This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02014R0680-20150601
Commission Implementing Regulation (EU) No 680/2014 of 16 April 2014 laying down implementing technical standards with regard to supervisory reporting of institutions according to Regulation (EU) No 575/2013 of the European Parliament and of the Council (Text with EEA relevance)
Consolidated text: Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 ( 2014. gada 16. aprīlis ), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 ( 2014. gada 16. aprīlis ), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ)
2014R0680 — LV — 01.06.2015 — 002.002
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/79 (2014. gada 18. decembris), |
L 14 |
1 |
21.1.2015 |
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/227 (2015. gada 9. janvāris), |
L 48 |
1 |
20.2.2015 |
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1278 (2015. gada 9. jūlijs), |
L 205 |
1 |
31.7.2015 |
Labota ar:
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 680/2014
(2014. gada 16. aprīlis),
ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 ( 1 ) un jo īpaši tās 99. panta 5. punkta ceturto daļu, 99. panta 6. punkta ceturto daļu, 101. panta 4. punkta trešo daļu, 394. panta 4. punkta trešo daļu, 415. panta 3. punkta ceturto daļu, un 430. panta 2. punkta trešo daļu,
tā kā:
(1) |
Neskarot kompetento iestāžu pilnvaras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES ( 2 ) 104. panta 1. punkta j) apakšpunktu, nolūkā palielināt efektivitāti un samazināt administratīvo slogu būtu jāizveido konsekventa pārskatu sniegšanas sistēma, kas balstīta uz saskaņotu standartu kopumu. |
(2) |
Šīs regulas noteikumi ir savstarpēji cieši saistīti, jo tie attiecas uz iestāžu pārskatu sniegšanas prasībām. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem vajadzētu stāties spēkā vienlaicīgi, un sekmētu to, ka personām, uz kurām attiecas šie pienākumi, ir iespējams tos visaptveroši pārskatīt un viegli tiem piekļūt, ir vēlams visus Regulā (ES) Nr. 575/2013 (KPR) paredzētos saistītos īstenošanas tehniskos standartus iekļaut vienā regulā. |
(3) |
Iestāžu pārskatu sniegšanas pienākumu apjoms ir atkarīgs no iestāžu darbību būtības un sarežģītības, piemēram, tirdzniecības portfeļa vai netirdzniecības portfeļa un pieejām, kas izmantotas attiecībā uz kredītrisku. Papildus tam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 5. punktu iestāžu pārskatu sniegšanas slogam vajadzētu būt samērīgam un būtu jāsamazina noteiktu veidņu iesniegšanas regularitāte. Turklāt, lai ņemtu vērā iestāžu veidu, mērogu un sarežģītību, ir jāievieš uz konkrētām veidnēm attiecināmi būtiskuma sliekšņi, pirms tiek piemērotas noteiktas pārskatu sniegšanas prasības. |
(4) |
Lai nodrošinātu raitu pāreju uz kopēju uzraudzības pārskatu sniegšanu gadījumos, kad pārskatu sniegšanas prasības ir balstītas uz kvantitatīviem sliekšņiem, būtu jāievieš konkrētām veidnēm piemērojami iekļaušanas un izslēgšanas kritēriji. |
(5) |
Iestādēm, kuru pārskata gads ir atšķiras no kalendārā gada, finanšu informācijas sniegšanas nolūkā būtu jāļauj pielāgot pārskatu atsauces datumus un nosūtīšanas datumus, lai šīm iestādēm mazinātu slogu, kas rodas saistībā ar pārskatu sagatavošanu par diviem atšķirīgiem periodiem. |
(6) |
Finanšu informācija ietver informāciju par iestādes finanšu stāvokli un potenciālajiem sistēmiskajiem riskiem. Pamatinformāciju par finanšu stāvokli papildina ar sīkāku sadalījumu, lai sniegtu uzraudzības iestādēm informāciju par dažādu darbību riskiem. Tādējādi iestādēm būtu jāiesniedz detalizēti un vienoti dati, jo īpaši par finansējuma un riska darījumu sadalījumu pēc ģeogrāfiskiem un sektorāliem kritērijiem un būtiskiem darījumu partneriem, lai nodrošinātu uzraudzības iestādēm informāciju par sistēmisko risku potenciālu koncentrāciju un veidošanos. |
(7) |
Lai nodrošinātu informācijas konsekvenci un salīdzināmību gadījumos, kad kompetentās iestādes pieprasa iestādēm sniegt informāciju par pašu kapitālu, izmantojot Starptautiskos finanšu pārskatu standartus (SFPS), kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1606/2002 ( 3 ), un attiecina šo pārskatu sniegšanas pienākumu arī uz finanšu informācijas sniegšanu, iestādēm būtu jāsniedz finanšu informācija līdzīgā veidā kā iestādēm, kuras sagatavo konsolidētos pārskatus, izmantojot SFPS, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1606/2002. |
(8) |
Tāpat, lai nodrošinātu informācijas konsekvenci un salīdzināmību gadījumos, kad kompetentās iestādes pieprasa iestādēm, kas lieto valsts grāmatvedības standartus, sniegt finanšu informāciju, pamatojoties uz 99. panta 6. punktu, šīm iestādēm būtu jāsniedz finanšu informācija līdzīgā veidā kā iestādēm, kuras izmanto SFPS, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1606/2002, pielāgotai pārskatu sniegšanai, kas balstīta uz valsts grāmatvedības standartiem. |
(9) |
Tā kā gan valstu, gan Savienības līmenī pastāv daudz dažādu pārskatu sniegšanas prasību nolūkiem, kas ir atšķirīgi no tiem, kuri noteikti ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, piemēram, statistikas dati, monetārie dati, II pīlāra dati, jebkādi noteikumi par kopēju uzraudzības pārskatu sniegšanu var veidot tikai daļu no vispārējās pārskatu sniegšanas sistēmas. Izmantot vienu IT risinājumu, kas piemērojams vispārējai pārskatu sniegšanas sistēmai, ir izmaksu ziņā efektīvāk nekā noteikt atšķirīgus IT risinājumus minētās vispārējās pārskatu sniegšanas sistēmas atsevišķām daļām. Lai izvairītos no nepieciešamības pieprasīt iestādēm sniegt nepieciešamo informāciju, izmantojot vienu konkrētu IT risinājumu, vienlaikus piemērojot citus IT risinājumus citām pārskatu sniegšanas prasībām, un nolūkā izvairīties no nepamatotām īstenošanas un darbības izmaksām, būtu jāizstrādā datu punkta modelis un jānosaka minimuma precizitātes prasības, lai panāktu, ka dažādie pastāvošie IT risinājumi nodrošina saskaņotus datus, kā arī datu uzticamu kvalitāti. Turklāt, lai iestādēm samazinātu pārskatu sniegšanas slogu, ar nosacījumu, ka nepieciešamās prasības ir pilnībā izpildītas, būtu jāļauj kompetentajām iestādēm turpināt definēt alternatīvus izklāstīšanas veidus un datu apmaiņas formātus, ko pašlaik izmanto arī citiem pārskatu sniegšanas nolūkiem. Šajā ziņā būtu jāļauj kompetentajām iestādēm nepieprasīt datu punktus, kurus var atvasināt no citiem datu punktiem, kas ietverti datu punkta modelī, vai datu punktus, kas attiecas uz informāciju, kuru jau ir ieguvusi kompetentā iestāde. |
(10) |
Ņemot vērā, ka pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz finanšu informāciju un attiecībā uz pārskatu sniegšanu par likviditātes prasībām dažās jurisdikcijās ir jaunums, un nolūkā sniegt iestādēm pietiekamu laiku īstenot minētās prasības veidā, kas nodrošinātu augstas kvalitātes datus, uz minētajām pārskatu sniegšanas prasībām būtu jāattiecina atlikts piemērošanas datums. |
(11) |
Ņemot vērā, ka kopēja uzraudzības pārskatu sniegšana Savienības mērogā tiek piemērota pirmo reizi un nepieciešamību iestādēm pielāgot savas pārskatu sniegšanas un IT sistēmas uzraudzības pārskatu sniegšanas kopējām prasībām, pirmajā kopējās uzraudzības pārskatu sniegšanas gadā attiecībā uz iestādēm būtu jāparedz ilgāki nosūtīšanas datumi mēneša pārskatu sniegšanai. |
(12) |
Šīs regulas pamatā ir īstenošanas tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde. |
(13) |
Eiropas Banku iestāde ir organizējusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 ( 4 ) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. NODAĻA
PRIEKŠMETS UN DARBĪBAS JOMA
1. pants
Priekšmets un darbības joma
Šajā regulā ir noteiktas vienotas prasības saistībā ar uzraudzības pārskatu sniegšanu kompetentajām iestādēm par šādām jomām:
a) pašu kapitāla prasībām un finanšu informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu;
b) zaudējumiem no kredītiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 101. panta 4. punkta a) apakšpunktu;
c) lieliem riska darījumiem un citiem lielākiem riska darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 394. panta 1. punktu;
d) sviras rādītāju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 430. pantu;
e) likviditātes seguma prasībām un neto stabila finansējuma prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu;
f) aktīvu apgrūtinājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 100. pantu.
2. NODAĻA
PĀRSKATU ATSAUCES UN NOSŪTĪŠANAS DATUMI UN PĀRSKATU SNIEGŠANAS SLIEKŠŅI
2. pants
Pārskatu atsauces datumi
1. Iestādes kompetentajām iestādēm sniedz informāciju, kāda tā ir šādos pārskatu atsauces datumos:
a) mēneša pārskati – katra mēneša pēdējā dienā;
b) ceturkšņa pārskati – 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī;
c) pusgada pārskati – 30. jūnijā un 31. decembrī;
d) gada pārskati – 31. decembrī.
2. Informāciju, kas, ievērojot V pielikumā iekļautās norādes, sniegta atbilstoši III pielikumā un IV pielikumā noteiktajām veidnēm un kas attiecas uz noteiktu periodu, sniedz kumulatīvi no pārskata gada pirmās dienas līdz atsauces datumam.
3. Ja iestādēm valsts tiesību aktos ir ļauts sniegt savu finanšu informāciju, balstoties uz to pārskata gada beigām, kas atšķiras no kalendārā gada, pārskatu atsauces datumus var attiecīgi pielāgot tā, lai finanšu informācija tiktu sniegta attiecīgi ik pēc trim, sešiem vai divpadsmit mēnešiem pēc to pārskata gada beigām.
3. pants
Pārskatu nosūtīšanas datumi
1. Iestādes sniedz kompetentajām iestādēm informāciju līdz darba dienas beigām šādos nosūtīšanas datumos:
a) mēneša pārskati – 15. kalendārajā dienā pēc pārskata atsauces datuma;
b) ceturkšņa pārskati – 12. maijā, 11. augustā, 11. novembrī un 11. februārī;
c) pusgada pārskati – 11. augustā un 11. februārī;
d) gada pārskati – 11. februārī.
2. Ja nosūtīšanas datums ir brīvdiena tās kompetentās iestādes dalībvalstī, kurai pārskats ir sniedzams, vai arī sestdiena vai svētdiena, datus sniedz nākamajā darbdienā.
3. Ja iestādes sniedz savu finanšu informāciju, izmantojot pielāgotus pārskatu atsauces datumus, kas balstīti uz to pārskata gada beigām, kā noteikts 2. panta 3. punktā, nosūtīšanas datumus arī var attiecīgi pielāgot, lai tiktu saglabāts tas pats nosūtīšanas periods no pielāgotā pārskatu atsauces datuma.
4. Iestādes var iesniegt nerevidētus datus. Ja revidētie dati atšķiras no iesniegtajiem nerevidētajiem datiem, pārskatītos revidētos datus iesniedz bez liekas kavēšanās. Nerevidēti dati ir dati, par kuriem nav sniegts ārēja revidenta atzinums, savukārt revidēti dati ir dati, kuru revīziju ir veicis ārējs revidents, sniedzot revīzijas atzinumu.
5. Citus labojumus iesniegtajos pārskatos arī iesniedz kompetentajām iestādēm bez liekas kavēšanās.
4. pants
Pārskatu sniegšanas sliekšņi – iekļaušanas un izslēgšanas kritēriji
1. Iestādes sāk sniegt informāciju, uz kuru attiecas sliekšņi, no nākamā pārskatu atsauces datuma, ja tās ir pārsniegušas slieksni divos secīgos pārskatu atsauces datumos.
2. Par pirmajiem diviem pārskatu atsauces datumiem, kuros iestādēm ir jāizpilda šīs regulas prasības, iestādes sniedz informāciju, uz kuru attiecas sliekšņi, ja tās pārsniedz attiecīgos sliekšņus attiecīgajā pārskatu atsauces datumā.
3. Iestādes var pārtraukt sniegt informāciju, uz kuru attiecas sliekšņi, no nākamā pārskatu atsauces datuma, ja tās nav pārsniegušas attiecīgos sliekšņus trijos secīgos pārskatu atsauces datumos.
3. NODAĻA
PĀRSKATU PAR PAŠU KAPITĀLU, PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM UN FINANŠU INFORMĀCIJU FORMĀTS UN REGULARITĀTE
1. IEDAĻA
Pārskatu par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām formāts un regularitāte
5. pants
Individuālu pārskatu par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām formāts un regularitāte iestādēm, izņemot ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. un 96. pants
Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām individuāli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, iestādes iesniedz visu informāciju, kas uzskaitīta a) un b) punktā.
a) Iestādes sniedz šādu informāciju reizi ceturksnī:
1) informāciju, kas attiecas uz pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām, kā noteikts I pielikuma 1. līdz 5. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 1. punktā;
2) informāciju par kredītriska darījumiem un darījumu partneru kredītriska darījumiem, kam piemēro standartizēto pieeju, kā noteikts I pielikuma 7. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.2. punktā;
3) informāciju par kredītriska darījumiem un darījumu partneru kredītriska darījumiem, kam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, kā noteikts I pielikuma 8. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.3. punktā;
4) informāciju par riska darījumu ģeogrāfisko sadalījumu pa valstīm, kā norādīts I pielikuma 9. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.4. punktā, ja sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts visās valstīs, kuras nav dalībvalstis, visās riska darījumu kategorijās, kas uzrādīti I pielikuma 4. veidnes 850. rindā, ir vienādi ar vai lielāki par 10 % no kopējiem sākotnējiem riska darījumiem dalībvalstī un ārpus dalībvalsts, kā uzrādīts I pielikuma 4. veidnes 860. rindā. Šajos nolūkos riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde. Piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;
5) informāciju par kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, kā noteikts I pielikuma 10. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.5. punktā;
6) informāciju par norēķinu risku, kā noteikts I pielikuma 11. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.6. punktā;
7) informāciju par vērtspapīrošanas riska darījumiem, kam piemēro standartizēto pieeju, kā noteikts I pielikuma 12. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.7. punktā;
8) informāciju par vērstpapīrošanas riska darījumiem, kam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, kā noteikts I pielikuma 13. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.8. punktā;
9) informāciju par pašu kapitāla prasībām un zaudējumiem, kas saistīti ar operacionālo risku, kā noteikts I pielikuma 16. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.1. punktā;
10) informāciju par pašu kapitāla prasībām, kas saistītas ar tirgus risku, kā noteikts I pielikuma 18. līdz 24. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 5.1. līdz 5.7. punktā;
11) informāciju par pašu kapitāla prasībām, kas saistītas ar kredīta vērtības korekcijas risku, kā noteikts I pielikuma 25. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 5.8. punktā.
b) Iestādes sniedz šādu informāciju reizi pusgadā:
1) informāciju par visiem vērtspapīrošanas riska darījumiem, kā noteikts I pielikuma 14. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.9. punktā.
Iestādes tiek atbrīvotas no šīs vērtspapīrošanas informācijas iesniegšanas, ja tās ir daļa no grupas tajā pašā valstī, kurā uz tām attiecas pašu kapitāla prasības;
2) informāciju par būtiskiem zaudējumiem saistībā ar operacionālo risku šādā veidā:
a) iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 3. daļas III sadaļas 3. vai 4. nodaļu, sniedz šo informāciju, kā noteikts I pielikuma 17. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā;
b) iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 3. daļas III sadaļas 3. nodaļu un kuru individuālās bilances kopējās vērtības īpatsvars visu attiecīgās dalībvalsts iestāžu bilances kopējo vērtību summā ir mazāks nekā 1 %, var iesniegt tikai informāciju, kas noteikta I pielikuma 17. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 124. punktā. Bilances kopējās vērtības rādītāji ir balstīti uz gada beigu rādītājiem gadā, kas ir pirms tā gada, kurš ir pirms pārskatu atsauces datuma. Piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;
c) iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 2. nodaļu, ir pilnībā atbrīvotas no I pielikuma 17. veidnē un II pielikuma II daļas 4.2. punktā minētās informācijas sniegšanas.
6. pants
Konsolidētu pārskatu par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām formāts un regularitāte, izņemot grupas, kas sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. un 96. pants
Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām konsolidēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, dalībvalsts iestādes iesniedz:
a) informāciju, kas noteikta 5. pantā, – minētajā pantā noteiktajā regularitātē, taču konsolidēti;
b) informāciju, kas noteikta I pielikuma 6. veidnē, saskaņā ar norādēm II pielikuma II daļas 2. punktā attiecībā uz sabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas tvērumā, – divreiz gadā.
7. pants
Individuālu pārskatu par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām formāts un regularitāte ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. un 96. pants
1. Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām individuāli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. pants, reizi ceturksnī sniedz informāciju, kas minēta I pielikuma 1. līdz 5. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 1. punktā.
2. Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām individuāli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 96. pants, sniedz informāciju, kas noteikta šīs regulas 5. panta a) punktā un b) punkta 1) apakšpunktā, minētajos punktos noteiktajā regularitātē.
8. pants
Konsolidētu pārskatu par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām formāts un regularitāte grupām, kuras sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. un 96. pants
1. Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām konsolidēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, tādu grupu ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. pants, sniedz šādu informāciju konsolidēti:
a) informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām, kā noteikts I pielikuma 1. līdz 5. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 1. punktā, – reizi ceturksnī;
b) informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām attiecībā uz sabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas tvērumā, kā noteikts I pielikuma 6. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 2. punktā, – reizi pusgadā.
2. Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām konsolidēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, tādu grupu ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas gan 95., gan 96. pants, kā arī grupas, kuras sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 96. pants, iesniedz šādu informāciju konsolidēti:
a) informāciju, kas minēta 5. panta a) punktā un b) punkta 1) apakšpunktā, – minētajos punktos noteiktajā regularitātē;
b) informāciju attiecībā uz sabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas tvērumā, kā noteikts I pielikuma 6. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 2. punktā, – reizi pusgadā.
2. IEDAĻA
Konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas formāts un regularitāte
9. pants
Konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas formāts un regularitāte iestādēm, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 1606/2002 4. pants, un citām kredītiestādēm, kas piemēro Regulu (EK) Nr. 1606/2002
1. Lai sniegtu konsolidētu finanšu informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 2. punktu, iestādes, kuras veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, iesniedz konsolidētu informāciju, kas noteikta III pielikumā, ievērojot norādes V pielikumā, un konsolidētu informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, ievērojot norādes IX pielikumā.
2. Informāciju, kas minēta 1. punktā, sniedz, ievērojot šādas specifikācijas:
a) informāciju, kas noteikta III pielikuma 1. daļā, – reizi ceturksnī;
b) informāciju, kas noteikta III pielikuma 3. daļā, – reizi pusgadā;
c) informāciju, kas noteikta III pielikuma 4. daļā, – reizi gadā;
d) informāciju, kas noteikta III pielikuma 2. daļas 20. veidnē, – reizi ceturksnī 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā noteiktajā veidā. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;
e) informāciju, kas noteikta III pielikuma 2. daļas 21. veidnē, ja operatīvajā nomā izmantotie materiālie aktīvi ir vienādi ar vai lielāki par 10 % no visiem materiālajiem aktīviem, kā uzrādīts III pielikuma 1. daļas 1.1. veidnē, – reizi ceturksnī. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;
f) informāciju, kas noteikta III pielikuma 2. daļas 22. veidnē, ja neto ienākumi no maksām un komisijām ir vienādi ar vai lielāki par 10 % no neto ienākumu no maksām un komisijām un neto procentu ienākumu summas, kā uzrādīts III pielikuma 1. daļas 2. veidnē, – reizi ceturksnī. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;
g) informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, par riska darījumiem, kuru riska darījumu vērtība ir lielāka par vai vienāda ar 300 miljoniem euro, bet mazāka par 10 % no iestādes atbilstošā kapitāla, – reizi ceturksnī.
10. pants
Konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas formāts un regularitāte kredītiestādēm, kas piemēro Regulu (EK) Nr. 1606/2002, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 3. punktu
Ja kompetentā iestāde ir paplašinājusi konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas prasības, attiecinot tās uz dalībvalsts iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 3. punktu, iestādes iesniedz finanšu informāciju saskaņā ar 9. pantu.
11. pants
Konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas formāts un regularitāte iestādēm, kas piemēro valstu grāmatvedības regulējumus, kuri izstrādāti, pamatojoties uz Direktīvu 86/635/EEK
1. Ja kompetentā iestāde ir attiecinājusi konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas prasības uz iestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 6. punktu, iestādes iesniedz konsolidētu informāciju, kas noteikta IV pielikumā, ievērojot norādes V pielikumā, un konsolidētu informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, ievērojot norādes IX pielikumā.
2. Informāciju, kas minēta 1. punktā, iesniedz saskaņā ar šādām specifikācijām:
a) informāciju, kas noteikta IV pielikuma 1. daļā, – reizi ceturksnī;
b) informāciju, kas noteikta IV pielikuma 3. daļā, – reizi pusgadā;
c) informāciju, kas noteikta IV pielikuma 4. daļā, – reizi gadā;
d) informāciju, kas noteikta IV pielikuma 2. daļas 20. veidnē, – reizi ceturksnī 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā norādītajā veidā. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;
e) informāciju, kas noteikta IV pielikuma 2. daļas 21. veidnē, ja operatīvajā nomā izmantotie materiālie aktīvi ir vienādi ar vai lielāki par 10 % no visiem materiālajiem aktīviem, kā uzrādīts IV pielikuma 1. daļas 1.1. veidnē, – reizi ceturksnī. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;
f) informāciju, kas noteikta IV pielikuma 2. daļas 22. veidnē, ja ienākumi no neto maksām un komisijām ir vienādi ar vai lielāki par 10 % no neto ienākumu no maksām un komisijām un neto procentu ienākumu summas, kā uzrādīts IV pielikuma 1. daļas 2. veidnē, – reizi ceturksnī. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;
g) informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, par riska darījumiem, kuru riska darījumu vērtība ir lielāka par vai vienāda ar 300 miljoniem euro, bet mazāka par 10 % no iestādes atbilstošā kapitāla, – reizi ceturksnī.
4. NODAĻA
ĪPAŠU PĀRSKATU SNIEGŠANAS PIENĀKUMU PAR ZAUDĒJUMIEM NO KREDĪTIEM, KURI NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU, FORMĀTS UN REGULARITĀTE SASKAŅĀ AR REGULAS (ES) Nr. 575/2013 101. PANTU
12. pants
1. Iestādes reizi pusgadā konsolidēti sniedz informāciju, kas noteikta VI pielikumā, ievērojot VII pielikumā iekļautās norādes.
2. Iestādes reizi pusgadā individuāli sniedz informāciju, kas noteikta VI pielikumā, ievērojot VII pielikumā iekļautās norādes.
3. Filiāles citās dalībvalstīs reizi pusgadā arī iesniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei informāciju, kas noteikta VI pielikumā un kas attiecas uz šo filiāli, ievērojot VII pielikumā iekļautās norādes.
5. NODAĻA
PĀRSKATU PAR LIELIEM RISKA DARĪJUMIEM INDIVIDUĀLAJĀ UN KONSOLIDĒTAJĀ LĪMENĪ FORMĀTS UN REGULARITĀTE
13. pants
1. Lai sniegtu informāciju individuālajā un konsolidētajā līmenī par lieliem riska darījumiem ar klientiem un savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 394. panta 1. punktu, iestādes reizi ceturksnī iesniedz informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, ievērojot IX pielikumā iekļautās norādes.
2. Lai sniegtu informāciju konsolidētajā līmenī par divdesmit lielākajiem riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 394. panta 1. punktu, iestādes, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas, II sadaļas 3. nodaļa, reizi ceturksnī iesniedz informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, ievērojot IX pielikumā iekļautās norādes.
3. Lai sniegtu informāciju konsolidētajā līmenī par desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm, kā arī konsolidētajā līmenī par desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sabiedrībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 394. panta 2. punktu, iestādes reizi ceturksnī sniedz informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, ievērojot IX pielikumā iekļautās norādes.
6. NODAĻA
PĀRSKATU SNIEGŠANAS PAR SVIRAS RĀDĪTĀJU FORMĀTS UN REGULARITĀTE
14. pants
1. Lai sniegtu informāciju par sviras rādītāju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 430. panta 1. punktu individuāli un konsolidēti, iestādes reizi ceturksnī iesniedz informāciju, kas noteikta X pielikumā, ievērojot XI pielikumā iekļautās norādes.
2. Šo datu sniegšanā atspoguļo metodoloģiju, kas piemērojama sviras rādītāja aprēķināšanai, vai nu kā ikmēneša datu vienkāršu aritmētisko vidējo rādītāju par ceturksni, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 2. punktā, vai – ja kompetentās iestādes ir izmantojušas Regulas (ES) Nr. 575/2013 499. panta 3. punktā minēto atkāpi – kā ceturkšņa beigu sviras rādītāju.
3. Iestādēm tiek prasīts sniegt informāciju, kas minēta XI pielikuma II daļas 22. punktā nākamajā pārskata periodā, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
a) atvasināto instrumentu īpatsvars, kas minēts XI pielikuma II daļas 15. punktā, ir lielāks nekā 1,5 %;
b) atvasināto instrumentu īpatsvars, kas minēts XI pielikuma II daļas 15. punktā, pārsniedz 2,0 %.
Piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas kritērijus, izņemot attiecībā uz b) apakšpunktu, saistībā ar kuru iestādes sāk sniegt informāciju no nākamā pārskatu atsauces datuma, ja tās ir pārsniegušas slieksni kādā pārskatu atsauces datumā.
4. Iestādes, kuru atvasināto instrumentu kopējā nosacītā vērtība, kā definēts XI pielikuma II daļas 17. punktā, pārsniedz 10 miljardus euro, sniedz informāciju, kas minēta XI pielikuma II daļas 22. punktā, pat ja to atvasināto instrumentu īpatsvars neatbilst 3. punktā minētajiem nosacījumiem.
Iekļaušanas kritērijus, kas paredzēti 4. pantā, nepiemēro attiecībā uz 4. punktu. Iestādes sāk sniegt informāciju no nākamā pārskatu atsauces datuma, ja tās ir pārsniegušas slieksni kādā pārskatu atsauces datumā.
5. Iestādēm tiek prasīts sniegt informāciju, kas minēta XI pielikuma II daļas 23. punktā, nākamajā pārskata periodā, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
a) kredītu atvasināto instrumentu apjoms, kas minēts XI pielikuma II daļas 18. punktā, ir lielāks nekā 300 miljoni euro;
b) kredītu atvasināto instrumentu apjoms, kas minēts XI pielikuma II daļas 18. punktā, pārsniedz 500 miljonus euro.
Piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas kritērijus, izņemot attiecībā uz b) apakšpunktu, saistībā ar kuru iestādes sāk sniegt informāciju no nākamā pārskatu atsauces datuma, ja tās ir pārsniegušas slieksni kādā pārskatu atsauces datumā.
6. Ja XI pielikuma II daļas 39. punktā noteiktais slieksnis visos gadījumos nav sasniegts, iestādes tiek atbrīvotas no prasības sniegt informāciju, kā norādīts XI pielikuma II daļas 40. punktā.
7. NODAĻA
INDIVIDUĀLU UN KONSOLIDĒTU PĀRSKATU PAR LIKVIDITĀTI UN STABILU FINANSĒJUMU FORMĀTS UN REGULARITĀTE
15. pants
Pārskatu par likviditātes seguma prasību formāts un regularitāte
1. Lai sniegtu informāciju par likviditātes seguma prasību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu individuāli un konsolidēti, iestādes reizi mēnesī iesniedz informāciju, kas noteikta XII pielikumā, ievērojot XIII pielikumā iekļautās norādes.
2. Informācijā, kas noteikta XII pielikumā, ņem vērā informāciju, kura iesniegta par atsauces datumu, un informāciju par iestādes naudas plūsmām nākamo 30 kalendāro dienu laikā.
16. pants
Pārskatu par stabilu finansējumu formāts un regularitāte
Lai sniegtu informāciju par stabilu finansējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu individuāli un konsolidēti, iestādes reizi ceturksnī iesniedz informāciju, kas noteikta XII pielikumā, ievērojot XIII pielikumā iekļautās norādes.
7.a NODAĻA
FORMĀTS UN BIEŽUMS, KĀDĀ INDIVIDUĀLI UN KONSOLIDĒTI SNIEDZ PĀRSKATU PAR AKTĪVU APGRŪTINĀJUMIEM
16.a pants
Formāts un biežums, kādā individuāli un konsolidēti sniedz pārskatu par aktīvu apgrūtinājumiem
1. Lai individuāli un konsolidēti sniegtu informāciju par aktīvu apgrūtinājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 100. pantu, iestādes šīs regulas XVI pielikumā norādīto informāciju iesniedz atbilstīgi šīs regulas XVII pielikumā minētajām norādēm.
2. Informāciju, kas minēta 1. punktā, iesniedz saskaņā ar šādām specifikācijām:
(a) informāciju, kas norādīta XVI pielikuma A, B un D daļā, iesniedz reizi ceturksnī;
(b) informāciju, kas norādīta XVI pielikumā C daļā, iesniedz reizi gadā;
(c) informāciju, kas norādīta XVI pielikuma E daļā iesniedz reizi pusgadā.
3. Iestādes nesniedz informāciju, kas norādīta XVI pielikuma B, C vai E daļā, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
(a) iestādes aktīvu kopsumma, kas aprēķināta saskaņā ar XVII pielikuma 1.6. punkta 10 apakšpunktu, nepārsniedz EUR 30 miljardus;
(b) iestādes aktīvu apgrūtinājumu līmenis, kas aprēķināts saskaņā ar XVII pielikuma 1.6. punkta 9. apakšpunktu, ir mazāks par 15 %.
4. Iestādes XVI pielikuma D daļā norādīto informāciju sniedz tikai tad, ja tās emitē obligācijas, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK ( 5 ) 52. panta 4. punkta pirmajā daļā.;
8. NODAĻA
IT RISINĀJUMI ATTIECĪBĀ UZ IESTĀŽU DATU IESNIEGŠANU KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM
17. pants
1. Iestādes iesniedz šajā regulā minēto informāciju datu apmaiņas formātos un atveidojumos, kurus noteikušas kompetentās iestādes, ievērojot datu punktu definīcijas, kas iekļautas XIV pielikumā noteiktajā vienotajā datu punktu modelī, un XV pielikumā noteiktos validācijas noteikumus, kā arī šādas specifikācijas:
(a) informāciju, kas nav nepieciešama vai nav piemērojama, neiekļauj nosūtamajos datos;
(b) skaitliskas vērtības iesniedz kā faktus, ievērojot turpmāko:
(i) datu punktus ar datu tipu “monetārs” iesniedz, izmantojot minimuma precizitāti, kas izteikta tūkstošos;
(ii) datu punktus ar datu tipu “procenti” izsaka relatīvajās vienībās ar minimuma precizitāti, kas izteikta ar četriem cipariem aiz komata;
(iii) datu punktus ar datu tipu “vesels skaitlis” iesniedz bez cipariem aiz komata un ar precizitāti, kas izteikta vienos.
2. Datus, ko iesniedz iestādes, saista ar šādu informāciju:
a) pārskata atsauces datums un atsauces periods;
b) pārskata sniegšanas valūta;
c) grāmatvedības standarts;
d) pārskatu sniedzošās iestādes identifikators; un
e) piemērošanas līmenis – individuāli vai konsolidēti.
9. NODAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
18. pants
Pārejas periods
Nosūtīšanas datums datiem, kuri ir jāsniedz reizi ceturksnī, saistībā ar atsauces datumu 2014. gada 31. marts attiecībā uz sniedzamo informāciju ir vēlākais 2014. gada 30. jūnijs.
Periodā no 2014. gada 31. marta līdz 2014. gada 30. aprīlim, atkāpjoties no 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta, mēneša pārskatu nosūtīšanas datums ir 2014. gada 30. jūnijs.
Periodā no 2014. gada 31. maija līdz 2014. gada 31. decembrim, atkāpjoties no 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta, mēneša pārskatu nosūtīšanas datums ir trīsdesmitā kalendārā diena pēc pārskatu atsauces datuma.
Attiecībā uz informāciju, kas sniedzama saskaņā ar 16.a pantu, pirmais pārskata atsauces datums ir 2014. gada 31. decembris.
Neskarot 2. pantu, pirmais nosūtīšanas datums III pielikuma 18. un 19. veidnei ir 2014. gada 31. decembris. III pielikuma 6., 9.1., 20.4., 20.5. un 20.7. veidnes rindas un slejas, kas attiecas uz pārskatītiem darījumiem un ienākumus nenesošiem riska darījumiem, tiek aizpildītas attiecībā uz nosūtīšanas datumu – 2014. gada 31. decembri.
19. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šo regulu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.
Šīs regulas 9., 10. un 11. pantu piemēro no 2014. gada 1. jūlija.
Šīs regulas 15. pantu piemēro no 2014. gada 1. marta.
Regulas 16.a pantu piemēro no 2014. gada 1. decembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR PAŠU KAPITĀLU UN PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM
COREP VEIDNES |
|||
Veidnes numurs |
Veidnes kods |
Veidnes / veidņu grupas nosaukums |
Saīsinātais nosaukums |
|
|
KAPITĀLA PIETIEKAMĪBA |
CA |
1 |
C 01.00 |
PAŠU KAPITĀLS |
CA1 |
2 |
C 02.00 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
CA2 |
3 |
C 02.00 |
KAPITĀLA RĀDĪTĀJI |
CA3 |
4 |
C 04.00 |
IZZIŅAS POSTEŅI |
CA4 |
|
|
PĀREJAS NOTEIKUMI |
CA5 |
5.1 |
C 05.01 |
PĀREJAS NOTEIKUMI |
CA5.1 |
5.2 |
C 05.02 |
INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU |
CA5.2 |
|
|
GRUPAS MAKSĀTSPĒJA |
GS |
6.1 |
C 06.01 |
GRUPAS MAKSĀTSPĒJA INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM — KOPĀ |
GS kopā |
6.2 |
C 06.02 |
GRUPAS MAKSĀTSPĒJA INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM |
GS |
|
|
KREDĪTRISKS |
CR |
7 |
C 07.00 |
KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR SA |
|
|
KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR IRB |
8.1 |
C 08.01 |
KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR IRB 1 |
8.2 |
C 08.02 |
KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (sadalījums pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem) |
CR IRB 2 |
|
|
ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS |
CR GB |
9.1 |
C 09.01 |
9.1. tabula — Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas: riska darījumi |
CR GB 1 |
9.2 |
C 09.02 |
9.2. tabula — Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas: irb riska darījumi |
CR GB 2 |
9.3 |
C 09.03 |
9.3. tabula — Attiecīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums iestādēm specifiskās pretcikliskās kapitāla rezervju normas aprēķināšanai |
CR GB 3 |
|
|
KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR EQU IRB |
10.1 |
C 10.01 |
KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR EQU IRB 1 |
10.2 |
C 10.02 |
KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU |
CR EQU IRB 2 |
11 |
C 11.00 |
NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS |
CR SETT |
12 |
C 12.00 |
KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR SEC SA |
13 |
C 13.00 |
KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM |
CR SEC IRB |
14 |
C 14.00 |
DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU |
CR SEC (detalizēta informācija) |
|
|
OPERACIONĀLAIS RISKS |
OPR |
16 |
C 16.00 |
OPERACIONĀLAIS RISKS |
OPR |
17 |
C 17.00 |
OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA BRUTO ZAUDĒJUMI UN ATGUVUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM |
OPR (detalizēta informācija) |
|
|
TIRGUS RISKS |
MKR |
18 |
C 18.00 |
TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS |
MKR SA TDI |
19 |
C 19.00 |
TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU |
MKR SA SEC |
20 |
C 20.00 |
TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA SPECIFISKO RISKU |
MKR SA CTP |
21 |
C 21.00 |
TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU |
MKR SA EQU |
22 |
C 22.00 |
TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU |
MKR SA FX |
23 |
C 23.00 |
TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM |
MKR SA COM |
24 |
C 24.00 |
TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI |
MKR IM |
25 |
C 25.00 |
KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS |
CVA |
C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)
Rindas |
ID |
Postenis |
Summa |
010 |
1 |
PAŠU KAPITĀLS |
|
015 |
1.1 |
PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
|
020 |
1.1.1 |
PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS |
|
030 |
1.1.1.1 |
Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa pamata kapitālu |
|
040 |
1.1.1.1.1 |
Apmaksāti kapitāla instrumenti |
|
045 |
1.1.1.1.1* |
No tiem: Kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās |
|
050 |
1.1.1.1.2* |
Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti |
|
060 |
1.1.1.1.3 |
Akciju emisijas uzcenojums |
|
070 |
1.1.1.1.4 |
(-) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti |
|
080 |
1.1.1.1.4.1 |
(-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos |
|
090 |
1.1.1.1.4.2 |
(-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos |
|
091 |
1.1.1.1.4.3 |
(-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos |
|
092 |
1.1.1.1.5 |
(-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus |
|
130 |
1.1.1.2 |
Nesadalītā peļņa |
|
140 |
1.1.1.2.1 |
Iepriekšējā gada nesadalītā peļņa |
|
150 |
1.1.1.2.2 |
Atbilstošā peļņa vai zaudējumi |
|
160 |
1.1.1.2.2.1 |
Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
|
170 |
1.1.1.2.2.2 |
(-) Starpposma vai gada beigu peļņas daļa, kas nav atbilstoša |
|
180 |
1.1.1.3 |
Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi |
|
200 |
1.1.1.4 |
Citas rezerves |
|
210 |
1.1.1.5 |
Rezerves vispārējiem banku riskiem |
|
220 |
1.1.1.6 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
|
230 |
1.1.1.7 |
Mazākuma līdzdalības daļas, kas atzītas pirmā līmeņa pamata kapitālā |
|
240 |
1.1.1.8 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalības daļām |
|
250 |
1.1.1.9 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem |
|
260 |
1.1.1.9.1 |
(-) Pašu kapitāla pieaugums vērtspapīrotu aktīvu dēļ |
|
270 |
1.1.1.9.2 |
Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve |
|
280 |
1.1.1.9.3 |
Kumulatīvā peļņa un zaudējumi no pašu kredītriska izmaiņām saistībās, kas vērtētas pēc patiesās vērtības |
|
285 |
1.1.1.9.4 |
Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām |
|
290 |
1.1.1.9.5 |
(-) Vērtības korekcijas saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām |
|
300 |
1.1.1.10 |
(-) Nemateriālā vērtība |
|
310 |
1.1.1.10.1 |
(-) Nemateriālā vērtība, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs |
|
320 |
1.1.1.10.2 |
(-) Nemateriālā vērtība, kas iekļauta būtisku ieguldījumu vērtējumā |
|
330 |
1.1.1.10.3 |
Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar nemateriālo vērtību |
|
340 |
1.1.1.11 |
(-) Citi nemateriālie aktīvi |
|
350 |
1.1.1.11.1 |
(-) Citi nemateriālie aktīvi pirms atliktā nodokļa saistību atskaitīšanas |
|
360 |
1.1.1.11.2 |
Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar citiem nemateriālajiem aktīviem |
|
370 |
1.1.1.12 |
(-) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības |
|
380 |
1.1.1.13 |
(-) IRB deficīts: summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem |
|
390 |
1.1.1.14 |
(-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi |
|
400 |
1.1.1.14.1 |
(-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi |
|
410 |
1.1.1.14.2 |
Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem |
|
420 |
1.1.1.14.3 |
Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi, kurus iestāde var neierobežoti izmantot |
|
430 |
1.1.1.15 |
(-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā |
|
440 |
1.1.1.16 |
(-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu |
|
450 |
1.1.1.17 |
(-) Tādas būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora, kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi |
|
460 |
1.1.1.18 |
(-) Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi |
|
470 |
1.1.1.19 |
(-) Neapmaksātas piegādes, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi |
|
471 |
1.1.1.20 |
(-) Pozīcijas, kuras ir grozā, attiecībā uz ko iestāde atbilstīgi IRB pieejai nevar noteikt riska pakāpi, un kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi |
|
472 |
1.1.1.21 |
(-) Tādi kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai, kuriem alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi |
|
480 |
1.1.1.22 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
490 |
1.1.1.23 |
(-) Atskaitāmi atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
500 |
1.1.1.24 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
510 |
1.1.1.25 |
(-) Summa, kas pārsniedz 17,65 % slieksni |
|
520 |
1.1.1.26 |
Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu |
|
524 |
1.1.1.27 |
(-) Pirmā līmeņa pamata kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam |
|
529 |
1.1.1.28 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi |
|
530 |
1.1.2 |
PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
|
540 |
1.1.2.1 |
Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa papildu kapitālu |
|
550 |
1.1.2.1.1 |
Apmaksāti kapitāla instrumenti |
|
560 |
1.1.2.1.2* |
Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti |
|
570 |
1.1.2.1.3 |
Akciju emisijas uzcenojums |
|
580 |
1.1.2.1.4 |
(-) Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti |
|
590 |
1.1.2.1.4.1 |
(-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos |
|
620 |
1.1.2.1.4.2 |
(-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos |
|
621 |
1.1.2.1.4.3 |
(-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos |
|
622 |
1.1.2.1.5 |
(-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus |
|
660 |
1.1.2.2 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
|
670 |
1.1.2.3 |
Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti pirmā līmeņa papildu kapitālā |
|
680 |
1.1.2.4 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu pirmā līmeņa papildu kapitālā |
|
690 |
1.1.2.5 |
(-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā |
|
700 |
1.1.2.6 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
710 |
1.1.2.7 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
720 |
1.1.2.8 |
(-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu |
|
730 |
1.1.2.9 |
Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu |
|
740 |
1.1.2.10 |
Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla) |
|
744 |
1.1.2.11 |
(-) Pirmā līmeņa papildu kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam |
|
748 |
1.1.2.12 |
Pirmā līmeņa papildu kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi |
|
750 |
1.2 |
OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
|
760 |
1.2.1 |
Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā otrā līmeņa kapitālu |
|
770 |
1.2.1.1 |
Apmaksāti kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi |
|
780 |
1.2.1.2* |
Izziņas postenis: Neatbilstošie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi |
|
790 |
1.2.1.3 |
Akciju emisijas uzcenojums |
|
800 |
1.2.1.4 |
(-) Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti |
|
810 |
1.2.1.4.1 |
(-) Tiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos |
|
840 |
1.2.1.4.2 |
(-) Netiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos |
|
841 |
1.2.1.4.3 |
(-) Sintētiskas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos |
|
842 |
1.2.1.5 |
(-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus |
|
880 |
1.2.2 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un subordinētiem aizdevumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
|
890 |
1.2.3 |
Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti otrā līmeņa kapitālā |
|
900 |
1.2.4 |
Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu otrā līmeņa kapitālā |
|
910 |
1.2.5 |
IRB. Pārsniegums: summa, par kādu uzkrājumi pārsniedz atbilstošos paredzamos zaudējumus |
|
920 |
1.2.6 |
Vispārējās kredītriska korekcijas |
|
930 |
1.2.7 |
(-) Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā |
|
940 |
1.2.8 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
950 |
1.2.9 |
(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
960 |
1.2.10 |
Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz otrā līmeņa kapitālu |
|
970 |
1.2.11 |
Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla) |
|
974 |
1.2.12 |
(-) Otrā līmeņa kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam |
|
978 |
1.2.13 |
Otrā līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi |
|
C 02.00 - PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2)
Rindas |
Postenis |
Apzīmējums |
Summa |
010 |
1 |
KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS |
|
020 |
1* |
Tostarp: Ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu) |
|
030 |
1** |
Tostarp: Ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu) |
|
040 |
1.1 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN NEAPMAKSĀTĀS PIEGĀDES |
|
050 |
1.1.1 |
Standartizētā pieeja (SP) |
|
060 |
1.1.1.1 |
SP riska darījumu kategorijas, neskaitot vērtspapīrošanas pozīcijas |
|
070 |
1.1.1.1.01 |
Centrālās valdības vai centrālās bankas |
|
080 |
1.1.1.1.02 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes |
|
090 |
1.1.1.1.03 |
Publiskā sektora struktūras |
|
100 |
1.1.1.1.04 |
Daudzpusējās attīstības bankas |
|
110 |
1.1.1.1.05 |
Starptautiskās organizācijas |
|
120 |
1.1.1.1.06 |
Iestādes |
|
130 |
1.1.1.1.07 |
Komercsabiedrības |
|
140 |
1.1.1.1.08 |
Privātpersonas un MVU |
|
150 |
1.1.1.1.09 |
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku |
|
160 |
1.1.1.1.10 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
|
170 |
1.1.1.1.11 |
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku |
|
180 |
1.1.1.1.12 |
Segtās obligācijas |
|
190 |
1.1.1.1.13 |
Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums |
|
200 |
1.1.1.1.14 |
Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU) |
|
210 |
1.1.1.1.15 |
Kapitāla vērtspapīri |
|
211 |
1.1.1.1.16 |
Citi posteņi |
|
220 |
1.1.1.2 |
Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP |
|
230 |
1.1.1.2* |
tostarp: atkārtota vērtspapīrošana |
|
240 |
1.1.2 |
Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRB) |
|
250 |
1.1.2.1 |
IRB pieeja gadījumos, ja neizmanto ne pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD), ne korekcijas pakāpes |
|
260 |
1.1.2.1.01 |
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
270 |
1.1.2.1.02 |
Iestādes |
|
280 |
1.1.2.1.03 |
Komercsabiedrības — MVU |
|
290 |
1.1.2.1.04 |
Komercsabiedrības — specializētā kreditēšana |
|
300 |
1.1.2.1.05 |
Komercsabiedrības — citi |
|
310 |
1.1.2.2 |
IRB pieejas gadījumos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpēm |
|
320 |
1.1.2.2.01 |
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
330 |
1.1.2.2.02 |
Iestādes |
|
340 |
1.1.2.2.03 |
Komercsabiedrības — MVU |
|
350 |
1.1.2.2.04 |
Komercsabiedrības — specializētā kreditēšana |
|
360 |
1.1.2.2.05 |
Komercsabiedrības — citi |
|
370 |
1.1.2.2.06 |
Privātpersonas vai MVU — nodrošināti ar nekustamo īpašumu (MVU) |
|
380 |
1.1.2.2.07 |
Privātpersonas vai MVU — nodrošināti ar nekustamo īpašumu (ne MVU) |
|
390 |
1.1.2.2.08 |
Privātpersonas vai MVU — atbilstīgi, atjaunojami |
|
400 |
1.1.2.2.09 |
Privātpersonas vai MVU — citi MVU |
|
410 |
1.1.2.2.10 |
Privātpersonas vai MVU — citi, kas nav MVU |
|
420 |
1.1.2.3 |
Kapitāla vērtspapīri — IRB |
|
430 |
1.1.2.4 |
Vērtspapīrošanas pozīcijas – IRB |
|
440 |
1.1.2.4* |
Tostarp: atkārtota vērtspapīrošana |
|
450 |
1.1.2.5 |
Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības |
|
460 |
1.1.3 |
Riska darījumu vērtība iemaksām CCP saistību neizpildes fondā |
|
490 |
1.2 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM |
|
500 |
1.2.1 |
Norēķinu/piegādes risks netirdzniecības portfelī |
|
510 |
1.2.2 |
Norēķinu/piegādes risks tirdzniecības portfelī |
|
520 |
1.3 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM |
|
530 |
1.3.1 |
Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar standartizēto pieeju (SP) |
|
540 |
1.3.1.1 |
Tirgoti parāda instrumenti |
|
550 |
1.3.1.2 |
Kapitāla vērtspapīri |
|
560 |
1.3.1.3 |
Ārvalstu valūta |
|
570 |
1.3.1.4 |
Preces |
|
580 |
1.3.2 |
Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar iekšējiem modeļiem (IM) |
|
590 |
1.4 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR) |
|
600 |
1.4.1 |
OpR pamatrādītāja pieeja (PRP) |
|
610 |
1.4.2 |
OpR standartizētā pieeja (STP) / alternatīvās standartizētās pieejas (ASP) |
|
620 |
1.4.3 |
OpR attīstītās mērīšanas pieejas (AMP) |
|
630 |
1.5 |
PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM |
|
640 |
1.6 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAI |
|
650 |
1.6.1 |
Attīstītā metode |
|
660 |
1.6.2 |
Standartizētā metode |
|
670 |
1.6.3 |
Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM) |
|
680 |
1.7 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA, KAS SAISTĪTA AR LIELAJIEM RISKA DARĪJUMIEM TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ |
|
690 |
1.8 |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS |
|
710 |
1.8.2 |
tostarp: Stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 458. pantu |
|
720 |
1.8.2* |
tostarp: prasības attiecībā uz lielajiem riska darījumiem |
|
730 |
1.8.2** |
tostarp: saistībā ar modificētām riska pakāpēm, lai ņemtu vērā mājokļu un komerciālo īpašumu aktīvu “burbuļus” |
|
740 |
1.8.2*** |
tostarp: saistībā ar finanšu sektora iekšējiem riska darījumiem |
|
750 |
1.8.3 |
tostarp: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 459. pantu |
|
760 |
1.8.4 |
Tostarp: Papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu |
|
C 03.00 — KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3)
Rindas |
ID |
Postenis |
Summa |
010 |
1 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs |
|
020 |
2 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-) |
|
030 |
3 |
Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs |
|
040 |
4 |
Pirmā līmeņa kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-) |
|
050 |
5 |
Kopējais kapitāla rādītājs |
|
060 |
6 |
Kopējā kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-) |
|
Izziņas posteņi: Kapitāla rādītāji [saistībā ar ] otrā pīlāra korekcijām |
|||
070 |
7 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, t.sk. otrā pīlāra korekcijas |
|
080 |
8 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām |
|
090 |
9 |
Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs, t.sk. otrā pīlāra korekcijas |
|
100 |
10 |
Pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām |
|
110 |
11 |
Kopējais kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas |
|
120 |
12 |
Kopējais kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām |
|
C 04.00 — IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)
Rinda |
ID |
Postenis |
Sleja |
Atliktā nodokļa aktīvi un saistības |
010 |
||
010 |
1 |
Kopējie atliktā nodokļa aktīvi |
|
020 |
1.1 |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē |
|
030 |
1.2 |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
040 |
1.3 |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
050 |
2 |
Kopējās atliktā nodokļa saistības |
|
060 |
2.1 |
Atliktā nodokļa saistības, kas nav atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē |
|
070 |
2.2 |
Atliktā nodokļa saistības, kas ir atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē |
|
080 |
2.2.1 |
Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
090 |
2.2.2 |
Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
Kredītriska korekcijas un paredzamie zaudējumi |
|||
100 |
3 |
IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav saistību neizpildes |
|
110 |
3.1 |
Kopējās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu paredzamo zaudējumu summas aprēķinā |
|
120 |
3.1.1 |
Vispārējās kredītriska korekcijas |
|
130 |
3.1.2 |
Specifiskās kredītriska korekcijas |
|
131 |
3.1.3 |
Papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi |
|
140 |
3.2 |
Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši |
|
145 |
4 |
IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu specifiskās kredītriska korekcijas pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros ir saistību neizpilde |
|
150 |
4.1 |
Specifiskās kredītriska korekcijas un pozīcijas, kurām piemēro līdzīgu procedūru |
|
155 |
4.2 |
Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši |
|
160 |
5 |
Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādam uzkrājumu pārsniegumam, kas ir atbilstošs kā otrā līmeņa kapitāls |
|
170 |
6 |
Kopējie bruto uzkrājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu otrā līmeņa kapitālā |
|
180 |
7 |
Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādiem uzkrājumiem, kas ir atbilstoši kā otrā līmeņa kapitāls |
|
Sliekšņi pirmā līmeņa pamata kapitāla atskaitījumiem |
|||
190 |
8 |
Slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
200 |
9 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla 10 % slieksnis |
|
210 |
10 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla 17,65 % slieksnis |
|
225 |
11,1 |
Atbilstošs kapitāls būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora vajadzībām |
|
226 |
11,2 |
Atbilstošs kapitāls lielo riska darījumu vajadzībām |
|
Ieguldījumi tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|||
230 |
12 |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas |
|
240 |
12.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
250 |
12.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
260 |
12.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
270 |
12.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
280 |
12.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
290 |
12.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
291 |
12.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
292 |
12.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
293 |
12.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
300 |
13 |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas |
|
310 |
13.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
320 |
13.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
330 |
13.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
340 |
13.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
350 |
13.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
360 |
13.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
361 |
13.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
362 |
13.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
363 |
13.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
370 |
14 |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas |
|
380 |
14.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
390 |
14.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
400 |
14.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
410 |
14.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
420 |
14.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
430 |
14.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
431 |
14.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
432 |
14.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
433 |
14.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
Ieguldījumi tādu finanšu sektora sabiedrību kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|||
440 |
15 |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas |
|
450 |
15.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
460 |
15.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
470 |
15.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
480 |
15.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
490 |
15.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
500 |
15.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
501 |
15.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
502 |
15.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
503 |
15.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
510 |
16 |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas |
|
520 |
16.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
530 |
16.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
540 |
16.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
550 |
16.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
560 |
16.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
570 |
16.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
571 |
16.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
572 |
16.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
573 |
16.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
580 |
17 |
Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas |
|
590 |
17.1 |
Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
600 |
17.1.1 |
Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
610 |
17.1.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
620 |
17.2 |
Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
630 |
17.2.1 |
Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
640 |
17.2.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām |
|
641 |
17.3 |
Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
642 |
17.3.1 |
Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
643 |
17.3.2 |
(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām |
|
Kopējā riska darījumu vērtība līdzdalībām,ko neatskaita no attiecīgās kapitāla kategorijas: |
|||
650 |
18 |
Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla |
|
660 |
19 |
Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla |
|
670 |
20 |
Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, ko neatskaita no iestādes otrā līmeņa kapitāla |
|
Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošana |
|||
680 |
21 |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
690 |
22 |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
700 |
23 |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
710 |
24 |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
720 |
25 |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
730 |
26 |
Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādos otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
Kapitāla rezerves |
|||
740 |
27 |
Apvienoto rezervju prasība |
|
750 |
|
Kapitāla saglabāšanas rezerves |
|
760 |
|
Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku |
|
770 |
|
Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves |
|
780 |
|
Sistēmiskā riska rezerves |
|
790 |
|
Sistēmiski nozīmīgo iestāžu rezerves |
|
800 |
|
Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
|
810 |
|
Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
|
Otrā pīlāra prasības |
|||
820 |
28 |
Pašu kapitāla prasības attiecībā uz otrā pīlāra korekcijām |
|
Papildu informācija ieguldījumu brokeru sabiedrībām |
|||
830 |
29 |
Sākotnējais kapitāls |
|
840 |
30 |
Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem |
|
Papildu informācija, lai aprēķinātu pārskatu sniegšanas sliekšņus |
|||
850 |
31 |
Sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts |
|
860 |
32 |
Kopējās sākotnējās riska darījuma vērtības |
|
Bāzeles I minimums |
|||
870 |
|
Korekcijas attiecībā uz kopējo pašu kapitālu |
|
880 |
|
Pašu kapitāls, kas ir pilnībā koriģēts atbilstoši “Bāzeles I” minimumam |
|
890 |
|
Pašu kapitāla prasības “Bāzeles I” minimumam |
|
900 |
|
Pašu kapitāla prasības “Bāzeles I” minimumam – SP alternatīva |
|
C 05.01. — PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1)
|
Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas |
Pirmā līmeņa papildu kapitāla korekcijas |
Otrā līmeņa kapitāla korekcijas |
Korekcijas, kas iekļautas riska svērtajos aktīvos (RSA) |
Izziņas posteņi |
|||
Piemērojamā procentuālā attiecība |
Atbilstošā summa bez pagaidu noteikumiem |
|||||||
Kods |
ID |
Postenis |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
010 |
1 |
KOPĒJĀS KOREKCIJAS |
|
|
|
|
|
|
020 |
1.1 |
INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS |
saite uz {CA1;r220} |
saite uz {CA1;r660} |
saite uz {CA1;r880} |
|
|
|
030 |
1.1.1 |
Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas uzskatāmi par valsts atbalstu |
|
|
|
|
|
|
040 |
1.1.1.1 |
Instrumenti, kas saskaņā ar 2006/48/EK kvalificējami kā pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
050 |
1.1.1.2 |
Instrumenti, kurus emitējušas iestādes, kas ir inkorporētas (reģistrētas) dalībvalstī, uz kuru attiecas ekonomikas korekciju programma |
|
|
|
|
|
|
060 |
1.1.2 |
Instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu |
saite uz {CA5.2;r010;c060} |
saite uz {CA5.2;r020;c060} |
saite uz {CA5.2;r090;c060} |
|
|
|
070 |
1.2 |
MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS UN EKVIVALENTI |
saite uz {CA1;r240} |
saite uz {CA1;r680} |
saite uz {CA1;r900} |
|
|
|
080 |
1.2.1 |
Kapitāla instrumenti un posteņi, kas nav atzīstami par mazākuma līdzdalības daļām |
|
|
|
|
|
|
090 |
1.2.2 |
Mazākuma līdzdalības daļu pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā |
|
|
|
|
|
|
091 |
1.2.3 |
Atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā |
|
|
|
|
|
|
092 |
1.2.4 |
Atbilstīga otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā |
|
|
|
|
|
|
100 |
1.3 |
CITAS PĀREJAS POSMA KOREKCIJAS |
saite uz {CA1;r520} |
saite uz {CA1;r730} |
saite uz {CA1;r960} |
|
|
|
110 |
1.3.1 |
Nerealizētā peļņa un zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
120 |
1.3.1.1 |
Nerealizētā peļņa |
|
|
|
|
|
|
130 |
1.3.1.2 |
Nerealizētie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
133 |
1.3.1.3 |
Nerealizētā peļņa no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā |
|
|
|
|
|
|
136 |
1.3.1.4 |
Nerealizētie zaudējumi no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā |
|
|
|
|
|
|
138 |
1.3.1.5 |
Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām |
|
|
|
|
|
|
140 |
1.3.2 |
Atskaitījumi |
|
|
|
|
|
|
150 |
1.3.2.1 |
Kārtējā finanšu gada zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
160 |
1.3.2.2 |
Nemateriālie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
170 |
1.3.2.3 |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības |
|
|
|
|
|
|
180 |
1.3.2.4 |
IRB deficīts: summa, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem |
|
|
|
|
|
|
190 |
1.3.2.5 |
Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
194 |
1.3.2.5* |
tostarp: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 — pozitīvs postenis |
|
|
|
|
|
|
198 |
1.3.2.5** |
tostarp: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 — negatīvs postenis |
|
|
|
|
|
|
200 |
1.3.2.6 |
Pašu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
210 |
1.3.2.6.1 |
Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
211 |
1.3.2.6.1** |
tostarp: Tiešas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
212 |
1.3.2.6.1** |
tostarp: Netiešas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
220 |
1.3.2.6.2 |
Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
221 |
1.3.2.6.2 ** |
tostarp: Tiešas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
222 |
1.3.2.6.2 * |
tostarp: Netiešas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
230 |
1.3.2.6.3 |
Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
231 |
1.3.2.6.3* |
tostarp: Tiešas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
232 |
1.3.2.6.3 ** |
tostarp: Netiešas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
240 |
1.3.2.7 |
Savstarpējas līdzdalības |
|
|
|
|
|
|
250 |
1.3.2.7.1 |
Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā |
|
|
|
|
|
|
260 |
1.3.2.7.1.1 |
Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
270 |
1.3.2.7.1.2 |
Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
280 |
1.3.2.7.2 |
Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā |
|
|
|
|
|
|
290 |
1.3.2.7.2.1 |
Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
300 |
1.3.2.7.2.2 |
Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
310 |
1.3.2.7.3 |
Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā |
|
|
|
|
|
|
320 |
1.3.2.7.3.1 |
Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
330 |
1.3.2.7.3.2 |
Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
340 |
1.3.2.8 |
Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
350 |
1.3.2.8.1 |
Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
360 |
1.3.2.8.2 |
Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
370 |
1.3.2.8.3 |
Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
|
|
|
|
|
|
380 |
1.3.2.9 |
Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
390 |
1.3.2.10 |
Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
400 |
1.3.2.10.1 |
Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
410 |
1.3.2.10.2 |
Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
420 |
1.3.2.10.3 |
Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
|
|
|
|
|
|
425 |
1.3.2.11 |
Atbrīvojums attiecībā uz kapitāla līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās atskaitījumam no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem |
|
|
|
|
|
|
430 |
1.3.3 |
Papildu filtri un atskaitījumi |
|
|
|
|
|
|
C 05.02 — INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA5.2)
Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: Instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu |
Instrumentu summa plus attiecīgais akciju emisijas uzcenojums |
Ierobežojuma aprēķināšanas bāze |
Piemērojamā procentuālā attiecība |
Ierobežojums |
(–) Summa, kas pārsniedz ierobežojumus attiecībā uz tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
Kopējā summa, attiecībā uz kuru piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
||
Kods |
ID |
Postenis |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
010 |
1. |
Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) punktam |
|
|
|
|
|
saite uz {CA5.1;r060;c010) |
020 |
2. |
Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) punktam un 154. panta 8. un 9. punktam, un kuriem piemēro 489. pantā noteikto ierobežojumu |
|
|
|
|
|
saite uz {CA5.1;r060;c020) |
030 |
2.1 |
Kopējie instrumenti bez atsaukšanas iespējas un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem |
|
|
|
|
|
|
040 |
2.2 |
Tādi instrumenti ar atsaukšanas iespēju un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
|
|
|
|
|
|
050 |
2.2.1 |
Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 49. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma |
|
|
|
|
|
|
060 |
2.2.2 |
Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 49. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma |
|
|
|
|
|
|
070 |
2.2.3 |
Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 49. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma |
|
|
|
|
|
|
080 |
2.3 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums |
|
|
|
|
|
|
090 |
3 |
Posteņi, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta e), f), g) vai h) punktam, ievērojot 490. pantā noteikto ierobežojumu |
|
|
|
|
|
saite uz {CA5.1;r060;c030) |
100 |
3.1 |
Kopējie posteņi bez dzēšanu veicinošiem nosacījumiem |
|
|
|
|
|
|
110 |
3.2 |
Tādi posteņi ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus |
|
|
|
|
|
|
120 |
3.2.1 |
Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma |
|
|
|
|
|
|
130 |
3.2.2 |
Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma |
|
|
|
|
|
|
140 |
3.2.3 |
Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma |
|
|
|
|
|
|
150 |
3.3 |
Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums |
|
|
|
|
|
|
C 06.01 — GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM — GS KOPĀ
|
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ |
KAPITĀLA REZERVES |
|||||||||||||||||||||||
KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS |
|
ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ |
|
KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS |
|
APVIENOTO REZERVJU PRASĪBAS |
|
||||||||||||||||||
KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS |
POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS |
OPERACIONĀLAIS RISKS |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ |
|
ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ |
IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (-) / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA |
TOSTARP: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS |
TOSTARP: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
TOSTARP: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ |
TOSTARP: (-) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA |
KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES |
IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES |
SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU |
SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES |
SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES |
GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES |
CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES |
|||||||
MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLĀ |
||||||||||||||||||||||||
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
380 |
390 |
400 |
410 |
420 |
430 |
440 |
450 |
460 |
470 |
480 |
||
010 |
KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 06.02 — GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)
SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ |
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
||||||||||
NOSAUKUMS |
KODS |
LEI kods |
IESTĀDE VAI EKVIVALENTS: (JĀ/NĒ) |
DATU TVĒRUMS: SOLO PILNĪBĀ KONSOLIDĒTI (SP) VAI SOLO DAĻĒJI KONSOLIDĒTI (SD) |
VALSTS KODS |
LĪDZDALĪBAS DAĻA (%) |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|
|||
KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS |
POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS |
OPERACIONĀLAIS RISKS |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS |
||||||||
010 |
020 |
025 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
||||||||||||
PAŠU KAPITĀLS |
|
|
||||||||||
KOPĒJAIS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
|
|
OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
|
||||||||
PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS |
|
PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
|
|||||||||
NO KĀ: ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS |
SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI |
NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
ATTIECĪGIE PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI |
NO KĀ: MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS |
ATTIECĪGIE PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES |
NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
NO KĀ: ATBILSTĪGS OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS |
|||||
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ |
||||||||||||
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|
ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ |
|
KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS |
|
|||||||
KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS |
POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS |
OPERACIONĀLAIS RISKS |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ |
|
ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ |
IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (–)/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA |
NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS |
||||
MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLĀ |
|||||||||||
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ |
KAPITĀLA REZERVES |
|||||||||
|
APVIENOTO REZERVJU PRASĪBAS |
|
||||||||
NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ |
NO KĀ: (–) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA |
KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES |
IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES |
SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU |
SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES |
SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES |
GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES |
CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES |
|
380 |
390 |
400 |
410 |
420 |
430 |
440 |
450 |
460 |
470 |
480 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 07.00 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)
Riska darījumu kategorija
|
|
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI, KAS SAISTĪTI AR SĀKOTNĒJO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU |
RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
|
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga) |
||||||
(-) GARANTIJAS |
(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|||||
010 |
030 |
040 |
050 |
060 |
||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
020 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
030 |
no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru |
|
|
|
|
|
040 |
no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku — mājokļa nekustamais īpašums |
|
|
|
|
|
050 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizētās pieejas pastāvīgu daļēju izmantošanu |
|
|
|
|
|
060 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu |
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM: |
||||||
070 |
Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
080 |
Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
|
|
|
|
|
090 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi |
|
|
|
|
|
100 |
no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP) |
|
|
|
|
|
110 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi |
|
|
|
|
|
120 |
no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP) |
|
|
|
|
|
130 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita |
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM: |
||||||
140 |
0 % |
|
|
|
|
|
150 |
2 % |
|
|
|
|
|
160 |
4 % |
|
|
|
|
|
170 |
10 % |
|
|
|
|
|
180 |
20 % |
|
|
|
|
|
190 |
35 % |
|
|
|
|
|
200 |
50 % |
|
|
|
|
|
210 |
70 % |
|
|
|
|
|
220 |
75 % |
|
|
|
|
|
230 |
100 % |
|
|
|
|
|
240 |
150 % |
|
|
|
|
|
250 |
250 % |
|
|
|
|
|
260 |
370 % |
|
|
|
|
|
270 |
1 250 % |
|
|
|
|
|
280 |
Citas riska pakāpes |
|
|
|
|
|
IZZIŅAS POSTEŅI |
||||||
290 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
|
300 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi |
|
|
|
|
|
310 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku |
|
|
|
|
|
320 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi |
|
|
|
|
|
|
|
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
|||
FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
|||||
(-) FINANŠU NODROŠINĀJUMS: VIENKĀRŠĀ METODE |
(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS (+) |
|||
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
020 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
030 |
no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru |
|
|
|
|
|
040 |
no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku — mājokļa nekustamais īpašums |
|
|
|
|
|
050 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizētās pieejas pastāvīgu daļēju izmantošanu |
|
|
|
|
|
060 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu |
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM: |
||||||
070 |
Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
080 |
Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
|
|
|
|
|
090 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi |
|
|
|
|
|
100 |
no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP) |
|
|
|
|
|
110 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi |
|
|
|
|
|
120 |
no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP) |
|
|
|
|
|
130 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita |
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM: |
||||||
140 |
0 % |
|
|
|
|
|
150 |
2 % |
|
|
|
|
|
160 |
4 % |
|
|
|
|
|
170 |
10 % |
|
|
|
|
|
180 |
20 % |
|
|
|
|
|
190 |
35 % |
|
|
|
|
|
200 |
50 % |
|
|
|
|
|
210 |
70 % |
|
|
|
|
|
220 |
75 % |
|
|
|
|
|
230 |
100 % |
|
|
|
|
|
240 |
150 % |
|
|
|
|
|
250 |
250 % |
|
|
|
|
|
260 |
370 % |
|
|
|
|
|
270 |
1 250 % |
|
|
|
|
|
280 |
Citas riska pakāpes |
|
|
|
|
|
IZZIŅAS POSTEŅI |
||||||
290 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
|
300 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi |
|
|
|
|
|
310 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku |
|
|
|
|
|
320 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi |
|
|
|
|
|
|
|
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBU: FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA. FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀ METODE |
PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*) |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS SADALĪJUMS PA KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
|||||
RISKA DARĪJUMA SVĀRSTĪGUMA KOREKCIJA |
(-) FINANŠU NODROŠINĀJUMS: KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam) |
0 % |
20 % |
50 % |
100 % |
||||
|
(-) NO KĀ: SVĀRSTĪBU UN TERMIŅA KOREKCIJAS |
||||||||
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru |
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku — mājokļa nekustamais īpašums |
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizētās pieejas pastāvīgu daļēju izmantošanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM: |
|||||||||
070 |
Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP) |
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM: |
|||||||||
140 |
0 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
2 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
4 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
10 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
20 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
35 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
50 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
70 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
75 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
100 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
150 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
250 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
370 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
1 250 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
Citas riska pakāpes |
|
|
|
|
|
|
|
|
IZZIŅAS POSTEŅI |
|||||||||
290 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi |
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku |
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
|
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA |
|
|
NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA |
NO KĀ: AR KREDĪTNOVĒRTĒJUMU, KO VEIC NORĪKOTA ĀKNI |
NO KĀ: AR KREDĪTNOVĒRTĒJUMU, KAS IEGŪTS NO CENTRĀLĀS VALDĪBAS |
|||||
200 |
210 |
215 |
220 |
230 |
240 |
||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
020 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
|
030 |
no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru |
|
|
|
|
|
|
040 |
no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku — mājokļa nekustamais īpašums |
|
|
|
|
|
|
050 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizētās pieejas pastāvīgu daļēju izmantošanu |
|
|
|
|
|
|
060 |
no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu |
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM: |
|||||||
070 |
Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
080 |
Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
090 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi |
|
|
|
|
|
|
100 |
no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP) |
|
|
|
|
|
|
110 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi |
|
|
|
|
|
|
120 |
no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP) |
|
|
|
|
|
|
130 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita |
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM: |
|||||||
140 |
0 % |
|
|
|
|
|
|
150 |
2 % |
|
|
|
|
|
|
160 |
4 % |
|
|
|
|
|
|
170 |
10 % |
|
|
|
|
|
|
180 |
20 % |
|
|
|
|
|
|
190 |
35 % |
|
|
|
|
|
|
200 |
50 % |
|
|
|
|
|
|
210 |
70 % |
|
|
|
|
|
|
220 |
75 % |
|
|
|
|
|
|
230 |
100 % |
|
|
|
|
|
|
240 |
150 % |
|
|
|
|
|
|
250 |
250 % |
|
|
|
|
|
|
260 |
370 % |
|
|
|
|
|
|
270 |
1 250 % |
|
|
|
|
|
|
280 |
Citas riska pakāpes |
|
|
|
|
|
|
IZZIŅAS POSTEŅI |
|||||||
290 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
|
|
300 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi |
|
|
|
|
|
|
310 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku |
|
|
|
|
|
|
320 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi |
|
|
|
|
|
|
C 08.01 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB 1)
IRB riska darījumu kategorija:
Pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpēm:
|
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
|
||||||
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
|||||||||
PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%) |
|
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
(-) GARANTIJAS |
(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS (+) |
NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI |
||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
015 |
no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM: |
|||||||||||
020 |
Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM: |
|||||||||||
090 |
RISKA PAKĀPE: 0 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
50 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
70 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
No tiem: kategorijā Nr. 1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
90 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
115 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
250 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
|
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU |
|||||||||
IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD: NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
|||||||||||
NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI |
NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA |
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
GARANTIJAS |
KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD: CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS |
CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS |
|||||
NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS |
CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS |
DEBITORU PARĀDI |
||||||||||
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
015 |
no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM: |
||||||||||||
020 |
Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM: |
||||||||||||
090 |
RISKA PAKĀPE: 0 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
50 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
70 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
No tiem: kategorijā Nr. 1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
90 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
115 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
250 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS) |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA |
IZZIŅAS POSTEŅI: |
||||
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS |
(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI |
PARĀDNIEKU SKAITS |
||||||||
|
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
||||||||||
220 |
230 |
240 |
250 |
255 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
|
|
015 |
no kā: Riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM: |
|||||||||||
020 |
Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM: |
|||||||||||
090 |
RISKA PAKĀPE: 0 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
50 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
70 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
No tiem: kategorijā Nr. 1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
90 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
115 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
250 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 08.02 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM: SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM VAI PORTFEĻIEM (CR IRB 2)
IRB riska darījumu kategorija:
Pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpēm:
PARĀDNIEKA KATEGORIJA (KĀRTAS NUMURS) |
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
|
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
|
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU |
KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS) |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBAPIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA |
IZZIŅAS POSTEŅI: |
||||||||||||||||
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: |
(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD: NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: |
FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA. |
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS |
(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI |
PARĀDNIEKU SKAITS |
|||||||||||||||||||||||
PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM UZSKAITES VĒRTĪBA |
|
TOSTARP: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
(-) GARANTIJAS |
(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ: |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS (+) |
TOSTARP: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI |
TOSTARP: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI |
TOSTARP: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA |
TOSTARP: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
GARANTIJAS |
KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD: CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS |
CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS |
|
TOSTARP: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS |
||||||||||||||
NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS |
CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS |
DEBITORU PARĀDI |
|||||||||||||||||||||||||||||
005 |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
255 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 09.01— RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: RISKA DARĪJUMI (CR GB 1)
Valsts:
|
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā |
Vispārējās kredītriska korekcijas |
Specifiskās kredītriska korekcijas |
No kā: norakstījumi |
Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA |
|
010 |
020 |
040 |
050 |
055 |
060 |
070 |
075 |
080 |
090 |
||
010 |
Centrālās valdības vai centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Publiskā sektora struktūras |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Daudzpusējās attīstības bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Starptautiskās organizācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Komercsabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
075 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
privātpersonas vai MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
085 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
095 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Segtas obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Kapitāla vērtspapīru riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Citi riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 09.02 — RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: IRB RISKA DARĪJUMI (CR GB 2)
Valsts:
|
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
no kā: kuros nav pildītas saistības |
Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā |
Vispārējās kredītriska korekcijas |
Specifiskās kredītriska korekcijas |
no kā: norakstījumi |
Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm |
PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%) |
|
010 |
030 |
040 |
050 |
055 |
060 |
070 |
080 |
||
010 |
Centrālās valdības vai centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Komercsabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
no kā: Specializētā kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
privātpersonas vai MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Nodrošināti ar nekustamo īpašumu |
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Nav MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Atbilstīgi atjaunojami |
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Privātpersonas vai MVU — citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Nav MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Kapitāla vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) |
no kā: kuros nav pildītas saistības |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA |
no kā: kuros nav pildītas saistības |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS |
|
090 |
100 |
105 |
110 |
120 |
125 |
130 |
||
010 |
Centrālās valdības vai centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Komercsabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
040 |
no kā: Specializētā kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
050 |
no kā: MVU |
|
|
|
|
|
|
|
060 |
privātpersonas vai MVU |
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Nodrošināti ar nekustamo īpašumu |
|
|
|
|
|
|
|
080 |
MVU |
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Nav MVU |
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Atbilstīgi atjaunojami |
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Privātpersonas vai MVU — citi |
|
|
|
|
|
|
|
120 |
MVU |
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Nav MVU |
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Kapitāla vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
C 09.03 – ATTIECĪGO KREDĪTRISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS IESTĀDĒM SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVJU NORMAS APRĒĶINĀŠANAI (CR GB 3)
Valsts:
|
Summa |
|
010 |
||
010 |
Pašu kapitāla prasības |
|
C 10.01 — KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR EQU IRB 1)
|
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD Uzskaites vērtība |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
IZZIŅAS POSTENIS: |
|||
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS |
||||||||
PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%) |
(-) GARANTIJAS |
(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMU KOPSUMMA |
|||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
||
010 |
KOPĒJIE IRB KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
020 |
PD/LGD PIEEJA KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
VIENKĀRŠĀ RISKA PAKĀPES PIEEJA: KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR VIENKĀRŠO RISKA PAKĀPES PIEEJU |
|||||||||
070 |
RISKA PAKĀPE: 190 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
290 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
370 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
IEKŠĒJO MODEĻU PIEEJA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 10.02 — KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU (CR EQU IRB 2)
PARĀDNIEKA KATEGORIJA (RINDAS IDENTIFIKATORS) |
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
IZZIŅAS POSTENIS: |
||
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS |
|||||||
PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%) |
(-) GARANTIJAS |
(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMU KOPSUMMA |
||||||
005 |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 11.00 — NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT)
|
DARĪJUMI, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI UN KURI NOVĒRTĒTI NORĒĶINU CENĀ |
DARĪJUMU, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI, RADĪTIE CENAS ATŠĶIRĪBAS RISKA DARĪJUMI |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
KOPĒJĀ NORĒĶINU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|
010 |
020 |
030 |
040 |
||
010 |
Kopējie netirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini |
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
020 |
Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %) |
|
|
|
|
030 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %) |
|
|
|
|
040 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %) |
|
|
|
|
050 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %) |
|
|
|
|
060 |
Darījumi, kuros nav nokārti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %) |
|
|
|
|
070 |
Kopējie tirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini |
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
080 |
Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %) |
|
|
|
|
090 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %) |
|
|
|
|
100 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %) |
|
|
|
|
110 |
Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %) |
|
|
|
|
120 |
Darījumi, kuros nav nokārti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %) |
|
|
|
|
C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC SA)
|
KOPĒJĀINICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMU VĒRTĪBA |
SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS |
(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI |
RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam) |
PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*) |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
|
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS |
RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO SP VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM |
|||||||||||||||||||||
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (Cva) |
(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMU KOPSUMMA |
KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga) |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
0 % |
> 0 % un <=20 % |
> 20 % un <=50 % |
> 50 % un <=100 % |
(-) ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA |
AR RISKA SVĒRUMU PIEMĒROŠANU |
AR REITINGU (KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES) |
1 250 % |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA |
||||||||||||||||||||||||
(-) NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*) |
(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMU KOPSUMMA |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
KKP 1 |
KKP 2 |
KKP 3 |
KKP 4 |
VISAS CITAS KKP |
BEZ REITINGA |
|
TOSTARP: OTRĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI UZ AKTĪVIEM BALSTĪTO KOMERCIĀLO VĒRTSPAPĪRU (ABKV) PROGRAMMĀ |
TOSTARP: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
TOSTARP: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
|||||||||||||||||||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
380 |
390 |
||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
020 |
TOSTARP: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
030 |
INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
BILANCES POSTEŅI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
BILANCES POSTEŅI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
BILANCES POSTEŅI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
250 |
KKP 1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
KKP 2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
KKP 3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
KKP 4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
VISAS CITAS KKP UN BEZ REITINGA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 13.00 — KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB)
|
KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMU VĒRTĪBA |
SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam) |
PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*) |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KREDĪTKOREKCIJAS PAKĀPĒM |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
|
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS |
(-) RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS SAISTĪBĀ AR VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM |
RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO IRB VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM |
|||||||||||||||||||||||||||||||
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (Cva) |
(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMU KOPSUMMA |
KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga) |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM |
0 % |
> 0 % un <=20 % |
> 20 % un <=50 % |
> 50 % un <=100 % |
(-) ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA |
PIEMĒRO RISKA PAKĀPES |
Uz reitingiem balstītā metode (KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES) |
1 250 % |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA |
|||||||||||||||||||||||||||||||
(-) NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*) |
(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMU KOPSUMMA |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ |
KKP 1 UN S/T KKP 1 |
KKP 2 |
KKP 3 |
KKP 4 UN S/T KKP 2 |
KKP 5 |
KKP 6 |
KKP 7 UN S/T KKP 3 |
KKP 8 |
KKP 9 |
KKP 10 |
KKP 11 |
VISAS CITAS KKP |
BEZ REITINGA |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
TOSTARP: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
|||||||||||||||||||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
380 |
390 |
400 |
410 |
420 |
430 |
440 |
450 |
460 |
|||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
020 |
TOSTARP: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
030 |
INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
BILANCES POSTEŅI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
B |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
C |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
D |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
E |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
B |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
C |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
D |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
E |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
BILANCES POSTEŅI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
B |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
C |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
D |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
E |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
B |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
C |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
D |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
E |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
BILANCES POSTEŅI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
B |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
C |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
350 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
D |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
360 |
E |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
370 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
380 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
A |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
390 |
B |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
400 |
C |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
410 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
D |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
420 |
E |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
430 |
KKP 1 UN S/T KKP 1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
440 |
KKP 2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
450 |
KKP 3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
460 |
KKP 4 UN S/T KKP 2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
470 |
KKP 5 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
480 |
KKP 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
490 |
KKP 7 UN S/T KKP 3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
500 |
KKP 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
510 |
KKP 9 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
520 |
KKP 10 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
530 |
KKP 11 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
540 |
VISAS CITAS KKP UN BEZ REITINGA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 14.00 — DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC Details)
RINDAS NUMURS |
IEKŠĒJAIS KODS |
VĒRTSPAPĪROŠANAS IDENTIFIKATORS |
VĒRTSPAPĪROŠANAS INICIATORA IDENTIFIKATORS |
VĒRTSPAPĪROŠANAS VEIDS: (TRADICIONĀLĀ/SINTĒTISKĀ) |
UZSKAITEI PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: Vai vērtspapīrotie riska darījumi ir iekļauti bilancē vai izslēgti no bilances? |
MAKSĀTSPĒJAS KONTEKSTĀ PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: Vai uz vērtspapīrošanas pozīcijām attiecaspašu kapitāla prasības? |
VĒRTSPAPĪROŠANA VAI ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA? |
SAGLABĀŠANA |
IESTĀDES LOMA: (INICIATORS / SPONSORS / SĀKOTNĒJAIS AIZDEVĒJS / IEGULDĪTĀJS) |
PROGRAMMAS, KAS NAV ABKV PROGRAMMAS |
VĒRTSPAPĪROTI RISKA DARĪJUMI |
VĒRTSPAPĪROŠANAS STRUKTŪRA |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS |
(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS — TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS |
||||||||||||||||||||||||||||||||
PIEMĒROTAIS SAGLABĀŠANAS VEIDS |
SAGLABĀŠANAS % PĀRSKATA DATUMĀ |
ATBILSTĪBA SAGLABĀŠANAS PRASĪBAI? |
INICIĒŠANAS DATUMS (mm/gggg) |
VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KOPĒJAIS APMĒRS INICIĒŠANAS DATUMĀ |
KOPĒJĀ VĒRTĪBA |
IESTĀDES DAĻA(%) (%) |
VEIDS |
PIEMĒROTĀ PIEEJA (SP/IRB/JAUKTĀ) |
RISKA DARĪJUMU SKAITS |
VALSTS |
Riska darījumu svērtie vidējie saistību nepildīšanas zaudējumi (ELGD) (%) |
(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS PIRMS VĒRTSPAPĪROŠANAS (%) |
BILANCES POSTEŅI |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
TERMIŅŠ |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM |
IZZIŅAS POSTEŅI: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA |
IR KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ VAI NAV KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ? |
NETO POZĪCIJAS |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (SP) |
||||||||||||||||||||||||||
AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES |
MEZANĪNA |
PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU |
AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES |
MEZANĪNA |
PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU |
PIRMAIS PAREDZAMAIS BEIGU TERMIŅŠ |
JURIDISKI SAISTOŠS BEIGU DATUMS |
BILANCES POSTEŅI |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
TIEŠIE KREDĪTA AIZSTĀJĒJI |
PROCENTU LIKMJU MIJMAIŅAS LĪGUMI (PLML) / VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI (VML) |
ATBILSTOŠAS LIKVIDITĀTES IESPĒJAS |
CITI (tostarp likviditātes iespējas, kas nav atbilstošas) |
PIEMĒROTĀ KOREKCIJAS PAKĀPE |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES |
MEZANĪNA |
PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU |
AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES |
MEZANĪNA |
PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
GARĀS |
ĪSĀS |
SPECIFISKAIS RISKS |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
005 |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
380 |
390 |
400 |
410 |
420 |
430 |
440 |
450 |
460 |
470 |
480 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 16.00 — OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR)
BANKU DARBĪBAS |
ATTIECĪGAIS RĀDĪTĀJS |
AIZDEVUMI UN AVANSI (ASP PIEMĒROŠANAS GADĪJUMĀ) |
PAŠU KAPITĀLS PRASĪBA |
Kopējā operacionālā riska darījumu vērtība |
AMP IZZIŅAS POSTEŅI, PAR KURIEM ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ JĀSNIEDZ PĀRSKATS |
|||||||||
3. GADS |
2. GADS |
IEPRIEKŠĒJAIS GADS |
3. GADS |
2. GADS |
IEPRIEKŠĒJAIS GADS |
TOSTARP: SADALES MEHĀNISMA DĒĻ |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA PIRMS ATVIEGLOJUMIEM SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, DIVERSIFIKĀCIJU UN RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM |
(-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, KAS NODROŠINĀTI AR IEKŠĒJĀS DARBĪBAS PRAKSĒM |
(-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR DIVERSIFIKĀCIJU |
(-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM (APDROŠINĀŠANA UN CITI RISKA PĀRVEŠANAS MEHĀNISMI) |
||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
O71 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
||
010 |
1. BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS PAMATRĀDĪTĀJA PIEEJA (PRP) |
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA2 |
|
|
|
|
|
020 |
2. BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS STANDARTIZĒTĀ (TSP) / ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ (ASP) PIEEJA |
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA2 |
|
|
|
|
|
|
STANDARTIZĒTĀ PIEEJA: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM (CF) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA (TS) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU (RBr) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA (CB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA (RB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI (PS) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
AĢENTŪRU PAKALPOJUMI (AS) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA (AM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ PIEEJA: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA (CB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA (RB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
3. BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS ATTĪSTĪTĀS MĒRĪŠANAS PIEEJA (AMP) |
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA2 |
|
|
|
|
|
C 17.00 — OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA BRUTO ZAUDĒJUMI UN ATGUVUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR Details)
ZAUDĒJUMU ATTIECINĀŠANA UZ DARBĪBAS JOMĀM |
NOTIKUMU VEIDI |
NOTIKUMU VEIDI KOPĀ |
IZZIŅAS POSTENIS: DATU APKOPOŠANĀ PIEMĒROTAIS SLIEKSNIS |
|||||||||
IEKŠĒJĀ KRĀPŠANA |
ĀRĒJĀ KRĀPŠANA |
DARBA ATTIECĪBU PRAKSE UN DARBA DROŠĪBA |
KLIENTI, PRODUKTI UN DARĪJUMU PRAKSE |
FIZISKO AKTĪVU ZAUDĒJUMI |
KOMERCDARBĪBAS PĀRRĀVUMI UN SISTĒMU KĻŪDAS |
IZPILDE, PIEGĀDE UN PROCESU VADĪBA |
ZEMĀKĀ |
AUGSTĀKĀ |
||||
Rindas |
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
|
010 |
FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM [CF] |
Notikumu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Kopējo zaudējumu apmērs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Kopējie atgūtie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA [TS] |
Notikumu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Kopējo zaudējumu apmērs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Kopējie atgūtie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU [RBr] |
Notikumu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Kopējo zaudējumu apmērs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Kopējie atgūtie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA [CB] |
Notikumu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
Kopējo zaudējumu apmērs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
350 |
Kopējie atgūtie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
410 |
PRIVĀTPERSONU UN MVU APKALPOŠANA [RB] |
Notikumu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
420 |
Kopējo zaudējumu apmērs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
430 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
440 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
450 |
Kopējie atgūtie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
510 |
MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI [PS] |
Notikumu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
520 |
Kopējo zaudējumu apmērs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
530 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
540 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
550 |
Kopējie atgūtie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
610 |
AĢENTŪRU PAKALPOJUMI [AS] |
Notikumu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
620 |
Kopējo zaudējumu apmērs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
630 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
640 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
650 |
Kopējie atgūtie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
710 |
AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA [AM] |
Notikumu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
720 |
Kopējo zaudējumu apmērs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
730 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
740 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
750 |
Kopējie atgūtie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
810 |
KORPORATĪVIE POSTEŅI [CI] |
Notikumu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
820 |
Kopējo zaudējumu apmērs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
830 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
840 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
850 |
Kopējie atgūtie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
910 |
DARBĪBAS JOMAS KOPĀ |
Notikumu skaits No kā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
911 |
≥ 10 000 un < 20 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
912 |
≥ 20 000 un < 100 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
913 |
≥ 100 000 un < 1 000 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
914 |
≥ 1 000 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
920 |
Kopējo zaudējumu apmērs No kā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
921 |
≥ 10 000 un < 20 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
922 |
≥ 20 000 un < 100 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
923 |
≥ 100 000 un < 1 000 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
924 |
≥ 1 000 000 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
930 |
Maksimālie vienreizējie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
940 |
Piecu lielāko zaudējumu summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
950 |
Kopējie atgūtie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI)
Valūta:
|
POZĪCIJAS |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
KOPĒJAIS RISKA ARĪJUMU APJOMS |
|||||
VISAS POZĪCIJAS |
NETO POZĪCIJAS |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA |
||||||
GARĀS |
ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
|||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
||
010 |
TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ |
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA2 |
011 |
Vispārējais risks |
|
|
|
|
|
|
|
012 |
Atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
013 |
Citi aktīvi un saistības |
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Termiņa metode |
|
|
|
|
|
|
|
030 |
zona |
|
|
|
|
|
|
|
040 |
0 ≤ 1 mēnesis |
|
|
|
|
|
|
|
050 |
> 1 ≤ 3 mēneši |
|
|
|
|
|
|
|
060 |
> 3 ≤ 6 mēneši |
|
|
|
|
|
|
|
070 |
> 6 ≤ 12 mēneši |
|
|
|
|
|
|
|
080 |
zona |
|
|
|
|
|
|
|
090 |
> 1 ≤ 2 (1,9 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi |
|
|
|
|
|
|
|
100 |
> 2 ≤ 3 (gt; 1,9 ≤ 2,8 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi |
|
|
|
|
|
|
|
110 |
> 3 ≤ 4 (gt; 2,8 ≤ 3,6 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi |
|
|
|
|
|
|
|
120 |
3. zona |
|
|
|
|
|
|
|
130 |
> 4 ≤ 5 (gt; 3,6 ≤ 4,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi |
|
|
|
|
|
|
|
140 |
> 5 ≤ 7 (gt; 4,3 ≤ 5,7 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi |
|
|
|
|
|
|
|
150 |
> 7 ≤ 10 (gt; 5,7 ≤ 7,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi |
|
|
|
|
|
|
|
160 |
> 10 ≤ 15 (gt; 7,3 ≤ 9,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi |
|
|
|
|
|
|
|
170 |
> 15 ≤ 20 (gt; 9,3 ≤ 10,6 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi |
|
|
|
|
|
|
|
180 |
> 20 (gt; 10,6 ≤ 12,0 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi |
|
|
|
|
|
|
|
190 |
(gt; 12,0 ≤ 20,0 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi |
|
|
|
|
|
|
|
200 |
(gt; 20 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadi |
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Ilguma metode |
|
|
|
|
|
|
|
220 |
1. zona |
|
|
|
|
|
|
|
230 |
2. zona |
|
|
|
|
|
|
|
240 |
3. zona |
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Specifiskais risks |
|
|
|
|
|
|
|
251 |
Pašu kapitāla prasība parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
260 |
Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas pirmo kategoriju |
|
|
|
|
|
|
|
270 |
Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas otro kategoriju |
|
|
|
|
|
|
|
280 |
Ar atlikušo termiņu ≤ 6 mēneši |
|
|
|
|
|
|
|
290 |
Ar atlikušo termiņu > 6 mēneši un ≤ 24 mēneši |
|
|
|
|
|
|
|
300 |
Ar atlikušo termiņu > 24 mēneši |
|
|
|
|
|
|
|
310 |
Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas trešo kategoriju |
|
|
|
|
|
|
|
320 |
Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas ceturto kategoriju |
|
|
|
|
|
|
|
321 |
N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti ar reitingu |
|
|
|
|
|
|
|
325 |
Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiem |
|
|
|
|
|
|
|
330 |
Pašu kapitāla prasība korelācijas tirdzniecības portfelim |
|
|
|
|
|
|
|
340 |
Īpaša pieeja pozīcijas riskam kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos |
|
|
|
|
|
|
|
350 |
Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski) |
|
|
|
|
|
|
|
360 |
Vienkāršotā metode |
|
|
|
|
|
|
|
370 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku |
|
|
|
|
|
|
|
380 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku |
|
|
|
|
|
|
|
390 |
Matricas scenārija pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
C 19.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC)
|
VISAS POZĪCIJAS |
(-) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA |
NETO POZĪCIJAS |
NETO POZĪCIJU (GARO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM |
NETO POZĪCIJU (ĪSO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RISKA PAKĀPES < 1 250 % |
1 250 % |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA |
RISKA PAKĀPES < 1 250 % |
1 250 % |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
GARĀS |
ĪSĀS |
(-) GARĀS |
(-) ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
7 - 10 % |
12 - 18 % |
20 - 35 % |
40 - 75 % |
100 % |
150 % |
200 % |
225 % |
250 % |
300 % |
350 % |
425 % |
500 % |
650 % |
750 % |
850 % |
AR REITINGU |
BEZ REITINGA |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
7 - 10 % |
12 - 18 % |
20 - 35 % |
40 - 75 % |
100 % |
150 % |
200 % |
225 % |
250 % |
300 % |
350 % |
425 % |
500 % |
650 % |
750 % |
850 % |
AR REITINGU |
BEZ REITINGA |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA |
SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA |
|||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
380 |
390 |
400 |
410 |
420 |
430 |
440 |
450 |
460 |
470 |
480 |
490 |
500 |
510 |
520 |
530 |
540 |
550 |
560 |
570 |
580 |
590 |
600 |
610 |
||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar MKR SA TDI {325:060} |
020 |
tostarp: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMAS SADALĪJUMS PĒC PAMATĀ ESOŠĀ AKTĪVA VEIDIEM: |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
120 |
1. Mājokļa hipotēka |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
2. Komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
3. Kredītkaršu parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
4. Noma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
5. Aizdevumi komercsabiedrībām vai MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
6. Patēriņa kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
7. Tirdzniecības debitori |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
8. Citi aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
9. Segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
10. Citas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 20.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP)
|
VISAS POZĪCIJAS |
(-) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA |
NETO POZĪCIJAS |
NETO POZĪCIJU (GARO) SADALĪJUMS PĒC STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS UN IRB RISKA PAKĀPĒM |
NETO POZĪCIJU (ĪSO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
RISKA PAKĀPES < 1 250 % |
1 250 % |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA |
RISKA PAKĀPES < 1 250 % |
1 250 % |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE |
CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
GARĀS |
ĪSĀS |
(-) GARĀS |
(-) ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
7 - 10 % |
12 - 18 % |
20 - 35 % |
40 - 75 % |
100 % |
250 % |
350 % |
425 % |
650 % |
citas |
AR REITINGU |
BEZ REITINGA |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
7 - 10 % |
12 - 18 % |
20 - 35 % |
40 - 75 % |
100 % |
250 % |
350 % |
425 % |
650 % |
citas |
AR REITINGU |
BEZ REITINGA |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
|
VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%) |
SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS |
SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS |
|||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
370 |
380 |
390 |
400 |
410 |
420 |
430 |
440 |
450 |
||
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar MKR SA TDI {330:060} |
|
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
020 |
INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
CITAS KTP POZĪCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
CITAS KTP POZĪCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
VĒRTSPAPĪROŠANA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
CITAS KTP POZĪCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI: |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
110 |
N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
CITAS KTP POZĪCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 21.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)
Valsts tirgus:
|
POZĪCIJAS |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|||||
VISAS POZĪCIJAS |
NETO POZĪCIJAS |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA |
||||||
GARĀS |
ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
|||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
||
010 |
TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ IEKĻAUTIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI |
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
020 |
Vispārējais risks |
|
|
|
|
|
|
|
021 |
Atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
022 |
Citi aktīvi un saistības |
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksa nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju |
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Citi kapitāla vērtspapīri, kas nav plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Specifiskais risks |
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Īpaša pieeja pozīcijas riskam kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos |
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski) |
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Vienkāršotā metode |
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku |
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku |
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Matricas scenārija pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
C 22.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX)
|
VISAS POZĪCIJAS |
NETO POZĪCIJAS |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA (tostarp nesakrītošo pozīciju valūtās, kurām piemēro sakrītošo pozīciju īpašo režīmu, pārdale) |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA |
|||||
GARĀS |
ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
GARĀS |
ĪSĀS |
SAKRĪTOŠĀS |
||||
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
||
010 |
KOPĒJĀS POZĪCIJAS VALŪTĀS, KURĀS NESNIEDZ PĀRSKATUS |
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
020 |
Cieši korelētas valūtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Visas citas valūtas (tostarp KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Zelts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Vienkāršotā metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Matricas scenārija pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJO POZĪCIJU SADALĪJUMS (TOSTARP PĀRSKATA SNIEGŠANAS VALŪTĀ) PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM |
||||||||||
100 |
Citi aktīvi un saistības, kas nav ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Izziņas posteņi: VALŪTAS POZĪCIJAS |
||||||||||
130 |
euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
leks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Argentīnas peso |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Austrālijas dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Brazīlijas reāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Bulgārijas leva |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Kanādas dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Čehijas krona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Dānijas krona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Ēģiptes mārciņa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
sterliņu mārciņa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
forints |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
jēna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
Lietuvas lits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
denārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
Meksikas peso |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
zlots |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
Rumānijas leja |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
Krievijas rublis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
Serbijas dinārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
Zviedrijas krona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
350 |
Šveices franks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
360 |
Turcijas lira |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
370 |
grivna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
380 |
ASV dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
390 |
Islandes krona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
400 |
Norvēģijas krona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
410 |
Hongkongas dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
420 |
jaunais Taivānas dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
430 |
Jaunzēlandes dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
440 |
Singapūras dolārs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
450 |
Dienvidkorejas vona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
460 |
juaņa renminbi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
470 |
Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
480 |
Horvātijas kuna |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 23.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM)
|
VISAS POZĪCIJAS |
NETO POZĪCIJAS |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS |
|||
GARĀS |
ĪSĀS |
|||||||
GARĀS |
ĪSĀS |
|||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
||
010 |
KOPĒJĀS PREČU POZĪCIJAS |
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
020 |
Dārgmetāli (izņemot zeltu) |
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Parastie metāli |
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Lauksaimniecības produkti (īslaicīgie) |
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Pārējie/citi |
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Tostarp enerģijas produkti (nafta, gāze) |
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Termiņu sadalījuma pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Paplašinātā termiņu sadalījuma pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Vienkāršotā pieeja: Visas pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski) |
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Vienkāršotā metode |
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku |
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku |
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Matricas scenārija pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
C 24.00 — TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI (MKR IM)
|
VaR |
VaR SPRIEDZES APSTĀKĻOS |
INKREMENTĀLĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS UN MIGRĀCIJAS RISKA KAPITĀLA PRASĪBA |
VISU CENAS RISKU KAPITĀLA PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS |
KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS |
Pārsniegumu skaits iepriekšējās 250 darbdienās |
VaR reizināšanas koeficients (mc ) |
sVaR reizināšanas koeficients (ms ) |
PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA MINIMUMU — SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA MINIMUMU — SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS PĒCMAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS |
||||||
REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc ) × IEPRIEKŠĒJO 60 DARBDIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaRavg ) |
IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaR t-1) |
REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (m s) × IEPRIEKŠĒJO 60 DARBDIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (sVaRavg ) |
PĒDĒJAIS PIEEJAMAIS (sVaR t-1) |
12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS |
PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS |
MINIMUMS |
12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS |
PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS |
|||||||||
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
||
010 |
KOPĒJĀS POZĪCIJAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šūna saistīta ar CA |
|
|
|
|
|
|
Izziņas posteņi: TIRGUS RISKA SADALĪJUMS |
||||||||||||||||
020 |
Tirgoti parāda instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
TPI — vispārējais risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
TPI — specifiskais risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Kapitāla vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Kapitāla vērtspapīri — vispārējais risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Kapitāla vērtspapīri — specifiskais risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Ārvalstu valūtas risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Preču risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kopējā vērtība attiecībā uz vispārējo risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Kopējā vērtība attiecībā uz specifisko risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 25.00 — KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA)
|
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA |
VaR |
VaR SPRIEDZES APSTĀKĻOS |
PAŠU KAPITĀLS PRASĪBAS |
RISKA KOPAPJOMS RISKA DARĪJUMA APJOMS |
IZZIŅAS POSTEŅI |
RISKA NODROŠINĀJUMA NOSACĪTĀS VĒRTĪBAS |
||||||||
|
tostarp: ārpusbiržas atvasinātie instrumenti |
tostarp: VFD |
REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc ) × IEPRIEKŠĒJO 60 DARBDIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaRavg ) |
IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaR t-1) |
REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (m s) × IEPRIEKŠĒJO 60 DARBDIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (sVaRavg ) |
PĒDĒJAIS PIEEJAMAIS (sVaR t-1) |
Darījumu partneru skaits |
tostarp: kredītriska starpības noteikšanai izmantota aizstājējvērtība |
RADUSIES KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJA |
AR VIENU PARĀDNIEKU SAISTĪTIE KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI |
INDEKSA KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI |
||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
||
010 |
Kopējais kredīta vērtības korekcijas risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
Saite uz {CA2;r640;c010} |
|
|
|
|
|
020 |
Saskaņā ar attīstīto metodi |
|
|
|
|
|
|
|
|
Saite uz {CA2;r650;c010} |
|
|
|
|
|
030 |
Saskaņā ar standartizēto metodi |
|
|
|
|
|
|
|
|
Saite uz {CA2;r660;c010} |
|
|
|
|
|
040 |
Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
Saite uz {CA2;r670;c010} |
|
|
|
|
|
II PIELIKUMS
PĀRSKATI PAR PAŠU KAPITĀLU UN PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS
Satura rādītājs |
|
I DAĻA: VISPĀRĪGAS NORĀDES |
|
1. |
STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS |
1.1. |
STRUKTŪRA |
1.2. |
NUMERĀCIJAS KONVENCIJA |
1.3. |
ZĪMJU KONVENCIJA |
II DAĻA: NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI |
|
1. |
PĀRSKATS PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBU (CA) |
1.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
1.2. |
C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1) |
1.2.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
1.3. |
C 02.00 – PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2) |
1.3.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
1.4. |
C 03.00 – KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3) |
1.4.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
1.5. |
C 04.00 – IZZIŅAS POSTEŅI (CA4) |
1.5.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
1.6. |
PĀREJAS NOTEIKUMI UN INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5) |
1.6.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
1.6.2. |
C 05.01. – PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1) |
1.6.2.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
1.6.3. |
C 05.02 – INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA5.2.) |
1.6.3.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
2. |
GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS) |
2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
2.2. |
SĪKA INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU |
2.3. |
INFORMĀCIJA PAR INDIVIDUĀLU SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ |
2.4. |
C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM KOPĀ (GS KOPĀ) |
2.5. |
C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS) |
3. |
KREDĪTRISKA VEIDNES |
3.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
3.1.1. |
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODĒM AR AIZSTĀŠANAS EFEKTU |
3.1.2. |
PĀRSKATA SNIEGŠANA PAR DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKU |
3.2. |
C 07.00 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA) |
3.2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
3.2.2. |
CR SA VEIDNES TVĒRUMS |
3.2.3. |
RISKA DARĪJUMU IEDALĪŠANA RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀS SASKAŅĀ AR STANDARTIZĒTO PIEEJU |
3.2.4. |
SKAIDROJUMI PAR DAŽU TĀDU KONKRĒTU RISKA DARĪJUMU KATEGORIJU TVĒRUMU, KAS MINĒTAS KPR 112. PANTĀ |
3.2.4.1. |
RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “IESTĀDES” |
3.2.4.2. |
RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “SEGTĀS OBLIGĀCIJAS” |
3.2.4.3. |
RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “KOLEKTĪVO IEGULDĪJUMU UZŅĒMUMI” |
3.2.5. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
3.3. |
KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB) |
3.3.1. |
CR IRB VEIDNES TVĒRUMS |
3.3.2. |
CR IRB VEIDNES SADALĪJUMS |
3.3.3. |
C 08.01 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB 1) |
3.3.3.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
3.3.4. |
C 08.02 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM VAI PORTFEĻIEM (CR IRB 2 VEIDNE) |
3.4. |
KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: INFORMĀCIJA AR ĢEOGRĀFISKO SADALĪJUMU (CR GB) |
3.4.1. |
C 09.01 – RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: SP RISKA DARĪJUMI (CR GB 1) |
3.4.1.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
3.4.2. |
C 09.02 – RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: IRB RISKA DARĪJUMI (CR GB 2) |
3.4.2.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
3.4.3. |
C 09.03. – ATTIECĪGO KREDĪTRISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS, LAI APRĒĶINĀTU IESTĀDES SPECIFISKO PRETCIKLISKO KAPITĀLA REZERVJU NORMU (CR GB 3) |
3.4.3.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
3.4.3.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
3.5. |
C 10.01 UN C 10.02 – KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI ATBILSTOŠI UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTAJAI PIEEJAI (CR EQU IRB 1 UN CR EQU IRB 2) |
3.5.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
3.5.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM (PIEMĒRO GAN CR EQU IRB 1, GAN CR EQU IRB 2) |
3.6. |
C 11.00 – NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT) |
3.6.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
3.6.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
3.7. |
C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA) |
3.7.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
3.7.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
3.8. |
C 13.00 KREDĪTRISKS – VĒRTSPAPĪROŠANA: UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB) |
3.8.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
3.8.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
3.9. |
C 14.00 – DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC DETAILS) |
3.9.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
3.9.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
4. |
OPERACIONĀLĀ RISKA VEIDNES |
4.1. |
C 16.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR) |
4.1.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
4.1.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
4.2. |
C 17.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR DETAILS) |
4.2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
4.2.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
5. |
TIRGUS RISKA VEIDNES |
5.1. |
C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI) |
5.1.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
5.1.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
5.2. |
C 19.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC) |
5.2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
5.2.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
5.3. |
C 20.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJU SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP) |
5.3.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
5.3.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
5.4. |
C 21.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU) |
5.4.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
5.4.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
5.5. |
C 22.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX) |
5.5.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
5.5.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
5.6. |
C 23.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM) |
5.6.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
5.6.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
5.7. |
C 24.00 – TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI (MKR IM) |
5.7.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
5.7.2. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
5.8. |
C 25.00 – KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA) |
5.8.1. |
NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM |
I DAĻA: VISPĀRĪGAS NORĀDES
1. STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS
1.1. STRUKTŪRA
1. Kopumā sistēmā ir ietverti pieci veidņu bloki:
a) kapitāla pietiekamība, pārskats par regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu, kopējā riska darījumu vērtība;
b) grupas maksātspēja, pārskats par visu to individuālo sabiedrību maksātspējas prasību izpildi, kuras iekļautas pārskatu sniedzošās sabiedrības konsolidācijas tvērumā;
c) kredītrisks (tostarp darījuma partnera kredītrisks, atgūstamās vērtības samazinājuma risks un norēķinu risks);
d) tirgus risks (tostarp pozīcijas risks tirdzniecības portfelī, ārvalstu valūtas risks, preču risks un kredīta vērtības korekcijas (CVA) risks);
e) operacionālais risks.
2. Attiecībā uz katru veidni ir sniegtas atsauces uz tiesību aktiem. Šajās pamatnostādnēs par kopējās pārskatu sniegšanas sistēmas īstenošanu ir iekļauta detalizētāka informācija par vispārīgākiem pārskatu sniegšanas aspektiem attiecībā uz katru veidņu bloku, norādes par konkrētām pozīcijām, kā arī piemēri un validācijas noteikumi.
3. Iestādes atkarībā no pieejas, kas izmantota, lai noteiktu pašu kapitāla prasības, iesniedz tikai tās veidnes, kuras ir būtiskas.
1.2. NUMERĀCIJAS KONVENCIJA
4. Atsaucoties uz veidņu slejām, rindām un šūnām, dokumentā izmanto apzīmējumu konvenciju, kas norādīta turpmākajā tabulā. Šos ciparu kodus plaši izmanto validācijas noteikumos.
5. Norādēs izmantots šāds vispārējs apzīmējums: {Veidne;Rinda;Sleja}.
6. Ja validāciju veic veidnē, kurā izmantoti tikai minētās veidnes datu punkti, apzīmējumi neattiecas uz veidni: {Rinda; Sleja}.
7. Ja veidnēs ir tikai viena sleja, atsaucas vienīgi uz rindām. {Veidne;Rinda}
8. Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validāciju veic attiecībā uz iepriekš norādītām rindām vai slejām.
1.3. ZĪMJU KONVENCIJA
9. Jebkuru summu, kas palielina pašu kapitālu vai kapitāla prasības, uzrāda kā pozitīvu skaitli. Turpretim summu, kas samazina kopējo pašu kapitālu vai kapitāla prasības, uzrāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), paredzēts, ka minēto posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli.
II DAĻA: NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI
1. PĀRSKATS PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBU (CA)
1.1. VISPĀRĪGAS PIEZĪMES
10. CA veidnēs ietverta informācija par pirmā pīlāra skaitītājiem (pašu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, pirmā līmeņa pamata kapitāls), saucēju (pašu kapitāla prasības) un pārejas noteikumiem, un tā ir strukturēta piecās veidnēs:
a) CA1 veidnē ietverta iestāžu pašu kapitāla summa, kas sadalīta pa posteņiem, kuri vajadzīgi, lai iegūtu minēto summu. Iegūtajā pašu kapitāla summā ietverta katra kapitāla veida pārejas noteikumu kopējā ietekme;
b) CA2 veidnē sniegts kopsavilkums par kopējo riska darījumu vērtību (kā noteikts Kapitāla prasību regulas (KPR) 92. panta 3. punktā);
c) CA3 veidnē ietverti rādītāji, kuriem KPR noteikts minimālais līmenis, un daži citi saistītie dati;
d) CA4 veidnē ietverti izziņas posteņi, kas vajadzīgi CA1 posteņu aprēķināšanai, kā arī informācija par Kapitāla prasību direktīvas (KPD) kapitāla rezervēm;
e) CA 5 veidnē ietverti dati, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu pārejas noteikumu ietekmi attiecībā uz pašu kapitālu. CA5 pārstās pastāvēt, kad pārejas noteikumi zaudēs spēku.
11. Veidnes piemēro visām pārskatus sniedzošajām sabiedrībām neatkarīgi no izmantotajiem grāmatvedības standartiem, tomēr daži posteņi skaitītājā ir specifiski sabiedrībām, kas piemēro SGS/SFPS veida vērtēšanas noteikumus. Parasti informācija saucējā ir saistīta ar galīgajiem rezultātiem, par kuriem sniegts pārskats attiecīgajās kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanas veidnēs.
12. Kopējo pašu kapitālu veido dažādi kapitāla veidi: pirmā līmeņa kapitāls, kas ir pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa, un otrā līmeņa kapitāls.
13. Pārejas noteikumus CA veidnēs piemēro šādi:
a) posteņos pārejas korekcijas parasti neņem vērā. Tas nozīmē, ka summas CA1 posteņos aprēķina saskaņā ar nobeiguma noteikumiem (t. i., it kā nebūtu pārejas noteikumu), izņemot posteņus, kuros sniegts pārejas noteikumu ietekmes kopsavilkums. Katram kapitāla veidam (t. i., pirmā līmeņa pamata kapitālam, pirmā līmeņa papildu kapitālam un otrā līmeņa kapitālam) ir trīs dažādi posteņi, kuros iekļautas visas korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem.
b) Pārejas noteikumi var ietekmēt arī pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla deficītu (t. i., pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla atskaitījuma pārsniegumu, kas reglamentēts attiecīgi KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunktā un 56. panta e) punktā), un tādējādi posteņi, kuros šis deficīts ietverts, var netieši atspoguļot pārejas noteikumu ietekmi.
c) CA5 veidni izmanto vienīgi, lai sniegtu pārskatu par pārejas noteikumiem.
14. Otrā pīlāra prasības ES var piemērot dažādi (KPD IV 104. panta 2. punkts ir jātransponē valsts regulējumā). KPR maksātspējas pārskatā iekļauj vienīgi otrā pīlāra prasību ietekmi uz maksātspējas koeficientu vai mērķa koeficientu. Detalizēti pārskati par otrā pīlāra prasībām neietilpst KPR 99. pantā.
a) CA1, CA2 vai CA5 veidnes ietver datus tikai saistībā ar pirmā pīlāra jautājumiem.
b) veidnē apkopotā veidā ietverta otrā pīlāra papildu prasību ietekme uz maksātspējas koeficientu. Viens bloks pievēršas summu ietekmei uz rādītājiem, savukārt otrs bloks pievēršas pašam rādītājam. Abiem rādītāju blokiem nav turpmākas saistības ar CA1, CA2 vai CA5 veidnēm.
c) CA4 veidnē ietverta viena šūna par papildu pašu kapitāla prasībām saistībā ar otro pīlāru. Minētā šūna nav caur validācijas noteikumiem saistīta ar CA3 veidnes kapitāla rādītājiem un atspoguļo KPD 104. panta 2. punktu, kurā skaidri minētas papildu pašu kapitāla prasības kā viena no iespējām otrā pīlāra lēmumiem.
1.2. C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)
1.2.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Rinda |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
1. Pašu kapitāls KPR 4. panta 1. punkta 118. apakšpunkts un 72. pantsIestādes pašu kapitālu veido tās pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa. |
015 |
1.1. Pirmā līmeņa kapitāls KPR 25. pantsPirmā līmeņa kapitālu veido pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa. |
020 |
1.1.1. Pirmā līmeņa pamata kapitāls KPR 50. pants |
030 |
1.1.1.1. Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa pamata kapitālu KPR 26. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, 27. līdz 30. pants, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants |
040 |
1.1.1.1.1. Apmaksāti kapitāla instrumenti KPR 26. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 27. līdz 31. pantsIetver savstarpēju sabiedrību, kooperatīvu sabiedrību vai līdzīgu iestāžu kapitāla instrumentus (KPR 27. un 29. pants).Neietver ar instrumentiem saistīto akciju emisijas uzcenojumu.Iekļauj kapitāla instrumentus, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās, ja visi KPR 31. panta nosacījumi ir izpildīti. |
045 |
1.1.1.1.1* No kā: Kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās KPR 31. pantsPirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauj kapitāla instrumentus, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās, ja visi KPR 31. panta nosacījumi ir izpildīti. |
050 |
1.1.1.1.2.* Izziņas postenis: Neatbilstoši kapitāla instrumenti KPR 28. panta 1. punkta b), l) un m) apakšpunktsŠo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos.Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem. |
060 |
1.1.1.1.3. Akciju emisijas uzcenojums KPR 4. panta 1. punkta 124. apakšpunkts, 26. panta 1. punkta b) apakšpunktsAkciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”. |
070 |
1.1.1.1.4. (-) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pantsPašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 42. panta izņēmumi.Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”.Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām.līdz 1.1.1.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.1.1.1.5. postenī. |
080 |
1.1.1.1.4.1. (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants1.1.1.1. postenī ietverti pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes.Uzrādāmā summa ietver tādas līdzdalības tirdzniecības portfelī, kas aprēķinātas, pamatojoties uz neto garo pozīciju, kā minēts KPR 42. panta a) punktā. |
090 |
1.1.1.1.4.2. (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants |
091 |
1.1.1.1.4.3. (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants |
092 |
1.1.1.1.5. (-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pantsAtbilstoši KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktam atskaita “pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kurus iestādei ir jāiegādājas saskaņā ar esošu līgumsaistību faktiskām vai iespējamām saistībām”. |
130 |
1.1.1.2. Nesadalītā peļņa KPR 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 26. panta 2. punktsNesadalītā peļņa ietver iepriekšējā gada nesadalīto peļņu, kā arī atbilstošo starpposma vai gada beigu peļņu. |
140 |
1.1.1.2.1. Iepriekšējā gada nesadalītā peļņa KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta c) apakšpunktsKPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunktā nesadalītā peļņa ir definēta kā “peļņa un zaudējumi, kas izriet no peļņas vai zaudējumu galīgās piemērošanas saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības standartiem”. |
150 |
1.1.1.2.2. Atbilstošā peļņa vai zaudējumi KPR 4. panta 1. punkta 121. apakšpunkts, 26. panta 2. punkts un 36. panta 1. punkta a) apakšpunktsKPR 26. panta 2. punkts ļauj ar kompetento iestāžu iepriekšēju piekrišanu starpposma vai gada beigu peļņu iekļaut kā nesadalīto peļņu, ja ir izpildīti daži nosacījumi.No otras puses, zaudējumus atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla, kā norādīts KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunktā. |
160 |
1.1.1.2.2.1. Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem KPR 26. panta 2. punkts un 36. panta 1. punkta a) apakšpunktsUzrādāmā summa ir grāmatvedības peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzradītā peļņa vai zaudējumi. |
170 |
1.1.1.2.2.2. (-) Starpposma vai gada beigu peļņas daļa, kas nav atbilstoša KPR 26. panta 2. punktsŠajā rindā neuzrāda nekādus datus, ja atsauces periodā iestāde ir uzrādījusi zaudējumus. Tas tādēļ, ka zaudējumus pilnībā atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.Ja iestāde uzrāda peļņu, tad uzrāda to daļu, kas nav uzskatāma par atbilstošu saskaņā ar KPR 26. panta 2. punktu (t. i., nerevidētā peļņa un paredzamās maksas vai dividendes).Jāņem vērā, ka peļņas gadījumā atskaitāmā summa ietver vismaz starpposma dividendes. |
180 |
1.1.1.3. Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi KPR 4. panta 1. punkta 100. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta d) apakšpunktsUzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā, un to uzrāda pirms prudenciālo filtru piemērošanas. Uzrādāmo summu nosaka saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 241/2014 13. panta 4. punktu. |
200 |
1.1.1.4. Citas rezerves KPR 4. panta 1. punkta 117. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta e) apakšpunktsCitas rezerves KPR ir definētas kā “rezerves, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā, par kurām ir jāatklāj informācija saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, izņemot summas, kas jau ir ietvertas uzkrātajos citos visaptverošajos ienākumos vai nesadalītajā peļņā”.Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā. |
210 |
1.1.1.5. Rezerves vispārējiem banku riskiem KPR 4. panta 1. punkta 112. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta f) apakšpunktsRezerves vispārējiem banku riskiem Direktīvas 86/635/EEK 38. pantā ir definētas kā “summas, ko kredītiestāde nolemj rezervēt, lai nodrošinātos pret īpašajiem riskiem, kas ir saistīti ar banku darbību”.Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā. |
220 |
1.1.1.6. Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 483. panta 1. līdz 3. punkts un 484. līdz 487. pantsTādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus piemērotas kā pirmā līmeņa pamata kapitālam. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
230 |
1.1.1.7. Mazākuma līdzdalības daļas, kas atzītas pirmā līmeņa pamata kapitālā KPR 4. panta 120. punkts un 84. pantsVisu mazākuma līdzdalības daļu meitasuzņēmumos summa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā. |
240 |
1.1.1.8. Pārejas posma korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalības daļām KPR 479. un 480. pantsMazākuma līdzdalības daļu korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Šo posteni tieši iegūst no CA5. |
250 |
1.1.1.9. Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem KPR 32. līdz 35. pants |
260 |
1.1.1.9.1. (-) Pašu kapitāla pieaugums vērtspapīrotu aktīvu dēļ KPR 32. panta 1. punktsUzrādāmā summa ir saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem vērtspapīroto aktīvu radīts iestādes pašu kapitāla pieaugums.Piemēram, šis postenis ietver nākotnes maržinālos ienākumus, kas iestādei radušies kā peļņa no pārdošanas, vai – iniciatoru gadījumā – neto peļņu, ko nodrošina tādu nākotnes ienākumu kapitalizācija, ko rada vērtspapīrotie aktīvi, kuri uzlabo vērtspapīrošanas pozīciju kredītkvalitāti. |
270 |
1.1.1.9.2. Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve KPR 33. panta 1. punkta a) apakšpunktsUzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja naudas plūsmas riska ierobežošanas rezultātā radušies zaudējumi (t. i., ja tā samazina grāmatvedības pašu kapitālu) un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā. |
280 |
1.1.1.9.3. Kumulatīvā peļņa un zaudējumi no pašu kredītriska izmaiņām saistībās, kas vērtētas pēc patiesās vērtības KPR 33. panta 1. punkta b) apakšpunktsUzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja pašu kredītriska izmaiņu rezultātā radušies zaudējumi (t. i., ja tās samazina grāmatvedības pašu kapitālu) un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.Šajā postenī neiekļauj nerevidēto peļņu. |
285 |
1.1.1.9.4. Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām KPR 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 33. panta 2. punktsUzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja pašu kredītriska izmaiņu rezultātā radušies zaudējumi, un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.Šajā postenī neiekļauj nerevidēto peļņu. |
290 |
1.1.1.9.5. (-) Vērtības korekcijas saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām KPR 34. un 105. pantsPatiesās vērtības korekcijas riska darījumiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī vai netirdzniecības portfelī, saistībā ar KPR 105. pantā noteiktiem stingrākiem standartiem attiecībā uz piesardzīgu vērtēšanu. |
300 |
1.1.1.10. (-) Nemateriālā vērtība KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 37. pants |
310 |
1.1.1.10.1. (-) Nemateriālā vērtība, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta b) apakšpunktsNemateriālā vērtība ir vērtība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.Šeit uzrādāmā summa ir tāda pati kā bilancē uzrādītā. |
320 |
1.1.1.10.2. (-) Nemateriālā vērtība, kas iekļauta būtisku ieguldījumu vērtējumā KPR 37. panta b) punkts un 43. pants |
330 |
1.1.1.10.3. Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar nemateriālo vērtību KPR 37. panta a) punktsAtliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos nemateriālā vērtība vai ja tiktu pārtraukta tās atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu. |
340 |
1.1.1.11. (-) Citi nemateriālie aktīvi KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 37. panta a) punktsCiti nemateriālie aktīvi ir nemateriālie aktīvi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, mīnus nemateriālā vērtība, arī saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu. |
350 |
1.1.1.11.1. (-) Citi nemateriālie aktīvi pirms atliktā nodokļa saistību atskaitīšanas KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta b) apakšpunktsCiti nemateriālie aktīvi ir nemateriālie aktīvi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, mīnus nemateriālā vērtība, arī saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu.Šeit uzrādāmā summa atbilst summai, kas uzrādīta to nemateriālo aktīvu bilancē, kas nav nemateriālā vērtība. |
360 |
1.1.1.11.2. Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar citiem nemateriālajiem aktīviem KPR 37. panta a) punktsAtliktā nodokļa saistību summa, kas tiktu dzēsta, ja samazinātos to nemateriālo aktīvu vērtība, kas nav nemateriālā vērtība, vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu. |
370 |
1.1.1.12. (-) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 38. pants |
380 |
1.1.1.13. (-) IRB deficīts: summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 40., 158. un 159. pantsUzrādāmo summu nesamazina atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, līmeņa paaugstināšanās vai cita papildu nodokļu ietekme, kas varētu rasties, ja uzkrājumi paaugstinātu paredzamo zaudējumu līmeni (KPR 40. pants). |
390 |
1.1.1.14. (-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 41. pants |
400 |
1.1.1.14.1. (-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta e) apakšpunktsDefinētu pabalstu pensiju fondu aktīvi “atkarībā no situācijas ir definēta pensiju fonda vai plāna aktīvi, ko aprēķina pēc tam, kad tie ir samazināti par tā paša fonda vai plāna saistību vērtību”.Šeit uzrādāmā summa atbilst summai, kas uzrādīta bilancē (ja tā uzrādīta atsevišķi). |
410 |
1.1.1.14.2. Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem KPR 4. panta 1. punkta 108. un 109. apakšpunkts un 41. panta 1. punkta a) apakšpunktsAtliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu. |
420 |
1.1.1.14.3. Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi, kurus iestāde var neierobežoti izmantot KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts un 41. panta 1. punkta b) apakšpunktsŠajā postenī jebkādu summu uzrāda tikai tad, ja kompetentā iestāde ir iepriekš piekritusi, ka tiek samazināta definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmā summa.Šajā rindā ietvertajiem aktīviem piemēro riska pakāpi attiecībā uz kredītriska prasībām. |
430 |
1.1.1.15. (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 44. pantsLīdzdalības finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 27. punktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ja pastāv savstarpējas līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu.Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus. |
440 |
1.1.1.16. (-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunktsUzrādāmo summu tieši ņem no CA1 posteņa “Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu”. Summa ir jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla. |
450 |
1.1.1.17. (-) Tādas būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora, kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi KPR 4. panta 1. punkta 36. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punkts un 89. līdz 91. pantsBūtiskas līdzdalības ir definētas kā “tieša vai netieša līdzdalība sabiedrībā, kas ir vismaz 10 % no tās kapitāla vai balsstiesībām vai ļauj būtiski ietekmēt vadību minētajā sabiedrībā”.Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250 % riska pakāpi. |
460 |
1.1.1.18. (-) Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts, 243. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 244. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 258. pants un 266. panta 3. punktsVērtspapīrošanas pozīcijas, kam piemēro 1 250 % riska pakāpi, bet kuras alternatīvi ļauts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts). Pēdējā gadījumā tās uzrāda šajā postenī. |
470 |
1.1.1.19. (-) Neapmaksātas piegādes, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts un 379. panta 3. punktsNeapmaksātām piegādēm piemēro 1 250 % riska pakāpi pēc piecām dienām pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes izsūtīšanas līdz darījuma izbeigšanai saskaņā ar pašu kapitāla prasībām attiecībā uz norēķinu risku. Alternatīvi tās ļauts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts). Pēdējā gadījumā tās uzrāda šajā postenī. |
471 |
1.1.1.20. (-) Pozīcijas, kuras ir grozā, attiecībā uz ko iestāde atbilstīgi IRB pieejai nevar noteikt riska pakāpi, un kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punkts un 153. panta 8. punktsSaskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punktu tās (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tām var piemērot 1 250 % riska pakāpi. |
472 |
1.1.1.21. (-) Tādi kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai, kuriem alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punkts un 155. panta 4. punktsSaskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punktu tos (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tiem var piemērot 1 250 % riska pakāpi. |
480 |
1.1.1.22. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta h) apakšpunkts; 43. līdz 46. pants, 49. panta 2. un 3. punkts un 79. pantsTā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.Sk. alternatīvas atskaitīšanai, ja tiek piemērota konsolidācija (49. panta 2. un 3. punkts). |
490 |
1.1.1.23. (-) Atskaitāmi atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts; 38. pants un 48. panta 1. punkta a) apakšpunktsTā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības (neņemot vērā to daļu no attiecīgajām atliktā nodokļa saistībām, kas iedalīta atliktā nodokļa aktīvos, kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punkta b) apakšpunktu), kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta a) apakšpunkta 10 % slieksni. |
500 |
1.1.1.24. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts; 36. panta 1. punkta i) apakšpunkts; 43., 45., 47. pants, 48. panta 1. punkta b) apakšpunkts; 49. panta 1. līdz 3. punkts un 79. pantsTā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta b) apakšpunkta 10 % slieksni.Sk. alternatīvas atskaitīšanai, ja tiek piemērota konsolidācija (49. panta 1., 2. un 3. punkts). |
510 |
1.1.1.25. (-) Summa, kas pārsniedz 17,65 % slieksni KPR 48. panta 1. punktsTā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un no iestādes tiešas un netiešām līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta 17,65 % slieksni. |
520 |
1.1.1.26. Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu KPR 469. līdz 472. pants, 478. un 481. pantsKorekcijas attiecībā uz atskaitījumiem pārejas noteikumu dēļ. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
524 |
1.1.1.27. Pirmā līmeņa pamata kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam KPR 3. pants |
529 |
1.1.1.28. Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja pirmā līmeņa pamata kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā pirmā līmeņa pamata kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 020 līdz 524.Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma). |
530 |
1.1.2. PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS KPR 61. pants |
540 |
1.1.2.1. Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa papildu kapitālu KPR 51. panta a) punkts, 52. līdz 54. pants, 56. panta a) punkts un 57. pants |
550 |
1.1.2.1.1. Apmaksāti kapitāla instrumenti KPR 51. panta a) punkts un 52. līdz 54. pantsUzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem. |
560 |
1.1.2.1.2.(*) Izziņas postenis: Neatbilstoši kapitāla instrumenti KPR 52. panta 1. punkta c), e) un f) apakšpunktsŠo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos.Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem. |
570 |
1.1.2.1.3. Akciju emisijas uzcenojums KPR 51. panta b) punktsAkciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”. |
580 |
1.1.2.1.4. (-) Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti KPR 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) apakšpunkts un 57. pantsPašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 57. panta izņēmumi.Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”.Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām.1.1.2.1.4. līdz 1.1.2.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.1.2.1.5. postenī. |
590 |
1.1.2.1.4.1. (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) punkts un 57. pants1.1.2.1.1. postenī iekļauti pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes. |
620 |
1.1.2.1.4.2. (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos KPR 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 56. panta a) punkts un 57. pants |
621 |
1.1.2.1.4.3. (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) punkts un 57. pants |
622 |
1.1.2.1.5. (-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus KPR 56. panta a) punkts un 57. pantsSaskaņā ar KPR 56. panta a) punktu atskaita “pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā”. |
660 |
1.1.2.2. Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 483. panta 4. un 5. punkts, 484. līdz 487. pants, 489. un 491. pantsTādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos pirmā līmeņa papildu kapitāla nosacījumus. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
670 |
1.1.2.3. Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti pirmā līmeņa papildu kapitālā KPR 83., 85. un 86. pantsVisa meitasuzņēmumu atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla summa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā.Ietver atbilstīgu pirmā līmeņa papildu kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (KPR 83. pants). |
680 |
1.1.2.4. Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu pirmā līmeņa papildu kapitālā KPR 480. pantsKorekcijas attiecībā uz atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, kas saistībā ar pārejas noteikumiem ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā. Šo posteni tieši iegūst no CA5. |
690 |
1.1.2.5. (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 56. panta b) punkts un 58. pantsLīdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās ir savstarpēja līdzdalība –, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu.Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus. |
700 |
1.1.2.6. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 56. panta c) punkts; KPR 59., 60. un 79. pantsTā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla. |
710 |
1.1.2.7. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 56. panta d) punkts, 59. un 79. pantsIestādes līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas ir pilnībā atskaitītas. |
720 |
1.1.2.8. (-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu KPR 56. panta e) punktsUzrādāmo summu tieši iegūst no CA1 posteņa “Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla)”. |
730 |
1.1.2.9. Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu KPR 474., 475., 478. un 481. pantsKorekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
740 |
1.1.2.10. Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla) KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunktsPirmā līmeņa papildu kapitāls nevar būt negatīvs, tomēr ir iespējams, ka atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla ir lielāki nekā pirmā līmeņa papildu kapitāls plus saistītais akciju emisijas uzcenojums. Šādos gadījumos pirmā līmeņa papildu kapitālam ir jābūt vienādam ar nulli un pirmā līmeņa papildu kapitāla atskaitījumu pārpalikums ir jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.Ar šo posteni tiek panākts, ka 1.1.2.1. līdz 1.1.2.12. posteņa summa nekad nav mazāka par nulli. Tad, ja šis postenis uzrāda pozitīvu skaitli, 1.1.1.16. postenis ir pretējs šim skaitlim. |
744 |
1.1.2.11. Pirmā līmeņa papildu kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam KPR 3. pants |
748 |
1.1.2.12. Pirmā līmeņa papildu kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja pirmā līmeņa papildu kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā pirmā līmeņa papildu kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 530 līdz 744.Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma). |
750 |
1.2. OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS KPR 71. pants |
760 |
1.2.1. Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā otrā līmeņa kapitālu KPR 62. panta a) punkts, 63. līdz 65. pants, 66. panta a) punkts un 67. pants |
770 |
1.2.1.1. Apmaksāti kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi KPR 62. panta a) punkts, 63. un 65. pantsUzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem. |
780 |
1.2.1.2.(*) Izziņas postenis: Neatbilstošie kapitāla izdevumi un subordinētie aizdevumi KPR 63. panta c), e) un f) punkts un 64. pantsŠo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos.Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem. |
790 |
1.2.1.3. Akciju emisijas uzcenojums KPR 62. panta b) punkts un 65. pantsAkciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”. |
800 |
1.2.1.4. (-) Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti KPR 63. panta b) punkta i) apakšpunkts, 66. panta a) punkts un 67. pantsPašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 67. panta izņēmumi.Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”.Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām.1.2.1.4 līdz 1.2.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.2.1.5. postenī. |
810 |
1.2.1.4.1. (-) Tiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos KPR 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants1.2.1.1. postenī ietverti otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes. |
840 |
1.2.1.4.2. (-) Netiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants |
841 |
1.2.1.4.3. (-) Sintētiskas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants |
842 |
1.2.1.5. (-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus KPR 66. panta a) punkts un 67. pantsSaskaņā ar KPR 66. panta a) punktu atskaita “pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā”. |
880 |
1.2.2. Pārejas posma korekcijas saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un subordinētiem aizdevumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 483. panta 6. un 7. punkts, 484., 486., 488., 490. un 491. pantsTādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus kā otrā līmeņa kapitālam. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
890 |
1.2.3. Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti otrā līmeņa kapitālā KPR 83., 87. un 88. pantsVisa meitasuzņēmumu atbilstīgā pašu kapitāla summu kopsumma, kas iekļauta konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā.Ietver atbilstīgu otrā līmeņa kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (KPR 83. pants). |
900 |
1.2.4. Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu otrā līmeņa kapitālā KPR 480. pantsKorekcijas attiecībā uz atbilstīgu pašu kapitālu, kas saistībā ar pārejas noteikumiem ietverts konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā. Šo posteni tieši iegūst no CA5. |
910 |
1.2.5. IRB. Pārsniegums: summa, par kādu uzkrājumi pārsniedz atbilstošos paredzamos zaudējumus KPR 62. panta d) punktsIestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, šis postenis ietver tādas pozitīvās summas, kuras iegūst salīdzinot uzkrājumus un paredzamos zaudējumus, kas ir atbilstošas kā otrā līmeņa kapitāls. |
920 |
1.2.6. SP.Vispārējās kredītriska korekcijas KPR 62. panta c) punktsIestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, šis postenis ietver vispārējās kredītriska korekcijas, kas ir atbilstošas kā otrā līmeņa kapitāls. |
930 |
1.2.7. (-) Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 66. panta b) punkts un 68. pantsLīdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās ir savstarpēja līdzdalība –, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu.Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver otrā un trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus. |
940 |
1.2.8. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 66. panta c) punkts; 68. līdz 70. pants un 79. pantsTā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no otrā līmeņa kapitāla. |
950 |
1.2.9. (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 66. panta d) punkts, 68., 69. un 79. pantsPilnībā atskaita iestādes līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums. |
960 |
1.2.10. Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz otrā līmeņa kapitālu KPR 476. līdz 478. pants un 481. pantsKorekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5. |
970 |
1.2.11. Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla) KPR 56. panta e) punktsOtrā līmeņa kapitāls nevar būt negatīvs, tomēr ir iespējams, ka atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla ir lielāki nekā otrā līmeņa kapitāls plus saistītais akciju emisijas uzcenojums. Šādos gadījumos otrā līmeņa kapitāls ir vienāds ar nulli, un otrā līmeņa atskaitījumu pārpalikumu atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla.Ar šo posteni 1.2.1. līdz 1.2.13. posteņa summa nekad nav mazāka par nulli. Ja šis postenis uzrāda pozitīvu skaitli, 1.1.2.8. postenis ir pretējs šim skaitlim. |
974 |
1.2.12. (-) Otrā līmeņa kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam KPR 3. pants |
978 |
1.2.13. Otrā līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja otrā līmeņa kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā otrā līmeņa kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 750 līdz 974.Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma). |
1.3. C 02.00 – PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2)
1.3.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Rinda |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
1. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KPR 92. panta 3. punkts, 95., 96. un 98. pants |
020 |
1.* No kā: Ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu) Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu |
030 |
1.** No kā: Ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu) Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu |
040 |
1.1. RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN NEAPMAKSĀTĀS PIEGĀDES KPR 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunkts |
050 |
1.1.1. Standartizētā pieeja (SP) CR SA un SEC SA veidnes kopējo riska darījumu līmenī |
060 |
1.1.1.1. SP riska darījumu kategorijas, neskaitot vērtspapīrošanas pozīcijas CR SA veidne kopējo riska darījumu līmenī. SP riska darījumu kategorijas ir KPR 112. pantā minētās kategorijas, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas. |
070 |
1.1.1.1.01. Centrālās valdības vai centrālās bankas Sk. CR SA veidni |
080 |
1.1.1.1.02. Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes Sk. CR SA veidni |
090 |
1.1.1.1.03. Publiskā sektora struktūras Sk. CR SA veidni |
100 |
1.1.1.1.04. Daudzpusējās attīstības bankas Sk. CR SA veidni |
110 |
1.1.1.1.05. Starptautiskās organizācijas Sk. CR SA veidni |
120 |
1.1.1.1.06. Iestādes Sk. CR SA veidni |
130 |
1.1.1.1.07. Komercsabiedrības Sk. CR SA veidni |
140 |
1.1.1.1.08. Privātpersonas un MVU Sk. CR SA veidni |
150 |
1.1.1.1.09. Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku Sk. CR SA veidni |
160 |
1.1.1.1.10. Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības Sk. CR SA veidni |
170 |
1.1.1.1.11. posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku Sk. CR SA veidni |
180 |
1.1.1.1.12. Segtās obligācijas Sk. CR SA veidni |
190 |
1.1.1.1.13. Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums Sk. CR SA veidni |
200 |
1.1.1.1.14. Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU) Sk. CR SA veidni |
210 |
1.1.1.1.15. Kapitāla vērtspapīri Sk. CR SA veidni |
211 |
1.1.1.1.16. Citi posteņi Sk. CR SA veidni |
220 |
1.1.1.2. Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP CR SEC SA veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī |
230 |
1.1.1.2.* Tostarp: atkārtota vērtspapīrošana CR SEC SA veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī |
240 |
1.1.2. Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRB) |
250 |
1.1.2.1. IRB pieeja gadījumos, ja neizmanto ne pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD), ne korekcijas pakāpes CR IRB veidne kopējo riska darījumu līmenī (ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes) |
260 |
1.1.2.1.01. Centrālās valdības un centrālās bankas Sk. CR IRB veidni |
270 |
1.1.2.1.02. Iestādes Sk. CR IRB veidni |
280 |
1.1.2.1.03. Komercsabiedrības – MVU Sk. CR IRB veidni |
290 |
1.1.2.1.04. Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana Sk. CR IRB veidni |
300 |
1.1.2.1.05. Komercsabiedrības – citas Sk. CR IRB veidni |
310 |
1.1.2.2. IRB pieejas gadījumos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpēm CR IRB veidne kopējo riska darījumu līmenī (ja izmanto pašu LGD aplēses un/vai korekcijas pakāpes) |
320 |
1.1.2.1.01. Centrālās valdības un centrālās bankas Sk. CR IRB veidni |
330 |
1.1.2.1.02. Iestādes Sk. CR IRB veidni |
340 |
1.1.2.2.03. Komercsabiedrības – MVU Sk. CR IRB veidni |
350 |
1.1.2.2.04. Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana Sk. CR IRB veidni |
360 |
1.1.2.2.05. Komercsabiedrības – citas Sk. CR IRB veidni |
370 |
1.1.2.2.06. Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar MVU nekustamo īpašumu Sk. CR IRB veidni |
380 |
1.1.2.2.07. Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu, kas nav MVU nekustamais īpašums Sk. CR IRB veidni |
390 |
1.1.2.2.08. Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami Sk. CR IRB veidni |
400 |
1.1.2.2.09 Privātpersonas vai MVU – citi MVU Sk. CR IRB veidni |
410 |
1.1.2.2.10. Privātpersonas vai MVU – citi, kas nav MVU Sk. CR IRB veidni |
420 |
1.1.2.3. Kapitāla vērtspapīri – IRB Sk. CR EQU IRB veidni |
430 |
1.1.2.4. Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP CR SEC IRB veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī |
440 |
1.1.2.4* No kā: atkārtota vērtspapīrošana CR SEC IRB veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī |
450 |
1.1.2.5. Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības Uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 156. pantu. |
460 |
1.1.3. Riska darījumu vērtība iemaksām CCP saistību neizpildes fondā KPR 307. līdz 309. pants |
490 |
1.2. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
500 |
1.2.1. Norēķinu/piegādes risks netirdzniecības portfelī Sk. CR SETT veidni |
510 |
1.2.2. Norēķinu/piegādes risks netirdzniecības portfelī Sk. CR SETT veidni |
520 |
1.3. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punkts un c) apakšpunkta i) un iii) punkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
530 |
1.3.1. Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar standartizēto pieeju (SP) |
540 |
1.3.1.1. Tirgoti parāda instrumenti MKR SA TDI veidne kopējo valūtu līmenī |
550 |
1.3.1.2. Kapitāla vērtspapīri MKR SA EQU veidne kopējo valstu tirgu līmenī |
560 |
1.3.1.3. Ārvalstu valūta Sk. MKR SA FX veidni |
570 |
1.3.1.4. Preces Sk. MKR SA COM veidni |
580 |
1.3.2. Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar iekšējiem modeļiem (IM) Sk. MKR IM veidni |
590 |
1.4. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR) KPR 92. panta 3. punkta e) apakšpunkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunktsIeguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu, 96. panta 2. punktu un 98. pantu šis elements ir nulle. |
600 |
1.4.1. OpR pamatrādītāja pieeja (PRP) Sk. OPR veidni |
610 |
1.4.2. OpR standartizētā pieeja (TSP)/alternatīvās standartizētās pieejas (ASP) Sk. OPR veidni |
620 |
1.4.3. OpR attīstītās mērīšanas pieejas (AMP) Sk. OPR veidni |
630 |
1.5. PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM KPR 95. panta 2. punkts, 96. panta 2. punkts, 97. pants un 98. panta 1. punkta a) apakšpunktsTikai ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu, 96. panta 2. punktu un 98. pantu. Sk. arī KPR 97. pantu.Ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar KPR 96. pantu uzrāda 97. pantā minēto summu, reizinot to ar 12,5.Ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar KPR 95. pantu sniedz pārskatu:— Ja KPR 95. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā summa ir lielāka par summu, kas minēta KPR 95. panta 2. punkta b) apakšpunktā, uzrādāmā summa ir vienāda ar nulli; — Ja KPR 95. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā vērtība ir lielāka par summu, kas minēta KPR 95. panta 2. punkta a) apakšpunktā, uzrādāmo summu iegūst, pēdējo summu atņemot no pirmās. |
640 |
1.6. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAI KPR 92. panta 3. punkta d) apakšpunkts. Sk. CVA veidni. |
650 |
1.6.1. Attīstītā metode Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 383. pantam. Sk. CVA veidni. |
660 |
1.6.2. Standartizētā metode Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 384. pantam. Sk. CVA veidni. |
670 |
1.6.3 Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM) Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 385. pantam. Sk. CVA veidni. |
680 |
1.7. KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA, KAS SAISTĪTA AR LIELAJIEM RISKA DARĪJUMIEM TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkts un 395. līdz 401. pants |
690 |
1.8. CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS KPR 3., 458. un 459. pants un riska darījumu vērtības, ko nevar iedalīt vienā no posteņiem, kas apzīmēti no 1.1. līdz 1.7.Iestādes sniedz pārskatu par vērtībām, kas vajadzīgas, lai ievērotu šādas prasības:Stingrākas prudenciālās prasības, ko Komisija noteikusi saskaņā ar KPR 458. un 459. pantu. Papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu. Šim postenim nav saites uz sīkākas informācijas veidni. |
710 |
1.8.2. No kā: stingrākas papildu prudenciālās p rasības saskaņā ar 458. pantu KPR 458. pants |
720 |
1.8.2.* No kā: prasības lielajiem riska darījumiem KPR 458. pants |
730 |
1.8.2.** No kā: saistībā ar modificētām riska pakāpēm, lai ņemtu vērā mājokļu un komerciālo īpašumu aktīvu “burbuļus” KPR 458. pants |
740 |
1.8.2.*** No kā: Tostarp: saistībā ar finanšu sektora iekšējiem riska darījumiem KPR 458. pants |
750 |
1.8.3. No kā: stingrākas papildu prudenciālās p rasības saskaņā ar 459. pantu KPR 459. pants |
760 |
1.8.4. No kā: papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu. KPR 3. pantsTā ietver tikai papildu vērtības (piemēram, ja riska darījuma vērtība ir 100 un ja riska pakāpe 20 % un iestāde, pamatojoties uz KPR 50. pantu, piemēro riska pakāpi 3 % apmērā, uzrādāmā vērtība ir 30). |
1.4. C 03.00 – KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3)
1.4.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Rindas |
|
010 |
1. Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs KPR 92. panta 2. punkta a) apakšpunktsPirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko izsaka procentos no kopējās riska darījumu vērtības. |
020 |
2. Pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (–) Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto prasību (4,5 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju. |
030 |
3. Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs KPR 92. panta 2. punkta b) apakšpunktsPirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka procentos no kopējo riska darījumu vērtības. |
040 |
4. Pirmā līmeņa kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (–) Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pirmā līmeņa kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto prasību (6 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju. |
050 |
5. Kopējais kapitāla rādītājs KPR 92. panta 2. punkta c) apakšpunktsKopējais kapitāla rādītājs ir iestādes pašu kapitāls, ko izsaka procentos no kopējās riska darījumu vērtības. |
060 |
6. Kopējā kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (–) Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pašu kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto prasību (8 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju. |
070 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijasKPR 92. panta 2. punkta a) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punktsŠo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju. |
080 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijāmKPD IV 104. panta 2. punktsŠo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs. |
090 |
Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijasKPR 92. panta 2. punkta b) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punktsŠo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē pirmā līmeņa kapitāla rādītāju. |
100 |
Pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijāmKPD IV 104. panta 2. punktsŠo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs. |
110 |
Kopējā kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijasKPR 92. panta 2. punkta c) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punktsŠo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē kopējo kapitāla rādītāju. |
120 |
Kopējā kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijāmKPD IV 104. panta 2. punktsŠo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks kopējais kapitāla mērķa rādītājs. |
1.5. C 04.00 – IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)
1.5.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Rindas |
|
010 |
1. Kopējie atliktā nodokļa aktīvi Šajā postenī uzrādītā summa ir vienāda ar summu, kas uzrādīta pēdējā pārbaudītajā/revidētajā grāmatvedības bilancē. |
020 |
1.1. Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē KPR 39. pantsAtliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuriem līdz ar to ir piemērojama riska pakāpe. |
030 |
1.2. Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 38. pantsAtliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, bet kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības un uz kuriem līdz ar to neattiecas nekādi sliekšņi (t. i., tos pilnībā atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla). |
040 |
1.3. Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts; 38. pants un 48. panta 1. punkta a) apakšpunktsAtliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kuru atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla līdz ar to piemēro KPR 48. panta sliekšņus 10 % un 17,65 % apmērā. |
050 |
2. Kopējās atliktā nodokļa saistības Šajā postenī uzrādītā summa ir vienāda ar summu, kas uzrādīta pēdējā pārbaudītajā/revidētajā grāmatvedības bilancē. |
060 |
2.1. Atliktā nodokļa saistības, kas nav atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē KPR 38. panta 3. un 4. punktsAtliktā nodokļa saistības, attiecībā uz kurām nav ievērotas KPR 38. panta 3. un 4. punkta nosacījumi. Līdz ar to šajā postenī iekļauj atliktā nodokļa saistības, kas samazina nemateriālo vērtību, citus nemateriālo aktīvu vai definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu un kas tiek uzrādītas CA1 1.1.1.10.3., 1.1.1.11.2. un 1.1.1.14.2. postenī. |
070 |
2.2. Atliktā nodokļa saistības, kas ir atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē KPR 38. pants |
080 |
2.2.1. Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 38. panta 3., 4. un 5. punktsAtliktā nodokļa saistības, kas var samazināt to atliktā nodokļa aktīvu summu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē saskaņā ar KPR 38. panta 3. un 4. punktu, un kas netiek iedalītas atliktā nodokļa aktīvos, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punktu. |
090 |
2.2.2. Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 38. panta 3., 4. un 5. punktsAtliktā nodokļa saistības, kas var samazināt to atliktā nodokļa aktīvu summu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē saskaņā ar KPR 38. panta 3. un 4. punktu, un kas tiek iedalītas atliktā nodokļa aktīvos, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punktu. |
100 |
3. IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav saistību neizpildes KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 62. panta d) punkts, 158. un 159. pantsŠo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
110 |
3.1. Kopējās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu paredzamo zaudējumu summas aprēķinā KPR 159. pantsŠo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
120 |
3.1.1. Vispārējās kredītriska korekcijas KPR 159. pantsŠo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
130 |
3.1.2. Specifiskās kredītriska korekcijas KPR 159. pantsŠo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
131 |
3.1.3. Papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi KPR 34., 110. un 159. pantsŠo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
140 |
3.2. Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši KPR 158. panta 5., 6., un 10. punkts un 159. pantsŠo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. Uzrāda tikai paredzamos zaudējumus, kas saistīti ar riska darījumiem, kuros nav iestājies saistību neizpildes gadījums. |
145 |
4. IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu specifiskās kredītriska korekcijas pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros ir saistību neizpilde KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 62. panta d) punkts, 158. un 159. pantsŠo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
150 |
4.1. Specifiskās kredītriska korekcijas un pozīcijas, kurām piemēro līdzīgu procedūru KPR 159. pantsŠo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. |
155 |
4.2. Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši KPR 158. panta 5., 6., un 10. punkts un 159. pantsŠo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. Uzrāda tikai paredzamos zaudējumus, kas saistīti ar riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības. |
160 |
5. Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādam uzkrājumu pārsniegumam, kas ir atbilstošs kā otrā līmeņa kapitāls KPR 62. panta d) punktsIRB iestādēm saskaņā ar KPR 62. panta d) punktu uzkrājumu pārsniegumam (pār paredzamajiem zaudējumiem), kas atbilst iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā, ir noteikta maksimālā robežvērtība 0,6 % apmērā no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kuras aprēķinātas ar IRB pieeju.Šajā postenī uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības (t. i., kas nav reizinātas ar 0,6 %), kas ir bāze maksimālās robežvērtības aprēķināšanai. |
170 |
6. Kopējie bruto uzkrājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu otrā līmeņa kapitālā KPR 62. panta c) punktsŠis postenis ietver vispārīgas kredītriska korekcijas, kas ir atbilstošas, lai tās iekļautu otrā līmeņa kapitālā, zem maksimālās robežvērtības.Summu uzrāda, ņemot vērā nodokļu ietekmi. |
180 |
7. Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādiem uzkrājumiem, kas ir atbilstoši kā otrā līmeņa kapitāls KPR 62. panta c) punktsSaskaņā ar KPR 62. panta c) punktu kredītriska korekcijām, kas atbilst iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā, nosaka maksimālo robežvērtību 1,25 % apmērā no riska darījumu riska svērtajām vērtībām.Šajā postenī uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības (t. i., kas nav reizinātas ar 1,25 %), kas ir bāze maksimālās robežvērtības aprēķināšanai. |
190 |
8. Slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 46. panta 1. punkta a) apakšpunktsŠajā postenī ietverts slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma. Summu iegūst, saskaitot visus posteņus, kas ir sliekšņa bāze, un reizinot iegūto summu ar 10 %. |
200 |
9. Pirmā līmeņa pamata kapitāla 10 % slieksnis KPR 48. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktsŠis postenis ietver 10 % slieksni attiecībā uz līdzdalībām tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, un atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības.Summu iegūst, saskaitot visus posteņus, kas ir sliekšņa bāze, un reizinot iegūto summu ar 10 %. |
210 |
10. Pirmā līmeņa pamata kapitāla 17,65 % slieksnis KPR 48. panta 1. punktsŠis postenis ietver tādu 17,65 % slieksni – attiecībā uz līdzdalībām tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, un atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības –, kas piemērojams pēc 10 % sliekšņa.Slieksnis aprēķināts tā, lai divu posteņu atzītā summa nepārsniegtu 15 % no pirmā līmeņa pamata kapitāla, kas aprēķināts pēc visiem atskaitījumiem, neiekļaujot korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. |
225 |
11.1. Atbilstošs kapitāls būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora un lielo riska darījumu vajadzībām 4. panta 1. punkta 71) apakšpunkta a) daļa |
226 |
11.2. Atbilstošs kapitāls lielo riska darījumu vajadzībām 4. panta 1. punkta 71) apakšpunkta b) daļa |
230 |
12. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas KPR 44. līdz 46. pants un 49. pants |
240 |
12.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 44., 45., 46. un 49. pants |
250 |
12.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 44., 46. un 49. pantsTiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:a) sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas; b) summas, kas attiecas uz ieguldījumiem, kuriem tiek piemērota jebkura 49. panta alternatīva; kā arī c) līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punktu. |
260 |
12.1.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 45. pantsKPR 45. pantā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
270 |
12.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
280 |
12.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pantsUzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu. |
290 |
12.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 45. pantsKPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
291 |
12.3.1. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
292 |
12.3.2. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
293 |
12.3.3. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 45. pants |
300 |
13. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas KPR 58. līdz 60. pants |
310 |
13.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 58., 59. pants un 60. panta 2. punkts |
320 |
13.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 58. pants un 60. panta 2. punktsTiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:a) sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas; kā arī b) līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu. |
330 |
13.1.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 59. pantsKPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
340 |
13.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
350 |
13.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pantsUzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu. |
360 |
13.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 59. pantsKPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
361 |
13.3. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
362 |
13.3.1. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
363 |
12.3.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 59. pants |
370 |
14. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas KPR 68. līdz 70. pants |
380 |
14.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 68., 69. pants un 70. panta 2. punkts |
390 |
14.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 68. pants un 70. panta 2. punktsTiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:a) sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas; kā arī b) līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu. |
400 |
14.1.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 69. pantsKPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
410 |
14.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
420 |
14.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pantsUzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu. |
430 |
14.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 69. pantsKPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
431 |
14.3. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
432 |
14.3.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
433 |
14.3.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 69. pants |
440 |
15. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas KPR 44., 45., 47. un 49. pants |
450 |
15.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 44., 45., 47. un 49. pants |
460 |
15.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 44., 45., 47. un 49. pantsTiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:a) sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas; b) summas, kas attiecas uz ieguldījumiem, kuriem tiek piemērota jebkura 49. panta alternatīva; kā arī c) līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punktu. |
470 |
15.1.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 45. pantsKPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
480 |
15.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
490 |
15.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pantsUzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu. |
500 |
115.2.2 (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 45. pantsKPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
501 |
15.3. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
502 |
15.3.1. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants |
503 |
15.3.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 45. pants |
510 |
16. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas KPR 58. un 59. pants |
520 |
16.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 58. un 59. pants |
530 |
16.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 58. pantsTiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:a) sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas (56. panta d) punkts); kā arī b) līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu. |
540 |
16.1.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 59. pantsKPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
550 |
16.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
560 |
16.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pantsUzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu. |
570 |
16.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 59. pantsKPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
571 |
16.3. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
572 |
16.3.1. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants |
573 |
16.3.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 59. pants |
580 |
17. Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, neņemot vērā īsās pozīcijas KPR 68. un 69. pants |
590 |
17.1. Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 68. un 69. pants |
600 |
17.1.1. Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 68. pantsTiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:a) sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas (66. panta d) punkts); kā arī b) līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu. |
610 |
17.1.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām KPR 69. pantsKPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
620 |
17.2. Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
630 |
17.2.1. Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pantsUzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu. |
640 |
17.2.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 69. pantsKPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. |
641 |
17.3. Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
642 |
17.3.1. Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants |
643 |
17.3.2. (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 69. pants |
650 |
18. Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla Article 46(4), (3), (48), (4) and (4) of CRR |
660 |
19. Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla KPR 60. panta 4. punkts |
670 |
20. Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, ko neatskaita no iestādes otrā līmeņa kapitāla KPR 70. panta 4. punkts |
680 |
21. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalībām tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 79. pantsAttiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 12.1. postenī. |
690 |
22. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalībām tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 79. pantsAttiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 15.1. postenī. |
700 |
23. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalībām tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 79. pantsAttiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa papildu kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 13.1. postenī. |
710 |
24. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalībām tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 79. pantsAttiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa papildu kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 16.1. postenī. |
720 |
25. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalībām tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 79. pantsAttiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no otrā līmeņa kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 14.1. postenī. |
730 |
26. Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalībām tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 79. pantsAttiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no otrā līmeņa kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 17.1. postenī. |
740 |
27. Apvienoto rezervju prasība KPD 128. panta 6. punkts |
750 |
Kapitāla saglabāšanas rezervesKPD 128. panta 1. punkts un 129. pantsSaskaņā ar 129. panta 1. punktu kapitāla saglabāšanas rezerves ir papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam uzturēta summa. Tā kā kapitāla saglabāšanas rezervju likme 2,5 % apmērā ir stabila, summu uzrāda šajā šūnā. |
760 |
Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko riskuKPR 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punktsŠajā šūnā uzrāda to saglabāšanas rezervju summu saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku, ko saskaņā ar KPR 458. pantu var pieprasīt papildus kapitāla saglabāšanas rezervēm. |
770 |
Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezervesKPD 128. panta 2. punkts, 130. pants, 135.–140. pants |
780 |
Sistēmiskā riska rezervesKPD 128. panta 5. punkts, 133.°un 134. pants |
790 |
Sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervesKPD 131. pantsIestādes sniedz pārskatu par sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju, ko piemēro konsolidētajā līmenī, summu. |
800 |
Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervesKPD 128. panta 3. punkts un 131. pants |
810 |
Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervesKPD 128. panta 4. punkts un 131. pants |
820 |
28. Pašu kapitāla prasības saistībā ar otrā pīlāra korekcijām KPD 104. panta 2. punktsJa kompetentā iestāde nolemj, ka iestādei ir jāaprēķina papildu pašu kapitāla prasības otrā pīlāra iemeslu dēļ, šīs papildu pašu kapitāla prasības uzrāda šajā šūnā. |
830 |
29. Sākotnējais kapitāls KPD 12. pants, 28. līdz 31. pants un KPR 93. pants |
840 |
30. Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmajiem izdevumiem KPR 96. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 97. pants un 98. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
850 |
31. Sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts Informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu CR GB veidnes pārskata sniegšanas slieksni saskaņā ar īstenošanas tehnisko standartu (ITS) 5. panta a) punkta 4. apakšpunktu. Slieksni aprēķina, balstoties uz sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes.Riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde. |
860 |
32. Kopējās sākotnējās riska darījuma vērtības Informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu CR GB veidnes pārskata sniegšanas slieksni saskaņā ar īstenošanas tehnisko standartu (ITS) 5. panta a) punkta 4. apakšpunktu. Slieksni aprēķina, balstoties uz sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes.Riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde. |
870 |
Korekcijas attiecībā uz kopējo pašu kapitāluKPR 500. panta 4. punkts |
880 |
Pašu kapitāls, kas ir pilnībā koriģēts atbilstoši Bāzeles I minimumamKPR 500. panta 1) punkta b) apakšpunkts un 4. punkts |
890 |
Pašu kapitāla prasības Bāzeles I minimumamKPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
900 |
Pašu kapitāla prasības Bāzeles I minimumam – SP alternatīvaKPR 500. panta 2. un 3. punkts |
1.6. PĀREJAS NOTEIKUMI UN INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5)
1.6.1. Vispārīgas piezīmes
15. CA5 sniegts kopsavilkums par pašu kapitāla elementu aprēķinu un atskaitījumiem, uz kuriem attiecas KPR 465. līdz 491. panta pārejas noteikumi.
