanas laika beigām.

5. NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO PĀRSTRUKTURĒŠANAS ATBALSTAM LAUKSAIMNIECĪBAS NOZARĒ [31]

5.1. JAUDAS SAMAZINĀŠANA

(70) Pamatnostādņu 35. līdz 39. punkts, 55. punkts un 67. punkta b) apakšpunkts paredz, ka prasību par kompensācijas pasākumiem mazu un vidēju uzņēmumu gadījumā parasti nepiemēro, ja vien noteikumos par valsts atbalstu konkrētajās nozarēs nav paredzēts kas cits. Lauksaimniecības nozarē Komisija parasti prasa, lai kompensācijas pasākumus saskaņā ar 35. līdz 39. punktā izklāstītajiem principiem veiktu visi pārstrukturēšanas atbalsta saņēmēji neatkarīgi no to lieluma. Tomēr dalībvalstis alternatīvi var piemērot īpašos noteikumus lauksaimniecībai, kas izklāstīti 73. līdz 82. punktā.

5.2. NEIZMANTOTĀS JAUDAS DEFINĪCIJA

(71) Lauksaimniecības nozarē un saskaņā ar šīm pamatnostādnēm strukturālu jaudas pārpalikumu Komisija nosaka katrā atsevišķā gadījumā, jo īpaši ņemot vērā:

a) tirgus stabilizācijas pasākumu mērogus un tendences attiecīgajai ražojumu kategorijai pēdējos trijos gados, jo īpaši eksporta kompensācijas maksājumus un atsaukšanu no tirgus, pasaules tirgus cenu attīstību un nozaru ierobežojumus Kopienas tiesību aktos. Uzskata, ka pamatprodukcijai, uz kuru attiecas ražošanas kvotas, nav jaudas pārpalikumu;

b) attiecībā uz zivsaimniecību un ūdenssaimniecību – nozares īpašās iezīmes un Kopienas noteikumus, kas nozari regulē, un jo īpaši Pamatnostādnes par pārbaudi, ko veic attiecībā uz valsts atbalstu zivsaimniecībai un ūdenssaimniecībai [32] un Padomes Regulu (EK) Nr. 2468/98 [33].

5.3. TIESĪBAS UZ GLĀBŠANAS UN PĀRSTRUKTURĒŠANAS ATBALSTU

(72) Pamatnostādņu 65. punktu par MVU tiesībām uz glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu un, konkrētāk, par atbrīvošanu no pienākuma atsevišķi paziņot par šāda atbalsta piešķiršanu nepiemēro lauksaimniecības nozarei (ražošanai, apstrādei un tirdzniecībai). Šajā nozarē, ievērojot atbalsta programmas, kas tagad atļautas, atbalsta piešķiršanu MVU, kas neatbilst minētajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tomēr var atbrīvot no pienākuma sniegt atsevišķus paziņojumus.

5.4. JAUDAS SAMAZINĀŠANA

(73) Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma un kā alternatīvu šo pamatnostādņu vispārējiem noteikumiem attiecībā uz jaudas samazināšanu uzņēmējiem lauksaimniecības nozarē piemēro šādus noteikumus.

a) Parastos gadījumos

(74) Ja ir ražošanas jaudu strukturāls pārpalikums, piemēro 35. līdz 39. punktā izklāstīto prasību par jaudas neatgriezenisku samazināšanu vai slēgšanu. Attiecībā uz lauksaimniecības pamatprodukciju tomēr šo prasību aizstāj ar prasību, lai jaudas samazināšana vai slēgšana ilgtu vismaz piecus gadus šādi:

i) pasākumiem, kuru mērķis ir konkrēti ražojumi vai uzņēmēji, ražošanas jaudas samazinājumam parasti ir jāsasniedz 16 % [34] no tās, kam faktiski ir piešķirts atbalsts;

ii) citiem pasākumiem, kuriem nav tāda mērķa, iepriekš minētajam jaudas samazinājumam parasti būtu jāsasniedz 8 % [35] no jaudas lieluma ražojumiem ar strukturālo pārpalikumu, kam faktiski ir piešķirts pārstrukturēšanas atbalsts.

(75) Nosakot tiesības uz pārstrukturēšanas atbalstu un šī atbalsta summas, nav jāņem vērā pienākums ievērot atbilstību Kopienas kvotai un citi noteikumi, kas jāpiemēro individuāliem uzņēmējiem.

b) Īpašs gadījums attiecībā uz maziem lauksaimniecības uzņēmumiem (MLU)

(76) Šajās pamatnostādnēs MLU ir definēti kā tie lauksaimniecības nozares uzņēmumi, kuros nav vairāk par 10 gada darba uzskaites vienībām.

