This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01999L0045-20081211
Directive 1999/45/EC of the European Parliament and of the Council of 31 May 1999 concerning the approximation of the laws, regulations and administrative provisions of the Member States relating to the classification, packaging and labelling of dangerous preparations
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu
Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu
1999L0045 — LV — 11.12.2008 — 007.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) (OV L 200, 30.7.1999, p.1) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
No |
page |
date |
||
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2001/60/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2001. gada 7. augusts), |
L 226 |
5 |
22.8.2001 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1882/2003 (2003. gada 29. septembris), |
L 284 |
1 |
31.10.2003 |
|
L 168 |
35 |
1.5.2004 |
||
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/8/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 23. janvāris), |
L 19 |
12 |
24.1.2006 |
|
L 363 |
81 |
20.12.2006 |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA 1907/2006/EK (2006. gada 18. decembris) |
L 396 |
1 |
30.12.2006 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1137/2008 (2008. gada 22. oktobris), |
L 311 |
1 |
21.11.2008 |
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 1999/45/EK
(1999. gada 31. maijs)
par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),
saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru ( 3 ),
(1) tā kā Padomes Direktīvā 88/379/EEK (1988. gada 7. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu ( 4 ), ir vairākkārt izdarīti grozījumi; tā kā minētā direktīva turpmāko grozījumu izdarīšanai skaidrības labad būtu jāpārstrādā;
(2) |
tā kā, neraugoties uz Kopienas noteikumiem, dalībvalstu noteikumi, kas attiecas uz dažu bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, ievērojami atšķiras, un šīs atšķirības rada šķēršļus tirdzniecībai, apstākļus nevienlīdzīgai konkurencei un tiešā veidā ietekmē iekšējā tirgus darbību; tā kā tāpēc šie šķēršļi tirdzniecībai ir jānovērš, tuvinot attiecīgos dalībvalstu tiesību aktus; |
(3) |
tā kā dalībvalstu pasākumi tādu noteikumu tuvināšanai, kas ietekmē iekšējā tirgus izveidi un darbību, ciktāl tie attiecas uz veselības aizsardzību un drošību, kā arī vides aizsardzību, paredz augstu aizsardzības līmeni; tā kā ar šo direktīvu vienlaikus jānodrošina arī iedzīvotāju aizsardzība, īpaši to personu aizsardzība, kas nonāk saskarsmē ar bīstamiem preparātiem, strādājot vai nodarbojoties ar vaļaspriekiem, kā arī patērētāju aizsardzība un vides aizsardzība; |
(4) |
tā kā konteineriem, kuros ir noteiktu veidu bīstamie preparāti, ko piedāvā vai pārdod iedzīvotājiem, jābūt aprīkotiem ar bērniem nepieejamu aizdari un/vai uz tiem jābūt uzskatāmam brīdinājumam par bīstamību; tā kā daži preparāti šajās bīstamības klasēs neietilpst, tomēr to sastāvs var būt bērniem bīstams; tā kā šādu preparātu iepakojumam tāpēc vajadzētu būt aprīkotam ar bērniem nepieejamu aizdari; |
(5) |
tā kā preparātiem, ko pārdod gāzveida stāvoklī, jānosaka tilpuma procentos izteikti maksimālās koncentrācijas ierobežojumi; |
(6) |
tā kā šajā direktīvā ietverti īpaši marķēšanas noteikumi, kas jāievēro attiecībā uz konkrētiem preparātiem; tā kā pienācīga iedzīvotāju, kā arī vides aizsardzības līmeņa nodrošināšanai īpaši marķēšanas noteikumi jāparedz arī dažiem preparātiem, kas gan nav bīstami šīs direktīvas nozīmē, tomēr var apdraudēt to lietotājus; |
(7) |
tā kā Padome 1992. gada 30. aprīlī pieņēmusi Direktīvu 92/32/EEK, ar ko septīto reizi groza Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu ( 5 ); tā kā Komisija 1993. gada 27. aprīlī pieņēmusi Direktīvu 93/21/EEK ( 6 ), ar ko astoņpadsmito reizi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK; tā kā ar šīm direktīvām ieviesti jauni videi bīstamu vielu klasifikācijas un marķēšanas kritēriji, kā arī attiecīgi simboli, bīstamības norādes, brīdinājumi par risku un drošības ieteikumi, kam jābūt marķējumā; tā kā Kopienā būtu jāpieņem noteikumi par preparātu klasifikāciju un marķējumu, ņemot vērā to ietekmi uz vidi, un tā kā tāpēc noteiktiem preparātiem jāievieš videsbīstamības novērtēšanas metode, izmantojot aprēķinus, vai konkrētos apstākļos ar testēšanas metodēm nosakot to ekotoksiskās īpašības; |
(8) |
tā kā saskaņā ar Padomes Direktīvu 86/609/EEK (1986. gada 24. novembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas saistīti ar izmēģinājumiem un citiem zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību ( 7 ), būtu pēc iespējas jāsamazina izmēģinājumiem izmantojamo dzīvnieku skaits; tā kā minētās direktīvas 7. panta 2. punktā noteikts, ka izmēģinājumus ar dzīvniekiem neveic, ja vajadzīgos rezultātus var iegūt ar citām zinātniski pietiekami pamatotām metodēm, ja tās ir praktiski izmantojamas; tā kā tāpēc šajā direktīvā paredzēts izmantot tikai jau veikto toksisko un ekotoksisko īpašību novērtēšanas rezultātus, neradot saistības turpmāk veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem; |
(9) |
tā kā jānosaka, kādas cilvēces iegūtās zināšanas varētu izmantot preparātu kaitīgās ietekmes novērtēšanai uz cilvēku organismu; tā kā gadījumos, kad varētu veikt klīnisku izpēti, ir pašsaprotami, ka šādiem pētījumiem jāatbilst Helsinku deklarācijai un ESAO Labas klīniskās prakses rokasgrāmatas prasībām; |
(10) |
tā kā maisījumu īpašības ne vienmēr ir pietiekami precīzi nosakāmas ar pašlaik izmantojamajām standarta metodēm; tā kā tāpēc ir jāizstrādā zinātniski pamatota klasifikācijas metode, kas ņemtu vērā to sastāvdaļu ķīmiskās īpašības; tā kā Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, šādu vajadzību pārbaudīs un nepieciešamības gadījumā pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas iesniegs attiecīgu priekšlikumu; |
(11) |
tā kā jāpārskata to augu aizsardzības līdzekļu klasifikācijas, iepakošanas un marķēšanas noteikumi, uz ko attiecas Padomes Direktīva 78/631/EEK (1978. gada 26. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu (pesticīdu) klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu ( 8 ), ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstības rezultātus, kā arī likumdošanas norises pēc Padomes Direktīvas 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū ( 9 ) īstenošanas; |
(12) |
tā kā Direktīvā 91/414/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdo produktu laišanu tirgū ( 10 ) atšķirībā no noteikumiem, ko piemēro attiecībā uz preparātiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, noteikta procedūra, saskaņā ar ko visiem produktiem piešķir atļauju, pamatojoties uz pieteicēja iesniegtu dosjē un novērtējumu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes; tā kā turklāt šādā atļauju piešķiršanas procedūrā ietilpst arī kontroles pasākumi, jo īpaši produktu klasifikācijas, iepakojuma un marķējuma pārbaude pirms to laišanas tirgū; tā kā attiecīgi informācijas procesa caurspīdīgumam un caurskatāmībai augu aizsardzības līdzekļus vajadzētu klasificēt un marķēt saskaņā ar šīs direktīvas prasībām, kā arī noteikt lietošanas instrukcijas saskaņā ar novērtējumu, kas veikts, ievērojot Direktīvu 91/414/EEK, un nodrošināt, ka marķējums veicina drošības paaugstināšanos, ko cenšas panākt gan ar šo direktīvu, gan ar Direktīvu 91/414/EEK; tā kā saskaņā ar šo direktīvu, augu aizsardzības līdzekļiem papildus jānosaka drošības datu lapas ieviešana; |
(13) |
tā kā attiecībā uz vides marķējumu vajadzētu paredzēt, ka atsevišķos gadījumos, kad var uzskatāmi parādīt, ka konkrētu produktu veidu ietekme uz vidi ir mazāka nekā tiem atbilstošiem produktiem, var pieņemt īpašus noteikumus; |
(14) |
tā kā uz munīciju šī direktīva neattiecas, tomēr sprāgstvielas, ko pārdod eksplozīva vai pirotehniska efekta iegūšanai, pēc sava ķīmiskā sastāva var būt veselībai kaitīgas; tā kā tāpēc attiecīgi informācijas procesa caurskatāmības labad tās jāklasificē un tām jānosaka prasība par drošības datu lapu saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, kā arī tās jāmarķē atbilstīgi starptautiskajiem noteikumiem par bīstamu kravu pārvadājumiem; |
(15) |
tā kā jāņem vērā noteikti preparāti, kas gan saskaņā ar šo direktīvu nav uzskatāmi par bīstamiem, bet kuri var būt lietotājiem bīstami, daži šīs direktīvas noteikumi ir jāpaplašina, lai to attiecinātu uz šādiem preparātiem; |
(16) |
tā kā marķējums ir galvenais līdzeklis bīstamo preparātu lietotāju informēšanai, jo tajā koncentrētā veidā apkopota visa sākotnēji svarīgākā informācija; tā kā tā tomēr ir jāpapildina ar divu veidu sīkākas informācijas sistēmu, kurā, pirmkārt, ir profesionāliem lietotājiem paredzētas drošības datu lapas, kā noteikts ar Komisijas Direktīvu 91/155/EEK ( 11 ) (1991. gada 5. marts), ar ko nosaka un izklāsta sīki izstrādātu kārtību, kādā izveidojama īpašas informācijas sistēma attiecībā uz bīstamiem preparātiem, īstenojot Direktīvas 88/379/EEK 10. pantu, un, otrkārt, dalībvalstu pilnvarotas iestādes, kas atbild par informācijas sniegšanu tikai medicīnas vajadzībām, gan preventīviem, gan ārstnieciskiem pasākumiem; |
(17) |
tā kā, pamatojoties uz informāciju, kas jāsniedz dalībvalstīm un dažādām iesaistītajām pusēm, Komisija divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par bīstamu preparātu marķēšanas pieredzi un vispārējo pieeju, un jo īpaši par to, kā to izprot un izmanto lietotāji, par reklāmas kampaņu rīkošanas pieredzi, kā arī izglītojošām un mācību programmām; tā kā, pamatojoties uz šo ziņojumu, vajadzības gadījumā Komisija iesniegs nepieciešamos priekšlikumus; |
(18) |