16. Tam ir šāda struktūra:
a. 5.1. veidnē sniegts kopsavilkums par kopējām korekcijām, kas pārejas noteikumu piemērošanas rezultātā jāveic attiecībā uz pašu kapitāla dažādajiem komponentiem (kuri saskaņā ar nobeiguma noteikumiem uzrādīti CA1). Šīs tabulas elementus uzrāda kā “korekcijas” dažādajiem kapitāla komponentiem CA1, lai pašu kapitāla komponentos atspoguļotu pārejas noteikumu ietekmi;
b. 5.2. veidnē sniegta sīkāka informācija par to, kā aprēķināt tos instrumentus, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus un kuri nav uzskatāmi par valsts atbalstu.
17. Iestādes pirmajās četras slejās sniedz pārskatu par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla korekcijām, kā arī par summu, ko pielīdzina riska svērtajiem aktīviem. Turklāt iestādēm 050. slejā ir jāuzrāda piemērojamā procentuālā attiecība un 060. slejā – atbilstošā summa bez pārejas noteikumu atzīšanas.
18. Iestādes elementus CA5 uzrāda tikai periodā, kad saskaņā ar KPR desmito daļu piemēro pārejas noteikumus.
19. Daži pārejas noteikumi paredz atskaitījumus no pirmā līmeņa kapitāla. Šādā gadījumā atskaitījuma vai atskaitījumu atlikušo summu piemēro pirmā līmeņa kapitālam, un ja nav pietiekama pirmā līmeņa papildu kapitāla, lai absorbētu šo summu, tad pārsniegumu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.
1.6.2. C 05.01. – Pārejas noteikumi (CA5.1)
20. Iestādes 5.1. tabulā sniedz pārskatu par pārejas noteikumiem attiecībā uz pašu kapitāla komponentiem, kā noteikts KPR 465. līdz 491. pantā, salīdzinājumā ar KPR Otrās daļas III sadaļas nobeiguma noteikumu piemērošanu.
21. Iestādes 020.–060. rindā sniedz informāciju, kas saistīta ar tādu instrumentu pārejas noteikumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus. Datus, kas uzrādāmi CA 5.1. 060. rindas 010. līdz 030. slejā, var iegūt no attiecīgajām CA 5.2. iedaļām.
22. Iestādes 070. līdz 092. rindā sniedz informāciju, kas saistīta ar pārejas noteikumiem attiecībā uz mazākuma līdzdalības daļām un pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ko emitējuši meitasuzņēmumi (saskaņā ar KPR 479. un 480. pantu).
23. No 100. rindas iestādes sniedz informāciju, kas saistīta ar pārejas noteikumiem attiecībā uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, atskaitījumiem un papildu filtriem un atskaitījumiem.
24. Var būt gadījumi, kad pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atskaitījumi pārsniedz iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa papildu kapitālu vai otrā līmeņa kapitālu. Šo ietekmi – ja tā izriet no pārejas noteikumiem – norāda CA1 veidnē, izmantojot attiecīgās šūnas. Tādējādi korekcijas CA5 veidnes slejās neietver nekādu plašāku ietekmi gadījumā, ja nav pieejams pietiekams kapitāls.
1.6.2.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas |
020 |
Pirmā līmeņa papildu kapitāla korekcijas |
030 |
Otrā līmeņa kapitāla korekcijas |
040 |
Korekcijas, kas iekļautas riska svērtajos aktīvos (RSA)050. slejā ietverta attiecīgā atlikusī summa, t. i., pirms KPR Trešās daļas 2. vai 3. nodaļas prasību piemērošanas.Tā kā 010. līdz 030. slejai ir tieša saite uz CA1 veidni, RSA ietvertajām korekcijām nav tiešas saites uz attiecīgajām kredītriska veidnēm. Ja ir korekcijas, kas izriet no pārejas noteikumiem attiecībā uz RSA, šīs korekcijas tieši ietver CR SA, CR IRB vai CR EQU IRB. Turklāt minētās ietekmes uzrāda CA5.1. 040. slejā. Tādējādi minētās summas ir tikai izziņas posteņi. |
050 |
Piemērojamā procentuālā attiecība |
060 |
Atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes060. slejā ietverta katra instrumenta summa pirms pārejas noteikumu piemērošanas. T. i., bāzes summa, kas ir būtiska korekciju aprēķinam. |
Rindas |
|
010 |
1. Kopējās korekcijas Šajā rindā atspoguļota pārejas korekciju vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, kā arī riska svērtās vērtības, kas izriet no šīm korekcijām. |
020 |
1.1. Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 483. līdz 491. pantsŠajā rindā atspoguļota tādu instrumentu vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus. |
030 |
1.1.1. Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus instrumenti, kas uzskatāmi par valsts atbalstu KPR 483. pants |
040 |
1.1.1.1. Instrumenti, kas atzīstami par pašu kapitālu saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK KPR 483. panta 1., 2., 4. un 6. punkts |
050 |
1.1.1.2. Instrumenti, kurus emitējušas iestādes, kas ir inkorporētas dalībvalstī, uz kuru attiecas ekonomikas korekciju programma KPR 483. panta 1., 3., 5., 7. un 8. punkts |
060 |
1.1.2. Instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu Uzrādāmās summas iegūst no CA 5.2. tabulas 060. slejas. |
070 |
1.2. Mazākuma līdzdalības daļas un ekvivalenti KPR 479. un 480. pantsŠajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu ietekme uz mazākuma līdzdalības daļām, kas ir atbilstošas kā pirmā līmeņa pamata kapitāls; atbilstīgiem pirmā līmeņa kapitāla instrumentiem, kuri ir atbilstoši kā konsolidētais pirmā līmeņa papildu kapitāls; un atbilstīgu pašu kapitālu, kas ir atbilstošs kā konsolidētais otrā līmeņa kapitāls. |
080 |
1.2.1. Kapitāla instrumenti un posteņi, kas nav atzīstami par mazākuma līdzdalības daļām KPR 479. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir tāda summa, kas uzskatāma par konsolidētajām rezervēm saskaņā ar iepriekšējo regulu. |
090 |
1.2.2. Mazākuma līdzdalības daļu pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā KPR 84. un 480. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes. |
091 |
1.2.3. Atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā KPR 85. un 480. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes. |
092 |
1.2.4. Atbilstīga otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā KPR 87. un 480. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes. |
100 |
1.3. Citas pārejas posma korekcijas KPR 467. līdz 478. pants un 481. pantsŠajā rindā atspoguļota pārejas posma atskaitījumu korekciju vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, nerealizēto peļņu un zaudējumiem, papildu filtriem un atskaitījumiem, kā arī riska svērtās vērtības, kas izriet no šīm korekcijām. |
110 |
1.3.1. Nerealizētā peļņa un zaudējumi KPR 467. un 468. pantsŠajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības. |
120 |
1.3.1.1. Nerealizētā peļņa KPR 468. panta 1. punkts |
130 |
1.3.1.2. Nerealizētie zaudējumi KPR 467. panta 1. punkts |
133 |
1.3.1.3. Nerealizētā peļņa no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā KPR 468. pants |
136 |
1.3.1.4. Nerealizētie zaudējumi no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā KPR 467. pants |
138 |
1.3.1.5. Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām KPR 468. pants |
140 |
1.3.2. Atskaitījumi KPR 36. panta 1. punkts, 469. līdz 478. pantsŠajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz atskaitījumiem. |
150 |
1.3.2.1 Kārtējā finanšu gada zaudējumi KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 3. punkts un 478. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunktu.Gadījumi, kad sabiedrībām jāatskaita tikai būtiski zaudējumi:— ja kopējie starpposma neto zaudējumi ir bijuši “būtiski”, pilnu atlikušo summu atskaita no pirmā līmeņa kapitāla, vai — ja visi kopējie neto zaudējumi nav bijuši “būtiski”, atlikušo summu neatskaita. |
160 |
1.3.2.2 Nemateriālie aktīvi KPR 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 469. panta 1. apakšpunkts, 472. panta 4. punkts un 478. pantsNosakot nemateriālo aktīvu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 37. panta noteikumus.Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta b) apakšpunktu. |
170 |
1.3.2.3 Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 5. punkts un 478. pantsNosakot iepriekš minēto atliktā nodokļa aktīvu (ANA) atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 38. panta noteikumus par atliktā nodokļa saistību atņemšanu no ANA.Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: kopējā summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta c) apakšpunktu. |
180 |
1.3.2.4 IRB deficīts: summa, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 6. punkts un 478. pantsNosakot iepriekš minēto atskaitāmo IRB deficītu – summu, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem –, iestādes ņem vērā KPR 40. panta noteikumus.Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu. |
190 |
1.3.2.5 Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi KPR 33. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 7. punkts, 473. un 478. pantsNosakot iepriekš minēto definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 41. panta noteikumus.Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta e) apakšpunktu. |
194 |
1.3.2.5* No kā: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 – pozitīvs postenis KPR 473. pants |
198 |
1.3.2.5* No kā: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 – negatīvs postenis KPR 473. pants |
200 |
1.3.2.6 Pašu instrumenti KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 8. punkts un 478. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktu. |
210 |
1.3.2.6.1. (-) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 8. punkts un 478. pantsNosakot iepriekš minēto pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 42. panta noteikumus.Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības, iestādes līdzdalības pamata kapitāla instrumentos sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām.Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktu. |
211 |
1.3.2.6.1** no kā: tiešas līdzdalības Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 472. panta 8. punkta a) apakšpunkts. |
212 |
1.3.2.6.1** no kā: netiešas līdzdalības Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 472. panta 8. punkta b) apakšpunkts. |
220 |
1.3.2.6.2. Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti KPR 56. panta a) punkts, 474. pants, 475. panta 2. punkts un 478. pantsNosakot iepriekš minēto līdzdalību atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 57. panta noteikumus.Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības (KPR 475. panta 2. punkts), iestādes iepriekš minētās līdzdalības sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām pirmā līmeņa papildu kapitālā.Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta a) punktu. |
221 |
1.3.2.6.2** no kā: tiešas līdzdalības Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 474. panta b) punkts un 475. panta 2. punkta a) apakšpunkts. |
222 |
1.3.2.6.2** no kā: netiešas līdzdalības Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 474. panta b) punkts, 475. panta 2. punkta b) apakšpunkts. |
230 |
1.3.2.6.3. Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti KPR 66. panta a) punkts, 476. pants, 477. panta 2. punkts un 478. pantsNosakot iepriekš minēto līdzdalību atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 67. panta noteikumus.Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības (KPR 477. panta 2. punkts), iestādes iepriekš minētās līdzdalības sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām otrā līmeņa kapitālā.Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta a) punktu. |
231 |
tostarp: tiešas līdzdalībasŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 476. panta b) punkts un 477. panta 2. punkta a) apakšpunkts. |
232 |
tostarp: netiešas līdzdalībasŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 476. panta b) punkts un 477. panta 2. punkta b) apakšpunkts. |
240 |
1.3.2.7 Savstarpējas līdzdalības Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no tā, vai līdzdalība finanšu sektora iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālā, pirmā līmeņa papildu kapitālā vai otrā līmeņa kapitālā ir uzskatāma par būtisku (KPR 472. panta 9. punkts, 475. panta 3. punkts un 477. panta 3. punkts), iestādes savstarpējas līdzdalības sadala atkarībā no būtiskiem un nebūtiskiem ieguldījumiem. |
250 |
1.3.2.7.1. Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkts un 478. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu. |
260 |
1.3.2.7.1.1. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkta a) apakšpunkts un 478. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunktu. |
270 |
1.3.2.7.1.2. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkta b) apakšpunkts un 478. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunktu. |
280 |
1.3.2.7.2. Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā KPR 56. panta b) apakšpunkts, 474. pants, 475. panta 3. punkts un 478. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu. |
290 |
1.3.2.7.2.1. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 56. panta b) apakšpunkts, 474. pants, 475. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 478. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 475. panta 3. punktu. |
300 |
1.3.2.7.2.2. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 56. panta b) apakšpunkts, 474. pants, 475. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 478. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 475. panta 3. punktu. |
310 |
1.3.2.7.3. Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā KPR 66. panta b) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 3. punkts un 478. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu. |
320 |
1.3.2.7.3.1. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 66. panta b) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 478. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 477. panta 3. punktu. |
330 |
1.3.2.7.3.2. Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 66. panta b) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 478. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 477. panta 3. punktu. |
340 |
1.3.2.8 Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma |
350 |
1.3.2.8.1. Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 36. panta 1. punkta h) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 10. punkts un 478. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta h) apakšpunktu. |
360 |
1.3.2.8.2. Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 56. panta c) apakšpunkts, 474. pants, 477. panta 4. punkts un 478. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta c) punktu. |
370 |
1.3.2.8.3. Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma KPR 66. panta c) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 4. punkts un 478. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta c) punktu. |
380 |
1.3.2.9. Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 470. panta 2. un 3. punktsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: KPR 470. panta 1. punkts |
390 |
1.3.2.10. Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums |
400 |
1.3.2.10.1. Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 36. panta 1. punkta i) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 11. punkts un 478. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta i) apakšpunktu. |
410 |
1.3.2.10.2. Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 56. panta d) apakšpunkts, 474. pants, 475. panta 4. punkts un 478. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta d) punktu. |
420 |
1.3.2.10.2. Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums KPR 66. panta d) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 4. punkts un 478. pantsŠīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta d) punktu. |
425 |
1.3.2.11. Atbrīvojums attiecībā uz kapitāla līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās atskaitījumam no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem KPR 471. pants |
430 |
1.3.3. Papildu filtri un atskaitījumi KPR 481. pantsŠajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz atskaitījumiem.Iestādes atbilstoši KPR 481. pantam 1.3.3. postenī sniedz informāciju par filtriem un atskaitījumiem, kas ir pieprasīti saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 57. un 66. panta un Direktīvas 2006/49/EK 13. un 16. panta valstu transponēšanas pasākumiem un kas nav pieprasīti saskaņā ar Otro daļu. |
1.6.3. C 05.02 – Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu (CA5.2.)
25. Iestādes sniedz informāciju par tādu instrumentu pārejas noteikumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus un kuri nav uzskatāmi par valsts atbalstu (KPR 484. līdz 491. pants).
1.6.3.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
Instrumentu summa plus attiecīgais akciju emisijas uzcenojumsKPR 484. panta 3. līdz 5. punktsInstrumenti, kas ir atbilstoši katrai attiecīgajai rindai, tostarp to attiecīgais akciju emisijas uzcenojums. |
020 |
Ierobežojuma aprēķināšanas bāzeKPR 486. panta 2. līdz 4. punkts |
030 |
Piemērojamā procentuālā attiecībaKPR 486. panta 5. punkts |
040 |
IerobežojumsKPR 486. panta 2. līdz 5. punkts |
050 |
(–) Summa, kas pārsniedz ierobežojumus attiecībā uz tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumusKPR 486. panta 2. līdz 5. punkts |
060 |
Kopējā summa, attiecībā uz kuru piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumusUzrādāmā summa ir vienāda ar summām, kas uzrādītas CA 5.1. tabulas 060. rindas attiecīgajās slejās. |
Rindas |
|
010 |
1. Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) punktam KPR 484. panta 3. punktsUzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
020 |
2. Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) punktam un 154. panta 8. un 9. punktam, un kuriem piemēro 489. pantā noteikto ierobežojumu KPR 484. panta 4. punkts |
030 |
2.1. Kopējie instrumenti bez atsaukšanas iespējas un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem KPR 489. pantsUzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
040 |
2.2. Tādi instrumenti ar atsaukšanas iespēju un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 489. pants |
050 |
2.2.1. Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 49. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 489. panta 3. punkts un 491. panta a) apakšpunktsUzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
060 |
2.2.2. Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 49. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 489. panta 5. punkts un 491. panta a) apakšpunktsUzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
070 |
2.2.3. Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 49. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 489. panta 6. punkts un 491. panta c) apakšpunktsUzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
080 |
2.3. Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums KPR 487. panta 1. punktsPirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegumu drīkst pielīdzināt instrumentiem, attiecībā uz kuriem var piemērot tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu nosacījumus. |
090 |
3. Posteņi, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta e), f), g) vai h) punktam, ievērojot 490. pantā noteikto ierobežojumu KPR 484. panta 5. punkts |
100 |
3.1. Kopējie posteņi bez dzēšanu veicinošiem nosacījumiem KPR 490. pants |
110 |
3.2. Tādi posteņi ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus KPR 490. pants |
120 |
3.2.1. Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 490. panta 3. punkts un 491. panta a) apakšpunktsUzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
130 |
3.2.2. Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 490. panta 5. punkts un 491. panta a) apakšpunktsUzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
140 |
3.2.3. Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma KPR 490. panta 6. punkts un 491. panta c) apakšpunktsUzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus. |
150 |
3.3. Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums KPR 487. panta 2. punktsPirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegumu drīkst pielīdzināt instrumentiem, attiecībā uz kuriem var piemērot tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos otrā līmeņa kapitāla instrumentu nosacījumus. |
2. GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)
2.1. VISPĀRĪGAS PIEZĪMES
26. C 06.01 un C 06.02 veidnes uzrāda, ja pašu kapitāla prasības aprēķina konsolidēti. Šai veidnei ir četras daļas, lai apkopotu dažādu informāciju par visām individuālām sabiedrībām (tostarp pārskatu sniedzošo iestādi), kas iekļautas konsolidācijas tvērumā:
a) sabiedrības, kas ietilpst konsolidācijas tvērumā;
b) sīka informācija par grupas maksātspēju;
c) informācija par individuālu sabiedrību devumu grupas maksātspējā;
d) informācija par kapitāla rezervēm.
27. Iestādes, kam to nepiemēro saskaņā ar KPR 7. pantu, sniedz pārskatu tikai par 010. līdz 060. un 250. līdz 400. sleju.
2.2. SĪKA INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU
28. Šīs veidnes otrā daļa (detalizēta informācija par grupas maksātspēju) 070. līdz 210. slejā ir izveidota, lai apkopotu informāciju par kredītiestādēm un citām regulētām finanšu iestādēm, kurām faktiski individuāli piemēro īpašas maksātspējas prasības. Tajā katrai no šīm pārskatu tvērumā iekļautajām sabiedrībām noteiktas pašu kapitāla prasības attiecībā uz katru riska kategoriju un pašu kapitāls maksātspējas nolūkos.
29. Dalību proporcionālas konsolidācijas gadījumā dati, kas saistīti ar pašu kapitāla prasībām un pašu kapitālu, atspoguļo attiecīgās proporcionālās summas.
2.3. INFORMĀCIJA PAR INDIVIDUĀLU SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ
30. Šīs veidnes trešā daļa (informācija par visu KPR konsolidācijas tvērumā esošo sabiedrību – tostarp tādu, kurām individuāli nepiemēro īpašas maksātspējas prasības – devumu grupas maksātspējā) 250. līdz 400. slejā ir izveidota, lai, pamatojoties uz nekavējoties pieejamiem vai viegli apstrādājamiem datiem, bez nepieciešamības solo līmenī vai subkonsolidēti rekonstruēt kapitāla rādītāju noteiktu, kuras sabiedrības grupas ietvaros rada riskus un no tirgus piesaista pašu kapitālu. Sabiedrības līmenī gan riska, gan pašu kapitāla dati ir devums grupas datos, bet ne solo līmeņa maksātspējas koeficienta elementi, un kā tādi tie nav salīdzināmi viens ar otru.
31. Trešā daļa ietver arī mazākuma līdzdalības daļas, atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla un atbilstīga otrā līmeņa kapitāla apmēru, kas ir atbilstošs konsolidētajā pašu kapitālā.
32. Tā kā šī trešā veidnes daļa attiecas uz dažāda veida “devumu”, šeit uzrādāmie dati attiecīgā gadījumā atšķiras no datiem, kas uzrādīti slejās, kuras attiecas uz detalizētu informāciju par grupas maksātspēju.
33. Princips ir viendabīgi dzēst savstarpēji saistītus riska darījumus tajās pašās grupās gan attiecībā uz riskiem, gan attiecībā uz pašu kapitālu, lai segtu summas, kas uzrādītas konsolidētajā CA veidnē, pieskaitot summas, kas par katru sabiedrību uzrādītas “grupas maksātspējas” veidnē. Gadījumos, kad 1 % slieksnis nav pārsniegts, tieša saite uz CA veidni nav iespējama.
34. Iestādes starp sabiedrībām nosaka vispiemērotāko sadalījuma metodi, lai ņemtu vērā iespējamo diversifikācijas ietekmi uz tirgus risku un operacionālo risku.
35. Vienu konsolidētu grupu var iekļaut citā konsolidētā grupā. Tas nozīmē, ka pārskatu par katru apakšgrupā ietilpstošo sabiedrību atsevišķi sniedz visas grupas GS veidnē pat tad, ja uz pašu apakšgrupu attiecas ziņošanas prasības. Ja uz apakšgrupu attiecas pārskatu sniegšanas prasības, tad tā GS veidnē sniedz pārskatu par katru sabiedrību atsevišķi, lai gan šī informācija ir iekļauta augstākas konsolidētās grupas GS veidnē.
36. Iestāde sniedz pārskatu par sabiedrības devuma datiem, ja tās devums kopējā riska darījumu vērtībā pārsniedz 1 % no grupas kopējās riska darījumu vērtības vai ja tās devums kopējā pašu kapitālā pārsniedz 1 % no grupas kopējā pašu kapitāla. Šo slieksni nepiemēro tādu meitasuzņēmumu vai apakšgrupu gadījumā, kas grupai nodrošina pašu kapitālu (mazākuma līdzdalības daļu vai pašu kapitālā iekļautu atbilstīgu pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu veidā).
2.4. C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM KOPĀ (GS kopā)
Slejas |
Norādes |
250-400 |
SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀSk. norādes par 06.02. sleju. |
410-480 |
KAPITĀLA REZERVESSk. norādes par 06.02. sleju. |
Rindas |
Norādes |
010 |
KOPĀRindā “Kopā” norāda visās veidnes C 06.02 rindās uzrādīto vērtību summu. |
2.5. C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)
Slejas |
Norādes |
010-060 |
SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀŠī veidne ir izveidota, lai attiecībā uz visām konsolidācijas tvērumā iekļautajām sabiedrībām apkopotu informāciju par katru sabiedrību atsevišķi saskaņā ar KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu. |
010 |
NOSAUKUMSKonsolidācijas tvērumā iekļautās sabiedrības nosaukums |
020 |
KODSŠis kods ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai.Konsolidācijas tvērumā iekļautajai sabiedrībai piešķirtais kods.Koda faktiskais sastāvs ir atkarīgs no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas. |
025 |
JURIDISKAS PERSONAS IDENTIFIKATORA KODSLEI kods ir juridiskās personas identifikācijas kods, kas ir Finanšu stabilitātes padomē (FSP) ierosināts un G20 apstiprināts atsauces kods, lai ieviestu finanšu darījumu pušu identifikāciju, kura būtu unikāla un visā pasaulē pielietota.Kamēr globālā LEI kodu sistēma nav sākusi pilnībā darboties, vietējā struktūrvienība, ko apstiprinājusi Regulatīvās uzraudzības komiteja (RUK, sīkāka informācija pieejama šādā tīmekļa vietnē: www.leiroc.org), darījumu partneriem piešķir pre-LEI kodus.Ja attiecīgam darījuma partnerim ir juridiskas personas identifikācijas kods (LEI kods), to izmanto, lai identificētu minēto partneri. |
030 |
IESTĀDE VAI EKVIVALENTS: JĀ/NĒ“JĀ” uzrāda gadījumā, kad sabiedrībai piemēro pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPD vai noteikumiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi “Bāzeles” noteikumiem.“NĒ” uzrāda pārējos gadījumos.Mazākuma līdzdalības daļas:81. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 82. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktsAttiecībā uz mazākuma līdzdalības daļām un meitasuzņēmumu emitētiem pirmā līmeņa pamata kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem – meitasuzņēmumi, kuru instrumenti var būt atbilstoši, ir iestādes vai uzņēmumi, kam atbilstīgi spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro KPR prasības. |
040 |
DATU TVĒRUMS: solo pilnībā konsolidēti (SP) VAI solo daļēji konsolidēti (SD)“SP”uzrāda par individuāliem pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem.“SD” uzrāda par individuāliem daļēji konsolidētiem meitasuzņēmumiem. |
050 |
VALSTS KODSIestādes uzrāda no diviem burtiem sastāvošo valsts kodu saskaņā ar ISO 3166-2. |
060 |
LĪDZDALĪBAS DAĻA (%)Šī procentuālā attiecība attiecas uz faktisko kapitāla daļu, kas mātesuzņēmumam pieder meitasuzņēmumos. Tieša meitasuzņēmuma pilnas konsolidācijas gadījumā faktiskā daļa ir, piemēram, 70 %. Saskaņā ar KPR 4. panta 16. punktu meitasuzņēmuma līdzdalības daļa meitasuzņēmumā, par ko jāsniedz pārskats, izriet no daļu reizinājuma skaits starp attiecīgajiem meitasuzņēmumiem. |
070-240 |
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBASDetalizētas informācijas iedaļā (t. i., 070. līdz 240. slejā) apkopota informācija vienīgi par tām sabiedrībām un apakšgrupām, kuras ir konsolidācijas tvērumā (KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļa) un kurām faktiski piemēro maksātspējas prasības saskaņā ar KPR vai noteikumiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi “Bāzeles” noteikumiem (t. i., sabiedrībām un apakšgrupām, kas 030. slejā norādījušās “JĀ”).Iekļauj informāciju par visām individuālām konsolidētās grupas iestādēm, kam piemēro pašu kapitāla prasības, neatkarīgi no tā, kur tās atrodas.Šajā daļā uzrādītā informācija ir saskaņā ar vietējiem maksātspējas noteikumiem vietā, kur iestāde darbojas (tāpēc šajā veidnē nav nepieciešams individuāli veikt dubultu aprēķinu saskaņā ar mātes iestādes noteikumiem). Gadījumos, kad vietējie maksātspējas noteikumi atšķiras no KPR un nav sniegts pielīdzināms sadalījums, informāciju, ja dati ir pieejami, sniedz attiecīgi detalizēti. Tādēļ šī daļa ir faktu veidne, kurā sniegts kopsavilkums par to, kādi aprēķini individuālām grupas iestādēm jāveic, ņemot vērā to, ka dažām no šīm iestādēm var tikt piemēroti atšķirīgi maksātspējas noteikumi.Pārskatu sniegšana par ieguldījumu brokeru sabiedrību fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiemSaskaņā ar KPR 95., 96., 97. un 98. pantu ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla prasības, kas saistītas ar fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem, ietver kapitāla rādītāja aprēķinā.To daļu no kopējās riska darījumu vērtības, kas saistīta ar fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem, norāda šīs veidnes otrās daļas 100. slejā. |
070 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAUzrāda 080. līdz 110. slejas summu. |
080 |
KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKSŠajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu riska svērtās vērtības summām, kas ir vienādas ar summām, kuras jāuzrāda CA2 veidnes 040. rindā “RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM UN NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM”, vai līdzvērtīgas tām; un pašu kapitāla prasību summām, kas ir vienādas ar summām, kuras jāuzrāda 490. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM”. |
090 |
POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKSŠajā slejā uzrādāmā summa atbilst pašu kapitāla prasību summai, kas ir vienāda ar summām, kas jāuzrāda CA2 veidnes 520. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM”, vai līdzvērtīgs tām. |
100 |
OPERACIONĀLAIS RISKSŠajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas ir vienāda ar summu, kura jāuzrāda CA2 veidnes 590. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR)”, vai līdzvērtīga tai.Šajā slejā iekļauj fiksētus pieskaitāmos izdevumus, tostarp CA2 veidnes 630. rindu “PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM”. |
110 |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBASŠajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas nav īpaši minēta iepriekš. Tā ir CA2 veidnes 630., 680. un 690 rindas summu kopsumma. |
120-240 |
DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR PAŠU KAPITĀLU SAISTĪBĀ AR GRUPAS MAKSĀTSPĒJUŠajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar vietējiem maksātspējas noteikumiem vietā, kur iestāde vai apakšgrupa darbojas. |
120 |
PAŠU KAPITĀLSŠajā slejā uzrādāmā summa atbilst pašu kapitāla summai, kas ir vienāda ar summu, kas jāuzrāda CA1 veidnes 010. rindā “PAŠU KAPITĀLS”, vai līdzvērtīga tai. |
130 |
NO KĀ: ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLSKPR 82. pantsŠī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes.Iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā būtiskas līdzdalības ir instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa, akciju emisijas uzcenojuma konti un citas rezerves), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā. |
140 |
ATTIECĪGIE PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVESKPR 87. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
150 |
KOPĒJAIS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLSKPR 25. pants |
160 |
NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLSKPR 82. pantsŠī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes.Iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā būtiskas līdzdalības ir instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā. |
170 |
ATTIECĪGIE PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTIKPR 85. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
180 |
PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLSKPR 50. pants |
190 |
NO KĀ: MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻASKPR 81. pantsŠo sleju uzrāda tikai par pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes, izņemot KPR 84. panta 3. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 84. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 84. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī.Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā. |
200 |
ATTIECĪGIE PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVESKPR 84. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
210 |
PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLSKPR 61. pants |
220 |
NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLSKPR 82. un 83. pantsŠī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes, izņemot KPR 85. panta 2. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 85. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 85. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī.Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā. |
230 |
OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLSKPR 71. pants |
240 |
NO KĀ: ATBILSTĪGS OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLSKPR 82. un 83. pantsŠī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes, izņemot KPR 87. panta 2. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 87. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 87. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī.Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir otrā līmeņa kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi, t. i., tai jābūt atbilstošajai summai pārskata sniegšanas datumā |
250-400 |
INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ |
250-290 |
DEVUMS SAISTĪBĀ AR RISKIEMŠajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar pārskatu sniedzošajai iestādei piemērojamajiem maksātspējas noteikumiem. |
250 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAUzrāda 260. līdz 290. slejas summu. |
260 |
KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKSUzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam un pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam saskaņā ar KPR, izņemot jebkādu summu, kas attiecas uz tādiem darījumiem ar citām sabiedrībām, kuri iekļauti grupas konsolidētā maksātspējas rādītāja aprēķinā. |
270 |
POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKSAtbilstīgi KPR riska darījumu vērtības tirgus riskiem jāaprēķina katras sabiedrības līmeni. Sabiedrības sniedz pārskatu par devumu kopējā riska darījumu vērtībā attiecībā uz grupas pozīcijas risku, ārvalstu valūtas risku un preču risku. Šeit uzrādīto summu kopsumma atbilst summai, kas uzrādīta konsolidētā pārskata 520. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM”. |
280 |
OPERACIONĀLAIS RISKSAMP gadījumā uzrādītās riska darījumu vērtības operacionālajam riskam ietver diversifikācijas ietekmi.Šajā slejā ietver fiksētus pieskaitāmos izdevumus. |
290 |
CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBASŠajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas nav īpaši minēta iepriekš. |
300-400 |
DEVUMS PAŠU KAPITĀLĀAr šo veidni netiek paredzēts, ka iestādēm katras sabiedrības līmenī jāveic pilns kopējā kapitāla rādītāja aprēķins.300. līdz 350. sleju uzrāda par tām konsolidētajām sabiedrībām, kuru devums pašu kapitālā ir mazākuma līdzdalības daļa, bet 360. līdz 400. sleju uzrāda par visām pārējām konsolidētajām sabiedrībām, kuru devums ir konsolidētajā pašu kapitālā.Neņem vērā pašu kapitālu, ko kādā sabiedrībā ienes pārējās sabiedrības, kas iekļautas pārskatu sniedzošās sabiedrības tvērumā; šajā slejā uzrādot tikai neto devumu grupas pašu kapitālā, proti, galvenokārt no trešām personām piesaistītu pašu kapitālu un uzkrātās rezerves.Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar pārskatu sniedzošajai iestādei piemērojamajiem maksātspējas noteikumiem. |
300-350 |
ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀSumma, kas uzrādāma kā “ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ”, ir saskaņā ar KPR Otrās daļas II sadaļu iegūta summa, izņemot jebkādu kapitālu, ko ienesušas grupas citas sabiedrības. |
300 |
ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀKPR 87. pants |
310 |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀKPR 85. pants |
320 |
MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀKPR 84. pantsUzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalības daļu vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā. |
330 |
ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLĀKPR 86. pantsUzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma atbilstīga pirmā līmeņa kapitāla vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā. |
340 |
ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀKPR 89. pantsUzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma atbilstīga pašu kapitāla vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā. |
350 |
IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (–)/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA |
360-400 |
KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLSKPR 18. pantsSumma, kas uzrādāma kā “KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS”, ir no bilances iegūta summa, izņemot jebkādu kapitālu, ko ienesušas grupas citas sabiedrības. |
360 |
KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS |
370 |
NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS |
380 |
NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
390 |
NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀUzrāda katras sabiedrības devumu konsolidētajā rezultātā (peļņa vai zaudējums (–)). Tas ietver rezultātus, kas attiecināmi uz mazākuma līdzdalības daļām. |
400 |
NO KĀ: (–) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBAŠeit uzrāda pārskatu sniedzošās sabiedrības nemateriālo vērtību vai negatīvu nemateriālo vērtību meitasuzņēmumā. |
410-480 |
KAPITĀLA REZERVESKapitāla rezervju pārskata sniegšanas struktūra GS veidnē atbilst CA4 veidnes vispārējai struktūrai, izmantojot tos pašus pārskata sniegšanas jēdzienus. Sniedzot pārskatu par kapitāla rezervēm GS veidnē, attiecīgās summas uzrāda pēc rezervju prasību aprēķināšanas, proti, atkarībā no tā, vai prasības aprēķina konsolidētā, subkonsolidētā vai individuālā līmenī. |
410 |
APVIENOTO REZERVJU PRASĪBASKPD 128. panta 2. punkts |
420 |
KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVESKPD 128. panta 1. punkts un 129. pantsSaskaņā ar 129. panta 1. punktu kapitāla saglabāšanas rezerves ir papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam uzturēta summa. Tā kā kapitāla saglabāšanas rezervju likme 2,5 % apmērā ir stabila, summu uzrāda šajā šūnā. |
430 |
IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVESKPD 128. panta 7. punkts, 130. pants un 135. līdz 140. pantsŠajā šūnā uzrāda pretciklisko rezervju konkrēto summu. |
440 |
SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKUKPR 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punktsŠajā šūnā uzrāda to saglabāšanas rezervju summu saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku, ko saskaņā ar KPR 458. pantu var pieprasīt papildus kapitāla saglabāšanas rezervēm. |
450 |
SISTĒMISKĀ RISKA REZERVESKPD 133. un 134. pantsŠajā šūnā uzrāda sistēmiskā riska rezervju konkrēto summu. |
460 |
SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVESKPD 128. panta 4. punktsŠajā šūnā uzrāda sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju summu. |
470 |
GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVESKPD 131. pantsŠajā šūnā uzrāda globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju summu. |
480 |
CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVESKPD 131. pantsŠajā šūnā uzrāda citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju summu. |
3. KREDĪTRISKA VEIDNES
3.1. VISPĀRĪGAS PIEZĪMES
37. Pastāv dažādi veidņu kopumi attiecībā uz standartizēto pieeju un IRB pieeju kredītriskam. Turklāt, ja tiek pārsniegts 5. panta a) punkta 4. apakšpunktā noteiktais attiecīgais slieksnis, iesniedz atsevišķas veidnes par kredītriskam pakļautu pozīciju ģeogrāfisko sadalījumu.
3.1.1. Pārskatu sniegšana par kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas efektu
38. KPR 235. pantā aprakstīta aprēķinu procedūra riska darījumam, kurš ir pilnībā aizsargāts ar nefondēto aizsardzību.
39. KPR 236. pantā aprakstīta aprēķinu procedūra riska darījumam, kurš ir pilnībā aizsargāts ar nefondēto aizsardzību, pilnas aizsardzības/daļējas aizsardzības – vienādas prioritātes gadījumā.
40. Fondētā kredītaizsardzība ir reglamentēta KPR 196., 197. un 200. pantā.
41. Tādus riska darījumus ar parādniekiem (tiešiem darījuma partneriem) un aizsardzības devējiem, kurus iedala vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā, uzrāda gan kā ienākošo, gan kā izejošo naudas plūsmu vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā.
42. Riska darījuma veids nemainās nefondētas kredītaizsardzības ietekmē.
43. Ja riska darījums ir nodrošināts ar nefondēto kredītaizsardzību, nodrošināto daļu norāda kā izejošo naudas plūsmu, piemēram, parādnieka riska darījumu kategorijā, un kā ienākošo naudas plūsmu aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā. Tomēr riska darījumu veids nemainās tāpēc, ka ir mainīta riska darījumu kategorija.
44. COREP pārskatu sniegšanas sistēmā aizstāšanas ietekme atspoguļo riska svēršanas procedūru, ko faktiski piemēro riska darījumu segtajai daļai. Tādējādi riska darījuma segtajai daļai piemēro riska pakāpi saskaņā ar SP un to uzrāda CR SA veidnē.
3.1.2. Pārskata sniegšana par darījuma partnera kredītrisku
45. Riska darījumus, kas izriet no darījuma partnera kredītriska pozīcijām, uzrāda CR SA vai CR IRB veidnē neatkarīgi no tā, vai tie ir bankas portfeļa vai tirdzniecības portfeļa posteņi.
3.2. C 07.00 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)
3.2.1. Vispārīgas piezīmes
46. CR SA veidnes sniedz vajadzīgo informāciju par to, kā saskaņā ar standartizēto pieeju aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku. Jo īpaši tās sniedz detalizētu informāciju par:
a) riska darījumu vērtību sadalījumu atkarībā no dažādiem riska darījumu veidiem, riska pakāpēm un riska darījumu kategorijām;
b) risku mazināšanai izmantotās kredītriska mazināšanas metodes apjomu un veidu.
3.2.2. CR SA veidnes tvērums
47. Saskaņā ar KPR 112. pantu, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, katru SP riska darījumu iedala vienā no 16 SP riska darījumu kategorijām.
48. CR SA informācija tiek pieprasīta par riska darījumu kategorijām kopumā un par katru riska darījumu kategoriju individuāli, kā noteikts attiecībā uz standartizēto pieeju. Kopējos rādītājus, kā arī informāciju par katru riska darījumu kategoriju uzrāda atsevišķā dimensijā.
49. Tomēr CR SA tvērumā neietilpst šādas pozīcijas:
a) riska darījumi, kas saskaņā ar KPR 112. panta m) punktu iedalīti riska darījumu kategorijā “Posteņi, kas atspoguļo vērtspapīrošanas pozīcijas” un par ko sniedz pārskatu CR SEC veidnēs;
b) riska darījumi, kas atskaitīti no pašu kapitāla.
50. CR SA veidnes tvērumā ietvertas šādas pašu kapitāla prasības:
a) kredītrisks banku portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu (Standartizētā pieeja), tostarp darījuma partnera kredītrisks banku portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu (Darījuma partnera kredītrisks);
b) darījuma partnera kredītrisks tirdzniecības portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu (Darījuma partnera kredītrisks);
c) norēķinu risks, kas rodas no neapmaksātām piegādēm saskaņā ar KPR 379. pantu, attiecībā uz visu veidu uzņēmējdarbību.
51. Veidnes tvērumā ir visi riska darījumi, attiecībā uz kuriem pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu saistībā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 4. un 6. nodaļu. Arī iestādēm, kas piemēro KPR 94. panta 1. punktu, šajā veidnē ir jāuzrāda savas tirdzniecības portfeļa pozīcijas, ja tās piemēro KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, lai aprēķinātu to pašu kapitāla prasības (KPR Trešās daļas II sadaļas 2. un 6. nodaļa un V sadaļa). Tāpēc veidnē sniegta ne tikai detalizēta informācija par riska darījuma veidu (piemēram, bilances/ārpusbilances posteņi), bet arī informācija par riska pakāpju piešķiršanu attiecīgajā riska darījumu kategorijā.
52. Papildus tam CR SA 290. līdz 320. rindā ietverti izziņas posteņi, lai apkopotu papildu informāciju par riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku, un riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības.
53. Šos izziņas posteņus uzrāda tikai par šādām riska darījumu kategorijām:
a) centrālās valdības vai centrālās bankas (KPR 112. panta a) punkts);
b) reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes (KPR 112. panta b) punkts);
c) publiskā sektora struktūras (KPR 112. panta c) punkts);
d) iestādes (KPR 112. panta f) punkts);
e) komercsabiedrības (KPR 112. panta g) punkts);
f) privātpersonas vai MVU (KPR 112. panta h) punkts).
54. Izziņas posteņu uzrādīšana neietekmē CR SA norādītās riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu riska darījumu kategorijām saskaņā ar KPR 112. panta a) līdz c) un f) līdz h) punktu vai riska darījumu kategorijām saskaņā ar KPR 112. panta i) un j) punktu.
55. Izziņas posteņu rindas sniedz papildu informāciju par parādnieku struktūru riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. Šajās rindās riska darījumus uzrāda, kad parādnieki tiktu uzrādīti CR SA riska darījumu kategorijās “Centrālā valdība vai centrālās bankas”, “Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes”, “Publiskā sektora struktūras”, “Iestādes”, “Komercsabiedrības” un “Privātpersonas vai MVU”, ja minētie riska darījumi netiktu iedalīti riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. Tomēr uzrādītie dati ir tie paši, kurus izmantoja, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības riska darījumu kategorijām “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”.
56. Piemēram, ja riska darījumu vērtību aprēķina atbilstoši KPR 127. pantam un vērtības korekcijas ir mazākas par 20 %, šo informāciju norāda CR SA veidnes 320. rindā kopā un riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”. Ja šis riska darījums pirms saistību neizpildes gadījuma iestāšanās ir bijis riska darījums ar kādu iestādi, informāciju uzrāda arī 320. rindā pie riska darījumu kategorijas “Iestādes”.
3.2.3. Riska darījumu iedalīšana riska darījumu kategorijās saskaņā ar standartizēto pieeju
57. Lai nodrošinātu konsekventu riska darījumu klasifikāciju dažādās riska darījumu kategorijās, kā noteikts KPR 112. pantā, izmanto šādu secīgu pieeju:
a) pirmajā posmā sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes klasificē attiecīgajā (sākotnējā) riska darījumu kategorijā, kas norādīta KPR 112. pantā, neskarot īpašo procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts;
b) otrajā posmā riska darījumus var pārdalīt citās riska darījumu kategorijās saistībā ar to, ka tiek piemērotas kredītriska mazināšanas (KRM) metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (piemēram, garantijas, kredītu atvasinātie instrumenti, finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode), izmantojot ienākošās un izejošās naudas plūsmas.
58. Turpmāk minētos kritērijus piemēro, lai sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm klasificētu dažādajās riska darījumu kategorijās (pirmais posms), neskarot turpmāko pārdali, ko rada KRM metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu, vai procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts.
59. Lai sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes klasificētu pirmajā posmā, neņem vērā ar riska darījumu saistītās KRM metodes (jānorāda, ka tās ņem vērā tieši otrajā posmā), ja vien aizsardzības ietekme nav būtisks riska darījumu kategorijas definīcijas elements, kā tas ir KPR 112. panta i) punktā minētās riska darījumu kategorijas gadījumā (riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašumu hipotēku).
60. KPR 112. pantā nav paredzēti riska darījumu kategoriju atdalīšanas kritēriji. Tas varētu nozīmēt, ka vienu riska darījumu varētu iedalīt dažādās riska darījumu kategorijās, ja novērtēšanas kritērijos nav paredzēta klasifikācijas prioritāšu noteikšana. Acīmredzamākie gadījumi ir novērojami starp tādiem riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums (KPR 112. panta n) punkts) un riska darījumiem ar iestādēm (KPR 112. panta f) punkts)/riska darījumiem ar komercsabiedrībām (KPR 112. panta g) punkts). Šajā gadījumā ir skaidrs, ka KPR netieši tiek noteikta prioritāte, jo vispirms tiek novērtēts, vai konkrētu riska darījumu var iedalīt īstermiņa riska darījumos ar iestādēm un komercsabiedrībām, un tikai pēc tam to pašu procesu veic attiecībā uz riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām. Citādi ir acīmredzams, ka KPR 112. panta n) punktā minētajā riska darījumu kategorijā nekad neiedalīs nevienu riska darījumu. Minētais piemērs ir viens no acīmredzamākajiem, taču ne vienīgais. Jānorāda, ka kritēriji, ko izmanto, lai saskaņā ar standartizēto pieeju noteiktu riska darījumu kategorijas, ir atšķirīgi (institucionālā klasifikācija, riska darījumu termiņš, kavējuma statuss utt.), un tas ir atdalītās grupēšanas pamatā esošais iemesls.
61. Lai pārskati būtu viendabīgi un salīdzināmi, ir jānorāda prioritātes noteikšanas novērtējuma kritēriji attiecībā uz sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpes iedalīšanu riska darījumu kategorijās, neskarot īpašo procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts. Prioritātes noteikšanas kritēriji, kas turpmāk norādīti lēmumu pieņemšanas shēmā, ir balstīti uz tādu KPR skaidri noteiktu nosacījumu novērtējumu, kas attiecas uz riska darījumu piemērotību noteiktām riska darījumu kategorijām, un attiecīgā gadījumā uz pārskatu sniedzošo iestāžu vai uzraudzības iestādes lēmumiem par konkrētu riska darījumu kategoriju piemērojamību. Tādējādi riska darījumu iedalīšanas procesa rezultāts pārskatu sniegšanas nolūkos būtu saskaņā ar KPR noteikumiem. Tas iestādēm attiecībā uz iedalīšanu neliedz piemērot citas iekšējās procedūras, kas arī var būt saskaņā ar visiem attiecīgajiem KPR noteikumiem un tās interpretācijām attiecīgajos forumos.
62. Lēmumu pieņemšanas shēmā riska darījumu kategorijai novērtējumā piešķir prioritāti pār citām kategorijām (t. i., to novērtē vispirms, ja tajā var iedalīt riska darījumu, neskarot minētā novērtējuma rezultātu), ja citādi tajā, iespējams, netiktu iedalīti riska darījumi. Tas tā varētu būt gadījumā, kad prioritātes noteikšanas kritēriju neesamības dēļ viena riska darījumu kategorija ir citu kategoriju apakšgrupa. Tādējādi turpmāk norādītajā lēmumu pieņemšanas shēmā šādi grafiski attēlotie kritēriji darbotos secīgi.
63. Ņemot vērā iepriekš minēto, turpmāk minētajā lēmumu pieņemšanas shēmā novērtēšana tiktu veikta šādā secībā:
1. vērtspapīrošanas pozīcijas;
2. posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku;
3. kapitāla vērtspapīru riska darījumi;
4. riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības;
5. riska darījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā/riska darījumi segto obligāciju veidā (atdalītas riska darījumu kategorijas);
6. riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku;
7. citi posteņi;
8. riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums;
9. visas pārējās riska darījumu kategorijas (atdalītas riska darījumu kategorijas), kas ietver riska darījumus ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām; riska darījumus ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm; riska darījumus ar publiskā sektora struktūrām; riska darījumus ar daudzpusējām attīstības bankām; riska darījumus ar starptautiskām organizācijām; riska darījumus ar iestādēm; riska darījumus ar komercsabiedrībām un privātpersonām vai MVU.
64. Ja riska darījumi ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu daļu vai ieguldījumu apliecību veidā un tiek izmantota caurskatīšanas pieeja (KPR 132. panta 3. līdz 5. punkts), pamatā esošos individuālos riska darījumus ņem vērā un klasificē to attiecīgajā riska pakāpes rindiņā atbilstoši tiem piemērotajai procedūrai, bet visus individuālos riska darījumus klasificē riska darījumu kategorijā “Riska darījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā”.
65. Attiecībā uz KPR 134. panta 6. punktā norādītajiem “n-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem – ja tiem ir reitings, tos tieši klasificē kā vērtspapīrošanas pozīcijas. Ja tiem nav reitinga, tos ņem vērā riska darījumu kategorijā “Citi posteņi”. Pēdējā minētajā gadījumā līguma nominālvērtību uzrāda kā sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm rindiņā “Citas riska pakāpes” (izmantotā riska pakāpe ir tā, kas norādīta summā, kura noteikta saskaņā ar 134. panta 6. punktu).
66. Otrajā posmā – tā rezultātā, ka tiek izmantotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi – riska darījumus pārdala aizsardzības sniedzēja riska darījumu kategorijā.
LĒMUMU PIEŅEMŠANAS SHĒMA PAR TO, KĀ SĀKOTNĒJĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM IEDALĪT STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀS SASKAŅĀ AR KPR
Sākotnējā riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpēm |
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta m) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ |
Vērtspapīrošanas pozīcijas |
NĒ |
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta k) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ |
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku (sk. arī 128. pantu) |
NĒ |
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta p) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ |
Kapitāla vērtspapīru riska darījumi (sk. arī 133. pantu) |
NĒ |
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta j) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
NĒ |
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta l) un o) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ |
Riska darījumi kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā Riska darījumi segto obligāciju veidā (sk. arī 129. pantu) Šīs divas riska darījumu kategorijas ir savstarpēji atdalītas (sk. iepriekš sniegtajās piezīmes par caurskatīšanas pieeju). Tādēļ iedalīšana vienā no tām ir vienkārša. |
NĒ |
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta i) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku (sk. arī 124. pantu) |
NĒ |
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta q) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ |
Citi posteņi |
NĒ |
|
|
Vai to var iedalīt 112. panta n) punkta riska darījumu kategorijā? |
JĀ |
Riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums |
NĒ |
|
|
Turpmāk minētās riska darījumu kategorijas ir savstarpēji atdalītas. Tādēļ iedalīšana vienā no tām ir vienkārša. Riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm Riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām Riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām Riska darījumi ar starptautiskām organizācijām Riska darījumi ar iestādēm Riska darījumi ar komercsabiedrībām Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU |
3.2.4. Skaidrojumi par dažu tādu konkrētu riska darījumu kategoriju tvērumu, kas minētas KPR 112. pantā
3.2.4.1. Riska darījumu kategorija “Iestādes”
67. Par grupas iekšējiem riska darījumiem saskaņā ar KPR 113. panta 6. līdz 7. punktu pārskatu sniedz šādi.
68. Riska darījumus, kas atbilst KPR 113. panta 7. punkta prasībām, uzrāda tajās attiecīgajās riska darījumu kategorijās, kurās tos uzrādītu, ja tie nebūtu grupas iekšējie riska darījumi.
69. Saskaņā ar KPR 113. panta 6. un 7. punktu “iestāde, saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, var izlemt nepiemērot šā panta 1. punkta prasības saviem riska darījumiem ar darījuma partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums vai uzņēmums, ar kuru iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē.” Tas nozīmē, ka grupas iekšējie darījumu partneri ne vienmēr ir tikai iestādes, bet arī uzņēmumi, kas iedalīti citās riska darījumu kategorijās, piemēram, palīgpakalpojumu uzņēmumi vai uzņēmumi Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē. Tādēļ grupas iekšējos riska darījumus uzrāda attiecīgajā riska darījumu kategorijā.
3.2.4.2. Riska darījumu kategorija “Segtās obligācijas”
70. SP riska darījumus iedala riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas” šādi:
71. Obligācijām, kā noteikts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, jāatbilst KPR 129. panta 1. līdz 2. punkta prasībām, lai tās klasificētu riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas”. Šo prasību izpilde ir jāpārbauda katrā konkrētā gadījumā. Tomēr saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu obligācijas, kas emitētas līdz 2007. gada 31. decembrim, KPR 129. panta 6. punkta ietekmē iedala arī riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas”.
3.2.4.3. Riska darījumu kategorija “Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi”
72. Ja tiek izmantota iespēja saskaņā ar KPR 132. panta 5. punktu, riska darījumus KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā uzrāda kā bilances posteņus saskaņā ar KPR 111. panta 1. punkta pirmo teikumu.
3.2.5. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒMRiska darījuma vērtība, neņemot vērā vērtības korekcijas un uzkrājumus, korekcijas pakāpes un kredītriska mazināšanas metožu ietekmi, ar šādiem nosacījumiem, kas izriet no KPR 111. panta 2. punkta.Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu vai KPR 92. panta 3. punkta f) apakšpunktu sākotnējā riska darījuma vērtība atbilst darījuma partnera kredītriska riska darījuma vērtībai, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļā norādītajām metodēm.Uz riska darījumu vērtību nomas līgumiem attiecas KPR 134. panta 7. punkts.Attiecībā uz bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas noteikts KPR 219. pantā, riska darījumu vērtības uzrāda saskaņā ar saņemto naudas nodrošinājumu.Attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem, kas aptver repo darījumus un/vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu, fondētās kredītaizsardzības ietekmi, kas saskaņā ar KPR 220. panta 4. punktu izpaužas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu veidā, iekļauj 010. slejā. Tāpēc attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem, kas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu aptver repo darījumus, E*, kā aprēķināts saskaņā ar KPR 220. un 221. pantu, uzrāda CR SA veidnes 010. slejā. |
030 |
(-) Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas saistīti ar sākotnējo riska darījuma vērtībuKPR 24. un 110. pantsTādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. |
040 |
Riska darījuma vērtība bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem010. un 030. slejas summa. |
050 – 100 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMUTādas kredītriska mazināšanas metodes, kā noteikts KPR 4. panta 57. punktā, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, izmantojot riska darījumu aizstāšanu, kā noteikts turpmāk “Riska darījuma aizstāšana saistībā ar KRM”.Ja nodrošinājums ietekmē riska darījuma vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā.Šeit uzrādāmie posteņi: — nodrošinājums, kas iekļauts saskaņā ar finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi; — nefondētā kredītaizsardzība. Sk. arī norādes 4.1.1. punktā. |
050 – 060 |
Nefondētā kredītaizsardzība: koriģētās vērtības (Ga)KPR 235. pantsKPR 239. panta 3. punktā noteikta nefondētās kredītaizsardzības koriģētā vērtība Ga. |
050 |
Garantijas — KPR 203. pants — Fondētā kredītaizsardzība, kā noteikts KPR 4. panta 59. punktā, atšķiras no kredītu atvasinātajiem instrumentiem. |
060 |
Kredītu atvasinātie instrumentiKPR 204. pants. |
070–080 |
Fondētā kredītaizsardzībaŠīs slejas attiecas uz fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar KPR 4. panta 58. punktu un KPR 196., 197. un 200. pantu. Summās neietver savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumus (kas jau iekļauti sākotnējā riska darījuma vērtībā pirms korekcijas pakāpēm).Ar kredītrisku saistīto parādzīmju un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas rodas no atbilstošiem bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, saskaņā ar KPR 218. un 219. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam. |
070 |
Finanšu nodrošinājums: vienkāršā metodeKPR 222. panta 1. līdz 2. punkts |
080 |
Cita fondētā kredītaizsardzībaKPR 232. pants. |
090 – 100 |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRMKPR 222. panta 3. punkts, 235. panta 1. un 2. punkts un 236. pantsIzejošās naudas plūsmas atbilst sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā ienākošo naudas plūsmu.Uzrāda arī vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā esošās ienākošās un izejošās naudas plūsmas.Ņem vērā riska darījumus, kas izriet no iespējamām citās veidnēs ienākošām un no citām veidnēm izejošām naudas plūsmām. |
110 |
NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒMRiska darījumu vērtība, atskaitot vērtības korekcijas, pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODĒM AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU |
120 – 140 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBU. FONDĒTA KREDĪTAIZSARDZĪBA, FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀ METODEKPR 223., 224., 225., 226., 227. un 228. pants Ietver arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants).Ar kredītrisku saistīto parādzīmju un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas rodas no atbilstošiem bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, saskaņā ar KPR 218. un 219. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam.Ar atbilstošu finanšu nodrošinājumu nodrošinātam riska darījumam piemērotās finanšu nodrošinājuma paplašinātās metodes nodrošinājuma ietekmi aprēķina saskaņā ar KPR 223., 224., 225, 226., 227. un 228. pantu. |
120 |
Riska darījuma svārstīguma korekcijaKPR 223. panta 2. līdz 3. punktsUzrādāmo summu veido svārstīguma korekcijas ietekme uz riska darījumu (Eva-E) = E*He. |
130 |
(–) Finanšu nodrošinājuma koriģētā vērtība (Cvam)KPR 239. panta 2. punktsTirdzniecības portfeļa darījumiem ietver finanšu nodrošinājumu un preces, kas ir atbilstošas tirdzniecības portfeļa riska darījumiem saskaņā ar KPR 299. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktu.Uzrādāmā summa atbilst Cvam = C*(1-Hc-Hfx)*(t-t*)/(T-t*). C, Hc, Hfx, t, T un t* definīciju sk. KPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. un 5. iedaļā. |
140 |
(-) No kā: Svārstīguma un termiņa korekcijasKPR 223. panta 1. punkts un 239. panta 2. punktsUzrādāmā summa ir svārstīguma un termiņa korekciju kopējā ietekme (Cvam-C) = C* [(1-Hc-Hfx)*(t-t *)/(T-t*)-1], kur svārstīguma korekciju ietekme ir (Cva-C) = C*[(1-Hc-Hfx)-1] un termiņa korekciju ietekme ir (Cvam-Cva) = C*(1-Hc-Hfx)*[(t-t*)/(T-t*)-1]. |
150 |
Pilnībā koriģētā riska darījuma vērtība (E*)KPR 220. panta 4. punkts, 223. panta 2. līdz 5. punkts un 228. panta 1. punkts |
160 – 190 |
Ārpusbilances posteņu pilnībā koriģētās riska darījuma vērtības sadalījums pa korekcijas pakāpēmKPR 111. panta 1. punkts un 4. panta 56. punkts Sk. arī KPR 222. panta 3. punktu un 228. panta 1. punktu |
200 |
Riska darījuma vērtībaKPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļaRiska darījuma vērtība pēc tam, kad ņemtas vērā vērtības korekcijas, visi riska mazināšanas līdzekļi un kredīta korekcijas pakāpes, kas jāpiešķir riska pakāpēm saskaņā ar KPR 113. pantu un Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu. |
210 |
Tostarp: rodas no darījuma partnera kredītriskaAttiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu riska darījuma vērtību darījuma partnera kredītriskam aprēķina atbilstoši KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 2., 3., 4., un 5. iedaļā norādītajām metodēm. |
215 |
Riska darījumu riska svērtā vērtība pirms MVU atbalsta faktoraKPR 113. panta 1. līdz 5. punkts, neņemot vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu. |
220 |
Riska darījumu riska svērtā vērtība pēc MVU atbalsta faktoraKPR 113. panta 1. līdz 5. punkts, ņemot vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 500. pantu. |
230 |
Tostarp: ar kredītnovērtējumu, ko veic norīkota ārējā kredītu novērtēšanas institūcija (“ĀKNI”) |
240 |
Tostarp: ar kredītnovērtējumu, kas iegūts no centrālās valdības |
Rindas |
Norādes |
010 |
Kopējie riska darījumi |
020 |
tostarp: MVUŠeit uzrāda visus riska darījumus ar MVU. |
030 |
tostarp: MVU, kam piemēro MVU atbalsta faktoruŠeit uzrāda tikai tādus riska darījumus, kas atbilst KPR 501. panta prasībām. |
040 |
tostarp: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku – mājokļa nekustamais īpašumsKPR 125. pants.Uzrādīti tikai riska darījumu kategorijā “Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. |
050 |
tostarp: riska darījumi, kam piemēro standartizētās pieejas pastāvīgu daļēju izmantošanuRiska darījumi, kam piemēro KPR 150. panta 1. punktu |
060 |
tostarp: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanuRiska darījumi, kam piemēro KPR 148. panta 1. punktu |
070 – 130 |
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEMPārskatu sniedzošās iestādes “bankas portfeļa” pozīcijas, ievērojot turpmāk minētos kritērijus, sadala pa bilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, ārpusbilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, un riska darījumiem, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam.Pārskatu sniedzošās iestādes “tirdzniecības portfeļa” darījuma partnera kredītriska pozīcijas saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta f) apakšpunktu un 299. panta 2. punktu iedala riska darījumos, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam. Arī iestādes, kas piemēro KPR 94. panta 1. punktu, savas “tirdzniecības portfeļa” pozīcijas, ievērojot turpmāk minētos kritērijus, sadala pa bilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, ārpusbilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, un riska darījumiem, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam. |
070 |
Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskamKPR 24. pantā minētie aktīvi, kas nav iekļauti nevienā citā kategorijā.Riska darījumus, kas ir bilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumiem, uzrāda 090., 110., un 130. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.Neapmaksātas piegādes saskaņā ar KPR 379. panta 1. punktu (ja tās nav atskaitītas) nav uzskatāmas par bilances posteni, tomēr tās uzrāda šajā rindā.Ja tie nav uzrādīti 4. rindā, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 90. panta 4. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 89. panta 030. punktu. |
080 |
Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskamĀrpusbilances pozīcijas ietver KPR I pielikumā uzskaitītās pozīcijas.Riska darījumus, kas ir ārpusbilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040., 060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.Ja tos uzskata par ārpusbilances posteņiem, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 90. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu. |
090 – 130 |
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
090 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumiVērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD), kā noteikts 17. punktā Bāzeles komitejas dokumentā “The Application of Basel II to Trading Activities and the Treatment of Double Default Effects”, ietver: i) līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un līgumus par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā noteikts KPR 4. panta 82. punktā, kā arī vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus; ii) maržinālo aizdevumu darījumus, kā noteikts KPR 272. panta 3. punktā. |
100 |
Tostarp: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)KPR 306. pants attiecībā uz atbilstīgiem CCP saskaņā ar KPR 4. panta 88. punktu saistībā ar KPR 301. panta 2. punktu.Tirdzniecības riska darījumi ar CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu. |
110 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumiAtvasinātie instrumenti ietver II pielikumā uzskaitītos līgumus.Ilgstošo norēķinu darījumi, kā noteikts KPR 272. panta 2. punktā.Šajā rindā neuzrāda atvasinātos instrumentus un ilgstošo norēķinu darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 130. rindā. |
120 |
Tostarp: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)KPR 306. pants attiecībā uz atbilstīgiem CCP saskaņā ar KPR 4. panta 88. punktu saistībā ar KPR 301. panta 2. punktu.Tirdzniecības riska darījumi ar CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu. |
130 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaitaŠajā rindā ietver riska darījumus, kurus dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita (kā noteikts KPR 272. panta 11. punktā) dēļ nevar iedalīt pie atvasinātajiem instrumentiem un ilgstošo norēķinu darījumiem vai vērtspapīru finansēšanas darījumiem. |
140-280 |
RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM |
140 |
0 % |
150 |
2 % KPR 306. panta 1. punkts |
160 |
4 % KPR 305. panta 3. punkts |
170 |
10 % |
180 |
20 % |
190 |
35 % |
200 |
50 % |
210 |
70 % KPR 232. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
220 |
75 % |
230 |
100 % |
240 |
150 % |
250 |
250 % KPR 133. panta 2. punkts |
260 |
370 % KPR 471. pants |
270 |
1 250 % KPR 133. panta 2. punkts |
280 |
Citas riska pakāpesŠī rinda nav pieejama attiecībā uz riska darījumu kategorijām “Valdība”, “Komercsabiedrības”, “Iestādes” un “Privātpersonas vai MVU”.Tādu riska darījumu uzrādīšanai, uz kuriem neattiecas veidnē uzskaitītās riska pakāpes.KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts“N-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus bez reitinga saskaņā ar standartizēto pieeju (KPR 134. panta 6. punkts) uzrāda šajā rindā riska darījumu kategorijā “Citi posteņi”.Sk. arī KPR 124. panta 2. punktu un 152. panta 2. punkta b) apakšpunktu. |
290-320 |
Izziņas posteņiSk. arī paskaidrojumu par izziņas posteņu nolūku CR SA vispārīgajā sadaļā. |
290 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēkuKPR 112. panta i) punktsŠis ir tikai izziņas postenis. Neatkarīgi no riska darījumu vērtības aprēķina riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu saskaņā ar KPR 124. un 126. pantu, riska darījumus sadala un uzrāda šajā rindā, pamatojoties uz to, vai riska darījumi ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu. |
300 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpiKPR 112. panta j) punktsRiska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” ietverti riska darījumi, ko iekļauj šajā riska darījumu kategorijā, ja tajos nebūtu saistību nepildīšanas. |
310 |
Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēkuKPR 112. panta i) punktsŠis ir tikai izziņas postenis. Neatkarīgi no riska darījumu vērtības aprēķina riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku saskaņā ar KPR 124. un 125. pantu, riska darījumus sadala un uzrāda šajā rindā, pamatojoties uz to, vai riska darījumi ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu. |
320 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpiKPR 112. panta j) punktsRiska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” ietverti riska darījumi, ko iekļauj šajā riska darījumu kategorijā, ja tajos nebūtu saistību nepildīšanas. |
3.3. KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB)
3.3.1. CR IRB veidnes tvērums
73. CR IRB veidnes tvērumā iekļautas pašu kapitāla prasības attiecībā uz:
i. kredītrisku banku portfelī, tostarp:
— darījuma partnera kredītrisku banku portfelī;
— nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazināšanās risku;
ii. darījuma partnera kredītrisku banku portfelī;
iii. neapmaksātām piegādēm, kas izriet no visu veidu darbībām.
74. Šīs veidnes tvērums attiecas uz riska darījumiem, kuriem riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 151. līdz 157. pantu (IRB pieeja).
75. CR IRB veidne neattiecas uz šādiem datiem:
i. kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kurus uzrāda CR EQU IRB veidnē;
ii. vērtspapīrošanas pozīcijas, kuras uzrāda CR SEC SA, CR SEC IRB un/vai CR SEC Details veidnēs;
iii. “citi aktīvi, kas nav kredītsaistības” saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta g) apakšpunktu. Šai riska darījumu kategorijai riska pakāpe vienmēr ir jānosaka 100 % apmērā, izņemot skaidras naudas un līdzvērtīgu naudas posteņu gadījumā un ja riska darījums ir iznomāto aktīvu atlikusī vērtība saskaņā ar KPR 156. pantu. Riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz šo riska darījumu kategoriju tieši uzrāda CA veidnē;
iv. kredīta vērtības korekcijas risks, par ko sniedz pārskatu CVA riska veidnē;
CR IRB veidnē nav vajadzīgs IRB riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa valstīm, kurās rezidē darījuma partneris. Šo sadalījumu uzrāda CR GB veidnē.
76. Lai noskaidrotu, vai iestāde izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai kredīta korekcijas pakāpēm, par katru uzrādīto riska darījumu kategoriju sniedz šādu informāciju:
“NĒ” = ja izmanto uzraudzības iestāžu LGD un kredīta korekcijas pakāpju aplēses (IRB pamatpieeja);
“JĀ” = ja izmanto pašu LGD un kredīta korekcijas pakāpju aplēses (attīstītā IRB pieeja).
Jebkurā gadījumā attiecībā uz privātpersonu vai MVU portfeļiem ir jāuzrāda “JĀ”.
Ja iestāde izmanto pašu LGD aplēses, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz daļu no tās IRB riska darījumiem, un uzraudzības iestādes LGD aplēses, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz otru daļu no tās IRB riska darījumiem, jāuzrāda IRB pamatpieejas pozīciju CR IRB kopsumma un attīstītās IRB pieejas pozīciju CR IRB kopsumma.
3.3.2. CR IRB veidnes sadalījums
77. CR IRB sastāv no divām veidnēm. CR IRB 1 sniegts vispārīgs pārskats par IRB riska darījumiem un dažādajām metodēm, kā aprēķināt kopējo riska darījumu vērtību, kā arī kopējo riska darījumu sadalījums pa riska darījumu veidiem. CR IRB 2 sniegts to kopējo riska darījumu sadalījums, kas iedalīti parādnieku kategorijās vai portfeļos. CR IRB 1 un CR IRB 2 veidnēs atsevišķi uzrāda šādas riska darījumu kategorijas un apakškategorijas:
1) Kopā
(Kopējā veidnē jāsniedz pārskats par IRB pamatpieeju un atsevišķi par attīstīto IRB pieeju);
2) Centrālās bankas un centrālās valdības
(KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunkts)
3) Iestādes
(KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts)
4.1) Komercsabiedrības – MVU
(KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunkts);
4.2) Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana
(KPR 147. panta 8. punkts);
4.3) Komercsabiedrības – citas
(Visas tās komercsabiedrības saskaņā ar 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kas nav uzrādītas 4.1. un 4.2.);
5.1) Privātpersonas vai MVU – ar nekustamo īpašumu nodrošināti MVU
(Riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 154. panta 3. punktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu);
5.2) Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu, nav MVU
(Riska darījumi, kas atspoguļo 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu, un nav uzrādīti 5.1.);
5.3) Privātpersonas va i MVU – atbilstīgi atjaunojami
(KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunkts saistībā ar 154. panta 4. punktu)
5.4) Privātpersonas vai MVU – citi MVU
(147. panta 2. punkta d) apakšpunkts, par kuriem nav ziņots 5.1. un 5.3.);
5.5) Privātpersonas vai MVU – citi, nav MVU
(147. panta 2. punkta d) apakšpunkts, par kuriem nav ziņots 5.2. un 5.3.).
3.3.3. C 08.01 – Kredītrisks un darījuma partnera kredītrisks un neapmaksātas piegādes: IRB pieeja kapitāla prasībām (CR IRB 1)
3.3.3.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
Norādes |
010 |
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA/SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS VARBŪTĪBA (PD), KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)Parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD uzrāda, balstoties uz KPR 180. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Attiecībā uz datiem, kas atbilst parādnieku kategoriju vai portfeļu apkopojumam (piemēram, kopējie riska darījumi), uzrāda riska darījumu svērto vidējo PD, kas noteikta apkopojumā ietverto parādnieku kategorijām vai portfeļiem. Riska darījuma vērtību (110. sleja) izmanto riska darījumu vidēji svērtās PD aprēķināšanai.Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Visus uzrādītos riska parametrus iegūst no iekšējā reitingu sistēmā izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.Uzraudzības iestādes paraugskalas izmantošana nav ne paredzēta, ne vēlama. Ja pārskata sniedzēja iestāde piemēro unikālu reitingu sistēmu vai arī tā var sniegt pārskatus atbilstoši iekšējai paraugskalai, tad izmanto šo skalu.Pretējā gadījumā dažādas reitingu sistēmas apvieno un sakārto saskaņā ar šādiem kritērijiem: dažādu reitingu sistēmu parādnieku kategorijas apvieno un sakārto no zemākās katrai parādnieku kategorijai noteiktās PD uz augstāko. Ja iestāde izmanto daudzas kategorijas vai portfeļus, ar kompetentajām iestādēm var vienoties par mazāku skaitu kategoriju vai portfeļu.Ja iestādes vēlas uzrādīt no iekšējā kategoriju skaita atšķirīgu kategoriju skaitu, tās iepriekš sazinās ar savu kompetento iestādi.Lai noteiktu vidēji svērto PD, izmanto 110. slejā uzrādīto riska darījuma vērtību. Lai aprēķinātu riska darījumu svērto vidējo PD, jāņem vērā visi riska darījumi, tostarp riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības (piemēram, attiecībā uz “Kopējiem riska darījumiem”). Riska darījumus, kuros nav izpildītas saistības, iedala pēdējā reitingu kategorijā(-s) ar PD 100 % apmērā. |
020 |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒMIestādes uzrāda riska darījuma vērtību pirms ir ņemtas vērā jebkādas vērtības korekcijas, uzkrājumi vai ietekme, ko rada kredītriska mazināšanas metodes vai kredīta korekcijas pakāpes.Sākotnējo riska darījuma vērtību uzrāda saskaņā ar KPR 24. pantu un 166. panta 1. un 2. punktu un 4. līdz 7. punktu.Ietekmi, kas rodas no KPR 166. panta 3. punkta (aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējā ieskaita ietekme), uzrāda atsevišķi kā fondēto kredītaizsardzību, un tādēļ tā nedrīkst samazināt sākotnējo riska darījuma vērtību. |
030 |
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBASSākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpes sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam ir augstāka korelācija saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu. |
040–080 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMUTādas kredītriska mazināšanas metodes, kā noteikts KPR 4. panta 57. punktā, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, izmantojot riska darījumu aizstāšanu, kā noteikts turpmāk “RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM”. |
040–050 |
NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBANefondētā kredītaizsardzība: vērtības, kā tās noteiktas KPR 4. panta 59. punktā.Ja nodrošinājums ietekmē riska darījumu vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā. |
040 |
GARANTIJASJa neizmanto pašu LGD aplēses: norāda koriģēto vērtību (Ga), kā noteikts KPR 236. pantā.Ja izmanto pašu LGD aplēses (KPR 183. pants, izņemot 3. punktu), uzrāda iekšējā modelī izmantoto attiecīgo vērtību.Ja neveic LGD korekciju, garantijas uzrāda 040. slejā. Ja veic LGD korekciju, garantijas summu uzrāda 150. slejā.Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, nefondētās kredītaizsardzības summu uzrāda 220. slejā. |
050 |
KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTIJa neizmanto pašu LGD aplēses: norāda koriģēto vērtību (Ga), kā noteikts KPR 216. pantā.Ja izmanto pašu LGD aplēses (KPR 183. pants), uzrāda iekšējā modelēšanā izmantoto attiecīgo vērtību.Ja veic LGD korekciju, kredītu atvasināto instrumentu summu uzrāda 160. slejā.Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, nefondētās kredītaizsardzības vērtību norāda 220. slejā. |
060 |
CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBAJa nodrošinājums ietekmē riska darījumu vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā.Ja neizmanto pašu LGD aplēses: piemēro KPR 232. pantu.Ja izmanto pašu LGD aplēses: uzrāda tos kredīta riska mazināšanas līdzekļus, kas atbilst KPR 212. panta kritērijiem. Uzrāda attiecīgo vērtību, kas izmantota iekšējā modelī.Ja neveic LGD korekciju, uzrāda 060. slejā. Ja veic LGD korekciju, summu uzrāda 170. slejā. |
070-080 |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRMIzejošās naudas plūsmas atbilst sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no parādnieka kategorijas vai portfeļa –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā parādnieka kategorijā vai portfelī. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās vai portfeļos – ienākošo naudas plūsmu.Ņem vērā arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās vai portfeļos – ienākošās un izejošās naudas plūsmas.Ņem vērā riska darījumus, kas izriet no iespējamām citās veidnēs ienākošām un no citām veidnēm izejošām naudas plūsmām. |
090 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒMAttiecīgajā parādnieku kategorijā vai portfelī iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu. |
100, 120 |
Tostarp: ārpusbilances posteņiSk. CR-SA norādes. |
110 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBASummu uzrāda saskaņā ar KPR 166. pantu un 230. panta 1. punkta otro teikumu.Attiecībā uz instrumentiem, kā noteikts I pielikumā, neatkarīgi no iestādes izvēlētās pieejas piemēro kredīta korekcijas pakāpes (KPR 166. panta 8. līdz 10. punkts).Attiecībā uz 040.–060. rindu (vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi un riska darījumi, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita) saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu riska darījumu vērtība ir tāda pati kā darījuma partnera kredītriska vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar metodēm, kuras izklāstītas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3., 4., 5., 6. un 7. iedaļā. Šīs vērtības uzrāda šajā slejā, bet ne 130. slejā “No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska”. |
130 |
Tostarp: rodas no darījuma partnera kredītriskaSk. CR SA norādes. |
140 |
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBASRiska darījumu vērtības sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu. |
150-210 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRUŠajās slejās neietver KRM metodes, kas aizstāšanas ietekmes piemērošanas rezultātā ietekmē LGD.Ja neizmanto pašu LGD aplēses: KPR 228. panta 2. punkts, 230. panta 1. un 2. punkts, 231. pants.Ja izmanto pašu LGD aplēses: — attiecībā uz nefondēto kredītaizsardzību riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, iestādēm un komercsabiedrībām: KPR 161. panta 3. punkts. Riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU: KPR 164. panta 2. punkts. — attiecībā uz fondēto kredītaizsardzību – nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu. |
150 |
GARANTIJASSk. norādes par 040. sleju. |
160 |
KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTISk. norādes par 050. sleju. |
170 |
IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBA UZ LGD: CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBAAttiecīgā vērtība, kas izmantota iestādes iekšējā modelēšanā.Tie kredīta riska mazināšanas līdzekļi, kas atbilst KPR 212. panta kritērijiem. |
180 |
ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMSTirdzniecības portfeļa darījumiem ietver finanšu instrumentus un preces, kas ir atbilstošas tirdzniecības portfeļa riska darījumiem saskaņā ar KPR 299. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktu, ar kredītrisku saistītās parādzīmes un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļu pielīdzina naudas nodrošinājumam.Ja neizmanto pašu LGD aplēses: uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 193. panta 1. līdz 4. punktu un 194. panta 1. punktu. Koriģētā vērtība (Cvam), kā norādīts KPR 223. panta 2. punktā.Ja izmanto pašu LGD aplēses: finanšu nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu. Uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība. |
190-210 |
CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMSJa neizmanto pašu LGD aplēses: KPR 199. panta 1. līdz 8. punkts un 229. pantsJa izmanto pašu LGD aplēses: cits finanšu nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu. |
190 |
NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMSJa neizmanto pašu LGD aplēses, uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 2. līdz 4. punktu. Ietver arī nekustamā īpašuma nomu (sk. KPR 199. panta 7. punktu). Sk. arī KPR 229. pantu.Ja izmanto pašu LGD aplēses, uzrādāmā vērtība ir aplēstā tirgus vērtība. |
200 |
CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMSJa neizmanto pašu LGD aplēses, uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 6. un 8. punktu. Ietver arī nekustamā īpašuma nomu (sk. KPR 199. panta 7. punktu). Sk. arī KPR 229. panta 3. punktu.Ja izmanto pašu LGD aplēses, uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība. |
210 |
DEBITORU PARĀDIJa neizmanto pašu LGD aplēses, uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 5. punktu un 229. panta 2. punktu.Ja izmanto pašu LGD aplēses, uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība. |
220 |
KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU: NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBAGarantijas un kredītu atvasinātie instrumenti, kas attiecas uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, un kas atspoguļo KPR 202. pantu un 217. panta 1. punktu. Sk. arī 040. sleju “Garantijas” un 050. sleju “Kredītu atvasinātie instrumenti”. |
230 |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)Ņem vērā visu KRM metožu ietekmi uz LGD vērtībām, kā noteikts KPR Trešās daļas II sadaļas 3. un 4. nodaļā. Attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, uzrādāmie LGD atbilst tiem, kas izvēlēti saskaņā ar KPR 161. panta 4. punktu.Attiecībā uz riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, ņem vērā KPR 181. panta 1. punkta h) apakšpunkta noteikumus.Riska darījuma vērtību, kā tā noteikta 110. slejā, izmanto riska darījumu svērtās vidējās vērtības aprēķināšanai.Ņem vērā visu ietekmi (tādējādi pārskatā ietver hipotēkām piemērojamo minimumu).Saskaņā ar KPR 228. panta 2. punktu iestādes, kas piemēro IRB pieeju, bet ne pašu LGD aplēses, finanšu nodrošinājuma riska mazināšanas ietekmi atspoguļo E*, kas ir riska darījuma pilnībā koriģētā vērtība, un pēc tam LGD*.Riska darījumu svērtie vidējie LGD, kas saistīti ar katru “parādnieku kategorijas vai portfeļa” PD, izriet no minētajai kategorijai/portfelim noteiktajiem vidējiem prudenciālajiem LGD, kuri svērti ar attiecīgo 110. slejas darījuma vērtību.Ja izmanto pašu LGD aplēses, ņem vērā KPR 175. pantu un 181. panta 1. un 2. punktu.Attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, uzrādāmie LGD atbilst tiem, kas izvēlēti saskaņā ar KPR 161. panta 4. punktu.Riska darījumu svērto vidējo LGD aprēķinu iegūst no iekšējā reitingu sistēmā faktiski izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā.Lielu regulētu finanšu sektora sabiedrību un neregulētu finanšu sabiedrību riska darījumus un attiecīgos LGD neietver 230. slejas aprēķinā; tos ietver tikai 240. slejas aprēķinā. |
240 |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀMRiska darījumu svērtie vidējie LGD (%) attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu. |
250 |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS)Uzrādītā vērtība atspoguļo KPR 162. pantu. Riska darījuma vērtību (110. sleja) izmanto riska darījumu svērto vidējo rādītāju aprēķināšanai. Vidējo termiņu uzrāda dienās.Šos datus neuzrāda attiecībā uz riska darījumu vērtībām, kurās termiņš nav riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina elements. Tas nozīmē, ka šo sleju neaizpilda par riska darījumu kategoriju “Privātpersonas vai MVU”. |
255 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORAAttiecībā uz centrālajām valdībām un centrālajām bankām, komercsabiedrībām un iestādēm – sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu. Attiecībā uz privātpersonām vai MVU – sk. KPR 154. panta 1. punktu.Neņem vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu. |
260 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORAAttiecībā uz centrālajām valdībām un centrālajām bankām, komercsabiedrībām un iestādēm – sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu. Attiecībā uz privātpersonām vai MVU – sk. KPR 154. panta 1. punktu.Ņem vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu. |
270 |
NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBASRiska darījuma riska svērtās vērtības pēc MVU atbalsta faktora sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu. |
280 |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRSParedzamo zaudējumu definīciju sk. KPR 5. panta 3. punktā un aprēķinu sk. KPR 158. pantā. Uzrādāmais paredzamo zaudējumu apmērs ir balstīts uz iekšējo reitingu sistēmā faktiski izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde. |
290 |
(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMIVērtības korekcijas, kā arī speciālie un vispārējie uzkrājumi saskaņā ar KPR 159. pantu. Vispārējos uzkrājumus uzrāda, summu proporcionāli iedalot saskaņā ar dažādo parādnieku kategoriju paredzamajiem zaudējumiem. |
300 |
PARĀDNIEKU SKAITSKPR 172. panta 1. un 2. punktsAttiecībā uz visām riska darījumu kategorijām, izņemot privātpersonas vai MVU, iestāde uzrāda atsevišķi novērtēto juridisko personu/parādnieku skaitu, neatkarīgi no dažādo piešķirto aizdevumu vai riska darījumu skaita.Privātpersonu vai MVU riska darījumu kategorijā iestāde uzrāda konkrētajā kategorijā vai portfelī atsevišķi iedalīto riska darījumu skaitu. Ja piemēro KPR 172. panta 2. punktu, parādnieku var ņemt vērā vairāk nekā vienā kategorijā.Tā kā šajā slejā aplūkots reitingu sistēmu struktūras elements, tā attiecas uz tādām sākotnējām riska darījumu vērtībām pirms korekcijas pakāpes, kas iedalītas katrā parādnieku kategorijā vai portfelī, neņemot vērā KRM metožu ietekmi (jo īpaši pārdales ietekmi). |
Rindas |
Norādes |
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI |
015 |
tostarp: MVU, kam piemēro MVU atbalsta faktoruŠeit uzrāda tikai tādus riska darījumus, kas atbilst KPR 501. panta prasībām. |
020-060 |
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM: |
020 |
Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskamKPR 24. pantā minētie aktīvi, kas nav iekļauti nevienā citā kategorijā.Riska darījumus, kas ir bilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi, vai kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040.–060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.Neapmaksātas piegādes saskaņā ar KPR 379. panta 1. punktu (ja tās nav atskaitītas) nav uzskatāmas par bilances posteni, tomēr tās uzrāda šajā rindā.Ja tie nav uzrādīti 4. rindā, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 91. panta 4. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 89. panta 030. punktu. |
030 |
Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskamĀrpusbilances pozīcijas ietver KPR I pielikumā uzskaitītās pozīcijas.Riska darījumus, kas ir ārpusbilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040., -060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.Ja tos uzskata par ārpusbilances posteņiem, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu. |
040-060 |
Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam |
040 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumiVērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD), kā noteikts 17. punktā Bāzeles komitejas dokumentā “The Application of Basel II to Trading Activities and the Treatment of Double Default Effects”, ietver: līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un līgumus par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā noteikts KPR 4. panta 82. punktā, kā arī vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un ii) maržinālo aizdevumu darījumus, kā noteikts KPR 272. panta 3. punktā.Šajā rindā neuzrāda vērtspapīru finansēšanas darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 060. rindā. |
050 |
Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumiAtvasinātie instrumenti ietver II pielikumā uzskaitītos līgumus. Šajā rindā neuzrāda atvasinātos instrumentus un ilgstošo norēķinu darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 060. rindā. |
060 |
No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaitaSk. CR SA norādes. |
070 |
RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀAttiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm un centrālajām valdībām un centrālajām bankām – sk. KPR 142. panta 1. punkta 6. apakšpunktu un 170. panta 1. punkta c) apakšpunktu.Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU – sk. KPR 170. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Attiecībā uz riska darījumiem, kas rodas no nopirktajiem debitoru parādiem, – sk. KPR 166. panta 6. punktu.Riska darījumus attiecībā uz nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma risku neuzrāda, sadalot pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem, bet uzrāda 180. rindā.Ja iestāde izmanto daudzas kategorijas vai portfeļus, ar kompetentajām iestādēm var vienoties par mazāku skaitu kategoriju vai portfeļu.Neizmanto paraugskalu. Tā vietā iestādes pašas nosaka izmantojamo skalu. |
080 |
SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀKPR 153. panta 5. punkts Šis attiecas tikai uz komercsabiedrību, iestāžu un centrālo valdību un centrālo banku riska darījumu kategorijām. |
090 – 150 |
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM: |
120 |
Tostarp: kategorijā Nr. 1KPR 153. panta 5. punkta 1. tabula |
160 |
ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMUKPR 193. panta 1. un 2. punkts, 194. panta 1. līdz 7. punkts un 230. panta 3. punkts |
170 |
TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPESRiska darījumi, kas rodas no neapmaksātām piegādēm un kam piemēro KPR 379. panta 2. punkta pirmās daļas pēdējā teikumā minēto alternatīvo procedūru vai riska pakāpi 100 % apmērā saskaņā ar KPR 379. panta 2. punkta pēdējo daļu. Šajā rindā uzrāda tādus nerevidētus “n-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus saskaņā ar KPR 153. panta 8. punktu un jebkādus citus riska darījumus, kam piemēro riska pakāpes, kuri nav iekļauti kādā citā rindā. |
180 |
ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀAtgūstamās vērtības samazinājuma riska definīciju sk. KPR 4. panta 53. punktā. Attiecībā uz riska pakāpes aprēķināšanu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam sk. KPR 157. panta 1. punktu.Saskaņā ar KPR 166. panta 6. punktu nopirkto debitoru parādu riska darījumu vērtība ir nenomaksātā summa mīnus riska darījumu riska svērtās vērtībasatgūstamās vērtības samazinājuma riskam pirms kredītriska mazināšanas. |
3.3.4. C 08.02 – Kredītrisks un darījuma partnera kredītrisks un neapmaksātas piegādes: IRB pieeja kapitāla prasībām (sadalījums pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem (CR IRB 2 veidne)
Sleja |
Norādes |
005 |
Parādnieka kategorija (rindas identifikators)Šis ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai rindai konkrētā tabulas lapā. Tajā ievērots numerācijas kārība 1, 2, 3 utt. |
010-300 |
Norādes par katru no šīm slejām ir tādas pašas kā par atbilstīgajām numurētajām slejām CR IRB 1 tabulā. |
Rinda |
Norādes |
010–001 – 010–NNN |
Šajās rindās uzrādītās vērtības ir jāsakārto no zemākas uz augstāku saskaņā ar parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Parādnieku, kas nepilda saistības, PD ir 100 %. Riska darījumus, kam piemēro alternatīvo procedūru attiecībā uz nekustamā īpašuma nodrošinājumu (pieejama tikai tad, ja neizmanto pašu LGD aplēses) neiedala saskaņā ar parādnieka PD un neuzrāda šajā veidnē. |
3.4. KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: INFORMĀCIJA AR ĢEOGRĀFISKO SADALĪJUMU (CR GB)
78. Iestādes, kas atbilst šīs regulas 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā noteiktajam slieksnim, sniedz informāciju attiecībā uz valsti, kura ir dalībvalsts, kā arī jebkuru citu valsti, kura nav dalībvalsts. Slieksni piemēro tikai 1. un 2. tabulai. Riska darījumus ar pārvalstiskām organizācijām attiecina uz ģeogrāfisko apgabalu “Citas valstis”.
79. Termins “parādnieka rezidences vieta” attiecas uz parādnieka inkorporācijas valsti. Šo jēdzienu var piemērot, pamatojoties uz tiešo parādnieku un pamatojoties uz galīgo risku. Tādējādi KRM metodes var mainīt riska darījuma iedalījumu kādā valstī. Riska darījumus ar pārvalstiskām organizācijām neiedala pie iestādes rezidences valsts, bet gan pie ģeogrāfiskā apgabala “Citas valstis” neatkarīgi no riska darījuma kategorijas, kurā iedalīts riska darījums ar pārvalstiskām organizācijām.
80. Datus par “sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm” uzrāda, atsaucoties uz tiešās rezidences vietu. Datus par “riska darījuma vērtību” un “riska darījumu riska svērtajām vērtībām” uzrāda par galīgā parādnieka rezidences vietas valsti.
3.4.1. C 09.01 – Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas: SP riska darījumi (CR GB 1)
3.4.1.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒMTāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 010. slejā. |
020 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistībasTo riska darījumu sākotnējā riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpēm, kas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”.Šis “izziņas postenis” sniedz papildu informāciju par riska darījumu kategorijas “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” parādnieka struktūru. Riska darījumus uzrāda, kad parādnieki tiktu uzrādīti, ja minētie riska darījumi netiktu iedalīti riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”.Šī informācija ir “izziņas postenis”, līdz ar to tas neietekmē riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu riska darījumu kategorijai “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” saskaņā ar KPR 112. panta j) punktu. |
040 |
Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmāTo riska darījumu sākotnējo vērtību, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējā pārskata atsauces datuma ir pārvietojušies uz riska darījumu kategoriju “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda saistībā ar riska darījumu kategoriju, kurai parādnieks sākotnēji ir piederējis. |
050 |
Vispārējās kredītriska korekcijasKredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu. |
055 |
Specifiskās kredītriska korekcijasKredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu. |
060 |
NorakstījumiNorakstījumi ietver gan tieši peļņā vai zaudējumos atzītu samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumus [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta i) punkts], gan tādu summu samazinājumus, kas iekļautas vērtības korekcijas kontā pret samazinātās vērtības finanšu aktīviem [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta ii) punkts]. |
070 |
Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēmKredītriska korekciju un norakstījumu summa attiecībā uz riska darījumiem, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējās datu iesniegšanas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”. |
075 |
Riska darījuma vērtībaTāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 200. slejā. |
080 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORATāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 215. slejā. |
090 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORATāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 220. slejā. |
Rindas |
|
010 |
Centrālās valdības vai centrālās bankasKPR 112. panta a) punkts |
020 |
Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldesKPR 112. panta b) punkts |
030 |
Publiskā sektora struktūrasKPR 112. panta c) punkts |
040 |
Daudzpusējās attīstības bankasKPR 112. panta d) punkts |
050 |
Starptautiskās organizācijasKPR 112. panta e) punkts |
060 |
IestādesKPR 112. panta f) punkts |
070 |
KomercsabiedrībasKPR 112. panta g) punkts |
075 |
tostarp: MVUTāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā. |
080 |
Privātpersonas un MVUKPR 112. panta h) punkts |
085 |
tostarp: MVUTāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā. |
090 |
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēkuKPR 112. panta i) punkts |
095 |
tostarp: MVUTāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā. |
100 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistībasKPR 112. panta j) punkts |
110 |
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu riskuKPR 112. panta k) punkts |
120 |
Segtās obligācijasKPR 112. panta l) punkts |
130 |
Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējumsKPR 112. panta n) punkts |
140 |
Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)KPR 112. panta o) punkts |
150 |
kapitāla vērtspapīru riska darījumi;KPR 112. panta p) punkts |
160 |
Citi riska darījumiKPR 112. panta q) punkts |
3.4.2. C 09.02 – Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas: IRB riska darījumi (CR GB 2)
3.4.2.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒMTāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 020. slejā. |
030 |
No kā: saistību neizpildeSākotnējā riska darījuma vērtība tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu. |
040 |
Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmāTo riska darījumu sākotnējo vērtību, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējā pārskata atsauces datuma ir pārvietojušies uz riska darījumu kategoriju “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda saistībā ar riska darījumu kategoriju, kurai parādnieks sākotnēji ir piederējis. |
050 |
Vispārējās kredītriska korekcijasKredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu. |
055 |
Specifiskās kredītriska korekcijasKredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu. |
060 |
NorakstījumiNorakstījumi ietver gan tieši peļņā vai zaudējumos atzītu samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumus [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta i) punkts], gan tādu summu samazinājumus, kas iekļautas vērtības korekcijas kontā pret samazinātās vērtības finanšu aktīviem [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta ii) punkts]. |
070 |
Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēmKredītriska korekciju un norakstījumu summa attiecībā uz riska darījumiem, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējās datu iesniegšanas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”. |
080 |
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA/SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS VARBŪTĪBA (PD), KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 010. slejā. |
090 |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 230. slejā. Piemēro KPR 181. panta 1. punkta h) apakšpunkta noteikumus.Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā. |
100 |
Tostarp: ar saistību neizpildiRiska darījumu vidējie LGD tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu. |
105 |
Riska darījuma vērtībaTāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 110. slejā. |
110 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORATāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 255. slejā. |
120 |
No kā: saistību neizpildeRiska darījumu riska svērtā vērtība tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu. |
125 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORATāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 260. slejā. |
130 |
PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRSTāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 280. slejā. |
Rindas |
|
010 |
Centrālās bankas un centrālās valdības(KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunkts) |
020 |
Iestādes(KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts) |
030 |
Komercsabiedrības(Visas komercsabiedrības saskaņā ar 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu) |
040 |
Tostarp: specializētā kreditēšana(KPR 147. panta 8. punkts)Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā. |
050 |
Tostarp: MVU(KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunkts) |
060 |
Privātpersonas un MVUVisi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu |
070 |
Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumuRiska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu. |
080 |
MVUTādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 3. punktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu. |
090 |
Nav MVUTādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu. |
100 |
Privātpersonas va i MVU – atbilstīgi atjaunojami(KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunkts saistībā ar 154. panta 4. punktu) |
110 |
Privātpersonas vai MVU – citiTādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, kas nav uzrādīti 070.–100. rindā. |
120 |
MVUTādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 3. punktu. |
130 |
Nav MVUTādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu. |
140 |
Pašu kapitālsKapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta e) apakšpunktu. |
3.4.3. C 09.03. – Attiecīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums, lai aprēķinātu iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju normu (CR GB 3)
3.4.3.1. Vispārīgas piezīmes
81. Saskaņā ar 128. panta 7. punktu saistībā ar KPD 130. pantu un 140. panta 1. punktu pretciklisko rezervju norma ir “to pretciklisko rezervju normu svērtais vidējais rādītājs, kas piemērojamas jurisdikcijās, kurās iestāde veic attiecīgos kredītriska darījumus”. Svērto vidējo rādītāju aprēķina šādi.
a) |
Skaitītājs : kopējās pašu kapitāla prasības kredītriskam nosaka saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu un III sadaļu, kas attiecas uz attiecīgajiem kredītriska darījumiem konkrētajā teritorijā. |
b) |
Saucējs : tās kopējās pašu kapitāla prasības kredītriskam, kas saistīts ar attiecīgajiem kredītriska darījumiem. |
82. Šī tabula ir ieviesta, lai saņemtu vairāk informācijas par iestādes specifisko pretciklisko rezervju elementiem. Pieprasītā informācija attiecas uz pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kredītriska darījumiem, vērtspapīrošanas riska darījumiem un tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kas ir svarīgas iestādes specifisko pretciklisko rezervju (CCB) aprēķināšanai saskaņā ar KPR 140. pantu (attiecīgie kredītriska darījumi) un ir noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu un IV sadaļu.
83. Informāciju uzrāda par katru valsti. Attiecīgo kredītriska darījumu pašu kapitāla prasību sadalījumu par katru valsti veic saskaņā ar EBI regulatīvo tehnisko standartu noteikumiem par attiecīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanas metodi EBA/RTS/2013/15. Slieksnis, kas noteikts šīs regulas 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā, neattiecas uz ziņošanu par šo sadalījumu.
3.4.3.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Rindas |
|
010 |
Pašu kapitāla prasībasPašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem, tirdzniecības portfeļa riska darījumiem un vērtspapīrošanas riska darījumiem saskaņā ar KPR 140. panta 4. punktu un noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu un IV sadaļu. |
3.5. C 10.01 UN C 10.02 – KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI ATBILSTOŠI UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTAJAI PIEEJAI (CR EQU IRB 1 UN CR EQU IRB 2)
3.5.1. Vispārīgas piezīmes
84. CR IRB veidnē ir ietvertas divas veidnes. CR EQU IRB 1 sniegts vispārīgs pārskats par kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijas IRB riska darījumiem un dažādām kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanas metodēm. CR EQU IRB 2 sniegts kopējo parādnieku kategorijās iedalīto riska darījumu sadalījums saistībā ar PD/LGD pieeju. “CR EQU IRB” turpmākajās norādēs attiecīgā gadījumā attiecas gan uz “CR EQU IRB 1”, gan uz “CR EQU IRB 2”.
85. CR EQU IRB veidnē sniegta informācija par riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu kredītriskam (KPR 92. panta 3. punkta a) apakšpunkts) saskaņā ar IRB metodi (KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa) attiecībā uz kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas minēti KPR 147. panta 2. punkta e) apakšpunktā.
86. Saskaņā ar KPR 147. panta 6. punktu kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā iedala šādus riska darījumus:
a) ar parāda vērtspapīriem nesaistīti riska darījumi, kas satur pakārtotu atlikušo prasījumu pret emitenta aktīviem vai peļņu; vai
b) parāda vērtspapīru riska darījumi un citi vērtspapīri, partnerības līgumi, atvasinātie instrumenti vai citi instrumenti, kas pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi a) apakšpunktā norādītajiem riska darījumiem.
87. Šajā CR EQU IRB veidnē uzrāda arī kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kam piemēro KPR 152. pantā minēto vienkāršo riska pakāpes pieejas procedūru.
88. Saskaņā ar KPR 151. panta 1. punktu iestādes iesniedz CR EQU IRB veidni, ja tās piemēro vienu no trim KPR 155. pantā minētajām pieejām:
— vienkāršo riska pakāpes pieeju,
— PD/LGD pieeju vai
— iekšējo modeļu pieeju.
Turklāt iestādes, kas piemēro IRB pieeju, CR EQU IRB veidnē uzrāda arī riska darījumu riska svērto vērtību tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana (piemēram, kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas saskaņā ar KPR 48. panta 4. punktu piesaista riska pakāpi 250 % apmērā, attiecīgi riska pakāpi 370 % apmērā saskaņā ar KPR 471. panta 2. punktu)).
89. CR EQU IRB veidnē neuzrāda šādus kapitāla vērtspapīru prasījumus:
— kapitāla vērtspapīru riska darījumi tirdzniecības portfelī (gadījumā, ja iestādes nav atbrīvotas no pašu kapitāla aprēķināšanas prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 94. pantu);
— kapitāla vērtspapīru riska darījumi, uz kuriem attiecas standartizētās pieejas daļējā izmantošana (KPR 150. pants), tostarp:
— kapitāla vērtspapīru riska darījumi, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus saskaņā ar KPR 495. panta 1. punktu,
— kapitāla vērtspapīru riska darījumi ar sabiedrībām, kuru kredītsaistībām saskaņā ar standartizēto pieeju piešķir 0 % riska pakāpi, tostarp publiskā sektora sponsorētām sabiedrībām, kam var piemērot 0 % riska pakāpi (KPR 150. panta 1. punkta g) apakšpunkts),
— kapitāla instrumentu riska darījumi, kas saistīti ar likumdošanas programmām īpašu ekonomikas nozaru veicināšanai, kur iestāde saņem ievērojamas subsīdijas saviem ieguldījumiem un kur noteikta zināma valdības pārraudzība un ierobežojumi kapitāla ieguldījumiem (KPR 150. panta 1. punkta h) apakšpunkts),
— kapitāla vērtspapīru riska darījumi ar palīgpakalpojumu uzņēmumiem, kuru riska darījumu riska svērto vērtību var aprēķināt saskaņā ar “citu aktīvu, kas nav kredītsaistības” procedūru (saskaņā ar KPR 155. panta 1. punktu),
— kapitāla vērtspapīru prasījumi, kurus atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar KPR 46. un 48. pantu.
3.5.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām (piemēro gan CR EQU IRB 1, gan CR EQU IRB 2)
Slejas |
|
005 |
PARĀDNIEKA KATEGORIJA (KĀRTAS NUMURS)Šī parādnieka kategorija ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērots numerācijas kārība 1, 2, 3 utt. |
010 |
IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%)Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju, 010. slejā uzrāda saistību neizpildes varbūtību (PD), kas aprēķināta saskaņā ar KPR 165. panta 1. punktā izklāstītajiem noteikumiem.Uzrādāmā PD, kas noteikta parādnieku kategorijai vai portfelim, atbilst obligātajām prasībām, kuras noteiktas KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 6. iedaļā. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Visus uzrādītos riska parametrus iegūst no iekšējā reitingu sistēmā izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.Attiecībā uz datiem, kas atbilst parādnieku kategoriju vai portfeļu apkopojumam (piemēram, kopējie riska darījumi), uzrāda riska darījumu svērto vidējo PD, kas noteikta apkopojumā ietverto parādnieku kategorijām vai portfeļiem. Lai aprēķinātu riska darījuma svērto vidējo PD, jāņem vērā visi riska darījumi, tostarp riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības. Lai aprēķinātu riska darījumu svērto vidējo PD, svēršanas nolūkos izmanto riska darījuma vērtību, kurā ņemta vērā nefondētā kredītaizsardzība (060. sleja). |
020 |
SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒMIestādes 020. slejā uzrāda sākotnējo riska darījuma vērtību (pirms korekcijas pakāpēm). Saskaņā ar KPR 167. panta noteikumiem riska darījumu vērtība kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir uzskaites vērtība, kas atliek pēc specifiskās kredītriska korekcijas. Riska darījuma vērtība ārpusbilances kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir to nominālvērtība pēc specifiskajām kredītriska korekcijām.Iestādes 020. slejā ietver arī KPR I pielikumā minētos ārpusbilances posteņus, kas iedalīti kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā (piemēram, “daļēji apmaksāto akciju un vērtspapīru neapmaksātā daļa”).Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju (kā minēts KPR 165. panta 1. punktā), ņem vērā arī KPR 155. panta 2. punktā minētos izlīdzināšanas noteikumus. |
030-040 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA GARANTIJAS KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTINeatkarīgi no pieejas, kas izvēlēta riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, iestādes var atzīt nefondēto kredītaizsardzību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem (KPR 155. panta 2., 3. un 4. punkts). Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju, 030. un 040. slejā uzrāda nefondētās kredītaizsardzības summu garantiju (030. sleja) vai kredītu atvasināto instrumentu (040. sleja) veidā, kas atzīta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā noteiktajām metodēm. |
050 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM (–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ:Iestādes 050. slejā uzrāda to daļu no sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm, kurai piemēro nefondēto kredītaizsardzību, kas atzīta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā noteiktajām metodēm. |
060 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAIestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju, 060. slejā uzrāda riska darījuma vērtību, ņemot vērā aizstāšanas ietekmi, kas izriet no nefondētās kredītaizsardzības (KPR 155. panta 2. un 3. punkts un 167. pants).Atgādinājumam – kapitāla vērtspapīru ārpusbilances riska darījumu gadījumā riska darījuma vērtība ir tā nominālvērtība pēc specifiskajām kredītriska korekcijām (KPR 167. pants). |
070 |
RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju, CR EQU IRB 2 070 . slejā uzrāda riska darījumu svērtos vidējos LGD, kas noteikti apkopojumā iekļautajām parādnieku kategorijām vai portfeļiem; tas pats attiecas uz CR EQU IRB veidnes 020. sleju. Riska darījuma vērtību, kurā ņemta vērā nefondētā kredītaizsardzība, izmanto riska darījumu svērto vidējo LGD aprēķināšanai. Iestādes ņem vērā KPR 165. panta 2. punkta noteikumus. |
080 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBAIestādes 080. slejā uzrāda riska darījumu riska svērto vērtību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 155. panta noteikumiem.Gadījumos, kad iestādēm, kas piemēro PD/LGD pieeju, nav pietiekamas informācijas, lai lietotu KPR 178. pantā sniegto saistību neizpildes definīciju, riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinā riska pakāpēm piemēro koeficientu 1,5 (KPR 155. panta 3. punkts).Attiecībā uz riska pakāpes funkcijas ievadparametru M (termiņš) kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piemērotais termiņš ir pieci gadi (KPR 165. panta 3. punkts). |
090 |
IZZIŅAS POSTENIS: PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRSIestādes 090. slejā uzrāda kapitāla vērtspapīru riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar KPR 158. panta 4., 7., 8. un 9. pantu. |
90. Saskaņā ar KPR 155. pantu iestādes dažādiem portfeļiem var piemērot dažādas pieejas (vienkāršo riska pakāpes pieeju, PD/LGD pieeju vai iekšējo modeļu pieeju), ja tās šīs dažādās pieejas izmanto iekšēji. Iestādes CR EQU IRB 1 veidnē uzrāda arī riska darījumu riska svērtās vērtības tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana).
Rindas |
|
CR EQU IRB 1: 020. rinda |
PD/LGD PIEEJA KOPĀIestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju (KPR 155. panta 3. punkts) pieprasīto informāciju uzrāda CR EQU IRB 1 veidnes 020. rindā. |
CR EQU IRB 1; 050.–090. rinda |
VIENKĀRŠĀ RISKA PAKĀPES PIEEJA: KOPĀ KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR VIENKĀRŠO RISKA PAKĀPES PIEEJUIestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju (KPR 155. panta 2. punkts), pieprasīto informāciju uzrāda 050.–090. rindā atbilstoši pamatā esošo riska darījumu iezīmēm. |
CR EQU IRB 1: 100. rinda |
IEKŠĒJO MODEĻU PIEEJAIestādes, kas piemēro iekšējo modeļu pieeju (KPR 155. panta 4. punkts), prasīto informāciju uzrāda 100. rindā. |
CR EQU IRB 1: 110. rinda |
KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPESIestādes, kas piemēro IRB pieeju, uzrāda riska darījumu riska svērtās vērtības tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana). Piemēram, — -tādu riska darījumu riska svērto vērtību kapitāla vērtspapīru pozīcijām finanšu sektora sabiedrībās, kam piemēro KPR 48. panta 4. punkta procedūru, kā arī — kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kurām saskaņā ar KPR 370. panta 471. punktu piemērota riska pakāpe 2 % apmērā, uzrāda 110. rindā. |
CR EQU IRB 2 |
KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJUIestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju (KPR 155. panta 3. punkts) pieprasīto informāciju uzrāda CR EQU IRB 2 veidnē.Ja iestādes, kas izmanto PD/LGD pieeju, piemēro unikālu reitingu sistēmu vai var sniegt pārskatu saskaņā ar iekšēju paraugskalu, tās CR EQU IRB 2 uzrāda reitinga kategorijas vai portfeļus, kas saistīti ar šo unikālo reitingu sistēmu/paraugskalu. Visos citos gadījumos dažādās reitingu sistēmas apvieno un sakārto saskaņā ar šādiem kritērijiem: dažādu reitingu sistēmu parādnieku kategorijas vai portfeļus apvieno un sakārto no zemākās katrai parādnieku kategorijai vai portfelim noteiktās PD uz augstāko. |
3.6. C 11.00 – NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT)
3.6.1. Vispārīgas piezīmes
91. Šajā veidnē pieprasīta informācija gan par tirdzniecības, gan netirdzniecības portfeļa darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, un to attiecīgajām pašu kapitāla prasībām saistībā ar norēķinu risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu.
92. Iestādes CR SETT veidnē uzrāda informāciju par norēķinu/piegādes risku saistībā ar parāda instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm, kas turēti to tirdzniecības vai netirdzniecības portfelī.
93. Saskaņā ar KPR 378. pantu repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevumu darījumi un vērtspapīru vai preču aizņēmumu darījumi saistībā ar parāda instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm nav pakļauti norēķinu/piegādes riskam. Jāņem vērā, ka atvasinātajiem finanšu instrumentiem un ilgstošu norēķinu darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, tomēr piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz norēķinu/piegādes risku, kā noteikts 378. pantā.
94. Attiecībā uz darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, iestādes aprēķina cenas atšķirību, kurai tās pakļautas. Tā ir atšķirība starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja atšķirība varētu iestādei radīt zaudējumu.
95. Iestādes šo starpību reizina ar attiecīgu KPR 378. panta 1. tabulā norādīto pakāpi, lai noteiktu attiecīgās pašu kapitāla prasības.
96. Saskaņā ar 92. panta 4. punkta b) apakšpunktu pašu kapitāla prasības attiecībā uz norēķinu/piegādes risku reizina ar 12,5, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību.
97. Jāņem vērā, ka pašu kapitāla prasības attiecībā uz neapmaksātām piegādēm, kā noteikts KPR 379. pantā, neietilpst CR SETT veidnes tvērumā; par tām sniedz pārskatu kredītriska veidnēs (CR SA, CR IRB).
3.6.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
DARĪJUMI, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI UN KURI NOVĒRTĒTI NORĒĶINU CENĀSaskaņā ar KPR 378. pantu iestādes šajā 010. slejā uzrāda darījumus, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās.Visus darījumus, kuros nav nokārtoti norēķini, uzrāda šajā 010. slejā neatkarīgi no tā, vai pēc attiecīgā norēķinu datuma tie ir ar peļņu vai zaudējumiem. |
020 |
DARĪJUMU, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI, RADĪTIE CENAS ATŠĶIRĪBAS RISKA DARĪJUMISaskaņā ar KPR 378. pantu iestādes 020. slejā uzrāda cenas atšķirību starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja šāda atšķirība varētu iestādei radīt zaudējumu.Šajā 020. slejā norāda tikai darījumus, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri pēc attiecīgās norēķinu dienas ir ar zaudējumiem. |
030 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBASIestādes 030. slejā uzrāda pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 378. pantu. |
040 |
KOPĒJĀ NORĒĶINU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBASaskaņā ar KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunktu iestādes 030. slejā uzrādītās pašu kapitāla prasības reizina ar 12,5, lai iegūtu norēķinu riska darījuma vērtību. |
Rindas |
|
010 |
Kopējie netirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķiniIestādes 010. rindā uzrāda apkopoto informāciju saistībā ar netirdzniecības portfeļa pozīciju norēķinu/piegādes risku (saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu).Iestādes 010./010. uzrāda to darījumu kopsummu, kuros pēc piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās.Iestādes 010./020. uzrāda apkopoto informāciju par darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri ir ar zaudējumiem, radītajiem cenas atšķirības riska darījumiem.Iestādes 010./030. uzrāda kopējās pašu kapitāla prasības, kas iegūtas summējot darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini, pašu kapitāla prasības, reizinot 020. slejā uzrādīto “cenas atšķirību” ar atbilstīgo pakāpi, kuras pamatā ir darba dienu skaits pēc attiecīgās norēķinu dienas (KPR 1. panta 378. tabulā minētās kategorijas). |
020 līdz 060 |
Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %) Darījumi, kuros nav nokārti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %)Iestādes uzrāda informāciju saistībā ar norēķinu/piegādes risku attiecībā uz netirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 378. panta 1. tabulas 020. līdz 060. rindā minētajām kategorijām.Pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam nav jāaprēķina attiecībā uz darījumiem, kuros mazāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgās norēķinu dienas nav nokārtoti norēķini. |
070 |
Kopējie tirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķiniIestādes 070. rindā uzrāda apkopoto informāciju saistībā ar tirdzniecības portfeļa pozīciju norēķinu/piegādes risku (saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu).Iestādes 070./010. uzrāda to darījumu kopsummu, kuros pēc piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās.Iestādes 070./020. uzrāda apkopoto informāciju par darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri ir ar zaudējumiem, radītajiem cenas atšķirības riska darījumiem.Iestādes 070./030. uzrāda kopējā pašu kapitāla prasības, kas rodas no darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini, pašu kapitāla prasību summas, reizinot 020. slejā uzrādīto “cenas atšķirību” ar atbilstīgo koeficientu, kura pamatā ir darba dienu skaits pēc attiecīgās norēķinu dienas (KPR 1. panta 378. tabulā minētās kategorijas). |
080 līdz 120 |
Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %) Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %) Darījumi, kuros nav nokārti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %)Iestādes uzrāda informāciju saistībā ar norēķinu/piegādes risku attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 378. panta 1. tabulas 080. līdz 120. rindā minētajām kategorijām.Pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam nav jāaprēķina attiecībā uz darījumiem, kuros mazāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgās norēķinu dienas nav nokārtoti norēķini. |
3.7. C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)
3.7.1. Vispārīgas piezīmes
98. Šajā veidnē pieprasīta informācija par visu vērtspapīrošanu, kurā atzīta būtiska riska pārvešana un kurā pārskatu sniedzošā iestāde ir iesaistīta vērtspapīrošanā, kurai piemēro standartizētās pieejas procedūru. Uzrādāmā informācija ir atkarīga no iestādes statusa attiecībā uz vērtspapīrošanu. Iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem piemēro īpašus pārskatu sniegšanas posteņus.
99. CR SEC SA veidnē apkopo informāciju gan par tradicionālo, gan par sintētisko vērtspapīrošanu, kas iekļauta banku portfelī, kā noteikts attiecīgi KPR 242. panta 10. un 11. punktā.
3.7.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAIniciatoriestādes pārskata datumā uzrāda visu vērtspapīrošanas darījumā iniciēto pašreizējo vērtspapīrošanas riska darījumu nesamaksāto summu neatkarīgi no tā, kas ir pozīciju turētājs. Līdz ar to uzrāda gan bilances vērtspapīrošanas riska darījumus (piemēram, obligācijas, subordinētos aizdevumus), gan ārpusbilances riska darījumus un atvasinātos instrumentus (piemēram, subordinēto kredītu līnijas, likviditātes līgumus, procentu likmju mijmaiņas darījumus, kredītriska mijmaiņas darījumus utt.), kas iniciēti vērtspapīrošanas darījumos.Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā, ja iniciators netur nekādas pozīcijas, tad iniciatoram minētā vērtspapīrošana nav jāņem vērā, sniedzot pārskatu CR SEC SA vai CR SEC IRB veidnēs. Šajā nolūkā iniciatora turētās vērtspapīrošanas pozīcijas ietver priekšlaicīgas amortizācijas uzkrājumus atjaunojamu riska darījumu, kas noteikti KPR 242. panta 12. punktā, vērtspapīrošanai. |
020-040 |
SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBASaskaņā ar KPR 249. un 250. panta noteikumiem attiecībā uz vērtspapīroto riska darījumu kredītaizsardzību uzskata, ka nepastāv termiņu nesakritības. |
020 |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (CVA)Detalizēta procedūra attiecībā uz to, kā aprēķināt nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija (CVA) un kuru paredzēts uzrādīt šajā slejā, ir noteikta KPR 223. panta 2. punktā. |
030 |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ: NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*)Ņemot vērā vispārējo noteikumu par “ienākošajām naudas plūsmām” un “izejošajām naudas plūsmām”, šajā slejā uzrādītās vērtības norāda kā “ienākošās naudas plūsmas” attiecīgajā kredītriska veidnē (CR SA vai CR IRB) un riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz aizsardzības devēju (t. i., trešo personu, uz kuru ar nefondēto kredītaizsardzību tiek pārvests laidiens).Aprēķina procedūra kredītaizsardzības nominālvērtībai, kurai piemērota korekcija saistībā ar “ārvalstu valūtas risku” (G*), ir noteikta KPR 233. panta 3. punktā. |
040 |
KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMAVisus laidienus, kas ir saglabāti vai atpirkti, piemēram, paturētas pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas, uzrāda to nominālajā summā.Aprēķinot kredītaizsardzības saglabāto vai atpirkto summu, neņem vērā uzraudzības iestādes diskontu ietekmi uz kredītaizsardzību. |
050 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒMPārskatu sniedzošās iestādes turētās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 246. panta 1. punkta a), c) un e) apakšpunktu un 2. punktu, nepiemērojot kredīta korekcijas faktorus un jebkādas kredītriska korekcijas un uzkrājumus. Savstarpējo prasījumu ieskaits ir būtisks tikai attiecībā uz vienai un tai pašai SSPE sniegtiem vairākiem atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem attiecas atbilstošs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums.Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas jānorāda šajā slejā, attiecas tikai uz vērtspapīrošanas pozīcijām. Vērtspapīrošanas pozīciju vērtības korekcijas neņem vērā.Priekšlaicīgas amortizācijas noteikumu gadījumā iestādei ir jānorāda “iniciatora līdzdalības daļas” summa, kā definēts KPR 256. panta 2. punktā.Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā pozīcijas, ko iniciators tur bilances posteņu un/vai ieguldītāja līdzdalības daļas veidā (priekšlaicīga amortizācija), ir 010.–040. slejas apkopojuma rezultāts. |
060 |
(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMITādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos. |
070 |
RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEMVērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. panta 1. un 2. punktu, nepiemērojot korekcijas pakāpes.Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 040. sleju. |
080-110 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMUKPR 4. panta 57. punkts un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļa.Šajā sleju blokā apkopo informāciju par riska mazināšanas metodēm, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, aizstājot riska darījumus (kā turpmāk norādīts attiecībā uz ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām).Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi). |
080 |
(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (GA)Nefondētā kredīta aizsardzība definēta KPR 4. panta 59. punktā un reglamentēta 235. pantā.Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi). |
090 |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBAFondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 58. punktā un reglamentēta 195., 197. un 200. pantā.Ar kredītrisku saistītās parādzīmes un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu saskaņā ar KPR 218.–236. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam.Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi). |
100-110 |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRMUzrāda arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās – ienākošās un izejošās naudas plūsmas. |
100 |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ:222. panta 3. punkts un 235. panta 1. un 2. punktsIzejošās naudas plūsmas atbilst “Riska darījuma vērtības bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem” segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no riska pakāpes vai parādnieka kategorijas –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpē vai parādnieka kategorijā.Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpēs vai parādnieku kategorijās – ienākošo naudas plūsmu.Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 090. sleju [(-) Izejošās naudas plūsmas kopā]. |
110 |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀJa izmanto finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, vērtspapīrošanas pozīcijas, kas ir parāda vērtspapīri un atbilstošs finanšu nodrošinājums saskaņā ar KPR 197. panta 1. punktu, šajā slejā uzrāda kā ienākošās naudas plūsmas.Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 100. sleju [(-) Ienākošās naudas plūsmas kopā]. |
120 |
NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒMAttiecīgajā riska pakāpē un riska darījumu kategorijā iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar “Kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu”.Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 110. sleju. |
130 |
(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (CVAM)Šajā postenī ietvertas arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants).Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 120. sleju. |
140 |
PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu, tāpēc – nepiemērojot KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās korekcijas pakāpes.Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 150. sleju. |
150-180 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒMKPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, reizināta ar korekcijas pakāpi. Šī korekcijas pakāpe ir 100 %, ja vien KPR nav noteikts citādi.Sk. CR SA kopējās veidnes 160.–190. sleju.Pārskatu sniegšanas nolūkā pilnībā koriģētās riska darījumu vērtības (E*) uzrāda saskaņā ar šādiem četriem savstarpēji izslēdzošiem korekcijas pakāpju intervāliem: 0 %, [0 %, 20 %], [20 %, [50 %] un [50 %, 100 %]. |
190 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAVērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu.Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 200. sleju. |
200 |
(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLAKPR 258. pantā paredzēts, ka attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām piemēro 1 250 % riska pakāpi, iestāde var, kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos, atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību. |
210 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPESRiska darījuma vērtība mīnus no pašu kapitāla atskaitītā riska darījuma vērtība. |
220-320 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS ATKARĪBĀ NO RISKA PAKĀPĒM |
220-260 |
AR REITINGUPozīcijas ar reitingu definētas KPR 242. panta 8. punktā.Riska darījumu vērtības, kam piemēro riska pakāpes, sadala atkarībā no kredītkvalitātes pakāpēm (KKP), kā attiecībā uz SP paredzēts KPR 251. pantā (1. tabulā). |
270 |
1 250 % (BEZ REITINGA)Pozīcijas bez reitinga definētas KPR 242. panta 7. punktā. |
280 |
CAURSKATĪŠANAKPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punktsCaurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana). |
290 |
CAURSKATĪŠANA – NO KĀ: OTRĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI UZ AKTĪVIEM BALSTĪTO KOMERCIĀLO VĒRTSPAPĪRU (ABKV) PROGRAMMĀRiska darījuma vērtība, kam piemēro vērtspapīrošanas pozīciju procedūru otrās kārtas zaudējumu laidienā vai labākā laidienā ABKV programmā, kas noteikta KPR 254. pantā.Uz aktīviem balstītā komerciālo vērtspapīru (ABKV) programma definēta KPR 242. panta 9. punktā. |
300 |
CAURSKATĪŠANA – NO KĀ: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi. |
310 |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA (INP)KPR 109. panta 1. punkts un 259. panta 3. punkts Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījuma vērtība saskaņā ar iekšējā novērtējuma pieeju. |
320 |
INP: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi. |
330 |
RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBAKopējo riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu – pirms korekcijām saistībā ar termiņu nesakritību vai uzticamības pārbaudes noteikumu pārkāpumiem, un izslēdzot jebkādu riska darījuma riska svērto vērtību, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citā veidnē. |
340 |
NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANASintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā šajā slejā uzrādāmajā vērtībā neņem vērā jebkādu termiņu nesakritību. |
350 |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANUKPR 14. panta 2. punktā, 406. panta 2. punktā un 407. pantā paredzēts, ka gadījumos, kad iestāde nepilda konkrētas KPR 405., 406. vai 409. pantā noteiktās prasības, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes piemēro samērīgu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā (maksimālā vērtība – 1 250 %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu. Šādu papildu riska pakāpi var piemērot ne tikai ieguldītājām iestādēm, bet arī iniciatoriem, sponsoriem un sākotnējiem aizdevējiem. |
360 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻJa uzrādāmā vērtība ir vienāda ar nulli, attiecībā uz termiņu nesakritību sintētiskajā vērtspapīrošanā iekļauj RW*- RW(SP), kā noteikts KPR 250. pantā, izņemot tādu laidienu gadījumā, kam piemēro riska pakāpi 1 250 %. Jāņem vērā, ka RW(SP) ietver ne tikai 330. sleja izrādītās riska darījumu riska svērtās vērtības, bet arī riska darījumu riska svērtās vērtības, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citās veidnēs. |
370-380 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA: PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS/PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBASKopējā riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu, pirms (370. sleja)/pēc (380. sleja) KPR 252. pantā (tādu posteņu vērtspapīrošana, attiecībā uz kuriem šobrīd netiek pildītas saistības vai kuri saistīti ar īpaši augstu risku) vai KPR 256. panta 4. punktā (papildu pašu kapitāla prasības tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanai, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu) noteikto ierobežojumu piemērošanas. |
390 |
IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO SP VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀMRiska darījumu riska svērtā vērtība, kas izriet no riska darījumiem, kuri pārdalīti riska mazināšanas līdzekļu sniedzējam un tādēļ aprēķināti attiecīgajā veidnē, un kuri ņemti vērā vērtspapīrošanas pozīciju maksimālās robežvērtības aprēķinā. |
100. CR SEC SA veidne ir sadalīta trīs galvenajos rindu blokos, kuros apkopo datus par iniciētiem/sponsorētiem/saglabātiem vai nopirktiem riska darījumiem, sadalot tos pa iniciatoru, ieguldītāju un sponsoru kategorijām. Katrā no tām informācija ir sadalīta pa bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, kā arī vērtspapīrošanas un atkārtotās vērtspapīrošanas darījumiem.
101. Kopējie riska darījumi (pārskata datumā) arī ir sadalīti atkarībā no sākuma brīdī piemērotajām kredītkvalitātes pakāpēm (pēdējais rindu bloks). Šo informāciju uzrāda iniciatori, sponsori, kā arī ieguldītāji.
Rindas |
|
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMIKopējie riska darījumi attiecas uz nenokārtotu vērtspapīrošanu kopējo summu. Šajā rindā sniedz kopsavilkumu par informāciju, ko iniciatori, sponsori un ieguldītāji uzrādījuši turpmākajās rindās. |
020 |
NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANANenokārtotu atkārtotu vērtspapīrošanu kopējā summa saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 63. un 64. apakšpunkta definīcijām. |
030 |
INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMIŠajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir iniciatora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā. |
040-060 |
BILANCES POSTEŅIKPR 246. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka tām iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība, kas paliek pēc tam, kad ir piemērotas specifiskās kredītriska korekcijas.Bilances posteņi ir sadalīti pa vērtspapīrošanas (050. rinda) un atkārtotas vērtspapīrošanas (060. rinda) darījumiem. |
070-090 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTIŠajās rindās apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem un atvasināto instrumentu vērtspapīrošanas pozīcijām, kam vērtspapīrošanas ietvaros piemēro korekcijas pakāpi. Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība mīnus minētās vērtspapīrošanas pozīcijas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas, reizināta ar 100 % korekcijas pakāpi, ja vien nav norādīts citādi.Riska darījuma vērtību KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu darījuma partnera kredītriskam nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II iedaļas 6. nodaļu.Likviditātes iespējām, kredītiespējām un parādus apkalpojošās sabiedrības naudas avansiem iestādes norāda neizmantoto summu.Procentu likmju un valūtas mijmaiņas darījumiem tās norāda riska darījuma vērtību (saskaņā ar KPR 246. panta 1. punktu), kā noteikts CR SA kopējā veidnē.Ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti ir sadalīti pa vērtspapīrošanas (080. rinda) un atkārtotas vērtspapīrošanas (090. rinda) darījumiem kā norādīts KPR 251. panta 1. tabulā. |
100 |
PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJAŠī rinda attiecas tikai uz iniciatoriem ar tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanu, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kā minēts KPR 242. panta 13. un 14. punktā. |
110 |
IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMIŠajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir ieguldītāja loma.Ieguldītājs KPR nav skaidri definēts. Ieguldītājs KPR nav skaidri definēts. Tāpēc šajā kontekstā tas jāsaprot kā iestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīciju un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors. |
120-140 |
BILANCES POSTEŅIŠeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem. |
150-170 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTIŠeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem. |
180 |
SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMIŠajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz kurām iestādei ir sponsora loma, kā noteikts KPR 4. panta 14. punktā. Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem. |
190-210 |
BILANCES POSTEŅIŠeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem. |
220-240 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTIŠeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem. |
250-290 |
NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪŠajās rindās apkopo informāciju par nesamaksātajām pozīcijām (pārskata datumā) atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpēm (kas SP paredzētas KPR 251. panta 1. tabulā), kas piemērotas iniciēšanas datumā (sākuma brīdī). Ja šādas informācijas nav, uzrāda visagrāk pieejamos KKP ekvivalenta datus.Šīs rindas uzrāda tikai par 190. līdz 270. sleju un 330. līdz 340. sleju. |
3.8. C 13.00 KREDĪTRISKS – VĒRTSPAPĪROŠANA: UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB)
3.8.1. Vispārīgas piezīmes
102. Šajā veidnē pieprasīta informācija par visu vērtspapīrošanu, kurā atzīta būtiska riska pārvešana un kurā pārskatu sniedzošā iestāde ir iesaistīta vērtspapīrošanā, kurai piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju.
103. Uzrādāmā informācija ir atkarīga no iestādes statusa attiecībā uz vērtspapīrošanu. Iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem piemēro īpašus pārskatu sniegšanas posteņus.
104. CR SEC IRB veidnei ir tāds pats tvērums kā CR SEC SA veidnei; tajā apkopo informāciju gan par tradicionālo, gan par sintētisko vērtspapīrošanu bankas portfelī.
3.8.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAAttiecībā uz kopējo bilances posteņu rindu šajā slejā uzrādāmā vērtība atbilst vērtspapīrošanas riska darījumu nesamaksātajai summai pārskata datumā.Sk. CR SEC SA 010. sleju. |
020-040 |
SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBAKPR 249. un 250. pantsTermiņu nesakritību neņem vērā vērtspapīrošanas shēmā iesaistīto kredītriska mazināšanas metožu koriģētajā vērtībā. |
020 |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (CVA)Detalizēta procedūra attiecībā uz to, kā aprēķināt nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija (CVA) un kuru paredzēts uzrādīt šajā slejā, ir noteikta KPR 223. panta 2. punktā. |
030 |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ: NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*)Ņemot vērā vispārējo noteikumu par “ienākošajām naudas plūsmām” un “izejošajām naudas plūsmām”, CR SEC IRB veidnes 030. slejā uzrādītās vērtības norāda kā “ienākošās naudas plūsmas” attiecīgajā kredītriska veidnē (CR SA vai CR IRB) un riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz aizsardzības devēju (t. i., trešo personu, uz kuru ar nefondēto kredītaizsardzību tiek pārvests laidiens).Aprēķina procedūra kredītaizsardzības nominālvērtībai, kurai piemērota korekcija saistībā ar “ārvalstu valūtas risku” (G*), ir noteikta KPR 233. panta 3. punktā. |
040 |
KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMAVisus laidienus, kas ir saglabāti vai atpirkti, piemēram, paturētas pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas, uzrāda to nominālajā summā.Aprēķinot kredītaizsardzības saglabāto vai atpirkto summu, neņem vērā uzraudzības iestādes diskontu ietekmi uz kredītaizsardzību. |
050 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒMPārskatu sniedzošās iestādes turētās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 246. panta 1. punkta b), d) un e) apakšpunktu un 2. punktu, nepiemērojot kredīta korekcijas faktorus un bruto vērtības korekcijas un uzkrājumus. Savstarpējo prasījumu ieskaits ir būtisks tikai attiecībā uz vienai un tai pašai SSPE sniegtiem vairākiem atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem attiecas atbilstošs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums.Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas jānorāda šajā slejā, attiecas tikai uz vērtspapīrošanas pozīcijām. Vērtspapīroto pozīciju vērtības korekcijas neņem vērā.Priekšlaicīgas amortizācijas noteikumu gadījumā iestādei ir jānorāda “iniciatora līdzdalības daļas” summa, kā definēts KPR 256. panta 2. punktā.Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā pozīcijas, ko iniciators tur bilances posteņu un/vai ieguldītāja līdzdalības daļas veidā (priekšlaicīga amortizācija), ir 010.–040. slejas apkopojuma rezultāts. |
060-090 |
KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMUSk. KPR 4. panta 1. punkta 57. apakšpunktu un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļu.Šajā sleju blokā apkopo informāciju par riska mazināšanas metodēm, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, aizstājot riska darījumus (kā turpmāk norādīts attiecībā uz ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām). |
060 |
(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (GA)Nefondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 1. punkta 59. apakšpunktā.KPR 236. pantā aprakstīta GA aprēķinu procedūra pilnas aizsardzības/daļējas aizsardzības – vienādas prioritātes gadījumā.Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 040. un 050. sleju. |
070 |
(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBAFondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 1. punkta 58. apakšpunktā.Tā kā finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi nepiemēro, šajā slejā uzrāda tikai fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar KPR 200. pantu.Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 060. sleju. |
080-090 |
RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRMUzrāda arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās – ienākošās un izejošās naudas plūsmas. |
080 |
(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ:KPR 236. pants.Izejošās naudas plūsmas atbilst “Riska darījuma vērtības bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem” segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no riska pakāpes vai parādnieka kategorijas –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpē vai parādnieka kategorijā.Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpēs vai parādnieku kategorijās – ienākošo naudas plūsmu.Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 070. sleju. |
090 |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀŠī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 080. sleju. |
100 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒMAttiecīgajā riska pakāpē un riska darījumu kategorijā iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar “Kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu”.Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 090. sleju. |
110 |
(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (CVAM)KPR 218. līdz 222. pants Šajā postenī ietvertas arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants). |
120 |
PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu, tāpēc – nepiemērojot KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās korekcijas pakāpes. |
130-160 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒMKPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, kas reizināta ar korekcijas pakāpi. Šī korekcijas pakāpe ir 100 %, ja vien nav noteikts citādi.Šajā sakarā korekcijas pakāpe definēta KPR 4. panta 1. punkta 56. apakšpunktā.Pārskatu sniegšanas nolūkā pilnībā koriģētās riska darījumu vērtības (E*) uzrāda saskaņā ar šādiem četriem savstarpēji izslēdzošiem korekcijas pakāpju intervāliem: 0 %, (0 %, 20 %], (20 %, (50 %] un (50 %, 100 %]. |
170 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAVērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu.Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 110. sleju. |
180 |
(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLAKPR 266. panta 3. punktā paredzēts, ka attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām piemēro 1 250 % riska pakāpi, iestāde var, kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos, atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību. |
190 |
RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES |
200-320 |
UZ REITINGIEM BALSTĪTĀ METODE (KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES)KPR 261. pants.IRB vērtspapīrošanas pozīcijas ar iespējamo reitingu atbilstoši KPR 259. panta 2. punktam uzrāda kā pozīcijas ar reitingu.Riska darījumu vērtības, kam piemēro riska pakāpes, sadala atkarībā no kredītkvalitātes pakāpēm (KKP), kā attiecībā uz IRB pieeju paredzēts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā. |
330 |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODEUzraudzības formulas metode (UFM), KPR 262. pants.Vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpe ir lielāka par 7 % vai atbilst riska pakāpei, kas piemērojama saskaņā ar norādītajām formulām. |
340 |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)Kredītriska mazināšanu vērtspapīrošanas pozīcijām iespējams atzīt atbilstoši KPR 264. pantam. Šajā gadījumā, ja saņemta pilna aizsardzība, iestāde norāda pozīcijas “faktisko riska pakāpi” saskaņā ar to, kas noteikts KPR 264. panta 2. punktā (faktiskā riska pakāpe ir vienāda ar pozīcijas riska darījuma riska svērto vērtību, kas dalīta ar pozīcijas riska darījuma vērtību un reizināta ar 100).Pozīcijas daļējas aizsardzības gadījumā iestādei ir jāpiemēro uzraudzības formulas metode, izmantojot koriģēto “T” saskaņā ar to, kas noteikts KPR 264. panta 3. punktā.Šajā slejā uzrāda svērtās vidējās riska pakāpes. |
350 |
CAURSKATĪŠANACaurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa augstākā riska pakāpe).KPR 263. panta 2. un 3. punktā paredzēta izņēmuma procedūra gadījumos, kad Kirb nevar aprēķināt.Likviditātes iespēju neizmantoto summu uzrāda zem “Ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti”.Tikmēr, kamēr iniciatoram piemēro izņēmuma procedūru gadījumos, kad Kirb nav iespējams aprēķināt, 350. sleja būtu īstā sleja, kas jāizmanto, lai uzrādītu likviditātes iespējas riska darījuma vērtībai piemēroto riska pakāpes procedūru atbilstoši KPR 263. pantā noteiktajai procedūrai.Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 256. panta 5. punktu un 265. pantu. |
360 |
CAURSKATĪŠANA: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi. |
370 |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJAKPR 259. panta 3 un 4. punktā attiecībā uz pozīcijām ABKV programmās paredzēta “Iekšējā novērtējuma pieeja” (INP). |
380 |
INP: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)Šajā slejā uzrāda svērtās vidējās riska pakāpes. |
390 |
(–) RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS SAISTĪBĀ AR VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEMIestādes, kas piemēro IRB pieeju, ievēro KPR 266. panta 1. punktu (attiecas tikai uz iniciatoriem, ja riska darījums nav atskaitīts no pašu kapitāla) un 2. punktu.Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos. |
400 |
RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBAKPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļa – pirms korekcijām saistībā ar termiņu nesakritību vai uzticamības pārbaudes noteikumu pārkāpumiem, un izslēdzot jebkādu riska darījuma riska svērto vērtību, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citā veidnē. |
410 |
RDRSV NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANAAttiecībā uz sintētisko vērtspapīrošanu ar termiņu nesakritību šajā slejā uzrādāmajā summā neņem vērā jebkādu termiņu nesakritību. |
420 |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANUKPR 14. panta 2. punktā, 406. panta 2. punktā un 407. pantā paredzēts, ka gadījumos, kad iestāde nepilda noteiktas prasības, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes piemēro samērīgu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā (maksimālā vērtība – 1 250 %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu. |
430 |
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻJa uzrādāmā vērtība ir vienāda ar nulli, attiecībā uz termiņu nesakritību sintētiskajā vērtspapīrošanā iekļauj RW*- RW(SP), kā noteikts KPR 250. pantā, izņemot tādu laidienu gadījumā, kam piemēro riska pakāpi 1 250 %. Jāņem vērā, ka RW(SP) ietver ne tikai 400. sleja izrādītās riska darījumu riska svērtās vērtības, bet arī riska darījumu riska svērtās vērtības, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citās veidnēs.Negatīvas vērtības uzrāda šajā slejā. |
440-450 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA: PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS/PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBASKopējā riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu, pirms (440. sleja)/pēc (450. sleja) KPR 260. pantā noteikto ierobežojumu piemērošanas. Papildus jāņem vērā KPR 265. pants (papildu pašu kapitāla prasības atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanai ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem). |
460 |
IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO IRB VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀMRiska darījumu riska svērtā vērtība, kas izriet no riska darījumiem, kuri pārdalīti riska mazināšanas līdzekļu sniedzējam un tādēļ aprēķināti attiecīgajā veidnē, un kuri ņemti vērā vērtspapīrošanas pozīciju maksimālās robežvērtības aprēķinā. |
105. CR SEC IRB veidne ir sadalīta trīs galvenajos rindu blokos, kuros apkopo datus par iniciētiem/sponsorētiem/saglabātiem vai nopirktiem riska darījumiem, sadalot tos pa iniciatoru, ieguldītāju un sponsoru kategorijām. Katrā no tām informācija ir sadalīta pa bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, kā arī vērtspapīrošanas un atkārtotās vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām.
106. Kopējie riska darījumi (pārskata datumā) arī ir sadalīti atkarībā no sākuma brīdī piemērotajām kredītkvalitātes pakāpēm (pēdējais rindu bloks). Šo informāciju uzrāda iniciatori, sponsori, kā arī ieguldītāji.
Rindas |
|
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMIKopējie riska darījumi attiecas uz nenokārtotu vērtspapīrošanu kopējo summu. Šajā rindā sniedz kopsavilkumu par informāciju, ko iniciatori, sponsori un ieguldītāji uzrādījuši turpmākajās rindās. |
020 |
NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANANenokārtotu atkārtotu vērtspapīrošanu kopējā summa saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 63. un 64. apakšpunkta definīcijām. |
030 |
INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMIŠajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir iniciatora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā. |
040-090 |
BILANCES POSTEŅIKPR 246. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka tām iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība, neņemot vērā piemērotas kredītriska korekcijas.Bilances posteņi ir sadalīti pēc vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (A-B-C) 050.–070. rindā un pēc atkārtotas vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (D-E) 080.–090. rindā, kā noteikts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā. |
100-150 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTIŠajās rindās apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem un atvasināto instrumentu vērtspapīrošanas pozīcijām, kam vērtspapīrošanas ietvaros piemēro korekcijas pakāpi. Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība – atskaitot minētās vērtspapīrošanas pozīcijas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas –, reizināta ar 100 % korekcijas pakāpi, ja vien nav norādīts citādi.Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas, kas izriet no KPR II pielikumā norādīta atvasināta instrumenta, nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II iedaļas 6. nodaļu. Riska darījuma vērtību KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu darījuma partnera kredītriskam nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II iedaļas 6. nodaļu.Likviditātes iespējām, kredītiespējām un parādus apkalpojošās sabiedrības naudas avansiem iestādes norāda neizmantoto summu.Procentu likmju un valūtas mijmaiņas darījumiem tās norāda riska darījuma vērtību (saskaņā ar KPR 246. panta 1. punktu), kā noteikts CR SA kopējā veidnē.Ārpusbilances posteņi ir sadalīti pēc vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (A-B-C) 110.-130. rindā un pēc atkārtotas vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (D-E) 140.-150. rindā, kā noteikts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā. |
160 |
PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJAŠī rinda attiecas tikai uz iniciatoriem ar tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanu, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kā minēts KPR 242. panta 13. un 14. punktā. |
170 |
IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMIŠajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir ieguldītāja loma.Ieguldītājs KPR nav skaidri definēts. Ieguldītājs KPR nav skaidri definēts. Tāpēc šajā kontekstā tas jāsaprot kā iestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīciju un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors. |
180-230 |
BILANCES POSTEŅIŠeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem. |
240-290 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTIŠeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem. |
300 |
SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMIŠajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz kurām iestādei ir sponsora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. un 14. apakšpunktā. Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem. |
310-360 |
BILANCES POSTEŅIŠeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem. |
370-420 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTIŠeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem. |
430-540 |
NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪŠajās rindās apkopo informāciju par nesamaksātajām pozīcijām (pārskata datumā) atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpēm (kas IRB paredzētas KPR 261. panta 4. tabulā), kas piemērotas iniciēšanas datumā (sākuma brīdī). Ja šādas informācijas nav, uzrāda visagrāk pieejamos KKP ekvivalenta datus.Šīs rindas uzrāda tikai par 170. līdz 320. sleju un 400. līdz 410. sleju. |
3.9. C 14.00 – DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC DETAILS)
3.9.1. Vispārīgas piezīmes
107. Šajā veidnē apkopo informāciju par katru darījumu (salīdzinājumā ar apkopotu informāciju, ko uzrāda CR SEC SA, CR SEC IRB, MKR SA SEC un MKR SA CTP veidnēs) attiecībā uz visiem vērtspapīrošanas darījumiem, kuros iestāde ir iesaistīta. Jānorāda katras vērtspapīrošanas galvenās iezīmes, piemēram, pamatā esošā portfeļa iezīmes un pašu kapitāla prasības.
108. Šajā veidnē jāuzrāda arī:
a. pārskatu sniedzošās iestādes iniciēta/sponsorēta vērtspapīrošana, ja iestāde vērtspapīrošanā tur vismaz vienu pozīciju. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai ir bijis būtisks riska pārvedums vai nav, iestādes sniedz informāciju par visu to pozīciju (vai nu bankas portfelī vai tirdzniecības portfelī). Turētās pozīcijās ietver tās pozīcijas, kas saglabātas atbilstoši KPR 405. pantam;
b. vērtspapīrošana, ko pārskata gada laikā pārskatu sniedzošā iestāde iniciējusi/sponsorējusi ( 6 ), ja iestāde netur nekādas pozīcijas;
c. Vērtspapīrošanas, kuru galīgais bāzes aktīvs ir finanšu saistības, ko sākotnēji emitējusi pārskatu sniedzošā iestāde un (daļēji) iegādājusies vērtspapīrošanas sabiedrība. Šis bāzes aktīvs varētu būt, piemēram, segtās obligācijas vai citas saistības, un to kā tādu identificē 160. slejā.
d. Vērtspapīrošanā turētas pozīcijas gadījumos, kad pārskatu sniedzošā iestāde nav ne iniciators, ne ieguldītājs (t. i., ieguldītāji un sākotnējie aizdevēji).
109. Šo veidni iesniedz konsolidētas grupas un atsevišķas iestādes ( 7 ), kas atrodas vienā un tajā pašā valstī, kur tām piemēro pašu kapitāla prasības. Ja vērtspapīrošanā ir iesaistītas vairākas vienas konsolidētās grupas sabiedrības, informāciju norāda par katru sabiedrību.
110. Tā kā KPR 406. panta 1. punktā ir noteikts, ka iestādēm, kas iegulda vērtspapīrošanas pozīcijās, ir jāiegūst daudz informācijas par šīm pozīcijām, lai ievērotu uzticamības pārbaudes prasības, pārskata tvērumā ierobežotā apmērā iekļauj arī ieguldītājus. Konkrēti, tās uzrāda 010.–040., 070.-110., 160., 190., 290.-400., 420-470. sleju.
111. Iestādes, kas ir sākotnējo aizdevēju lomā (nav arī iniciatoru vai sponsoru lomā tajā pašā vērtspapīrošanā), parasti sniedz pārskatu par veidni tādā pašā mērā kā ieguldītāji.