(77) Attiecībā uz MLU neatgriezeniska jaudas samazinājuma vai slēgšanas prasību var uzskatīt par izpildītu attiecīgā tirgus līmenī (ietvert vienīgi pārstrukturēšanas atbalsta saņēmējus vai kādu no tiem nav obligāti). Ievērojot kopējās lauksaimniecības politikas noteikumus, dalībvalstis var izvēlēties, kādu jaudas samazināšanas sistēmu tās vēlas piemērot MLU. Tādos gadījumos dalībvalstij parasti ir uzskatāmi jāparāda, ka:

i) pasākumiem, kuru mērķis ir konkrēti ražojumi vai uzņēmēji, šī sistēma attiecīgā dalībvalstī ražojumiem ar strukturāliem pārpalikumiem samazinātu ražošanas jaudu par 10 % [36] no tās, kam faktiski ir piešķirts atbalsts;

ii) citiem pasākumiem, kuriem nav tāda mērķa, tādam jaudas samazinājumam parasti būtu jāsasniedz 5 % [37]

no jaudas lieluma ražojumiem ar strukturālo pārpalikumu, kam faktiski ir piešķirta pārstrukturēšanas atbalsts. Šis samazinājums var attiekties uz ražojumiem, kas faktiski izmanto pārstrukturēšanas atbalstu, vai citiem I pielikumā minētajiem ražojumiem ar strukturālu pārpalikumu.

Dalībvalstīm ir arī jāparāda, ka jaudas samazinājums papildinātu to samazinājumu, ko piemērotu, ja nebūtu pārstrukturēšanas atbalsta.

(78) Ja jaudas samazinājumu necenšas panākt atbalsta saņēmēja līmenī, samazināšanas pasākumi ir jāīsteno vēlākais divus gadus pēc 79., 80. un 81. pantā minēto robežlielumu sasniegšanas.

c) Īpaši nosacījumi visiem lauksaimniecības nozares uzņēmējiem

(79) Šajā nozarē pat ļoti mazas atbalsta summas var atbilst Līguma 87. panta 1. punkta nosacījumiem. Tomēr, atzīstot praktiskās problēmas, kas saistītas ar jaudas samazināšanu lauksaimniecības pamatprodukcijas ražošanā (un netieši – to produktu apstrādē un tirdzniecībā, uz kuriem attiecas Līguma I pielikums), un reizē atzīstot vispārējo ieinteresētību panākt atbrīvojumu saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisija, ja ir ievēroti visi citi nosacījumi, atcels jaudas samazināšanas prasību šādos gadījumos:

i) pasākumiem, kuru mērķis ir kāda konkrēta ražojumu vai uzņēmēju kategorija - ja lēmumi, kas par labu visiem atbalsta saņēmējiem pieņemti divpadsmit secīgos mēnešos, kopumā neattiecas uz tādu ražojumu daudzumu, kas ir lielāks par 3 % no šādu ražojumu kopējās gada produkcijas attiecīgajā valstī;

ii) citiem pasākumiem, kuriem nav tāda mērķa - ja lēmumi, kas par labu visiem saņēmējiem pieņemti divpadsmit secīgos mēnešos, kopumā neattiecas uz tādu ražojumu daudzumu, kas ir lielāks par 1,5 % no lauksaimniecības ražojumu kopējās gada produkcijas attiecīgajā valstī.

(80) Pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma ģeogrāfiskās norādes attiecībā uz 79. punkta i) un ii) apakšpunktu katram pasākumam var noteikt reģionālā līmenī. Visos gadījumos valsts (vai reģiona) ražošanas apjoma noteikšana pamatojas uz parastajiem ražošanas līmeņiem (parasti uz iepriekšējo trīs gadu vidējo lielumu), un attiecībā uz atbalsta saņēmēju produkcijas daudzumu vai vērtību – ir tipiski viņu uzņēmumu produkcijai, pirms pieņemts lēmums piešķirt atbalstu.

(81) Atbrīvošana no prasības samazināt jaudu nekādā ziņā nenozīmē pielaides, sniedzot ieguldījumu atbalstu darbībām, uz kurām attiecas nozaru ierobežojumi.

(82) Gadījumos, kad ir pārsniegti ierobežojumi atbrīvojumam no jaudas samazināšanas pienākuma saskaņā ar 79., 80. un 81. punktu:

i) vajadzīgo jaudas samazinājumu nosaka, pamatojoties uz kopējo jaudu, par ko saņem atbalstu, ne tikai uz to daļu, kas pārsniedz robežlielumus;

ii) attiecībā uz saņēmējiem, kas nav MLU, kuri jau akceptēti atbalsta saņemšanai pirms robežlielumu sasniegšanas, jaudas samazinājumu var panākt ar pasākumiem, kas ir analogi MLU noteiktajiem pasākumiem saskaņā ar 76., 77. un 78. punktu.