tā kā jāpieprasa, lai drošības datu lapās būtu pietiekama informācija par tādu preparātu bīstamību cilvēkiem un videi, kas nav klasificēti kā bīstami šīs direktīvas nozīmē, bet kuri satur vielas, kas klasificētas kā bīstamas, vai vielas, kurām Kopienā noteikta arodekspozīcijas robežvērtība; tā kā Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, pārskatīs Direktīvu 91/155/EEK un, ja vajadzīgs, līdz šīs direktīvas īstenošanas termiņam iesniegs priekšlikumus; |
(19) |
tā kā attiecībā uz preparātiem, kas šīs direktīvas nozīmē klasificēti kā bīstami, ir lietderīgi dalībvalstīm atļaut dažas atkāpes attiecībā uz marķējumu gadījumos, kad iepakojums ir pārāk mazs vai citādi nepiemērots marķējumam uz tā, vai arī iepakojumā ir tik maz preparāta, ka nav pamata uzskatīt, ka tas varētu būt bīstams cilvēkiem vai videi; tā kā šādos gadījumos vajadzētu attiecīgos noteikumus tuvināt visas Kopienas līmenī; tā kā tāpēc Komisija pārbaudīs vajadzību veikt saskaņošanu un, vajadzības gadījumā, iesniegs priekšlikumus; |
(20) |
tā kā vajadzētu garantēt konfidencialitāti attiecībā uz konkrētām vielām, kas ietilpst preparātu sastāvā, un tā kā tāpēc jāizveido sistēma, kas rada iespējas personām, kuras ir atbildīgas par preparātu laišanu tirgū, pieprasīt, lai tiktu ievērota konfidencialitāte par šādām vielām; |
(21) |
tā kā šīs direktīvas noteikumos ņems vērā Kopienas un tās dalībvalstu saistības saskaņā ar ilgstošas attīstības mērķiem, kuri noteikti 19. nodaļā Agenda 21, kas pieņemta 1992. gada jūnijā UNCED konferencē Riodežaneiro, cenšoties panākt bīstamu vielu un bīstamu preparātu klasifikācijas sistēmu saskaņotību; |
(22) |
tā kā Komisijai vajadzētu piešķirt pilnvaras, kas vajadzīgas, lai pielāgotu visus šīs direktīvas pielikumus tehnikas attīstībai; |
(23) |
tā kā šīs direktīvas pieņemšanai nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu saistības attiecībā uz termiņiem, kādos valstu tiesību aktos transponē un piemēro VIII pielikumā norādītās direktīvas; |
(24) |
tā kā, ievērojot dažus nosacījumus, VIII pielikumā norādītās direktīvas būtu jāatceļ; tā kā Austrijai, Somijai un Zviedrijai, ņemot vērā patreizējo šo valstu tiesību aktu līmeni, jo īpaši veselības aizsardzības un vides aizsardzības jautājumos, būtu jāparedz nosacījumi, ar kādiem atceļamas VIII pielikumā norādītās direktīvas, |
IR PIEŅĒMUŠAS ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Mērķi un piemērošanas joma
1. Šī direktīva vērsta uz dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz:
— bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, un
— īpašu noteikumu tuvināšanu attiecībā uz konkrētiem preparātiem, kas var radīt kaitējumu neatkarīgi no tā, vai tie šajā direktīvā ir klasificēti kā bīstami,
gadījumos, kad tie tiek laisti dalībvalstu tirgū.
2. Šī direktīva attiecas uz preparātiem, kuri:
— satur vismaz vienu vielu, kas ir bīstama 2. panta nozīmē,
— un
— uzskatāma par bīstamu 5., 6. vai 7. panta nozīmē.
3. Īpaši noteikumi, kas paredzēti:
— direktīvas 9. pantā un definēti IV pielikumā,
— direktīvas 10. pantā un definēti V pielikumā, kā arī
— direktīvas 14. pantā
attiecas arī uz preparātiem, kas nav uzskatāmi par bīstamiem 5., 6. vai 7. panta nozīmē, bet tie var radīt kādu īpašu apdraudējumu.
4. Neskarot Direktīvu 91/414/EEK, uz augu aizsardzības līdzekļiem attiecas šīs direktīvas panti par klasifikāciju, iepakošanu, marķēšanu un drošības datu lapām.
5. Šī direktīva neattiecas uz šādiem lietošanai gataviem preparātiem:
a) ārstniecībā vai veterinārmedicīnā lietojamajām zālēm, kā noteikts Direktīvā 65/65/EEK ( 12 );
b) kosmētikas līdzekļiem, kā noteikts Direktīvā 76/768/EEK ( 13 );
c) vielu maisījumiem, uz kuriem kā uz atkritumiem attiecas Direktīva 75/442/EEK ( 14 ) un Direktīva 78/319/EEK ( 15 );
d) pārtiku;
e) dzīvnieku barību;
f) preparātiem, kuri satur radioaktīvas vielas, kā noteikts Direktīvā 80/836/Euratom ( 16 );
g) invazīvām vai tiešā kontaktā ar cilvēka ķermeni lietojamām medicīnas ierīcēm par tik, par cik Kopienas pasākumi paredz bīstamu vielu un preparātu klasifikācijas un marķēšanas noteikumus, kas nodrošina tādu pašu informētību un aizsardzību, kā šī direktīva.
6. Šī direktīva neattiecas uz:
— bīstamu preparātu pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem, iekšējiem ūdensceļiem, ar jūras vai gaisa transportu,
— preparātiem, kas to tranzītpārvadājumu laikā atrodas muitas uzraudzībā ar nosacījumu, ka tie nekādi netiek apstrādāti vai pārstrādāti.
2. pants
Definīcijas
1. Šajā direktīvā:
a) “vielas” nozīmē ķīmiskos elementus un to savienojumus dabiskā veidā vai iegūtus dažādos ražošanas procesos; pie vielām pieskaita arī jebkādas piedevas, kas vajadzīgas produktu stabilizēšanai, kā arī dažādos procesos radušos jebkādus piemaisījumus, izņemot šķīdinātājus, kuru atdalīšana neietekmē vielu stabilitāti un nemaina ķīmisko sastāvu;
b) “preparāti” nozīmē maisījumus vai šķīdumus, kuros ir divas vai vairākas vielas;
c) “polimērs” nozīmē vielu, kuras molekulas struktūrā secīgi iekļauta viena vai vairāku veidu monomēru vienības un kurā pēc masas pārsvarā ir molekulas no vismaz trīs monomēru vienībām, kas ar kovalento saiti saistītas vismaz ar vēl vienu monomēra vienību vai citu reaģētspējīgu vielu, un pēc masas ir vairāk par molekulām ar tādu pašu molekulmasu. Šādas vielas molekulmasa ir noteiktās robežās, kas saistāmas ar monomēru vienību dažādu skaitu tās sastāvā. Šajā definīcijā “monomēra vienība” apzīmē monomēra molekulas, kas polimerizācijas reakcijā veido polimēru;
d) (…);
e) “laišana tirgū” nozīmē nodošanu trešai personai. Šajā direktīvā ievešanu Kopienas muitas teritorijā uzskata par laišanu tirgū;
f) “zinātniskā pētniecība un izstrāde” nozīmē zinātniskus eksperimentus, analīzes vai ķīmiskus pētījumus, ko veic kontrolējamos apstākļos; pie tiem pieder raksturīgo īpašību, reaģētspējas un iedarbības noteikšana, kā arī ar produktu izstrādi saistītie zinātniskie pētījumi;
g) “procesu pētījumi un izstrāde” nozīmē vielas turpmāko izstrādāšanu, kurā vielas lietojuma jomas testēšanai izmanto izmēģinājuma iekārtas vai ražošanas izmēģinājumus;
h) “Einecs” nozīmē Eiropas ķīmisko komercvielu sarakstu (European Inventory of Existing Commercial Chemical Substances). Šajā sarakstā ir pilnīgs to ķīmisko vielu saraksts, kas varētu būt Kopienas tirgū 1981. gada 18. septembrī.
2. Šajā direktīvā par “bīstamām” uzskata:
a) sprādzienbīstamas vielas un preparātus: cietas, šķidras, pastveida vai želejveida vielas un preparātus, ar kuriem notiek eksotermiskas reakcijas arī bez gaisa skābekļa klātbūtnes, tādā veidā strauji izdalot gāzes, un kas konkrētos testa apstākļos detonē, strauji uzliesmo vai aizdegas, vai eksplodē, sildot daļēji norobežotā vai saistītā veidā;
b) oksidējošas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kuru reakcijās ar citām vielām, un jo īpaši ar viegli uzliesmojošām vielām, izdalās ļoti liels siltuma daudzums;
c) īpaši viegli uzliesmojošas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kas ir šķidrumi ar ļoti zemu uzliesmošanas temperatūru un zemu viršanas temperatūru, kā arī gāzveida vielas un preparāti, kuri pie atmosfēras spiediena apkārtējā temperatūrā viegli uzliesmo kontaktā ar gaisu;
d) viegli uzliesmojošas vielas un preparātus:
— vielas un preparātus, kas apkārtējā temperatūrā kontaktā ar gaisu var sakarst un aizdegties, nepievadot enerģiju, vai
— cietas vielas un preparātus, kas pēc īsa kontakta ar uguns avotu var sakarst un aizdegties un kuri pēc uguns avota aizvākšanas turpina degt vai tiek izlietoti, vai
— vielas un preparātus, kas ir šķidrumi ar ļoti zemu uzliesmošanas temperatūru, vai
— vielas un preparātus, kas kontaktā ar ūdeni vai mitru gaisu bīstamā daudzumā izdala īpaši viegli uzliesmojošas gāzes;
e) uzliesmojošas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kas ir šķidrumi ar zemu uzliesmošanas temperatūru;
f) ļoti toksiskas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kuri ļoti nelielā daudzumā var nonāvēt vai radīt akūtus vai hroniskus veselības traucējumus, tos ieelpojot, uzņemot caur muti vai absorbējot caur ādu;
g) toksiskas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kuri nelielā daudzumā var nonāvēt vai radīt akūtus vai hroniskus veselības traucējumus, tos ieelpojot, uzņemot caur muti vai absorbējot caur ādu;
h) kaitīgas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kuri var nonāvēt vai radīt akūtus vai hroniskus veselības traucējumus, tos ieelpojot, uzņemot caur muti vai absorbējot caur ādu;
i) kodīgas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kuri kontaktā ar dzīviem audiem, tos var noārdīt;
j) kairinošas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kas nav kodīgas un kas tūlītējā, ilgstošā vai atkārtotā kontaktā ar ādu vai gļotādām var radīt to iekaisumu;
k) sensibilizējošas vielas un preparātus: vielas un preparātus, pret kuriem var rasties paaugstināts jutīgums, tos ieelpojot vai tiem absorbējoties caur ādu, un vielas vai preparāta turpmākajā ietekmē veidojas tiem raksturīgs kaitīgums;
l) kancerogēnas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kurus ieelpojot, uzņemot caur muti vai absorbējot caur ādu, var rasties vēzis vai pieaugt saslimstība ar šo slimību;
m) mutagēnas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kurus ieelpojot, uzņemot caur muti vai absorbējot caur ādu, var rasties iedzimti pārmantojami ģenētiski defekti vai pieaugt to rašanās biežums;
n) reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kurus ieelpojot, uzņemot caur muti vai absorbējot caur ādu, var rasties ģenētiski nepārmantojami defekti pēcnācējiem un/vai tikt nelabvēlīgi ietekmēta vīrišķā vai sievišķā reproduktīvā funkcija vai spējas;
o) videi bīstamas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kuriem nokļūstot vidē, nekavējoties vai pakāpeniski rodas vai var rasties kaitējums vienam vai vairākiem vides komponentiem.