3.9.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
005 |
RINDAS NUMURSŠis rindas numurs ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērots numerācijas kārība 1, 2, 3 utt. |
010 |
IEKŠĒJAIS KODSIekšējais (burtciparu) kods, ko iestāde izmanto, lai identificētu vērtspapīrošanu. Iekšējais kods ir saistīts ar vērtspapīrošanas identifikatoru. |
020 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS IDENTIFIKATORS(Kods/Nosaukums)Vērtspapīrošanas juridiskajai reģistrācijai izmantotais kods, vai, ja tāda nav, nosaukums, ar kādu vērtspapīrošana ir zināma tirgū. Ja ir pieejams starptautiskais vērtspapīru identifikācijas kods (ISIN) (t. i., publiskiem darījumiem), šajā slejā uzrāda zīmes, kas ir kopīgas visiem vērtspapīrošanas laidieniem. |
030 |
INICIATORA IDENTIFIKATORS(Kods/Nosaukums)Kods, ko uzraudzības iestāde piešķir iniciatoram, vai, ja tāda nav, šajā slejā uzrāda pašas iestādes nosaukumu.Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kurā iesaistīti vairāki pārdevēji, pārskatu sniedzošā sabiedrība norāda visu tās konsolidētās grupas sabiedrību, kas iesaistītas darījumā (kā iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs), identifikatoru. Ja pārskatu sniedzošajai iestādei kods nav pieejams vai nav zināms, uzrāda iestādes nosaukumu. |
040 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS VEIDS: (TRADICIONĀLĀ/SINTĒTISKĀ)Uzrāda šādus saīsinājumus: “T” attiecībā uz tradicionālo, “S” attiecībā uz sintētisko. “Tradicionālā vērtspapīrošana” un “sintētiskā vērtspapīrošana” ir definēta KPR 242. panta 10. un 11. punktā. |
050 |
UZSKAITEI PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: VAI VĒRTSPAPĪROTIE RISKA DARĪJUMI IR IEKĻAUTI BILANCĒ VAI IZSLĒGTI NO TĀS?Iniciatori, sponsori un sākotnējie aizdevēji uzrāda vienu no šādiem saīsinājumiem: “K”, ja pilnībā atzīti, “P”, ja daļēji atzīti, “R”, ja pilnībā pārtraukta atzīšana, “N”, ja nepiemēro. Šajā slejā ir sniegts kopsavilkums par darījuma uzskaitei piemēroto procedūru.Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori uzrāda, ka vērtspapīrotie riska darījumi ir izslēgti no bilances.Saistību vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori neuzrāda šo sleju.“P” (daļēji izslēgti) uzrāda, ja vērtspapīrotos aktīvus atzīst bilancē iestādes turpmākas iesaistīšanās mērā, kā noteikts 39. SGS 30.–35. punktā. |
060 |
MAKSĀTSPĒJAS KONTEKSTĀ PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: VAI UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJĀM ATTIECAS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS?Iniciatori uzrāda tikai šādus saīsinājumus: “N” neattiecas pašu kapitāla prasības, “B” banku portfelis, “T” tirdzniecības portfelis, “A” daļēji abos portfeļos. KPR 109., 243. un 244. pantsŠajā slejā ir sniegts kopsavilkums par iniciatora vērtspapīrošanas shēmai maksātspējas kontekstā piemēroto procedūru. Tas norāda, vai pašu kapitāla prasības aprēķinātas saskaņā ar vērtspapīrošanas riska darījumiem vai vērtspapīrošanas pozīcijām (bankas portfelis/tirdzniecības portfelis).Ja pašu kapitāla prasību pamatā ir vērtspapīroti riska darījumi (būtisku riska pārvedumu gadījumā), pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku uzrāda CR SA veidnē gadījumos, kad izmanto standartizēto pieeju, vai CR IRB veidnē, ja iestāde izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju.Pretējā gadījumā, ja pašu kapitāla prasību pamatā ir vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī (būtisku riska pārvedumu gadījumā), pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku uzrāda CR SEC SA veidnē vai CR SEC IRB veidnē. Saistībā ar vērtspapīrošanas pozīcijām tirdzniecības portfelī aprēķinu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku uzrāda MKR SA TDI (standartizēts vispārējs pozīcijas risks) un MKR SA SEC vai MKR SA CTP (standartizēts specifiskais pozīciju risks), vai MKR IM (iekšējie modeļi) veidnē.Saistību vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori neuzrāda šo sleju. |
070 |
VĒRTSPAPĪROŠANA VAI ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA?Saskaņā ar “vērtspapīrošanas” un “atkārtotas vērtspapīrošanas” definīcijām, kas noteiktas KPR 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktā un 62. līdz 64. punktā, pamatā esošo aktīvu uzrāda, izmantojot šādus saīsinājumus: “S” attiecībā uz vērtspapīrošanu, “R” attiecībā uz atkārtotu vērtspapīrošanu. |
080-100 |
SAGLABĀŠANAKPR 404. līdz 410. pants |
080 |
PIEMĒROTAIS SAGLABĀŠANAS VEIDSKā paredzēts KPR 405. pantā, par katru iniciēto vērtspapīrošanas shēmu uzrāda attiecīgo neto ekonomiskās līdzdalības daļas saglabāšanas veidu: A – vertikālais segments (vērtspapīrošanas pozīcijas): “vismaz 5 % no katra ieguldītājiem pārdotā vai pārvestā laidiena nominālvērtības saglabāšana” ; V – vertikālais segments (vērtspapīroti riska darījumi): vismaz 5 % no katra vērtspapīrotā riska darījuma kredītriska saglabāšana, ja tādējādi saglabātais kredītrisks attiecībā uz šādiem vērtspapīrotiem riska darījumiem vienmēr ir līdzvērtīgs vai pakārtots kredītriskam, kas ir vērtspapīrots attiecībā uz tiem pašiem riska darījumiem; B – atjaunojami riska darījumi: “iniciatora līdzdalības daļas vismaz 5 % apmērā no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības saglabāšana atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanas gadījumā”; C – bilances: “nejauši izvēlētu riska darījumu, kas ir vismaz 5 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības, saglabāšana, ja citādi šādi riska darījumi būtu vērtspapīroti vērtspapīrošanā, ar nosacījumu, ka potenciāli vērtspapīrojamo riska darījumu skaits vērtspapīrošanas sākumā nav mazāks par 100”; D – pirmās kārtas zaudējumi: “pirmās kārtas zaudējumu laidiena un, ja nepieciešams, citu tādu laidienu saglabāšana, kuriem ir līdzīga vai augstāka riska profils nekā ieguldītājiem pārvestajiem vai pārdotajiem laidieniem un kuru derīguma termiņš nebeidzas pirms ieguldītājiem pārvesto vai pārdoto laidienu termiņa, lai kopumā saglabāšana būtu vismaz 5 % apmērā no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības”; E – atbrīvota. Šo kodu uzrāda attiecībā uz vērtspapīrošanu, ko skar KPR 405. panta 3. punkta noteikumi. N – nepiemēro. Šo kodu uzrāda attiecībā uz vērtspapīrošanu, ko skar KPR 405. panta noteikumi. U – pārkāpj vai nav zināma. Šo kodu uzrāda, ja pārskatu sniedzošajai sabiedrībai nav zināms, kāda veida saglabāšanu piemēro, vai neatbilstības gadījumā. |
090 |
SAGLABĀŠANAS % PĀRSKATA DATUMĀ Iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs saglabā būtisku vērtspapīrošanas neto ekonomiskās līdzdalības daļu, kas nav mazāka par 5 % (iniciēšanas datumā).Neatkarīgi no KPR 405. panta 1. punkta saglabāšanas mērīšanu iniciēšanas brīdī parasti var interpretēt kā brīdi, kad riska darījumi tika pirmoreiz vērtspapīroti, bet ne kā brīdi, kad riska darījumi tika pirmo reiz radīti (piemēram, tas nav brīdis, kad tika izsniegti pamatā esošie aizdevumi). Saglabāšanas mērīšana iniciēšanas brīdī nozīmē to, ka brīdī, kad saglabāšana ir tikusi novērtēta un prasība ir bijusi izpildīta (piemēram, kad riska darījums pirmo reizi ticis vērtspapīrots), nepieciešamā saglabāšanas procentuālā attiecība ir 5 %; saglabātās procentuālās attiecības dinamiska pārmērīšana un pielāgošana visā darījuma pastāvēšanas laikā nav obligāta.Šī sleja nav jāuzrāda, ja 080. slejā ir uzrādīts kods “E” (atbrīvota) vai “N” (nepiemēro) (Piemērotais saglabāšanas veids). |
100 |
ATBILSTĪBA SAGLABĀŠANAS PRASĪBAI?KPR 405. panta 1. punktsUzrāda šādus saīsinājumus: Y – jā; N – Nē. Šī sleja nav jāuzrāda, ja 080. slejā ir uzrādīts kods “E” (atbrīvota) vai “N” (nepiemēro) (Piemērotais saglabāšanas veids). |
110 |
IESTĀDES LOMA: (INICIATORS/SPONSORS/SĀKOTNĒJAIS AIZDEVĒJS/IEGULDĪTĀJS)Uzrāda šādus saīsinājumus: “O” attiecībā uz iniciatoru, “S” attiecībā uz sponsoru, “L” attiecībā uz sākotnējo aizdevēju, “I” attiecībā uz ieguldītāju. Sk. definīcijas KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā (iniciators) un 4. panta 1. punkta 14. apakšpunktā (sponsors). Par ieguldītājiem pieņem tās iestādes, kurām piemēro KPR 406. un 407. pantu. |
120 -130 |
PROGRAMMAS, KAS NAV ABKV PROGRAMMASABKV programmas (definētas KPR 242. panta 9. punktā) to īpašo iezīmju dēļ un tādēļ, ka tās ietver vairākas atsevišķas vērtspapīrošanas pozīcijas, ir atbrīvotas no uzrādīšanas 120. un 130. slejā. |
120 |
INICIĒŠANAS DATUMS (mm/gggg)Vērtspapīrošanas iniciēšanas datuma mēnesi un gadu (t. i., portfeļa nošķiršanas vai noslēguma datumu) uzrāda saskaņā ar šādu formātu: “mm/gggg”.Katras vērtspapīrošanas shēmas iniciēšanas datums nevar mainīties starp pārskata datumiem. Tajā īpašajā gadījumā, kad vērtspapīrošanas shēmas ir nodrošinātas ar atvērta veida portfeļiem, iniciēšanas datums ir vērtspapīru pirmās emisijas datums.Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. |
130 |
VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KOPĒJAIS APMĒRS INICIĒŠANAS DATUMĀŠajā slejā apkopots vērtspapīrotā portfeļa apmērs (saskaņā ar sākotnējiem riska darījumiem pirms korekcijas pakāpēm) iniciēšanas datumā.Tādu vērtspapīrošanas shēmu gadījumā, kuras nodrošinātas ar atvērta veida portfeļiem, uzrāda apmēru, kas attiecas uz vērtspapīru pirmās emisijas iniciēšanas datumu. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā neiekļauj nekādus citus vērtspapīrošanas portfeļa aktīvus. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji (t. i., vērstpapīrošanas shēmas ar vairāk nekā vienu iniciatoru), uzrāda tikai to apmēru, kas atbilst pārskatu sniedzošās sabiedrības ieguldījumam vērtspapīrotajā portfelī. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā uzrāda tikai tos apmērus, kurus emitējusi pārskatu sniedzošā sabiedrība.Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. |
140-220 |
VĒRTSPAPĪROTI RISKA DARĪJUMI140. līdz 220. slejā pārskatu sniedzošajai sabiedrībai pieprasīts uzrādīt informāciju par vairākām vērtspapīrotā portfeļa iezīmēm. |
140 |
KOPĒJĀ VĒRTĪBAIestādes uzrāda vērtspapīrotā portfeļa vērtību pārskata datumā, t. i., vērtspapīroto riska darījumu nesamaksāto summu. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā neiekļauj nekādus citus vērtspapīrošanas portfeļa aktīvus. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji (t. i., vērstpapīrošanas shēmas ar vairāk nekā vienu iniciatoru), uzrāda tikai to apmēru, kas atbilst pārskatu sniedzošās sabiedrības ieguldījumam vērtspapīrotajā portfelī. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kas nodrošinātas ar slēgta veida portfeļiem (t. i., vērtspapīroto aktīvu portfeli nevar paplašināt pēc iniciēšanas datuma), apmēru pakāpeniski samazina.Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. |
150 |
IESTĀDES DAĻA (%)Uzrāda iestādes daļu (procentuālo attiecību ar divām zīmēm aiz komata) vērstpapīrotajā portfelī pārskata datumā. Šajā slejā uzrādāmā vērtība ir 100 %, izņemot vērtspapīrošanas shēmas, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji. Šajā gadījumā pārskatu sniedzošā sabiedrība uzrāda tās pašreizējo ieguldījumu vērtspapīrotajā portfelī (relatīvi līdzvērtīgs 140. slejai).Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. |
160 |
VEIDSŠajā slejā apkopo informāciju par vērtspapīrotā portfeļa aktīvu (“1” līdz “8”) vai saistību (“9” un “10”) veidu. Iestādei jāuzrāda viens no šiem ciparu kodiem: 1 – mājokļa hipotēka; 2 – komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka; 3 – kredītkaršu parādi; 4 – noma; 5 – aizdevumi komercsabiedrībām vai MVU (ko uzskata par komercsabiedrībām); 6 – patēriņa kredīti; 7 – pircēju un pasūtītāju parādi; 8 – citi aktīvi; 9 – segtās obligācijas; 10 – citas saistības. Ja vērtspapīroto riska darījumu portfelis ir iepriekš minēto veidu kombinācija, iestāde norāda vissvarīgāko veidu. Atkārtotas vērtspapīrošanas gadījumā iestāde atsaucas uz galīgo pamatā esošo aktīvu portfeli. “10.” veids (citas saistības) ietver valsts obligācijas un ar kredītrisku saistītās parādzīmes.Vērtspapīrošanas shēmām, kas nodrošinātas ar slēgta veida portfeļiem, veids nevar mainīties starp pārskata datumiem. |
170 |
PIEMĒROTĀ PIEEJA (SP/IRB/JAUKTA)Šajā slejā apkopo informāciju par pieeju, kādu iestāde pārskata datumā piemēro vērtspapīrotajiem riska darījumiem.Uzrāda šādus saīsinājumus: “S” attiecībā uz standartizēto pieeju, “I” attiecībā uz pieeju, kas balstīta uz iekšējiem reitingiem; “M” attiecībā uz abu pieeju kombināciju (SP/IRB). Ja saskaņā ar SP 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda CR SEC SA veidnē.Ja saskaņā ar IRB 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda CR SEC IRB veidnē.Ja saskaņā ar SP un IRB kombināciju 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda gan CR SEC SA, gan CR SEC IRB veidnē.Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. Tomēr šī sleja neattiecas uz saistību vērtspapīrošanu. Sponsori šo sleju neuzrāda. |
180 |
RISKA DARĪJUMU SKAITSKPR 261. panta 1. punktsŠī sleja ir obligāta tikai tām iestādēm, kas attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām izmanto IRB pieeju (un tāpēc 170. slejā uzrāda “I”). Iestādes uzrāda riska darījumu faktisko skaitu.Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā vai tad, ja pašu kapitāla prasības ir balstītas uz vērtspapīrotajiem riska darījumiem (aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā). Šo sleju neaizpilda, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. Ieguldītāji šo sleju neaizpilda. |
190 |
VALSTSUzrāda galīgā darījuma pamatā esošā aktīva izcelsmes valsts kodu (ISO 3166-1 alpha-2), t. i., vērtspapīrotu riska darījumu tiešā parādnieka valsti (caurskatīšana). Ja vērtspapīrošanas portfelis ietver dažādas valstis, iestāde norāda vissvarīgāko valsti. Ja valsts pārsniedz 20 % slieksni, pamatojoties uz aktīvu/saistību apmēru, tad uzrāda “CT” (citi). |
200 |
Riska darījumu svērtie vidējie saistību nepildīšanas zaudējumi (ELGD) (%)Riska darījumu svērtos vidējos saistību nepildīšanas zaudējumus (ELGD) uzrāda tikai tās iestādes, kas izmanto uzraudzības formulas metodi (un tāpēc 170. slejā uzrāda “I”). ELGD jāaprēķina tā, kā norādīts KPR 262. panta 1. punktā.Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā vai tad, ja pašu kapitāla prasības ir balstītas uz vērtspapīrotajiem riska darījumiem (aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā). Šo sleju neaizpilda, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. Sponsori šo sleju neuzrāda. |
210 |
(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMITādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos.Šajā slejā apkopo informāciju par vērtības korekcijām un uzkrājumiem, ko piemēro vērtspapīrotiem riska darījumiem. Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā.Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas.Sponsori šo sleju neuzrāda. |
220 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS PIRMS VĒRTSPAPĪROŠANAS (%)Šajā slejā apkopo informāciju par vērtspapīrotā portfeļa pašu kapitāla prasībām gadījumos, kad nav notikusi vērtspapīrošana, un par paredzamajiem zaudējumiem, kas saistīti ar šiem riskiem (Kirb), kā kopējo vērtspapīroto riska darījumu procentuālo attiecību (ar divām zīmēm aiz komata) iniciēšanas datumā. Kirb ir definēts KPR 242. panta 4. punktā.Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā. Aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas.Sponsori šo sleju neuzrāda. |
230-300 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS STRUKTŪRAŠajos sešos sleju blokos apkopo informāciju par vērtspapīrošanas struktūru atkarībā no bilances/ārpusbilances posteņiem, laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu) un termiņa.Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kurā iesaistīti vairāki pārdevēji, par pirmās kārtas zaudējumu laidienu uzrāda tikai summu, kas atbilst pārskatu sniedzošajai iestādei vai ir attiecināma uz to. |
230-250 |
BILANCES POSTEŅIŠajā sleju blokā apkopo informāciju par bilances posteņiem, kas sadalīti pa laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu). |
230 |
AUGSTĀKĀS PRIORITĀTESŠajā kategorijā iekļauj visus laidienus, kas neatbilst mezanīna vai pirmās kārtas zaudējumu laidienam. |
240 |
MEZANĪNASk. KPR 243. panta 3. punktu (tradicionālā vērtspapīrošana) un 244. pants 3. punktu (sintētiskā vērtspapīrošana). |
250 |
PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMUPirmās kārtas zaudējumu laidiens definēts KPR 242. panta 15. punktā. |
260-280 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTIŠajā sleju blokā apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem, kas sadalīti pa laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu).Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā bilances posteņiem. |
290 |
PIRMAIS PAREDZAMAIS BEIGU TERMIŅŠIespējamais visas vērtspapīrošanas beigu termiņš, ņemot vērā tās līguma noteikumus un šobrīd paredzamos finanšu nosacījumus. Parasti, tas ir agrākais no šādiem datumiem: i) datums, kad varētu īstenot dzēšanas iespēju (definēta KPR 242. panta 2. punktā), ņemot vērā pamatā esošā(-o) riska darījuma(-u) termiņu, kā arī paredzēto priekšapmaksas likmi vai iespējamās pārskatīšanas darbības; ii) datums, kurā iniciators var pirmo reiz izmantot jebkuru citu vērtspapīrošanas līguma noteikumos ietverto atsaukšanas iespēju, kuras rezultātā vērtspapīrošana tiktu pilnībā izpirkta. Uzrāda pirmā paredzamā beigu datuma dienu, mēnesi un gadu. Uzrāda konkrētu datumu, ja šādi dati ir pieejami, pretējā gadījumā uzrāda attiecīgā mēneša pirmo dienu. |
300 |
JURIDISKI SAISTOŠS BEIGU DATUMSDatums, līdz kuram jāatmaksā visas vērtspapīrošanas pamatsummas un procenti (pamatojoties uz darījuma dokumentāciju).Uzrāda juridiski saistošā beigu datuma dienu, mēnesi un gadu. Uzrāda konkrētu datumu, ja šādi dati ir pieejami, pretējā gadījumā uzrāda attiecīgā mēneša pirmo dienu. |
310-400 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒMŠajā sleju blokā apkopo informāciju par vērtspapīrošanas pozīcijām atkarībā no bilances/ārpusbilances posteņiem un laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu) pārskata datumā. |
310-330 |
BILANCES POSTEŅIŠeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā bilances posteņiem. |
340-360 |
ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTIŠeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā ārpusbilances posteņiem. |
370-400 |
IZZIŅAS POSTEŅI: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTIŠajā sleju blokā apkopo papildu informāciju par kopējiem ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem (kas jau uzrādīti citā sadalījumā 340.–360. slejā). |
370 |
TIEŠIE KREDĪTA AIZSTĀJĒJI (TKA)Šī sleja attiecas uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kuras tur iniciators un kuras garantētas ar tiešajiem kredīta aizstājējiem (TKA).Saskaņā ar KPR I pielikumu par TKA uzskatāmi šādi pilna riska ārpusbilances posteņi: — garantijas, kurām ir kredītu aizstāju raksturs, — neatsaucami rezerves akreditīvi, kam ir kredīta aizstājējiem raksturīgās pazīmes. |
380 |
PROCENTU LIKMJU MIJMAIŅAS LĪGUMI (PLML)/VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI (VML)PLML apzīmē procentu likmju mijmaiņas līgumus, savukārt VML apzīmē valūtas likmes mijmaiņas līgumus. Šie atvasinātie instrumenti ir uzskaitīti KPR II pielikumā. |
390 |
ATBILSTOŠAS LIKVIDITĀTES IESPĒJASLikviditātes iespējām (LI), kas definētas KPR 242. panta 3. punktā, ir jāatbilst KPR 255. panta 1. punkta sešiem nosacījumiem, lai tās uzskatītu par atbilstošām (neatkarīgi no iestādes piemērotās metodes – SP vai IRB). |
400 |
CITI (TOSTARP LIKVIDITĀTES IESPĒJAS, KAS NAV ATBILSTOŠAS)Šī sleja ir paredzēta pārējiem ārpusbilances posteņiem, piemēram, neatbilstošām LI (t. i., tādām LI, kas neatbilst KPR 255. panta 1. punkta nosacījumiem). |
410 |
PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA: PIEMĒROTĀ KOREKCIJAS PAKĀPEKPR 242. panta 12. punktā un 256. panta 5. punktā (SP), un 265. panta 1. punktā paredzēts korekcijas pakāpju kopums, kas piemērojams ieguldītāju līdzdalības daļas summai (lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību).Šī sleja attiecas uz vērtspapīrošanas shēmām ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem (t. i., uz atkārtotu vērtspapīrošanu).Saskaņā ar KPR 256. panta 6. punktu piemērojamo korekcijas pakāpi nosaka atkarībā no aktuālā triju mēnešu vidējā atlikušās starpības līmeņa.Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda. Šī informācija ir saistīta ar CR SEC SA veidnes 100. rindu un CR SEC IRB veidnes 160. rindu. |
420 |
(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLAŠī informācija ir cieši saistīta ar CR SEC SA veidnes 200. rindu un CR SEC IRB veidnes 180. rindu.Šajā slejā uzrāda negatīvu skaitli. |
430 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBASŠajā slejā apkopo informāciju par riska darījumu riska svērto vērtību pirms maksimālās robežvērtības, kas piemērojama vērtspapīrošanas pozīcijām (t. i., vērtspapīrošanas shēmām ar būtiska riska pārvedumu). Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām bez būtiska riska pārveduma (t. i., riska darījumu riska svērtā vērtība, aprēķināta atbilstoši vērtspapīrotajiem riska darījumiem) šajā slejā neuzrāda nekādus datus.Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda. |
440 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBASŠajā slejā apkopo informāciju par riska darījumu riska svērto vērtību pēc maksimālās robežvērtības, kas piemērojama vērtspapīrošanas pozīcijām (t. i., vērtspapīrošanas shēmām ar būtiska riska pārvedumu). Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām bez būtiska riska pārveduma (t. i., pašu kapitāla prasības, aprēķinātas atbilstoši vērtspapīrotajiem riska darījumiem) šajā slejā neuzrāda datus.Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda. |
450-510 |
VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS – TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS |
450 |
IR KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ VAI NAV KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ?Uzrāda šādus saīsinājumus: C – korelācijas tirdzniecības portfelī (KTP); N – nav KTP. |
460-470 |
NETO POZĪCIJAS – GARĀS/ĪSĀSSk. attiecīgi MKR SA SEC vai MKR SA CTP 050./060. sleju. |
480 |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (SP) – SPECIFISKAIS RISKSSk. attiecīgi MKR SA SEC 610. sleju vai MKR SA CTP 450. sleju. |
4. OPERACIONĀLĀ RISKA VEIDNES
4.1. C 16.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR)
4.1.1. Vispārīgas piezīmes
112. Šī veidlapa sniedz informāciju par pašu kapitāla prasību aprēķināšanu operacionālajam riskam saskaņā ar KPR 312. līdz 324. pantu, izmantojot pamatrādītāja pieeju (PRP), standartizēto pieeju (TSP), alternatīvo standartizēto pieeju (ASP) un attīstītās mērīšanas pieejas (AMP). Iestāde nevar vienlaicīgi solo līmenī piemērot TSP un ASA pieeju attiecībā uz darbības jomām “privātpersonu vai MVU apkalpošana” un “korporatīvo klientu apkalpošana”.
113. Iestādes, kas izmanto PRP, TSP un/vai ASP, pašu kapitāla prasības aprēķina, pamatojoties uz finanšu gada beigu informāciju. Ja nav pieejami revidēti dati, iestādes var izmantot darījumu aplēses. Ja tiek izmantoti revidēti dati, iestādes uzrāda revidētos datus, kam būtu jāpaliek nemainīgiem. Novirzes no šā “nemainīguma” principa ir iespējams, ja, piemēram, šajā laikā rodas izņēmuma apstākļi, piemēram, nesenas sabiedrību vai darbību iegādes vai atsavināšanas.
114. Ja iestāde savai kompetentajai iestādei var pamatot, ka izņēmuma apstākļu, piemēram, sabiedrību vai darbību apvienošanās vai nodošanas dēļ trīs gadu vidējās vērtības izmantošana attiecīgā rādītāja aprēķināšanai sniegtu neobjektīvu aplēsi pašu kapitāla prasībai attiecībā uz operacionālo risku, kompetentā iestāde var atļaut iestādēm grozīt aprēķinu tā, lai ņemtu vērā tādus notikumus. Kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas var arī pieprasīt iestādei grozīt aprēķinu. Ja iestāde ir darbojusies mazāk nekā trīs gadus, tā attiecīgā rādītāja aprēķināšanai var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses, ar nosacījumu, ka tā sāk izmantot vēsturiskos datus, tiklīdz tie ir pieejami.
115. Šīs veidnes slejās sniegta informācija par trijiem pēdējiem gadiem, par operacionālajam riskam pakļauto bankas darbību attiecīgo rādītāju un par aizdevumu un avansu summu (pēdējais minētais piemērojams tikai ASP gadījumā). Papildus uzrāda informāciju par pašu kapitāla prasību summu operacionālajam riskam. Ja piemērojams, ir detalizēti jānorāda, kura šās summas daļa ir sadales mehānisma dēļ. Attiecībā uz AMP pievieno izziņas posteņus, kas sniedz detalizētu informāciju par paredzamo zaudējumu, diversifikācijas un mazināšanas metožu ietekmi uz pašu kapitāla prasībām.
116. Informācija pa rindām ir izklāstīta atkarībā no pašu kapitāla prasību operacionālā riska aprēķina metodēm, detalizētāk pievēršoties darbības jomām, uz kurām attiecas TSP un ASP.
117. Šo veidlapu iesniedz visas iestādes, uz kurām attiecas operacionālā riska pašu kapitāla prasības.
4.1.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010–030 |
ATTIECĪGAIS RĀDĪTĀJSIestādes, kas izmanto attiecīgo rādītāju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku (PRP, TSP un ASP) attiecīgo rādītāju par attiecīgajiem gadiem uzrāda 010. līdz 030. slejā. Turklāt dažādu pieeju kombinētās izmantošanas gadījumā, kā minēts KPR 314. pantā, iestādes informēšanas nolūkā uzrāda arī darbību, uz kurām attiecas AMP, atbilstīgo rādītāju. Tas attiecas arī uz visām citām AMP bankām.Turpmāk termins “attiecīgais rādītājs” attiecas uz “elementu summu” finanšu gada beigās, kā noteikts KPR 316. panta 1. punkta 1. tabulā.Ja iestādei “attiecīgā rādītāja” dati ir pieejami par mazāk kā trīs gadiem, attiecīgajās tabulas slejās pēc prioritātes iedala pieejamos vēsturiskos datus (revidētos datus). Ja, piemēram, ir pieejami vēsturiskie dati tikai par vienu gadu, tos uzrāda 030. slejā. Ja tas šķiet pamatoti, uz prognozēm balstītās aplēses ietver 020. slejā (aplēses par nākamo gadu) un 010. slejā (aplēse par gadu + 2).Turklāt, ja nav pieejami vēsturiskie dati par “attiecīgo rādītāju”, iestāde var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses. |
040 – 060 |
AIZDEVUMI UN AVANSI (PIEMĒROJOT ASP)Šīs ailes izmanto, lai uzrādītu darbības jomu “Korporatīvo klientu apkalpošana” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošana” aizdevumu un avansējumu summas, kā minēts KPR 319. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Šīs summas izmanto, lai aprēķinātu alternatīvo attiecīgo rādītāju, no kura izriet pašu kapitāla prasības darbībām, uz kurām attiecas ASP (KPR 319. panta 1. punkta a) apakšpunkts).Attiecībā uz darbības jomu “Korporatīvo klientu apkalpošana” iekļauj arī netirdzniecības portfelī turētos vērtspapīrus. |
070 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAPašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar izmantoto pieeju atbilstoši KPR 312. līdz 324. pantam. Iegūto summu uzrāda 070. slejā. |
071 |
KOPĒJĀ OPERACIONĀLĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAKPR 92. panta 4. punkts slejas pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5. |
080 |
NO KĀ: SADALES MEHĀNISMA DĒĻKPR 18. panta 1. punkts (attiecas uz metodoloģijas, ko izmanto operacionālā riska kapitāla sadalei starp dažādajām grupas sabiedrībām, iekļaušanu 312. panta 2. punktā minētajā pielietojumā un to, vai un kādu diversifikācijas ietekmi paredzēts ņemt vērā riska mērīšanas sistēmā,ko izmanto ES mātes kredītiestāde un tās meitasuzņēmumi vai kopīgi ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi). |
090 – 120 |
AMP IZZIŅAS POSTEŅI, PAR KURIEM ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ JĀSNIEDZ PĀRSKATS |
090 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA PIRMS ATVIEGLOJUMIEM SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, DIVERSIFIKĀCIJU UN RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM090. slejā uzrādītā pašu kapitāla prasība ir 070. slejā uzrādītā pašu kapitāla prasība, bet aprēķināta, pirms ir ņemta vērā atvieglojumu ietekme saistībā ar paredzamajiem zaudējumiem, diversifikāciju un riska mazināšanas metodēm (sk. turpmāk). |
100 |
(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, KAS NODROŠINĀTI AR IEKŠĒJĀS DARBĪBAS PRAKSĒMslejā uzrāda pašu kapitāla prasības atvieglojumus saistībā ar paredzamajiem zaudējumiem, kas nodrošināti ar iekšējās darbības praksēm (kā minēts KPR 322. panta 2. punkta a) punktā). |
110 |
(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBU ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR DIVERSIFIKĀCIJUDiversifikācijas ietekme 110. slejā ir starpība starp pašu kapitāla prasību summu, kas aprēķināta atsevišķi katrai operacionālā riska kategorijai (t. i., “pilnīgas atkarības” situācija), un diversificēto pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta, ņemot vērā korelācijas un atkarību (t. i., pieņemot mazāk nekā “pilnīgu atkarību” starp riska kategorijām). “Pilnīgas atkarības” situācija rodas “saistību neizpildes gadījumā”, tas ir, kad iestāde neizmanto tiešu korelāciju struktūru starp riska kategorijām, tādējādi AMP kapitālu aprēķina kā izvēlēto riska kategoriju individuālu operacionālā riska pasākumu summu. Šajā gadījumā starp riska kategorijām tiek pieņemta 100 % korelācija, un slejā uzrādāmā vērtība ir jānorāda kā nulle. Turpretim, ja iestāde aprēķina tiešas korelācijas struktūru starp riska kategorijām, tai šajā slejā ir jāiekļauj starpība starp AMP kapitālu, kas rodas no “saistību nepildīšanas gadījuma”, un to, kas iegūts pēc korelācijas struktūru starp riska kategorijām piemērošanas. Vērtība atspoguļo AMP modeļa “diversifikācijas spēju”, kas ir modeļa spēja aptvert būtisku operacionālā riska zaudējumu notikumus, kas nav vienlaicīgi. slejā uzrāda summu, par kādu pieņemtā korelācijas struktūra samazina AMP kapitālu salīdzinājumā ar 100 % korelācijas pieņēmumu. |
120 |
(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM (APDROŠINĀŠANA UN CITI RISKA PĀRVEŠANAS MEHĀNISMI)120. slejā uzrāda apdrošināšanas un citu riska pārvešanas mehānismu ietekmi saskaņā ar KPR 323. panta 1. līdz 5. punktu. |
Rindas |
|
010 |
BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS PAMATRĀDĪTĀJA PIEEJA (PRP)Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību attiecībā operacionālo risku, šajā rindā norāda summas, kas atbilst darbībām, uz kurām attiecas PRP (KPR 315. un 316. pants). |
020 |
BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS STANDARTIZĒTĀ (TSP)/ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ PIEEJA (ASP)Uzrāda pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar TSP un ASP (KPR 317. līdz 319. pants). |
030 – 100 |
TSPTSP izmantošanas gadījumā katra gada attiecīgo rādītāju iedala 030. līdz 100. rindā pa darbības jomām, kas noteiktas KPR 317. panta 2. tabulā. Darbības attiecina uz darbības jomām, ievērojot KPR 318. pantā izklāstītos principus. |
110 – 120 |
ASPIestādes, kas izmanto ASP (KPR 319. pants), attiecīgo rādītāju par konkrētajiem gadiem 030. līdz 050. rindā un 080. līdz 100. rindā atsevišķi uzrāda par katru darbības jomu, un 110. un 120. rindā – par darbības jomām “Korporatīvo klientu apkalpošana” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošana”.110. un 120. rindā uzrāda to darbību attiecīgo rādītāju, uz kurām attiecas ASP, izšķirot starp tām darbībām, kas atbilst darbības jomai “Korporatīvo klientu apkalpošana” un tām, kas atbilst darbības jomai “Privātpersonu vai MVU apkalpošana” (KPR 319. pants). Summas var būt rindās, kas atbilst “Korporatīvo klientu apkalpošanai” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošanai” saskaņā ar TSP (060. un 070. rinda), kā arī saskaņā ar ASP (110. un 120. rinda) (piemēram, ja uz meitasuzņēmumu attiecas TSP, bet uz mātesuzņēmumu – ASP). |
130 |
BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS ATTĪSTĪTĀS MĒRĪŠANAS PIEEJA (AMP)Uzrāda attiecīgos datus par AMP iestādēm (KPR 312. pants 2. punkts un 321. līdz 323. pants).Dažādu pieeju kombinētās izmantošanas gadījumā, kā norādīts KPR 314. pantā, uzrāda informāciju par to darbību attiecīgo rādītāju, uz kurām attiecas AMP. Tas attiecas arī uz visām citām AMP bankām. |
4.2. C 17.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR DETAILS)
4.2.1. Vispārīgas piezīmes
118. Šajā veidnē atbilstoši notikumu veidiem un darījumu jomām apkopo informāciju par bruto zaudējumiem un zaudējumu atlīdzinājumiem, ko iestāde reģistrējusi pēdējā gadā.
119. “Bruto zaudējums” ir zaudējums, ko izraisījis operacionālā riska notikums vai notikuma veids, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā, pirms jebkāda veida atlīdzinājumiem, neskarot 122. punktu.
120. “Līdzekļu atgūšana” ir neatkarīgs notikums, kas ir saistīts ar sākotnējo operacionālā riska zaudējumu, kas ir nošķirts laikā, kurā līdzekļus vai saimniecisko ieguvumu plūsmas ir saņemtas no pirmajām vai trešajām pusēm, piemēram, no apdrošinātājiem vai citām pusēm.
121. “Ātri atgūtu zaudējumu gadījumi” ir operacionālā riska notikumi, kas izraisa zaudējumus, kurus daļēji vai pilnībā atgūst piecu darbdienu laikā. Attiecībā uz ātri atgūtu zaudējumu gadījumu bruto zaudējuma definīcijā ietver tikai to zaudējuma daļu, kas nav pilnībā atgūta (t.i., zaudējums, no kura atņemta īsā laikposmā daļēji atgūtā summa). Tā rezultātā notikumus, kas izraisa zaudējumus, kuri ir pilnībā atgūti piecu darbdienu laikā, vispār neietver ne bruto zaudējuma definīcijā, ne detalizētas informācijas (OPR Details) veidnē.
122. “Uzskaites datums” ir datums, kurā zaudējums vai rezerves/uzkrājumi tika pirmoreiz atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā pret operacionāla riska zaudējumu. Šis datums loģiski seko “Notikuma datumam” (t.i., datumam, kad notika operacionālais risks vai kad tas pirmo reizi sākās) un “Atklāšanas datumam” (t.i., datumam, kurā iestāde uzzināja par operacionālā riska notikumu).
123. Notikumu skaits ir operacionālā riska notikumu skaits, ko pirmo reizi uzskaitīja pārskata periodā.
124. Kopējais zaudējumu apmērs ir šādu elementu algebriskā summa:
i. bruto zaudējumu summas, kas attiecas uz operacionālā riska notikumiem, kuras “uzskaitītas pirmo reizi” pārskata periodā (piemēram, tiešās izmaksas, uzkrājumi, norēķini);
ii. bruto zaudējumu summas, kuras attiecas uz pārskata periodā veiktām pozitīvām zaudējumu korekcijām (piemēram, uzkrājumu palielinājums, saistīti zaudējumu notikumi, papildu norēķini), attiecībā uz operacionālā riska notikumiem, kuri “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējos pārskata periodos; kā arī
iii. bruto zaudējumu summas attiecībā uz negatīvām zaudējumu korekcijām, kas veiktas pārskata periodā saistībā ar uzkrājumu samazinājumu, kuras attiecas uz operacionālā riska notikumiem, kuri “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējos pārskata periodos.
125. Notikumu skaits parasti arī ietver notikumus, kuri pirmo reizi uzskaitīti iepriekšējos pārskata periodos un kuri vēl nav uzrādīti iepriekšējos uzraudzības pārskatos. Kopējo zaudējumu apmērā parasti arī ietver 124. punktā minētos elementus, kuri attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem un kuri vēl nav uzrādīti iepriekšējos uzraudzības pārskatos.
126. Maksimālie vienreizējie zaudējumi ir vislielākā summa no tām, kas ir ietvertas iepriekš minētajā 124. punkta i) apakšpunktā vai 124. punkta ii) apakšpunktā.
127. Piecu apjomīgāko zaudējumu summa ir to piecu lielāko summu kopsumma, kas ietvertas iepriekš minētajā 124. punkta i) apakšpunktā vai 124. punkta ii) apakšpunktā.
128. Zaudējumu atlīdzinājumu kopsumma ir visu atlīdzinājumu summa, kas uzskaitīta pārskata periodā un kas attiecas uz operacionālā riska notikumiem, kuri uzskaitīti pirmo reizi pārskata periodā vai iepriekšējos pārskata periodos.
129. Attiecīgā gada jūnijā uzrādītie dati ir pagaidu dati, turpretim galīgos datus uzrāda decembrī. Tādēļ jūnijā uzrādītajiem datiem ir sešu mēnešu atsauces periods (t.i., no kalendārā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam), turpretim decembrī uzrādītajiem datiem ir divpadsmit mēnešu atsauces periods (t.i., no kalendārā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim).
130. Informāciju norāda, zaudējumus un atgūtās summas, kas pārsniedz iekšējos sliekšņus, sadalot pēc darbības jomām (kā noteikts KPR 317. panta 2. tabulā, iekļaujot papildu darbības jomu “Korporatīvie posteņi”, kā minēts KPR 322. panta 3. punkta b) punktā) un pēc notikumu veidiem (kā noteikts KPR 324. pantā), ar iespēju, ka vienam noteikumam atbilstošos zaudējumus sadala starp vairākām darbības jomām.
131. Slejās norāda dažādos notikumu veidus un kopējos rādītājus par katru darbības jomu, kā arī izziņas posteni, kurā parādīts zemākais iekšējais slieksnis, kas piemērots zaudējumu datu apkopošanā, par katru darbības jomu uzrādot zemāko un augstāko slieksni gadījumā, ja ir vairāk par vienu slieksni.
132. Rindās norāda darbības jomas un katrā darbības jomā – informāciju par notikumu skaitu, kopējo zaudējumu apmēru, maksimālos vienreizējos zaudējumus, piecu lielāko zaudējumu summu un zaudējumu atlīdzinājumu kopsummu.
133. Attiecībā uz darbības jomām kopā dati par notikumu skaitu un kopējo zaudējumu apmēru ir arī jāuzrāda konkrētiem intervāliem, balstoties uz iepriekš noteiktiem sliekšņiem, 10 000 , 20 000 , 100 000 , un 1 000 000 . Sliekšņi ir noteikti euro vērtībā un ir ietverti salīdzināšanas nolūkā attiecībā uz uzrādītajiem zaudējumiem starp iestādēm, tāpēc tie var nebūt saistīti ar minimālajiem zaudējumu sliekšņiem, ko izmanto datu apkopošanai par iekšējiem zaudējumiem, kas jāuzrāda veidnes citā iedaļā.
134. Ja kopējo zaudējumu apmēra elementu algebriskā summa, kā norādīts iepriekš 124. punktā, ir negatīva vērtība dažām darbības jomu/notikumu veidu kombinācijām, attiecīgajās ailēs uzrāda 0 vērtību.
135. Šo veidni uzrāda iestādes, kas izmanto AMP vai TSP/ASP, lai aprēķinātu savas pašu kapitāla prasības.
136. Lai pārbaudītu 5. panta b) punkta 2. apakšpunkta b) punktā paredzētos nosacījumus, iestādes izmanto jaunākos statistikas datus, kas pieejami EBI tīmekļa vietnē par uzraudzības informācijas atklāšanu, lai iegūtu “visu attiecīgās dalībvalsts iestāžu bilances kopējo vērtību summu”.
137. Iestādes, uz kurām attiecas šīs regulas 5. panta b) punkta 2. apakšpunkta b) punkts, par visu notikumu veidiem (OPR Details veidnes 080. sleja) var uzradīt tikai šādu informāciju:
a) notikumu skaits (910. rinda),
b) kopējais zaudējumu apmērs (920. rinda),
c) maksimālie vienreizējie zaudējumi (930. rinda)
d) piecu lielāko zaudējumu summa (940. rinda).
e) zaudējumu atlīdzinājumu kopsumma (950. rinda),
4.2.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010-070 |
NOTIKUMU VEIDIIestādes attiecīgajās 010. līdz 070. slejā uzrāda zaudējumus pēc notikumu veidiem, kā noteikts KPR 324. pantā.Iestādes, kas savu pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar TSP vai ASP, zaudējumus, kuru notikuma veids nav noteikts, var uzrādīt 080. slejā. |
080 |
NOTIKUMU VEIDI KOPĀ080. slejā iestādes par katru darbības jomu iestādes uzrāda kopējo “notikumu skaitu”, “kopējo zaudējumu apmēru” un visu “zaudējumu atlīdzinājumu kopsummu” kā 010. līdz 070. uzrādīto zaudējumu notikumu skaita, kopējās bruto zaudējumu summas un zaudējumu atlīdzinājumu kopsummas vienkāršu apkopojumu. “Maksimālie vienreizējie zaudējumi” 080. slejā ir 010. līdz 070. slejā uzradīto “maksimālo vienreizējo bruto zaudējumu” maksimums. Attiecībā uz piecu lielāko zaudējumu summu 080. slejā uzrāda piecu lielāko zaudējumu summu vienā darbības jomā. |
090 – 100 |
IZZIŅAS POSTENIS: DATU APKOPOŠANĀ PIEMĒROTAIS SLIEKSNISIestādes 090. un 100. slejā uzrāda minimālos zaudējumu sliekšņus, ko tās saskaņā ar KPR 322. panta 3. punkta c) apakšpunkta pēdējo teikumu izmanto datu apkopošanā. Ja iestāde katrā darbības jomā izmanto tikai vienu slieksni, aizpilda tikai 090. sleju. Gadījumos, kad vienā un tajā pašā regulējošām prasībām atbilstošajā darbības jomā piemēro dažādus sliekšņus, norāda arī augstāko piemērojamo slieksni (100. sleja). |
Rindas |
|
010 – 850 |
DARBĪBAS JOMAS: FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM, TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA, STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU, KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA, PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA, MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI, AĢENTŪRU PAKALPOJUMI, AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA, KORPORATĪVIE POSTEŅIPar katru darbības jomu, kā norādīts KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā, tostarp papildu darbības jomu “Korporatīvie posteņi”, kā minēts KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā, un par katru notikuma veidu iestāde saskaņā ar iekšējiem sliekšņiem uzrāda šādu informāciju: notikumu skaitu, kopējo zaudējumu apmēru, maksimālos vienreizējos zaudējumus, piecu lielāko zaudējumu summu un kopējo zaudējumu atlīdzinājumu summu. Attiecībā uz zaudējumu notikumu, kas ietekmē vairāk nekā vienu darbības jomu, “kopējo zaudējumu apmēru” sadala pa attiecīgajām darbības jomām. |
910 – 950 |
DARBĪBAS JOMAS KOPĀAttiecībā uz katru notikuma veidu (010. līdz 080. sleja) par kopējām darbības jomām (910. līdz 950. sleja) uzrāda šādu informāciju (KPR 322. panta 3. punkta b), c) un e) apakšpunkts): notikumu skaits (910. rinda): uzrāda to notikumu skaitu, kas pārsniedz iekšējo slieksni, pēc notikumu veidiem par darbības jomām kopā. Šis rādītājs var būt zemāks, nekā notikumu skaita pēc darbības jomām apkopojums, jo notikumus ar vairākām ietekmēm (ietekmes dažādās darbības jomās) uzskata par vienu notikumu; Notikumu skaits: no kuriem ≥ 10 000 un < 20 000 , ≥ 20 000 un < 100 000 , ≥ 100 000 un < 1 000 000 , ≥ 1 000 000 (911. līdz 914. rinda): uzrāda iekšējo notikumu skaitu, kas ietverts attiecīgajās rindās definētajos intervālos. Kopējo zaudējumu apmērs (920. rinda): kopējais zaudējumu apmērs ir kopējo zaudējumu summas vienkāršs apkopojums par katru darbības jomu. Kopējais zaudējumu apmērs, no kuriem ≥ 10 000 un < 20 000 , ≥ 20 000 un < 100 000 , ≥ 100 000 un < 1 000 000 , ≥ 1 000 000 (921. līdz 924. rinda): uzrāda kopējo zaudējumu apmēru, kas ietverts attiecīgajās rindās definētajos intervālos. maksimālie vienreizējie zaudējumi (930. rinda): maksimālie vienreizējie zaudējumi ir maksimālie zaudējumi, kas pārsniedz iekšējo slieksni, par katru notikuma veidu un visām darbības jomām. Šie rādītāji var būt augstāki par visaugstāko vienreizējo zaudējumu, kas uzrādīts katrā darbības jomā, ja notikums ietekmē dažādas darījumu jomas; piecu lielāko zaudējumu summa (940. rinda): uzrāda piecu lielāko bruto zaudējumu summu par katru notikuma veidu un visām darbības jomām. Šī summa var būt augstāka par visaugstāko piecu lielāko kopējo zaudējumu summu, kas uzrādīta katrā darbības jomā. Šo summu uzrāda neatkarīgi no zaudējumu skaita. Kopējo zaudējumu apmērs (950. rinda): kopējie zaudējumu atlīdzinājumi ir kopējo zaudējumu atlīdzinājumu vienkāršs apkopojums par katru darbības jomu; |
910-950/080 |
DARBĪBAS JOMAS KOPĀ – NOTIKUMU VEIDI KOPĀ Notikumu skaits: attiecībā uz katru rindu no 910. līdz 914. notikumu skaits ir vienāds ar notikumu skaita horizontālo apkopojumu attiecīgajā rindā, pieņemot, ka šajos rādītājos notikumi ar ietekmi uz dažādām darbības jomām ir ņemti vērā kā viens notikums. 910. rindā norādītajai vērtībai nav noteikti jābūt vienādai ar 080. slejā ietverto notikumu skaita vertikālo apkopojumu, pieņemot, ka vienam notikumam vienlaicīgi var būt ietekme uz dažādām darbības jomām. Kopējais zaudējumu apmērs: attiecībā uz katru rindu no 920. līdz 924. kopējais zaudējumu apmērs ir vienāds ar kopējo zaudējumu apmēru pēc notikuma veida horizontālo apkopojumu attiecīgajā rindā. Kopējais zaudējumu apmērs 920. rindā ir vienāds ar kopējo zaudējumu apmēru pēc darbības jomas vertikālo apkopojumu 080. slejā. Maksimālie vienreizējie zaudējumi: kā minēts iepriekš, ja notikums ietekmē dažādas darbības jomas, var gadīties, ka “Maksimālo vienreizējo zaudējumu” summa “Darbības jomās kopā” attiecībā uz konkrēto notikuma veidu ir lielāka nekā “Maksimālo vienreizējo zaudējumu” summa katrā darbības jomā. Tādējādi summa šajā šūnā ir vienāda ar visaugstāko “Maksimālo vienreizējo zaudējumu” summu “Darbības jomās kopā”, kas ne vienmēr ir vienāda ar visaugstāko “Maksimālo vienreizējo zaudējumu” summu visās darbības jomās 080. slejā. Piecu lielāko zaudējumu summa: ir piecu lielāko zaudējumu summa visā matricā, kas nozīmē to, ka tā var arī nebūt vienāda ar maksimālo “Piecu lielāko kopējo zaudējumu summas” vērtību “Darbības jomā kopā” vai “Piecu lielāko zaudējumu” maksimālo vērtību 080. slejā. Zaudējumu atlīdzinājumu kopsumma: ir vienāda gan ar 950. rindas zaudējumu atlīdzinājumu kopsummas pēc notikuma veida horizontālo apkopojumu, gan ar 080. slejas zaudējumu atlīdzinājumu kopsummas pēc darbības jomas vertikālo apkopojumu. |
5. TIRGUS RISKA VEIDNES
138. Šīs norādes attiecas uz veidnēm, kurās uzrāda pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz ārvalstu valūtas risku (MKR SA FX), preču risku (MKR SA COM) procentu likmju risku (MKR SA TDI, MKR SA SEC, MKR SA CTP) un kapitāla vērtspapīru risku (MKR SA EQU). Papildus tam šajā daļā ir iekļautas norādes par pārskatu sniegšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar iekšējo modeļu pieeju (MKR IM).
139. Tirgotu parāda instrumentu vai kapitāla vērtspapīru (vai parāda vai kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu) pozīcijas risku sadala divos komponentos, lai aprēķinātu kapitālu, kas pret to vajadzīgs. Pirmais komponents ir tā konkrētā riska daļa – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas attiecīgajā instrumentā tā emitenta dēļ, vai, atvasināta instrumenta gadījumā, to pamatā esošā instrumenta emitenta dēļ. Otrais komponents ir pozīcijas vispārējais risks – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas instrumentā procentu likmju līmeņa izmaiņu dēļ (ja tas ir tirgojams parāda dokuments vai parāda atvasinātais instruments), vai lielu kapitāla tirgus pārmaiņu dēļ (ja tas ir pašu kapitāls vai kapitāla vērtspapīru atvasinātais instruments), kas nav saistīts ar atsevišķu vērtspapīru īpašām iezīmēm. Konkrētiem instrumentiem piemērotās procedūras un savstarpējo prasījumu ieskaita procedūras ir atrodamas KPR 326.–333. pantā.
5.1. C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI)
5.1.1. Vispārīgas piezīmes
140. Šajā veidnē atspoguļo pozīcijas un saistītās pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas riskiem tirgotiem parāda instrumentiem saskaņā ar standartizēto pieeju (KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts). Rindās ir ņemti vērā dažādie riski un saskaņā ar KPR pieejamās metodes. Specifiskais risks, kas saistīts ar riska darījumiem, kuri iekļauti MKR SA SEC un MKR SA CTP, ir jāuzrāda tikai MKR SA TDI kopējā veidnē. Šajās veidnēs uzrādītās pašu kapitāla prasības pārnes attiecīgi uz 325; 060 šūnu (vērtspapīrošana) un 330;060 šūnu (CTP)..
141. Veidne ir jāaizpilda atsevišķi par posteni “Kopā”, kā arī par iepriekš noteiktu sarakstu ar šādām valūtām: EUR, ALL, BGN, CZK, DKK, EGP, GBP, HRK, HUF, ISK, JPY, LTL, MKD, NOK, PLN, RON, RUB, RSD, SEK, CHF, TRY, UAH, USD, un par vienu atsevišķu veidni ar visām citām valūtām.
5.1.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 – 020 |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts Šīs ir bruto pozīcijas, kurām nav veikts savstarpējo prasījumu ieskaits pa instrumentiem, bet kuras neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz ko pieteikušies vai kam pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās puses (KPR 345. panta otrais teikums). Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
030–080 |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
050 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBATās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība. |
060 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBASKapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu. |
070 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAKPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. |
Rindas |
|
010–350 |
TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪPozīcijas tirgotiem parāda instrumentiem tirdzniecības portfelī un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu un KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu uzrāda atkarībā no riska kategorijas, termiņa un izmantotās pieejas. |
011 |
VISPĀRĒJAIS RISKS. |
012 |
Atvasinātie instrumentiAtvasinātos instrumentus iekļauj tirdzniecības portfeļa pozīciju procentu likmes riska aprēķināšanā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā KPR 328. līdz 331. pantu. |
013 |
Citi aktīvi un saistībasInstrumenti, kas nav atvasinātie instrumenti un kas ietverti tirdzniecības portfeļa pozīciju procentu likmju riska aprēķinā. |
020-200 |
TERMIŅA METODETādu tirgotu parāda instrumentu pozīcijas, kam piemēro termiņa metodi saskaņā ar KPR 339. panta 1. līdz 8. punktu, un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas KPR 339. panta 9. punktā. Pozīciju sadala 1., 2. un 3. zonā, un šīs zonas sadala pēc instrumentu termiņiem. |
210 – 240 |
VISPĀRĒJAIS RISKS. ILGUMA METODETādu tirgotu parāda instrumentu pozīcijas, kam piemēro ilguma metodi saskaņā ar KPR 340. panta 1. līdz 6. punktu, un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas KPR 340. panta 7. punktā. Pozīciju sadala 1., 2. un 3. zonā. |
250 |
SPECIFISKAIS RISKS251., 325. un 330. rindā uzrādīto vērtību summa.Tādu tirgotu parāda instrumentu pozīcijas, kam piemēro specifiskā riska kapitāla prasību, un to attiecīgā kapitāla prasība saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 335. pantu, 336. panta 1. līdz 3. punktu, 337. un 338. pantu. Jāņem vērā arī KPR 327. panta 1. punkta pēdējais teikums. |
251 – 321 |
Pašu kapitāla prasība parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas260. līdz 321. rindā uzrādīto vērtību summa.Ārēji nevērtētu n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasināto instrumentu pašu kapitāla prasība ir jāaprēķina, saskaitot atsauces sabiedrību riska pakāpes (KPR 332. panta 1. punkta e) apakšpunkta pirmā un otrā daļa – “caurskatīšana”). Ārēji novērtētus n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus (KPR 332. panta 1. punkta e) apakšpunkta trešā daļa) atsevišķi uzrāda 321. rindā.Tādu pozīciju uzrādīšana, kam piemēro KPR 336. panta 3. punktu:Pastāv īpaša procedūra attiecībā uz obligācijām, kas ir atbilstīgas, lai tām saskaņā ar KPR 10. panta 129. punktu piemērotu 3 % riska pakāpi banku portfelī (segtās obligācijas). Īpašās pašu kapitāla prasības ir puse no 1. tabulas KPR 336. pantā otrās kategorijas procentu attiecības. Minētās pozīcijas ir jāiedala 280.-300. rindā atbilstoši atlikušajam laikam līdz beigu termiņam.Ja procentu likmju pozīciju vispārējo risku ierobežo ar kredītu atvasināto instrumentu, tad piemēro 346. un 347. pantu. |
325 |
Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiemKopējā pašu kapitāla prasības, kas uzrādītas MKR SA SEC veidnes 610. slejā. Tās uzrāda tikai MKR SA TDI kopējā līmenī. |
330 |
Pašu kapitāla prasība korelācijas tirdzniecības portfelimKopējā pašu kapitāla prasības, kas uzrādītas MKR SA CTP veidnes 450. slejā. Tās uzrāda tikai MKR SA TDI kopējā līmenī. |
340 |
ĪPAŠA PIEEJA POZĪCIJAS RISKAM KIUKPR 348. līdz 350. pants Piemēro, ja attiecībā uz KIU pozīcijām vai pamatā esošajiem instrumentiem neizmanto KPR Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļā noteiktās metodes. Tas attiecīgajā gadījumā ietver piemērojamo maksimālo robežvērtību ietekmi uz pašu kapitāla prasībām.Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta pirmo teikumu, uzrādāmā summa ir 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas. Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta otro teikumu, uzrādāmā summa ir zemāka par 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas un starpība starp 40 % no šīs neto pozīcijas un pašu kapitāla prasībām, kas izriet no ārvalstu valūtas riska, kurš saistīts ar šo KIU riska darījumu. |
350 – 390 |
PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)KPR 329. panta 3. punktsPapildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi. |
5.2. C 19.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC)
5.2.1. Vispārīgas piezīmes
142. Šajā veidnē pieprasīta informācija par pozīcijām (visām/neto un garajām/īsajām) un saistītajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz vērtspapīrošanas/atkārtotās vērtspapīrošanas pozīcijas riska specifisko riska komponentu tirdzniecības portfelī (neatbilst korelācijas tirdzniecības portfelim) saskaņā ar standartizēto pieeju.
143. MKR SA SEC veidnē ir noteiktas pašu kapitāla prasības tikai attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju specifisko risku saskaņā ar KPR 335. pantu saistībā ar 337. pantu. Ja vērtspapīrošanas pozīciju risks tirdzniecības portfelī ir ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro KPR 346. un 347. pantu. Visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām ir tikai viena veidne neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto standartizēto pieeju vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, lai noteiktu katras pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu. Pārskatu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz šo pozīciju vispārējo risku sniedz MKR SA TDI vai MKR IM veidnē.
144. Pozīcijas, kam piemēro 1250 % riska pakāpi, var alternatīvi atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (sk. KPR 243. panta 1. punkta, b) apakšpunktu, 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 258. pantu). Šādā gadījumā minētās pozīcijas ir jāuzrāda CA1 460 . rindā.
5.2.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 – 020 |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts saistībā ar 337. pantu (vērtspapīrošanas pozīcijas). Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
030 – 040 |
(–) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA (GARĀS UN ĪSĀS)KPR 258. pants. |
050 – 060 |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
070 – 520 |
NETO POZĪCIJU SADALĪJUMS PĒC RISKA PAKĀPĒMKPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula) Sadalījums jāveic atsevišķi garajām un īsajām pozīcijām. |
230–240 un 460–470 |
1 250 %KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula) |
250-260 un 480-490 |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODEKPR 337. panta 2. punkts saistībā ar KPR 262. pantuŠīs slejas uzrāda, ja iestādes izmanto alternatīvu uzraudzības formulas metodi (UFM), ar ko nosaka pašu kapitāla prasības atkarībā no nodrošinājuma portfeļa iezīmēm un laidiena līgumiskajām īpašībām. |
270 un 500 |
CAURSKATĪŠANACR SA KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana).IRB: KPR 263. panta 2. un 3. punkts Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 265. panta 1. punktu un 256. panta 5. punktu. |
280-290/510-520 |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJAKPR 109. panta 1. punkta otrais teikums un 259. panta 3. un 4. punktsŠīs slejas uzrāda, ja iestāde izmanto iekšējo novērtējuma pieeju, lai noteiktu kapitāla prasību attiecībā uz likviditātes iespējām un kredītkvalitātes uzlabošanu, ko bankas (tostarp trešo personu bankas) attiecina uz ABKV konduītiem. INP, kā pamatā ir ĀKNI metodoloģijas, piemēro tikai riska darījumiem ar ABKV konduītiem, kuru iekšējais reitings ir ekvivalents ieguldījumu kategorijai sākuma brīdī. |
530 – 540 |
KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANUKPR 337. panta 3. punkts saistībā ar KPR 407. pantu KPR 14. panta 2. punkts |
550 – 570 |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS UN SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMAKPR 337. pants, neņemot vērā KPR 335. pantu, kas iestādei ļauj noteikt maksimālo robežu produkta svērumam un neto pozīcijai maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējuma līmenī. |
580 – 600 |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS UN SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMAKPR 337. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu |
610 |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBASSaskaņā ar KPR 337. panta 4. punktu pārejas periodā līdz 2014. gada 31. decembrim iestāde summē atsevišķi savas svērtās neto garās pozīcijas (580. sleja) un savas svērtās neto īsās pozīcijas (590. sleja). Lielākā no šīm summām (pēc maksimālās robežvērtības) ir pašu kapitāla prasība. No 2015. gada saskaņā ar KPR 337. panta 4. punktu iestāde, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, summē savas svērtās neto pozīcijas, neatkarīgi no tā, vai tās ir garās vai īsas pozīcijas (600. sleja). |
Rindas |
|
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMINenokārtotu (tirdzniecības portfelī turētu) vērtspapīrošanu kopējā summa, ko uzrāda iestāde, kura ir iniciatora un/vai ieguldītāja un/vai sponsora lomā(-ās). |
040, 070 un 100 |
VĒRTSPAPĪROŠANAKPR 4. panta 61. un 62. punkts |
020, 050, 080 un 110 |
ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANAKPR 4. panta 63. punkts |
030-050 |
INICIATORSKPR 4. panta 13. punkts |
060-080 |
IEGULDĪTĀJSKredītiestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīcijas un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors. |
090-110 |
SPONSORSKPR 4. panta 14. punkts Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem. |
120-210 |
SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMAS SADALĪJUMS PĒC PAMATĀ ESOŠĀ AKTĪVA VEIDIEMKPR 337. panta 4. punkta pēdējais teikumsPamatā esošo aktīvu sadalījums atbilst SEC Details veidnē (slejā “Veids”) izmantotajai klasifikācijai: 1 – mājokļa hipotēka; 2 – komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka; 3 – kredītkaršu parādi; 4 – noma; 5 – aizdevumi komercsabiedrībām vai MVU (ko uzskata par komercsabiedrībām); 6 – patēriņa kredīti; 7 – pircēju un pasūtītāju parādi; 8 – citi aktīvi; 9 – segtās obligācijas; 10 – citas saistības. Attiecībā uz katru vērtspapīrošanu, ja portfelī ir ietverti dažāda veida aktīvi, iestāde ņem vērā vissvarīgāko veidu. |
5.3. C 20.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJU SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP)
5.3.1. Vispārīgas piezīmes
145. Šajā veidnē pieprasīta informācija par KTP pozīcijām (kas ietver vērtspapīrošanu, n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus un citas KTP pozīcijas, kas iekļautas saskaņā ar KPR 338. panta 3. punktu) un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām saskaņā ar standartizēto pieeju.
146. MKR SA CTP veidnē ir noteiktas pašu kapitāla prasības tikai attiecībā uz korelācijas tirdzniecības portfeļa pozīciju specifisko risku saskaņā ar KPR 335. pantu saistībā ar 338. panta 2. un 3. punktu. Ja KTP pozīciju risks tirdzniecības portfelī ir ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro KPR 346. un 347. pantu. Visām tirdzniecības portfeļa KTP pozīcijām ir tikai viena veidne neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto standartizēto pieeju vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, lai noteiktu katras pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu. Pārskatu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz šo pozīciju vispārējo risku sniedz MKR SA TDI vai MKR IM veidnē.
147. Šāda veidnes struktūra atdala vērtspapīrošanas pozīcijas, n-tās saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus un citas KTP pozīcijas. Līdz ar to vērtspapīrošanas pozīcijas vienmēr uzrāda 030., 060. vai 090. rindā (atkarībā no iestādes lomas vērtspapīrošanā). N-tās saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus vienmēr uzrāda 110. rindā. “Citas KTP pozīcijas” nav ne vērtspapīrošanas pozīcijas, ne n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti (sk. definīciju KPR 338. panta 3. punktā), bet tās ir tieši “saistītas” (riska ierobežošanas nolūkā) ar vienu no šīm divām pozīcijām. Tāpēc tās iedala vai nu pie “Vērtspapīrošana”, vai arī pie “N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti”.
148. Pozīcijas, kam piemēro 1250 % riska pakāpi, var alternatīvi atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (sk. KPR 243. panta 1. punkta, b) apakšpunktu, 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 258. pantu). Šādā gadījumā minētās pozīcijas ir jāuzrāda CA1 460 . rindā.
5.3.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 – 020 |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts saistībā ar pozīcijām, kas iedalītas korelācijas tirdzniecības portfelī saskaņā ar KPR 338. panta 2. un 3. punktu. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
030 – 040 |
(–) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA (GARĀS UN ĪSĀS)KPR 258. pants. |
050 – 060 |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu. |
070 – 400 |
NETO POZĪCIJU SADALĪJUMS PĒC RISKA PAKĀPĒM (SP UN IRB)KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula) |
160 un 330 |
CITASCitas riska pakāpes, kas nav tieši minētas iepriekšējās slejās.Attiecībā uz n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem – tikai tie instrumenti, kas nav ārēji novērtēti. Ārēji novērtēti n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti ir jāuzrāda MKR SA TDI veidnē (321. rindā) vai – ja tie iekļauti KTP – jāiedala attiecīgās riska pakāpes slejā. |
170–180 un 360–370 |
1 250 %KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula) |
190-200 un 340-350 |
UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODEKPR 337. panta 2. punkts saistībā ar KPR 262. pantu |
210/380 |
CAURSKATĪŠANACR SA KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana).IRB: KPR 263. panta 2. un 3. punkts Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 265. panta 1. punktu un 256. panta 5. punktu. |
220–230 un 390–400 |
IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJAKPR 259. panta 3. un 4. punkts |
410-420 |
PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJASKPR 338. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu |
430–080 |
PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJASKPR 338. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu |
450 |
KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBASPašu kapitāla prasību nosaka kā lielāko no i) specifiskā riska prasības, kas būtu piemērojama tikai neto garajām pozīcijām (430. sleja), vai ii) specifiskā riska prasības, kas būtu piemērojama tikai neto īsajām pozīcijām (440. sleja). |
Rindas |
|
010 |
KOPĒJIE RISKA DARĪJUMINenokārtotu (korelācijas tirdzniecības portfelī turētu) pozīciju kopējā summa, ko uzrāda iestāde, kura ir iniciatora, ieguldītāja vai sponsora lomā(-ās). |
020-040 |
INICIATORSKPR 4. panta 13. punkts |
050-070 |
IEGULDĪTĀJSKredītiestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīcijas un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors. |
080-100 |
SPONSORSKPR 4. panta 14. punkts Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem. |
030, 060 un 090 |
VĒRTSPAPĪROŠANAKorelācijas tirdzniecības portfelī ir ietverta vērtspapīrošana, n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti un, iespējams, citas riska ierobežošanas pozīcijas, kas atbilst KPR 338. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem kritērijiem.Vērtspapīrošanas riska darījumu atvasinātie instrumenti, kas nodrošina proporcionālas tiesības, kā arī pozīcijas, kuras ierobežo KTP pozīciju risku, iekļauj rindā . |
110 |
N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTIŠeit uzrāda n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus, kuru risks ierobežots ar n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar KPR 347. pantu.Pozīcijas iniciators, ieguldītājs un sponsors nav attiecināms uz n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem. Līdz ar to n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus nevar sadalīt tā kā vērtspapīrošanas pozīcijas.. |
040, 070, 100 un 120 |
CITAS KTP POZĪCIJASPozīcijas: — vērtspapīrošanas riska darījumu instrumentos, kas nodrošina proporcionālas tiesības, kā arī pozīcijas, kuras ierobežo KTP pozīciju risku, iekļauj rindā “Citas KTP pozīcijas”; — KTP pozīcijas, kuru risks saskaņā ar KPR 346. pantu ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem; — citas pozīcijas, kas atbilst KPR 338. panta 3. punktam; ir ietvertas. |
5.4. C 21.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)
5.4.1. Vispārīgas piezīmes
149. Šajā veidnē pieprasīta informācija par pozīcijām un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kapitāla vērtspapīru pozīcijas risku tirdzniecības portfelī, kam piemērota standartizētās pieejas procedūra.
150. Veidne ir jāaizpilda atsevišķi par posteni “Kopā”, kā arī par statisku, iepriekš noteiktu sarakstu ar šādiem tirgiem: Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Dānija, Ēģipte, Ungārija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Polija, Rumānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Albānija, Japāna, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Krievijas Federācija, Serbija, Šveice, Turcija, Ukraina, ASV, eurozona, un par vienu atsevišķu veidni ar visiem citiem tirgiem. Šīs pārskatu sniegšanas nolūkā termins “tirgus” saprotams kā “valsts”.
5.4.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010–020 |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts Šīs ir bruto pozīcijas, kurām nav veikts savstarpējo prasījumu ieskaits pa instrumentiem, bet kuras neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz ko pieteikušies vai kam pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās puses (KPR 345. panta otrais teikums). |
030–080 |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)KPR 327., 329., 332., 341. un 345. pants |
050 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBATās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība. Kapitāla prasība katram valsts tirgum ir jāaprēķina atsevišķi. |
060 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBASKapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu. |
070 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAKPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. |
Rindas |
|
010 – 130 |
TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ IEKĻAUTIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRIPašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu un Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļu. |
020–080 |
VISPĀRĒJAIS RISKSVispārējam riskam pakļautas kapitāla vērtspapīru pozīcijas (KPR 343. pants) un to attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļu.Abi sadalījumi (021/022, kā arī 030/040) ir saistīti ar visām visas pozīcijām, kuras pakļautas vispārējam riskam.021. un 022. rindā pieprasīta informācija par sadalījumu atkarībā no instrumentiem. Tikai sadalījumu 030. un 040. rindā izmanto kā pamatu pašu kapitāla prasību aprēķinam. |
021 |
Atvasinātie instrumentiAtvasinātos instrumentus iekļauj tirdzniecības portfeļa pozīciju kapitāla vērtspapīru riska aprēķinā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā KPR 329. un 332. pantu. |
022 |
Citi aktīvi un saistībasInstrumenti, kas nav atvasinātie instrumenti un kas ietverti tirdzniecības portfeļa pozīciju kapitāla vērtspapīru riska aprēķinā. |
030 |
Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieejuPlaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksa nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju, saskaņā ar KPR 344. panta 1. un 4. punktu. Minētās pozīcijas ir pakļautas tikai vispārējam riskam, un tās attiecīgi nav jāuzrāda 050. rindā. |
040 |
Citi kapitāla vērtspapīri, kas nav plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumiCitas kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kas pakļautas specifiskajam riskam, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 343. pantu un 344. panta 3. punktu. |
050 |
SPECIFISKAIS RISKSKapitāla vērtspapīru pozīcijas, kas pakļautas specifiskajam riskam, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 342. pantu un 344. panta 4. punktu. |
080 |
ĪPAŠA PIEEJA POZĪCIJAS RISKAM KIUKPR minētās pozīcijas nav skaidri iedalītas ne procentu likmju riskā, ne pašu kapitāla riskā. Pārskatu sniegšanas nolūkos šīs pozīcijas uzrāda MKR SA EQU veidnē.Pozīcijas KIU, ja kapitāla prasības aprēķinātas saskaņā ar KPR 348. panta 1. punktu. Piemēro, ja attiecībā uz KIU pozīcijām vai pamatā esošajiem instrumentiem neizmanto KPR Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļā noteiktās metodes (atsauce uz “Iekšējo modeļu izmantošana pašu kapitāla prasību aprēķināšanai”).Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta 1. punkta pirmo teikumu, uzrādāmā summa ir 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas. Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta 1. punkta otro teikumu, uzrādāmā summa ir zemāka par 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas un starpība starp 40 % no šīs neto pozīcijas un pašu kapitāla prasībām, kas izriet no ārvalstu valūtas riska, kurš saistīts ar šo KIU riska darījumu.Ja ir piemērojamas KPR 350. panta īpašās metodes, minētās pozīcijas uzrāda atkarībā no pamatā esošajiem ieguldījumiem. Tādēļ minētās pozīcijas uzrāda vai nu MKR SA TDI, vai arī MKR SA EQU veidnes attiecīgajās rindās. |
090 – 130 |
PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)KPR 329. panta 2. un 3. punktsPapildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi. |
5.5. C 22.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX)
5.5.1. Vispārīgas piezīmes
151. Iestādes uzrāda informāciju par pozīcijām katrā valūtā (tostarp pārskata sniegšanas valūtā) un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz ārvalstu valūtu, kam piemērota standartizētā pieeja. Pozīciju aprēķina attiecībā uz katru valūtu (tostarp euro), zeltu un pozīcijām KIU. Šīs veidnes 100. līdz 470. rindu uzrāda pat tad, ja iestādēm netiek prasīts aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz ārvalstu valūtas risku saskaņā ar KPR 351. pantu.
152. Veidnes izziņas posteņus aizpilda atsevišķi par visām Eiropas Savienības dalībvalstu valūtām un šādām valūtām: USD, CHF, JPY, RUB, TRY, AUD, CAD, RSD, ALL, UAH, MKD, EGP, ARS, BRL, MXN, HKD, ICK, TWD, NZD, NOK, SGD, KRW, CNY un visām citām valūtām.
5.5.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
020-030 |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)Bruto pozīcijas saistībā ar aktīviem, visām nākotnē saņemamajām summām un līdzīgiem posteņiem, kas minēti KPR 352. panta 1. punktā. Saskaņā ar 352. panta 2. punktu un kompetento iestāžu atļauju pozīcijas, ko iestāde uzņēmusies, lai ierobežotu valūtas kursa negatīvu ietekmi uz tās rādītājiem atbilstīgi 92. panta 1. punktam, un pozīcijas, kas saistītas ar posteņiem, kuri jau atskaitīti, aprēķinot pašu kapitālu, nav jāuzrāda. |
040-050 |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)KPR 352. panta 3. un 4. punkta pirmais un otrais teikums un 353. pantsNeto pozīcijas aprēķina attiecībā uz katru valūtu, līdz ar to vienlaicīgi var pastāvēt garās un īsās pozīcijas. |
060-080 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBAKPR 352. panta 4. punkta trešais teikums, 353. un 354. pants |
060-070 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA (GARĀS UN ĪSĀS)Garās un īsās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtu aprēķina, no garo pozīciju kopsummas atskaitot īso pozīciju kopsummu.Garās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtā veiktu darbību saskaita, lai iegūtu garo neto pozīciju attiecīgajā valūtā.Īsās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtā veiktu darbību saskaita, lai iegūtu īso neto pozīciju attiecīgajā valūtā.Nesakrītošās pozīcijas pieskaita pozīcijām, uz kurām attiecas kapitāla prasība citām valūtām (030. rinda) 060. vai 070. slejā atkarībā no tā, vai tās ir īsās vai garās pozīcijas. |
080 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBASakrītošās pozīcijas cieši korelētās valūtās |
|
RISKA KAPITĀLA PRASĪBA (%)Kā noteikts KPR 351. un 354. pantā, riska kapitāla prasība procentos. |
090 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBASKapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 3. nodaļu. |
100 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAKPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. |
Rindas |
|
010 |
KOPĒJĀS POZĪCIJAS VALŪTĀS, KURĀS NESNIEDZ PĀRSKATUSPozīcijas valūtās, kurās nesniedz pārskatus, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta i) punktu un 352. panta 2. un 4. punktu (konvertēšanai pārskata valūtā). |
020 |
CIEŠI KORELĒTAS VALŪTASPozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kas minētas KPR 354. pantā. |
030 |
VISAS CITAS VALŪTAS (tostarp tādas ārvalstu valūtas pozīcijas KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām)Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kam piemēro KPR 351. pantā un 352. panta 2. un 4. punktā minēto vispārējo procedūru.Pārskatu sniegšana par tādām ārvalstu valūtas pozīcijām KIU, ko saskaņā ar KPR 353. pantu pielīdzina atšķirīgām valūtāmLai attiecībā uz tām ārvalstu valūtas pozīcijām KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām, aprēķinātu kapitāla prasības, piemēro divas dažādas procedūras: 1. modificēto zelta metodi, ja KIU ieguldījuma virziens nav zināms (šīs ārvalstu valūtas pozīcijas KIU pieskaita iestādes kopējai neto ārvalstu valūtas pozīcijai); 2. ja KIU ieguldījuma virziens ir zināms, šīs ārvalstu valūtas pozīcijas KIU pieskaita kopējai atvērtajai ārvalstu valūtas pozīcijai (atkarībā no KIU virziena – garajai vai īsajai). Pārskatu par šīm ārvalstu valūtas pozīcijām KIU sniedz atbilstoši kapitāla prasību aprēķinam. |
040 |
ZELTSPozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kam piemēro KPR 351. pantā un 352. panta 2. un 4. punktā minēto vispārējo procedūru. |
050 – 090 |
PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)KPR 352. panta 5. un 6. punktsPapildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi. |
100-120 |
Kopējo pozīciju sadalījums (tostarp pārskata sniegšanas valūtā) pa riska darījumu veidiemKopējās pozīcijas sadala atbilstoši to atvasinātajiem instrumentiem, citiem aktīviem un saistībām, un ārpusbilances posteņiem. |
100 |
Citi aktīvi un saistības, kas nav ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumentiŠajā kategorijā ietver pozīcijās, kas nav ietvertas 110. un 120. rindā. |
110 |
Ārpusbilances posteņiKPR I pielikumā ietvertie posteņi, izņemot tos, kas ietverti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi un ilgstošo norēķinu darījumi vai izrietoši no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita. |
120 |
Atvasinātie instrumentiPozīcijas, kas vērtētas saskaņā ar KPR 352. pantu. |
130-480 |
IZZIŅAS POSTEŅI: VALŪTAS POZĪCIJASVeidnes izziņas posteņus aizpilda atsevišķi par visām Eiropas Savienības dalībvalstu valūtām un šādām valūtām: USD, CHF, JPY, RUB, TRY, AUD, CAD, RSD, ALL, UAH, MKD, EGP, ARS, BRL, MXN, HKD, ICK, TWD, NZD, NOK, SGD, KRW, CNY un visām citām valūtām. |
5.6. C 23.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM)
5.6.1. Vispārīgas piezīmes
153. Šajā veidnē pieprasīta informācija par preču pozīcijām un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām, kam piemērota standartizētā pieeja.
5.6.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 – 020 |
VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)Bruto garās/īsās pozīcijas, kas saskaņā ar KPR 357. panta 1. un 4. punktu ņemtas vērā attiecībā uz vienu un to pašu preci (sk. arī KPR 359. panta 1. punktu). |
030–080 |
NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)Kā noteikts KPR 357. panta 3. punktā. |
050 |
POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBATās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība. |
060 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBASKapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļu. |
070 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAKPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. |
Rindas |
|
010 |
KOPĒJĀS PREČU POZĪCIJASPreču pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta iii) punktu un KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļu. |
020–080 |
POZĪCIJAS PĒC PRECES KATEGORIJASPārskatu sniegšanas nolūkā preces ir sagrupētas četrās galvenajās preču grupās, kas minētās KPR 361. panta 2. tabulā. |
070 |
TERMIŅU SADALĪJUMA PIEEJAPreču pozīcijas, kam piemēro termiņu sadalījuma pieeju, kā minēts KPR 359. pantā. |
080 |
PAPLAŠINĀTĀ TERMIŅU SADALĪJUMA PIEEJAPreču pozīcijas, kam piemēro paplašināto termiņu sadalījuma pieeju, kā minēts KPR 361. pantā. |
090 |
VIENKĀRŠOTĀ PIEEJAPreču pozīcijas, kam piemēro vienkāršoto pieeju, kā minēts KPR 360. pantā. |
100-140 |
PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)KPR 358. panta 4. punktsPapildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi. |
5.7. C 24.00 – TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI (MKR IM)
5.7.1. Vispārīgas piezīmes
154. Šajā veidnē sniegts riskam pakļautās vērtības (VaR) un riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos (sVaR) datu sadalījums atkarībā no dažādiem tirgus riskiem (parāda instrumentu, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas, preču) un citas informācijas, kas ir būtiska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai.
155. Parasti pārskatu sniegšana ir atkarīga no iestāžu modeļa struktūras; no tā, vai iestādes vispārējā un specifiskā riska datus uzrāda atsevišķi vai kopā. Tas pats attiecas uz VaR/VaR spriedzes apstākļos sadalīšanu riska kategorijās (procentu likmju risks, kapitāla vērtspapīru risks, preču risks un ārvalstu valūtas risks). Iestāde var atturēties no iepriekš minēto sadalījumu uzrādīšanas, ja tā pierāda, ka pārskatu sniegšana par šiem datiem būtu pārmērīgi apgrūtinoša.
5.7.2. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
030-040 |
VaRMaksimālie iespējamie zaudējumi, ko ar noteiktu varbūtību konkrētā laika periodā radītu cenu izmaiņas. |
030 |
Reizināšanas koeficients (mc) x iepriekšējo 60 darba dienu VaR vidējais rādītājs (VaRavg)KPR 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts |
040 |
Iepriekšējās dienas VaR (VaRt-1)KPR 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts |
050-060 |
VaR spriedzes apstākļosMaksimālie iespējamie zaudējumi, ko ar noteiktu varbūtību konkrētā laika periodā radītu cenu izmaiņas un kas iegūti, ievades datiem izmantojot vēsturiskos datus par nepārtrauktu 12 mēnešu laika posmu, kurā iestādes portfelis bijis pakļauts ievērojamai finansiālai spriedzei. |
050 |
Reizināšanas koeficients (ms) x iepriekšējo 60 darba dienu vidējais rādītājs (SVaRavg)KPR 364. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts |
060 |
Pēdējā pieejamā (SVaRt-1)KPR 364. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts un 365. panta 1. punkts |
070-080 |
INKREMENTĀLĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS UN MIGRĀCIJAS RISKA KAPITĀLA PRASĪBAMaksimālie iespējamie zaudējumi, ko radītu cenu izmaiņas, kas saistītas ar saistību nepildīšanas un migrācijas riskiem, kas aprēķināti atbilstīgi KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunktam saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu. |
070 |
12 nedēļu vidējais rādītājsKPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu |
080 |
Pēdējais rādītājsKPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu |
090-110 |
VISU CENAS RISKU KAPITĀLA PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP |
090 |
MINIMUMSKPR 364. panta 3. punkta c) apakšpunkts8 % no kapitāla prasības, kas saskaņā ar KPR 338. panta 1. punktu tiktu aprēķināta attiecībā uz visām pozīcijām “visu cenas risku” kapitāla prasībā. |
100-110 |
12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS UN PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS364. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
110 |
PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS364. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
120 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBASKPR 364. pantā minētās kapitāla prasības attiecībā uz visiem riska faktoriem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi, kā arī inkrementālo saistību nepildīšanas un migrācijas risku, un visus cenas riskus attiecībā uz KTP, taču izņemot vērtspapīrošanas kapitāla prasību attiecībā uz vērtspapīrošanu un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus saskaņā ar 364. panta 2. punktu. |
130 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAKPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. |
140 |
Pārsniegumu skaits (iepriekšējā 250 darba dienās)Minēts KPR 366. pantā |
150.-160. |
VaR reizināšanas koeficients (mc) un SVaR reizināšanas koeficients (ms)Kā minēts KPR 366. pantā |
170 – 180 |
PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP MINIMUMU – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBASUzrādītajās summās, kas saskaņā ar KPR 364. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir visu cenu risku kapitāla prasības minimuma aprēķina pamatā, ņem vērā KPR 335. pantu, kurā norādīts, ka iestāde var noteikt maksimālo robežvērtību produkta svērumam un neto pozīcijai maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējumu līmenī. |
Rindas |
|
010 |
KOPĒJĀS POZĪCIJASAtbilst pozīcijas, ārvalstu valūtas un preču riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem riska faktoriem.Attiecībā uz 030. līdz 060. sleju (VaR un VaR spriedzes apstākļos) rādītāji kopsummas rindā nav vienādi ar rādītāju sadalījumu pēc attiecīgo riska komponentu VaR/VaR spriedzes apstākļos. Līdz ar to sadalījumi ir izziņas posteņi. |
020 |
TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTIAtbilst pozīcijas riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem ārvalstu valūtas riska faktoriem. |
030 |
TPI – VISPĀRĒJAIS RISKSKPR 362. pantā definētais vispārējais risks. |
040 |
TPI – SPECIFISKAIS RISKSKPR 362. pantā definētais specifiskais risks. |
050 |
KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRIAtbilst pozīcijas riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem kapitāla vērtspapīru riska faktoriem. |
060 |
KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI – VISPĀRĒJAIS RISKSKPR 362. pantā definētais vispārējais risks. |
070 |
KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI – SPECIFISKAIS RISKSKPR 362. pantā definētais specifiskais risks. |
080 |
ĀRVALSTU VALŪTAS RISKSKPR 363. panta 1. punkts un 367. panta 2. punkts |
090 |
PREČU RISKSKPR 363. panta 1. punkts un 367. panta 2. punkts |
100 |
KOPĒJĀ VĒRTĪBA ATTIECĪBĀ UZ VISPĀRĒJO RISKUTirgus risks, ko rada tirgotu parāda instrumentu, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas un preču vispārējās tirgus tendences. Visu riska faktoru vispārējā riska VaR (attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi). |
110 |
KOPĒJĀ VĒRTĪBA ATTIECĪBĀ UZ SPECIFISKO RISKUTirgotu parāda instrumentu un kapitāla vērtspapīru specifiskā riska komponents. Tirdzniecības portfeļa kapitāla vērtspapīru un tirgotu parāda instrumentu specifiskā riska VaR (attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi). |
5.8. C 25.00 – KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA)
5.8.1. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
Riska darījuma vērtībaKPR 271. pants saistībā ar 382. pantuKopējais EAD no visiem darījumiem, kam piemēro kredīta vērtības korekcijas prasību |
020 |
Tostarp: OTC atvasinātie instrumentiKPR 271. pants saistībā ar KPR 382. panta 1. punktuKopējā darījumu partnera kredītriska darījuma daļa, kas izriet tikai no OTC atvasinātajiem instrumentiem. Šo informāciju nepieprasa no iestādēm, kuras izmanto iekšējā modeļa metodi un kuru OTC atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD) ir iekļauti vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā. |
030 |
Tostarp: VFDKPR 271. pants saistībā ar KPR 382. panta 2. punktuKopējā darījumu partnera kredītriska darījuma daļa, kas izriet tikai no VFD atvasinātajiem instrumentiem. Šo informāciju nepieprasa no iestādēm, kuras izmanto iekšējā modeļa metodi un kuru OTC atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD) ir iekļauti vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā. |
040 |
REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc) × IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaRavg)KPR 383. pants saistībā ar 363. panta 1. punkta d) apakšpunktuVaR aprēķins, kas balstīts uz tirgus riska iekšējiem modeļiem |
050 |
IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaRt-1)Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju. |
060 |
REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (ms) × IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (SVaRavg)Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju. |
070 |
PĒDĒJĀ PIEEJAMĀ (SVaRt-1)Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju. |
080 |
PAŠU KAPITĀLA PRASĪBASKPR 92. panta 3. punkta d) apakšpunktsPašu kapitāla prasības attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku aprēķina, izmantojot izraudzīto metodi. |
090 |
KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAKPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunktsPašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5. |
|
Izziņas posteņi |
100 |
Darījumu partneru skaitsKPR 382. pantsDarījumu partneru skaits, kas ietverts kredīta vērtības korekcijas riska pašu kapitāla aprēķinā.Darījumu partneri ir parādnieku apakšgrupa. Tie pastāv tikai atvasināto instrumentu darījumu vai VFD gadījumā, kad tie ir vienkārši otra līgumslēdzēja puse. |
110 |
Tostarp: kredītriska starpības noteikšanai izmantota aizstājējvērtībaDarījumu partneru skaits, ja kredītriska starpība ir noteikta, izmantojot aizstājējvērtību, bet ne tieši novērotus tirgus datus |
120 |
RADUSIES KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAGrāmatvedības uzkrājumi saistībā ar atvasināto instrumentu darījumu partneru kredītspējas samazināšanos. |
130 |
AR VIENU PARĀDNIEKU SAISTĪTIE KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMIKPR 386. panta 1. punkta a) apakšpunktsKopējās ar vienu parādnieku saistīto kredītriska mijmaiņas līgumu nosacītās summas, ko izmanto kredīta vērtības korekcijas riska ierobežošanai. |
140 |
INDEKSA KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMIKPR 386. panta 1. punkta b) apakšpunktsKopējās indeksa kredītriska mijmaiņas līgumu nosacītās summas, ko izmanto kredīta vērtības korekcijas riska ierobežošanai. |
Rindas |
|
010 |
Kopējais kredīta vērtības korekcijas risksAttiecīgi 020.–040. rindas summa |
020 |
Saskaņā ar attīstīto metodiAttīstītā kredīta vērtības korekcijas metode, kā noteikts KPR 383. pantā. |
030 |
Saskaņā ar standartizēto metodiStandartizētā kredīta vērtības korekcijas metode, kā noteikts KPR 384. pantā. |
040 |
Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM)Summas, kam piemēro KPR 385. pantu. |
III PIELIKUMS
FINANŠU INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA SASKAŅĀ AR SFPS
FINREP VEIDNES SFPS |
||
VEIDNES NUMURS |
VEIDNES KODS |
VEIDNES VAI VEIDŅU GRUPAS NOSAUKUMS |
|
|
1. DAĻA [BIEŽUMS – IK CETURKSNI] |
Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats] |
||
1.1 |
F 01.01 |
Bilance: aktīvi |
1.2 |
F 01.02 |
Bilance: saistības |
1.3 |
F 01.03 |
Bilance: pašu kapitāls |
2 |
F 02.00 |
Peļņas vai zaudējumu aprēķins |
3 |
F 03.00 |
Visaptverošo ienākumu pārskats |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem |
||
4.1 |
F 04.01 |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
4.2 |
F 04.02 |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
4.3 |
F 04.03 |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
4.4 |
F 04.04 |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: aizdevumi un debitoru parādi, un līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
4.5 |
F 04.05 |
Subordinētie finanšu aktīvi |
5 |
F 05.00 |
Aizdevumu un avansu sadalījums pa produktiem |
6 |
F 06.00 |
Nefinanšu sabiedrībām – dalījumā pa NACE kodiem – izsniegtu aizdevumu un avansu sadalījums |
7 |
F 07.00 |
Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš vai samazinājusies vērtība |
Finanšu saistību sadalījums |
||
8.1 |
F 08.01 |
Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem |
8.2 |
F 08.02 |
Subordinētās finanšu saistības |
Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības |
||
9.1 |
F 09.01 |
Ārpusbilances riska darījumi: sniegtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības |
9.2 |
F 09.02 |
Saņemtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības |
10 |
F 10.00 |
Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
||
11.1 |
F 11.01 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite: Sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem |
12 |
F 12.00 |
Izmaiņas atskaitījumos kredītu zaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājumam |
Saņemtais nodrošinājums un garantijas |
||
13.1 |
F 13.01 |
Aizdevumu un avansu sadalījums pa nodrošinājumiem un garantijām |
13.2 |
F 13.02 |
Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā] |
13.3 |
F 13.03 |
Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi] |
14 |
F 14.00 |
Patiesās vērtības hierarhija: pēc patiesās vērtības novērtētie finanšu instrumenti |
15 |
F 15.00 |
Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības |
Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums |
||
16.1 |
F 16.01 |
Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem |
16.2 |
F 16.02 |
Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem |
16.3 |
F 16.03 |
Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem |
16.4 |
F 16.04 |
Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem |
16.5 |
F 16.05 |
Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem |
16.6 |
F 16.06 |
Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites |
16.7 |
F 16.07 |
Finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi |
Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Bilance |
||
17.1 |
F 17.01 |
Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Aktīvi |
17.2 |
F 17.02 |
Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības |
17.3 |
F 17.03 |
Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Saistības |
18 |
F 18.00 |
Ienākumus nesoši un nenesoši riska darījumi |
19 |
F 19.00 |
Iecietības riska darījumi |
|
|
2. DAĻA [IK CETURKSNI AR ROBEŽVĒRTĪBU: BIEŽUMS - IK CETURKSNI VAI PĀRSKATU NESNIEDZ] |
Ģeogrāfiskais sadalījums |
||
20.1 |
F 20.01 |
Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām |
21 |
F 21.00 |
Materiālie un nemateriālie aktīvi: aktīvi, ko izmanto operatīvajā nomā |
Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas |
||
22.1 |
F 22.01 |
Maksu un komisijas naudas ienākumi un izdevumi dalījumā pa darbībām |
22.2 |
F 22.02 |
Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi |
|
|
3. DAĻA [IK PUSGADU] |
Ārpusbilances darbības: līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās |
||
30.1 |
F 30.01 |
Līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās |
30.2 |
F 30.02 |
Līdzdalības daļu nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās sadalījums pa darbības veidiem |
Saistītās personas |
||
31.1 |
F 31.01 |
Saistītās personas: kreditoru un debitoru parādi |
31.2 |
F 31.02 |
Saistītās personas: ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi |
|
|
4. DAĻA [IK GADU] |
Grupas struktūra |
||
40.1 |
F 40.01 |
Grupas struktūra: “sabiedrība pēc sabiedrības” |
40.2 |
F 40.02 |
Grupas struktūra: “instruments pēc instrumenta” |
Patiesā vērtība |
||
41.1 |
F 41.01 |
Patiesās vērtības hierarhija: amortizētajā iegādes vērtībā novērtētie finanšu instrumenti |
41.2 |
F 41.02 |
Iespējas novērtēt pēc patiesās vērtības izmantošana |
41.3 |
F 41.03 |
Kombinētie finanšu instrumenti, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
42 |
F 42.00 |
Materiālie un nemateriālie aktīvi: uzskaites vērtība dalījumā pa novērtējuma metodēm |
43 |
F 43.00 |
Uzkrājumi |
Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti |
||
44.1 |
F 44.01 |
Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti |
44.2 |
F 44.02 |
Izmaiņas definētu pabalstu plānu saistībās |
44.3 |
F 44.03 |
Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem] |
Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums |
||
45.1 |
F 45.01 |
Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa uzskaites portfeļiem |
45.2 |
F 45.02 |
Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai |
45.3 |
F 45.03 |
Citi darbības ienākumi un izdevumi |
46 |
F 46.00 |
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats |
1. Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats]
1.1. Aktīvi
|
Atsauces |
Sadalījums tabulā |
Uzskaites vērtība |
|
010 |
||||
010 |
Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi |
1. SGS 54. i) |
|
|
020 |
Skaidra nauda |
V pielikums. 2.1. daļa |
|
|
030 |
Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās |
V pielikums. 2.2. daļa |
|
|
040 |
Citi pieprasījuma noguldījumi |
V pielikums. 2.3. daļa |
5 |
|
050 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14. |
|
|
060 |
Atvasinātie instrumenti |
39. SGS 9. |
10 |
|
070 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
4 |
|
080 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
4 |
|
090 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
4 |
|
100 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9. |
4 |
|
110 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
4 |
|
120 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
4 |
|
130 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
4 |
|
140 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
7. SFPS 8. d); 39. SGS 9. |
4 |
|
150 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
4 |
|
160 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
4 |
|
170 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
4 |
|
180 |
Aizdevumi un debitoru parādi |
7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26.; V pielikums. 1.16. daļa |
4 |
|
190 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
4 |
|
200 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
4 |
|
210 |
Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi |
7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26. |
4 |
|
220 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
4 |
|
230 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
4 |
|
240 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 9. |
11 |
|
250 |
Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa nodrošinājumā pret procentu likmju risku |
39. SGS 89.A a) |
|
|
260 |
Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
1. SGS 54. e); V pielikums. 2.4. daļa |
4, 40 |
|
270 |
Materiālie aktīvi |
|
|
|
280 |
Pamatlīdzekļi |
16. SGS 6.; 1. SGS 54. a) |
21, 42 |
|
290 |
Ieguldījumu īpašums |
40. SGS 5.; 1. SGS 54. b); |
21, 42 |
|
300 |
Nemateriālie aktīvi |
1. SGS 54. c); KPR 4. panta 1., 115. punkts |
|
|
310 |
Nemateriālā vērtība |
3. SFPS B67. d); KPR 4. panta 1., 113. punkts |
|
|
320 |
Citi nemateriālie aktīvi |
38. SGS 8., 118. |
21, 42 |
|
330 |
Nodokļa aktīvi |
1. SGS 54. n–o) |
|
|
340 |
Pārskata perioda nodokļa aktīvi |
1. SGS 54. n); 12. SGS 5. |
|
|
350 |
Atliktā nodokļa aktīvi |
1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 106. punkts |
|
|
360 |
Citi aktīvi |
V pielikums. 2.5. daļa |
|
|
370 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
1. SGS 54. j); 5. SFPS 38., V pielikums. 2.6. daļa |
|
|
380 |
KOPĀ AKTĪVI |
1. SGS 9. a), IG 6. |
|
|
1.2. Saistības
|
Atsauces |
Sadalījums tabulā |
Uzskaites vērtība |
|
010 |
||||
010 |
Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības |
7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15. |
8 |
|
020 |
Atvasinātie instrumenti |
39. SGS 9., AG 15. a) |
10 |
|
030 |
Īsās pozīcijas |
39. SGS 9., AG 15. b) |
8 |
|
040 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa, V pielikums. 1.30. daļa |
8 |
|
050 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
8 |
|
060 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
8 |
|
070 |
Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9. |
8 |
|
080 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
8 |
|
090 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
8 |
|
100 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
8 |
|
110 |
Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā |
7. SFPS 8. f); 39. SGS 47. |
8 |
|
120 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
8 |
|
130 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
8 |
|
140 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
8 |
|
150 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums. 1.23. daļa |
8 |
|
160 |
Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa nodrošinājumā pret procentu likmju risku |
39. SGS 89.A b) |
|
|
170 |
Uzkrājumi |
37. SGS 10.; 1. SGS 54. l) |
43 |
|
180 |
Pensijas un citas pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistības |
19. SGS 63.; 1. SGS 78. d); V pielikums. 2.7. daļa |
43 |
|
190 |
Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti |
19. SGS 153.; 1. SGS 78. d); V pielikums. 2.8. daļa |
43 |
|
200 |
Pārstrukturēšana |
37. SGS 71., 84. a) |
43 |
|
210 |
Aizsākti juridiski jautājumi un nodokļu tiesvedība |
37. SGS. C papildinājums. 6. un 10. piemērs |
43 |
|
220 |
Sniegtās saistības un garantijas |
37. SGS. C.9. papildinājums |
43 |
|
230 |
Citi uzkrājumi |
|
43 |
|
240 |
Nodokļu saistības |
1. SGS 54. n–o) |
|
|
250 |
Pārskata perioda nodokļa saistības |
1. SGS 54. n); 12. SGS 5. |
|
|
260 |
Atliktā nodokļa saistības |
1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1., 108. punkts |
|
|
270 |
Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma |
32. SGS IE 33; 2. SFPIK; V pielikums. 2.9. daļa |
|
|
280 |
Citas saistības |
V pielikums. 2.10. daļa |
|
|
290 |
Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
1. SGS 54. p); 5. SFPS 38., V pielikums. 2.11. daļa |
|
|
300 |
KOPĀ SAISTĪBAS |
1. SGS 9. b); IG 6. |
|
|
1.3 Pašu kapitāls
|
Atsauces |
Sadalījums tabulā |
Bilances vērtība |
|
010 |
||||
010 |
Kapitāls |
SGS 1.54 r), BPD 22. pants |
46 |
|
020 |
Samaksātais kapitāls |
SGS 1.78 e) |
|
|
030 |
Pieprasītais nesamaksātais kapitāls |
SGS 1.78 e); V pielikums. 2.14.daļa |
|
|
040 |
Akciju emisijas uzcenojums |
SGS 1.78 e); KPR 4. panta 1., 124. punkts |
46 |
|
050 |
Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls |
V pielikums 2.15.-16. daļa |
46 |
|
060 |
Saliktu finanšu instrumentu kapitāla vērtspapīru komponents |
SGS 32.28–29; V pielikums. 2.15. daļa |
|
|
070 |
Emitēti citi kapitāla vērtspapīru instrumenti |
V pielikums. 2.16. daļa |
|
|
080 |
Citi kapitāla vērtspapīri |
SFPS 2.10; V pielikums. 2.17. daļa |
|
|
090 |
Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi |
KPR 4. panta 1., 100. punkts |
46 |
|
095 |
Posteņi, ko nepārklasificēs uz peļņu vai zaudējumiem |
SGS 1.82A a) |
|
|
100 |
Materiālie aktīvi |
SGS 16.39–41 |
|
|
110 |
Nemateriālie aktīvi |
SGS 38.85-87 |
|
|
120 |
Aktuārā peļņa vai (–) zaudējumi par definētu pabalstu pensiju plāniem |
SGS 1.7 |
|
|
122 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
SFPS 5.38, ĪN 12. piemērs |
|
|
124 |
Daļa citu atzīto ienākumu un izdevumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
SGS 1.82 h); SGS 28.11 |
|
|
128 |
Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem |
SGS 1.82A a) |
|
|
130 |
Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana [efektīvā daļa] |
SGS 39.102 a) |
|
|
140 |
Pārrēķins ārvalstu valūtā |
SGS 21.52 b); SGS 21.32, 38–49 |
|
|
150 |
Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti Naudas plūsmas riska ierobežošana [efektīvā daļa] |
SFPS 7.23 c); SGS 39.95-101 |
|
|
160 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
SFPS 7.20 a) ii); SGS 39.55 b) |
|
|
170 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
SFPS 5.38, ĪN 12. piemērs |
|
|
180 |
Daļa citu atzīto ienākumu un izdevumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
SGS 1.82 h); SGS 28.11 |
|
|
190 |
Nesadalītā peļņa |
KPR 4. panta 1., 123. punkts |
|
|
200 |
Pārvērtēšanas rezerves |
SFPS 1.30, D5–D8; V pielikums. 2.18. daļa |
|
|
210 |
Citas rezerves |
SGS 1.54; SGS 1.78 e) |
|
|
220 |
Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
SGS 28.11; V pielikums. 2.19. daļa |
|
|
230 |
Citi |
V pielikums. 2.19. daļa |
|
|
240 |
(-) Pašu akcijas |
SGS 1.79 a) vi); SGS 32.33-34, PN 14, PN 36; V pielikums. 2.20. daļa |
46 |
|
250 |
Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
SGS 27.28; SGS 1.81B b) ii) |
2 |
|
260 |
(-) Starpperioda dividendes |
SGS 32.35 |
|
|
270 |
Mazākuma līdzdalības daļas [nekontrolējošas līdzdalības daļas] |
SGS 27.4; SGS 1.54 q); SGS 27.27 |
|
|
280 |
Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi |
SGS 27.27–28; KPR 4. panta 1., 100. punkts |
46 |
|
290 |
Citi posteņi |
SGS 27.27–28 |
46 |
|
300 |
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS |
SGS 1.9 c), ĪN 6 |
46 |
|
310 |
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN KOPĀ SAISTĪBAS |
SGS 1. ĪN 6 |
|
|
2. Peļņas vai zaudējumu aprēķins
|
Atsauces |
Sadalījums tabulā |
Pārskata periods |
|
010 |
||||
010 |
Procentu ienākumi |
1. SGS 97.; 18. SGS 35. b) iii); V pielikums. 2.21. daļa |
16 |
|
020 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
7. SFPS 20. a) i), B5. e); V pielikums. 2.24. daļa |
|
|
030 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 20. a) i), B5. e) |
|
|
040 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
7. SFPS 20. b); 39. SGS 55. b); 39. SGS 9. |
|
|
050 |
Aizdevumi un debitoru parādi |
7. SFPS 20. b); 39. SGS 9., 46. a) |
|
|
060 |
Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi |
7. SFPS 20. b); 39. SGS 9., 46. b) |
|
|
070 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks |
39. SGS 9.; V pielikums. 2.23. daļa |
|
|
080 |
Citi aktīvi |
V pielikums. 2.25. daļa |
|
|
090 |
(Procentu izdevumi) |
1. SGS 97.; V pielikums. 2.21. daļa |
16 |
|
100 |
(Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības |
7. SFPS 20. a) i), B5. e); V pielikums. 2.24. daļa |
|
|
110 |
(Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 20. a) i), B5. e) |
|
|
120 |
(Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā) |
7. SFPS 20. b); 39. SGS 47. |
|
|
130 |
(Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks) |
39. SGS 9.; V pielikums. 2.23. daļa |
|
|
140 |
(Citas saistības) |
V pielikums. 2.26. daļa |
|
|
150 |
(Izdevumi par akciju kapitālu, kas atmaksājams pēc pieprasījuma) |
2. SFPIK 11.; |
|
|
160 |
Dividenžu ienākumi |
18. SGS 35. b) v); V pielikums. 2.28. daļa |
|
|
170 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
7. SFPS 20. a) i), B5. e) |
|
|
180 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 20. a) i), B5. e); 39. SGS 9. |
|
|
190 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
7. SFPS 20. a) ii); 39. SGS 9., 55. b) |
|
|
200 |
Maksu un komisijas naudas ienākumi |
7. SFPS 20. c) |
22 |
|
210 |
(Maksu un komisijas naudas izdevumi) |
7. SFPS 20. c) |
22 |
|
220 |
Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto |
7. SFPS 20. a) ii–v); V pielikums. 2.97. daļa |
16 |
|
230 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
7. SFPS 20. a) ii); 39. SGS 9., 55. b) |
|
|
240 |
Aizdevumi un debitoru parādi |
7. SFPS 20. a) iv); 39. SGS 9., 56. |
|
|
250 |
Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi |
7. SFPS 20. a) iii); 39. SGS 9., 56. |
|
|
260 |
Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā |
7. SFPS 20. a) v); 39. SGS 56. |
|
|
270 |
Citi |
|
|
|
280 |
Peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, neto |
7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a) |
16 |
|
290 |
Peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto |
7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a) |
16, 45 |
|
300 |
Peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites, neto |
7. SFPS 24.; V pielikums. 2.30. daļa |
16 |
|
310 |
Valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi], neto |
21. SGS 28., 52. a) |
|
|
330 |
Peļņa vai (–) zaudējumi no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas, neto |
1. SGS 34. |
45 |
|
340 |
Citi darbības ienākumi |
V pielikums. 2.141.–143. daļa |
45 |
|
350 |
(Citi darbības izdevumi) |
V pielikums. 2.141.–143. daļa |
45 |
|
355 |
KOPĀ DARBĪBAS IENĀKUMI, NETO |
|
|
|
360 |
(Administratīvie izdevumi) |
|
|
|
370 |
(Personāla izdevumi) |
19. SGS 7.; 1. SGS 102., IG 6 |
44 |
|
380 |
(Citi administratīvie izdevumi) |
|
|
|
390 |
(Amortizācija) |
1. SGS 102., 104. |
|
|
400 |
(Pamatlīdzekļi) |
1. SGS 104.; 16. SGS 73. e) vii) |
|
|
410 |
(Ieguldījumu īpašums) |
1. SGS 104.; 40. SGS 79. d) iv); |
|
|
420 |
(Citi nemateriālie aktīvi) |
1. SGS 104.; 38. SGS 118. e) vi) |
|
|
430 |
(Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse) |
37. SGS 59., 84.; 1. SGS 98. b) f) g) |
43 |
|
440 |
(Sniegtās saistības un garantijas) |
|
|
|
450 |
(Citi uzkrājumi) |
|
|
|
460 |
(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā) |
7. SFPS 20. e) |
16 |
|
470 |
(Finanšu aktīvi, kas novērtēti iegādes vērtībā) |
7. SFPS 20. e); 39. SGS 66. |
|
|
480 |
(Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi) |
7. SFPS 20. e); 39. SGS 67. |
|
|
490 |
(Aizdevumi un debitoru parādi |
7. SFPS 20. e); 39. SGS 63. |
|
|
500 |
(Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi) |
7. SFPS 20. e); 39. SGS 63. |
|
|
510 |
(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos) |
28. SGS. 40.–43. |
16 |
|
520 |
(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem) |
36. SGS 126. a) b) |
16 |
|
530 |
(Pamatlīdzekļi) |
16. SGS 73. e) v–vi) |
|
|
540 |
(Ieguldījumu īpašums) |
40. SGS 79. d) v) |
|
|
550 |
(Nemateriālā vērtība) |
3. SFPS B papildinājums 67. d) v); 36. SGS 124. |
|
|
560 |
(Citi nemateriālie aktīvi) |
38. SGS 118. e) iv) v) |
|
|
570 |
(Cits) |
36. SGS 126. a) b) |
|
|
580 |
Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
3. SFPS B papildinājums 64. n) i) |
|
|
590 |
Daļa peļņas vai (–) zaudējumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
1. SGS 82. c) |
|
|
600 |
Peļņa vai (–) zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības |
5. SFPS 37.; V pielikums. 2.27. daļa |
|
|
610 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻIEM NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM |
1. SGS 102. IG 6.; 5. SFPS 33. A |
|
|
620 |
(Nodokļa izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar peļņu vai zaudējumiem no turpināmām darbībām) |
1. SGS 82. d); 12. SGS 77. |
|
|
630 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻIEM NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM |
1. SGS, IG 6. |
|
|
640 |
Peļņa vai (–) zaudējumi pēc nodokļiem no pārtrauktām darbībām |
1. SGS 82. e); 5. SFPS 33. a), A |
|
|
650 |
Peļņa vai (–) zaudējumi pirms nodokļiem no pārtrauktām darbībām |
5. SFPS 33. b) i) |
|
|
660 |
(Nodokļa izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar pārtrauktām darbībām) |
5. SFPS 33. b) ii), iv) |
|
|
670 |
GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI |
1. SGS 81.A a) |
|
|
680 |
Attiecināms uz mazākuma līdzdalību [nekontrolējoša līdzdalība] |
1. SGS 83. a) i) |
|
|
690 |
Attiecināms uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
1. SGS 81.B b) ii) |
|
|
3. Visaptverošo ienākumu pārskats
|
Atsauces |
Pārskata periods |
|
010 |
|||
010 |
Gada peļņa vai (–) zaudējumi |
1. SGS 7., 81. b), 83. a), IG6. |
|
020 |
Citi visaptverošie ienākumi |
1. SGS 7., 81. b), IG6. |
|
030 |
Posteņi, ko nepārklasificēs uz peļņu vai zaudējumiem |
1. SGS 82.A a) |
|
040 |
Materiālie aktīvi |
1. SGS 7., IG6.; 16. SGS 39.–40. |
|
050 |
Nemateriālie aktīvi |
1. SGS 7.; 38. SGS 85.-86. |
|
060 |
Aktuārā peļņa vai (–) zaudējumi par definētu pabalstu pensiju plāniem |
1. SGS 7., IG6.; 19. SGS 93.A |
|
070 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, pārdošanai turētas |
5. SFPS 38. |
|
080 |
Daļa no sabiedrību citiem atzītajiem ienākumiem un izdevumiem, ko uzskaita, lietojot pašu kapitāla metodi |
1. SGS 82. h), IG6.; 28. SGS 11. |
|
090 |
Ienākuma nodoklis par posteņiem, kuri netiks pārklasificēti |
1. SGS 91. b); V pielikums. 2.31. daļa |
|
100 |
Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem |
1. SGS 82.A b) |
|
110 |
Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana [efektīvā daļa] |
39. SGS 102. a) |
|
120 |
Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā |
39. SGS 102. a) |
|
130 |
Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem |
1. SGS 7., 92.–95.; 39. SGS 102. a) |
|
140 |
Citas pārklasifikācijas |
|
|
150 |
Pārrēķins ārvalstu valūtā |
1. SGS 7., IG6.; 21. SGS 52. b) |
|
160 |
Pārrēķina peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā |
21. SGS 32., 38.–47. |
|
170 |
Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem |
1. SGS 7., 92.–95.; 21. SGS 48.–49. |
|
180 |
Citas pārklasifikācijas |
|
|
190 |
Naudas plūsmas riska ierobežošana [efektīvā daļa] |
1. SGS 7., IG6.; 7. SFPS 23. c); 39. SGS 95. a) – 96. |
|
200 |
Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā |
1. SGS. IG6.; 39. SGS 95. a) – 96. |
|
210 |
Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem |
1. SGS 7., 92.–95., IG6.; 39. SGS 97.–101. |
|
220 |
Pārvests uz nodrošināto posteņu sākotnējo uzskaites vērtību |
1. SGS. IG6.; 39. SGS 97.–101. |
|
230 |
Citas pārklasifikācijas |
|
|
240 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
1. SGS 7., IG 6.; 7. SFPS 20. a) ii); 1. SGS. IG6.; 39. SGS 55. b) |
|
250 |
Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā |
7. SFPS 20. a) ii); 1. SGS. IG6.; 39. SGS 55. b) |
|
260 |
Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem |
7. SFPS 20. a) ii); 1. SGS 7., 92.–95., IG6.; 39. SGS 55. b) |
|
270 |
Citas pārklasifikācijas |
5. SFPS IG 12. piemērs |
|
280 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, pārdošanai turētas |
5. SFPS 38. |
|
290 |
Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā |
5. SFPS 38. |
|
300 |
Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem |
1. SGS 7., 92.–95.; 5. SFPS 38. |
|
310 |
Citas pārklasifikācijas |
5. SFPS IG 12. piemērs |
|
320 |
Daļa citu atzīto ienākumu un izdevumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
1. SGS 82. h), IG6.; 28. SGS 11. |
|
330 |
Ienākuma nodoklis par posteņiem, ko var pārklasificēt uz peļņu vai (–) zaudējumiem |
1. SGS 91. b), IG6.; V pielikums. 2.31. daļa |
|
340 |
Gada kopējie visaptverošie ienākumi |
1. SGS 7., 81.A a), IG6. |
|
350 |
Attiecināms uz mazākuma līdzdalību [nekontrolējoša līdzdalība] |
1. SGS 83. b) i), IG6. |
|
360 |
Attiecināms uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
1. SGS 83. b) ii), IG6. |
|
4. Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem
4.1. Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi
|
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā |
|
V pielikums. 2.46. daļa |
||||
010 |
020 |
|||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
020 |
tostarp: iegādes vērtībā |
39. SGS 46. c) |
|
|
030 |
tostarp: kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
040 |
tostarp: citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
050 |
tostarp: nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
060 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
070 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
080 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
090 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
100 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
110 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
120 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
130 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
140 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
150 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
160 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
170 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
180 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
4.2. Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā
|
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā |
|
7. SFPS 9. c); V pielikums. 2.46. daļa |
||||
010 |
020 |
|||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
020 |
tostarp: iegādes vērtībā |
39. SGS 46. c) |
|
|
030 |
tostarp: kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
040 |
tostarp: citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
050 |
tostarp: nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
060 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
070 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
080 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
090 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
100 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
110 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
120 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
130 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
140 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
150 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
160 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
170 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
180 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
190 |
FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ |
7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9. |
|
|
4.3. Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi
|
Atsauces |
Nesamazinātas vērtības aktīvu uzskaites vērtība |
Samazinātas vērtības aktīvu uzskaites vērtība |
Uzskaites vērtība |
Uzkrātais vērtības samazinājums |
|
39. SGS 58.–62. |
V pielikums. 2.34. daļa |
V pielikums. 2.46. daļa |
||||
010 |
020 |
030 |
040 |
|||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
020 |
tostarp: iegādes vērtībā |
39. SGS 46. c) |
|
|
|
|
030 |
tostarp: kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
040 |
tostarp: citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
050 |
tostarp: nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
060 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
070 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
080 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
090 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
100 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
110 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
120 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
130 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
140 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
150 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
160 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
170 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
180 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
190 |
PĀRDOŠANAI PIEEJAMIE FINANŠU AKTĪVI |
7. SFPS 8. d); 39. SGS 9. |
|
|
|
|
4.4. Aizdevumi un debitoru parādi, un līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi
|
Atsauces |
Nesamazinātas vērtības aktīvi [bruto uzskaites vērtība] |
Samazinātas vērtības aktīvi [bruto uzskaites vērtība] |
Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, individuāli aplēsti |
Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, kolektīvi aplēsti |
Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas radušies, bet nav atzīti |
Uzskaites vērtība |
|
|
7. SFPS 37. b); 7. SFPS. IG 29. a); 39. SGS 58.–59. |
39. SGS. AG 84.–92.; V pielikums. 2.36. daļa |
39. SGS. AG 84.–92.; V pielikums. 2.37. daļa |
39. SGS. AG 84.–92.; V pielikums. 2.38. daļa |
V pielikums. 2.39. daļa |
|||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
|||
010 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
020 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
030 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
040 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
050 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
060 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
070 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
080 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
090 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
100 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
110 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
120 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
130 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
140 |
AIZDEVUMI UN DEBITORU PARĀDI |
39. SGS 9. AG 16., AG26.; V pielikums. 1.16. daļa |
|
|
|
|
|
|
150 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
160 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
170 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
180 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
190 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
200 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
210 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
220 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
230 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
240 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
250 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
260 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
270 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
280 |
LĪDZ TERMIŅA BEIGĀM TURĒTI |
7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26. |
|
|
|
|
|
|
4.5. Subordinētie finanšu aktīvi
|
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
|
010 |
|||
010 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
030 |
SUBORDINĒTIE [EMITENTAM] FINANŠU AKTĪVI |
V pielikums. 2.40., 54. daļa |
|
5. Aizdevumu un avansu iedalījums pa produktiem
|
|
Atsauces |
Centrālās bankas |
Vispārējā valdība |
Kredītiestādes |
Citas finanšu sabiedrības |
Nefinanšu sabiedrības |
Mājsaimniecības |
|
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
||||
Pa produktiem |
010 |
Pēc pieprasījuma un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts] |
V pielikums. 2.41. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
020 |
Kredītkaršu parādi |
V pielikums. 2.41. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Pircēju un pasūtītāju parādi |
V pielikums. 2.41. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Finanšu noma |
V pielikums. 2.41. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi |
V pielikums. 2.41. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Citi termiņaizdevumi |
V pielikums. 2.41. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Avansi, kas nav aizdevumi |
V pielikums. 2.41. daļa g) |
|
|
|
|
|
|
|
080 |
AIZDEVUMI UN AVANSI |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
Pa nodrošinājumiem |
090 |
tostarp: hipotekārie aizdevumi [aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
V pielikums. 2.41. daļa h) |
|
|
|
|
|
|
100 |
tostarp: citi nodrošināti aizdevumi |
V pielikums. 2.41. daļa i) |
|
|
|
|
|
|
|
Pa mērķiem |
110 |
tostarp: patēriņa kredīti |
V pielikums. 2.41. daļa j) |
|
|
|
|
|
|
120 |
tostarp: aizdevumi mājokļa iegādei |
V pielikums. 2.41. daļa k) |
|
|
|
|
|
|
|
Pa subordināciju |
130 |
tostarp: projektu finansēšanas aizdevumi |
V pielikums. 2.41. daļa l) |
|
|
|
|
|
|
6. Nefinanšu sabiedrībām – dalījumā pa NACE kodiem – izsniegtu aizdevumu un avansu sadalījums
|
Atsauces |
Nefinanšu sabiedrības |
|||
Bruto uzskaites vērtība |
Tostarp: ienākumus nenesoši |
Uzkrātais vērtības samazinājums vai patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā |
|||
V pielikums. 2.45. daļa |
V pielikums. 2. daļa 145.–162. |
V pielikums. 2.46. daļa |
|||
010 |
012 |
020 |
|||
010 |
A Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība |
NACE regula |
|
|
|
020 |
B Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
NACE regula |
|
|
|
030 |
C Apstrādes rūpniecība |
NACE regula |
|
|
|
040 |
D Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana |
NACE regula |
|
|
|
050 |
E Ūdens apgāde |
NACE regula |
|
|
|
060 |
F Būvniecība |
NACE regula |
|
|
|
070 |
G Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība |
NACE regula |
|
|
|
080 |
H Transports un uzglabāšana |
NACE regula |
|
|
|
090 |
I Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |
NACE regula |
|
|
|
100 |
J Informācijas un komunikācijas pakalpojumi |
NACE regula |
|
|
|
110 |
L Operācijas ar nekustamo īpašumu |
NACE regula |
|
|
|
120 |
M Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi |
NACE regula |
|
|
|
130 |
N Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība |
NACE regula |
|
|
|
140 |
O Publiskā pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana |
NACE regula |
|
|
|
150 |
P Izglītība |
NACE regula |
|
|
|
160 |
Q Cilvēku veselības aprūpes pakalpojumi un sociālā aprūpe |
NACE regula |
|
|
|
170 |
R Māksla, izklaide un atpūta |
NACE regula |
|
|
|
180 |
S Citi pakalpojumi |
NACE regula |
|
|
|
190 |
AIZDEVUMI UN AVANSI |
V pielikums. 1.24., 27., 42., 43. daļa |
|
|
|
7. Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš vai samazinājusies vērtība
|
Atsauces |
Kavēts termiņš, bet vērtība nav samazinājusies |
Samazinātas vērtības aktīvu uzskaites vērtība |
Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, individuāli aplēsti |
Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, kolektīvi aplēsti |
Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas radušies, bet nav atzīti |
Uzkrātie norakstījumi |
||||||
≤ 30 dienas |
> 30 dienas ≤ 60 dienas |
> 60 dienas ≤ 90 dienas |
> 90 dienas ≤ 180 dienas |
> 180 dienas ≤ 1 gads |
> 1 gads |
||||||||
7. SFPS 37. a); IG 26.–28.; V pielikums. 2.47.–48. daļa |
39. SGS 58.-70. |
39. SGS. AG 84.–92.; 7. SFPS 37. b); V pielikums. 2.36. daļa |
39. SGS. AG 84.–92.; V pielikums. 2.37. daļa |
39. SGS. AG 84.–92.; V pielikums. 2.38. daļa |
39. SGS. AG 84.–92.; 7. SFPS 16., 37. b); B5. d); V pielikums. 2.49.–50. daļa |
||||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
|||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
tostarp: iegādes vērtībā |
39. SGS 46. c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
tostarp: kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
tostarp: citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
tostarp: nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aizdevumi un avansi pa produktiem, pa nodrošinājumiem un pa subordināciju |
||||||||||||
200 |
Pēc pieprasījuma un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts] |
V pielikums. 2.41. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Kredītkaršu parādi |
V pielikums. 2.41. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Pircēju un pasūtītāju parādi |
V pielikums. 2.41. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Finanšu noma |
V pielikums. 2.41. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi |
V pielikums. 2.41. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Citi termiņaizdevumi |
V pielikums. 2.41. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
Avansi, kas nav aizdevumi |
V pielikums. 2.41. daļa g) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
tostarp: hipotekārie aizdevumi [aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
V pielikums. 2.41. daļa h) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
tostarp: citi nodrošināti aizdevumi |
V pielikums. 2.41. daļa i) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
tostarp: patēriņa kredīti |
V pielikums. 2.41. daļa j) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
tostarp: aizdevumi mājokļa iegādei |
V pielikums. 2.41. daļa k) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
tostarp: projektu finansēšanas aizdevumi |
V pielikums. 2.41. daļa l) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8. Finanšu saistību iedalījums
8.1. Finanšu saistību iedalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem
|
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
Ar kredītriska izmaiņām saistīto patieso vērtību kumulatīvo izmaiņu summa |
Summa, kas jāmaksā saskaņā ar līgumu termiņa beigās |
||||
Turēti tirdzniecības nolūkā |
Novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
Amortizētā iegādes vērtība |
Riska ierobežošanas uzskaite |
|||||
7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15. |
7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. f); 39. SGS 47. |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 9. |
KPR 30. panta b) punkts, 424. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) daļa |
|
|||
010 |
020 |
030 |
037 |
040 |
050 |
|||
010 |
Atvasinātie instrumenti |
39. SGS 9., AG 15. a) |
|
|
|
|
|
|
020 |
Īsās pozīcijas |
39. SGS AG 15. b) |
|
|
|
|
|
|
030 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
040 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
050 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
|
|
|
|
|
060 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
070 |
Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa |
|
|
|
|
|
|
080 |
Noguldījumi ar noteikto termiņu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa |
|
|
|
|
|
|
090 |
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa |
|
|
|
|
|
|
100 |
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa |
|
|
|
|
|
|
110 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
120 |
Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa |
|
|
|
|
|
|
130 |
Noguldījumi ar noteikto termiņu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa |
|
|
|
|
|
|
140 |
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa |
|
|
|
|
|
|
150 |
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa |
|
|
|
|
|
|
160 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
170 |
Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa |
|
|
|
|
|
|
180 |
Noguldījumi ar noteikto termiņu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa |
|
|
|
|
|
|
190 |
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa |
|
|
|
|
|
|
200 |
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa |
|
|
|
|
|
|
210 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
220 |
Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa |
|
|
|
|
|
|
230 |
Noguldījumi ar noteikto termiņu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa |
|
|
|
|
|
|
240 |
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa |
|
|
|
|
|
|
250 |
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa |
|
|
|
|
|
|
260 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
270 |
Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa |
|
|
|
|
|
|
280 |
Noguldījumi ar noteikto termiņu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa |
|
|
|
|
|
|
290 |
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa |
|
|
|
|
|
|
300 |
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa |
|
|
|
|
|
|
310 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
320 |
Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa |
|
|
|
|
|
|
330 |
Noguldījumi ar noteikto termiņu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa |
|
|
|
|
|
|
340 |
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa |
|
|
|
|
|
|
350 |
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa |
|
|
|
|
|
|
360 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa; V pielikums. 2.52. daļa |
|
|
|
|
|
|
370 |
Noguldījumu sertifikāti |
V pielikums. 2.52. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
380 |
Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
KPR 4. panta 1., 61. punkts |
|
|
|
|
|
|
390 |
Segtās obligācijas |
KPR 129. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
400 |
Kombinētie līgumi |
39. SGS 10.–11., AG27., AG29.; 9. SFPIK; V pielikums. 2.52. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
410 |
Citi emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 2.52. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
420 |
Konvertējami salikti finanšu instrumenti |
32. SGS. AG 31. |
|
|
|
|
|
|
430 |
Nekonvertējami |
|
|
|
|
|
|
|
440 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
|
|
|
|
|
|
450 |
FINANŠU SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
8.2. Subordinētās finanšu saistības
|
Uzskaites vērtība |
|||
|
Atsauces |
Novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
Amortizētajā iegādes vērtībā |
|
7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. f); 39. SGS 47. |
|||
010 |
020 |
|||
010 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
|
020 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
030 |
SUBORDINĒTĀS FINANŠU SAISTĪBAS |
V pielikums. 2.53.–54. daļa |
|
|
9. Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības
9.1. Ārpusbilances riska darījumi: Sniegtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības
|
Atsauces |
Nominālā summa |
|
7. SFPS 36. a), B10. c) d); KPR I pielikums; V pielikums. 2.62. daļa |
|||
010 |
|||
010 |
Sniegtās aizdevumu saistības |
39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56.–57. daļa |
|
021 |
tostarp: ienākumus nenesošas |
V pielikums. 2. daļa 145.–162. |
|
030 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
040 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
050 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
060 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
070 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
080 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
090 |
Sniegtās finanšu garantijas |
39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa |
|
101 |
tostarp: ienākumus nenesošas |
V pielikums. 2. daļa 145.–162. |
|
110 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
120 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
130 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
140 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
150 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
160 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
170 |
Citas sniegtās saistības |
KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa |
|
181 |
tostarp: ienākumus nenesošas |
V pielikums. 2. daļa 145.–162. |
|
190 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
200 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
210 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
220 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
230 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
240 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
9.2. Saņemtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības
|
Atsauces |
Garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā |
Nominālā summa |
|
7. SFPS 36. b); V pielikums. 2.63. daļa |
V pielikums. 2.63. daļa |
|||
010 |
020 |
|||
010 |
Saņemtās aizdevumu saistības |
39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; V pielikums. 2.56.–57. daļa |
|
|
020 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
030 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
040 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
050 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
060 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
070 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
080 |
Saņemtās finanšu garantijas |
39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa |
|
|
090 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
100 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
110 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
120 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
130 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
140 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
150 |
Citas saņemtās saistības |
V pielikums. 2.56., 59. daļa |
|
|
160 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
170 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
180 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
190 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
200 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
210 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
10. Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība
Pa risku veidiem/pa produktiem vai pa tirgus veidiem |
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
Nosacītā summa |
|||
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības |
Kopā tirdzniecība |
tostarp: pārdots |
|||
V pielikums. 2.69. daļa |
V pielikums. 2.69. daļa |
V pielikums. 2.70.–71. daļa |
V pielikums. 2.72. daļa |
|||
010 |
020 |
030 |
040 |
|||
010 |
Procentu likme |
V pielikums. 2.67. daļa a) |
|
|
|
|
020 |
tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas |
V pielikums. 2.74. daļa |
|
|
|
|
030 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
040 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
|
|
050 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
060 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
|
|
070 |
Kapitāla vērtspapīri |
V pielikums. 2.67. daļa b) |
|
|
|
|
080 |
tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas |
V pielikums. 2.74. daļa |
|
|
|
|
090 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
100 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
|
|
110 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
120 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
|
|
130 |
Ārvalstu valūtas un zelts |
V pielikums. 2.67. daļa c) |
|
|
|
|
140 |
tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas |
V pielikums. 2.74. daļa |
|
|
|
|
150 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
160 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
|
|
170 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
180 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
|
|
190 |
Kredīti |
V pielikums. 2.67. daļa d) |
|
|
|
|
200 |
tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas |
V pielikums. 2.74. daļa |
|
|
|
|
210 |
Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi |
|
|
|
|
|
220 |
Kredītriska starpības iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
230 |
Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi |
|
|
|
|
|
240 |
Citi |
|
|
|
|
|
250 |
Preces |
V pielikums. 2.67. daļa e) |
|
|
|
|
260 |
tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas |
V pielikums. 2.74. daļa |
|
|
|
|
270 |
Citi |
V pielikums. 2.67. daļa f) |
|
|
|
|
280 |
tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas |
V pielikums. 2.74. daļa |
|
|
|
|
290 |
ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
39. SGS 9. |
|
|
|
|
300 |
tostarp: Ārpusbiržas – kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c), 2.75. daļa a) |
|
|
|
|
310 |
tostarp: Ārpusbiržas – citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d), 2.75. daļa b) |
|
|
|
|
320 |
tostarp: Ārpusbiržas – pārējie |
V pielikums. 2.75. daļa c) |
|
|
|
|
11. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite
11.1. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite: Sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem
Pa produktiem vai pa tirgus veidiem |
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
Nosacītā summa |
|||
Aktīvi |
Saistības |
Kopā riska ierobežošana |
tostarp: pārdots |
|||
V pielikums. 2.69. daļa |
V pielikums. 2.69. daļa |
V pielikums. 2.70., 71. daļa |
V pielikums. 2.72. daļa |
|||
010 |
020 |
030 |
040 |
|||
010 |
Procentu likme |
V pielikums. 2.67. daļa a) |
|
|
|
|
020 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
030 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
|
|
040 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
050 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
|
|
060 |
Kapitāla vērtspapīri |
V pielikums. 2.67. daļa b) |
|
|
|
|
070 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
080 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
|
|
090 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
100 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
|
|
110 |
Ārvalstu valūtas un zelts |
V pielikums. 2.67. daļa c) |
|
|
|
|
120 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
130 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
|
|
140 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
150 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
|
|
160 |
Kredīti |
V pielikums. 2.67. daļa d) |
|
|
|
|
170 |
Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi |
|
|
|
|
|
180 |
Kredītriska starpības iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
190 |
Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi |
|
|
|
|
|
200 |
Citi |
|
|
|
|
|
210 |
Preces |
V pielikums. 2.67. daļa e) |
|
|
|
|
220 |
Citi |
V pielikums. 2.67. daļa f) |
|
|
|
|
230 |
PATIESĀS VĒRTĪBAS RISKA IEROBEŽOŠANA |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 186. a) |
|
|
|
|
240 |
Procentu likme |
V pielikums. 2.67. daļa a) |
|
|
|
|
250 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
260 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
|
|
270 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
280 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
|
|
290 |
Kapitāla vērtspapīri |
V pielikums. 2.67. daļa b) |
|
|
|
|
300 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
310 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
|
|
320 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
330 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
|
|
340 |
Ārvalstu valūtas un zelts |
V pielikums. 2.67. daļa c) |
|
|
|
|
350 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
360 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
|
|
370 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
380 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
|
|
390 |
Kredīti |
V pielikums. 2.67. daļa d) |
|
|
|
|
400 |
Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi |
|
|
|
|
|
410 |
Kredītriska starpības iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
420 |
Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi |
|
|
|
|
|
430 |
Citi |
|
|
|
|
|
440 |
Preces |
V pielikums. 2.67. daļa e) |
|
|
|
|
450 |
Citi |
V pielikums. 2.67. daļa f) |
|
|
|
|
460 |
NAUDAS PLŪSMAS RISKA IEROBEŽOŠANA |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 86. b) |
|
|
|
|
470 |
ĀRVALSTU OPERĀCIJĀS VEIKTO NETO IEGULDĪJUMU RISKA IEROBEŽOŠANA |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 86. c) |
|
|
|
|
480 |
PORTFEĻA PROCENTU LIKMJU RISKA PATIESĀS VĒRTĪBAS RISKA IEROBEŽOŠANA |
39. SGS 89.A, IE 1.–31. |
|
|
|
|
490 |
PORTFEĻA PROCENTU LIKMJU RISKA NAUDAS PLŪSMAS RISKA IEROBEŽOŠANA |
39. SGS IG F6. 1.–3. |
|
|
|
|
500 |
ATVASINĀTIE INSTRUMENTI – RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 9. |
|
|
|
|
510 |
tostarp: Ārpusbiržas – kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c), 2.75. daļa a) |
|
|
|
|
520 |
tostarp: Ārpusbiržas – citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d), 2.75. daļa b) |
|
|
|
|
530 |
tostarp: Ārpusbiržas – pārējie |
V pielikums. 2.75. daļa c) |
|
|
|
|
12. Izmaiņas atskaitījumos kredītu zaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājumam
|
Atsauces |
Sākuma bilance |
Palielinājumi saistībā ar summām, kas atliktas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem |
Samazinājumi saistībā ar summām, kas apvērstas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem |
Samazinājumi saistībā ar summām, kas saņemtas pret atskaitījumiem |
Pārvietojumi starp atskaitījumiem |
Citas korekcijas |
Beigu bilance |
Atgūtie līdzekļi, kas uzskaitīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
Vērtības korekcijas, kas uzskaitītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
V pielikums. 2.77. daļa |
V pielikums. 2.77. daļa |
V pielikums. 2.78. daļa |
|
|
|
|
V pielikums. 2.78. daļa |
|||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
|||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, individuāli aplēsti |
39. SGS 63.–70., AG 84.–92.; 7. SFPS 37. b); V pielikums. 2.36. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, kolektīvi aplēsti |
39. SGS 59., 64.; V pielikums. 2.37. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
Kolektīvi atskaitījumi finanšu aktīvu zaudējumiem, kas radušies, bet nav atzīti |
39. SGS 59., 64.; V pielikums. 2.38. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
530 |
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
13. Saņemtais nodrošinājums un garantijas
13.1. Aizdevumu un avansu sadalījums pa nodrošinājumiem un garantijām
|
Nodrošinājuma vai garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā |
||||||
Garantijas un nodrošinājums |
Atsauces |
Hipotekārie aizdevumi [Aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
Citi nodrošinātie aizdevumi |
Saņemtās finanšu garantijas |
|||
Mājokļi |
Komerciāls |
Nauda [emitētie parāda instrumenti] |
Pārējie |
||||
7. SFPS 36. b) |
V pielikums. 2.81. daļa a) |
V pielikums. 2.81. daļa a) |
V pielikums. 2.81. daļa b) |
V pielikums. 2.81. daļa b) |
V pielikums. 2.81. daļa c) |
||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
|||
010 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 2.81. daļa |
|
|
|
|
|
020 |
tostarp: Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
030 |
tostarp: Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
040 |
tostarp: Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
13.2. Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā]
|
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
|
010 |
|||
010 |
Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi |
7. SFPS 38. a) |
|
020 |
Pamatlīdzekļi |
7. SFPS 38. a) |
|
030 |
Ieguldījumu īpašums |
7. SFPS 38. a) |
|
040 |
Kapitāla vērtspapīru un parāda instrumenti |
7. SFPS 38. a) |
|
050 |
Citi |
7. SFPS 38. a) |
|
060 |
Kopā |
|
|
13.3. Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi]
|
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
|
010 |
|||
010 |
Piespiedu atsavināšana [materiālie aktīvi] |
7. SFPS 38. a); V pielikums. 2.84. daļa |
|
14. Patiesās vērtības hierarhija: pēc patiesās vērtības novērtētie finanšu instrumenti
|
Atsauces |
Patiesās vērtības hierarhija 13. SFPS 93. b) |
Patiesās vērtības izmaiņas attiecīgajā periodā V ĪTS. 2.86. daļa |
Uzkrātās patiesās vērtības izmaiņas pirms nodokļiem V ĪTS. 2.87. daļa |
||||||
1. līmenis |
2. līmenis |
3. līmenis |
2. līmenis |
3. līmenis |
1. līmenis |
2. līmenis |
3. līmenis |
|||
13. SFPS 76. |
13. SFPS 81. |
13. SFPS 86. |
13. SFPS 81. |
13. SFPS 86., 93. f) |
13. SFPS 76. |
13. SFPS 81. |
13. SFPS 86. |
|||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
|||
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
010 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14. |
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Atvasinātie instrumenti |
39. SGS 9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
7. SFPS 8. h) d); 39. SGS 9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums. 1.19. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības |
7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15. |
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Atvasinātie instrumenti |
39. SGS 9., AG 15. a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Īsās pozīcijas |
39. SGS AG 15. b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums. 1.19. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
15. Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības
|
Atsauces |
Pilnībā atzīti pārvestie finanšu aktīvi |
Pārvestie finanšu aktīvi, kas atzīti iestādes turpmākās iesaistīšanās apmērā |
Nesamaksātā pamatsumma par pārvestajiem finanšu aktīviem, kuru atzīšana pilnībā pārtraukta un uz kuriem iestāde saglabā apkalpošanas tiesības |
Summas, kuru atzīšana pārtraukta kapitāla prasības aprēķina vajadzībām |
||||||||
Pārvestie aktīvi |
Attiecīgās saistības V ĪTS. 2.89. daļa |
Nesamaksātā pamatsumma par sākotnējiem aktīviem |
Joprojām atzīto aktīvu uzskaites vērtība [turpmākā iesaistīšanās] |
Attiecīgo saistību uzskaites vērtība |
|||||||||
Uzskaites vērtība |
Tostarp: vērtspapīrošanas |
Tostarp: pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
Uzskaites vērtība |
Tostarp: vērtspapīrošanas |
Tostarp: pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
||||||||
7. SFPS 42.D e) |
7. SFPS 42.D e); KPR 4. panta 1., 61. punkts |
7. SFPS 42.D e); V pielikums. 2.91., 92. daļa |
7. SFPS 42.D e) |
7. SFPS 42.D e) |
7. SFPS 42.D e); V pielikums. 2.91., 92. daļa |
|
7. SFPS 42.D f) |
7. SFPS 42.D f); V pielikums. 2.89. daļa |
|
KPR 109. pants; V pielikums. 2.90. daļa |
|||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
|||
010 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
7. SFPS 8. d); 39. SGS 9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Aizdevumi un debitoru parādi |
7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi |
7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
16. Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums
16.1 Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem
|
Pārskata periods |
|||
|
Atsauces |
Ienākumi |
Izdevumi |
|
V pielikums. 2.95. daļa |
V pielikums. 2.95. daļa |
|||
010 |
020 |
|||
010 |
Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība |
SGS 39.9; V pielikums. 2.96. daļa |
|
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
030 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35 a) daļa |
|
|
040 |
Vispārējās valdības |
V pielikums 1.35 b) daļa |
|
|
050 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35 c) daļa |
|
|
060 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums 1.35 d) daļa |
|
|
070 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35 e) daļa; |
|
|
080 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
|
090 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35 a) daļa |
|
|
100 |
Vispārējās valdības |
V pielikums 1.35 b) daļa |
|
|
110 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35 c) daļa |
|
|
120 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums 1.35 d) daļa |
|
|
130 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35 e) daļa; |
|
|
140 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35 f) daļa |
|
|
150 |
Citi aktīvi |
V pielikums. 1.51. daļa |
|
|
160 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
|
|
170 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35 a) daļa |
|
|
180 |
Vispārējās valdības |
V pielikums 1.35 b) daļa |
|
|
190 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35 c) daļa |
|
|
200 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35 d) daļa |
|
|
210 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35 e) daļa; |
|
|
220 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35 f) daļa |
|
|
230 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa; |
|
|
240 |
Citas finanšu saistības |
V. pielikums. 1.32.-34. daļa |
|
|
250 |
Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks |
V pielikums. 2.95. daļa |
|
|
260 |
Citas saistības |
V pielikums. 2.10. daļa |
|
|
270 |
LĪDZDALĪBAS DAĻA |
SGS 18.35 b); SGS 1.97 |
|
|
16.2 Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem
|
Atsauces |
Pārskata periods |
|
010 |
|||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
SGS 32.11 |
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
030 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
040 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
|
050 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
060 |
Citas finanšu saistības |
V. pielikums. 1.32.-34. daļa |
|
070 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTAUCOT ATZĪT FINANŠU AKTĪVUS UN SAISTĪBAS, KAS NAV NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ, NETO |
SFPS 7.20 a) v)–vii); SGS 39.55 a) |
|
16.3 Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem
|
Atsauces |
Pārskata periods |
|
|
|||
010 |
|||
010 |
Atvasinātie instrumenti |
SGS 39.9 |
|
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
SGS 32.11 |
|
030 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
040 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
050 |
Īsās pozīcijas |
SGS 39 PN 15 b) |
|
060 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
|
070 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
080 |
Citas finanšu saistības |
V. pielikums. 1.32.-34. daļa |
|
090 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBAM, NETO |
SFPS 7.20. a) i) |
|
16.4. Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem
|
Atsauces |
Pārskata periods |
|
|
|||
010 |
|||
010 |
Procentu likmes instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
V pielikums. 2.99 a) daļa |
|
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
V pielikums. 2.99 b) daļa |
|
030 |
Ārvalstu valūtas tirdzniecība un atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar ārvalstu valūtas maiņu un zeltu |
V pielikums. 2.99 c) daļa |
|
040 |
Kredītriska instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
V pielikums. 2.99 d) daļa |
|
050 |
Atvasinātie instrumenti saistībā ar precēm |
V pielikums. 2.99 e) daļa |
|
060 |
Citi |
V pielikums. 2.99 f) daļa |
|
070 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBAM, NETO |
SFPS 7.20. a) i) |
|
16.5 Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem
|
Atsauces |
Pārskata periods |
Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā |
|
|
V pielikums. 2.100. daļa |
|||
010 |
020 |
|||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
SGS 32.11 |
|
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
030 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
|
040 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
|
|
050 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
060 |
Citas finanšu saistības |
V. pielikums. 1.32.-34. daļa |
|
|
070 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, KAS NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ, NETO |
SFPS 7.20. a) i) |
|
|
16.6 Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites
|
Atsauces |
Pārskata periods |
|
010 |
|||
010 |
Riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas [tostarp izņemšana] |
SFPS 24 a) i) |
|
020 |
Pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku |
SFPS 7.24. a) ii) |
|
030 |
Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no naudas plūsmas riska ierobežošanas |
SFPS 7.24 b) |
|
040 |
Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas |
SFPS 7.24 c) |
|
050 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITES, NETO |
SFPS 7.24. |
|
16.7 Finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi
|
Pārskata periods |
|
||||
|
Atsauces |
Papildinājumi V pielikums. 2.102. daļa |
Apvērses V pielikums. 2.102. daļa |
Kopā |
Uzkrātais vērtības samazinājums |
|
010 |
020 |
030 |
040 |
|||
010 |
Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
SFPS 7.20 e) |
|
|
|
|
020 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti iegādes vērtībā |
SFPS 7.20 e); SGS 39.66 |
|
|
|
|
030 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
SFPS 7.20 e); SGS 39.67-70 |
|
|
|
|
040 |
Aizdevumi un debitoru parādi |
SFPS 7.20 e); SGS 39.63-65 |
|
|
|
|
050 |
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
SFPS 7.20 e); SGS 39.63-65 |
|
|
|
|
060 |
Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
SGS 28.40-43 |
|
|
|
|
070 |
Meitasuzņēmumi |
SFPS A papildinājums |
|
|
|
|
080 |
Kopuzņēmumi |
SGS 28.3 |
|
|
|
|
090 |
Asociētie uzņēmumi |
SGS 28.3 |
|
|
|
|
100 |
Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem |
SGS 36.126 a), b) |
|
|
|
|
110 |
Pamatlīdzekļi |
SGS 16.73 e) v)–vi) |
|
|
|
|
120 |
Ieguldījumu īpašumi |
SGS 40.79 d) v) |
|
|
|
|
130 |
Nemateriālā vērtība |
SGS 36.10b; SGS 36.88-99, 124; SFPS 3, B papildinājums 67. d) v) |
|
|
|
|
140 |
Citi nemateriālie aktīvi |
SGS 38.118 e) iv) v) |
|
|
|
|
145 |
Citi |
SGS 36.126 a), b) |
|
|
|
|
150 |
KOPĀ |
|
|
|
|
|
160 |
Procentu ienākumi, kas uzkrāti par finanšu aktīviem, kuru vērtība ir samazinājusies |
SFPS 7.20 d); SGS 39. PN 93 |
|
|
|
|
17. Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Bilance
17.1. Aktīvi
|
Atsauces |
Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība] |
|
010 |
|||
010 |
Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi |
1. SGS 54. i) |
|
020 |
Skaidra nauda |
V pielikums. 2.1. daļa |
|
030 |
Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās |
V pielikums. 2.2. daļa |
|
040 |
Citi pieprasījuma noguldījumi |
V pielikums. 2.3. daļa |
|
050 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14. |
|
060 |
Atvasinātie instrumenti |
39. SGS 9. |
|
070 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
080 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
090 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
100 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9. |
|
110 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
120 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
130 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
140 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
7. SFPS 8. d); 39. SGS 9. |
|
150 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
160 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
170 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
180 |
Aizdevumi un debitoru parādi |
7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26.; V pielikums. 1.16. daļa |
|
190 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
200 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
210 |
Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi |
7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26. |
|
220 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
230 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
240 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 9. |
|
250 |
Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa nodrošinājumā pret procentu likmju risku |
39. SGS 89.A a) |
|
260 |
Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
1. SGS 54. e); V pielikums. 2.4. daļa |
|
270 |
Aktīvi saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem |
4. SFPS. IG20. b)–c); V pielikums. 2.105. daļa |
|
280 |
Materiālie aktīvi |
|
|
290 |
Nemateriālie aktīvi |
1. SGS 54. c); KPR 4. panta 1., 115. punkts |
|
300 |
Nemateriālā vērtība |
3. SFPS B67. d); KPR 4. panta 1., 113. punkts |
|
310 |
Citi nemateriālie aktīvi |
38. SGS 8., 118. |
|
320 |
Nodokļa aktīvi |
1. SGS 54. n–o) |
|
330 |
Pārskata perioda nodokļa aktīvi |
1. SGS 54. n); 12. SGS 5. |
|
340 |
Atliktā nodokļa aktīvi |
1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1., 106. punkts |
|
350 |
Citi aktīvi |
V pielikums. 2.5. daļa |
|
360 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
1. SGS 54. j); 5. SFPS 38., V pielikums. 2.6. daļa |
|
370 |
KOPĀ AKTĪVI |
1. SGS 9. a), IG 6. |
|
17.2. Ārpusbilances riska darījumi: Sniegtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības
|
Atsauces |
Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība] |
|
010 |
|||
010 |
Sniegtās aizdevumu saistības |
39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 57. daļa |
|
020 |
Sniegtās finanšu garantijas |
39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa |
|
030 |
Citas sniegtās saistības |
KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa |
|
040 |
ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI |
|
|
17.3. Saistības un pašu kapitāls
|
Atsauces |
Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība] |
|
010 |
|||
010 |
Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības |
7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15. |
|
020 |
Atvasinātie instrumenti |
39. SGS 9., AG 15. a) |
|
030 |
Īsās pozīcijas |
39. SGS 9., AG 15. b) |
|
040 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa, V pielikums. 1.30. daļa |
|
050 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
060 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
|
070 |
Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9. |
|
080 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
090 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
100 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
|
110 |
Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā |
7. SFPS 8. f); 39. SGS 47. |
|
120 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
130 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
140 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
|
150 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums. 1.23. daļa |
|
160 |
Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa nodrošinājumā pret procentu likmju risku |
39. SGS 89.A b) |
|
170 |
Saistības saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem |
4. SFPS. IG20. a); V pielikums. 2.106. daļa |
|
180 |
Uzkrājumi |
37. SGS 10.; 1. SGS 54. l) |
|
190 |
Nodokļu saistības |
1. SGS 54. n–o) |
|
200 |
Pārskata perioda nodokļa saistības |
1. SGS 54. n); 12. SGS 5. |
|
210 |
Atliktā nodokļa saistības |
1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1., 108. punkts |
|
220 |
Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma |
32. SGS IE 33; 2. SFPIK; V pielikums. 2.9. daļa |
|
230 |
Citas saistības |
V pielikums. 2.10. daļa |
|
240 |
Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
1. SGS 54. p); 5. SFPS 38., V pielikums. 2.11. daļa |
|
250 |
SAISTĪBAS |
1. SGS 9. b); IG 6. |
|
260 |
Kapitāls |
1. SGS 54. r), BPD 22. pants |
|
270 |
Akciju emisijas uzcenojums |
1. SGS 78. e); KPR 4. panta 1., 124. punkts |
|
280 |
Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls |
V pielikums. 2.15.–16. daļa |
|
290 |
Citi kapitāla vērtspapīri |
2. SFPS 10.; V pielikums. 2.17. daļa |
|
300 |
Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi |
KPR 4. panta 1., 100. punkts |
|
310 |
Nesadalītā peļņa |
KPR 4. panta 1., 123. punkts |
|
320 |
Pārvērtēšanas rezerves |
1. SFPS 30., D5.–D8. |
|
330 |
Citas rezerves |
1. SGS 54.; 1. SGS 78. e) |
|
340 |
(–) Pašu akcijas |
1. SGS 79. a) vi); 32. SGS 33.–34., AG 14, AG 36; V pielikums. 2.20. daļa |
|
350 |
Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
27. SGS 28.; 1. SGS 83. a) ii); |
|
360 |
(–) Starpperioda dividendes |
32. SGS 35. |
|
370 |
Mazākuma līdzdalība [nekontrolējoša līdzdalība] |
27. SGS 4.; 1. SGS 54. q); 27. SGS 27. |
|
380 |
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS |
1. SGS 9. c), IG 6. |
|
390 |
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN KOPĀ SAISTĪBAS |
1. SGS. IG6. |
|
18. Informācija par ienākumus nesošiem un nenesošiem riska darījumiem
|
Atsauces |
Bruto uzskaites vērtība |
Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi |
Saņemtais nodrošinājums un saņemtās finanšu garantijas |
|||||||||||||||||||
|
Ienākumus nesoši |
Ienākumus nenesoši |
|
par ienākumus nesošiem riska darījumiem |
par ienākumus nenesošiem riska darījumiem |
||||||||||||||||||
|
Termiņš nav kavēts vai kavēts < = 30 dienas |
Termiņš kavēts > 30 dienas <= 60 dienas |
Termiņš kavēts > 60 dienas <= 90 dienas |
|
Maz ticams, ka samaksās, kam termiņš nav kavēts vai kavēts < = 90 dienas |
Termiņš kavēts > 90 dienas <= 180 dienas |
Termiņš kavēts > 180 dienas <= 1 gads |
Termiņš kavēts > 1 gads |
Tostarp: saistību neizpilde |
Tostarp: samazināta vērtība |
|
Maz ticams, ka samaksās, kam termiņš nav kavēts vai kavēts < = 90 dienas |
Termiņš kavēts > 90 dienas <= 180 dienas |
Termiņš kavēts > 180 dienas <= 1 gads |
Termiņš kavēts > 1 gads |
Nodrošinājums, kas saņemts par ienākumus nenesošiem riska darījumiem |
Finanšu garantijas, kas saņemtas par ienākumus nenesošiem riska darījumiem |
||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
|||
V pielikums. 2. daļa 45., 109., 145.–162. |
V pielikums. 2. daļa 145.–162. |
V pielikums. 2. daļa 158 |
V pielikums. 2. daļa 158 |
V pielikums. 2. daļa 158 |
V pielikums. 2. daļa 145.–162. |
V pielikums. 2. daļa 159 |
V pielikums. 2. daļa 159 |
V pielikums. 2. daļa 159 |
V pielikums. 2. daļa 159 |
KPR 178. pants; V pielikums. 2.61. daļa |
39. SGS. 58.–70. |
V pielikums. 2. daļa 46 |
V pielikums. 2. daļa 161 |
V pielikums. 2. daļa 161 |
V pielikums. 2. daļa 159., 161. |
V pielikums. 2. daļa 159., 161. |
V pielikums. 2. daļa 159., 161. |
V pielikums. 2. daļa 159., 161. |
V pielikums. 2. daļa 162 |
V pielikums. 2. daļa 162 |
|||
010 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Tostarp: Mazie un vidējie uzņēmumi |
MVU 1. panta 2. a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Tostarp: Komerciālais nekustamais īpašums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Tostarp: Hipotekārie kredīti mājokļa iegādei |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Tostarp: Patēriņa kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
AMORTIZĒTAJĀ IEGĀDES VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI |
V pielikums. I daļa. 13. d) e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti (HFT) |
V pielikums. I daļa. 13. b) c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
PARĀDA INSTRUMENTI, kas nav HFT |
V pielikums. I daļa. 13. b) c) d) e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
Sniegtās aizdevumu saistības |
39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56.–57. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
350 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
360 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
370 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
380 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
390 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
400 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
410 |
Sniegtās finanšu garantijas |
39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
420 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
430 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
440 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
450 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
460 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
470 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
480 |
Citas sniegtās saistības |
KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
490 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
500 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
510 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
520 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
530 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
540 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
550 |
ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI |
V pielikums. 2.55. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
19. Informācija par iecietības riska darījumiem
|
Atsauces |
Bruto uzskaites vērtība riska darījumiem ar iecietības pasākumiem |
Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā |
Saņemtais nodrošinājums un saņemtās finanšu garantijas |
||||||||||||||||
|
Ienākumus nesoši riska darījumi ar iecietības pasākumiem |
Ienākumus nenesoši riska darījumi ar iecietības pasākumiem |
|
par ienākumus nesošiem riska darījumiem ar iecietības pasākumiem |
par ienākumus nenesošiem riska darījumiem ar iecietības pasākumiem |
|||||||||||||||
|
Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos |
Refinansēšana |
tostarp: Ienākumus nesoši iecietības riska darījumi pārbaudes laikā |
|
Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos |
Refinansēšana |
tostarp: Saistību neizpilde |
tostarp: Samazināta vērtība |
tostarp: Iecietība pret ienākumus nenesošiem riska darījumiem |
|
Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos |
Refinansēšana |
Nodrošinājums, kas saņemts par riska darījumiem ar iecietības pasākumiem |
Finanšu garantijas, kas saņemtas par riska darījumiem ar iecietības pasākumiem |
||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
|||
V pielikums. 2. daļa 45., 109., 163.–182. |
V pielikums. 2. daļa 145.–162. |
V pielikums. 2. daļa 164. a), 177., 178., 182. |
V pielikums. 2. daļa 164. b), 177., 178., 181., 182. |
V pielikums. 2. daļa 176. b), 177., 180. |
V pielikums. 2. daļa 145.–162. |
V pielikums. 2. daļa 164. a), 179.–180., 182. |
V pielikums. 2. daļa 164. b), 179.–182. |
KPR 178. pants; V pielikums. 2.61. daļa |
39. SGS. 58.–70. |
V pielikums. 2. daļa 172. a), 157. |
V pielikums. 2. daļa 46., 183. |
V pielikums. 2. daļa 145.–183. |
V pielikums. 2. daļa 145.-183. |
V pielikums. 2. daļa 164. a), 179.–180., 182., 183. |
V pielikums. 2. daļa 164. b), 179.–183. |
V pielikums. 2. daļa 162 |
V pielikums. 2. daļa 162 |
|||
010 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Tostarp: Mazie un vidējie uzņēmumi |
MVU 1. panta 2. a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Tostarp: Komerciālais nekustamais īpašums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Tostarp: Hipotekārie kredīti mājokļa iegādei |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Tostarp: Patēriņa kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
AMORTIZĒTAJĀ IEGĀDES VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI |
V pielikums. I daļa. 13. d) e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti (HFT) |
V pielikums. I daļa. 13. b) c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
PARĀDA INSTRUMENTI, kas nav HFT |
V pielikums. I daļa. 13. b) c) d) e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
Sniegtās aizdevumu saistības |
39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56.–57. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
20. Ģeogrāfiskais sadalījums
20.1 Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām
|
Atsauces |
Bilances vērtība |
||
Darbības attiecīgajā valstī |
Darbības ārpus attiecīgās valsts |
|||
V pielikums. 2.107. daļa |
V pielikums. 2.107. daļa |
|||
010 |
020 |
|||
010 |
Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi |
SGS 1.54 i) |
|
|
020 |
Skaidra nauda |
V pielikums. 2.1.daļa |
|
|
030 |
Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās |
V pielikums. 2.2. daļa |
|
|
040 |
Citi pieprasījuma noguldījumi |
V pielikums. 2.3. daļa |
|
|
050 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
SFPS 7.8. a) ii); SGS 39.9, PN 14 |
|
|
060 |
Atvasinātie instrumenti |
SGS 39.9 |
|
|
070 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
SGS 32.11 |
|
|
080 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
090 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
100 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
SFPS 7.8. a) i); SGS 39.9 |
|
|
110 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
SGS 32.11 |
|
|
120 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
130 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
140 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
SFPS 7.8 d); SGS 39.9 |
|
|
150 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
SGS 32.11 |
|
|
160 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
170 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
180 |
Aizdevumi un debitoru parādi |
SFPS 7.8 c); SGS 39.9, PN 16, PN 26; V pielikums. 1.16. daļa |
|
|
190 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
200 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
210 |
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
SFPS 7.8 b); SGS 39.9., PN 16, PN 26 |
|
|
220 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
230 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
240 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
SFPS 7.22 b); SGS 39.9 |
|
|
250 |
Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas procentu likmes riska apdrošināšanas portfelī |
SGS 39.89A a) |
|
|
260 |
Materiālie aktīvi |
|
|
|
270 |
Nemateriālie aktīvi |
SGS 1.54 c); KPR 4. panta 1., 115. punkts |
|
|
280 |
Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
SGS 1.54 e); V pielikums. 2.4. daļa |
|
|
290 |
Nodokļa aktīvi |
SGS 1.54 n)–o) |
|
|
300 |
Citi aktīvi |
V pielikums. 2.5. daļa |
|
|
310 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
SGS 1.54 j); SFPS 5.38 |
|
|
320 |
AKTĪVI |
SGS 1.9 a), ĪN 6 |
|
|
21. Materiālie un nemateriālie aktīvi: aktīvi, ko izmanto operatīvajā nomā
|
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
|
V pielikums. 2.110.–111. daļa |
|||
010 |
|||
010 |
Pamatlīdzekļi |
16. SGS 6.; 1. SGS 54. a) |
|
020 |
Pārvērtēšanas modelis |
17. SGS 49.; 16. SGS 31., 73. a) d) |
|
030 |
Izmaksu modelis |
17. SGS 49.; 16. SGS 30., 73. a) d) |
|
040 |
Ieguldījumu īpašums |
40. SGS. IN5.; 1. SGS 54. b); |
|
050 |
Patiesās vērtības modelis |
17. SGS 49.; 40. SGS 33.–55., 76. |
|
060 |
Izmaksu modelis |
17. SGS 49.; 40. SGS 56., 79. c) |
|
070 |
Citi nemateriālie aktīvi |
38. SGS 8., 118. |
|
080 |
Pārvērtēšanas modelis |
17. SGS 49.; 38. SGS 75.–87., 124. a) ii) |
|
090 |
Izmaksu modelis |
17. SGS 49.; 38. SGS 74. |
|
22. Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas
22.1. Maksu un komisijas naudas ienākumi un izdevumi dalījumā pa darbībām
|
Atsauces 7. SFPS 20. c) |
Pārskata periods |
|
010 |
|||
010 |
Maksu un komisijas naudas ienākumi |
V pielikums. 2.113.–115. daļa |
|
020 |
Vērtspapīri |
|
|
030 |
Emisijas |
V pielikums. 2.116. daļa a) |
|
040 |
Pārveduma rīkojumi |
V pielikums. 2.116. daļa b) |
|
050 |
Citi |
V pielikums. 2.116. daļa c) |
|
060 |
Tīrvērte un norēķini |
V pielikums. 2.116. daļa d) |
|
070 |
Aktīvu pārvaldība |
V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa a) |
|
080 |
Turētājbankas pakalpojumi [pa klientu veidiem] |
V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa b) |
|
090 |
Kolektīvi ieguldījumi |
|
|
100 |
Citi |
|
|
110 |
Galvenie administratīvie pakalpojumi kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem |
V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa c) |
|
120 |
Fiduciārie darījumi |
V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa d) |
|
130 |
Maksājumu pakalpojumi |
V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa e) |
|
140 |
Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi [pa produktu veidiem] |
V pielikums. 2.117. daļa f) |
|
150 |
Kolektīvi ieguldījumi |
|
|
160 |
Apdrošināšanas produkti |
|
|
170 |
Citi |
|
|
180 |
Strukturētais finansējums |
V pielikums. 2.116. daļa f) |
|
190 |
Vērtspapīrošanas darbību apkalpošana |
V pielikums. 2.116. daļa g) |
|
200 |
Sniegtās aizdevumu saistības |
39. SGS 47. d) ii); V pielikums. 2.116. daļa h) |
|
210 |
Sniegtās finanšu garantijas |
39. SGS 47. c) ii); V pielikums. 2.116. daļa h) |
|
220 |
Citi |
V pielikums. 2.116. daļa j) |
|
230 |
(Maksu un komisijas naudas izdevumi) |
V pielikums. 2.113.–115. daļa |
|
240 |
(Tīrvērte un norēķini) |
V pielikums. 2.116. daļa d) |
|
250 |
(Turētājbankas pakalpojumi) |
V pielikums. 2.117. daļa b) |
|
260 |
(Vērtspapīrošanas darbību apkalpošana) |
V pielikums. 2.116. daļa g) |
|
270 |
(Saņemtās aizdevumu saistības) |
V pielikums. 2.116. daļa i) |
|
280 |
(Saņemtās finanšu garantijas) |
V pielikums. 2.116. daļa i) |
|
290 |
(Cits) |
V pielikums. 2.116. daļa j) |
|
22.2. Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi
|
Atsauces |
Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistīto aktīvu vērtība |
|
V pielikums. 2.117. daļa g) |
|||
010 |
|||
010 |
Aktīvu pārvaldība [pa klientu veidiem] |
V pielikums. 2.117. daļa a) |
|
020 |
Kolektīvi ieguldījumi |
|
|
030 |
Pensiju fondi |
|
|
040 |
Klientu portfeļi, kurus pārvalda diskrecionāri |
|
|
050 |
Citi ieguldījumu instrumenti |
|
|
060 |
Turētājbankas aktīvi [pa klientu veidiem] |
V pielikums. 2.117. daļa b) |
|
070 |
Kolektīvi ieguldījumi |
|
|
080 |
Citi |
|
|
090 |
Tostarp: uzticēti citām sabiedrībām |
|
|
100 |
Galvenie administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem |
V pielikums. 2.117. daļa c) |
|
110 |
Fiduciārie darījumi |
V pielikums. 2.117. daļa d) |
|
120 |
Maksājumu pakalpojumi |
V pielikums. 2.117. daļa e) |
|
130 |
Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi [pa produktu veidiem] |
V pielikums. 2.117. daļa f) |
|
140 |
Kolektīvi ieguldījumi |
|
|
150 |
Apdrošināšanas produkti |
|
|
160 |
Citi |
|
|
30. Ārpusbilances darbības: Līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās
30.1. Līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās
|
Atsauces |
Bilancē atzīto finanšu aktīvu uzskaites vērtība |
Tostarp: izmantotais likviditātes atbalsts |
Izmantotā likviditātes atbalsta patiesā vērtība |
Bilancē atzīto finanšu saistību uzskaites vērtība |
Ārpusbilances posteņu nominālā summa pārskatus sniedzošai iestādei |
Tostarp: Sniegto aizdevuma saistību nominālā summa |
Pārskatus sniedzošās iestādes zaudējumi pārskata periodā |
|
12. SFPS 29. a) |
12. SFPS 29. a); V pielikums. 2.118. daļa |
|
12. SFPS 29. a) |
12. SFPS B26. e) |
|
12. SFPS B26. b) |
|||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
|||
010 |
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
30.2. Līdzdalības nekonsolidētās strukturētās sabiedrībās sadalījums pa darbības veidiem
Pa darbības veidiem |
Atsauces |
Vērtspapīrošana, izmantojot īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības |
Aktīvu pārvaldība |
Citas darbības |
|
KPR 4. panta 1., 66. punkts |
V pielikums. 2.117. daļa a) |
||||
Uzskaites vērtība |
|||||
12. SFPS 28., B6. a) |
010 |
020 |
030 |
||
010 |
Atlasīti finanšu aktīvi, kas atzīti pārskatus sniedzošās iestādes bilancē |
12. SFPS 29. a), b) |
|
|
|
021 |
tostarp: ienākumus nenesoši |
V pielikums. 2. daļa 145.–162. |
|
|
|
030 |
Atvasinātie instrumenti |
39. SGS 9. |
|
|
|
040 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
|
050 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
060 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
070 |
Atlasīts pašu kapitāls un finanšu saistības, kas atzītas pārskatus sniedzošās iestādes bilancē |
12. SFPS 29. a), b) |
|
|
|
080 |
Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 4. |
|
|
|
090 |
Atvasinātie instrumenti |
39. SGS 9., AG 15. a) |
|
|
|
100 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
|
|
110 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
|
|
Nominālā summa |
||||
120 |
Ārpusbilances posteņi pārskatus sniedzošai iestādei |
12. SFPS B26. e) |
|
|
|
131 |
tostarp: ienākumus nenesoši |
V pielikums. 2. daļa 145.–162. |
|
|
|
31. Saistītās personas
31.1. Saistītās personas: kreditoru un debitoru parādi
|
Atsauces |
Nesamaksāti atlikumi |
|||||
Mātesuzņēmums un sabiedrības ar kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi |
Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības |
Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi |
Iestādes vai tā mātesuzņēmuma galvenā vadība |
Citas saistītās personas |
|||
24. SGS 19. a), b) |
24. SGS 19. c); V pielikums. 2.120. daļa |
24. SGS 19. d), e); V pielikums. 2.120. daļa |
24. SGS 19. f) |
24. SGS 19. g) |
|||
V pielikums. 2.120. daļa |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
||
010 |
Atlasīti finanšu aktīvi |
24. SGS 18. b) |
|
|
|
|
|
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
030 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
040 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
050 |
tostarp: Samazinātas vērtības finanšu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
060 |
Atlasītas finanšu saistības |
24. SGS 18. b) |
|
|
|
|
|
070 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
|
|
|
|
080 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
|
|
|
090 |
Sniegto aizdevumu saistību, finanšu garantiju un citu saistību nominālā summa |
24. SGS 18. b); V pielikums. 2.62. daļa |
|
|
|
|
|
100 |
tostarp: saistību neizpilde |
24. SGS 18. b); V pielikums. 2.61. daļa |
|
|
|
|
|
110 |
Saņemtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības |
24. SGS 18. b); V pielikums. 2.63., 121. daļa |
|
|
|
|
|
120 |
Atvasināto instrumentu nosacītā summa |
V pielikums. 2.70.–71. daļa |
|
|
|
|
|
130 |
Atskaitījumi un uzkrājumi samazinātas vērtības parāda instrumentiem, neizpildītām garantijām un neizpildītām saistībām [Aizstāt ar “Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi ienākumus nenesošiem riska darījumiem”, kad pārskatu sniegšana par ienākumus nenesošiem riska darījumiem būtu galīga] |