5.5. VIENREIZĒJA ATBALSTA ("ONE TIME, LAST TIME") NOSACĪJUMS

(83) Princips, kas paredz, ka pārstrukturēšanas atbalsts būtu jāpiešķir tikai vienreiz, ir piemērojams arī lauksaimniecības nozarei. Tomēr, atkāpjoties no 48. līdz 51. punkta un 67. punkta, attiecībā uz atbalsta atsevišķu piešķiršanu un glābšanas un pārstrukturēšanas programmām, kas attiecas uz lauksaimniecības pamatprodukciju, laika posms, kurā turpmāk nedrīkst piešķirt atbalstu, ja vien nav radušies ārkārtēji un neparedzēti apstākļi, par kuriem uzņēmums nav atbildīgs, ir saīsināts līdz pieciem gadiem.

Par atkāpēm no šā principa nav atsevišķi jāziņo komisijai, ja tās īsteno saskaņā ar programmā izklāstītiem un komisijas apstiprinātiem nosacījumiem. Glābšanas un pārstrukturēšanas programmu grozījumus, kuru mērķis ir ņemt vērā tirgus attĪstĪbu, kas nav bijusi paredzama laikā, kad programmas ir apstiprinājusi komisija, izskata katrā gadījumā atsevišķi.

5.6. UZRAUDZĪBA UN GADA ZIŅOJUMS

(84) Uzraudzībai un gada ziņojumiem lauksaimniecības nozarē piemēro 3. un 4. nodaļā izklāstītos noteikumus, izņemot pienākumu iesniegt visu atbalsta saņēmēju sarakstu un dažus datus par katru no tiem (69. punkta a) līdz g) apakšpunkts). Pēdējo minēto pienākumu nepiemēro MLU programmām.

(85) Ja izmanto 73. līdz 82. punkta noteikumus, tad ziņojumā jāietver arī dati, kas rāda:

a) tās produkcijas daudzumu (vai vērtību), kas efektīvi guvusi labumu no pārstrukturēšanas atbalsta, kā arī efektīvi labumu guvušās produkcijas daudzumu (vai vērtību) un datus par jaudas samazinājumu, kas panākts, ievērojot šos punktus; vai

b) ka ir izpildīti nosacījumi, kas vajadzīgi, lai saņemtu atbrīvojumu no pienākuma samazināt jaudu saskaņā ar 79., 80. un 81. punktu.

5.7. ATBALSTĀMO REĢIONU DEFINĪCIJA

(86) Šajās pamatnostādnēs "atbalstāmie reģioni" (sk. 53. un 54. punktu) lauksaimniecības nozares uzņēmējiem ietver arī nelabvēlīgos reģionus, kas definēti Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku apvidu attīstībai un par dažu regulu grozīšanu un atcelšanu [38].

6. ATTIECĪGI PASĀKUMI SASKAŅĀ AR 88. PANTA 1. PUNKTU

(87) Komisija saskaņā ar Līguma 88. panta 1. punktu iesaka dalībvalstīm noteikt turpmāk izklāstītos pasākumus attiecībā uz tajās pastāvošajām atbalsta programmām. Komisija turpmāk atļaus īstenot atbalsta programmas, ja būs ievēroti turpmāk izklāstītie nosacījumi.

6.1. ATSEVIŠĶI PAZIŅOJUMI PAR VISU ATBALSTU, KAS PAREDZĒTS MATERIĀLIEM IEGULDĪJUMIEM PĀRSTRUKTURĒŠANAS LAIKĀ

(88) Ja liels uzņēmums saņem pārstrukturēšanas atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar šīm pamatnostādnēm, tad jebkura cita atbalsta piešķiršana pārstrukturēšanas laikā, pat ja tas ir saskaņā ar jau atļautu programmu, ietekmē Komisijas viedokli par vajadzīgo kompensācijas pasākumu apjomu.

(89) Tāda uzņēmuma pārstrukturēšanas laikā par jebkuru atbalstu, kas paredzēts materiālu ieguldījumu veicināšanai (neatkarīgi no tā, vai tā attiecas uz reģionālo attīstību, vides aizsardzību vai kādu citu mērķi) un kas piešķirta pēc 2000. gada 30. jūnija, ir atsevišķi jāpaziņo, ja vien uz to neattiecas de minimis noteikums [39].

