a) dzīvnieku pārvadāšanu, ko veic lopkopji, izmantojot lauksaimniecības transportlīdzekļus vai sev piederošus transportlīdzekļus, gadījumos, kad ģeogrāfisko apstākļu dēļ dažas dzīvnieku sugas sezonāli jāpārvieto;

b) lopkopjiem pašiem piederošu dzīvnieku pārvadāšanu, ko viņi veic ar saviem transportlīdzekļiem attālumā, kas nepārsniedz 50 km no viņu saimniecības.

a) “dzīvnieki” ir dzīvi mugurkaulnieki;

b) “savākšanas centri” ir vietas, piemēram, saimniecības, savākšanas centri un tirgi, kuros sūtījumu sastādīšanai tiek apkopoti dažādu saimniecību zirgu dzimtas dzīvnieki vai liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvnieki;

c) “pavadonis” ir par dzīvnieku labturību tieši atbildīgā persona, kura tos pavada pārvadājuma laikā;

d) “robežkontroles punkts” ir robežkontroles punkts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas ►C1  (ES) 2017/625 ◄  ( 1 ) 3. panta 38) punktā;

e) “Kopienas tiesību akti veterinārajā jomā” ir Direktīvas 90/425/EEK ( 2 ) A pielikuma I nodaļā minētie tiesību akti un visi vēlākie īstenošanas noteikumi;

f) “kompetenta iestāde” ir kompetentas iestādes, kā definēts Regulas ►C1  (ES) 2017/625 ◄ 3. panta 3) punktā;

g) “konteineris” ir redeļu kaste, kaste, tvertne vai cita izturīga konstrukcija, kas nav transportlīdzeklis un ko izmanto dzīvnieku pārvadāšanai;

h) “pārbaudes punkti” ir kontroles punkti, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1255/97;

i) “izvešanas punkts” ir izvešanas punkts, kā definēts Regulas ►C1  (ES) 2017/625 ◄ 3. panta 39) punktā;

j) “pārvadājums” ir viss pārvadāšanas process no izbraukšanas vietas līdz galamērķa vietai, ietverot izkraušanu, ievietošanu un iekraušanu pārvadājuma starpposma punktos;

k) “pārzinis” ir fiziska vai juridiska persona, izņemot pārvadātāju, kas atbild par dzīvniekiem vai rīkojas ar tiem pastāvīgi vai īslaicīgi;

l) “lauksaimniecības dzīvnieku kuģis” ir kuģis, ko izmanto vai kas ir paredzēts izmantošanai zirgu dzimtas dzīvnieku vai liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvnieku pārvadāšanai, izņemot kuģi ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi un kuģi, ar kuru dzīvnieki tiek pārvadāti pārvietojamos konteineros;

m) “tāls pārvadājums” ir pārvadājums, kura ilgums pārsniedz 8 stundas, sākot no brīža, kad pirmais dzīvnieku sūtījuma dzīvnieks tiek pirmo reizi pārvietots;

n) “transportlīdzeklis” ir dzīvnieku pārvadāšanai izmantotie autotransporta līdzekļi, dzelzceļa transportlīdzekļi, kuģi un lidaparāti;

o) “navigācijas sistēmas” ir uz satelītiem bāzētas infrastruktūras, kas nodrošina globālus, nepārtrauktus, precīzus un garantētus laika un vietas noteikšanas pakalpojumus, vai jebkura tehnoloģija, kas nodrošina līdzvērtīgus pakalpojumus, piemērojot šo regulu;

p) “valsts pilnvarots veterinārārsts” ir oficiālais veterinārārsts, kā definēts Regulas ►C1  (ES) 2017/625 ◄ 3. panta 32) punktā;

q) “organizētājs” ir:

i) pārvadātājs, kas noslēdzis apakšuzņēmuma līgumu ar vismaz vienu citu pārvadātāju attiecībā uz pārvadājuma daļu; vai

ii) fiziska vai juridiska persona, kas par pārvadājumu noslēgusi apakšuzņēmuma līgumus ar vairākiem pārvadātājiem; vai

iii) persona, kas ir parakstījusi pārvadājuma žurnāla 1. iedaļu, kā noteikts II pielikumā;

r) “izbraukšanas vieta” ir vieta, kur dzīvnieku pirmoreiz iekrauj transportlīdzeklī, ar noteikumu, ka tas tur atrodas vismaz 48 stundas pirms izbraukšanas brīža.

i) attālums no pirmās iekraukšanas vietas un savākšanas centru ir mazāks nekā 100 km; vai

ii) dzīvnieki ir izvietoti, ja iespējams nepiesieti, nodrošinot pietiekamu pakaišu daudzumu, un padzirdināti vismaz sešas stundas pirms izvešanas no savākšanas centra;

s) “galamērķa vieta” ir vieta, kur dzīvnieks tiek izkrauts no transportlīdzekļa un

i) izmitināts uz vismaz 48 stundām līdz izvešanas brīdim; vai

ii) nokauts;

t) “atpūtas vai pārkraušanas vieta” ir jebkura apstāšanās vieta pārvadājuma laikā, kas nav galamērķa vieta, ietverot vietu, kur tiek nomainīts dzīvnieku transportlīdzeklis, tos izkraujot vai neizkraujot;

u) “reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki” ir reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki, kā minēts Direktīvā 90/426/EEK ( 3 );

v) “kuģis ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi” ir jūras kuģis ar aprīkojumu autotransporta vai dzelzceļa transporta uzbraukšanai uz kuģa un nobraukšanai no tā;

w) “pārvadāšana” ir dzīvnieku pārvietošana ar vienu vai vairākiem transportlīdzekļiem un ar to saistītās darbības, tostarp iekraušana, izkraušana, pārkraušana un atpūta, līdz brīdim, kad tiek pabeigta dzīvnieku izkraušana galamērķa vietā;

x) “pārvadātājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas pārvadā dzīvniekus uz sava rēķina vai uz trešās personas rēķina;

y) “neiejāti zirgu dzimtas dzīvnieki” ir zirgu dzimtas dzīvnieki, ko nevar nedz saistīt, nedz turēt pavadā, neizraisot novēršamu uzbudinājumu, sāpes vai ciešanas;

z) “transportlīdzeklis” ir ierīce pārvadāšanai, kas aprīkota ar riteņiem un darbojas ar dzinēju vai tiek vilkta tauvā.

a) iepriekš ir veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pārvadājuma ilgumu un apmierinātu dzīvnieku vajadzības pārvadājuma laikā;

b) dzīvnieki ir piemēroti pārvadājumam;

c) transportlīdzeklis ir projektēts, konstruēts, apkopts un ekspluatēts tā, ka tiek novērstas iespējas dzīvniekus ievainot un radīt tiem ciešanas, un tiek nodrošināta dzīvnieku drošība;

d) iekraušanas un izkraušanas aprīkojums ir pienācīgi projektēts, konstruēts, apkopts un ekspluatēts tā, ka tiek novērstas iespējas ievainot un radīt ciešanas, un tiek nodrošināta dzīvnieku drošība;

e) dzīvniekus aprūpējošais personāls ir apmācīts vai pietiekami kompetents šajā ziņā un veic savus uzdevumus bez vardarbības un neizmantojot metodes, kas varētu izraisīt nevajadzīgas bailes, ievainojumus vai ciešanas;

f) pārvadāšana uz galamērķa vietu tiek veikta bez kavēšanās, un dzīvnieku labturības apstākļi tiek regulāri pārbaudīti un pienācīgi uzturēti;

g) dzīvniekiem tiek nodrošināta pietiekama platība un augstums atbilstīgi to izmēram un plānotajam pārvadājumam;

h) dzīvnieki tiek padzirdināti, pabaroti un atpūtināti piemērotos intervālos un kvalitātes un daudzuma ziņā atbilstīgi to sugai un izmēram.