24. SGS 18. c) |
|
|
|
|
|
31.2. Saistītās personas: ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi
|
Atsauces |
Pārskata periods |
|||||
Mātesuzņēmums un sabiedrības ar kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi |
Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības |
Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi |
Iestādes vai tā mātesuzņēmuma galvenā vadība |
Citas saistītās personas |
|||
24. SGS 19. a), b) |
24. SGS 19. c) |
24. SGS 19. d), e) |
24. SGS 19. f) |
24. SGS 19. g) |
|||
V pielikums. 2.120. daļa |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
||
010 |
Procentu ienākumi |
24. SGS 18. a); 18. SGS 35. b) iii); V pielikums. 2.21. daļa |
|
|
|
|
|
020 |
Procentu izdevumi |
24. SGS 18. a); 1. SGS 97.; V pielikums. 2.21. daļa |
|
|
|
|
|
030 |
Dividenžu ienākumi |
24. SGS 18. a); 18. SGS 35. b) v); V pielikums. 2.28. daļa |
|
|
|
|
|
040 |
Maksu un komisijas naudas ienākumi |
24. SGS 18. a); 7. SFPS 20. c) |
|
|
|
|
|
050 |
Maksu un komisijas naudas izdevumi |
24. SGS 18. a); 7. SFPS 20. c) |
|
|
|
|
|
060 |
Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
24. SGS 18. a) |
|
|
|
|
|
070 |
Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus |
24. SGS 18. a); V pielikums. 2.122. daļa |
|
|
|
|
|
080 |
Vērtības samazinājuma un uzkrājumu samazinātas vērtības parāda instrumentiem, neizpildītām garantijām un neizpildītām saistībām palielinājums vai (–) samazinājums perioda laikā |
24. SGS 18. d) |
|
|
|
|
|
40. Grupas struktūra
40.1. Grupas struktūra: “sabiedrība pēc sabiedrības”
LEI kods |
Sabiedrības kods |
Sabiedrības nosaukums |
Iekļaušanas datums |
Akciju kapitāls |
Ieguldījumu saņēmēja pašu kapitāls |
Ieguldījumu saņēmēja aktīvu kopsumma |
Ieguldījumu saņēmēja peļņa vai (–) zaudējumi |
Ieguldījumu saņēmēja rezidence |
Ieguldījumu saņēmēja sektors |
NACE kods |
Uzkrātā pašu kapitāla daļa [%] |
Balsstiesības [%] |
Grupas struktūra [attiecība] |
Grāmatvedībā piemērotā procedūra [grāmatvedības grupa] |
Grāmatvedībā piemērotā procedūra [KPR grupa] |
Uzskaites vērtība |
Iegādes izmaksas |
Ar ieguldījumu saņēmēju saistītā nemateriālā vērtība |
To ieguldījumu patiesā vērtība, kuriem ir publicētas cenu kotācijas |
V pielikums. 2.123., 124. daļa a) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa b) |
12. SFPS 12. a), 21. a) i); V pielikums. 2.123., 124. daļa c) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa d) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa e) |
12. SFPS B12. b); V pielikums. 2.123., 124. daļa f) |
12. SFPS B12. b); V pielikums. 2.123., 124. daļa f) |
12. SFPS B12. b); V pielikums. 2.123., 124. daļa f) |
12. SFPS 12. b), 21. a) iii); V pielikums. 2.123., 124. daļa g) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa h) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa i) |
12. SFPS 21. iv); V pielikums. 2.123., 124. daļa j) |
12. SFPS 21. iv); V pielikums. 2.123., 124. daļa k) |
12. SFPS 10. a) i); V pielikums. 2.123., 124. daļa l) |
12. SFPS 21. b); V pielikums. 2.123., 124. daļa m) |
KPR 18. pants; V pielikums. 2.123., 124. daļa n) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa o) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa p) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa q) |
12. SFPS 21. b) iii); V pielikums. 2.123., 124. daļa r) |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
095 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
40.2. Grupas struktūra: “instruments pēc instrumenta”
Vērtspapīru kods |
Sabiedrības kods |
Pārvaldītājsabiedrības LEI kods |
Pārvaldītājsabiedrības kods |
Pārvaldītājsabiedrības nosaukums |
Uzkrātā pašu kapitāla daļa (%) |
Uzskaites vērtība |
Iegādes izmaksas |
V pielikums. 2.125. daļa a) |
V pielikums. 2.124. daļa b), 125. daļa c) |
|
V pielikums. 2.125. daļa b) |
|
V pielikums. 2.124. daļa j), 125. daļa c) |
V pielikums. 2.124. daļa o), 125. daļa c) |
V pielikums. 2.124. daļa p), 125. daļa c) |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
|
|
|
|
|
|
|
|
41. Patiesā vērtība
41.1. Patiesās vērtības hierarhija: amortizētajā iegādes vērtībā novērtētie finanšu instrumenti
AKTĪVI |
Atsauces |
Patiesā vērtība |
Patiesās vērtības hierarhija 13. SFPS 93. b), BC216. |
|||
7. SFPS 25.–26. |
1. līmenis 13. SFPS 76. |
2. līmenis 13. SFPS 81. |
3. līmenis 13. SFPS 86. |
|||
010 |
020 |
030 |
040 |
|||
010 |
Aizdevumi un debitoru parādi |
7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26. |
|
|
|
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
030 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
040 |
Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi |
7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26. |
|
|
|
|
050 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
060 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
070 |
Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā |
7. SFPS 8. f); 39. SGS 47. |
|
|
|
|
080 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
|
|
|
090 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
|
|
100 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
|
|
|
|
41.2. Iespējas novērtēt pēc patiesās vērtības izmantošana
|
Finanšu instrumenti, novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
||
Uzskaites neatbilstības |
Novērtēšana patiesajā vērtībā |
Kombinētie līgumi |
|||
7. SFPS. B5. a) |
39. SGS 9.b i) |
39. SGS 9.b ii) |
39. SGS 11.A–12. |
||
AKTĪVI |
010 |
020 |
030 |
||
010 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9. |
|
|
|
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
32. SGS 11. |
|
|
|
030 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
040 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
050 |
Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9. |
|
|
|
060 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
|
|
070 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
|
080 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
|
|
|
41.3. Kombinētie finanšu instrumenti, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā
|
Pārējie atdalāmie kombinētie līgumi [nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā] |
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
FINANŠU AKTĪVI |
010 |
||
010 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
39. SGS 9.; V pielikums. 2.129. daļa |
|
020 |
Pārdošanai pieejamie [galvenie līgumi] |
39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa |
|
030 |
Aizdevumi un debitoru parādi [galvenie līgumi] |
39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa |
|
040 |
Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi [galvenie līgumi] |
39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa |
|
FINANŠU SAISTĪBAS |
|
|
|
050 |
Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības |
39. SGS 9.; V pielikums. 2.129. daļa |
|
060 |
Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā [galvenie līgumi] |
39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa |
|
42. Materiālie un nemateriālie aktīvi: uzskaites vērtība dalījumā pa novērtējuma metodēm
|
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
|
010 |
|||
010 |
Pamatlīdzekļi |
16. SGS 6.; 16. SGS 29.; 1. SGS 54. a) |
|
020 |
Pārvērtēšanas modelis |
16. SGS 31., 73. a), d) |
|
030 |
Izmaksu modelis |
16. SGS 30., 73. a), d) |
|
040 |
Ieguldījumu īpašums |
40. SGS 5., 30.; 1. SGS 54. b); |
|
050 |
Patiesās vērtības modelis |
40. SGS 33.–55., 76. |
|
060 |
Izmaksu modelis |
40. SGS 56., 79. c) |
|
070 |
Citi nemateriālie aktīvi |
38. SGS 8., 118., 122.; V pielikums. 2.132. daļa |
|
080 |
Pārvērtēšanas modelis |
38. SGS 75.–87., 124. a) ii) |
|
090 |
Izmaksu modelis |
38. SGS 74. |
|
43. Uzkrājumi
|
Atsauces |
Uzskaites vērtība |
|||||||
Pensijas un citas pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistības |
Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti |
Pārstrukturēšana |
Aizsākti juridiski jautājumi un nodokļu tiesvedība |
Sniegtās saistības un garantijas |
Citi uzkrājumi |
Kopā |
|||
19. SGS 63.; 1. SGS 78. d); V pielikums. 2.7. daļa |
19. SGS 153.; 1. SGS 78. d); V pielikums. 2.8. daļa |
37. SGS 70.–83. |
37. SGS C.6.–10. papildinājums |
37. SGS C.9. papildinājums; 39. SGS 2. h), 47. c) d), BC 15., AG 4. |
37. SGS 14. |
|
|||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
|||
010 |
Sākuma bilance [uzskaites vērtība perioda sākumā] |
37. SGS 84. a) |
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Papildinājumi, tostarp esošo uzkrājumu palielinājumi |
37. SGS 84. b) |
|
|
|
|
|
|
|
030 |
(–) Izmantotās summas |
37. SGS 84. c) |
|
|
|
|
|
|
|
040 |
(–) Attiecīgajā periodā apvērstās neizmantotās summas |
37. SGS 84. d) |
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Diskontētās summas palielinājums [laika gaitā] un diskonta likmes jebkuru izmaiņu ietekme |
37. SGS 84. e) |
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Citas izmaiņas |
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Beigu bilance [uzskaites vērtība perioda beigās] |
37. SGS 84. a) |
|
|
|
|
|
|
|
44. Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti
44.1. Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti
|
Atsauces |
Summa |
|
010 |
|||
010 |
Definētu pabalstu plāna aktīvu patiesā vērtība |
19. SGS 140. a), i), 142. |
|
020 |
Tostarp: Iestādes emitēti finanšu instrumenti |
19. SGS 143. |
|
030 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
19. SGS 142. b) |
|
040 |
Parāda instrumenti |
19. SGS 142. c) |
|
050 |
Nekustamais īpašums |
19. SGS 142. d) |
|
060 |
Citi definētu pabalstu plāna aktīvi |
|
|
070 |
Definētu pabalstu saistību pašreizējā vērtība |
19. SGS 140. a) ii) |
|
080 |
Aktīvu griestu ietekme |
19. SGS 140. a) iii) |
|
090 |
Definētu pabalstu neto aktīvi [uzskaites vērtība] |
19. SGS 63.; V pielikums. 2.136. daļa |
|
100 |
Uzkrājumi pensijām un citām pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistībām [uzskaites vērtība] |
19. SGS 63., 1. SGS 78. d); V pielikums. 2.7. daļa |
|
110 |
Izziņas postenis: Par aktīviem atzīto atlīdzības tiesību patiesā vērtība |
19. SGS 140. b) |
|
44.2. Izmaiņas definētu pabalstu saistībās
|
Atsauces |
Definētu pabalstu saistības |
|
010 |
|||
010 |
Sākuma bilance [pašreizējā vērtība] |
19. SGS 140. a) ii) |
|
020 |
Kārtējās izdienas izmaksas |
19. SGS 141. a) |
|
030 |
Procentu izmaksas |
19. SGS 141. b) |
|
040 |
Veiktās iemaksas |
19. SGS 141. f) |
|
050 |
Aktuārā (–) peļņa vai zaudējumi no demogrāfisko pieņēmumu izmaiņām |
19. SGS 141. c) ii) |
|
060 |
Aktuārā (–) peļņa vai zaudējumi no finansiālo pieņēmumu izmaiņām |
19. SGS 141. c) iii) |
|
070 |
Ārvalstu valūtas maiņas palielinājums vai (–) samazinājums |
19. SGS 141. e) |
|
080 |
Izmaksātie pabalsti |
19. SGS 141. g) |
|
090 |
Iepriekšējās izdienas izmaksas, tostarp peļņa un zaudējumi, kas izriet no norēķina |
19. SGS 141. d) |
|
100 |
Palielinājums vai (–) samazinājums uzņēmumu apvienošanas un atsavināšanas rezultātā |
19. SGS 141. h) |
|
110 |
Citi palielinājumi vai (–) samazinājumi |
|
|
120 |
Beigu bilance [pašreizējā vērtība] |
19. SGS 140. a) ii); V pielikums. 2.138. daļa |
|
44.3. Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem]
|
Atsauces |
Pārskata periods |
|
010 |
|||
010 |
Pensiju un līdzīgi izdevumi |
V pielikums. 2.139. daļa a) |
|
020 |
Uz akcijām balstīti maksājumi |
2. SFPS 44.; V pielikums. 2.139. daļa b) |
|
45. Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums
45.1. Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa uzskaites portfeļiem
|
Atsauces |
Pārskata periods |
Patiesās vērtības izmaiņas kredītriska rezultātā |
|
010 |
020 |
|||
010 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a) |
|
|
020 |
Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a) |
|
|
030 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ |
7. SFPS 20. a) i) |
|
|
45.2. Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai
|
Atsauces |
Pārskata periods |
|
010 |
|||
020 |
Ieguldījumu īpašums |
40. SGS 69.; 1. SGS 34. a), 98. d) |
|
030 |
Nemateriālie aktīvi |
38. SGS. 113.–115.A; 1. SGS 34. a) |
|
040 |
Citi aktīvi |
1. SGS 34. a) |
|
050 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTRAUCOT ATZĪT NEFINANŠU AKTĪVUS |
1. SGS 34. |
|
45.3. Citi darbības ienākumi un izdevumi
|
Atsauces |
Ienākumi |
Izdevumi |
|
010 |
020 |
|||
010 |
Tādu materiālo aktīvu patiesās vērtības izmaiņas, ko novērtē, izmantojot patiesās vērtības modeli |
40. SGS 76. d); V pielikums. 2.141. daļa |
|
|
020 |
Ieguldījumu īpašums |
40. SGS 75. f); V pielikums. 2.141. daļa |
|
|
030 |
Operatīvā noma, kas nav ieguldījumu īpašums |
17. SGS 50., 51., 56. b); V pielikums. 2.142. daļa |
|
|
040 |
Citi |
V pielikums. 2.143. daļa |
|
|
050 |
CITI DARBĪBAS IENĀKUMI VAI IZDEVUMI |
V pielikums. 2.141.–142. daļa |
|
|
46. Pašu kapitāla izmaiņu pārskats
Pašu kapitāla izmaiņu avoti |
Atsauces |
Kapitāls |
Akciju emisijas uzcenojums |
Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls |
Citi kapitāla vērtspapīri |
Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi |
Nesadalītā peļņa |
Pārvērtēšanas rezerves |
|
SGS 1.106, 54 r) |
SGS 1.106, 78 e) |
SGS 1.106, V pielikums. 2.15.–16. daļa |
SGS 1.106; V pielikums. 2.17. daļa |
SGS 1.106 |
KPR 4. panta 1., 123. punkts |
SFPS 1.30, D5–D8 |
|||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
|||
010 |
Sākuma bilance [pirms pārveidošanas] |
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Kļūdu korekciju ietekme |
SGS 1.106 b); SGS 8.42 |
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Grāmatvedības politikas izmaiņu ietekme |
SGS 1.106 b); SGS 1.ĪN 6; SGS 8.22 |
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Sākuma bilance [pārskata periods] |
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Parasto akciju emisija |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Priekšrocību akciju emisija |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Citu kapitāla vērtspapīru instrumentu emisija |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Citu emitēto kapitāla vērtspapīru instrumentu īstenošana vai termiņa beigas |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Parāda pārvēršana pašu kapitālā |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kapitāla samazināšana |
SGS 1.106 d) iii) |
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Dividendes |
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.35; SGS 1. ĪN 6 |
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Pašu akciju iegāde |
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.33 |
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Pašu akciju pārdošana vai dzēšana |
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.33 |
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Finanšu instrumentu pārklasificēšana no pašu kapitāla uz saistībām |
SGS 1.106 d) iii) |
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Finanšu instrumentu pārklasificēšana no saistībām uz pašu kapitālu |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Pārvedumi starp pašu kapitāla komponentiem |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana, kas izriet no uzņēmējdarbības apvienošanas |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Uz akcijām balstīti maksājumi |
SGS 1.106 d) iii); SFPS 2.10 |
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Cita kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana |
SGS 1.106 d) |
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Gada kopējie visaptverošie ienākumi |
SGS 1.106 d) i)–ii); SGS 1.81A c); SGS 1. ĪN 6 |
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Beigu bilance [pārskata periods] |
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla izmaiņu avoti |
Atsauces |
Citas rezerves |
(-) Pašu akcijas |
Peļņa vai (–) zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
(-) Starpperioda dividendes |
Mazākuma līdzdalības daļa |
Kopā |
||
Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi |
Citi posteņi |
||||||||
SGS 1.106, 54 c) |
SGS 1.106; SGS 32.34, 33; V pielikums. 2.20. daļa |
SGS 1.106 a), 83 a) ii) |
SGS 1.106; SGS 32.35 |
SGS 1.54 q), 106 a); SGS 27.27–28 |
SGS 1.54 q), 106 a); SGS 27.27–28 |
SGS 1.9 c), ĪN 6 |
|||
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
|||
010 |
Sākuma bilance [pirms pārveidošanas] |
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Kļūdu korekciju ietekme |
SGS 1.106 b); SGS 8.42 |
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Grāmatvedības politikas izmaiņu ietekme |
SGS 1.106 b); SGS 1.ĪN 6; SGS 8.22 |
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Sākuma bilance [pārskata periods] |
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Parasto akciju emisija |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Priekšrocību akciju emisija |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Citu kapitāla vērtspapīru instrumentu emisija |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Citu emitēto kapitāla vērtspapīru instrumentu īstenošana vai termiņa beigas |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Parāda pārvēršana pašu kapitālā |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kapitāla samazināšana |
SGS 1.106 d) iii) |
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Dividendes |
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.35; SGS 1. ĪN 6 |
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Pašu akciju iegāde |
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.33 |
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Pašu akciju pārdošana vai dzēšana |
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.33 |
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Finanšu instrumentu pārklasificēšana no pašu kapitāla uz saistībām |
SGS 1.106 d) iii) |
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Finanšu instrumentu pārklasificēšana no saistībām uz pašu kapitālu |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Pārvedumi starp pašu kapitāla komponentiem |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana, kas izriet no uzņēmējdarbības apvienošanas |
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Uz akcijām balstīti maksājumi |
SGS 1.106 d) iii); SFPS 2.10 |
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Cita kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana |
SGS 1.106 d) |
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Gada kopējie visaptverošie ienākumi |
SGS 1.106 d) i)–ii); SGS 1.81A c); SGS 1. ĪN 6 |
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Beigu bilance [pārskata periods] |
|
|
|
|
|
|
|
|
IV PIELIKUMS
FINANŠU INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA SASKAŅĀ AR VALSTS UZSKAITES SISTĒMĀM
FINREP VEIDNES GAAP |
||||||
VEIDNES NUMURS |
VEIDNES KODS |
VEIDNES VAI VEIDŅU GRUPAS NOSAUKUMS |
||||
|
|
1. DAĻA [BIEŽUMS – IK CETURKSNI] |
||||
Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats] |
||||||
1.1 |
F 01.01 |
Bilance: aktīvi |
||||
1.2 |
F 01.02 |
Bilance: saistības |
||||
1.3 |
F 01.03 |
Bilance: pašu kapitāls |
||||
2 |
F 02.00 |
Peļņas vai zaudējumu aprēķins |
||||
3 |
F 03.00 |
Visaptverošo ienākumu pārskats |
||||
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem |
||||||
4.1 |
F 04.01 |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
||||
4.2 |
F 04.02 |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
||||
4.3 |
F 04.03 |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
||||
4.4 |
F 04.04 |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: aizdevumi un debitoru parādi, un līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
||||
4.5 |
F 04.05 |
Subordinētie finanšu aktīvi |
||||
4.6 |
F 04.06 |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: tirdzniecības finanšu aktīvi |
||||
4.7 |
F 04.07 |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
||||
4.8 |
F 04.08 |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu |
||||
4.9 |
F 04.09 |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes |
||||
4.10 |
F 04.10 |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi |
||||
5 |
F 05.00 |
Aizdevumu un avansu sadalījums pa produktiem |
||||
6 |
F 06.00 |
Nefinanšu sabiedrībām – dalījumā pa NACE kodiem – izsniegtu aizdevumu un avansu sadalījums |
||||
7 |
F 07.00 |
Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš vai samazinājusies vērtība |
||||
Finanšu saistību sadalījums |
||||||
8.1 |
F 08.01 |
Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem |
||||
8.2 |
F 08.02 |
Subordinētās finanšu saistības |
||||
Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības |
||||||
9.1 |
F 09.01 |
Ārpusbilances riska darījumi: sniegtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības |
||||
9.2 |
F 09.02 |
Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saņemtās saistības |
||||
10 |
F 10.00 |
Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība |
||||
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
||||||
11.1 |
F 11.01 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite: Sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem |
||||
11.2 |
F 11.02 |
Atvasinātie instrumenti – Riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar valsts GAAP: Sadalījums pa risku veidiem |
||||
12 |
F 12.00 |
Izmaiņas atskaitījumos kredītu zaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājumam |
||||
Saņemtais nodrošinājums un saņemtās garantijas |
||||||
13.1 |
F 13.01 |
Aizdevumu un avansu sadalījums pa nodrošinājumiem un garantijām |
||||
13.2 |
F 13.02 |
Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā] |
||||
13.3 |
F 13.03 |
Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi] |
||||
14 |
F 14.00 |
Patiesās vērtības hierarhija: finanšu instrumenti pēc patiesās vērtības |
||||
15 |
F 15.00 |
Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības |
||||
Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums |
||||||
16.1 |
F 16.01 |
Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem |
||||
16.2 |
F 16.02 |
Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem |
||||
16.3 |
F 16.03 |
Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem |
||||
16.4 |
F 16.04 |
Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem |
||||
16.5 |
F 16.05 |
Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem |
||||
16.6 |
F 16.06 |
Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites |
||||
16.7 |
F 16.07 |
Finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi |
||||
Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Bilance |
||||||
17.1 |
F 17.01 |
Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Aktīvi |
||||
17.2 |
F 17.02 |
Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības |
||||
17.3 |
F 17.03 |
Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Saistības |
||||
18 |
F 18.00 |
Ienākumus nesoši un nenesoši riska darījumi |
||||
19 |
F 19.00 |
Iecietības riska darījumi |
||||
|
|
2. DAĻA [IK CETURKSNI AR ROBEŽVĒRTĪBU: BIEŽUMS – IK CETURKSNI VAI PĀRSKATU NESNIEDZ] |
||||
Ģeogrāfiskais sadalījums |
||||||
20.1 |
F 20.01 |
Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām |
||||
21 |
F 21.00 |
Materiālie un nemateriālie aktīvi: aktīvi, ko izmanto operatīvajā nomā |
||||
aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas |
||||||
22.1 |
F 22.01 |
Maksu un komisijas naudas ienākumi un izdevumi dalījumā pa darbībām |
||||
22.2 |
F 22.02 |
Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi |
||||
|
|
3. DAĻA [IK PUSGADU] |
||||
Ārpusbilances darbības: līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās |
||||||
30.1 |
F 30.01 |
Līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās |
||||
30.2 |
F 30.02 |
Līdzdalības daļu nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās sadalījums pa darbības veidiem |
||||
Saistītās personas |
||||||
31.1 |
F 31.01 |
Saistītās personas: kreditoru un debitoru parādi |
||||
31.2 |
F 31.02 |
Saistītās personas: ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi |
||||
|
|
4. DAĻA [IK GADU] |
||||
Grupas struktūra |
||||||
40.1 |
F 40.1 |
Grupas struktūra: “sabiedrība pēc sabiedrības” |
||||
40.2 |
F 40.02 |
Grupas struktūra: “instruments pēc instrumenta” |
||||
Patiesā vērtība |
||||||
41.1 |
F 41.01 |
Patiesās vērtības hierarhija: amortizētajā iegādes vērtībā novērtētie finanšu instrumenti |
||||
41.2 |
F 41.02 |
Iespējas novērtēt pēc patiesās vērtības izmantošana |
||||
41.3 |
F 41.03 |
Kombinētie finanšu instrumenti, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
||||
42 |
F 42.00 |
Materiālie un nemateriālie aktīvi: uzskaites vērtība pēc novērtēšanas metodes |
||||
43 |
F 43.00 |
Uzkrājumi |
||||
Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti |
||||||
44.1 |
F 44.01 |
Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti |
||||
44.2 |
F 44.02 |
Izmaiņas definētu pabalstu plāna saistībās |
||||
44.3 |
F 44.03 |
Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem] |
||||
Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums |
||||||
45.1 |
F 45.01 |
Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa uzskaites portfeļiem |
||||
45.2 |
F 45.02 |
Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai |
||||
45.3 |
F 45.03 |
Citi darbības ienākumi un izdevumi |
||||
46 |
F 46.00 |
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats |
||||
KRĀSU KODS VEIDNĒS:
|
1. Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats]
1.1. Aktīvi
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Sadalījums tabulā |
Uzskaites vērtība |
|
010 |
|||||
010 |
Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi |
BPD 4. pants. Aktīvi(1) |
1. SGS 54. i) |
|
|
020 |
Skaidra nauda |
V pielikums. 2.1. daļa |
V pielikums. 2.1. daļa |
|
|
030 |
Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās |
BPD 13. panta 2. punkts; V pielikums. 2.2. daļa |
V pielikums. 2.2. daļa |
|
|
040 |
Citi pieprasījuma noguldījumi |
|
V pielikums. 2.3. daļa |
5 |
|
050 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14. |
|
|
060 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums |
39. SGS 9. |
10 |
|
070 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
32. SGS 11. |
4 |
|
080 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
4 |
|
090 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
4 |
|
091 |
Tirdzniecības finanšu aktīvi |
V pielikums. 1.15. daļa |
|
|
|
092 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums; V pielikums. 1.15. daļa |
|
|
|
093 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
4 |
|
094 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
4 |
|
095 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
4 |
|
100 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9. |
4 |
|
110 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
32. SGS 11. |
4 |
|
120 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
4 |
|
130 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
4 |
|
140 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. d); 39. SGS 9. |
4 |
|
150 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
32. SGS 11. |
4 |
|
160 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
4 |
|
170 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
4 |
|
171 |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
4. direktīvas 42.a panta 1., 4. punkts |
|
4 |
|
172 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
4 |
|
173 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
4 |
|
174 |
Aizdevumi un avansi |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts, 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
4 |
|
175 |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts; 42.c panta 2. punkts |
|
4 |
|
176 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
4 |
|
177 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
4 |
|
178 |
Aizdevumi un avansi |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts, 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
4 |
|
180 |
Aizdevumi un debitoru parādi |
4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. c); 39. SGS 9, AG16., AG26.; V pielikums. 1.16. daļa |
4 |
|
190 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
4 |
|
200 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
4 |
|
210 |
Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi |
4. direktīvas 42.a panta 4. punkta a) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26. |
4 |
|
220 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
4 |
|
230 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
4 |
|
231 |
Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes |
BPD 37. panta 1. punkts; 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.16. daļa |
|
4 |
|
232 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
4 |
|
233 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
4 |
|
234 |
Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi |
BPD 35.–37. pants; V pielikums. 1.17. daļa |
|
4 |
|
235 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
4 |
|
236 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
4 |
|
237 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
4 |
|
240 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts; 39. SGS 9.; V pielikums. 1.19. daļa |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 9. |
11 |
|
250 |
Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas procentu likmes riska apdrošināšanas portfelī |
4. direktīvas 42.a panta 5., 5.a punkts; 39. SGS 89.A a) |
39. SGS 89.A a) |
|
|
260 |
Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
BPD 4. pants. Aktīvi(7)–(8); 4. direktīvas 17. pants; V pielikums. 2.4. daļa |
1. SGS 54. e); V pielikums. 2.4. daļa |
4, 40 |
|
270 |
Materiālie aktīvi |
BPD 4. pants. Aktīvi(10) |
|
|
|
280 |
Pamatlīdzekļi |
|
16. SGS 6.; 1. SGS 54. a) |
21, 42 |
|
290 |
Ieguldījumu īpašums |
|
40. SGS 5.; 1. SGS 54. b) |
21, 42 |
|
300 |
Nemateriālie aktīvi |
BPD 4. pants. Aktīvi(9); KPR 4. panta 115. punkts |
1. SGS 54. c); KPR 4. panta 115. punkts |
|
|
310 |
Nemateriālā vērtība |
BPD 4. pants. Aktīvi(9); KPR 4. panta 113. punkts |
3. SFPS B67. d); KPR 4. panta 113. punkts |
|
|
320 |
Citi nemateriālie aktīvi |
BPD 4. pants. Aktīvi(9) |
38. SGS 8., 118. |
21, 42 |
|
330 |
Nodokļa aktīvi |
|
1. SGS 54. n–o) |
|
|
340 |
Pārskata perioda nodokļa aktīvi |
|
1. SGS 54. n); 12. SGS 5. |
|
|
350 |
Atliktie nodokļa aktīvi |
4. direktīvas 43. panta 1., 11. punkts; KPR 4. panta 106. punkts |
1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 106. punkts |
|
|
360 |
Citi aktīvi |
V pielikums. 2.5. daļa |
V pielikums. 2.5. daļa |
|
|
370 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
|
1. SGS 54. j); 5. SFPS 38., V pielikums. 2.6. daļa |
|
|
380 |
KOPĀ AKTĪVI |
BPD 4. pants Aktīvi |
1. SGS 9. a), IG 6. |
|
|
1.2. Saistības
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Sadalījums tabulā |
Uzskaites vērtība |
|
010 |
|||||
010 |
Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9., AG 14.–15. |
7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15. |
8 |
|
020 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums |
39. SGS 9., AG 15. a) |
10 |
|
030 |
Īsās pozīcijas |
|
39. SGS. AG 15. b) |
8 |
|
040 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa, V pielikums. 1.30. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa, V pielikums. 1.30. daļa |
8 |
|
050 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
8 |
|
060 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
8 |
|
061 |
Tirdzniecības finanšu saistības |
4. direktīvas 42.a panta 3. punkts |
|
8 |
|
062 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums; V pielikums. 1.15. daļa |
|
8 |
|
063 |
Īsās pozīcijas |
|
|
8 |
|
064 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
8 |
|
065 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
8 |
|
066 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
|
8 |
|
070 |
Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9. |
8 |
|
080 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
8 |
|
090 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
8 |
|
100 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
8 |
|
110 |
Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā |
4. direktīvas 42.a panta 3., 5.a punkts; 39. SGS 47. |
7. SFPS 8. f); 39. SGS 47. |
8 |
|
120 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
8 |
|
130 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
8 |
|
140 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
8 |
|
141 |
Netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc izmaksu metodes |
4. direktīvas 42.a panta 3. punkts |
|
8 |
|
142 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
8 |
|
143 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
8 |
|
144 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
|
8 |
|
150 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts, 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts; V pielikums. 1.23. daļa |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums. 1.23. daļa |
11 |
|
160 |
Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas procentu likmes riska apdrošināšanas portfelī |
4. direktīvas 42.a panta 5., 5.a punkts; 39. SGS 89.A b) |
39. SGS 89.A b) |
|
|
170 |
Uzkrājumi |
BPD 4. pants. Saistības(6) |
37. SGS 10.; 1. SGS 54. l) |
43 |
|
175 |
Līdzekļi banku darbības vispārējiem riskiem [ja uzrādīts saistībās] |
BPD 38. panta 1. punkts; KPR 4. panta 1., 112. punkts; V pielikums. 2.12. daļa |
|
|
|
180 |
Pensiju un citas pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistības |
V pielikums. 2.7. daļa |
19. SGS 63.; 1. SGS 78. d); V pielikums. 2.7. daļa |
43 |
|
190 |
Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti |
V pielikums. 2.8. daļa |
19. SGS 153.; 1. SGS 78. d); V pielikums. 2.8. daļa |
43 |
|
200 |
Pārstrukturēšana |
|
37. SGS 71., 84. a) |
43 |
|
210 |
Aizsākti juridiski jautājumi un nodokļu tiesvedība |
|
37. SGS. C papildinājums. 6. un 10. piemērs |
43 |
|
220 |
Sniegtās saistības un garantijas |
BPD 24.–25. pants, 33. panta 1. punkts |
37. SGS. C.9. papildinājums |
43 |
|
230 |
Citi uzkrājumi |
|
|
43 |
|
240 |
Nodokļu saistības |
|
1. SGS 54. n–o) |
|
|
250 |
Pārskata perioda nodokļu saistības |
|
1. SGS 54. n); 12. SGS 5. |
|
|
260 |
Atliktā nodokļa saistības |
4. direktīvas 43. panta 1., 11. punkts; KPR 4. panta 108. punkts |
1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 108. punkts |
|
|
270 |
Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma |
|
32. SGS IE 33.; 2. SFPIK; V pielikums. 2.9. daļa |
|
|
280 |
Citas saistības |
V pielikums. 2.10. daļa |
V pielikums. 2.10. daļa |
|
|
290 |
Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
|
1. SGS 54. p); 5. SFPS 38., V pielikums. 2.11. daļa |
|
|
300 |
KOPĀ SAISTĪBAS |
|
1. SGS 9. a); IG 6. |
|
|
1.3 Pašu kapitāls
|
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Sadalījums tabulā |
Bilances vērtība |
|
010 |
|||||
010 |
Kapitāls |
BPD 4. pants. Saistības(9), BPD 22. pants |
SGS 54. r), BPD 22. pants |
46 |
|
020 |
Samaksātais kapitāls |
BPD 4. pants. Saistības(9) |
SGS 1.78 e) |
|
|
030 |
Pieprasītais nesamaksātais kapitāls |
BPD 4. pants. Saistības(9) |
SGS 1.78 e); V pielikums. 2.14. daļa |
|
|
040 |
Akciju emisijas uzcenojums |
BPD 4. pants. Saistības(10); KPR 4. panta 124.punkts |
SGS 1.78 e); KPR 4. panta 124. punkts |
46 |
|
050 |
Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls |
V pielikums. 2.15.-16. daļa |
V pielikums. 2.15.-16. daļa |
46 |
|
060 |
Saliktu finanšu instrumentu pašu kapitāla komponents |
4. direktīvas 42.a panta 5.a. punkts; V pielikums. 2.15. daļa |
SGS 32.28-29; V pielikums. 2.15. daļa |
|
|
070 |
Emitēti citi kapitāla vērtspapīru instrumenti |
V pielikums. 2.16. daļa |
V pielikums. 2.16. daļa |
|
|
080 |
Citi kapitāla vērtspapīri |
V pielikums. 2.17. daļa |
SFPS 2.10; V pielikums. 2.17. daļa |
|
|
090 |
Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi |
KPR 4. panta 100. punkts |
KPR 4. panta 100. punkts |
46 |
|
095 |
Posteņi, ko nepārklasificēs uz peļņu vai zaudējumiem |
|
SGS 1.82.A a) |
|
|
100 |
Materiālie aktīvi |
|
SGS 16.39–41 |
|
|
110 |
Nemateriālie aktīvi |
|
SGS 38.85-87 |
|
|
120 |
Aktuārā peļņa vai (–) zaudējumi par definētu pabalstu pensiju plāniem |
|
SGS 1.7 |
|
|
122 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
|
SFPS 5.38, ĪN 12. piemērs |
|
|
124 |
Daļa citu atzīto ienākumu un izdevumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
|
SGS 1.82 h); SGS 28.11 |
|
|
128 |
Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem |
|
SGS 1.82A(b) |
|
|
130 |
Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana [efektīvā daļa] |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts |
SGS 39.102 a) |
|
|
140 |
Pārrēķins ārvalstu valūtā |
BPD 39. panta 6. punkts |
SGS 21.52 b); SGS 21.32, 38-49 |
|
|
150 |
Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Naudas plūsmas riska ierobežošana [efektīvā daļa] |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts |
SFPS 7.23 c); SGS 39.95-101 |
|
|
160 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts |
SFPS 7.20 a) ii); SGS 39.55 b) |
|
|
170 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
|
SFPS 5.38, ĪN 12. piemērs |
|
|
180 |
Daļa citu atzīto ienākumu un izdevumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
|
SGS 1.82 h); SGS 28.11 |
|
|
190 |
Nesadalītā peļņa |
BPD 4. pants. Saistības (13); KPR 4. panta 123. punkts |
KPR 4. panta 123. punkts |
|
|
200 |
Pārvērtēšanas rezerves |
BPD 4. pants. Saistības(12) |
SFPS 1.30, D5–D8; V pielikums. 2.18. daļa |
|
|
201 |
Materiālie aktīvi |
4. direktīvas 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
202 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
4. direktīvas 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
203 |
Parāda vērtspapīri |
4. direktīvas 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
204 |
Citi |
4. direktīvas 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
205 |
Patiesās vērtības rezerves |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts |
|
|
|
206 |
Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts 42.c panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
207 |
Risku ierobežojošie atvasinātie instrumenti. Naudas plūsmas riska ierobežošana |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts; KPR 30. panta a) punkts |
|
|
|
208 |
Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Cita riska ierobežošana |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
209 |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts 42.c panta 2. punkts |
|
|
|
210 |
Citas rezerves |
BPD 4. pants Saistības(11)–(13) |
SGS 1.54; SGS 1.78 e) |
|
|
215 |
Līdzekļi banku darbības vispārējiem riskiem [ja uzrādīts pašu kapitālā] |
BPD 38. panta 1. punkts; KPR 4. panta 112. punkts V pielikums. 1.38. daļa |
|
|
|
220 |
Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
4. direktīvas 59. panta 4. punkts; V pielikums. 2.19. daļa |
SGS 28.11; V pielikums. 2.19. daļa |
|
|
230 |
Citi |
V pielikums. 2.19. daļa |
V pielikums. 2.19. daļa |
|
|
235 |
Pirmās konsolidācijas atšķirības |
7. direktīvas 19. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
240 |
(-) Pašu akcijas |
4. direktīva. Aktīvi C (III)(7), D (III)(2); V pielikums. 2.20. daļa |
SGS 1.79 a) vi); SGS 32.33-34, PN 14, PN 36; V pielikums. 2.20. daļa |
46 |
|
250 |
Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
BPD 4. pants. Saistības(14) |
IAS 27.28; SGS 1.81B b) ii) |
2 |
|
260 |
(-) Starpperioda dividendes |
KPR 26. panta 2.b) punkts |
SGS 32.35 |
|
|
270 |
Mazākuma līdzdalības daļas [nekontrolējošas līdzdalības daļas] |
7. direktīvas 21. pants |
SGS 27.4; SGS 1.54 q); SGS 27.27 |
|
|
280 |
Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi |
KPR 4. panta 100. punkts |
SGS 27.27–28; KPR 4. panta 100. punkts |
46 |
|
290 |
Citi posteņi |
|
IAS 27.27-28 |
46 |
|
300 |
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS |
|
SGS 1.9(c), ĪN 6 |
46 |
|
310 |
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN KOPĀ SAISTĪBAS |
BPD 4. pants. Saistības |
SGS 1. ĪN 6 |
|
|
2. Peļņas vai zaudējumu aprēķins
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Sadalījums tabulā |
Pārskata periods |
|
010 |
|||||
010 |
Procentu ienākumi |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(1); V pielikums. 2.21. daļa |
1. SGS 97.; 18. SGS 35. b) iii); V pielikums. 2.21. daļa |
16 |
|
020 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
|
7. SFPS 20. a) i), B5. e); V pielikums. 2.24. daļa |
|
|
030 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
7. SFPS 20. a) i), B5. e) |
|
|
040 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
|
7. SFPS 20. b); 39. SGS 55. b); 39. SGS 9. |
|
|
050 |
Aizdevumi un debitoru parādi |
|
7. SFPS 20. b); 39. SGS 9., 46. a) |
|
|
060 |
Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi |
|
7. SFPS 20. b); 39. SGS 9., 46. b) |
|
|
070 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks |
|
39. SGS 9.; V pielikums. 2.23. daļa |
|
|
080 |
Citi aktīvi |
|
V pielikums. 2.25. daļa |
|
|
090 |
(Procentu izdevumi) |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(2); V pielikums. 2.21. daļa |
1. SGS 97.; V pielikums. 2.21. daļa |
16 |
|
100 |
(Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības |
|
7. SFPS 20. a) i), B5. e); V pielikums. 2.24. daļa |
|
|
110 |
(Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
7. SFPS 20. a) i), B5. e) |
|
|
120 |
(Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā) |
|
7. SFPS 20. b); 39. SGS 47. |
|
|
130 |
(Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks) |
|
39. SGS 9.; V pielikums. 2.23. daļa |
|
|
140 |
(Citas saistības) |
|
V pielikums. 2.26. daļa |
|
|
150 |
(Izdevumi par akciju kapitālu, kas atmaksājams pēc pieprasījuma) |
|
2. SFPIK 11. |
|
|
160 |
Dividenžu ienākumi |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(3); V pielikums. 2.28. daļa |
18. SGS 35. b) v); V pielikums. 2.28. daļa |
|
|
170 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
|
7. SFPS 20. a) i), B5. e) |
|
|
180 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
7. SFPS 20. a) i), B5. e); 39. SGS 9. |
|
|
190 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
|
7. SFPS 20. a) ii); 39. SGS 9., 55. b) |
|
|
200 |
Maksu un komisijas naudas ienākumi |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(4) |
7. SFPS 20. c) |
22 |
|
210 |
(Maksu un komisijas naudas izdevumi) |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(5) |
7. SFPS 20. c) |
22 |
|
220 |
Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
7. SFPS 20. a) ii–v); V pielikums. 2.97. daļa |
16 |
|
230 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
|
7. SFPS 20. a) ii); 39. SGS 9., 55. b) |
|
|
240 |
Aizdevumi un debitoru parādi |
|
7. SFPS 20. a) iv); 39. SGS 9., 56. |
|
|
250 |
Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi |
|
7. SFPS 20. a) iii); 39. SGS 9., 56. |
|
|
260 |
Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā |
|
7. SFPS 20. a) v); 39. SGS 56. |
|
|
270 |
Citi |
|
|
|
|
280 |
Peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, neto |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a) |
16 |
|
285 |
Peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām, neto |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
|
16 |
|
290 |
Peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a) |
16, 45 |
|
295 |
Peļņa vai (–) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām, neto |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
|
16 |
|
300 |
Peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites, neto |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts, 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts |
7. SFPS 24.; V pielikums. 2.30. daļa |
16 |
|
310 |
Valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi], neto |
BPD 39. pants |
21. SGS 28., 52. a) |
|
|
320 |
Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, neto |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (13)–(14) |
|
|
|
330 |
Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, neto |
|
1. SGS 34. |
45 |
|
340 |
Citi darbības ienākumi |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(7); V pielikums. 2.141.–143. daļa |
V pielikums. 2.141.–143. daļa |
45 |
|
350 |
(Citi darbības izdevumi) |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(10); V pielikums. 2.141.–143. daļa |
V pielikums. 2.141.–143. daļa |
45 |
|
355 |
KOPĀ DARBĪBAS IENĀKUMI, NETO |
|
|
|
|
360 |
(Administratīvie izdevumi) |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(8) |
|
|
|
370 |
(Personāla izdevumi) |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(8)(a) |
19. SGS 7.; 1. SGS 102., IG 6. |
44 |
|
380 |
(Citi administratīvie izdevumi) |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(8)(b); |
|
|
|
390 |
(Amortizācija) |
|
1. SGS 102., 104. |
|
|
400 |
(Pamatlīdzekļi) |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9) |
1. SGS 104.; 16. SGS 73. e) vii) |
|
|
410 |
(Ieguldījumu īpašums) |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9) |
1. SGS 104.; 40. SGS 79. d) iv) |
|
|
415 |
(Nemateriālā vērtība) |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9) |
|
|
|
420 |
(Citi nemateriālie aktīvi) |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9) |
1. SGS 104.; 38. SGS 118. e) vi) |
|
|
430 |
(Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse) |
|
37. SGS 59., 84.; 1. SGS 98. b) f) g) |
43 |
|
440 |
(Sniegtās saistības un garantijas) |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (11)–(12) |
|
|
|
450 |
(Citi uzkrājumi) |
|
|
|
|
455 |
(Līdzekļu palielinājumi vai (–) samazinājumi vispārējiem bankas darbības riskiem, neto) |
BPD 38.2. pants |
|
|
|
460 |
(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā) |
BPD 35.–37. pants |
7. SFPS 20. e) |
16 |
|
470 |
(Finanšu aktīvi, kas novērtēti iegādes vērtībā) |
|
7. SFPS 20. e); 39. SGS 66. |
|
|
480 |
(Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi) |
|
7. SFPS 20. e); 39. SGS 67. |
|
|
490 |
(Aizdevumi un debitoru parādi |
|
7. SFPS 20. e); 39. SGS 63. |
|
|
500 |
(Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi) |
|
7. SFPS 20. e); 39. SGS 63. |
|
|
510 |
(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos) |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (13)–(14) |
28. SGS. 40.–43. |
16 |
|
520 |
(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem) |
|
36. SGS 126. a) b) |
16 |
|
530 |
(Pamatlīdzekļi) |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9) |
16. SGS 73. e) v–vi) |
|
|
540 |
(Ieguldījumu īpašums) |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9) |
40. SGS 79. d) v) |
|
|
550 |
(Nemateriālā vērtība) |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9) |
3. SFPS B papildinājums 67. d) v); 36. SGS 124. |
|
|
560 |
(Citi nemateriālie aktīvi) |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9) |
38. SGS 118. e) iv) v) |
|
|
570 |
(Cits) |
|
36. SGS 126. a) b) |
|
|
580 |
Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
7. direktīvas 31. pants |
3. SFPS. B papildinājums 64. n) i) |
|
|
590 |
Daļa peļņas vai (–) zaudējumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (13)–(14) |
1. SGS 82. c) |
|
|
600 |
Peļņa vai (–) zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, kas nekvalificējas kā pārtrauktas darbības |
|
5. SFPS 37.; V pielikums. 2.27. daļa |
|
|
610 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻIEM NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM |
|
1. SGS 102. IG 6.; 5. SFPS 33. A |
|
|
620 |
(Nodokļa izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar peļņu vai zaudējumiem no turpināmām darbībām) |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(15) |
1. SGS 82. d); 12. SGS 77. |
|
|
630 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻIEM NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(16) |
1. SGS, IG 6. |
|
|
632 |
Ārkārtas peļņa vai (–) zaudējumi pēc nodokļiem |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(21) |
|
|
|
633 |
Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(19) |
|
|
|
634 |
(Nodokļa izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar ārkārtas peļņu vai zaudējumiem) |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(20) |
|
|
|
640 |
Peļņa vai (–) zaudējumi pēc nodokļiem no pārtrauktām darbībām |
|
1. SGS 82. e); 5. SFPS 33. a), A |
|
|
650 |
Peļņa vai (–) zaudējumi pirms nodokļiem no pārtrauktām darbībām |
|
5. SFPS 33. b) i) |
|
|
660 |
(Nodokļa izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar pārtrauktām darbībām) |
|
5. SFPS 33. b) ii), iv) |
|
|
670 |
GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(23) |
1. SGS 81.A a) |
|
|
680 |
Attiecināms uz mazākuma līdzdalību [nekontrolējoša līdzdalība] |
|
1. SGS 83. a) i) |
|
|
690 |
Attiecināms uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
|
1. SGS 81.B b) ii) |
|
|
3. Visaptverošo ienākumu pārskats
|
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Pārskata periods |
|
010 |
|||
010 |
Gada peļņa vai (–) zaudējumi |
1. SGS 7., 81. b), 83. a), IG6. |
|
020 |
Citi visaptverošie ienākumi |
1. SGS 7., 81. b), IG6. |
|
030 |
Posteņi, ko nepārklasificēs uz peļņu vai zaudējumiem |
1. SGS 82.A a) |
|
040 |
Materiālie aktīvi |
1. SGS 7., IG6.; 16. SGS 39.–40. |
|
050 |
Nemateriālie aktīvi |
1. SGS 7.; 38. SGS 85.–86. |
|
060 |
Aktuārā peļņa vai (–) zaudējumi par definētu pabalstu pensiju plāniem |
1. SGS 7., IG6.; 19. SGS 93.A |
|
070 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas pārdošanai turētas |
5. SFPS 38. |
|
080 |
Daļa no sabiedrību citu atzīto ienākumu un izdevumu, ko uzskaita, lietojot pašu kapitāla metodi |
1. SGS 82. h), IG6.; 28. SGS 11. |
|
090 |
Ienākuma nodoklis par posteņiem, kas netiks pārklasificēti |
1. SGS 91. b); V pielikums. 2.31. daļa |
|
100 |
Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem |
1. SGS 82.A b) |
|
110 |
Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana [efektīvā daļa] |
39. SGS 102. a) |
|
120 |
Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā |
39. SGS 102. a) |
|
130 |
Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem |
1. SGS 7., 92.–95.; 39. SGS 102. a) |
|
140 |
Citas pārklasifikācijas |
|
|
150 |
Pārrēķins ārvalstu valūtā |
1. SGS 7., IG6.; 21. SGS 52. b) |
|
160 |
Pārrēķina peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā |
21. SGS 32., 38.–47. |
|
170 |
Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem |
1. SGS 7., 92.–95.; 21. SGS 48.–49. |
|
180 |
Citas pārklasifikācijas |
|
|
190 |
Naudas plūsmas riska ierobežošana [efektīvā daļa] |
1. SGS 7., IG6.; 7. SFPS 23. c); 39. SGS 95. a) – 96. |
|
200 |
Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā |
1. SGS. IG6.; 39. SGS 95. a) – 96. |
|
210 |
Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem |
1. SGS 7., 92.–95., IG6.; 39. SGS 97.–101. |
|
220 |
Pārvests uz nodrošināto posteņu sākotnējo uzskaites vērtību |
1. SGS. IG6.; 39. SGS 97.–101. |
|
230 |
Citas pārklasifikācijas |
|
|
240 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
1. SGS 7., IG 6.; 7. SFPS 20. a) ii); 1. SGS. IG6.; 39. SGS 55. b) |
|
250 |
Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā |
7. SFPS 20. a) ii); 1. SGS. IG6.; 39. SGS 55. b) |
|
260 |
Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem |
7. SFPS 20. a) ii); 1. SGS 7., 92.–95., IG6.; 39. SGS 55. b) |
|
270 |
Citas pārklasifikācijas |
5. SFPS. IG 12. piemērs |
|
280 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas pārdošanai turētas |
5. SFPS 38. |
|
290 |
Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā |
5. SFPS 38. |
|
300 |
Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem |
1. SGS 7., 92.–95.; 5. SFPS 38. |
|
310 |
Citas pārklasifikācijas |
5. SFPS. IG 12. piemērs |
|
320 |
Daļa citu atzīto ienākumu un izdevumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
1. SGS 82. h), IG6.; 28. SGS 11. |
|
330 |
Ienākuma nodoklis par posteņiem, ko var pārklasificēt uz peļņu vai (–) zaudējumiem |
1. SGS 91. b), IG6.; V pielikums. 2.31. daļa |
|
340 |
Gada kopējie visaptverošie ienākumi |
1. SGS 7., 81.A a), IG6. |
|
350 |
Attiecināms uz mazākuma līdzdalību [nekontrolējoša līdzdalība] |
1. SGS 83. b) i), IG6. |
|
360 |
Attiecināms uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
1. SGS 83. b) ii), IG6. |
|
4. Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem
4.1. Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Uzskaites vērtība |
Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā |
|
V pielikums. 2.46. daļa |
|||||
010 |
020 |
||||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
32. SGS 11. |
|
|
020 |
tostarp: iegādes vērtībā |
|
39. SGS 46. c) |
|
|
030 |
tostarp: kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
040 |
tostarp: citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
050 |
tostarp: nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
060 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
070 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
080 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
090 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
100 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
110 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
120 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
130 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
140 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
150 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
160 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
170 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
180 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
4.2. Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Uzskaites vērtība |
Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā |
|
7. SFPS 9. c); V pielikums. 2.46. daļa |
|||||
010 |
020 |
||||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
32. SGS 11. |
|
|
020 |
tostarp: iegādes vērtībā |
|
39. SGS 46. c) |
|
|
030 |
tostarp: kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
040 |
tostarp: citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
050 |
tostarp: nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
060 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
070 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
080 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
090 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
100 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
110 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
120 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
130 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
140 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
150 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
160 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
170 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
180 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
190 |
FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9. |
|
|
4.3. Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Nesamazinātas vērtības aktīvu uzskaites vērtība |
Samazinātas vērtības aktīvu uzskaites vērtība |
Uzskaites vērtība |
Uzkrātais vērtības samazinājums |
|
39. SGS 58.–62. |
V pielikums. 2.34. daļa |
V pielikums. 2.46. daļa |
|||||
010 |
020 |
030 |
040 |
||||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
020 |
tostarp: iegādes vērtībā |
|
39. SGS 46. c) |
|
|
|
|
030 |
tostarp: kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
040 |
tostarp: citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
050 |
tostarp: nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
060 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
070 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
080 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
090 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
100 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
110 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
120 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
130 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
140 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
150 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
160 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
170 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
180 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
190 |
PĀRDOŠANAI PIEEJAMIE FINANŠU AKTĪVI |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. d); 39. SGS 9. |
|
|
|
|
4.4. Aizdevumi un debitoru parādi, un līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi
|
|
|
Nesamazinātas vērtības aktīvi [bruto uzskaites vērtība] |
Samazinātas vērtības aktīvi [bruto uzskaites vērtība] |
Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, individuāli aplēsti |
Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, kolektīvi aplēsti |
Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas radušies, bet nav atzīti |
Uzskaites vērtība |
|
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
|
7. SFPS 37. b); 7. SFPS. IG 29. a); 39. SGS 58.-59. |
39. SGS. AG 84.–92.; V pielikums. 2.36. daļa |
39. SGS. AG 84.–92.; V pielikums. 2.37. daļa |
39. SGS. AG 84.–92.; V pielikums. 2.38. daļa |
V pielikums. 2.39. daļa |
|||
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
|
|
|
V pielikums. 2.36. daļa |
V pielikums. 2.37. daļa |
V pielikums. 2.38. daļa |
V pielikums. 2.39. daļa |
||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
|||
010 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
020 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
030 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
040 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
050 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
060 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
070 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
080 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
090 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
100 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
110 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
120 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
130 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
140 |
AIZDEVUMI UN DEBITORU PARĀDI |
4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9. |
39. SGS 9. AG 16., AG26.; V pielikums. 1.16. daļa |
|
|
|
|
|
|
150 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
160 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
170 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
180 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
190 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
200 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
210 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
220 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
230 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
240 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
250 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
260 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
270 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
280 |
LĪDZ TERMIŅA BEIGĀM TURĒTI |
4. direktīvas 42.a panta 4. punkta a) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26. |
|
|
|
|
|
|
4.5. Subordinētie finanšu aktīvi
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Uzskaites vērtība |
|
010 |
||||
010 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
030 |
SUBORDINĒTIE [EMITENTAM] FINANŠU AKTĪVI |
V pielikums. 2.40., 54. daļa |
V pielikums. 2.40., 54. daļa |
|
4.6. Tirdzniecības finanšu aktīvi
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Uzskaites vērtība |
Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā |
|
|
V pielikums. 2.46. daļa |
|||
010 |
020 |
|||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
020 |
tostarp: nekotēti |
|
|
|
030 |
tostarp: kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
040 |
tostarp: citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
050 |
tostarp: nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
060 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
070 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
080 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
090 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
100 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
110 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
120 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
130 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
140 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
150 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
160 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
170 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
180 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
4.7. Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Uzskaites vērtība |
Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā |
|
|
V pielikums. 2.46. daļa |
|||
010 |
020 |
|||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
020 |
tostarp: nekotēti |
|
|
|
030 |
tostarp: kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
040 |
tostarp: citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
050 |
tostarp: nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
060 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
070 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
080 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
090 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
100 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
110 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
120 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
130 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
140 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
150 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
160 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
170 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
180 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
190 |
NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ |
4. direktīvas 42.a panta 1., 4. punkts |
|
|
4.8. Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Uzskaites vērtība |
Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā |
|
|
V pielikums. 2.46. daļa |
|||
010 |
020 |
|||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
020 |
tostarp: nekotēti |
|
|
|
030 |
tostarp: kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
040 |
tostarp: citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
050 |
tostarp: nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
060 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
070 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
080 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
090 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
100 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
110 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
120 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
130 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
140 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
150 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
160 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
170 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
180 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
190 |
NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS CAUR PAŠU KAPITĀLU |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts; 42.c panta 2. punkts |
|
|
4.9. Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Nesamazinātas vērtības aktīvi |
Samazinātas vērtības aktīvi [bruto uzskaites vērtība] |
Speciāli atskaitījumi kredītriskam |
Vispārēji atskaitījumi kredītriskam |
Uzskaites vērtība |
|
|
KPR 4. panta 95. punkts |
KPR 4. panta 95. punkts |
KPR 4. panta 95. punkts |
V pielikums. 2.39. daļa |
|||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
|||
010 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
020 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
030 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
040 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
050 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
060 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
070 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
080 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
090 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
100 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
110 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
120 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
130 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
140 |
NETIRDZNIECĪBAS PARĀDA INSTRUMENTI, KAS NOVĒRTĒTI PĒC IEGĀDES IZMAKSU METODES |
BPD 37. panta 1. punkts; 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
4.10. Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Uzskaites vērtība |
|
010 |
|||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
020 |
tostarp: nekotēti |
|
|
030 |
tostarp: kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
040 |
tostarp: citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
050 |
tostarp: nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
060 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
070 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
080 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
090 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
100 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
110 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
120 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
130 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
140 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
150 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
160 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
170 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
180 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
190 |
CITI NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts; 42.c panta 2. punkts |
|
5. Aizdevumu un avansu iedalījums pa produktiem
|
|
|
Centrālās bankas |
Vispārējā valdība |
Kredītiestādes |
Citas finanšu sabiedrības |
Nefinanšu sabiedrības |
Mājsaimniecības |
|
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|||
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
|||
Pa produktiem |
010 |
Pēc pieprasījuma un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts] |
V pielikums. 2.41. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
020 |
Kredītkaršu parādi |
V pielikums. 2.41. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Pircēju un pasūtītāju parādi |
V pielikums. 2.41. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Finanšu noma |
V pielikums. 2.41. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi |
V pielikums. 2.41. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Citi termiņaizdevumi |
V pielikums. 2.41. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Avansi, kas nav aizdevumi |
V pielikums. 2.41. daļa g) |
|
|
|
|
|
|
|
080 |
AIZDEVUMI UN AVANSI |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
Pa nodrošinājumiem |
090 |
tostarp: hipotekārie aizdevumi [aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
V pielikums. 2.41. daļa h) |
|
|
|
|
|
|
100 |
tostarp: citi nodrošināti aizdevumi |
V pielikums. 2.41. daļa i) |
|
|
|
|
|
|
|
Pa mērķiem |
110 |
tostarp: patēriņa kredīti |
V pielikums. 2.41. daļa j) |
|
|
|
|
|
|
120 |
tostarp: aizdevumi mājokļa iegādei |
V pielikums. 2.41. daļa k) |
|
|
|
|
|
|
|
Pa subordināciju |
130 |
tostarp: projektu finansēšanas aizdevumi |
V pielikums. 2.41. daļa l) |
|
|
|
|
|
|
6. Nefinanšu sabiedrībām izsniegtu aizdevumu un avansu sadalījums
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|||
|
Bruto uzskaites vērtība |
Tostarp: ienākumus nenesoši |
Uzkrātais vērtības samazinājums vai patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā |
||
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
V pielikums. 2.45. daļa |
V pielikums. 2. daļa 145.–162. |
V pielikums. 2.46. daļa |
||
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
V pielikums. 2.45. daļa |
V pielikums. 2. daļa 145.–162. |
V pielikums. 2.46. daļa |
||
|
010 |
012 |
020 |
||
010 |
A Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība |
NACE regula |
|
|
|
020 |
B Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
NACE regula |
|
|
|
030 |
C Apstrādes rūpniecība |
NACE regula |
|
|
|
040 |
D Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana |
NACE regula |
|
|
|
050 |
E Ūdens apgāde |
NACE regula |
|
|
|
060 |
F Būvniecība |
NACE regula |
|
|
|
070 |
G Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība |
NACE regula |
|
|
|
080 |
H Transports un uzglabāšana |
NACE regula |
|
|
|
090 |
I Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |
NACE regula |
|
|
|
100 |
J Informācijas un komunikācijas pakalpojumi |
NACE regula |
|
|
|
110 |
L Operācijas ar nekustamo īpašumu |
NACE regula |
|
|
|
120 |
M Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi |
NACE regula |
|
|
|
130 |
N Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība |
NACE regula |
|
|
|
140 |
O Publiskā pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana |
NACE regula |
|
|
|
150 |
P Izglītība |
NACE regula |
|
|
|
160 |
Q Cilvēku veselības aprūpes pakalpojumi un sociālā aprūpe |
NACE regula |
|
|
|
170 |
R Māksla, izklaide un atpūta |
NACE regula |
|
|
|
180 |
S Citi pakalpojumi |
NACE regula |
|
|
|
190 |
AIZDEVUMI UN AVANSI |
V pielikums. 1.24., 27., 2.42.–43. daļa |
|
|
|
7. Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš vai samazinājusies vērtība
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Kavēts termiņš, bet vērtība nav samazinājusies |
Samazinātas vērtības aktīvu uzskaites vērtība |
Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, individuāli aplēsti |
Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, kolektīvi aplēsti |
Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas radušies, bet nav atzīti |
Speciāli atskaitījumi kredītriskam |
Vispārēji atskaitījumi kredītriskam |
Vispārēji atskaitījumi banku darbības riskiem |
Uzkrātie norakstījumi |
||||||
≤ 30 dienas |
> 30 dienas ≤ 60 dienas |
> 60 dienas ≤ 90 dienas |
> 90 dienas ≤ 180 dienas |
> 180 dienas ≤ 1 gads |
> 1 gads |
||||||||||||
7. SFPS 37. a); IG 26.–28.; V pielikums. 2.47.–48. daļa |
39. SGS 58.-70. |
39. SGS. AG 84.–92.; 7. SFPS 37. b); V pielikums. 2.36. daļa |
39. SGS. AG 84.–92.; V pielikums. 2.37. daļa |
39. SGS. AG 84.–92.; V pielikums. 2.38. daļa |
|
39. SGS. AG 84.–92.; 7. SFPS 16., 37. b); B5. d); V pielikums. 2.49.–50. daļa |
|||||||||||
KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums. 2.47.–48. daļa |
KPR 4. panta 95. punkts |
KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums. 2.36. daļa |
KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums. 2.37. daļa |
KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums. 2.38. daļa |
KPR 4. panta 95. punkts |
KPR 4. panta 95. punkts |
BPD 37. panta 2. punkts; KPR 4. panta 95. punkts |
KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums. 2.49.–50. daļa |
|||||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
102 |
103 |
104 |
110 |
||||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
tostarp: iegādes vērtībā |
|
39. SGS 46. c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
tostarp: kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
tostarp: citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
tostarp: nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aizdevumi un avansi dalījumā pa produktiem, pa nodrošinājumiem un pa subordināciju |
||||||||||||||||
200 |
Pēc pieprasījuma un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts] |
V pielikums. 2.41. daļa a) |
V pielikums. 2.41. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Kredītkaršu parādi |
V pielikums. 2.41. daļa b) |
V pielikums. 2.41. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Pircēju un pasūtītāju parādi |
V pielikums. 2.41. daļa c) |
V pielikums. 2.41. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Finanšu noma |
V pielikums. 2.41. daļa d) |
V pielikums. 2.41. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi |
V pielikums. 2.41. daļa e) |
V pielikums. 2.41. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Citi termiņaizdevumi |
V pielikums. 2.41. daļa f) |
V pielikums. 2.41. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
Avansi, kas nav aizdevumi |
V pielikums. 2.41. daļa g) |
V pielikums. 2.41. daļa g) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
tostarp: hipotekārie aizdevumi [aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
V pielikums. 2.41. daļa h) |
V pielikums. 2.41. daļa h) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
tostarp: citi nodrošināti aizdevumi |
V pielikums. 2.41. daļa i) |
V pielikums. 2.41. daļa i) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
tostarp: patēriņa kredīti |
V pielikums. 2.41. daļa j) |
V pielikums. 2.41. daļa j) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
tostarp: aizdevumi mājokļa iegādei |
V pielikums. 2.41. daļa k) |
V pielikums. 2.41. daļa k) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
tostarp: projektu finansēšanas aizdevumi |
V pielikums. 2.41. daļa l) |
V pielikums. 2.41. daļa l) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8. Finanšu saistību sadalījums
8.1. Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem
|
|
|
Uzskaites vērtība |
Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā |
Summa, kas jāmaksā saskaņā ar līgumu termiņa beigās |
||||||
Turēti tirdzniecības nolūkā |
Novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
Amortizētā vērtība |
Tirdzniecība |
Pēc iegādes izmaksu metodes |
Riska ierobežošanas uzskaite |
||||||
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15. |
7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. f); 39. SGS 47. |
|
|
7. SFPS 22. b); 39. SGS 9. |
KPR 33. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts |
|
|||
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
|
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9., AG 14.–15. |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
4. direktīvas 42.a panta 3., 5.a punkts; 39. SGS 47. |
4. direktīvas 42.a panta 3. punkts; V pielikums. 1.15. daļa |
4. direktīvas 42.a panta 3. punkts |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts, 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts |
KPR 33. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts |
ECB/2008/32 7. panta 2. punkts |
||
|
010 |
020 |
030 |
034 |
035 |
037 |
040 |
050 |
|||
010 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums |
39. SGS 9., AG 15. a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Īsās pozīcijas |
|
39. SGS AG 15. b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Noguldījumi ar noteikto termiņu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 1.51. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Noguldījumi ar noteikto termiņu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Noguldījumi ar noteikto termiņu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Noguldījumi ar noteikto termiņu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
Noguldījumi ar noteikto termiņu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.1. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
Noguldījumi ar noteikto termiņu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.2. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.3. daļa; V pielikums. 2.51. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
350 |
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9.4. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
360 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa V pielikums. 2.52. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa V pielikums. 2.52. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
370 |
Noguldījumu sertifikāti |
V pielikums. 2.52. daļa a) |
V pielikums. 2.52. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
380 |
Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
KPR 4. panta 61. punkts |
KPR 4. panta 61. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
390 |
Segtas obligācijas |
KPR 129. panta 1. punkts |
KPR 129. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
400 |
Kombinētie līgumi |
V pielikums. 2.52. daļa d) |
39. SGS 10.–11., AG27., AG29.; 9. SFPIK; V pielikums. 2.52. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
410 |
Citi emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 2.52. daļa e) |
V pielikums. 2.52. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
420 |
Konvertējami salikti finanšu instrumenti |
|
32. SGS. AG 31. |
|
|
|
|
|
|
|
|
430 |
Nekonvertējami |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
440 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
450 |
FINANŠU SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8.2. Subordinētās finanšu saistības
|
|
|
Uzskaites vērtība |
|||
Novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
Amortizētajā iegādes vērtībā |
Pēc iegādes izmaksu metodes |
||||
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. f); 39. SGS 47. |
|
|||
Atsauces valsts GAAP |
|
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
4. direktīvas 42.a panta 3., 5.a punkts; 39. SGS 47. |
4. direktīvas 42.a panta 3. punkts |
||
|
010 |
020 |
030 |
|||
010 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
|
|
020 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
|
030 |
V pielikums. 2.53.–54. daļa |
V pielikums. 2.53.–54. daļa |
V pielikums. 2.53.–54. daļa |
|
|
|
9. Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības
9.1. Ārpusbilances riska darījumi: Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas sniegtās saistības
|
Atsauces valsts GAAP |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Nominālā summa |
|
7. SFPS 36. a), B10. c) d); KPR I pielikums; V pielikums. 2.62. daļa |
||||
KPR I pielikums; V pielikums. 2.62. daļa |
||||
010 |
||||
010 |
Sniegtās aizdevumu saistības |
KPR I pielikums; V pielikums. 2.56.–57. daļa |
39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56.–57. daļa |
|
021 |
tostarp: ienākumus nenesoši |
V pielikums. 2. daļa 145.–162. |
V pielikums. 2. daļa 145.–162. |
|
030 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
040 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
050 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
060 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
070 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
080 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
090 |
Sniegtās finanšu garantijas |
KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa |
39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa |
|
101 |
tostarp: ienākumus nenesoši |
V pielikums. 2. daļa 145.–162. |
V pielikums. 2. daļa 145.–162. |
|
110 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
120 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
130 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
140 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
150 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
160 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
170 |
Citas sniegtās saistības |
KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa |
KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa |
|
181 |
tostarp: ienākumus nenesoši |
V pielikums. 2. daļa 145.–162. |
V pielikums. 2. daļa 145.–162. |
|
190 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
200 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
210 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
220 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
230 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
240 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
9.2. Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saņemtās saistības
|
Atsauces valsts GAAP |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā |
Nominālā summa |
|
7. SFPS 36. b); V pielikums. 2.63. daļa |
V pielikums. 2.63. daļa |
||||
V pielikums. 2.63. daļa |
V pielikums. 2.63. daļa |
||||
010 |
020 |
||||
010 |
Saņemtās aizdevumu saistības |
V pielikums. 2.56.–57. daļa |
39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; V pielikums. 2.56.–57. daļa |
|
|
020 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
030 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
040 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
050 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
060 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
070 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
080 |
Saņemtās finanšu garantijas |
V pielikums. 2.56., 58. daļa |
39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa |
|
|
090 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
100 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
110 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
120 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
130 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
140 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
150 |
Citas saņemtās saistības |
V pielikums. 2.56., 59. daļa |
V pielikums. 2.56., 59. daļa |
|
|
160 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
170 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
180 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
190 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
200 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
210 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
10. Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība
Dalījumā pa risku veidiem/pa produktiem vai pa tirgus veidiem |
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Uzskaites vērtība |
Tirgus [modeļa] vērtība |
Nosacītā summa |
||||
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības |
Pozitīvā vērtība. Tirdzniecība |
Negatīvā vērtība. Tirdzniecība |
Kopā tirdzniecība |
tostarp: pārdots |
||||
V pielikums. 2.69. daļa |
V pielikums. 2.69. daļa |
|
|
V pielikums. 2.70.–71. daļa |
V pielikums. 2.72. daļa |
||||
|
|
CPR 105. pants |
CPR 105. pants |
V pielikums. 2.70.–71. daļa |
V pielikums. 2.72. daļa |
||||
010 |
020 |
022 |
025 |
030 |
040 |
||||
010 |
Procentu likme |
V pielikums. 2.67. daļa a) |
V pielikums. 2.67. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
020 |
tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas |
V pielikums. 2.74. daļa |
V pielikums. 2.74. daļa |
|
|
|
|
|
|
030 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Kapitāla vērtspapīri |
V pielikums. 2.67. daļa b) |
V pielikums. 2.67. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
080 |
tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas |
V pielikums. 2.74. daļa |
V pielikums. 2.74. daļa |
|
|
|
|
|
|
090 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Ārvalstu valūtas un zelts |
V pielikums. 2.67. daļa c) |
V pielikums. 2.67. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
140 |
tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas |
V pielikums. 2.74. daļa |
V pielikums. 2.74. daļa |
|
|
|
|
|
|
150 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Kredīts |
V pielikums. 2.67. daļa d) |
V pielikums. 2.67. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
200 |
tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas |
V pielikums. 2.74. daļa |
V pielikums. 2.74. daļa |
|
|
|
|
|
|
210 |
Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Kredītriska starpības iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Preces |
V pielikums. 2.67. daļa e) |
V pielikums. 2.67. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
260 |
tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas |
V pielikums. 2.74. daļa |
V pielikums. 2.74. daļa |
|
|
|
|
|
|
270 |
Citi |
V pielikums. 2.67. daļa f) |
V pielikums. 2.67. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
280 |
tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas |
V pielikums. 2.74. daļa |
V pielikums. 2.74. daļa |
|
|
|
|
|
|
290 |
ATVASINĀTIE INSTRUMENTI |
KPR II pielikums; V pielikums. 1.15. daļa |
39. SGS 9. |
|
|
|
|
|
|
300 |
tostarp: Ārpusbiržas – kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c), 2.75. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa c), 2.75. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
310 |
tostarp: Ārpusbiržas – citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d), 2.75. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa d), 2.75. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
320 |
tostarp: Ārpusbiržas – pārējie |
V pielikums. 2.75. daļa c) |
V pielikums. 2.75. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
11. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite
11.1. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite: Sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem
Dalījumā pa produktiem vai pa tirgus veidiem |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Uzskaites vērtība |
Nosacītā summa |
|||
Aktīvi |
Saistības |
Kopā riska ierobežošana |
tostarp: pārdots |
|||
V pielikums. 2.69. daļa |
V pielikums. 2.69. daļa |
V pielikums. 2.70., 71. daļa |
V pielikums. 2.72. daļa |
|||
010 |
020 |
030 |
040 |
|||
010 |
Procentu likme |
V pielikums. 2.67. daļa a) |
|
|
|
|
020 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
030 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
|
|
040 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
050 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
|
|
060 |
Kapitāla vērtspapīri |
V pielikums. 2.67. daļa b) |
|
|
|
|
070 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
080 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
|
|
090 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
100 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
|
|
110 |
Ārvalstu valūtas un zelts |
V pielikums. 2.67. daļa c) |
|
|
|
|
120 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
130 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
|
|
140 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
150 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
|
|
160 |
Kredīts |
V pielikums. 2.67. daļa d) |
|
|
|
|
170 |
Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi |
|
|
|
|
|
180 |
Kredītriska starpības iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
190 |
Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi |
|
|
|
|
|
200 |
Citi |
|
|
|
|
|
210 |
Preces |
V pielikums. 2.67. daļa e) |
|
|
|
|
220 |
Citi |
V pielikums. 2.67. daļa f) |
|
|
|
|
230 |
PATIESĀS VĒRTĪBAS RISKA IEROBEŽOŠANA |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 86. a) |
|
|
|
|
240 |
Procentu likme |
V pielikums. 2.67. daļa a) |
|
|
|
|
250 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
260 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
|
|
270 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
280 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
|
|
290 |
Kapitāla vērtspapīri |
V pielikums. 2.67. daļa b) |
|
|
|
|
300 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
310 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
|
|
320 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
330 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
|
|
340 |
Ārvalstu valūtas un zelts |
V pielikums. 2.67. daļa c) |
|
|
|
|
350 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
360 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
|
|
370 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
380 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
|
|
390 |
Kredīts |
V pielikums. 2.67. daļa d) |
|
|
|
|
400 |
Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi |
|
|
|
|
|
410 |
Kredītriska starpības iespējas līgumi |
|
|
|
|
|
420 |
Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi |
|
|
|
|
|
430 |
Citi |
|
|
|
|
|
440 |
Preces |
V pielikums. 2.67. daļa e) |
|
|
|
|
450 |
Citi |
V pielikums. 2.67. daļa f) |
|
|
|
|
460 |
NAUDAS PLŪSMAS RISKA IEROBEŽOŠANA |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 86. b) |
|
|
|
|
470 |
ĀRVALSTU OPERĀCIJĀS VEIKTO NETO IEGULDĪJUMU RISKA IEROBEŽOŠANA |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 86. c) |
|
|
|
|
480 |
PORTFEĻA PROCENTU LIKMJU RISKA PATIESĀS VĒRTĪBAS RISKA IEROBEŽOŠANA |
39. SGS 89.A, IE 1.–31. |
|
|
|
|
490 |
PORTFEĻA PROCENTU LIKMJU RISKA NAUDAS PLŪSMAS RISKA IEROBEŽOŠANA |
39. SGS IG F6. 1.–3. |
|
|
|
|
500 |
ATVASINĀTO INSTRUMENTU RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 9. |
|
|
|
|
510 |
tostarp: Ārpusbiržas – kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c), 2.75. daļa a) |
|
|
|
|
520 |
tostarp: Ārpusbiržas – citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d), 2.75. daļa b) |
|
|
|
|
530 |
tostarp: Ārpusbiržas – pārējie |
V pielikums. 2.75. daļa c) |
|
|
|
|
11.2. Atvasinātie instrumenti – Riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar valsts GAAP: Sadalījums pa risku veidiem
Dalījumā pa produktiem vai pa tirgus veidiem |
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Nosacītā summa |
||
Kopā riska ierobežošana |
tostarp: pārdots |
|||
V pielikums. 2.70., 71. daļa |
V pielikums. 2.72. daļa |
|||
010 |
020 |
|||
010 |
Procentu likme |
V pielikums. 2.67. daļa a) |
|
|
020 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
030 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
040 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
050 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
060 |
Kapitāla vērtspapīri |
V pielikums. 2.67. daļa b) |
|
|
070 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
080 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
090 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
100 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
110 |
Ārvalstu valūtas un zelts |
V pielikums. 2.67. daļa c) |
|
|
120 |
Ārpusbiržas iespējas līgumi |
|
|
|
130 |
Ārpusbiržas citi |
|
|
|
140 |
Organizēta tirgus iespējas līgumi |
|
|
|
150 |
Organizēta tirgus citi |
|
|
|
160 |
Kredīts |
V pielikums. 2.67. daļa d) |
|
|
170 |
Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi |
|
|
|
180 |
Kredītriska starpības iespējas līgumi |
|
|
|
190 |
Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi |
|
|
|
200 |
Citi |
|
|
|
210 |
Preces |
V pielikums. 2.67. daļa e) |
|
|
220 |
Citi |
V pielikums. 2.67. daļa f) |
|
|
230 |
ATVASINĀTO INSTRUMENTU RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE |
|
|
|
240 |
tostarp: Ārpusbiržas – kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c), 2.75. daļa a) |
|
|
250 |
tostarp: Ārpusbiržas – citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d), 2.75. daļa b) |
|
|
260 |
tostarp: Ārpusbiržas – pārējie |
V pielikums. 2.75. daļa c) |
|
|
12. Izmaiņas atskaitījumos kredītu zaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājumam
|
Atsauces valsts GAAP KPR 428. panta i) punkts |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS 7. SFPS 16., B5. d); KPR 428. panta i) punkts |
Sākuma bilance |
Palielinājumi saistībā ar summām, kas atliktas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem |
Samazinājumi saistībā ar summām, kas apvērstas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem |
Samazinājumi saistībā ar summām, kas saņemtas pret atskaitījumiem |
Pārvietojumi starp atskaitījumiem |
Citas korekcijas |
Beigu bilance |
Atgūtie līdzekļi, kas uzskaitīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
Vērtības korekcijas, kas uzskaitītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
V pielikums. 2.77. daļa |
V pielikums. 2.77. daļa |
V pielikums. 2.78. daļa |
|
|
|
|
V pielikums. 2.78. daļa |
||||
|
V pielikums. 2.77. daļa |
V pielikums. 2.77. daļa |
V pielikums. 2.78. daļa |
|
|
|
|
V pielikums. 2.78. daļa |
||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
||||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, individuāli aplēsti |
KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums. 2.36. daļa |
39. SGS 63.–70., AG 84.–92.; 7. SFPS 37. b); V pielikums. 2.36. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, kolektīvi aplēsti |
KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums. 2.37. daļa |
39. SGS 59., 64.; V pielikums. 2.37. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
Kolektīvi atskaitījumi finanšu aktīvu zaudējumiem, kas radušies, bet nav atzīti |
KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums. 2.38. daļa |
39. SGS 59., 64.; V pielikums. 2.38. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
Speciāli atskaitījumi kredītriskam |
KPR 428. panta g) punkta ii) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
350 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
360 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
370 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
380 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
390 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
400 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.17. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
410 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
420 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
430 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
440 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
450 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
460 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
470 |
Vispārēji atskaitījumi kredītriskam |
KPR 4. panta 95. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
480 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
490 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
500 |
Vispārēji atskaitījumi banku darbības riskiem |
BPD 37. panta 2. punkts; KPR 4. panta 95. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
510 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
520 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
530 |
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
13. Saņemtais nodrošinājums un saņemtās garantijas
13.1. Aizdevumu un avansu sadalījums pa nodrošinājumiem un garantijām
Garantijas un nodrošinājums |
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
|
Nodrošinājuma vai garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā |
|||||
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Hipotekārie aizdevumi [Aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
Citi nodrošinātie aizdevumi |
Saņemtās finanšu garantijas |
|||||
|
Mājokļi |
Komerciāls |
Nauda [emitētie parāda instrumenti] |
Pārējie |
||||
7. SFPS 36. b) |
V pielikums. 2.81. daļa a) |
V pielikums. 2.81. daļa a) |
V pielikums. 2.81. daļa b) |
V pielikums. 2.81. daļa b) |
V pielikums. 2.81. daļa c) |
|||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
|||
010 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 2.80. daļa |
V pielikums. 2.81. daļa |
|
|
|
|
|
020 |
tostarp: Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
030 |
tostarp: Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
040 |
tostarp: Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
13.2. Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā]
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Uzskaites vērtība |
|
010 |
||||
010 |
Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi |
|
7. SFPS 38. a) |
|
020 |
Pamatlīdzekļi |
|
7. SFPS 38. a) |
|
030 |
Ieguldījumu īpašums |
|
7. SFPS 38. a) |
|
040 |
Kapitāla vērtspapīru un parāda instrumenti |
|
7. SFPS 38. a) |
|
050 |
Citi |
|
7. SFPS 38. a) |
|
060 |
Kopā |
|
|
|
13.3. Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi]
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Uzskaites vērtība |
|
010 |
||||
010 |
Piespiedu atsavināšana [materiālie aktīvi] |
V pielikums. 2.84. daļa |
7. SFPS 38. a); V pielikums. 2.84. daļa |
|
14. Patiesās vērtības hierarhija: finanšu instrumenti pēc patiesās vērtības
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Patiesās vērtības hierarhija 13. SFPS 93. b) |
Patiesās vērtības izmaiņas periodā V pielikums. 2.86. daļa |
Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas pirms nodokļiem V pielikums. V pielikums. 2.87. daļa |
||||||
1. līmenis |
2. līmenis |
3. līmenis |
2. līmenis |
3. līmenis |
1. līmenis |
2. līmenis |
3. līmenis |
||||
13. SFPS 76. |
13. SFPS 81. |
13. SFPS 86. |
13. SFPS 81. |
13. SFPS 86., 93. f) |
13. SFPS 76. |
13. SFPS 81. |
13. SFPS 86. |
||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
||||
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
010 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14. |
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums |
39. SGS 9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. h) d); 39. SGS 9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts; 39. SGS 9.; V pielikums. 1.19. daļa |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums. 1.19. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9., AG 14.–15. |
7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15. |
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums |
39. SGS 9., AG 15. a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Īsās pozīcijas |
|
39. SGS AG 15. b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts, 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts; V pielikums. 1.19. daļa |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums. 1.19. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
15. Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Pilnībā atzīti pārvestie finanšu aktīvi |
Pārvestie finanšu aktīvi, kas atzīti iestādes turpmākās iesaistīšanās apmērā |
Nesamaksātā pamatsumma par pārvestajiem finanšu aktīviem, kuru atzīšana pilnībā pārtraukta un uz kuriem iestāde saglabā apkalpošanas tiesības |
Summas, kuru atzīšana pārtraukta kapitāla prasības aprēķina vajadzībām |
||||||||
Pārvestie aktīvi |
Attiecīgās saistības V pielikums. 2.89. daļa |
Nesamaksātā pamatsumma par sākotnējiem aktīviem |
Joprojām atzīto aktīvu uzskaites vērtība [turpmākā iesaistīšanās] |
Attiecīgo saistību uzskaites vērtība |
||||||||||
Uzskaites vērtība |
Tostarp: vērtspapīrošanas |
Tostarp: pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
Uzskaites vērtība |
Tostarp: vērtspapīrošanas |
Tostarp: pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|||||||||
7. SFPS 42.D e) |
7. SFPS 42.D e); KPR 4. panta 61. punkts |
7. SFPS 42.D e); V pielikums. 2.91., 92. daļa |
7. SFPS 42.D e) |
7. SFPS 42.D e) |
7. SFPS 42.D e); V pielikums. 2.91., 92. daļa |
|
7. SFPS 42.D f) |
7. SFPS 42.D f); V pielikums. 2.89. daļa |
|
KPR 109. pants; V pielikums. 2.90. daļa |
||||
|
KPR 4. panta 61. punkts |
V pielikums. 2.91., 92. daļa |
|
KPR 4. panta 61. punkts |
V pielikums. 2.91., 92. daļa |
|
|
|
|
KPR 109. pants; V pielikums. 2.90. daļa |
||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
||||
010 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
041 |
Tirdzniecības finanšu aktīvi |
V pielikums. 1.15. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
042 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
043 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
044 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. d); 39. SGS 9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
121 |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
4. direktīvas 42.a panta 1., 4. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
122 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
123 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
124 |
Aizdevumi un avansi |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts, 4. punkta b) apakšpunkts; 1.14. daļa, 3.35. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
125 |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts; 42.c panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
126 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
127 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
128 |
Aizdevumi un avansi |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts, 4. punkta b) apakšpunkts; 1.14. daļa, 3.35. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Aizdevumi un debitoru parādi |
4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi |
4. direktīvas 42.a panta 4. punkta a) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
181 |
Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes |
BPD 37. panta 1. punkts; 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.16. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
182 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
183 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
184 |
Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi |
BPD 35.–37. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
185 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
186 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
187 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
16. Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums
16.1 Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem
|
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Pārskata periods |
||
Ienākumi |
Izdevumi |
||||
V pielikums. 2.95. daļa |
V pielikums. 2.95. daļa |
||||
010 |
020 |
||||
010 |
Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība |
KPR II pielikums; V pielikums. 2.96. daļa |
SGS 39.9; V pielikums. 2.96. daļa |
|
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
030 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35 a) daļa |
V pielikums. 1.35 a) daļa |
|
|
040 |
Vispārējās valdības |
V pielikums.1.35 b) daļa |
V pielikums.1.35 b) daļa |
|
|
050 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35 c) daļa |
V pielikums. 1.35 c) daļa |
|
|
060 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35 d) daļa |
V pielikums. 1.35 d) daļa |
|
|
070 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35 e) daļa; |
V pielikums. 1.35 e) daļa; |
|
|
080 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
|
090 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35 a) daļa |
V pielikums. 1.35 a) daļa |
|
|
100 |
Vispārējās valdības |
V pielikums.1.35 b) daļa |
V pielikums.1.35 b) daļa |
|
|
110 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35 c) daļa |
V pielikums. 1.35 c) daļa |
|
|
120 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35 d) daļa |
V pielikums. 1.35 d) daļa |
|
|
130 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35 e) daļa; |
V pielikums. 1.35 e) daļa; |
|
|
140 |
Mājsaimniecības |
V pielikums.1.35 f) daļa |
V pielikums.1.35 f) daļa |
|
|
150 |
Citi aktīvi |
V pielikums. 1.51. daļa |
V pielikums. 1.51. daļa |
|
|
160 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
|
|
170 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35 a) daļa |
V pielikums. 1.35 a) daļa |
|
|
180 |
Vispārējās valdības |
V pielikums.1.35 b) daļa |
V pielikums.1.35 b) daļa |
|
|
190 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35 c) daļa |
V pielikums. 1.35 c) daļa |
|
|
200 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35 d) daļa |
V pielikums. 1.35 d) daļa |
|
|
210 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35 e) daļa; |
V pielikums. 1.35 e) daļa; |
|
|
220 |
Mājsaimniecības |
V pielikums.1.35 f) daļa |
V pielikums.1.35 f) daļa |
|
|
230 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
240 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.-34. daļa |
V pielikums. 1.32.-34. daļa |
|
|
250 |
Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks |
V pielikums. 2.95. daļa |
V pielikums. 2.95. daļa |
|
|
260 |
Citas saistības |
V pielikums. 2.10. daļa |
V pielikums. 2.10. daļa |
|
|
270 |
LĪDZDALĪBAS DAĻA |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(1), (2) |
SGS 18.35 b); SGS 1.97 |
|
|
16.2 Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem
|
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Pārskata periods |
|
010 |
||||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
SGS 32.11 |
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
030 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
040 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9 daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9 daļa |
|
050 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
060 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.-34. daļa |
V pielikums. 1.32.-34. daļa |
|
070 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTAUCOT ATZĪT FINANŠU AKTĪVUS UN SAISTĪBAS, KAS NAV NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ, NETO |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
SFPS 20 a) v–vii); SGS 55 a) |
|
16.3 Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem
|
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Pārskata periods |
|
010 |
||||
010 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums |
SGS 39.9 |
|
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
SGS 32.11 |
|
030 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
040 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
050 |
Īsās pozīcijas |
|
SGS PN 15 b) |
|
060 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
|
070 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
080 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.-34. daļa |
V pielikums. 1.32.-34. daļa |
|
090 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBAM, NETO |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
SFPS 7.20 a) i) |
|
100 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums |
|
|
110 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
120 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
130 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
|
140 |
Īsās pozīcijas |
|
|
|
150 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
|
|
160 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
170 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.-34. daļa |
|
|
180 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, NETO |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
|
|
16.4 Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem
|
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Pārskata periods |
|
010 |
||||
010 |
Procentu likmes instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
2.99 a) daļa |
2.99 a) daļa |
|
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
V pielikums 2.99 b) daļa |
V pielikums 2.99 b) daļa |
|
030 |
Ārvalstu valūtas tirdzniecība un atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar ārvalstu valūtas maiņu un zeltu |
2.99 c) daļa |
2.99 c) daļa |
|
040 |
Kredītriska instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
V pielikums. 2.99 d) daļa |
V pielikums. 2.99 d) daļa |
|
050 |
Atvasinātie instrumenti saistībā ar precēm |
V pielikums. 2.99 e) daļa |
V pielikums. 2.99 e) daļa |
|
060 |
Citi |
V pielikums. 2.99 f) daļa |
V pielikums. 2.99 f) daļa |
|
070 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBAM, NETO |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
SFPS 7.20 a) i) |
|
080 |
Procentu likmes instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
V pielikums. 2.99 a) daļa |
|
|
090 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
V pielikums 2.99 b) daļa |
|
|
100 |
Ārvalstu valūtas tirdzniecība un atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar ārvalstu valūtas maiņu un zeltu |
V pielikums. 2.99 c) daļa |
|
|
110 |
Kredītriska instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti |
V pielikums. 2.99 d) daļa |
|
|
120 |
Atvasinātie instrumenti saistībā ar precēm |
V pielikums. 2.99 e) daļa |
|
|
130 |
Citi |
V pielikums. 2.99 f) daļa |
|
|
140 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, NETO |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
|
|
16.5 Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem
|
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Pārskata periods |
Patiesās vērtības izmaiņas kredītriska rezultātā |
|
|
V pielikums. 2.100. daļa |
||||
010 |
020 |
||||
010 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
SGS 32.11 |
|
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
030 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
|
040 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
|
|
050 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
060 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.-34. daļa |
V pielikums. 1.32.-34. daļa |
|
|
070 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, KAS NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ, NETO |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
SFPS 7.20 a) i) |
|
|
080 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
|
090 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.26. daļa |
|
|
|
100 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.27. daļa |
|
|
|
110 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa |
|
|
|
120 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
|
130 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.-34. daļa |
|
|
|
140 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, NETO |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
|
|
|
16.6 Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites
|
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Pārskata periods |
|
010 |
||||
010 |
Riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas [tostarp izņemšana] |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts |
SFPS 24 a) i) |
|
020 |
Pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts |
SFPS 7.24 a) ii) |
|
030 |
Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no naudas plūsmas riska ierobežošanas |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts |
SFPS 7.24 b) |
|
040 |
Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts |
SFPS 7.24 c) |
|
050 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITES, NETO |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts, 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts |
SFPS 7.24 |
|
16.7 Finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi
|
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Pārskata periods |
|
|||
Papildinājumi V pielikums. 2.102. daļa |
Apvērses V pielikums. 2.102. daļa |
Kopā |
Uzkrātais vērtības samazinājums |
||||
010 |
020 |
030 |
040 |
||||
010 |
Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
BPD 35.–37. pants |
SFPS 7.20 e) |
|
|
|
|
020 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti iegādes vērtībā |
|
SFPS 7.20 e); SGS 39.66 |
|
|
|
|
030 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
|
SFPS 7.20 e); SGS 39.67-70 |
|
|
|
|
040 |
Aizdevumi un debitoru parādi |
|
SFPS 7.20 e); SGS 39.63-65 |
|
|
|
|
050 |
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
|
SFPS 7.20 e); SGS 39.63-65 |
|
|
|
|
060 |
Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (13)–(14) |
SGS 28.40-43 |
|
|
|
|
070 |
Meitasuzņēmumi |
|
SFPS A papildinājums |
|
|
|
|
080 |
Kopuzņēmumi |
|
SGS 28.3 |
|
|
|
|
090 |
Asociētie uzņēmumi |
4. direktīvas 17. pants |
SGS 28.3 |
|
|
|
|
100 |
Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem |
|
SGS 36.126 a), b) |
|
|
|
|
110 |
Pamatlīdzekļi |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9) |
SGS 16.73 e) v–vi) |
|
|
|
|
120 |
Ieguldījumu īpašumi |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9) |
SGS 40.79 d) v) |
|
|
|
|
130 |
Nemateriālā vērtība |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9) |
SGS 36.10b; SGS 36.88–99, 124; SFPS 3, B papildinājums 67 d) v) |
|
|
|
|
140 |
Citi nemateriālie aktīvi |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9) |
SGS 38.118 e) iv) v) |
|
|
|
|
145 |
Citi |
|
SGS 36.126 a), b) |
|
|
|
|
150 |
KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
160 |
Procentu ienākumi, kas uzkrāti par finanšu aktīviem, kuru vērtība ir samazinājusies |
|
SFPS 7.20 d); SGS 39. PN 93 |
|
|
|
|
17. Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Bilance
17.1. Aktīvi
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība] |
|
010 |
||||
010 |
Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi |
BPD 4. pants. Aktīvi(1) |
1. SGS 54. i) |
|
020 |
Skaidra nauda |
V pielikums. 2.1. daļa |
V pielikums. 2.1. daļa |
|
030 |
Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās |
BPD 13. panta 2. punkts; V pielikums. 2.2. daļa |
V pielikums. 2.2. daļa |
|
040 |
Citi pieprasījuma noguldījumi |
|
V pielikums. 2.3. daļa |
|
050 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14. |
|
060 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums |
39. SGS 9. |
|
070 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
32. SGS 11. |
|
080 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
090 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
091 |
Tirdzniecības finanšu aktīvi |
V pielikums. 1.15. daļa |
|
|
092 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums; V pielikums. 1.15. daļa |
|
|
093 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
094 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
095 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
100 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9. |
|
110 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
32. SGS 11. |
|
120 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
130 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
140 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. d); 39. SGS 9. |
|
150 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
32. SGS 11. |
|
160 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
170 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
171 |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
4. direktīvas 42.a panta 1., 4. punkts |
|
|
172 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
173 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
174 |
Aizdevumi un avansi |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts, 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
175 |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts; 42.c panta 2. punkts |
|
|
176 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
177 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
178 |
Aizdevumi un avansi |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts, 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
180 |
Aizdevumi un debitoru parādi |
4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. c); 39. SGS 9, AG16., AG26.; V pielikums. 1.16. daļa |
|
190 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
200 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
210 |
Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi |
4. direktīvas 42.a panta 4. punkta a) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26. |
|
220 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
230 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
231 |
Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes |
BPD 37. panta 1. punkts; 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.16. daļa |
|
|
232 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
233 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
234 |
Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi |
BPD 35.–37. pants; V pielikums. 1.17. daļa |
|
|
235 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
236 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
237 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
240 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts; 39. SGS 9.; V pielikums. 1.19. daļa |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 9. |
|
250 |
Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas procentu likmes riska apdrošināšanas portfelī |
4. direktīvas 42.a panta 5., 5.a punkts; 39. SGS 89.A a) |
39. SGS 89.A a) |
|
260 |
Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
BPD 4. pants. Aktīvi(7)–(8); 4. direktīvas 17. pants; V pielikums. 2.4. daļa |
1. SGS 54. e); V pielikums. 2.4. daļa |
|
270 |
Aktīvi saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem |
|
4. SFPS. IG20. b)–c); V pielikums. 2.105. daļa |
|
280 |
Materiālie aktīvi |
BPD 4. pants. Aktīvi(10) |
|
|
290 |
Nemateriālie aktīvi |
BPD 4. pants. Aktīvi(9); KPR 4. panta 115. punkts |
1. SGS 54. c); KPR 4. panta 115. punkts |
|
300 |
Nemateriālā vērtība |
BPD 4. pants. Aktīvi(9); KPR 4. panta 113. punkts |
3. SFPS B67. d); KPR 4. panta 113. punkts |
|
310 |
Citi nemateriālie aktīvi |
BPD 4. pants. Aktīvi(9) |
38. SGS 8., 118. |
|
320 |
Nodokļa aktīvi |
|
1. SGS 54. n–o) |
|
330 |
Pārskata perioda nodokļa aktīvi |
|
1. SGS 54. n); 12. SGS 5. |
|
340 |
Atliktie nodokļa aktīvi |
4. direktīvas 43. panta 1., 11. punkts; KPR 4. panta 106. punkts |
1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 106. punkts |
|
350 |
Citi aktīvi |
V pielikums. 2.5. daļa |
V pielikums. 2.5. daļa |
|
360 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
|
1. SGS 54. j); 5. SFPS 38., V pielikums. 2.6. daļa |
|
370 |
KOPĀ AKTĪVI |
BPD 4. pants Aktīvi |
1. SGS 9. a), IG 6. |
|
17.2. Ārpusbilances riska darījumi: Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas sniegtās saistības
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība] |
|
010 |
||||
010 |
Sniegtās aizdevumu saistības |
KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 57. daļa |
39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 57. daļa |
|
020 |
Sniegtās finanšu garantijas |
KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa |
39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa |
|
030 |
Citas sniegtās saistības |
KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa |
KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa |
|
040 |
ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI |
|
|
|
17.3. Saistības un pašu kapitāls
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība] |
|
010 |
||||
010 |
Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9., AG 14.–15. |
7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15. |
|
020 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums |
39. SGS 9., AG 15. a) |
|
030 |
Īsās pozīcijas |
|
39. SGS. AG 15. b) |
|
040 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa, V pielikums. 1.30. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa, V pielikums. 1.30. daļa |
|
050 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
060 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
|
061 |
Tirdzniecības finanšu saistības |
4. direktīvas 42.a panta 3. punkts |
|
|
062 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums; V pielikums. 1.15. daļa |
|
|
063 |
Īsās pozīcijas |
|
|
|
064 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
|
065 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
066 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
|
|
070 |
Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9. |
|
080 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
090 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
100 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
|
110 |
Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā |
4. direktīvas 42.a panta 3., 5.a punkts; 39. SGS 47. |
7. SFPS 8. f); 39. SGS 47. |
|
120 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
130 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
140 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
|
141 |
Netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc izmaksu metodes |
4. direktīvas 42.a panta 3. punkts |
|
|
142 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
|
143 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
144 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
|
|
150 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts, 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts; V pielikums. 1.23. daļa |
7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums. 1.23. daļa |
|
160 |
Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas procentu likmes riska apdrošināšanas portfelī |
4. direktīvas 42.a panta 5., 5.a punkts; 39. SGS 89.A b) |
39. SGS 89.A b) |
|
170 |
Saistības saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem |
|
4. SFPS. IG20. a); V pielikums. 2.106. daļa |
|
180 |
Uzkrājumi |
BPD 4. pants. Saistības(6) |
37. SGS 10.; 1. SGS 54. l) |
|
190 |
Nodokļu saistības |
|
1. SGS 54. n–o) |
|
200 |
Pārskata perioda nodokļu saistības |
|
1. SGS 54. n); 12. SGS 5. |
|
210 |
Atliktā nodokļa saistības |
4. direktīvas 43. panta 1., 11. punkts; KPR 4. panta 108. punkts |
1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 108. punkts |
|
220 |
Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma |
|
32. SGS IE 33.; 2. SFPIK; V pielikums. 2.9. daļa |
|
230 |
Citas saistības |
V pielikums. 2.10. daļa |
V pielikums. 2.10. daļa |
|
240 |
Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
|
1. SGS 54. p); 5. SFPS 38., V pielikums. 2.11. daļa |
|
250 |
SAISTĪBAS |
|
1. SGS 9. a); IG 6. |
|
260 |
Kapitāls |
BPD 4. pants. Saistības(9), BPD 22. pants |
1. SGS 54. r), BPD 22. pants |
|
270 |
Akciju emisijas uzcenojums |
BPD 4. pants. Saistības(10); KPR 4. panta 124. punkts |
1. SGS 78. e); KPR 4. panta 124. punkts |
|
280 |
Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls |
V pielikums. 2.15.–16. daļa |
V pielikums. 2.15.–16. daļa |
|
290 |
Citi kapitāla vērtspapīru instrumenti |
V pielikums. 2.17. daļa |
2. SFPS 10.; V pielikums. 2.17. daļa |
|
300 |
Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi |
KPR 4. panta 100. punkts |
KPR 4. panta 100. punkts |
|
310 |
Nesadalītā peļņa |
KPR 4. panta 123. punkts |
KPR 4. panta 123. punkts |
|
320 |
Pārvērtēšanas rezerves |
BPD 4. pants. Saistības(12) |
1. SFPS 30., D5.-D8. |
|
325 |
Patiesās vērtības rezerves |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts |
|
|
330 |
Citas rezerves |
BPD 4. pants. Saistības (11)–(13) |
1. SGS 54.; 1. SGS 78. e) |
|
335 |
Pirmās konsolidācijas atšķirības |
7. direktīvas 19. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
340 |
(–) Pašu akcijas |
4. direktīva. Aktīvi C (III)(7), D (III)(2); V pielikums. 2.20. daļa |
1. SGS 79. a) vi); 32. SGS 33.–34., AG 14., AG 36.; V pielikums. 2.20. daļa |
|
350 |
Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
BPD 4. pants. Saistības(14) |
27. SGS 28.; 1. SGS 83. a) ii) |
|
360 |
(–) Starpperioda dividendes |
KPR 26. panta 2. punkts |
32. SGS 35. |
|
370 |
Mazākuma līdzdalība [nekontrolējoša līdzdalība] |
7. direktīvas 21. pants |
27. SGS 4.; 1. SGS 54. q); 27. SGS 27. |
|
380 |
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS |
|
1. SGS 9. a), IG 6. |
|
390 |
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN KOPĀ SAISTĪBAS |
BPD 4. pants. Saistības |
1. SGS. IG6. |
|
18. Informācija par ienākumus nesošiem un nenesošiem riska darījumiem
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Bruto uzskaites vērtība |
Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi |
Saņemtais nodrošinājums un saņemtās finanšu garantijas |
|||||||||||||||||||
|
Ienākumus nesoši |
Ienākumus nenesoši |
|
par ienākumus nesošiem riska darījumiem |
par ienākumus nenesošiem riska darījumiem |
|||||||||||||||||||
|
Termiņš nav kavēts vai kavēts < = 30 dienas |
Termiņš kavēts > 30 dienas <= 60 dienas |
Termiņš kavēts > 60 dienas <= 90 dienas |
|
Maz ticams, ka samaksās to, kam termiņš nav kavēts vai kavēts < = 90 dienas |
Termiņš kavēts > 90 dienas <= 180 dienas |
Termiņš kavēts > 180 dienas <= 1 gads |
Termiņš kavēts > 1 gads |
Tostarp: saistību neizpilde |
Tostarp: samazināta vērtība |
|
Maz ticams, ka samaksās to, kam termiņš nav kavēts vai kavēts < = 90 dienas |
Termiņš kavēts > 90 dienas <= 180 dienas |
Termiņš kavēts > 180 dienas <= 1 gads |
Termiņš kavēts > 1 gads |
Nodrošinājums, kas saņemts par ienākumus nenesošiem riska darījumiem |
Finanšu garantijas, kas saņemtas par ienākumus nenesošiem riska darījumiem |
|||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
||||
V pielikums. 2. daļa 45., 109., 145.–162. |
V pielikums. 2. daļa 145.–162. |
V pielikums. 2. daļa 158 |
V pielikums. 2. daļa 158 |
V pielikums. 2. daļa 158 |
V pielikums. 2. daļa 145.–162. |
V pielikums. 2. daļa 159 |
V pielikums. 2. daļa 159 |
V pielikums. 2. daļa 159 |
V pielikums. 2. daļa 159 |
KPR 178. pants; V pielikums. 2.61. daļa |
39. SGS. 58.–70. |
V pielikums. 2. daļa 46 |
V pielikums. 2. daļa 161 |
V pielikums. 2. daļa 161 |
V pielikums. 2. daļa 159 161 |
V pielikums. 2. daļa 159 161 |
V pielikums. 2. daļa 159 161 |
V pielikums. 2. daļa 159 161 |
V pielikums. 2. daļa 162 |
V pielikums. 2. daļa 162 |
||||
V pielikums. 2. daļa 45., 109., 145.–162. |
V pielikums. 2. daļa 145.-162. |
V pielikums. 2. daļa 158 |
V pielikums. 2. daļa 158 |
V pielikums. 2. daļa 158 |
V pielikums. 2. daļa 145.-162. |
V pielikums. 2. daļa 159 |
V pielikums. 2. daļa 159 |
V pielikums. 2. daļa 159 |
V pielikums. 2. daļa 159 |
KPR 178. pants; V pielikums. 2.61. daļa |
KPR 4. panta 95. punkts |
V pielikums. 2. daļa 46 |
V pielikums. 2. daļa 161 |
V pielikums. 2. daļa 161 |
V pielikums. 2. daļa 159 161 |
V pielikums. 2. daļa 159 161 |
V pielikums. 2. daļa 159 161 |
V pielikums. 2. daļa 159 161 |
V pielikums. 2. daļa 162 |
V pielikums. 2. daļa 162 |
||||
010 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Tostarp: Mazie un vidējie uzņēmumi |
MVU 1. panta 2. a) |
MVU 1. panta 2. a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Tostarp: Komerciālais nekustamais īpašums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Tostarp: Hipotekārie kredīti mājokļa iegādei |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Tostarp: Patēriņa kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
AMORTIZĒTAJĀ IEGĀDES VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI |
V pielikums. I daļa. 13. punkta d), e); 14. panta d), e) punkts |
V pielikums. I daļa. 13. punkta d), e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI, kas nav tirdzniecības nolūkā turētie (HFT) |
V pielikums. I daļa. 13. punkta b), c); 14. b), c) |
V pielikums. I daļa. 13. punkta b), c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
PARĀDA INSTRUMENTI, kas nav HFT |
V pielikums. I daļa. 13. punkta b), c), d) e); 14. b), c), d), e) |
V pielikums. I daļa. 13. punkta b), c), d) e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
Sniegtās aizdevumu saistības |
KPR I pielikums; V pielikums. 2.56.–57. daļa |
39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56.–57. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
350 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
360 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
370 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
380 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
390 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
400 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
410 |
Sniegtās finanšu garantijas |
KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa |
39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 58. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
420 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
430 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
440 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
450 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
460 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
470 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
480 |
Citas sniegtās saistības |
KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa |
KPR I pielikums; V pielikums. 2.56., 59. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
490 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
500 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
510 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
520 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
530 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
540 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
550 |
ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI |
V pielikums. 2.55. daļa |
V pielikums. 2.55. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
19. Informācija par iecietības riska darījumiem
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Bruto uzskaites vērtība riska darījumiem ar iecietības pasākumiem |
Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi |
Saņemtais nodrošinājums un saņemtās finanšu garantijas |
||||||||||||||||
|
Ienākumus nesoši riska darījumi ar iecietības pasākumiem |
Ienākumus nenesoši riska darījumi ar iecietības pasākumiem |
|
par ienākumus nesošiem riska darījumiem ar iecietības pasākumiem |
par ienākumus nenesošiem riska darījumiem ar iecietības pasākumiem |
||||||||||||||||
|
Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos |
Refinansēšana |
tostarp: Ienākumus nesoši iecietības riska darījumi pārbaudes laikā |
|
Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos |
Refinansēšana |
tostarp: Saistību neizpilde |
tostarp: Samazināta vērtība |
tostarp: Iecietība pret ienākumus nenesošiem riska darījumiem |
|
Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos |
Refinansēšana |
Nodrošinājums, kas saņemts par riska darījumiem ar iecietības pasākumiem |
Finanšu garantijas, kas saņemtas par riska darījumiem ar iecietības pasākumiem |
|||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
||||
V pielikums. 2. daļa 45., 109., 163.–182. |
V pielikums. 2. daļa 145.-162. |
V pielikums. 2. daļa 164. a), 177., 178., 182. |
V pielikums. 2. daļa 164. b), 177., 178., 181., 182. |
V pielikums. 2. daļa 176. b), 177., 180. |
V pielikums. 2. daļa 145.-162. |
V pielikums. 2. daļa 164. a), 179.–180., 182. |
V pielikums. 2. daļa 164. b), 179.–182. |
KPR 178. pants; V pielikums. 2.61. daļa |
39. SGS. 58.–70. |
V pielikums. 2. daļa 172. a), 157. |
V pielikums. 2. daļa 46, 183 |
V pielikums. 2. daļa 145.-183. |
V pielikums. 2. daļa 145.-183. |
V pielikums. 2. daļa 164. a), 179.–180., 182., 183. |
V pielikums. 2. daļa 164. b), 179.-183. |
V pielikums. 2. daļa 162 |
V pielikums. 2. daļa 162 |
||||
V pielikums. 2. daļa 45., 109., 163.–182. |
V pielikums. 2. daļa 145.-162. |
V pielikums. 2. daļa 164. a), 177., 178., 182. |
V pielikums. 2. daļa 164. b), 177., 178., 181., 182. |
V pielikums. 2. daļa 176. b), 177., 180. |
V pielikums. 2. daļa 145.-162. |
V pielikums. 2. daļa 164. a), 179.–180., 182. |
V pielikums. 2. daļa 164. b), 179.–182. |
KPR 178. pants; V pielikums. 2.61. daļa |
KPR 4. panta 95. punkts |
V pielikums. 2. daļa 172. a), 157. |
V pielikums. 2. daļa 46, 183 |
V pielikums. 2. daļa 145.-183. |
V pielikums. 2. daļa 145.-183. |
V pielikums. 2. daļa 164. a), 179.–180., 182., 183. |
V pielikums. 2. daļa 164. b), 179.–183. |
V pielikums. 2. daļa 162 |
V pielikums. 2. daļa 162 |
||||
010 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Tostarp: Mazie un vidējie uzņēmumi |
MVU 1. panta 2. a) |
MVU 1. panta 2. a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Tostarp: Komerciālais nekustamais īpašums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Tostarp: Hipotekārie kredīti mājokļa iegādei |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Tostarp: Patēriņa kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
AMORTIZĒTAJĀ IEGĀDES VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI |
V pielikums. I daļa. 13. punkta d), e); 14. panta d), e) punkts |
V pielikums. I daļa. 13. punkta d), e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
Centrālās bankas |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
V pielikums. 1.35. daļa a) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
Vispārējā valdība |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
V pielikums. 1.35. daļa b) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
Kredītiestādes |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
V pielikums. 1.35. daļa c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
Citas finanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
V pielikums. 1.35. daļa d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
Nefinanšu sabiedrības |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
V pielikums. 1.35. daļa e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
Mājsaimniecības |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
V pielikums. 1.35. daļa f) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI, kas nav tirdzniecības nolūkā turētie (HFT) |
V pielikums. I daļa. 13. punkta b), c); 14. b), c) |
V pielikums. I daļa. 13. punkta b), c) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
PARĀDA INSTRUMENTI, kas nav HFT |
V pielikums. I daļa. 13. punkta b), c), d) e); 14. b), c), d), e) |
V pielikums. I daļa. 13. punkta b), c), d) e) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
Sniegtās aizdevumu saistības |
KPR I pielikums; V pielikums. 2.56.–57. daļa |
39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums. 2.56.–57. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
20. Ģeogrāfiskais sadalījums
20,1 Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām
|
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Bilances vērtība |
||
Darbības attiecīgajā valstī |
Darbības ārpus attiecīgās valsts |
||||
V pielikums. 2.107. daļa |
V pielikums. 2.107. daļa |
||||
010 |
020 |
||||
010 |
Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi |
BPD 4. pants. Aktīvi(1); |
SGS 1.54 i) |
|
|
020 |
Skaidra nauda |
V pielikums. 2.1. daļa |
V pielikums. 2.1. daļa |
|
|
030 |
Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās |
BPD 13. panta 2. punkts; V pielikums. 2.2. daļa |
V pielikums. 2.2. daļa |
|
|
040 |
Citi pieprasījuma noguldījumi |
|
V pielikums. 2.3. daļa |
|
|
050 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts SGS 39.9 |
SFPS 7.8 a) ii); SGS 39.9, PN 14 |
|
|
060 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums |
SGS 39.9 |
|
|
070 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
SGS 32.11 |
|
|
080 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
090 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
091 |
Tirdzniecības finanšu aktīvi |
V pielikums. 1.15. daļa |
|
|
|
092 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums; V pielikums. 1.15. daļa |
|
|
|
093 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
|
094 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
095 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
100 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts SGS 39.9 |
SFPS 7.8 a) i); SGS 39.9 |
|
|
110 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
SGS 32.11 |
|
|
120 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
130 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
140 |
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts SGS 39.9 |
SFPS 7.8 d); SGS 39.9 |
|
|
150 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
SGS 32.11 |
|
|
160 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
170 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
171 |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
4. direktīvas 42.a panta 1., 4. punkts |
|
|
|
172 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
|
173 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
174 |
Aizdevumi un avansi |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts, 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
175 |
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts 42.c panta 2. punkts |
|
|
|
176 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
|
177 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
178 |
Aizdevumi un avansi |
4. direktīvas 42.a panta 1. punkts, 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
180 |
Aizdevumi un debitoru parādi |
4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; SGS 39.9 |
SFPS 7.8 c); SGS 39.9, PN 16, PN 26; V pielikums. 1.16. daļa |
|
|
190 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
200 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
210 |
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
4. direktīvas 42.a panta 4. punkta a) apakšpunkts, 5.a punkts; SGS 39.9 |
SFPS 7.8 b); SGS 39.9, PN 16, PN 26 |
|
|
220 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
230 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
231 |
Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes |
BPD 37. panta 1. punkts; 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums. 1.16. daļa |
|
|
|
232 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
233 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
234 |
Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi |
BPD 35.-37. pants V pielikums. 1.17. daļa |
|
|
|
235 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
|
|
|
236 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
237 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
240 |
Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts 42.c panta 1. punkta a) apakšpunkts; SGS 39.9; V pielikums. 1.19. daļa |
SFPS 7.22 b); SGS 39.9 |
|
|
250 |
Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas procentu likmes riska apdrošināšanas portfelī |
4. direktīvas 42.a panta 5., 5.a punkts SGS 39.89A a) |
SGS 39.89A a) |
|
|
260 |
Materiālie aktīvi |
BPD 4. pants. Aktīvi(10); |
|
|
|
270 |
Nemateriālie aktīvi |
BPD 4. pants. Aktīvi(9); KPR 4. panta 115. punkts |
SGS 1.54 c); KPR 4. panta 115. punkts |
|
|
280 |
Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos |
BPD 4. pants. Aktīvi(7)–(8); 4. direktīvas 17. pants; V pielikums. 2.4. daļa |
SGS 1.54 e); V pielikums. 2.4. daļa |
|
|
290 |
Nodokļa aktīvi |
|
SGS 1.54 n–o) |
|
|
300 |
Citi aktīvi |
V pielikums. 2.5. daļa |
V pielikums. 2.5. daļa |
|
|
310 |
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
|
SGS 1.54 j); SFPS 5.38 |
|
|
320 |
AKTĪVI |
BPD 4. pants Aktīvi |
SGS 1.9. a), ĪN 6. |
|
|
21. Materiālie un nemateriālie aktīvi: aktīvi, ko izmanto operatīvajā nomā
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Uzskaites vērtība |
|
V pielikums. 2.110.–111. daļa |
||||
010 |
||||
010 |
Pamatlīdzekļi |
|
16. SGS 6.; 1. SGS 54. a) |
|
020 |
Pārvērtēšanas modelis |
|
17. SGS 49.; 16. SGS 31., 73. a), d) |
|
030 |
Izmaksu modelis |
|
17. SGS 49.; 16. SGS 30., 73. a), d) |
|
040 |
Ieguldījumu īpašums |
|
40. SGS. IN5.; 1. SGS 54. b) |
|
050 |
Patiesās vērtības modelis |
|
17. SGS 49.; 40. SGS 33.–55., 76. |
|
060 |
Izmaksu modelis |
|
17. SGS 49.; 40. SGS 56., 79. c) |
|
070 |
Citi nemateriālie aktīvi |
BPD 4. pants. Aktīvi(9) |
38. SGS 8., 118. |
|
080 |
Pārvērtēšanas modelis |
|
17. SGS 49.; 38. SGS 75.–87., 124. a) ii) |
|
090 |
Izmaksu modelis |
|
17. SGS 49.; 38. SGS 74. |
|
22. aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas
22.1. Maksu un komisijas naudas ienākumi un izdevumi dalījumā pa darbībām
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(4), (5) |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS 7. SFPS 20. c) |
Pārskata periods |
|
010 |
||||
010 |
Maksu un komisijas naudas ienākumi |
|
2. ĪTS. 2.10.–12. daļa |
|
020 |
Vērtspapīri |
|
|
|
030 |
Emisijas |
V pielikums. 2.116. daļa a) |
V pielikums. 2.116. daļa a) |
|
040 |
Pārveduma rīkojumi |
V pielikums. 2.116. daļa b) |
V pielikums. 2.116. daļa b) |
|
050 |
Citi |
V pielikums. 2.116. daļa c) |
V pielikums. 2.116. daļa c) |
|
060 |
Tīrvērte un norēķini |
V pielikums. 2.116. daļa d) |
V pielikums. 2.116. daļa d) |
|
070 |
Aktīvu pārvaldība |
V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa a) |
V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa a) |
|
080 |
Turētājbankas pakalpojumi [pa klientu veidiem] |
V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa b) |
V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa b) |
|
090 |
Kolektīvi ieguldījumi |
|
|
|
100 |
Citi |
|
|
|
110 |
Galvenie administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem |
V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa c) |
V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa c) |
|
120 |
Fiduciārie darījumi |
V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa d) |
V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa d) |
|
130 |
Maksājumu pakalpojumi |
V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa e) |
V pielikums. 2.116. daļa e); V pielikums. 2.117. daļa e) |
|
140 |
Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi [pa produktu veidiem] |
V pielikums. 2.117. daļa f) |
V pielikums. 2.117. daļa f) |
|
150 |
Kolektīvi ieguldījumi |
|
|
|
160 |
Apdrošināšanas produkti |
|
|
|
170 |
Citi |
|
|
|
180 |
Strukturētais finansējums |
V pielikums. 2.116. daļa f) |
V pielikums. 2.116. daļa f) |
|
190 |
Vērtspapīrošanas darbību apkalpošana |
V pielikums. 2.116. daļa g) |
V pielikums. 2.116. daļa g) |
|
200 |
Sniegtās aizdevumu saistības |
V pielikums. 2.116. daļa h) |
39. SGS 47. d) ii); V pielikums. 2.116. daļa h) |
|
210 |
Sniegtās finanšu garantijas |
V pielikums. 2.116. daļa h) |
39. SGS 47. c) ii); V pielikums. 2.116. daļa h) |
|
220 |
Citi |
V pielikums. 2.116. daļa j) |
V pielikums. 2.116. daļa j) |
|
230 |
(Maksu un komisijas naudas izdevumi) |
|
2. ĪTS. 2.10.–12. daļa |
|
240 |
(Tīrvērte un norēķini) |
V pielikums. 2.116. daļa d) |
V pielikums. 2.116. daļa d) |
|
250 |
(Turētājbankas pakalpojumi) |
V pielikums. 2.117. daļa b) |
V pielikums. 2.117. daļa b) |
|
260 |
(Vērtspapīrošanas darbību apkalpošana) |
V pielikums. 2.116. daļa g) |
V pielikums. 2.116. daļa g) |
|
270 |
(Saņemtās aizdevumu saistības) |
V pielikums. 2.116. daļa i) |
V pielikums. 2.116. daļa i) |
|
280 |
(Saņemtās finanšu garantijas) |
V pielikums. 2.116. daļa i) |
V pielikums. 2.116. daļa i) |
|
290 |
(Cits) |
V pielikums. 2.116. daļa j) |
V pielikums. 2.116. daļa j) |
|
22.2. Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistīto aktīvu vērtība |
|
V pielikums. 2.117. daļa g) |
||||
010 |
||||
010 |
Aktīvu pārvaldība [pa klientu veidiem] |
V pielikums. 2.117. daļa a) |
V pielikums. 2.117. daļa a) |
|
020 |
Kolektīvi ieguldījumi |
|
|
|
030 |
Pensiju fondi |
|
|
|
040 |
Klientu portfeļi, kurus pārvalda diskrecionāri |
|
|
|
050 |
Citi ieguldījumu instrumenti |
|
|
|
060 |
Turētājbankas aktīvi [pa klientu veidiem] |
V pielikums. 2.117. daļa b) |
V pielikums. 2.117. daļa b) |
|
070 |
Kolektīvi ieguldījumi |
|
|
|
080 |
Citi |
|
|
|
090 |
Tostarp: uzticēts citām sabiedrībām |
|
|
|
100 |
Galvenie administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem |
V pielikums. 2.117. daļa c) |
V pielikums. 2.117. daļa c) |
|
110 |
Fiduciārie darījumi |
V pielikums. 2.117. daļa d) |
V pielikums. 2.117. daļa d) |
|
120 |
Maksājumu pakalpojumi |
V pielikums. 2.117. daļa e) |
V pielikums. 2.117. daļa e) |
|
130 |
Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi [pa produktu veidiem] |
V pielikums. 2.117. daļa f) |
V pielikums. 2.117. daļa f) |
|
140 |
Kolektīvi ieguldījumi |
|
|
|
150 |
Apdrošināšanas produkti |
|
|
|
160 |
Citi |
|
|
|
30. Ārpusbilances darbības: Līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās
30.1. Līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās
|
|
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Bilancē atzīto finanšu aktīvu uzskaites vērtība |
Tostarp: izmantotais likviditātes atbalsts |
Izmantotā likviditātes atbalsta patiesā vērtība |
Bilancē atzīto finanšu saistību uzskaites vērtība |
Ārpusbilances posteņu nominālā summa pārskatus sniedzošai iestādei |
Tostarp: Sniegto aizdevuma saistību nominālā summa |
Pārskatus sniedzošās iestādes zaudējumi pārskata periodā |
|
12. SFPS 29. a) |
12. SFPS 29. a); V pielikums. 2.118. daļa |
|
12. SFPS 29. a) |
12. SFPS B26. e) |
|
12. SFPS B26. b) |
||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
||||
010 |
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
30.2. Līdzdalības nekonsolidētās strukturētās sabiedrībās sadalījums pa darbības veidiem
Pa darbības veidiem |
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Vērtspapīrošana, izmantojot īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības |
Aktīvu pārvaldība |
Citas darbības |
|
KPR 4. panta 1., 66. punkts |
V pielikums. 2.117. daļa a) |
|||||
Uzskaites vērtība |
||||||
|
12. SFPS 28., B6. a) |
010 |
020 |
030 |
||
010 |
Atlasīti finanšu aktīvi, kas atzīti pārskatus sniedzošās iestādes bilancē |
|
12. SGS 29. a), b) |
|
|
|
021 |
tostarp: ienākumus nenesoši |
V pielikums. 2. daļa 145.-162. |
V pielikums. 2. daļa 145.-163. |
|
|
|
030 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums; V pielikums. 1.6. daļa |
39. SGS 9. |
|
|
|
040 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
32. SGS 11. |
|
|
|
050 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
060 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
070 |
Atlasīts pašu kapitāls un finanšu saistības, kas atzītas pārskatus sniedzošās iestādes bilancē |
|
12. SGS 29. a), b) |
|
|
|
080 |
Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti |
|
32. SGS 4. |
|
|
|
090 |
Atvasinātie instrumenti |
KPR II pielikums |
39. SGS 9., AG 15. a) |
|
|
|
100 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
|
|
110 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
|
|
Nominālā summa |
|||||
120 |
Ārpusbilances posteņi pārskatus sniedzošai iestādei |
|
12. SFPS B26. e) |
|
|
|
131 |
tostarp: ienākumus nenesoši |
V pielikums. 2. daļa 145.-162. |
V pielikums. 2. daļa 145.-162. |
|
|
|
31. Saistītās personas
31.1. Saistītās personas: kreditoru un debitoru parādi
|
|
|
Nesamaksāti atlikumi |
|||||
Mātesuzņēmums un sabiedrības ar kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi |
Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības |
Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi |
Iestādes vai tā mātesuzņēmuma galvenā vadība |
Citas saistītās personas |
||||
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
24. SGS 19. a), b) |
24. SGS 19. c); V pielikums. 2.120. daļa |
24. SGS 19. d), e); V pielikums. 2.120. daļa |
24. SGS 19. f) |
24. SGS 19. g) |
|||
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
|
4. direktīvas 43. panta 7.a punkts |
4. direktīvas 43. panta 7.a punkts |
4. direktīvas 43. panta 7.a punkts |
4. direktīvas 43. panta 7.a punkts |
4. direktīvas 43. panta 7.a punkts |
||
|
V pielikums. 2.120. daļa |
V pielikums. 2.120. daļa |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
|
010 |
Atlasīti finanšu aktīvi |
|
24. SGS 18. b) |
|
|
|
|
|
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
32. SGS 11. |
|
|
|
|
|
030 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
|
040 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
|
050 |
tostarp: Samazinātas vērtības finanšu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Atlasītas finanšu saistības |
|
24. SGS 18. b) |
|
|
|
|
|
070 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
|
|
|
|
080 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
|
|
|
090 |
Aizdevumu saistību, finanšu garantiju un citu sniegto saistību nominālā summa |
V pielikums. 2.62. daļa |
24. SGS 18. b); V pielikums. 2.62. daļa |
|
|
|
|
|
100 |
tostarp: saistību neizpilde |
V pielikums. 2.61. daļa |
24. SGS 18. b); V pielikums. 2.61. daļa |
|
|
|
|
|
110 |
Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saņemtās saistības |
V pielikums. 2.63., 121. daļa |
24. SGS 18. b); V pielikums. 2.63., 121. daļa |
|
|
|
|
|
120 |
Atvasināto instrumentu nosacītā summa |
V pielikums. 2.70.–71. daļa |
V pielikums. 2.70.–71. daļa |
|
|
|
|
|
130 |
Atskaitījumi un uzkrājumi samazinātas vērtības parāda instrumentiem, neizpildītām garantijām un neizpildītām saistībām |
|
24. SGS 18. c) |
|
|
|
|
|
31.2. Saistītās personas: ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi
|
|
|
Pārskata periods |
|||||
Mātesuzņēmums un sabiedrības ar kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi |
Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības |
Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi |
Iestādes vai tā mātesuzņēmuma galvenā vadība |
Citas saistītās personas |
||||
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
24. SGS 19. a), b) |
24. SGS 19. c); |
24. SGS 19. d), e) |
24. SGS 19. f) |
24. SGS 19. g) |
|||
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
|
|
|
|
|
|
||
|
V pielikums. 2.120. daļa |
V pielikums. 2.120. daļa |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
|
010 |
Procentu ienākumi |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(1); V pielikums. 2.21. daļa |
24. SGS 18. a); 18. SGS 35. b) iii); V pielikums. 2.21. daļa |
|
|
|
|
|
020 |
Procentu izdevumi |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(2); V pielikums. 2.21. daļa |
24. SGS 18. a); 1. SGS 97.; V pielikums. 2.21. daļa |
|
|
|
|
|
030 |
Dividenžu ienākumi |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(3); V pielikums. 2.28. daļa |
24. SGS 18. a); 18. SGS 35. b) v); V pielikums. 2.28. daļa |
|
|
|
|
|
040 |
Maksu un komisijas naudas ienākumi |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(4) |
24. SGS 18. a); 7. SFPS 20. c) |
|
|
|
|
|
050 |
Maksu un komisijas naudas izdevumi |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(5) |
24. SGS 18. a); 7. SFPS 20. c) |
|
|
|
|
|
060 |
Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
24. SGS 18. a) |
|
|
|
|
|
070 |
Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus |
V pielikums. 2.122. daļa |
24. SGS 18. a); V pielikums. 2.122. daļa |
|
|
|
|
|
080 |
Vērtības samazinājuma un uzkrājumu samazinātas vērtības parāda instrumentiem, neizpildītām garantijām un neizpildītām saistībām palielinājums vai (–) samazinājums perioda laikā |
|
24. SGS 18. d) |
|
|
|
|
|
40. Grupas struktūra
40.1. Grupas struktūra: “sabiedrība pēc sabiedrības”
LEI kods |
Sabiedrības kods |
Sabiedrības nosaukums |
Iekļaušanas datums |
Akciju kapitāls |
Ieguldījumu saņēmēja pašu kapitāls |
Ieguldījumu saņēmēja aktīvu kopsumma |
Ieguldījumu saņēmēja peļņa vai (–) zaudējumi |
Ieguldījumu saņēmēja rezidences vieta |
Ieguldījumu saņēmēja sektors |
NACE kods |
Uzkrātā pašu kapitāla daļa [%] |
Balsstiesības [%] |
Grupas struktūra [attiecība] |
Grāmatvedībā piemērotā procedūra [grāmatvedības grupa] |
Grāmatvedībā piemērotā procedūra [KPR grupa] |
Uzskaites vērtība |
Iegādes izmaksas |
Ar ieguldījumu saņēmēju saistītā nemateriālā vērtība |
To ieguldījumu patiesā vērtība, kuriem ir publicētas cenu kotācijas |
V pielikums. 2.123., 124. daļa a) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa b) |
12. SFPS 12. a), 21. a) i); V pielikums. 2.123., 124. daļa c) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa d) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa e) |
12. SFPS B12. b); V pielikums. 2.123., 124. daļa f) |
12. SFPS B12. b); V pielikums. 2.123., 124. daļa f) |
12. SFPS B12. b); V pielikums. 2.123., 124. daļa f) |
12. SFPS 12. b), 21. a) iii); V pielikums. 2.123., 124. daļa g) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa h) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa i) |
12. SFPS 21. iv); V pielikums. 2.123., 124. daļa j) |
12. SFPS 21. iv); V pielikums. 2.123., 124. daļa k) |
12. SFPS 10. a) i); V pielikums. 2.123., 124. daļa l) |
12. SFPS. 21. b); V pielikums. 2.123., 124. daļa m) |
KPR 423. pants b); V pielikums. 2.123., 124. daļa n) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa o) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa p) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa q) |
12. SFPS. 21. b) iii); V pielikums. 2.123., 124. daļa r) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa a) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa b) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa c) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa d) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa e) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa f) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa f) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa f) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa q) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa h) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa i) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa j) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa k) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa l) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa m) |
KPR 423. pants b); V pielikums. 2.123., 124. daļa n) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa o) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa p) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa q) |
V pielikums. 2.123., 124. daļa r) |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
095 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
40.2. Grupas struktūra: “instruments pēc instrumenta”
Vērtspapīru kods |
Sabiedrības kods |
Pārvaldītājsabiedrības LEI kods |
Pārvaldītājsabiedrības kods |
Pārvaldītājsabiedrības nosaukums |
Uzkrātā pašu kapitāla daļa (%) Uzskaites vērtība |
Uzskaites vērtība |
Iegādes izmaksas |
V pielikums. 2.125. daļa a) |
V pielikums. 2.124. daļa b), 125. daļa c) |
|
V pielikums. 2.125. daļa b) |
|
V pielikums. 2.124. daļa j), 125. daļa c) |
V pielikums. 2.124. daļa o), 125. daļa c) |
V pielikums. 2.124. daļa p), 125. daļa c) |
V pielikums. 2.125. daļa a) |
V pielikums. 2.124. daļa b), 125. daļa c) |
|
V pielikums. 2.125. daļa b) |
|
V pielikums. 2.124. daļa j), 125. daļa c) |
V pielikums. 2.124. daļa o), 125. daļa c) |
V pielikums. 2.124. daļa p), 125. daļa c) |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
|
|
|
|
|
|
|
|
41. Patiesā vērtība
41.1. Patiesās vērtības hierarhija: amortizētajā iegādes vērtībā novērtētie finanšu instrumenti
AKTĪVI |
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Patiesā vērtība |
Patiesās vērtības hierarhija 13. SFPS 93. b), BC216. |
|||
7. SFPS 25.–26. |
1. līmenis 13. SFPS 76. |
2. līmenis 13. SFPS 81. |
3. līmenis 13. SFPS 86. |
||||
010 |
020 |
030 |
040 |
||||
010 |
Aizdevumi un debitoru parādi |
4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26. |
|
|
|
|
020 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
030 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
040 |
Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi |
4. direktīvas 42.a panta 4. punkta a) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26. |
|
|
|
|
050 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
|
060 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
|
SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā |
4. direktīvas 42.a panta 3., 5.a punkts; 39. SGS 47. |
7. SFPS 8. f); 39. SGS 47. |
|
|
|
|
080 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
|
|
|
090 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
|
|
100 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
|
|
|
|
41.2. Iespējas novērtēt pēc patiesās vērtības izmantošana
|
Uzskaites vērtība |
|||||
Finanšu instrumenti, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Uzskaites neatbilstības |
Novērtēšana pēc patiesās vērtības |
Kombinētie līgumi |
|
7. SFPS. B5. a) |
39. SGS 9.b i) |
39. SGS 9.b ii) |
39. SGS. 11.A–12.; V pielikums. 2.127. daļa |
|||
AKTĪVI |
010 |
020 |
030 |
|||
010 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9. |
|
|
|
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.4.–5. daļa |
32. SGS 11. |
|
|
|
030 |
Parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
V pielikums. 1.24., 26. daļa |
|
|
|
040 |
Aizdevumi un avansi |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
V pielikums. 1.24., 27. daļa |
|
|
|
SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
050 |
Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9. |
|
|
|
060 |
Noguldījumi |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
ECB/2008/32 2. pielikums. 2.9. daļa; V pielikums. 1.30. daļa |
|
|
|
070 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
V pielikums. 1.31. daļa |
V pielikums. 1.31. daļa |
|
|
|
080 |
Citas finanšu saistības |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
V pielikums. 1.32.–34. daļa |
|
|
|
41.3. Kombinētie finanšu instrumenti, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā
|
Pārējie atdalāmie kombinētie līgumi [nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā] |
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Uzskaites vērtība |
FINANŠU AKTĪVI |
010 |
|||
010 |
Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi |
4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9.; V pielikums. 2.129. daļa |
39. SGS 9.; V pielikums. 2.129. daļa |
|
020 |
Pārdošanai pieejamie [galvenie līgumi] |
4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa |
39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa |
|
030 |
Aizdevumi un debitoru parādi [galvenie līgumi] |
4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa |
39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa |
|
040 |
Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi [galvenie līgumi] |
4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa |
39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa |
|
FINANŠU SAISTĪBAS |
|
|
|
|
050 |
Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības |
4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9.; V pielikums. 2.129. daļa |
39. SGS 9.; V pielikums. 2.129. daļa |
|
060 |
Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā [galvenie līgumi] |
4. direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9.; V pielikums. 2.130. daļa |
39. SGS 11.; V pielikums. 2.130. daļa |
|
42. Materiālie un nemateriālie aktīvi: uzskaites vērtība pēc novērtēšanas metodes
|
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Uzskaites vērtība |
|
010 |
|||
010 |
Pamatlīdzekļi |
16. SGS 6.; 16. SGS 29.; 1. SGS 54. a) |
|
020 |
Pārvērtēšanas modelis |
16. SGS 31., 73. a), d) |
|
030 |
Izmaksu modelis |
16. SGS 30., 73. a), d) |
|
040 |
Ieguldījumu īpašums |
40. SGS 5., 30.; 1. SGS 54. b) |
|
050 |
Patiesās vērtības modelis |
40. SGS 33.–55., 76. |
|
060 |
Izmaksu modelis |
40. SGS 56., 79. c) |
|
070 |
Citi nemateriālie aktīvi |
38. SGS 8., 118., 122.; V pielikums. 2.132. daļa |
|
080 |
Pārvērtēšanas modelis |
38. SGS 75.–87., 124. a) ii) |
|
090 |
Izmaksu modelis |
38. SGS 74. |
|
43. Uzkrājumi
|
|
|
Uzskaites vērtība |
|||||||
Pensiju un citas pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistības |
Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti |
Pārstrukturēšana |
Aizsākti juridiski jautājumi un nodokļu tiesvedība |
Sniegtās saistības un garantijas |
Citi uzkrājumi |
Kopā |
||||
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
19. SGS 63.; 1. SGS 78. d); V pielikums. 2.7. daļa |
19. SGS 153.; 1. SGS 78. d); V pielikums. 2.8. daļa |
37. SGS. 70.–83. |
37. SGS. C.6.–10. papildinājums |
37. SGS. C.9. papildinājums; 39. SGS 2. h), 47. c), d), BC 15., AG 4. |
37. SGS 14. |
|
|||
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
|
V pielikums. 2.7. daļa |
V pielikums. 2.8. daļa |
|
|
BPD 24.–25. pants, 33. panta 1. punkts |
|
|
||
|
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
|||
010 |
Sākuma bilance [uzskaites vērtība perioda sākumā] |
|
37. SGS 84. a) |
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Papildinājumi, tostarp esošo uzkrājumu palielinājumi |
|
37. SGS 84. b) |
|
|
|
|
|
|
|
030 |
(–) Izmantotās summas |
|
37. SGS 84. c) |
|
|
|
|
|
|
|
040 |
(–) Attiecīgajā periodā apvērstās neizmantotās summas |
|
37. SGS 84. d) |
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Diskontētās summas palielinājums [laika gaitā] un diskonta likmes jebkuru izmaiņu ietekme |
|
37. SGS 84. e) |
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Citas izmaiņas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Beigu bilance [uzskaites vērtība perioda beigās] |
|
37. SGS 84. a) |
|
|
|
|
|
|
|
44. Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti
44.1. Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti
|
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Summa |
|
010 |
|||
010 |
Definētu pabalstu plāna aktīvu patiesā vērtība |
19. SGS 140. a), i), 142. |
|
020 |
Tostarp: Iestādes emitēti finanšu instrumenti |
19. SGS 143. |
|
030 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
19. SGS 142. b) |
|
040 |
Parāda instrumenti |
19. SGS 142. c) |
|
050 |
Nekustamais īpašums |
19. SGS 142. d) |
|
060 |
Citi definētu pabalstu plāna aktīvi |
|
|
070 |
Definētu pabalstu saistību pašreizējā vērtība |
19. SGS 140. a) ii) |
|
080 |
Aktīvu griestu ietekme |
19. SGS 140. a) iii) |
|
090 |
Definētu pabalstu neto aktīvi [uzskaites vērtība] |
19. SGS 63.; V pielikums. 2.136. daļa |
|
100 |
Uzkrājumi pensijām un citām pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistībām [uzskaites vērtība] |
19. SGS 63., 1. SGS 78. d); V pielikums. 2.7. daļa |
|
110 |
Izziņas postenis: Par aktīviem atzīto atlīdzības tiesību patiesā vērtība |
19. SGS 140. b) |
|
44.2. Izmaiņas definētu pabalstu saistībās
|
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Definētu pabalstu saistības |
|
010 |
|||
010 |
Sākuma bilance [pašreizējā vērtība] |
19. SGS 140. a) ii) |
|
020 |
Kārtējās izdienas izmaksas |
19. SGS 141. a) |
|
030 |
Procentu izmaksas |
19. SGS 141. b) |
|
040 |
Veiktās iemaksas |
19. SGS 141. f) |
|
050 |
Aktuārā (–) peļņa vai zaudējumi no demogrāfisko pieņēmumu izmaiņām |
19. SGS 141. c) ii) |
|
060 |
Aktuārā (–) peļņa vai zaudējumi no finansiālo pieņēmumu izmaiņām |
19. SGS 141. c) iii) |
|
070 |
Ārvalstu valūtas maiņas palielinājums vai (–) samazinājums |
19. SGS 141. e) |
|
080 |
Izmaksātie pabalsti |
19. SGS 141. g) |
|
090 |
Iepriekšējās izdienas izmaksas, tostarp peļņa un zaudējumi, kas izriet no norēķina |
19. SGS 141. d) |
|
100 |
Palielinājums vai (–) samazinājums, izmantojot uzņēmējdarbības apvienošanas un atsavināšanas |
19. SGS 141. h) |
|
110 |
Citi palielinājumi vai (–) samazinājumi |
|
|
120 |
Beigu bilance [pašreizējā vērtība] |
19. SGS 140. a) ii); V pielikums. 2.138. daļa |
|
44.3. Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem]
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Pārskata periods |
|
010 |
||||
010 |
Pensiju un tamlīdzīgi izdevumi |
V pielikums. 2.139. daļa a) |
V pielikums. 2.139. daļa a) |
|
020 |
Uz akcijām balstīti maksājumi |
V pielikums. 2.139. daļa b) |
2. SFPS 44.; V pielikums. 2.139. daļa b) |
|
45. Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums
45.1. Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa uzskaites portfeļiem
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Pārskata periods |
Patiesās vērtības izmaiņas kredītriska rezultātā |
|
010 |
020 |
||||
010 |
Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a) |
|
|
020 |
Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts; 39. SGS 9. |
7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a) |
|
|
030 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ |
BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6) |
7. SFPS 20. a) i) |
|
|
45.2. Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Pārskata periods |
|
010 |
||||
020 |
Ieguldījumu īpašums |
|
40. SGS 69.; 1. SGS 34. a), 98. d) |
|
030 |
Nemateriālie aktīvi |
|
38. SGS. 113.–115.A; 1. SGS 34. a) |
|
040 |
Citi aktīvi |
|
1. SGS 34. a) |
|
050 |
PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTRAUCOT ATZĪT NEFINANŠU AKTĪVUS |
|
1. SGS 34. |
|
45.3. Citi darbības ienākumi un izdevumi
|
Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD |
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
Ienākumi |
Izdevumi |
|
010 |
020 |
||||
010 |
Tādu materiālo aktīvu patiesās vērtības izmaiņas, ko novērtē, izmantojot patiesās vērtības modeli |
V pielikums. 2.141. daļa |
40. SGS 76. d); V pielikums. 2.141. daļa |
|
|
020 |
Ieguldījumu īpašums |
V pielikums. 2.141. daļa |
40. SGS 75. f); V pielikums. 2.141. daļa |
|
|
030 |
Operatīvā noma, kas nav ieguldījumu īpašums |
V pielikums. 2.142. daļa |
17. SGS 50., 51., 56. b); V pielikums. 2.142. daļa |
|
|
040 |
Citi |
V pielikums. 2.143. daļa |
V pielikums. 2.143. daļa |
|
|
050 |
CITI DARBĪBAS IENĀKUMI VAI IZDEVUMI |
V pielikums. 2.141.–142. daļa |
V pielikums. 2.141.–142. daļa |
|
|
46. Pašu kapitāla izmaiņu pārskats
Pašu kapitāla izmaiņu avoti |
|
|
Kapitāls |
Akciju emisijas uzcenojums |
Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls |
Citi kapitāla vērtspapīri |
Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi |
Nesadalītā peļņa |
Pārvērtēšanas rezerves |
Patiesās vērtības rezerves |
|
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
SGS 1.106, 54 r) |
SGS 1.106, 78 e) |
SGS 1.106, V pielikums. 2.15.–16. daļa |
SGS 1.106; V pielikums. 2.17. daļa |
SGS 106. |
KPR 4. panta 123. punkts |
SFPS 1.30, D5–D8 |
|
|||
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
BPD 4. pants. Saistības(9), BPD 22. pants |
BPD 4. pants. Saistības (10); KPR 4. panta 124. punkts |
V pielikums. 2.15.-17. daļa |
V pielikums. 2.17. daļa |
4. direktīvas 42.a panta 1., 5.a punkts |
BPD 4. pants. Saistības(13); KPR 4. panta 123. punkts |
|
BPD 4. pants. Saistības(12) |
|||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
075 |
||||
010 |
Sākuma bilance [pirms pārveidošanas] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Kļūdu korekciju ietekme |
|
SGS 1.106 b); SGS 8.42 |
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Grāmatvedības politikas izmaiņu ietekme |
|
SGS 1.106 b); SGS 1. ĪN 6; SGS 8.22 |
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Sākuma bilance [pārskata periods] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Parasto akciju emisija |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Priekšrocību akciju emisija |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Citu kapitāla vērtspapīru instrumentu emisija |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Citu emitēto kapitāla vērtspapīru instrumentu īstenošana vai termiņa beigas |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Parāda pārvēršana pašu kapitālā |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kapitāla samazināšana |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Dividendes |
|
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.35; SGS 1. ĪN 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Pašu akciju iegāde |
|
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.33 |
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Pašu akciju pārdošana vai dzēšana |
|
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.33 |
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Finanšu instrumentu pārklasificēšana no pašu kapitāla uz saistībām |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Finanšu instrumentu pārklasificēšana no saistībām uz pašu kapitālu |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Pārvedumi starp pašu kapitāla komponentiem |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana, kas izriet no uzņēmējdarbības apvienošanas |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Uz akcijām balstīti maksājumi |
|
SGS 1.106 d) iii); SFPS 2.10. |
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Cita kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana |
|
SGS 1.106 d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Gada kopējie visaptverošie ienākumi |
|
SGS 106 d) i)–ii); SGS 1.81A c); SGS 1. ĪN 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Beigu bilance [pārskata periods] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla izmaiņu avoti |
|
|
Citas rezerves |
Pirmās konsolidācijas atšķirības |
(-) Pašu akcijas |
Peļņa vai (–) zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
(-) Starpperioda dividendes |
Mazākuma līdzdalība |
Kopā |
||
Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi |
Citi posteņi |
||||||||||
Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS |
SGS 1.106, 54 c) |
|
SGS 1.106; SGS 32.34, 33; V pielikums. 2.20. daļa |
SGS 1.106 a), 83 a) ii) |
SGS 1.106; SGS 32.35 |
SGS 1.54 q), 106 a); SGS 27.27-28 |
SGS 1.54 q), 106 a); SGS 27.27-28 |
SGS 1.9 c), ĪN 6 |
|||
Atsauces valsts GAAP, kuru pamatā ir BPD |
|
7. direktīvas 19. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
4. direktīva. Aktīvi C (III)(7), D (III)(2); V pielikums. 2.20. daļa |
BPD 4. pants. Saistības(14) |
KPR 26. panta 2.b) punkts |
7. direktīvas 21. pants |
7. direktīvas 21. pants |
|
|||
080 |
085 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
||||
010 |
Sākuma bilance [pirms pārveidošanas] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Kļūdu korekciju ietekme |
|
SGS 1.106 b); SGS 8.42 |
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Grāmatvedības politikas izmaiņu ietekme |
|
SGS 1.106 b); SGS 1. ĪN 6; SGS 8.22 |
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Sākuma bilance [pārskata periods] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Parasto akciju emisija |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Priekšrocību akciju emisija |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Citu kapitāla vērtspapīru instrumentu emisija |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Citu emitēto kapitāla vērtspapīru instrumentu īstenošana vai termiņa beigas |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Parāda pārvēršana pašu kapitālā |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Kapitāla samazināšana |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Dividendes |
|
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.35; SGS 1. ĪN 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Pašu akciju iegāde |
|
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.33 |
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Pašu akciju pārdošana vai dzēšana |
|
SGS 1.106 d) iii); SGS 32.33 |
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Finanšu instrumentu pārklasificēšana no pašu kapitāla uz saistībām |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Finanšu instrumentu pārklasificēšana no saistībām uz pašu kapitālu |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Pārvedumi starp pašu kapitāla komponentiem |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana, kas izriet no uzņēmējdarbības apvienošanas |
|
SGS 1.106 d) iii); |
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Uz akcijām balstīti maksājumi |
|
SGS 1.106 d) iii); SFPS 2.10. |
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Cita kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana |
|
SGS 1.106 d) |
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
Gada kopējie visaptverošie ienākumi |
|
SGS 106 d) i)–ii); SGS 1.81A c); SGS 1. ĪN 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Beigu bilance [pārskata periods] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
V PIELIKUMS
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR FINANŠU INFORMĀCIJU
Saturs |
|
VISPĀRĪGAS NORĀDES |
|
1. |
Atsauces |
2. |
Konvencijas |
3. |
Konsolidācija |
4. |
Uzskaites portfeļi |
4.1. |
Aktīvi |
4.2. |
Saistības |
5. |
Finanšu instrumenti |
5.1. |
Finanšu aktīvi |
5.2. |
Finanšu saistības |
6. |
Dalījums pa darījuma partneriem |
NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI |
|
1. |
Bilance |
1.1. |
Aktīvi (1.1) |
1.2. |
Saistības (1.2) |
1.3. |
Pašu kapitāls (1.3) |
2. |
Peļņas vai zaudējumu aprēķins (2) |
3. |
Visaptverošo ienākumu pārskats (3) |
4. |
Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (4) |
5. |
Aizdevumu un avansu sadalījums pa produktiem (5) |
6. |
Nefinanšu sabiedrībām izsniegtu aizdevumu un avansu sadalījums pa NACE kodiem (6) |
7. |
Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš vai samazināta vērtība (7) |
8. |
Finanšu saistību sadalījums (8) |
9. |
Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības (9) |
10. |
Atvasinātie instrumenti (10 un 11) |
10.1. |
Atvasināto instrumentu klasifikācija pēc riska veida |
10.2. |
Par atvasinātajiem instrumentiem uzrādāmās summas |
10.3. |
Atvasinātie instrumenti, kas klasificēti kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas” |
10.4. |
Atvasināto instrumentu sadalījums pa darījuma partneru sektoriem |
11. |
Izmaiņas atskaitījumos kredītu zaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājumam (12) |
12. |
Saņemtais nodrošinājums un garantijas (13) |
12.1. |
Aizdevumu un avansu sadalījums pa nodrošinājumiem un garantijām (13.1) |
12.2. |
Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā] (13.2) |
12.3. |
Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi] (13.3) |
13. |
Patiesās vērtības hierarhija: Pēc patiesās vērtības novērtētie finanšu instrumenti (14) |
14. |
Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības (15) |
15. |
Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums (16) |
15.1. |
Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (16.1) |
15.2. |
Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem (16.2) |
15.3. |
Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem (16.3) |
15.4. |
Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem (16.4) |
15.5. |
Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem (16.5) |
15.6. |
Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites (16.6) |
15.7. |
Finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi (16.7) |
16. |
Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu (17) |
17. |
Ģeogrāfiskais sadalījums (20) |
18. |
Materiālie un nemateriālie aktīvi: operatīvās nomas aktīvi (21) |
19. |
Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas (22) |
19.1. |
Maksu un komisijas naudas ienākumi un izdevumi dalījumā pa darbībām (22.1) |
19.2. |
Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi (22.2) |
20. |
Līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās (30) |
21. |
Saistītās personas (31) |
21.1. |
Saistītās puses: kreditoru un debitoru parādi (31.1) |
21.2. |
Saistītās puses: ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi (31.2) |
22. |
Grupas struktūra (40) |
22.1. |
Grupas struktūra: “sabiedrība pēc sabiedrības” (40.1) |
22.2. |
Grupas struktūra: “instruments pēc instrumenta” (40.2) |
23. |
Patiesā vērtība (41) |
23.1. |
Patiesās vērtības hierarhija: amortizētajā iegādes vērtībā novērtētie finanšu instrumenti (41.1) |
23.2. |
Iespējas novērtēt pēc patiesās vērtības izmantošana (41.2) |
23.3. |
Kombinētie finanšu instrumenti, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (41.3) |
24. |
Materiālie un nemateriālie aktīvi: uzskaites vērtība dalījumā pa novērtējuma metodēm (42) |
25. |
Uzkrājumi (43) |
26. |
Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti (44) |
26.1. |
Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti (44.1) |
26.2. |
Definētu pabalstu saistību izmaiņas (44.2) |
26.3. |
Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem] (44.3) |
27. |
Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums (45) |
27.1. |
Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai (45.2) |
27.2. |
Citi darbības ienākumi un izdevumi (45.3) |
28. |
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats (46) |
29. |
Ienākumus nenesoši riska darījumi (18) |
30. |
Pārskatītie riska darījumi (19) |
ATTIECINĀŠANA STARP RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM UN DARĪJUMA PARTNERU SEKTORIEM |
1. DAĻA
VISPĀRĪGAS NORĀDES
1. ATSAUCES
1. Šajā pielikumā ir sniegtas papildu norādes par šīs regulas III un IV pielikumā iekļautajām finanšu informācijas veidnēm (“FINREP”). Šis pielikums papildina norādes, kas sniegtas atsauču veidā III un IV pielikuma veidnēs.