6.2. VAJADZĪBA INFORMĒT KOMISIJU PAR JEBKURU ATBALSTU, KAS PIEŠĶIRTS SAŅĒMĒJAM UZŅĒMUMAM

(90) Ja liels uzņēmums saņem atbilstīgi šīm pamatnostādnēm piešķirto pārstrukturēšanas atbalstu, tad, lai uzraudzītu, vai Komisijas lēmumi par šādu atbalstu tiek pareizi īstenoti, ir vajadzīga liela atklātība, ņemot vērā turpmāko atbalstu, ko šāds uzņēmums varētu saņemt, pat ja to saņem saskaņā ar jau atļautu programmu un pat ja uz šādu atbalstu neattiecas atsevišķa paziņošana saskaņā ar 88. un 89. punktu.

(91) Sākot no 2000. gada 30. jūnija, paziņojumos par atbalstu kāda liela uzņēmuma pārstrukturēšanai ir jāsniedz informācija par jebkuru citu atbalstu, ko saņēmējam uzņēmumam plāno piešķirt pārstrukturēšanas laikā, ja vien uz to neattiecas de minimis noteikums.

(92) Līdzīgi arī ziņojumos, kas jāiesniedz saskaņā ar šo pamatnostādņu 45., 46. un 47. punktu, ir jānorāda viss cits atbalsts, ko plānots saņēmējam uzņēmumam piešķirt pārstrukturēšanas laikā, ja vien uz to neattiecas de minimis noteikums.

(93) Komisija patur tiesības sākt procesu saskaņā ar Līguma 88. panta 2. punktu pret visu atbalstu konkrētam uzņēmumam, ja atbalsta piešķiršana saskaņā ar apstiprinātām programmām neatbilst šo pamatnostādņu prasībām.

6.3. SPĒKĀ ESOŠU GLĀBŠANAS VAI PĀRSTRUKTURĒŠANAS PROGRAMMU PIELĀGOŠANA ATBILSTĪGI ŠĪM PAMATNOSTĀDNĒM

(94) Dalībvalstīm ir jāpielāgo spēkā esošās glābšanas un pārstrukturēšanas programmas, kas jāturpina piemērot pēc 2000. gada 30. jūnija, lai tās pēc šā datuma būtu pieskaņotas šīm pamatnostādnēm un jo īpaši 4. nodaļas prasībām.

(95) Lai Komisijai būtu iespējams uzraudzīt pielāgošanas procesu, dalībvalstīm pirms 1999. gada 31. decembra ir tai jāiesniedz visu šādu programmu saraksts. Pēc tam, un katrā ziņā līdz 2000. gada 30. jūnijam, tām ir Komisijai jāsniedz pietiekama informācija, kas dotu tai iespēju pārbaudīt, vai programmas tiešām ir pārveidotas saskaņā ar šīm pamatnostādnēm.

7. STĀŠANĀS SPĒKĀ; PAMATNOSTĀDŅU ILGUMS UN PĀRSKATĪŠANA

7.1. REĢIONĀLĀ ATBALSTA PAMATNOSTĀDŅU GROZĪŠANA

(96) Ar šo groza 4.4. punktu Pamatnostādnēs par valstu reģionālo atbalstu [40], svītrojot tekstu no vārdiem "ja vien" līdz minētā punkta beigām. Minētais dokuments sašaurināja jēdzienu "sākotnējais ieguldījums" un neļāva to attiecināt uz grūtībās nonākuša uzņēmuma daļas pirkšanu un tātad liedza tam reģionālo atbalstu. Šo sašaurināto izpratni vairs nepiemēro. Ja pērk daļu no grūtībās nonākuša uzņēmuma, tomēr ir jo īpaši jāparāda, ka ir izpildīts 4.5. punktā izklāstītais nosacījums, proti, ka darījums notiek tirgus apstākļos.

7.2. STĀŠANĀS SPĒKĀ UN ILGUMS

(97) Saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem šīs pamatnostādnes stājas spēkā to publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. Ja kādā jaunā lēmumā nav noteikts citādi, tās paliek spēkā piecus gadus.

7.3. ATBALSTS MVU

(98) Atbalstu MVU glābšanai un pārstrukturēšanai, par ko atsevišķi paziņots līdz 2000. gada 30. aprīlim, novērtēs, ņemot vērā pamatnostādnes, kas bijušas spēkā pirms šā dokumenta pieņemšanas. Šo pamatnostādņu spēkā esamības pagarinājums, par ko ir paziņots dalībvalstīm, publicējot paziņojumu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī 1999. gada 10. martā (sk. 2. zemsvītras piezīmi), tādēļ ir atjaunināts attiecībā uz šādu atbalstu.

