EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02001L0029-20190606
Directive 2001/29/EC of the European Parliament and of the Council of 22 May 2001 on the harmonisation of certain aspects of copyright and related rights in the information society
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā
In force
02001L0029 — LV — 06.06.2019 — 002.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2017/1564 (2017. gada 13. septembris) |
L 242 |
6 |
20.9.2017 |
|
|
L 130 |
92 |
17.5.2019 |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2001/29/EK
(2001. gada 22. maijs)
par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā
I NODAĻA
MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA
1. pants
Darbības joma
1. Šī direktīva attiecas uz autortiesību un blakustiesību tiesisko aizsardzību iekšējā tirgū, liekot īpašu uzsvaru uz informācijas sabiedrību.
2. Izņemot 11. pantā minētos gadījumus, šī direktīva neskar un nekādi neietekmē esošos Kopienas noteikumus, kas attiecas uz:
a) datorprogrammu tiesisko aizsardzību;
b) nomas tiesībām, patapinājuma tiesībām un atsevišķām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā;
c) autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas programmu raidīšanai ēterā ar satelīta palīdzību un retranslācijai pa kabeļiem;
d) autortiesību un atsevišķu blakustiesību aizsardzības termiņu;
e) datu bāzu tiesisko aizsardzību.
II NODAĻA
TIESĪBAS UN IZŅĒMUMI
2. pants
Reproducēšanas tiesības
Dalībvalstis paredz ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt tiešu vai netiešu, īslaicīgu vai pastāvīgu reproducēšanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, pilnībā vai daļēji:
a) autoriem — attiecībā uz viņu darbiem;
b) izpildītājiem — attiecībā uz viņu sniegto priekšnesumu fiksēšanu;
c) skaņu ierakstu producentiem — attiecībā uz viņu ierakstītajiem skaņu ierakstiem;
d) filmu pirmo fiksāciju producentiem — attiecībā uz viņu uzņemto filmu oriģināliem un kopijām;
e) raidorganizācijām — attiecībā uz šo organizāciju raidījumu fiksēšanu neatkarīgi no tā, vai šos raidījumus translē pa vadiem vai bez tiem, to skaitā pa kabeļiem vai ar satelīta palīdzību.
3. pants
Tiesības uz darbu izziņošanu un tiesības uz cita tiesību objekta publiskošanu
1. Dalībvalstis autoriem piešķir ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt savu darbu izziņošanu, izmantojot vadus vai neizmantojot tos, tajā skaitā savu darbu publiskošanu tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.
2. Dalībvalstis paredz ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā,:
a) izpildītājiem — attiecībā uz viņu sniegto priekšnesumu fiksēšanu;
b) skaņu ierakstu producentiem — attiecībā uz viņu ierakstītajiem skaņu ierakstiem;
c) filmu pirmo fiksāciju producentiem — attiecībā uz viņu uzņemto filmu oriģināliem un kopijām;
d) raidorganizācijām — attiecībā uz šo organizāciju raidījumu fiksēšanu neatkarīgi no tā, vai raidījumus translē pa vadiem vai bez tiem, to skaitā pa kabeļiem vai ar satelīta palīdzību.
3. Direktīvas 1. un 2. punktā minētās tiesības neizbeidzas līdz ar šajā pantā minēto izziņošanu vai publiskošanu.
4. pants
Izplatīšanas tiesības
1. Dalībvalstis autoriem paredz ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt jebkādā veidā publiski izplatīt viņu darbu oriģinālus vai kopijas, tos pārdodot vai kā citādi.
2. Izplatīšanas tiesības attiecībā uz darba oriģinālu vai kopijām Kopienā neizbeidzas, izņemot gadījumus, kad Kopienā tiesību subjekts attiecīgo tiesību objektu pirmo reizi pārdod vai citādi nodod īpašumtiesības uz šo objektu citai personai, vai to dara ar šā subjekta piekrišanu.