2. Veidnēs norādītos datu punktus sagatavo saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 (KPR) 4. Panta 1. Punkta 77. Apakšpunktā definētā attiecīgā grāmatvedības regulējuma atzīšanas, ieskaitīšanas un vērtēšanas noteikumiem.
3. Iestādes iesniedz tikai tās veidņu daļas, kuras attiecas uz:
a) aktīviem, saistībām, pašu kapitālu, ienākumiem un izdevumiem, ko atzīst konkrētā iestāde;
b) ārpusbilances riska darījumiem un darbībām, kurās iesaistīta konkrētā iestāde;
c) konkrētās iestādes veiktajiem darījumiem;
d) konkrētās iestādes piemērotajiem vērtēšanas noteikumiem, tostarp metodēm, ar ko aplēš kredītriska atskaitījumus.
4. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā ir izmantoti šādi saīsinājumi:
a) |
“SGS regula” : Regula (EK) Nr. 1606/2002; |
b) |
“SGS” vai “SFPS” : “starptautiskie grāmatvedības standarti”, kā tie definēti Komisijas pieņemtās SGS regulas 2. pantā; |
c) |
“ECB BP regula” jeb “ECB/2008/32” : Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 25/2009 ( 8 ); |
d) |
“NACE regula” : “NACE regula” – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 ( 9 ); |
e) |
“BPD” : Padomes Direktīva 86/635/EEK ( 10 ); |
f) |
“Ceturtā direktīva” : Padomes Ceturtā direktīva 78/660/EEK ( 11 ); |
g) |
“Valsts VPGP” : valsts vispārpieņemtie grāmatvedības principi, kas izstrādāti saskaņā ar BPD; |
h) |
“MVU” : mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi saskaņā ar definīciju Komisijas Ieteikumā C(2003)1422 ( 12 ); |
i) |
“ISIN kods” : vērtspapīriem piešķirts starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs, kas sastāv no 12 burtiem un cipariem un ir unikāls katrai vērtspapīru emisijai; |
j) |
“LEI kods” : sabiedrībai piešķirts starptautiskais juridiskās personas identifikators, ar ko nepārprotami identificē finanšu darījuma pusi. |
2. KONVENCIJAS
5. Attiecībā uz III un IV pielikumu, ja datu punkta lauks ir iekrāsots pelēks, tas nozīmē, ka šis datu punkts nav prasīts vai par to nav iespējams ziņot. Ja IV pielikumā rindas vai slejas atsauces lauks ir iekrāsots melns, tas nozīmē, ka iestādēm, uz kurām attiecas šīs atsauces konkrētajā rindā vai slejā, attiecīgie datu punkti nav jāiesniedz.
6. III un IV pielikuma veidnēs ir iestrādāti netieši validācijas noteikumi, kas ir noteikti pašās veidnēs ar konvenciju izmantojuma starpniecību.
7. Ja posteņa nosaukums veidnē ir likts iekavās, tas nozīmē, ka, lai iegūtu kopsummu, šis postenis ir jāatņem, taču tas nav jāuzrāda kā negatīva vērtība.
8. Posteņi, kas jāuzrāda kā negatīva vērtība, kompilācijas veidnēs ir apzīmēti ar “(–)” pirms to nosaukuma, piemēram, “(–) Pašu akcijas”.
9. III un IV pielikumā sniegto finanšu informācijas pārskatu veidņu “datu punktu modelī” (“DPM”) katram datu punktam (šūnai) ir “bāzes postenis”, kuram piekārto atribūtu “kredīts/debets”. Ar šo piekārtošanu tiek nodrošināts, ka visas sabiedrības, uzrādot datu punktus, ievēro “zīmju konvenciju”, un tiek dota iespēja noskaidrot katram datu punktam atbilstīgo “kredīta/debeta” atribūtu.
10. Šīs konvencijas shematisks attēlojums sniegts 1. Tabulā.
1. tabula.
Kredīta/debeta konvencija, plus un mīnus zīme
Elements |
Kredīts/Debets |
Saldo/Izmaiņas |
Iegrāmatojamais skaitlis |
Aktīvi |
Debets |
Aktīvu saldo |
Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga) |
Aktīvu palielinājums |
Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga) |
||
Aktīvu negatīvs saldo |
Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”) |
||
Aktīvu samazinājums |
Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”) |
||
Izdevumi |
Izdevumu saldo |
Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga) |
|
Izdevumu palielinājums |
Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga) |
||
Izdevumu negatīvs saldo (ieskaitot apvērses) |
Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”) |
||
Izdevumu samazinājums |
Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”) |
||
Saistības |
Kredīts |
Saistību saldo |
Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga) |
Saistību palielinājums |
Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga) |
||
Saistību negatīvs saldo |
Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”) |
||
Saistību samazinājums |
Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”) |
||
Pašu kapitāls |
Pašu kapitāla saldo |
Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga) |
|
Pašu kapitāla palielinājums |
Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga) |
||
Pašu kapitāla negatīvs saldo |
Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”) |
||
Pašu kapitāla samazinājums |
Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”) |
||
Ienākumi |
Ienākumu saldo |
Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga) |
|
Ienākumu palielinājums |
Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga) |
||
Ienākumu negatīvs saldo (ieskaitot apvērses) |
Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”) |
||
Ienākumu samazinājums |
Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”) |
3. KONSOLIDĀCIJA
11. Ja vien šajā pielikumā nav norādīts citādi, pārskati saskaņā ar FINREP veidnēm ir sagatavojami, ievērojot prudenciālās konsolidācijas tvērumu saskaņā ar KPR 1. Daļas II sadaļas 2. Nodaļas 2. Iedaļu. Iestādes par saviem meitasuzņēmumiem un kopuzņēmumiem pārskatus sniedz, izmantojot tās pašas metodes kā prudenciālās konsolidācijas gadījumā:
a) iestādēm var būt atļauts vai prasīts saskaņā ar KPR 18. Panta 5. Punktu piemērot pašu kapitāla metodi attiecībā uz ieguldījumiem apdrošināšanas un nefinanšu meitasuzņēmumos;
b) iestādēm var būt atļauts saskaņā ar KPR 18. Panta 2. Punktu izmantot proporcionālas konsolidācijas metodi attiecībā uz finanšu meitasuzņēmumiem;
c) iestādēm var būt prasīts saskaņā ar KPR 18. Panta 4. Punktu izmantot proporcionālas konsolidācijas metodi attiecībā uz ieguldījumiem kopuzņēmumos.
4. UZSKAITES PORTFEĻI
4.1. Aktīvi
12. “Uzskaites portfelis” ir finanšu instrumentu apkopojums saskaņā ar vērtēšanas noteikumiem. Šie apkopojumi neietver ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos, pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus, kas klasificēti kā “Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi”, kā arī finanšu instrumentus, kas klasificēti kā “Pārdošanai turēti” posteņos “Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” un “Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas”.
13. Pamatojoties uz SFPS, finanšu aktīviem izmanto šādus uzskaites portfeļus:
a) “Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi”;
b) “Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;
c) “Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi”;
d) “Aizdevumi un debitoru parādi”;
e) “Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi”.
14. Pamatojoties uz valsts VPGP, finanšu aktīviem izmanto šādus uzskaites portfeļus:
a) “Tirdzniecības finanšu aktīvi”;
b) “Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;
c) “Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu”;
d) “Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes”; kā arī
e) “Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi”.
15. “Tirdzniecības finanšu aktīvi” ir ar tādu pašu nozīmi kā attiecīgajos valsts VPGP, pamatojoties uz BPD. Saskaņā ar valsts VPGP, balstoties uz BPD, atvasinātos instrumentus, kuri netiek turēti riska ierobežošanas uzskaites nolūkā, šajā postenī uzrāda neatkarīgi no šo līgumu novērtēšanai piemērotās metodes. Atvasināto instrumentu līgumus iestādes iekļauj bilancē tikai tad, ja šie līgumi ir atzīti saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu.
16. Attiecībā uz finanšu aktīviem “iegādes izmaksu metodes” ietver vērtēšanas noteikumus, saskaņā ar kuriem finanšu aktīva vērtību nosaka kā iegādes izmaksas plus uzkrātie procenti mīnus vērtības samazināšanās zaudējumi.
17. Saskaņā ar valsts VPGP, pamatojoties uz BPD, “Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi” ir finanšu aktīvi, kuri nekvalificējas iekļaušanai citos uzskaites portfeļos. Šis uzskaites portfelis cita starpā ietver finanšu aktīvus, kuru vērtība ir noteikta kā zemākā summa, salīdzinot sākotnējās atzīšanas un patieso vērtību (tā sauktā “Lower Of Cost Or Market” jeb “LOCOM” metode).
18. Saskaņā ar valsts VPGP, pamatojoties uz BPD, iestādes, kurām atbilstoši SFPS ir atļauts vai prasīts finanšu instrumentiem piemērot noteiktus vērtēšanas noteikumus, iesniedz informāciju par attiecīgajiem uzskaites portfeļiem, ciktāl šie noteikumi tiek piemēroti.
19. “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” ietver atvasinātos instrumentus, ko saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu tur riska ierobežošanas uzskaites nolūkā.
4.2. Saistības
20. Pamatojoties uz SFPS, finanšu saistībām izmanto šādus uzskaites portfeļus:
a) “Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības”;
b) “Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;
c) “Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā”.
21. Pamatojoties uz valsts VPGP, finanšu saistībām izmanto šādus uzskaites portfeļus:
a) “Tirdzniecības finanšu saistības”; kā arī
b) “Netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc iegādes izmaksu metodes”.
22. Saskaņā ar valsts VPGP iestādes, kurām atbilstoši SFPS ir atļauts vai prasīts finanšu instrumentiem piemērot noteiktus vērtēšanas noteikumus, iesniedz informāciju par attiecīgajiem uzskaites portfeļiem, ciktāl šie noteikumi tiek piemēroti.
23. Gan saskaņā ar SFPS, gan valsts VPGP “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” ietver atvasinātos instrumentus, ko saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu tur riska ierobežošanas uzskaites nolūkā.
5. FINANŠU INSTRUMENTI
5.1. Finanšu aktīvi
24. Uzskaites vērtība ir summa, ko bilancē iegrāmato aktīva pusē. Finanšu aktīvu uzskaites vērtībā iekļauj uzkrātos procentus.
25. Finanšu aktīvus dala šādās instrumentu klasēs: “Skaidra nauda”, “Atvasinātie instrumenti”, “Kapitāla vērtspapīru instrumenti”, “Parāda vērtspapīri” un “Aizdevumi un avansi”.
26. “Parāda vērtspapīri” ir iestādē turētie parāda instrumenti, kas emitēti kā vērtspapīri, kuri saskaņā ar ECB BP regulu nav aizdevumi.
27. “Aizdevumi un avansi” ir iestādē turētie parāda instrumenti, kas nav vērtspapīri; šis postenis ietver “aizdevumus” saskaņā ar ECB BP regulu, kā arī avansus, ko saskaņā ar minēto regulu nevar klasificēt kā “aizdevumus”. “Avansi, kas nav aizdevumi” ir sīkāk raksturoti šā pielikuma 1. Daļas 41. Punkta g) apakšpunktā. Attiecīgi “parāda instrumenti” ietver “aizdevumus un avansus” un “parāda vērtspapīrus”.
5.2. Finanšu saistības
28. Uzskaites vērtība ir summa, ko bilancē iegrāmato pasīva pusē. Finanšu saistību uzskaites vērtībā iekļauj uzkrātos procentus.
29. Finanšu saistības dala šādās instrumentu klasēs: “Atvasinātie instrumenti”, “Īsās pozīcijas”, “Noguldījumi”, “Emitētie parāda vērtspapīri” un “Citas finanšu saistības”.
30. “Noguldījumi” ir definēti tāpat kā ECB BP regulā.
31. “Emitētie parāda vērtspapīri” ir kā vērtspapīri emitēti parāda instrumenti, kuri saskaņā ar ECB BP regulu nav noguldījumi.
32. “Citas finanšu saistības” ietver visas finanšu saistības, kas nav atvasinātie instrumenti, īsās pozīcijas, noguldījumi un emitētie parāda vērtspapīri.
33. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP “Citas finanšu saistības” var ietvert finanšu garantijas, ja tās ir novērtētas vai nu pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (39. SGS 47(a)), vai kā sākotnēji atzītā summa mīnus kumulatīvā amortizācija (39. SGS 47(c)(ii)). Aizdevumu saistības iegrāmato kā “Citas finanšu saistības”, ja tās ir uzrādītas kā finanšu saistības pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (39. SGS 47(a)) vai ja tās ir saistības izsniegt aizdevumu ar procentu likmi, kas zemāka par tirgus procentu likmi (39. SGS 47(b), 47(d)). Uzkrājumus saistībā ar šiem līgumiem (39. SGS 47(c)(i), (d)(i)) iegrāmato kā uzkrājumus postenim “Sniegtās saistības un garantijas”.
34. “Citās finanšu saistībās” var ietvert arī izmaksājamās dividendes, maksājamās summas attiecībā uz pagaidu un tranzīta posteņiem un summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem vai ārvalstu valūtas darījumiem (maksājamās summas par darījumiem, kas atzīti pirms maksāšanas datuma).
6. DALĪJUMS PA DARĪJUMA PARTNERIEM
35. Gadījumos, kad ir prasīts dalījums pa darījuma partneriem, izmanto šādus darījuma partneru sektorus:
a) centrālās bankas;
b) vispārējās valdības: centrālās valdības, pavalsts vai reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, tostarp administratīvās struktūras un nekomerciāli uzņēmumi, izņemot šo pārvaldes iestāžu publiskos un privātos uzņēmumus, kuri veic komercdarbību (tos uzrāda sadaļā “nefinanšu sabiedrības”); sociālā nodrošinājuma fondi; un tādas starptautiskās organizācijas kā Eiropas Kopiena, Starptautiskais Valūtas fonds un Starptautisko norēķinu banka;
c) kredītiestādes: visas iestādes, uz kurām attiecas KPR 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta definīcija (“uzņēmums, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem un savā vārdā piešķir aizdevumus”), un daudzpusējās attīstības bankas;
d) citas finanšu sabiedrības: visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nav kredītiestādes, piemēram, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu fondi, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi, kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi un tīrvērtes iestādes, kā arī pārējie finanšu starpnieki un finanšu palīgiestādes;
e) nefinanšu sabiedrības: sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nenodarbojas ar finanšu starpniecību, bet galvenokārt ar tirgus preču ražošanu tirgum un nefinanšu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar ECB BP regulu;
f) Mājsaimniecības: fiziskās personas vai fizisko personu grupas, kas ir preču un nefinanšu pakalpojumu patērētāji un ražotāji tikai savam galapatēriņam un tirgus preču ražotāji un nefinanšu un finanšu pakalpojumu sniedzēji ar nosacījumu, ka viņu darbība nav kvazisabiedrību darbība. Ir iekļautas arī bezpeļņas organizācijas, kas apkalpo mājsaimniecības un galvenokārt ražo ārpustirgus preces un pakalpojumus, kuri paredzēti konkrētām mājsaimniecību grupām.
36. Darījuma partneru dalījums sektoros pamatojas vienīgi uz tiešā darījumu partnera veidu. Klasificējot kopīgus riska darījumus, kuros ir vairāk nekā viens parādnieks, pamatojas uz tā parādnieka iezīmēm, kurš iestādei darījuma noslēgšanā bija būtiskākais vai noteicošais. Attiecībā uz citām klasifikācijām kopīgo riska darījumu sadalē pa darījuma partneru sektoriem, rezidences valstīm un NACE kodiem būtu jāvadās pēc būtiskākā vai noteicošā parādnieka iezīmēm.
2. DAĻA
NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI
1. BILANCE
1.1. Aktīvi (1.1)
1. “Skaidra nauda” ietver apgrozībā esošās valsts un ārvalstu banknotes un monētas, ko vispārēji izmanto maksājumu veikšanai.
2. “Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās” ietver no centrālajām bankām pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus.
3. “Citi pieprasījuma noguldījumi” ietver no kredītiestādēm pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus.
4. “Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos” ietver ieguldījumus asociētos uzņēmumos, kopuzņēmumos un meitasuzņēmumos, kas nav pilnībā vai proporcionāli konsolidēti. Ieguldījumiem, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode, uzskaites vērtība ietver attiecīgo nemateriālo vērtību.
5. Aktīvus, kas nav finanšu aktīvi un sava rakstura dēļ nevar tikt klasificēti konkrētos bilances posteņos, uzrāda “Citos aktīvos”. Šie citi aktīvi var ietvert zeltu, sudrabu un citas preces, pat ja tie tiek turēti tirdzniecības nolūkā.
6. “Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” ir ar tādu pašu nozīmi kā 5.SFPS.
1.2. Saistības (1.2)
7. Uzkrājumi “Pensijām un citām pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistībām” ietver neto definēto pabalstu saistību summu.
8. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP uzkrājumi postenī “Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti” ietver atbilstoši 19. SGS 153. Punktā uzskaitīto darbinieku ilgtermiņa pabalstu plānu deficīta summas. Uzkrātos izdevumus saistībā ar darbinieku īstermiņa pabalstiem (19. SGS 11(a)), definētu iemaksu plāniem (19. SGS 51(a)) un darba attiecību izbeigšanas pabalstiem (19. SGS 169(a)) iekļauj postenī “Citas saistības”.
9. “Pēc pieprasījuma atmaksājams akciju kapitāls” ietver iestādes emitētos kapitāla instrumentus, kuri neatbilst kritērijiem, lai tos klasificētu kā pašu kapitālu. Šajā postenī iestādes iekļauj arī kooperatīva daļas, kas neatbilst kritērijiem, lai tās klasificētu kā pašu kapitālu.
10. Saistības, kas nav finanšu saistības un sava rakstura dēļ nevar tikt klasificētas konkrētos bilances posteņos, iegrāmato “Citās saistībās”.
11. “Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” ir ar tādu pašu nozīmi kā 5.SFPS.
12. “Rezerves vispārējiem banku riskiem” ir summas, kas iedalītas saskaņā ar BPD 38. Pantu. Kad tās ir atzītas, tās atsevišķi norādāmas kā saistības pie “uzkrājumiem” vai pašu kapitālā pie “citām rezervēm”.
1.3. Pašu kapitāls (1.3)
13. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas ir finanšu instrumenti, ietver līgumus, uz kuriem attiecas 32. SGS.
14. “Pieprasītais nesamaksātais kapitāls” ietver tā iestādes emitētā kapitāla uzskaites vērtību, kurš pieprasīts no parakstītājiem, bet līdz atsauces datumam nav samaksāts.
15. “Salikto finanšu instrumentu pašu kapitāla komponents” ietver iestādes emitēto salikto finanšu instrumentu (tas ir, finanšu instrumenti, kuriem ir gan saistību, gan pašu kapitāla komponents) pašu kapitāla komponentu, ja tas ir nodalīts saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu (ieskaitot saliktos finanšu instrumentus ar vairākiem iegultiem atvasinājumiem, kuru vērtības ir savstarpēji atkarīgas).
16. “Citi emitētie kapitāla vērtspapīru instrumenti” ietver kapitāla vērtspapīru instrumentus, kas ir finanšu instrumenti, bet nav “Kapitāls” un “Salikto finanšu instrumentu kapitāla komponents”.
17. “Citi kapitāla vērtspapīri” ietver visus kapitāla vērtspapīru instrumentus, kas nav finanšu instrumenti, tostarp uz akcijām balstītus maksājumus darījumos, kuros norēķinās ar kapitāla vērtspapīru instrumentiem (2. SFPS 10).
18. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP “Pārvērtēšanas rezerves” ietver tādu rezervju summu, kas izriet no SGS vai saderīgu valsts VPGP pirmreizējās piemērošanas un nav norādītas cita veida rezervēs.
19. “Citas rezerves” dalās posteņos “Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos” un “Citas”. “Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos” ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā iepriekšējos gados atspoguļoto uzkrāto ienākumu vai izdevumu summu, ko radījuši minētie ieguldījumi. “Citas” ietver tās rezerves, kas atšķiras no citos posteņos atsevišķi uzrādītajām, un var ietvert obligātās un tiesību aktos noteiktās rezerves.
20. “Pašu akcijas” ietver visus finanšu instrumentus, kam ir pašu kapitāla instrumentu iezīmes un kurus iestāde ir atpirkusi.
2. PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS (2)
21. Procentu ienākumi un izdevumi no tirdzniecībai turētiem finanšu instrumentiem un no finanšu instrumentiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ir uzrādāmi vai nu atsevišķi no cita veida peļņas un zaudējumiem posteņos “procentu ienākumi” un “procentu izdevumi” (“tīrā cena”), vai kā šo instrumentu kategoriju radītās peļņas vai zaudējumu daļa (“netīrā cena”).
22. Iestādes sniedz datus par šādiem posteņiem dalījumā pa uzskaites portfeļiem:
a) “Procentu ienākumi”;
b) “Procentu izdevumi”;
c) “Dividenžu ienākumi”;
d) “Neto peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;
e) “Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”.
23. “Procentu ienākumi. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmes risks” un “Procentu izdevumi. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmes risks” ietver summas attiecībā uz tiem “riska ierobežošanas uzskaites” kategorijā klasificētajiem atvasinātajiem instrumentiem, kuri sedz procentu likmes risku. Tās uzrāda kā bruto procentu ienākumus un izdevumus, lai pareizi atspoguļotu saistīto pret risku nodrošināto posteņu procentu ienākumus un izdevumus.
24. Summas saistībā ar kategorijā “tirdzniecības nolūkā turēti” klasificētiem atvasinātajiem instrumentiem, kas ir riska ierobežošanas instrumenti no ekonomikas, bet ne grāmatvedības viedokļa, var uzrādīt kā procentu ienākumus un izdevumus, lai pareizi atspoguļotu procentu ienākumus un izdevumus no finanšu instrumentiem, kas tiek nodrošināti pret risku. Šīs summas iekļauj posteņos “Procentu ienākumi. Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi” un “Procentu izdevumi. Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības”.
25. “Procentu ienākumi – citi aktīvi” ietver procentu ienākumu summas, kas nav iekļautas citos posteņos. Šajā postenī var iekļaut procentu ienākumus saistībā ar naudu, naudas līdzekļu atlikumiem centrālajās bankās un citiem pieprasījuma noguldījumiem un ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, kā arī neto procentu ienākumus no definētu pabalstu neto aktīviem.
26. “Procentu izdevumi – citas saistības” ietver procentu izdevumu summas, kas nav iekļautas citos posteņos. Šajā postenī var iekļaut procentu izdevumus par saistībām, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, izdevumus, kas izriet no uzkrājumu patiesās vērtības pieauguma laika gaitā, un neto procentu izdevumus par definētu pabalstu neto saistībām.
27. “Peļņa vai zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības” ietver peļņu vai zaudējumus no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības.
28. Dividenžu ienākumus no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un finanšu aktīviem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda vai nu kā “dividenžu ienākumus” atsevišķi no cita veida peļņas un zaudējumiem no šīm kategorijām, vai kā daļu no šo instrumentu kategoriju radītās peļņas vai zaudējumiem. Dividenžu ienākumus no konsolidācijas tvērumā neietilpstošajiem meitasuzņēmumiem, asociētiem uzņēmumiem un kopuzņēmumiem uzrāda postenī “Peļņas vai (–) zaudējumu daļa no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos” un saskaņā ar 28. SGS 10 ieguldījumu uzskaites vērtību samazina tiem ieguldījumiem, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode. Saskaņā ar SFPS peļņu vai zaudējumus, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos, uzrāda postenī “Peļņas vai (–) zaudējumu daļa no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos”.
29. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP vērtības samazināšanās postenī “Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc iegādes izmaksām” ietver vērtības samazināšanās zaudējumus, ko rada 39. SGS 66 vērtības samazināšanās noteikumu piemērošana.
30. Postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites” iestādes uzrāda patiesās vērtības izmaiņas riska ierobežošanas instrumentiem un pret risku nodrošinātajiem posteņiem, tostarp neefektivitātes rezultātus attiecībā uz naudas plūsmas riska ierobežošanu un riska ierobežošanu neto ieguldījumiem ārvalstu darījumos.
3. VISAPTVEROŠO IENĀKUMU PĀRSKATS (3)
31. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP “Ienākuma nodoklis par posteņiem, kas netiks pārklasificēti” un “Ienākuma nodoklis par posteņiem, kurus var pārklasificēt peļņā vai (–) zaudējumos” (1. SGS 91 (b), IG6) uzrāda kā atsevišķus posteņus.
4. FINANŠU AKTĪVU SADALĪJUMS PA INSTRUMENTIEM UN DARĪJUMA PARTNERU SEKTORIEM (4)
32. Finanšu aktīvus uzrāda dalījumā pa instrumentiem un, ja prasīts, pa darījuma partneriem.
33. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP kapitāla vērtspapīru instrumentus uzrāda īpašā dalījumā (“no kā”), lai identificētu tikai instrumentus, kas novērtēti pēc iegādes izmaksām, un konkrētus darījuma partneru sektorus. Saskaņā ar valsts VPGP, pamatojoties uz BPD, kapitāla vērtspapīru instrumentus uzrāda īpašā dalījumā (“no kā”), lai identificētu tikai nekotētos instrumentus un konkrētus darījuma partneru sektorus.
34. Par pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem iestādes norāda attiecīgi samazinātas vērtības aktīvu un nesamazinātas vērtības aktīvu patieso vērtību un kopsummu attiecībā uz vērtības samazināšanās zaudējumiem, kas atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārskata sniegšanas datumā. Šo aktīvu uzskaites vērtība ir nesamazinātas vērtības aktīvu patiesās vērtības un samazinātas vērtības aktīvu patiesās vērtības summa.
35. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP tiem finanšu aktīviem, kas klasificēti kā “Aizdevumi un debitoru parādi” vai “Līdz termiņa beigām turēti”, uzrāda samazinātas un nesamazinātas vērtības aktīvu bruto uzskaites vērtību. Atskaitījumus sadala par posteņiem “Individuāli aplēsti īpaši atskaitījumi finanšu aktīviem”, “Kolektīvi aplēsti īpaši atskaitījumi finanšu aktīviem” un “Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti”. Saskaņā ar valsts VPGP, pamatojoties uz BPD, tiem finanšu aktīviem, kas klasificēti kā “Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes”, uzrāda samazinātas un nesamazinātas vērtības aktīvu bruto uzskaites vērtību.
36. “Individuāli aplēsti īpaši atskaitījumi finanšu aktīviem” ietver vērtības samazinājuma kopsummu finanšu aktīviem, kuri novērtēti individuāli.
37. “Kolektīvi aplēsti īpaši atskaitījumi finanšu aktīviem” ietver kolektīvā vērtības samazinājuma kopsummu, kas aprēķināta nebūtiskiem aizdevumiem, kuriem bijuši individuāli vērtības samazinājumi, bet iestāde nolēmusi izmantot statistisku pieeju (portfeļa līmenī). Šī pieeja neizslēdz iespēju individuāli nebūtiskajiem aizdevumiem veikt individuālu vērtības samazinājuma novērtējumu un tādējādi uzrādīt tos kā individuāli aplēstus īpašus atskaitījumus finanšu aktīviem.
38. “Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti” ietver kolektīvā vērtības samazinājuma kopsummu, kas noteikta finanšu aktīviem, kuru vērtības samazinājumi nav individuāli. Attiecībā uz posteni “atskaitījumi zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti” var izmantot 39. SGS 59(f), AG87 un AG90.
39. Summai, ko veido nesamazinātas vērtības aktīvi un samazinātas vērtības aktīvi, atņemot visus atskaitījumus, ir jābūt vienādai ar uzskaites vērtību.
40. 4.5. Veidnē ir iekļautas uzskaites vērtības “Aizdevumi un avansi” un “Parāda vērtspapīri”, kas atbilst “subordinētā parāda” definīcijai šīs daļas 54. Punktā.
5. AIZDEVUMU UN AVANSU SADALĪJUMS PA PRODUKTIEM (5)
41. Aizdevumu un avansu “uzskaites vērtību” uzrāda pa produktu veidiem, atņemot atskaitījumus par vērtības samazinājumiem. Pēc pieprasījuma saņemamos atlikumus, kas klasificēti kā “Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi”, uzrāda arī šajā veidnē neatkarīgi no atspoguļojuma attiecīgajā “uzskaites portfelī”, sadalot pa šādiem produktiem:
a) “Pēc pieprasījuma un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu (norēķinu konts)” ietver pēc pieprasījuma un ar īsu brīdinājuma termiņu saņemamos atlikumus, norēķinu kontus un tamlīdzīgus atlikumus, kas var ietvert aizdevumus, kuri ir noguldījumi uz nakti aizņēmējam, neatkarīgi no to juridiskās formas. Šis postenis ietver arī “pārtēriņa kredītus”, kas ir norēķinu konta debeta atlikumi.
b) “Kredītkaršu parādi” ietver kredītus, kas piešķirti ar kartēm ar atliktā debeta funkciju vai ar kredītkartēm (ECB BP regula);
c) “Pircēju un pasūtītāju parādi” ietver aizdevumus citiem debitoriem, kuri piešķirti, pamatojoties uz rēķiniem vai citiem dokumentiem, kas dod tiesības saņemt preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas darījumu ieņēmumus. Šis postenis ietver visus faktūrkreditēšanas darījumus (ar vai bez regresa tiesībām);
d) “Finanšu noma” ietver saņemamās finanšu nomas summas uzskaites vērtību. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP “saņemamā finanšu noma” atbilst definīcijai 17. SGS;
e) “Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi” ietver finansējumu apmaiņā pret vērtspapīriem, kas iepirkti saskaņā ar līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai aizņemti saskaņā ar vērtspapīru aizdevuma līgumiem;
f) “Citi termiņaizdevumi” ietver tādus debeta atlikumus ar līgumā noteiktiem termiņiem, kas nav iekļauti citos posteņos;
g) “Avansi, kas nav aizdevumi” ietver avansus, kurus saskaņā ar ECB BP regulu nevar klasificēt kā “aizdevumus”. Šis postenis cita starpā ietver saņemamās bruto summas attiecībā uz pagaidu posteņiem (piemēram, līdzekļi, kas tiks ieguldīti, pārvesti vai ar kuriem veiks norēķinus) un tranzīta posteņiem (piemēram, čeki un citu veidu maksājumi, kas pārsūtīti līdzekļu saņemšanai);
h) “Hipotekārie aizdevumi [ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi]” ietver aizdevumus, kas oficiāli nodrošināti ar nekustamo īpašumu, neatkarīgi no aizdevuma/nodrošinājuma attiecības (bieži apzīmēta kā “loan-to-value”);
i) “Citi nodrošinātie aizdevumi” ietver aizdevumus, kas ir oficiāli nodrošināti, neatkarīgi no aizdevuma/nodrošinājuma attiecības (tā sauktā “loan-to-value”), izņemot tos, kas ir “Ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi”, “Finanšu noma” un “Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi”. Minētais nodrošinājums var būt ķīlas tiesības uz vērtspapīriem, naudas līdzekļi vai cits nodrošinājums;
j) “Patēriņa kredīti” ietver aizdevumus, kas piešķirti galvenokārt personīgajam preču un pakalpojumu patēriņam (ECB BP regula);
k) “Aizdevumi mājokļa iegādei” ietver mājsaimniecībām izsniegtus kredītus ieguldījumiem mājokļos personiskai lietošanai un izīrēšanai, tostarp būvniecībai un remontam (ECB BP regula);
l) “Projektu finansēšanas aizdevumi” ietver aizdevumus, kurus atgūst vienīgi no finansēto projektu ienākumiem.
6. NEFINANŠU SABIEDRĪBĀM IZSNIEGTU AIZDEVUMU UN AVANSU SADALĪJUMS PA NACE KODIEM (6)
42. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu bruto uzskaites vērtību norāda pa saimnieciskās darbības nozarēm, pamatojoties uz NACE regulu (“NACE kodi”), pēc darījuma partnera pamatdarbības veida.
43. Klasificējot kopīgus riska darījumus, kuros ir vairāk nekā viens parādnieks, pamatojas uz 1. Daļas 36. Punktu.
44. Uzskaiti pa NACE kodiem veic saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”).
45. Parāda instrumentiem, kuri novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā vai pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, “Bruto uzskaites vērtība” ir uzskaites vērtība, atskaitot “Uzkrāto vērtības samazinājumu”. Parāda instrumentiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, “Bruto uzskaites vērtība” ir uzskaites vērtība, atskaitot “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā”.
46. “Uzkrātais vērtības samazinājums” ir uzrādāms finanšu aktīviem, kuri novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā vai pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos. “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā” ir uzrādāmas finanšu aktīviem, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. “Uzkrātais vērtības samazinājums” ietver individuāli un kolektīvi aplēstos īpašos atskaitījumus finanšu aktīviem, kā definēts 36. Un 37. Punktā, kā arī “Kolektīvos atskaitījumus zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti”, kā definēts 38. Punktā, bet neietver summas postenī “Uzkrātie norakstījumi”, kā definēts 49. Punktā.
7. VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM PAKĻAUTI FINANŠU AKTĪVI, KAM KAVĒTS TERMIŅŠ VAI SAMAZINĀTA VĒRTĪBA (7)
47. Parāda instrumentus, kam pārskata sniegšanas atsauces datumā ir kavēts termiņš, bet nav samazināta vērtība, uzrāda uzskaites portfeļos, uz kuriem attiecas vērtības samazināšana. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP šie uzskaites portfeļi ietver kategorijas “Pieejams pārdošanai”, “Aizdevumi un debitoru parādi” un “Līdz termiņa beigām turēti”. Saskaņā ar valsts VPGP, balstoties uz BPD, šie uzskaites portfeļi ietver arī kategorijas “Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes” un “Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi”.
48. Aktīvu termiņu uzskata par kavētu, ja darījuma partneris nav veicis maksājumu līgumā noteiktajā termiņā. Šo aktīvu pilnās summas uzrāda sadalījumā pēc senākā termiņa kavējuma dienu skaita. Samazinātas vērtības aktīvus termiņa kavējuma analīzē neietver. Samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtību uzrāda atsevišķi no aktīviem ar kavētu termiņu.
49. Slejā “Uzkrātie norakstījumi” norāda pamatsummas un kavēto procentu kopsummu par parāda instrumentiem, kurus iestāde vairs neatzīst, jo tie uzskatāmi par neiekasējamiem, neatkarīgi no portfeļa, kurā tie bija iekļauti. Šīs summas ir uzrādāmas tik ilgi, kamēr pilnībā beidzas visas iestādes tiesības (beidzoties noilgumam, atlaižot parādu vai citādi) vai arī summas tiek atgūtas.
50. “Norakstījumus” var izraisīt gan finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājums, kas atzīts tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā, gan atskaitījumu kredītu zaudējumiem kontu summu samazinājums attiecībā pret finanšu aktīvu uzskaites vērtību.
8. FINANŠU SAISTĪBU SADALĪJUMS (8)
51. Tā kā “Noguldījumi” ir definēti tāpat kā ECB BP regulā, regulēti krājnoguldījumi ir klasificējami saskaņā ar ECB BP regulu un sadalāmi atbilstoši darījuma partneriem. Īpaši jānorāda, ka, lai arī nepārvedami pieprasījuma krājnoguldījumi juridiski ir izņemami pēc pieprasījuma, uz tiem attiecas ievērojamas soda naudas un ierobežojumi un to iezīmes ir ļoti līdzīgas noguldījumiem uz nakti, tāpēc tos klasificē kā noguldījumus ar iepriekšēju brīdinājumu par izņemšanu.
52. “Emitētie parāda vērtspapīri” ir uzrādāmi dalījumā pa šādiem produktu veidiem:
a) “Noguldījumu sertifikāti” ir vērtspapīri, kas to turētājiem dod iespēju izņemt līdzekļus no konta;
b) “Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri” – saskaņā ar KPR 4. Panta 1. Punkta 61. Apakšpunktu;
c) “Segtās obligācijas” – saskaņā ar KPR 129. Panta 1. Punktu;
d) “Kombinētie līgumi” ietver līgumus ar iegultiem atvasinājumiem;
e) “Citi emitētie parāda vērtspapīri” ietver iepriekšējos posteņos neuzrādītus parāda vērtspapīrus, nošķirot attiecīgi konvertējamus un nekonvertējamus instrumentus.
53. Emitētās “Subordinētās finanšu saistības” skata tāpat kā citas uzņemtās finanšu saistības. Subordinētās saistības, kas emitētas kā vērtspapīri, klasificē kā “Emitētos parāda vērtspapīrus”, savukārt subordinētās saistības noguldījumu veidā klasificē kā “Noguldījumus”.
54. 8.2. Veidnē iekļauj uzskaites vērtības posteņiem “Noguldījumi” un “Emitētie parāda vērtspapīri”, kuri atbilst subordinētā parāda definīcijai klasifikācijā pa uzskaites portfeļiem. “Subordinētā parāda” instrumenti nodrošina pakārtotus prasījumus pret emitentiestādi, kurus var īstenot tikai pēc tam, kad apmierināti visi augstāka statusa prasījumi (ECB BP regula).
9. AIZDEVUMU SAISTĪBAS, FINANŠU GARANTIJAS UN CITAS SAISTĪBAS (9)
55. Ārpusbilances riska darījumi ietver ārpusbilances posteņus, kas uzskaitīti KPR I pielikumā. Ārpusbilances riska darījumus iedala sniegtajās aizdevumu saistībās, sniegtajās finanšu garantijās un citās sniegtajās saistībās.
56. Informācija par sniegtajām un saņemtajām aizdevumu saistībām, finanšu garantijām un citām saistībām ietver gan atsaucamas, gan neatsaucamas saistības.
57. “Aizdevumu saistības” ir stingra apņemšanās piešķirt kredītu ar iepriekš noteiktiem noteikumiem un nosacījumiem, izņemot atvasinātos instrumentus, jo par tiem var norēķināties neto ar naudu vai nododot vai emitējot citu finanšu instrumentu. Kā “aizdevumu saistības” klasificē šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:
a) “Nākotnes depozīti”,
b) “Neizmantotās kredītiespējas”, kas ietver līgumus par “aizdevuma izsniegšanu” vai “akcepta kredītus”, ievērojot iepriekš noteiktus noteikumus un nosacījumus.
58. “Finanšu garantijas” ir līgumi, kas uzliek saistības to slēdzējam veikt noteiktus maksājumus garantijas turētājam, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies, jo norādītais debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai grozītajiem noteikumiem. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP šie līgumi atbilst 39. SGS 9. Punktā un 4.A SFPS sniegtajai finanšu garantijas līgumu definīcijai. Kā “finanšu garantijas” klasificē šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:
a) “Garantijas, kurām ir kredītu aizstājēju raksturs”;
b) “Kredītu atvasinātie instrumenti”, kas atbilst finanšu garantijas definīcijai;
c) “Neatsaucami rezerves akreditīvi, kam ir kredīta aizstājējiem raksturīgās pazīmes”.
59. “Citas saistības” ietver šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:
a) “Daļēji apmaksāto akciju un vērtspapīru neapmaksātā daļa”;
b) “Emitēti vai apstiprināti dokumentārie akreditīvi”;
c) “Tirdzniecības finansēšanas ārpusbilances posteņi”;
d) “Dokumentāri akreditīvi, kam par nodrošinājumu ir attiecīgie pārvadājuma dokumenti, un citi pašlikvidējoši darījumi”;
e) “Garantijas un galvojumi” (tostarp konkursu un izpildes garantijas) un “garantijas, kam nav kredīta aizstājējiem raksturīgo pazīmju”;
f) “Pārvadājumu garantijas, muitas un nodokļu galvojumi”;
g) “Parādzīmju emisijas garantijas (NIF) un atjaunojamas kredītu piešķiršanas garantijas (RUF)”;
h) “Neizmantotās kredītiespējas”, kas ietver līgumus par “aizdevuma izsniegšanu” vai “akcepta kredītus”, ja noteikumi un nosacījumi nav iepriekš noteikti;
i) “Neizmantotās kredītiespējas”, kas ietver līgumus par “vērtspapīru pirkšanu” vai “garantiju sniegšanu”;
j) “Neizmantotās kredītiespējas konkursa un izpildes garantijām”;
k) “Pārējie ārpusbilances posteņi”, kas minēti KPR I pielikumā.
60. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP turpmāk minētos posteņus atzīst bilancē, tādējādi tie nav uzrādāmi kā ārpusbilances riska darījumi:
a) “Kredītu atvasinātie instrumenti”, kas neatbilst finanšu garantijas definīcijai un ir “atvasināti instrumenti” saskaņā ar 39. SGS;
b) “Akceptētie pārvedu vekseļi” – iestādes saistības termiņa beigās izmaksāt pārvedu vekseļa nominālvērtību, parasti par preču pārdošanu. Līdz ar to bilancē tie ir klasificēti kā “Pircēju un pasūtītāju parādi”;
c) “Indosamenti uz vekseļiem”, kas neatbilst atzīšanas pārtraukšanas kritērijiem saskaņā ar 39. SGS;
d) “Darījumi ar regresa tiesībām”, kas neatbilst atzīšanas pārtraukšanas kritērijiem saskaņā ar 39. SGS;
e) “Aktīvi, kas iegādāti saskaņā ar tiešajiem nākotnes pirkuma līgumiem” un ir “atvasināti instrumenti” saskaņā ar 39. SGS;
f) “Aktīvu pārdošanas un atpirkšanas līgumi, kas definēti Direktīvas 86/635/EEK 12. Panta 3. Un 5. Punktā”. Saskaņā ar šiem līgumiem pārņēmējam ir iespēja, bet ne pienākums konkrētā (vai turpmāk nosakāmā) datumā aktīvus nodot atpakaļ par iepriekš noteiktu cenu. Tādēļ šie līgumi atbilst atvasinātu instrumentu definīcijai saskaņā ar 39. SGS 9. Punktu.
61. “no kā: saistību neizpilde” ietver nominālvērtību tām sniegtajām aizdevumu saistībām, finanšu garantijām un citām saistībām, kuru darījuma partneris nepilda saistības saskaņā ar KPR 178. Pantu.
62. Attiecībā uz ārpusbilances riska darījumiem “Nominālā summa” ir summa, kas vislabāk raksturo iestādes kredītriska maksimālo apmēru, neņemot vērā saņemto nodrošinājumu un citus kredītkvalitātes uzlabojumus. Konkrētāk, sniegtajām finanšu garantijām nominālā summa ir maksimālā summa, ko sabiedrībai varētu nākties maksāt, ja garantija tiktu izmantota. Aizdevumu saistībām nominālā summa ir vēl neizmantotā summa, kuru iestāde ir apņēmusies aizdot. Nominālā summa ir riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpju un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas.
63. 9.2. Veidnē “saņemtajām aizdevumu saistībām” nominālā summa ir kopējā neizmantotā summa, kuru darījuma partneris ir apņēmies aizdot iestādei. Citām saņemtajām saistībām nominālā summa ir kopējā summa saistībām, ko uzņēmusies darījuma otra puse. Saņemtajām finanšu garantijām “Garantijas maksimālā vērā ņemamā summa” ir maksimālā summa, ko darījuma partnerim varētu nākties maksāt, ja garantija tiktu izmantota. Ja saņemto finanšu garantiju ir sniedzis vairāk nekā viens garantijas devējs, garantēto summu minētajā veidnē uzrāda tikai vienreiz; garantēto summu attiecina uz to garantijas devēju, kurš ir būtiskākais kredītriska mazināšanas ziņā.
10. ATVASINĀTIE INSTRUMENTI (10 UN 11)
64. Tirdzniecības nolūkā turētajiem atvasinātajiem instrumentiem un riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētajiem atvasinātajiem instrumentiem uzskaites vērtību un nosacīto summu uzrāda dalījumā pa attiecīgā riska, tirgus (ārpusbiržas tirgi pretstatā regulētajiem tirgiem) un produktu veidiem.
65. Riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētos atvasinātos instrumentus iestādes norāda pa riska ierobežošanas pozīcijām.
66. Kombinētajos instrumentos iekļautos atvasinātos instrumentus, kas ir izdalīti no pamatlīguma, 10. Un 11. Veidnē uzrāda atkarībā no atvasinātā instrumenta būtības. Pamatlīguma summa šajās veidnēs netiek norādīta. Tomēr, ja kombinētais instruments ir novērtēts pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, visu līgumu iekļauj attiecīgi kategorijā “tirdzniecībai turēti” vai “finanšu instrumenti, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” (un līdz ar to iegultos atvasinājumus 10. Un 11. Veidnē neuzrāda).
10.1. Atvasināto instrumentu klasifikācija pēc riska veida
67. Visus atvasinātos instrumentus klasificē pa šādām riska kategorijām:
a) |
Procentu likme : Procentu likmju atvasinātie instrumenti ir līgumi attiecībā uz procentus nesošu finanšu instrumentu, kura naudas plūsmu nosaka atsauces procentu likmes vai cits procentu likmju līgums, piemēram, iespējas līgums attiecībā uz regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu par valsts parādzīmes iegādi. Šajā kategorijā ietilpst vienīgi tie darījumi, kuriem visas pozīcijas ir pakļautas tikai vienas valūtas procentu likmei. Tādējādi ir izslēgti līgumi, kas paredz vienas vai vairāku ārvalstu valūtu maiņu, piemēram, dažādu valūtu mijmaiņas līgumi un valūtas iespējas līgumi, kā arī citi līgumi, kuru galvenā riska iezīme ir ārvalstu valūtas kursa risks – tie ir uzrādāmi kā ārvalstu valūtas maiņas līgumi. Procentu likmju līgumi ietver regulētā tirgū netirgotus procentu likmes nākotnes līgumus, vienas valūtas procentu likmes mijmaiņas līgumus, regulētā tirgū tirgotus procentu likmes nākotnes līgumus, procentu likmju iespējas līgumus (ieskaitot procentu robežlikmju līgumus (caps, floors, collars, corridors)), procentu likmju mijmaiņas iespējas līgumus un procentu likmju garantijas. |
b) |
Kapitāla vērtspapīri : Kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti ir līgumi, kuru peļņa vai tās daļa ir atkarīga no konkrēta kapitāla vērtspapīra cenas vai kapitāla vērtspapīru cenu indeksa. |
c) |
Ārvalstu valūtas un zelts : Šie atvasinātie instrumenti ietver līgumus par valūtas maiņu nākotnes līgumu tirgū un riska darījumiem ar zeltu. Tādējādi tie ietver tiešos nākotnes līgumus, valūtas kursa mijmaiņas līgumus, valūtas mijmaiņas līgumus (ieskaitot dažādu valūtu procentu likmju mijmaiņas līgumus), regulētā tirgū tirgotus valūtas nākotnes līgumus, valūtas iespējas līgumus, valūtas mijmaiņas iespējas līgumus un valūtas garantijas. Ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti ietver visus riska darījumus ar vienu vai vairākām valūtām neatkarīgi no tā, vai tie ir procentu likmju vai valūtas maiņas kursu darījumi. Līgumi par zeltu ietver visus riska darījumus ar šo preci. |
d) |
Kredīti : Kredītu atvasinātie instrumenti ir līgumi, kas neatbilst finanšu garantijas definīcijai un kuriem izmaksa ir galvenokārt piesaistīta kādam noteikta atsauces kredīta kredītspējas mēram. Šie līgumi paredz apmaiņu ar maksājumiem, kuriem vismaz vienu no abām pozīcijām nosaka atsauces kredīta rezultātu rādītāji. Izmaksu izraisošie notikumi var būt dažādi, tostarp saistību neizpilde, reitinga samazinājums vai iepriekš noteiktas izmaiņas atsauces aktīva kredītriska starpībā. |
e) |
Preces : Šie atvasinātie instrumenti ir līgumi, kuru peļņa vai tās daļa ir atkarīga no cenas vai cenu indeksa tādām precēm kā dārgmetāli (izņemot zeltu), nafta, koksne vai lauksaimniecības produkti. |
f) |
Citi : Šie atvasinātie instrumenti ir jebkuri citi atvasināto instrumentu līgumi, kuri neattiecas uz riska darījumiem ar ārvalstu valūtu, procentu likmēm, kapitāla vērtspapīriem, precēm vai kredītrisku, piemēram, atvasinātie instrumenti attiecībā uz klimatu vai apdrošināšanu. |
68. Ja atvasināto instrumentu ietekmē vairāk nekā viens pamatā esošais risks, instrumentu uzrāda pie nozīmīgākā riska veida. Vairāku riska darījumu atvasinātajiem instrumentiem neskaidrības gadījumā darījumus iedala šādā prioritārā secībā:
a) |
Preces : Šajā kategorijā uzrāda visus atvasināto instrumentu darījumus, kuros ir preču vai preču indeksa risks neatkarīgi no tā, vai tie ietver kopīgu riska darījumu ar precēm un jebkādu citu riska kategoriju, kas var būt ārvalstu valūta, procentu likme vai kapitāla vērtspapīri. |
b) |
Kapitāla vērtspapīri : Izņemot līgumus par kopīgiem riska darījumiem ar precēm un kapitāla vērtspapīriem, kas ir uzrādāmi pie precēm, visi atvasināto instrumentu darījumi, kuri ir piesaistīti kapitāla vērtspapīru vai to indeksu rezultātiem, ir uzrādāmi kapitāla vērtspapīru kategorijā. Šajā kategorijā iekļauj arī kapitāla vērtspapīru darījumus ar ārvalstu valūtas vai procentu likmes risku. |
c) |
Ārvalstu valūtas un zelts : Šajā kategorijā ietver visus atvasināto instrumentu darījumus (izņemot tos, kas jau uzrādīti preču vai kapitāla vērtspapīru kategorijā), kuros riski ir attiecībā uz vairāk nekā vienu valūtu neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz procentus nesošiem finanšu instrumentiem vai valūtas maiņas kursiem. |
10.2. Par atvasinātajiem instrumentiem uzrādāmās summas
69. Visu atvasināto instrumentu (riska ierobežošanas vai tirdzniecības) “uzskaites vērtība” ir to patiesā vērtība. Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību (virs nulles) ir “finanšu aktīvi” un atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību (zem nulles) ir “finanšu saistības”. Atvasinātajiem instrumentiem ar pozitīvu patieso vērtību (“finanšu aktīvi”) un attiecīgi instrumentiem ar negatīvu patieso vērtību (“finanšu saistības”) “uzskaites vērtību” uzrāda atsevišķi. Sākotnējās atzīšanas datumā atvasinātos instrumentus klasificē kā “finanšu aktīvus” vai “finanšu saistības” atkarībā no to sākotnējās patiesās vērtības. Pēc sākotnējās atzīšanas, atvasinātā instrumenta patiesajai vērtībai palielinoties vai samazinoties, apmaiņas darījuma nosacījumi iestādei var kļūt labvēlīgāki (un atvasināto instrumentu klasificē kā “finanšu aktīvu”) vai nelabvēlīgāki (un atvasināto instrumentu klasificē kā “finanšu saistības”).
70. “Nosacītā summa” ir visu uz atsauces datumu noslēgto un vēl neapmaksāto darījumu bruto nominālvērtība. Nosacītās summas noteikšanā ņem vērā jo īpaši turpmāk minēto:
a) Līgumiem ar mainīgām nominālajām vai nosacītajām pamatsummām uzskaites bāze ir nominālās vai nosacītās pamatsummas atsauces datumā.
b) Atvasināto instrumentu līgumam ar reizinātāja komponentu uzrādāmā nosacītā summa ir līguma efektīvā nosacītā summa vai nominālvērtība.
c) Mijmaiņas darījumi: Mijmaiņas darījuma nosacītā summa ir pamatā esošā pamatsumma, uz kuras balstās apmaiņa ar procentu likmēm, ārvalstu valūtām vai citiem ienākumiem vai izdevumiem.
d) Ar kapitāla vērtspapīriem un precēm saistīti līgumi: Kapitāla vērtspapīru vai preču līgumiem uzrādāmā nosacītā summa ir preces vai kapitāla vērtspapīru produktu, par kuru pirkšanu vai pārdošanu noslēgts līgums, daudzuma reizinājums ar vienības līgumcenu. Preču līgumiem ar vairākām pamatsummas apmaiņām uzrādāmā nosacītā summa ir līguma summa, kas reizināta ar atlikušo līgumā paredzēto pamatsummas apmaiņu skaitu.
e) Kredītu atvasinātie instrumenti: Kredītu atvasinātajiem instrumentiem uzrādāmā līgumsumma ir attiecīgā atsauces kredīta nominālvērtība.
f) Digitālajiem iespējas līgumiem ir iepriekš noteikta atlīdzība, kas var būt naudas summa vai pamatā esošo aktīvu līgumu skaits. Digitālo iespējas līgumu nosacīto summu nosaka kā iepriekš noteikto naudas summu vai kā pamatā esošo aktīvu patieso vērtību atsauces datumā.
71. Atvasinātajiem instrumentiem sleja “Nosacītā summa” katras rindas postenim ietver nosacīto summu kopsummu par visiem līgumiem, kuros iestāde ir darījuma puse, neatkarīgi no tā, vai attiecīgie atvasinātie instrumenti bilancē tiek uzskatīti par aktīviem vai saistībām. Uzrāda visas nosacītās summas neatkarīgi no tā, vai atvasināto instrumentu patiesā vērtība ir pozitīva, negatīva vai vienāda ar nulli. Savstarpējais ieskaits attiecībā uz nosacītajām summām nav atļauts.
72. “Nosacīto summu” uzrāda “kopā” un “no kā: pārdoti” pa šādiem posteņiem: “OTC iespējas līgumi”, “Organizētā tirgus iespējas līgumi”, “Preces” un “Citi”. Postenis “no kā pārdoti” ietver nosacītās summas (norunas cenu) līgumiem, kuros iestādes (iespējas līguma parakstītājas) darījuma partneriem (iespējas līguma turētājiem) ir tiesības izmantot iespēju, un attiecībā uz kredītriska atvasināto instrumentu posteņiem – nosacītās summas līgumiem, ar kuriem iestāde (aizsardzības pārdevēja) ir pārdevusi (devusi) aizsardzību tās darījuma partneriem (aizsardzības pircējiem).
10.3. Atvasinātie instrumenti, kas klasificēti kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”
73. Atvasinātie instrumenti, kas nav faktiski riska ierobežošanas instrumenti saskaņā ar 39. SGS, būtu jāiekļauj portfelī “tirdzniecības nolūkā turēti”. Tas pats attiecas uz atvasinātajiem instrumentiem, kurus tur riska ierobežošanas nolūkā, bet kuri neatbilst 39. SGS prasībām, lai tos uzskatītu par faktiskiem riska ierobežošanas instrumentiem, kā arī uz atvasinātajiem instrumentiem, kuri piesaistīti nekotētiem kapitāla vērtspapīru instrumentiem un kuriem nevar ticami noteikt patieso vērtību.
74. “Tirdzniecības nolūkā turētus” atvasinātos instrumentus, kas atbilst “ekonomikas riska ierobežošanas pozīciju” definīcijai, uzrāda atsevišķi par katru riska veidu. Postenis “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas” ietver atvasinātos instrumentus, kas klasificēti kā “tirdzniecības nolūkā turēti”, bet nav iekļauti tirdzniecības portfelī, kā tas definēts KPR 4. Panta 1. Punkta 86. Apakšpunktā. Šis postenis neietver tirdzniecībai savā vārdā paredzētos atvasinātos instrumentus.
10.4. Atvasināto instrumentu sadalījums pa darījuma partneru sektoriem
75. Uzskaites vērtību un kopējo nosacīto summu tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem un tiem riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, kurus tirgo OTC tirgū, uzrāda dalījumā pa darījuma partneriem, izmantojot šādas kategorijas:
a) “kredītiestādes”,
b) “citas finanšu sabiedrības”, un
c) “citi”, kas aptver visus pārējos darījuma partnerus.
76. Visus OTC atvasinātos instrumentus neatkarīgi no to piesaistes riska veida uzrāda dalījumā pa minētajiem darījuma partneriem. Attiecībā uz kredītriska atvasinātajiem instrumentiem dalījumā pa darījuma partneriem vadās pēc sektora, kuram pieder līguma iestādes darījuma partneris (aizsardzības pircējs vai pārdevējs).
11. IZMAIŅAS ATSKAITĪJUMOS KREDĪTU ZAUDĒJUMIEM UN KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU INSTRUMENTU VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM (12)
77. Posteni “Palielinājumi saistībā ar summām, kas atliktas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem” izmanto, ja attiecībā uz galveno aktīvu kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā nozīmē neto izdevumu atzīšanu; tas ir, attiecībā uz konkrēto kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma palielinājumi attiecīgajā periodā pārsniedz samazinājumus. Posteni “Samazinājumi saistībā ar summām, kas apvērstas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem” izmanto, ja attiecībā uz galveno aktīvu kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā nozīmē neto ienākumu atzīšanu; tas ir, attiecībā uz konkrēto kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma samazinājumi attiecīgajā periodā pārsniedz palielinājumus.
78. Kā skaidrots šīs daļas 50. Punktā, “norakstījumus” var veikt vai nu ar finanšu aktīva vērtības samazinājuma tiešu atzīšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (neizmantojot atskaitījumu kontu), vai ar summas samazinājumu ar šo finanšu aktīvu saistītajos atskaitījumu kontos. “Samazinājumi saistībā ar summām, kas saņemtas pret atskaitījumiem” ir atskaitījumu uzkrātās summas samazinājumi attiecīgajā periodā veikto “norakstījumu” dēļ par attiecīgajiem parāda instrumentiem, kas uzskatāmi par neiekasējamiem. “Vērtības korekcijas, kas uzskaitītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ir “norakstījumi”, kas attiecīgajā periodā ir veikti tiešā veidā no konkrētā finanšu aktīva vērtības.
12. SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS UN GARANTIJAS (13)
12.1. Aizdevumu un avansu sadalījums pa nodrošinājumiem un garantijām (13.1)
79. Ķīlas un garantijas, ar ko nodrošina aizdevumus un avansus, uzrāda pa ķīlu veidiem – hipotekārie aizdevumi un citi nodrošināti aizdevumi – un pa finanšu garantijām. Aizdevumus un avansus sadala pa darījuma partneriem.
80. 13.1. Veidnē uzrāda “nodrošinājuma vai garantijas maksimālo vērā ņemamo vērtību”. Attiecīgajās 13.1. Veidnes slejās uzrādīto finanšu garantijas un/vai nodrošinājuma vērtību summa nevar pārsniegt attiecīgā aizdevuma uzskaites vērtību.
81. Uzrādot aizdevumus un avansus atkarībā no ķīlas veida, izmanto šādas definīcijas:
a) “Hipotekārie aizdevumi [ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi]”: “Mājokļi” ietver ar mājokļu nekustamo īpašumu nodrošinātus aizdevumus un “Komerciāls” – ar komerciāla nekustamā īpašuma ķīlām nodrošinātus aizdevumus; abos gadījumos atbilstoši KPR definīcijai;
b) “Citi nodrošinātie aizdevumi”: “Nauda [Emitētie parāda instrumenti]” ietver iestādes noguldījumu ķīlas vai emitētos parāda instrumentus un “Pārējie” ietver citu vērtspapīru vai aktīvu ķīlas. Šeit ar “iestādi” ir jāsaprot tā iestāde, kura nodrošina parāda vērtspapīru, kas izmantojams kā nodrošinājums (to faktiski emitē), un saņem aizdevumu un avansu, nevis pārskatu sniedzēja iestāde, kura saņem nodrošinājumu un izsniedz aizdevumu un avansu;
c) “Saņemtās finanšu garantijas” ietver līgumus, kas uzliek saistības to slēdzējam veikt noteiktus maksājumus iestādei, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies, jo norādītais debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai grozītajiem noteikumiem.
82. Attiecībā uz aizdevumiem un avansiem, kuriem vienlaikus ir vairāk nekā viena veida nodrošinājums vai garantijas, summu “nodrošinājuma/garantijas maksimālā vērā ņemamā vērtība” sadala pēc to kvalitātes, sākot no kvalitatīvākā.
12.2. Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā] (13.2)
83. Šajā veidnē norāda uzskaites vērtību nodrošinājumam, kas iegūts laikposmā no atsauces perioda sākuma līdz tā beigām un kas atsauces datumā joprojām ir atzīts bilancē.
12.3. Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi] (13.3)
84. “Piespiedu atsavināšana [materiālie aktīvi]” ir uzskaites vērtības kopsumma tiem materiālajiem aktīviem, kuri iegūti, pārņemot nodrošinājumu, kas atsauces datumā joprojām ir atzīts bilancē, izņemot aktīvus, kuri klasificēti kā “Pamatlīdzekļi”.
13. PATIESĀS VĒRTĪBAS HIERARHIJA: PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS NOVĒRTĒTIE FINANŠU INSTRUMENTI (14)
85. Pēc patiesās vērtības novērtēto finanšu instrumentu vērtību iestādes uzrāda, ievērojot 13. SFPS 72. Punktā paredzēto hierarhiju.
86. “Patiesās vērtības izmaiņas attiecīgajā periodā” ir peļņa vai zaudējumi no to instrumentu pārvērtēšanas attiecīgajā periodā, kuri pārskata sniegšanas datumā joprojām pastāv. Šo peļņu un zaudējumus uzrāda kā iekļaušanai peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tādējādi uzrāda summas pirms nodokļiem.
87. “Uzkrātās patiesās vērtības izmaiņas pirms nodokļiem” ir uzkrātā peļņa vai zaudējumi no instrumentu pārvērtēšanas laikposmā no sākotnējās atzīšanas līdz atsauces datumam.
14. ATZĪŠANAS PĀRTRAUKŠANA UN AR PĀRVESTIEM FINANŠU AKTĪVIEM SAISTĪTĀS FINANŠU SAISTĪBAS (15)
88. 15. Veidnē ir iekļauta informācija par tiem pārvestajiem finanšu aktīviem, kuri daļēji vai pilnībā nekvalificējas atzīšanas pārtraukšanai, un tiem finanšu aktīviem, kuriem pilnībā pārtraukta atzīšana, bet iestāde saglabā apkalpošanas tiesības.
89. Attiecīgās saistības uzrāda, ņemot vērā portfeli, kurā saistītie pārvestie finanšu aktīvi bija iekļauti aktīva pusē, nevis portfeli, kurā tie bija iekļauti pasīva pusē.
90. Sleja “Summas, kuru atzīšana pārtraukta kapitāla prasības aprēķina nolūkā” ietver to finanšu aktīvu uzskaites vērtību, kuri ir atzīti uzskaites vajadzībām, bet kuru atzīšana pārtraukta prudenciālām vajadzībām tāpēc, ka iestāde tos uzskata par vērtspapīrošanas pozīcijām kapitāla prasības aprēķina vajadzībām saskaņā ar KPR 109. Pantu, jo saskaņā ar KPR 243. Un 244. Pantu ir pārvests būtisks kredītrisks.
91. “Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) ir darījumi, kuros iestāde saņem naudas līdzekļus apmaiņā pret finanšu aktīviem, ko pārdod par noteiktu cenu, apņemoties atpirkt tos pašus (vai identiskus) aktīvus par noteiktu cenu konkrētā dienā nākotnē. Par “Līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) uzskata arī darījumus, kuros apmaiņā pret nodrošinājumu naudā uz laiku tiek nodots zelts. Summas, ko iestāde saņēmusi apmaiņā pret finanšu aktīviem, kas pārvesti trešai personai (“pagaidu ieguvējs”), klasificējamas kā “līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu”, ja pastāv apņemšanās, nevis tikai iespēja veikt pretēju operāciju. Pie līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu ir pieskaitāmas arī repo veida operācijas, kas var ietvert:
a) summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kas uz laiku pārvesti trešai personai vērtspapīru aizdevuma veidā pret nodrošinājumu naudā;
b) summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kas uz laiku pārvesti trešai personai pārdošanas/atpirkšanas līguma veidā.
92. “Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) un “Līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu” (“reversais repo”) paredz, ka iestāde saņem vai aizdod naudas līdzekļus.
93. Kad vērtspapīrošanas darījumā pārtrauc atzīt pārvestos finanšu aktīvus, iestāde deklarē no posteņa gūto peļņu (ciestos zaudējumus) ienākumu pārskatā atbilstoši “uzskaites portfeļiem”, kuros attiecīgie finanšu aktīvi bija iekļauti pirms atzīšanas pārtraukšanas.
15. ATSEVIŠĶU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINA POSTEŅU SADALĪJUMS (16)
94. Par atsevišķiem ienākumu pārskata posteņiem peļņa (vai ienākumi) un zaudējumi (vai izdevumi) ir uzrādāmi sīkākā dalījumā.
15.1. Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (16.1)
95. Procentus uzrāda dalījumā pa procentu ienākumiem par finanšu un citiem aktīviem un pa procentu izdevumiem par finanšu un citām saistībām. Procentu ienākumi par finanšu aktīviem ietver procentu ienākumus par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, parāda vērtspapīriem un aizdevumiem un avansiem. Procentu izdevumi par finanšu saistībām ietver procentu izdevumus par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, noguldījumiem, emitētajiem parāda vērtspapīriem un citām finanšu saistībām. 16.1. Veidnes mērķiem īsās pozīcijas aplūko kopā ar pārējām finanšu saistībām. Ņem vērā visus dažādo portfeļu instrumentus, izņemot tos, kas iekļauti posteņos “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” un netiek izmantoti procentu likmju riska ierobežošanai.
96. Procenti par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem ietver tādas summas saistībā ar tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, kuri kvalificējas kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”, kas ir iekļautas kā procentu ienākumi vai izdevumi nolūkā koriģēt ienākumus un izdevumus par finanšu instrumentiem, kuri ir nodrošināti pret risku no ekonomikas, bet ne grāmatvedības viedokļa.
15.2. Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem (16.2)
97. Peļņu vai zaudējumus, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda dalījumā pa finanšu instrumentu veidiem un pa uzskaites portfeļiem. Par katru posteni uzrāda neto peļņu vai zaudējumus, kas izriet no darījuma atzīšanas pārtraukšanas. Neto summa ir realizētās peļņas un realizēto zaudējumu starpība.
15.3. Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem (16.3)
98. Peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām uzrāda dalījumā pa instrumentu veidiem; katrā attiecīgajā postenī norāda finanšu instrumenta realizētās un nerealizētās summas neto (peļņa mīnus zaudējumi).
15.4. Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem (16.4)
99. Peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām uzrāda arī dalījumā pa risku veidiem; katrā attiecīgajā postenī norāda ar attiecīgo riska darījumu (tostarp saistītiem atvasinātajiem instrumentiem) saistītā pamatā esošā riska (procentu likmju, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas, kredītriska, preču u. c.) Realizētās un nerealizētās summas neto (peļņa mīnus zaudējumi). Valūtas maiņas kursu starpību radīto peļņu un zaudējumus iekļauj postenī, kurā iekļauta konvertētā instrumenta pārējā peļņa un zaudējumi. Peļņu un zaudējumus par aktīviem un saistībām, kas nav atvasinātie instrumenti, uzrāda šādi:
a) Procentu likmju instrumenti: ietver tirdzniecību ar aizdevumiem un avansiem, noguldījumiem un parāda vērtspapīriem (turētajiem vai emitētajiem);
b) Kapitāla vērtspapīru instrumenti: ietver tirdzniecību ar akcijām, PVKIU kvotām un citiem kapitāla vērtspapīru instrumentiem;
c) Ārvalstu valūtas tirdzniecība: ietver vienīgi tirdzniecību ar ārvalstu valūtām;
d) Kredītriska instrumenti: ietver ar kredītrisku saistīto parādzīmju tirdzniecību;
e) Preces: šajā postenī iekļauj vienīgi atvasinātos instrumentus, jo tirdzniecības nolūkā turētas preču pozīcijas uzrāda pie “Citiem aktīviem”, nevis “Tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem”;
f) Citi: ietver tirdzniecību ar finanšu instrumentiem, ko nevar klasificēt citur.
15.5. Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem (16.5)
100. Peļņu vai zaudējumus no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda dalījumā pa instrumentu veidiem. Iestādes uzrāda realizētās un nerealizētās summas neto un attiecīgajā periodā fiksētās patiesās vērtības izmaiņas, ko radījušas kredītriska (aizņēmēja vai emitenta paša kredītriska) izmaiņas.
15.6. Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites (16.6)
101. Peļņu vai zaudējumus no riska ierobežošanas uzskaites uzrāda dalījumā pa šīs uzskaites veidiem: patiesās vērtības riska ierobežošana, naudas plūsmas riska ierobežošana un riska ierobežošana neto ieguldījumiem ārvalstu darījumos. Peļņu vai zaudējumus no patiesās vērtības riska ierobežošanas sadala starp riska ierobežošanas instrumentiem un pret risku nodrošinātajiem posteņiem.
15.7. Finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi (16.7)
102. Posteni “Papildinājumi” izmanto, ja attiecībā uz uzskaites portfeli vai aktīvu galveno kategoriju vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā rada neto izdevumu atzīšanu. Posteni “Apvērses” izmanto, ja attiecībā uz uzskaites portfeli vai aktīvu galveno kategoriju vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā rada neto ienākumu atzīšanu.
16. SASKAŅOŠANA STARP GRĀMATVEDĪBAS UN KPR KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMU (17)
103. “Grāmatvedības konsolidācijas tvērums” ietver aktīvu, saistību un pašu kapitāla uzskaites vērtību un ārpusbilances riska darījumu nominālvērtību, kas sagatavotas, izmantojot grāmatvedības konsolidācijas tvērumu, tas ir, konsolidācijā ietverot apdrošināšanas un nefinanšu sabiedrības.
104. Šajā veidnē postenī “Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos” neietver meitasuzņēmumus, jo, ievērojot grāmatvedības konsolidācijas tvērumu, pilnībā konsolidē visus meitasuzņēmumus.
105. “Aktīvi saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem” ietver aktīvus saistībā ar cedēto pārapdrošināšanu, kā arī aktīvus saistībā ar noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem, ja tādi ir.
106. “Saistības saskaņā ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem” ietver saistības saistībā ar noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.
17. ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS (20)
107. 20. Veidne ir izmantojama, ja iestāde pārsniedz 5. Panta 1. Punkta a) apakšpunkta iv) daļā noteikto robežlielumu. Ģeogrāfiskajā sadalījumā pa darbības (atrašanās) vietām 20.1.–20.3. Veidnē “darbības attiecīgajā valstī” ir nošķirtas no “darbībām ārpus attiecīgās valsts”. “Atrašanās vieta” ir attiecīgo aktīvu vai saistības atzinušās juridiskās personas inkorporācijas jurisdikcija; attiecībā uz filiālēm tā ir rezidences vietas jurisdikcija. Šajā nolūkā darbības “attiecīgajā valstī” ietver darbības, kas atzītas iestādes atrašanās vietas dalībvalstī.
108. 20.4.–20.7. Veidnē informācija “pa valstīm” ietverama, pamatojoties uz tiešā darījumu partnera rezidences vietu. Sniegtajā sadalījumā iekļauj riska darījumus vai saistības ar katras tās ārvalsts rezidentiem, kurā iestādei ir riska darījumi. Riska darījumus vai saistības ar pārvalstiskām organizācijām attiecina nevis uz iestādes rezidences valsti, bet gan uz ģeogrāfisko iedalījumu “Citas valstis”.
109. 20.4. Veidnē attiecībā uz parāda instrumentiem “bruto uzskaites vērtību” norāda, kā noteikts 2. Daļas 45. Punktā. Atvasinātajiem instrumentiem un kapitāla vērtspapīru instrumentiem uzrādāmā summa ir uzskaites vērtība. “No kā: ienākumus nenesošus” aizdevumus un avansus uzrāda, kā noteikts šā pielikuma 145.–157. Punktā. Parāda pārskatīšana ietver visus tos “parāda” līgumus 19. Veidnes nozīmē, kuriem piemēro šā pielikuma 163.–179. Punktā minētos pārskatīšanas pasākumus. 20.7. Veidni aizpilda “pa valstīm”, ievērojot klasifikāciju pa NACE kodiem. Uzskaiti pa NACE kodiem veic saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”).
18. MATERIĀLIE UN NEMATERIĀLIE AKTĪVI: OPERATĪVĀS NOMAS AKTĪVI (21)
110. Lai aprēķinātu 9. Panta e) apakšpunktā paredzēto robežvērtību, materiālos aktīvus, ko iestāde (iznomātājs) ir iznomājusi trešām pusēm ar līgumiem, kas saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu kvalificējas kā operatīvā noma, uzrāda kā materiālo aktīvo kopsummu.
111. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP aktīvus, ko iestāde (iznomātājs) ir iznomājusi trešām pusēm operatīvās nomas darījumos, uzrāda dalījumā pa novērtējuma metodēm.
19. AKTĪVU PĀRVALDĪBA, TURĒTĀJBANKAS PAKALPOJUMI UN CITAS PAKALPOJUMU FUNKCIJAS (22)
112. Lai aprēķinātu 9. Panta f) apakšpunktā paredzēto robežvērtību, summa “neto ienākumi no maksām un komisijas naudas” ir “maksu un komisijas naudas ienākumu” un “maksu un komisijas naudas izdevumu” starpības absolūtā vērtība. Tajā pašā nolūkā summa “neto procenti” ir “procentu ienākumu” un “procentu izdevumu” starpības absolūtā vērtība.
19.1. Maksu un komisijas naudas ienākumi un izdevumi dalījumā pa darbībām (22.1)
113. Maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus uzrāda sadalījumā pa darbības veidiem. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP šī veidne ietver visus maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus, izņemot:
a) summas, ko ņem vērā, aprēķinot finanšu instrumentu efektīvos procentus (7. SFPS 20(c)), un
b) summas saistībā ar finanšu instrumentiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (7. SFPS 20(c)(i)).
114. Neietver darījumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz tādu finanšu instrumentu iegādi vai emisiju, kuri nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā; tās ietilpst šo instrumentu sākotnējā iegādes/emisijas vērtībā un to atlikušā termiņa laikā tiek amortizētas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izmantojot efektīvo procentu likmi (skatīt 39. SGS 43).
115. Darījumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz tādu finanšu instrumentu iegādi vai emisiju, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, iekļauj postenī “Neto peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām” vai “Neto peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”. Tās neiekļauj šo instrumentu sākotnējā iegādes vai emisijas vērtībā, bet nepastarpināti atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
116. Maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus iestādes uzrāda, ievērojot šādus kritērijus:
a) “Vērtspapīri. Emisijas” ietver maksas un komisijas naudu, kas saņemtas par iesaisti to vērtspapīru iniciēšanā vai emisijā, kurus nav iniciējusi vai emitējusi attiecīgā iestāde.
b) “Vērtspapīri. Pārveduma rīkojumi” ietver maksas un komisijas naudu, ko rada vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas rīkojumu saņemšana, pārsūtīšana un izpilde klientu vārdā.
c) “Vērtspapīri. Citi” ietver maksas un komisijas naudu, kas rodas, iestādei sniedzot citus pakalpojumus saistībā ar vērtspapīriem, kurus nav iniciējusi vai emitējusi attiecīgā iestāde.
d) “Tīrvērte un norēķini” ietver maksu un komisijas naudas ienākumus, ko iestāde guvusi (izdevumus, kas no iestādes iekasēti), piedaloties darījuma partneru, tīrvērtes un norēķinu līgumos;
e) “Aktīvu pārvaldība”, “Turētājbankas pakalpojumi”, “Centralizēti administratīvie pakalpojumi kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem”, “Fiduciārie darījumi”, “Maksājumu pakalpojumi” ietver maksu un komisijas naudas ienākumus, ko iestāde guvusi (izdevumus, kas no iestādes iekasēti), sniedzot šos pakalpojumus;
f) “Strukturētais finansējums” ietver maksas un komisijas naudu, kas saņemtas par iesaisti tādu finanšu instrumentu iniciēšanā vai emisijā, kuri nav attiecīgās iestādes radītie vai emitētie vērtspapīri;
g) “Vērtspapīrošanas darbību apkalpošanas maksa” ietver ienākumus no maksām un komisijas naudas, ko iestāde guvusi, sniedzot aizdevumu apkalpošanas pakalpojumus, un izdevumus par maksām un komisijas naudu, kurus no iestādes iekasējuši aizdevumu pakalpojumu sniedzēji;
h) “Sniegtās aizdevumu saistības” un “Sniegtās finanšu garantijas” ietver attiecīgajā periodā kā ienākumus atzīto summu par maksu un komisijas naudas amortizāciju par šīm darbībām, kas sākotnēji atzīta kā “citas finanšu saistības”;
i) “Saņemtās aizdevumu saistības” un “Saņemtās finanšu garantijas” ietver maksu un komisijas naudas izdevumus, ko atzinusi iestāde un kas izriet no maksas, ko pieprasījis darījuma partneris, kurš uzņēmies saistības izsniegt aizdevumu vai sniegt finanšu garantiju;
j) “Citi” ietver pārējos maksu un komisijas naudas ienākumus, ko iestāde guvusi (izdevumus, kas no iestādes iekasēti), piemēram, tos, kas izriet no “citām saistībām”, ārvalstu valūtas maiņas pakalpojumiem (piemēram, ārvalstu banknošu un monētu maiņa) vai citu maksas konsultāciju un pakalpojumu sniegšanu (saņemšanu).
19.2. Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi (22.2)
117. Darījumus saistībā ar aktīvu pārvaldību, turētājbankas funkcijām un citiem iestādes sniegtajiem pakalpojumiem uzrāda, izmantojot šādas definīcijas:
a) “Aktīvu pārvaldība” attiecas uz klientiem nepastarpināti piederošiem aktīviem, kuru pārvaldību nodrošina iestāde. Datus par “Aktīvu pārvaldību” uzrāda pa klientu veidiem: kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, pensiju fondi, diskrecionāri pārvaldīti klientu portfeļi un citas ieguldījumu sabiedrības;
b) “Turēšanā pieņemtie aktīvi” attiecas uz finanšu instrumentu glabāšanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem klientu uzdevumā, ko sniedz iestāde, un pakalpojumiem, kas saistīti ar turētājbankas pakalpojumiem, piemēram, naudas un nodrošinājuma pārvaldīšana. Datus par “Turēšanā pieņemtajiem aktīviem” uzrāda pa to klientu veidiem, kuru aktīvus iestāde tur, nošķirot kolektīvu ieguldījumu uzņēmumus no pārējiem. Postenis “no kā: uzticēti citām sabiedrībām” ir to turēšanā pieņemtajos aktīvos iekļauto aktīvu vērtība, kuru faktisko turēšanu iestāde ir uzticējusi citām sabiedrībām.
c) “Centralizēti administratīvie pakalpojumi kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem” ir administratīvie pakalpojumi, kurus iestāde sniedz kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem. Tie cita starpā ietver šādus pakalpojumus: pārveduma starpnieka pakalpojumi; grāmatvedības dokumentu kompilācija; prospektu, finanšu pārskatu un visu citu ieguldītājiem domāto dokumentu sagatavošana; sarakstes veikšana, izplatot finanšu pārskatus un visus citus ieguldītājiem domātos dokumentus; emisija un dzēšana un ieguldītāju reģistra uzturēšana; neto aktīvu vērtības aprēķins;
d) “Fiduciārie darījumi” ir darbības, kuras iestāde veic savā vārdā, bet savu klientu labā un uz viņu risku. Fiduciāro darījumu ietvaros iestāde bieži sniedz tādus pakalpojumus kā turēšanā pieņemto aktīvu pārvaldības pakalpojumi strukturētai sabiedrībai vai portfeļu diskrecionāra pārvaldība. Visi fiduciārie darījumi ir uzrādāmi vienīgi šajā postenī neatkarīgi no tā, vai iestāde papildus sniedz citus pakalpojumus;
e) “Maksājumu pakalpojumi” ir to maksājumu iekasēšana klientu vārdā, kurus radījuši parāda instrumenti, kas nav atzīti iestādes bilancē un kurus šī iestāde nav iniciējusi;
f) “Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi” ir produkti, ko emitējušas grupā neietilpstošas sabiedrības un ko iestāde izplatījusi tās esošajiem klientiem. Datus šajā postenī uzrāda pa produktu veidiem;
g) “Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistīto aktīvu vērtība” ir to aktīvu summa patiesajā vērtībā, attiecībā uz kuriem iestāde rīkojas. Ja patiesā vērtība nav pieejama, drīkst izmantot citu novērtējuma bāzi, tostarp nominālvērtību. Ja iestāde sniedz pakalpojumus tādām sabiedrībām kā kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi vai pensiju fondi, attiecīgos aktīvus var uzrādīt tajā vērībā, kādā tās šos aktīvus uzrāda savā bilancē. Uzrādāmajās summās attiecīgā gadījumā iekļauj uzkrātos procentus.
20. LĪDZDALĪBAS DAĻAS NEKONSOLIDĒTĀS STRUKTURĒTAJĀS SABIEDRĪBĀS (30)
118. “Izmantotais likviditātes atbalsts” ir summa, ko veido nekonsolidētajām strukturētām sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu uzskaites vērtība un turēto parāda vērtspapīru, kurus emitējušas nekonsolidētas strukturētās sabiedrības, uzskaites vērtība.
21. SAISTĪTĀS PERSONAS (31)
119. Iestādes uzrāda summas un/vai darījumus, kas attiecas uz bilances un ārpusbilances riska darījumiem, kuros darījuma partneris ir saistīta persona.
120. Izslēdz grupas iekšējos darījumus un grupas iekšējos neapmaksātos atlikumus. Postenī “Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības” iestādes uzrāda atlikumus un darījumus ar meitasuzņēmumiem, kuri nav izslēgti tāpēc, ka attiecīgie meitasuzņēmumi nav pilnībā konsolidēti saskaņā ar prudenciālās konsolidācijas tvērumu, vai tāpēc, ka saskaņā ar KPR 19. Pantu šie meitasuzņēmumi nav ietverti prudenciālās konsolidācijas tvērumā, jo tie nav būtiski, vai tāpēc, ka lielākā grupā ietilpstošas iestādes gadījumā tie ir nevis iestādes, bet galvenās mātes iestādes meitasuzņēmumi. Postenī “Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi” iestādes iekļauj atlikumu un darījumu daļas ar kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem, kas ietilpst grupā, kurai pieder attiecīgā sabiedrība, un kas nav izslēgti, piemērojot proporcionālās konsolidācijas vai pašu kapitāla metodi.
21.1. Saistītās puses: kreditoru un debitoru parādi (31.1)
121. Postenī “Saņemtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības” uzrādāmā summa ir summa, ko veido saņemto aizdevumu saistību “nominālvērtība”, saņemto finanšu garantiju “nodrošinājuma/garantijas maksimālā vērā ņemamā vērtība” un citu saņemto saistību “nominālvērtība”.
21.2. Saistītās puses: ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi (31.2)
122. “Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus” ietver visu ar saistītām personām noslēgto darījumu radīto peļņu un zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem. Šajā postenī iekļauj ar saistītām personām noslēgto darījumu radīto peļņu un zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem, kas ietilpst šajos “Peļņas vai zaudējumu aprēķina” posteņos:
a) “Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos”;
b) “Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai”;
c) “Peļņa vai zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības”, un
d) “Pārtraukto darbību peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem”.
22. GRUPAS STRUKTŪRA (40)
123. Iestādes sniedz sīku informāciju par meitasuzņēmumiem, kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem, atspoguļojot stāvokli pārskata sniegšanas datumā. Dati jāsniedz par visiem meitasuzņēmumiem neatkarīgi no darbības, ko tie veic. Šīs veidnes tvērumā neietilpst vērtspapīri, kas klasificēti kā “Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi”, “Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi” un “Pašu akcijas”, tas ir, pārskatu sniedzējas iestādes īpašumā esošās šīs iestādes akcijas.
22.1. Grupas struktūra: “sabiedrība pēc sabiedrības” (40.1)
124. Par katru sabiedrību sniedz šādu informāciju:
a) “LEI kods” – ieguldījumu saņēmēja LEI kods;
b) “Sabiedrības kods” – ieguldījumu saņēmēja identifikācijas kods. Sabiedrības kods ir rindas identifikators, un katrai 40.1. veidnes rindai tam jābūt unikālam.
c) “Sabiedrības nosaukums” – ieguldījumu saņēmēja nosaukums;
d) “Iekļaušanas datums” ir datums, kurā ieguldījumu saņēmējs iekļāvās “grupas tvērumā”;
e) “Akciju kapitāls” ir ieguldījumu saņēmēja emitētā kapitāla kopsumma atsauces datumā;
f) “Ieguldījumu saņēmēja pašu kapitāls”, “Ieguldījumu saņēmēja aktīvu kopsumma” un “Ieguldījumu saņēmēja peļņa (vai zaudējumi)” ir šo posteņu summas ieguldījumu saņēmēja jaunākajos finanšu pārskatos;
g) “Ieguldījumu saņēmēja rezidences vieta” ir ieguldījumu saņēmēja rezidences valsts;
h) “Ieguldījumu saņēmēja sektors” ir darījuma partnera sektors, kā definēts 1. daļas 35. punktā;
i) “NACE kods” norādāms, pamatojoties uz ieguldījumu saņēmēja pamatdarbības veidu. Nefinanšu sabiedrībām NACE kodus norāda saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”); finanšu sabiedrībām NACE kodus norāda saskaņā ar otro iedalījuma līmeni (pa “nodaļām”);
j) “Uzkrātā pašu kapitāla daļa ( %)” ir iestādes turēto īpašumtiesību instrumentu procentuālā daļa atsauces datumā;
k) “Balsstiesības ( %)” ir ar iestādes turēto īpašumtiesību instrumentu saistīto balsstiesību procentuālā daļa atsauces datumā;
l) “Grupas struktūra [attiecības]” – norāda attiecību veidu starp mātesuzņēmumu un ieguldījumu saņēmēju (meitasuzņēmums, kopuzņēmums vai asociēts uzņēmums);
m) “Grāmatvedībā piemērotā procedūra [Grāmatvedības grupa]” – norāda grāmatvedības metodi saskaņā ar grāmatvedības konsolidācijas tvērumu (pilnīga konsolidācija, proporcionāla konsolidācija, pašu kapitāla metode vai cita metode);
n) “Grāmatvedībā piemērotā procedūra [KPR grupa]” – norāda grāmatvedības metodi saskaņā ar KPR konsolidācijas tvērumu (pilnīga konsolidācija, proporcionāla konsolidācija, pašu kapitāla metode vai cita metode);
o) “Uzskaites vērtība” ir iestādes bilancē uzrādītās summas attiecībā uz ieguldījumu saņēmējiem, kuri nav pilnībā vai proporcionāli konsolidēti;
p) “Iegādes izmaksas” ir ieguldītāju samaksātā summa;
q) “Ar ieguldījumu saņēmēju saistītā nemateriālā vērtība” ir iestādes konsolidētās bilances posteņos “nemateriālā vērtība” vai “ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos” uzrādītā nemateriālā vērtība attiecībā uz ieguldījumu saņēmēju;
r) “Patiesā vērtība ieguldījumiem, kuriem ir publicētas kotētās cenas” ir cena atsauces datumā; to norāda vienīgi tad, ja attiecīgie instrumenti ir kotēti.
22.2. Grupas struktūra: “instruments pēc instrumenta” (40.2)
125. Par katru instrumentu sniedz šādu informāciju:
a) “Vērtspapīru kods” – vērtspapīru ISIN kods. Attiecībā uz vērtspapīriem, kuriem nav ISIN koda, izmanto citu kodu, kas ir unikāls šim vērtspapīram. “Vērtspapīru kods” un “Pārvaldītājsabiedrības kods” kopā ir rindas identifikators, un šim identifikatoram katrai 40.2. veidnes rindai jābūt unikālam.
b) “Pārvaldītājsabiedrības kods” ir sabiedrības identifikācijas kods grupā, kas tur attiecīgos ieguldījumus;
c) “Sabiedrības kods”, “Uzkrātā pašu kapitāla daļa ( %)”, “Uzskaites vērtība” un “Iegādes izmaksas” ir definēti iepriekš. Summas uzrāda attiecībā uz tiem vērtspapīriem, kurus tur attiecīgā pārvaldītājsabiedrība.
23. PATIESĀ VĒRTĪBA (41)
23.1. Patiesās vērtības hierarhija: amortizētajā iegādes vērtībā novērtētie finanšu instrumenti (41.1)
126. Šajā veidnē sniedz informāciju par amortizētajā iegādes vērtībā novērtēto finanšu instrumentu patieso vērtību, izmantojot 7. SFPS 27.A punkta hierarhiju.
23.2. Iespējas novērtēt pēc patiesās vērtības izmantošana (41.2)
127. Šajā veidnē sniedz informāciju par iespējas novērtēt pēc patiesās vērtības izmantojumu attiecībā uz finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Postenī “Kombinētie līgumi” uzrāda uzskaites vērtību kombinētajiem finanšu instrumentiem, kas nesadalītā veidā klasificēti šajos uzskaites portfeļos, tas ir, uzrāda visu nesadalīto kombinēto instrumentu.
23.3. Kombinētie finanšu instrumenti, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (41.3)
128. Šajā veidnē sniedz informāciju par kombinētajiem finanšu instrumentiem, izņemot kombinētos līgumus, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izmantojot “patiesās vērtības iespēju”, un uzrādīti 41.2. Veidnē.
129. Postenī “Tirdzniecības nolūkā turēti” uzrāda uzskaites vērtību kombinētajiem finanšu instrumentiem, kas nesadalītā veidā klasificēti kā “tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi” vai “tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības”, tas ir, uzrāda visu nesadalīto kombinēto instrumentu.
130. Pārējās rindās uzrāda uzskaites vērtību pamatlīgumiem, kas ir nodalīti no iegultajiem atvasinājumiem saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu. Uzskaites vērtību iegultajiem atvasinājumiem, kas izdalīti no šiem pamatlīgumiem saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu, uzrāda 10. Un 11. Veidnē.
24. MATERIĀLIE UN NEMATERIĀLIE AKTĪVI: UZSKAITES VĒRTĪBA DALĪJUMĀ PA NOVĒRTĒJUMA METODĒM (42)
131. Posteņos “Pamatlīdzekļi”, “Ieguldījumu īpašums” un “Citi nemateriālie aktīvi” vērtības uzrāda, ievērojot to novērtējumā izmantotos kritērijus.
132. “Citi nemateriālie aktīvi” ietver visus tos nemateriālos aktīvus, kas nav nemateriālā vērtība.
25. UZKRĀJUMI (43)
133. Šajā veidnē atspoguļo posteņa “Uzkrājumi” izmaiņas starp uzskaites vērtību perioda sākumā un perioda beigās pa izmaiņu veidiem.
26. DEFINĒTU PABALSTU PLĀNI UN DARBINIEKU PABALSTI (44)
134. Šajās veidnēs sniedz apkopoto informāciju par visiem iestādes definēto pabalstu plāniem. Ja ir vairāk nekā viens definēto pabalstu plāns, uzrāda kopsummu par visiem plāniem.
26.1. Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti (44.1)
135. “Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti” atspoguļo saskaņošanu attiecībā uz kopējo pašreizējo vērtību visām definēto pabalstu neto saistībām (aktīviem), kā arī atlīdzības tiesībām (19. SGS 140(a), (b)).
136. “Neto definētu pabalstu aktīvi” to pārpalikuma gadījumā ir pārpalikuma summas, ko atzīst bilancē, jo tās neietekmē limiti, kas noteikti 19. SGS 63. Punktā. Šā posteņa summu un summu, kas atzīta izziņas postenī “Par aktīviem atzīto atlīdzības tiesību patiesā vērtība”, iekļauj bilances postenī “Citi aktīvi”.
26.2. Definētu pabalstu saistību izmaiņas (44.2)
137. Postenī “Definētu pabalstu saistību izmaiņas” atspoguļo izmaiņas starp visu iestādes definētu pabalstu saistību kopējās pašreizējās vērtības sākuma un beigu atlikumu. Katra 19. SGS 141. Punktā uzskaitītā elementa ietekmi attiecīgajā periodā uzrāda atsevišķi.
138. Definētu pabalstu saistību izmaiņu veidnē postenī “Beigu atlikums [pašreizējā vērtība]” uzrādītajai summai ir jābūt vienādai ar “Definētu pabalstu saistību pašreizējā vērtība”.
26.3. Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem] (44.3)
139. Attiecībā uz izziņas posteņiem saistībā ar personāla izdevumiem izmanto šādas definīcijas:
a) “Pensijas un tamlīdzīgi izdevumi” ir summas, kas attiecīgajā periodā atzītas kā personāla izdevumi par pēcnodarbinātības pabalstu saistībām (definētu iemaksu plāni un definētu pabalstu plāni) un iemaksas sociālā nodrošinājuma fondos.
b) “Uz akcijām balstīti maksājumi” ir summas, kas attiecīgajā periodā atzītas kā personāla izdevumi uz akcijām balstītiem maksājumiem.
27. ATSEVIŠĶU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINA POSTEŅU SADALĪJUMS (45)
27.1. Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai (45.2)
140. Peļņu un zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem, kas netiek turēti pārdošanai, uzrāda dalījumā pa aktīvu veidiem; katrā rindā uzrāda peļņu vai zaudējumus no aktīviem (piemēram, īpašumiem, programmatūras, aparatūras, zelta, ieguldījumiem), kuru atzīšana pārtraukta.
27.2. Citi darbības ienākumi un izdevumi (45.3)
141. Citus darbības ienākumus un izdevumus uzrāda sadalījumā pa šādiem posteņiem: patiesās vērtības korekcijas materiālajiem aktīviem, kas novērtēti, izmantojot patiesās vērtības modeli; ieguldījumu īpašumu nomas ienākumi un tiešie operacionālie izdevumi; ienākumi un izdevumi par operatīvo nomu, izņemot ieguldījumu īpašumus; un pārējie darbības ienākumi un izdevumi.
142. Postenī “Operatīvā noma, izņemot ieguldījumu īpašumus” slejā “ienākumi” uzrāda ieņēmumus, ko iestāde guvusi, un slejā “izdevumi” – izmaksas, kas iestādei radušās iznomātājas statusā operatīvās nomas darbībās ar aktīviem, kuri nav klasificēti kā ieguldījuma īpašums. Izmaksas, kas iestādei radušās nomnieces statusā, iekļauj postenī “Citi administratīvie izdevumi”.
143. Peļņu vai zaudējumus, pārvērtējot turētos dārgmetālus un citas preces, kuru novērtējums ir patiesā vērība mīnus pārdošanas izmaksas, uzrāda posteņos “Citi darbības ienākumi. Citi” vai “Citi darbības izdevumi. Citi”.
28. PAŠU KAPITĀLA IZMAIŅU PĀRSKATS (46)
144. Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā katram pašu kapitāla komponentam atspoguļo izmaiņas starp uzskaites vērtību perioda sākumā (sākuma atlikums) un perioda beigās (beigu atlikums).
29. IENĀKUMUS NENESOŠI RISKA DARĪJUMI (18)
145. 18. veidnes mērķiem ienākumus nenesoši riska darījumi ir darījumi, kas atbilst jebkuram no šādiem kritērijiem:
a) tie ir būtiski riska darījumi, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas;
b) uzskatāms, ka debitors bez nodrošinājuma realizēšanas, visticamāk, nespētu pilnībā nokārtot savas kredītsaistības neatkarīgi no kavēto summu pastāvēšanas un no termiņa kavējuma dienu skaita.
146. Šī riska darījumu atzīšana par ienākumus nenesošiem ir neatkarīga no saskaņā ar KPR 178. pantu regulatīviem mērķiem veiktas riska darījumu atzīšanas par tādiem, kuru saistības netiek pildītas, vai saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu grāmatvedības mērķiem veiktas to atzīšanas par samazinātas vērtības darījumiem.
147. Riska darījumus, attiecībā uz kuriem saskaņā ar KPR 178. pantu tiek uzskatīts, ka netiek pildītas saistības, un riska darījumus, kuri saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu atzīti par samazinātas vērtības darījumiem, visos gadījumos uzskata par ienākumus nenesošiem riska darījumiem. Riska darījumus, uz kuriem attiecas šā pielikuma 38. punktā minētie “Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti”, neuzskata par ienākumus nenesošiem riska darījumiem, izņemot, ja tie atbilst kritērijiem atzīšanai par ienākumus nenesošiem riska darījumiem.
148. Riska darījumus klasificē, ņemot vērā to pilno summu un neņemot vērā nodrošinājuma pastāvēšanu. Būtiskumu vērtē saskaņā ar KPR 178. pantu.
149. 18. veidnes mērķiem “riska darījumi” ietver visus parāda instrumentus (aizdevumus un avansus, kas ietver arī naudas līdzekļu atlikumus centrālajās bankās un citus pieprasījuma noguldījumus, un parāda vērtspapīrus) un ārpusbilances riska darījumus, izņemot tos, kuri tiek turēti tirdzniecības nolūkā. Ārpusbilances riska darījumi ietver šādus atsaucamus un neatsaucamus posteņus:
a) sniegtās aizdevumu saistības;
b) sniegtās finanšu garantijas;
c) citas sniegtās saistības.
Riska darījumi ietver ilgtermiņa aktīvus un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas saskaņā ar 5. SFPS.
150. 18. veidnes mērķiem riska darījumam ir “termiņa kavējums”, ja noteiktajā termiņā nav samaksāta jebkāda pamatsummas, procentu vai maksas summa.
151. 18. veidnes mērķiem “debitors” ir parādnieks KPR 178. panta nozīmē.
152. Saistības uzskata par ienākumus nenesošu riska darījumu to nominālajā summā, ja to izmantošanas vai citādas izlietošanas gadījumā rastos riska darījumi, kuriem būtu risks, ka bez nodrošinājuma realizēšanas tie netiks pilnībā atmaksāti.
153. Sniegtās finanšu garantijas uzskata par ienākumus nenesošiem riska darījumiem to nominālajā summā, ja attiecīgajai finanšu garantijai pastāv risks, ka darījuma partneris (“garantijas ņēmējs”) to izmantos, tostarp īpaši gadījumā, ja pamatā esošais garantētais riska darījums atbilst 145. punktā minētajiem ienākumus nenesoša darījuma kritērijiem. Ja garantijas ņēmējs kavē termiņu summai, kura pienākas saskaņā ar finanšu garantijas līgumu, pārskatu sniedzēja iestāde novērtē, vai attiecīgais debitoru parāds atbilst ienākumus nenesoša darījuma kritērijiem.
154. Riska darījumus, kas klasificēti kā ienākumus nenesoši saskaņā ar 145. punktu, tālāk klasificē vai nu kā individuāli ienākumus nenesošus (“pamatojoties uz darījumu”), vai kā ienākumus nenesošus attiecībā uz visiem riska darījumiem ar konkrētu debitoru (“pamatojoties uz debitoru”). Dažādu ienākumus nenesošo riska darījumu veidu klasificēšanā par vai nu individuāli, vai saistībā ar konkrētu debitoru ienākumus nenesošiem izmanto šādas klasificēšanas pieejas:
a) ienākumus nenesošiem riska darījumiem, kas saskaņā ar KPR 178. pantu klasificēti kā tādi, kuru saistības netiek pildītas, piemēro 178. pantā noteikto klasificēšanas pieeju;
b) riska darījumiem, kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu klasificēti kā ienākumus nenesoši vērtības samazinājuma dēļ, piemēro vērtības samazinājuma atzīšanas kritērijus, kuri noteikti piemērojamajā grāmatvedības regulējumā;
c) pārējiem ienākumus nenesošajiem riska darījumiem, kas nav klasificēti ne kā tādi, kuru saistības netiek pildītas, ne kā tādi, kuriem ir samazināta vērtība, piemēro KPR 178. panta noteikumus par riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības.
155. Ja iestādei ar kādu debitoru ir tādi bilancē iekļauti riska darījumi, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas, un kavēto riska darījumu bruto uzskaites vērtība atbilst vairāk nekā 20 % no visu bilancē iekļauto ar šo debitoru noslēgto riska darījumu bruto uzskaites vērtības, visus bilancē iekļautos un ārpusbilances riska darījumus ar šo debitoru uzskata par ienākumus nenesošiem. Ja debitors pieder pie grupas, novērtē arī to, vai par ienākumus nenesošiem būtu jāatzīst riska darījumi ar citām attiecīgās grupas sabiedrībām, ja šie darījumi jau nav atzīti par tādiem, kuriem samazināta vērtība, vai saskaņā ar KPR 178. pantu – par tādiem, kuru saistības netiek pildītas, izņemot riska darījumus, kurus skar savrupi strīdi, kas nav saistīti ar darījuma partnera maksātspēju.
156. Uzskata, ka riska darījums pārstāj būt ienākumus nenesošs, kad ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
a) riska darījums atbilst izslēgšanas kritērijiem, kurus pārskatu sniedzēja iestāde piemēro, lai atceltu darījumu klasifikāciju samazinātas vērtības un saistību nepildīšanas kategorijā;
b) debitora stāvoklis ir uzlabojies tiktāl, ka ir ticams, ka notiks pilnīga atmaksāšana saskaņā ar sākotnējiem vai attiecīgā gadījumā grozītajiem nosacījumiem;
c) debitoram nav nekādu summu, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas.
Kamēr šie nosacījumi nav izpildīti, riska darījumu klasificē kā ienākumus nenesošu, pat ja attiecīgais riska darījums jau atbilst kritērijiem, kurus pārskatu sniedzēja iestāde piemēro, lai atceltu darījuma klasifikāciju samazinātas vērtības un saistību nepildīšanas kategorijā attiecīgi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un KPR 178. pantu.
Klasificējot ienākumus nenesošos riska darījumus kā pārdošanai turētus ilgtermiņa aktīvus saskaņā ar 5. SFPS, netiek pārtraukta to klasifikācija ienākumus nenesošu riska darījumu kategorijā, jo pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi ir ietverti ienākumus nenesošu riska darījumu definīcijas tvērumā.
157. Ja ienākumus nenesošiem riska darījumiem tiek piemēroti pārskatīšanas pasākumi ( 13 ), uzskata, ka šie riska darījumi pārstāj būt ienākumus nenesoši, kad ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
a) riska darījumi nav atzīti par tādiem, kuriem samazināta vērtība, vai par tādiem, kuru saistības netiek pildītas;
b) kopš pārskatīšanas pasākumu piemērošanas ir pagājis viens gads;
c) pēc pārskatīšanas pasākumu piemērošanas vairs nav nekādu kavēto summu, nedz bažu par riska darījuma atmaksāšanu pilnā apmērā saskaņā ar pēcpārskatīšanas nosacījumiem. Bažu nepastāvēšanu nosaka atbilstoši debitora finanšu stāvokļa analīzei, ko veikusi attiecīgā iestāde. Var uzskatīt, ka bažas vairs nepastāv, ja debitors ar regulārajiem maksājumiem saskaņā ar pēcpārskatīšanas nosacījumiem ir kopā samaksājis summu, kas atbilst līdzšinējai kavētajai summai (ja bija kavētās summas) vai kas ir norakstīta (ja kavēto summu nebija) saskaņā ar pārskatīšanas pasākumiem, vai ja debitors ir citādi pierādījis spēju ievērot pēcpārskatīšanas nosacījumus.
Minētos īpašos izslēgšanas nosacījumus piemēro papildus tiem kritērijiem, kurus pārskatus sniedzošās iestādes piemēro riska darījumiem, kuriem samazināta vērtība un kuru saistības netiek pildītas, attiecīgi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un KPR 178. pantu.
158. Kavētos riska darījumus to pilnas summas apmērā uzrāda atsevišķi ienākumus nesošajā un ienākumus nenesošajā kategorijā. Ienākumus nesošos riska darījumus, kuru termiņa kavējums ir mazāks nekā 90 dienas, uzrāda atsevišķi to pilnas summas apmērā.
159. Ienākumus nenesošos riska darījumus uzrāda dalījumā pa kavējuma diapazoniem. Riska darījumus, kuriem nav termiņa kavējumu vai kuru termiņa kavējums ir mazāks nekā 90 dienas, ieskaitot, bet kuri nepilnīgas atmaksāšanas iespējas dēļ ir atzīti par ienākumus nenesošiem riska darījumiem, uzrāda speciālā slejā. Riska darījumus, attiecībā uz kuriem pastāv gan kavētas summas, gan nepilnīgas atmaksāšanas iespēja, iedala pa kavējuma diapazoniem atbilstoši kavēto dienu skaitam.
Naudas līdzekļu atlikumus un citus pieprasījuma noguldījumus uzrāda 18. veidnes 070. rindā, kā arī 080. un 100. rindā.
18. veidnē neuzrāda ienākumus nenesošus riska darījumus, kas klasificēti kā pārdošanai turēti saskaņā ar 5. SFPS.
160. Atsevišķās slejās uzrāda šādus riska darījumus:
a) riska darījumus, kuri saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu ir uzskatāmi par samazinātas vērtības darījumiem, izņemot, ja tie ir riska darījumi ar zaudējumiem, kas radušies, bet nav atzīti;
b) riska darījumus, attiecībā uz kuriem saskaņā ar KPR 178. pantu tiek uzskatīts, ka netiek pildītas saistības.
161. “Uzkrāto vērtības samazinājumu” un “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā” uzrāda saskaņā ar 46. punktu. “Uzkrātais vērtības samazinājums” ir vai nu tieši, vai izmantojot atskaitījumu kontu veikts riska darījuma uzskaites vērtības samazinājums. Uzkrātajā vērtības samazinājumā, ko uzrāda par ienākumus nenesošiem riska darījumiem, neietver zaudējumus, kas radušies, bet nav atzīti. Zaudējumus, kas radušies, bet nav atzīti, uzrāda uzkrātajā vērtības samazinājumā par ienākumus nesošiem riska darījumiem. “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā” ir uzrādāmas riska darījumiem, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ievērojot piemērojamo grāmatvedības regulējumu.
162. Attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem informāciju par turēto nodrošinājumu un saņemtajām finanšu garantijām uzrāda atsevišķi. Summas, kuras uzrāda kā saņemto nodrošinājumu un saņemtās finanšu garantijas, aprēķina saskaņā ar 79.–82. punktu. Tādējādi uzrādīto nodrošinājuma un finanšu garantiju summu kopsummas maksimālā robežvērtība ir attiecīgā riska darījuma uzskaites vērtība.
30. PĀRSKATĪTIE RISKA DARĪJUMI (19)
163. 19. veidnes mērķiem pārskatītie riska darījumi ir parāda līgumi, attiecībā uz kuriem ir piemēroti pārskatīšanas pasākumi. Pārskatīšanas pasākumi nozīmē pretimnākšanu debitoram, kuram ir radušās vai tūlīt radīsies grūtības nokārtot savas finanšu saistības (turpmāk “finansiālas grūtības”).
164. 19. veidnes mērķiem pretimnākšana ir jebkura no šādām darbībām:
a) grozījumu veikšana līdzšinējos līguma noteikumos, kurus debitors, kā uzskatāms, nespētu ievērot tādu finansiālo grūtību dēļ (“grūtību skarts parāds”), kas izraisa nepietiekamu parādu nokārtošanas spēju, un kuri nebūtu veikti, ja debitoram nebūtu finansiālo grūtību;
b) grūtību skarta parāda līguma pilnīga vai daļēja refinansēšana, kas nebūtu veikta, ja debitoram nebūtu finansiālo grūtību.
Pretimnākšana var radīt zaudējumus aizdevējam.
165. Pretimnākšanas pierādījumi ir šādi:
a) grozītie līguma noteikumi salīdzinājumā ar līdzšinējiem līguma noteikumiem ir par labu debitoram;
b) grozītajā līgumā iekļautie noteikumi ir labvēlīgāki nekā noteikumi, kurus no tās pašas iestādes tajā pašā laikā būtu varējuši iegūt citi debitori ar līdzīgu riska profilu.
166. Ja tiek izmantotas klauzulas, kuras, izmantojot tās pēc debitora ieskatiem, dod tam iespēju mainīt līguma noteikumus (“iestrādātas pārskatīšanas klauzulas”), to uzskata par pretimnākšanu, ja iestāde apstiprina šo klauzulu izpildi un secina, ka debitoram ir finansiālas grūtības.
167. “Refinansēšana” ir parāda līgumu izmantošana ar mērķi panākt citu tādu parāda līgumu pilnīgu vai daļēju apmaksu, kuru pašreizējos noteikumus debitors nespēj izpildīt.
168. 19. veidnes mērķiem “debitors” ietver visas debitora grupā ietilpstošās fiziskās un juridiskās personas, kuras ir grāmatvedības konsolidācijas tvērumā.
169. 19. veidnes mērķiem “parāds” ietver aizdevumus un avansus (kuri ietver arī naudas līdzekļu atlikumus centrālajās bankās un citus pieprasījuma noguldījumus), parāda vērtspapīrus un sniegtās atsaucamās un neatsaucamās aizdevumu saistības, bet neietver riska darījumus, kuri tiek turēti tirdzniecības nolūkā. “Parāds” ietver ilgtermiņa aktīvus un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas saskaņā ar 5. SFPS.
170. 19. veidnes mērķiem “riska darījums” ir ar tādu pašu nozīmi, kāda 169. punktā norādīta “parādam”.
171. 19. veidnes mērķiem “iestāde” ir tā iestāde, kura piemēroja pārskatīšanas pasākumus.
172. Riska darījumus uzskata par pārskatītiem, ja ir notikusi pretimnākšana, neatkarīgi no tā, vai pastāv kādas kavētas summas, un no tā, vai attiecīgie riska darījumi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu ir klasificēti kā tādi, kuriem ir samazināta vērtība, vai saskaņā ar KPR 178. pantu – kā tādi, kuru saistības netiek pildītas. Riska darījumus neuzskata par pārskatītiem, ja debitoram nav finansiālu grūtību. Neraugoties uz to, par pārskatīšanas pasākumiem uzskata turpmāk minēto:
a) grozīts līgums, kas pirms grozījumiem bijis klasificēts kā ienākumus nenesošs vai grozījumu neveikšanas gadījumā būtu klasificēts kā ienākumus nenesošs;
b) līgumā veiktais grozījums paredz parāda pilnīgu vai daļēju anulēšanu ar norakstīšanu;
c) iestāde apstiprina iestrādāto pārskatīšanas klauzulu izmantošanu attiecībā uz debitoru, kurš ir ienākumus nenesošs vai šo klauzulu neizmantošanas gadījumā tiktu atzīts par ienākumus nenesošu;
d) tajā pašā laikā, kad iestāde piekrita papildu parādam, vai tuvu šim brīdim debitors veica pamatsummas vai procentu maksājumus par tādu citu līgumu ar šo iestādi, kas bija ienākumus nenesošs vai refinansēšanas neveikšanas gadījumā būtu klasificēts kā ienākumus nenesošs.
173. Grozījumus, kas ietver atmaksāšanu, kura veikta, pārņemot nodrošinājumu, uzskata par pārskatīšanas pasākumu, ja minētie grozījumi ir uzskatāmi par pretimnākšanu.
174. Atspēkojams pieņēmums, ka ir notikusi pārskatīšana, pastāv šādos gadījumos:
a) grozītajam līgumam vismaz vienu reizi trijos mēnešos pirms tā grozīšanas ir bijis pilnīgs vai daļējs termiņa kavējums, kas pārsniedz 30 dienas (neesot ienākumus nenesošam), vai grozījumu neveikšanas gadījumā tam būtu bijis pilnīgs vai daļējs termiņa kavējums, kas pārsniedz 30 dienas;
b) tajā pašā laikā, kad iestāde piekrita papildu parādam, vai tuvu šim brīdim debitors veica pamatsummas vai procentu maksājumus par tādu citu līgumu ar šo iestādi, kuram vismaz vienu reizi trijos mēnešos pirms tā refinansēšanas ir bijis pilnīgs vai daļējs termiņa kavējums par 30 dienām;
c) iestāde apstiprina iestrādāto pārskatīšanas klauzulu izmantošanu attiecībā uz debitoriem, kuri kavē termiņu par 30 dienām vai šo klauzulu neizmantošanas gadījumā kavētu termiņu par 30 dienām.
175. Finansiālās grūtības novērtē debitora līmenī, kā tas noteikts 168. punktā. Par pārskatītiem riska darījumiem atzīst vienīgi riska darījumus, kuriem ir piemēroti pārskatīšanas pasākumi.
176. Pārskatītos riska darījumus ietver ienākumus nenesošu riska darījumu kategorijā vai ienākumus nesošu riska darījumu kategorijā saskaņā ar 145. līdz 162. punktu un 177. līdz 179. punktu. Riska darījumu pārstāj klasificēt kā pārskatītu, kad ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
a) pārskatītais riska darījums tiek uzskatīts par ienākumus nesošu, tostarp gadījumos, kad tas ir pārklasificēts no ienākumus nenesošo līgumu kategorijas pēc tam, kad debitora finanšu stāvokļa analīze ir parādījusi, ka tas vairs neatbilst nosacījumiem tā uzskatīšanai par ienākumus nenesošu;
b) ir pagājis vismaz divu gadu pārbaudes periods kopš dienas, kad pārskatītais riska darījums atzīts par ienākumus nesošu;
c) vismaz pusi no pārbaudes perioda ir veikti regulāri pamatsummas vai procentu maksājumi, kuru kopsumma pārsniedz nebūtisku summu;
d) pārbaudes perioda beigās nevienam riska darījumam ar attiecīgo debitoru termiņa kavējums nepārsniedz 30 dienas.
177. Ja pārbaudes perioda beigās nav izpildīti 176. punktā minētie nosacījumi, attiecīgo riska darījumu līdz visu nosacījumu izpildes brīdim turpina uzskatīt par ienākumus nesošu pārskatītu riska darījumu, uz kuru attiecas pārbaudes periods. Atbilstību nosacījumiem novērtē vismaz reizi ceturksnī. Pārskatītus riska darījumus, kas ir klasificēti kā pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi saskaņā ar 5. SFPS, turpina klasificēt kā pārskatītus riska darījumus, jo pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi ir ietverti pārskatītu riska darījumu definīcijas tvērumā.
178. Pārskatītu riska darījumu var uzskatīt par ienākumus nesošu no pārskatīšanas pasākumu piemērošanas dienas, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
a) minētā piemērošana nav izraisījusi riska darījuma klasificēšanu par ienākumus nenesošu;
b) dienā, kad notika pārskatīšanas pasākumu piemērošana, attiecīgais riska darījums netika uzskatīts par ienākumus nenesošu.
179. Ja papildu pārskatīšanas pasākumus piemēro ienākumus nesošam pārskatītam līgumam, uz kuru attiecas pārbaudes periods un kas ir pārklasificēts no ienākumus nenesošu riska darījumu kategorijas vai tā termiņa kavējums kļūst lielāks par 30 dienām, to klasificē kā ienākumus nenesošu.
180. “Ienākumus nesoši riska darījumi, kam tiek piemēroti pārskatīšanas pasākumi” (ienākumus nesoši pārskatītie riska darījumi) ietver pārskatītus riska darījumus, kas neatbilst kritērijiem, lai tos uzskatītu par ienākumus nenesošiem, un tos ietver ienākumus nesošo riska darījumu kategorijā. Uz ienākumus nesošiem pārskatītiem riska darījumiem attiecas pārbaudes periods saskaņā ar 176. punktu, tostarp, ja tiek piemērots 178. punkts. Pārskatītos riska darījumus, uz kuriem attiecas pārbaudes periods un kuri ir pārklasificēti no kategorijas “ienākumus nenesoši riska darījumi”, uzrāda atsevišķi pie ienākumus nesošiem riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem slejā “no kā: Ienākumus nesoši pārskatītie riska darījumi, uz kuriem attiecas pārbaudes periods”.
“Ienākumus nenesoši riska darījumi, kam tiek piemēroti pārskatīšanas pasākumi” (ienākumus nenesoši pārskatītie riska darījumi) ietver pārskatītus riska darījumus, kas atbilst kritērijiem, lai tos uzskatītu par ienākumus nenesošiem, un tos ietver ienākumus nenesošo riska darījumu kategorijā. Minētie ienākumus nenesošie pārskatītie riska darījumi ietver šādus darījumus:
a) riska darījumus, kas ir kļuvuši par ienākumus nenesošiem pārskatīšanas pasākumu piemērošanas dēļ;
b) riska darījumus, kas bija ienākumus nenesoši pirms pārskatīšanas pasākumu piemērošanas;
c) pārskatītos riska darījumus, kas ir pārklasificēti no ienākumus nesošo riska darījumu kategorijas, tostarp riska darījumi, kas ir pārklasificēti, piemērojot 179. punktu.
Ja pārskatīšanas pasākumi tiek piemēroti ienākumus nenesošiem riska darījumiem, minēto pārskatīto riska darījumu summu norāda atsevišķi slejā “no kā: ienākumus nenesošu riska darījumu pārskatīšana”.
Pārskatītus riska darījumus, kas klasificēti kā naudas līdzekļu atlikumi un citi pieprasījuma noguldījumi, uzrāda 19. veidnes 070. rindā, kā arī 080. un 100. rindā.
19. veidnē neuzrāda pārskatītos riska darījumus, kas klasificēti kā pārdošanai turēti saskaņā ar 5. SFPS.
181. Sleja “Refinansēšana” ietver bruto uzskaites vērtību, kāda ir jaunajam līgumam (“refinansēšanas parāds”), kas noslēgts par pārskatīšanas pasākumu uzskatāma refinansēšanas darījuma ietvaros, kā arī vecā atmaksātā līguma bruto uzskaites vērtību, kas vēl nav nokārtota.
182. Pārskatītus riska darījumus, kuriem piemēroti gan grozījumi, gan refinansēšana, uzrāda slejā “Instrumenti, kuriem grozīti noteikumi” vai slejā “Refinansēšana” atkarībā no tā, kuram pasākumam ir lielāka ietekme uz naudas plūsmām. Banku pūla veiktu refinansēšanu uzrāda slejā “Refinansēšana” kā refinansēšanas parāda kopsummu, ko sniegusi pārskatu sniedzēja iestāde, vai ar pārskatu sniedzēju iestādi vēl nenokārtotā refinansēšanas parāda kopsummu. Vairāku parādu pārkomplektēšanu par jaunu parādu uzrāda kā grozījumu, ja vien papildus nav refinansēšanas darījuma, kuram ir lielāka ietekme uz naudas plūsmām. Ja grūtību skarta riska darījuma pārskatīšana ar noteikumu grozīšanu izraisa tā atzīšanas pārtraukšanu un jauna riska darījuma atzīšanu, jauno riska darījumu uzskata par pārskatītu parādu.
183. Uzkrāto vērtības samazinājumu un patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā uzrāda saskaņā ar 46. punktu. “Uzkrātais vērtības samazinājums” ir vai nu tieši, vai izmantojot atskaitījumu kontu veikts riska darījuma uzskaites vērtības samazinājums. “Uzkrātā vērtības samazinājuma” summā, kas attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem uzrādāma slejā “par ienākumus nenesošiem riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem”, neietver zaudējumus, kas radušies, bet nav atzīti. Zaudējumus, kas radušies, bet nav atzīti, uzrāda slejā “par ienākumus nesošiem riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem”. “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā” ir uzrādāmas riska darījumiem, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ievērojot piemērojamo grāmatvedības regulējumu.
3. DAĻA
ATTIECINĀŠANA STARP RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM UN DARĪJUMA PARTNERU SEKTORIEM
1. Turpmāk sniegtajās tabulās ir atspoguļota attiecināšana starp riska darījumu kategorijām, kuras izmanto kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar KPR, un darījuma partneru sektoriem, kas izmantoti FINREP tabulās.
2. tabula.
Standartizētā pieeja (SP)
Riska darījumu kategorijas saskaņā ar SP (KPR 112. pants) |
FINREP darījuma partneru sektori |
Piezīmes |
a) Centrālās valdības vai centrālās bankas |
1) Centrālās bankas 2) Vispārējās valdības |
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
b) Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes |
2) Vispārējās valdības |
|
c) Publiskā sektora struktūras |
2) Vispārējās valdības |
|
d) Daudzpusējās attīstības bankas |
3) Kredītiestādes |
|
e) Starptautiskās organizācijas |
2) Vispārējās valdības |
|
f) Iestādes (t.i., kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības) |
3) Kredītiestādes 4) Citas finanšu sabiedrības |
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
g) Komercsabiedrības |
2) Vispārējās valdības 4) Citas finanšu sabiedrības 5) Nefinanšu sabiedrības 6) Mājsaimniecības |
|
h) Privātpersonas un MVU |
4) Citas finanšu sabiedrības 5) Nefinanšu sabiedrības 6) Mājsaimniecības |
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
i) Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku |
2) Vispārējās valdības 3) Kredītiestādes 4) Citas finanšu sabiedrības 5) Nefinanšu sabiedrības 6) Mājsaimniecības |
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
j) Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
1) Centrālās bankas 2) Vispārējās valdības 3) Kredītiestādes 4) Citas finanšu sabiedrības 5) Nefinanšu sabiedrības 6) Mājsaimniecības |
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
ja) Riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstu risku |
1) Centrālās bankas 2) Vispārējās valdības 3) Kredītiestādes 4) Citas finanšu sabiedrības 5) Nefinanšu sabiedrības 6) Mājsaimniecības |
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
k) Segtās obligācijas |
3) Kredītiestādes 4) Citas finanšu sabiedrības 5) Nefinanšu sabiedrības |
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
l) Vērtspapīrošanas pozīcijas |
2) Vispārējās valdības 3) Kredītiestādes 4) Citas finanšu sabiedrības 5) Nefinanšu sabiedrības 6) Mājsaimniecības |
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no pamatā esošā vērtspapīrošanas riska. FINREP ietvaros, ja vērtspapīrotās pozīcijas paliek atzītas bilancē, attiecīgie darījuma partneru sektori ir tie sektori, pie kuriem pieder šo pozīciju tiešie darījuma partneri. |
m) iestādes un komercsabiedrības, par kurām ir pieejams īstermiņa kredītnovērtējums |
3) Kredītiestādes 4) Citas finanšu sabiedrības 5) Nefinanšu sabiedrības |
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
n) Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
FINREP ietvaros ieguldījumus KIU klasificē kā kapitāla vērtspapīru instrumentus neatkarīgi no tā, vai KPR pieļauj “caurskatīšanu”. |
o) Kapitāla vērtspapīri |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
FINREP ietvaros kapitāla vērtspapīri tiek sadalīti instrumentos pa dažādām finanšu aktīvu kategorijām. |
p) Citi posteņi |
Dažādi bilances posteņi |
FINREP ietvaros “citi posteņi” var tikt iekļauti dažādās aktīvu kategorijās. |
3. tabula.
Uz iekšējiem reitingiem balstīta pieeja (IRBP)
Riska darījumu kategorijas saskaņā ar IRBP (KPR 147. pants) |
FINREP darījuma partneru sektori |
Piezīmes |
a) Centrālās valdības un centrālās bankas |
1) Centrālās bankas 2) Vispārējās valdības 3) Kredītiestādes |
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
b) Iestādes (t.i., kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā arī atsevišķas vispārējās valdības un daudzpusējās bankas) |
2) Vispārējās valdības 3) Kredītiestādes 4) Citas finanšu sabiedrības |
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
c) Komercsabiedrības |
4) Citas finanšu sabiedrības 5) Nefinanšu sabiedrības 6) Mājsaimniecības |
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
d) Privātpersonas un MVU |
4) Citas finanšu sabiedrības 5) Nefinanšu sabiedrības 6) Mājsaimniecības |
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida. |
e) Kapitāla vērtspapīri |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
FINREP ietvaros kapitāla vērtspapīri tiek sadalīti instrumentos pa dažādām finanšu aktīvu kategorijām. |
f) Vērtspapīrošanas pozīcijas |
2) Vispārējās valdības 3) Kredītiestādes 4) Citas finanšu sabiedrības 5) Nefinanšu sabiedrības 6) Mājsaimniecības |
Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no pamatā esošā vērtspapīrošanas pozīciju riska. FINREP ietvaros, ja vērtspapīrotās pozīcijas paliek atzītas bilancē, attiecīgie darījuma partneru sektori ir tie sektori, pie kuriem pieder šo pozīciju tiešie darījuma partneri. |
g) Citas saistības, kas nav kredītsaistības |
Dažādi bilances posteņi |
FINREP ietvaros “citi posteņi” var tikt iekļauti dažādās aktīvu kategorijās. |
VI PIELIKUMS
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR ZAUDĒJUMIEM NO KREDĪTIEM, KAS NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU
IP ZAUDĒJUMU VEIDNES |
|||
Veidnes numurs |
Veidnes kods |
Veidnes nosaukums/veidņu grupa |
Saīsinātais nosaukums |
|
|
IP ZAUDĒJUMI |
LE |
15 |
C 15.00 |
Riska darījumi un zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu |
CR IP ZAUDĒJUMI |
C 15.00 – RISKA DARĪJUMI UN ZAUDĒJUMI NO KREDĪTIEM, KAS NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU (CR IP ZAUDĒJUMI)
Valsts:
|
Zaudējumi |
Riska darījumi |
||||
Zaudējumu, kas izriet no kredītiem, summa līdz atsauces procentuālajai attiecībai |
Kopējo zaudējumu summa |
Riska darījumu summa |
||||
|
no kā: nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtība |
|
no kā: nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtība |
|||
Rinda |
Sleja |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
Nodrošināti ar: |
|
|
|
|
|
|
010 |
Mājokļu īpašumu |
|
|
|
|
|
020 |
Komerciālu nekustamo īpašumu |
|
|
|
|
|
VII PIELIKUMS
NORĀDES PĀRSKATU SNIEGŠANAI PAR ZAUDĒJUMIEM NO KREDĪTIEM, KAS NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU
1. Šajā pielikumā sniegtas papildu norādes attiecībā uz tabulām, kas iekļautas šīs regulas VI pielikumā. Šis pielikums papildina norādes atsauču veidā, kas iekļautas VI pielikuma tabulās.
2. Piemēro arī visas vispārīgās norādes, kas iekļautas II pielikuma I daļā.
1. Pārskatu sniegšanas tvērums
3. Datus, kas minēti KPR 101. panta 1. punktā, uzrāda visas iestādes, kuras izmanto nekustamo īpašumu KPR Trešās daļas II sadaļas nolūkā.
4. Veidne aptver visus valstu tirgus, kuros iestādei/iestāžu grupai ir riska darījumi (sk. KPR 101. panta 1. punktu). Saskaņā ar 101. panta 2. punkta trešo teikumu datus paziņo atsevišķi par katru nekustamo īpašumu tirgu Savienībā.
2. Definīcijas un vispārīgas norādes
5. “Zaudējumi” ir “ekonomiski zaudējumi”, kā definēts KPR 5. panta 2) punktā. Aprēķinot zaudējumus no nekustamā īpašuma, neatzīst atguves plūsmas no citiem avotiem (piemēram, bankas garantijas, dzīvības apdrošināšana utt.). Zaudējumiem vienā pozīcijā nedrīkst veikt savstarpēju ieskaitu ar peļņu, kas gūta no sekmīgas atguves citā pozīcijā.
6. Ekonomiskos zaudējumus no riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļu un komerciālo īpašumu, vajadzētu aprēķināt, sākot no nenokārtoto riska darījumu vērtības pārskata datumā, un šajā aprēķinā vajadzētu ietvert vismaz: i) ieņēmumus no nodrošinājuma realizācijas; ii) tiešās izmaksas (ieskaitot procentu likmju maksājumus un ar nodrošinājuma likvidāciju saistīto kredītu restrukturizāciju izmaksas); un iii) netiešās izmaksas (ieskaitot kredīta restrukturizācijas vienības darbības izmaksas). Visus komponentus nepieciešams diskontēt līdz pārskata sniegšanas atsauces datumam.
7. Riska darījuma vērtība atbilst noteikumiem, kas paredzēti KPR Trešās daļas II sadaļā (sk. 2. nodaļu attiecībā uz iestādēm, kas izmanto standartizēto pieeju, un 3. nodaļu attiecībā uz iestādēm, kas izmanto IRB pieeju).
8. Īpašuma vērtība atbilst noteikumiem, kas paredzēti KPR Trešās daļas II sadaļā.
9. Pārskata sniegšanas valūtu izmanto, piemērojot valūtas maiņas kursu pārskata dienā. Turklāt, aplēšot ekonomiskos zaudējumus, vajadzētu ņemt vērā valūtas kursa ietekmi, ja riska darījums vai nodrošinājums ir denominēts atšķirīgā valūtā.
3. Ģeogrāfiskais iedalījums
10. Atbilstoši pārskata sniegšanas tvērumam pārskatu sniegšana par riska darījumiem un zaudējumiem no kredītiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu (CR IP zaudējumi) sastāv no šādām veidnēm:
a) vienas kopējas veidnes;
b) vienas veidnes katram Savienībā esošam valsts tirgum, kurā iestādei ir riska darījumi; un
c) vienas veidnes datu apkopošanai no visiem ārpus Savienības esošiem valstu tirgiem, kuros iestādei ir riska darījumi.
4. Pārskata sniegšana par riska darījumiem un zaudējumiem
11. Riska darījumi: visus riska darījumus, uz kuriem attiecas KPR Trešās daļas II sadaļa, un kuros izmanto nodrošinājumu, lai samazinātu pašu kapitāla prasības, iekļauj pārskatā par CR IP zaudējumiem. Tas nozīmē arī, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma riska mazināšanas ietekmi izmanto tikai iekšējām vajadzībām (t. i., saskaņā ar otro pīlāru) vai lieliem riska darījumiem (sk. KPR Ceturto daļu), tad par riska darījumiem un attiecīgajiem zaudējumiem pārskats nav jāsniedz.
12. Zaudējumi: iestāde, kurai ir riska darījums līdz pārskata perioda beigām, sniedz pārskatu par zaudējumiem. Par zaudējumiem sniedz pārskatu, tiklīdz saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem ir jāiegrāmato uzkrājumi. Jāsniedz pārskats arī par aplēstajiem zaudējumiem. Datus par zaudējumiem apkopo attiecībā uz katru kredītu, t. i., apkopojot datus par atsevišķiem zaudējumiem, kas izriet no riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu.
13. Atsauces datums: sniedzot pārskatu par zaudējumiem, jāizmanto riska darījuma vērtība no saistību neizpildes dienas.
a) Visos ar nekustamo īpašumu nodrošinātu aizdevumu saistību neizpildes gadījumos vajadzētu sniegt pārskatu par zaudējumiem, kas radušies attiecīgajā pārskata periodā (t. i., neatkarīgi no tā, vai kredīta restrukturizācija ir vai nav pabeigta minētajā periodā). Ņemot vērā to, ka pastāv liela laika atšķirība starp saistību neizpildes rašanos un zaudējumu realizāciju, informācija par zaudējumu aplēsēm (kas ietver nepabeigtus kredīta restrukturizācijas procesus) jāsniedz, ja pārskata periodā kredīta restrukturizācija nav pabeigta.
b) Visiem saistību neizpildes gadījumiem pārskata periodā ir trīs scenāriji: i) aizdevumu, kura saistības netiek pildītas, var pārstrukturēt tā, ka to vairs neuzskata par tādu, kura saistības netiek pildītas (zaudējumi nav konstatēti); ii) visa nodrošinājuma realizācija ir pabeigta (pabeigta kredīta restrukturizācija, zināmi faktiskie zaudējumi); vai iii) kredīta restrukturizācija nav pabeigta (izmanto zaudējumu aplēses). Pārskatos par zaudējumiem ietver tikai zaudējumus no ii) punkta – nodrošinājuma realizācija (konstatētie zaudējumi) – un iii) punkta – nepabeigta kredīta restrukturizācija (zaudējumu aplēses).
c) Pārskatā iekļauj datus par zaudējumiem tikai no riska darījumiem, kuros saistību neizpilde konstatēta pārskata periodā, bet sniegtajos datos nenorāda zaudējumus no riska darījumiem, kuros saistību neizpilde konstatēta iepriekšējos pārskata periodos. Tas nozīmē, ka pārskatā neiekļauj datus par ieņēmumiem no nodrošinājuma realizācijas vēlākā pārskata periodā vai zemākām realizētajām izmaksām, nekā tika lēsts iepriekš.
14. Īpašuma vērtējuma nozīme: lai sniegtu pārskatu par to riska darījuma daļu, kas nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēkām, kā atsauces datums ir vajadzīgs pēdējais īpašuma vērtējums pirms riska darījuma saistību neizpildes dienas. Pēc saistību neizpildes īpašumu varētu novērtēt atkārtoti. Jauniegūto vērtību tomēr nevajadzētu ņemt vērā, identificējot riska darījuma daļu, kas sākotnēji tikusi pilnībā (un kopumā) nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēkām. Tomēr īpašuma jauno vērtību ņem vērā, sniedzot pārskatu par ekonomiskajiem zaudējumiem (samazināta īpašuma vērtība ir daļa no ekonomiskajām izmaksām). Citiem vārdiem, pēdējo īpašuma vērtējumu pirms saistību neizpildes dienas izmanto, lai noteiktu, kura zaudējumu daļa uzrādāma 010. šūnā (riska darījumu vērtību, kas ir pilnībā un kopumā nodrošinātas, identifikācija), un lai noteiktu atkārtoti novērtētā īpašuma vērtību attiecībā uz 010. un 030. šūnā uzrādāmo summu (aplēse iespējamai kredīta restrukturizācijai saistībā ar nodrošinājumu).
15. Attiecībā uz aizdevumu pārdošanu pārskata periodā piemērotā procedūra: iestāde, kurai ir riska darījums līdz pārskata perioda beigām, uzrāda zaudējumus, bet tikai tad, ja attiecībā uz šo riska darījumu ir konstatēta saistību neizpilde.
5. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām
Slejas |
|
010 |
Zaudējumu, kas izriet no kredītiem, summa līdz atsauces procentuālajai attiecībaiAttiecīgi KPR 101. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkts.Tirgus vērtība un hipotekārā vērtība saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 74) un 76) apakšpunktu.Šajā slejā iekļauti visi zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu līdz riska darījuma apjoma daļai, ko uzskata par pilnībā nodrošinātu saskaņā ar KPR 124. panta 1. punktu. |
020 |
No kā: nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtībaPārskatu sniegšana par tiem zaudējumiem, attiecībā uz kuriem nodrošinājuma vērtība ir aprēķināta kā hipotekārā vērtība. |
030 |
Kopējo zaudējumu summaAttiecīgi KPR 101. panta 1. punkta b) un e) apakšpunkts.Tirgus vērtība un hipotekārā vērtība saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 74) un 76) apakšpunktu.Šajā slejā uzrādīti visi zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu līdz riska darījuma apjoma daļai, ko uzskata par pilnībā nodrošinātu saskaņā ar KPR 124. panta 1. punktu. |
040 |
No kā: nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtībaPārskatu sniegšana par tiem zaudējumiem, attiecībā uz kuriem nodrošinājuma vērtība ir aprēķināta kā hipotekārā vērtība. |
050 |
Riska darījumu summaAttiecīgi KPR 101. panta 1. punkta c) un f) apakšpunktsPārskats ir jāsniedz tikai par to riska darījuma vērtības daļu, kura ir uzskatāma par pilnībā nodrošinātu ar nekustamo īpašumu, proti, sniedzot pārskatu par zaudējumiem, nav jāietver dati par to daļu, kas nav uzskatāma par nodrošinātu. |
Rindas |
|
010 |
Mājokļa īpašums |
020 |
Komerciāls nekustamais īpašums |
VIII PIELIKUMS
VEIDNES PĀRSKATU SNIEGŠANAI PAR LIELIEM RISKA DARĪJUMIEM
LIELU RISKA DARĪJUMU VEIDNES
Veidnes numurs |
Veidnes kods |
Veidnes nosaukums /veidņu grupa |
Saīsinājums |
|
|
LIELI RISKA DARĪJUMI |
LE |
26 |
C 26.00 |
Lielo riska darījumu limiti |
LE LIMITI |
27 |
C 27.00 |
Darījuma partnera identifikācija |
LE 1 |
28 |
C 28.00 |
Riska darījumi netirdzniecības un tirdzniecības portfelī |
LE 2 |
29 |
C 29.00 |
Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās |
LE 3 |
30 |
C 30.00 |
Termiņu grupas riska darījumiem netirdzniecības un tirdzniecības portfelī |
LE 4 |
31 |
C 31.00 |
Termiņu grupas riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās |
LE 5 |
C 26.00 - Lielo riska darījumu limiti (LE limiti)
|
Piemērojamais limits |
|
sleja |
||
010 |
||
rinda |
|
|
010 |
Struktūras, kas nav iestādes |
|
020 |
Iestādes |
|
030 |
Iestādes % |
|
C 27.00 - Darījuma partnera identifikācija (LE 1)
DARĪJUMA PARTNERA IDENTIFIKĀCIJA |
||||||
Kods |
Nosaukums |
LEI kods |
Darījuma partnera rezidences vieta |
Darījuma partnera nozare |
NACE kods |
Darījuma partnera veids |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
|
|
|
|
|
|
|
C 28.00 - Riska darījumi netirdzniecības un tirdzniecības portfelī (LE 2)
DARĪJUMA PARTNERIS |
SĀKOTNĒJĀS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS |
(-) Vērtības korekcijas un uzkrājumi |
(-) Riska darījumi, kas atskaitīti no pašu kapitāla |
Riska darījuma vērtība pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas |
ATBILSTOŠAS KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES |
(-) Atbrīvotās summas |
Riska darījuma vērtība pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas |
|||||||||||||||||||||||||||
Kods |
Grupa vai atsevišķs klients |
Darījumi, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem |
|
(-) Atbilstošu kredītriska mazināšanas metožu aizstāšanas ietekme |
(-) Fondēta kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme |
(-) Nekustamais īpašums |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Tiešie riska darījumi |
Netiešie riska darījumi |
Papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem |
|||||||||||||||||||||||||||||||
Sākotnējo riska darījumu vērtību kopsumma |
No tiem: kuros netiek pildītas saistības |
Parāda instrumenti |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
Atvasinātie instrumenti |
Ārpusbilances posteņi |
Parāda instrumenti |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
Atvasinātie instrumenti |
Ārpusbilances posteņi |
Kopā |
No kā: netirdzniecības portfelī |
% no atbilstošā kapitāla |
(-) Parāda instrumenti |
(-) Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
(-) Atvasinātie instrumenti |
(-) Āpusbilances posteņi |
Kopā |
No kā: netirdzniecības portfelī |
% no atbilstošā kapitāla |
|||||||||||||||
Aizdevumu saistības |
Finanšu garantijas |
Citas saistības |
Aizdevumu saistības |
Finanšu garantijas |
Citas saistības |
(-) Aizdevumu saistības |
(-) Finanšu garantijas |
(-) Citas saistības |
||||||||||||||||||||||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 29.00 - Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE 3)
DARĪJUMA PARTNERIS |
SĀKOTNĒJĀS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS |
(-) Vērtības korekcijas un uzkrājumi |
(-) Riska darījumi, kas atskaitīti no pašu kapitāla |
Riska darījuma vērtība pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas |
ATBILSTOŠAS KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES |
(-) Atbrīvotās summas |
Riska darījuma vērtība pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas |
||||||||||||||||||||||||||||
Kods |
Grupas kods |
Darījumi, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem |
Saistības veids |
|
(-) Atbilstošu kredītriska mazināšanas metožu aizstāšanas ietekme |
(-) Fondēta kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme |
(-) Nekustamais īpašums |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Tiešie riska darījumi |
Netiešie riska darījumi |
Papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem |
||||||||||||||||||||||||||||||||
Sākotnējo riska darījumu vērtību kopsumma |
No tiem: kuros netiek pildītas saistības |
Parāda instrumenti |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
Atvasinātie instrumenti |
Ārpusbilances posteņi |
Parāda instrumenti |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
Atvasinātie instrumenti |
Ārpusbilances posteņi |
Kopā |
No kā: netirdzniecības portfelī |
% no atbilstošā kapitāla |
(-) Parāda instrumenti |
(-) Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
(-) Atvasinātie instrumenti |
(-) Āpusbilances posteņi |
Kopā |
No kā: netirdzniecības portfelī |
% no atbilstošā kapitāla |
||||||||||||||||
Aizdevumu saistības |
Finanšu garantijas |
Citas saistības |
Aizdevumu saistības |
Finanšu garantijas |
Citas saistības |
(-) Aizdevumu saistības |
(-) Finanšu garantijas |
(-) Citas saistības |
|||||||||||||||||||||||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
270 |
280 |
290 |
300 |
310 |
320 |
330 |
340 |
350 |
360 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 30.00 - Termiņu grupas riska darījumiem tirdzniecības portfelī un netirdzniecības portfelī (LE 4)
DARĪJUMA PARTNERIS |
RISKA DARĪJUMU TERMIŅU GRUPAS |
RISKA DARĪJUMU TERMIŅU GRUPAS |
||||||||||||||||||||||
Kods |
Līdz 1 mēnesim |
Pārsniedz 1 mēnesi - līdz 2 mēnešiem |
Pārsniedz 2 mēnešus - līdz 3 mēnešiem |
Pārsniedz 3 mēnešus - līdz 4 mēnešiem |
Pārsniedz 4 mēnešus - līdz 5 mēnešiem |
Pārsniedz 5 mēnešus - līdz 6 mēnešiem |
Pārsniedz 6 mēnešus - līdz 7 mēnešiem |
Pārsniedz 7 mēnešus - līdz 8 mēnešiem |
Pārsniedz 8 mēnešus - līdz 9 mēnešiem |
Pārsniedz 9 mēnešus - līdz 10 mēnešiem |
Pārsniedz 10 mēnešus - līdz 11 mēnešiem |
Pārsniedz 11 mēnešus - līdz 12 mēnešiem |
Pārsniedz 12 mēnešus - līdz 15 mēnešiem |
Pārsniedz 15 mēnešus - līdz 18 mēnešiem |
Pārsniedz 18 mēnešus - līdz 21 mēnesim |
Pārsniedz 21 mēnesi - līdz 24 mēnešiem |
Pārsniedz 24 mēnešus - līdz 27 mēnešiem |
Pārsniedz 27 mēnešus - līdz 30 mēnešiem |
Pārsniedz 30 mēnešus - līdz 33 mēnešiem |
Pārsniedz 33 mēnešus - līdz 36 mēnešiem |
Pārsniedz 3 gadus - līdz 5 gadiem |
Pārsniedz 5 gadus - līdz 10 gadiem |
Pārsniedz 10 gadus |
Nenoteikts termiņš |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 31.00 -Termiņu grupas riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE 5)
DARĪJUMA PARTNERIS |
RISKA DARĪJUMU TERMIŅU GRUPAS |
RISKA DARĪJUMU TERMIŅU GRUPAS |
|||||||||||||||||||||||
Kods |
Grupas kods |
Līdz 1 mēnesim |
Pārsniedz 1 mēnesi - līdz 2 mēnešiem |
Pārsniedz 2 mēnešus - līdz 3 mēnešiem |
Pārsniedz 3 mēnešus - līdz 4 mēnešiem |
Pārsniedz 4 mēnešus - līdz 5 mēnešiem |
Pārsniedz 5 mēnešus - līdz 6 mēnešiem |
Pārsniedz 6 mēnešus - līdz 7 mēnešiem |
Pārsniedz 7 mēnešus - līdz 8 mēnešiem |
Pārsniedz 8 mēnešus - līdz 9 mēnešiem |
Pārsniedz 9 mēnešus - līdz 10 mēnešiem |
Pārsniedz 10 mēnešus - līdz 11 mēnešiem |
Pārsniedz 11 mēnešus - līdz 12 mēnešiem |
Pārsniedz 12 mēnešus - līdz 15 mēnešiem |
Pārsniedz 15 mēnešus - līdz 18 mēnešiem |
Pārsniedz 18 mēnešus - līdz 21 mēnesim |
Pārsniedz 21 mēnesi - līdz 24 mēnešiem |
Pārsniedz 24 mēnešus - līdz 27 mēnešiem |
Pārsniedz 27 mēnešus - līdz 30 mēnešiem |
Pārsniedz 30 mēnešus - līdz 33 mēnešiem |
Pārsniedz 33 mēnešus - līdz 36 mēnešiem |
Pārsniedz 3 gadus - līdz 5 gadiem |
Pārsniedz 5 gadus - līdz 10 gadiem |
Pārsniedz 10 gadus |
Nenoteikts termiņš |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
260 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IX PIELIKUMS
NORĀDES PĀRSKATU SNIEGŠANAI PAR LIELAJIEM RISKA DARĪJUMIEM UN KONCENTRĀCIJAS RISKU
Satura rādītājs |
|
I DAĻA: VISPĀRĪGAS NORĀDES |
|
1. |
Struktūra un konvencijas |
II DAĻA: NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI |
|
1. |
Lielo riska darījumu pārskatu sniegšanas tvērums un līmenis |
2. |
Lielo riska darījumu (LE) veidnes struktūra |
3. |
Definīcijas un vispārīgas norādes, kas piemērojamas pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem |
4. |
C 26.00 – lielo riska darījumu limitu veidne |
4.1. |
Norādes par konkrētām rindām |
5. |
C 27.00 – darījuma partnera identifikācija (LE1) |
5.1. |
Norādes par specifiskām slejām |
6. |
C 28.00 – riska darījumi netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī (LE2) |
6.1. |
Norādes par specifiskām slejām |
7. |
C 29.00 – Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE2) |
7.1. |
Norādes par specifiskām slejām |
8. |
C 30.00 – Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām(veidne LE4) |
8.1. |
Norādes par specifiskām slejām |
9. |
C 31.00 – Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām: informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE5). |
9.1. |
Norādes par specifiskām slejām |
I DAĻA: VISPĀRĪGAS NORĀDES
1. Struktūra un konvencijas
1. Sistēma pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem (large exposures – “LE”) sastāv no sešām veidnēm, kurās iekļauj šādu informāciju:
a) lielo riska darījumu limiti;
b) darījuma partnera identifikācija (veidne LE1);
c) riska darījumi netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī (veidne LE2);
d) informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE2);
e) termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām (veidne LE4);
f) termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām; informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE5).