3. pants
Preparātu bīstamības noteikšana
1. Preparātu bīstamību novērtē pēc to:
— fizikāli ķīmiskajām īpašībām,
— ietekmes uz veselību,
— īpašībām vidē.
Šīs dažādās īpašības nosaka saskaņā ar 5., 6. un 7. pantā izklāstītajiem noteikumiem.
Gadījumos, kad veic laboratorijas testus, preparātus testē, to laižot tirgū.
2. Ja bīstamību nosaka saskaņā ar 5., 6. un 7. pantu, tad saskaņā ar izmantotajā metodē izklāstītajiem noteikumiem ņem vērā visas 2. pantā minētās bīstamās vielas un jo īpaši tās bīstamās vielas:
— kas uzskaitītas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā,
— kas uzskaitītas Elincs saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 21. pantu,
— kuru pagaidu klasifikāciju un marķēšanu saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 6. pantu veikusi persona, kas atbildīga par to laišanu tirgū,
— kas klasificētas un marķētas saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 7. pantu, bet vēl nav iekļautas Elincs,
— uz kurām attiecas Direktīvas 67/548/EEK 8. pants,
— kuras klasificētas un marķētas saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 13. pantu.
3. Preparātiem, uz ko attiecas šī direktīva, 2. punktā minētās bīstamās vielas, kuras klasificētas kā bīstamas pēc to ietekmes uz veselību un/vai vidi, gadījumos, kad tās preparātu sastāvā ietilpst piemaisījumu vai piedevu veidā, ņem vērā, ja to koncentrācija ir vienāda vai lielāka par tabulā norādīto, un Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai šīs direktīvas II pielikuma B daļā, vai arī tās III pielikuma B daļā nav noteikta zemākā līmenī, un nav noteikta citādi šīs direktīvas V pielikumā.
Vielas bīstamības kategorija |
Koncentrācija, kas jāņem vērā |
|
gāzveida preparātiem, tilp. % |
citiem preparātiem, masas % |
|
Ļoti toksiska |
≥ 0,02 |
≥ 0,1 |
Toksiska |
≥ 0,02 |
≥ 0,1 |
Kancerogēna, 1. vai 2. kategorija |
≥ 0,02 |
≥ 0,1 |
Mutagēna, 1. vai 2. kategorija |
≥ 0,02 |
≥ 0,1 |
Toksiska reproduktīvajai funkcijai, 1. vai 2. kategorija |
≥ 0,02 |
≥ 0,1 |
Kaitīga |
≥ 0,2 |
≥1 |
Kodīga |
≥ 0,02 |
≥1 |
Kairinoša |
≥ 0,2 |
≥1 |
Sensibilizējoša |
≥ 0,2 |
≥1 |
Kancerogēna, 3. kategorija |
≥ 0,2 |
≥1 |
Mutagēna, 3. kategorija |
≥ 0,2 |
≥1 |
Toksiska reproduktīvajai funkcijai, 3. kategorija |
≥ 0,2 |
≥1 |
Videi bīstama N |
≥ 0,1 |
|
Bīstams vides ozonam |
≥ 0,1 |
≥ 0,1 |
Videi bīstama |
≥1 |
4. pants
Klasifikācijas un marķēšanas vispārīgie principi
1. Bīstamo preparātu klasifikācija pēc to radītā kaitējuma smaguma un rakstura pamatojas uz bīstamības kategoriju definīcijām, kas noteiktas 2. pantā.
2. Vispārīgos klasifikācijas un marķēšanas principus izmanto saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā, izņemot gadījumus, kad izmanto citus, alternatīvus kritērijus, kuri minēti šīs direktīvas 5., 6., 7. vai 10. pantā, kā arī tās attiecīgajos pielikumos.
5. pants
No fizikāli ķīmiskām īpašībām izrietošās bīstamības novērtēšana
1. Preparātu bīstamību, kas izriet no to fizikāli ķīmiskajām īpašībām, novērtē pēc metodēm, kuras norādītas Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma A daļā, nosakot fizikāli ķīmiskās īpašības, kas nepieciešamas preparāta klasificēšanai un marķēšanai saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti minētās direktīvas VI pielikumā.
2. Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem:
preparāta sprādzienbīstamības un oksidējošās īpašības, kā arī īpašības īpaši viegli un viegli uzliesmot vai uzliesmot nav jānosaka, ja:
— nevienai no tā sastāvdaļām šādu īpašību nav, turklāt saskaņā ar ražotāja rīcībā esošo informāciju, šāda veida bīstamībai preparātam nevajadzētu būt,
— nomainot sastāvdaļas zināma sastāva preparātā, zinātniski dati liecina, ka, atkārtoti novērtējot bīstamību, preparāta klasifikācija nemainīsies,
— preparāti, kas laisti tirgū aerosolu veidā, atbilst Direktīvas 75/324/EEK ( 17 ) 9.a panta noteikumiem.
3. Konkrētiem gadījumiem, kuriem nav piemērotas Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma A daļā norādītās metodes, šīs direktīvas I pielikuma B daļā noteiktas citas, alternatīvas aprēķinu metodes.
4. Konkrēti izņēmumi attiecībā uz Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma A daļā noteikto metožu piemērošanu norādīti šīs direktīvas I pielikuma A daļā.
5. Bīstamību, kas izriet no to preparātu fizikāli ķīmiskajām īpašībām, uz ko attiecas Direktīva 91/414/EEK, novērtē, nosakot fizikāli ķīmiskās īpašības, kas nepieciešamas preparātu klasificēšanai saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā norādītajiem kritērijiem. Šīs īpašības nosaka ar metodēm, kuras norādītas Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma A daļā, ja nav izmantojamas citas starptautiski atzītas metodes saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikuma noteikumiem.
6. pants
Veselības apdraudējumu novērtēšana
1. Preparātu kaitīgumu veselībai novērtē, izmantojot vienu vai vairākas no šādām procedūrām:
a) ar II pielikumā aprakstīto standartmetodi;
b) nosakot preparāta toksiskās īpašības, kas vajadzīgas atbilstīgai klasificēšanai saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā. Šīs īpašības novērtē ar Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma B daļā noteiktajām metodēm, ja vien attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem nav izmantojamas citas starptautiski atzītas metodes saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikuma noteikumiem.
2. Neskarot Direktīvas 91/414/EEK prasības, tikai gadījumos, kad par preparāta tirgū laišanu atbildīgā persona ar zinātnisku pētījumu rezultātiem var parādīt, ka preparāta toksiskās īpašības nevar pareizi novērtēt, izmantojot 1. punkta a) apakšpunktā minēto metodi vai pēc testu rezultātiem, kas jau veikti ar dzīvniekiem, var izmantot 1. punkta b) apakšpunktā norādītās metodes ar nosacījumu, ka tās ir attaisnojamas vai to izmantošana tiek īpaši atļauta saskaņā ar Direktīvas 86/609/EEK 12. pantu.
Ja jaunu datu iegūšanai toksiskās īpašības nosaka ar metodēm, kas norādītas 1. punkta b) apakšpunktā, pētījumus veic, ievērojot labas laboratorijas prakses principus, kas noteikti Padomes Direktīvā 87/18/EEK (1986. gada 18. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratorijas prakses piemērošanas principiem un pārbaudēm saistībā ar to piemērošanu ķīmisko vielu testos ( 18 ), kā arī Direktīvas 86/609/EEK noteikumus, jo īpaši tās 7. un 12. pantu.
Saskaņā ar 3. punkta noteikumiem, ja toksiskās īpašības noteiktas saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktā norādītajām metodēm, preparātus klasificē pēc pētījumu rezultātiem, kas iegūti saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktā minētajām metodēm, izņemot to kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvajai funkcijai toksisku preparātu ietekmi, ko nosaka tikai saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktā minētajām metodēm.
Visas preparāta toksiskās īpašības, kas nav novērtētas pēc 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajām metodēm, nosaka saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu.
3. Turklāt gadījumos, kad var skaidri pierādīt:
— ar epidemioloģiskiem pētījumiem, zinātniski pamatotu saslimšanas gadījumu izpēti, kas minēta VI pielikumā Direktīvai 67/548/EEK vai ar statistikas datiem, piemēram, izvērtējot toksikoloģijas centru sniegto informāciju par profesionālās saslimšanas gadījumiem, attiecībā uz tādu toksisku ietekmi uz cilvēka organismu, kas ir atšķirīga no toksiskajām īpašībām, kuras noteiktas saskaņā ar 1. punktā minētajām metodēm, preparātus klasificē pēc to ietekmes uz cilvēka organismu,
— ka tādu īpašību dēļ kā potencēšanās pēc standartmetodes toksicitāti var novērtēt nepietiekami, un tāpēc šīs īpašības ņem vērā, preparātus klasificējot,
— ka tādu īpašību dēļ kā, piemēram, antagonisms, pēc standartmetodes toksicitāti var pārvērtēt, un tāpēc šīs īpašības ņem vērā, preparātus klasificējot.