a) to izcelsme un piederība;

b) to izbraukšanas vieta;

c) izbraukšanas diena un laiks;

d) to plānotā galamērķa vieta;

e) plānotā pārvadājuma paredzamais ilgums.

a) dzīvnieku labturība netiek apdraudēta sakarā ar pārvadājuma dažādu posmu nepietiekamu saskaņošanu, kā arītiek ņemti vērā klimatiskie apstākļi; un

b) fiziska persona atbild par pārvadājuma plānošanas, izpildes un pabeigšanas informācijas sniegšanu kompetentai iestādei jebkurā laikā.

a) ja dzīvnieki tiek pārvadāti konteineros, kas ir nodrošināti, pienācīgi ventilēti un, vajadzības gadījumā, tajos ir pietiekams daudzums barības un ūdens neapgāžamos dozatoros pārvadājumam, kas divreiz pārsniedz paredzēto pārvadājuma ilgumu;

b) ja pavadoņa funkcijas pilda autovadītājs.

a) uztic darbības ar dzīvniekiem vienīgi personālam, kas ir pabeidzis apmācības kursus par attiecīgajiem I pielikumā izklāstītajiem tehniskajiem noteikumiem;

b) regulāri informē savākšanas centros ielaistās personas par viņu pienākumiem un saistībām saskaņā ar šo regulu un pārkāpumu gadījumos piemērojamajiem sodiem;

c) rūpējas, lai savākšanas centros ielaistajām personām pastāvīgi būtu pieejama informācija par kompetento iestādi, kurai ir jāziņo par katru iespējamo šīs regulas prasību neievērošanas gadījumu;

d) konstatējot, ka kāda savākšanas centrā esoša persona neievēro šo regulu, un nekaitējot kompetentās iestādes veiktajām darbībām, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu konstatēto pārkāpumu un novērstu tā atkārtošanos;

e) pieņem, uzrauga un īsteno darba kārtības noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību a) līdz d) apakšpunktam.

a) kandidāti atrodas vai - trešā valstī esošu kandidātu gadījumā — ir pārstāvēti tajā dalībvalstī, kur tie lūdz atļauju;

b) kandidāti ir apliecinājuši, ka to rīcībā ir pietiekams un piemērots skaits darbinieku, aprīkojuma un darba kārtību, lai tie varētu ievērot šo regulu, to skaitā pēc vajadzības — Labas prakses norādījumus;

c) nedz kandidāti, nedz to pārstāvji nav izdarījuši smagus Kopienas tiesību aktu un/vai valsts tiesību aktu pārkāpumus dzīvnieku aizsardzības jomā trīs gadu laikā pirms pieteikuma dienas. Šo noteikumu nepiemēro gadījumā, ja kandidāts kompetentai iestādei pierāda, ka ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu turpmākus pārkāpumus.

a) tie atbilst 10. panta 1. punkta noteikumiem;

b) kandidāti ir iesnieguši šādus dokumentus:

(i) derīgus 17. panta 2. punktā paredzētos autovadītāju un pavadoņu kvalifikācijas sertifikātus attiecībā uz visiem autovadītājiem un pavadoņiem, kas veic tālos pārvadājumus;

(ii) derīgus 18. panta 2. punktā paredzētos atbilstības sertifikātus attiecībā uz visiem tālajos pārvadājumos izmantojamajiem autotransporta līdzekļiem;

(iii) sīkas ziņas par procedūrām, kas ļauj pārvadātājiem izsekot un fiksēt to atbildībā esošo autotransporta līdzekļu kustību un sazināties ar attiecīgajiem autovadītājiem jebkurā brīdī tālo pārvadājumu laikā;

(iv) avārijas plānus rīcībai neparedzētos gadījumos.

a) no 2007. gada 1. janvāra - autotransporta līdzekļiem, ko izmanto pirmo reizi;

b) no 2009. gada 1. janvāra - visiem autotransporta līdzekļiem.

a) par transportlīdzekli nav iesniegts pieteikums un to nav apstiprinājusi kompetenta iestāde tajā pašā vai citā dalībvalstī;

b) transportlīdzekli ir pārbaudījusi kompetenta iestāde vai dalībvalsts nozīmēta struktūra, un ir konstatēta tā atbilstība I pielikuma II un VI nodaļas prasībām attiecībā uz tāliem pārvadājumiem izmantojama autotransporta līdzekļa modeli, uzbūvi un tehnisko apkopi.

a) kuģa darbu vada no dalībvalsts, kurā tiek veikts pieprasījums;

b) par kuģi nav iesniegts pieteikums un to nav apstiprinājusi cita kompetenta iestāde tajā pašā vai citā dalībvalstī;

c) kuģi ir pārbaudījusi kompetenta iestāde vai dalībvalsts nozīmēta struktūra, un ir konstatēta tā atbilstība I pielikuma IV nodaļas 1. iedaļas prasībām attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku kuģa uzbūvi un aprīkojumu.

a) lauksaimniecības dzīvnieku kuģa uzbūve un aprīkojums atbilst pārvadājamo dzīvnieku skaitam un veidam;

b) nodalījumi, kuros izvietojami dzīvnieki, ir labā tehniskā stāvoklī;

c) I pielikuma IV nodaļā minētais aprīkojums ir labā tehniskā stāvoklī.

a) dzīvnieki ir piemēroti pārvadājuma turpināšanai;

b) iekraušanas/izkraušanas darbības tiek veiktas saskaņā ar III pielikuma I nodaļu;

c) barošana un dzirdināšana tiek nodrošināta saskaņā ar I pielikuma IV nodaļas 2. iedaļu.

(1) šādi groza 11. pantu:

a) 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“(ee) atbilst tiem piemērojamai Direktīvai 98/58/EK un Regulai (EK) Nr. 1/2005 ( *1 ).”;

b) 4. punktu aizstāj ar šādu:

(2) 12. pantu aizstāj ar šādu:

a) dzīvnieku pārvadāšanai jāizmanto transportlīdzekļi:

(i) kuri ir konstruēti tā, ka dzīvnieku izkārnījumi, pakaiši vai barība nevar izlīt vai izkrist no transportlīdzekļa; un

(ii) kas ir nekavējoties iztīrīti un dezinficēti pēc katras dzīvnieku vai tādu preču pārvadāšanas, kas varētu ietekmēt dzīvnieku veselību, un, vajadzības gadījumā, pirms katras jaunas dzīvnieku iekraušanas, izmantojot kompetentās iestādes oficiāli atļautos dezinfekcijas līdzekļus;

b) tiem ir:

(i) jābūt pienācīgam, kompetentas iestādes apstiprinātam tīrīšanas un dezinfekcijas aprīkojumam, ietverot aprīkojumu pakaišu un kūtsmēslu glabāšanai; vai

(ii) jāiesniedz dokumentārs pierādījums tam, ka šādas darbības veic kompetentas iestādes apstiprināta trešā persona.

a) iekraušanas vietas, datumi un laiki, un dzīvnieku īpašnieka vārds vai novietnes vai savākšanas centra nosaukums un adrese;

b) piegādes vietas, datumi un laiki, un saņēmēja(-u) vārds vai nosaukums un adrese;

c) pārvadāto dzīvnieku suga un skaits;

d) dezinfekcijas datums un vieta;

e) ziņas par pavaddokumentiem, tostarp to skaits;

f) katra pārvadājuma paredzamais ilgums.