2. Instrukcijās ir iekļautas atsauces uz tiesību aktiem, kā arī sīka informācija attiecībā uz datiem, kurus sniedz katrā veidnē.
3. Instrukcijas un validācijas noteikumi atbilst turpmākajos punktos izklāstītajai apzīmēšanas konvencijai, atsaucoties uz veidnes slejām, rindām un šūnām.
4. Instrukcijās un validācijas noteikumos parasti izmanto šādu konvenciju: {Veidne;Rinda;Sleja}. Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validācija ir veikta visām ziņotajām rindām).
5. Ja validācija tiek veikta veidnē, kurā izmanto tikai attiecīgās veidnes datu punktus, tad apraksti neattiecas uz veidni: {Rinda; Sleja}.
6. ABS (vērtība): absolūtā vērtība bez zīmes. Jebkuru summu, kas palielina riska darījumu vērtību, uzrāda kā pozitīvu skaitli. Savukārt jebkuru summu, kas samazina riska darījumu vērtību, uzrāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), šo posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli.
II DAĻA: NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI
Šajā pielikumā norādes saistībā ar pārskatu sniegšanu par lielajiem riska darījumiem piemēro arī pārskatu sniegšanai par būtiskiem riska darījumiem atbilstīgi 9. un 11. pantā noteiktajam.
1. Lielo riska darījumu pārskatu sniegšanas tvērums un līmenis
1. Lai paziņotu informāciju par lielajiem riska darījumiem atsevišķi ar katru klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 (Kapitāla prasību regula – “KPR”) 394. panta 1. punktu, iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2.
2. Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par lielajiem riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar KPR 394. panta 1. punktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2.
3. Tiek sniegts pārskats par katru lielo riska darījumu, kas noteikts saskaņā ar KPR 392. pantu, tostarp par lielajiem riska darījumiem, kurus neņem vērā attiecībā uz atbilstību KPR 395. pantā noteiktajam lielo riska darījumu limitam.
4. Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par 20 lielākajiem riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar pēdējo teikumu KPR 394. panta 1. punktā, dalībvalsts mātes iestādes, uz kurām attiecas KPR trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa, izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2. Riska darījuma vērtība, kas iegūta, atņemot veidnes LE2 slejā 320 norādīto summu (“Summas, uz kurām attiecas atbrīvojums”) no tās pašas veidnes slejā 210 norādītās summas (“Kopā” ), ir summa, ko izmanto, lai noteiktu šos 20 lielākos riska darījumus.
5. Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm, kā arī par desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2. Lai sniegtu pārskatu par šo riska darījumu termiņu struktūru saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta e) apakšpunktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE4 un LE5. Riska darījuma vērtība, kas aprēķināta veidnes LE2 slejā 210 (“Kopā” ), ir summa, ko izmanto, lai noteiktu šos 20 lielākos riska darījumus.
6. Datus par lielajiem riska darījumiem un attiecīgajiem lielākajiem riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupām un atsevišķiem klientiem, kas nepieder pie savstarpēji saistītu klientu grupas, norāda veidnē LE2 (kurā savstarpēji saistītu klientu grupu uzrāda kā vienu atsevišķu riska darījumu).
7. Iestādes veidnē LE2 norāda datus par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām, ko norāda veidnē LE2. Veidnē LE2 sniegto informāciju par riska darījumu ar atsevišķu klientu atkārtoti nesniedz veidnē LE2.
2. Lielo riska darījumu (LE) veidnes struktūra
8. Veidnes LE1 slejās norāda informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu, ar kuriem iestādei ir riska darījums, identificēšanu.
9. Veidnes LE2 un veidnes LE2 slejās sniedz šādas informācijas blokus:
a) riska darījuma vērtība, pirms piemēroti atbrīvojumi un pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme, tostarp tiešie un netiešie riska darījumi un papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem riska darījumu ar pamatā esošajiem aktīviem gadījumā;
b) atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu ietekme;
c) riska darījuma vērtība pēc atbrīvojumu piemērošanas un pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme, kas aprēķināta KPR 395. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā.
10. Veidnes LE4 un veidnes LE5 slejās sniedz informāciju par termiņu grupām, kurās iedala desmit lielāko riska darījumu ar iestādēm, kā arī desmit lielāko riska darījumu ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām sagaidāmās maksājamās summas.
3. Definīcijas un vispārīgas norādes, kas piemērojamas pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem
11. Jēdziens “savstarpēji saistītu klientu grupa” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktā.
12. Jēdziens “neregulēta finanšu sektora sabiedrība” ir definēts KPR 142. panta 1. punkta 5. apakšpunktā.
13. Jēdziens “iestādes” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 3. apakšpunktā.
14. Tiek sniegts pārskats par riska darījumiem ar “civiltiesiskām asociācijām”. Turklāt iestādes pieskaita civiltiesiskas asociācijas kredīta summas katra partnera parādsaistībām. Riska darījumus ar civiltiesiskām asociācijām, kuros pastāv kvotas, sadala starp partneriem vai iedala tiem atbilstīgi to attiecīgajām kvotām. Par atsevišķiem veidojumiem (piemēram, kopīgiem kontiem, mantinieku kopienām, aizdevumiem, kas sniegti nominālam aizņēmējam), kuri faktiski darbojas tāpat kā civiltiesiskas asociācijas, jāsniedz pārskats tāpat kā par riska darījumiem ar civiltiesiskām asociācijām.
15. Saskaņā ar KPR 389. pantu aktīvus un ārpusbilances posteņus izmanto, nepiemērojot riska pakāpes vai riska līmeņus. Konkrēti, ārpusbilances posteņiem nepiemēro kredītu korekcijas pakāpes.
16. Jēdziens “riska darījumi” ir definēts KPR 389. pantā.
a) Jebkuri aktīvi vai ārpusbilances posteņi netirdzniecības un tirdzniecības portfelī, tostarp KPR 400. pantā norādītie posteņi, izņemot posteņus, uz kuriem attiecas KPR 390. panta 6. punkta a) līdz d) apakšpunkts.
b) “Netiešie riska darījumi” ir tie riska darījumi, kas iedalīti nevis tiešajam aizdevējam, bet garantijas devējam vai nodrošinājuma emitentam saskaņā ar KPR 403. pantu. Šeit sniegtās definīcijas nekādā iespējamajā aspektā nedrīkst atšķirties no tiesību pamataktā sniegtajām definīcijām.]
Riska darījumus ar savstarpēji saistītu klientu grupām aprēķina saskaņā ar 390. panta 5. punktu.
17. “Savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus” ir atļauts ņemt vērā, nosakot lielo riska darījumu vērtību, kā tas izklāstīts KPR 390. panta 1., 2. un 3. punktā. KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību nosaka saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu un citu ieskaita līgumu ietekmi, ko ņem vērā šo metožu nolūkiem saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu. Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu riska darījuma vērtību nosaka atbilstoši KPR trešās daļas II sadaļas 4. vai 6. nodaļai. Saskaņā ar KPR 296. pantu vienas juridiskas saistības, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiska ieskaita līguma ar pārskata sniedzējas iestādes darījuma partneri, riska darījuma vērtību LE veidnēs uzrāda kā “citas saistības”.
18. “Riska darījuma vērtību” aprēķina saskaņā ar KPR 390. pantu.
19. Atbrīvojumu un atbilstīgu kredītriska mazināšanas metožu pilnīgas vai daļējas piemērošanas, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību KPR 395. panta 1. punkta nolūkā, ietekme ir aprakstīta KPR 399. līdz 403. pantā.
20. Par līgumiem par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, par kuriem jāsniedz pārskats kā par lielajiem riska darījumiem, sniedz pārskatu saskaņā ar KPR 402. panta 3. punktu. Ja ir izpildīti KPR 402. panta 3. punktā noteiktie kritēriji, iestāde sniedz pārskatu par lielajiem riska darījumiem ar katru trešo personu par prasījuma summu, kas darījuma partnerim ir pret šo trešo personu, un nevis par riska darījuma ar darījuma partneri summu.
4. C 26.00 – lielo riska darījumu limitu veidne
4.1. Norādes par konkrētām rindām
Rindas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Struktūras, kas nav iestādesKPR 395. panta 1. punkts, 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punkts, 458. panta 10. punkts un 459. panta b) apakšpunkts.Attiecībā uz darījumu partneriem, kas nav iestādes, tiek norādīta piemērojamā limita summa. Šī summa ir 25 % no atbilstošā kapitāla, kas norādīts I pielikuma 226. veidnes 4. rindā, ja vien netiek piemērota ierobežojošāka procentuāla attiecība saistībā ar to, ka tiek piemēroti valsts pasākumi saskaņā ar KPR 458. pantu vai deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 459. panta b) apakšpunktu. |
020 |
IestādesKPR 395. panta 1. punkts, 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punkts, 458. panta 10. punkts un 459. panta b) apakšpunkts.Attiecībā uz darījumu partneriem, kas ir iestādes, tiek norādīta piemērojamā limita summa. Saskaņā ar KPR 395. panta 1. punktu šī summa ir šāda: — ja 25 % no atbilstošā kapitāla pārsniedz 150 miljonus euro (vai arī limitu, kas ir zemāks nekā 150 miljoni euro un kuru noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar KPR 395. panta 1. punkta trešo daļu), tad tiek norādīti 25 % no atbilstošā kapitāla; — ja 150 miljoni euro vai mazāks limits, kuru noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar KPR 395. panta 1. punkta trešo daļu, ir vairāk nekā 25 % no iestādes atbilstošā kapitāla, tad tiek norādīti 150 miljoni euro (vai arī kompetentās iestādes noteiktais limits, kas ir mazāks). Ja iestāde ir noteikusi mazāku limitu attiecībā uz tās atbilstošo kapitālu, kā prasīts KPR 395. panta 1. punktā, tad norāda šo limitu. Šie limiti var būt stingrāki, ja piemēro valsts pasākumus saskaņā ar KPR 395. panta 6. punktu vai 458. pantu vai Eiropas deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar KPR 459. panta b) apakšpunktu. |
030 |
Iestādes %KPR 395. panta 1. punkts un 459. panta a) apakšpunktsSumma, kura tiek norādīta, ir absolūtais limits (to norāda 020. rindā), ko izsaka kā procentuālu attiecību pret atbilstošo kapitālu. |
5. C 27.00 – darījuma partnera identifikācija (LE1)
5.1. Norādes par specifiskām slejām
Sleja |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010-070 |
Darījuma partnera identifikācija:Iestādes norāda tā darījuma partnera identifikācijas datus, par kuru tiek iesniegta informācija jebkurā veidnē no C 28.00 līdz C 31.00. Savstarpēji saistītu klientu grupas identifikācijas datus neuzrāda, ja vien valsts pārskatu sniegšanas sistēma nenodrošina unikālu kodu savstarpēji saistītu klientu grupai.Saskaņā ar KPR 394. panta 1. punkta a) apakšpunktu iestādes norāda tāda darījuma partnera identifikācijas datus, ar kuru tām ir lielais riska darījums, kā definēts KPR 392. pantā.Saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta a) apakšpunktu iestādes norāda tāda darījuma partnera identifikācijas datus, ar kuru tām ir lielākais riska darījums, (gadījumos, kad darījuma partneris ir iestāde vai neregulēta finanšu sektora sabiedrība). |
010 |
KodsKods ir rindas identifikators, un tam jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.Kodu izmanto, lai identificētu atsevišķu darījuma partneri. Tomēr šīs slejas mērķis ir saistīt C 27.00 sniegto informāciju par darījuma partneri ar C 28.00 līdz C 31.00 uzrādītajiem riska darījumiem. Savstarpēji saistītu klientu grupas identifikācijas datus neuzrāda, ja vien valsts pārskatu sniegšanas sistēma nenodrošina unikālu kodu savstarpēji saistītu klientu grupai. Šos kodus laika gaitā izmanto vienotā veidā.Koda uzbūve ir atkarīga no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas, ja vien Savienībā nav vienotas kodifikācijas sistēmas. |
020 |
NosaukumsNosaukums atbilst grupas nosaukumam, ja pastāv savstarpēji saistītu klientu grupa. Visos pārējos gadījumos nosaukums atbilst atsevišķam darījuma partnerim.Savstarpēji saistītu klientu grupai norāda mātesuzņēmuma nosaukumu vai, ja savstarpēji saistītu klientu grupai nav mātesuzņēmuma, tad grupas komerciālo nosaukumu. |
030 |
LEI kodsDarījuma partnera juridiskās personas identifikācijas kods. |
040 |
Darījuma partnera rezidences vietaIzmanto darījuma partnera inkorporācijas valsts ISO kodu 3166-1-alpha-2 (tostarp starptautisko organizāciju pseido-ISO kodus, kas atrodami jaunākajā Eurostat izdevumā “Maksājumu bilances V ademecum”).Savstarpēji saistītu klientu grupām rezidences vietu nenorāda. |
050 |
Darījuma partnera nozareKatram darījumu partnerim piešķir vienu nozari, pamatojoties uz FINREP tautsaimniecības nozaru klasēm:i) centrālās bankas; ii) vispārējās valdības; iii) kredītiestādes; iv) citas finanšu sabiedrības; v) nefinanšu sabiedrības; vi) mājsaimniecības.Savstarpēji saistītu klientu grupām nozari nenorāda. |
060 |
NACE kodsEkonomikas nozarēm izmanto NACE kodus (Nomenclature statistique des activités économiques dans l'Union européenne = saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā).Šī sleja attiecas tikai uz darījumu partneriem “citas finanšu sabiedrības” un “nefinanšu sabiedrības”. Attiecībā uz “nefinanšu sabiedrībām” izmanto NACE kodus ar viena līmeņa detalizācijas pakāpi (piemēram, “F – būvniecība”) un attiecībā uz “citām finanšu sabiedrībām” – ar divu līmeņu detalizācijas pakāpēm, kas sniedz atsevišķu informāciju par apdrošināšanas darbībām (piemēram, “K65 – apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu”).“Citu finanšu sabiedrību” un “nefinanšu sabiedrību” ekonomikas nozares klasificē, pamatojoties uz FINREP darījumu partneru iedalījumu.Savstarpēji saistītu klientu grupām NACE kodu nenorāda. |
070 |
Darījuma partnera veidsKPR 394. panta 2. punktsDarījuma partnera veidu desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām nosaka, norādot “I” attiecībā uz iestādēm vai “U” attiecībā uz neregulētām finanšu sektora sabiedrībām. |
6. C 28.00 – riska darījumi netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī (LE2)
6.1. Norādes par specifiskām slejām
Sleja |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
KodsSavstarpēji saistītu klientu grupai, ja valsts līmenī ir pieejams unikāls kods, šo kodu uzrāda kā savstarpēji saistītu klientu grupas kodu. Ja valsts līmenī nav unikāla koda, uzrāda C 27.00 minēto mātesuzņēmuma kodu.Gadījumos, kad savstarpēji saistītu klientu grupai nav mātesuzņēmuma, tad norādāmais kods ir tās atsevišķās struktūras kods, kuru iestāde uzskata par svarīgāko savstarpēji saistītu klientu grupā. Visos pārējos gadījumos kods atbilst atsevišķam darījuma partnerim.Šos kodus laika gaitā izmanto vienotā veidā.Koda uzbūve ir atkarīga no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas, ja vien ES nav vienotas kodifikācijas sistēmas. |
020 |
Grupa vai atsevišķs klientsIestāde norāda “1”, sniedzot pārskatu par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem, vai “2” – par riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupām. |
030 |
Darījumi, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviemKPR 390. panta 7. punktsSaskaņā ar valstu kompetento iestāžu sīkākām tehniskajām specifikācijām, ja iestādei ir riska darījumi ar norādīto darījumu partneri, veicot darījumu, kurā ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, tad norāda “Jā” ekvivalentu; pretējā gadījumā norāda “Nē” ekvivalentu. |
040-180 |
Sākotnējās riska darījumu vērtībasKPR 24., 389., 390. un 392. pants.Iestāde šajā sleju blokā norāda sākotnējās riska darījumu vērtības tiešajiem riska darījumiem, netiešajiem riska darījumiem un papildu riska darījumiem, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem.Saskaņā ar KPR 389. pantu aktīvus un ārpusbilances posteņus izmanto, nepiemērojot riska pakāpes vai riska līmeņus. Konkrēti, ārpusbilances posteņiem nepiemēro kredītu korekcijas pakāpes.Šajās slejās norāda sākotnējo riska darījuma vērtību, t. i., riska darījuma vērtību, neņemot vērā vērtības korekcijas un uzkrājumus, kurus atskaita slejā 210.Riska darījuma vērtības definīcija un aprēķināšanas metode ir sniegta KPR 389. un 390. pantā. Aktīvu un ārpusbilances posteņu novērtējumu veic saskaņā ar iestādei piemērojamo grāmatvedības regulējumu atbilstīgi KPR 24. pantam.No pašu kapitāla atskaitītos riska darījumus, kas nav riska darījumi saskaņā ar 390. panta 6. punkta e) apakšpunktu, iekļauj šajās slejās. Šos riska darījumus atskaita slejā 200.KPR 390. panta 6. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētos riska darījumus neiekļauj šajās slejās.Sākotnējā riska darījuma vērtībā ietver jebkurus aktīvu un ārpusbilances posteņus saskaņā ar KPR 400. pantu. KPR 395. panta 1. punkta nolūkā atbrīvojumus atskaita slejā 320.Iekļauj gan netirdzniecības, gan tirdzniecības portfeļa riska darījumus.Lai sadalītu riska darījumus ar finanšu instrumentiem – ja dažādi riska darījumi, kas izriet no savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, veido vienu riska darījumu, tad šo riska darījumu iedala pie finanšu instrumenta, kas atbilst galvenajam aktīvam, kas iekļauts savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā (papildus skatīt ievaddaļu). |
040 |
Sākotnējo riska darījumu vērtību kopsummaIestāde norāda tiešo riska darījumu un netiešo riska darījumu, kā arī papildu riska darījumu, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, vērtību summu. |
050 |
Tostarp: ar saistību neizpildiKPR 178. pants.Iestāde norāda to sākotnējo riska darījumu vērtību kopsummas daļu, kas atbilst riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības. |
060-110 |
Tiešie riska darījumiTiešie riska darījumi ir riska darījumi ar “tiešo aizņēmēju”. |
060 |
Parāda instrumentiRegulas (EK) Nr. 25/2009 (“ECB/2008/32”) II pielikuma 2. daļas tabula, 2. un 3. kategorija.Parāda instrumenti ietver parāda vērtspapīrus, aizdevumus un avansus.Šajā slejā iekļautie instrumenti ir tie, kas atzīti par “aizdevumiem ar sākotnējo termiņu līdz vienam gadam ieskaitot/ilgāku par vienu gadu un līdz pieciem gadiem ieskaitot/ilgāku par pieciem gadiem” vai par “vērtspapīriem, kas nav akcijas” saskaņā ar ECB/2008/32.Šajā slejā iekļauj repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus (vērtspapīru finansēšanas darījumus) un maržinālo aizdevumu darījumus. |
070 |
Kapitāla vērtspapīru instrumentiRegulas ECB/2008/32 II pielikuma 2. daļas tabula, 4. un 5. kategorija.Šajā slejā iekļautie instrumenti ir tie, kas atzīti par “akcijām un citiem kapitāla vērtspapīriem” vai “NTF akcijām/daļām” saskaņā ar ECB Regulu par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (ECB/2008/32). |
080 |
Atvasinātie instrumentiKPR 272. panta 2. punkts un II pielikums.Instrumenti, kurus norāda šajā slejā, ietver KPR II pielikumā norādītos atvasinātos instrumentus un ilgstošu norēķinu darījumus, kā definēts KPR 272. panta 2. punktā.Kredītu atvasinātos instrumentus, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam, norāda šajā slejā. |
090-110 |
Ārpusbilances posteņiKPR I pielikums.Vērtība, kuru norāda šajās slejās, ir nominālā vērtība, pirms ir piemērotas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas, un nepiemērojot korekcijas pakāpes. |
090 |
Aizdevumu piešķiršanas saistībasKPR I pielikuma 1. punkta c) un h) apakšpunkts, 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 3. panta b) apakšpunkta i) punkts un 4. punkta a) apakšpunkts.Aizdevuma piešķiršanas saistības ir saistošas apņemšanās izsniegt kredītu saskaņā ar iepriekš definētiem noteikumiem un nosacījumiem, izņemot tos, kas ir atvasināti instrumenti, jo par tiem var norēķināties neto ar naudu vai piegādājot vai emitējot citu finanšu instrumentu. |
100 |
Finanšu garantijasI pielikuma 1. punkta a), b) un f) apakšpunkts.Finanšu garantijas ir līgumi, kas uzliek pienākumu to emitentam veikt noteiktus maksājumus turētājam, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas tam radušies, jo konkrēts parādnieks nav veicis maksājumu saskaņā ar sākotnējiem vai grozītiem parāda instrumenta noteikumiem. Šajā slejā norāda kredītu atvasinātos instrumentus, kas nav iekļauti slejā “atvasinātie instrumenti”. |
110 |
Citas saistībasCitas saistības ir KPR I pielikumā norādītie posteņi, kas nav ietverti iepriekšējās kategorijās. Šajā slejā norāda vienas juridiskās saistības, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiska ieskaita līguma ar pārskata sniedzējas iestādes darījuma partneri, riska darījuma vērtību. |
120-180 |
Netiešie riska darījumiKPR 403. pants.Saskaņā ar KPR 403. pantu kredītiestāde var izmantot aizstāšanas pieeju, ja riska darījumu ar klientu garantē trešā persona vai ja tas ir nodrošināts ar trešās personas emitētu nodrošinājumu.Iestāde šajā sleju blokā norāda tiešo riska darījumu vērtību summas, kas ir pārdalītas garantijas devējam vai nodrošinājuma emitentam, ja nodrošinājuma emitentam tiktu piešķirta vienāda vai zemāka riska pakāpe nekā riska pakāpe, kas tiktu piemērota trešai personai saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu. Aizsargātā atsauces riska darījuma (tiešā riska darījuma) sākotnējo vērtību atskaita no riska darījuma vērtības ar sākotnējo aizņēmēju slejās “atbilstīgās kredītriska mazināšanas metodes”. Netiešais riska darījums ar aizstāšanas ietekmi palielina riska darījuma vērtību ar garantijas devēju vai nodrošinājuma emitentu. Tas attiecas arī uz garantijām, kas piešķirtas savstarpēji saistītu klientu grupas ietvaros.Iestāde norāda netiešo riska darījumu sākotnējo summu slejā, kas atbilst garantēta vai ar nodrošinājumu nodrošināta tiešā riska darījuma veidam, piemēram, ja garantētais tiešais riska darījums ir parāda instruments, slejā “Parāda instrumenti” jānorāda “netiešā riska darījuma” summa, kas iedalīta garantijas devējam.Šajā sleju blokā saskaņā ar KPR 399. pantu norāda arī riska darījumus, kas izriet no parādzīmēm, kas saistītas ar kredītrisku. |
120 |
Parāda instrumentiSkatīt sleju 060. |
130 |
Kapitāla vērtspapīru instrumentiSkatīt sleju 070. |
140 |
Atvasinātie instrumentiSkatīt sleju 080. |
150-170 |
Ārpusbilances posteņiŠo sleju vērtība ir nominālā vērtība, pirms ir piemērotas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas un korekcijas pakāpes. |
150 |
Aizdevumu piešķiršanas saistībasSkatīt sleju 090. |
160 |
Finanšu garantijasSkatīt sleju 100. |
170 |
Citas saistībasSkatīt sleju 110. |
180 |
Papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviemKPR 390. panta 7. punktsPapildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem. |
190 |
(-) Vērtības korekcijas un uzkrājumiKPR 34., 24., 110. un 111. pantsVērtības korekcijas un uzkrājumi, kas iekļauti attiecīgajā grāmatvedības regulējumā (Direktīva 86/635/EEK vai Regula (EK) Nr. 1606/2002) un kas ietekmē riska darījumu vērtēšanu saskaņā ar KPR 24. un 110. pantu.Slejā 040 norādītās vērtības korekcijas un uzkrājumus pret bruto riska darījumu vērtību uzrāda šajā slejā. |
200 |
(-) Riska darījumi, ko atskaita no pašu kapitālaKPR 390. panta 6. punkta e) apakšpunkts.Tiek norādīti no pašu kapitāla atskaitītie riska darījumi, ko iekļauj sākotnējo riska darījumu vērtību kopsummas dažādās slejās. |
210-230 |
Riska darījuma vērtība pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanasKPR 394. panta 1. punkta b) apakšpunkts.Iestādes attiecīgos gadījumos norāda riska darījuma vērtību, pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme. |
210 |
KopāŠajā slejā norādāmā riska darījuma vērtība ir summa, ko izmanto, lai noteiktu, vai riska darījums ir lielais riska darījumu saskaņā ar definīciju KPR 392. pantā.Tas ietver sākotnējo riska darījuma vērtību pēc tam, kad atskaitītas vērtības korekcijas un uzkrājumi un riska darījumu summa, ko atskaita no pašu kapitāla. |
220 |
Tostarp: netirdzniecības portfelīNetirdzniecības portfeļa summa no kopējā riska darījumu vērtības pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas. |
230 |
% no atbilstošā kapitālaKPR 4. panta 1. punkta 71. apakšpunkts un 395. pants.Uzrādāmā summa ir riska darījuma vērtības procentuāla daļa pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas, kas saistīta ar iestādes atbilstošo kapitālu, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 71. apakšpunktā. |
240-310 |
(-) Atbilstošas kredītriska mazināšanas metodesKPR 399. pants un 401. līdz 403. pants.Jēdziens “kredītriska mazināšanas metodes” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 57. apakšpunktā.Šīs pārskata sniegšanas nolūkā kredītriska mazināšanas metodes, kas ir atzītas KPR trešās daļas II sadaļas 3. un 4. nodaļā, izmanto saskaņā ar Regulas KPR 401. līdz 403. pantu.Kredītriska mazināšanas metodēm var būt trīs dažādu veidu ietekme uz lielo riska darījumu režīmu: aizstāšanas ietekme; fondētā kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme; un nekustamā īpašuma režīms. |
240-290 |
(-) Atbilstīgo riska mazināšanas metožu aizstāšanas ietekmeKPR 403. pants.Fondētā un nefondētā kredītaizsardzība, par kuru sniedz pārskatu šajās slejās, atbilst riska darījumiem, kurus garantējusi trešā persona vai kuri ir nodrošināti ar trešās personas emitētu nodrošinājumu, ja iestāde nolemj pielīdzināt riska darījumu tādam riska darījumam, kas ir veikts ar garantijas devēju vai nodrošinājuma emitentu. |
240 |
(-) Parāda instrumentiSkatīt sleju 060. |
250 |
Kapitāla vērtspapīru instrumentiSkatīt sleju 070. |
260 |
(-) Atvasinātie instrumentiSkatīt sleju 080. |
270-290 |
(-) Ārpusbilances posteņiŠo sleju vērtība tiek norādīta, nepiemērojot korekcijas pakāpes. |
270 |
(-) Aizdevumu piešķiršanas saistībasSkatīt sleju 090. |
280 |
(-) Finanšu garantijasSkatīt sleju 100. |
290 |
(-) Citas saistībasSkatīt sleju 110. |
300 |
(-) Fondētā kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekmeKPR 401. pants.Iestāde norāda fondētās kredītaizsardzības, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 58. apakšpunktā, summas, kas atskaitītas no riska darījuma vērtības, piemērojot KPR 401. pantu. |
310 |
(-) Nekustamais īpašumsKPR 402. pants.Iestāde norāda summas, kas atskaitītas no riska darījuma vērtības, piemērojot KPR 402. pantu. |
320 |
(-) Summas, uz kurām attiecas atbrīvojumsKPR 400. pants.Iestāde norāda summas, kas ir atbrīvotas no lielo riska darījumu režīma. |
330-350 |
Riska darījuma vērtība pēc atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanasKPR 394. panta 1. punkta d) apakšpunkts.Iestāde norāda riska darījuma vērtību pēc tam, kad, ņemta vērā izņēmumu un kredītriska mazināšanas ietekme, kas aprēķināta KPR 395. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā. |
330 |
KopāŠajā slejā iekļauj summu, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu atbilstību KPR 395. pantā noteiktajam lielo riska darījumu limitam. |
340 |
Tostarp: netirdzniecības portfelīIestāde norāda kopējo pie netirdzniecības portfeļa piederošo riska darījuma vērtību pēc atbrīvojumu piemērošanas un, ņemot vērā kredītriska mazināšanas metožu ietekmi. |
350 |
% no atbilstošā kapitālaIestāde uzrāda riska darījuma vērtības procentuālo daļu pēc atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas, kas saistīta ar iestādes atbilstošo kapitālu, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 71. apakšpunktā. |
7. C 29.00 – Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE2)
7.1. Norādes par specifiskām slejām
Sleja |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010-360 |
Iestāde veidnē LE2 norāda veidnes LE2 rindās iekļautos datus par atsevišķiem klientiem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām. |
010 |
KodsSlejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.Paziņo pie savstarpēji saistītu klientu grupas piederošā atsevišķā darījumu partnera kodu. |
020 |
Grupas kodsSlejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.Ja valsts līmenī ir pieejams unikāls kods savstarpēji saistītu klientu grupai, uzrāda šādu kodu. Ja valsts līmenī nav unikāla koda, uzrāda to kodu, kas izmantots, lai sniegtu pārskatu par riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupu, kas minēts veidnē C 28.00 (LE2).Ja klients pieder pie vairākām savstarpēji saistītu klientu grupām, pārskatā to norāda kā visu savstarpēji saistīto klientu grupu locekli. |
030 |
Darījumi, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviemSkatīt veidnes LE2 sleju 030. |
040 |
Saistības veidsSaistības veidu starp atsevišķu sabiedrību un savstarpēji saistītu klientu grupu apzīmē, izmantojot: “a” – KPR 4. panta 1. punkta 39. apakšpunkta a) punkta nozīmē (kontrole) vai “b” – KPR 4. panta 1. punkta 39. apakšpunkta b) punkta nozīmē (savstarpēja saistība). |
050-360 |
Ja finanšu instrumenti veidnē LE2 ir norādīti visai savstarpēji saistīto klientu grupai, tos iedala pa atsevišķiem darījuma partneriem veidnē LE2 atbilstīgi iestādes darījumu kritērijiem. Pārējās norādes ir tādas pašas kā attiecībā uz veidni LE2. |
8. C 30.00 – Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām(veidne LE4)
8.1. Norādes par specifiskām slejām
Sleja |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
KodsKods ir rindas identifikators, un tam jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.Skatīt veidnes LE1 sleju 010. |
020-250 |
Riska darījuma termiņu grupasKapitāla prasību regulas 394. panta 2. punkta e) apakšpunktsIestāde norāda šo informāciju par desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām.Termiņu grupas nosaka ar mēneša intervālu līdz vienam gadam, ar ceturkšņa intervālu no viena gada līdz trīs gadiem un ar gada un lielākiem intervāliem sākot no trīs gadiem.Katra riska darījuma vērtību pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas (veidnes LE2 sleja 210) uzrāda kopā ar visu nenomaksāto summu tā paredzamā atlikušā termiņa attiecīgajā termiņu grupā. Vairākām atsevišķām attiecībām, kas veido riska darījumu ar klientu, katru no šādām riska darījuma daļām uzrāda ar visu nenomaksāto summu tā paredzamā atlikušā termiņa attiecīgajā termiņu grupā. Instrumentus, kam nav noteikta dzēšanas termiņa, piemēram, pašu kapitālu, iekļauj slejā “nenoteikts termiņš”.Paredzamo riska darījuma termiņu norāda gan par tiešiem, gan par netiešiem riska darījumiem.Attiecībā uz tiešajiem riska darījumiem, iedalot paredzamās kapitāla vērtspapīru instrumentu, parāda instrumentu un atvasināto instrumentu summas dažādās termiņu grupās, jāvadās pēc termiņa sadalījuma veidnes norādēm par papildu mēru likviditātes noteikšanai (skatīt 23.05.2013. publicēto apspriešanās dokumentu CP18).Attiecībā uz ārpusbilances posteņiem, iedalot sagaidāmās summas termiņu grupās, izmanto pamatā esošā riska termiņu. Konkrētāk, attiecībā uz nākotnes noguldījumiem tas nozīmē noguldījuma termiņa struktūru; attiecībā uz finanšu garantijām – to pamatā esošo finanšu aktīvu termiņa struktūru; attiecībā uz neizmantotām aizdevumu piešķiršanas saistību iespējām – aizdevuma termiņa struktūru; attiecībā uz citām saistībām – saistību termiņa struktūru.Attiecībā uz netiešu riska darījumu iedalījums termiņu grupās pamatojas uz tādu garantētu darījumu termiņu, kuri rada tiešo riska darījumu. |
9. C 31.00 – Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām: informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE5).
9.1. Norādes par specifiskām slejām
Sleja |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010-260 |
Iestāde veidnē LE5 norāda veidnes LE4 rindās iekļautos datus par atsevišķiem darījumu partneriem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām. |
010 |
KodsSlejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.Skatīt LE2 veidnes sleju 010. |
020 |
Grupas kodsSlejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.Skatīt LE2 veidnes sleju 020. |
030-260 |
Riska darījumu termiņu grupasSkatīt veidnes LE4 slejas 020-250. |
X PIELIKUMS
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR SVIRU
PĀRSKATA PAR SVIRAS RĀDĪTĀJU SNIEGŠANAS VEIDNES |
|||
Veidnes kods |
Veidnes kods |
Veidnes nosaukums |
Saīsināts nosaukums |
45 |
C 45.00 |
Sviras rādītāja aprēķināšana |
LRCalc |
40 |
C 40.00 |
Riska darījuma mēram piemērotā alternatīvā procedūra |
LR1 |
41 |
C 41.00 |
Bilances un ārpusbilances posteņi — riska darījumu papildu dalījums |
LR2 |
42 |
C 42.00 |
Alternatīva kapitāla definīcija |
LR3 |
43 |
C 43.00 |
Sviras rādītāja riska darījuma mēra komponentu dalījums |
LR4 |
44 |
C 44.00 |
Vispārīga informācija |
LR5 |
46 |
C 46.00 |
Sabiedrības, kas ir konsolidētas grāmatvedības vajadzībām, bet nav prudenciālās konsolidācijas tvērumā |
LR6 |
C 40.00 - Riska darījuma mēram piemērotā alternatīvā procedūra (LR1)
Rinda |
|
Sleja |
||||||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
||
Grāmatvedības bilances vērtība |
Uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas kredītriska mazināšanas |
Vērtība saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita noteikumiem (atvasinātie instrumenti), ņemot vērā naudas nodrošinājumu |
Vērtspapīru finansēšanas darījuma palielinājuma summa |
Palielinājums tirgus vērtības metode (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai kredītriska mazināšanas) (Atvasinātie instrumenti) |
Palielinājums tirgus vērtības metode (alternatīva) (Atvasinātie instrumenti) |
Nosacītā summa/ nominālā vērtība |
Nosacītā summa (tas pats atsauces parādnieks) |
Nosacītā summa (tas pats atsauces parādnieks un darījumu partneris vai CCP) |
Nosacītā summa (tas pats atsauces parādnieks un darījumu partneris un nopirktā aizsardzība no CCP) |
Nosacītā summa (tas pats atsauces parādnieks un tas pats vai lielāks termiņš) |
||
010 |
Atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz ko attiecas slēgšanas klauzula |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz ko neattiecas slēgšanas klauzula |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Finanšu atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Citi aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Zema riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP: no kā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Atjaunojami riska darījumi ar privātpersonām vai MVU; no kā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Bez nosacījumiem atceļamas kredītkaršu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Neatjaunojamas bez nosacījumiem atceļamas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Vidēja/zema riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Vidēja riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Pilna riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
(izziņas postenis) Izmantotās summas atjaunojamiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
(izziņas postenis) Izmantotās summas bez nosacījumiem atceļamām kredītkaršu saistībām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
(izziņas postenis) Izmantotās summas neatjaunojamām bez nosacījumiem atceļamām saistībām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
(izziņas postenis) Fiduciārie posteņi, kam pārtraukta atzīšana, saskaņā ar KPR 429. panta 11. punktu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Atvasināto instrumentu darījumos saņemtais naudas nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Saņemamās summas par atvasināto instrumentu darījumos iesniegto naudas nodrošinājumu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumā saņemtie vērtspapīri, kas atzīti par aktīvu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumu naudas konduītu aizdevums (cash conduit lending) (saņemamās naudas summas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 41.00 - Bilances un ārpusbilances posteņi — riska darījumu papildu dalījums (LR2)
Rinda |
|
Sleja |
||
010 |
020 |
030 |
||
Bilances un ārpusbilances riska darījumi (SP riska darījumi) |
Bilances un ārpusbilances riska darījumi (IRB riska darījumi) |
Nominālā vērtība |
||
010 |
Kopā bilances un ārpusbilances riska darījumi, kas ietilpst bankas portfelī (dalījums atbilstoši efektīvajai riska pakāpei): |
|
|
|
020 |
= 0% |
|
|
|
030 |
> 0 un ≤ 12% |
|
|
|
040 |
> 12 un ≤ 20% |
|
|
|
050 |
> 20 un ≤ 50% |
|
|
|
060 |
> 50 un ≤ 75% |
|
|
|
070 |
> 75 un ≤ 100% |
|
|
|
080 |
> 100 un ≤ 425% |
|
|
|
090 |
> 425 un ≤ 1250% |
|
|
|
100 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
|
|
|
110 |
Zema riska ārpusbilances posteņi vai ārpusbilances posteņi, kuriem ir 0 % korekcijas pakāpe saskaņā ar maksātspējas rādītāju (izziņas postenis) |
|
|
|
C 42.00 - Alternatīva kapitāla definīcija (LR3)
Rinda |
|
Sleja |
010 |
||
010 |
Pirmā līmeņa kapitāls — pilnībā ieviestā definīcija |
|
020 |
Pirmā līmeņa kapitāls - pārejas definīcija |
|
030 |
Kopā pašu kapitāls — pilnībā ieviestā definīcija |
|
040 |
Kopā pašu kapitāls — pārejas definīcija |
|
050 |
Regulatīvās korekcijas — pirmā līmeņa kapitāls — pilnībā ieviestā definīcija |
|
060 |
Regulatīvās korekcijas — pirmā līmeņa kapitāls — pārejas definīcija |
|
070 |
Regulatīvās korekcijas — kopā pašu kapitāls — pilnībā ieviestā definīcija |
|
080 |
Regulatīvās korekcijas — kopā pašu kapitāls — pārejas definīcija |
|
C 43.00 - Sviras rādītāja riska darījuma mēra komponentu dalījums (LR4)
Rinda |
Ārpusbilances posteņi, atvasinātie instrumenti, vērtspapīru finansēšanas darījumi un tirdzniecības portfelis |
Sleja |
|
|
|
010 |
020 |
|
|
||
Aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība |
RSA |
|
|
||
|
|
||||
010 |
Ārpusbilances posteņi; no kā: |
|
|
|
|
020 |
Tirdzniecības finansējums; no kā: |
|
|
|
|
030 |
Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu |
|
|
|
|
040 |
Atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums |
|
|
|
|
050 |
Atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums |
|
|
|
|
060 |
vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums |
|
|
|
|
070 |
Citi aktīvi tirdzniecības portfelī |
|
|
|
|
Rinda |
Citi riska darījumi netirdzniecības portfelī |
Sleja |
|||
010 |
020 |
030 |
040 |
||
Aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība |
RSA |
||||
SP riska darījumi |
IRB riska darījumi |
SP riska darījumi |
IRB riska darījumi |
||
080 |
Segtās obligācijas |
|
|
|
|
090 |
Riska darījumi, kurus uzskata par riska darījumiem ar valsti |
|
|
|
|
100 |
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
|
|
|
110 |
Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras uzskata par valsti |
|
|
|
|
120 |
DABun starptautiskās organizācijas, kuras uzskata par valsti |
|
|
|
|
130 |
PSS, kuras uzskata par valsti |
|
|
|
|
140 |
Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valsti |
|
|
|
|
150 |
Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras neuzskata par valsti |
|
|
|
|
160 |
DAB, kuras NEUZSKATA par valsti |
|
|
|
|
170 |
PSS, kuras NEUZSKATA par valsti |
|
|
|
|
180 |
Iestādes |
|
|
|
|
190 |
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku; no kā |
|
|
|
|
200 |
Nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
210 |
Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU |
|
|
|
|
220 |
Riska darījumi ar MVU |
|
|
|
|
230 |
Komercsabiedrības |
|
|
|
|
240 |
Finanšu |
|
|
|
|
250 |
Nefinanšu |
|
|
|
|
260 |
Riska darījumi ar MVU |
|
|
|
|
270 |
Riska darījumi ar komercsabiedrībām, izņemot MVU |
|
|
|
|
280 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
|
|
|
|
290 |
Citi riska darījumi (proti, kapitāla vērtspapīri un citi aktīvi, kas nav kredītsaistības); no kā |
|
|
|
|
300 |
Vērtspapīrošanas riska darījumi |
|
|
|
|
310 |
Tirdzniecības finansējums (izziņas postenis); no kā |
|
|
|
|
320 |
Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu |
|
|
|
|
C 44.00 - Vispārīga informācija (LR5)
Rinda |
|
Sleja |
010 |
||
010 |
Iestādes uzņēmuma struktūra |
|
020 |
Atvasinātajiem instrumentiem piemērotā procedūra |
|
030 |
Grāmatvedības regulējums |
|
040 |
Iestādes veids |
|
050 |
Pārskatu sniegšanas aprēķinu metode |
|
060 |
Pārskatu sniegšanas līmenis |
|
C 45.00 - SVIRAS RĀDĪTĀJA APRĒĶINĀŠANA (LRCalc)
|
Sleja |
|
|||
sviras rādītājs riska darījums: 1. mēneša vērtība |
sviras rādītājs riska darījums: 2. mēneša vērtība |
sviras rādītājs riska darījums: 3. mēneša vērtība |
|
||
|
|||||
Row |
Riska darījumu vērtības |
010 |
020 |
030 |
|
010 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumu (VFD) riska darījums saskaņā ar KPR 220. pantu |
|
|
|
|
020 |
VFD riska darījums saskaņā ar KPR 222. pantu |
|
|
|
|
030 |
Atvasinātie instrumenti: tirgus vērtība |
|
|
|
|
040 |
Atvasinātie instrumenti: palielinājums tirgus vērtības metode |
|
|
|
|
050 |
Atvasinātie instrumenti: sākotnējās riska darījuma vērtības metode |
|
|
|
|
060 |
Neizmantotās kredītiespējas, kuras jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas var atcelt |
|
|
|
|
070 |
Vidēja/zema riska ar tirdzniecību saistīti ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
080 |
Vidēja riska ar tirdzniecību saistīti ārpusbilances posteņi un oficiāli atbalstīti ar eksporta finansējumu saistīti ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
090 |
Pārējie ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
100 |
Citi aktīvi |
|
|
|
|
Rinda |
Kapitāls un regulatīvās korekcijas |
|
|
|
|
110 |
Pirmā līmeņa kapitāls - pilnībā ieviestā definīcija |
|
|
|
|
120 |
Pirmā līmeņa kapitāls - pārejas definīcija |
|
|
|
|
130 |
Pieskaitāmā summa saskaņā ar KPR 429. panta 4. punkta otro daļu |
|
|
|
|
140 |
Pieskaitāmā summa saskaņā ar KPR 429. panta 4. punkta otro daļu — pārejas definīcija |
|
|
|
|
150 |
Regulatīvās korekcijas — pirmā līmeņa kapitāls — pilnībā ieviestā definīcija; no kā |
|
|
|
|
160 |
Regulatīvās korekcijas attiecībā uz pašu kredītrisku |
|
|
|
Sleja |
170 |
Regulatīvās korekcijas — pirmā līmeņa kapitāls — pārejas definīcija |
|
|
|
040 |
Rinda |
Sviras rādītājs |
|
|
|
Sviras rādītājs, vienkāršs aritmētiskais vidējais rādītājs no ikmēneša sviras rādītājiem ceturksnī |
180 |
Sviras rādītājs, izmantojot pilnībā ieviesto pirmā līmeņa kapitāla definīciju |
|
|
|
|
190 |
Sviras rādītājs, izmantojot pirmā līmeņa kapitāla pārejas definīciju |
|
|
|
|
C 46.00 - SABIEDRĪBAS, KAS IR KONSOLIDĒTAS GRĀMATVEDĪBAS VAJADZĪBĀM, BET NAV PRUDENCIĀLĀS KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ (LR6)
Rinda |
|
Sleja |
||
010 |
020 |
030 |
||
Finanšu sektora sabiedrības |
Vērtspapīrošanas sabiedrības |
Komerciālās sabiedrības |
||
010 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas kredītriska mazināšanas |
|
|
|
020 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: palielinājums |
|
|
|
030 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai kredītriska mazināšanas |
|
|
|
040 |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: palielinājums |
|
|
|
050 |
Atvasinātie instrumenti: tirgus vērtība |
|
|
|
060 |
Atvasinātie instrumenti: palielinājums tirgus vērtības metode |
|
|
|
070 |
Atvasinātie instrumenti: Sākotnējās riska darījuma vērtības metode |
|
|
|
080 |
Neizmantotās kredītiespējas, kuras jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas var atcelt |
|
|
|
090 |
Vidēja/zema riska ar tirdzniecību saistīti ārpusbilances posteņi |
|
|
|
100 |
Vidēja riska ar tirdzniecību saistīti ārpusbilances posteņi un oficiāli atbalstīti ar eksporta finansējumu saistīti ārpusbilances posteņi |
|
|
|
110 |
Pārējie ārpusbilances posteņi |
|
|
|
120 |
Citi aktīvi |
|
|
|
130 |
(Izziņas postenis) Kopējā ieguldījumu vērtība sabiedrībās |
|
|
|
140 |
(Izziņas postenis) Sabiedrību kopējie grāmatvedības aktīvi |
|
|
|
150 |
(zziņas postenis) Sabiedrību kopējais grāmatvedības kapitāls |
|
|
|
160 |
(Izziņas postenis) Iekļaušanas faktors |
|
|
|
170 |
(Izziņas postenis) Sabiedrību grāmatvedības aktīvi, kas nav ņemti vērā {LR6;010;3} līdz (LR6;120;3} laukā |
|
|
|
XI PIELIKUMS
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR SVIRU
I DAĻA. VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI |
|
1. |
Veidņu apzīmējumi un citas konvencijas |
1.1. |
Veidņu apzīmējumi |
1.2. |
Numerācijas konvencija |
1.3. |
Zīmes konvencija |
II DAĻA. NORĀDĪJUMI SAISTĪBĀ AR VEIDNI |
|
1. |
Struktūra un regularitāte |
2. |
Sviras rādītāja aprēķināšanas formulas |
3. |
Atvasināto instrumentu būtiskuma sliekšņi |
4. |
LRCalc: sviras rādītāja aprēķināšana |
5. |
LR1 Par riska darījuma mēram piemēroto alternatīvo procedūru |
6. |
LR2 Bilances un ārpusbilances posteņi – riska darījumu papildu dalījums |
7. |
LR3 Alternatīva kapitāla definīcija |
8. |
LR4 Sviras rādītāja riska darījuma mēra komponentu alternatīvs dalījums |
9. |
LR5 Vispārīga informācija |
10. |
LR6 Sabiedrības, kas ir konsolidētas grāmatvedības vajadzībām, bet nav prudenciālās konsolidācijas tvērumā |
I DAĻA. VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI
1. Veidņu apzīmējumi un citas konvencijas
1.1. Veidņu apzīmējumi
1. Šajā pielikumā ir iekļauti papildu norādījumi par sviras rādītāja (turpmāk “LR”) veidnēm, kas iekļautas šā standarta X pielikumā.
2. Kopumā regulējumā ir šādas septiņas veidnes.
— Sviras rādītāja aprēķināšana (LRCalc): sviras rādītāja aprēķināšana
— Sviras rādītāja 1. veidne (LR1): riska darījuma mēram piemērotā alternatīvā procedūra
— Sviras rādītāja 2. veidne (LR2): bilances un ārpusbilances posteņi – riska darījumu papildu dalījums
— Sviras rādītāja 3. veidne (LR3): alternatīva kapitāla definīcija
— Sviras rādītāja 4. veidne (LR4): sviras rādītāja riska darījuma mēra komponentu dalījums
— Sviras rādītāja 5. veidne (LR5): vispārīga informācija
— Sviras rādītāja 6. veidne (LR6): sabiedrības, kas ir konsolidētas grāmatvedības vajadzībām, bet nav prudenciālās konsolidācijas tvērumā
3. Katrai veidnei ir sniegtas atsauces uz tiesību aktiem, kā arī sīkāka informācija par pārskatu sniegšanas vispārīgākiem aspektiem.
1.2. Numerācijas konvencija
4. Atsaucoties uz veidņu slejām, rindām un laukiem, dokumentā ievēro apzīmējumu konvenciju, kas izklāstīta turpmākajos punktos. Šos skaitļu kodus plaši izmanto validēšanas noteikumos.
5. Norādījumos ir izmantots šāds vispārīgs apraksts: {veidne;rinda;sleja}. Zvaigznīti izmanto, lai norādītu, ka validēta visa rinda vai sleja.
6. Ja, validējot veidnē, izmanto tikai minētās veidnes datu punktus, apraksts neattiecas uz veidni: {rinda;sleja}.
7. Sviras pārskatu sniegšanas vajadzībām vārdu savienojums “no kā” attiecas uz posteni, kas ir augstāka līmeņa riska darījuma kategorijas apakškategorija, savukārt jēdziens “izziņas postenis” attiecas uz atsevišķu posteni, kas nav riska darījuma kategorijas apakškategorija. Ja vien nav norādīts citādi, obligāti jāsniedz pārskats par abiem lauku veidiem.
1.3. Zīmes konvencija
8. Visas summas norāda kā pozitīvus skaitļus. Izņēmums ir summas, kuras norāda {LRCalc;110;1}, {LRCalc;110;2}, {LRCalc;110;3}, {LRCalc;120;1}, {LRCalc;120;2}, {LRCalc;120;3}, {LRCalc;150;1}, {LRCalc;150;2}, {LRCalc;150;3}, {LRCalc;160;1}, {LRCalc;160;2}, {LRCalc;160;3}, {LRCalc;170;1}, {LRCalc;170;2}, {LRCalc;170;3}, {LRCalc;180;1}, {LRCalc;180;2}, {LRCalc;180;3}, {LRCalc;190;1}, {LRCalc;190;2}, {LRCalc;190;3}, {LR3;010;1}, LR3;020;1}, {LR3;030;1}, {LR3;040;1}, {LR3;050;1}, {LR3;060;1}, {LR3;070;1} un LR3;080;1} un kuras var būt pozitīvas vai negatīvas vērtības. Jāatgādina, ka, izņemot galējus gadījumus, {LRCalc;150;1}, {LRCalc;150;2}, {LRCalc;150;3}, {LRCalc;170;1}, {LRCalc;170;2}, {LRCalc;170;3}, {LR3;050;1}, {LR3;060;1}, {LR3;070;1} un {LR3;080;1} būs tikai negatīvas vērtības. Jāatgādina arī, ka, izņemot galējus gadījumus, {LRCalc;110;1}, {LRCalc;110;2}, {LRCalc;110;3}, {LRCalc;120;1}, {LRCalc;120;2}, {LRCalc;120;3}, {LRCalc;180;1}, {LRCalc;180;2}, {LRCalc;180;3}, {LRCalc;190;1}, {LRCalc;190;2}, {LRCalc;190;3}, {LR3;010;1}, {LR3;020;1}, {LR3;030;1}, LR3;040;1} būs tikai pozitīvas vērtības.
II DAĻA. NORĀDĪJUMI SAISTĪBĀ AR VEIDNI
1. Struktūra un regularitāte
1. Sviras rādītāja veidne ir sadalīta divās daļās. A daļā ir iekļauti visi datu posteņi, kurus izmanto sviras rādītāja aprēķinā, ko iestādes iesniedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar KPR 430. panta 1. punkta pirmo daļu, savukārt B daļā ir visi datu posteņi, kurus iestādes iesniedz saskaņā ar KPR 430. panta 1. punkta otro daļu (proti, KPR 511. pantā minētā ziņojuma vajadzībām).
2. A daļā iestādes norāda mēneša beigu vērtības, ja vien nepiemēro KPR 499. panta 3. punktā minēto atkāpi. B daļā iestādes norāda ceturkšņa beigu vērtības.
3. Apkopojot datus par šo ĪTS, iestādes ņem vērā fiduciārajiem aktīviem piemēroto procedūru saskaņā ar KPR 429. panta 11. punktu.
2. Sviras rādītāja aprēķināšanas formulas
4. Sviras rādītājs pamatojas uz kapitāla mēru un kopējās riska darījumu vērtības mēru, ko var aprēķināt, izmantojot A daļas laukus.
5.
6. LR 1. mēnesis (PI) = {LRCalc;110;1}/[({LRCalc;010;1} + {LRCalc;020;1} + {LRCalc;030;1} + {LRCalc;040;1} + {LRCalc;050;1} + {LRCalc;060;1} + {LRCalc;070;1} + {LRCalc;080;1} + {LRCalc;090;1} + {LRCalc;100;1} + {LRCalc;130;1} + {LRCalc;150;1} – {LRCalc;160;1})]
7. LR 2. mēnesis (PI) = {LRCalc;110;2}/[({LRCalc;010; 2} + {LRCalc;020; 2} + {LRCalc;030; 2} + {LRCalc;040; 2} + {LRCalc;050; 2} + {LRCalc;060; 2} + {LRCalc;070;2} + {LRCalc;080;2} + {LRCalc;090;2} + {LRCalc;100;2} + {LRCalc;130; 2} + {LRCalc;150; 2} + {LRCalc;160; 2})]
8. LR 3. mēnesis (PI) = {LRCalc;110;3}/[{LRCalc;010;3} + {LRCalc;020;3} + {LRCalc;030;3} + {LRCalc;040;3} + {LRCalc;050;3} + {LRCalc;060;3} + {LRCalc;070;3} + {LRCalc;080;3} + {LRCalc;090;3} + {LRCalc;100;3} + {LRCalc;130;3} + {LRCalc;150;3} – {LRCalc;160;3}]
9.
10. LR 1. mēnesis (T) = {LRCalc;120;1}/[({LRCalc;010;1} + {LRCalc;020;1} + {LRCalc;030;1} + {LRCalc;040;1} + {LRCalc;050;1} + {LRCalc;060;1} + {LRCalc;070;1} + {LRCalc;080;1} + {LRCalc;090;1} + {LRCalc;100;1} + {LRCalc;140;1} + {LRCalc;170;1} – {LRCalc;160;1})]
11. LR 2. mēnesis (T) = {LRCalc;120;2}/[({LRCalc;010; 2} + {LRCalc;020; 2} + {LRCalc;030; 2} + {LRCalc;040; 2} + {LRCalc;050; 2} + {LRCalc;060; 2} + {LRCalc;070;2} + {LRCalc;080;2} + {LRCalc;090;2} + {LRCalc;100;2} + {LRCalc;140; 2} + {LRCalc;170; 2} – {LRCalc;160; 2})]
12. LR 3. mēnesis (T) = {LRCalc;120;3}/[{LRCalc;010;3} + {LRCalc;020;3} + {LRCalc;030;3} + {LRCalc;040;3} + {LRCalc;050;3} + {LRCalc;060;3} + {LRCalc;070;3} + {LRCalc;080;3} + {LRCalc;090;3} + {LRCalc;100;3} + {LRCalc;140;3} + {LRCalc;170;3} – {LRCalc;160;3}]
13. Ja piemēro KPR 499. panta 3. punktā norādīto atkāpi, sviras rādītājs (pilnībā ieviestā definīcija) ir vienāds ar 3. mēneša LR (PI), savukārt sviras rādītājs (pārejas definīcija) ir vienāds ar 3. mēneša LR (T).
3. Atvasināto instrumentu būtiskuma sliekšņi
14. Lai samazinātu pārskatu sniegšanas slogu iestādēm, kurām ir maz riska darījumu ar atvasinātajiem instrumentiem, izmanto šādus mērus, lai novērtētu riska darījumu vērtības ar atvasinātajiem instrumentiem relatīvo nozīmi attiecībā pret sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtību. Iestādes šos mērus aprēķina šādi:
15.
16. Kur kopējās riska darījumu vērtības mērs ir vienāds ar: [{LRCalc;010;3} + {LRCalc;020;3} + {LRCalc;030;3} + {LRCalc;040;3} + {LRCalc;050;3} + {LRCalc;060;3} + {LRCalc;070;3} + {LRCalc;080;3} + {LRCalc;090;3} + {LRCalc;100;3} + {LRCalc;130;3} + {LRCalc;150;3} – {LRCalc;160;3}]
17. Atvasināto instrumentu kopējā nosacītā vērtība = {LR1; 010; 7}
18. Kredītu atvasināto instrumentu apjoms = LR1;020;7} + {LR1;050;7}
19. Kompetentajam iestādēm jāsniedz pārskats par 22. punktā minētajiem laukiem nākamajā pārskata periodā, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
— atvasināto instrumentu īpatsvars, kas minēts 15. punktā, ir vairāk nekā 1,5 % divos sekojošos pārskata sniegšanas datumos; vai
— atvasināto instrumentu īpatsvars, kas minēts 15. punktā, pārsniedz 2,0 %.
20. Iestādēm, kuru atvasināto instrumentu kopējā nosacītā vērtība, kas definēta 17. punktā, pārsniedz EUR 10 miljardus, jāsniedz pārskats par 22. punktā minētajiem laukiem pat tad, ja to atvasināto instrumentu īpatsvars neatbilst 19. punktā aprakstītajiem nosacījumiem.
21. Iestādēm jāsniedz pārskats par 23. punktā minētajiem laukiem, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
— kredītu atvasināto instrumentu apjoms, kas minēts 18. punktā, ir vairāk nekā EUR 300 miljoni divos sekojošos pārskata sniegšanas datumos; vai
— kredītu atvasināto instrumentu apjoms, kas minēts 18. punktā, pārsniedz EUR 500 miljonus.
22. {LR1;010;1},{LR1;010;2},{LR1;010;3},{LR1;010;5};{LR1;010;6},{LR1;010;7},{LR1;020;1},{LR1;020;2},{LR1;020;5},{{LR1;020;7},{LR1;030;5},{LR1;030;7},{LR1;040;5},{LR1;040;7},{LR1;050;1},{LR1;050;2},{LR1;050;5}, },{LR1;050;7}, {LR1;060;1},{LR1;060;2},{LR1;060;5},{LR1;060;7}.
23. {LR1;050;8}, {LR1;050;9},{LR1;050;10},{LR1;050;11}.
4. LRCalc: sviras rādītāja aprēķināšana
24. Šajā pārskatu veidnes daļā tiek vākti dati, kuri nepieciešami sviras rādītāja aprēķināšanai, kā noteikts KPR 429. pantā.
25. Sviras rādītāju aprēķina “kā vienkāršu aritmētisko vidējo rādītāju no ikmēneša sviras rādītājiem ceturksnī”, tāpēc iestādes sniedz pārskatu par komponentiem mēneša beigās, ja vien nepiemēro KPR 499. panta 3. punktā norādīto atkāpi. Ja tas tā ir, iestādes sniedz pārskatu par vērtībām vienīgi LRCalc 3. slejā.
26. Iestādes sniedz pārskatu par sviras rādītāju reizi ceturksnī. Katru ceturksni “1. mēneša vērtība” ir attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša vērtība pēdējā kalendārajā dienā, “2. mēneša vērtība” ir attiecīgā ceturkšņa otrā mēneša vērtība pēdējā kalendārajā dienā un “3. mēneša vērtība” ir attiecīgā ceturkšņa trešā mēneša vērtība pēdējā kalendārajā dienā.
|
Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi |
Rinda un sleja |
Riska darījumu vērtības |
{010; *} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumu (VFD) riska darījums saskaņā ar KPR 220. pantuKPR 429. panta 9. punktsRepodarījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu riska darījuma vērtība, kas aprēķināta saskaņā 220. panta 1. līdz 3. punktuŠajā laukā iestādes neņem vērā darījumus, kuriem sviras rādītāja riska darījuma vērtība ir noteikta saskaņā ar KPR 222. pantā definēto metodi.Šajā laukā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījumu partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes minētos posteņus iekļauj {100, 1}, {100, 2} un {100, 3} sadaļā. |
{020; *} |
VFD riska darījums saskaņā ar KPR 222. pantuKPR 429. panta 9. punktsRepo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu riska darījuma vērtība, kas aprēķināta saskaņā 222. pantuŠajā laukā iestādes neņem vērā darījumus, kuriem sviras rādītāja riska darījuma vērtība ir noteikta saskaņā ar KPR 220. pantā definēto metodi.Šajā laukā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu vai preci, kas sniegta darījuma partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēta bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes minētos posteņus iekļauj {100, 1}, {100, 2} un {100, 3} sadaļā. |
{030; *} |
Atvasinātie instrumenti: tirgus vērtībaKPR 274., 295., 296., 297., 298. un 429. pantsLīgumu, kas norādīti KPR II pielikumā, un kredītu atvasināto instrumentu pašreizējā aizvietošanas vērtība, kas minēta 274. panta 1. punktāKā noteikts KPR 429. panta 6. punktā, iestādes ņem vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi, izņemot līgumiskie dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi, saskaņā ar KPR 295. pantu.Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.Šajā laukā iestādes neiekļauj līgumus, kas novērtēti, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi saskaņā ar KPR 429. panta 7. punktu un 275. pantu. |
{040; *} |
Atvasinātie instrumenti: palielinājums tirgus vērtības metodeKPR 274., 295., 296., 297. un 298. pants, 299. panta 2. punkts un 429. pantsŠajā laukā sniedz līgumu, kuri norādīti KPR II pielikumā, un kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes riska darījuma vērtības palielinājumu, kas aprēķināts saskaņā ar tirgus vērtības metodi (KPR 274. pants KPR II pielikumā norādītajiem līgumiem un KPR 299. panta 2. punkts kredītu atvasinātajiem instrumentiem), piemērojot savstarpējo prasījumu ieskaita noteikumus saskaņā ar KPR 429. panta 6. punktu. Nosakot minēto līgumu riska darījuma vērtību, iestādes ņem vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi, izņemot līgumiskie dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi, saskaņā ar KPR 295. pantu.Saskaņā ar KPR 429. panta 8. punktu, nosakot kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes kredītriska darījuma vērtību, iestādes piemēro KPR 299. panta 2. punktā minētos principus visiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ne tikai tiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.Šajā laukā iestādes neiekļauj līgumus, kas novērtēti, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi saskaņā ar KPR 429. panta 7. punktu un 275. pantu. |
{050; *} |
Atvasinātie instrumenti: sākotnējās riska darījuma vērtības metodeKPR 429. panta 7. punktsŠajā laukā sniedz atvasināto instrumentu riska darījuma vērtības mēru, kas aprēķināts saskaņā ar sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, kura izklāstīta KPR 275. pantā.Iestādes, kuras neizmanto sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, nesniedz pārskatu par šo lauku.Šajā laukā iestādes neņem vērā līgumus, kas novērtēti, piemērojot tirgus vērtības metodi saskaņā ar KPR 429. panta 6. punktu un 274. pantu. |
{060; *} |
Neizmantotās kredītiespējas, kuras jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas var atceltKPR 429. panta 10. punkta a) apakšpunktsRiska darījuma vērtība saskaņā ar KPR 429. panta 10. punkta a) apakšpunktu neizmantotām kredītiespējām, kuras jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas var atcelt, kā minēts KPR I pielikuma 4. punkta a) un b) apakšpunktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 10 % no nominālvērtības)Šajā laukā iestādes neņem vērā posteņus, kas minēti KPR 429. panta 6., 7., 8. un 9. punktā. |
{070; *} |
Vidēja/zema riska ar tirdzniecību saistīti ārpusbilances posteņiKPR 429. panta 10. punkta b) apakšpunktsRiska darījuma vērtība saskaņā ar KPR 429. panta 10. punkta b) apakšpunktu vidēja/zema riska ar tirdzniecību saistītiem ārpusbilances posteņiem, kas minēti KPR I pielikuma 3. punkta a) apakšpunktā, un oficiāli atbalstītiem ar eksporta finansējumu saistītiem ārpusbilances posteņiem, kas minēti I pielikuma 3. punkta b) apakšpunkta i) punktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 20 % no nominālvērtības)Šajā laukā iestādes neņem vērā posteņus, kas minēti KPR 429. panta 6., 7., 8. un 9. punktā. |
{080; *} |
Vidēja riska ar tirdzniecību saistīti ārpusbilances posteņi un oficiāli atbalstīti ar eksporta finansējumu saistīti ārpusbilances posteņiKPR 429. panta 10. punkta c) apakšpunktsRiska darījuma vērtība saskaņā ar KPR 429. panta 10. punkta c) apakšpunktu vidēja riska ar tirdzniecību saistītiem ārpusbilances posteņiem, kas minēti KPR I pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā, un oficiāli atbalstītiem ar eksporta finansējumu saistītiem ārpusbilances posteņiem, kas minēti I pielikuma 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 50 % no nominālvērtības)Šajā laukā iestādes neņem vērā posteņus, kas minēti KPR 429. panta 6., 7., 8. un 9. punktā. |
{090; *} |
Pārējie ārpusbilances posteņiKPR 429. panta 10. punkta d) apakšpunktsRiska darījuma vērtība saskaņā ar KPR 429. panta 10. punkta d) apakšpunktu visiem pārējiem ārpusbilances posteņiem, kas minēti KPR I pielikumā un par kuriem pārskats nav sniegts 60. līdz 80. rindā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 100 % no nominālvērtības)Šajā laukā iestādes neņem vērā posteņus, kas minēti KPR 429. panta 6., 7., 8. un 9. punktā. |
{100; *} |
Citi aktīviKPR 429. pantsVisi aktīvi, kas nav KPR II pielikumā norādītie līgumi, kredītu atvasinātie instrumenti, repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumi, ilgstošo norēķinu darījumi un maržinālo aizdevumu darījumi. Iestādes nosaka vērtību saskaņā ar KPR 429. panta 5. punktā minētajiem principiem.Šajā laukā iestādes iekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījumu partnerim, izmantojot repodarījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus, ilgstošo norēķinu darījumus un maržinālo aizdevumu darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). |
Rinda un sleja |
Kapitāls un regulatīvās korekcijas |
{110; *} |
Pirmā līmeņa kapitāls – pilnībā ieviestā definīcijaKPR 429. panta 3. punkts un 499. panta 1. punktsTā ir pirmā līmeņa kapitāla summa, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 25. pantu, neņemot vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. |
{120; *} |
Pirmā līmeņa kapitāls – pārejas definīcijaKPR 429. panta 3. punkts un 499. panta 1. punktsTā ir pirmā līmeņa kapitāla summa, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 25. pantu pēc tam, kad ņemta vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minētā atkāpe. |
{130; *} |
Pieskaitāmā summa saskaņā ar KPR 429. panta 4. punkta otro daļuKPR 429. panta 4. punkta otrā daļaRiska darījuma vērtība būtiskiem ieguldījumiem finanšu sektora sabiedrībās, kas noteikta saskaņā ar KPR 429. panta 4. punkta otro daļu. Norādīto riska darījuma vērtību samazina, atskaitot iestādes visu tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību kopējo summu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas nav atskaitīta atbilstīgi KPR 47. pantam un 48. panta 1. punkta b) apakšpunktam. Iestādes neņem vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minētās atkāpes. |
{140; *} |
Pieskaitāmā summa saskaņā ar KPR 429. panta 4. punkta otro daļu – pārejas definīcijaKPR 429. panta 4. punkta otrā daļaRiska darījuma vērtība būtiskiem ieguldījumiem finanšu sektora sabiedrībās, kas noteikta saskaņā ar 429. panta 4. punkta otro daļu. Norādīto riska darījuma vērtību samazina, atskaitot iestādes visu tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību kopējo summu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas nav atskaitīta atbilstīgi KPR 47. pantam un 48. panta 1. punkta b) apakšpunktam. Iestādes ņem vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minētās atkāpes. |
{150; *} |
Regulatīvās korekcijas – pirmā līmeņa kapitāls – pilnībā ieviestā definīcijaKPR 429. panta 4. punkta pirmā daļaTajā iekļauj visas korekcijas, kas noteiktas KPR 32. līdz 35. pantā, atskaitījumus saskaņā ar 36. līdz 47. pantu, kā arī atskaitījumus saskaņā ar 56. līdz 60. pantu, ņemot vērā 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem un neņemot vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, aprēķinot riska darījuma vērtību 010., 020., 030. un 100. rindā.Korekcijas, kas palielina pašu kapitālu, tiks norādītas kā pozitīvs skaitlis. Pretstatā tam visas summas, kas samazina pašu kapitālu, tiks norādītas kā negatīvs skaitlis. |
{160; *} |
Regulatīvās korekcijas attiecībā uz pašu kredītriskuKPR 33. panta 1. punkta b) apakšpunktsRegulatīvo vērtības korekciju summa no pašu kapitāla saskaņā ar 33. panta 1. punkta b) apakšpunktuSumma, kuru paredzēts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (vai pieskaitīt, ja tā atbilst zaudējumam). Ja ir peļņa, to norāda kā negatīvu vērtību; ja zaudējums – kā pozitīvu. |
{170; *} |
Regulatīvās korekcijas – pirmā līmeņa kapitāls – pārejas definīcijaKPR 429. panta 4. punkta pirmā daļa un 499. panta 1. punkta b) apakšpunktsTajā iekļauj visas korekcijas, kas noteiktas KPR 32. līdz 35. pantā, atskaitījumus saskaņā ar 36. līdz 47. pantu, kā arī atskaitījumus saskaņā ar 56. līdz 60. pantu, ņemot vērā 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem līdzās KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minētajām atkāpēm. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, aprēķinot riska darījuma vērtību 010., 020., 030. un 100. rindā.Korekcijas, kas palielina pašu kapitālu, tiks norādītas kā pozitīvs skaitlis. Pretstatā tam visas summas, kas samazina pašu kapitālu, tiks norādītas kā negatīvs skaitlis. |
Rinda un sleja |
Sviras rādītājs |
{180; 1} |
Sviras rādītājs, izmantojot pilnībā ieviesto pirmā līmeņa kapitāla definīciju – 1. mēnesisKPR 429. panta 2. punkts un 499. panta 1. punktsTas ir sviras rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar šā pielikuma II daļas 6. punktu.Iestādēm nav jāizpilda šis lauks, ja piemēro KPR 499. panta 3. punktā norādīto atkāpi. |
{180; 2} |
Sviras rādītājs, izmantojot pilnībā ieviesto pirmā līmeņa kapitāla definīciju – 1. mēnesisKPR 429. panta 2. punkts un 499. panta 1. punktsTas ir sviras rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar šā pielikuma II daļas 7. punktu.Iestādēm nav jāizpilda šis lauks, ja piemēro KPR 499. panta 3. punktā norādīto atkāpi. |
{180; 3} |
Sviras rādītājs, izmantojot pilnībā ieviesto pirmā līmeņa kapitāla definīciju – 1. mēnesisKPR 429. panta 2. punkts un 499. panta 1. punktsTas ir sviras rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar šā pielikuma II daļas 8. punktu. |
{180; 4} |
Sviras rādītājs, izmantojot pilnībā ieviesto pirmā līmeņa kapitāla definīciju – vienkāršs aritmētiskais vidējais rādītājs no ikmēneša sviras rādītājiem ceturksnīKPR 429. panta 2. punkts un 499. panta 1. punktsTas ir sviras rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar šā pielikuma II daļas 5. punktu.Iestādēm nav jāizpilda šis lauks, ja piemēro KPR 499. panta 3. punktā norādīto atkāpi. |
{190; 1} |
Sviras rādītājs, izmantojot pirmā līmeņa kapitāla pārejas definīciju – 1. mēnesisKPR 429. panta 2. punkts un 499. panta 1. punktsTas ir sviras rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar šā pielikuma II daļas 10. punktu.Iestādēm nav jāizpilda šis lauks, ja piemēro KPR 499. panta 3. punktā norādīto atkāpi. |
{190; 2} |
Sviras rādītājs, izmantojot pirmā līmeņa kapitāla pārejas definīciju – 1. mēnesisKPR 429. panta 2. punkts un 499. panta 1. punktsTas ir sviras rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar šā pielikuma II daļas 11. punktu.Iestādēm nav jāizpilda šis lauks, ja piemēro KPR 499. panta 3. punktā norādīto atkāpi. |
{190; 3} |
Sviras rādītājs, izmantojot pirmā līmeņa kapitāla pārejas definīciju – 1. mēnesisKPR 429. panta 2. punkts un 499. panta 1. punktsTas ir sviras rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar šā pielikuma II daļas 12. punktu. |
{190; 4} |
Sviras rādītājs, izmantojot pirmā līmeņa kapitāla pārejas definīciju – vienkāršs aritmētiskais vidējais rādītājs no ikmēneša sviras rādītājiem ceturksnīKPR 429. panta 2. punkts un 499. panta 1. punktsTas ir sviras rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar šā pielikuma II daļas 9. punktu.Iestādēm nav jāizpilda šis lauks, ja piemēro KPR 499. panta 3. punktā norādīto atkāpi. |
5. LR1 Par riska darījuma mēram piemēroto alternatīvo procedūru
27. Šajā pārskatu daļā tiek vākti dati par alternatīvu procedūru attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem, un ārpusbilances posteņiem.
28. Iestādes nosaka “grāmatvedības bilances vērtības” LR1 veidnē, pamatojoties uz piemērojamo grāmatvedības regulējumu saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunktu. “Uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas kredītriska mazināšanas” attiecas uz grāmatvedības bilances vērtību, neņemot vērā jebkādu savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmi.
Rinda un sleja |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi |
{010; 1} |
Atvasinātie instrumenti – grāmatvedības bilances vērtībaTā ir {020;1}, {050;1} un {060;1} lauku summa. |
{010; 2} |
Atvasinātie instrumenti – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas kredītriska mazināšanasTā ir {020;2}, {050; 2} un {060; 2} lauku summa. |
{010; 3} |
Atvasinātie instrumenti – vērtība saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita noteikumiem, ņemot vērā naudas nodrošinājumuKPR 274., 295., 296., 297. un 298. pantsLīgumu, kas norādīti KPR II pielikumā, un kredītu atvasināto instrumentu pašreizējā aizvietošanas vērtība, kas minēta 274. panta 1. punktāIestādes ņem vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi, izņemot līgumiskie dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi, saskaņā ar KPR 295. pantu.Iestādes piemēro naudas nodrošinājumu, ko saņem ikdienas drošības rezervei saskaņā ar atbilstīgo savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu, lai samazinātu pašreizējo aizvietošanas vērtību. Iestādes nepiemēro citu saņemto nodrošinājumu vai sākotnējo drošības rezervi, lai samazinātu pašreizējo aizvietošanas vērtību.Šā lauka vajadzībām naudu definē kā naudas kopējo summu, tostarp monētas un banknotes/valūtu, un noguldījumu kopējo summu centrālajās bankās, ciktāl šos noguldījumus var izņemt spriedzes periodā. Iestādes neņem vērā naudas noguldījumus citās iestādēs.Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.Šajā laukā iestādes neņem vērā līgumus, kas novērtēti, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi saskaņā ar KPR 275. pantu. |
{010; 5} |
Atvasinātie instrumenti – palielinājums – tirgus vērtības metode – pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai kredītriska mazināšanasTā ir {020;5}, {050;5} un {060;5} lauku summa. |
{010; 6} |
Atvasinātie instrumenti – palielinājums – tirgus vērtības metode – alternatīvaKPR 274., 295., 296., 297., 298. pants un 299. panta 2. punktsŠajā laukā sniedz līgumu, kuri norādīti KPR II pielikumā, un kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes riska darījuma vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar tirgus vērtības metodi (KPR 274. panta 2. punkts KPR II pielikumā norādītajiem līgumiem un KPR 299. panta 2. punkts kredītu atvasinātajiem instrumentiem). Nosakot minēto līgumu risku darījuma vērtību, iestādes ņem vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi, izņemot līgumiskie dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi, saskaņā ar KPR 295. pantu.Nosakot kredītu atvasināto instrumentu potenciālo riska darījumu vērtību, iestādes neievēro šādu KPR 299. panta 2. punkta noteikumu:“Tādas iestādes gadījumā, kurai riska darījums, kas izriet no kredītriska mijmaiņas līguma, ir garā pozīcija pamatā esošajā instrumentā, ir atļauts potenciālās nākotnes kredītriska darījumu vērtības aprēķinam izmantot procentuālo attiecību 0 %, ja vien kredītriska mijmaiņas līgumu pozīcijas nav jāslēdz sabiedrības, kurai mijmaiņas līgums tiek atspoguļots kā īsā pozīcija pamatā esošajā instrumentā, maksātnespējas dēļ, pat ja pamatā esošajam instrumentam nav iestājies saistību nepildīšanas gadījums.”Tāpēc visiem pārdotajiem kredītriska mijmaiņas līgumiem iestādes aprēķina palielinājumu 5 % vai 10 % atkarībā no atsauces saistības veida (atbilstīga vai neatbilstīga).Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.Šajā laukā iestādes neņem vērā līgumus, kas novērtēti, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi saskaņā ar KPR 429. panta 7. punktu un 275. pantu. |
{010; 7} |
Atvasinātie instrumenti – nosacītā summaTā ir {020;7}, {050;7} un {060;7} lauku summa. |
{020; 1} |
Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība) – grāmatvedības bilances vērtībaKPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunktsKredītu atvasināto instrumentu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim un līgumu atzīst par aktīvu bilancē. |
{020; 2} |
Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība) – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas kredītriska mazināšanasKPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunktsKredītu atvasināto instrumentu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim un līgumu atzīst par aktīvu bilancē, pieņemot, ka nav prudenciāla vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmes (proti, grāmatvedības bilances vērtība, kas koriģēta, ņemot vērā grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmi) |
{020; 5} |
Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība) – palielinājums – tirgus vērtības metode – pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai kredītriska mazināšanasTā ir {030;5} un {040;5} lauku summa. |
{020; 7} |
Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība) – nosacītā summaTā ir {030;7} un {040;7} lauku summa. |
{030; 5} |
Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz ko attiecas slēgšanas klauzula – palielinājums – tirgus vērtības metode – pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai kredītriska mazināšanasKPR 299. panta 2. punktsŠajā laukā sniedz kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim, uz kuru attiecas slēgšanas klauzula, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai kredītriska mazināšanas. Šajā laukā iestādes neiekļauj kredītu atvasināto instrumentu palielinājumu, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim, uz kuru neattiecas slēgšanas klauzula. Tā vietā iestādes to iekļauj {LR1;040;5} laukā.Slēgšanas klauzulu definē kā klauzulu, kas saistību neizpildes gadījumā, tostarp darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā, dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus, uz kuriem attiecas līgums.Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī. |
{030; 7} |
Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz ko attiecas slēgšanas klauzula – nosacītā summaŠajā laukā sniedz kredītu atvasināto instrumentu nosacīto summu, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim, uz kuru attiecas slēgšanas klauzula.Slēgšanas klauzulu definē kā klauzulu, kas saistību neizpildes gadījumā, tostarp darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā, dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus, uz kuriem attiecas līgums.Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī. |
{040; 5} |
Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz ko neattiecas slēgšanas klauzula – palielinājums – tirgus vērtības metode – pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai kredītriska mazināšanasKPR 299. panta 2. punktsŠajā laukā sniedz kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim, uz kuru neattiecas slēgšanas klauzula, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai kredītriska mazināšanas.Slēgšanas klauzulu definē kā klauzulu, kas saistību neizpildes gadījumā, tostarp darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā, dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus, uz kuriem attiecas līgums.Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī. |
{040; 7} |
Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz ko neattiecas slēgšanas klauzula – nosacītā summaŠajā laukā sniedz kredītu atvasināto instrumentu nosacīto summu, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim, uz kuru neattiecas slēgšanas klauzula.Slēgšanas klauzulu definē kā klauzulu, kas saistību neizpildes gadījumā, tostarp darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā, dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus, uz kuriem attiecas līgums.Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī. |
{050; 1} |
Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība): grāmatvedības bilances vērtībaKPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunktsKredītu atvasināto instrumentu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja iestāde pērk kredītaizsardzību no darījuma partnera un līgumu atzīst par aktīvu bilancēIestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī. |
{050; 2} |
Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība): uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas kredītriska mazināšanasKPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunktsKredītu atvasināto instrumentu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja iestāde pērk kredītaizsardzību no darījuma partnera un līgumu atzīst par aktīvu bilancē, pieņemot, ka nav prudenciāla vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmes (proti, grāmatvedības bilances vērtība, kas koriģēta, ņemot vērā grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmi)Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī. |
{050; 5} |
Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) – palielinājums – tirgus vērtības metode – pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai kredītriska mazināšanasKPR 299. panta 2. punktsŠajā laukā sniedz kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību, ja iestāde pērk kredītaizsardzību no darījuma partnera, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai kredītriska mazināšanas.Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī. |
{050; 7} |
Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) – nosacītā summaŠajā laukā sniedz kredītu atvasināto instrumentu nosacīto summu, ja iestāde pērk kredītaizsardzību no darījuma partnera.Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī. |
{050; 8} |
Kredītu atvasināto instrumentu nosacītā summa (pirktā aizsardzība, tas pats atsauces parādnieks)Kredītu atvasināto instrumentu nosacītā summa, ja iestāde pērk kredītaizsardzību attiecībā uz tādu pašu pamatā esošo atsauces parādnieku kā tie kredītu atvasinātie instrumenti, kurus izrakstījusi pārskatu sniedzošā iestādeŠā lauka vērtības sniegšanas vajadzībām pamatā esošos atsauces parādniekus uzskata par vienu un to pašu, ja tie attiecas uz vienu un to pašu juridisko personu un prioritāti.Kredītaizsardzību, kas nopirkta attiecībā uz atsauces sabiedrību portfeli, uzskata par to pašu, ja šī aizsardzība ir ekonomiski līdzvērtīga atsevišķi nopirktai aizsardzībai attiecībā uz katru atsevišķo parādnieku portfelī.Ja iestāde pērk kredītaizsardzību attiecībā uz atsauces parādnieku portfeli, to uzskata par to pašu tikai tad, ja nopirktā kredītaizsardzība attiecas uz visām portfeļa apakšgrupām, attiecībā uz ko ir pārdota kredītaizsardzība. Citiem vārdiem sakot, izlīdzināšanu var atzīt tikai tad, ja atsauces sabiedrību portfelis un pakārtotības līmenis abos darījumos ir vienāds.Katra atsauces parādnieka gadījumā nopirktās kredītaizsardzības nosacītās summas, kas tiek ņemtas vērā šajā laukā, nedrīkst pārsniegt {020; 7} un {050; 7} laukā norādītās summas. |
{050; 9} |
Kredītu atvasināto instrumentu nosacītā summa (nopirktā aizsardzība, tas pats atsauces parādnieks un darījuma partneris vai CCP)Kredītu atvasināto instrumentu nosacītā summa, ja iestāde pērk kredītaizsardzību attiecībā uz tādu pašu pamatā esošo atsauces parādnieku kā tie kredītu atvasinātie instrumenti, kurus izrakstījusi iestāde, un ja darījums veikts ar to pašu darījuma partneri saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu, kas ir atbilstošs saskaņā ar KPR 295. pantu, vai ar pilnvarotu centrālo darījuma partneri, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulā Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriemŠā lauka vērtības sniegšanas vajadzībām pamatā esošos atsauces parādniekus uzskata par vienu un to pašu, ja tie attiecas uz vienu un to pašu juridisko personu un prioritāti.Kredītaizsardzību, kas nopirkta attiecībā uz atsauces sabiedrību portfeli, uzskata par to pašu, ja šī aizsardzība ir ekonomiski līdzvērtīga atsevišķi nopirktai aizsardzībai katram atsevišķajam parādniekam portfelī.Ja iestāde pērk kredītaizsardzību attiecībā uz atsauces parādnieku portfeli, to uzskata par to pašu tikai tad, ja nopirktā kredītaizsardzība attiecas uz visām apakšgrupām portfelī, attiecībā uz ko ir pārdota kredītaizsardzība. Citiem vārdiem sakot, izlīdzināšanu var atzīt tikai tad, ja atsauces parādnieku portfelis un pakārtotības līmenis abos darījumos ir vienāds.Katra atsauces parādnieka un darījuma partnera gadījumā nopirktās kredītaizsardzības nosacītās summas, kas tiek ņemtas vērā šajā laukā, nedrīkst pārsniegt {050; 8}norādīto summu. |
{050; 10} |
Kredītu atvasināto instrumentu nosacītā summa (nopirktā aizsardzība, tas pats atsauces parādnieks un nopirktā aizsardzība no CCP)Kredītu atvasināto instrumentu nosacīto summu kopsumma, ja iestāde pērk kredītaizsardzību attiecībā uz tādu pašu pamatā esošo atsauces parādnieku kā tie kredītu atvasinātie instrumenti, kurus izrakstījusi iestāde, un ja darījums veikts ar pilnvarotu centrālu darījuma partneri, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulā Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriemŠā lauka vērtības sniegšanas vajadzībām pamatā esošos atsauces parādniekus uzskata par vienu un to pašu, ja tie attiecas uz vienu un to pašu juridisko personu un prioritāti.Kredītaizsardzību, kas nopirkta attiecībā uz atsauces sabiedrību portfeli, uzskata par to pašu, ja šī aizsardzība ir ekonomiski līdzvērtīga atsevišķi nopirktai aizsardzībai attiecībā uz katru atsevišķo parādnieku portfelī.Ja iestāde pērk kredītaizsardzību attiecībā uz atsauces parādnieku portfeli, to uzskata par to pašu tikai tad, ja nopirktā kredītaizsardzība attiecas uz visām apakšgrupām portfelī, attiecībā uz ko ir pārdota kredītaizsardzība. Citiem vārdiem sakot, izlīdzināšanu var atzīt tikai tad, ja atsauces parādnieku portfelis un pakārtotības līmenis abos darījumos ir vienāds.Katra atsauces parādnieka gadījumā nopirktās kredītaizsardzības nosacītās summas, kas tiek ņemtas vērā šajā laukā, nedrīkst pārsniegt {050; 9} norādīto summu. |
{050; 11} |
Kredītu atvasināto instrumentu nosacītā summa (nopirktā aizsardzība, tas pats atsauces parādnieks un tas pats vai lielāks termiņš)Kredītu atvasināto instrumentu nosacītā summa, ja iestāde pērk kredītaizsardzību attiecībā uz tādu pašu pamatā esošo atsauces parādnieku kā tie kredītu atvasinātie instrumenti, kurus izrakstījusi iestāde, un ja šīs kredītaizsardzības termiņš ir vienāds vai lielāks par pārdotās aizsardzības termiņu.Šā lauka vērtības sniegšanas vajadzībām pamatā esošos atsauces parādniekus uzskata par vienu un to pašu, ja tie attiecas uz vienu un to pašu juridisko personu un prioritāti.Kredītaizsardzību, kas nopirkta attiecībā uz atsauces sabiedrību portfeli, uzskata par to pašu, ja šī aizsardzība ir ekonomiski līdzvērtīga atsevišķi nopirktai aizsardzībai attiecībā uz katru atsevišķo nosaukumu portfelī.Ja iestāde pērk kredītaizsardzību attiecībā uz atsauces parādnieku portfeli, to uzskata par to pašu tikai tad, ja nopirktā kredītaizsardzība attiecas uz visām apakšgrupām portfelī, attiecībā uz ko ir pārdota kredītaizsardzība. Citiem vārdiem sakot, izlīdzināšanu var atzīt tikai tad, ja atsauces parādnieku portfelis un pakārtotības līmenis abos darījumos ir vienāds.Katra atsauces parādnieka gadījumā nopirktās kredītaizsardzības nosacītās summas, kas tiek ņemtas vērā šajā laukā, nedrīkst pārsniegt {050; 8} norādīto summu. |
{060; 1} |
Finanšu atvasinātie instrumenti: grāmatvedības bilances vērtībaKPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunktsKPR II pielikumā norādīto līgumu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē |
{060; 2} |
Finanšu atvasinātie instrumenti: uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas kredītriska mazināšanasKPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunktsKPR II pielikumā norādīto līgumu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē, pieņemot, ka nav prudenciāla vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmes (proti, grāmatvedības bilances vērtība, kas koriģēta, ņemot vērā grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmi) |
{060; 5} |
Finanšu atvasinātie instrumenti – palielinājums – tirgus vērtības metode – pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai kredītriska mazināšanasKPR 274. pantsŠajā laukā sniedz KPR II pielikumā norādīto līgumu regulatīvo potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai kredītriska mazināšanas. |
{060; 7} |
Finanšu atvasinātie instrumenti – nosacītā summaŠajā laukā sniedz KPR II pielikumā norādīto līgumu nosacīto summu. |
{070; 1} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: grāmatvedības bilances vērtībaKPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts un 206. pantsTādu repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar 206. pantu.Šajā laukā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījumu partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {090, 1} laukā. |
{070; 2} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas kredītriska mazināšanasKPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts un 206. pantsTādu repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar 206. pantu, ja līgumus atzīst par aktīvu bilancē, pieņemot, ka nav prudenciāla vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmes (proti, grāmatvedības bilances vērtība, kas koriģēta, ņemot vērā grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmi). Turklāt, ja veic vērtspapīru finansēšanas darījumu tirdzniecības uzskaiti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš visus ar tirdzniecību saistītos uzskaites ierakstus.Šajā laukā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījumu partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {090, 2} laukā. |
{070; 4} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: palielinājums (VFD)KPR 206. pantsIestādes veido repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu (tostarp ārpusbilances darījumu), uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas atbilst 206. panta prasībām, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas. Katrai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai iestādes aprēķina pašreizējās darījuma partnera riska darījuma vērtības (CCE) palielinājumu saskaņā ar šādu formulu: kur: i = katrs savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iekļautais darījums Ei = darījuma i vērtība Ei, kas definēta 220. panta 3. punktā Ci = darījuma i vērtība Ci, kas definēta 220. panta 3. punktā Iestādes summē šīs formulas iznākumu visām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām un norāda rezultātu šajā laukā. |
{080; 1} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: grāmatvedības bilances vērtībaKPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunktsTādu repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar 206. pantu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancēŠajā laukā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījumu partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {090, 1} laukā. |
{080; 2} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas kredītriska mazināšanasKPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunktsTādu repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar 206. pantu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmes (proti, grāmatvedības bilances vērtība, kas koriģēta, ņemot vērā grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmi). Turklāt, ja veic vērtspapīru finansēšanas darījumu tirdzniecības uzskaiti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš visus ar tirdzniecību saistītos uzskaites ierakstus.Šajā laukā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījumu partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {090, 2} laukā. |
{080; 4} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: palielinājums (VFD)KPR 206. pantsIestādes veido repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu (tostarp ārpusbilances darījumu), uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas atbilst 206. panta prasībām, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, kurās ir visi darījumā iekļautie aktīvi (proti, katru vērtspapīru finansēšanas darījumu uzskata par atsevišķu kopu), un nosaka katrai kopai pašreizējās darījuma partnera riska darījuma vērtības (CCE) palielinājumu saskaņā ar šādu formulu:CCE = max {(E – C); 0}kur: E = vērtība Ei, kas definēta 220. panta 3. punktā C = vērtība Ci, kas definēta 220. panta 3. punktā Iestādes summē šīs formulas iznākumu visām iepriekš minētajām kopām un norāda rezultātu šajā laukā. |
{090; 1} |
Citi aktīvi: grāmatvedības bilances vērtībaKPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunktsGrāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu visiem aktīviem, kas nav II pielikumā norādītie līgumi, kredītu atvasinātie instrumenti, repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumi, ilgstošo norēķinu darījumi un maržinālo aizdevumu darījumi |
{090; 2} |
Citi aktīvi: uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas kredītriska mazināšanasKPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunktsGrāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu visiem aktīviem, kas nav KPR II pielikumā norādītie līgumi, kredītu atvasinātie instrumenti, repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumi, ilgstošo norēķinu darījumi un maržinālo aizdevumu darījumi, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmes (proti, grāmatvedības bilances vērtība, kas koriģēta, ņemot vērā grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmi) |
{100; 7} |
Zema riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP: no kāKPR 111. pantsŠajā laukā sniedz tādu ārpusbilances posteņu nominālvērtību, kuriem tiktu noteikta 0 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. |
{110; 7} |
Atjaunojami riska darījumi ar privātpersonām vai MVU; no kāKPR 111. pants un 154. panta 4. punktsŠajā laukā sniedz tādu ārpusbilances atbilstīgu atjaunojamu riska darījumu ar privātpersonām vai MVU nominālvērtību, kuri atbilst KPR 154. panta 4. punkta a) līdz c) punktā minētajiem nosacījumiem. Tas attiecas uz visiem riska darījumiem, kas ir darījumi ar privātpersonām, ir atjaunojami un kurus bez nosacījumiem var atcelt, kā aprakstīts KPR 166. panta 8. punkta a) apakšpunktā, un kopumā ir ierobežoti līdz EUR 100 000 uz parādnieku. |
{120; 7} |
Bez nosacījumiem atceļamas kredītkaršu saistībasKPR 111. pants un 154. panta 4. punktsTajā sniedz tādu kredītkaršu saistību nominālvērtību, kuras iestāde bez nosacījumiem jebkurā laikā bez iepriekšējas paziņošanas var atcelt (UCC) un kurām tiktu noteikta 0 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. Šajā laukā iestādes neiekļauj kredītu saistības, kurās faktiski paredzēta automātiska atcelšana, jo pasliktinājusies aizņēmēja kredītspēja, taču kuras nav UCC. |
{130; 7} |
Neatjaunojamas bez nosacījumiem atceļamas saistībasKPR 111. pants un 154. panta 4. punktsTajā sniedz tādu citu saistību nominālvērtību, kuras iestāde bez nosacījumiem jebkurā laikā bez iepriekšējas paziņošanas var atcelt (UCC) un kurām tiktu noteikta 0 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. Šajā laukā iestādes neiekļauj kredītu saistības, kurās faktiski paredzēta automātiska atcelšana, jo pasliktinājusies aizņēmēja kredītspēja, taču kuras nav UCC. |
{140; 7} |
Vidēja/zema riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSPKPR 111. pantsŠajā laukā sniedz tādu ārpusbilances posteņu nominālvērtību, kuriem tiktu noteikta 20 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. |
{150; 7} |
Vidēja riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSPKPR 111. pantsŠajā laukā sniedz tādu ārpusbilances posteņu nominālvērtību, kuriem tiktu noteikta 50 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. |
{160; 7} |
Pilna riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSPKPR 111. pantsŠajā laukā sniedz tādu ārpusbilances posteņu nominālvērtību, kuriem tiktu noteikta 100 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam.Šajā laukā iestādes neņem vērā posteņus, kas minēti KPR 429. panta 6., 7., 8. un 9. punktā. |
{170; 7} |
(Izziņas posteņi) Izmantotās summas atjaunojamiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVUKPR 154. panta 4. punktsŠajā laukā sniedz tādu summu nominālvērtību, kuras izmantotas ārpusbilances atjaunojamiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU. |
{180; 7} |
(Izziņas postenis) Izmantotās summas bez nosacījumiem atceļamām kredītkaršu saistībāmKPR 111. pants un 154. panta 4. punktsŠajā laukā sniedz tādu summu nominālvērtību, kuras izmantotas bez nosacījumiem atceļamām kredītkaršu saistībām. |
{190; 7} |
(Izziņas posteņi) Izmantotās summas neatjaunojamām bez nosacījumiem atceļamām saistībāmKPR 111. pants un 154. panta 4. punktsŠajā laukā sniedz tādu summu nominālvērtību, kuras izmantotas bez nosacījumiem atceļamām kredītkaršu saistībām. |
{200; 2} |
(Izziņas postenis) Fiduciārie posteņi, kam pārtraukta atzīšana, saskaņā ar KPR 429. panta 11. punktuKPR 429. panta 11. punktsFiduciāro posteņu, kam pārtraukta atzīšana, saskaņā ar KPR 429. panta 11. punktu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmes (proti, grāmatvedības bilances vērtība, kas koriģēta, ņemot vērā grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmi) |
{210; 2} |
Atvasināto instrumentu darījumos saņemtais naudas nodrošinājumsAtvasināto instrumentu darījumos saņemtā naudas nodrošinājuma grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmes (proti, grāmatvedības bilances vērtība, kas koriģēta, ņemot vērā grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmi)Šā lauka vajadzībām naudu definē kā naudas kopējo summu, tostarp monētas un banknotes/valūtu. Noguldījumu kopējā summa centrālajās bankās, ciktāl šos noguldījumus var izņemt spriedzes periodā. Šajā laukā iestādes nesniedz pārskatu par naudas noguldījumiem citās iestādēs. |
{220; 2} |
Saņemamās summas par atvasināto instrumentu darījumos iesniegto naudas nodrošinājumuGrāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu debitoru parādiem par atvasināto instrumentu darījumos iesniegto naudas nodrošinājumu, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmes (proti, grāmatvedības bilances vērtība, kas koriģēta, ņemot vērā grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmi). Iestādēm, kuras drīkst saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu veikt debitoru parāda savstarpējo ieskaitu par naudas nodrošinājumu, kas iesniegts pret saistīto atvasinātā instrumenta saistību (negatīva patiesā vērtība), un kuras nolemj tā rīkoties, jāapvērš savstarpējo prasījumu ieskaits un jānorāda neto saņemamā summa. |
{230; 2} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumā saņemtie vērtspapīri, kas atzīti par aktīvuTādu vērtspapīru grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, kuri saņemti repo darījumā, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumā, ilgstošo norēķinu darījumā un maržinālo aizdevumu darījumā un kuri atzīti par aktīvu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmes (proti, grāmatvedības bilances vērtība, kas koriģēta, ņemot vērā grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmi) |
{240; 2} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumu naudas konduītu aizdevums (cash conduit lending) (saņemamās naudas summas)Debitoru naudas parāda, ko veido nauda, kas tālāk aizdota vērtspapīru īpašniekam atbilstīgā naudas konduītu aizdevuma darījumā (CCLT), grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmes (proti, grāmatvedības bilances vērtība, kas koriģēta, ņemot vērā grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmi)Šā lauka vajadzībām naudu definē kā naudas kopējo summu, tostarp monētas un banknotes/valūtu. Noguldījumu kopējā summa centrālajās bankās, ciktāl šos noguldījumus var izņemt spriedzes periodā. Šajā laukā iestādes nesniedz pārskatu par naudas noguldījumiem citās iestādēs.CCLT definē kā divu darījumu kombināciju, kurā iestāde aizņemas vērtspapīrus no vērtspapīru īpašnieka un aizdod vērtspapīrus tālāk vērtspapīru aizņēmējam. Vienlaikus iestāde saņem naudas nodrošinājumu no vērtspapīru aizņēmēja un aizdod tālāk saņemto naudu vērtspapīru īpašniekam. Atbilstīgs CCLT atbilst šādiem nosacījumiem: (a) abus atsevišķos darījumus, kuros ietilpst atbilstīgais CCLT, veic vienā tirdzniecības dienā vai starptautiskus darījumus – tuvākajās darba dienās; (b) ja ietilpstošajos darījumos nav noteikts termiņš, iestādei ir juridiskas tiesības jebkurā laikā un bez iepriekšēja paziņojuma slēgt kādu no CCLT pusēm, proti, abus ietilpstošos darījumus; (c) ja ietilpstošajos darījumos ir noteikts termiņš, CCLT dēļ neveidojas situācija, kad iestādei rodas termiņu nesakritība; iestādei ir juridiskas tiesības jebkurā laikā un bez iepriekšēja paziņojuma slēgt kādu no CCLT pusēm, kas ir abi ietilpstošie darījumi; un (d) tas nerada citus inkrementālus riska darījumus. |
6. LR2 Bilances un ārpusbilances posteņi – riska darījumu papildu dalījums
30. LR2 veidnē sniedz informāciju par visu bilances un ārpusbilances riska darījumu ( 14 ) papildu dalījuma posteņiem, kas ietilpst netirdzniecības portfelī, un par visu tirdzniecības portfeļa riska darījumu papildu dalījuma posteņiem, uz ko attiecas darījuma partnera kredītrisks. Dalījums atbilst riska pakāpēm, kuras piemēro saskaņā ar KPR kredītriska sadaļu. Informāciju par riska darījumiem iegūst atšķirīgi attiecīgi saskaņā ar standartizēto pieeju un IRB pieeju.
31. Attiecībā uz riska darījumiem, kuros izmanto riska mazināšanas metodes, aizstājot darījuma partnera riska pakāpi ar garantijas riska pakāpi, iestādes ņem vērā riska pakāpi pēc aizstāšanas. Atbilstoši uz iekšējiem reitingiem balstītajai pieejai kredītriskam iestādes izmanto šādu aprēķinu: riska darījumiem (kas nav tie, kuriem regulējošās prasībās ir noteiktas konkrētas riska pakāpes), kas pieder pie katras parādnieka kategorijas, riska pakāpi atvasina, dalot riska darījuma riska svērto vērtību, kas iegūta, izmantojot riska pakāpes formulu vai uzraudzības formulu (attiecīgi kredītriskam un vērtspapīrošanas riska darījumiem), ar riska darījuma vērtību, pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas sakarā ar kredītriska mazināšanas metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu. Atbilstoši uz iekšējiem reitingiem balstītajai pieejai riska darījumus, kas klasificēti, kā tādi, kuros netiek pildītas saistības, izslēdz no 020. līdz 090. rindas un iekļauj 100. rindā.
32. Saskaņā ar abām pieejām iestādes uzskata riska darījumus, kas atskaitīti no regulējošām prasībām atbilstošā kapitāla, par tādiem, kuriem piemērota 1250 % riska pakāpe.
Rinda |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi |
010 |
Kopā bilances un ārpusbilances riska darījumi, kas ietilpst bankas portfelī (dalījums atbilstoši efektīvajai riska pakāpei)Tā ir 020. līdz 100. rindas summa. |
020 |
= 0 %Riska darījumi ar 0 % riska pakāpi |
030 |
> 0 % un ≤ 12 %Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 0 % un mazākas vai vienādas ar 12 %. |
040 |
> 12 % un ≤ 20 %Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 12 % un mazākas vai vienādas ar 20 %. |
050 |
> 20 % un ≤ 50 %Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 20 % un mazākas vai vienādas ar 50 %. |
060 |
> 50 % un ≤ 75 %Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 50 % un mazākas vai vienādas ar 75 %. |
070 |
> 75 % un ≤ 100 %Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 75 % un mazākas vai vienādas ar 100 %. |
080 |
> 100 % un ≤ 425 %Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 100 % un mazākas vai vienādas ar 425 %. |
090 |
> 425 % un ≤ 1250 %Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 425 % un mazākas vai vienādas ar 1250 %. |
100 |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistībasSaskaņā ar standartizēto pieeju riska darījumi, uz kuriem attiecas KPR 112. panta j) punktsSaskaņā ar IRB pieeju visi riska darījumi ar 100 % PD ir riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības. |
110 |
Zema riska ārpusbilances posteņi vai ārpusbilances posteņi, kuriem ir 0 % korekcijas pakāpe saskaņā ar maksātspējas rādītāju (izziņas postenis)Zema riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar KPR 111. pantu un ārpusbilances posteņi ar 0 % korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 166. pantu |
Sleja |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi |
1 |
Bilances un ārpusbilances riska darījumi (SP riska darījumi)Bilances un ārpusbilances riska darījuma vērtības, pēc tam, kad ņemtas vērāvērtības korekcijas, visi kredītriska mazināšanas līdzekļi un kredītu korekcijas pakāpes, kā aprēķināts KPR Trešās daļas 2. nodaļas II sadaļā |
2 |
Bilances un ārpusbilances riska darījumi (IRB riska darījumi)Bilances un ārpusbilances riska darījuma vērtības saskaņā ar KPR 166. pantu un KPR 230. panta 1. punkta otro teikumu, pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas sakarā ar kredītriska mazināšanas metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumuAttiecībā uz ārpusbilances posteņiem iestādes piemēro korekcijas pakāpes, kas noteiktas KPR 166. panta 8. līdz 10. punktā. |
3 |
NominālvērtībaKPR 111. un 166. pantā noteiktās ārpusbilances posteņu riska darījuma vērtības, nepiemērojot korekcijas pakāpes |
7. LR3 Alternatīva kapitāla definīcija
33. LR3 veidnē sniedz kapitāla mērus, kas nepieciešami KPR 511. pantā paredzētajai pārskatīšanai.
Rinda un sleja |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi |
{010; 1} |
Pirmā līmeņa pamata kapitāls – pilnībā ieviestā definīcijaKPR 50. pantsTā ir kapitāla summa, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 50. pantu, neņemot vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. |
{020; 1} |
Pirmā līmeņa pamata kapitāls – pārejas definīcijaKPR 50. pantsTā ir kapitāla summa, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 50. pantu, pēc tam, kad ņemta vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minētā atkāpe. |
{030; 1} |
Kopā pašu kapitāls – pilnībā ieviestā definīcijaKPR 72. pantsTā ir kapitāla summa, kas minēta KPR 72. pantā, neņemot vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. |
{040; 1} |
Kopā pašu kapitāls – pārejas definīcijaKPR 72. pantsTā ir kapitāla summa, kas minēta KPR 72. pantā, pēc tam, kad ņemta vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minētā atkāpe. |
{050;1} |
Regulatīvās korekcijas – pirmā līmeņa pamata kapitāls – pilnībā ieviestā definīcijaTajā iekļauj pirmā līmeņa pamata kapitāla regulatīvo korekciju summu, kā noteikts KPR 32. līdz 35. pantā, atskaitījumus saskaņā ar 36. līdz 47. pantu, ņemot vērā 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem un neņemot vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, aprēķinot riska darījuma vērtību {LRCalc;010;3}, {LRCalc;020;3}, {LRCalc;030;3} un {LRCalc;100;3} laukā. |
{060; 1} |
Regulatīvās korekcijas – pirmā līmeņa pamata kapitāls – pārejas definīcijaTajā iekļauj pirmā līmeņa pamata kapitāla regulatīvo korekciju summu, kā noteikts KPR 32. līdz 35. pantā, atskaitījumus saskaņā ar 36. līdz 47. pantu, ņemot vērā 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem un papildus ņemot vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, aprēķinot riska darījuma vērtību {LRCalc;010;3}, {LRCalc;020;3}, {LRCalc;030;3} un {LRCalc;100;3} laukā. |
{070; 1} |
Regulatīvās korekcijas – kopā pašu kapitāls – pilnībā ieviestā definīcijaTajā iekļauj korekcijas, kas noteiktas KPR 32. līdz 35. pantā, atskaitījumus saskaņā ar 36. līdz 47. pantu, atskaitījumus saskaņā ar 56. līdz 60. pantu, kā arī 66. līdz 70. pantā minētos atskaitījumus, ņemot vērā 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem un neņemot vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, aprēķinot riska darījuma vērtību {LRCalc;010;3}, {LRCalc;020;3}, {LRCalc;030;3} un {LRCalc;100;3} laukā. |
{080, 1} |
Regulatīvās korekcijas – kopā pašu kapitāls – pārejas definīcijaTajā iekļauj korekcijas, kas noteiktas KPR 32. līdz 35. pantā, atskaitījumus saskaņā ar 36. līdz 47. pantu, atskaitījumus saskaņā ar 56. līdz 60. pantu, kā arī 66. līdz 70. pantā minētos atskaitījumus, ņemot vērā 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem un papildus ņemot vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, aprēķinot riska darījuma vērtību {LRCalc;010;3}, {LRCalc;020;3}, {LRCalc;030;3} un {LRCalc;100;3} laukā. |
8. LR4 Sviras rādītāja riska darījuma mēra komponentu alternatīvs dalījums
34. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes ievēro šādus noteikumus:
35. [{LRCalc;010;3}+{LRCalc;020;3}+{LRCalc;030;3}+{LRCalc;040;3}+{LRCalc;050;3}+{LRCalc;060;3}+{LRCalc;070;3}+{LRCalc;080;3}+{LRCalc;090;3}+{LRCalc;100;3}]= [{LR4;010;1}+{LR4;040;1}+{LR4;050;1}+{LR4;060;1}+{LR4;070;1}+{LR4;080;1}+{LR4;080;2}+{LR4;090;1}+{LR4;090;2}{LR4;140;1}+{LR4;140;2}+{LR4;180;1}+{LR4;180;2}+{LR4;190;1}+{LR4;190;2}+{LR4;210;1}+{LR4;210;2}+{LR4;230;1}+{LR4;230;2}+{LR4;280;1}+{LR4;280;2}+{LR4;290;1}+{LR4;290;2}]
Rinda un sleja |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi |
{010;1} |
Ārpusbilances posteņi; no kāSviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas aprēķināta kā {LRCalc;060;3} + {LRCalc;070;3} + {LRCalc; 80;3} + {LRCalc;90;3} summa |
{010;2} |
Ārpusbilances posteņi; no kāĀrpusbilances posteņu, izņemot repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus, ilgstošo norēķinu darījumus, maržinālo aizdevumu darījumus un atvasinātos instrumentus, riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar standartizēto pieeju un uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju.Attiecībā uz riska darījumiem saskaņā ar standartizēto pieeju iestādes nosaka riska darījuma riska svērto vērtību saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu.Attiecībā uz riska darījumiem saskaņā ar uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju iestādes nosaka riska darījuma riska svērto vērtību saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu. |
{020;1} |
Tirdzniecības finansējums; no kāAr tirdzniecības finansējumu saistītu ārpusbilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē ārpusbilances posteņi saistībā ar tirdzniecības finansējumu attiecas uz izdotajām un apstiprinātajām importa un eksporta kredītvēstulēm, kas ir īstermiņa un pašlikvidējošas, un līdzīgiem darījumiem. |
{020;2} |
Tirdzniecības finansējums; no kāĀrpusbilances posteņu, izņemot repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus, ilgstošo norēķinu darījumus, maržinālo aizdevumu darījumus un atvasinātos instrumentus, riska darījumu riska svērtā vērtība saistībā ar tirdzniecības finansējumu. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē ārpusbilances posteņi saistībā ar tirdzniecības finansējumu attiecas uz izdotajām un apstiprinātajām importa un eksporta kredītvēstulēm, kas ir īstermiņa un pašlikvidējošas, un līdzīgiem darījumiem. |
{030;1} |
Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmuAr tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu saistītu ārpusbilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas. |
{030;2} |
Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmuĀrpusbilances posteņu, izņemot repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus, ilgstošo norēķinu darījumus, maržinālo aizdevumu darījumus un atvasinātos instrumentus, riska darījumu riska svērtā vērtība saistībā ar tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 standartā oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas. |
{040;1} |
Atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumsAtvasināto instrumentu un repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas aprēķināta {LRCalc;010;3}, {LRCalc;020;3}, {LRCalc;030;3}, {LRCalc;040;3} un {LRCalc;050;3}, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā |
{040;2} |
Atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumsAtvasināto instrumentu un repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu, tostarp ārpusbilances darījumu, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā, sviras rādītāja riska darījuma vērtība |
{050;1} |
Atvasinātie instrumenti, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumsAtvasināto instrumentu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas aprēķināta {LRCalc;030;3}, {LRCalc;040;3} un {LRCalc;050;3}, ja uz tiem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā |
{050;2} |
Atvasinātie instrumenti, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumsAtvasināto instrumentu, repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu, tostarp ārpusbilances darījumu, kredītriska un darījuma partnera kredītriska riska darījumu riska svērtās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu, ja uz tiem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā |
{060;1} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu riska darījumu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas aprēķināta {LRCalc;010;3}, un {LRCalc;020;3}, ja uz tiem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā |
{060;2} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu, tostarp ārpusbilances, kredītriska un darījuma partnera kredītriska riska darījumu riska svērtās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu, ja uz tiem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā |
{070;1} |
Citi aktīvi tirdzniecības portfelīTo posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas norādīti {LRCalc;100;3} laukā, izņemot netirdzniecības portfeļa posteņus |
{070;2} |
Citi aktīvi tirdzniecības portfelīPašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5, posteņiem, uz kuriem attiecas KPR Trešās daļas IV sadaļa |
{080;1} |
Segtās obligācijasTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi segto obligāciju veidā, kā definēts KPR 129. pantā.SP riska darījumi |
{080;2} |
Segtās obligācijasTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi segto obligāciju veidā, kā definēts KPR 161. panta 1. punkta d) apakšpunktā.IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{080;3} |
Segtās obligācijasTo aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi segto obligāciju veidā, kā definēts KPR 129. pantā.SP riska darījumi |
{080;4} |
Segtās obligācijasTo aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi segto obligāciju veidā, kā definēts KPR 161. panta 1. punkta d) apakšpunktā. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{090,1} |
Riska darījumi, kurus uzskata par riska darījumiem ar valstiTā ir {100,1} līdz {130,1} lauka summa. |
{090;2} |
Riska darījumi, kurus uzskata par riska darījumiem ar valstiTā ir {100,2} līdz {130,2} lauka summa. |
{090;3} |
Riska darījumi, kurus uzskata par riska darījumiem ar valstiTā ir {100,3} līdz {130,3} lauka summa. |
{090;4} |
Riska darījumi, kurus uzskata par riska darījumiem ar valstiTā ir {100,4} līdz {130,4} lauka summa. |
{100;1} |
Centrālās valdības un centrālās bankasTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kā definēts KPR 114. pantā. SP riska darījumi |
{100;2} |
Centrālās valdības un centrālās bankasTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kā definēts KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunktā. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{100;3} |
Centrālās valdības un centrālās bankasTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kā definēts KPR 114. pantā. SP riska darījumi |
{100;4} |
Centrālās valdības un centrālās bankasTo aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kā definēts KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunktā. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{110;1} |
Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras uzskata par valstiTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras uzskata par valsti un uz kurām attiecas KPR 115. panta 2. un 4. punkts.SP riska darījumi |
{110;2} |
Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras uzskata par valstiTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, uz kurām attiecas KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunkts. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{110;3} |
Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras uzskata par valstiTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras uzskata par valsti un uz kurām attiecas KPR 115. panta 2. un 4. punkts. SP riska darījumi |
{110;4} |
Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras uzskata par valstiTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, uz kurām attiecas KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunkts. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{120;1} |
Daudzpusējas attīstības bankas (DAB) un starptautiskās organizācijas, kuras uzskata par valstiTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskām organizācijām, uz kurām attiecas KPR 117. panta 2. punkts un 118. pants. SP riska darījumi |
{120;2} |
DAB un starptautiskās organizācijas, kuras uzskata par valstiTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskām organizācijām, uz kurām attiecas KPR 147. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkts. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{120;3} |
DAB un starptautiskās organizācijas, kuras uzskata par valstiTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskām organizācijām, uz kurām attiecas KPR 117. panta 2. punkts un 118. pants. SP riska darījumi |
{120;4} |
DAB un starptautiskās organizācijas, kuras uzskata par valstiTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskām organizācijām, uz kurām attiecas KPR 147. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkts. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{130;1} |
Publiskā sektora struktūras (PSS), kuras uzskata par valstiTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kurām attiecas KPR 116. panta 4. punkts. SP riska darījumi |
{130;2} |
PSS, kuras uzskata par valstiTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kurām attiecas KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunkts. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{130;3} |
PSS, kuras uzskata par valstiTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kurām attiecas KPR 116. panta 4. punkts. SP riska darījumi |
{130;4} |
PSS, kuras uzskata par valstiTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kurām attiecas KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunkts. IRB riska darījumi, kurusiestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{140;1 } |
Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valstiTā ir {150,1} līdz {170,1} lauka summa. |
{140;2 } |
Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valstiTā ir {150,2} līdz {170,2} lauka summa. |
{140;3} |
Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valstiTā ir {150,3} līdz {170,3} lauka summa. |
{140;4} |
Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valstiTā ir {150,4} līdz {170,4} lauka summa. |
{150;1} |
Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras NEUZSKATA par valstiTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras neuzskata par valsti un uz kurām attiecas KPR 115. panta 1., 3. un 5. punkts. SP riska darījumi |
{150;2} |
Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras NEUZSKATA par valstiTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras neuzskata par valsti un uz kurām attiecas KPR 147. panta 4. punkta a) apakšpunkts.IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{150;3} |
Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras NEUZSKATA par valstiTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras neuzskata par valsti un uz kurām attiecas KPR 115. panta 1., 3. un 5. punkts. SP riska darījumi |
{150;4} |
Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras NEUZSKATA par valstiTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras neuzskata par valsti un uz kurām attiecas KPR 147. panta 4. punkta a) apakšpunkts. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{160;1} |
DAB, kuras NEUZSKATA par valstiTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām, uz kurām attiecas KPR 117. panta 1. un 3. punkts. SP riska darījumi |
{160;2} |
DAB, kuras NEUZSKATA par valstiTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām, kuras neuzskata par valsti un uz kurām attiecas KPR 147. panta 4. punkta c) apakšpunkts. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{160;3} |
DAB, kuras NEUZSKATA par valstiTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām, uz kurām attiecas KPR 117. panta 1. un 3. punkts. SP riska darījumi |
{160;4} |
DAB, kuras NEUZSKATA par valstiTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām, kuras neuzskata par valsti un uz kurām attiecas KPR 147. panta 4. punkta c) apakšpunkts. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{170;1} |
PSS, kuras NEUZSKATA par valstiTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kurām attiecas KPR 116. panta 1., 2., 3. un 5. punkts. SP riska darījumi |
{170;2} |
PSS, kuras NEUZSKATA par valstiTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, kuras neuzskata par valsti un uz kurām attiecas KPR 147. panta 4. punkta b) apakšpunkts. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{170;3} |
PSS, kuras NEUZSKATA par valstiTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kurām attiecas KPR 116. panta 1., 2., 3. un 5. punkts. SP riska darījumi |
{170;4} |
PSS, kuras NEUZSKATA par valstiTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, kuras neuzskata par valsti un uz kurām attiecas KPR 147. panta 4. punkta b) apakšpunkts. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{180;1} |
IestādesTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar iestādēm, uz kurām attiecas KPR 119. līdz 121. pants. SP riska darījumi |
{180;2} |
IestādesTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar iestādēm, uz kurām attiecas KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts, un kas nav riska darījumi segto obligāciju veidā saskaņā ar KPR 161. panta d) punktu, un uz kuriem neattiecas KPR 147. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkts.IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{180;3} |
IestādesTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar iestādēm, uz kurām attiecas KPR 119. līdz 121. pants. SP riska darījumi |
{180;4} |
IestādesTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar iestādēm, uz kurām attiecas KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts, un kas nav riska darījumi segto obligāciju veidā saskaņā ar KPR 161. panta d) punktu, un uz kuriem neattiecas KPR 147. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkts.IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{190;1} |
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku; no kāTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi, kuri nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku un uz kuriem attiecas KPR 124. pants. SP riska darījumi |
{190;2} |
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku; no kāTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{190;3} |
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku; no kāTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi, kuri nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku un uz kuriem attiecas KPR 124. pants. SP riska darījumi |
{190;4} |
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku; no kāTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{200;1} |
Nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēkuTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas riska darījumi, kuri ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku un uz kuriem attiecas KPR 125. pants. SP riska darījumi |
{200;2} |
Nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēkuTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{200;3} |
Nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēkuTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas riska darījumi, kuri ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku un uz kuriem attiecas KPR 125. pants. SP riska darījumi |
{200;4} |
Nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēkuTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{210;1} |
Riska darījumi ar privātpersonām vai MVUTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, uz kuriem attiecas KPR 123. pants. SP riska darījumi |
{210;2} |
Riska darījumi ar privātpersonām vai MVUTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{210;3} |
Riska darījumi ar privātpersonām vai MVUTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, uz kuriem attiecas KPR 123. pants. SP riska darījumi |
{210;4} |
Riska darījumi ar privātpersonām vai MVUTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{220;1} |
Riska darījumi ar MVUTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas KPR 123. pants. SP riska darījumiŠā lauka vajadzībām mazu un vidēju uzņēmumu definē saskaņā ar 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu. |
{220;2} |
Riska darījumi ar MVUTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistībasŠā lauka vajadzībām mazu un vidēju uzņēmumu definē saskaņā ar 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu. |
{220;3} |
Riska darījumi ar MVUTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas KPR 123. pants. SP riska darījumiŠā lauka vajadzībām mazu un vidēju uzņēmumu definē saskaņā ar 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu. |
{220;4} |
Riska darījumi ar MVUTo aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistībasŠā lauka vajadzībām mazu un vidēju uzņēmumu definē saskaņā ar 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu. |
{230;1} |
KomercsabiedrībasTā ir {240,1} un {250,1}lauku summa. |
{230;2} |
KomercsabiedrībasTā ir {240,2} un {250,2}lauku summa. |
{230;3} |
KomercsabiedrībasTā ir {240,3} un {250,3 lauku summa. |
{230;4} |
KomercsabiedrībasTā ir {240,4} un {250,4}lauku summa. |
{240;1} |
FinanšuTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar finanšu komercsabiedrībām, uz kurām attiecas KPR 122. pants. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē finanšu komercsabiedrības ir tādas regulētas un neregulētas sabiedrības, izņemot 180. rindā minētās iestādes, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir līdzdalību iegāde vai vienas vai vairāku tādu darbību veikšana, kuras norādītas direktīvas I pielikumā, kā arī sabiedrības, kas definētas KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā, izņemot 180. rindā minētās iestādes. SP riska darījumi |
{240;2} |
FinanšuTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar finanšu komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē finanšu komercsabiedrības ir tādas regulētas un neregulētas sabiedrības, izņemot 180. rindā minētās iestādes, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir līdzdalību iegāde vai vienas vai vairāku tādu darbību veikšana, kuras norādītas direktīvas I pielikumā, kā arī sabiedrības, kas definētas KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā, izņemot 180. rindā minētās iestādes. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{240;3} |
FinanšuTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar finanšu komercsabiedrībām, uz kurām attiecas KPR 122. pants. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē finanšu komercsabiedrības ir tādas regulētas un neregulētas sabiedrības, izņemot 180. rindā minētās iestādes, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir līdzdalību iegāde vai vienas vai vairāku tādu darbību veikšana, kuras norādītas direktīvas I pielikumā, kā arī sabiedrības, kas definētas KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā, izņemot 180. rindā minētās iestādes. SP riska darījumi |
{240;4} |
FinanšuTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar finanšu komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē finanšu komercsabiedrības ir tādas regulētas un neregulētas sabiedrības, izņemot 180. rindā minētās iestādes, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir līdzdalību iegāde vai vienas vai vairāku tādu darbību veikšana, kuras norādītas direktīvas I pielikumā, kā arī sabiedrības, kas definētas KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā, izņemot 180. rindā minētās iestādes. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{250;1} |
NefinanšuTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar nefinanšu komercsabiedrībām, uz kurām attiecas KPR 122. pants.SP riska darījumiTā ir {260,1} un {270,1} lauku summa. |
{250;2} |
NefinanšuTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar nefinanšu komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistībasTā ir {260,2} un {270,2} lauku summa. |
{250;3} |
NefinanšuTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar nefinanšu komercsabiedrībām, uz kurām attiecas KPR 122. pants. SP riska darījumiTā ir {260,3} un {270,3} lauku summa. |
{250;4} |
NefinanšuTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar nefinanšu komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistībasTā ir {260,4} un {270,4} lauku summa. |
{260;1} |
Riska darījumi ar MVUTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām kā maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas KPR 122. pants. SP riska darījumiŠā lauka vajadzībām mazu un vidēju uzņēmumu definē saskaņā ar 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu. |
{260;2} |
Riska darījumi ar MVUTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistībasŠā lauka vajadzībām mazu un vidēju uzņēmumu definē saskaņā ar 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu. |
{260;3} |
Riska darījumi ar MVUTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām kā maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas KPR 122. pants. SP riska darījumiŠā lauka vajadzībām mazu un vidēju uzņēmumu definē saskaņā ar 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu. |
{260;4} |
Riska darījumi ar MVUTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistībasŠā lauka vajadzībām mazu un vidēju uzņēmumu definē saskaņā ar 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu. |
{270;1} |
Riska darījumi ar komercsabiedrībām, izņemot MVUTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām, uz kurām attiecas KPR 122. pants, un kas nav norādīti 240. un 260. rindā. SP riska darījumi |
{270;2} |
Riska darījumi ar komercsabiedrībām, izņemot MVUTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un kas nav norādīti 240. un 260. rindā. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{270;3} |
Riska darījumi ar komercsabiedrībām, izņemot MVUTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām, uz kurām attiecas KPR 122. pants, un kas nav norādīti 240. un 260. rindā. SP riska darījumi |
{270;4} |
Riska darījumi ar komercsabiedrībām, izņemot MVUTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un kas nav norādīti 240. un 260. rindā.IRB riskadarījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{280;1} |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistībasTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības, un tāpēc uz tiem attiecas KPR 127. pants. SP riska darījumi |
{280;2} |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistībasTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas klasificēti KPR 147. panta 2. punktā norādītajās riska darījumu kategorijās, ja ir notikusi saistību neizpilde saskaņā ar KPR 178. pantu.IRB riska darījumi |
{280;3} |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistībasTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības, un tāpēc uz tiem attiecas KPR 127. pants. SP riska darījumi |
{280;4} |
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistībasTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas klasificēti KPR 147. panta 2. punktā norādītajās riska darījumu kategorijās, ja ir notikusi saistību neizpilde saskaņā ar KPR 178. pantu. IRB riska darījumi |
{290;1} |
Citi riska darījumi (proti, kapitāla vērtspapīri un citi aktīvi, kas nav kredītsaistības); no kāTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas klasificēti riska darījumu kategorijās, kuras norādītas KPR 112. panta k), m), n), o), p) un q) punktā. SP riska darījumi |
{290;2} |
Citi riska darījumi (proti, kapitāla vērtspapīri un citi aktīvi, kas nav kredītsaistības); no kāTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas klasificēti riska darījumu kategorijās, kuras norādītas KPR 147. panta 2. punkta e), f) un g) apakšpunktā. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{290;3} |
Citi riska darījumi (proti, kapitāla vērtspapīri un citi aktīvi, kas nav kredītsaistības); no kāTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas klasificēti riska darījumu kategorijās, kuras norādītas KPR 112. panta k), m), n), o), p) un q) punktā. |
{290;4} |
Citi riska darījumi (proti, kapitāla vērtspapīri un citi aktīvi, kas nav kredītsaistības); no kāTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas klasificēti riska darījumu kategorijās, kuras norādītas KPR 147. panta 2. punkta e), f) un g) apakšpunktā. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{300;1} |
Vērtspapīrošanas riska darījumiTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir vērtspapīrošanas riska darījumi, uz kuriem attiecas KPR 112. panta m) punkts. SP riska darījumi |
{300;2} |
Vērtspapīrošanas riska darījumiTo aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir vērtspapīrošanas riska darījumi un uz kuriem attiecas KPR 147. panta 2. punkta f) apakšpunkts. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{300;3} |
Vērtspapīrošanas riska darījumiTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir vērtspapīrošanas riska darījumi, uz kuriem attiecas KPR 112. panta m) punkts. SP riska darījumi |
{300;4} |
Vērtspapīrošanas riska darījumiTo aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir vērtspapīrošanas riska darījumi un uz kuriem attiecas KPR 147. panta 2. punkta f) apakšpunkts. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{310;1} |
Tirdzniecības finansējums (izziņas postenis); no kāAr aizdevumiem preču vai pakalpojumu eksportētājam vai importētājam, izmantojot importa un eksporta kredītus un līdzīgus darījumus, saistītu bilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība. SP riska darījumi |
{310;2} |
Tirdzniecības finansējums (izziņas postenis); no kāAr aizdevumiem preču vai pakalpojumu eksportētājam vai importētājam, izmantojot importa un eksporta kredītus un līdzīgus darījumus, saistītu bilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{310;3} |
Tirdzniecības finansējums (izziņas postenis); no kāAr aizdevumiem preču vai pakalpojumu eksportētājam vai importētājam, izmantojot importa un eksporta kredītus un līdzīgus darījumus, saistītu bilances posteņu riska darījumu riska svērtā summa. SP riska darījumi |
{310;4} |
Tirdzniecības finansējums (izziņas postenis); no kāAr aizdevumiem preču vai pakalpojumu eksportētājam vai importētājam, izmantojot importa un eksporta kredītus un līdzīgus darījumus, saistītu bilances posteņu riska darījumu riska svērtā summa. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{320;1} |
Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmuAr tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu saistītu bilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība.Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas. SP riska darījumi |
{320;2} |
Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmuAr tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu saistītu bilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība.Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
{320;3} |
Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmuAr tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu saistītu bilances posteņu riska darījumu riska svērtā vērtība.Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas. SP riska darījumi |
{320;4} |
Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmuAr tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu saistītu bilances posteņu riska darījumu riska svērtā vērtība.Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas. IRB riska darījumi, kurus iestādes norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības |
9. LR5 Vispārīga informācija
36. Šeit tiek vākta papildu informācija, lai klasificētu iestādes darbības un iestādes izvēlētos regulatīvos risinājumus.
Rinda un sleja |
Norādījumi |
{010;1} |
Iestādes uzņēmuma struktūraIestāde klasificē savu uzņēmuma struktūru saskaņā ar šādām turpmāk norādītajām kategorijām: akciju sabiedrība savstarpēja/kooperatīva cita sabiedrība, kas nav akciju sabiedrība |
{020; 1} |
Atvasinātajiem instrumentiem piemērotā procedūraIestāde norāda atvasinātajiem instrumentiem piemēroto regulatīvo procedūru saskaņā ar šādām turpmāk norādītajām kategorijām: sākotnējās riska darījuma vērtības metode tirgus vērtības metode |
{030; 1} |
Grāmatvedības regulējumsIestāde norāda izmantoto grāmatvedības regulējumu saskaņā ar šādām turpmāk norādītajām kategorijām: valsts GAAP (vispārpieņemtie grāmatvedības principi) IFRS (starptautiskie finanšu pārskatu standarti) |
{040; 1} |
Iestādes veidsIestāde klasificē savu iestādes veidu saskaņā ar šādām turpmāk norādītajām kategorijām: universālie banku pakalpojumi (privātpersonu vai MVU apkalpošana/korporatīvo klientu apkalpošana un ieguldījumu banku pakalpojumi) privātpersonu vai MVU apkalpošana/korporatīvo klientu apkalpošana ieguldījumu banku pakalpojumi specializētais aizdevējs |
{050; 1} |
Pārskatu sniegšanas aprēķinu metodeIestāde norāda, vai ir piešķirta 499. panta 3. punktā minētā atkāpe, proti, vai norādītie dati pamatojas uz mēneša datu ceturkšņa vidējiem lielumiem vai ceturkšņa beigu datiem: ceturkšņa, pamatojoties uz mēneša vidējiem lielumiem ceturkšņa beigu lielumi |
{060, 1} |
Pārskatu sniegšanas līmenisIestāde nosaka, vai pārskatu sniedzošā sabiedrība pamatojas uz individuālu vai konsolidētu līmeni: individuāls konsolidēts |
10. LR6 Sabiedrības, kas ir konsolidētas grāmatvedības vajadzībām, bet nav prudenciālās konsolidācijas tvērumā
37. LR6 veidnē tiek vākta informācija par finanšu sektora sabiedrībām, kas definētas KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā un kas ir konsolidētas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, taču nav iekļautas iestādes prudenciālajā konsolidācijā saskaņā ar KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, vērtspapīrošanas sabiedrībām, kas ir konsolidētas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, taču nav iekļautas iestādes prudenciālajā konsolidācijā saskaņā ar KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, un komerciālām sabiedrībām, kas ir konsolidētas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, taču nav iekļautas iestādes prudenciālajā konsolidācijā saskaņā ar KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
38. Iestādes nosaka 36. punktā minēto finanšu sektora sabiedrību kapitāla kopsummu, kas ir samazināta, veicot atskaitījumus, kuri attiecas uz 36. punktā minētajām finanšu sektora sabiedrībām, saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g), h) un i) apakšpunktu.Lai iegūtu finanšu sektora sabiedrību iekļaušanas faktoru, iestādes dala iepriekšējā teikumā norādīto summu ar 36. punktā minēto finanšu sektora sabiedrību kapitāla kopsummu.
39. Iestādes nosaka 36. punktā minēto komerciālo sabiedrību kapitāla kopsummu, kas ir samazināta, veicot atskaitījumus, kuri attiecas uz 36. punktā minētajām komerciālajām sabiedrībām, saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) un i) apakšpunktu.Lai iegūtu komerciālo sabiedrību iekļaušanas faktoru, iestādes dala iepriekšējā teikumā norādīto summu ar 36. punktā minēto komerciālo sabiedrību kapitāla kopsummu.
40. Attiecībā uz 36. punktā minētajām komerciālajām sabiedrībām iestādes novērtē šo sabiedrību potenciālo relatīvo nozīmi attiecībā pret sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtību katrai sabiedrībai. Sniedzot pārskatu par 40. punktā minētajiem laukiem, iestādēm nav jāņem vērā tās komerciālās sabiedrības, kurām vērtība, ko ieraksta {LR6;140; 3} sadaļā, ir mazāka par 0,1 % no summas, kura noteikta saskaņā ar 16. punktu.
41. {LR6;010; 3}, {LR6;020; 3}, {LR6;030; 3}, {LR6;040; 3}, {LR6;050; 3}, {LR6;060; 3}, {LR6;070; 3}, {LR6;080; 3}, {LR6;090; 3}, {LR6;100; 3}, {LR6;110; 3} līdz {LR6;120; 3}.
42. LR6 veidnes vajadzībām iestādes uzskata sabiedrību par vērtspapīrošanas sabiedrību, ja tā ir īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu, kā definēts ar 4. panta 1. punkta 66. apakšpunktā.
43. LR6 veidnes vajadzībām iestādes uzskata sabiedrību par komerciālu sabiedrību, ja tā ir sabiedrība, kas nav finanšu sektora sabiedrība, kura definēta KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā, un nav sabiedrība saskaņā ar iepriekšējā punkta jomu.