4. Preparātiem ar zināmu sastāvu, izņemot tos, uz ko attiecas Direktīva 91/414/EEK un kas klasificēti saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, kaitīgo ietekmi uz veselību novērtē par jaunu pēc 1. punkta a) un b) apakšpunktos noteiktajām metodēm visos gadījumos, kad:
— ražotājs maina sākotnējo koncentrāciju, kas izteikta masas vai tilpuma procentos, vienai vai vairākām bīstamām sastāvdaļām saskaņā ar šādu tabulu:
—
Sastāvdaļas sākotnējā koncentrācija |
Sastāvdaļas sākotnējās koncentrācijas pieļaujamās izmaiņas |
≤ 2,5 % |
± 30 % |
>2,5 ≤ 10 % |
± 20 % |
> 10 ≤ 25 % |
± 10 % |
> 25 ≤ 100 % |
± 5 % |
— mainot preparāta sākotnējo sastāvu, ražotājs aizstāj vienu vai vairākas tādas preparāta sastāvdaļas vai papildina ar jaunu sastāvdaļu vai sastāvdaļām, kuras var būt, bet var arī nebūt bīstamas saskaņā ar 2. pantā noteiktajām definīcijām.
Šādu atkārtotu novērtēšanu veic, ja nav pietiekama zinātniska pamatojuma uzskatīt, ka bīstamību novērtējot par jaunu, preparāta klasifikācija nemainīsies.
7. pants
Videsbīstamības novērtējums
1. Preparātu bīstamību videi novērtē pēc vienas vai vairākām šādām procedūrām:
a) pēc šīs direktīvas III pielikumā aprakstītās standartmetodes;
b) nosakot preparāta videsbīstamības īpašības, kas vajadzīgas attiecīgajai klasifikācijai saskaņā ar kritērijiem, kuri noteikti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā. Šīs īpašības nosaka pēc metodēm, kas norādītas Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma C daļā, ja vien attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem nav citu starptautiski atzītu metožu, kas pieņemamas saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikuma noteikumiem. Neskarot testiem izvirzāmās prasības, kas noteiktas Direktīvā 91/414/EEK, metožu izmantošanas nosacījumi aprakstīti šīs direktīvas III pielikuma C daļā.
2. Gadījumos, kad ekotoksiskās īpašības attiecīgu jaunu datu iegūšanai noteiktas pēc kādas no 1. punkta b) apakšpunktā minētajām metodēm, testu veic, ievērojot labas laboratorijas prakses principus, kas noteikti Direktīvā 87/18/EEK, kā arī Direktīvas 86/609/EEK noteikumus.
Gadījumos, kad videsbīstamība novērtēta, ievērojot abas minētās procedūras, preparāta klasificēšanai izmanto 1. punkta b) apakšpunktā minētās metodes.
3. Preparātiem ar zināmu sastāvu, izņemot tos preparātus, uz ko attiecas Direktīva 91/414/EEK, kuri klasificēti saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktā minēto metodi, videsbīstamību atkārtoti novērtē pēc 1. punkta a) apakšpunktā vai 1. punkta b) apakšpunktā minētās metodes visos gadījumos, kad:
— ražotājs maina sākotnējo koncentrāciju, kas izteikta masas vai tilpuma procentos, vienai vai vairākām bīstamajām sastāvdaļām saskaņā ar šādu tabulu:
—
Sastāvdaļas sākotnējā koncentrācija |
Sastāvdaļas sākotnējās koncentrācijas pieļaujamās izmaiņas |
≤ 2,5 % |
± 30 % |
>2,5 ≤ 10 % |
± 20 % |
> 10 ≤ 25 % |
± 10 % |
> 25 ≤ 100 % |
± 5 % |
— mainot preparāta sākotnējo sastāvu, ražotājs aizstāj vienu vai vairākas tādas preparāta sastāvdaļas vai papildina ar vienu vai vairākām sastāvdaļām, kuras var būt, bet var arī nebūt bīstamas saskaņā ar 2. pantā noteiktajām definīcijām.
Šādu atkārtotu novērtēšanu veic, ja nav pietiekama zinātniska pamatojuma uzskatīt, ka bīstamību novērtējot atkārtoti, preparāta klasifikācija nemainīsies.
8. pants
Dalībvalstu saistības un pienākumi
1. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka preparātus, uz ko attiecas šī direktīva, nevar laist tirgū, ja tie neatbilst šīs direktīvas prasībām.
2. Lai nodrošinātu pilnīgu šīs direktīvas prasību ievērošanu, dalībvalstu kompetentās iestādes var pieprasīt ziņas par preparāta sastāvu, kā arī jebkādu citu atbilstīgu informāciju no personas, kas ir atbildīga par preparāta laišanu tirgū.
3. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka par tirgū laišanu atbildīgie dalībvalstu iestāžu rīcībā nodod:
— datus, kas izmantoti preparāta klasificēšanai un marķēšanai,
— visu informāciju, kas attiecas uz iepakošanai noteiktajām prasībām, saskaņā ar 9. panta 1.3. punktu, ieskaitot testa sertifikātu, kas izdots saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK IX pielikuma A daļu,
— informāciju, kas izmantota, lai saskaņā ar 14. pantu sastādītu drošības datu lapu.
4. Dalībvalstis un Komisija apmainās ar ziņām, kas attiecas uz tās valsts iestādes vai to iestāžu nosaukumiem un pilnām adresēm, kuras ir atbildīgas par informācijas sniegšanu un apmaiņu jautājumos, kas saistīti ar šīs direktīvas praktisku piemērošanu.
9. pants
Iepakojums
1. |
Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka:
|
2. |
Uzskata, ka preparātu iepakojums atbilst 1.1. apakšpunkta pirmajā, otrajā un trešajā ievilkumā minētajām prasībām, ja tas atbilst prasībām, kas noteiktas bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem, iekšējiem ūdensceļiem, ar jūras un gaisa transportu. |
10. pants
Marķējums
1.1. |
Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka: a) preparātus 1. panta 2. punkta nozīmē un preparātus, uz ko saskaņā ar 1. panta 3. punktu attiecas IV pielikums, nevar laist tirgū, ja to marķējums neatbilst šā panta prasībām un konkrētiem V pielikuma A un B daļas noteikumiem; b) preparātus 1. panta 3. punkta nozīmē un preparātus, kas definēti V pielikuma B un C daļā, nevar laist tirgū, ja marķējums uz to iepakojuma neatbilst 2.1. un 2.2. punkta prasībām un konkrētiem V pielikuma B un C daļas noteikumiem. |
1.2. |
Attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, uz ko attiecas Direktīva 91/414/EEK, saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajāmprasībām par marķējumu, to papildina ar frāzi: “Lai novērstu cilvēku un vides apdraudējumu, ievērot lietošanas instrukciju.” Šis marķējums neskar informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 16. pantu un tās V pielikumu. |
2. |
Uz visiem iepakojumiem skaidri salasāmiem un neizdzēšamiem burtiem ir norādīta šāda informācija.
|
3. |
►M7 Attiecībā uz dažiem preparātiem, ko 7. panta nozīmē klasificē kā bīstamus, atkāpjoties no šā panta 2. punkta 2.4., 2.5. un 2.6. apakšpunkta, Komisija var noteikt atbrīvojumus no dažiem vides marķējuma noteikumiem vai īpašiem noteikumiem saistībā ar vides marķējumu gadījumos, ja var uzskatāmi pierādīt, ka tie samazinātu ietekmi uz vidi. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 20.a panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ◄ Šie atbrīvojumi un īpašie noteikumi aprakstīti un noteikti V pielikuma A un B daļā. |
4. |
Ja iepakojuma saturs pēc tilpuma nepārsniedz 125 ml: — preparātiem, kas klasificēti kā viegli uzliesmojoši, oksidējoši, kairinoši, izņemot ar R41 apzīmētos preparātus, kā arī videi bīstamiem preparātiem, kas apzīmēti ar simbolu N, norādīt R frāzes vai S frāzes nav obligāti, — preparātiem, kas klasificēti kā uzliesmojoši vai videi bīstami un nav apzīmēti ar simbolu N, norāda R frāzes, bet norādīt S frāzes nav obligāti. |
5. |
Neskarot Direktīvas 91/414/EK 16. panta 4. punktu, uz tādu preparātu iepakojuma vai marķējumā, uz ko attiecas šī direktīva, nedrīkst būt tādi uzraksti, kā piemēram, “netoksisks”, “nekaitīgs”, “nepiesārņojošs”, “ekoloģisks” un tiem līdzīgi norādījumi, kas liecina par preparāta nekaitīgumu vai kuru dēļ var pienācīgi nenovērtēt šādu preparātu bīstamību. |
11. pants
Marķēšanas prasību īstenošana
1. Gadījumos, kad marķējumā norādīta 10. pantā noteiktā informācija, etiķetei ar šādu marķējumu jābūt cieši piestiprinātai pie vienas vai vairākām iepakojuma virsmām tā, lai, iepakojumu novietojot normālā stāvoklī, marķējumā norādītās ziņas būtu izlasāmas horizontālā virzienā. Etiķetes izmēri noteikti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā, un tajā norāda tikai šajā direktīvā prasīto informāciju un vajadzības gadījumos arī visu papildu informāciju par veselības aizsardzību vai drošību.
2. Etiķete nav vajadzīga, ja attiecīgā informācija 1. punktā noteiktajā veidā ir skaidri norādīta uz paša iepakojuma.
3. Etiķetes krāsa un izskats vai gadījumos, kad marķējums izdarīts saskaņā ar 2. punktu, ir tāds, lai būtu labi pamanāms bīstamības simbols un tā fons.
4. Informācija, kas noteikta 10. pantā, skaidri izdalās uz tai noteiktā fona, un burtu izmērs un attālums ir tādi, lai šī informācija būtu viegli izlasāma.
Īpaši noteikumi par šīs informācijas formu un sniegšanas veidu norādīti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā.