(99) Uz visām programmām tomēr attiecas 94. un 95. punktā minētie attiecīgie pasākumi, ja ir paredzēts, ka attiecīgā programma turpinās darboties pēc 2000. gada 30. jūnija.

7.4. ATBALSTS LIELIEM UZŅĒMUMIEM

(100) Saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem Komisija novērtēs to, kā glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsts lieliem uzņēmumiem sader ar kopējo tirgu, pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm, kad tās būs publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr paziņojumus, ko Komisija reģistrējusi pirms minētās dienas, tā izskatīs, ņemot vērā kritērijus, kas bijuši spēkā paziņojuma iesniegšanas laikā.

7.5. ATBALSTS BEZ PAZIŅOJUMA

(101) Komisija novērtēs, kā ar kopējo tirgu sader jebkura glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsts, kas piešķirts bez tās atļaujas un tātad pārkāpj Līguma 88. panta 3. punktu:

a) pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm, ja viss atbalsts vai daļa no tā ir piešķirts pēc pamatnostādņu publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī;

b) pamatojoties uz atbalsta piešķiršanas laikā spēkā esošajām pamatnostādnēm visos citos gadījumos.

[1] OV C 368, 23.12.1994., 12. lpp.

[2] OV C 67, 10.3.1999., 11. lpp.

[3] OV C 283, 19.9.1997., 2. lpp. Sk. arī zemsvītras piezīmi, kas attiecas uz 5. nodaļas virsrakstu.

[4] COM(1998) 417 galīgā redakcija; COM(1999) 148 galīgā redakcija.

[5] CSE(97) galīgā redakcija.

[6] Tas jo īpaši attiecas uz uzņēmumu veidiem, kas minēti Padomes Direktīvas 78/660/EEK (OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.) 1. panta 1. punktā, kurā grozījumi jo īpaši izdarīti ar Direktīvu 90/605/EEK (OV L 317, 16.11.1990., 60. lpp.).

[7] Pēc analoģijas ar Padomes Direktīvas 77/91/EEK (OV L 26, 30.1.1977., 1. lpp.) noteikumiem.

[8] Tas jo īpaši attiecas uz uzņēmumu veidiem, kas minēti Direktīvas 90/605/EEK 1. pantā.

[9] Ja uzņēmums rada filiāli tikai kā līdzekli tās aktīvu un, iespējams, tās saistību saņemšanai, to neuzskata par jauna uzņēmuma radīšanu.

[10] Vienīgais šā noteikuma izņēmums ir gadījumi, ar ko rīkojas Bundesanstalt für vereinigungsbedingte Sonderaufgaben savu privatizācijas uzdevumu sakarā, un citi līdzīgi gadījumi Vācijas jaunajās zemēs, kas saistīti ar uzņēmumiem, kuri rodas likvidācijā vai aktīvu pārņemšanā līdz 1999. gada 31. decembrim.

[11] Tādi īpaši noteikumi ir par kuģu būvi (Regula (EK) Nr. 1540/98, OV L 202, 18.7.1998., 1. lpp.), mehānisko transportlīdzekļu ražošanu (OV C 279, 15.9.1997., 1. lpp.) un aviācijas nozari (OV C 350, 10.12.1994., 5. lpp.).

[12] Ieskaitot atbalstu ar kopfinansējumu no Kopienas līdzekļiem.

[13] OV L 195, 29.7.1980., 35. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/84/EEK (OV L 254, 12.10.1993., 16. lpp.).

[14] Sk. Tiesas 1977. gada 22. marta nolēmumu lietā 78/76 Steinike und Weinlig/Germany, [1977] ECR 595; Crédit Lyonnais/Usinor-Sacilor, Komisijas paziņojums presei IP(91) 1045.

[15] Sk. Paziņojumu par valsts uzņēmumiem ražošanas nozarē (OV C 307, 13.11.1993., 3. lpp.).

[16] Sk. jo īpaši 27. punktu Paziņojumā par valsts uzņēmumiem ražošanas nozarē.

[17] Glābšanas atbalsts banku nozarē var būt izņēmums, lai attiecīgā kredītiestāde spētu pagaidām turpināt darboties banku pakalpojumu jomā saskaņā ar spēkā esošajiem uzraudzības likumiem (Padomes 1989. gada 18. decembra Direktīva 89/647/EEK par kredītiestāžu maksātspējas koeficientu, OV L 386, 30.12.1989., 14. lpp.). Jebkādu atbalstu, kas piešķirts citādi, nekā izklāstīts b) apakšpunktā, piemēram, kapitāla ieguldīšanu vai pakārtoto aizdevumu ņems vērā, izskatot kompensācijas pasākumus attiecībā uz pārstrukturēšanas plānu saskaņā ar 35. līdz 39. punktu.