5. pants
Izņēmumi un ierobežojumi
1. Direktīvas 2. pantā minētajai pagaidu reproducēšanai, kas ir īslaicīga vai papildu reproducēšana un kas ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa, un kuras vienīgais mērķis ir atļaut:
a) starpnieka veiktu pārsūtīšanu tīklā starp trešām personām; vai
b) likumīgu izmantošanu
attiecībā uz darbu vai citu tiesību objektu, un kam nav patstāvīgas ekonomiskas nozīmes, 2. pantā paredzētās reproducēšanas tiesības nepiemēro.
2. Dalībvalstis var paredzēt izņēmumus vai ierobežojumus 2. pantā minētajām reproducēšanas tiesībām šādos gadījumos:
a) reproducēšana uz papīra vai līdzīga materiāla, ko veic, izmantojot jebkuru fotografēšanas metodi vai citu procesu ar līdzīgu iedarbību, izņemot nošu rakstus, ar noteikumu, ka tiesību subjekti saņem taisnīgu atlīdzību;
b) reproducēšana uz jebkura materiāla, ko personiskai lietošanai veic privātpersona ar mērķi, kurš ne netieši, ne tieši nav komerciāls, ar nosacījumu, ka tiesību subjekti saņem taisnīgu atlīdzību, kurā ņemta vērā 6. pantā minēto tehnoloģisko pasākumu piemērošana vai nepiemērošana attiecīgajam darbam vai tiesību objektam;
c) attiecībā uz konkrētiem reproducēšanas aktiem, kurus veic sabiedrībai pieejamas bibliotēkas, izglītības iestādes vai muzeji vai arhīvi un kuru nolūks nav gūt tiešas vai netiešas ekonomiskas vai komerciālas priekšrocības, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/790 ( 1 ) paredzētos izņēmumus un ierobežojumus;
d) darbu ieraksti īslaicīgai izmantošanai, ko saviem raidījumiem izdara raidorganizācijas, izmantojot savus līdzekļus; ņemot vērā šo ierakstu īpašo dokumentālo vērtību, var atļaut tos uzglabāt arhīvā;
e) sociālo iestāžu, piemēram, slimnīcu vai cietumu izdarītā radījumu reproducēšana nekomerciālā nolūkā ar nosacījumu, ka tiesību subjekti saņem taisnīgu atlīdzību.
3. Dalībvalstis var paredzēt izņēmumus vai ierobežojumus 2. un 3. pantā paredzētajām tiesībām šādos gadījumos:
a) izmantošana vienīgi mācīšanas ilustrēšanas vai zinātniskas pētniecības nolūkā, ja vien tiek norādīts avots, ieskaitot autora vārdu (ja vien tas nav neiespējami), un netiek darīts vairāk, kā attaisno īstenojamais nekomerciālais nolūks, neskarot Direktīvā (ES) 2019/790 paredzētos izņēmumus un ierobežojumu;
b) izmantošanai invalīdu labā, kas ir tieši saistīta ar attiecīgo invaliditātes gadījumu un kas pēc rakstura ir nekomerciāla, ciktāl tas vajadzīgs attiecīgajā invaliditātes gadījumā, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1564 ( 2 ) paredzētos dalībvalstu pienākumus;
c) preses izziņotu vai publicētu rakstu par aktuālām ekonomikas, politikas vai reliģijas tēmām vai tāda paša rakstura raidījumu vai citu tiesību objektu reproducēšanai, ja attiecīgā izmantošana nav nepārprotami atrunāta, un ja ir norādīts avots, tajā skaitā autors, vai darbu vai citu tiesību objektu izmantošana saistībā ar aktuālu notikumu reportāžām, ciktāl to pamato informācijas sniegšanas mērķis, un ja ir norādīts avots, tajā skaitā autors, ja vien to nav neiespējami izdarīt;
d) citātiem, piemēram, kritikas vai apskata nolūkā, ar noteikumu, ka tie attiecas uz darbu vai citu tiesību objektu, kas jau ir likumīgi publiskots, ka ir norādīts avots, tajā skaitā autors, ja vien to nav neiespējami izdarīt, un ka to izmantošana notiek saskaņā ar godprātīgu praksi, un ciktāl tas vajadzīgs attiecīgajam mērķim;