“3. Dzīvniekus jāpārvieto uzmanīgi. Gaiteņiem jābūt izveidotiem tā, lai pēc iespējas samazinātu dzīvnieku savainošanās iespēju, un to izvietojumam — tādam, kas ļautu izmantot dzīvnieku bara instinktus. Dzīvnieku dzīšanai paredzētos rīkus drīkst izmantot vienīgi šiem mērķiem un tikai īslaicīgi. Rīku, kas darbojas pēc elektrošoka principa, izmantošana ir pēc iespējas jāierobežo. Jebkurā gadījumā šos rīkus drīkst izmantot tikai attiecībā uz pieaugušiem liellopiem un cūkām, kas atsakās kustēties, un vienīgi, ja to priekšā ir brīva telpa, kur pārvietoties. Elektrošoks ilgst ne vairāk kā vienu sekundi, starp impulsiem ir pienācīga laika atstarpe, un to drīkst piemērot tikai gurnu daļas muskuļos. Ja dzīvnieks nereaģē, elektrošoku neatkārto.”.

1) visā regulā vārdu “pieturvietas” aizstāj ar vārdu “pārbaudes punkti”;

2) 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

3) 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

a) atrodas tādā teritorijā, uz kuru neattiecas aizliegumi un ierobežojumi saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem;

b) atrodas valsts pilnvarota veterinārārsta kontrolē, kas inter alia nodrošina atbilstību šīs regulas noteikumiem;

c) darbojas saskaņā ar visiem atbilstīgajiem Kopienas noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku veselību, dzīvnieku kustību un dzīvnieku aizsardzību kaušanas laikā;

d) ir pakļauti regulārām pārbaudēm, lai pārliecinātos, ka atzīšanas nosacījumu ievērošana turpinās.

4) 4. pantam pievieno šādu punktu:

5) 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

6) 6.a pantu aizstāj ar šādu pantu:

7) 6.b panta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

8) I pielikumu groza šādi.

a) Nosaukumu aizstāj ar šādu:

b) A iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

1. Katru kontroles punktu ir

a) jāizvieto, jāprojektē, jākonstruē un jāekspluatē tādā veidā, lai nodrošinātu pietiekamu bioloģisko drošību, novēršot smagu infekcijas slimību izplatīšanos citās saimniecībās un starp šajās telpās nonākošiem pēc kārtas sekojošiem dzīvnieku sūtījumiem;

b) jākonstruē, jāaprīko un jāekspluatē tā, lai nodrošinātu iespēju veikt tīrīšanu un dezinfekciju. Uz vietas jānodrošina kravas automašīnu mazgāšana. Šādam aprīkojumam jābūt darba kārtībā visos klimatiskajos apstākļos;

c) jāiztīra saskaņā ar valsts pilnvarota veterinārārsta prasībām pirms un pēc katras lietošanas.

2. Ar izmitinātajiem dzīvniekiem saskarē nonākošais personāls un aprīkojums atrodas vienīgi tiem paredzētajās telpās, kamēr tie nav izgājuši tīrīšanas un dezinfekcijas procedūru pēc saskares ar dzīvniekiem vai to izkārnījumiem vai urīnu. Jo īpaši persona, kas atbild par kontrolpunktu, nodrošina tīras iekārtas un aizsargtērpus, ko glabā tikai un vienīgi tām personām, kas ierodas kontrolpunktos, kā arī piemērotas iekārtas minēto priekšmetu tīrīšanai un dezinfekcijai.

3. Pakaišus aizvāc, kad dzīvnieku sūtījumu izved no iežogojuma, un pēc 1. punkta (c) apakšpunktā noteiktās tīrīšanas un dezinfekcijas tos aizstāj ar svaigiem pakaišiem.

4. Dzīvnieku pakaišus, izkārnījumus un urīnu neizvāc no telpām, kamēr tie nav tikuši atbilstīgi apstrādāti, lai izvairītos no dzīvnieku slimību izplatības.

5. Ievēro atbilstīgus sanitārijas pārtraukumus starp diviem pēc kārtas sekojošiem dzīvnieku sūtījumiem un pēc vajadzības veic pielāgojumus atkarībā no tā, vai tie ir no līdzīga reģiona, apgabala vai nodalījuma; Jo īpaši, ja pārbaudes punkts tika lietots maksimālo laiku — 6 dienas, tad pēc tīrīšanas un definfekcijas un pirms jauna sūtījuma ierašanās, tajā vismaz 24 stundas neatrodas dzīvnieki.

6. Pirms dzīvnieku uzņemšanas pārbaudes punkti

a) uzsāk tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras 24 stundu laikā kopš atbrīvošanas no dzīvniekiem, kuri tur turēti saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punktu;

b) neuzņem dzīvniekus, kamēr tīrīšanas un dezinfekcijas darbība nav pabeigta apmierinoši saskaņā ar valsts pilnvarota veterinārārsta vērtējumu.”;

c) B iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Papildus Regulas (EK) Nr. 1/2005 I pielikuma II un III nodaļas noteikumiem, kas attiecas uz dzīvnieku iekraušanu transporta līdzekļos un izkraušanu no tiem, katrā kontrolpunktā ir jābūt piemērotam aprīkojumam un iekārtām dzīvnieku iekraušanai transporta līdzekļos un izkraušanai no tiem. Konkrēti, šādam aprīkojumam un iekārtām ir jābūt grīdas segumam, kas novērš slīdēšanu, un vajadzības gadījumā tām jābūt nodrošinātam ar sānu aizsardzību. Tilti, slīpnes un ejas jāapgādā ar barjerām, margām vai citiem aizsarglīdzekļiem, lai neļautu dzīvniekiem no tiem nokrist. Iekraušanas un izkraušanas slīpnēm vajadzētu būt pēc iespējas lēzenākām. Eju grīdām jābūt izklātām ar segumu, kas pēc iespējas samazina slīdēšanas varbūtību, un tā konstruētām, lai iespējami mazinātu dzīvnieku savainošanas risku. Īpaši ir jārūpējas, lai nodrošinātu, ka starp transporta līdzekļa grīdu un slīpni vai arī slīpni un izkraušanas telpu nav ievērojamu spraugu vai pakāpienu, kas liktu dzīvniekiem lēkt vai kas varētu izraisīt to paslīdēšanu vai paklupšanu.”;

9) Svītro II pielikumu.

1. Nedrīkst pārvadāt dzīvnieku, ja vien tas nav piemērots plānotajam pārvadājumam, un visus dzīvniekus pārvadā apstākļos, kas nodrošina, ka tie netiks ievainoti un tiem netiks radītas nevajadzīgas ciešanas.