5. Kad preparātus, uz ko attiecas šī direktīva, laiž kādas dalībvalsts tirgū, tā var prasīt to marķējumam izmantot savu oficiālo valodu vai valodas.
6. Uzskata, ka šajā direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz marķējumu ir ievērotas, ja:
a) preparātiem dubultiepakojumā, kurā ir viens vai vairāki iepakojumi, ārējais iepakojums marķēts saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem par bīstamo kravu pārvadājumiem, un iekšējais iepakojums marķēts saskaņā ar šīs direktīvas prasībām,
b) preparātiem vienkāršā iepakojumā:
— šāds iepakojums marķēts saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem par bīstamo kravu pārvadājumiem un 10. panta 2.1., 2.2., 2.3., 2.5. un 2.6. punktu; preparātiem, kas klasificēti saskaņā ar 7. pantu, papildus ievēroti arī 10. panta 2.4. punkta noteikumi attiecībā uz konkrēto īpašību gadījumos, kad tā nav norādīta marķējumā, vai
— atsevišķos gadījumos attiecībā uz īpašiem iepakojuma veidiem, piemēram, pārvietojamiem gāzes baloniem, ievērotas prasības, kas minētas Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā.
Ja bīstamos preparātus neizved no dalībvalsts teritorijas, var izmantot marķējumu, kas atbilst nevis starptautiskajiem noteikumiem par bīstamo kravu pārvadājumiem, bet konkrētās valsts noteikumiem.
12. pants
Atbrīvojumi no marķējumam un iepakojumam noteiktajām prasībām
1. Direktīvas 9., 10. un 11. pants neattiecas uz sprāgstvielām, ko laiž tirgū eksplozīva vai pirotehniska efekta iegūšanai.
2. Uz dažiem 5., 6. vai 7. panta nozīmē bīstamiem preparātiem, kas minēti VII pielikumā, kuri formā, kādā tos laiž tirgū, nav bīstami to fizikāli ķīmisko īpašību dēļ vai neapdraud iedzīvotāju veselību vai vidi, neattiecas 9., 10. un 11. pants.
3. Dalībvalstis var arī:
a) atļaut iepakojumiem, kas ir pārāk mazi, vai citu iemeslu dēļ nepiemēroti marķēšanai saskaņā ar 11. panta 1. un 2. punktu, 10. pantā noteikto marķējumu lietot citādā, tiem piemērotā veidā;
b) atkāpjoties no 10. un 11. panta, atļaut nemarķēt iepakojumu, kurā ir preparāti, kas klasificēti kā kaitīgi, īpaši viegli uzliesmojoši, viegli uzliesmojoši, uzliesmojoši, kairinoši vai oksidējoši, vai to marķēt kādā citā veidā, ja šie preparāti iepakojumā ir tik mazā daudzumā, ka nav pamata uzskatīt, ka varētu būt apdraudēti lietotāji vai citas personas;
c) atkāpjoties no 10. un 11. panta, atļaut nemarķēt iepakojumu, kurā ir preparāti, kas klasificēti saskaņā ar 7. pantu, vai to marķēt kādā citā veidā, ja šie preparāti iepakojumā ir tik mazā daudzumā, ka nav pamata uzskatīt, ka tie jebkādā veidā varētu būt bīstami videi;
d) atkāpjoties no 10. un 11. panta, atļaut marķēt citādā piemērotā veidā iepakojumu, kurā ir b) vai c) apakšpunktā neminēti preparāti, ja iepakojums ir tik mazs, ka nav piemērots marķēšanai 10. un 11. pantā noteiktajā veidā, un nav pamata uzskatīt, ka tie jebkādā veidā varētu apdraudēt lietotājus vai citas personas.
Piemērojot šo apakšpunktu, nav pieļaujams izmantot simbolus, bīstamības norādes, R frāzes un S frāzes, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām.
4. Kad dalībvalstis paredz izmantot 3. punktā minētās iespējas, par to tūlīt informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. ►M7 Vajadzības gadījumos Komisija var lemt par V pielikumā noteiktiem pasākumiem. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 20.a panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ◄
13. pants
Tālpārdošana
Šīs direktīvas nozīmē bīstamu preparātu reklāmā, pēc kuras iedzīvotāji var noslēgt pirkuma līgumu, iepriekš neredzot šāda preparāta marķējumu, jābūt norādītai tā bīstamībai, kas apzīmēta marķējumā. Šī prasība neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (1997. gada 20. maijs) par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem ( 19 ).
▼M6 —————
15. pants
Ķīmisko nosaukumu konfidencialitāte
Gadījumos, kad par preparāta tirgū laišanu atbildīgā persona var uzskatāmi parādīt, marķējumā vai drošības datu lapā atklājot tādas vielas ķīmisko nosaukumu, kas ir klasificēta tikai kā:
— kairinoša, izņemot ar R41 apzīmētās vielas, vai kairinoša kopā ar vienu vai vairākām citām 10. panta 2.3.4. punktā minētajām īpašībām, vai
— kaitīga, vai kaitīga kopā ar vienu vai vairākām citām 10. panta 2.3.4. punktā minētajām īpašībām, un kurai vienai pašai ir akūta letāla ietekme,
var tikt apdraudēts tās intelektuālā īpašuma konfidenciālais raksturs, šī persona saskaņā ar VI pielikuma noteikumiem drīkst šo vielu nosaukt vārdā, kas norāda uz svarīgākajām funkcionālajām grupām tās sastāvā, vai izmantot alternatīvu nosaukumu. Šo procedūru nevar piemērot gadījumos, kad attiecīgajai vielai Kopienā noteikta arodekspozīcijas robežvērtība.
Ja par tirgū laišanu atbildīgā persona vēlas izmantot noteikumus par konfidencialitātes ievērošanu, šī persona iesniedz pieteikumu kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā preparātu laiž tirgū pirmoreiz.
Šo pieteikumu izdara saskaņā ar VI pielikuma noteikumiem, un tajā jāsniedz informācija minētā pielikuma A daļā noteiktajā formā. Tomēr kompetentā iestāde personai, kas ir atbildīga par preparāta laišanu tirgū, var pieprasīt sīkāku informāciju, ja izrādās, ka tā ir vajadzīga pieprasījuma pamatotības novērtēšanai.
Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saņēmusi pieprasījumu par konfidencialitātes ievērošanu, savu lēmumu paziņo pieteicējam. Šā lēmuma eksemplāru persona, kas ir atbildīga par preparāta laišanu tirgū, nosūta visām dalībvalstīm, kurās tā vēlas produktu pārdot.
Konfidenciālu informāciju, kas sniegta dalībvalstu iestādēm vai Komisijai, izmanto saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 19. panta 4. punktu.
16. pants
Dalībvalstu tiesības ar darbinieku drošību saistītajos jautājumos
Šī direktīva neietekmē dalībvalstu tiesības saskaņā ar Līgumu noteikt prasības, ko tās uzskata par nepieciešamām darbinieku aizsardzībai konkrētu preparātu izmantošanas laikā, ar noteikumu, ka šīs tiesības nenozīmē citādu bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, nekā paredzēts šajā direktīvā.
17. pants
Iestādes, kas atbildīgas par informācijas saņemšanu veselības aizsardzības jautājumos
Dalībvalstis nozīmē iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par informācijas saņemšanu, ieskaitot informāciju par ķīmisko sastāvu, preparātiem, ko laiž tirgū un kas atzīti par bīstamiem, ņemot vērā to kaitīgumu veselībai vai to fizikāli ķīmiskās īpašības.
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pilnvarotās iestādes garantē saņemtās informācijas konfidencialitāti. Šādu informāciju var izmantot tikai medicīnas vajadzībām preventīvu un ārstniecisku pasākumu noteikšanai, jo īpaši avārijas situācijās.
Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju neizmanto citiem nolūkiem.
Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvaroto iestāžu rīcībā ir visa informācija, kas jāsaņem no ražotājiem vai par tirgū laišanu atbildīgajām personām, lai veiktu uzdevumus, par kuriem tās ir atbildīgas.
18. pants
Brīvas aprites klauzula
Neskarot citas Kopienas tiesību aktu normas, dalībvalstis nevar aizliegt, ierobežot vai kavēt laist tirgū preparātus to klasifikācijas, iepakojuma, marķējuma vai drošības datu lapu dēļ, ja šie preparāti atbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām.
19. pants
Drošības klauzula
1. Gadījumā, ja dalībvalstij ir sīki izstrādāti pierādījumi, ka preparāts, lai gan atbilst šīs direktīvas prasībām, ir veselībai vai videi kaitīgs, ar pamatojumu, kas saistīts ar šīs direktīvas noteikumiem, dalībvalsts savā teritorijā var uz laiku aizliegt laist preparātu tirgū vai tam noteikt īpašus noteikumus. Dalībvalsts par šādu rīcību nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, un paziņo sava lēmuma iemeslus.
2. Attiecībā uz 1. punktā minēto gadījumu Komisija iespējami drīz apspriežas ar dalībvalstīm.
3. Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 20.a panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.
20. pants
Komisija pielāgo tehnikas attīstībai šīs direktīvas pielikumus. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 20.a panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
20.a pants
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvas 67/548/EEK ( 20 ) 29. panta 1. punktu.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
21. pants
Direktīvu atcelšana
1. Ar šo tiek atceltas direktīvas, kas uzskaitītas VIII pielikuma A daļā, neskarot dalībvalstu saistības attiecībā uz termiņiem VIII pielikuma B daļā norādīto direktīvu transponēšanu valstu tiesību aktos un uz to piemērošanu.
2. Direktīvas, kas uzskaitītas VIII pielikuma A daļā, attiecas uz Austriju, Somiju un Zviedriju, ievērojot šā pielikuma C daļā minētos noteikumus un saskaņā ar Līgumu.
3. Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās interpretējamas saskaņā ar atbilsmju tabulu IX pielikumā.
22. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstis līdz 2002. gada 30. jūlijam pieņem un publicē normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
2. Dalībvalstis piemēro 1. punktā minētos normatīvos un administratīvos aktus:
a) par preparātiem, uz ko neattiecas Direktīva 91/414/EEK vai Direktīva 98/8/EK, no 2002. gada 30. jūlija; un
b) par preparātiem, uz ko attiecas Direktīva 91/414/EEK vai Direktīva 98/8/EK, no 2004. gada 30. jūlija.