e) izmantošanai sabiedrības drošības nolūkā vai, lai nodrošinātu administratīvu, parlamentāru vai tiesas procesu pienācīgu norisi vai pārskatus par tiem;
f) politisko runu, kā arī publisko lekciju fragmentu vai tamlīdzīgu darbu vai tiesību objektu izmantošanai, ciktāl to pamato informācijas sniegšanas mērķis, un ar noteikumu, ka ir norādīts avots, tajā skaitā autors, ja vien to nav neiespējami izdarīt;
g) izmantošanai reliģiskās ceremonijās vai oficiālās svinībās, ko rīko valsts iestāde;
h) darbu, piemēram, arhitektūras vai tēlniecības darbu izmantošanai, kas radīti pastāvīgai eksponēšanai sabiedriskās vietās;
i) darba vai cita tiesību objekta papildu iekļaušanai citā materiālā;
j) izmantošanai publiskas izstādes vai mākslas darbu pārdošanas reklāmas nolūkā, ciktāl tas vajadzīgs pasākuma reklamēšanai, nepieļaujot nekādu komerciālu izmantošanu;
k) izmantošanai karikatūrās, parodijās vai stilizācijās;
l) izmantošanai saistībā ar iekārtas demonstrējumu vai remontu;
m) ēkas vai ēkas rasējuma vai plāna formas mākslas darba izmantošanai ēkas rekonstrukcijā;
n) kolekcijās esošu darbu un citu tiesību objektu, uz ko neattiecas pirkšanas vai licencēšanas noteikumi, izmantošanai zinātniska pētījuma vai privāta pētījuma nolūkā, ļaujot atsevišķiem sabiedrības locekļiem ar tiem iepazīties izziņojot vai publiskojot tos īpašās, šim nolūkam paredzētās vietās 2. punkta c) apakšpunktā minēto iestāžu telpās;
o) izmantošanai dažos citos mazāk svarīgos gadījumos, ja izņēmumi vai ierobežojumi jau pastāv saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar noteikumu, ka tie attiecas tikai uz analogu izmantošanu un neietekmē preču un pakalpojumu brīvu apriti Kopienā, neskarot citus šajā pantā minētos izņēmumus un ierobežojumus.
4. Ja dalībvalsts drīkst paredzēt izņēmumu vai ierobežojumu reproducēšanas tiesībām, ievērojot 2. un 3. punktu, tās tāpat drīkst arī paredzēt izņēmumu vai ierobežojumu 4. pantā minētajām izplatīšanas tiesībām, ciktāl to pamato atļautās reproducēšanas mērķis.
5. Šī panta 1., 2., 3. un 4. punktā paredzētos izņēmumus un ierobežojumus piemēro tikai dažos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā ar darba vai cita tiesību objekta parasto izmantošanu un nepamatoti neskar tiesību subjekta likumīgās intereses.
III NODAĻA
TEHNOLOĢISKO PASĀKUMU UN INFORMĀCIJAS PAR TIESĪBU PĀRVALDĪBU AIZSARDZĪBA
6. pants
Saistības attiecībā uz tehnoloģiskiem pasākumiem
1. Dalībvalstis paredz atbilstīgu tiesisko aizsardzību pret jebkuru efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu, ko attiecīgā persona veic, apzinoties savu rīcību, vai, ja tai ir jāapzinās sava rīcība.
2. Dalībvalstis nodrošina atbilstīgu tiesisku aizsardzību pret tādu ierīču, produktu vai komponentu ražošanu, importu, izplatīšanu, pārdošanu, nomu, pārdošanas vai nomas reklāmu vai valdīšanu komerciālā nolūkā un tādu pakalpojumu sniegšanu:
a) kuru pārdošanu veicina, reklamē vai ko pārdod apiešanas nolūkā; vai
b) kuru komerciāli nozīmīgais mērķis vai izmantošana, izņemot apiešanu, ir ļoti ierobežota; vai
c) kas galvenokārt ir projektēti, ražoti, pielāgoti vai izpildīti, lai dotu iespēju veikt apiešanu vai atvieglotu apiešanu
attiecībā uz efektīviem tehnoloģiskiem pasākumiem.