2. Dzīvnieki, kas ir ievainoti vai izrāda fizioloģiska vājuma vai patoloģisku procesu pazīmes, nav uzskatāmi par piemērotiem pārvadāšanai, un jo īpaši, ja:

a) tie nespēj pastāvīgi pārvietoties bez sāpēm vai iet bez palīdzības;

b) tiem ir smaga vaļēja brūce vai izkritums;

c) tās ir grūsnas mātītes, no kuru paredzētā grūsnības laikposma ir pagājuši 90 % vai vairāk, vai mātītes, kas ir atnesušās iepriekšējā nedēļā;

d) tie ir jaundzimuši zīdītāji, kuru naba vēl nav pilnībā sadzijusi;

e) tās ir trīs nedēļu vecumu nesasniegušas cūkas, vienas nedēļas vecumu nesasnieguši jēri un desmit dienu vecumu nesasnieguši teļi, ja vien tos nepārvadā attālumā, kas ir mazāks nekā 100 km;

f) tie ir astoņu nedēļu vecumu nesasnieguši suņi un kaķi, ja vien tie netiek pārvadāti kopā ar savu māti;

g) tie ir briežu dzimtas dzīvnieki ragu ataugšanas laikposmā.

3. Tomēr slimi vai ievainoti dzīvnieki var tikt atzīti par piemērotiem pārvadāšanai, ja tie:

a) ir viegli ievainoti vai apslimuši un to pārvadāšana neradītu nevajadzīgas ciešanas; šaubu gadījumā konsultējas ar veterinārārstu;

b) tiek pārvadāti Padomes Direktīvā 86/609/EEK ( 5 ) paredzētajiem mērķiem, ja slimība vai ievainojums ietilpst pētniecības programmā;

c) tiek pārvadāti veterinārārsta uzraudzībā vai veterināras ārstēšanas gaitā vai saskaņā ar diagnozi. Tomēr šādu pārvadāšanu atļauj vienīgi, ja attiecīgajiem dzīvniekiem netiek radītas nevajadzīgas ciešanas un pret tiem neizturas slikti;

d) ir dzīvnieki, kam piemērojami veterinārie pasākumi saistībā ar lopkopības praksi, piemēram, ragu noņemšana vai kastrācija, ar nosacījumu, ka brūces ir pilnībā sadziedētas.

4. Ja dzīvnieki saslimst vai tiek ievainoti pārvadāšanas laikā, tos nodala no pārējiem un pēc iespējas ātrāk sniedz tiem neatliekamo palīdzību. Tiem nodrošina atbilstīgu veterināro aprūpi, un vajadzības gadījumā tos neatliekami nokauj vai nogalina, neradot tiem nevajadzīgas ciešanas.

5. Nomierinošus līdzekļus pārvadājamajiem dzīvniekiem nedod, ja vien tas nav obligāti vajadzīgs, lai nodrošinātu dzīvnieku labturību, un tos lieto vienīgi veterinārārsta uzraudzībā.

6. Barojošas liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mātītes, kuras ir nodalītas no saviem pēcnācējiem, slauc ne retāk kā reizi 12 stundās.

7. Šīs nodaļas 2. punkta c) apakšpunktā un 2. punkta d) apakšpunktā noteiktās prasības nepiemēro attiecībā uz reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem, ja to pārvadāšanas mērķis ir veselības un labturības apstākļu uzlabošana dzemdību laikā vai jaundzimušu kumeļu apstākļu uzlabošana pie reģistrētajām ķēvēm, ar noteikumu, ka abos gadījumos dzīvniekus pastāvīgi pavada tiem pārvadājuma laikā nozīmētais pavadonis.

1.1. Transportlīdzekļiem, konteineriem un to aprīkojumam jābūt projektētiem, konstruētiem, apkoptiem un ekspluatētiem tā, lai:

a) netiktu radīti ievainojumi un ciešanas, un tikt nodrošināta dzīvnieku drošība;

b) dzīvnieki tiktu aizsargāti pret sliktiem klimatiskajiem apstākļiem, ekstremālām temperatūrām un nelabvēlīgām klimatisko apstākļu izmaiņām;

c) tie tiktu iztīrīti un dezinficēti;

d) tiktu novērsta dzīvnieku izbēgšana vai izkrišana, un tie varētu izturēt kustības radīto spriedzi;

e) tiktu nodrošināts, ka gaisa kvalitāte un daudzums atbilstu pārvadātajai sugai nepieciešamajam;

f) tiktu nodrošināta iespēja piekļūt dzīvniekiem apskates veikšanai un aprūpei;

g) grīdas virsma būtu neslīdoša;

h) grīdas virsma līdz minimumam samazinātu urīna vai izkārnījumu noplūdi;

i) tiktu nodrošināts pietiekams apgaismojums dzīvnieku apskatei un aprūpei pārvadāšanas laikā.

1.2. Dzīvnieku nodalījumā nodrošina pietiekamu telpu, un katrā to līmenī nodrošina piemērotu ventilāciju virs dzīvniekiem, kad tie atrodas dabīgā stāvus stāvoklī, kas nekādā gadījumā neierobežo dzīvnieku dabiskās kustības.

1.3. Savvaļas dzīvnieku un to dzīvnieku pārvadāšanas gadījumā, kas nav reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki vai liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvnieki, attiecīgā gadījumā dzīvniekus pavada šādi dokumenti:

a) norāde par to, ka dzīvnieki ir savvaļas, bikli vai bīstami;

b) rakstiski norādījumi par barošanu, dzirdināšanu un jebkādu nepieciešamo īpašo aprūpi.

1.4. Starpsienas ir pietiekami stipras, lai izturētu dzīvnieku svaru. Aprīkojums ir ātri un viegli ekspluatējams.

1.5. Sivēniem, kuru svars ir mazāks nekā 10 kg, jēriem, kuru svars ir mazāks nekā 20 kg, teļiem, kas nav sasnieguši sešu mēnešu vecumu, un kumeļiem, kas nav sasnieguši četru mēnešus vecumu, nodrošina piemērotus pakaišus vai līdzvērtīgu materiālu, kas nodrošina tiem attiecīgai dzīvnieku sugai, skaitam, pārvadājuma laikam un klimatiskajiem apstākļiem atbilstīgu komfortu. Šim materiālam ir jānodrošina pienācīga urīna un izkārnījumu uzsūkšana.

1.6. Neskarot Kopienas vai valstu noteikumus par apkalpes un pasažieru drošību, gadījumā, ja pārvadājums kuģī, lidmašīnā vai dzelzceļa vagonā ilgst ilgāk nekā trīs stundas, pavadoņa vai tādas transportlīdzeklī esošās personas rīcībā, kam piemīt vajadzīgā prasme, rīcībā ir sugai piemēroti nogalināšanas rīki ir, lai šo uzdevumu izpildītu humāni un sekmīgi.

2.1. Transportlīdzekļiem, kuros tiek pārvadāti dzīvnieki, ir skaidrs un redzams marķējums, norādot dzīvu dzīvnieku klātbūtni, izņemot, ja dzīvniekus pārvadā konteineros.

2.2. Autotransporta līdzekļos ir piemērots iekraušanas un izkraušanas aprīkojums.

2.3. Veidojot vilcienu sastāvus, un visu pārējo dzelzceļa vagonu kustību laikā veic visus pasākumus, lai izvairītos grūstīt dzelzceļa vagonu, kurā atrodas dzīvnieki.