3. Kad dalībvalstis paredz šādus pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.
23. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
Direktīvas 21. panta 2. punktu piemēro no 1999. gada 1. janvāra.
24. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
PREPARĀTU FIZIKĀLI ĶĪMISKO ĪPAŠĪBU NOVĒRTĒŠANAS METODES SASKAŅĀ AR 5. PANTU
A DAĻA
Atbrīvojumi no testēšanas metodēm — direktīvas 67/548/eek v pielikuma a daĻa
Skat. Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 2.2.5. punktu.
B DAĻA
Alternatīvas aprēķinu metodes
B.1. Preparāti, kas nav gāzveida stāvoklī
1. Organiskos peroksīdus saturošu preparātu oksidējošo īpašību noteikšanas metode.
Skat. Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 2.2.2.1. punktu.
B.2. Gāzveida preparāti
1. Oksidējošo īpašību noteikšanas metode.
Skat. Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 9.1.1.2. punktu.
2. Uzliesmošanas īpašību noteikšanas metode.
Skat. Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 9.1.1.1. punktu.
II PIELIKUMS
METODES PREPARĀTU KAITĪGUMA NOVĒRTĒŠANAI SASKAŅĀ AR 6. PANTU
Ievads
Novērtējums jāveic attiecībā uz visiem ietekmes veidiem uz cilvēka veselību, kas atbilst visu preparāta sastāvā esošo vielu iedarbībai. Šī standartmetode, kas aprakstīta šā pielikuma A un B daļā, ir aprēķinu metode, ko var piemērot visiem preparātiem un kurā ņemti vērā visu preparāta sastāvā esošo vielu visi kaitīgās iedarbības veidi uz cilvēka veselību. Šim nolūkam bīstamus iedarbības veidus iedala šādi:
1) akūta letāla iedarbība;
2) subletālas neatgriezeniskas sekas pēc vienreizējas pakļaušanas iedarbībai;
3) smagas sekas pēc ilgstošas iedarbības;
4) kodīga iedarbība, kairinoša iedarbība,
5) sensibilizējoša iedarbība;
6) kancerogēna iedarbība, mutagēna iedarbība, toksiska iedarbība uz reproduktīvo funkciju.
Preparātu iedarbības veidi jānovērtē saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu pēc šā pielikuma A un B daļā aprakstītās standartmetodes, izmantojot atsevišķas robežkoncentrācijas:
a) ja bīstamajām vielām, kas uzskaitītas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, noteiktas robežkoncentrācijas, kas vajadzīgas, izmantojot novērtēšanas metodi, kura aprakstīta šā pielikuma A daļā, šīs robežkoncentrācijas ir jāizmanto;
b) ja bīstamās vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju, kas vajadzīga, izmantojot novērtēšanas metodi, kura aprakstīta šā pielikuma A daļā, robežkoncentrācijas jānosaka saskaņā ar specifikāciju šā pielikuma B daļā.
Klasifikācijas procedūra ir noteikta šā pielikuma A daļā.
Vielas vai vielu klasi un no tās izrietošo preparāta klasi izsaka:
— ar simbolu un vienu vai vairākiem brīdinājumiem par risku, vai
— pēc bīstamības kategorijas (1. kategorija, 2. kategorija vai 3. kategorija), kam pievieno brīdinājumus par risku gadījumos, kad pierādīts, ka vielas un preparāti ir kancerogēni, mutagēni vai toksiski reproduktīvajai funkcijai. Tāpēc ir svarīgi, papildus simbolam katrai konkrētai vielai noteikt visas frāzes, kas raksturo specifiskus riska faktorus.
Visu bīstamās iedarbības veidu sistemātisku novērtējumu izsaka ar robežkoncentrācijām masas procentos, izņemot gāzveida preparātiem, kam robežkoncentrācijas izsaka tilpuma procentos un saistībā ar vielas klasifikāciju.
Gadījumos, kad robežkoncentrācijas nav dotas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, šai standartmetodei izmanto tās robežkoncentrācijas, kas noteiktas šā pielikuma B daļā.
A DAĻA
Kaitīguma novērtēšanas procedūra
Novērtēšanu veic secīgi pa posmiem šādi.
1. Kā ļoti toksiski klasificējami šādi preparāti:
1.1. |
Preparāti ar akūtu letālu iedarbību, ko apzīmē ar simbolu “T+”, bīstamības norādi “ļoti toksisks” un brīdinājumu par risku R26, R27 vai R28:
|
1.2. |
Preparāti, kas rada subletālas neatgriezeniskas sekas pēc vienreizējas pakļaušanas iedarbībai un kas apzīmēts ar simbolu “T+”, bīstamības norādi “ļoti toksisks” un brīdinājumu par risku R39/iedarbības veids. Preparāti, kas satur vismaz vienu bīstamu vielu, kurai ir šāda iedarbība tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar: a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 2. punktā (II tabula un II A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju. |
2. Kā toksiski klasificējami šādi preparāti:
2.1. |
Preparāti ar akūtu letālu iedarbību, ko apzīmē ar simbolu “T”, bīstamības norādi “toksisks” un brīdinājumu par risku R23, R24 vai R25:
|
2.2. |
Preparāti, kas rada subletālas neatgriezeniskas sekas pēc vienreizējas pakļaušanas iedarbībai un ko apzīmē ar simbolu “T”, bīstamības norādi “toksisks” un brīdinājumu par risku R39/iedarbības veids. Preparāti, kas satur vismaz vienu bīstamu vielu, kura klasificēta kā ļoti toksiska un kurai ir šāda iedarbība tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar: a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 2. punktā (II tabula un II A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju; |
2.3. |
Preparāti, kas rada smagas sekas pēc ilgstošas iedarbības un kam piešķirts simbols “T”, bīstamības norāde “toksisks” un brīdinājums par risku R48/iedarbības veids. Preparāti, kas satur vismaz vienu bīstamu vielu, kurai ir šāda iedarbība tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar: a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 3. punktā (III tabula un III A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju. |
3. Kā kaitīgi klasificējami šādi preparāti:
3.1. |
Preparāti ar akūtu letālu iedarbību, kam piešķirts simbols “Xn”, bīstamības norāde “kaitīgs” un brīdinājums par risku R20, R21 vai R22:
|
3.2. |
Preparāti, kuriem ir akūta iedarbība uz plaušām, tos norijot, un kuriem piešķirts simbols “Xn”, bīstamības norāde “kaitīgs” un brīdinājums par risku R65. Preparāti, kas klasificēti kā kaitīgi saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 3.2.3. punktā norādītajiem kritērijiem. Izmantojot standartmetodi, saskaņā ar iepriekšējo 3.1. punktu, neņem vērā vielas, kas klasificētas ar R65; |
3.3. |
Preparāti, kas rada subletālas neatgriezeniskas sekas pēc vienreizējas pakļaušanas iedarbībai un kam piešķirts simbols “Xn”, bīstamības norāde “kaitīgs” un brīdinājums par risku ►M1 R68 ◄ /iedarbības veids. Preparāti, kuri satur vismaz vienu bīstamu vielu, kas klasificēta kā ļoti toksiska, toksiska vai kaitīga un kurai ir šāda iedarbība tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar: a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 2. punktā (II tabula un II A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju; |
3.4. |
Preparāti, kas rada kaitējumu pēc ilgstošas iedarbības un kam piešķirts simbols “Xn”, bīstamības norāde “kaitīgs” un brīdinājums par risku R48/iedarbības veids. Preparāti, kuri satur vismaz vienu bīstamu vielu, kas klasificēta kā toksiska vai kaitīga un kurai šāda iedarbība ir tādā koncentrācijā, kas lielāka vai vienāda ar: a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 3. punktā (III tabula un III A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju. |
4. Kā kodīgi klasificējami šādi preparāti:
4.1. |
un tiem jāpiešķir simbols “C”, bīstamības norāde “kodīgs” un brīdinājums par risku R35:
|
4.2. |
un tiem piešķirts simbols “C”, bīstamības norāde “kodīgs” un brīdinājums par risku R34:
|
5. Kā kairinoši klasificējami šādi preparāti:
5.1. |
Preparāti, kas rada nopietnus acu bojājumus un kam piešķirts simbols “XI”, bīstamības norāde “kairinošs” un brīdinājums par risku R41:
|
5.2. |
Preparāti, kas kairina acis un kam piešķirts simbols “XI”, bīstamības norāde “kairinošs” un brīdinājums par risku R36:
|
5.3. |
Preparāti, kas kairina ādu un kam piešķirts simbols “XI”, bīstamības norāde “kairinošs” un brīdinājums par risku R38:
|
5.4. |
Preparāti, kas kairina elpošanas orgānu sistēmu un kam piešķirts simbols “XI”, bīstamības norāde “kairinošs” un brīdinājums par risku R37:
|
6. Kā sensibilizējoši klasificējami šādi preparāti:
6.1. |
Preparāti, kam ir sensibilizējoša iedarbība saskarsmē ar ādu, un tiem jāpiešķir simbols “XI”, bīstamības norāde “kairinošs” un brīdinājums par risku R43. Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā sensibilizējošas un kam piešķirts brīdinājums par risku R43, tādā koncentrācijā, kura ir lielāka vai vienāda ar: a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 5. punktā (V tabula un V A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju; |
6.2. |
Preparāti, kam ir sensibilizējoša iedarbība, tos ieelpojot, un tiem jāpiešķir simbols “Xn”, bīstamības norāde “kaitīgs” un brīdinājums par risku R42. Preparāti, kuri satur vismaz vienu vielu, kas klasificēta kā sensibilizējoša un kam piešķirts brīdinājums par risku R42, tādā koncentrācijā, kura ir lielāka vai vienāda ar: a) koncentrāciju, kas norādīta aplūkojamajai vielai vai vielām Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 5. punktā (V tabula un V A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju. |
7. Kā kancerogēni klasificējami šādi preparāti:
7.1. |
preparāti, kas ir 1. un 2. kategorijas kancerogēni, un tiem piešķirts simbols “T” un brīdinājums par risku R45 vai R49. Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas ar šādu iedarbību, kas klasificēta kā kancerogēna, un kurām ir piešķirts brīdinājums par risku R45 vai R49, ar ko apzīmē 1. un 2. kategorijas kancerogēnas vielas, tādā koncentrācijā, kuras ir lielāka vai vienāda ar: a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 6. punktā (VI tabula un VI A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju; |
7.2. |