[18] Ar glābšanas atbalstu saistīto aizdevumu atmaksāšanu var segt no pārstrukturēšanas atbalsta, vēlāk saņemot Komisijas apstiprinājumu.

[19] Informācijas jautājumi, kas Komisijai vajadzīgi, lai pareizi novērtētu atbalstu, ir uzskaitīti I pielikumā.

[20] Kā definēts sakarā ar daudznozaru reģionālo atbalstu lielu ieguldījumu projektiem, (OV C 107, 7.4.1998., 7. lpp.): "Tirgus daļas noteikšanai attiecīgā ražojuma tirgus(-i) ietver ieguldījumu projektā paredzētos ražojumus un vajadzības gadījumā to aizstājējus, ko par tādiem uzskata patērētājs (ražojumu īpašību, to cenu un paredzētās izmantošanas dēļ) vai ko par tādiem uzskata ražotājs (ražošanas iekārtu elastīguma dēļ). Attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus parasti ietver EEZ vai kādu nozīmīgu tās daļu, ja konkurences apstākļus šajā apgabalā var pietiekami nošķirt no apstākļiem citos EEZ apgabalos. Vajadzības gadījumā attiecīgo(-s) tirgu(-s) var uzskatīt par globālu(-iem)." Zemsvītras piezīme nosaka, ka, ja ieguldījums attiecas uz starpproduktu ražošanu, attiecīgais tirgus var būt galaproduktu tirgus, ja lielāko produkcijas daļu nepārdod atklātā tirgū.

[21] Sk. 6. punkta trešo daļu.

[22] Attiecībā uz nepaziņotu atbalstu Komisija, veicot analīzi, ņems vērā iespēju, ka atbalsts varētu būt deklarēts kā saderīgs ar kopējo tirgu nevis kā pārstrukturēšanas atbalsts, bet citādi.

[23] Ja nav noteikts kas cits, pārstrukturēšanas laiks parasti beidzas, kad beidzas dažādu pārstrukturēšanas plānā paredzētu pasākumu īstenošanas termiņš (sk. I pielikuma V punkta sesto ievilkumu).

[24] Ņemot vērā liberalizācijas pakāpi un katras nozares īpašās iezīmes, ir jānošķir divi gadījumi:

- gaisa pārvadājumu nozarē, kas ir pilnīgi liberalizēta kopš 1997. gada, Komisija piemēros vienreizēja atbalsta principu atbilstīgi ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti pamatnostādnēs par valsts atbalstu aviācijas nozarē.

- citās nozarēs var apsvērt atkāpes, ja to Kopienas tirgu liberalizācijas ietekmē, kas iepriekš bijuši konkurencei slēgti, ir radušies jauni saimnieciski apstākļi.

[25] Šajā punktā neņem vērā atbalstu, kas līdz 1996. gada 1. janvārim piešķirta bijušās VDR uzņēmumiem un ko Komisija deklarējusi kā saderīgu ar kopējo tirgu. Turklāt punktu nepiemēro pirms 2000. gada 31. decembra paziņotam atbalstam tādiem uzņēmumiem. Tomēr Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas atbalsts parasti būtu jāpiešķir tikai vienreiz, un tā izskatīs šādus gadījumus, ņemot vērā šo principu.

[26] EK Līguma 159. pants inter alia paredz, ka "nosakot un īstenojot politiku un rīcību, kā arī ieviešot kopējo tirgu, Kopiena ņem vērā un palīdz sasniegt 158. pantā izvirzītos mērķus."

[27] Kā definēts Komisijas 1996. gada 3. aprīļa ieteikumā attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 107, 30.4.1996., 4. lpp.).

[28] Savā 1996. gada 26. septembra nolēmumā lietā C-241/94, ([1996] ECR I-4551), (Kimberly Clark Sopalin) Tiesa apstiprināja, ka Francijas iestāžu patstāvīgi izmantotā finansēšanas sistēma, izmantojot Valsts nodarbinātības fondu, varēja izraisīt to, ka daži uzņēmumi ir labvēlīgākā stāvoklī par citiem uzņēmumiem, un tādēļ šī sistēma ir kvalificējama kā atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. (Tiesas nolēmums neapšaubīja Komisijas secinājumu, ka atbalsts ir bijis saderīgs ar kopējo tirgu).

[29] Sk. 1994. gada 22. februāra vēstuli dalībvalstīm: Konkurences likums Eiropas Kopienās, IIA sējums.

[30] Saimnieciskās darbības statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā, ko publicējis Eiropas Kopienu Statistikas birojs.