3.1. Pirms iekraušanas kuģī kapteinis pārbauda, vai tad, kad transportlīdzekļi ir iekrauti:

a) uz slēgtajiem klājiem, kuģis ir aprīkots ar pietiekami spēcīgu ventilācijas sistēmu, kā arī signalizācijas sistēmu un adekvātu enerģijas papildu avotu bojājuma gadījumam;

b) uz vaļējiem klājiem, ir nodrošināta pienācīga aizsardzība pret jūras ūdeni.

3.2. Autotransporta līdzekļus un dzelzceļa vagonus aprīko ar pietiekamu skaitu pienācīgi konstruētu, izvietotu un uzturētu nostiprinājuma vietu, kas nodrošina to ciešu piestiprināšanu pie kuģa. Autotransporta līdzekļus un dzelzceļa vagonus piestiprina pie kuģa pirms jūras pārvadājuma uzsākšanas, lai novērstu to pārvietošanos kuģa kustības rezultātā.

4.1. Dzīvniekus pārvadā attiecīgajai sugai piemērotos konteineros, aizgaldos vai staļļos, ievērojot Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) noteikumus attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem VI pielikumā minētajā redakcijā.

4.2. Dzīvniekus pārvadā vienīgi tādos apstākļos, kad gaisa kvalitāti, temperatūru un spiedienu visa pārvadājuma laikā ir iespējams uzturēt vajadzīgajā amplitūdā, ņemot vērā dzīvnieku sugu.

5.1. Konteinerus, kuros pārvadā dzīvniekus, skaidri un saredzami marķē ar norādi uz dzīvu dzīvnieku klātbūtni, un ar zīmi, kas norāda konteinera augšpusi.

5.2. Pārvadāšanas un manipulāciju laikā konteinerus vienmēr novieto stāvus un līdz minimumam samazina pakļaušanu spēcīgiem grūdieniem vai kratīšanai. Konteinerus nostiprina, lai novērstu to pārvietošanos transportlīdzekļa kustības rezultātā.

5.3. Konteinerus, kuru svars pārsniedz 50 kg, aprīko ar pietiekamu skaitu pienācīgi konstruētu, izvietotu un uzturētu nostiprinājuma vietu, kas nodrošina to ciešu piestiprināšanu pie transportlīdzekļa, kurā tos iekrauj. Konteinerus piestiprina pie transportlīdzekļa pirms pārvadājuma uzsākšanas, lai novērstu to pārvietošanos transportlīdzekļa kustības rezultātā.

1.1. Pienācīgu uzmanību pievērš dažu kategoriju dzīvnieku, piemēram, savvaļas dzīvnieku, vajadzībai pirms paredzētā pārvadājuma aklimatizēties pārvadājumam.

1.2. Ja iekraušanas vai izkraušanas darbības ilgs ilgāk nekā četras stundas, izņemot attiecībā uz mājputniem:

a) nodrošina atbilstīgu aprīkojumu, lai izvietotu, barotu un dzirdītu dzīvniekus ārpus transportlīdzekļa, tos nepiesienot;

b) darbības uzrauga veterinārierēdnis, un veic konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu dzīvnieku labturības pienācīgu ievērošanu šo darbību gaitā.

1.3. Iekraušanas un izkraušanas aprīkojumu, ietverot grīdas segumu, projektē, konstruē, apkopj un ekspluatē tā, lai:

a) novērstu savainošanu un ciešanas un līdz minimumam samazinātu satraukumu un mocības dzīvnieku pārvietošanas laikā, kā arī lai nodrošinātu dzīvnieku drošību. Konkrēti, virsmas nedrīkst būt slidenas, un tiek nodrošinātas sānu aizsargkonstrukcijas, lai novērstu dzīvnieku izbēgšanu;

b) tas tiktu iztīrīts un dezinficēts.

1.4.

1.5. Preces, kuras tiek pārvadātas vienā transportlīdzeklī ar dzīvniekiem, novieto tā, lai tās dzīvniekus nesavainotu, neradītu tiem ciešanas vai mocības.

1.6. Iekraušanas un izkraušanas laikā nodrošina pienācīgu apgaismojumu.

1.7. Transportlīdzeklī novietojot konteinerus ar dzīvniekiem vienu uz otra, veic vajadzīgos drošības pasākumus:

a) lai novērstu vai - mājputnu, trušu un kažokzvēru gadījumā - ierobežotu urīna un izkārnījumu nonākšanu uz zemāk esošiem dzīvniekiem;

b) lai nodrošinātu konteineru stabilitāti;

c) lai nodrošinātu, ka netiek traucēta ventilācija.

1.8. Ir aizliegts:

a) dzīvniekus dunkāt vai spārdīt;

b) spiest to īpaši jutīgās ķermeņa daļas, radot tiem nevajadzīgas sāpes vai ciešanas;

c) saspiest dzīvniekus ar mehāniskiem līdzekļiem;

d) celt vai vilkt dzīvniekus aiz galvas, ragiem, ausīm, pēdām, astēm vai vilnas, vai arī apieties ar tiem tādā veidā, kas rada nevajadzīgas sāpes vai ciešanas;

e) izmantot jebkādus priekšmetus ar noasinātiem galiem;

f) tīšām aizturēt dzīvnieku, kas tiek vests vai vadīts caur kādu daļu, kur ar dzīvniekiem tiek veiktas darbības.

1.9. Pēc iespējas izvairās no elektrošoka ierīču izmantošanas. Jebkurā gadījumā tās drīkst izmantot tikai attiecībā uz pieaugušiem liellopiem un cūkām, kas atsakās kustēties, un vienīgi, ja to priekšā ir brīva telpa, kur pārvietoties. Strāvas triecieni ilgst ne ilgāk kā vienu sekundi, starp impulsiem ir pienācīga laika atstarpe, un tos drīkst piemērot tikai gurnu daļas muskuļos. Ja dzīvnieks nereaģē, elektrošoku neatkārto.

1.10. Tirgus vai savākšanas centrus aprīko tā, lai dzīvniekus vajadzības gadījumā varētu norobežot. Dzīvnieki, kurus parasti nepiesien, paliek nepiesieti. Dzīvniekiem ir pieejams ūdens.

1.11. Dzīvniekus nepiesien nedz aiz ragiem, atradžiem, deguna gredzeniem, nedz sasienot kopā kājas. Teļiem neliek uzpurņus. Zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas ir vecāki par astoņiem mēnešiem, izņemot neiejātus zirgus, pārvadāšanas laikā uzmauc pavadu.

a) pietiekami izturīgam pret saplīšanu parastos pārvadāšanas apstākļos;

b) tādam, lai dzīvniekiem vajadzības gadījumā ļautu apgulties, ēst un dzert;

c) tādam, kas novērš jebkādu nožņaugšanas vai savainojuma iespēju un nodrošinātu iespēju dzīvniekus ātri atbrīvot.

1.12. Darbībās ar dzīvniekiem un pārvadājumos nodala :

a) dažādu sugu dzīvniekus;

b) ievērojami atšķirīgu izmēru un vecuma dzīvniekus;

c) pieaugušus vaislas buļļus vai ērzeļus;

d) dzimumnobriedušus tēviņus no mātītēm;

e) dzīvniekus ar ragiem no dzīvniekiem bez ragiem;

f) savstarpēji naidīgus dzīvniekus;

g) piesietus dzīvniekus no nepiesietiem dzīvniekiem.