Preparātus, kas ir 3. kategorijas kancerogēni, kam piešķirts simbols “Xn” un brīdinājums par risku R40. Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas ar šādu iedarbību, kas klasificēta kā kancerogēna, un kurām ir piešķirts brīdinājums par risku R40, ar ko apzīmē 3. klases kancerogēnas vielas, tādā koncentrācijā, kura ir lielāka vai vienāda ar: a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 6. punktā (VI tabula un VI A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju. |
8. Kā mutagēni klasificējami šādi preparāti:
8.1. |
Preparāti, kas ir 1. un 2. kategorijas mutagēni un kam piešķirts simbols “T” un brīdinājums par risku R46. Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas ar šādu iedarbību, kas klasificēta kā mutagēna, un kurām ir piešķirts brīdinājums par risku R46, ar ko apzīmē 1. un 2. kategorijas mutagēnas vielas, tādā koncentrācijā, kura ir lielāka vai vienāda ar: a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 6. punktā (VI tabula un VI A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju; |
8.2. |
Preparātus, kas ir 3. kategorijas mutagēni, kam piešķirts simbols “Xn” un brīdinājums par risku ►M1 R68 ◄ . Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas ar šādu iedarbību, kas klasificēta kā mutagēna, un kurām ir piešķirts brīdinājums par risku ►M1 R68 ◄ , ar ko apzīmē 3. kategorijas mutagēnas vielas, tādā koncentrācijā, kura ir lielāka vai vienāda ar: a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 6. punktā (VI tabula un VI A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju. |
9. Kā reproduktīvajai funkcijai toksiski klasificējami šādi preparāti:
9.1. |
Preparāti, kas atbilst šāda veida iedarbības 1. un 2. bīstamības kategorijai, kam piešķirts simbols “T” un brīdinājums par risku R60 (auglība). Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas ar šādu iedarbību, kas klasificēta kā toksiska reproduktīvajai funkcijai, un kurām ir piešķirts brīdinājums par risku R60, ar ko apzīmē 1. un 2. kategorijas reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas, tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar: a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 6. punktā (VI tabula un VI A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju; |
9.2. |
Preparāti, kuri atbilst šāda veida iedarbības 3. bīstamības kategorijai, kam piešķirts simbols “Xn” un brīdinājums par risku R62 (auglība). Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas ar šādu iedarbību, kas klasificēta kā toksiska reproduktīvajai funkcijai, un kurām ir piešķirts brīdinājums par risku R62, ar ko apzīmē 3. kategorijas reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas, tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar: a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 6. punktā (VI tabula un VI A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju; |
9.3. |
Tos 1. un 2. kategorijas preparātus, kam piešķirts simbols “T” un brīdinājums par risku R61 (attīstība). Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas ar šādu iedarbību, kas klasificēta kā toksiska reproduktīvajai funkcijai, un kurām ir piešķirts brīdinājums par risku R61, ar ko apzīmē 1. un 2. kategorijas reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas, tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar: a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 6. punktā (VI tabula un VI A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju; |
9.4. |
Preparāti, kuri atbilst šāda veida iedarbības 3. bīstamības kategorijai, kam piešķirts simbols “Xn” un brīdinājums par risku R63 (attīstība). Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas ar šādu iedarbību, kas klasificēta kā toksiska reproduktīvajai funkcijai, un kurām ir piešķirts brīdinājums par risku R63, ar ko apzīmē 3. kategorijas reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas, tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar: a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 6. punktā (VI tabula un VI A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju. |
B DAĻA
Veselības apdraudējumu novērtēšanai izmantojamās robežkoncentrācijas
Katram veselības apdraudējuma veidam pirmajā tabulā (no I līdz VI tabulai) norādītas masas procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas jāizmanto tādu preparātu novērtēšanai, kas nav gāzveida stāvoklī, un otrajā tabulā (no I A līdz VI A tabulai) norādītas tilpuma procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas jāizmanto gāzveida preparātu kaitīguma novērtēšanai. Šīs robežkoncentrācijas izmanto gadījumos, kad konkrētajai novērtējamai vielai robežkoncentrācija nav norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā.
1. Preparāti ar akūtu letālu iedarbību
1.1. Preparāti, kas nav gāzveida stāvoklī
Masas procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas I tabulā, nosaka preparāta klasifikāciju saistībā ar tā sastāvā esošās vielas vai vielu norādīto koncentrāciju.
I tabula
Vielas klasifikācija |
Preparāta klasifikācija |
||
T+ |
T |
Xn |
|
T+ ar R26, R27, R28 |
koncentrācija ≥ 7 % |
1 % ≤ koncentrācija < 7 % |
0,1 % ≤ koncentrācija < 1 % |
T ar R23, R24, R25 |
koncentrācija ≥ 25 % |
3 % ≤ koncentrācija < 25 % |
|
Xn ar R20, R21, R22 |
koncentrācija ≥ 25 % |
R frāzes, ar ko apzīmē riska faktorus, preparātam jāpiešķir saskaņā ar šādiem kritērijiem:
— marķējumā iekļauj vienu vai vairākas iepriekšminētās R frāzes saskaņā ar izmantoto klasifikāciju,
— parasti būtu jāizvēlas tās R frāzes, kas piemērojamas tai vielai vai vielām, kuru dēļ preparātam piešķir augstākas bīstamības klasi.
1.2. Gāzveida preparāti
Tilpuma procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas I A tabulā, nosaka gāzveida preparāta klasifikāciju saistībā ar tā sastāvā esošās gāzveida vielas vai vielu norādīto koncentrāciju.
I A tabula
Vielas klasifikācija (gāze) |
Gāzveida preparāta klasifikācija |
||
T+ |
T |
Xn |
|
T+ ar R26, R27, R28 |
koncentrācija ≥ 1 % |
0,2 % ≤ koncentrācija < 1 % |
0,02 % ≤ koncentrācija < 0,2 % |
T ar R23, R24, R25 |
koncentrācija ≥ 5 % |
0,5 % ≤ koncentrācija < 5 % |
|
Xn ar R20, R21, R22 |
koncentrācija ≥ 5 % |
R frāzes, ar ko apzīmē riska faktorus, preparātam jāpiešķir saskaņā ar šādiem kritērijiem:
— marķējumā iekļauj vienu vai vairākas iepriekšminētās R frāzes saskaņā ar izmantoto klasifikāciju,
— parasti būtu jāizvēlas tās R frāzes, kas piemērojamas tai vielai vai vielām, kuru dēļ preparātam piešķir augstākas bīstamības klasi.
2. Preparāti, kas rada subletālas neatgriezeniskas sekas pēc vienreizējas pakļaušanas iedarbībai
2.1. Preparāti, kas nav gāzveida stāvoklī
Pēc masas procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas II tabulā vielām, kuras rada subletālas neatgriezeniskas sekas pēc vienreizējas pakļaušanas iedarbībai (R39/iedarbības veids, ►M1 R68 ◄ /iedarbības veids) attiecīgos gadījumos nosaka preparāta klasifikāciju.
II tabula
Vielas klasifikācija |
Preparāta klasifikācija |
||
T+ |
T |
Xn |
|
T+ ar R39/iedarbības veids |
koncentrācija ≥ 10 % R39 (1) obligāta |
1 % ≤ koncentrācija < 10 % R39 (1) obligāta |
0,1 % ≤ koncentrācija < 1 % |
T ar R39/iedarbības veids |
koncentrācija ≥ 10 % R39 (1) obligāta |
1 % ≤ koncentrācija < 10 % |
|
Xn ar ►M1 R68 ◄ /iedarbības veids |
koncentrācija ≥ 10 % |
||
(1) Uzņemšanas/kaitīgās ietekmes (iedarbības veida) norādīšanai jāizmanto kombinētās R frāzes, kas uzskaitītas marķēšanas noteikumu 3.2.1., 3.2.2. un 3.2.3. punktā (Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā). |
2.2. Preparāti gāzveida stāvoklī
Pēc tilpuma procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas II A tabulā vielām, kuras rada subletālas neatgriezeniskas sekas pēc vienreizējas pakļaušanas iedarbībai (R39/iedarbības veids, ►M1 R68 ◄ /iedarbības veids) attiecīgos gadījumos nosaka preparāta klasifikāciju.
II A tabula
Vielas klasifikācija (gāze) |
Gāzveida preparāta klasifikācija |
||
T+ |
T |
Xn |
|
T+ ar R39/ iedarbības veids |
koncentrācija ≥ 1 % R39 (1) obligāta |
0,2 % ≤ koncentrācija < 1 % R39 (1) obligāta |
0,02 % ≤ koncentrācija < 0,2 % |
T ar R39/ iedarbības veids |
koncentrācija ≥ 5 % R39 (1) obligāta |
0,5 % ≤ koncentrācija < 5 % |
|
Xn ar ►M1 R68 ◄ / iedarbības veids |
koncentrācija ≥ 5 % |
||
(1) Uzņemšanas/kaitīgās ietekmes (iedarbības veida) norādīšanai jāizmanto kombinētās R frāzes, kas uzskaitītas marķēšanas noteikumu 3.2.1., 3.2.2. un 3.2.3. punktā (Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā). |
3. Preparāti, kas rada smagas sekas pēc atkārtotas vai ilgstošas iedarbības
3.1. Preparāti, kas nav gāzveida stāvoklī
Pēc masas procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas III tabulā vielām, kuras rada smagas sekas pēc atkārtotas vai ilgstošas iedarbības (R48/ iedarbības veids) attiecīgos gadījumos nosaka preparāta klasifikāciju.
III tabula
Vielas klasifikācija |
Preparāta klasifikācija |
|
T |
Xn |
|
T ar R48/ iedarbības veids |
koncentrācija ≥ 10 % R48 (1) obligāta |
1 % ≤ koncentrācija < 10 % R48 (1) obligāta |
Xn ar R48/ iedarbības veids |
koncentrācija ≥ 10 % R48 (1) obligāta |
|
(1) Uzņemšanas/kaitīgās ietekmes (iedarbības veida) norādīšanai jāizmanto kombinētās R frāzes, kas uzskaitītas marķēšanas noteikumu 3.2.1., 3.2.2. un 3.2.3. punktā (Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā). |
3.2. Preparāti gāzveida stāvoklī
Pēc tilpuma procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas III A tabulā gāzveida vielām, kuras rada smagas sekas pēc atkārtotas vai ilgstošas iedarbības (R48/ iedarbības veids) attiecīgos gadījumos nosaka preparāta klasifikāciju.