3. Šajā direktīvā vārdi “tehnoloģiski pasākumi” nozīmē jebkuru tehnoloģiju, ierīci vai komponentu, kurus parasti izmanto, lai nepieļautu vai ierobežotu tādas darbības ar darbiem vai citiem tiesību objektiem, ko nav atļāvis tiesību subjekts, kuram ir likumā paredzētās autortiesības vai blakustiesības vai Direktīvas 96/9/EK III nodaļā paredzētās sui generis tiesības. Tehnoloģiskus pasākumus uzskata par “efektīviem”, ja tiesību subjekts kontrolē aizsargātā darba vai citu tiesību objektu izmantošanu ar piekļuves kontroli vai aizsardzības procesu, piemēram, kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citu darba vai cita tiesību objekta pārveidošanu, vai ar kopiju kontroles mehānismu, ar ko sasniedz aizsardzības mērķi.
4. Neatkarīgi no 1. punktā paredzētās tiesiskās aizsardzības, ja tiesību subjekti neveic brīvprātīgus pasākumus, tajā skaitā neslēdz nolīgumus tiesību subjektu un citu attiecīgo personu starpā, dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka labuma guvējiem, kas gūst labumu no izņēmuma vai ierobežojuma, kurš paredzēts attiecīgo valstu tiesību aktos saskaņā ar 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 2. punkta c) apakšpunktu, 2. punkta d) apakšpunktu, 2. punkta e) apakšpunktu, 3. punkta a) apakšpunktu, 3. punkta b) apakšpunktu vai 3. punkta e) apakšpunktu, tiesību subjekti dara pieejamus līdzekļus labuma gūšanai no attiecīgā izņēmuma vai ierobežojuma, ciktāl vajadzīgs, lai gūtu labumu no attiecīgā izņēmuma vai ierobežojuma, un ja attiecīgajam labuma guvējam attiecīgais aizsargātais darbs vai tiesību objekts ir likumīgi pieejams.
Dalībvalsts arī var veikt minētos pasākumus attiecībā uz labuma guvējiem, kas gūst labumu no izņēmuma vai ierobežojuma, kas paredzēts saskaņā ar 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ja vien tiesību subjekts jau nav padarījis reproducēšanu privātai lietošanai iespējamu tiktāl, ciktāl vajadzīgs, lai gūtu labumu no attiecīgā izņēmuma vai ierobežojuma, un saskaņā ar 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu, neliedzot tiesību subjektiem saskaņā ar šiem noteikumiem pieņemt atbilstīgus pasākumus attiecībā uz reprodukciju skaitu.
Panta 1. punktā paredzēto tiesisko aizsardzību nodrošina tehnoloģiskajiem pasākumiem, ko tiesību subjekti piemēro brīvprātīgi, tajā skaitā pasākumiem, ko piemēro brīvprātīgu nolīgumu īstenošanā, un tehnoloģiskajiem pasākumiem, ko piemēro dalībvalstu pieņemto pasākumu īstenošanā.
Pirmās un otrās daļas noteikumus nepiemēro darbiem vai citiem tiesību objektiem, kas publiskoti ar saskaņotiem līguma nosacījumiem tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.
Ja šo pantu piemēro saistībā ar Direktīvu 92/100/EEK un Direktīvu 96/9/EK, šo punktu piemēro mutatis mutandis.