1.13. Šā pielikuma 1. 12. apakšpunkta a), b), c) un e) punktu nepiemēro, ja dzīvnieki ir audzēti savietojamās grupās, ir cits pie cita pieraduši, un nodalīšana radītu satraukumu, vai ja mātītes ir kopā ar saviem mazuļiem.

2.1. Atvēlētās platības attiecībā uz dzīvniekiem un transportlīdzekļiem atbilst vismaz VII nodaļā noteiktajiem lielumiem.

2.2. Zirgu dzimtas dzīvniekus, izņemot ķēves, kas tiek pārvadātas kopā ar saviem kumeļiem, pārvadā nodalītos staļļos, ja transportlīdzeklis tiek ielādēts uz kuģa ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi. Atkāpe no šā noteikums var tikt pieļauta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar noteikumu, ka dalībvalstis par tiem paziņo Pastāvīgajai pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejai.

2.3. Zirgu dzimtas mājdzīvniekus nepārvadā transportlīdzekļos ar vairākiem klājiem, izņemot gadījumu, ja dzīvnieki tiek iekrauti apakšklājā un augšklājā nav dzīvnieku. Nodalījuma minimālajam iekšpuses augstumam jābūt vismaz 75 cm augstākam par lielākā dzīvnieka skausta augstumu.

2.4. Neiejātus zirgu dzimtas dzīvniekus pārvadā ne vairāk kā četru indivīdu grupās.

2.5. Šās nodaļas 1. 10. līdz 1. 13. apakšpunktu mutatis mutandis piemēro transportlīdzekļiem.

2.6. Paredz pietiekamu ventilāciju, lai nodrošinātu, ka dzīvnieku vajadzības tiek pilnībā apmierinātas, jo īpaši ņemot vērā pārvadājamo dzīvnieku skaitu un veidu un pārvadājuma laikā paredzamos klimatiskos apstākļus. Konteinerus novieto tā, lai netiktu kavēta to ventilēšana.

2.7. Pārvadāšanas laikā dzīvniekiem piedāvā ūdeni, barību un atpūtas iespēju atbilstīgi to sugai un vecumam, atbilstīgos intervālos un, konkrēti, kā noteikts V nodaļā. Ja vien nav noteikts citādi, zīdītājus un putnus baro vismaz reizi 24 stundās un dzirda vismaz reizi 12 stundās. Ūdens un barība ir labā kvalitātē, un to dzīvniekiem dod tā, lai līdz minimumam samazinātu piesārņojumu. Pienācīgu uzmanību velta dzīvnieku vajadzībai pierast pie barošanas un dzirdināšanas veida.

1. Aploku nožogojuma un klāju izturība atbilst pārvadājamajiem dzīvniekiem. Aploku nožogojuma un klāju izturības aprēķinus lauksaimniecības dzīvnieku kuģa būvēšanas vai pārbūves laikā pārbauda kompetentas iestādes apstiprināta klasificēšanas sabiedrība.

2. Nodalījumus, kuros pārvadā dzīvniekus, aprīko ar mākslīgās ventilācijas sistēmu, kuras jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu visa gaisa tilpuma nomaiņu šādi:

a) 40 gaisa apmaiņas stundā, ja nodalījums ir pilnībā norobežots, un neaizņemtais augstums ir mazāks par vai vienāds ar 2,30 metriem;

b) 30 gaisa maiņas stundā, ja nodalījums ir pilnībā norobežots, un neaizņemtais augstums ir lielāks par 2,30 metriem;

c) 75 % no iepriekšminētajām jaudām, ja noudalījms ir daļēji norobežots.

3. Saldūdens krātuves vai padeves jauda ir atbilstīga, lai apmierinātu VI nodaļā noteiktās dzirdināšanas vajadzības, ņemot vērā pārvadājamo dzīvnieku maksimālo skaitu un veidu, kā arī plānoto pārvadājumu maksimālo ilgumu.

4. Saldūdens sistēma spēj nodrošināt nepārtrauktu saldūdens padevi katrā dzīvu dzīvnieku zonā, un ir pietiekams skaits tvertņu, lai nodrošinātu, ka visiem dzīvniekiem ir viegli un pastāvīgi pieejams saldūdens. Nodrošina alternatīvu sūkņu aprīkojumu, lai nodrošinātu ūdens padevi galvenās sūkņu sistēmas bojājuma gadījumā.

5. Kanalizācijas sistēma ir pietiekami ietilpīga, lai varētu no aplokiem un klājiem novadīt šķidrumus jebkuros apstākļos. Pa kanalizācijas caurulēm un kanāliem šķidrumus novada šahtās vai cisternās, no kurienes notekūdeņus var izvadīt ar sūkņu vai izgrūdēju palīdzību. Nodrošina alternatīvu sūkņu aprīkojumu, lai nodrošinātu notekūdeņu novadīšanu galvenās sūkņu sistēmas bojājuma gadījumā.

6. Nodrošina pietiekamu apgaismojumu dzīvo dzīvnieku izvietošanas zonās, pārejās un rampās uz dzīvo dzīvnieku izvietošanas zonām. Nodrošina avārijas apgaismojumu galvenās elektroinstalācijas bojājuma gadījumā. Nodrošina pietiekamas portatīvās apgaismes ierīces, lai ļautu pavadonim veikt dzīvnieku pienācīgu apskati un aprūpi.

7. Visās dzīvo dzīvnieku izvietošanas zonās pienācīgi uzstāda ugunsdzēšanas sistēmu, un dzīvo dzīvnieku izvietošanas zonās ir ugunsdzēsības aprīkojums, kas atbilst jaunākajiem Starptautiskās konvencijas par dzīvības drošību uz jūras (SOLAS) normatīviem attiecībā uz ugunsdrošību, ugunsdrošības signalizācijas sistēmām un ugunsdzēsību.

8. Šādas dzīvajiem dzīvniekiem paredzētās sistēmas aprīko ar uzraudzības, vadības un signalizācijas sistēmu kuģa stūres mājā:

a) ventilācija;

b) saldūdens padeve un notekūdeņu novadīšana;

c) apgaismojums;

d) saldūdens ģenerēšana, vajadzības gadījumā.

9. Galvenais enerģijas avots ir pietiekami jaudīgs, lai nodrošinātu 2., 4., 5. un 6. punktā minēto dzīvajiem dzīvniekiem paredzēto sistēmu nepārtrauktu darbību parastos lauksaimniecības dzīvnieku kuģa ekspluatācijas apstākļos. Alternatīvais enerģijas avots ir pietiekams, lai aizvietotu galveno enerģijas avotu trīs dienas bez pārtraukuma.

1.1. Šajā iedaļā noteiktās prasības attiecas uz zirgu dzimtas dzīvnieku, izņemot reģistrētu zirgu dzimtas dzīvnieku, liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvnieku pārvietošanu, izņemot gaisa pārvadājumus.

1.2. Pārvadājuma laiks 1. 1. apakšpunktā minēto sugu dzīvniekiem nepārsniedz astoņas stundas.

1.3. Maksimālo pārvadājuma laiku, kas minēts 1. 2. apakšpunktā, var pagarināt, ja tiek ievērotas VI nodaļā noteiktās papildu prasības.