[31] Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm ietver visus uzņēmējus, kas iesaistīti Līguma I pielikumā minēto ražojumu ražošanā un/vai to tirdzniecībā, ietverot zvejniecību un ūdenssaimniecību, bet pienācīgi ņemot vērā nozares īpašās pazīmes un Kopienas noteikumus, kas to reglamentē.

[32] OV C 100, 27.3.1997., 12. lpp.

[33] OV L 312, 20.11.1998., 19. lpp.

[34] Pārstrukturēšanas atbalstam, kas piešķirts atbalstāmos reģionos, ieskaitot nelabvēlīgos reģionus, jaudu samazināšanas prasību samazina par diviem procentu punktiem.

[35] Pārstrukturēšanas atbalstam, kas piešķirts atbalstāmos reģionos, ieskaitot nelabvēlīgos reģionus, jaudu samazināšanas prasību samazina par diviem procentu punktiem.

[36] Pārstrukturēšanas atbalstam, kas piešķirts atbalstāmos reģionos, ieskaitot nelabvēlīgos reģionus, jaudu samazināšanas prasību samazina par diviem procentu punktiem.

[37] Pārstrukturēšanas atbalstam, kas piešķirts atbalstāmos reģionos, ieskaitot nelabvēlīgos reģionus, jaudu samazināšanas prasību samazina par diviem procentu punktiem.

[38] OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

[39] OV C 68, 6.3.1996., 9. lpp

[40] OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

PAZIŅOJUMA FORMA PĀRSTRUKTURĒŠANAS ATBALSTA INDIVIDUĀLAI PIEŠĶIRŠANAI

I. Informācija par uzņēmumu

- Uzņēmuma nosaukums,

- Juridiskais statuss,

- Nozare, kurā tas darbojas, ar atbilstīgo NACE kodu,

- Galveno akcionāru vārdi un to līdzdalības pakāpe,

- Akcionāru nolīgumu saraksts ("cietā kodola" izveidošana, pirkuma tiesības utt.),

- Ja uzņēmums pieder grupai – visas grupas pilnīgas un atjauninātas struktūras shēmas kopija, kas rāda saiknes starp tās locekļiem (kapitālu un balsstiesības),

- Ja uzņēmums radies no aktīvu pirkšanas pēc likvidācijas vai sanācijas, iepriekšminētos datus sniedz arī par attiecīgo uzņēmumu,

- Visu galveno ražotņu atrašanās vietas visā pasaulē, norādot darbaspēku,

- Ja uzņēmumu uzskata par MVU, dalībvalstij ir jāsniedz pierādījums, ka MVU atbilst visiem Kopienas definīcijas kritērijiem. Ja tā ir, dalībvalstij ir jāpaskaidro, kāpēc uzņēmums neatbilst pārstrukturēšanas atbalsta programmai, kas vērsta uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (nav šādas programmas vai uzņēmums neatbilst kritērijiem, kas dod tiesības uz atbalstu),

- Triju pēdējo peļņas un zaudējumu aprēķinu kopijas (ja iespējams) vai vismaz jaunāko no tiem,

- Kopiju no tiesas lēmuma, ar ko iecelts administrators vai uzsākta izmeklēšana uzņēmumā.

II. Tirgus pētījumi

Dalībvalstij ir jāiesniedz pētījums par tirgu, kuru apkalpo grūtībās nonākušais uzņēmums, minot pētījumu izdarījušās organizācijas nosaukumu. Tirgus pētījumā cita starpā:

- precīzi jānosaka tirgus, uz kuru attiecas pētījums,

- jānorāda uzņēmuma galveno konkurentu nosaukumi un to daļas pasaules, Kopienas vai vietējā tirgū,

- jāparāda uzņēmuma tirgus daļu attīstība pēdējos gados,

- jānovērtē kopējā ražošanas jauda un pieprasījums Kopienas līmenī, secinot, vai tirgū ir neizmantotas jaudas, vai to nav,

- jāprognozē pieprasījuma, kopējo jaudu un cenu tendences tirgū visā Kopienā pieciem nākamajiem gadiem.

III. Atbalsta apraksts

- parāda, ka uzņēmuma grūtības ir viņa pašas grūtības un nevis sekas, ko izraisījis voluntārs izmaksu sadalījums grupā,

- paziņo, vai uzņēmums jau ir saņēmis glābšanas atbalstu un, ja tā ir, uzrāda apstiprināšanas datumu un pievieno dalībvalsts apņemšanos iesniegt pārstrukturēšanas vai likvidācijas plānu,

- paziņo, vai uzņēmums vai kāda no tā filiālēm, kurā tam ir vismaz 25 % kapitāla vai balsstiesību, jau ir agrāk saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu vai atbalstu, ko par tādu uzskata. Ja tā ir, dod atsauces uz iepriekšējiem Komisijas lēmumiem,

- norāda, kādai jābūt atbalstam un kāda ir iesaistīto finanšu līdzekļu kopējā summa,

- raksturo piedāvātos kompensācijas pasākumus, lai mazinātu konkurences traucējumus Kopienas mērogā,

- norāda visu citu atbalstu, ko uzņēmums droši vien saņems pirms pārstrukturēšanas laika beigām, ja vien uz to neattiecas de minimis noteikums.