7. pants
Saistības attiecībā uz informāciju par tiesību pārvaldību
1. Dalībvalstis nodrošina pienācīgu tiesisku aizsardzību pret visām personām, kas bez atļaujas apzināti veic kādu no turpmāk minētajām darbībām:
a) elektroniskas informācijas par tiesību pārvaldību dzēšanu vai mainīšanu;
b) saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar Direktīvas 96/9/EK III nodaļu aizsargātu darbu vai citu tiesību objektu izplatīšanu, ievadīšanu izplatīšanai, raidīšanu, izziņošanu vai publiskošanu, kam bez atļaujas ir izdzēsta elektroniskā informācija par tiesību pārvaldību vai tā ir mainīta,
ja attiecīgā persona zina vai tai ir pietiekams pamats zināt, ka, šādi rīkojoties, tā izraisa, dod iespēju, atvieglo vai slēpj likumā paredzēto autortiesību vai blakustiesību vai Direktīvas 96/9/EK III nodaļā paredzēto sui generis tiesību pārkāpšanu.
2. Šajā direktīvā vārdi “informācija par tiesību pārvaldību” nozīmē visu informāciju, ko sniedz tiesību subjekts, kurš identificē darbu vai citus tiesību objektus, kas minēti šajā direktīvā vai uz ko attiecas Direktīvas 96/9/EK III nodaļā paredzētās sui generis tiesības, autors vai cits tiesību subjekts, vai arī informāciju par darba vai cita tiesību objekta izmantošanas nosacījumiem, un jebkādus numurus vai kodus, kas apzīmē minēto informāciju.
Pirmo daļu piemēro, ja minētā informācija attiecas uz tāda darba vai cita tiesību objekta kopiju, kurš ir minēts šajā direktīvā vai uz kuru attiecas Direktīvas 96/9/EK III nodaļā paredzētās sui generis tiesības, vai ja minētā informācija parādās saistībā ar to izziņošanu.
IV NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
8. pants
Sankcijas un tiesiskās aizsardzības līdzekļi
1. Dalībvalstis paredz atbilstīgas sankcijas un tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz šajā direktīvā izklāstīto tiesību un saistību pārkāpumiem un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sankciju un tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu. Tādējādi paredzētajām sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.
2. Katra dalībvalsts pieņem vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiesību subjekti, kuru intereses ir skārušas attiecīgās valsts teritorijā veiktas nelikumīgas darbības, var celt prasību par zaudējumu atlīdzību un/vai pieprasīt rīkojumu vajadzības gadījumā uzlikt arestu nelikumīgajam materiālam, kā arī 6. panta 2. punktā minētajām ierīcēm, produktiem vai komponentiem.
3. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiesību subjekti var pieprasīt rīkojumu pret starpniekiem, kuru pakalpojumus trešā persona izmanto, lai pārkāptu autortiesības vai blakustiesības.
9. pants
Citu tiesību normu turpmāka piemērošana
Šī direktīva neskar noteikumus, kas īpaši attiecas uz patentiem, preču zīmēm, dizainparauga tiesībām, funkcionāliem modeļiem, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām, šriftiem, ierobežotu piekļuvi, piekļuvi raidīšanas kabelim, nacionālo kultūras vērtību aizsardzību, prasībām attiecībā uz obligāto eksemplāru, tiesību aktiem attiecībā uz prakses ierobežošanu un negodīgu konkurenci, komercdarbības noslēpumiem, drošību, konfidencialitāti, datu aizsardzību un privātās dzīves aizsardzību, piekļuvi publiskiem dokumentiem, līgumtiesībām.
10. pants
Piemērošana laikā
1. Šīs Direktīvas noteikumus piemēro visiem šajā direktīvā minētajiem darbiem un citiem tiesību objektiem, ko 2002. gada 22. decembrī autortiesību un blakustiesību jomā aizsargā dalībvalstu tiesību akti vai kas atbilst aizsardzības kritērijiem saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem vai 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.
2. Šo direktīvu piemēro, neskarot nevienu līdz 2002. gada 22. decembrim pabeigtu darbību un iegūtas tiesības.