1.4. Dzirdīšanas un barošanas intervāli, pārvadājuma laiki un atpūtas laiki, ja izmanto autotransporta līdzekļus, kuri atbilst 1. 3. apakšpunktā minētajām prasībām, ir noteikti šādi:

a) neatšķirtiem teļiem, jēriem, kazlēniem un kumeļiem, kuri vēl pārtiek no piena, un neatšķirtiem sivēniem pēc deviņām pārvadājuma stundām jādod vismaz vienu stundu ilgs atpūtas laiks, lai tos varētu padzirdināt un, ja vajadzīgs, pabarot. Pēc šāda atpūtas laika tos var transportēt vēl deviņas stundas;

b) maksimālais cūku pārvadāšanas laiks ir 24 stundas. Pārvadājuma laikā tām jābūt nepārtraukti pieejamam ūdenim;

c) maksimālais zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanas laiks ir 24 stundas. Pārvadājuma laikā tiem jādod šķidrums un, ja vajadzīgs, jābaro ik pēc astoņām stundām;

d) visiem pārējiem 1. 1. apakšpunktā minēto sugu dzīvniekiem pēc 14 pārvadājuma stundām jādod vismaz vienu stundu ilgs atpūtas laiks, lai tos varētu padzirdināt un, ja vajadzīgs, pabarot. Pēc šāda atpūtas laika tos var transportēt vēl 14 stundas.

1.5. Pēc noteiktā pārvadājuma laika dzīvnieki ir jāizkrauj, jāpabaro un jāpadzirdina, kā arī tiem jādod atpūta vismaz 24 stundas.

1.6. Dzīvniekus nedrīkst pārvadāt ar vilcienu, ja maksimālais pārvadājuma laiks pārsniedz 1. 2. apakšpunktā noteikto. Taču pārvadājuma laikus, kas noteikti 1. 4. apakšpunktā, piemēro tad, ja ir ievēroti nosacījumi, kuri noteikti 1. 3. apakšpunktā un 1. 4. apakšpunktā, izņemot par atpūtas laikiem.

1.7.

1.8. Dzīvnieku interesēs 1. 3. apakšpunkta, 1. 4. apakšpunkta un 1. 7. apakšpunkta b) daļā noteikto pārvadājuma laiku var pagarināt par divām stundām, jo īpaši ņemot vērā galamērķa vietas tuvumu.

1.9. Neskarot 1. 3. līdz 1. 8. apakšpunkta noteikumus, dalībvalstis ir pilnvarotas noteikt maksimālo nepagarināmo pārvadājuma laiku - astoņas stundas - to dzīvnieku pārvadāšanai, kas paredzēti nokaušanai, ja pārvadāšana notiek vienīgi no izbraukšanas vietas līdz galamērķa vietai, un abas šīs vietas atrodas dalībvalsts teritorijā.

2.1. Mājputniem, mājas putniem un mājas trušiem nodrošina pietiekamu daudzumu barības un ūdens, izņemot gadījumus, kad pārvadājums ilgst mazāk nekā:

a) 12 stundas; vai

b) 24 stundas, visu sugu cāļiem, ar noteikumu, ka pārvadājums beidzas ne vēlāk kā 72 stundas pēc izšķilšanās.

2.2. Pārvadājot suņus un kaķus, tos baro ne retāk kā reizi 24 stundās un dzirda ne retāk kā reizi astoņās stundās. Ir skaidri rakstiski norādījumi attiecībā uz barošanu un dzirdīšanu.

2.3. Citu sugu dzīvniekus, kas nav 2. 1. apakšpunktā vai 2. 2. apakšpunktā minētie, pārvadā saskaņā ar rakstiskiem norādījumiem attiecībā uz barošanu un dzirdīšanu un, ņemot vērā visas īpašas aprūpes vajadzības.

1.1. Transportlīdzekļus aprīko ar gaišas krāsas jumtu un pienācīgu izolāciju.

1.2. Dzīvniekiem nodrošina pienācīgus pakaišus vai sugas vajadzībām, pārvadāto dzīvnieku skaitam, pārvadājuma ilgumam un klimatiskajiem apstākļiem atbilstīgu līdzvērtīgu materiālu, kas nodrošina tiem komfortu. Šim materiālam ir jānodrošina pienācīga urīna un izkārnījumu uzsūkšana.

1.3. Transportlīdzekļos jābūt pietiekamam daudzumam atbilstīgas barības, lai konkrētā pārvadājuma laikā varētu apmierināt attiecīgo dzīvnieku barošanas prasības. Barību aizsargā no klimatisko apstākļu ietekmes un no piesārņojuma ar, piemēram, putekļiem, degvielu, izplūdes gāzēm un dzīvnieku urīnu un kūtsmēsliem.

1.4. Ja dzīvnieku barošanu veic ar īpašu barošanas aprīkojumu, attiecīgo aprīkojumu pārvadā transportlīdzeklī.

1.5. Izmantojot 1. punkta 4. apakšpunktā minēto barošanas aprīkojumu, tā konstrukcija nodrošina iespēju vajadzības gadījumā to piestiprināt pie transportlīdzekļa, lai novērstu tā apgāšanos. Ja aprīkojumu neizmanto laikā, kad transportlīdzeklis atrodas kustībā, to novieto atsevišķi no dzīvniekiem.

1.6. Zirgu dzimtas dzīvniekus pārvadā nošķirtos staļļos, izņemot ķēves, kas tiek pārvadātas kopā ar kumeļiem.

1.7. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar starpsienām tā, lai būtu iespējams izveidot atsevišķus nodalījumus, vienlaicīgi nodrošinot visu dzīvnieku netraucētu piekļūšanu ūdenim.

1.8. Starpsienu konstrukcija ir tāda, kas nodrošina iespēju tās novietot dažādos stāvokļos tā, lai varētu pielāgot nodalījuma platību dzīvnieku konkrētajām vajadzībām un to veidam, izmēram un skaitam.

1.9. Ja vien zirgu dzimtas dzīvnieki un liellopu un cūku sugas mājdzīvnieki netiek pārvadāti kopā ar māti, tos drīkst pārvadāt tālos pārvadājumos vienīgi, ja:

— zirgu dzimtas dzīvnieki ir vecāki par četriem mēnešiem, izņemot reģistrētus zirgu dzimtas dzīvniekus;

— teļi ir vecāki par četrpadsmit dienām;

— cūku svars pārsniedz 10 kg.

2.1. Transportlīdzekļus un jūras konteinerus aprīko ar ūdens padeves iekārtām, kas ļauj pavadonim pārvadājuma laikā padot ūdeni nekavējoties vienmēr, kad tas ir vajadzīgs, tā, lai katrs dzīvnieks varētu piekļūt ūdenim.

2.2. Dzirdināšanas iekārtas ir labā darba stāvoklī un pienācīgi konstruētas un izvietotas atbilstīgi transportlīdzeklī dzirdināmo dzīvnieku veidam.

2.3. Katra transportlīdzekļa ūdens tvertņu koptilpums ir vismaz vienāds ar 1,5  % no tā maksimālās derīgās kravas apjoma. Ūdens tvertņu konstrukcijai jānodrošina iespēja tās iztukšot un iztīrīt pēc katra pārvadājuma, un tām jābūt aprīkotām ar sistēmām, kas nodrošinātu iespēju pārbaudīt ūdens līmeni tajās. Tās jāsavieno ar nodalījumos esošajām dzirdināšanas ierīcēm un jāuztur labā darba stāvoklī.