Rinda un sleja |
Norādījumi |
{010; 1} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas kredītriska mazināšanas – Finanšu sektora sabiedrībasAttiecībā uz 36. punktā definētajām finanšu sektora sabiedrībām tādu repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar 206. pantu, ja līgumus atzīst par aktīvu bilancē, pieņemot, ka nav prudenciāla vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmes (proti, grāmatvedības bilances vērtība, kas koriģēta, ņemot vērā grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmi), kas reizināta ar 37. punktā noteikto finanšu sektora sabiedrību iekļaušanas faktoru. Turklāt, ja veic vērtspapīru finansēšanas darījumu tirdzniecības uzskaiti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš visus ar tirdzniecību saistītos uzskaites ierakstus.Šajā laukā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījumu partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {120, 1} laukā. |
{010; 2} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas kredītriska mazināšanas – Vērtspapīrošanas sabiedrībasAttiecībā uz 36. punktā definētajām vērtspapīrošanas sabiedrībām tādu repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar 206. pantu, ja līgumus atzīst par aktīvu bilancē, pieņemot, ka nav prudenciāla vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmes (proti, grāmatvedības bilances vērtība, kas koriģēta, ņemot vērā grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmi). Turklāt, ja veic vērtspapīru finansēšanas darījumu tirdzniecības uzskaiti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš visus ar tirdzniecību saistītos uzskaites ierakstus.Šajā laukā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījumu partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {120, 2} laukā. |
{010; 3} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas kredītriska mazināšanas – Komerciālās sabiedrībasAttiecībā uz 36. punktā definētajām komerciālajām sabiedrībām tādu repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar 206. pantu, ja līgumus atzīst par aktīvu bilancē, pieņemot, ka nav prudenciāla vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmes (proti, grāmatvedības bilances vērtība, kas koriģēta, ņemot vērā grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmi), kas reizināta ar 38. punktā noteikto komerciālo sabiedrību iekļaušanas faktoru. Turklāt, ja veic vērtspapīru finansēšanas darījumu tirdzniecības uzskaiti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš visus ar tirdzniecību saistītos uzskaites ierakstus.Šajā laukā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījumu partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {120, 3} laukā. |
{020; 1} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: palielinājums (VFD) – Finanšu sektora sabiedrībasKPR 206. pantsŠis datu postenis attiecas uz finanšu sabiedrībām, kas definētas 36. punktā. Iestādes veido repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu (tostarp ārpusbilances darījumu), uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas atbilst 206. panta prasībām, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas. Katrai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai iestādes aprēķina pašreizējās darījuma partnera riska darījuma vērtības (CCE) palielinājumu saskaņā ar šādu formulu: kur: i = katrs savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iekļautais darījums Ei = darījuma i vērtība Ei, kas definēta 220. panta 3. punktā Ci = darījuma i vērtība Ci, kas definēta 220. panta 3. punktā Iestādes summē šīs formulas iznākumu visām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām un reizina to ar 37. punktā noteikto finanšu sektora sabiedrību iekļaušanas faktoru, un norāda rezultātu šajā laukā. |
{020; 2} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: palielinājums (VFD) – Vērtspapīrošanas sabiedrībasKPR 206. pantsŠis datu postenis attiecas uz vērtspapīrošanas sabiedrībām, kas definētas 36. punktā. Iestādes veido repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu (tostarp ārpusbilances darījumu), uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas atbilst 206. panta prasībām, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas. Katrai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai iestādes aprēķina pašreizējās darījuma partnera riska darījuma vērtības (CCE) palielinājumu saskaņā ar šādu formulu: kur: i = katrs savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iekļautais darījums Ei = darījuma i vērtība Ei, kas definēta 220. panta 3. punktā Ci = darījuma i vērtība Ci, kas definēta 220. panta 3. punktā Iestādes summē šīs formulas iznākumu visām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām un norāda rezultātu šajā laukā. |
{020; 3} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: palielinājums (VFD) – Komerciālās sabiedrībasKPR 206. pantsŠis datu postenis attiecas uz komerciālajām sabiedrībām, kas definētas 36. punktā. Iestādes veido repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu (tostarp ārpusbilances darījumu), uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas atbilst 206. panta prasībām, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas. Katrai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai iestādes aprēķina pašreizējās darījuma partnera riska darījuma vērtības (CCE) palielinājumu saskaņā ar šādu formulu: kur: i = katrs savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iekļautais darījums Ei = darījuma i vērtība Ei, kas definēta 220. panta 3. punktā Ci = darījuma i vērtība Ci, kas definēta 220. panta 3. punktā Iestādes summē šīs formulas iznākumu visām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām un reizina to ar 38. punktā noteikto komerciālo sabiedrību iekļaušanas faktoru, un norāda rezultātu šajā laukā. |
{030; 1} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas kredītriska mazināšanas – Finanšu sektora sabiedrībasAttiecībā uz 36. punktā definētajām finanšu sektora sabiedrībām tādu repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar 206. pantu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmes (proti, grāmatvedības bilances vērtība, kas koriģēta, ņemot vērā grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmi), kas reizināta ar 37. punktā noteikto finanšu sektora sabiedrību iekļaušanas faktoru. Turklāt, ja veic vērtspapīru finansēšanas darījumu tirdzniecības uzskaiti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš visus ar tirdzniecību saistītos uzskaites ierakstus.Šajā laukā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījumu partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {120, 1} laukā. |
{030; 2} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas kredītriska mazināšanas – Vērtspapīrošanas sabiedrībasAttiecībā uz 36. punktā definētajām vērtspapīrošanas sabiedrībām tādu repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar 206. pantu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē, pieņemot, ka nav vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmes (proti, grāmatvedības bilances vērtība, kas koriģēta, ņemot vērā grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmi). Turklāt, ja veic vērtspapīru finansēšanas darījumu tirdzniecības uzskaiti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš visus ar tirdzniecību saistītos uzskaites ierakstus.Šajā laukā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījumu partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {120, 2} laukā. |
{030; 3} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas kredītriska mazināšanas – Komerciālās sabiedrībasAttiecībā uz 36. punktā definētajām komerciālajām sabiedrībām tādu repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar 206. pantu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmes (proti, grāmatvedības bilances vērtība, kas koriģēta, ņemot vērā grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai riska mazināšanas ietekmi), kas reizināta ar 38. punktā noteikto komerciālo sabiedrību iekļaušanas faktoru. Turklāt, ja veic vērtspapīru finansēšanas darījumu tirdzniecības uzskaiti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš visus ar tirdzniecību saistītos uzskaites ierakstus.Šajā laukā iestāde neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījumu partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestāde to iekļauj {120, 3} laukā. |
{040; 1} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: palielinājums (VFD) – Finanšu sektora sabiedrībasKPR 206. pantsŠis datu postenis attiecas uz finanšu sabiedrībām, kas definētas 36. punktā. Iestādes veido repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu (tostarp ārpusbilances darījumu), uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar 206. pantu, kopas, kurās ir visi darījumā iekļautie aktīvi (proti, katru vērtspapīru finansēšanas darījumu uzskata par atsevišķu kopu), un nosaka katrai kopai pašreizējās darījuma partnera riska darījuma vērtības (CCE) palielinājumu saskaņā ar šādu formulu: CCE = max {(E – C); 0} kur: E = vērtība Ei, kas definēta 220. panta 3. punktā C = vērtība Ci, kas definēta 220. panta 3. punktā Iestādes summē šīs formulas iznākumu visām iepriekš minētajām kopām un reizina to ar 37. punktā noteikto finanšu sektora sabiedrību iekļaušanas faktoru, un norāda rezultātu šajā laukā. |
{040; 2} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: palielinājums (VFD) – Vērtspapīrošanas sabiedrībasKPR 206. pantsIestādes veido repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu (tostarp ārpusbilances darījumu), uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar 206. pantu, kopas, kurās ir visi darījumā iekļautie aktīvi (proti, katru vērtspapīru finansēšanas darījumu uzskata par atsevišķu kopu), un nosaka katrai kopai pašreizējās darījuma partnera riska darījuma vērtības (CCE) palielinājumu saskaņā ar šādu formulu:CCE = max {(E – C); 0}kur: E = vērtība Ei, kas definēta 220. panta 3. punktā C = vērtība Ci, kas definēta 220. panta 3. punktā Iestādes summē šīs formulas iznākumu visām iepriekš minētajām kopām un norāda rezultātu šajā laukā. |
{040; 3} |
Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums: palielinājums (VFD) – Komerciālās sabiedrībasKPR 206. pantsŠis datu postenis attiecas uz komerciālajām sabiedrībām, kas definētas 36. punktā. Iestādes veido repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu (tostarp ārpusbilances darījumu), uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar 206. pantu, kopas, kurās ir visi darījumā iekļautie aktīvi (proti, katru vērtspapīru finansēšanas darījumu uzskata par atsevišķu kopu), un nosaka katrai kopai pašreizējās darījuma partnera riska darījuma vērtības (CCE) palielinājumu saskaņā ar šādu formulu: CCE = max {(E – C); 0} kur: E = vērtība Ei, kas definēta 220. panta 3. punktā C = vērtība Ci, kas definēta 220. panta 3. punktā Iestādes summē šīs formulas iznākumu visām iepriekš minētajām kopām un reizina to ar 38. punktā noteikto komerciālo sabiedrību iekļaušanas faktoru, un norāda rezultātu šajā laukā. |
{050; 1} |
Atvasinātie instrumenti: tirgus vērtība – finanšu sektora sabiedrībasKPR 274., 295., 296., 297., 298. un 429. pantsAttiecībā uz 36. punktā definētajām finanšu sektora sabiedrībām līgumu, kas norādīti KPR II pielikumā, un kredītu atvasināto instrumentu pašreizējā aizvietošanas vērtība, kas minēta 274. panta 1. punktā un kas reizināta ar 37. punktā noteikto finanšu sektora sabiedrību iekļaušanas faktoruKā noteikts KPR 429. panta 6. punktā, iestādes ņem vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi, izņemot līgumiskie dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi, saskaņā ar KPR 295. pantu.Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.Šajā laukā iestādes neņem vērā līgumus, kas novērtēti, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi saskaņā ar KPR 429. panta 7. punktu un 275. pantu. |
{050; 2} |
Atvasinātie instrumenti: tirgus vērtība – vērtspapīrošanas sabiedrībasKPR 274., 295., 296., 297., 298. un 429. pantsAttiecībā uz 36. punktā definētajām vērtspapīrošanas sabiedrībām līgumu, kas norādīti KPR II pielikumā, un kredītu atvasināto instrumentu pašreizējā aizvietošanas vērtība, kas minēta 274. panta 1. punktāKā noteikts KPR 429. panta 6. punktā, iestādes ņem vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi, izņemot līgumiskie dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi, saskaņā ar KPR 295. pantu.Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.Šajā laukā iestādes neņem vērā līgumus, kas novērtēti, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi saskaņā ar KPR 429. panta 7. punktu un 275. pantu. |
{050; 3} |
Atvasinātie instrumenti: tirgus vērtība – komerciālās sabiedrībasKPR 274., 295., 296., 297., 298. un 429. pantsAttiecībā uz 36. punktā definētajām komerciālajām sabiedrībām līgumu, kas norādīti KPR II pielikumā, un kredītu atvasināto instrumentu pašreizējā aizvietošanas vērtība, kas minēta 274. panta 1. punktā un kas reizināta ar 38. punktā noteikto komerciālo sabiedrību iekļaušanas faktoruKā noteikts KPR 429. panta 6. punktā, iestādes ņem vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi, izņemot līgumiskie dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi, saskaņā ar KPR 295. pantu.Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.Šajā laukā iestādes neņem vērā līgumus, kas novērtēti, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi saskaņā ar KPR 429. panta 7. punktu un 275. pantu. |
{060; 1} |
Atvasinātie instrumenti: palielinājums tirgus vērtības metode – finanšu sektora sabiedrībasKPR 274., 295., 296., 297. un 298. pants, 299. panta 2. punkts un 429. pantsAttiecībā uz 36. punktā definētajām finanšu sektora sabiedrībām šajā laukā sniedz līgumu, kuri norādīti KPR II pielikumā, un kredītu atvasināto instrumentu iespējamās nākotnes riska darījumu vērtības palielinājumu, kas aprēķināts saskaņā ar tirgus vērtības metodi (KPR 274. pants KPR II pielikumā norādītajiem līgumiem un KPR 299. panta 2. punkts kredītu atvasinātajiem instrumentiem), piemērojot savstarpējo prasījumu ieskaita noteikumus saskaņā ar KPR 429. panta 6. punktu, un reizināts ar 37. punktā noteikto finanšu sektora sabiedrību iekļaušanas faktoru.Nosakot minēto līgumu riska darījuma vērtību, iestādes ņem vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi, izņemot līgumiskie dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi, saskaņā ar KPR 295. pantu.Saskaņā ar KPR 429. panta 8. punktu, nosakot kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes kredītriska darījuma vērtību, iestādes piemēro KPR 299. panta 2. punktā minētos principus visiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ne tikai tiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.Šajā laukā iestādes neņem vērā līgumus, kas novērtēti, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi saskaņā ar KPR 429. panta 7. punktu un 275. pantu. |
{060; 2} |
Derivatives: palielinājums tirgus vērtības metode – vērtspapīrošanas sabiedrībasKPR 274., 295., 296., 297. un 298. pants, 299. panta 2. punkts un 429. pantsAttiecībā uz 36. punktā definētajām vērtspapīrošanas sabiedrībām šajā laukā sniedz līgumu, kuri norādīti KPR II pielikumā, un kredītu atvasināto instrumentu iespējamās nākotnes riska darījumu vērtības palielinājumu, kas aprēķināts saskaņā ar tirgus vērtības metodi (KPR 274. pants KPR II pielikumā norādītajiem līgumiem un KPR 299. panta 2. punkts kredītu atvasinātajiem instrumentiem), piemērojot savstarpējo prasījumu ieskaita noteikumus saskaņā ar KPR 429. panta 6. punktu.Nosakot minēto līgumu riska darījuma vērtību, iestādes ņem vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi, izņemot līgumiskie dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi, saskaņā ar KPR 295. pantu.Saskaņā ar KPR 429. panta 8. punktu, nosakot kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes kredītriska darījuma vērtību, iestādes piemēro KPR 299. panta 2. punktā minētos principus visiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ne tikai tiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.Šajā laukā iestādes neņem vērā līgumus, kas novērtēti, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi saskaņā ar KPR 429. panta 7. punktu un 275. pantu. |
{060; 3} |
Atvasinātie instrumenti: palielinājums tirgus vērtības metode – komerciālās sabiedrībasKPR 274., 295., 296., 297. un 298. pants, 299. panta 2. punkts un 429. pantsAttiecībā uz 36. punktā definētajām komerciālajām sabiedrībām šajā laukā sniedz līgumu, kuri norādīti KPR II pielikumā, un kredītu atvasināto instrumentu iespējamās nākotnes riska darījumu vērtības palielinājumu, kas aprēķināts saskaņā ar tirgus vērtības metodi (KPR 274. pants KPR II pielikumā norādītajiem līgumiem un KPR 299. panta 2. punkts kredītu atvasinātajiem instrumentiem), piemērojot savstarpējo prasījumu ieskaita noteikumus saskaņā ar KPR 429. panta 6. punktu, un reizināts ar 38. punktā noteikto komerciālo sabiedrību iekļaušanas faktoru.Nosakot minēto līgumu riska darījuma vērtību, iestādes ņem vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi, izņemot līgumiskie dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi, saskaņā ar KPR 295. pantu.Saskaņā ar KPR 429. panta 8. punktu, nosakot kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes kredītriska darījuma vērtību, iestādes piemēro KPR 299. panta 2. punktā minētos principus visiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ne tikai tiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.Šajā laukā iestādes neņem vērā līgumus, kas novērtēti, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi saskaņā ar KPR 429. panta 7. punktu un 275. pantu. |
{070; 1} |
Atvasinātie instrumenti: sākotnējās riska darījuma vērtības metode – finanšu sektora sabiedrībasKPR 429. panta 7. punkts un 275. pantsAttiecībā uz 36. punktā definētajām finanšu sektora sabiedrībām šajā laukā sniedz atvasināto instrumentu riska darījuma vērtības mēru, kas aprēķināts saskaņā ar KPR 275. pantā izklāstīto sākotnējās riska darījuma vērtības metodi un kas reizināts ar 37. punktā noteikto finanšu sektora sabiedrību iekļaušanas faktoru.Iestādes, kuras neizmanto sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, nesniedz pārskatu par šo lauku.Šajā laukā iestādes neņem vērā līgumus, kas novērtēti, piemērojot tirgus vērtības metodi saskaņā ar KPR 429. panta 6. punktu un 274. pantu. |
{070; 2} |
Atvasinātie instrumenti: sākotnējās riska darījuma vērtības metode – vērtspapīrošanas sabiedrībasKPR 429. panta 7. punkts un 275. pantsAttiecībā uz 36. punktā definētajām vērtspapīrošanas sabiedrībām šajā laukā sniedz atvasināto instrumentu riska darījuma vērtības mēru, kas aprēķināts saskaņā ar KPR 275. pantā izklāstīto sākotnējās riska darījuma vērtības metodi.Iestādes, kuras neizmanto sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, nesniedz pārskatu par šo lauku.Šajā laukā iestādes neņem vērā līgumus, kas novērtēti, piemērojot tirgus vērtības metodi saskaņā ar KPR 429. panta 6. punktu un 274. pantu. |
{070; 3} |
Atvasinātie instrumenti: sākotnējās riska darījuma vērtības metode – komerciālās sabiedrībasKPR 429. panta 7. punkts un 275. pantsAttiecībā uz 36. punktā definētajām komerciālajām sabiedrībām šajā laukā sniedz atvasināto instrumentu riska darījuma vērtības mēru, kas aprēķināts saskaņā ar KPR 275. pantā izklāstīto sākotnējās riska darījuma vērtības metodi un kas reizināts ar 38. punktā noteikto komerciālo sabiedrību iekļaušanas faktoru.Iestādes, kuras neizmanto sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, nesniedz pārskatu par šo lauku.Šajā laukā iestādes neņem vērā līgumus, kas novērtēti, piemērojot tirgus vērtības metodi saskaņā ar KPR 429. panta 6. punktu un 274. pantu. |
{080; 1} |
Neizmantotās kredītiespējas, kuras jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas var atcelt – finanšu sektora sabiedrībasKPR 429. panta 10. punkta a) apakšpunktsAttiecībā uz 36. punktā definētajām finanšu sektora sabiedrībām šajā laukā saskaņā ar KPR 429. panta 10. punkta a) apakšpunktu sniedz tādu riska darījuma vērtību neizmantotām kredītiespējām, kuras jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas var atcelt, kā minēts KPR I pielikuma 4. punkta a) un b) apakšpunktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 10 % no nominālvērtības), kas reizināta ar 37. punktā noteikto finanšu sektora sabiedrību iekļaušanas faktoru.Šajā laukā iestādes neņem vērā posteņus, kas minēti KPR 429. panta 6., 7., 8. un 9. punktā. |
{080; 2} |
Neizmantotās kredītiespējas, kuras jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas var atcelt – vērtspapīrošanas sabiedrībasKPR 429. panta 10. punkta a) apakšpunktsAttiecībā uz 36. punktā definētajām vērtspapīrošanas sabiedrībām šajā laukā saskaņā ar KPR 429. panta 10. punkta a) apakšpunktu sniedz riska darījuma vērtību neizmantotām kredītiespējām, kuras jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas var atcelt, kā minēts KPR I pielikuma 4. punkta a) un b) apakšpunktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 10 % no nominālvērtības).Šajā laukā iestādes neņem vērā posteņus, kas minēti KPR 429. panta 6., 7., 8. un 9. punktā. |
{080; 3} |
Neizmantotās kredītiespējas, kuras jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas var atcelt – komerciālās sabiedrībasKPR 429. panta 10. punkta a) apakšpunktsAttiecībā uz 36. punktā definētajām komerciālajām sabiedrībām šajā laukā saskaņā ar KPR 429. panta 10. punkta a) apakšpunktu sniedz tādu riska darījuma vērtību neizmantotām kredītiespējām, kuras jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas var atcelt, kā minēts KPR I pielikuma 4. punkta a) un b) apakšpunktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 10 % no nominālvērtības), kas reizināta ar 38. punktā noteikto komerciālo sabiedrību iekļaušanas faktoru.Šajā laukā iestādes neņem vērā posteņus, kas minēti KPR 429. panta 6., 7., 8. un 9. punktā. |
{090; 1} |
Vidēja/zema riska ar tirdzniecību saistīti ārpusbilances posteņi – finanšu sektora sabiedrībasKPR 429. panta 10. punkta b) apakšpunktsAttiecībā uz 36. punktā definētajām finanšu sektora sabiedrībām šajā laukā saskaņā ar KPR 429. panta 10. punkta b) apakšpunktu sniedz tādu riska darījuma vērtību vidēja/zema riska ar tirdzniecību saistītiem ārpusbilances posteņiem, kas minēti KPR I pielikuma 3. punkta a) apakšpunktā, un oficiāli atbalstītiem ar eksporta finansējumu saistītiem ārpusbilances posteņiem, kas minēti KPR I pielikuma 3. punkta b) apakšpunkta i) punktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 20 % no nominālvērtības), kas reizināta ar 37. punktā noteikto finanšu sektora sabiedrību iekļaušanas faktoru.Šajā laukā iestādes neņem vērā posteņus, kas minēti KPR 429. panta 6., 7., 8. un 9. punktā. |
{090; 2} |
Vidēja/zema tirdzniecības riska ar finansējumu saistīti ārpusbilances posteņi – vērtspapīrošanas sabiedrībasKPR 429. panta 10. punkta b) apakšpunktsAttiecībā uz 36. punktā definētajām vērtspapīrošanas sabiedrībām šajā laukā saskaņā ar KPR 429. panta 10. punkta b) apakšpunktu sniedz riska darījuma vērtību vidēja/zema riska ar tirdzniecību saistītiem ārpusbilances posteņiem, kas minēti KPR I pielikuma 3. punkta a) apakšpunktā, un oficiāli atbalstītiem ar eksporta finansējumu saistītiem ārpusbilances posteņiem, kas minēti KPR I pielikuma 3. punkta b) apakšpunkta i) punktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 20 % no nominālvērtības).Šajā laukā iestādes neņem vērā posteņus, kas minēti KPR 429. panta 6., 7., 8. un 9. punktā. |
{090; 3} |
Vidēja/zema riska ar tirdzniecību saistīti ārpusbilances posteņi – komerciālas sabiedrībasKPR 429. panta 10. punkta b) apakšpunktsAttiecībā uz 36. punktā definētajām komerciālajām sabiedrībām šajā laukā saskaņā ar KPR 429. panta 10. punkta b) apakšpunktu sniedz tādu riska darījuma vērtību vidēja/zema riska ar tirdzniecību saistītiem ārpusbilances posteņiem, kas minēti KPR I pielikuma 3. punkta a) apakšpunktā, un oficiāli atbalstītiem ar eksporta finansējumu saistītiem ārpusbilances posteņiem, kas minēti KPR I pielikuma 3. punkta b) apakšpunkta i) punktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 20 % no nominālvērtības), kas reizināta ar 38. punktā noteikto komerciālo sabiedrību iekļaušanas faktoru.Šajā laukā iestādes neņem vērā posteņus, kas minēti KPR 429. panta 6., 7., 8. un 9. punktā. |
{100; 1} |
Vidēja riska ar tirdzniecību saistīti ārpusbilances posteņi un oficiāli atbalstīti ar eksporta finansējumu saistīti ārpusbilances posteņi – finanšu sektora sabiedrībasKPR 429. panta 10. punkta c) apakšpunktsAttiecībā uz 36. punktā definētajām finanšu sektora sabiedrībām šajā laukā saskaņā ar KPR 429. panta 10. punkta c) apakšpunktu sniedz tādu riska darījuma vērtību vidēja riska ar tirdzniecību saistītiem ārpusbilances posteņiem, kas minēti KPR I pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā, un oficiāli atbalstītiem ar eksporta finansējumu saistītiem ārpusbilances posteņiem, kas minēti KPR I pielikuma 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 50 % no nominālvērtības), kas reizināta ar 37. punktā noteikto finanšu sektora sabiedrību iekļaušanas faktoru.Šajā laukā iestādes neņem vērā posteņus, kas minēti KPR 429. panta 6., 7., 8. un 9. punktā. |
{100; 2} |
Vidēja riska ar tirdzniecību saistīti ārpusbilances posteņi un oficiāli atbalstīti ar eksporta finansējumu saistīti ārpusbilances posteņi – vērtspapīrošanas sabiedrībasKPR 429. panta 10. punkta c) apakšpunktsAttiecībā uz 36. punktā definētajām vērtspapīrošanas sabiedrībām šajā laukā saskaņā ar KPR 429. panta 10. punkta c) apakšpunktu sniedz riska darījuma vērtību vidēja riska ar tirdzniecību saistītiem ārpusbilances posteņiem, kas minēti KPR I pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā, un oficiāli atbalstītiem ar eksporta finansējumu saistītiem ārpusbilances posteņiem, kas minēti KPR I pielikuma 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 50 % no nominālvērtības).Šajā laukā iestādes neņem vērā posteņus, kas minēti KPR 429. panta 6., 7., 8. un 9. punktā. |
{100; 3} |
Vidēja riska ar tirdzniecību saistīti ārpusbilances posteņi un oficiāli atbalstīti ar eksporta finansējumu saistīti ārpusbilances posteņi – komerciālas sabiedrībasKPR 429. panta 10. punkta c) apakšpunktsAttiecībā uz 36. punktā definētajām komerciālajām sabiedrībām šajā laukā saskaņā ar KPR 429. panta 10. punkta c) apakšpunktu sniedz tādu riska darījuma vērtību vidēja riska ar tirdzniecību saistītiem ārpusbilances posteņiem, kas minēti KPR I pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā, un oficiāli atbalstītiem ar eksporta finansējumu saistītiem ārpusbilances posteņiem, kas minēti I pielikuma 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 50 % no nominālvērtības), kas reizināta ar 38. punktā noteikto komerciālo sabiedrību iekļaušanas faktoru.Šajā laukā iestādes neņem vērā posteņus, kas minēti KPR 429. panta 6., 7., 8. un 9. punktā. |
{110; 1} |
Pārējie ārpusbilances posteņi – finanšu sektora sabiedrībasKPR 429. panta 10. punkta d) apakšpunktsAttiecībā uz 36. punktā definētajām finanšu sektora sabiedrībām šajā laukā saskaņā ar KPR 429. panta 10. punkta d) apakšpunktu sniedz visu pārējo KPR I pielikumā norādīto ārpusbilances posteņu kredītiespēju riska darījuma vērtību (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 100 % no nominālvērtības), kas reizināta ar 37. punktā noteikto finanšu sektora sabiedrību iekļaušanas faktoru.Šajā laukā iestādes neņem vērā posteņus, kas minēti KPR 429. panta 6., 7., 8. un 9. punktā. |
{110; 2} |
Pārējie ārpusbilances posteņi – vērtspapīrošanas sabiedrībasKPR 429. panta 10. punkta d) apakšpunktsAttiecībā uz 36. punktā definētajām vērtspapīrošanas sabiedrībām šajā laukā saskaņā ar KPR 429. panta 10. punkta d) apakšpunktu sniedz visu pārējo KPR I pielikumā norādīto ārpusbilances posteņu kredītiespēju riska darījuma vērtību (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 100 % no nominālvērtības).Šajā laukā iestādes neņem vērā posteņus, kas minēti KPR 429. panta 6., 7., 8. un 9. punktā. |
{110; 3} |
Pārējie ārpusbilances posteņi – komerciālās sabiedrībasKPR 429. panta 10. punkta d) apakšpunktsAttiecībā uz 36. punktā definētajām komerciālajām sabiedrībām šajā laukā saskaņā ar KPR 429. panta 10. punkta d) apakšpunktu sniedz visu pārējo KPR I pielikumā norādīto ārpusbilances posteņu kredītiespēju riska darījuma vērtību (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 100 % no nominālvērtības), kas reizināta ar 38. punktā noteikto komerciālo sabiedrību iekļaušanas faktoru.Šajā laukā iestādes neņem vērā posteņus, kas minēti KPR 429. panta 6., 7., 8. un 9. punktā. |
{120; 1} |
Citi aktīvi – finanšu sektora sabiedrībasKPR 429. pantsAttiecībā uz 36. punktā definētajām finanšu sektora sabiedrībām šajā laukā sniedz visu aktīvu, izņemot līgumus, kas norādīti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus, repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus, ilgstošo norēķinu darījumus un maržinālo aizdevumu darījumus, riska darījuma vērtību, kas reizināta ar 37. punktā noteikto finanšu sektora sabiedrību iekļaušanas faktoru. Iestādes nosaka vērtību saskaņā ar KPR 429. panta 5. punktā minētajiem principiem.Šajā laukā iestādes iekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījumu partnerim, izmantojot repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus, ilgstošo norēķinu darījumus un maržinālo aizdevumu darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). |
{120; 2} |
Citi aktīvi – vērtspapīrošanas sabiedrībasKPR 429. pantsAttiecībā uz 36. punktā definētajām vērtspapīrošanas sabiedrībām šajā laukā sniedz visu aktīvu, izņemot līgumus, kas norādīti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus, repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus, ilgstošo norēķinu darījumus un maržinālo aizdevumu darījumus, riska darījuma vērtību. Vērtību nosaka saskaņā ar KPR 429. panta 5. punktā minētajiem principiem.Šajā laukā iestādes iekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījumu partnerim, izmantojot repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus, ilgstošo norēķinu darījumus un maržinālo aizdevumu darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). |
{120; 3} |
Citi aktīvi – komerciālās sabiedrībasKPR 429. pantsAttiecībā uz 36. punktā definētajām komerciālajām sabiedrībām šajā laukā sniedz visu aktīvu, izņemot līgumus, kas norādīti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus, repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus, ilgstošo norēķinu darījumus un maržinālo aizdevumu darījumus, riska darījuma vērtību, kas reizināta ar 38. punktā noteikto komerciālo sabiedrību iekļaušanas faktoru. Vērtību nosaka saskaņā ar KPR 429. panta 5. punktā minētajiem principiem.Šajā laukā iestādes iekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījumu partnerim, izmantojot repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus, ilgstošo norēķinu darījumus un maržinālo aizdevumu darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). |
{130; 1} |
Izziņas postenis: kopējā ieguldījumu vērtība sabiedrībās – finanšu sektora sabiedrībasVisu ieguldījumu uzskaites vērtība 36. punktā definētajās finanšu sektora sabiedrībās saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, kas ir samazināta, veicot atskaitījumus, kuri attiecas uz minētajām sabiedrībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g), h) un i) apakšpunktu |
{130; 2} |
Izziņas postenis: kopējā ieguldījumu vērtība sabiedrībās – vērtspapīrošanas sabiedrībasVisu ieguldījumu uzskaites vērtība 36. punktā definētajās vērtspapīrošanas sabiedrībās saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu |
{130; 3} |
Izziņas postenis: kopējā ieguldījumu vērtība sabiedrībās – komerciālās sabiedrībasVisu ieguldījumu uzskaites vērtība 36. punktā definētajās komerciālajās sabiedrībās saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, kas ir samazināta, veicot atskaitījumus, kuri attiecas uz minētajām sabiedrībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) un i) apakšpunktu |
{140; 1} |
Izziņas postenis: sabiedrību kopējie grāmatvedības aktīvi – finanšu sektora sabiedrībasVisu 36. punktā definēto finanšu sektora sabiedrību kopējie grāmatvedības aktīvi, par kuriem sniegts pārskats šo sabiedrību attiecīgajos finanšu pārskatos |
{140; 2} |
Izziņas postenis: sabiedrību kopējie grāmatvedības aktīvi – vērtspapīrošanas sabiedrībasVisu 36. punktā definēto vērtspapīrošanas sabiedrību kopējie grāmatvedības aktīvi, par kuriem sniegts pārskats šo sabiedrību attiecīgajos finanšu pārskatos |
{140; 3} |
Izziņas postenis: sabiedrību kopējie grāmatvedības aktīvi – komerciālās sabiedrībasVisu 36. punktā definēto komerciālo sabiedrību kopējie grāmatvedības aktīvi, par kuriem sniegts pārskats šo sabiedrību attiecīgajos finanšu pārskatos |
{150; 1} |
Izziņas postenis: sabiedrību kopējais grāmatvedības kapitāls – finanšu sektora sabiedrībasVisu 36. punktā definēto finanšu sektora sabiedrību kopējais grāmatvedības kapitāls, par kuru sniegts pārskats šo sabiedrību attiecīgajos finanšu pārskatos |
{150; 2} |
Izziņas postenis: sabiedrību kopējais grāmatvedības kapitāls – vērtspapīrošanas sabiedrībasVisu 36. punktā definēto vērtspapīrošanas sabiedrību kopējais grāmatvedības kapitāls, par kuru sniegts pārskats šo sabiedrību attiecīgajos finanšu pārskatos |
{150; 3} |
Izziņas postenis: sabiedrību kopējais grāmatvedības kapitāls – komerciālās sabiedrībasVisu 36. punktā definēto komerciālo sabiedrību kopējais grāmatvedības kapitāls, par kuru sniegts pārskats šo sabiedrību attiecīgajos finanšu pārskatos |
{160; 1} |
Izziņas postenis: iekļaušanas faktors – finanšu sektora sabiedrības37. punktā definētais koeficients. |
{160; 3} |
Izziņas postenis: iekļaušanas faktors – komerciālās sabiedrības38. punktā definētais koeficients |
{170; 3} |
Izziņas postenis: sabiedrību grāmatvedības aktīvi, kas nav ņemti vērā {LR6;010;3} līdz (LR6;120;3} laukā – komerciālās sabiedrībasKopējie grāmatvedības aktīvi, par kuriem sniegts pārskats visu 36. punktā minēto komerciālo sabiedrību attiecīgajos finanšu pārskatos un kuri 39. punktā norādītā izņēmuma dēļ nav ņemti vērā, sniedzot pārskatu par {LR6;010;3} līdz {LR6;120;3} lauku |
XII PIELIKUMS
PĀRSKATU PAR LIKVIDITĀTI SNIEGŠANA
LIKVIDITĀTES VEIDNES |
||
Veidnes numurs |
Veidnes kods |
Veidnes / veidņu grupas nosaukums |
LIKVIDITĀTES SEGUMA VEIDNES |
||
|
|
I DAĻA - LIKVĪDI AKTĪVI |
51 |
C 51.00 |
LIKVIDITĀTES SEGUMS - LIKVĪDI AKTĪVI |
|
|
II DAĻA - IZEJOŠO LĪDZEKĻU PLŪSMAS |
52 |
C 52.00 |
LIKVIDITĀTES SEGUMS - IZEJOŠO LĪDZEKĻU PLŪSMAS |
|
|
III DAĻA - IENĀKOŠO LĪDZEKĻU PLŪSMAS |
53 |
C 53.00 |
LIKVIDITĀTES SEGUMS - IENĀKOŠO LĪDZEKĻU PLŪSMAS |
|
|
IV DAĻA - NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI |
54 |
C 54.00 |
LIKVIDITĀTES SEGUMS - NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI |
STABILA FINANSĒJUMA VEIDNES |
||
|
|
V DAĻA - STABILS FINANSĒJUMS |
60 |
C 60.00 |
STABILS FINANSĒJUMS - POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS |
61 |
C 61.00 |
STABILS FINANSĒJUMS - POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU |
C 51.00 - LIKVIDITĀTES SEGUMS - LIKVĪDI AKTĪVI
|
Tirgus vērtība |
Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu |
Summa |
Kredītlīnijas neizmantotā summa |
|||
Rinda |
ID |
Postenis |
Atsauces uz tiesību aktiem |
010 |
020 |
030 |
040 |
010-390 |
1 |
AKTĪVI, KAS ATBILST KAPITĀLA PRASĪBU REGULAS 416. UN 417. PANTA PRASĪBĀM |
Kapitāla prasību regulas 416. un 417. pants |
|
|
|
|
010 |
1,1 |
Nauda |
Kapitāla prasību regulas 1. panta a) punkts |
|
|
|
|
020 |
1,2 |
Riska darījumi ar centrālajām bankām |
Kapitāla prasību regulas 1. panta a) punkts |
|
|
|
|
030 |
1.2.1 |
no tiem: riska darījumi, kurus var atsaukt spriedzes apstākļos |
Kapitāla prasību regulas 1. panta a) punkts |
|
|
|
|
040-110 |
1,3 |
Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē |
Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkts |
|
|
|
|
040-050 |
1.3.1 |
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus |
Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta i) apakšpunkts |
|
|
|
|
040 |
1.3.1.1 |
kas ir prasījumi |
Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta i) apakšpunkts |
|
|
|
|
050 |
1.3.1.2 |
ko garantē |
Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta i) apakšpunkts |
|
|
|
|
060-070 |
1.3.2 |
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā |
Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta ii) apakšpunkts |
|
|
|
|
060 |
1.3.2.1 |
kas ir prasījumi |
Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta ii) apakšpunkts |
|
|
|
|
070 |
1.3.2.2 |
ko garantē |
Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta ii) apakšpunkts |
|
|
|
|
080-090 |
1.3.3 |
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas |
Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta iii) apakšpunkts |
|
|
|
|
080 |
1.3.3.1 |
kas ir prasījumi |
Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta iii) apakšpunkts |
|
|
|
|
090 |
1.3.3.2 |
ko garantē |
Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta iii) apakšpunkts |
|
|
|
|
100-110 |
1.3.4 |
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms |
Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta iv) apakšpunkts |
|
|
|
|
100 |
1.3.4.1 |
kas ir prasījumi |
Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta iv) apakšpunkts |
|
|
|
|
110 |
1.3.4.2 |
ko garantē |
Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta iv) apakšpunkts |
|
|
|
|
120-140 |
1,4 |
Kopā – KIU daļas vai ieguldījumu apliecības ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti KPR 416. pantā |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 6. punkts un 418. panta 2. punkts |
|
|
|
|
120 |
1.4.1 |
pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta a) apakšpunktu |
Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
130 |
1.4.2 |
pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu |
Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
140 |
1.4.3 |
pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta d) apakšpunktu |
Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
150 |
1,5 |
Rezerves kredītiespējas, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību |
Kapitāla prasību regulas 1. panta e) punkts |
|
|
|
|
160-170 |
1,6 |
Depozīti centrālajā kredītiestādē un cits likvīdais finansējums, kas uz tiesību aktu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kuras ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla locekles, vai ir atbilstīgs Kapitāla prasību regulas 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem |
Kapitāla prasību regulas 1. panta f) punkts |
|
|
|
|
160 |
1.6.1 |
depozīti |
Kapitāla prasību regulas 1. panta f) punkts |
|
|
|
|
170 |
1.6.2 |
likvīdais finansējums, kas pieejams uz līgumu pamata |
Kapitāla prasību regulas 1. panta f) punkts |
|
|
|
|
Rinda |
ID |
Postenis |
Atsauces uz tiesību aktiem |
Aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti |
Aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti |
||
Tirgus vērtība |
Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu |
Tirgus vērtība |
Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu |
||||
180 |
1,7 |
Aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, ja ir izpildīts vismaz viens no 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. panta a) punkta iii) apakšpunkts |
|
|
|
|
190-210 |
1,8 |
Nefinanšukorporatīvās obligācijas |
Kapitāla prasību regulas 1. panta b) vai d) punkts |
|
|
|
|
190 |
1.8.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 122. pants |
|
|
|
|
200 |
1.8.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 122. pants |
|
|
|
|
210 |
1.8.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 122. pants |
|
|
|
|
220-240 |
1,9 |
Kredītiestādes emitētas obligācijas, kuras ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
220 |
1.9.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts |
|
|
|
|
230 |
1.9.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts |
|
|
|
|
240 |
1.9.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts |
|
|
|
|
250-270 |
1.10 |
Ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem |
Kapitāla prasību regulas 416. panta(2) a) punkta i) apakšpunkts |
|
|
|
|
250 |
1.10.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants |
|
|
|
|
260 |
1.10.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants |
|
|
|
|
270 |
1.10.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants |
|
|
|
|
280-300 |
1,11 |
Ar mājokļu hipotēku nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
280 |
1.11.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas V daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants |
|
|
|
|
290 |
1.11.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas V daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants |
|
|
|
|
300 |
1.11.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants |
|
|
|
|
310-330 |
1.12 |
Obligācijas, kuras emitējusi kredītiestāde, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, un kas nav 1.9. postenī minētās obligācijas |
Kapitāla prasību regulas 416. panta(2) a) punkta ii) apakšpunkts |
|
|
|
|
310 |
1.12.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts |
|
|
|
|
320 |
1.12.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts |
|
|
|
|
330 |
1.12.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts |
|
|
|
|
340-360 |
1,13 |
Citi pārvedami aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti |
Kapitāla prasību regulas 1. panta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
340 |
1.13.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa |
|
|
|
|
350 |
1.13.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa |
|
|
|
|
360 |
1.13.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa |
|
|
|
|
370-390 |
1,14 |
Citi pārvedami aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti |
Kapitāla prasību regulas 1. panta d) punkts |
|
|
|
|
370 |
1.14.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa |
|
|
|
|
380 |
1.14.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa |
|
|
|
|
390 |
1.14.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa |
|
|
|
|
400-410 |
2 |
AKTĪVI, KAS ATBILST KAPITĀLA PRASĪBU REGULAS 416. PANTA 1. PUNKTA b) APAKŠPUNKTA PRASĪBĀM, BET NEATBILST 417. PANTA b) UN c) PUNKTA PRASĪBĀM |
|
Tirgus vērtība |
Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu |
Summa |
Kredītlīnijas neizmantotā summa |
400 |
2,1 |
aktīvi, kurus nekontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība |
Kapitāla prasību regulas 417. panta c) punkts |
|
|
|
|
410 |
2,2 |
Aktīvi, kuri nav juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā brīdī nākamo 30 dienu laikā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešās pārdošanas darījumu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos |
Kapitāla prasību regulas 417. panta b) punkts |
|
|
|
|
420-610 |
3 |
POSTEŅI, KAM PIEMĒROJAMA PAPILDU ZIŅOŠANA PAR LIKVĪDIEM AKTĪVIEM |
|
|
|
|
|
420 |
3,1 |
Nauda |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 1. pants |
|
|
|
|
430 |
3,2 |
Centrālo banku riska darījumi, tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 2. pants |
|
|
|
|
440-480 |
3,3 |
Pārvedami vērtspapīri ar 0% riska pakāpi, kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants |
|
|
|
|
440 |
3.3.1 |
kas ir prasījumi pret valstīm |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants |
|
|
|
|
450 |
3.3.2 |
kas ir prasījumi, kurus garantē valstis |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants |
|
|
|
|
460 |
3.3.3 |
kas ir prasījumi pret centrālajām bankām vai prasījumi, kurus garantē centrālās bankas |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants |
|
|
|
|
470 |
3.3.4 |
kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants |
|
|
|
|
480 |
3.3.5 |
kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants |
|
|
|
|
490 |
3,4 |
Pārvedami vērtspapīri, kas nav 3.3. postenī minētie vērtspapīri, kuri ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas, un kurus valsts vai centrālā banka emitējusi tās valsts valūtā, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitējusi ārvalstu valūtās, tādā apmērā, kādā šāda parāda turēšana atbilst bankas darbību likviditātes vajadzībām šajā trešā valstī |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 4. pants |
|
|
|
|
500-550 |
3,5 |
Pārvedami vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi, kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants |
|
|
|
|
500 |
3.5.1 |
kas ir prasījumi pret valstīm |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants |
|
|
|
|
510 |
3.5.2 |
kas ir prasījumi, kurus garantē valstis |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants |
|
|
|
|
520 |
3.5.3 |
kas ir prasījumi pret centrālajām bankām vai prasījumi, kurus garantē centrālās bankas |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants |
|
|
|
|
530 |
3.5.4 |
kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants |
|
|
|
|
540 |
3.5.5 |
kas ir prasījumi pret daudzpusējas attīstības bankām vai prasījumi, ko garantē daudzpusējas attīstības bankas |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants |
|
|
|
|
550 |
3,6 |
Pārvedami vērtspapīri, kas nav LCR aktīvu veidnes 3.3. līdz 3.5. postenī minētie vērtspapīri un kas atbilst visiem KPR III pielikuma 5. pantā minētajiem nosacījumiem |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 6. pants |
|
|
|
|
560 |
3,7 |
Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.6. postenī un kas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 7. pants |
|
|
|
|
570 |
3,8 |
Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.7. postenī un kuru nodrošinājuma aktīvi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 35 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un ir pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu saskaņā ar KPR 125. pantu |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 8. pants |
|
|
|
|
580 |
3,9 |
Rezerves kredītiespējas, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem, un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 9. pants |
|
|
|
|
590 |
3.10 |
tiesību aktos vai statūtos noteikti obligātie depozīti centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz statūtu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstīgs 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem, ja kredītiestāde pieder tīklam saskaņā ar tiesību akta vai statūtu noteikumiem |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 10. pants |
|
|
|
|
600 |
3,11 |
Biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi iestāde vai kāda tai radniecīga sabiedrība |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 11. pants |
|
|
|
|
610 |
3,12 |
Atzītā biržā iekļauts zelts, kas nodots glabāšanā |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 12. pants |
|
|
|
|
Rinda |
ID |
Postenis |
Atsauces uz tiesību aktiem |
Tirgus vērtība |
Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu |
Summa |
Kredītlīnijas neizmantotā summa |
620-850 |
4 |
AKTĪVI, KAS NEATBILST KAPITĀLA PRASĪBU REGULAS 416. PANTA PRASĪBĀM, TOMĒR ATBILST TĀS 417. PANTA b) PUNKTA UN c) PUNKTA PRASĪBĀM |
|
|
|
|
|
620-640 |
4,1 |
Finanšu sabiedrību obligācijas |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkts |
|
|
|
|
620 |
4.1.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
630 |
4.1.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
640 |
4.1.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
650-670 |
4,2 |
Pašu emitēti instrumenti |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
650 |
4.2.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
660 |
4.2.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
670 |
4.2.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
680-700 |
4,3 |
Nenodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti |
Kapitāla prasību regulas 416. pants |
|
|
|
|
680 |
4.3.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
690 |
4.3.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
700 |
4.3.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
710-730 |
4,4 |
Ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti instrumenti, kas vēl nav norādīti 1.10. postenī |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
710 |
4.4.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants |
|
|
|
|
720 |
4.4.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants |
|
|
|
|
730 |
4.4.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
|
|
|
|
|
740-760 |
4,5 |
Ar mājokļu hipotēku nodrošināti instrumenti, kas vēl nav norādīti 1.11. postenī |
|
|
|
|
|
740 |
4.5.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants |
|
|
|
|
750 |
4.5.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
|
|
|
|
|
760 |
4.5.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
|
|
|
|
|
770 |
4,6 |
Atzītas biržas sarakstos iekļauti kapitāla vērtspapīri un ar nozīmīgu indeksu saistīti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav pašu emitēti un kurus nav emitējušas finanšu iestādes |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
780 |
4,7 |
Zelts |
|
|
|
|
|
790 |
4,8 |
Garantētās obligācijas, kas vēl nav paziņotas iepriekš |
|
|
|
|
|
800 |
4,9 |
Segtās obligācijas, kas vēl nav paziņotas iepriekš |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
810 |
4.10 |
Korporatīvās obligācijas, kas vēl nav paziņotas iepriekš |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
820 |
4.11 |
Fondi, kas balstīti uz 4.5. -4.10. postenī paziņotajiem aktīviem |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
830-850 |
4.12 |
Citas centrālai bankai atbilstošu vērtspapīru vai aizdevumu kategorijas |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
830 |
4.12.1 |
pašvaldību obligācijas |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
840 |
4.12.2 |
komerciālie vērtspapīri |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
850 |
4.12.3 |
kredītprasības |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 4. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
860-870 |
5 |
PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ JURISDIKCIJĀM AR NEPIETIEKAMIEM AUGTSAS KVALITĀTES AKTĪVIEM |
Kapitāla prasību regulas 419. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
860 |
5,1 |
izņēmuma A piemērošana (ārvalstu valūta) |
Kapitāla prasību regulas 419. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
870 |
5,2 |
izņēmuma B piemērošana (attiecīgās centrālās bankas kredītlīnija) |
Kapitāla prasību regulas 419. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
880-900 |
6 |
PĀRSKATA SNIEGŠANA PAR ŠARIATAM ATBILSTOŠIEM AKTĪVIEM KĀ ALTERNATĪVU AKTĪVIEM SASKAŅĀ AR 509. PANTA 2. PUNKTA i) APAKŠPUNKTU. Šariatam atbilstīgi finanšu produkti kā alternatīva aktīviem, kas atbilstu likvīdiem aktīviem 416. panta vajadzībām, izmantošanai Šariatam atbilstošās bankās |
Kapitāla prasību regulas Article 509. panta 2. punkta i) apakšpunkts |
|
|
|
|
880 |
6.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
|
|
|
|
|
890 |
6.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
|
|
|
|
|
900 |
6.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
|
|
|
|
|
C 52.00 - LIKVIDITĀTES SEGUMS - IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS
|
Summa |
Izejošā naudas plūsma |
|
||||||||||||
Rinda |
ID |
Postenis |
Atsauces uz tiesību aktiem |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
020-1370 |
1 |
IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020-100 |
1,1 |
Privātpersonu vai MVU depozīti |
Kapitāla prasību regulas 421. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020-040 |
1.1.1 |
uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī |
Kapitāla prasību regulas 421. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
1.1.1.1 |
kuri ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā to izņemšana ir maz ticama |
Kapitāla prasību regulas 421. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
1.1.1.2 |
kuri tiek turēti darījumu kontā, tostarp arī tajos kontos, kuros regulāri ieskaita algu |
Kapitāla prasību regulas 421. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
1.1.2 |
uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī un kuri nav atbilstīgi, lai tos uzrādītu 1.1.1.1. vai 1.1.1.2. postenī |
Kapitāla prasību regulas 421. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
1.1.3 |
nenodrošināti privātpersonu vai MVU depozīti |
Kapitāla prasību regulas 421. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060-080 |
1.1.4 |
depozīti, kam ir atšķirīgas izejošās naudas plūsmas, nekā noteikts 421. panta 1. vai 2. postenī |
Kapitāla prasību regulas 421. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
1.1.4.1 |
1. kategorija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
1.1.4.2 |
2. kategorija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
1.1.4.3 |
3. kategorija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
1.1.5 |
depozīti trešās valstīs, kurās piemēro augstāku procentuālo attiecību izejošajām naudas plūsmām |
Kapitāla prasību regulas 421. panta 4. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
1.1.6 |
depozīti, kas ir atbrīvoti no izejošo naudas plūsmu aprēķināšanas, ja ir izpildīti 421. panta 5. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi |
Kapitāla prasību regulas 421. panta 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110-1130 |
1,2 |
Citu saistību izejošās naudas plūsmas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
1.2.1 |
saistības, kas izriet no iestādes pašas pamatdarbības izmaksām |
Kapitāla prasību regulas 422. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Rinda |
ID |
Postenis |
Atsauces uz tiesību aktiem |
Tirgus vērtība |
Ja darījuma partneris nav centrālā banka |
Ja darījuma partneris ir centrālā banka |
Ja darījuma partneris ir centrālā valdība, a public sector entity of the Member state in which the credit istitution has been authorised or has establised a branch, or a multilateral development bank (Art.422.2(d)) dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus |
||||||||
aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti |
aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti |
citāda likviditāte un kredītkvalitāte |
aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti |
aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti |
citāda likviditāte un kredītkvalitāte |
Assets which do not qualify as liquid assets in accordance with Article 416 |
|||||||||
Maksājamā summa |
Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu |
Maksājamā summa |
Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu |
Maksājamā summa |
Maksājamā summa |
Maksājamā summa |
Maksājamā summa |
Maksājamā summa |
Maksājamā summa |
Amount due |
|||||
120-950 |
1.2.2 |
saistības, kas radušās no nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts 192. pantā: |
Kapitāla prasību regulas 422. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120-190 |
1.2.2.1 |
citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē: |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120-130 |
1.2.2.1.1 |
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
1.2.2.1.1.1 |
kas ir prasījumi |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
1.2.2.1.1.2 |
ko garantē |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140-150 |
1.2.2.1.2 |
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
1.2.2.1.2.1 |
kas ir prasījumi |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
1.2.2.1.2.2 |
ko garantē |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160-170 |
1.2.2.1.3 |
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas; |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
1.2.2.1.3.1 |
kas ir prasījumi |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
1.2.2.1.3.2 |
ko garantē |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180-190 |
1.2.2.1.4 |
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
1.2.2.1.4.1 |
kas ir prasījumi |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
1.2.2.1.4.2 |
ko garantē |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200-220 |
1.2.2.2 |
Kopā – KIU daļas vai ieguldījumu apliecības ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti KPR 416. pantā |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 6. punkts un 418. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
1.2.2.2.1 |
pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta a) apakšpunktu |
Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
1.2.2.2.2 |
pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu |
Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
1.2.2.2.3 |
pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta d) apakšpunktu |
Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
1.2.2.3 |
aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, ja ir izpildīts vismaz viens no 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta c) apakšpunkta iii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240-260 |
1.2.2.4 |
nefinanšu korporatīvās obligācijas |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
1.2.2.4.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 122. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
1.2.2.4.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 122. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
1.2.2.4.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 122. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270-290 |
1.2.2.5 |
kredītiestādes emitētas obligācijas, kuras ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. postenī noteikto procedūru |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
1.2.2.5.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
1.2.2.5.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
1.2.2.5.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300-320 |
1.2.2.6 |
ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
1.2.2.6.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
1.2.2.6.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
1.2.2.6.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330-350 |
1.2.2.7 |
ar mājokļu hipotēku nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
1.2.2.7.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas V daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
1.2.2.7.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas V daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
350 |
1.2.2.7.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
360-380 |
1.2.2.8 |
obligācijas, kuras emitē kredītiestāde, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. postenī, un kas nav LCR aktīvu veidnes 1.9. postenī minētās obligācijas |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
360 |
1.2.2.8.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
370 |
1.2.2.8.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
380 |
1.2.2.8.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
390-410 |
1.2.2.9 |
citi pārvedami aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
390 |
1.2.2.9.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
400 |
1.2.2.9.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
410 |
1.2.2.9.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
420-440 |
1.2.2.10 |
citi pārvedami aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
420 |
1.2.2.10.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
430 |
1.2.2.10.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
440 |
1.2.2.10.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
450-460 |
1.2.2.11 |
Aktīvi, kas atbilst Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) un d) apakšpunkta prasībām, bet neatbilst 417. panta b) un c) punkta prasībām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
450 |
1.2.2.11.1 |
aktīvi, kurus nekontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība |
Kapitāla prasību regulas 417. panta c) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
460 |
1.2.2.11.2 |
aktīvi, kuri nav juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā brīdī nākamo 30 dienu laikā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešās pārdošanas darījumu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos |
Kapitāla prasību regulas 417. panta b) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
480-680 |
1.2.2.12 |
posteņi, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdiem aktīviem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
480 |
1.2.2.12.1 |
nauda |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 1. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
490 |
1.2.2.12.2 |
centrālo banku riska darījumi, tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 2. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
500-540 |
1.2.2.12.3 |
pārvedami vērtspapīri ar 0 % riska pakāpi, kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
500 |
1.2.2.12.3.1 |
kas ir prasījumi pret valstīm |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
510 |
1.2.2.12.3.2 |
kas ir prasījumi, kurus garantē valstis |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
520 |
1.2.2.12.3.3 |
kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē centrālās bankas |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
530 |
1.2.2.12.3.4 |
kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
540 |
1.2.2.12.3.5 |
kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
550 |
1.2.2.12.4 |
Pārvedami vērtspapīri, izņemot LCR aktīvu veidnes 3.3. postenī minētos vērtspapīrus, kuri ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas un ko valsts vai centrālā banka emitējusi tās valsts valūtā, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitējusi ārvalstu valūtās, tādā apmērā, kādā šāda parāda turēšana atbilst bankas darbību likviditātes vajadzībām šajā trešā valstī |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 4. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
570-610 |
1.2.2.12.5 |
pārvedami vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi un kas nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
570 |
1.2.2.12.5.1 |
kas ir prasījumi pret valstīm |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
580 |
1.2.2.12.5.2 |
kas ir prasījumi, kurus garantē valstis |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
590 |
1.2.2.12.5.3 |
kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē centrālās bankas |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
600 |
1.2.2.12.5.4 |
kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
610 |
1.2.2.12.5.5 |
kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē daudzpusējas attīstības bankas |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
620 |
1.2.2.12.6 |
Pārvedami vērtspapīri, kas nav LCR aktīvu veidnes 3.3. līdz 3.5. postenī minētie vērtspapīri un kas atbilst visiem KPR III pielikuma 5. pantā minētajiem nosacījumiem |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 6. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
630 |
1.2.2.12.7 |
Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.6. postenī un kas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 7. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
640 |
1.2.2.12.8 |
Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.7. postenī un kuru nodrošinājuma aktīvi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 35 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un ir pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu saskaņā ar KPR 125. pantu |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 8. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
650 |
1.2.2.12.9 |
rezerves kredītiespējas, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 9. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
660 |
1.2.2.12.10 |
tiesību aktos vai statūtos noteikti obligātie depozīti centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz statūtu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. postenī minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstīgs 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem, ja kredītiestāde pieder tīklam saskaņā ar tiesību akta vai statūtu noteikumiem |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 10. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
670 |
1.2.2.12.11 |
biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi iestāde vai kāda tai radniecīga sabiedrība |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 11. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
680 |
1.2.2.12.12 |
atzītā biržā iekļauts zelts, kas nodots glabāšanā |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 12. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
690-920 |
1.2.2.13 |
AKTĪVI, KAS NEATBILST KAPITĀLA PRASĪBU REGULAS 416. PANTA PRASĪBĀM, bet atbilst KRP 417. panta b) un c) punkta prasībām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
690-710 |
1.2.2.13.1 |
finanšu korporatīvās obligācijas |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
690 |
1.2.2.13.1.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
700 |
1.2.2.13.1.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
710 |
1.2.2.13.1.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
720-740 |
1.2.2.13.2 |
pašas iestādes emitētie aktīvi |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
720 |
1.2.2.13.2.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
730 |
1.2.2.13.2.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
740 |
1.2.2.13.2.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
750-770 |
1.2.2.13.3 |
nenodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti |
Kapitāla prasību regulas 416. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
750 |
1.2.2.13.3.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
760 |
1.2.2.13.3.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
770 |
1.2.2.13.3.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
780-800 |
1.2.2.13.4 |
ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kuri jau nav norādīti 1.10. līdz 1.11.3. postenī |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
780 |
1.2.2.13.4.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
790 |
1.2.2.13.4.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
800 |
1.2.2.13.4.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
810-830 |
1.2.2.13.5 |
ar mājokļu hipotēku nodrošināti instrumenti, kuri jau nav norādīti 1.10. līdz 1.11.3. postenī |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
810 |
1.2.2.13.5.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
820 |
1.2.2.13.5.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
830 |
1.2.2.13.5.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
840 |
1.2.2.13.6 |
kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti atzītas biržas sarakstā, un ar nozīmīgu indeksu saistīti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav pašu emitēti vai kurus nav emitējušas finanšu iestādes |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
850 |
1.2.2.13.7 |
zelts |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
860 |
1.2.2.13.8 |
garantētās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
870 |
1.2.2.13.9 |
segtās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
880 |
1.2.2.13.10 |
korporatīvās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
890 |
1.2.2.13.11 |
fondi, kas balstīti uz 4.5. -4.9. postenī uzrādītajiem aktīviem |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
900-920 |
1.2.2.13.12 |
citas centrālās bankas prasībām atbilstošu vērtspapīru vai aizdevumu kategorijas |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
900 |
1.2.2.13.12.1 |
pašvaldību obligācijas |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
910 |
1.2.2.13.12.2 |
komerciālie vērtspapīri |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
920 |
1.2.2.13.12.3 |
kredītprasības |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 4. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
930-950 |
1.2.2.14 |
Pārskata sniegšana par Šariatam atbilstīgiem aktīviem kā alternatīvu aktīviem saskaņā ar 509. panta 2. punkta i) apakšpunktu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
930-950 |
1.2.2.14.1 |
Šariatam atbilstīgi finanšu produkti kā alternatīva aktīviem, kas atbilstu likvīdiem aktīviem 416. panta vajadzībām, izmantošanai Šariatam atbilstošās bankās |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 2. punkta i) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
930 |
1.2.2.14.1.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
940 |
1.2.2.14.1.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
950 |
1.2.2.14.1.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Rinda |
ID |
Postenis |
Atsauces uz tiesību aktiem |
Finanšu klientu depozītu summa |
Izejošā naudas plūsma |
Klientu, kas nav finanšu klienti, depozītu summa |
Izejošā naudas plūsma |
Summa |
|
|
|
|
|
|
|
960-1030 |
1.2.3 |
depozīti, kuri jāuztur noguldītājam: |
Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
960-990 |
1.2.3.1. |
lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus vai citus līdzīgus pakalpojumus (izņemot korespondentbankas pakalpojumus vai specializētos brokera pakalpojumus) |
Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
960-970 |
1.2.3.1.1 |
uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
960 |
1.2.3.1.1.1 |
par ko ir liecības, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
970 |
1.2.3.1.1.2 |
par ko nav liecību, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
980-990 |
1.2.3.1.2 |
uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
980 |
1.2.3.1.2.1 |
par ko ir liecības, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
990 |
1.2.3.1.2.2 |
par ko nav liecību, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1000 |
1.2.3.2 |
saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas nav minētas 1.2.3.1.1. un 1.2.3.1.2. postenī |
Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1010 |
1.2.3.2.1 |
no kuriem - korespondentbankas pakalpojumi vai specializētie brokera pakalpojumi |
Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 4. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1020 |
1.2.3.3 |
saistībā ar kopēju uzdevumu veikšanu institucionālās aizsardzības shēmā, kas atbilst 113. panta 7. punkta prasībām, vai kā juridisks vai tiesību aktos noteikts minimālais depozīts, kas jāveic citai struktūra, kura ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas locekle |
Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1030 |
1.2.3.4 |
lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo kredītiestāžu pakalpojumus, kā arī gadījumos, kuros kredītiestādes pieder pie noteiktas sistēmas saskaņā ar tiesību aktos vai statūtos noteiktām prasībām |
Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1040 |
1.2.4 |
kredītiestāžu depozīti centrālajā kredītiestādē, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. panta 1. punkta f) apakšpunktu |
Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1050 |
1.2.5 |
likviditātes kredītlīnijas aktīviem, kas norādīti 416. panta 1. punkta f) apakšpunktā |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta f) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Rinda |
ID |
Postenis |
Atsauces uz tiesību aktiem |
Summa |
Izejošā naudas plūsma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1060-1070 |
1.2.6 |
saistības, kas nav norādītas 1.2.2. līdz 1.2.5. postenī un kuras izriet no tādu klientu depozītiem, kuri nav finanšu klienti |
Kapitāla prasību regulas 422. panta 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1060 |
1.2.6.1 |
uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī |
Kapitāla prasību regulas 422. panta 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1070 |
1.2.6.2 |
uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī |
Kapitāla prasību regulas 422. panta 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1080 |
1.2.7 |
neto maksājamā summa, kas izriet no II pielikumā norādītajiem līgumiem (neto saņemamais nodrošinājums, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu) |
Kapitāla prasību regulas 422. panta 6. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1090-1100 |
1.2.8 |
saistības, kurām kompetentā iestāde ir noteikusi zemāku izejošās naudas plūsmu saskaņā ar 422. panta 8. punktu |
Kapitāla prasību regulas 422. panta 8. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1090 |
1.2.8.1 |
ja ir izpildīti visi 422. panta 8. punkta a), b), c) un d) apakšpunkta nosacījumi |
Kapitāla prasību regulas 422. panta 8. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1100 |
1.2.8.2 |
ja kompetentās iestādes nav piemērojušas 422. panta 8. punkta d) apakšpunktu un ir izpildīti visi 422. panta 8. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, lai varētu piemērot grupas iekšējo procedūru saskaņā ar 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz iestādēm, uz kurām neattiecas 8. panta saistību nepiemērošana, kurām kompetentā iestāde ir noteikusi zemāku izejošās naudas plūsmu saskaņā ar 422. panta 9. punktu |
Kapitāla prasību regulas 422. panta 9. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1110-1120 |
1.2.9 |
izejošās naudas plūsmas, kuras nav norādītas iepriekš |
Kapitāla prasību regulas 420. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1110 |
1.2.9.1 |
saistības, tostarp jebkuras līgumos paredzētas saistības, piemēram, citas ārpusbilances un iespējamās finansējuma saistības, tostarp, bet ne tikai, piešķirtas finansējuma iespējas, neizmantoti aizdevumi un avansi korporatīvajiem darījuma partneriem, piešķirtas, bet vēl neizmantotas hipotēkas, kredītkartes, konta pārtēriņa iespējas, plānotās izejošās naudas plūsmas, kas saistītas ar privātpersonu vai MVU vai korporatīvo aizdevumu atjaunošanu vai jaunu aizdevumu izsniegšanu, plānotie no atvasinātiem instrumentiem izrietošie maksājumi |
Kapitāla prasību regulas 420. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1120 |
1.2.9.2 |
tirdzniecības finansējuma ar ārpusbilanci saistītie produkti, kā definēts 429. pantā un I pielikumā |
Kapitāla prasību regulas 420. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1130 |
1.2.10 |
visas pārējās saistības |
Kapitāla prasību regulas 422. panta 7. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Rinda |
ID |
Postenis |
Atsauces uz tiesību aktiem |
Summa |
Izejošā naudas plūsma |
Tirgus vērtība |
Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu |
|
|
|
|
|
|
|
|
1140-1210 |
1,3 |
Papildu izejošās naudas plūsmas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1140 |
1.3.1 |
nodrošinājums, kas nav 416. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētie aktīvi, ko iestāde iesniedz saistībā ar II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem |
Kapitāla prasību regulas 423. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1150 |
1.3.2 |
kas atbilst papildu nodrošinājuma vajadzībām, kas izriet no iestādes kredītkvalitātes būtiskas pasliktināšanās |
Kapitāla prasību regulas 423. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1160 |
1.3.3 |
kas atbilst papildu nodrošinājuma vajadzībām, kuras izrietētu no negatīva tirgus scenārija ietekmes uz iestādes darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem, finansēšanas darījumiem un citiem līgumiem, ja šāda ietekme ir būtiska |
Kapitāla prasību regulas 423. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1170 |
1.3.4 |
kas atbilst tādu vērtspapīru vai citu aktīvu tirgus vērtībai, kuri ir pārdoti kā īsās pozīcijas un kuri ir jāpiegādā 30 dienu laikā, ja vien iestādei nepieder piegādājamie vērtspapīri vai ja vien tā nav tos aizņēmusies ar noteikumiem, kas paredz to atdošanu pēc 30 dienām, kā arī ja vien vērtspapīri neveido daļu no iestādes likvīdajiem aktīviem |
Kapitāla prasību regulas 423. panta 4. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1180 |
1.3.5 |
kas atbilst nodrošinājuma pārpalikumam, kas ir iestādes rīcībā, kuru darījuma partneris var atsaukt jebkurā laikā |
Kapitāla prasību regulas 423. panta 5. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1190 |
1.3.6 |
kas atbilst nodrošinājumam, kuram pienācis termiņš atgriešanai darījumu partnerim |
Kapitāla prasību regulas 423. panta 5. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1200 |
1.3.7 |
kas atbilst nodrošinājumam, kas atbilst aktīviem, kuri atbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, ar kuriem var aizvietot aktīvus, kuri neatbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, bez iestādes piekrišanas. |
Kapitāla prasību regulas 423. panta 5. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1210 |
1.3.8 |
depozīti, kas saņemti kā nodrošinājums |
Kapitāla prasību regulas 423. panta 6. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Rinda |
ID |
Postenis |
Atsauces uz tiesību aktiem |
Summa |
Izejošā naudas plūsma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1220-1370 |
1,4 |
Izejošās naudas plūsmas no kredītiespējām un likviditātes iespējām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1220 |
1.4.1 |
maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām - privātpersonām vai MVU |
Kapitāla prasību regulas 424. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1230-1240 |
1.4.2 |
maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām - klientiem, kas nav privātpersonas vai MVU |
Kapitāla prasību regulas 424. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1230 |
1.4.2.1 |
neizmantotās piešķirtās kredītiespējas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1240 |
1.4.2.2 |
neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1250 |
1.4.3 |
maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kura tika izsniegta SSPE ar nolūku ļaut tādām SSPE iegādāties aktīvus, kas nav vērtspapīri, no klientiem, kas nav finanšu klienti, un kura pārsniedz no klientiem jau iegādāto aktīvu summu, un ja maksimālā summa, kas var tikt izņemta, atbilstoši līgumam nedrīkst pārsniegt pašreiz iegādāto aktīvu apmēru |
Kapitāla prasību regulas 424. panta 4. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1260-1270 |
1.4.4 |
maksimālā summa, ko var izņemt no citām neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kuras nav uzrādītas 1.4.1., 1.4.2. vai 1.4.3. postenī |
Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1260 |
1.4.4.1 |
kas piešķirtas SSPE, izņemot 1.4.3. postenī minētās |
Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1270 |
1.4.4.2 |
nosacījumi, ar kādiem iestādei ir jāpērk aktīvi no SSPE vai jāīsteno aktīvu mijmaiņa |
Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1280-1290 |
1.4.4.3 |
kredītiestādēm piešķirtās iespējas |
Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1280 |
1.4.4.3.1 |
neizmantotās piešķirtās kredītiespējas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1290 |
1.4.4.3.2 |
neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1300-1310 |
1.4.4.4 |
finanšu iestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām piešķirtās iespējas |
Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkta d) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1300 |
1.4.4.4.1 |
neizmantotās piešķirtās kredītiespējas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1310 |
1.4.4.4.2 |
neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1320 |
1.4.4.5 |
citiem klientiem piešķirtās iespējas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1330 |
1.4.4.6 |
tās pašas grupas struktūrai piešķirtās iespējas saskaņā ar 424. panta 5. punktu |
Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkta d) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1340 |
1.4.5 |
maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām kredītiespējām un neizmantotām likviditātes iespējām, kas piešķirtas, lai finansētu attīstību veicinošus aizdevumus |
Kapitāla prasību regulas 424. panta 6. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1350 |
1.4.6 |
maksimālā summa, ko var izņemt no visām citām iespējamajām saistībām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1360 |
1.4.6.1 |
no tām: tās pašas grupas struktūrai piešķirtās iespējas saskaņā ar 424. panta 5. punktu |
Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1370 |
1.4.7 |
izejošās naudas plūsmas saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 105. pantu |
Kapitāla prasību regulas 105. pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 53.00 - LIKVIDITĀTES SEGUMS - IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS
|
Summa |
Ienākošā naudas plūsma |
|
||||||
Rinda |
ID |
Postenis |
Atsauces uz tiesību aktiem |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
010-1030 |
|
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS |
Kapitāla prasību regulas 425. pants |
|
|
|
|
|
|
010-980 |
1 |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS (KAM PIEMĒROTA MAKSIMĀLĀ ROBEŽVĒRTĪBA) |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
010-060 |
1.1. |
Naudas līdzekļi, kuri pienākas no klientiem, kas nav finanšu klienti |
Kapitāla prasību regulas 425. pants |
|
|
|
|
|
|
010 |
1.1.1. |
naudas līdzekļi, kuri pienākas no privātpersonām vai MVU |
Kapitāla prasību regulas 425. pants |
|
|
|
|
|
|
020 |
1.1.2 |
naudas līdzekļi, kuri pienākas no korporatīvajiem klientiem, kas nav finanšu klienti |
Kapitāla prasību regulas 425. pants |
|
|
|
|
|
|
030 |
1.1.2.1 |
no tiem: pienākošies līdzekļi, kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro procedūru saskaņā ar 422. panta 2. punkta e) apakšpunktu |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta e) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
040 |
1.1.3 |
naudas līdzekļi, kuri pienākas no centrālajām bankām |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
050 |
1.1.1.3.1 |
no tiem: pienākošies līdzekļi, kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro procedūru saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta e) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
060 |
1.1.4 |
naudas līdzekļi, kas pienākas no citām struktūrām |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
070-080 |
1,2 |
Naudas līdzekļi, kuri pienākas no finanšu klientiem |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
070 |
1.2.1 |
pienākošies līdzekļi, kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro procedūru saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta e) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
080 |
1.2.2 |
pienākošies līdzekļi, kuriem kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju piemērot zemāku procentuālo attiecību izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar 422. panta 8. punktu |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 8. punkts |
|
|
|
|
|
|
090 |
1.3 |
Naudas līdzekļi, kuri pienākas no tirdzniecības finansējuma darījumiem saskaņā ar 425. panta 2. punkta b) apakšpunktu |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
100 |
1.4 |
Aktīvi ar līgumā nenoteiktu termiņu, kuru atmaksu var pieprasīt 30 dienu laikā |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
110 |
1.5 |
Naudas līdzekļi, kas pienākas no būtiska indeksa kapitāla vērtspapīru instrumentu pozīcijām, ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta f) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
Row |
ID |
Item |
Atsauces uz tiesību aktiem |
Ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvi |
Augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvi |
Citāda likviditāte un kredītkvalitāte |
|||
Maksājamā summa |
Aktīvu, ar kuriem nodrošina darījumu, tirgus vērtība |
Maksājamā summa |
Aktīvu, ar kuriem nodrošina darījumu, tirgus vērtība |
Maksājamā summa |
Aktīvu, ar kuriem nodrošina darījumu, tirgus vērtība |
||||
120-930 |
1,6 |
Naudas līdzekļi, kuri pienākas no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts 192. pantā: |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta d) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
120-190 |
1.6.1. |
Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
120-130 |
1.6.1.1 |
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
|
120 |
1.6.1.1.1 |
kas ir prasījumi |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
|
130 |
1.6.1.1.2 |
ko garantē |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
|
140-150 |
1.6.1.2 |
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts |
|
|
|
|
|
|
140 |
1.6.1.2.1 |
kas ir prasījumi |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts |
|
|
|
|
|
|
150 |
1.6.1.2.2 |
ko garantē |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts |
|
|
|
|
|
|
160-170 |
1.6.1.3 |
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts |
|
|
|
|
|
|
160 |
1.6.1.3.1 |
kas ir prasījumi |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts |
|
|
|
|
|
|
170 |
1.6.1.3.2 |
ko garantē |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts |
|
|
|
|
|
|
180-190 |
1.6.1.4 |
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts |
|
|
|
|
|
|
180 |
1.6.1.4.1 |
kas ir prasījumi |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts |
|
|
|
|
|
|
190 |
1.6.1.4.2 |
ko garantē |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts |
|
|
|
|
|
|
200-220 |
1.6.2 |
kopā – KIU daļas vai ieguldījumu apliecības ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti KPR 416. pantā |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 6. punkts un 418. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
200 |
1.6.2.1 |
pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta a) apakšpunktu |
Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
210 |
1.6.2.2 |
pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu |
Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
220 |
1.6.2.3 |
pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta d) apakšpunktu |
Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
230 |
1.6.3 |
aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, ja ir izpildīts vismaz viens no 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
240-260 |
1.6.4 |
nefinanšu korporatīvās obligācijas |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
240 |
1.6.4.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 122. pants |
|
|
|
|
|
|
250 |
1.6.4.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 122. pants |
|
|
|
|
|
|
260 |
1.6.4.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 122. pants |
|
|
|
|
|
|
270-290 |
1.6.5 |
kredītiestādes emitētas obligācijas, kuras ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
|
270 |
1.6.5.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
280 |
1.6.5.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
290 |
1.6.5.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
300-320 |
1.6.6 |
ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
|
300 |
1.6.6.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants |
|
|
|
|
|
|
310 |
1.6.6.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants |
|
|
|
|
|
|
320 |
1.6.6.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants |
|
|
|
|
|
|
330-350 |
1.6.7 |
ar mājokļu hipotēku nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
|
330 |
1.6.7.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas V daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants |
|
|
|
|
|
|
340 |
1.6.7.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas V daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants |
|
|
|
|
|
|
350 |
1.6.7.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants |
|
|
|
|
|
|
360-380 |
1.6.8 |
obligācijas, kuras emitē kredītiestāde, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, un kas nav LCR aktīvu veidnes 1.9. postenī minētās obligācijas |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts |
|
|
|
|
|
|
360 |
1.6.8.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
370 |
1.6.8.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
380 |
1.6.8.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
390-410 |
1.6.9 |
citi pārvedami aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
390 |
1.6.9.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa |
|
|
|
|
|
|
400 |
1.6.9.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa |
|
|
|
|
|
|
410 |
1.6.9.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa |
|
|
|
|
|
|
420-440 |
1.6.10 |
citi pārvedami aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
420 |
1.6.10.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa |
|
|
|
|
|
|
430 |
1.6.10.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa |
|
|
|
|
|
|
440 |
1.6.10.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa |
|
|
|
|
|
|
450-460 |
1.6.11 |
Aktīvi, kas atbilst Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) un d) apakšpunkta prasībām, bet neatbilst 417. panta b) un c) punkta prasībām |
|
|
|
|
|
|
|
450 |
1.6.11.1 |
aktīvi, kurus nekontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība |
Kapitāla prasību regulas 417. panta c) punkts |
|
|
|
|
|
|
460 |
1.6.11.2 |
aktīvi, kuri nav juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā brīdī nākamo 30 dienu laikā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešās pārdošanas darījumu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos |
Kapitāla prasību regulas 417. panta b) punkts |
|
|
|
|
|
|
470-660 |
1.6.12 |
posteņi, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdiem aktīviem |
|
|
|
|
|
|
|
470 |
1.6.12.1 |
nauda |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 1. pants |
|
|
|
|
|
|
480 |
1.6.12.2 |
centrālo banku riska darījumi, tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 2. pants |
|
|
|
|
|
|
490-530 |
1.6.12.3 |
pārvedami vērtspapīri, kuru riska pakāpe ir 0 % un kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants |
|
|
|
|
|
|
490 |
1.6.12.3.1 |
kas ir prasījumi pret valstīm |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants |
|
|
|
|
|
|
500 |
1.6.12.3.2 |
kas ir prasījumi, kurus garantē valstis |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants |
|
|
|
|
|
|
510 |
1.6.12.3.3 |
kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē centrālās bankas |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants |
|
|
|
|
|
|
520 |
1.6.12.3.4 |
kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants |
|
|
|
|
|
|
530 |
1.6.12.3.5 |
kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants |
|
|
|
|
|
|
540 |
1.6.12.4 |
pārvedami vērtspapīri, izņemot 3.3. postenī minētos vērtspapīrus, kuri ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas un ko valsts vai centrālā banka emitējusi tās valsts valūtā, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitējusi ārvalstu valūtās, tādā apmērā, kādā šāda parāda turēšana atbilst bankas darbību likviditātes vajadzībām šajā trešā valstī |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 4. pants |
|
|
|
|
|
|
550-590 |
1.6.12.5 |
pārvedami vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi un kas nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants |
|
|
|
|
|
|
550 |
1.6.12.5.1 |
kas ir prasījumi pret valstīm |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants |
|
|
|
|
|
|
560 |
1.6.12.5.2 |
kas ir prasījumi, kurus garantē valstis |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants |
|
|
|
|
|
|
570 |
1.6.12.5.3 |
kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē centrālās bankas |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants |
|
|
|
|
|
|
580 |
1.6.12.5.4 |
kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants |
|
|
|
|
|
|
590 |
1.6.12.5.5 |
kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē daudzpusējas attīstības bankas |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants |
|
|
|
|
|
|
600 |
1.6.12.6 |
Pārvedami vērtspapīri, kas nav LCR aktīvu veidnes 3.3. līdz 3.5. postenī minētie vērtspapīri un kas atbilst visiem KPR III pielikuma 5. pantā minētajiem nosacījumiem |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 6. pants |
|
|
|
|
|
|
610 |
1.6.12.7 |
Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.6. postenī un kas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 7. pants |
|
|
|
|
|
|
620 |
1.6.12.8 |
Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.7. postenī un kuru nodrošinājuma aktīvi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 35 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un ir pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu saskaņā ar KPR 125. pantu |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 8. pants |
|
|
|
|
|
|
630 |
1.6.12.9 |
rezerves kredītiespējas, ko piešķir centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem, un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 9. pants |
|
|
|
|
|
|
640 |
1.6.12.10 |
tiesību aktos vai statūtos noteikti obligātie depozīti centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz statūtu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstīgs 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem, ja kredītiestāde pieder tīklam saskaņā ar tiesību akta vai statūtu noteikumiem |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 10. pants |
|
|
|
|
|
|
650 |
1.6.12.11 |
biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi iestāde vai kāda tai radniecīga sabiedrība |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 11. pants |
|
|
|
|
|
|
660 |
1.6.12.12 |
atzītā biržā iekļauts zelts, kas nodots glabāšanā |
Kapitāla prasību regulas III pielikums, 12. pants |
|
|
|
|
|
|
670-920 |
1.6.13 |
AKTĪVI, KAS NEATBILST KAPITĀLA PRASĪBU REGULAS 416. PANTA PRASĪBĀM, bet atbilst KRP 417. panta b) un c) punkta prasībām |
|
|
|
|
|
|
|
670-690 |
1.6.13.1 |
finanšu korporatīvās obligācijas |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
670 |
1.6.13.1.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
680 |
1.6.13.1.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
690 |
1.6.13.1.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
700-720 |
1.6.13.2 |
Pašas iestādes emitētie aktīvi |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
700 |
1.6.13.2.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
710 |
1.6.13.2.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
720 |
1.6.13.2.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
730-750 |
1.6.13.3 |
nenodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti |
Kapitāla prasību regulas 416. pants |
|
|
|
|
|
|
730 |
1.6.13.3.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
740 |
1.6.13.3.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
750 |
1.6.13.3.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
760-780 |
1.6.13.4 |
ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti instrumenti, kuri jau nav norādīti LCR aktīvu veidnes 1.10. postenī |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
760 |
1.6.13.4.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants |
|
|
|
|
|
|
770 |
1.6.13.4.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants |
|
|
|
|
|
|
780 |
1.6.13.4.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants |
|
|
|
|
|
|
790-810 |
1.6.13.5 |
ar mājokļu hipotēku nodrošināti instrumenti, kuri jau nav norādīti LCR aktīvu veidnes 1.11. postenī |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
790 |
1.6.13.5.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants |
|
|
|
|
|
|
800 |
1.6.13.5.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants |
|
|
|
|
|
|
810 |
1.6.13.5.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants |
|
|
|
|
|
|
820 |
1.6.13.6 |
kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti atzītas biržas sarakstā, un ar nozīmīgu indeksu saistīti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav pašu emitēti vai kurus nav emitējušas finanšu iestādes |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
830 |
1.6.13.7 |
zelts |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
840 |
1.6.13.8 |
garantētās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
850 |
1.6.13.9 |
segtās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
860 |
1.6.13.10 |
korporatīvās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
870 |
1.6.13.11 |
fondi, kas balstīti uz 4.5. -4.9. postenī uzrādītajiem aktīviem |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
880-900 |
1.6.13.12 |
citas centrālās bankas prasībām atbilstošu vērtspapīru vai aizdevumu kategorijas |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
880 |
1.6.13.12.1 |
pašvaldību obligācijas |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
890 |
1.6.13.12.2 |
komerciālie vērtspapīri |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
900 |
1.6.13.12.3 |
kredītprasības |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 4. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
910-930 |
1.6.13.13 |
Šariatam atbilstīgi finanšu produkti kā alternatīva aktīviem, kas atbilstu likvīdiem aktīviem 416. panta vajadzībām, izmantošanai Šariatam atbilstošās bankās |
Kapitāla prasību regulas 509. panta 2. punkta i) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
910 |
1.6.13.13.1 |
1. kredītkvalitātes pakāpe |
|
|
|
|
|
|
|
920 |
1.6.13.13.2 |
2. kredītkvalitātes pakāpe |
|
|
|
|
|
|
|
930 |
1.6.13.13.3 |
3. kredītkvalitātes pakāpe |
|
|
|
|
|
|
|
Rinda |
ID |
Postenis |
Atsauces uz tiesību aktiem |
Summa |
Ienākošā naudas plūsma |
|
|
||
940-960 |
1,7 |
Neizmantotās kredītiespējas un likviditātes iespējas un citas saistības, kas saņemtas no tās pašas grupas struktūras atbilstīgi 425. panta 4. punktam |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 4. punkts |
|
|
|
|
|
|
940 |
1.7.1 |
ja ir izpildīti visi 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi |
|
|
|
|
|
|
|
950 |
1.7.2 |
ja kompetentās iestādes nav piemērojušas 425. panta 4. punkta d) apakšpunktu un ir izpildīti visi 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, lai varētu piemērot grupas iekšējo procedūru saskaņā ar 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz iestādēm, uz kurām neattiecas 7. panta nepiemērošana, -neizmantotas kredītiespējas un likviditātes iespējas un citas saistības, kas saņemtas no tās pašas grupas struktūrasatbilstīgi Kapitāla prasību regulas 425. panta 5. punktam |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
960 |
1.7.3 |
neto debitoru parādi, kas izriet no II pielikumā norādītajiem līgumiem (atskaitot saņemamo nodrošinājumu, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu) |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
|
970 |
1,8 |
Maksājumi, kas jāveic par likvīdiem aktīviem, kuri nav atspoguļoti aktīva tirgus vērtībā |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 7. punkts |
|
|
|
|
|
|
980 |
1,9 |
Citas ienākošās naudas plūsmas |
|
|
|
|
|
|
|
990 |
2 |
TĀDU IENĀKOŠO NAUDAS PLŪSMU KOPSUMMA, KURAS IZSLĒGTAS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS DĒĻ |
Kapitāla prasību regulas 425. pants |
|
|
|
|
|
|
1000-1030 |
3 |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS, KAS IR ATBRĪVOTAS NO MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS PIEMĒROŠANAS |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
1000 |
3.1 |
Naudas līdzekļi, kas pienākas no aizņēmējiem un obligāciju ieguldītājiem saistībā ar hipotekārajiem aizdevumiem, ko finansē ar obligācijām, kas ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4., 5. vai 6. punktā noteikto procedūru, vai ar obligācijām, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
1010 |
3.2 |
Ienākošās naudas plūsmas no attīstību veicinošiem aizdevumiem, ko iestādes piešķir kā starpnieki |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
1020 |
3.3 |
Ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst 113. panta 6. vai 7. punktā noteiktās procedūras piemērošanai |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
1030 |
3.4 |
Ienākošās naudas plūsmas no tās pašas grupas struktūras, kas saskaņotas ar kompetentajām iestādēm |
Kapitāla prasību regulas 425. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
C 54.00 -LIKVIDITĀTES SEGUMS - NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI
|
Citi aktīvi |
||||||
30 dienu laikā |
Vairāk nekā 30 dienas |
||||||
Nosacītā summa |
Tirgus vērtība |
Nosacītā summa |
Tirgus vērtība |
||||
Rinda |
ID |
Postenis |
Atsauces uz tiesību aktiem |
010 |
020 |
030 |
040 |
010-060 |
1 |
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
010 |
1,1 |
Nauda un riska darījumi ar centrālajām bankām |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
020 |
1,2 |
Citi pārvedami aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) apakšpunktu |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
030-060 |
1,3 |
Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
030 |
1.3.1 |
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
040 |
1.3.2 |
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts |
|
|
|
|
050 |
1.3.3 |
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts |
|
|
|
|
060 |
1.3.4 |
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts |
|
|
|
|
C 60.00 - STABILS FINANSĒJUMS - POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS
|
ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
augsta likviditāte un kredītkvalitāte, augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa |
citi aktīvi - summa |
|||||||||||||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
||||
Rinda |
ID |
Postenis |
Atsauces uz tiesību aktiem |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
010-1330 |
1 |
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
010-470 |
1,1 |
416. pantā minētie aktīvi |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
010 |
1.1.1 |
nauda |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
1.1.2 |
riska darījumi ar centrālo banku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
1.1.2.1 |
no tiem: riska darījumi, kurus var atsaukt spriedzes apstākļos |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040-050 |
1.1.3 |
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
1.1.3.1 |
kas ir prasījumi |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
1.1.3.2 |
kurus garantē |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060-070 |
1.1.4 |
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā |
Kapitāla prasību regulas 416. panta c) apakšpunkta ii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
1.1.4.1 |
kas ir prasījumi |
Kapitāla prasību regulas 416. panta c) apakšpunkta ii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
1.1.4.2 |
kurus garantē |
Kapitāla prasību regulas 416. panta c) apakšpunkta ii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080-150 |
1.1.5 |
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas |
Kapitāla prasību regulas 416. panta c) apakšpunkta iii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
1.1.5.1.a) |
kas ir prasījumi |
Kapitāla prasību regulas 416. panta c) apakšpunkta iii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
1.1.5.2.a) |
kurus garantē |
Kapitāla prasību regulas 416. panta c) apakšpunkta iii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
1.1.5.1.b) |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
1.1.5.2.b) |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
1.1.5.3.b) |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
1.1.5.4.b) |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
1.1.5.5.b) |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
1.1.5.6.b) |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
152-153 |
1.1.6 |
pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
152 |
1.1.6.1 |
kas ir prasījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
153 |
1.1.6.2 |
kurus garantē |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160-230 |
1.1.7 |
Kopā – KIU daļas vai ieguldījumu apliecības ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti KPR 416. pantā |
Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
1.1.7.1.a |
pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta a) apakšpunktu |
Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
1.1.7.2.a |
pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu |
Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
175 |
1.1.7.3.a |
pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta d) apakšpunktu |
Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
1.1.7.1.b |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
1.1.7.2.b |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
1.1.7.3.b |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
1.1.7.4.b |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
1.1.7.5.b |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
1.1.7.6.b |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
232-233 |
1.1.8 |
depozīti centrālās kredītiestādēs un cits likvīdais finansējums, kas uz tiesību aktu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kuras ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla locekles, vai ir atbilstīgs Kapitāla prasību regulas 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta f) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
232 |
1.1.8.1 |
depozīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
233 |
1.1.8.2 |
likvīdais finansējums, kas pieejams uz līgumu pamata |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
234 |
1.1.9 |
Aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, ja ir izpildīts vismaz viens no 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240-290 |
1.1.10 |
Citi pārvedami aktīvi, kas nav norādīti citur |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
240 |
1.1.10.1 |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
250 |
1.1.10.2 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
260 |
1.1.10.3 |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
270 |
1.1.10.4 |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
280 |
1.1.10.5 |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
290 |
1.1.10.6 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300-350 |
1.1.11 |
nefinanšu korporatīvās obligācijas |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
300 |
1.1.11.1 |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310 |
1.1.11.2 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
320 |
1.1.11.3 |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330 |
1.1.11.4 |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
340 |
1.1.11.5 |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
350 |
1.1.11.6 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
352-357 |
1.1.12 |
ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
352 |
1.1.12.1 |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
353 |
1.1.12.2 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
354 |
1.1.12.3 |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
355 |
1.1.12.4 |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
356 |
1.1.12.5 |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
357 |
1.1.12.6 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
359-364 |
1.1.13 |
ar mājokļu hipotēku nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
359 |
1.1.13.1 |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
360 |
1.1.13.2 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
361 |
1.1.13.3 |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
362 |
1.1.13.4 |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
363 |
1.1.13.5 |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
364 |
1.1.13.6 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
366-410 |
1.1.14 |
obligācijas, kuras ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru, un kuras atbilst Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta kritērijiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
366 |
1.1.14.1 |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
370 |
1.1.14.2 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
380 |
1.1.14.3 |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
390 |
1.1.14.4 |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
400 |
1.1.14.5 |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
410 |
1.1.14.6 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
420-470 |
1.1.15 |
obligācijas, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, un kas nav 1.1.9. postenī minētās obligācijas |
Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
420 |
1.1.15.1 |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
430 |
1.1.15.2 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
440 |
1.1.15.3 |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
450 |
1.1.15.4 |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
460 |
1.1.15.5 |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
470 |
1.1.15.6 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
480-530 |
1.2 |
Vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas nav norādīti 1.1. postenī un kas atbilst 122. pantā minētajai 1. kredīta pakāpei |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
480 |
1.2.1 |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
490 |
1.2.2 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
500 |
1.2.3 |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
510 |
1.2.4 |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
520 |
1.2.5 |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
530 |
1.2.6 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
540-590 |
1.3 |
Obligācijas un naudas tirgus instrumenti, kas nav norādīti 1.1. postenī un kas atbilst 122. pantā minētajai 2. kredīta pakāpei |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
540 |
1.3.1 |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
550 |
1.3.2 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
560 |
1.3.3 |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
570 |
1.3.4 |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
580 |
1.3.5 |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
590 |
1.3.6 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
600-650 |
1.4 |
Citas obligācijas un naudas tirgus instrumenti, kas nav norādīti citur |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
600 |
1.4.1 |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
610 |
1.4.2 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
620 |
1.4.3 |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
630 |
1.4.4 |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
640 |
1.4.5 |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
650 |
1.4.6 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
660-710 |
1.5 |
Nefinanšu struktūru, kuras iekļautas atzītu biržu kādā no galvenajiem indeksiem, kapitāla vērtspapīri |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
660 |
1.5.1 |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
670 |
1.5.2 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
680 |
1.5.3 |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
690 |
1.5.4 |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
700 |
1.5.5 |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
710 |
1.5.6 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
720-770 |
1.6 |
Citi kapitāla vērtspapīri |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
720 |
1.6.1 |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
730 |
1.6.2 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
740 |
1.6.3 |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
750 |
1.6.4 |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
760 |
1.6.5 |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
770 |
1.6.6 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
780-830 |
1.7 |
Zelts |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
780 |
1.7.1 |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
790 |
1.7.2 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
800 |
1.7.3 |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
810 |
1.7.4 |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
820 |
1.7.5 |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
830 |
1.7.6 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
840-890 |
1.8 |
Citi dārgmetāli |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta f) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
840 |
1.8.1 |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
850 |
1.8.2 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
860 |
1.8.3 |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
870 |
1.8.4 |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
880 |
1.8.5 |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
890 |
1.8.6 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopsumma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||
900-1250 |
1.9 |
neatjaunojami aizdevumi un debitoru parādi |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
900-950 |
1.9.1 |
kuru aizņēmēji ir fiziskas personas, kas nav vienīgie komerciālie īpašnieki, un līgumsabiedrības |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
900 |
1.9.1.1 |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
910 |
1.9.1.2 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
920 |
1.9.1.3 |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
930 |
1.9.1.4 |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
940 |
1.9.1.5 |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
950 |
1.9.1.6 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
960-1010 |
1.9.2 |
MVU, kas atbilst riska darījumu kategorijai ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju attiecībā uz kredītrisku, vai uzņēmums, uz kuru attiecināma KPR 153. panta 4. punktā noteiktā procedūra, un ja attiecīgā klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējais noguldījums nepārsniedz EUR 1 miljonu |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta ii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
960 |
1.9.2.1 |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
970 |
1.9.2.2 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
980 |
1.9.2.3 |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
990 |
1.9.2.4 |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1000 |
1.9.2.5 |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1010 |
1.9.2.6 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1020-1070 |
1.9.3 |
kuru aizņēmēji ir valstis, centrālās bankas un publiskā sektora struktūras |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta iii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1020 |
1.9.3.1 |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1030 |
1.9.3.2 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1040 |
1.9.3.3 |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1050 |
1.9.3.4 |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1060 |
1.9.3.5 |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1070 |
1.9.3.6 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1080-1130 |
1.9.4 |
kuru aizņēmēji nav norādīti 1.9.1., 1.9.2. vai 1.9.3. postenī un nav finanšu klienti |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta iv) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1080 |
1.9.4.1 |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1090 |
1.9.4.2 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1100 |
1.9.4.3 |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1110 |
1.9.4.4 |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1120 |
1.9.4.5 |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1130 |
1.9.4.6 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1140-1190 |
1.9.5 |
kuru aizņēmēji ir kredītiestādes |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta vi) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1140 |
1.9.5.1 |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1150 |
1.9.5.2 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1160 |
1.9.5.3 |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1170 |
1.9.5.4 |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1180 |
1.9.5.5 |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1190 |
1.9.5.6 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1200-1250 |
1.9.6 |
kuru aizņēmēji ir finanšu klienti (kas nav minēti 1.9.1., 1.9.2. postenī), kuri nav kredītiestādes |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta vi) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1200 |
1.9.6.1 |
neapgrūtināta summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1210 |
1.9.6.2 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1220 |
1.9.6.3 |
summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1230 |
1.9.6.4 |
summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1240 |
1.9.6.5 |
summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1250 |
1.9.6.6 |
summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1260-1280 |
1.10 |
Neatjaunojami aizdevumi un debitoru parādi, kuri ir norādīti 1.9. postenī un nodrošināti ar nekustamo īpašumu |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta h) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1260 |
1.10.1 |
nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1270 |
1.10.2 |
nodrošināti ar mājokļu nekustamo īpašumu |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta ii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1280 |
1.10.3 |
ar saskaņotu finansējumu (pastarpināts finansējums), izmantojot obligācijas, kas atbilst 129. pantā 4. vai 5. punktā noteiktās procedūras piemērošanai, kā noteikts Direktīvas Nr. 2009/65/EK 52. panta 4. punktā |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta iii) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1290 |
1.11 |
No atvasinātajiem instrumentiem izrietoši debitoru parādi |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta i) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1300 |
1.12 |
Jebkuri citi aktīvi |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta j) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1310 |
1.13 |
No pašu kapitāla atskaitītie aktīvi, kuriem nav vajadzīgs stabils finansējums |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1320 |
1.14 |
Neizmantotās piešķirtās kredītiespējas, kas atbilst “vidēja riska” vai “vidēja/zema riska” pakāpei saskaņā ar I pielikumu |
Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta k) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C 61.00 - STABILS FINANSĒJUMS - POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU
|
Summa |
|||||||
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
||||
Rinda |
ID |
Postenis |
Atsauces uz tiesību aktiem |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
010-260 |
1 |
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU |
|
|
|
|
|
|
010-030 |
1,1 |
Pašu kapitāls pēc atskaitījumu piemērošanas attiecīgā gadījumā |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
010 |
1.1.1 |
pirmā līmeņa kapitāla instrumenti |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts |
|
|
|
|
|
020 |
1.1.2 |
otrā līmeņa kapitāla instrumenti |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts |
|
|
|
|
|
030 |
1.1.3* |
Izziņas postenis: kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas nav atbilstīgi un līdz kuru beigu termiņam ir palicis gads vai ilgāks laikposms |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkts |
|
|
|
|
|
040-260 |
1,2 |
Saistības, izņemot pašu kapitālu |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
040-060 |
1.2.1 |
privātpersonu vai MVU depozīti: |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) un ii) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
040 |
1.2.1.1 |
kā definēts 411. panta 2. punktā un kuri ir atbilstīgi, lai piemērotu 421. panta 1. punktā paredzēto procedūru |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
050 |
1.2.1.2 |
kā definēts 411. panta 2. punktā un kuri ir atbilstīgi, lai piemērotu 421. panta 2. punktā paredzēto procedūru |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
060 |
1.2.1.3 |
kam ir augstākas izejošās naudas plūsmas, nekā noteikts KPR 421. panta 1. vai 2. punktā |
|
|
|
|
|
|
070-130 |
1.2.2 |
tādu klientu saistības, kuri nav finanšu klienti |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
070-090 |
1.2.2.1 |
saistības, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
070 |
1.2.2.1.1 |
nodrošinātas ar ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
080 |
1.2.2.1.2 |
nodrošinātas ar augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
090 |
1.2.2.1.3 |
nodrošinātas ar jebkuriem citiem aktīviem |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
100 |
1.2.2.2 |
saistības, kas izriet no nenodrošinātiem aizdevumu darījumiem |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
110-130 |
1.2.2.3 |
saistības, kas ir atbilstīgas, lai piemērotu 422. panta 3. un 4. punktā paredzēto procedūru |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
110 |
1.2.2.3.1 |
1.2.2.3. postenī norādītās saistības, uz kurām attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
120 |
1.2.2.3.2 |
1.2.2.3. postenī norādītās saistības, uz kurām attiecas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
130 |
1.2.2.3.3 |
1.2.2.3. postenī norādītās saistības, uz kurām attiecas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
140-200 |
1.2.3 |
tādu klientu saistības, kuri ir finanšu klienti |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
140-160 |
1.2.3.1 |
saistības, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
140 |
1.2.3.1.1 |
nodrošinātas ar ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
150 |
1.2.3.1.2 |
nodrošinātas ar augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
160 |
1.2.3.1.3 |
nodrošinātas ar jebkuriem citiem aktīviem |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
170 |
1.2.3.2 |
saistības, kas izriet no nenodrošinātiem aizdevumu darījumiem |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
180-200 |
1.2.3.3 |
saistības, kas ir atbilstīgas, lai piemērotu 422. panta 3. un 4. punktā paredzēto procedūru |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
180 |
1.2.3.3.1 |
1.2.3.2.1. postenī norādītās saistības, uz kurām attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
190 |
1.2.3.3.2 |
1.2.3.2.1. postenī norādītās saistības, uz kurām attiecas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
200 |
1.2.3.3.3 |
1.2.3.2.1. postenī norādītās saistības, uz kurām attiecas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
210 |
1.2.4 |
saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, kas atbilst 129. panta 4. vai 5. punktā noteiktās procedūras piemērošanai |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta x) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
220 |
1.2.5 |
saistības, kas izriet no vērtspapīriem, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta x) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
230 |
1.2.6 |
citas saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta xi) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
240 |
1.2.7 |
saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu maksājumu līgumiem |
|
|
|
|
|
|
250 |
1.2.8 |
jebkuras citas saistības |
Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta xii) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
XIII PIELIKUMS
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR LIKVIDITĀTI (1. DAĻA NO 5 DAĻĀM: LIKVĪDIE AKTĪVI)
1. Likvīdie aktīvi
1.1. Vispārīgas piezīmes
1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā ietver informāciju par aktīviem, lai uzraudzītu REGULAS (ES) NR. 575/2013 412. pantā noteiktās likviditātes seguma prasības ievērošanu. Posteņi, kas iestādēm nav jāaizpilda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.
2. Aktīvus uzrāda vienā no šīs veidnes sešām iedaļām:
3. Aktīvi, kas atbilst 416. un 417. panta prasībām: aktīvi, kas REGULĀ (ES) NR. 575/2013 pārskatu sniegšanas nolūkā atzīti par likvīdiem un atbilst operacionālajām prasībām attiecībā uz līdzdalību likvīdajos aktīvos.
4. Aktīvi, kas atbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) un d) apakšpunkta prasībām, bet neatbilst 417. panta b) un c) punkta prasībām.
5. Posteņi, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdajiem aktīviem saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikumu.
6. Aktīvi, kas neatbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta prasībām, bet atbilst 417. panta b) un c) punkta prasībām.
7. Procedūra, kas piemērojama jurisdikcijām ar nepietiekamiem likvīdajiem aktīviem.
8. Pārskatu sniegšana par Šariatam atbilstīgiem aktīviem kā alternatīvu aktīviem saskaņā ar 509. panta 2. punkta i) apakšpunktu.
1.2. Īpašas piezīmes
9. Attiecībā uz 1.1. un 1.2. iedaļas posteņiem iestādes attiecīgās summas uzrāda 030. slejā.
10. Attiecībā uz 1.3. un 1.4. iedaļas posteņiem iestādes par katru aktīvu kategoriju tirgus vērtību uzrāda 010. slejā, bet vērtību saskaņā ar 418. pantu – 020. slejā.
11. Attiecībā uz 1.5. posteni iestādes attiecīgo neizmantoto summu uzrāda 040. slejā.
12. Attiecībā uz 1.6.1./1.6.2. iedaļas posteņiem iestādes attiecīgās summas uzrāda 030./040. slejā.
13. Attiecībā uz 1.7.–2.2. iedaļas posteņiem saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta pēdējo daļu un līdz vienotas definīcijas noteikšanai par augstu un ārkārtīgi augstu likviditāti un kredītkvalitāti saskaņā ar 460. pantu iestādes pašas attiecīgajā valūtā identificē pārvedamus aktīvus, kam ir augsta vai ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte, un to tirgus vērtību uzrāda 010. un 030. slejā, bet vērtību saskaņā ar 418. pantu – 020. un 040. slejā.
14. Attiecībā uz 1.3–1.4. un 1.7.–1.14. iedaļas posteņiem iestādes uzrāda vienīgi aktīvus, kuri atbilst visām REGULAS (ES) NR. 575/2013 417. pantā minētajām operacionālajām prasībām.
15. Attiecībā uz 2.1. un 2.2. iedaļas posteņiem iestādes uzrāda aktīvus, kuri principā kvalificētos uzrādīšanai 1.1.–1.14. iedaļā, taču neatbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 417. panta b) un c) punkta operacionālajām prasībām.
16. Attiecībā uz 1.1.–2.2. iedaļas posteņiem, izņemot 1.5. posteni, iestādes uzrāda vienīgi aktīvus, kuri atbilst visiem REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem.
17. Attiecībā uz 3.1.–3.12. iedaļas posteņiem iestādes uzrāda vienīgi aktīvus, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdajiem aktīviem saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikumu. Visiem posteņiem, izņemot tos, kas ietverti 3.1., 3.2. un 3.9. iedaļā, ir jāatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti minētā pielikuma pēdējā daļā.
18. Attiecībā uz 4.1.–4.12.3. iedaļas posteņiem iestādes uzrāda vienīgi aktīvus, kas neatbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta prasībām, taču atbilst 417. panta b) un c) punkta prasībām.
19. Attiecībā uz 5.1. un 5.2. iedaļas posteņiem iestādes aizpilda vienīgi tos posteņus, kuri attiecas uz atkāpēm, kas minētas REGULAS (ES) NR. 575/2013 419. panta 2. punktā valūtām ar ierobežojumiem attiecībā uz likvīdo aktīvu pieejamību.
20. Attiecībā uz 6.1.–6.1.3. iedaļas posteņiem vienīgi Šariatam atbilstīgās bankas uzrāda tos posteņus, kas ir Šariatam atbilstīgi finanšu produkti, kā alternatīvu aktīviem, kuri kvalificētos kā likvīdie aktīvi saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. pantu.
21. Visos šīs veidnes posteņos, izņemot 1.1.–1.2.1., 1.5.–1.6.2., 3.1.–3.2., 3.9.–3.10. un 5.2. iedaļu, likvīdo aktīvu uzrādāmā vērtība ir tirgus vērtība un vērtība pēc attiecīgo diskontu piemērošanas. Attiecībā uz 1.1.–1.2.1., 1.6.–1.6.2., 3.1.–3.2., 3.10. un 5.2. iedaļas posteņiem uzrāda posteņa summu. Attiecībā uz 1.5. un 3.9. iedaļas posteņiem uzrāda attiecīgās pozīcijas neizmantoto summu.
Apakšveidne attiecībā uz likvīdajiem aktīviem
1.2.1. Norādījumi par konkrētām rindām
Rinda |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi |
010–390 |
1. AKTĪVI, KAS ATBILST REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. UN 417. PANTA PRASĪBĀM Šajā iedaļā uzrādītie aktīvi ir skaidri identificēti kā potenciāli augstas vai ārkārtīgi augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvi. REGULA (ES) NR. 575/2013 |
010 |
1.1. Nauda REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts Kopējā naudas summa, tostarp monētas un banknotes/valūta. Uzmanību! Citās iestādēs veiktus naudas noguldījumus neuzrāda šeit, bet gan 1.3. veidnes “Ienākošās naudas plūsmas” nodrošinājuma kategorijā, ja tos var uzskatīt par naudas līdzekļiem, kas pienākas nākamo 30 dienu laikā. |
020 |
1.2. Riska darījumi ar centrālajām bankām REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts Riska darījumu ar centrālajām bankām kopsumma |
030 |
1.2.1. Riska darījumi, kurus var atsaukt spriedzes apstākļos REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
040-110 |
1.3. Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
040-050 |
1.3.1. pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā vai reģionālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts |
040 |
1.3.1.1. kas ir prasījumi Aktīvi, kas norādīti 1.3.1. postenī un ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījuma partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu |
050 |
1.3.1.2. ko garantē Aktīvi, kas norādīti 1.3.1. postenī un ko garantē iepriekš minētie darījuma partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu |
060-070 |
1.3.2. pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts |
060 |
1.3.2.1. kas ir prasījumi Aktīvi, kas norādīti 1.3.2. postenī un ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījuma partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu |
070 |
1.3.2.2. ko garantē Aktīvi, kas norādīti 1.3.2. postenī un ko garantē iepriekš minētie darījuma partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu |
080-090 |
1.3.3. pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts |
080 |
1.3.3.1. kas ir prasījumi Aktīvi, kas norādīti 1.3.3. postenī un ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījuma partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu |
090 |
1.3.3.2. ko garantē Aktīvi, kas norādīti 1.3.3. postenī un ko garantē iepriekš minētie darījuma partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu |
100-110 |
1.3.4. pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts |
100 |
1.3.4.1. kas ir prasījumi Aktīvi, kas norādīti 1.3.4. postenī un ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījuma partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu |
110 |
1.3.4.2. ko garantē Aktīvi, kas norādīti 1.3.4. postenī un ko garantē iepriekš minētie darījuma partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu |
120-140 |
1.4. Kopā – KIU daļas vai ieguldījumu apliecības ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti 416. panta 1. punktā REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 6. punkts |
120 |
1.4.1. pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta a) apakšpunktu |
130 |
1.4.2. pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu |
140 |
1.4.3. pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta d) apakšpunktu |
150 |
1.5. Rezerves kredītiespējas, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
160-170 |
1.6. Depozīti centrālajā kredītiestādē un cits likvīdais finansējums, kas uz tiesību aktu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kuras ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla locekles, vai ir atbilstīgs REGULAS (ES) NR. 575/2013 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta f) apakšpunkts Ja kredītiestāde ir tīklā atbilstīgi tiesību aktos vai statūtos noteiktām prasībām – tiesību aktu vai statūtu noteikumos paredzētie minimālie depozīti centrālajās kredītiestādēs un cits likvīdais finansējumu, kas uz tiesību aktu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes |
160 |
1.6.1. depozīti |
170 |
1.6.2. finansējums, kas pieejams uz līgumu pamata |
180 |
1.7. Aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkts |
190-210 |
1.8. Nefinanšu korporatīvās obligācijas REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts Nefinanšu korporatīvās obligācijas uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 122. pantu |
190 |
1.8.1. 1. kredītkvalitātes pakāpe |
200 |
1.8.2. 2. kredītkvalitātes pakāpe |
210 |
1.8.3. 3. kredītkvalitātes pakāpe |
220-240 |
1.9. Kredītiestādes emitētas obligācijas, kuras ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts Obligācijas, kuras ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru, uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktu |
220 |
1.9.1. 1. kredītkvalitātes pakāpe |
230 |
1.9.2. 2. kredītkvalitātes pakāpe |
240 |
1.9.3. 3. kredītkvalitātes pakāpe |
250-270 |
1.10. Ar aktīviem nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 2. sadaļas 5. nodaļu un 123., 124., 125. un 126. pantu |
250 |
1.10.1. 1. kredītkvalitātes pakāpe |
260 |
1.10.2. 2. kredītkvalitātes pakāpe |
270 |
1.10.3. 3. kredītkvalitātes pakāpe |
280-300 |
1.11. No 1.10.1., 1.10.2. un 1.10.3. pozīcijā uzrādītajiem instrumentiem – ar mājokļu hipotēku nodrošināti instrumenti REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 2. sadaļas 5. nodaļu un 123., 124., 125. un 126. pantu |
280 |
1.11.1. 1. kredītkvalitātes pakāpe |
290 |
1.11.2. 2. kredītkvalitātes pakāpe |
300 |
1.11.3. 3. kredītkvalitātes pakāpe |
310-330 |
1.12. Obligācijas, kas definētas Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā un kas nav 1.9. postenī minētās obligācijas Regulas (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktu |
310 |
1.12.1. 1. kredītkvalitātes pakāpe |
320 |
1.12.2. 2. kredītkvalitātes pakāpe |
330 |
1.12.3. 3. kredītkvalitātes pakāpe |
340-360 |
1.13. Citi pārvedami aktīvi, kam ir ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 2. nodaļu Šeit uzrāda vienīgi posteņus, kas nav norādīti iepriekšējās rindās |
340 |
1.13.1. 1. kredītkvalitātes pakāpe |
350 |
1.13.2. 2. kredītkvalitātes pakāpe |
360 |
1.13.3. 3. kredītkvalitātes pakāpe |
|
1.14. Citi pārvedami aktīvi, kam ir augsta likviditāte un kredītkvalitāte REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta d) apakšpunkts Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 2. nodaļu Šeit uzrāda vienīgi posteņus, kas nav norādīti iepriekšējās rindās |
370 |
1.14.1. 1. kredītkvalitātes pakāpe |
380 |
1.14.2. 2. kredītkvalitātes pakāpe |
390 |
1.14.3. 3. kredītkvalitātes pakāpe |
400-410 |
2. AKTĪVI, KAS ATBILST REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. PANTA 1. PUNKTA b) UN d) APAKŠPUNKTA PRASĪBĀM, BET NEATBILST 417. PANTA b) UN c) PUNKTA PRASĪBĀM Posteņus uzrāda tikai vienā no turpmāk norādītajām apakškategorijām, arī tad, ja nav izpildīti abu punktu noteikumi |
400 |
2.1. Aktīvi, kurus nekontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība REGULAS (ES) NR. 575/2013 417. panta c) punkts |
410 |
2.2. Aktīvi, kuri nav juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā laikā nākamo 30 dienu laikā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešās pārdošanas darījumu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos REGULAS (ES) NR. 575/2013 417. panta b) punkts |
420-610 |
3. Posteņi, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdajiem aktīviem Iestādes uzrāda vienīgi aktīvus, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdajiem aktīviem saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikumu. Visiem posteņiem, izņemot tos, kas minēti 3.1., 3.2. un 3.9. iedaļā, jāatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti minētā pielikuma pēdējā daļā. |
420 |
3.1. Nauda REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 1. punkts Kopējā naudas summa, tostarp monētas un banknotes/valūta. Uzrāda tikai naudu, kas neatbilst vismaz vienam no 416. panta 3. punkta c), d) un e) apakšpunkta nosacījumiem un ko tādējādi nevar uzrādīt 1.1. postenī. Uzmanību! Citās iestādēs veiktus naudas noguldījumus neuzrāda šeit, bet gan 1.3. veidnes “Ienākošās naudas plūsmas” nodrošinājuma kategorijā, ja tos var uzskatīt par naudas līdzekļiem, kas pienākas nākamo 30 dienu laikā. |
430 |
3.2. Centrālo banku riska darījumi tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 2. punkts Kopējā summa centrālo banku riska darījumiem tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos. Uzrāda tikai tos riska darījumus, kas neatbilst vismaz vienam no c), d) un e) apakšpunkta nosacījumiem un ko tādējādi nevar uzrādīt 1.3. postenī. |
440-480 |
3.3. Pārvedami vērtspapīri, kuru riska pakāpe ir 0 % un kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts Vērtspapīri ar 0 % riska pakāpi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē kādas dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, kā minēts III pielikuma 5. punktā. No kā: |
440 |
3.3.1. kas ir prasījumi pret valstīm REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts |
450 |
3.3.2. kas ir prasījumi, ko garantē valstis REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts |
460 |
3.3.3. kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās bankas REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts |
470 |
3.3.4. kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts |
480 |
3.3.5. kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts |
490 |
3.4. Pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, kas minēti 3.3. iedaļā, kuri ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas, un kurus valsts vai centrālā banka emitējusi tās valsts valūtā, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitējusi ārvalstu valūtās, tādā apmērā, kādā šāda parāda turēšana atbilst bankas darbību likviditātes vajadzībām šajā trešā valstī REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 4. punkts |
500-550 |
3.5. Pārvedami vērtspapīri, kuru riska pakāpe ir 20 % un kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts Vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē kādas dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, kā minēts III pielikuma 5. punktā. No kā: |
500 |
3.5.1. kas ir prasījumi pret valstīm REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts |
510 |
3.5.2. kas ir prasījumi, ko garantē valstis REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts |
520 |
3.5.3. kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās bankas REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts |
530 |
3.5.4. kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts |
540 |
3.5.5. kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts |
550 |
3.6. Pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, kas minēti 3.3.–3.5.6. iedaļā, kuri saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 20 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri atbilst kādam no REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 6. punktā minētajiem nosacījumiem REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 6. punkts |
560 |
3.7. Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti 3.3.–3.6. postenī un kas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 7. punkts |
570 |
3.8. Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti 3.3.–3.7. postenī un kuru nodrošinājuma aktīvi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 35 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un ir pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu saskaņā ar 125. pantu REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 8. punkts |
580 |
3.9. Rezerves kredītiespējas, ko piešķir centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 9. punkts Tikai tad, ja nav uzrādītas 1.5. postenī |
590 |
3.10. Tiesību aktos vai statūtos noteikti obligātie noguldījumi centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz statūtu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstīgs 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem, ja kredītiestāde pieder tīklam saskaņā ar tiesību akta vai statūtu noteikumiem REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 10. punkts Šo posteni izmanto tikai tad, ja attiecīgās summas nav uzrādīts 1.6. postenī |
600 |
3.11. Biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi iestāde vai kāda tai radniecīga sabiedrība REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 11. punkts |
610 |
3.12. Atzītā biržā iekļauts zelts, kas nodots glabāšanā REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 12. punkts |
620-850 |
4. AKTĪVI, KAS NEATBILST REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. PANTA PRASĪBĀM, BET ATBILST 417. PANTA b) UN c) PUNKTA PRASĪBĀM |
620-640 |
4.1. Finanšu korporatīvās obligācijas REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkts Obligācijas, ko emitējusi ieguldījumu brokeru sabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība, finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jebkura cita sabiedrība, kas veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā uzskaitītajām darbībām Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 120. panta 1. punktu |
620 |
4.1.1. 1. kredītkvalitātes pakāpe |
630 |
4.1.2. 2. kredītkvalitātes pakāpe |
640 |
4.1.3. 3. kredītkvalitātes pakāpe |
650-670 |
4.2. Pašas iestādes emitētie aktīvi REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 3. punkta b) apakšpunkts Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 120. panta 1. punktu |
650 |
4.2.1. 1. kredītkvalitātes pakāpe |
660 |
4.2.2. 2. kredītkvalitātes pakāpe |
670 |
4.2.3. 3. kredītkvalitātes pakāpe |
680-700 |
4.3. Nenodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti REGULA (ES) NR. 575/2013 Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 120. panta 1. punktu |
680 |
4.3.1. 1. kredītkvalitātes pakāpe |
690 |
4.3.2. 2. kredītkvalitātes pakāpe |
700 |
4.3.3. 3. kredītkvalitātes pakāpe |
710-730 |
4.4. Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas jau nav uzrādīti 1.10–1.11.3. iedaļā REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta b) apakšpunkts Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 5. nodaļu un 125. pantu |
710 |
4.4.1. 1. kredītkvalitātes pakāpe |
720 |
4.4.2. 2. kredītkvalitātes pakāpe |
730 |
4.4.3. 3. kredītkvalitātes pakāpe |
740-760 |
4.5. Ar mājokļu hipotēku nodrošināti vērtspapīri, kas jau nav uzrādīti 1.10–1.11.3. iedaļā REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta a) apakšpunkts Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 5. nodaļu un 125. pantu |
740 |
4.5.1. 1. kredītkvalitātes pakāpe |
750 |
4.5.2. 2. kredītkvalitātes pakāpe |
760 |
4.5.3. 3. kredītkvalitātes pakāpe |
770 |
4.6. Atzītas biržas sarakstos iekļauti kapitāla vērtspapīri un ar nozīmīgu indeksu saistīti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav pašu emitēti un ko nav emitējušas finanšu iestādes REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
780 |
4.7. Zelts, kas nav uzrādīts iepriekš 3.1.2. postenī REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
790 |
4.8. Garantētas obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
800 |
4.9. Segtās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
810 |
4.10. Korporatīvās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
820 |
4.11. Fondi, kas balstīti uz 4.6.–4.10. postenī uzrādītajiem aktīviem REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
830-850 |
4.12. Citas centrālās bankas prasībām atbilstošu vērtspapīru vai aizdevumu kategorijas REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
830 |
4.12.1. pašvaldību obligācijas REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
840 |
4.12.2. komerciālie vērtspapīri REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
850 |
4.12.3. kredītprasības Regulas (ES) Nr. 575/2013 416. panta 4. punkta c) apakšpunkts |
860-870 |
5. Procedūra, kas piemērojama jurisdikcijām ar nepietiekamiem augstas kvalitātes likvīdajiem aktīviem REGULAS (ES) NR. 575/2013 419. panta 2. punkts |
860 |
5.1. Izņēmuma A izmantojums (ārvalstu valūta) REGULAS (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punkta a) apakšpunkts Saskaņā ar izņēmumu A turēto aktīvu kopsumma |
870 |
5.2. Izņēmuma B izmantojums (attiecīgās centrālās bankas kredītlīnija) REGULAS (ES) NR. 575/2013 419. panta 2. punkta b) apakšpunkts Saskaņā ar izņēmumu B turētās kredītlīnijas neizmantotā kredīta kopsumma |
880-900 |
6. Pārskatu sniegšana par Šariatam atbilstīgiem aktīviem kā alternatīvu aktīviem saskaņā ar 509. panta 2. punkta i) apakšpunktu REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 2. punkta i) apakšpunkts |
880 |
6.1. 1. kredītkvalitātes pakāpe |
890 |
6.1. 2. kredītkvalitātes pakāpe |
900 |
6.1. 3. kredītkvalitātes pakāpe |
LIKVIDITĀTES PĀRSKATU SNIEGŠANA (OTRĀ DAĻA NO PIECĀM: IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS)
1. Izejošās naudas plūsmas
1.1. Vispārīgas piezīmes
1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā ir iekļauta informācija par likviditātes izejošajām naudas plūsmām, ko mēra par nākamo 30 dienu laikposmu, lai uzraudzītu likviditātes seguma prasību, kā noteikts REGULAS (ES) Nr. 575/2013 412. pantā. Posteņi, kas iestādēm nav jāaizpilda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.
2. Saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 420. pantu šajā iedaļā izklāstītas pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz privātpersonu vai MVU noguldījumiem (421. pants), citiem noguldījumiem un saistībām (422. pants), papildu izejošajām naudas plūsmām (423. pants) un izejošajām naudas plūsmām no kredītiespējām un likviditātes iespējām (424. pants).
3. Saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 5. punktu iestādes var izejošo naudas plūsmu aprēķinā neietvert atsevišķas skaidri nošķirtas privātpersonu vai MVU noguldījumu kategorijas. Pilnīguma dēļ pārskatu sniegšana par šiem noguldījumiem noteikta šīs veidnes 1.1.6. postenī.
1.2. Izejošo naudas plūsmu apakšveidne
1.2.1. Norādes attiecībā uz specifiskām rindām
Rinda |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
020-137 |
1. IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. līdz 424. pants Pārskatu sniegšanas nolūkā šajā iedaļā minētās saistības ir skaidri noteiktas kā iespējamais likviditātes izejošo naudas plūsmu avots par nākamo 30 dienu laikposmu. |
020-100 |
1.1. Privātpersonu vai MVU noguldījumi REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. pants Privātpersonu vai MVU noguldījumu saistību kopējo summu, kā definēts REGULAS (ES) Nr. 575/2013 411. panta 2. punktā, tostarp pieprasījuma noguldījumus un fiksēta termiņa noguldījumus, uzrāda slejā 020. Iegūtās izejošās naudas plūsmas pēc attiecīgās izejošo plūsmu likmes piemērošanas uzrāda slejā 030. Pārskatus sniedz par šādām apakškategorijām: |
020-040 |
1.1.1. uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, un kuri REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 1. punkts |
020 |
1.1.1.1. ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā to izņemšana ir maz ticama REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 1. punkta a) apakšpunkts No privātpersonu vai MVU noguldījumiem, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, kā uzrādīts 1.1.1. postenī, un kuri ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā to izņemšana ir maz ticama. Tomēr privātpersonu vai MVU noguldījumus, kuri ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā to izņemšana ir maz ticama, un kuri tiek turēti darījumu kontos, tostarp kontos, kuros regulāri ieskaita algu, uzrāda 1.1.1.2. postenī. |
030 |
1.1.1.2. tiek turēti darījumu kontos, tostarp arī tajos kontos, kuros regulāri ieskaita algu REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 1. punkta b) apakšpunkts No privātpersonu vai MVU noguldījumiem, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, kā uzrādīts 1.1.1 postenī, un kuri tiek turēti darījumu kontos, tostarp arī tajos kontos, kuros regulāri ieskaita algu, kā rezultātā to izņemšana ir maz ticama. |
040 |
1.1.2. uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, un kuri nav tādi, lai tos uzrādītu 1.1.1.1. vai 1.1.1.2. postenī REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 2. punkts No privātpersonu vai MVU noguldījumiem, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju sistēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju sistēmā trešā valstī, šie citi noguldījumi, kas nav piemēroti, lai tos uzrādītu 1.1.1.1. vai 1.1.1.2. postenī. |
050 |
1.1.3 neapdrošināti privātpersonu vai MVU noguldījumi REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 2. punkts Privātpersonu vai MVU noguldījumi, uz kuriem neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī. |
060-080 |
1.1.4. noguldījumi, uz kuriem attiecas izejošās naudas plūsmas, kas ir lielākas par tām, kuras minētas 421. panta 1. vai 2. punktā REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 3. punkts Privātpersonu vai MVU noguldījumi, uz kuriem attiecas izejošās naudas plūsmas, kas ir lielākas par tām, kuras minētas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 1. vai 2. punktā, uzrāda šādās apakškategorijās: |
060 |
1.1.4.1. noguldījumi, kuriem piemēro augstāku izejošo plūsmu likmi — 1. kategorija — vidējs izejošo naudas plūsmu risks REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 3. punkts Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kurus iestādes paredzējušas iekļaut 1. kategorijā. |
070 |
1.1.4.2. noguldījumi, kuriem piemēro augstāku izejošo plūsmu likmi — 2. kategorija — augsts izejošo naudas plūsmu risks REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 3. punkts Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kurus iestādes paredzējušas iekļaut 2. kategorijā. |
080 |
1.1.4.3. noguldījumi, kuriem piemēro augstāku izejošo plūsmu likmi — 3. kategorija — ļoti augsts izejošo naudas plūsmu risks REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 3. punkts Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kurus iestādes paredzējušas iekļaut 3. kategorijā. |
090 |
1.1.5. noguldījumi trešās valstīs, ja piemēro lielāku izejošo naudas plūsmu REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 4. punkts Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kuri veikti trešās valstīs, un kuriem šajā trešā valstī piemēro izejošās naudas plūsmas, kas ir lielākas par tām, kuras minētas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 1. vai 2. punktā. |
100 |
1.1.6. noguldījumi, kurus neietver izejošo naudas plūsmu aprēķinā, ja ir izpildīti 421. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 5. punkts Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kurus neietver izejošo naudas plūsmu aprēķinā, kā noteikts REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 5. punktā. |
110-1130 |
1.2. Citu saistību izejošās naudas plūsmas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. pants Kopējās citu saistību izejošās naudas plūsmas, kas jāizmaksā nākamo 30 dienu laikā, uzrāda šādās apakškategorijās: Saistības, par kurām šajā iedaļā sniedz pārskatu, ir tikai vispārīgi pienākumi, neietverot datus par privātpersonu vai MVU noguldījumiem,kā noteikts 411. panta 2. punktā (kurus uzrāda iepriekš minētajā 1.1. postenī). Saistības, par kurām šeit sniedz pārskatu, jāapmaksā nākamo 30 dienu laikā, tām ir ātrākais iespējamais līgumā noteiktais termiņš nākamo 30 dienu laikā vai termiņš nav noteikts. Tas ietver gan i) saistības ar iespējas līgumiem, kurus var izmantot pēc ieguldītāja ieskatiem, un ii) saistības ar iespējas līgumiem, kurus var izmantot pēc iestādes ieskatiem, ja iestādes spēja neizmantot iespēju ir ierobežota ar reputāciju saistītu iemeslu dēļ. Jo īpaši, ja tirgus sagaida, ka atsevišķas saistības tiks atpirktas nākamo 30 dienu laikā — pirms to līgumā noteiktā beigu termiņa, tad datus par šādām saistībām iekļauj attiecīgajā apakškategorijā. |
110 |
1.2.1. saistības, kas izriet no iestādes pašas pamatdarbības izmaksām REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 1. punkts Saistību, kas izriet no iestādes pašas pamatdarbības izmaksām un kas jāapmaksā nākamo 30 dienu laikā, kopējais apmērs. Piemēram, biroju un sabiedrisko pakalpojumu, grāmatvedības un darba algu izmaksas utt., kā arī citi izdevumi, kas radušies, iestādei veicot savu pamatdarbību. |
120-950 |
1.2.2. saistības, kas rodas nodrošināto kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumu dēļ, kā definēts 192. pantā REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 2. punkts Attiecībā uz šīm apakškategorijām iestādes nosaka tādu izejošās naudas plūsmu summu, kuras saistītas ar nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem nākamo 30 dienu laikā, kā arī attiecīgo aktīvu, ar ko nodrošina darījumus, tirgus vērtību un šo aktīvu vērtību saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 418. pantu. Saskaņā ar 192. pantu: 1. “nodrošinātais kreditēšanas darījums” ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un šāda darījuma nosacījumi neparedz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu; 2. “kapitāla tirgus darījums” ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un darījuma nosacījumi paredz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu. Tādēļ šajā iedaļā sniedz pārskatu par jebkādu darījumu, kurā iestāde ir saņēmusi nodrošinātu aizdevumu naudā, piemēram, repo darījumu, kā definēts REGULAS (ES) Nr. 575/20134. 4. panta 83. punktā, un kura termiņš beidzas nākamo 30 dienu laikā. Aktīvu, ar kuriem nodrošina nodrošināto aizdevumu un kapitāla tirgus darījumus, tirgus vērtību iestādes uzrāda slejā 010. Iestādes sniedz pārskatus par šiem darījumiem vienā no septiņām kategorijām. Pirmā kategorija: ja darījuma partneris nav centrālā banka un aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, ir ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte, tad aktīvu summu uzrāda slejā 020, bet aktīvu, ar kuru nodrošina darījumu, vērtību saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 418. pantu uzrāda slejā 030. Otrā kategorija: ja darījuma partneris nav centrālā banka un aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, ir augsta likviditāte un kredītkvalitāte, tad aktīvu summu uzrāda slejā 040, bet aktīvu, ar kuru nodrošina darījumu, vērtību saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 418. pantu uzrāda slejā 050. Trešā kategorija: ja darījuma partneris nav centrālā banka un aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, ir cita likviditāte un kredītkvalitāte, tad aktīvu summu uzrāda slejā 060. Ceturtā kategorija: ja darījuma partneris ir centrālā banka un aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, ir ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte, tad aktīvu summu uzrāda slejā 070, bet aktīvu, ar kuru nodrošina darījumu, vērtību saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 418. pantu uzrāda slejā 080. Piektā kategorija: ja darījuma partneris ir centrālā banka un aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, ir augsta likviditāte un kredītkvalitāte, tad aktīvu summu uzrāda slejā 090, bet aktīvu, ar kuru nodrošina darījumu, vērtību saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 418. pantu uzrāda slejā 100. Sestā kategorija: ja darījuma partneris ir centrālā banka un aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, ir cita likviditāte un kredītkvalitāte, tad aktīvu summu uzrāda slejā 110. Septītā kategorija: ja darījuma partneris ir centrālā valdība, valsts sektora iestāde dalībvalstī, kurā kredītiestāde saņēmusi atļauju vai izveidojusi filiāli, vai arī daudzpusējas attīstības banka, tad aktīvu summu uzrāda slejā 120. Iestādes iedala darījumus, norādot likviditāti un kredītkvalitāti aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, un izmantojot tos pašus kritērijus, ko piemēro pārskatu sniegšanai par aktīviem atbilstoši 1.1. veidnei “Aktīvi”. Proti, saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punktu — kamēr nav pieņemta vienota definīcija saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 460. pantu par ārkārtīgi augstu un augstu likviditāti un kredītkvalitāti — iestādes pašas nosaka attiecīgajā valūtā pārvedamus aktīvus, kam attiecīgi ir augsta vai ārkārtīgi augsta likviditāte un kredīta kvalitāte. Ja iestāde ir iesniegusi gan “ārkārtīgi augstas”, “augstas” un “citas” likviditātes un kredītkvalitātes aktīvus nodrošinājuma portfelī un aktīvi nav īpaši piešķirti nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, iestādes pieņem, ka pirmos piešķir aktīvus ar viszemāko likviditāti un kredītkvalitāti, t.i., pirmos piešķir aktīvus ar “citu likviditāti un kredītkvalitāti”. Tikai pēc tam, kad pilnībā piešķirti visi šie aktīvi, piešķir aktīvus ar “augstu likviditāti un kredītkvalitāti”. Tikai pēc tam, kad piešķirti arī šie aktīvi, piešķir aktīvus ar “ārkārtīgi augstu likviditāti un kredītkvalitāti”. Pārskatu par nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, kad iestāde vienlaicīgi aizņemas nodrošinājumu un sniedz nodrošinājumu (tādu aktīvu veidā, kas nav nauda), sniedz šādi: Aktīva, kuru iestāde aizņēmusies, vērtība ir tā tirgus vērtība, ko norāda slejā 010, un tā vērtība saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 418. pantu, ko norāda attiecīgajā slejā. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumi attiecas tikai uz nodrošinājumu un pamatā esošā “maksājamā summa” nav jāuzrāda. Aktīva, kas aizdots, tirgus vērtību uzrāda “Ienākošās naudas plūsmas” 3. veidnes slejas “Aktīva, ar kuru nodrošina darījumu, tirgus vērtība” attiecīgajā apakškategorijā. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumi attiecas tikai uz nodrošinājumu un pamata “maksājamā summa” nav jāuzrāda. |
120-190 |
1.2.2.1. Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts Ar pārvedamiem aktīviem nodrošinātus darījumus atbilstoši iepriekš minētajam 1.2.2. postenim uzrāda šeit —attiecīgajā apakškategorijā. Aktīvi, par kuriem sniegti pārskati šajā iedaļā, ir skaidri noteikti kā tādi, kuriem ir iespējama ārkārtīgi augsta vai augsta likviditāte un kredītkvalitāte. Aktīviem, par kuriem sniegti pārskati šajā iedaļā, ir jāatbilst visām piemērojamām prasībām, kas iekļautas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. un 417. pantā. |
120-130 |
1.2.2.1.1. pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts |
120 |
1.2.2.1.1.1. kas ir prasījumi Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.1. postenī, un kas ir prasījumi pret minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu |
130 |
1.2.2.1.1.2. ko garantē Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.1. postenī, un ko garantē minētie darījumu partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu |
140-150 |
1.2.2.1.2. pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts |
140 |
1.2.2.1.2.1. kas ir prasījumi Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.2. postenī un kas ir prasījumi pret minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu |
150 |
1.2.2.1.2.2. ko garantē Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.2. postenī un ko garantē minētie darījumu partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu |
160-170 |
1.2.2.1.3. pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais valūtas fonds, Komisija un daudzpusējās attīstības bankas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts |
160 |
1.2.2.1.3.1. kas ir prasījumi Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.3. postenī un kas ir prasījumi pret minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu |
170 |
1.2.2.1.3.2. ko garantē Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.3. postenī un ko garantē minētie darījumu partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu |
180-190 |
1.2.2.1.4. pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts |
180 |
1.2.2.1.4.1. kas ir prasījumi Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.4. postenī un kas ir prasījumi pret minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu |
190 |
1.2.2.1.4.2. ko garantē Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.4. postenī un ko garantē minētie darījumu partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu |
200-220 |
1.2.2.2. kopējais ieguldījumu apliecību vai daļu apmērs KIU ar pamatā esošajiem aktīviem, kas minēti 416. panta 1. punktā REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 6. punkts Ieguldījumu apliecību vai daļu KIU kopējo apmēru ar pamatā esošajiem aktīviem, kas minēti REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punktā, uzrāda šeit — attiecīgajā apakškategorijā — atbilstoši iepriekš minētajam 1.2.2. postenim. |
200 |
1.2.2.2.1. pamatā esošie aktīvi, kas minēti 416. panta 1. punkta a) apakšpunktā |
210 |
1.2.2.2.2. pamatā esošie aktīvi, kas minēti 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā |
220 |
1.2.2.2.3. pamatā esošie aktīvi, kas minēti 416. panta 1. punkta d) apakšpunktā |
230 |
1.2.2.3. aktīvi, kurus emitējusi kredītiestāde, ko izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkts |
240-260 |
1.2.2.4. nefinanšu uzņēmumu obligācijas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts Nefinanšu uzņēmumu obligācijas uzrāda atbilstīgi šo obligāciju kredītvalitātei, kā noteikts REGULAS (ES) Nr. 575/2013 122. pantā un saskaņā ar 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā. |
240 |
1.2.2.4.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
250 |
1.2.2.4.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
260 |
1.2.2.4.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
270-290 |
1.2.2.5. obligācijas, kuras emitējusi kredītiestāde un kurām piemērojama 129. panta 4. vai 5. punktā noteiktā procedūra REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts Obligācijas, kurām var piemērot 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru, uzrāda atbilstīgi to kredītvalitātei, kā noteiktsREGULAS (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktā un saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā. |
270 |
1.2.2.5.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
280 |
1.2.2.5.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
290 |
1.2.2.5.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
300-320 |
1.2.2.6. ar aktīviem nodrošināti instrumenti, kurus emitējusi kredītiestāde, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar 509. panta 3., 4. un 5. punktā minētajiem kritērijiem REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts Šos posteņus uzrāda atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 5. nodaļas 2. sadaļu, 123., 124., 125., 126. pantu, un saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā. |
300 |
1.2.2.6.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
310 |
1.2.2.6.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
320 |
1.2.2.6.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
330-350 |
1.2.2.7. ar mājokļu hipotēkām nodrošināti instrumenti no instrumentiem, kuri uzrādīti likvīdo aktīvu veidnes 1.10.1., 1.10.2. un 1.10.3. pozīcijā REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts Šos posteņus uzrāda atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 5. nodaļas 2. sadaļu, 123., 124., 125., 126. pantu, un saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā. |
330 |
1.2.2.7.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
340 |
1.2.2.7.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
350 |
1.2.2.7.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
360-380 |
1.2.2.8. obligācijas, kas noteiktas Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā un kas nav 1.9. punktā minētās obligācijas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts Šos posteņus uzrāda atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktu, un saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā. |
360 |
1.2.2.8.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
370 |
1.2.2.8.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
380 |
1.2.2.8.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
390-410 |
1.2.2.9. citi pārvedami aktīvi, kam ir ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts Šos posteņus uzrāda atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 2. nodaļas 2. sadaļas III daļu, un saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā. Šeit uzrāda posteņus, kas nav uzskaitīti iepriekšējās rindās. |
390 |
1.2.2.9.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
400 |
1.2.2.9.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
410 |
1.2.2.9.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
420-440 |
1.2.2.10. citi pārvedami aktīvi, kam ir augsta likviditāte un kredītkvalitāte REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta d) apakšpunkts Šos posteņus uzrāda atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 2. nodaļas 2. sadaļas III daļu, un saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā. Šeit uzrāda posteņus, kas nav uzskaitīti iepriekšējās rindās. |
420 |
1.2.2.10.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
430 |
1.2.2.10.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
440 |
1.2.2.10.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
450-460 |
1.2.2.11. AKTĪVI, KAS ATBILST PRASĪBĀM, KURAS NOTEIKTAS REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. PANTA 1. PUNKTA b) UN d) APAKŠPUNKTĀ, BET NEATBILST PRASĪBĀM, KAS NOTEIKTAS REGULAS (ES) Nr. 575/2013 417. PANTA b) UN c) APAKŠPUNKTĀ Šeit uzrāda posteņus saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā |
450 |
1.2.2.11.1. aktīvi, kurus nekontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība REGULAS (ES) Nr. 575/2013 417. panta c) punkts |
460 |
1.2.2.11.2. aktīvi, kas nav juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā laikā nākamo 30 dienu laikā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešās pārdošanas darījumu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos REGULAS (ES) Nr. 575/2013 417. panta b) punkts |
480-680 |
1.2.2.12. posteņi, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdiem aktīviem Iestādēm ir jāsniedz pārskati tikai par aktīviem, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdiem aktīviem saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikumu. Visiem posteņiem, izņemot tos, kas minēti 3.1., 3.2. un 3.9. iedaļā, jāatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti minētā pielikuma pēdējā daļā. Šeit uzrāda posteņus saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā. Šeit uzrāda posteņus, kas nav uzskaitīti veidnē citviet. |
480 |
1.2.2.12.1. nauda REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 1. punkts Kopējā naudas summa, tostarp monētas un banknotes/valūta. Uzrāda tikai to naudu, kas neatbilst vismaz vienam no nosacījumiem, kuri minēti c), d) un e) punktā, un ko tādējādi nevar uzrādīt 1.1. postenī. Parādzīmju naudas noguldījumus citās iestādēs šeit neuzrāda, tā vietā tos uzrādot nodrošinājuma kategorijas veidnē “Ienākošās naudas plūsmas”, ja tos var uzskatīt par naudas līdzekļiem, kas jāsamaksā nākamo 30 dienu laikā. |
490 |
1.2.2.12.2. centrālo banku riska darījumi tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 2. punkts Centrālo banku riska darījumu kopējais apjoms tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos. Uzrāda tikai tos riska darījumus, kas neatbilst vismaz vienam no nosacījumiem, kuri minēti c), d) un e) punktā un ko tādējādi nevar uzrādīt 1.3. postenī. |
500-540 |
1.2.2.12.3. pārvedami vērtspapīri ar 0 % riska pakāpi un tie nav iestādes vai kādas ar to saistītas struktūras saistības REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 3. punkts Vērtspapīri ar 0 % riska pakāpi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, kā noteikts III pielikuma 5. punktā. No kā: |
500 |
1.2.2.12.3.1. prasījumi pret valstīm REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 3. punkts |
510 |
1.2.2.12.3.2. prasījumi, kurus garantē valstis REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 3. punkts |
520 |
1.2.2.12.3.3. prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 3. punkts |
530 |
1.2.2.12.3.4. prasījumi pret vai ko garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 3. punkts |
540 |
1.2.2.12.3.5. kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 3. punkts |
550 |
1.2.2.12.4. pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti 3.3. punktā un kas ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas un kurus valsts vai centrālā banka emitējusi tajā valūtā un valstī, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitē ārvalstu valūtās tādā apmērā, ka šāda parāda turēšana atbilst likviditātes vajadzībām bankas darbībām šajā trešā valstī REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 4. punkts |
570-610 |
1.2.2.12.5. pārvedami vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi un tie nav iestādes vai kādas ar to saistītas struktūras saistības REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 5. punkts Vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, kā noteikts III pielikuma 5. punktā. No kā: |
570 |
1.2.2.12.5.1. prasījumi pret valstīm REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 5. punkts |
580 |
1.2.2.12.5.2. prasījumi, kurus garantē valstis REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 5. punkts |
590 |
1.2.2.12.5.3. prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 5. punkts |
600 |
1.2.2.12.5.4. prasījumi pret vai ko garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 5. punkts |
610 |
1.2.2.12.5.5. kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 5. punkts |
620 |
1.2.2.12.6. pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, kas minēti 3.3. līdz 3.5.6. punktā, kuri saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 20 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un tie atbilst kādam no REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 6. punktā minētajiem nosacījumiem REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 6. punkts |
630 |
1.2.2.12.7. pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, kas minēti 3.3. līdz 3.6. punktā, kuri saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 7. punkts |
640 |
1.2.2.12.8 pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, kas minēti 3.3.–3.7. punktā, kuri saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 35 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un tie ir pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu saskaņā ar 125. punktu REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 8. punkts |
650 |
1.2.2.12.9. rezerves kredītiespējas, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 9. punkts Rezerves kredītiespēju kopējais apjoms, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību. |
660 |
1.2.2.12.10 tiesību aktos vai statūtos noteikti obligātie noguldījumi centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz statūtu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstošs 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem, ja kredītiestāde pieder tīklam saskaņā ar juridiskiem vai tiesību aktu noteikumiem REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 10. punkts |
670 |
1.2.2.12.11. biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi iestāde vai kāda tai radniecīga sabiedrība REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 11. punkts |
680 |
1.2.2.12.12. atzītā biržā iekļauts zelts, kas nodots glabāšanā REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 12. punkts |
690-920 |
1.2.2.13. AKTĪVI, KAS NEATBILST REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. PANTĀ NOTEIKTAJĀM PRASĪBĀM, bet joprojām atbilst prasībām, kas noteiktas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 417. panta b) un c) punktā. Šeit uzrāda posteņus saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā |
690-710 |
1.2.2.13.1. finanšu uzņēmumu obligācijas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkts Uzrāda posteņus atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 120. panta 1. punktu. |
690 |
1.2.2.13.1.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
700 |
1.2.2.13.1.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
710 |
1.2.2.3.1.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
720-740 |
1.2.2.13.2. iestāžu pašu emitētie aktīvi REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 3. punkta b) apakšpunkts Uzrāda posteņus atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 120. panta 1. punktu. |
720 |
1.2.2.13.2.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
730 |
1.2.2.13.2.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
740 |
1.2.2.13.2.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
750-770 |
1.2.2.13.3. nenodrošinātie kredītiestāžu emitētie aktīvi REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. pants Uzrāda posteņus atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 120. panta 1. punktu. |
750 |
1.2.2.13.3.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
760 |
1.2.2.13.3.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
770 |
1.2.2.4.13.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
780-800 |
1.2.2.13.4. ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kuri vēl nav uzrādīti 1.10. līdz 1.11.3. postenī REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 4. punkta b) apakšpunkts Uzrāda posteņus atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 5. nodaļas 2. sadaļas III daļu un 125. pantu. |
780 |
1.2.2.13.4.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
790 |
1.2.2.13.4.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
800 |
1.2.12.4.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
810-830 |
1.2.2.13.5. ar mājokļu hipotēkām nodrošināti vērtspapīri, kuri vēl nav uzrādīti 1.10 līdz 1.11.3. postenī REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkts Uzrāda posteņus atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 5. nodaļas 2. sadaļas III daļu un 125. pantu. |
810 |
1.2.2.13.5.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
820 |
1.2.2.13.5.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
830 |
1.2.2.13.5.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
840 |
1.2.2.13.6. kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti atzītas biržas sarakstos, un ar nozīmīgu indeksu saistīti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav pašu emitēti vai kurus emitējušas finanšu iestādes REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
850 |
1.2.2.13.7. zelts REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
860 |
1.2.2.13.8. garantētās obligācijas, par kurām vēl iepriekš nav sniegts pārskats REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
870 |
1.2.2.13.9. segtās obligācijas, par kurām vēl iepriekš nav sniegts pārskats REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
880 |
1.2.2.13.10. uzņēmumu obligācijas, par kurām vēl iepriekš nav sniegts pārskats REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
890 |
1.2.2.13.11. fondi, kuru pamatā ir aktīvi, kuri uzrādīti 4.5. – 4.10. postenī REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
900-920 |
1.2.2.13.12. citas centrālai bankai atbilstošas vērtspapīru un aizdevumu kategorijas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
900 |
1.2.2.13.12.1. pašvaldību obligācijas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
910 |
1.2.2.13.12.2. komerciālie vērtspapīri REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
920 |
1.2.2.13.12.3. kredītprasības REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 4. punkta c) apakšpunkts |
930-950 |
1.2.2.14. Pārskatu sniegšana par Šariatam atbilstošiem aktīviem kā alternatīviem aktīviem saskaņā ar 509. panta 2. punkta i) apakšpunktu REGULAS (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 509. panta 2. punkta i) apakšpunkts Šeit uzrāda posteņus saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā. |
930 |
1.2.2.14.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
940 |
1.2.2.14.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
950 |
1.2.2.14.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
960-1030 |
1.2.3. noguldījumi, kas jāuztur noguldītājam REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 3. punkts Kopējo noguldījumu apmēru, tostarp pieprasījuma noguldījumus un fiksēta termiņa noguldījumus, kas jāuztur noguldītājam, uzrāda slejā 010 “To klientu noguldītais apjoms, kuri ir finanšu klienti” un slejā 030 “To klientu noguldītais apmērs, kuri nav finanšu klienti” — atkarībā no darījumu partnera veida — šādās apakškategorijās: |
960-990 |
1.2.3.1. lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus) REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 3. punkta a) apakšpunkts Kopējo noguldījumu apmēru, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uzrāda turpmākajās apakškategorijās šādā veidā: [Piezīme: Tīrvērtes attiecības šajā kontekstā ir pakalpojumu līgums, kas klientiem dod iespēju pārskaitīt līdzekļus (vai vērtspapīrus) netieši — izmantojot tiešos dalībniekus iekšzemes norēķinu sistēmās — galīgajiem saņēmējiem. Šādi pakalpojumi attiecas tikai uz šādām darbībām: maksājumu rīkojumu nosūtīšana, saskaņošana un apstiprināšana; dienas pārtēriņš, uz nakti izsniegtais finansējums un pēcnorēķinu atlikumu uzturēšana; un pozīciju dienas laikā, kā arī galīgo norēķinu pozīciju noteikšana. Tīrvērtes un saistītie pakalpojumi jāsniedz, pamatojoties uz juridiski saistošu vienošanos ar institucionālajiem klientiem (Bāzele III likviditātes noteikumu 75. punkts). Turētājbankas pakalpojumu attiecības šajā sakarā attiecas uz noguldījumu glabāšanu, pārskatu sniegšanu par tiem, to apstrādi un/vai ar tiem saistīto darbību operacionālo un administratīvo elementu attīstīšanu, klientu vārdā kārtojot darījumus un uzglabājot finanšu aktīvus. Ar turētājbankas pakalpojumiem saistītus pakalpojumus jāsniedz, pamatojoties uz juridiski saistošiem turētājbankas pakalpojumiem vai citu līdzīgu vienošanos ar institucionālajiem klientiem. Šādi pakalpojumi attiecas tikai uz vērtspapīru darījumu norēķiniem, līgumisku maksājumu pārvedumiem, ar nodrošinājumu saistītām procedūrām, ārvalstu valūtas darījumu izpildi, saistītu naudas atlikumu turēšanu un naudas pārvaldības papildpakalpojumu sniegšanu. Tāpat ir iekļauta arī dividenžu un citu ienākumu saņemšana, klientu veikta parakstīšanās un izpirkšana, plānota klientu naudas līdzekļu izmaksāšana un maksu, nodokļu un citu izdevumu samaksa. Turētājbankas pakalpojumus var turklāt attiecināt uz aktīvu un korporatīvajiem trasta pakalpojumiem, aktīvu un pasīvu pārvaldību, darījumu noguldījumiem, līdzekļu pārvedumiem, fondu pārvedumiem un aģenta pakalpojumiem, tostarp maksājumu un norēķinu pakalpojumiem (izņemot korespondentbanku pakalpojumus), tirdzniecības finansēšanu un depozitārajiem sertifikātiem (Bāzele III likviditātes noteikumu 76. punkts). Naudas pārvaldības pakalpojumu attiecības šajā kontekstā ir naudas pārvaldība un ar to saistītu pakalpojumu nodrošināšana klientiem. Naudas pārvaldība un ar to saistīti pakalpojumi] |
960-970 |
1.2.3.1.1. uz kuru attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī Kopējo noguldījumu apmēru, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uz kuru attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, uzrāda šādās apakškategorijās: |
960 |
1.2.3.1.1.1. attiecībā uz kuru ir pierādījumi, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību Kopējo noguldījumu apjoms, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uz kuru attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī un attiecībā uz kuru ir pierādījumi, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību. |
970 |
1.2.3.1.1.2. attiecībā uz kuru nav pierādījumu, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību Kopējo noguldījumu apmēru, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uz kuru attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, un attiecībā uz kuru nav pierādījumu, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību, uzrāda šādās apakškategorijās: |
980-990 |
1.2.3.1.2. uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī Kopējo noguldījumu apmēru, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uz kuru neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, uzrāda apakškategorijās: |
980 |
1.2.3.1.2.1. attiecībā uz kuru ir pierādījumi, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību Kopējo noguldījumu apmēru, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uz kuru neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, un attiecībā uz kuru nav pierādījumu, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību. |
990 |
1.2.3.1.2.2. attiecībā uz kuru nav pierādījumu, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību Kopējo noguldījumu apmēru, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uz kuru neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, un attiecībā uz kuru nav pierādījumu, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību, uzrāda šādās apakškategorijās: |
1000 |
1.2.3.2. saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas nav minētas 1.2.3.1.1. un 1.2.3.1.2. postenī 422. panta 3. punkta c) apakšpunkts Kopējais noguldījumu apmērs, kas jāuztur noguldītājam saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas nav uzrādītas 1.2.3.1.1. un 1.2.3.1.2. postenī. |
1010 |
1.2.3.2.1. no kā korespondentbanku pakalpojumi vai specializēto brokeru pakalpojumi Kopējais noguldījumu apmērs, kas jāuztur noguldītājam saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas nav uzrādītas 1.2.3.1.1. un 1.2.3.1.2. postenī, un kas ir noguldījumi saistībā ar korespondentbanku pakalpojumiem vai specializēto brokeru pakalpojumiem. |
1020 |
1.2.3.4. saistībā ar kopēju uzdevumu veikšanu institucionālās aizsardzības shēmā vai kā juridisks vai tiesību aktos noteikts minimālais noguldījums, kas jāveic citai struktūrai, kura ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas locekle REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts Kopējais noguldījumu apjoms, kas jāuztur noguldītājam saistībā ar kopēju uzdevumu veikšanu institucionālās aizsardzības shēmā vai kā juridisks vai tiesību aktos noteikts minimālais noguldījums, kas jāveic citai struktūra, kura ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas locekle. |
1030 |
1.2.3.5. lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo kredītiestāžu pakalpojumus, kā arī gadījumos, kuros kredītiestādes pieder tīklam saskaņā ar juridiskiem vai tiesību aktu noteikumiem REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts Kopējais noguldījumu apjoms, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo kredītiestāžu pakalpojumus, kā arī gadījumos, kuros kredītiestādes pieder tīklam saskaņā ar juridiskiem vai tiesību aktu noteikumiem. |
1040 |
1.2.4. kredītiestāžu noguldījumi centrālajā kredītiestādē, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. panta 1. punkta f) apakšpunktu REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 3. punkta pēdējā daļa Kopējais kredītiestāžu noguldījumu apjoms centrālajā kredītiestādē, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. panta 1. punkta f) apakšpunktu. |
1050 |
1.2.5. likviditātes kredītlīnijas aktīviem, kas minēti 416. panta 1. punkta f) apakšpunktā 416. panta 1. punkta f) apakšpunkts Kopējais likviditātes kredītlīniju apjoms aktīviem, kas minēti 416. panta 1. punkta f) apakšpunktā. |
1060-1070 |
1.2.6. saistības, kuras neuzrāda 1.2.2 vai 1.2.5. postenī, un kas izriet no tādu klientu noguldījumiem, kuri nav finanšu klienti REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 5. punkts Kopējais saistību apmērs, kuras uzrāda 1.2.2. vai 1.2.5. postenī, un kas izriet no tādu klientu noguldījumiem, kuri nav finanšu klienti. |
1060 |
1.2.6.1. uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī |
1070 |
1.2.6. uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī |
1060 |
1.2.7. no II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem izrietošas maksājamās neto summas (netiek ņemts vērā saņemamais nodrošinājums, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu) REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 6. punkts No II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem izrietošā neto maksājamā summa, kuras samaksa paredzama 30 dienu laikā. Summas: — ir neto attiecībā uz visiem partneriem — netiek ņemts vērā saņemamais nodrošinājums, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu — neatbilst pēc tirgus vērtības novērtētajai vērtībai, jo pēc tirgus vērtības novērtētā vērtība ietver arī aplēses par iespējamām ienākošo un izejošo maksājumu plūsmām un var ietvert naudas plūsmas, kas rodas vēlāk par 30 dienu laikposmu Neto saņemamo summu uzrāda 1.3. posteņa “Ienākošās naudas plūsmas” 1.1.6. postenī (neto summa, kas jāsaņem no II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem (netiek ņemts vērā saņemamais nodrošinājums, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu)). |
1090-1100 |
1.2.8. saistības, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde noteikusi zemāku procentuālo attiecību REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 8. punkts Kopējo saistību apmēru, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi, noteikusi zemāku procentuālo attiecību, uzrāda šādās apakškategorijās: |
1090 |
1.2.8.1. ja ir izpildīti visi 422. panta 8. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētie nosacījumi Kopējais saistību apjoms, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi, noteikusi zemāku procentuālo attiecību un ja ir izpildīti visi 422. panta 8. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētie nosacījumi. |
1100 |
1.2.8.2. ja ir izpildīti visi 422. panta 8. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie nosacījumi, lai noteiktu, vai ir piemērojama 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā grupas iekšējās procedūra attiecībā uz iestādēm, uz kurām neattiecas 8. pantā minētais atbrīvojums Kopējais saistību apjoms, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi, noteikusi zemāku procentuālo attiecību un ja ir izpildīti visi 422. panta 8. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie nosacījumi, lai noteiktu, vai ir piemērojama 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā grupas iekšējās procedūra attiecībā uz iestādēm, uz kurām neattiecas 8. pantā minētais atbrīvojums |
1110-1120 |
1.2.9. saistības, tostarp jebkādas līgumiskas vienošanās, piemēram, citas ārpusbilances un iespējamās finansēšanas saistības, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde pēc REGULAS (ES) Nr. 575/2013 420. panta 2. punktā minētās novērtēšanas noteikusi augstāku procentuālo attiecību REGULAS (ES) Nr. 575/2013 420. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 2. punkts Kopējais saistību apjoms, tostarp jebkādas līgumiskas vienošanās, piemēram, ārpusbilances un iespējamās finansēšanas citas saistības, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde pēc REGULAS (ES) Nr. 575/2013 420. panta 2. punktā minētās novērtēšanas noteikusi augstāku procentuālo attiecību. |
1110 |
1.2.9. saistības, tostarp jebkādas līgumiskas vienošanās, piemēram, ārpusbilances un iespējamās finansēšanas citas saistības, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde pēc REGULAS (ES) Nr. 575/2013 420. panta 2. punktā minētās novērtēšanas noteikusi augstāku procentuālo attiecību |
1120 |
1.2.9. saistības, tostarp jebkādas līgumiskas vienošanās, piemēram, ārpusbilances un iespējamās finansēšanas citas saistības, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde pēc REGULAS (ES) Nr. 575/2013 420. panta 2. punktā minētās novērtēšanas noteikusi augstāku procentuālo attiecību |
1130 |
1.2.10. visas citas saistības REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 7. punkts Kopējais visu citu saistību apjoms. |
1140-1210 |
1.3. Papildu izejošās naudas plūsmas Kopējo papildu izejošās naudas plūsmu apmēru uzrāda šādās apakškategorijās: |
1140 |
1.3.1. nodrošinājumam, izņemot aktīvus, kas minēti 416. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā, un ko iestāde iesniedz saistībā ar II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 1. punkts Kopējo papildu izejošās naudas plūsmu apmēru, izņemot aktīvus, kas minēti 416. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā, un ko iestāde iesniedz saistībā ar II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem, uzrāda šādās apakškategorijās: |
1150 |
1.3.2. atbilst papildu nodrošinājuma vajadzībām, kas izrietētu no iestādes kredītkvalitātes būtiskas pasliktināšanās REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 2. punkts Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst papildu nodrošinājuma vajadzībām, kuras izrietētu no iestādes kredītkvalitātes būtiskas pasliktināšanās. |
1160 |
1.3.3. atbilst papildu nodrošinājuma vajadzībām, kuras izrietētu no negatīva tirgus scenārija ietekmes uz iestādes darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem, finansēšanas darījumiem un citiem līgumiem, ja šāda ietekme ir būtiska REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 3. punkts Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst papildu nodrošinājuma vajadzībām, kuras izrietētu no negatīva tirgus scenārija ietekmes. |
1170 |
1.3.4. atbilst tādu vērtspapīru vai citu aktīvu tirgus vērtībai, kuri ir pārdoti kā īsās pozīcijas un kuri ir jāpiegādā 30 dienu laikā, ja vien iestādei nepieder piegādājamie vērtspapīri vai ja vien tā nav tos aizņēmusies ar noteikumiem, kas paredz to atdošanu pēc 30 dienām, kā arī ja vien vērtspapīri neveido daļu no iestādes likvīdajiem aktīviem REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 4. punkts Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst tādu vērtspapīru vai citu aktīvu tirgus vērtībai, kuri ir pārdoti kā īsās pozīcijas un kuri ir jāpiegādā 30 dienu laikā, ja vien iestādei nepieder piegādājamie vērtspapīri vai ja vien tā nav tos aizņēmusies ar noteikumiem, kas paredz to atdošanu pēc 30 dienām, kā arī ja vien vērtspapīri neveido daļu no iestādes likvīdajiem aktīviem. |
1180 |
1.3.5. atbilst nodrošinājuma pārpalikumam, kas ir iestādes rīcībā, kuru darījuma partneris var atsaukt jebkurā laikā REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 5. punkta a) apakšpunkts Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst nodrošinājuma pārpalikumam, kas ir iestādes rīcībā, kuru darījuma partneris var atsaukt jebkurā laikā. |
1190 |
1.3.6. atbilst nodrošinājumam, kuram pienācis termiņš atgriešanai darījumu partnerim REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 5. punkta b) apakšpunkts Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst nodrošinājumam, kuram pienācis termiņš atgriešanai darījumu partnerim. |
1200 |
1.3.7. atbilst nodrošinājumam, kas atbilst aktīviem, kuri atbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, ar kuriem var aizvietot aktīvus, kuri neatbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, bez iestādes piekrišanas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 5. punkta c) apakšpunkts Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst nodrošinājumam, kas atbilst aktīviem, kuri atbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, ar kuriem var aizvietot aktīvus, kuri neatbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, bez iestādes piekrišanas. |
1210 |
1.3.8. noguldījumi, kas saņemti kā nodrošinājums REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 6. punkts Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst noguldījumiem, kas saņemti kā nodrošinājums. |
1220-1370 |
1.4. Izejošās naudas plūsmas no kredītiespējām un likviditātes iespējām Kopējo maksimālo summu, ko varētu izņemt no neizmantotām kredītiespējām un likviditātes iespējām, uzrāda šādās apakškategorijās: [Piezīme: Šo maksimālo summu, ko var izņemt, var aplēst, neņemot vērā saskaņā ar 418. pantu tāda nodrošinājuma vērtību, kas jāsniedz, ja iestāde var atkārtoti izmantot šo nodrošinājumu, un ja šis nodrošinājums ir likvīdi aktīvi atbilstīgi 416. pantam. Sniedzamais nodrošinājums nevar būt aktīvi, ko emitējis attiecīgās kredītiespējas vai likviditātes iespējas darījuma partneris vai kāda no tam radniecīgām vienībām. Ja iestādei ir pieejama vajadzīgā informācija, maksimālo summu, ko var izņemt no neizmantotām kredītiespējām un likviditātes iespējām, kas piešķirtas SSPE, nosaka kā maksimālo summu, ko var izņemt, ievērojot SSPE pašas saistības, kuras jānokārto nākamo 30 dienu laikā. |
1220 |
1.4.1. maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām privātpersonām vai MVU/privātklientiem REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 2. punkts Kopējā maksimālā summa, kas varētu rasties no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām privātpersonām vai MVU, ja tie atbilst riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijai saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju kredītriskam. |
1230-1240 |
1.4.2. maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām klientiem, kas nav privātpersonas vai MVU un finanšu klienti REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 3. punkts Kopējā maksimālā summa, kas varētu rasties no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām klientiem, kas nav privātpersonas vai MVU un finanšu klienti, ja tās atbilst šādiem nosacījumiem: a) tās neatbilst riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijai saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju kredītriskam; b) tās ir sniegtas klientiem, kas nav finanšu klienti; c) tās nav sniegtas ar mērķi aizvietot klienta finansējumu situācijās, kad klients nespēj nodrošināt savas finansējuma vajadzības finanšu tirgos. |
1230 |
1.4.2.1. – neizmantotās piešķirtās kredītiespējas Kopējā 1.4.2. postenī ietvertā summa, kas veido neizmantotās piešķirtās kredītiespējas |
1240 |
1.4.2.2. – neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas Kopējā 1.4.2. postenī ietvertā summa, kas veido neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas |
1250 |
1.4.3. maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotajām likviditātes iespējām, kas piešķirtas SSPE ar mērķi ļaut šādai SSPE iegādāties aktīvus, kas nav vērtspapīri, no klientiem, kuri nav finanšu klienti, un kas pārsniedz pašreiz no klientiem iegādāto aktīvu apmēru, un ja maksimāli izņemamā summa atbilstoši līgumam nedrīkst pārsniegt pašreiz iegādāto aktīvu apmēru. REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 4. punkts Kopējā maksimālā summa, kas varētu rasties no neizmantotajām likviditātes iespējām, kas piešķirtas SSPE ar mērķi ļaut šādai SSPE iegādāties aktīvus, kas nav vērtspapīri, no klientiem, kuri nav finanšu klienti. |
1260-1270 |
1.4.4. maksimālā summa, ko var izņemt no citām neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kuras nav uzrādītas 1.4.1., 1.4.2. vai 1.4.3. postenī REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 5. punkts Kopējā maksimālā summa, kas varētu rasties no neizmantotajām kredītiespējām un likviditātes iespējām klientiem, kas nav uzrādītas 1.4.1., 1.4.2. vai 1.4.3. postenī. Tas ietver: a) likviditātes iespējas, ko iestāde ir piešķīrusi SSPE; b) nosacījumus, ar kādiem iestādei ir jāpērk aktīvi no SSPE vai jāīsteno aktīvu mijmaiņa. |
1260 |
1.4.4.1 piešķirtas SSPE, izņemot tās, kas minētas 1.4.3. postenī REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 5. punkta a) apakšpunkts Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz elementiem, kuri piešķirti SSPE, izņemot tos, kas minēti 1.4.3. postenī. |
1270 |
1.4.4.2. nosacījumi, ar kādiem iestādei ir jāpērk aktīvi no SSPE vai jāīsteno aktīvu mijmaiņa REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 5. punkta b) apakšpunkts Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz nosacījumiem, ar kādiem iestādei ir jāpērk aktīvi no SSPE vai jāīsteno aktīvu mijmaiņa ar SSPE. |
1280-1290 |
1.4.4.3. piešķirtas kredītiestādēm REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 5. punkta c) apakšpunkts Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz kredītiestādēm piešķirtiem elementiem. |
1280 |
1.4.4.3.1. – neizmantotās piešķirtās kredītiespējas Kopējā 1.4.4.3. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz neizmantotajām piešķirtajām kredītiespējām |
1290 |
1.4.4.3.2. – neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas Kopējā 1.4.4.3. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz neizmantotajām piešķirtajām likviditātes iespējām |
1300-1310 |
1.4.4.4. piešķirtas finanšu iestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 5. punkta d) apakšpunkts Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz finanšu iestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām piešķirtiem elementiem, izņemot kredītiestādes. |
1300 |
1.4.4.4.1. – neizmantotās piešķirtās kredītiespējas Kopējā 1.4.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz neizmantotajām piešķirtajām kredītiespējām |
1310 |
1.4.4.4.2. – neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas Kopējā 1.4.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz neizmantotajām piešķirtajām likviditātes iespējām |
1320 |
1.4.4.5 piešķirtas citiem klientiem Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz citiem klientiem piešķirtiem elementiem |
1330 |
1.4.4.6. piešķirtas grupas iekšējām struktūrām Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz REGULAS (ES) Nr. 575/2013 grupas iekšējām struktūrām piešķirtiem elementiem |
1340 |
1.4.5. maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām kredītiespējām un likviditātes iespējām, kas piešķirtas ar mērķi finansēt attīstību veicinošos aizdevumus REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 6. punkts Kopējā maksimālā summa, kas varētu rasties no neizmantotām kredītiespējām un likviditātes iespējām, kas piešķirtas vienīgi ar mērķi tieši vai netieši finansēt attīstību veicinošos aizdevumus, kuri atbilst 2. un 3. punktā minētajām riska darījumu kategorijām. Šie attīstību veicinošie aizdevumi ir pieejami tikai personām, kas nav finanšu klienti, un tos piešķir bez konkurences — nevis peļņas nolūkā, bet lai veicinātu minētās dalībvalsts centrālās valdības vai reģionālās pašvaldības valsts politikas mērķus. Šādas saistības ir iespējams izņemt, tikai iesniedzot pieprasījumu attīstību veicinoša aizdevuma saņemšanai, un tādā apmērā, kāds noteikts minētajā pieprasījumā. |
1350 |
1.4.6. maksimālā summa, ko var izņemt no visām pārējām iespējamām saistībām Kopējā maksimālā summa, kas varētu rasties no visām pārējām iespējamām saistībām. Šīs iespējamās finansējuma saistības var būt vai nu līgumiskas vai ārpuslīgumiskas saistības un tās nav kreditēšanas saistības. Ārpuslīgumiskas iespējamās finansējuma saistības ietver asociāciju ar vai sponsorēšanu attiecībā uz tirgojamiem produktiem vai sniegtiem pakalpojumiem, kam var būt vajadzīgs atbalsts vai finansējuma piešķiršana spriedzes apstākļos nākotnē. Ārpuslīgumiskas saistības var būt ietvertas finanšu produktos un instrumentos, kurus pārdod, sponsorē vai kuru iniciators ir iestāde, kas var izraisīt neplānotu bilances pieaugumu no atbalsta, kurš sniegts reputācijas riska apsvērumu dēļ. |
1360 |
1.4.6.1. piešķirtas grupas iekšējām struktūrām Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas piešķirta REGULAS (ES) Nr. 575/2013 grupas iekšējām struktūrām |
1370 |
1.4.7. izejošās naudas plūsmas saskaņā ar CRD 105. pantu Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas izriet no riska faktoriem, kuri minēti REGULAS (ES) Nr. 575/2013 105. panta a) un d) apakšpunktā, ciktāl paredzams, ka tas radīsies nākamo 30 dienu laikā. |
PĀRSKATU PAR LIKVIDITĀTI SNIEGŠANA (3. DAĻA NO 5 DAĻĀM — IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS)
1. Ienākošās naudas plūsmas
1.1. Vispārīgas piezīmes
1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā iekļauta informācija par likviditātes izejošajām naudas plūsmām, kuras mēra par nākamo 30 dienu laikposmu, lai uzraudzītu likviditātes seguma prasības ievērošanu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. pantā. Posteņi, kuri iestādēm nav jānorāda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.
2. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 425 panta 2. punktu likviditātes ienākošās naudas plūsmas:
(i) ietver tikai līgumos noteiktās ienākošās naudas plūsmas no riska darījumiem, kuriem nav kavējumu un attiecībā uz kuriem bankai nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības;
(ii) tiek norādītas pilnībā.
3. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 425. panta 7. punktu iestādes nesniedz pārskatu par ienākošajām naudas plūsmām no visiem likvīdiem aktīviem, par kuriem sniegts pārskats saskaņā ar 416. pantu, ja tie nav maksājumi, kas jāveic par aktīviem, kuri nav atspoguļoti aktīva tirgus vērtībā.
4. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 425. panta 8. punktu iestādes nesniedz pārskatu par ienākošajām naudas plūsmām ne no kādām jaunām noslēgtām saistībām.
1.2. Apakšveidne ienākošo naudas plūsmu norādīšanai
1.2.1. Norādījumi par konkrētām rindām
Rinda |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi |
010-030 |
IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. pants Ienākošās naudas plūsmas kopā Pienākošies naudas līdzekļi, par ko sniegts pārskats šajā iedaļā, ir skaidri norādīti kā potenciāls likviditātes ienākošo naudas plūsmu avots nākamo 30 dienu laikā pārskata sniegšanas vajadzībām REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. pantā. Summas, kuras ir norādītas katras apakškategorijas “summas slejā”, ir pilnas summas, t.i., summas, no kurām nav atskaitītas REGULĀ (ES) NR. 575/2013 norādītie procenti. |
010-980 |
1. Ienākošās naudas plūsmas REGULAS (EK) NR. 575/2013 425. pants 010. slejā norāda pienākošos naudas līdzekļu kopējo summu, savukārt 020. slejā norāda attiecīgo ienākošo naudas plūsmu — attiecīgā gadījumā — pēc ienākošo naudas plūsmu līmeņu piemērošanas. |
010-060 |
1.1. Naudas līdzekļi, kuri pienākas no klientiem, kas nav finanšu klienti REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts Pārskatu par naudas līdzekļiem, kuru maksāšanas termiņš ir nākamo 30 dienu laikposmā (tostarp procentu maksājumi) un kuri pienākas no klientiem, kas nav finanšu klienti, sniedz turpmāk norādītajās apakškategorijās šādi: [piezīme: tajos ietilpst aizdevumi, kuriem tuvojas termiņš un par ko jau ir veikta vienošanās termiņu pārjaunot. Aizdevumus, kuriem netuvojas termiņš, neuzskata par ienākošo naudas plūsmu un par tiem šeit pārskatu nesniedz]. |
010 |
1.1.1. Naudas līdzekļi, kuri pienākas no privātpersonām vai MVU REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts Tādi naudas līdzekļi, kuri pienākas no privātpersonām vai MVU nākamo 30 dienu laikā, kam nav kavējumu un attiecībā uz kuriem bankai nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības (tostarp procentu maksājumi). |
020 |
1.1.2. Naudas līdzekļi, kuri pienākas no korporatīvajiem klientiem, kas nav finanšu klienti REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts Tādi naudas līdzekļi, kuri pienākas no korporatīvajiem klientiem nākamo 30 dienu laikā, kam nav kavējumu un attiecībā uz kuriem bankai nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības (tostarp procentu maksājumi). |
030 |
1.1.2.1. kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro procedūru saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta e) apakšpunkts No 1.1.2. postenī norādītās summas — kopējā summa, kas jāmaksā iestādei, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu. |
040 |
1.1.3. Naudas līdzekļi, kuri pienākas no centrālajām bankām REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts Tādi naudas līdzekļi, kuri pienākas no centrālajām bankām nākamo 30 dienu laikā, kam nav kavējumu un attiecībā uz kuriem bankai nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības (tostarp procentu maksājumi). |
050 |
1.1.3.1. kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro procedūru saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta e) apakšpunkts No 1.1.3. postenī norādītās summas — kopējā summa, kas jāmaksā iestādei, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu. |
060 |
1.1.4. Naudas līdzekļi, kuri pienākas no citiem klientiem, kas nav finanšu klienti REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts Tādu naudas līdzekļu kopējā summa, kuri nākamo 30 dienu laikā pienākas no klientiem, kas nav finanšu klienti, kam nav kavējumu un attiecībā uz kuriem bankai nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības (tostarp procentu maksājumi), un kuri nav norādīti 1.1.1. līdz 1.1.3. rindā. |
070-080 |
1.2. Naudas līdzekļi, kuri pienākas no finanšu klientiem REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkts Tādu naudas līdzekļu kopējā summa, kuri nākamo 30 dienu laikā pienākas no finanšu klientiem, kam nav kavējumu un attiecībā uz kuriem bankai nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības (tostarp procentu maksājumi). Pārskatu par nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem sniedz 1.2. iedaļā. |
070 |
1.2.1. kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro procedūru saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta e) apakšpunkts No 1.2. postenī norādītās summas — naudas līdzekļi, kas iestādei jāmaksā, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu. |
080 |
1.2.2. kam kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju piemērot zemāku procentuālo attiecību izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar 422. panta 8. punktu REGULAS (ES) NR. 575/2013 422. panta 8. punkts No 1.2. postenī norādītās summas — pienākošies naudas līdzekļi, attiecībā uz kuriem kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju piemērot zemāku procentuālo attiecību izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar 422. panta 8. punktu |
090 |
1.3. Naudas līdzekļi, kuri pienākas no tirdzniecības finansēšanas darījumiem saskaņā ar 425. panta 2. punkta b) apakšpunktu REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta b) apakšpunkts Naudas līdzekļi, kuri pienākas no tirdzniecības finansēšanas darījumiem saskaņā ar 425. panta 2. punkta b) apakšpunktu |
100 |
1.4. Aktīvi ar līgumā nenoteiktu termiņu saskaņā ar 425. panta 2. punkta c) apakšpunktu REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta c) apakšpunkts Aktīvi ar līgumā nenoteiktu termiņu saskaņā ar 425. panta 2. punkta c) apakšpunktu |
110 |
1.5. Naudas līdzekļi, kuri pienākas no būtiska indeksa kapitāla vērtspapīru instrumentu pozīcijām, ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta f) apakšpunkts Naudas līdzekļi, kuri pienākas no būtiska indeksa kapitāla vērtspapīru instrumentu pozīcijām, ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus |
120-930 |
1.6. Naudas līdzekļi, kuri pienākas no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts 192. pantā REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta d) apakšpunkts Turpmāk norādītajām apakškategorijām iestādes nosaka nākamo 30 dienu laikā ienākošo naudas plūsmu summu saistībā ar nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem un tirgus vērtību attiecīgajiem aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumus. Saskaņā ar 192. pantu: 1. “nodrošinātais kreditēšanas darījums” ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un šāda darījuma nosacījumi neparedz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu; 2. “kapitāla tirgus darījums” ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un darījuma nosacījumi paredz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu. Tāpēc šajā iedaļā sniedz pārskatu par visiem darījumiem, kuros iestāde ir sniegusi nodrošinātu aizdevumu naudā, piemēram, darījumiem ar aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā definēts REGULAS (ES) NR. 575/2013 4. panta 83. punktā, un kuru termiņš pienāk 30 dienu laikā. Iestādes paziņo 30 dienu laikā maksājamo summu 010., 030. un 050. slejā un tirgus vērtību aktīviem, ar ko nodrošina nodrošinātos kreditēšanas darījumus un kapitāla tirgus darījumus, — 020., 040. un 060. slejā, atkarībā no aktīviem piešķirtās aktīvu kvalitātes kategorijas (ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte, augsta likviditāte un kredītkvalitāte un citāda likviditāte un kredīta kvalitāte). Iestādes iedala darījumus, nosakot likviditāti un kredītkvalitāti aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, un šim nolūkam izmantojot tos pašus kritērijus, kurus piemēro, sniedzot pārskatu par aktīviem 1.1. veidnē “Aktīvi”. T.i., saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punktu, kamēr nav pieņemta vienota ļoti augstas un augstas likviditātes un kredītkvalitātes definīcija saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 460. pantu, iestādes pašas nosaka attiecīgajā valūtā pārvedamos aktīvus, kam attiecīgi ir ārkārtīgi augsta vai augsta likviditāte un kredītkvalitāte. Ja iestāde nodrošinājumu portfelī ir saņēmusi gan “ļoti augstas”, gan “augstas”, gan “citādas” likviditātes un kredītkvalitātes aktīvus un nevieni aktīvi nav īpaši iedalīti kā nodrošinājums nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un citiem kapitāla tirgus darījumiem, tad iestādes pieņem, ka aktīvi ar viszemāko likviditāti un kredītkvalitāti ir iedalīti vispirms, t.i., aktīvus ar “citādu likviditāti un kredītkvalitāti” iedala vispirms. Tikai tad, kad visi šie aktīvi ir pilnībā iedalīti, tiek iedalīti aktīvi ar “augstu likviditāti un kredītkvalitāti”. Tikai tad, kad arī visi šie aktīvi ir pilnībā iedalīti, tiek iedalīti aktīvi ar “ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti”. |
120-190 |
1.6.1. Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts Par darījumiem, kas nodrošināti ar pārvedamiem aktīviem, pārskatu sniedz attiecīgajā apakškategorijā. Šajā iedaļā norādītie aktīvi ir skaidri identificēti kā potenciāli ļoti augstas vai augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvi. Šajā iedaļā norādītajiem aktīviem jāatbilst visām piemērojamām prasībām, kas iekļautas REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. un 417. pantā. |
120-130 |
1.6.1.1. Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts |
120 |
1.6.1.1.1. kas ir prasījumi Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.1. postenī un kuri ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījumu partneriem, saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu |
130 |
1.6.1.1.2. ko garantē Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.1. postenī un kurus garantē iepriekš minētie darījumu partneri, saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu |
140-150 |
1.6.1.2. Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts |
140 |
1.6.1.2.1. kas ir prasījumi Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.2. postenī un kuri ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu |
150 |
1.6.1.2.2. ko garantē Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.2. postenī un kurus garantē iepriekš minētie darījumu partneri, saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu |
160-170 |
1.6.1.3. Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts |
160 |
1.6.1.3.1. kas ir prasījumi Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.3. postenī un kuri ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu |
170 |
1.6.1.3.2. ko garantē Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.3. postenī un kurus garantē iepriekš minētie darījumu partneri, saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu |
180-190 |
1.6.1.4. Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts |
180 |
1.6.1.4.1. kas ir prasījumi Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.4. postenī un kuri ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu |
190 |
1.6.1.4.2. ko garantē Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.4. postenī un kurus garantē iepriekš minētie darījumu partneri, saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu |
200-220 |
1.6.2. Kopā — KIU daļas vai ieguldījumu apliecības ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti 416. panta 1. punktā REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 6. punkts Šeit tiek sniegts pārskats par visām KIU ieguldījumu apliecībām vai daļām ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punktā, izmantojot attiecīgu apakškategoriju saskaņā ar LCR likvīdo aktīvu veidni. |
200 |
1.6.2.1. pamatā esošie aktīvi 416. panta 1. punkta a) apakšpunktā |
210 |
1.6.2.2. pamatā esošie aktīvi 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā |
220 |
1.6.2.3. pamatā esošie aktīvi 416. panta 1. punkta d) apakšpunktā |
230 |
1.6.3. Aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība Aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, ja ir izpildīts vismaz viens no 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem |
240-260 |
1.6.4. Nefinanšu korporatīvās obligācijas REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts Par nefinanšu korporatīvajām obligācijām pārskatu sniedz atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 122. pantu, izmantojot attiecīgo apakškategoriju. |
240 |
1.6.4.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
250 |
1.6.4.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
260 |
1.6.4.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
270-290 |
1.6.5. Kredītiestādes emitētas obligācijas, kuras ir atbilstošas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts Par obligācijām, kuras ir atbilstošas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā izklāstīto procedūru, pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktu, izmantojot attiecīgo apakškategoriju. |
270 |
1.6.5.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
280 |
1.6.5.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
290 |
1.6.5.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
300-320 |
1.6.6. Ar aktīviem nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 2. sadaļas 5. nodaļu un 123., 124., 125. un 126. pantu, izmantojot attiecīgu apakškategoriju. |
300 |
1.6.6.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
310 |
1.6.6.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
320 |
1.6.6.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
330-350 |
1.6.7. No 1.6.6. pozīcijā norādītajiem aktīviem — ar mājokļu hipotēku nodrošināti instrumenti REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 2. sadaļas 5. nodaļu un 123., 124., 125. un 126. pantu, izmantojot attiecīgu apakškategoriju. |
330 |
1.6.7.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
340 |
1.6.7.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
350 |
1.6.7.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
360-380 |
1.6.8. Obligācijas, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā un kas nav 1.9. pozīcijā minētās obligācijas REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktu, izmantojot attiecīgu apakškategoriju. |
360 |
1.6.8.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
370 |
1.6.8.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
380 |
1.6.8.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
390-410 |
1.6.9. Citi pārvedami aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 2. nodaļu, izmantojot attiecīgu apakškategoriju. Šeit sniedz pārskatu tikai par tiem posteņiem, kas nav norādīti iepriekšējās pozīcijās. |
390 |
1.6.9.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
400 |
1.6.9.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
410 |
1.6.9.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
420-440 |
1.6.10. Citi pārvedami aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta d) apakšpunkts Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 2. nodaļu, izmantojot attiecīgu apakškategoriju. Šeit sniedz pārskatu tikai par tiem posteņiem, kas nav norādīti iepriekšējās rindās. |
420 |
1.6.10.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
430 |
1.6.10.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
440 |
1.6.10.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
450-460 |
1.6.11. Aktīvi, kas atbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) un d) apakšpunkta prasībām, bet neatbilst 417. panta b) vai c) punkta prasībām Pārskatu par posteņiem sniedz tikai vienā no turpmāk norādītajām apakškategorijām, arī tad, ja nav izpildīti abi nosacījumi. |
450 |
1.6.11.1. Aktīvi, kurus nekontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība REGULAS (ES) NR. 575/2013 417. panta c) punkts |
460 |
1.6.11.2. Aktīvi, kuri nav juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā brīdī nākamo 30 dienu laikā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešās pārdošanas darījumu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos REGULAS (ES) NR. 575/2013 417. panta b) punkts |
470-660 |
1.6.12. Posteņi, kam piemērojama papildu ziņošana par likvīdiem aktīviem Iestādes sniedz pārskatu tikai par aktīviem, kam piemērojama papildu ziņošana par likvīdiem aktīviem saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikumu. Visiem posteņiem, izņemot tos, kas minēti 3.1., 3.2. un 3.9. iedaļā, jāatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti minētā pielikuma pēdējā daļā. Pārskatu par šiem posteņiem sniedz šeit attiecīgajā apakškategorijā. Šeit sniedz pārskatu tikai par tiem posteņiem, kas nav norādīti citur veidnē. |
470 |
1.6.12.1. Nauda Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 1. punkts Kopējā naudas summa, ieskaitot monētas un banknotes/valūtu. Pārskatu sniedz tikai par tādu naudu, kas neatbilst vismaz vienam no 416. panta 3. punkta c), d) un e) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem un ko tādējādi nevar norādīt pārskata 1.1. postenī. Citās iestādēs veiktus parādzīmju naudas depozītus nenorāda šeit, bet gan 1.3. veidnes “Ienākošās naudas plūsmas” nodrošinājuma kategorijā, ja tos var uzskatīt par naudas līdzekļiem, kas maksājami nākamo 30 dienu laikā. |
480 |
1.6.12.2. Centrālo banku riska darījumi, tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 2. punkts Kopējā summa riska darījumiem ar centrālajām bankām, tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos. Pārskatu sniedz tikai par tādiem riska darījumiem, kas neatbilst vismaz vienam no 416. panta 3. punkta c), d) un e) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem un ko tādējādi nevar norādīt pārskata 1.3. postenī. |
490-530 |
1.6.12.3. Pārvedami vērtspapīri ar 0 % riska pakāpi, kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts Vērtspapīri ar 0 % riska pakāpi, kuri ir prasījumi pret vai ko garantē kādas dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, kā minēts III pielikuma 3. punktā. No tiem: |
490 |
1.6.12.3.1. kas ir prasījumi pret valstīm Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts |
500 |
1.6.12.3.2. prasījumi, ko garantē valstis Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts |
510 |
1.6.12.3.3. kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts |
520 |
1.6.12.3.4. kas ir prasījumi pret vai ko garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts |
530 |
1.6.12.3.5. kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības banka Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts |
540 |
1.6.12.4. Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti 3.3. postenī un kuri ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas, un kurus valsts vai centrālā banka emitējusi tās valsts valūtā, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitējusi ārvalstu valūtās, tādā apmērā, kādā šāda parāda turēšana atbilst bankas darbību likviditātes vajadzībām šajā trešā valstī Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 4. punkts |
550-590 |
1.6.12.5. Pārvedami vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi, kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts Vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi, kuri ir prasījumi pret vai ko garantē kādas dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, kā minēts III pielikuma 5. punktā. No tiem: |
550 |
1.6.12.5.1. prasījumi pret valstīm Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts |
560 |
1.6.12.5.2. prasījumi, ko garantē valstis Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts |
570 |
1.6.12.5.3. kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts |
580 |
1.6.12.5.4. kas ir prasījumi pret vai ko garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts |
590 |
1.6.12.5.5. kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības banka Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts |
600 |
1.6.12.6. Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti 3.3.– 3.5.6. postenī un kuri saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 20 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri atbilst visiem nosacījumiem, kuri paredzēti REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 6. punktā Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 6. punkts |
610 |
1.6.12.7. Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.6. postenī un kas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām. Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 7. punkts |
620 |
1.6.12.8. Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.7. postenī un kuru nodrošinājuma aktīvi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 35 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un ir pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu saskaņā ar KPR 125. pantu. Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 8. punkts |
630 |
1.6.12.9. Rezerves kredītiespējas, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 9. punkts Kopējā tādu rezerves kredītiespēju summa, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību |
640 |
1.6.12.10. Tiesību aktos vai statūtos noteikti obligātie depozīti centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz statūtu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstīgs 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem, ja kredītiestāde pieder tīklam saskaņā ar tiesību akta vai statūtu noteikumiem Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 10. punkts |
650 |
1.6.12.11. Biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi iestāde vai kāda tai radniecīga sabiedrība Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 11. punkts |
660 |
1.6.12.12. Atzītā biržā iekļauts zelts, kas nodots glabāšanā Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 12. punkts |
670-920 |
1.6.13. Aktīvi, kas neatbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta prasībām, tomēr atbilst 417. panta b) un c) punkta prasībām Pārskatu par šiem posteņiem sniedz šeit attiecīgajā likvīdo aktīvu veidnes apakškategorijā. |
670-690 |
1.6.13.1. Finanšu korporatīvās obligācijas REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkts Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 120. panta 1. punktu |
670 |
1.6.13.1.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
680 |
1.6.13.1.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
690 |
1.6.13.1.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
700-720 |
1.6.13.2. Pašu emitētie instrumenti REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 3. punkta b) apakšpunkts Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 120. panta 1. punktu |
700 |
1.6.13.2.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
710 |
1.6.13.2.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
720 |
1.6.13.2.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
730-750 |
1.6.13.3. Nenodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti REGULAS (EK) NR. 575/2013 416. pants Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 120. panta 1. punktu |
730 |
1.6.13.3.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
740 |
1.6.13.3.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
750 |
1.6.13.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
760-780 |
1.6.13.4. Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas nav jau norādīti 1.6.6. punktā REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta b) apakšpunkts Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 5. nodaļu un 125. pantu |
760 |
1.6.13.4.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
770 |
1.6.13.4.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
780 |
1.6.13.4.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
790-810 |
1.6.13.5. Ar mājokļu hipotēku nodrošināti instrumenti, kas nav jau norādīti 1.6.7. postenī REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkts Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 5. nodaļu un 125. pantu |
790 |
1.6.13.5.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
800 |
1.6.13.5.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
810 |
1.6.13.5.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
820 |
1.6.13.6. Kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti atzītas biržas sarakstā, un ar nozīmīgu indeksu saistīti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav pašu emitēti vai kurus nav emitējušas finanšu iestādes Regulas (EK) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
830 |
1.6.13.7. Zelts Regulas (EK) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
840 |
1.6.13.8. Garantētas obligācijas, kuras nav jau norādītas iepriekš REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
850 |
1.6.13.9. Segtās obligācijas, kuras nav jau norādītas iepriekš REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
860 |
1.6.13.10. Korporatīvās obligācijas, kuras nav jau norādītas iepriekš REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
870 |
1.6.13.11. Fondi, kas balstīti uz 1.6.13.6.– 1.6.13.10. postenī minētajiem aktīviem REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
880-900 |
1.6.13.12. Citu centrālai bankai atbilstošu vērtspapīru vai aizdevumu kategorijas REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
880 |
1.6.13.12.1. Pašvaldību obligācijas REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
890 |
1.6.13.12.2. Komerciālie vērtspapīri REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
900 |
1.6.13.12.3. Kredītprasības REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta c) apakšpunkts |
910-930 |
1.6.13.13. Šariatam atbilstīgi finanšu produkti kā alternatīva aktīviem, kas atbilstu likvīdiem aktīviem 416. panta vajadzībām, izmantošanai Šariatam atbilstošās bankās REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 2. punkta i) apakšpunkts |
910 |
1.6.13.13.1. pirmā kredītkvalitātes pakāpe |
920 |
1.6.13.13.2. otrā kredītkvalitātes pakāpe |
930 |
1.6.13.13.3. trešā kredītkvalitātes pakāpe |
940-960 |
1.7. Neizmantotas kredītiespējas un likviditātes iespējas un citas saistības, kas saņemtas no tās pašas grupas struktūrām saskaņā Kapitāla prasību regulas 425. panta 4. punktu REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 4. punkts No tās pašas grupas struktūrām saņemto neizmantoto kredītiespēju un likviditātes iespēju un citu saistību, kurām kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ir piešķīrušas atļauju piemērot augstākas ienākošas naudas plūsmas, kopējo summu norāda šādās apakškategorijās: |
940 |
1.7.1. ja ir izpildīti visi 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkts Tādu pienākošos naudas līdzekļu kopējā summa, kuriem kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ir piešķīrušas atļauju piemērot augstākas ienākošas naudas plūsmas, un attiecībā uz kuriem ir izpildīti visi 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi |
950 |
1.7.2. ja kompetentās iestādes nav piemērojušas 425. panta 4. punkta d) apakšpunktu un ir izpildīti visi 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, lai varētu piemērot grupas iekšējo procedūru saskaņā ar 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz iestādēm, uz kurām neattiecas 8. panta nepiemērošana, — neizmantotās kredītiespējas un likviditātes iespējas un citas saistības, kas saņemtas no tās pašas grupas struktūras atbilstīgi 425. panta 5. punktam REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkts Tādu pienākošos naudas līdzekļu kopējā summa, attiecībā uz kuriem kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ir piešķīrušas atļauju piemērot augstākas ienākošas naudas plūsmas, ja ir izpildīti visi 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, lai varētu piemērot grupas iekšējo procedūru saskaņā ar 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz iestādēm, uz kurām neattiecas 8. panta nepiemērošana, un ja nav piemērots 425. pants 4. punkta d) apakšpunkts |
960 |
1.7.3. Neto debitoru parādi, kas izriet no II pielikumā norādītajiem līgumiem (atskaitot saņemamo nodrošinājumu, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu) REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 3. punkts Neto summa debitoru parādiem, kuru nomaksa sagaidāma 30 dienu laikā un kuri izriet no II pielikumā norādītajiem līgumiem. Summas: — ir neto par visiem darījumu partneriem; — no tām ir atskaitīts saņemamais nodrošinājums, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu; — tās nav novērtētas pēc tirgus vērtības, jo tirgus vērtība ietver aplēses par iespējamajām ienākošajām un izejošām naudas plūsmām var ietvert naudas plūsmas, kuras rodas pēc vairāk nekā 30 dienām. Piezīme. Maksājamās neto summas norāda 1.2. punkta “Izejošās naudas plūsmas” 1.2.7. postenī (neto debitoru parādi, kas izriet no II pielikumā norādītajiem līgumiem (atskaitot saņemamo nodrošinājumu, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu)). |
970 |
1.8. Ar likvīdiem aktīviem saistīti pienākošies maksājumi, kas nav atspoguļoti aktīvu tirgus vērtībā REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 7. punkts Visu maksājamu, kuri pienākas saistībā ar aktīviem, ko uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu, kopējā summa, kura nav ņemta vērā attiecīgā aktīva tirgus vērtībā. |
980 |
1.9. Citas ienākošās naudas plūsmas Visu citu ienākošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 1.1. līdz 1.8. postenī, kopējā summa |
990 |
2. Tādu ienākošo naudas plūsmu kopsumma, kas izslēgtas maksimālās robežvērtības dēļ Tādu pienākošos naudas līdzekļu kopējā summa, kuri ir izslēgti saistībā ar ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību, kas ir noteikta 75 % apmērā no likviditātes izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 425 panta 1. punktu. Tas būs jāpārbauda ar atsauci uz izejošo naudas plūsmu kopsummu, aprēķinot to no izejošo naudas plūsmu veidnes. |
1000-1030 |
3. Ienākošās naudas plūsmas, kas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas |
1000 |
3.1. Naudas līdzekļi, kas pienākas no aizņēmējiem un obligāciju ieguldītājiem saistībā ar hipotekārajiem aizdevumiem REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 1. punkts Hipotekārais aizdevums, ko finansē ar obligācijām, kas ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4., 5. vai 6. punktā noteikto procedūru, kā definēts Direktīvas NR. 2009/65/EK 52. panta 4. punktā |
1010 |
3.2. Ienākošās naudas plūsmas no attīstību veicinošiem aizdevumiem, ko iestādes piešķir kā starpnieki REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 1. punkts |
1020 |
3.3. Ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst 113. panta 6. un 7. punktā noteiktās procedūras piemērošanai Kopējā summa ienākošajām naudas plūsmām no depozītiem citās iestādēs, kas atbilst 113. panta 6. vai 7. punktā noteikto procedūru piemērošanai un tādēļ ir atbrīvotas no ienākošo naudas plūsmu maksimālās robežvērtības piemērošanas. REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 1. punkts |
1030 |
3.4. Ienākošās naudas plūsmas no tās pašas grupas struktūras, kas saskaņotas ar kompetentajām iestādēm REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 1. punkts |
LIKVIDITĀTES PĀRSKATU SNIEGŠANA (4. DAĻA NO 5 DAĻĀM — Nodrošinājuma mijmaiņas līgumi)
Vispārīgas piezīmes
1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā iekļauta informācija, kas ļaus EBI izvērtēt, vai ir pareizi noslēgti nodrošinātās kreditēšanas un nodrošinājuma mijmaiņas darījumi, kuros pret nodrošinājumu, kas neatbilst 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam, iegūti 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie likvīdie aktīvi.
(a) Nodrošinājuma mijmaiņas līgumu apakšveidne
i. Norādījumi par konkrētām rindām
Rinda |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi |
1. Nodrošinājuma mijmaiņas līgumi Regulas (ES) NR. 575/2013 415. panta 1. punkta otrā daļa Iestādes sniedz pārskatus par jebkuru nodrošinājuma mijmaiņas darījumu, ja likvīdie aktīvi, kas minēti 416. panta a), b) vai c) apakšpunktā, ir iegūti pret nodrošinājumu, kas neatbilst 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam. Šajā veidnē aktīvus, kas neatbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam, norāda kā “citi aktīvi”. Pārskatu par nodrošinājuma mijmaiņas līgumiem, kuru termiņš ir 30 dienas vai mazāk, sniedz 010. un 020. slejā. 010. slejā uzrāda nosacīto summu. 020. slejā uzrāda tirgus vērtību. Pārskatu par nodrošinājuma mijmaiņas līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 30 dienas, sniedz 030. un 040. slejā. 030. slejā uzrāda nosacīto summu. 040. slejā uzrāda tirgus vērtību. |
|
010–060 |
1.0. Aktīvi |
010 |
1.1. Nauda un riska darījumi ar centrālajām bankām REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
020 |
1.2. Citi pārvedami aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) apakšpunktu REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
030–060 |
1.3. Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts Pārskatu sniedz par šādām apakškategorijām: |
030 |
1.3.1. Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts |
040 |
1.3.2. Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts |
050 |
1.3.3. Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts |
060 |
1.3.4. Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts |
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR LIKVIDITĀTI (5. DAĻA NO 5 DAĻĀM – STABILS FINANSĒJUMS)
1. Posteņi, kas nodrošina stabilu finansējumu
1.1. Vispārīgas piezīmes
1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā iekļauta informācija par posteņiem, kas nodrošina stabilu finansējumu. Posteņi, kuri iestādēm nav jānorāda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.
2. Šeit sniedz pārskatu par visiem pašu kapitāla posteņiem un saistībām iestādes bilancē. Tāpēc šo divu kategoriju kopējā summa atspoguļo iestādes visu aktīvu apmēru.
3. Saskaņā ar Regulas (ES) NR. 575/2013 427. panta 2. punktu pārskatu par saistībām sniedz piecās šādās grupās:
a) saistības, kurām tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tās saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir 3 mēnešu laikposmā pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda attiecīgās kategorijas F slejā. Šeit sniedz pārskatu par visiem pieprasījuma noguldījumiem.
b) saistības, kurām tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tās saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda attiecīgās kategorijas G slejā.
c) saistības, kurām tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tās saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir laikposmā no 3 līdz 9 mēnešiem pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda attiecīgās kategorijas H slejā.
d) saistības, kurām tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tās saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda attiecīgās kategorijas I slejā.
e) saistības, kurām tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tās saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir vēlāk kā vienu gadu pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda attiecīgās kategorijas J slejā.
4. Iestādes pieņem, ka ieguldītāji pirkšanas iespējas līgumu dzēš ātrākajā iespējamā datumā. Attiecībā uz finansējumu ar iespējas līgumiem, kuri izmantojami pēc iestādes ieskatiem, ņem vērā reputācijas faktorus, kas var ierobežot iestādes spēju izmantot iespējas līgumu. Jo īpaši tad, ja tirgus sagaida, ka dažas saistības tiks dzēstas pirms to juridiskā galīgā termiņa, iestādes pieņem, ka tā notiks.
5. Attiecībā uz privātpersonu vai MVU noguldījumiem, kas norādīti 1.2. iedaļā, pieejamā stabila finansējuma veidnē izmanto to pašu pieņēmumu attiecībā uz termiņu kā likviditātes seguma veidnē.
1.2. Posteņi, kas nodrošina stabilu finansējumu
1.2.1. Norādījumi par konkrētām rindām
Rinda |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi |
010-250 |
1. POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU Regulas (EK) NR. 575/2013 427. pants Pašu kapitāla kopējo summu paziņo J slejā turpmāk norādītajās apakškategorijās šādā veidā: [piezīme: izņemot 1.1.3. posteni, instrumentus, kas citādi atbilstu “pašu kapitālam”, bet vairs neatbilst definīcijai, piemēram, instrumentiem, kas vairs nav atbilstīgi to termiņa dēļ, uzrāda piemērojamajā 1.2. iedaļas apakškategorijā “Saistības, izņemot pašu kapitālu”] |
010-030 |
1.1. Pašu kapitāls REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta a) apakšpunkts Pašu kapitāla apakškomponenti pēc atskaitījumu piemērošanas, kuri sastāv no pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summas, kā norādīts REGULAS (ES) NR. 575/2013 25. un 71. pantā, un saistītie elementi |
010 |
1.1.1. Pirmā līmeņa kapitāla instrumenti REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts Pirmā līmeņa kapitāla kopējā summa, kā norādīts REGULAS (ES) NR. 575/2013 25. pantā |
020 |
1.1.2. Otrā līmeņa kapitāla instrumenti REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts Otrā līmeņa kapitāla kopējā summa, kā norādīts REGULAS (ES) NR. 575/2013 71. pantā |
030 |
1.1.3. Citas priekšrocību akcijas un kapitāla instrumenti, kas pārsniedz otrā līmeņa kapitāla pieļaujamo summu un līdz kuru beigu termiņam ir palicis gads vai ilgāks laikposms REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkts Citas priekšrocību akcijas un kapitāla instrumenti, kas pārsniedz otrā līmeņa kapitāla pieļaujamo summu un līdz kuru beigu termiņam ir palicis gads vai ilgāks laikposms |
040-260 |
1.2. Saistības, izņemot pašu kapitālu REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkts Saistību kopējo summu, izņemot pašu kapitālu, norāda 010. līdz 050. slejā atbilstoši tuvākajam no termiņa datumiem un agrākajam datumam, kad tās saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, turpmāk norādītajās atbilstošajās apakškategorijās šādā veidā: |
040-060 |
1.2.1. Privātpersonu vai MVU noguldījumi REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punkts Privātpersonu vai MVU noguldījumu kopējo summu norāda 010. līdz 050. slejā atbilstoši tuvākajam no termiņa datumiem un agrākajam datumam, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, turpmāk norādītajās atbilstošajās apakškategorijās šādā veidā: |
040 |
1.2.1.1. kā definēts 421. panta 1. punktā REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts Privātpersonu vai MVU noguldījumu kopsumma saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 421. panta 1. punktu, kā norādīts likviditātes seguma veidnes “izejošās naudas plūsmas” 1.1.1. postenī, tiem likviditātes seguma veidnes 1.2. iedaļas “izejošās naudas plūsmas” noguldījumiem, kuru termiņš ir mazāks par 30 dienām |
050 |
1.2.1.2. kā definēts 421. panta 2. punktā REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts Privātpersonu vai MVU noguldījumu kopsumma, saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 421. panta 2. punktu, kā norādīts likviditātes seguma veidnes “izejošās naudas plūsmas” 1.1.2.-1.1.3. postenī, tiem likviditātes seguma veidnes 1.2. iedaļas “izejošās naudas plūsmas” noguldījumiem, kuru termiņš ir mazāks par 30 dienām |
060 |
1.2.1.3. kam piemēro augstākas izejošās naudas plūsmas, nekā noteikts 421. panta 1. vai 2. punktā Privātpersonu vai MVU tādu noguldījumu kopsumma, kuriem piemēro augstākas izejošās naudas plūsmas, nekā noteikts 421. panta 1. vai 2. punktā, kā norādīts likviditātes seguma veidnes “izejošās naudas plūsmas” 1.1.4. postenī |
070-130 |
1.2.2. saistības, kas izriet no darījumiem ar klientiem, kas nav finanšu klienti REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) punkts Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no darījumiem ar klientiem, kas nav finanšu klienti |
070-090 |
1.2.2.1. saistības, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts 192. pantā, darījumos ar klientiem, kas nav finanšu klienti |
070 |
1.2.2.1.1. kuri nodrošināti ar ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts Kopējā tādu darījumu summa, kas nodrošināti ar ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem, kas norādīti 1.1. posteņa “Aktīvi” 1. iedaļā kā “ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvi”. |
080 |
1.2.2.1.2. kuri nodrošināti ar augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts Kopējā tādu darījumu summa, kas nodrošināti ar augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem, kas norādīti 1.1. posteņa “Aktīvi” 1. iedaļā kā “augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvi”. |
090 |
1.2.2.1.3. kuri nodrošināti ar jebkādiem citiem aktīviem REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts Kopējā tādu darījumu summa, kas nodrošināti ar citiem aktīviem un nav norādīti 1.2.2.1.1. vai 1.2.2.1.2. postenī |
100 |
1.2.2.2. saistības, kas izriet no nenodrošinātiem kreditēšanas darījumiem REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) punkts Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no nenodrošinātiem kreditēšanas darījumiem ar klientiem, kas nav finanšu klienti |
110-130 |
1.2.2.3. saistības, kas atbilst 422. panta 3. un 4. punktā noteiktās procedūras piemērošanai REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkts Tādu saistību, kuras atbilst 422. panta 3. un 4. punktā noteiktās procedūras piemērošanai, kopējā summa |
110 |
1.2.2.3.1. saistības, kuras ir norādītas 1.2.2.3. postenī un uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punkts No 1.2.2.3. punktā norādītajām saistībām – tādu saistību kopējā summa, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī |
120 |
1.2.2.3.2. saistības, kuras ir norādītas 1.2.2.3. postenī un uz ko attiecas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) punkts No 1.2.2.3. punktā norādītajām saistībām – tādu saistību kopējā summa, uz ko attiecas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
130 |
1.2.2.3.3. saistības, kuras ir norādītas 1.2.2.3. postenī un uz ko attiecas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) punkts No 1.2.2.2.1. postenī norādītajām saistībām – tādu saistību kopējā summa, uz ko attiecas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts |
140-200 |
1.2.3. saistības, kuras izriet no darījumiem ar klientiem, kas ir finanšu klienti REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) punkts Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no darījumiem ar klientiem, kas ir finanšu klienti |
140-160 |
1.2.3.1. saistības, kas izriet no nodrošinātiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts 192. pantā, darījumos ar finanšu klientiem |
140 |
1.2.3.1.1. kuri nodrošināti ar ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts Kopējā tādu darījumu summa, kas nodrošināti ar ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem, kas norādīti 1.1. posteņa “Aktīvi” 1. iedaļā kā “ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvi”. |
150 |
1.2.3.1.2. kuri nodrošināti ar augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts Kopējā tādu darījumu summa, kas nodrošināti ar augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem, kas norādīti 1.1. posteņa “Aktīvi” 1. iedaļā kā “augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvi”. |
160 |
1.2.3.1.3. kuri nodrošināti ar jebkādiem citiem aktīviem REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts Kopējā tādu darījumu summa, kas nodrošināti ar citiem aktīviem un nav norādīti 1.2.2.1.1. vai 1.2.2.1.2. postenī |
170 |
1.2.3.2. saistības, kas izriet no nenodrošinātiem kreditēšanas darījumiem REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) punkts Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no nenodrošinātiem kreditēšanas darījumiem ar klientiem, kas ir finanšu klienti |
180-200 |
1.2.3.3. saistības, kas atbilst 422. panta 3. un 4. punktā noteiktās procedūras piemērošanai REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkts Tādu saistību, kuras atbilst 422. panta 3. un 4. punktā noteiktās procedūras piemērošanai, kopējā summa |
180 |
1.2.3.3.1. saistības, kuras ir norādītas 1.2.3.3. postenī un uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punkts No 1.2.3.3. punktā norādītajām saistībām – tādu saistību kopējā summa, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī |
190 |
1.2.3.3.2. saistības, kuras ir norādītas 1.2.3.3. postenī un uz ko attiecas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) punkts No 1.2.3.3. postenī norādītajām saistībām – tādu saistību kopējā summa, uz ko attiecas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
200 |
1.2.3.3.3. saistības, kuras ir norādītas 1.2.3.3. postenī un uz ko attiecas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) punkts No 1.2.2.2.1. postenī norādītajām saistībām – tādu saistību kopējā summa, uz ko attiecas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts |
210 |
1.2.4. saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, kuri atbilst 129. panta 4. vai 5. punktā norādītajai procedūrai REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta x) punkts Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no emitētajiem vērtspapīriem, kas atbilst 129. pantā norādītajai procedūrai (segtās obligācijas) |
220 |
1.2.5. saistības, kas izriet no vērtspapīriem, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta x) punkts Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no emitētajiem vērtspapīriem, kas atbilst Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā definētajai procedūrai (segtās obligācijas) |
230 |
1.2.6. citas saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta xi) punkts Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no emitētajiem vērtspapīriem, izņemot tos, kuri norādīti 1.1. postenī |
240 |
1.2.7. saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu maksājumu līgumiem Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no atvasināto instrumentu maksājumu līgumiem |
250 |
1.2.8. jebkādas citas saistības REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta xii) punkts Jebkādu citu saistību kopējā summa |
2. Posteņi, kam vajadzīgs stabils finansējums
2.1. Vispārīgas piezīmes
1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā iekļauta informācija par posteņiem, kam vajadzīgs stabils finansējums. Posteņi, kuri iestādēm nav jānorāda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.
2. Šeit sniedz pārskatu par visiem aktīviem iestādes bilancē. Tāpēc norādītā kopējā summa atspoguļo visa pašu kapitāla un saistību kopējo apmēru.
3. Termiņiem piemērotās procedūras:
(i) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 428. panta 2. punktu posteņus atspoguļo piecās šādās grupās:
a) aktīvus, kuriem tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir 3 mēnešu laikposmā pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda 010., 060. vai 110. slejā atkarībā no attiecīgās kategorijas;
b) aktīvus, kuriem tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda 020., 070. vai 120. slejā atkarībā no attiecīgās kategorijas;
c) aktīvus, kuriem tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda 030., 080. vai 130. slejā atkarībā no attiecīgās kategorijas;
d) aktīvus, kuriem tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda 040., 090. vai 140. slejā atkarībā no attiecīgās kategorija;
e) aktīvus, kuriem tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir vēlāk kā vienu gadu pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda 050., 100. vai 150. slejā atkarībā no attiecīgās kategorijas.
(ii) Attiecībā uz iespējas līgumiem, kuri izmantojami pēc iestādes ieskatiem, iestādes ņem vērā reputācijas faktorus, kas var ierobežot iestādes spēju izmantot iespējas līgumu. Jo īpaši tad, ja trešās personas sagaida, ka iespējas līgums netiks izmantots, iestāde pārskatu par aktīviem sniegšanas šajā veidnē vajadzībām pieņem, ka tā notiks.
(iii) Pārskatu par aktīviem sniedz atbilstoši to atlikušajam termiņam saskaņā ar līgumu, nevis pieņēmumiem par rīcību.
4. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 510. pantu, lai uzraudzītu stabila finansējuma prasību ievērošanu, iestādes par katru aktīvu kategoriju, par ko tiek sniegts pārskats prasītā stabilā finansējuma veidnē, sniedz atsevišķu sadalījumu pēc aktīvu apgrūtinājumu veidiem šādi:
(i) Neapgrūtināto aktīvu summu norāda pirmajā apakškategorijā.
(ii) To aktīvu summu, kuri ir apgrūtināti, norāda attiecīgajā apakšpozīcijā atkarībā no apgrūtinājuma laikposma šādi:
i. laikposms, kas nepārsniedz 3 mēnešus;
ii. laikposms no 3 līdz 6 mēnešiem;
iii. laikposms no 6 līdz 9 mēnešiem;
iv. laikposms no 9 līdz 12 mēnešiem;
v. laikposms, kas pārsniedz 12 mēnešus.
5. Procedūra, kas piemērojama aktīviem, kuri saņemti vai aizdoti nodrošinātajos kreditēšanas darījumos un kapitāla tirgus darījumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. pantu:
(i) Iestādes izslēdz aktīvus, kurus tās aizņēmušās nodrošinātajos kreditēšanas darījumos un kapitāla tirgus darījumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. pantu (piemēram, darījumos par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu un nodrošinājuma mijmaiņas darījumos) un kuros tām nav faktisko īpašumtiesību.
(ii) Iestādes sniedz pārskatu par tiem aktīviem, kurus tās aizdevušas nodrošinātajos kreditēšanas darījumos un kapitāla tirgus darījumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. pantu (piemēram, darījumos par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un nodrošinājuma mijmaiņas darījumos) un kuros tās patur faktiskās īpašumtiesības.
(iii) Ja iestādei darījumos par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu ir apgrūtināti vērtspapīri, kas aizdoti nodrošinātajos kreditēšanas darījumos un kapitāla tirgus darījumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. pantu, bet tā ir paturējusi faktiskās īpašumtiesības un vērtspapīri paliek iestādes bilancē, tā iedala šādus vērtspapīrus attiecīgajā prasītā stabilā finansējuma kategorijā.
6. procedūra, kas piemērojama summām, kas maksājamas vai saņemamas saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem:
(i) Iestādes bilancē parasti ir gan neto atvasināto instrumentu saistības (t. i., maksājamās summas), gan neto atvasināto instrumentu aktīvi (t.i., saņemamās summas). Iestādes aprēķina tās saskaņā ar regulējošajiem savstarpējā ieskaita noteikumiem, nevis grāmatvedības noteikumiem, un attiecīgi uzrāda summas gan 1.1. veidnē “Prasītais finansējums”, gan 1.2. veidnē “Stabils finansējums”.
2.2. Posteņi, kam vajadzīgs stabils finansējums
2.2.1. Norādījumi par konkrētām rindām
Rinda |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi |
010-1320 |
1. POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS Pārskatu par visiem aktīviem sniedz šādi: 1. P līdz T slejā par aktīviem, kuri nav uzrādīti kā likvīdi aktīvi likviditātes seguma veidnes vajadzībām; 2. F līdz J slejā par aktīviem, kurus uzskata par ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem likviditātes seguma veidnes sleju vajadzībām; 3. K līdz O slejā par aktīviem, kurus uzskata par augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem likviditātes seguma veidnes vajadzībām; Pārskatu par aktīviem sniedz atbilstoši tuvākajam no termiņa datumiem un agrākajam datumam, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt. |
010-470 |
1.1. Aktīvi, kuri tiktu atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta a) apakšpunkts Pārskatu par visiem aktīviem, kas minēti 416. pantā, sniedz attiecīgajā(-s) apakšpozīcijā(-s) un slejā(-s). |
010 |
1.1.1. Nauda 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts Skaidrās naudas kopējās summa, ieskaitot monētas un banknotes/valūtu. |
020 |
1.1.2. Riska darījumiem ar centrālajām bankām 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts Centrālajās bankās turēto noguldījumu kopējā summa. |
030 |
1.1.2.1. no tiem: riska darījumi, kurus var atsaukt spriedzes apstākļos 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts Kopējā summa noguldījumiem centrālajās bankās, tādā apmērā, kādā šos noguldījumus var izņemt spriedzes apstākļos |
040-050 |
1.1.3. pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto pārvedamo aktīvu kopējā summa |
040 |
1.1.3.1. kas ir prasījumi |
050 |
1.1.3.2. ko garantē |
060-070 |
1.1.4. pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai kurus garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts |
060 |
1.1.4.1. kas ir prasījumi |
070 |
1.1.4.2. ko garantē |
080-150 |
1.1.5. pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts |
080 |
1.1.5.1. (a) kas ir prasījumi |
090 |
1.1.5.2. (a) ko garantē |
100 |
1.1.5.1. (b) neapgrūtinātā summa |
110 |
1.1.5.2. (b) apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
120 |
1.1.5.3. (b) apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
130 |
1.1.5.4. (b) apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
140 |
1.1.5.5. (b) apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
150 |
1.1.5.6. (b) apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
152-153 |
1.1.6. pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts |
152 |
1.1.6.1. kas ir prasījumi |
153 |
1.1.6.2. ko garantē |
160-230 |
1.1.7. Visas KIU ieguldījumu apliecības vai daļas ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti 416. panta 1. punktā REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 6. punkts Kopējā tirgus vērtība ieguldījumu apliecībām vai daļām ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 6. punktā |
160 |
1.1.7.1. (a) pamatā esošie aktīvi, kas minēti 416. panta 1. punkta a) apakšpunktā |
170 |
1.1.7.2 (a) pamatā esošie aktīvi, kas minēti 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā |
175 |
1.1.7.3. (a) pamatā esošie aktīvi, kas minēti 416. panta 1. punkta d) apakšpunktā |
180 |
1.1.7.1. (b) neapgrūtinātā summa |
190 |
1.1.7.2. (b) summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
200 |
1.1.7.3. (b) summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
210 |
1.1.7.4. (b) summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
220 |
1.1.7.5. (b) summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
230 |
1.1.7.6. (b) summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
232-233 |
1.1.8. noguldījumi centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz tiesību aktu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstīgs REGULAS (ES) NR. 575/2013 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem |
232 |
1.1.8.1. noguldījumi |
233 |
1.1.8.2. finansējums, kas pieejams uz līgumu pamata |
234 |
1.1.9. aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, ja ir izpildīts vismaz viens no 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem |
240-290 |
1.1.10. Citi pārvedami aktīvi, kas nav norādīti citur |
240 |
1.1.10.1. neapgrūtinātā summa |
250 |
1.1.10.2. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
260 |
1.1.10.3. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
270 |
1.1.10.4. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
280 |
1.1.10.5. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
290 |
1.1.10.6. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
300-350 |
1.1.11. Nefinanšu korporatīvās obligācijas REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts |
300 |
1.1.11.1. neapgrūtinātā summa |
310 |
1.1.11.2. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
320 |
1.1.11.3. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
330 |
1.1.11.4. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
340 |
1.1.11.5. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
350 |
1.1.11.6. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
351 |
1.1.12. ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem |
352 |
1.1.12.1. neapgrūtinātā summa |
353 |
1.1.12.2. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
354 |
1.1.12.3. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
355 |
1.1.12.4. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
356 |
1.1.12.5. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
357 |
1.1.12.6. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
358 |
1.1.13. ar mājokļu hipotēku nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem |
359 |
1.1.13.1. neapgrūtinātā summa |
360 |
1.1.13.2. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
361 |
1.1.13.3. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
362 |
1.1.13.4. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
363 |
1.1.13.5. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
364 |
1.1.13.6. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
365 |
1.1.14. obligācijas, kuras ir atbilstošas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā izklāstīto procedūru, un kuras atbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem |
366 |
1.1.14.1. neapgrūtinātā summa |
370 |
1.1.14.2. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
380 |
1.1.14.3. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
390 |
1.1.14.4. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
400 |
1.1.14.5. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
410 |
1.1.14.6. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
420-470 |
1.1.15. obligācijas, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, kuras nav 1.1.9. punktā minētās obligācijas |
420 |
1.1.15.1. neapgrūtinātā summa |
430 |
1.1.15.2. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
440 |
1.1.15.3. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
450 |
1.1.15.4. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
460 |
1.1.15.5. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
470 |
1.1.15.6. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
480-530 |
1.2. vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas nav uzrādīti 1.1. postenī un kuri atbilst 122. pantā minētajai pirmajai kredīta pakāpei REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts Visi vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas jau nav nav uzrādīti 1.1. postenī Kopējā tirgus vērtība obligācijām, kā definēts REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā |
480 |
1.2.1. neapgrūtinātā summa |
490 |
1.2.2. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
500 |
1.2.3. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
510 |
1.2.4. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
520 |
1.2.5. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
530 |
1.2.6. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
540-590 |
1.3. vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas nav uzrādīti 1.1. postenī un kas atbilst 122. pantā minētajai otrajai kredīta pakāpei Kopējā tirgus vērtība obligācijām, kā definēts REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā |
540 |
1.3.1. neapgrūtinātā summa |
550 |
1.3.2. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
560 |
1.3.3. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
570 |
1.3.4. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
580 |
1.3.5. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
580 |
1.3.6. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
600-650 |
1.4. citi vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas nav uzrādīti citur Kopējā tirgus vērtība obligācijām, kā definēts REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā |
600 |
neapgrūtinātā summa |
610 |
summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
620 |
summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
630 |
summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
640 |
summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
650 |
summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
660-710 |
1.5. nefinanšu struktūru, kuras iekļautas atzītu biržu kādā no galvenajiem indeksiem, kapitāla vērtspapīri REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta c) apakšpunkts Visi nefinanšu sabiedrību, kuras iekļautas atzītu biržu kādā no galvenajiem indeksiem, kapitāla vērtspapīri |
660 |
1.5.1. neapgrūtinātā summa |
670 |
1.5.2. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
680 |
1.5.2. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
690 |
1.5.3. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
700 |
1.5.3. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
710 |
1.5.4. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
720-770 |
1.6. citi kapitāla vērtspapīri REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta d) apakšpunkts Visi kapitāla vērtspapīri, kas nav uzrādīti 1.3. punktā |
720 |
1.6.1. neapgrūtinātā summa |
730 |
1.6.2. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
740 |
1.6.3. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
750 |
1.6.4. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
760 |
1.6.5. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
770 |
1.6.6. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
780-830 |
1.7. zelts REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
780 |
1.7.1. neapgrūtinātā summa |
790 |
1.7.2. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
800 |
1.7.3. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
810 |
1.7.4. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
820 |
1.7.5. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
830 |
1.7.6. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
840-890 |
1.8. citi dārgmetāli REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta f) apakšpunkts Visi turētie dārgmetāli, izņemot zeltu [Piezīme: piemēram, sudrabs vai platīns. Savukārt zeltu uzrāda 1.5. punktā.] |
840 |
1.8.1. neapgrūtinātā summa |
850 |
1.8.2. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
860 |
1.8.3. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
870 |
1.8.4. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
880 |
1.8.5. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
890 |
1.8.6. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
900-1250 |
1.9. neatjaunojami aizdevumi un debitoru parādi REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkts Pārskatu par visiem neatjaunojamiem aizdevumiem un debitoru parādiem, kā minēts REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunktā, sniedz attiecīgajā(-s) apakšpozīcijā(-s) un slejā(-s). |
900-950 |
1.9.1. kuru aizņēmēji ir fiziskas personas, kas nav komerciālie vienīgie īpašnieki, un līgumsabiedrības REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta i) punkts Visi neatjaunojamie aizdevumi un debitoru parādi, kuru aizņēmēji ir fiziskas personas, ja attiecīgā klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējais noguldījums nepārsniedz EUR 1 miljonu |
900 |
1.9.1.1. neapgrūtinātā summa |
910 |
1.9.1.2. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
920 |
1.9.1.3. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
930 |
1.9.1.4. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
940 |
1.9.1.5. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
960 |
1.9.1.6. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
960-1010 |
1.9.2. kuru aizņēmēji ir mazi un vidēji uzņēmumi, kas atbilst riska darījumu kategorijai ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju attiecībā uz kredītrisku, vai uzņēmums, uz kuru attiecināma 153. panta 4. punktā noteiktā procedūra, un ja attiecīgā klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējais noguldījums nepārsniedz EUR 1 miljonu REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta ii) punkts Visi neatjaunojamie aizdevumi un debitoru parādi, kuru aizņēmēji ir mazi un vidēji uzņēmumi, kas atbilst riska darījumu kategorijai ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju attiecībā uz kredītrisku, vai uzņēmums, uz kuru attiecināma 153. panta 4. punktā noteiktā procedūra, un ja attiecīgā klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējais noguldījums nepārsniedz EUR 1 miljonu |
960 |
1.9.2.1. neapgrūtinātā summa |
970 |
1.9.2.2. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
980 |
1.9.2.3. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
990 |
1.9.2.4. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
1000 |
1.9.2.5. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
1010 |
1.9.2.6. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
1020-1070 |
1.9.3. kuru aizņēmēji ir valstis, centrālās bankas un publiskā sektora struktūras REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta iii) punkts Visi neatjaunojamie aizdevumi un debitoru parādi, kuru aizņēmēji ir valstis, centrālās bankas un publiskā sektora struktūras |
1020 |
1.9.3.1. neapgrūtinātā summa |
1030 |
1.9.3.2. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
1040 |
1.9.3.3. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
1050 |
1.9.3.4. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
1060 |
1.9.3.5. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
1070 |
1.9.3.6. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
1080-1130 |
1.9.4. kuru aizņēmēji nav norādīti 1.9.1., 1.9.2. vai 1.9.3. postenī, izņemot finanšu klientus REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta iv) punkts Visi neatjaunojamie aizdevumi un debitoru parādi, kuru aizņēmēji nav norādīti 1.7.1., 1.7.2. vai 1.7.3. postenī, izņemot finanšu klientus |
1080 |
1.9.4.1. neapgrūtinātā summa |
1090 |
1.9.4.2. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
1100 |
1.9.4.3. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
1110 |
1.9.4.4. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
1120 |
1.9.4.5. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
1130 |
1.9.4.6. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
1140-1190 |
1.9.5. kuru aizņēmēji ir kredītiestādes REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta v) punkts Visi neatjaunojamie aizdevumi un debitoru parādi, kuru aizņēmēji ir kredītiestādes |
1140 |
1.9.5.1. neapgrūtinātā summa |
1150 |
1.9.5.2. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
1160 |
1.9.5.3. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
1170 |
1.9.5.4. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
1180 |
1.9.5.5. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
1190 |
1.9.5.6. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
1200-1250 |
1.9.6. kuru aizņēmēji ir finanšu klienti (kuri nav norādīti 1.9.1., 1.9.2. vai 1.9.3. postenī), kas nav kredītiestādes REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta v) punkts Visi neatjaunojamie aizdevumi un debitoru parādi, kuru aizņēmēji ir finanšu klienti |
1200 |
1.9.6.1. neapgrūtinātā summa |
1210 |
1.9.6.2. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus |
1220 |
1.9.6.3. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem |
1230 |
1.9.6.4. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem |
1240 |
1.9.6.5. summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem |
1250 |
1.9.6.6. summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus |
1260-1280 |
1.10. neatjaunojami aizdevumi un debitoru parādi, kas uzrādīti 1.7. postenī un kurus uzskata par nekustamo īpašumu REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta h) apakšpunkts |
1260 |
1.10.1. kuri nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta i) punkts |
1270 |
1.10.2. kuri nodrošināti ar mājokļu nekustamo īpašumu REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta ii) punkts |
1280 |
1.10.3. ar saskaņotu finansējumu (pastarpināts finansējums), izmantojot obligācijas, kas atbilst 129. pantā 4. vai 5. punktā noteiktās procedūras piemērošanai vai, izmantojot obligācijas, kā definēts Direktīvas NR. 2009/65/EK 52. panta 4. punktā REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta iii) punkts |
1290 |
1.11. no atvasinātajiem instrumentiem izrietoši debitoru parādi REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta i) apakšpunkts Kopā neto no atvasinātajiem instrumentiem izrietoši debitoru parādi |
1300 |
1.12. jebkādi citi aktīvi REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta j) apakšpunkts Jebkādi citi aktīvi, kas vēl nav uzrādīti iepriekš 1.1.1.-1.8. postenī Piezīme: pārskatu par aktīviem, kas atskaitīti no pašu kapitāla, sniedz 1.10. postenī. |
1310 |
1.13. aktīvi, kas atskaitīti no pašu kapitāla un kuriem nav vajadzīgs stabils finansējums REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkts Visi aktīvi, kas atskaitīti no pašu kapitāla, lai nodrošinātu atbilstību REGULAS (ES) NR. 575/2013 kapitāla noteikumiem |
1320 |
1.14. neizmantotās piešķirtās kredītiespējas REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta k) apakšpunkts Kredītiespējas, kas minētas REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta k) apakšpunktā |
XIV PIELIKUMS
Vienotais datu punktu modelis
Visus I, III, IV, VI, VIII, X, XII un XVI pielikumā noteiktos datu posteņus pārveido vienotā datu punktu modelī, kas veido pamatu vienādām IT sistēmām iestādēs un kompetentajās iestādēs.
Vienotais datu punktu modelis atbilst šādiem kritērijiem:
a) tas nodrošina visu I, III, IV, VI, VIII, X, XII un XVI pielikumā noteikto datu posteņu strukturētu atveidojumu;
b) tas identificē visas I līdz XIII, XVI un XVII pielikumā noteiktās uzņēmējdarbības koncepcijas;
c) tas nodrošina datu vārdnīcu, kurā identificēti tabulas apzīmējumi, ordinātas apzīmējumi, ass apzīmējumi, domēnu apzīmējumi, dimensiju apzīmējumi un elementu apzīmējumi;
d) tas nodrošina rādītājus, ar ko definē datu punktu īpašības vai apmēru;
e) tas nodrošina datu punktu definīcijas, kuras izteiktas kā īpašību salikums, kas viennozīmīgi identificē finanšu koncepciju;
f) tas ietver visas attiecīgās tehniskās specifikācijas, kas nepieciešamas, lai izstrādātu IT pārskatu sniegšanas risinājumus, kas radītu vienotus uzraudzības datus.
XV PIELIKUMS
Validācijas noteikumi
Datu posteņiem, kas noteikti I, III, IV, VI, VIII, X, XII un XVI pielikumā, piemēro validācijas noteikumus, kas nodrošina datu kvalitāti un konsekvenci.
Šie validācijas noteikumi atbilst šādiem kritērijiem:
a) tie definē loģiskās attiecības starp attiecīgajiem datu punktiem;
b) tie ietver filtrus un priekšnosacījumus, ar ko nosaka datu kopumu, kam piemēro validācijas noteikumus;
c) ar tiem pārbauda iesniegto datu konsekvenci;
d) ar tiem pārbauda iesniegto datu precizitāti;
e) ar tiem nosaka standartvērtības, ko piemēro tad, ja attiecīgā informācija nav iesniegta.
XVI PIELIKUMS
PĀRSKATA VEIDNES PAR AKTĪVU APGRŪTINĀJUMIEM
AKTĪVU APGRŪTINĀJUMU VEIDNES
Veidnes numurs |
Veidnes kods |
Veidnes/veidņu grupas nosaukums |
Īsais nosaukums |
A DAĻA – PĀRSKATS PAR APGRŪTINĀJUMIEM |
|||
32,1 |
F 32.01 |
PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES AKTĪVI |
AE-ASS |
32,2 |
F 32.02 |
SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS |
AE-COL |
32,3 |
F 32.03 |
PAŠU SEGTĀS OBLIGĀCIJAS UN AR AKTĪVIEM NODROŠINĀTI VĒRTSPAPĪRI, KAS IR EMITĒTI UN VĒL NAV IEĶĪLĀTI |
AE-NPL |
32,4 |
F 32.04 |
APGRŪTINĀJUMA AVOTI |
AE-SOU |
B DAĻA – DATI PAR TERMIŅU |
|||
33 |
F 33.00 |
DATI PAR TERMIŅU |
AE-MAT |
C DAĻA – IESPĒJAMAIS APGRŪTINĀJUMS |
|||
34 |
F 34.00 |
IESPĒJAMAIS APGRŪTINĀJUMS |
AE-CONT |
D DAĻA – SEGTĀS OBLIGĀCIJAS |
|||
35 |
F 35.00 |
SEGTO OBLIGĀCIJU EMISIJA |
AE-CB |
E DAĻA – IZVĒRSTI DATI |
|||
36,1 |
F 36.01 |
IZVĒRSTI DATI. I DAĻA |
AE-ADV1 |
36,2 |
F 36.02 |
IZVĒRSTI DATI. II DAĻA |
AE-ADV2 |
F 32.01 – PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES AKTĪVI (AE-ASS)
|
Apgrūtināto aktīvu uzskaites vērtība |
Apgrūtināto aktīvu patiesā vērtība |
Neapgrūtināto aktīvu uzskaites vērtība |
Neapgrūtināto aktīvu patiesā vērtība |
|||||||
|
no kā: citu grupas sabiedrību emitēti |
no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku |
|
no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku |
|
no kā: citu grupas sabiedrību emitēti |
no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku |
|
no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku |
||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
||
010 |
Pārskatu sniedzošās iestādes aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Aizdevumi pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
no kā: segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
no kā: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
no kā: vispārējo valdību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
no kā: finanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
no kā: nefinanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
no kā: hipotekārie aizdevumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Citi aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
F 32.02 — SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS (AE-COL)
|
Saņemtā apgrūtinātā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība |
Neapgrūtināti |
||||||
Apgrūtināšanai pieejama saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība |
Apgrūtināšanai nepieejama saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru nomināls |
|||||||
|
no kā: citu grupas sabiedrību emitēti |
no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku |
|
no kā: citu grupas sabiedrību emitēti |
no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku |
|||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
||
130 |
Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Aizdevumi pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
170 |
no kā: segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
180 |
no kā: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
190 |
no kā: vispārējo valdību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
200 |
no kā: finanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
210 |
no kā: nefinanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
220 |
Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Cits saņemtais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
240 |
Emitēti pašu parāda vērtspapīri, kuri nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
250 |
AKTĪVI, SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS UN EMITĒTIE PAŠU PARĀDA VĒRTSPAPĪRI KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
F 32.03 – PAŠU SEGTĀS OBLIGĀCIJAS UN AR AKTĪVIEM NODROŠINĀTI VĒRTSPAPĪRI, KAS IR EMITĒTI UN VĒL NAV IEĶĪLĀTI (AE-NPL)
|
Neapgrūtināti |
||||
Pamatā esošā aktīvu pūla uzskaites vērtība |
Emitēto un apgrūtināšanai pieejamo parāda vērtspapīru patiesā vērtība |
Apgrūtināšanai nepieejamu emitēto pašu parāda vērtspapīru nomināls |
|||
|
no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku |
||||
010 |
020 |
030 |
040 |
||
010 |
Pašu segtās obligācijas un ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir emitēti un vēl nav ieķīlāti |
|
|
|
|
020 |
Emitētās segtās obligācijas, kas saglabātas |
|
|
|
|
030 |
Emitēti ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri, kas saglabāti |
|
|
|
|
040 |
Augstākās prioritātes |
|
|
|
|
050 |
Mezanīna |
|
|
|
|
060 |
Pirmās kārtas zaudējumu |
|
|
|
|
F 32.04 – APGRŪTINĀJUMA AVOTI (AE-SOU)
|
Sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri |
Aktīvi, saņemtais nodrošinājums un emitēti pašu parāda vērtspapīri, kas nav segtās obligācijas vai apgrūtināti ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
||||
|
no kā: no citām grupas sabiedrībām |
|
no kā: atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums |
no kā: apgrūtināti pašu parāda vērtspapīri |
||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
||
010 |
Atlasītu finanšu saistību uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
020 |
Atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
030 |
no kā: ārpusbiržas |
|
|
|
|
|
040 |
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
050 |
Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
|
|
|
|
|
060 |
no kā: centrālās bankas |
|
|
|
|
|
070 |
Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
|
|
|
|
|
080 |
no kā: centrālās bankas |
|
|
|
|
|
090 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
100 |
no kā: emitētas segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
110 |
no kā: emitēti, ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
|
|
|
|
|
120 |
Citi apgrūtinājuma avoti |
|
|
|
|
|
130 |
Saņemto aizdevuma saistību nomināls |
|
|
|
|
|
140 |
Saņemto finanšu garantiju nomināls |
|
|
|
|
|
150 |
Bezskaidras naudas nodrošinājuma aizņemto vērtspapīru patiesā vērtība |
|
|
|
|
|
160 |
Citi |
|
|
|
|
|
170 |
APGRŪTINĀJUMA AVOTI KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
||||||
|
|
Neaizpildīt veidni konsolidēti |
||||
|
Neaizpildīt nekādā gadījumā |
F 33.00 – DATI PAR TERMIŅU (AE-MAT)
|
Nenoteikts termiņš |
Uz nakti |
>1 d. <=1 ned. |
>1 ned. <=2 ned. |
>2 ned. <=1 mēn. |
>1 mēn. <=3 mēn. |
>3 mēn. <=6 mēn. |
> 6 mēn. <= 1 g. |
>1 g. <=2 g. |
>2 g. <=3 g. |
>3 g. <=5 g. |
>5 g. <=10 g. |
>10 g. |
|
|
Saistību atlikušais termiņš |
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
010 |
Apgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums (saņemošā pozīcija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums (atkārtotas izmantošanas pozīcija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
F 34.00 – IESPĒJAMAIS APGRŪTINĀJUMS (AE-CONT)
|
Sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri |
Iespējamais apgrūtinājums |
|||||
A. Apgrūtināto aktīvu patiesās vērtības samazinājums par 30 % |
B. Būtisku valūtu vērtības samazinājuma par 10 % neto ietekme |
||||||
Apgrūtināto aktīvu papildu summa |
|||||||
Apgrūtināto aktīvu papildu summa |
Būtiska valūta 1 |
Būtiska valūta 2 |
… |
Būtiska valūta n |
|||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
|
||
010 |
Atlasītu finanšu saistību uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
020 |
Atvasinātie instrumenti |
|
|
|
|
|
|
030 |
no kā: ārpusbiržas |
|
|
|
|
|
|
040 |
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
050 |
Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
|
|
|
|
|
|
060 |
no kā: centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
070 |
Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
|
|
|
|
|
|
080 |
no kā: centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
090 |
Emitēti parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
100 |
no kā: emitētas segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
110 |
no kā: emitēti, ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
120 |
Citi apgrūtinājuma avoti |
|
|
|
|
|
|
170 |
APGRŪTINĀJUMA AVOTI KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
F 35.00 – SEGTO OBLIGĀCIJU EMISIJA (AE-CB)
z ass Seguma pūla identifikators (atvērts)
|
Atbilstība KPR 129. pantam? |
Segto obligāciju saistības |
Seguma pūls |
||||||||||||||||||||||||
Pārskata sniegšanas datums |
+ 6 mēneši |
+12 mēneši |
+ 2 gadi |
+5 gadi |
+ 10 gadi |
Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ar neto negatīvu tirgus vērtību |
Segtās obligācijas ārējais kredītreitings |
Pārskata sniegšanas datums |
+ 6 mēneši |
+12 mēneši |
+ 2 gadi |
+5 gadi |
+ 10 gadi |
Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ar neto pozitīvu tirgus vērtību |
Seguma pūla summa, kas pārsniedz minimuma prasības attiecībā uz segumu |
||||||||||||
[JĀ/NĒ] |
Ja JĀ, norādīt seguma pūla primāro aktīvu kategoriju |
atbilstīgi attiecīgajam segto obligāciju ar likumu noteiktajam režīmam |
saskaņā ar kredītreitingu aģentūru metodiku, lai saglabātu segtās obligācijas pašreizējo ārējo kredītreitingu |
||||||||||||||||||||||||
Pārskata sniegšanas datums |
Kredītreitinga aģentūra 1 |
Kredītreitings 1 |
Kredītreitinga aģentūra 2 |
Kredītreitings 2 |
Kredītreitinga aģentūra 3 |
Kredītreitings 3 |
Pārskata sniegšanas datums |
Kredītreitinga aģentūra 1 |
Kredītreitinga aģentūra 2 |
Kredītreitinga aģentūra 3 |
|||||||||||||||||
010 |
012 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
200 |
210 |
220 |
230 |
240 |
250 |
||
010 |
Nominālā summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Pašreizējā vērtība (mijmaiņas darījums)/tirgus vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Aktīva specifiskā vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
F 36.01 – IZVĒRSTI DATI. I DAĻA (AE-ADV- 1)
|
Apgrūtinājumu avoti |
Aktīvi/saistības |
Nodrošinājuma veids – klasifikācija pēc aktīva veida |
Kopā |
||||||||||||||||
Aizdevumi pēc pieprasījuma |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
Parāda vērtspapīri |
Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma |
Citi aktīvi |
||||||||||||||||
Kopā |
no kā: segtās obligācijas |
no kā: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
no kā: vispārējo valdību emitēti |
no kā: finanšu sabiedrību emitēti |
no kā: nefinanšu sabiedrību emitēti |
Centrālās bankas un vispārējās valdības |
Finanšu sabiedrības |
Nefinanšu sabiedrības |
Mājsaimniecības |
|||||||||||
|
no kā: citu grupas sabiedrību emitēti |
|
no kā: citu grupas sabiedrību emitēti |
|
no kā: hipotekārie aizdevumi |
|
no kā: hipotekārie aizdevumi |
|||||||||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
|||
010 |
Centrālās bankas finansējums (visu veidu, tostarp, piemēram, repo darījumi) |
Apgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Biržā tirgoti atvasinātie instrumenti |
Apgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti |
Apgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
Apgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
Apgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Emitēti segto obligāciju vērtspapīri |
Apgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Emitēti, ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
Apgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Emitēti parāda vērtspapīri, kas nav segtās obligācijas un apgrūtināti ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
Apgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Citi apgrūtinājuma avoti |
Apgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Apgrūtinātie aktīvi kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
|
no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Neapgrūtinātie aktīvi kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
|
no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Apgrūtinātie + neapgrūtinātie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
F 36.02 – IZVĒRSTI DATI. II DAĻA (AE-ADV- 2)
|
Apgrūtinājumu avoti |
Aktīvi/saistības |
Nodrošinājuma veids – klasifikācija pēc aktīva veida |
Kopā |
|||||||||||||||||
Aizdevumi pēc pieprasījuma |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti |
Parāda vērtspapīri |
Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma |
Cits saņemtais nodrošinājums |
Emitēti pašu parāda vērtspapīri, kuri nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
||||||||||||||||
Kopā |
no kā: segtās obligācijas |
no kā: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
no kā: vispārējo valdību emitēti |
no kā: finanšu sabiedrību emitēti |
no kā: nefinanšu sabiedrību emitēti |
Centrālās bankas un vispārējās valdības |
Finanšu sabiedrības |
Nefinanšu sabiedrības |
Mājsaimniecības |
||||||||||||
|
no kā: citu grupas sabiedrību emitēti |
|
no kā: citu grupas sabiedrību emitēti |
|
no kā: hipotekārie aizdevumi |
|
no kā: hipotekārie aizdevumi |
||||||||||||||
010 |
020 |
030 |
040 |
050 |
060 |
070 |
080 |
090 |
100 |
110 |
120 |
130 |
140 |
150 |
160 |
170 |
180 |
190 |
|||
010 |
Centrālās bankas finansējums (visu veidu, tostarp, piemēram, repo darījumi) |
Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
020 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
030 |
Biržā tirgoti atvasinātie instrumenti |
Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
040 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
050 |
Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti |
Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
060 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
070 |
Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
080 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
090 |
Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu |
Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
100 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110 |
Emitēti segto obligāciju vērtspapīri |
Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
120 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
130 |
Emitēti, ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
140 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150 |
Emitēti parāda vērtspapīri, kas nav segtās obligācijas un apgrūtināti ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri |
Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
160 |
Sakrītošās saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
170 |
Citi apgrūtinājuma avoti |
Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
180 |
Iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
190 |
Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums – kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
200 |
|
no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210 |
Saņemts neapgrūtinātais nodrošinājums – kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
220 |
|
no kā: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
230 |
Saņemts apgrūtinātais + neapgrūtinātais nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
XVII PIELIKUMS
PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR AKTĪVU APGRŪTINĀJUMIEM
Satura rādītājs |
|
VISPĀRĪGAS NORĀDES |
|
1. |
STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS |
1.1. |
STRUKTŪRA |
1.2. |
GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS |
1.3. |
NUMERĀCIJAS KONVENCIJA |
1.4. |
ZĪMJU KONVENCIJA |
1.5. |
PIEMĒROŠANAS LĪMENIS |
1.6. |
SAMĒRĪGUMS |
1.7. |
APGRŪTINĀJUMA DEFINĪCIJA |
AR VEIDNI SAISTĪTAS NORĀDES |
|
2. |
A DAĻA: PĀRSKATS PAR APGRŪTINĀJUMIEM |
2.1. |
VEIDNE: AE-ASS. PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES AKTĪVI |
2.1.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
2.1.2. |
NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM |
2.1.3. |
NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM |
2.2. |
VEIDNE: AE-COL. PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS |
2.2.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
2.2.2. |
NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM |
2.2.3. |
NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM |
2.3. |
VEIDNE: AE-NPL. PAŠU SEGTĀS OBLIGĀCIJAS UN AR AKTĪVIEM NODROŠINĀTI VĒRTSPAPĪRI, KAS IR EMITĒTI UN VĒL NAV IEĶĪLĀTI |
2.3.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
2.3.2. |
NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM |
2.3.3. |
NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM |
2.4. |
VEIDNE: AE-SOU. APGRŪTINĀJUMU AVOTI |
2.4.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
2.4.2. |
NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM |
2.4.3. |
NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM |
3. |
B DAĻA: DATI PAR TERMIŅU |
3.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
3.2. |
VEIDNE: AE-MAT). DATI PAR TERMIŅU |
3.2.1. |
NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM |
3.2.2. |
NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM |
4. |
C DAĻA: IESPĒJAMIE APGRŪTINĀJUMI |
4.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
4.1.1. |
A SCENĀRIJS: APGRŪTINĀTO AKTĪVU SAMAZINĀJUMS PAR 30 % |
4.1.2. |
B SCENĀRIJS: AMORTIZĀCIJA 10 % APMĒRĀ BŪTISKAJĀS VALŪTĀS |
4.2. |
VEIDNE: AE-CONT. IESPĒJAMAIS APGRŪTINĀJUMS |
4.2.1. |
NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM |
4.2.2. |
NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM |
5. |
D DAĻA: SEGTĀS OBLIGĀCIJAS |
5.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
5.2. |
VEIDNE: AE-CB. SEGTO OBLIGĀCIJU EMISIJA |
5.2.1. |
NORĀDES PAR Z-ASI |
5.2.2. |
NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM |
5.2.3. |
NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM |
6. |
E DAĻA: IZVĒRSTI DATI |
6.1. |
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES |
6.2. |
VEIDNE: AE-ADV1. IZVĒRSTA VEIDNE PAR PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES AKTĪVIEM |
6.2.1. |
NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM |
6.2.2. |
NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM |
6.3. |
VEIDNE: AE-ADV2. IZVĒRSTA VEIDNE PAR PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES SAŅEMTO NODROŠINĀJUMU |
6.3.1. |
NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM |
6.3.2. |
NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM |
VISPĀRĪGAS NORĀDES
1. STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS
1.1. Struktūra
1. Sistēmā ir ietverti pieci veidņu bloki, kuros ietvertas kopā deviņas veidnes saskaņā ar šādu shēmu:
a) A daļa: Pārskats par apgrūtinājumiem
— AE-ASS veidne. Pārskatu sniedzošās iestādes aktīvi
— AE-COL veidne. Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums
— AE-NPL. Pašu segtās obligācijas un ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir emitēti un vēl nav ieķīlāti
— AE-SOU. Apgrūtinājumu avoti
b) B daļa: Dati par termiņu:
— AE-MAT veidne. Dati par termiņu
c) C daļa: Iespējamie apgrūtinājumi
— AE-CONT veidne. Iespējamie apgrūtinājumi
d) D daļa: Segtās obligācijas
— AE-CB veidne. Segto obligāciju emisija
e) E daļa: Izvērsti dati:
— AE-ADV-1 veidne. Izvērsta veidne par pārskatu sniedzošās iestādes aktīviem
— AE-ADV-2 veidne. Izvērsta veidne par pārskatu sniedzošās iestādes saņemto nodrošinājumu
2. Katrai veidnei ir sniegtas atsauces uz tiesību aktiem, kā arī sīkāka informācija par pārskatu sniegšanas vispārīgākiem aspektiem.
1.2. Grāmatvedības standarts
3. Iestādes uzrāda bilances vērtības saskaņā ar to grāmatvedības standartu, kuru tās lieto, sniedzot finanšu informāciju saskaņā ar 9. līdz 11. pantu. Iestādes, kurām nav jāsniedz finanšu informācija, izmanto savu attiecīgo grāmatvedības standartu.
4. Šajā pielikumā “IAS” (starptautiskie grāmatvedības standarti jeb SGS) un “IFRS” (starptautiskie finanšu pārskatu standarti jeb SFPS) attiecas uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1606/2002 2. pantā. Iestādēm, kas sniedz pārskatus saskaņā ar IFRS standartiem, ir iekļautas atsauces uz attiecīgajiem IFRS standartiem.
1.3. Numerācijas konvencija
5. Lai izdarītu atsauces uz veidnes slejām, rindām un ailēm, šajās instrukcijās izmanto šādu vispārēju apzīmējumu: {Veidne; Rinda; Sleja}. Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validāciju veic attiecībā uz visu rindu vai sleju. Piemēram {AR-ASS; *; 2} attiecas uz datu punktu jebkurā AE-ASS veidnes 2. slejas rindā.
6. Veicot validāciju veidnes ietvaros, atsaucei uz datu punktiem no šīs veidnes izmanto šādu apzīmējumu: {Rinda; Sleja}.
1.4. Zīmju konvencija
7. XVI pielikuma veidnēs ievēro zīmju konvenciju, kas minēta V pielikuma I daļas 9. un 10. punktā.
1.5. Piemērošanas līmenis
8. Pārskatu sniegšanas piemērošanas līmenis attiecībā uz aktīvu apgrūtinājumiem ir tāds pats kā pārskatu sniegšanas prasībām par pašu kapitālu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 (KPR) 99. panta 1. punkta pirmo daļu. Līdz ar to iestādēm, uz kurām neattiecas prudenciālās prasības saskaņā ar KPR 7. pantu, nav jāuzrāda informācija par aktīvu apgrūtinājumiem.
1.6. Samērīgums
9. 16.a panta 2. punkta b) apakšpunkta vajadzībām aktīvu apgrūtinājuma pakāpi aprēķina šādi:
— Apgrūtināto aktīvu un nodrošinājuma bilances vērtība = {AE-ASS;010;010} + {AE-COL;130;010}.
— Aktīvi un nodrošinājums kopā = {AE-ASS;010;010} + {AE-ASS;010;060} + {AE-COL;130;010} + {AE-COL;130;040}.
— Aktīvu apgrūtinājuma rādītājs = (Apgrūtināto aktīvu un nodrošinājuma bilances vērtība)/(Aktīvi un nodrošinājums kopā).
10. 16.a panta 2. punkta a) apakšpunkta vajadzībām aktīvu kopsummu aprēķina šādi:
— Aktīvi kopā = {AE-ASS; 010; 010} + {AE-ASS; 010; 060}.
1.7. Apgrūtinājuma definīcija
11. Šā pielikuma un XVI pielikuma vajadzībām aktīvs ir atzīstams par apgrūtinātu, ja tas ir ieķīlāts vai uz to attiecas jebkāda veida vienošanās garantēt, nodrošināt vai uzlabot kredīta kvalitāti jebkuram tādam darījumam, no kura šo aktīvu nevar netraucēti izņemt.
Īpaši jānorāda, ka par apgrūtinātiem būtu jāatzīst tie ieķīlātie aktīvi, uz kuriem attiecas jebkāda veida izņemšanas ierobežojumi, piemēram, aktīvi, kuriem pirms to izņemšanas vai aizstāšanas ar citiem aktīviem ir vajadzīgs iepriekšējs apstiprinājums. Šīs definīcijas pamatā nav skaidra juridiska definīcija, kā, piemēram, īpašumtiesību gadījumā, bet drīzāk ekonomikas principi, jo tiesiskais regulējums dažādās valstīs šajā jomā var būt atšķirīgs. Tomēr šī definīcija ir cieši saistīta ar līgumiskiem nosacījumiem. EBI uzskata, ka šī definīcija aptver šādu veidu līgumus (šis saraksts nav pilnīgs):
— nodrošināti finansējuma darījumi, tostarp līgumi un vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, vērtspapīru aizdevumi un cita veida nodrošināti kreditēšanas darījumi,
— dažādi nodrošinājuma līgumi, piemēram, nodrošinājums, kas izvietots atvasināto instrumentu darījumu tirgus vērtībā,
— nodrošinātas finanšu garantijas. Jāatzīmē, ka izmantotais apmērs būtu jāsadala tikai tad, ja attiecībā uz neizmantoto garantijas daļu nav šķēršļu nodrošinājuma izņemšanai, piemēram, vajadzības saņemt iepriekšēju apstiprinājumu (proporcionāls sadalījums),
— nodrošinājums, kas izvietots tīrvērtes sistēmās, CCP un citās infrastruktūras iestādēs kā priekšnoteikums, lai piekļūtu pakalpojumam. Tas ietver saistību neizpildes fondus un sākotnējās drošības rezerves,
— centrālās bankas pakalpojumi. Priekšpozicionētie aktīvi nav uzskatāmi par apgrūtinātiem, ja vien centrālā banka bez iepriekšēja apstiprinājuma neatļauj izņemt jebkurus izvietotos aktīvus. Neizmanto finanšu garantiju neizmantoto daļu, t. i., virs centrālās bankas noteiktā minimuma, būtu jāsadala proporcionāli starp centrālajā bankā izvietotajiem aktīviem,
— pamatā esošie aktīvi no vērtspapīrošanas struktūrām, ja nav pārtraukta finanšu aktīvu atzīšana iestādes finanšu aktīvos. Aktīvi, kas ir saglabāto vērtspapīru pamatā, nav uzskatāmi par apgrūtinātiem, ja vien šie vērtspapīri nav jebkādā veidā ieķīlāti vai izmantoti kā nodrošinājums, lai nodrošinātu darījumu,
— seguma pūlos esoši aktīvi, kurus izmanto segto obligāciju emitēšanai. Aktīvi, kas ir segto obligāciju pamatā, ir uzskatāmi par apgrūtinātiem, izņemot atsevišķus gadījumus, kad attiecīgās segtās obligācijas tur iestāde (“pašu emitētas obligācijas”),
— parasti mehānismos izvietoti aktīvi, kurus neizmanto un kurus var brīvi izņemt, nav uzskatāmi par apgrūtinātiem aktīviem.
AR VEIDNI SAISTĪTAS NORĀDES
2. A DAĻA: PĀRSKATS PAR APGRŪTINĀJUMIEM
12. Pārskata par apgrūtinājumiem veidnēs ir nošķirti aktīvi, ko izmanto finansēšanas vai nodrošinājuma atbalstam pārskata perioda beigās (“apgrūtinājuma brīdis”), no aktīviem, kas ir pieejami iespējamām finansēšanas vajadzībām.
13. Pārskata veidnē tabulas formā pa produktiem uzrāda pārskatu sniedzošās iestādes apgrūtināto un neapgrūtināto aktīvu apmēru. Tādu pašu sadalījumu piemēro saņemtajam nodrošinājumam un emitētajiem pašu parāda vērtspapīriem, kas nav segtās obligācijas un vērtspapīrošanas.
2.1. Veidne: AE-ASS. Pārskatu sniedzošās iestādes aktīvi
2.1.1. Vispārīgas piezīmes
14. Šajā punktā iekļautas norādes, ko piemēro tādiem galvenajiem darījumu veidiem, kuri ir svarīgi saistībā ar AE veidņu aizpildīšanu.
Visiem darījumiem, kas palielina iestādes apgrūtinājuma līmeni, ir divas iezīmes, kas AE veidnēs jāuzrāda neatkarīgi. Šādus darījumus uzrāda gan kā apgrūtinājuma avotus, gan kā apgrūtinātu aktīvu vai nodrošinājumu.
Turpmāk minētajos piemēros aprakstīts, kā uzrādīt šīs daļas darījuma veidu, bet šos noteikumus piemēro arī citām AE veidnēm.
a) Nodrošināts noguldījums
Nodrošinātu noguldījumu uzrāda šādi:
(i) Noguldījuma bilances vērtību reģistrē kā apgrūtinājuma avotu {AE-SOU; r070; c010};
(ii) ja nodrošinājums ir pārskatu sniedzošās iestādes aktīvs: tā bilances vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c010} un {AE-SOU; r070; c030}; tā patieso vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c040};
(iii) ja pārskatu sniedzošā iestāde ir saņēmusi nodrošinājumu, tad tā patieso vērtību uzrāda {AE-COL; *; c010}, {AE-SOU; r070; c030} un {AE-SOU; r070; c040}.
b) Repo darījums/sakrītoši repo darījumi
Līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (turpmāk “repo darījums”) uzrāda šādi:
(i) repo darījuma bilances vērtību uzrāda kā apgrūtinājuma avotu {AE-SOU; r050; c010};
(ii) repo darījuma nodrošinājums būtu jāuzrāda:
(iii) ja nodrošinājums ir pārskatu sniedzošās iestādes aktīvs: tā bilances vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c010} un {AE-SOU; r050; c030}; tā patieso vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c040};
(iv) ja pārskatu sniedzošā iestāde ir saņēmusi nodrošinājumu, izmantojot iepriekšēju līgumu par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu (sakrītošs repo darījums), tā patieso vērtību uzrāda {AE-COL; *; c010}, {AE-SOU; r050; c030} un {AE-SOU; r050; c040}.
c) Centrālās bankas finansējums
Ievērojot to, ka nodrošināts centrālās bankas finansējums ir tikai nodrošināta noguldījuma vai repo darījuma, kurā darījuma partneris ir centrālā banka, īpašs gadījums, piemēro iepriekš minēto i) un ii) apakšpunktu noteikumus.
Operācijās, kurās attiecībā uz katru darbību nav iespējams noteikt konkrētu nodrošinājumu, jo tas ir apvienots pūlā, nodrošinājuma sadalījums jāveic proporcionāli, balstoties uz nodrošinājuma pūla struktūru.
Aktīvi, kuri ir priekšpozicionēti centrālajās bankās, nav apgrūtināti aktīvi, ja vien centrālā banka bez iepriekšēja apstiprinājuma neatļauj jebkuru izvietoto aktīvu izņemšanu. Neizmantoto finanšu garantiju neizmantoto daļu, t. i., virs centrālās bankas noteiktā minimuma, sadala proporcionāli starp centrālajā bankā izvietotajiem aktīviem.
d) Vērtspapīru aizdevumi
Vērtspapīru aizdevumiem, kas nodrošināti ar naudu, piemēro repo darījumu/sakrītošo repo darījumu noteikumus.
Vērtspapīru aizdevumus, kas nav nodrošināti ar naudu, uzrāda šādi:
(i) aizņemto vērtspapīru patieso vērtību uzrāda kā apgrūtinājuma avotu {AE-SOU; r150; c010}. Kad aizdevējs apmaiņā pret aizdotajiem vērtspapīriem nesaņem citus vērtspapīrus, bet gan maksu, {AE-SOU; r150; c010} uzrāda kā nulli;
(ii) ja vērtspapīri, kas aizdoti kā nodrošinājums, ir pārskatu sniedzošās iestādes aktīvs: to bilances vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c010} un {AE-SOU; r150; c030}; to patieso vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c040};
(iii) ja vērtspapīrus, kas aizdoti kā nodrošinājums, saņem pārskatu sniedzošā iestāde, to patieso vērtību uzrāda {AE-COL; *; c010}, {AE-SOU; r150; c030} un {AE-SOU; r150; c040}.
e) Atvasinātie instrumenti (saistības)
Nodrošinātus atvasinātos instrumentus ar negatīvu vērtību uzrāda šādi:
(i) atvasinātā instrumenta bilances vērtību uzrāda kā apgrūtinājuma avotu {AE-SOU; r020; c010};
(ii) nodrošinājumu (drošības rezerves, kas nepieciešamas, lai atvērtu pozīciju un jebkādu nodrošinājumu, kas izvietots atvasināto instrumentu darījumu tirgus vērtībā) uzrāda šādi:
(i) ja tas ir pārskatu sniedzošās iestādes aktīvs: tā bilances vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c010} un {AE-SOU; r020; c030}; tā patieso vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c040};
(ii) ja tas ir pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, tā patieso vērtību uzrāda {AE-COL; *; c010}, {AE-SOU; r020; c030} un {AE-SOU; r020; c040}.
f) Segtās obligācijas
Segtās obligācijas visas aktīvu apgrūtinājumu uzrādīšanas vajadzībām ir instrumenti, kas minēti Direktīvas 2009/65/ES 52. panta 4. punkta pirmajā daļā neatkarīgi no tā, vai šie instrumenti ir vai nav vērtspapīri juridiskā nozīmē.
Segtajām obligācijām nepiemēro īpašus noteikumus, ja netiek saglabāta pārskatu sniedzošās iestādes emitēto vērtspapīru daļa.
Gadījumā, ja saglabā daļu no emisijas, un nolūkā izvairīties no dubultās uzskaites piemēro turpmāk minēto procedūru:
(i) ja pašu segtās obligācijas nav ieķīlātas, seguma pūla, ar kuru nodrošināti šie saglabātie un vēl neieķīlātie vērtspapīri, apmēru uzrāda AE-ASS veidnēs kā neapgrūtinātus aktīvus. Papildu informāciju par saglabātām un vēl neieķīlātām segtajām obligācijām (pamatā esošie aktīvi, apgrūtinājumam pieejamo aktīvu patiesā vērtība un atbilstība un to aktīvu, kas nav- pieejami apgrūtinājumam, nomināls) uzrāda AE-NPL veidnē;
(ii) ja ir ieķīlātas pašu segtās obligācijas, tad seguma pūla, ar kuru nodrošināti šie saglabātie un vēl neieķīlātie vērtspapīri, summu uzrāda AE-ASS veidnē kā apgrūtinātus aktīvus.
Turpmākajā tabulā noteikts, kā uzrādīt segto obligāciju emisiju EUR 100 apmērā, no kā 15 % ir saglabāti un neieķīlāti un 10 % ir saglabāti un ieķīlāti kā nodrošinājums EUR 11 vērtā repo darījumā ar centrālo banku, ja seguma pūls ietver nenodrošinātus aizdevumus un to bilances vērtība ir EUR 150.
SOURCES OF ENCUMBRANCE |
||||
Type |
Amount |
Cells |
Loans encumbered |
Cells |
Covered bonds |
75% (100) = 75 |
{AE-Sources, r110, c010} |
75% (150) = 112,5 |
{AE-Assets, r100, c10} {AE-Sources, r110, c030} |
Central bank funding |
11 |
{AE-Sources, r060, c010} |
10% (150) = 15 |
{AE-Assets, r100, c10} {AE-Sources, r060, c030} |
NON ENCUMBRANCE |
||||
Type |
Amount |
Cells |
Non-encumbered loans |
Cells |
Own covered bonds retained |
15% 100 = 15 |
{AE-Not pledged, r010, c040} |
15% (150) = 22,5 |
{AE-Assets, r100, c60} {AE-Not pledged, r020, c010} |
g) Vērtspapīrošanas
Vērtspapīrošanas nozīmē pārskatu sniedzošās iestādes turētus parāda vērtspapīrus, kas iniciēti vērtspapīrošanas darījumā, kā definēts KPR 4. panta 61. punktā.
Vērtspapīrošanām, kas saglabātas bilancē (nav pārtraukta atzīšana), piemēro segto obligāciju noteikumus.
Vērtspapīrošanām, kuru atzīšana ir pārtraukta, nav apgrūtinājuma, ja iestāde tur atsevišķus vērtspapīrus. Šos vērtspapīrus atspoguļos pārskatu sniedzošo iestāžu tirdzniecības portfelī vai banku portfelī tāpat kā jebkuru citu vērtspapīru, kuru emitējusi trešā puse.
2.1.2. Norādes par konkrētām rindām
Rindas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Pārskatu sniedzošās iestādes aktīvi1.9. a) IAS, Īstenošanas norādes (IG) 6.Pārskatu sniedzošās iestādes kopējie aktīvi, kas iekļauti tās bilancē. |
020 |
Aizdevumi pēc pieprasījuma1. SGS 54. punkta i) apakšpunktsTas ietver no centrālajām bankām un citām iestādēm pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus. Skaidru naudu, proti, valsts un ārvalstu apgrozībā esošās banknotes un monētas, ko parasti izmanto maksājumu veikšanai, iekļauj rindā “citi aktīvi”. |
030 |
Kapitāla vērtspapīru instrumentiKapitāla vērtspapīru instrumenti, ko tur pārskatu sniedzošās iestādes, kā definēts 32.1. IAS. |
040 |
Parāda vērtspapīriV pielikuma 1. daļas 26. punktsPārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda instrumenti, kas emitēti kā tādi vērtspapīri, kuri saskaņā ar ECB BP regulu nav aizdevumi. |
050 |
tostarp: segtās obligācijasPārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda instrumenti, kas ir Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punkta pirmajā daļā minētās obligācijas. |
060 |
tostarp: vērtspapīrošanasPārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda vērtspapīri, kas ir vērtspapīrošanas, kā definēts KPR 4. panta 61. punktā. |
070 |
tostarp: vispārējo valdību emitētiPārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda vērtspapīri, kurus emitējušas vispārējās valdības. |
080 |
tostarp: finanšu sabiedrību emitētiPārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda vērtspapīri, kurus emitējušas finanšu sabiedrības, kā definēts V pielikuma I daļas 35. punkta c) un d) apakšpunktā. |
090 |
tostarp: -nefinanšu sabiedrību emitētiPārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda vērtspapīri, kurus emitējušas nefinanšu sabiedrības, kā definēts V pielikuma I daļas 35. punkta e) apakšpunktā. |
100 |
Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījumaAizdevumi un avansi, proti, tādi pārskatus sniedzošo iestāžu turēti parāda instrumenti, kas nav vērtspapīri, izņemot pēc pieprasījuma saņemamos atlikumus. |
110 |
tostarp: hipotekārie aizdevumiAizdevumi un avansi, kas nav tādi aizdevumi pēc pieprasījuma, kuri ir hipotekārie aizdevumi saskaņā ar V pielikuma 2. daļas 41. punkta h) apakšpunktu. |
120 |
Citi aktīviCiti pārskatu sniedzošās iestādes aktīvi, kas iekļauti bilancē, izņemot tos, kas minēti iepriekšējās rindās un kas ir atšķirīgi no pašu parāda vērtspapīriem un pašu kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kuru atzīšanu bilancē nevar pārtraukt iestāde, kurā nepiemēro IFRS. Šādā gadījumā pašu parāda vērtspapīrus iekļauj AE-COL veidnes 240. rindā un pašu kapitāla vērtspapīru instrumentus pie aktīvu apgrūtinājumiem neuzrāda. |
2.1.3. Norādes par specifiskām slejām
Slejas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Apgrūtināto aktīvu bilances vērtībaTādu aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir uzskatāmi par apgrūtinātiem atbilstīgi definīcijai par aktīvu apgrūtinājumu. Bilances vērtība ir summa, ko iegrāmato bilances aktīvu daļā. |
020 |
tostarp: citu grupas sabiedrību emitētiTādu apgrūtinātu aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kurus emitējusi jebkura sabiedrība, kas ir prudenciālās konsolidācijas tvērumā. |
030 |
tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo bankuTādu apgrūtinātu aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu. |
040 |
Apgrūtināto aktīvu patiesā vērtība13. SFPS un 8. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (1) iestādēm, kurās nepiemēro IFRS.Tādu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir uzskatāmi par apgrūtinātiem atbilstīgi definīcijai par aktīvu apgrūtinājumu. Finanšu instrumenta patiesā vērtība ir cena, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.) |
050 |
tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo bankuTādu apgrūtinātu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu. |
060 |
Neapgrūtinātu aktīvu bilances vērtībaTādu aktīvu uzskaites vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir uzskatāmi par neapgrūtinātiem atbilstīgi definīcijai par aktīvu apgrūtinājumu. Bilances vērtība ir summa, ko iegrāmato bilances aktīvu daļā. |
070 |
tostarp: citu grupas sabiedrību emitētiTādu neapgrūtinātu aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kurus emitējusi jebkura sabiedrība, kas ir prudenciālās konsolidācijas tvērumā. |
080 |
tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo bankuTādu neapgrūtinātu aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kurus var izmantot darījumos ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu. |
090 |
Neapgrūtināto aktīvu patiesā vērtība13. IFRS un 8. pants Direktīvā 2013/34/ES iestādēm, kurās nepiemēro IFRS.Tādu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir uzskatāmi par neapgrūtinātiem atbilstīgi definīcijai par aktīvu apgrūtinājumu. Finanšu instrumenta patiesā vērtība ir cena, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.) |
100 |
tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo bankuTādu neapgrūtinātu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.). |
2.2. Veidne: AE-COL. Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums
2.2.1. Vispārīgas piezīmes
15. Attiecībā uz pārskatu sniedzošās iestādes saņemto nodrošinājumu un emitētiem pašu parāda vērtspapīriem, kas nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, “neapgrūtināto” aktīvu kategorija ir sadalīta starp aktīviem, kuri ir “pieejami apgrūtināšanai” vai ir potenciāli atbilstoši apgrūtināšanai, un aktīviem, kuri “nav pieejami apgrūtināšanai”.
16. Aktīvi “nav pieejami apgrūtināšanai”, ja tie ir saņemti kā nodrošinājums un pārskatu sniedzošā iestāde nevar to pārdot vai atkārtoti ieķīlāt, izņemot nodrošinājuma īpašnieka saistību neizpildes gadījumā. Emitēti pašu parāda vērtspapīri, kas nav pašu segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas, nav pieejami apgrūtināšanai, ja pastāv jebkādi ierobežojumi noteikumos par turēto vērtspapīru emisiju, tos pārdodot vai atkārtoti ieķīlājot.
17. Aktīvu apgrūtinājuma uzrādīšanas vajadzībām vērtspapīrus, kas ir aizņemti apmaiņā pret maksu, nesniedzot naudas vai bezskaidras naudas nodrošinājumu, uzrāda kā saņemto nodrošinājumu.
2.2.2. Norādes par konkrētām rindām
Rindas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
130 |
Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājumsVisas pārskatu sniedzošās iestādes saņemtā nodrošinājuma kategorijas. |
140 |
Aizdevumi pēc pieprasījumaPārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver aizdevumus pēc pieprasījuma. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 020. rindu) |
150 |
Kapitāla vērtspapīru instrumentiPārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver kapitāla vērtspapīru instrumentus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 030. rindu) |
160 |
Parāda vērtspapīriPārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver parāda vērtspapīrus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 040. rindu) |
170 |
tostarp: segtās obligācijasPārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver segtās obligācijas. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 050. rindu) |
180 |
tostarp: vērtspapīrošanasPārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver vērtspapīrošanas. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 060. rindu) |
190 |
tostarp: vispārējo valdību emitētiPārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver vispārējo valdību emitētus parāda vērtspapīrus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 070. rindu) |
200 |
tostarp: finanšu sabiedrību emitētiPārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver finanšu sabiedrību emitētus parāda vērtspapīrus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 080. rindu) |
210 |
tostarp: nefinanšu sabiedrību emitētiPārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver nefinanšu sabiedrību emitētus parāda vērtspapīrus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 090. rindu) |
220 |
Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījumaPārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver tādus aizdevumus un avansus, kuri nav aizdevumi pēc pieprasījuma. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 100. rindu) |
230 |
Cits saņemtais nodrošinājumsPārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver citus aktīvus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 120. rindu) |
240 |
Emitēti pašu parāda vērtspapīri, kuri nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīriPārskatu sniedzošās iestādes saglabāti emitētie pašu parāda vērtspapīri, kas nav emitētas pašu segtās obligācijas vai emitētas pašu vērtspapīrošanas. Ņemot vērā to, ka emitēti pašu parāda vērtspapīri (saskaņā ar 39.42. IAS) samazina attiecīgās finanšu saistības, šos vērtspapīrus neuzrāda pārskatu sniedzošās iestādes aktīvu kategorijā (AE-ASS veidnes 010. rinda). Pašu parāda vērtspapīrus, kuru atzīšanu bilancē nevar pārtraukt ar IFRS nesaistīta iestāde, uzrāda šajā rindā.Šajā kategorijā neuzrāda emitētas pašu segtās obligācijas vai emitētas vērtspapīrošanas, jo šajos gadījumos, lai izvairītos no dubultas uzskaites, piemēro atšķirīgus noteikumus. a) Ja ir ieķīlāti pašu parāda vērtspapīri, tad seguma pūla/pamatā esošo aktīvu, ar ko nodrošina šos saglabātos un ieķīlātos vērtspapīrus, summu AE-ASS veidnē uzrāda kā apgrūtinātus aktīvus. b) Ja pašu parāda vērtspapīri vēl nav ieķīlāti, tad seguma pūla/pamatā esošo aktīvu, ar ko nodrošina šos saglabātos un vēl neieķīlātos vērtspapīrus, summu AE-ASS veidnē uzrāda kā neapgrūtinātus aktīvus. AE-NPL veidnē norāda papildu informāciju par minēto pašu parāda vērtspapīru (vēl neieķīlāto) otru veidu (pamatā esošie aktīvi, to aktīvu patiesā vērtība un atbilstība, kuri ir pieejami apgrūtināšanai un to aktīvu nomināls, kuri nav-pieejami apgrūtināšanai). |
250 |
AKTĪVI, SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS UN EMITĒTIE PAŠU PARĀDA VĒRTSPAPĪRI KOPĀVisi pārskatu sniedzošās iestādes bilancē reģistrētie aktīvi, visas pārskatu sniedzošās iestādes saņemtā nodrošinājuma kategorijas un saglabāti emitētie pārskatu sniedzošās iestādes pašu parāda vērtspapīri, kas nav emitētas pašu segtās obligācijas vai pašu vērtspapīrošanas. |
2.2.3. Norādes par specifiskām slejām
Slejas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Saņemtā apgrūtinātā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtībaTādu saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur/saglabā pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir uzskatāmi par apgrūtinātiem atbilstīgi definīcijai par aktīvu apgrūtinājumu.Finanšu instrumenta patiesā vērtība ir cena, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.) |
020 |
tostarp: citu grupas sabiedrību emitētiTāda saņemta apgrūtinātā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur/saglabā pārskatu sniedzošā iestāde un kurus emitējusi jebkura sabiedrība, kas ir prudenciālās konsolidācijas tvērumā. |
030 |
tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo bankuTādu saņemta apgrūtinātā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur/saglabā pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu. |
040 |
Apgrūtināšanai pieejama saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtībaPatiesā vērtība pārskatu sniedzošās iestādes saņemtajam nodrošinājumam, kas nav apgrūtināts, bet ir pieejams apgrūtināšanai, jo pārskatu sniedzošā iestāde drīkst to pārdot vai atkārtoti ieķīlāt nodrošinājuma īpašnieka saistību izpildes gadījumā. Tas arī ietver tādu emitēto pašu parāda vērtspapīru patieso vērtību, kuri nav pašu segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas un kuri nav apgrūtināti, bet ir pieejami apgrūtināšanai. |
050 |
tostarp: citu grupas sabiedrību emitētiTādu saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kuri nav apgrūtināšanai pieejamas pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri un kurus ir emitējusi jebkura sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā. |
060 |
tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo bankuTādu saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kuri nav apgrūtināšanai pieejamās pašu segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu. |
070 |
Apgrūtināšanai nepieejama saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru nominālsTāda saņemtā nodrošinājuma nominālā summa, kuru tur pārskatu sniedzošā iestāde, kurš nav apgrūtināts un pieejams apgrūtināšanai. Tas arī ietver tādu emitēto pašu parāda vērtspapīru nominālo summu, kuri nav pārskatu sniedzošās iestādes saglabātas pašu segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas un kuri nav apgrūtināti un nav pieejami apgrūtināšanai. |
2.3. Veidne: AE-NPL. Pašu segtās obligācijas un ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir emitēti un vēl nav ieķīlāti
2.3.1. Vispārīgas piezīmes
18. Lai izvairītos no dubultās uzskaites, attiecībā uz pārskatu sniedzošās iestādes emitētām un saglabātām pašu segtajām obligācijām un vērtspapīrošanām piemēro šādu noteikumu:
a) ja šie vērtspapīri ir ieķīlāti, tad seguma pūla/pamatā esošo aktīvu, ar ko nodrošina šos saglabātos un vēl neieķīlātos vērtspapīrus, summu AE-ASS veidnē uzrāda kā neapgrūtinātus aktīvus. Gadījumā, ja pašu segtās obligācijas un vērtspapīrošanas ir ieķīlātas, finansējuma avots ir jaunais darījums, ar kuru vērtspapīri tiek ieķīlāti (centrālās bankas finansējums vai cita veida nodrošināts finansējums), bet ne segto obligāciju vai vērtspapīrošanas sākotnējā emisija;
b) ja šie vērtspapīri vēl nav ieķīlāti, tad seguma pūla/pamatā esošo aktīvu, ar ko nodrošina šos vērtspapīrus, summu AE-ASS veidnē uzrāda kā neapgrūtinātus aktīvus.
2.3.2. Norādes par konkrētām rindām
Rindas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Pašu segtās obligācijas un ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir emitēti un vēl nav ieķīlātiEmitētas pašu segtās obligācijas un vērtspapīrošanas, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas. |
020 |
Emitētās segtās obligācijas, kas saglabātasEmitētas pašu segtās obligācijas, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas. |
030 |
Emitētas vērtspapīrošanas, kas saglabātasEmitētas pašu vērtspapīrošanas, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas. |
040 |
Augstākās prioritātesTo emitēto pašu vērtspapīrošanu augstākas prioritātes laidieni, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas. Sk. KPR 4. panta 67. punktu. |
050 |
MezanīnaTo emitēto pašu vērtspapīrošanu mezanīna laidieni, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas. Visi laidieni, kas nav augstākas prioritātes laidieni, t. i., tādi, kas kā pēdējie absorbē zaudējumus vai pirmo zaudējumu laidienus, ir uzskatāmi par mezanīna laidieniem. Sk. KPR 4. panta 67. punktu. |
060 |
Pirmās kārtas zaudējumuTo emitēto pašu vērtspapīrošanu pirmās kārtas zaudējumu laidieni, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas. Sk. KPR 4. panta 67. punktu. |
2.3.3. Norādes par specifiskām slejām
Slejas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Pamatā esošā aktīvu pūla bilances vērtībaTāda seguma pūla/pamatā esošo aktīvu bilances vērtība, kas nodrošina saglabātās pašu segtās obligācijas un vērtspapīrošanas un kas vēl nav ieķīlāts. |
020 |
Emitēto un apgrūtināšanai pieejamo parāda vērtspapīru patiesā vērtībaTādu saglabātu pašu segto obligāciju un pašu vērtspapīrošanu patiesā vērtība, kuras nav apgrūtinātas, bet ir pieejamas apgrūtināšanai. |
030 |
Tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo bankuTādu saglabātu pašu segto obligāciju un pašu vērtspapīrošanu patiesā vērtība, kuras atbilst katram no šādiem kritērijiem: i) tās nav apgrūtinātas; ii) tās ir pieejamas apgrūtināšanai; iii) tās ir atbilstīgas darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu. |
040 |
Apgrūtināšanai nepieejamu emitēto pašu parāda vērtspapīru nominālsTādu saglabātu pašu segto obligāciju un pašu vērtspapīrošanu nominālā summa, kuras nav apgrūtinātas un nav- pieejamas apgrūtināšanai. |
2.4. Veidne: AE-SOU. Apgrūtinājumu avoti
2.4.1. Vispārīgas piezīmes
19. Šajā veidnē iekļauta informācija par dažādu apgrūtinājuma avotu nozīmību pārskatu sniedzošajai iestādei, tostarp tādiem avotiem, kuru finansējums nav saistīts ar saņemtajām aizdevumu saistībām vai finanšu garantijām un vērtspapīru aizdevumiem ar -bezskaidras naudas nodrošinājumu.
20. Kopējais aktīvu un saņemtā nodrošinājuma apmērs AE-ASS un AE-COL veidnēs atbilst šādam validācijas noteikumam: {AE-SOU; r170; c030} = {AE-ASS; r010; c010} + {AE-COL; r130; c010} + {AE-COL; r240; c010}.
2.4.2. Norādes par konkrētām rindām
Rindas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Atlasītu finanšu saistību bilances vērtībaPārskatu sniedzošās iestādes atlasītu nodrošināto finanšu saistību bilances vērtība, ciktāl šīs saistības apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
020 |
Atvasinātie instrumentiTādu pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu atvasināto instrumentu bilances vērtība, kuri ir finanšu saistības, proti, ar negatīvu patieso vērtību, ciktāl šie atvasinātie instrumenti apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
030 |
tostarp: ārpusbiržasTādu pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu atvasināto instrumentu bilances vērtība, kurus tirgo ārpusbiržas tirgū, ciktāl šie atvasinātie instrumenti apgrūtina aktīvus. |
040 |
NoguldījumiPārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu noguldījumu bilances vērtība, ciktāl šie noguldījumi apgrūtina šīs iestādes aktīvus. |
050 |
Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanuPārskatu sniedzošās iestādes līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu bilances vērtība, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo darījumi) ir darījumi, kuros pārskatu sniedzošā iestāde saņem naudas līdzekļus apmaiņā pret finanšu aktīviem, ko pārdod par noteiktu cenu, apņemoties atpirkt tos pašus (vai identiskus) aktīvus par noteiktu cenu konkrētā dienā nākotnē. Visi turpmāk minētie repo veida darījumu varianti ir jāuzrāda kā līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu: – summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kuri uz laiku pārvesti trešai personai vērtspapīru aizdevuma veidā pret naudas nodrošinājumu, un – summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kuri uz laiku pārvesti trešai personai pārdošanas/atpirkšanas līguma veidā. |
060 |
tostarp: centrālās bankasAr centrālajām bankām noslēgtu pārskatu sniedzošās iestādes līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu bilances vērtība, ciktāl šie darījumi apgrūtina aktīvus. |
070 |
Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanuPārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu noguldījumu, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, bilances vērtība, ciktāl šie noguldījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
080 |
tostarp: centrālās bankasNodrošinātu noguldījumu, kas nav ar centrālajām bankām noslēgti pārskatu sniedzošās iestādes līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, bilances vērtība, ciktāl šie noguldījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
090 |
Emitētie parāda vērtspapīriPārskatu sniedzošās iestādes emitētu parāda vērtspapīru bilances vērtība, ciktāl šie emitētie vērtspapīri apgrūtina pašas iestādes aktīvus.Jebkuras emisijas saglabātajai daļai piemēro īpašu A daļas 15. punkta vi) apakšpunktā paredzēto režīmu, lai šajā kategorijā uzrādītu tikai to parāda vērtspapīru procentuālo daļu, kuri nav izvietoti grupas sabiedrībās. |
100 |
tostarp: emitētas segtās obligācijasTādu segto obligāciju bilances vērtība, kuru aktīvus ir iniciējusi pārskatu sniedzošā iestāde, ciktāl šie emitētie vērtspapīri apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
110 |
tostarp: emitētas vērtspapīrošanasPārskatu sniedzošās iestādes emitētu vērtspapīrošanu bilances vērtība, ciktāl šie emitētie vērtspapīri apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
120 |
Citi apgrūtinājuma avotiPārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu darījumu, kas nav finanšu saistības, summa, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
130 |
Saņemto aizdevuma saistību nominālsPārskatu sniedzošās iestādes saņemto aizdevuma saistību nominālā summa, ciktāl šīs saņemtās saistības apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
140 |
Saņemto finanšu garantiju nominālsPārskatu sniedzošās iestādes saņemto finanšu garantiju nominālā summa, ciktāl šīs saņemtās saistības apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
150 |
-Bezskaidras naudas nodrošinājuma aizņemto vērtspapīru patiesā vērtībaPārskatu sniedzošās iestādes bezskaidras naudas nodrošinājuma aizņemto vērtspapīru patiesā vērtība, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
160 |
CitiPārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu darījumu, kas nav finanšu saistības un uz kuriem neattiecas iepriekš minētie posteņi, summa, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
170 |
APGRŪTINĀJUMA AVOTI KOPĀVisu pārskatu sniedzošās iestādes nodrošināto darījumu summa, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
2.4.3. Norādes par specifiskām slejām
Slejas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīriSakrītošo saistību, iespējamo saistību (saņemtās aizdevumu saistības un saņemtās finanšu garantijas) un ar -bezskaidru naudu nodrošinātu aizdoto vērtspapīru summa, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.Finanšu saistības uzrāda to bilances vērtībā; iespējamās saistības uzrāda to nominālvērtībā; un ar bezskaidru naudu nodrošinātus vērtspapīrus uzrāda to patiesajā vērtībā. |
020 |
tostarp: no citām grupas sabiedrībāmSakrītošo saistību, iespējamo saistību (saņemtās aizdevumu saistības un saņemtās finanšu garantijas) un ar bezskaidru naudu nodrošinātu aizdoto vērtspapīru summa, ciktāl darījuma partneris ir jebkura cita sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā un šādi darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.Norādes attiecībā uz summu veidiem piemērojamiem noteikumiem sk. 010. slejā. |
030 |
Aktīvi, saņemtais nodrošinājums un emitēti pašu vērtspapīri, kas nav segtās obligācijas un apgrūtināti ar aktīviem nodrošināti vērtspapīriAktīvu, saņemtā nodrošinājuma un emitēto pašu vērtspapīru summa, izņemot segtās obligācijas un vērtspapīrošanas, kas ir apgrūtinātas rindā norādīto dažāda veida darījumu rezultātā.Lai nodrošinātu saskaņotību ar AE-ASS un AE-COL veidnēs minētajiem kritērijiem, pārskatu sniedzošās iestādes bilancē iekļautos aktīvus uzrāda to bilances vērtībā, bet atkārtoti izmantotu saņemto nodrošinājumu un apgrūtinātus emitētos pašu vērtspapīrus, kas nav segtās obligācijas un vērtspapīrošanas, uzrāda to patiesajā vērtībā. |
040 |
tostarp: atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājumsTāda saņemtā nodrošinājuma patiesā vērtība, kurš ir atkārtoti izmantots/apgrūtināts rindā uzrādīto dažāda veida darījumu rezultātā. |
050 |
Tostarp: apgrūtināti pašu parāda vērtspapīriTādu emitētu pašu vērtspapīru patiesā vērtība, kuri nav segtās obligācijas un vērtspapīrošanas un kuri ir apgrūtināti rindās uzrādīto dažāda veida darījumu rezultātā. |
3. B DAĻA: DATI PAR TERMIŅU
3.1. Vispārīgas piezīmes
21. B daļā iekļautajā veidnē atspoguļots vispārējs pārskats par apgrūtināto aktīvu un atkārtoti izmantotā saņemtā nodrošinājuma summu, kas atbilst intervāliem, kuri noteikti attiecībā uz sakrītošu saistību atlikušo termiņu.
3.2. Veidne: AE-MAT). Dati par termiņu
3.2.1. Norādes par konkrētām rindām
Rindas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Apgrūtinātie aktīviŠajā veidnē apgrūtinātie aktīvi ietver: a) pārskatu sniedzošās iestādes aktīvus (sk. norādes par AE-ASS veidnes 010. rindu), kurus uzrāda to bilances vērtībā; b) emitētus pašu parāda vērtspapīrus, kuri nav segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas (sk. norādes par AE-COL veidnes 240. rindu) un kurus uzrāda to patiesajā vērtībā. Šīs summas sadala pa atlikušajiem termiņa periodiem, kuri norādīti slejās pēc to apgrūtinājuma avota (sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdoto vērtspapīru darījumi) atlikušā termiņa. |
020 |
Atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums (saņemošā pozīcija)Sk. norādes par AE-COL veidnes 130. rindu un AE-SOU veidnes 040. sleju.Summas uzrāda patiesajā vērtībā un sadala pa atlikušajiem termiņa periodiem, kuri norādīti slejās pēc tā darījuma atlikušā termiņa, ar kuru sabiedrība saņēma nodrošinājumu un kurš tiek izmantots atkārtoti (saņemošā pozīcija). |
030 |
Atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums (atkārtotas izmantošanas pozīcija)Sk. norādes par AE-COL veidnes 130. rindu un AE-SOU veidnes 040. sleju.Summas uzrāda to patiesajā vērtībā un sadala pa atlikušajiem termiņa periodiem, kuri norādīti slejās pēc to apgrūtinājuma avota (atkārtotas izmantošanas pozīcija): sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri. |
3.2.2. Norādes par specifiskām slejām
Slejas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Nenoteikts termiņšPēc pieprasījuma (bez konkrēta termiņa) |
020 |
Uz naktiIzpildes termiņš 1 diena vai īsāks |
030 |
> 1 diena<=1 nedēļaIzpildes termiņš ir ilgāks par 1 dienu, bet īsāks par vai vienāds ar 1 nedēļu |
040 |
> 1 nedēļa<=2 nedēļasIzpildes termiņš ir ilgāks par 1 nedēļu, bet īsāks par vai vienāds ar 2 nedēļām |
050 |
> 2 nedēļas <=1 mēnesisIzpildes termiņš ir ilgāks par 2 nedēļām, bet īsāks par vai vienāds ar 1 mēnesi |
060 |
> 1 mēnesis <=3 mēnešiIzpildes termiņš ir ilgāks par 1 mēnesi, bet īsāks par vai vienāds ar 3 mēnešiem |
070 |
> 3 mēneši <=6 mēnešiIzpildes termiņš ir ilgāks par 3 mēnešiem, bet īsāks par vai vienāds ar 6 mēnešiem |
080 |
> 6 mēneši<=1 gadsIzpildes termiņš ir ilgāks par 6 mēnešiem, bet īsāks par vai vienāds ar 1 gadu |
090 |
> 1 gads <=2 gadiIzpildes termiņš ir ilgāks par 1 gadu, bet īsāks par vai vienāds ar 2 gadiem |
100 |
> 2 gadi <=3 gadiIzpildes termiņš ir ilgāks par 2 gadiem, bet īsāks par vai vienāds ar 3 gadiem |
110 |
> 3 gadi <=5 gadiIzpildes termiņš ir ilgāks par 3 gadiem, bet īsāks par vai vienāds ar 5 gadiem |
120 |
> 5 gadi <=10 gadiIzpildes termiņš ir ilgāks par 5 gadiem, bet īsāks par vai vienāds ar 10 gadiem |
130 |
> 10 gadiIzpildes termiņš ir ilgāks par 10 gadiem |
4. C DAĻA: IESPĒJAMIE APGRŪTINĀJUMI
4.1. Vispārīgas piezīmes
22. Šajā veidnē iestādēm jāaprēķina aktīvu apgrūtinājuma līmenis, izmantojot vairākus stresa scenārijus.
23. Iespējamais apgrūtinājums attiecas uz tiem papildu aktīviem, kurus var būt nepieciešams apgrūtināt, ja pārskatu sniedzošajai iestādei rodas nelabvēlīgi apstākļi, kurus izraisījis ārējs notikums un kurus pārskatu sniedzošā iestāde nevar kontrolēt (tostarp, kredītreitinga pazemināšana, apgrūtināto aktīvu patiesās vērtības samazinājums vai vispārējs uzticēšanās zudums). Šādos gadījumos pārskatu sniedzošajai iestādei attiecībā uz jau veiktiem darījumiem būs jāapgrūtina papildu aktīvi. No apgrūtināto aktīvu papildu apmēra atskaita tādu iestādes nodrošinājuma darījumu ietekmi, kas veikti, lai novērstu iepriekš minētajos stresa scenārijos izklāstītos notikumus.
24. Šajā veidnē iekļauti šādi divi scenāriji attiecībā uz uzrādāmo iespējamo apgrūtinājumu, kas sīkāk izklāstīti 4.1.1. un 4.1.2. punktā. Norādāmajā informācijā ietver iestādes pamatotas aplēses, kas balstās uz labāko pieejamo informāciju.
a) Apgrūtināto aktīvu patiesās vērtības samazinājums par 30 %. Šis scenārijs aptver tikai aktīvu pamatā esošās patiesās vērtības izmaiņas, bet ne jebkuras citas izmaiņas, kas var ietekmēt to bilances vērtību, piemēram, guvumi un zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas vai iespējamas vērtības samazināšanās. Pārskatu sniedzošā iestāde var būt spiesta paredzēt lielāku nodrošinājumu, lai saglabātu nemainīgu nodrošinājuma vērtību.
b) Amortizācija 10 % apmērā ikvienā valūtā, kurā iestādei ir kopējās saistības 5 % vai vairāk procentu apmērā no iestādes kopējām saistībām.
25. Šos scenārijus uzrāda neatkarīgi vienu no otra, un būtiskas valūtas amortizāciju arī uzrāda neatkarīgi no citu būtisku valūtu amortizācijas. Tādējādi iestādes neņem vērā korelācijas starp minētajiem scenārijiem.
4.1.1. A scenārijs: Apgrūtināto aktīvu samazinājums par 30 %
26. Tiek pieņemts, ka visu apgrūtināto aktīvu vērtība samazinās par 30 %. Saistībā ar vajadzību pēc papildu nodrošinājuma, kas izriet no šāda samazinājuma, ņem vērā esošos virsnodrošinājuma apmērus, lai tiktu saglabāts tikai minimālais nodrošinājuma līmenis. Saistībā ar vajadzību pēc papildu nodrošinājuma ņem arī vērā prasības, kas noteiktas skartajos līgumos un vienošanās, tostarp izraisītājmehānismus, ja sasniegts noteikts slieksnis.
27. Iekļauj tikai tos līgumus un vienošanās, kuros noteikts juridisks pienākums izveidot papildu nodrošinājumu. Tas ietver segto obligāciju emisijas, ja pastāv juridiska prasība saglabāt virsnodrošinājuma minimālo līmeni, bet nepastāv prasība saglabāt esošos segtās obligācijas reitinga līmeņus.
4.1.2. B scenārijs: Amortizācija 10 % apmērā būtiskajās valūtās
28. Valūta ir atzīstama par būtisku valūtu, ja pārskatu sniedzošajai iestādei kopējās saistības šajā valūtā ir 5 % vai vairāk procentu apmērā no iestādes kopējām saistībām.
29. 10 % amortizācijas aprēķinā ņem vērā gan aktīvu, gan saistību izmaiņas, t. i., pievērš uzmanību aktīvu un saistību neatbilstībām. Piemēram, uz aktīviem ASV dolāros balstīti repo darījumi ASV dolāros nerada papildu apgrūtinājumu, bet uz aktīviem EUR balstīti repo darījumi ASV dolāros rada papildu apgrūtinājumu.
30. Šajā aprēķinā iekļauj visus darījumus, kuros iesaistītas dažādas valūtas.
4.2. Veidne: AE-CONT. Iespējamais apgrūtinājums
4.2.1. Norādes par konkrētām rindām
31. Sk. norādes par AE-SOU veidnē iekļautajām specifiskām slejām 1.5.1. punktā. AE-CONT veidnē iekļauto sleju saturs neatšķiras no AE-SOU veidnes.
4.2.2. Norādes par specifiskām slejām
Slejas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīriTādas pašas norādes un dati kā AE-SOU veidnes 010. slejā.Sakrītošo saistību, iespējamo saistību (saņemtās aizdevumu saistības un saņemtās finanšu garantijas) un ar bezskaidru naudu nodrošinātu aizdoto vērtspapīru summa, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.Atbilstoši tam, kā veidnē minēts attiecībā uz katru rindu, finanšu saistības uzrāda to bilances vērtībā, iespējamās saistības – to nominālvērtībā, bet ar bezskaidru naudu nodrošinātus aizdotos vērtspapīrus – to patiesajā vērtībā. |
020 |
A. Apgrūtināto aktīvo papildu summa Tādu aktīvu papildu summa, kuri varētu kļūt apgrūtināti saistībā ar juridisku, regulatīvu vai līgumisku noteikumu, ko varētu izmantot A scenārija gadījumā.Saskaņā ar šā pielikuma A daļā iekļautajām norādēm šīs summas uzrāda to bilances vērtībā, ja attiecīgā summa ir saistīta ar pārskatu sniedzošās iestādes aktīviem, vai to patiesajā vērtībā, ja tā saistīta ar saņemto nodrošinājumu. Summas, kas pārsniedz iestādes neapgrūtinātos aktīvus un nodrošinājumu, uzrāda patiesajā vērtībā. |
030 |
B. Apgrūtināto aktīvo papildu summa. Būtiska valūta 1 Tādu aktīvu papildu summa, kuri varētu kļūt apgrūtināti saistībā ar juridisku, regulatīvu vai līgumisku noteikumu, ko saskaņā ar B scenāriju varētu izmantot, ja tiktu amortizēta būtiska valūta 1.Noteikumus par summu veidiem sk. 020. rindā. |
040 |
B. Apgrūtināto aktīvo papildu summa. Būtiska valūta 2 Tādu aktīvu papildu summa, kuri varētu kļūt apgrūtināti saistībā ar juridisku, regulatīvu vai līgumisku noteikumu, ko saskaņā ar B scenāriju varētu izmantot, ja tiktu amortizēta būtiska valūta 2.Noteikumus par summu veidiem sk. 020. rindā. |
5. D DAĻA: SEGTĀS OBLIGĀCIJAS
5.1. Vispārīgas piezīmes
32. Šajā veidnē uzrāda informāciju par visām PVKIU atbilstīgām segtajām obligācijām, kuras emitējusi pārskatu sniedzošā iestāde. PVKIU atbilstīgās segtās obligācijas ir obligācijas, kas minētas Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punkta pirmajā daļā. Tās ir pārskatu sniedzošās iestādes emitētas segtās obligācijas, ja uz pārskatu sniedzošo iestādi saistībā ar attiecīgo segto obligāciju saskaņā ar likumu attiecas īpaša valsts uzraudzība, kas paredzēta obligāciju turētāju aizsardzībai, un ja attiecībā uz šādu segto obligāciju ir vajadzīgs, lai no šo obligāciju emisijas iegūtās summas saskaņā ar likumu būtu ieguldītas aktīvos, kuri visā obligāciju derīguma laikā var segt no šīm obligācijām izrietošus prasījumus un kuri emitenta neveiksmes gadījumā pirmkārt izmantojami, lai kompensētu pamatsummu un izmaksātu uzkrātos procentus.
33. AE-CB veidnēs neuzrāda pārskatu sniedzošās iestādes (vai tās vārdā) emitētas segtās obligācijas, kuras nav PVKIU atbilstīgas segtās obligācijas.
34. Pārskatu sniegšanas pamatā ir likumā noteikts segto obligāciju režīms, t. i., tiesiskais regulējums, ko piemēro segto obligāciju programmai.
5.2. Veidne: AE-CB. Segto obligāciju emisija
5.2.1. Norādes par z-asi
z ass |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Seguma pūla identifikators (atvērts)Seguma pūla identifikatoru veido seguma pūlu emitējušās sabiedrības nosaukums vai skaidrs saīsinājums un seguma pūla apzīmējums, kam individuāli piemēro attiecīgos segto obligāciju aizsardzības pasākumus. |
5.2.2. Norādes par konkrētām rindām
Rindas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Nominālā summaNominālā summa ir prasījumu attiecībā uz pamatsummu kopējais apmērs, ko nosaka atbilstīgi attiecīgā ar likumu noteiktā segto obligāciju režīma noteikumiem, kuri ir piemērojami pietiekama seguma noteikšanai. |
020 |
Pašreizējā vērtība (mijmaiņas darījums)/tirgus vērtībaPašreizējā vērtība (mijmaiņas darījums) ir prasījumu attiecībā uz pamatsummas un procentu maksājumiem kopējais apmērs, diskontēts ar valūtai specifisku bezriska ienesīguma līkni, ko nosaka atbilstīgi attiecīgā ar likumu noteiktā segto obligāciju režīma noteikumiem, kurus piemēro pietiekama seguma noteikšanai.Attiecībā uz seguma pūla atvasinātajām pozīcijām 080. un 210. slejā uzrādāmo summu atspoguļo tās tirgus vērtībā. |
030 |
Aktīva specifiskā vērtībaAktīva specifiskā vērtība ir seguma pūla aktīvu ekonomiskā vērtība, ko var attēlot kā patieso vērtību saskaņā ar 13. IFRS kā likvīdos tirgos veikto darījumu novērojamu tirgus vērtību vai kā pašreizējo vērtību, kas varētu diskontēt aktīva nākotnes naudas plūsmas ar aktīva specifisko procentu likmes līkni. |
040 |
Uzskaites vērtībaSegto obligāciju saistību vai seguma pūla aktīva bilances vērtība ir segto obligāciju emitenta bilances vērtība. |
5.2.3. Norādes par specifiskām slejām
Slejas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Atbilstība KPR 129. pantam? [JĀ/NĒ]Lai seguma pūlam varētu piemērot KPR 129. panta 4. un 5. punktā izklāstīto preferenciālo režīmu, iestādes norāda, vai seguma pūls atbilst prasībām, kas izklāstītas minētās regulas 129. pantā. |
012 |
Ja JĀ, norādiet seguma pūla primāro aktīvu kategorijuJa seguma pūlam var piemērot KPR 129. panta 4. un 5. punktā izklāstīto preferenciālo režīmu (atbilde JĀ 011. slejā), tad šajā ailē norāda seguma pūla primāro aktīvu kategoriju. Šajā nolūkā izmanto regulas 129. panta 1. punktā paredzēto klasifikāciju un attiecīgi norāda kodus “a”, “b”, “c”, “d”, “e”, “f” un “g”. Kodu “h” izmanto, ja seguma pūla primārā aktīvu kategorija neietilpst nevienā no iepriekšējām kategorijām. |
020-140 |
Segto obligāciju saistībasSegto obligāciju saistības ir emitējošās sabiedrības saistības, kas radušās, emitējot segtās obligācijas, un ietver visas pozīcijas (kā tās definētas atbilstīgi attiecīgajam ar likumu noteiktajam segto obligāciju režīmam), kurām piemēro atbilstīgus segto obligāciju aizsardzības pasākumus (tas var ietvert, piemēram, apritē esošos vērtspapīrus, kā arī tādas segto obligāciju emitenta darījumu partneru pozīciju atvasināto instrumentu pozīcijas ar (no segto obligāciju emitenta viedokļa) negatīvu tirgus vērtību, kuras attiecina uz seguma pūlu un kuras atbilstīgi attiecīgajam ar likumu noteiktajam segto obligāciju režīmam uzskata par segto obligāciju saistībām). |
020 |
Pārskata sniegšanas datumsSegto obligāciju saistību summas (izņemot seguma pūla atvasinātās pozīcijas) atbilstoši dažādiem nākotnes datumu intervāliem. |
030 |
+ 6 mēnešiDatums “+ 6 mēneši” ir konkrēts brīdis laikā 6 mēnešus no pārskata atsauces datuma. Summas tiek nodrošinātas, pieņemot, ka attiecībā uz segto obligāciju saistībām nav notikušas izmaiņas salīdzinājumā ar pārskata atsauces datumu, izņemot attiecībā uz amortizāciju. Fiksēta maksājuma grafika neesamības gadījumā summām, kuras apmaksājamas nākotnē, paredzamais termiņš nosakāms konsekventi. |
040-070 |
+ 12 mēneši – + 10 gadiTās pašas norādes, kuras attiecas uz “+ 6 mēneši” (030. sleja), ir spēkā attiecīgajam brīdim laikā no pārskata atsauces datuma. |
080 |
Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ar neto negatīvu tirgus vērtībuSeguma pūla atvasināto pozīciju neto negatīva tirgus vērtība, kam no segto obligāciju emitenta viedokļa ir neto negatīva tirgus vērtība. Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ir tādas neto atvasinātās pozīcijas, kuras atbilstīgi attiecīgajam ar likumu noteiktajam segto obligāciju režīmam ir iekļautas seguma pūlā un kurām piemēro atbilstīgus segto obligāciju aizsardzības pasākumus tādā veidā, ka ir vajadzīgs, lai šādas atvasinātās pozīcijas (ar negatīvu tirgus vērtību) segtu atbilstoši seguma pūla aktīvi.Uzrāda tikai neto negatīvo tirgus vērtību par pārskata atsauces datumu. |
090-140 |
Segtās obligācijas ārējais kredītreitingsJāsniedz informācija par pārskata sniegšanas datumā esošo attiecīgās segtās obligācijas ārējo kredītreitingu. |
090 |
Kredītreitingu aģentūra 1Ja pārskata sniegšanas datumā vismaz viena kredītreitingu aģentūra ir izsniegusi kredītreitingu, tad šeit norāda šīs kredītreitingu aģentūras nosaukumu. Ja pārskata sniegšanas datumā vairāk nekā trīs kredītreitingu aģentūras ir izsniegušas kredītreitingus, izvēlas tās trīs kredītreitingu aģentūras, kurām ir sniegta informācija, pamatojoties uz šo aģentūru attiecīgo tirgus daļu pārsvaru. |
100 |
Kredītreitings 1Kredītreitingu aģentūras izsniegtais kredītreitings, kas uzrādīts 090. slejā attiecībā uz segto obligāciju pārskata atsauces datumā. Ja viena un tā pati kredītreitingu aģentūra ir izsniegusi gan ilgtermiņa, gan īstermiņa kredītreitingu, tad uzrāda ilgtermiņa kredītreitingu. Kredītreitingā, kuru uzrāda, ietver jebkuras izmaiņas. |
110.,130. |
Kredītreitingu aģentūra 2 un kredītreitingu aģentūra 3Tās pašas norādes, kas attiecas uz kredītreitingu aģentūru 1 (090. sleja), ir spēkā citām kredītreitingu aģentūrām, kuras attiecībā uz segto obligāciju ir izsniegušas kredītreitingus pārskata atsauces datumā. |
120.,140. |
Kredītreitings 2 un kredītreitings 3Tās pašas norādes, kas attiecas uz kredītreitingu 1 (100. sleja), ir attiecināmas uz citiem kredītreitingiem, kurus kredītreitingu aģentūra 2 un 3 attiecībā uz segto obligāciju izsniegusi pārskata atsauces datumā. |
150-250 |
Seguma pūlsSeguma pūlā iekļautas visas pozīcijas, tostarp tādas seguma pūla atvasinātās pozīcijas ar (no segto obligāciju emitenta viedokļa) neto pozitīvu tirgus vērtību, kurām piemēro attiecīgos segto obligāciju aizsardzības pasākumus. |
150 |
Pārskata sniegšanas datumsAktīvu summa seguma pūlā, izņemot tā atvasinātās pozīcijas. Šajā summā ietvertas virsnodrošinājuma minimuma prasības un jebkāds papildu virsnodrošinājums, kas pārsniedz minimumu tādā mērā, ka jāpiemēro attiecīgie segto obligāciju aizsardzības pasākumi. |
160 |
+ 6 mēnešiPārskata sniegšanas datums “+ 6 mēneši” ir konkrēts brīdis laikā 6 mēnešus pēc pārskata atsauces datuma. Summas tiek nodrošinātas, pieņemot, ka attiecībā uz seguma pūlu nav notikušas izmaiņas salīdzinājumā ar pārskata sniegšanas datumu, izņemot attiecībā uz amortizāciju. Fiksēta maksājuma grafika neesamības gadījumā summām, kuras apmaksājamas nākotnē, paredzamais termiņš nosakāms konsekventi. |
170-200 |
+ 12 mēneši – + 10 gadiTās pašas norādes, kuras attiecas uz “+ 6 mēneši” (160. sleja), ir spēkā attiecīgajam brīdim laikā no pārskata atsauces datuma. |
210 |
Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ar neto pozitīvu tirgus vērtībuSeguma pūla atvasināto pozīciju neto pozitīva tirgus vērtība, kam no segto obligāciju emitenta viedokļa ir neto pozitīva tirgus vērtība. Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ir tādas neto atvasinātās pozīcijas, kuras atbilstīgi attiecīgajam ar likumu noteiktajam segto obligāciju režīmam ir iekļautas seguma pūlā un kurām piemēro atbilstīgus segto obligāciju aizsardzības pasākumus tādā veidā, ka atvasinātās pozīcijas ar pozitīvu tirgus vērtību nebūtu daļa no segto obligāciju emitenta kopējās mantas maksātnespējas procesā.Uzrāda tikai neto pozitīvo tirgus vērtību par pārskata atsauces datumu. |
220-250 |
Seguma pūla summas, kas pārsniedz minimuma prasības attiecībā uz segumuSeguma pūla summas, tostarp tādas nodrošinājuma portfeļa atvasinātās pozīcijas ar neto pozitīvu tirgus vērtību, kas pārsniedz minimuma prasības attiecībā uz segumu (virsnodrošinājums). |
220 |
Atbilstīgi attiecīgajam segto obligāciju ar likumu noteiktajam režīmamVirsnodrošinājuma summas salīdzinājumā ar minimuma segumu, kas nepieciešams atbilstīgi attiecīgajam ar likumu noteiktajam segto obligāciju režīmam. |
230-250 |
Saskaņā ar kredītreitingu aģentūru metodiku, lai saglabātu segtās obligācijas pašreizējo ārējo kredītreitinguVirsnodrošinājuma summas salīdzinājumā ar līmeni, kas atbilstīgi segto obligāciju emitentam pieejamai informācijai par attiecīgo kredītreitingu aģentūras metodiku būtu obligāts, lai saglabātu pašreizējo kredītreitingu, kuru izsniegusi attiecīgā kredītreitingu aģentūra. |
230 |
Kredītreitingu aģentūra 1Virsnodrošinājuma summas salīdzinājumā ar līmeni, kas atbilstīgi segto obligāciju emitentam pieejamai informācijai par kredītreitingu aģentūras 1 (090. sleja) metodiku būtu obligāts, lai saglabātu kredītreitingu 1 (100. sleja). |
240-250 |
Kredītreitingu aģentūra 2 un kredītreitingu aģentūra 3Norādes attiecībā uz kredītreitingu aģentūru 1 (230. sleja) ir piemērojamas arī kredītreitingu aģentūrai 2 (110. sleja) un kredītreitingu aģentūrai 3 (130. sleja). |
6. E DAĻA: IZVĒRSTI DATI
6.1. Vispārīgas piezīmes
35. E daļā ir tādi pati struktūra kā A daļas veidnēs attiecībā uz pārskatu par apgrūtinājumiem – ar dažādām veidnēm pārskatu sniedzošās iestādes aktīvu apgrūtinājuma un saņemtā nodrošinājuma uzrādīšanai: attiecīgi AE-ADV1 un AE-ADV2. Līdz ar to sakrītošās saistības atbilst saistībām, kuras ir nodrošinātas ar apgrūtinātajiem aktīviem, un “viens pret vienu” attiecībai nav jāpastāv.
6.2. Veidne: AE-ADV1. Izvērsta veidne par pārskatu sniedzošās iestādes aktīviem
6.2.1. Norādes par konkrētām rindām
Rindas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010-020 |
Centrālās bankas finansējums (visu veidu, tostarp, repo darījumi)Pārskatu sniedzošās iestādes visu veidu saistības, kurās darījuma partneris ir centrālā banka.Aktīvi, kuri ir priekšpozicionēti centrālajās bankās, nav apgrūtināti aktīvi, ja vien centrālā banka bez iepriekšēja apstiprinājuma neatļauj jebkuru izvietoto aktīvu izņemšanu. Neizmantoto finanšu garantiju neizmantoto daļu, t. i., summu, kas pārsniedz centrālās bankas noteikto minimumu, sadala proporcionāli starp centrālajā bankā izvietotajiem aktīviem. |
030-040 |
Biržā tirgoti atvasinātie instrumentiTādu pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu atvasināto instrumentu bilances vērtība, kas ir finanšu saistības, ciktāl šie atvasinātie instrumenti tiek kotēti vai tirgoti atzītā vai norīkotā ieguldījumu biržā un apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
050-060 |
Ārpusbiržas atvasinātie instrumentiPārskatu sniedzošās iestādes tādu nodrošinātu atvasināto instrumentu bilances vērtība, kas ir finanšu saistības, ciktāl šie atvasinātie instrumenti tiek tirgoti ārpus biržas un apgrūtina pašas iestādes aktīvus. (Tāda pati norāde AE-SOU veidnes 030. slejā) |
070-080 |
Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanuTādu pārskatu sniedzošās iestādes līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu bilances vērtība, kuros darījuma puse nav centrālā banka, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. Attiecībā uz trīspusējiem līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu īsteno tādu pašu pieeju kā attiecībā uz līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. |
090-100 |
Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanuPārskatu sniedzošās iestādes nodrošināto noguldījumu bilances vērtība, izņemot pārskatu sniedzošās iestādes līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, kuros darījuma puse nav centrālā banka, ciktāl šie darījumi apgrūtina šīs iestādes aktīvus. |
110-120 |
Emitēti segto obligāciju vērtspapīriSk. norādes AE-COL veidnes 100. rindā. |
130-140 |
Emitētās vērtspapīrošanasSk. norādes AE-COL veidnes 110. rindā. |
150-160 |
Emitēti parāda vērtspapīri, kas nav segtās obligācijas un apgrūtināti ar aktīviem nodrošināti vērtspapīriPārskatu sniedzošās iestādes emitētu parāda vērtspapīru, kuri nav segtās obligācijas un vērtspapīrošanas, bilances vērtība, ciktāl šie emitētie vērtspapīri apgrūtina šīs iestādes aktīvus.Gadījumā, kad pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi dažus no emitētajiem parāda vērtspapīriem – vai nu no emisijas dienas vai atpirkšanas rezultātā vēlāk – šādus saglabātus vērtspapīrus šajā postenī neuzrāda. Turklāt tām piešķirto nodrošinājumu šajā veidnē būtu jāklasificē kā neapgrūtinātu nodrošinājumu. |
170-180 |
Citi apgrūtinājuma avotiSk. norādes AE-COL veidnes 120. rindā. |
190 |
Apgrūtinātie aktīvi kopāAttiecībā uz katru aktīvu veidu, kas norādīts AE-ADV1 veidnes rindās, to aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir apgrūtināti. |
200 |
tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo bankuAttiecībā uz katru aktīvu veidu, kas norādīts AE-ADV1 veidnes rindās, to apgrūtināto aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu. |
210 |
Neapgrūtinātie aktīvi kopāAttiecībā uz katru aktīvu veidu, kas norādīts AE-ADV1 veidnes rindās, to aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri nav apgrūtināti. Bilances vērtība ir summa, ko iegrāmato bilances aktīvu daļā. |
220 |
tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo bankuAttiecībā uz katru aktīvu veidu, kas norādīts AE-ADV1 veidnes rindās, to neapgrūtināto aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu. |
230 |
Apgrūtinātie + neapgrūtinātie aktīviAttiecībā uz katru aktīvu veidu, kas norādīts AE-ADV1 veidnes rindās, to aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde. |
6.2.2. Norādes par specifiskām slejām
Slejas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Aizdevumi pēc pieprasījumaSk. norādes par AE-ASS veidnes 020. rindu. |
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumentiSk. norādes par AE-ASS veidnes 030. rindu. |
030 |
KopāSk. norādes par AE-ASS veidnes 040. rindu. |
040 |
tostarp: segtās obligācijasSk. aprakstu par AE-ASS veidnes 050. rindu. |
050 |
tostarp: citu grupas sabiedrību emitētiSegtās obligācijas, kuras emitējusi sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā, kā aprakstīts norādēs par AE-ASS veidnes 050. rindu. |
060 |
tostarp: vērtspapīrošanasSk. norādes par AE-ASS veidnes 060. rindu. |
070 |
tostarp: citu grupas sabiedrību emitētiVērtspapīrošanas, kuras emitējusi sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā, kā aprakstīts norādēs par AE-ASS veidnes 060. rindu. |
080 |
tostarp: vispārējo valdību emitētiSk. norādes par AE-ASS veidnes 070. rindu. |
090 |
tostarp: finanšu sabiedrību emitētiSk. norādes par AE-ASS veidnes 080. rindu. |
100 |
tostarp: nefinanšu sabiedrību emitētiSk. norādes par AE-ASS veidnes 090. rindu. |
110 |
Centrālās bankas un vispārējās valdībasAizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma centrālajai bankai vai vispārējai valdībai. |
120 |
Finanšu sabiedrībasAizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma finanšu sabiedrībām. |
130 |
Nefinanšu sabiedrībasAizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma nefinanšu sabiedrībām. |
140 |
tostarp: hipotekārie aizdevumiAizdevumi un avansi, kas nav nefinanšu sabiedrībām piešķirti ar hipotēku nodrošināti aizdevumi pēc pieprasījuma. |
150 |
MājsaimniecībasAizdevumi un avansi, kas nav mājsaimniecībām piešķirti aizdevumi pēc pieprasījuma. |
160 |
tostarp: hipotekārie aizdevumiAizdevumi un avansi, kas nav mājsaimniecībām piešķirti ar hipotēku nodrošināti aizdevumi pēc pieprasījuma. |
170 |
Citi aktīviSk. norādes par AE-ASS veidnes 120. rindu. |
180 |
KopāSk. norādes par AE-ASS veidnes 010. rindu. |
6.3. Veidne: AE-ADV2. Izvērsta veidne par pārskatu sniedzošās iestādes saņemto nodrošinājumu
6.3.1. Norādes par konkrētām rindām
36. Sk. 6.2.1. punktu, jo norādes abās veidnēs ir vienādas.
6.3.2. Norādes par specifiskām slejām
Slejas |
Atsauces uz tiesību aktiem un norādes |
010 |
Aizdevumi pēc pieprasījumaSk. norādes par AE-COL veidnes 140. rindu. |
020 |
Kapitāla vērtspapīru instrumentiSk. norādes par AE-COL veidnes 150. rindu. |
030 |
KopāSk. norādes par AE-COL veidnes 160. rindu. |
040 |
tostarp: segtās obligācijasSk. norādes AE-COL veidnes 170. rindā. |
050 |
tostarp: citu grupas sabiedrību emitētiTāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir segtās obligācijas, kuras emitējusi jebkura sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā. |
060 |
tostarp: vērtspapīrošanasSk. norādes par AE-COL veidnes 180. rindu. |
070 |
tostarp: citu grupas sabiedrību emitētiTāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir vērtspapīrošanas, kuras ir emitējusi jebkura sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā. |
080 |
tostarp: vispārējo valdību emitētiSk. norādes par AE-COL veidnes 190. rindu. |
090 |
tostarp: finanšu sabiedrību emitētiSk. norādes par AE-COL veidnes 200. rindu. |
100 |
tostarp: nefinanšu sabiedrību emitētiSk. norādes par AE-COL veidnes 210. rindu. |
110 |
Centrālās bankas un vispārējās valdībasTāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav aizdevumi pēc pieprasījuma centrālajai bankai vai vispārējai valdībai. |
120 |
Finanšu sabiedrībasTāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav aizdevumi pēc pieprasījuma finanšu sabiedrībām. |
130 |
Nefinanšu sabiedrībasTāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav aizdevumi pēc pieprasījuma nefinanšu sabiedrībām. |
140 |
tostarp: hipotekārie aizdevumiTāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav nefinanšu sabiedrībām piešķirti ar hipotēku nodrošināti aizdevumi pēc pieprasījuma. |
150 |
MājsaimniecībasTāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav mājsaimniecībām piešķirti aizdevumi pēc pieprasījuma. |
160 |
tostarp: hipotekārie aizdevumiTāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav mājsaimniecībām piešķirti ar hipotēku nodrošināti aizdevumi pēc pieprasījuma. |
170 |
Citi aktīviSk. norādes par AE-COL veidnes 230. rindu. |
180 |
Emitēti pašu parāda vērtspapīri, kuri nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīriSk. norādes par AE-COL veidnes 240. rindu. |
190 |
KopāSk. norādes par AE-COL veidnes 130. un 140. rindu. |
( 1 ) OV L 176, 27.6.2012., 1. lpp.
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
( 6 ) Iestādei pieprasītos datus šajā veidnē uzrāda kumulatīvi par pārskata kalendāro gadu (t. i., no kārtējā gada 1. janvāra).
( 7 ) “Atsevišķas iestādes” nav daļa no grupas un tās nav konsolidētas vienā un tajā pašā valstī, kur tām piemēro pašu kapitāla prasības.
( 8 ) Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 25/2009 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (pārstrādāta redakcija) (ECB/2008/32) (OV L 15, 20.1.2009., 14. lpp.).
( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).
( 10 ) Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīva 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).
( 11 ) Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtā direktīva 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.).
( 12 ) Komisijas 2003. gada 6. maija ieteikums par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (C(2003)1422) (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
( 13 ) Ienākumus nenesoši riska darījumi, kam tiek piemēroti pārskatīšanas pasākumi, ir 180. punktā uzskaitītie riska darījumi.
( 14 ) Tajā ietilpst vērtspapīrošanas un kapitāla vērtspapīru riska darījumi, uz ko attiecas kredītrisks.