IV. Pārstrukturēšanas plāns

Dalībvalstij ir jāiesniedz pārstrukturēšanas plāns, kas sagatavots saskaņā ar 29. līdz 47. punktu un kurā ir vismaz šāda informācija:

- dažādu hipotēžu izklāsts par tirgus attīstību, pamatojoties uz tirgus pētījumu,

- to cēloņu analīze, kuru dēļ uzņēmums ir nokļuvis grūtībās,

- uzņēmuma ieteiktā turpmākā stratēģija,

- dažādu pārstrukturēšanas pasākumu apraksts un to izmaksas,

- to ekonomisko un sociālo seku salīdzinošs vērtējums, kuras reģionālā un/vai valsts līmenī izraisīs grūtībās nonākušā uzņēmuma izzušana un pārstrukturēšanas plāna īstenošana,

- dažādu pasākumu īstenošanas grafiks un galīgais termiņš, kurā pārstrukturēšanas plānam jābūt pilnīgi īstenotam,

- ļoti precīzs pārstrukturēšanas finanšu pasākumu apraksts:

- vēl pieejamā kapitāla izlietojums,

- aktīvu vai filiāļu pārdošana, lai palīdzētu finansēt pārstrukturēšanu,

- dažādu privāto akcionāru un galveno kreditētāju banku finanšu saistības,

- valsts palīdzības summa un tās pamatojums,

- attiecīgā gadījumā atmaksājamu aizdevumu piešķiršana vai "labāku laiku" klauzulas iekļaušana, lai nodrošinātu atbalsta atmaksāšanu,

- paredzamās peļņas un zaudējumu aprēķins nākamajiem pieciem gadiem ar aptuvenu kapitāla peļņu un riska izpēti, pamatojoties uz vairākiem attīstības modeļiem,

- pieraksts, kurā dokumentēta diskusija par plānoto pārstrukturēšanu, kas notikusi ar arodbiedrībām, kuras pārstāv uzņēmuma darbiniekus,

- pārstrukturēšanas plāna autora(-u) vārds(-i) un plāna sagatavošanas datums.

V. Dalībvalsts apņemšanās

Dalībvalstij ir jāapņemas ziņojumos par tās atļauto pārstrukturēšanas atbalstu līdz pārstrukturēšanas laika beigām sniegt visu attiecīgo informāciju par jebkuru atbalstu, kas piešķirts pārstrukturēšanas atbalsta saņēmējam uzņēmumam, neatkarīgi no tā, vai šis atbalsts ir vai nav sniegts saskaņā ar programmu.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

GLĀBŠANAS ATBALSTA PAZIŅOJUMA VEIDLAPA

Būtiska informācija par uzņēmumu

Uzņēmuma nosaukums:

Juridiskais statuss:

Nozare, kurā tas darbojas:

Darbaspēks (vajadzības gadījumā – apvienotais):

Kārtējās izmaksas un finanšu izdevumi pēdējos 12 mēnešos:

Maksimālā aizdevuma summa:

Aizdevēja nosaukums:

Iesniedzamie būtiskie pamatojuma dokumenti

- pēdējais peļņas un zaudējumu aprēķins ar bilanci vai tiesas lēmums, ar kuru uzņēmumā sāk izmeklēšanu saskaņā ar valsts likumiem par uzņēmējdarbību,

- dalībvalsts apņemšanās vēlākais sešus mēnešus pēc glābšanas atbalsta apstiprināšanas dienas iesniegt Komisijai pārstrukturēšanas plānu vai likvidācijas plānu, vai pierādījumu, ka aizdevums un atbalsts ir pilnībā atmaksāts,

- likviditātes plāns turpmākiem sešiem mēnešiem, kurā norāda īstermiņa aizņēmumu summas,

- aizdevuma piedāvājuma kopija (saistībā ar glābšanas atbalstu) grūtībās nonākušajam uzņēmumam, norādot aizdoto summu maksāšanas nosacījumus un atmaksāšanas noteikumus,

- garantijas projekta eksemplārs, kas attiecas uz minēto aizdevumu, ja tas ir jāgarantē.

--------------------------------------------------