2.4. Atkāpi no 2. punkta 3. apakšpunkta drīkst piemērot vienīgi attiecībā uz jūras konteineriem, kurus izmanto uz kuģiem, kas nodrošina tiem ūdens padevi no kuģa ūdens tvertnēm.

3.1. Autotransporta līdzekļu ventilācijas sistēma ir projektēta, konstruēta un uzturēta tā, lai tiktu nodrošināts, ka transportlīdzekļa iekšpusē pārvadājuma laikā, neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis stāv vai atrodas kustībā, var pastāvīgi uzturēt temperatūru amplitūdā no 5 oC līdz 30 oC visiem dzīvniekiem ar +/- 5 oC pielaidi atkarībā no āra temperatūras.

3.2. Ventilācijas sistēmai ir jāspēj nodrošināt vienmērīgu gaisa cirkulāciju ar gaisa plūsmas nominālo jaudu 60 m3/h/KN derīgās slodzes. Tai jāspēj darboties neatkarīgi no transportlīdzekļa dzinēja vismaz 4 stundas.

3.3. Autotransporta līdzekļus aprīko ar temperatūras kontroles sistēmu, kā arī ar šādu datu reģistrācijas aprīkojumu. Sensorus novieto kravas automašīnas daļās, kuras atkarībā no tās konstrukcijas īpatnībām varētu būt visvairāk pakļautas klimatisko apstākļu ietekmei. Šādi iegūtās ziņas par temperatūru reģistrē un pēc pieprasījuma uzrāda kompetentai iestādei.

3.4. Autotransporta līdzekļus aprīko ar signalizācijas sistēmu, lai brīdinātu autovadītāju gadījumos, kad temperatūra nodalījumos, kur atrodas dzīvnieki, sasniedz maksimāli vai minimāli pieļaujamo robežu.

3.5. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu, līdz 2005. gada 31. jūlijam sagatavo ziņojumu, kas papildināts ar attiecīgiem pasākumu projektiem, nolūkā noteikt dzīvnieku pārvadāšanā pieļaujamo temperatūru maksimālo un minimālo robežu, un kurus pieņem 31. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā temperatūras, kādas ir konkrētos Kopienas reģionos ar īpašiem klimatiskajiem apstākļiem.

4.1. Sākot ar 2007. gada 1. janvāri, autotransporta līdzekļus, ko izmanto pirmo reizi, un, sākot ar 2009. gada 1. janvāri, visus autotransporta līdzekļus jāaprīko ar atbilstīgu navigācijas sistēmu, kas nodrošina iespēju reģistrēt un sniegt informāciju, kura līdzvērtīga tai, kas minēta pārvadājuma žurnālā, kā noteikts II pielikuma 4. sadaļā, un informāciju par kravas nodalījuma atvāžamās malas atvēršanu/aizvēršanu.

4.2. Līdz 2008. gada 1. janvārim Komisija iesniedz Padomei rezultātus izpētei par navigācijas sistēmu iespējamību un šādas tehnoloģijas piemērošanu šīs regulas īstenošanas nolūkā.

4.3. Ne vēlāk kā 2010. gada 1. janvārī Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par 4.2 apakšpunktā minētās navigācijas sistēmas ieviešanu, pievienojot jebkurus priekšlikumus, ko tā uzskata par atbilstīgiem, kas jo īpaši vērsti uz to, lai definētu visos autotransporta līdzekļos lietojamas navigācijas sistēmas specifikācijas. Padome par šādiem priekšlikumiem pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

1. Tāla pārvadājuma plānotājs sastāda, apzīmogo un paraksta visas pārvadājuma žurnāla lapas saskaņā ar šā pielikums noteikumiem.

2. Pārvadājuma žurnālā ir šādas iedaļas:

1. iedaļa — Plānošana;

2. iedaļa — Izbraukšanas vieta;

3. iedaļa — Galamērķa vieta;

4. iedaļa — Pārvadātāja deklarācija;

5. iedaļa — Novirzes ziņojuma paraugs

3. Organizētājs:

a) katram pārvadājuma žurnālam piešķir atšķirīgu numuru;

b) nodrošina, ka parakstītu pārvadājuma žurnāla 1. iedaļas eksemplāru, atbilstīgi aizpildītu, izņemot attiecībā uz dzīvnieka veselības sertifikāta numuru, izbraukšanas vietas kompetentā iestāde saņem divas darba dienas pirms izbraukšanas tādā veidā, kā šī iestāde to noteikusi;

c) ievēro visus kompetentās iestādes saskaņā ar 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu dotos norādījumus;

d) nodrošina pārvadājuma žurnāla apzīmogošanu, kā noteikts 14. panta 1. punktā;

e) nodrošina, lai pārvadājuma žurnāls atrastos kopā ar dzīvniekiem pārvadājuma laikā līdz galamērķa vietai vai gadījumā, ja tiek veikta izvešana uz trešo valsti, vismaz līdz izvešanas punktam.

4. Turētāji izbraukšanas vietā un, ja galamērķa vieta atrodas Kopienas teritorijā, turētāji galamērķa vietā aizpilda un paraksta attiecīgās pārvadājuma žurnāla iedaļas. Viņi pēc iespējas agrāk paziņo kompetentajai iestādei par visām atrunām attiecībā uz šīs regulas noteikumu ievērošanu, izmantojot 5. iedaļā esošo veidlapas paraugu.

5. Ja galamērķa vieta atrodas Kopienas teritorijā, pārvadājuma žurnālu, izņemot 4. iedaļu, turētāji galamērķa vietā glabā vismaz trīs gadus pēc nogādes galamērķa vietā.

6. Ja pārvadājums ir pabeigts Kopienas teritorijā, pārvadātājs aizpilda un paraksta pārvadājuma žurnāla 4. iedaļu.

7. Ja dzīvnieki tiek izvesti uz trešo valsti, pārvadātāji nodod pārvadājuma žurnālu valsts pilnvarotam veterinārārstam izvešanas punktā.

8. Pārvadājuma žurnāla 3. iedaļā norādītais pārvadātājs glabā:

a) aizpildīta pārvadājuma žurnāla eksemplāru;

b) atbilstīgu reģistrācijas diagrammu vai izdruku, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 3821/85 I pielikumā vai IB pielikumā, ja transportlīdzeklim piemēro minēto regulu.

1. Autotransporta vadītājiem un pavadoņiem, kas minēti 6. panta 5. punktā un 17 . panta 1. punktā, ir sekmīgi pabeiguši 2. punktā minēto apmācību un nokārtojuši eksāmenu, kuru apstiprina kompetenta iestāde, kas nodrošina eksaminētāju neatkarību.

2. Apmācības kursi, kas minēti 1. punktā, ietver vismaz Kopienas tiesību aktu dzīvnieku aizsardzības pārvadāšanas laikā jomā tehniskos un administratīvos aspektus un jo īpaši šādus tematus:

a) 3. un 4. pants un I un II pielikums;

b) dzīvnieku fizioloģija un jo īpaši dzirdīšanas un barošanas vajadzības, dzīvnieku uzvedība un stresa jēdziens;

c) dzīvnieku aprūpes praktiskie jautājumi;

d) braukšanas uzvedības iespaids uz pārvadāto dzīvnieku labturību un gaļas kvalitāti;

e) dzīvnieku aprūpe ārkārtas gadījumos;

f) ar dzīvniekiem strādājoša personāla drošības apsvērumi.