11. pants
Tehniski pielāgojumi
1. Direktīvu 92/100/EEK groza šādi:
a) Direktīvas 7. pantu svītro;
b) Direktīvas 10. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“3. Ierobežojumus piemēro tikai dažos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā ar tiesību objekta parasto izmantošanu un kas nepamatoti neskar tiesību subjekta likumīgās intereses.”
2. Direktīvas 93/98/EEK 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“2. Skaņu ierakstu producentu tiesības izbeidzas 50 gadus pēc tam, kad izdarīta fiksācija. Taču, ja skaņu ieraksts šajā laikposmā ir likumīgi publicēts, minētās tiesības izbeidzas 50 gadus pēc pirmās likumīgās publikācijas. Ja pirmajā teikumā minētajā laikposmā likumīga publicēšana nav notikusi un ja šajā laikā ir notikusi skaņu ieraksta likumīga izziņošana, minētās tiesības izbeidzas 50 gadus pēc pirmās likumīgās izziņošanas.
Ja skaņu ierakstu producentu tiesības 2002. gada 22. decembrī tomēr vairs nav aizsargātas sakarā ar tā aizsardzības termiņa beigām, kas piešķirts saskaņā ar šā punkta redakciju pirms grozījumu izdarīšanas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā ( *1 ), šis punkts nenodrošina jaunu aizsardzību minētajām tiesībām.
12. pants
Nobeiguma noteikumi
1. Ne vēlāk kā 2004. gada 22. decembrī un pēc tam reizi trīs gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, kurā inter alia, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto konkrēto informāciju, tā jo īpaši aplūko 5., 6. un 8. panta piemērošanu, ņemot vērā digitālā tirgus attīstību. Attiecībā uz 6. pantu jo īpaši aplūko to, vai šis pants nodrošina pietiekamu aizsardzību un vai efektīvu tehnoloģisko pasākumu izmantošana negatīvi neietekmē ar likumu atļautās darbības. Vajadzības gadījumā Komisija iesniedz priekšlikumu par grozījumiem šajā direktīvā, jo īpaši, lai nodrošinātu iekšējā tirgus funkcionēšanu saskaņā ar Līguma 14. pantu.
2. Autortiesību blakustiesību aizsardzība saskaņā ar šo direktīvu neskar un nekādi neietekmē autortiesību aizsardzību.
3. Ar šo izveido kontaktkomiteju. Tās sastāvā ir dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvji. Tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis, un tā rīko sanāksmes pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pārstāvju pieprasījuma.
4. Komitejas uzdevumi ir šādi:
a) izpētīt šīs direktīvas ietekmi uz iekšējā tirgus darbību un norādīt uz visām problēmām;
b) rīkot konsultācijas par visiem jautājumiem, kas izriet no šīs direktīvas piemērošanas;
c) atvieglot apmaiņu ar informāciju par attiecīgajām izmaiņām tiesību aktos un tiesu praksē, kā arī par attiecīgajām izmaiņām ekonomikā, sociālajā jomā, kultūrā un tehnoloģijā;
d) darboties kā komisijai, novērtējot darbu un citu priekšmetu digitālo tirgu, tostarp privātu kopēšanu un tehnoloģisko pasākumu izmantošanu;
e) izpētīt Direktīvas (ES) 2019/790 transponēšanas ietekmi uz iekšējā tirgus funkcionēšanu un izgaismot jebkādas transponēšanas grūtības;
f) atvieglot apmaiņu ar informāciju par attiecīgajām tiesību aktu un judikatūras pārmaiņām, kā arī par to pasākumu praktisko piemērošanu, ko dalībvalstis veikušas Direktīvas (ES) 2019/790 īstenošanai;
g) apspriest jebkādus citus jautājumus, ko rada Direktīvas (ES) 2019/790 piemērošana.
13. pants
Īstenošana
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2002. gada 22. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
14. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
15. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1564 (2017. gada 13. septembris) par dažiem atļautiem konkrētu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar citu iespiedtekstu lasīšanas invaliditāti, un ar kuru groza Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 242, 20.9.2017., 6. lpp.).
( *1 ) OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.”