III A tabula
Vielas klasifikācija (gāze) |
Gāzveida preparāta klasifikācija |
|
T |
Xn |
|
T ar R48/ iedarbības veids |
koncentrācija ≥ 5 % R48 (1) obligāta |
0,5 % ≤ koncentrācija < 5 % R48 (1) obligāta |
Xn ar R48/ iedarbības veids |
koncentrācija ≥ 5 % R48 (1) obligāta |
|
(1) Uzņemšanas/kaitīgās ietekmes (iedarbības veida) norādīšanai jāizmanto kombinētās R frāzes, kas uzskaitītas marķēšanas noteikumu 3.2.1., 3.2.2. un 3.2.3. punktā (Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā). |
4. Preparāti ar kodīgu un kairinošu iedarbību, ieskaitot preparātus, kas rada nopietnus acu bojājumus
4.1. Preparāti, kas nav gāzveida stāvoklī
Pēc masas procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas IV tabulā vielām, kuras ir kodīgas (R34, R35) vai kairinošas (R36, R37, R38, R41) attiecīgos gadījumos nosaka preparāta klasifikāciju.
IV tabula
Vielas klasifikācija |
Preparāta klasifikācija |
|||
C ar R35 |
C ar R34 |
Xi ar R41 |
Xi ar R36, R37, R38 |
|
C ar R35 |
koncentrācija ≥ 10 % R35 obligāta |
5 % ≤ koncentrācija < 10 % R34 obligāta |
5 % (1) |
1 % ≤ koncentrācija < 5 % R36/38 obligāta |
C ar R34 |
koncentrācija ≥ 10 % R34 obligāta |
10 % (1) |
5 % ≤ koncentrācija < 10 % R36/38 obligāta |
|
Xi ar R41 |
koncentrācija ≥ 10 % R41 obligāta |
5 % ≤ koncentrācija < 10 % R36 obligāta |
||
Xi ar R36, R37, R38 |
koncentrācija ≥ 20 % R36, R37, R38 obligāta, ja vielas, kam tās piešķir, ir preparātā šādā koncentrācijā |
|||
(1) Saskaņā ar marķēšanas noteikumiem (Direktīvas 67/548/EEK VI pielikums) kodīgas vielas, kam piešķirti brīdinājumi par risku R35 vai R34, jāuzskata par apzīmētām arī ar frāzi R41. Tāpēc gadījumos, kad preparāti satur kodīgas vielas, kam piešķirta frāzes R35 vai R34 koncentrācijā, kas ir mazāka par robežkoncentrāciju, pēc kuras preparātu klasificē kā kodīgu, preparātu var klasificēt kā kairinošu ar R41 vai R36. NB:Piemērojot parasto preparātu novērtēšanas metodi, var nepietiekami novērtēt preparātu bīstamību vai arī pārvērtēt to gadījumos, kad preparāti satur vielas, kas klasificētas kā kodīgas vai kairinošas, ja neņem vērā citus svarīgus faktorus (piemēram, preparāta pH). Tāpēc, klasificējot kodīgumu, jāņem vērā noteikumi, kas izklāstīti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 3.2.5. punktā un minētās direktīvas 6. panta 3. punkta otrajā un trešajā ievilkumā. |
4.2. Preparāti gāzveida stāvoklī
Pēc tilpuma procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas IV A tabulā vielām, kam ir šāda iedarbība (R34, R35 vai R36, R37, R38, R41) attiecīgos gadījumos nosaka preparāta klasifikāciju.
IV A tabula
Vielas klasifikācija (gāze) |
Gāzveida preparātu klasifikācija |
|||
C ar R35 |
C ar R34 |
Xi ar R41 |
Xi ar R36, R37, R38 |
|
C ar R35 |
koncentrācija ≥ 1 % R35 obligāta |
0,2 % ≤ koncentrācija < 1 % R34 obligāta |
0,2 % (1) |
0,02 % ≤ koncentrācija < 0,2 % R36/37/38 obligāta |
C ar R34 |
koncentrācija ≥ 5 % R34 obligāta |
5 % (1) |
0,5 % ≤ koncentrācija < 5 % R36/37/38 obligāta |
|
Xi ar R41 |
koncentrācija ≥ 5 % R41 obligāta |
0,5 % ≤ koncentrācija < 5 % R36 obligāta |
||
Xi ar R36, R37, R38 |
koncentrācija ≥ 5 % R36, R37, R38 attiecīgi obligāta |
|||
(1) Saskaņā ar marķēšanas noteikumiem (Direktīvas 67/548/EEK VI pielikums) kodīgas vielas, kam piešķirti brīdinājumi par risku R35 vai R34, jāuzskata par apzīmētām arī ar frāzi R41. Tāpēc gadījumos, kad preparātos ir kodīgas vielas, kam piešķirta frāzes R35 vai R34 koncentrācijā, kas ir mazāka par robežkoncentrāciju, pēc kuras preparātu klasificē kā kodīgu, preparātu var klasificēt kā kairinošu ar R41 vai R36. NB:Piemērojot parasto preparātu novērtēšanas metodi, var nepietiekami novērtēt preparātu bīstamību vai arī pārvērtēt to gadījumos, kad preparāti satur vielas, kas klasificētas kā kodīgas vai kairinošas, ja neņem vērā citus svarīgus faktorus (piemēram, preparāta pH). Tāpēc, klasificējot kodīgumu, jāņem vērā noteikumi, kas izklāstīti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 3.2.5. punktā un minētās direktīvas 6. panta 3. punkta otrajā un trešajā ievilkumā. |
5. Preparāti ar sensibilizējošu iedarbību
5.1. Preparāti, kas nav gāzveida stāvoklī
Preparāti, kuriem ir šāda veida iedarbība, tiek klasificēti kā sensibilizējoši, un tiem piešķir:
— simbolu Xn un frāzi R42, ja sensibilizāciju var izraisīt tā ieelpošana,
— simbolu Xi un frāzi R43, ja sensibilizāciju var izraisīt tā saskarsme ar ādu.
Pēc masas procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas V tabulā vielām ar šādu iedarbību, attiecīgos gadījumos nosaka preparāta klasifikāciju.
V tabula
Vielas klasifikācija |
Preparāta klasifikācija |
|
Sensibilizējoši ar R42 |
Sensibilizējoši ar R43 |
|
Sensibilizējoša ar R42 |
koncentrācija ≥ 1 % R42 obligāta |
|
Sensibilizējoša ar R43 |
koncentrācija ≥ 1 % R43 obligāta |
5.2. Preparāti gāzveida stāvoklī
Gāzveida preparāti, kuriem ir šāda veida iedarbība, tiek klasificēti kā sensibilizējoši, un tiem piešķir:
— simbolu Xn un frāzi R42, ja sensibilizāciju var izraisīt tā ieelpošana,
— simbolu Xi un frāzi R43, ja sensibilizāciju var izraisīt tā saskarsme ar ādu.
Pēc tilpuma procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas V A tabulā vielām ar šādu iedarbību, attiecīgos gadījumos nosaka preparāta klasifikāciju.
V A tabula
Vielas klasifikācija (gāze) |
Gāzveida preparātu klasifikācija |
|
Sensibilizējoši ar R42 |
Sensibilizējoši ar R43 |
|
Sensibilizējoša ar R42 |
koncentrācija ≥ 0,2 % R42 obligāta |
|
Sensibilizējoša ar R43 |
koncentrācija ≥ 0,2 % R43 obligāta |
6. Kancerogēni, mutagēni un reproduktīvajai funkcijai toksiski preparāti
6.1. Preparāti, kas nav gāzveida stāvoklī
Vielām ar šāda veida iedarbību pēc masas procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādīta VI tabulā, attiecīgos gadījumos nosaka preparāta klasifikāciju. Preparātiem piešķir šādus simbolus un brīdinājumus par risku:
Kancerogēnas, 1. un 2. kategorija |
T; R45 vai R49 |
Kancerogēnas, 3. kategorija |
Xn; ►M1 R68 ◄ |
Mutagēnas, 1. un 2. kategorija |
T; R46 |
Mutagēnas, 3. kategorija |
Xn; ►M1 R68 ◄ |
Reproduktīvajai funkcijai toksiskas, neauglību izraisošas, 1. un 2. kategorija |
T; R60 |
Reproduktīvajai funkcijai toksiskas, attīstības traucējumus izraisošas, 1. un 2. kategorija |
T; R61 |
Reproduktīvajai funkcijai toksiskas, neauglību izraisošas, 3. kategorija |
Xn; R62 |
Reproduktīvajai funkcijai toksiskas, attīstības traucējumus izraisošas, 3. kategorija |
Xn; R63 |
VI tabula
Vielas klasifikācija |
Preparāta klasifikācija |
|
1. un 2. kategorija |
3. kategorija |
|
1. vai 2. kategorijas kancerogēnas vielas ar R45 vai R49 |
Koncentrācijā ≥ 0,1 % kancerogēns, obligāti attiecīgi R45 vai R49 |
|
3. kategorijas kancerogēnas vielas ar R40 |
Koncentrācijā ≥ 1 % kancerogēns, obligāti R40 (ja jau nav piešķirts R45 (1)) |
|
1. vai 2. kategorijas mutagēnas vielas ar R46 |
Koncentrācijā ≥ 0,1 % mutagēns, R46 obligāti |
|
3. kategorijas mutagēnas vielas ar R68 |
Koncentrācijā ≥ 1 % mutagēns, obligāti R68 (ja jau nav piešķirts R46) |
|
1. vai 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas ar R60 (auglība) |
Koncentrācijā ≥ 0,5 % reproduktīvajai sistēmai toksisks (auglība), R60 obligāti |
|
3. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas ar R62 (auglība) |
Koncentrācijā ≥ 5 % reproduktīvajai sistēmai toksisks (auglība), R62 obligāti (ja jau nav piešķirts R60) |
|
1. vai 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas ar R61 (attīstība) |
Koncentrācijā ≥ 0,5 % reproduktīvajai sistēmai toksisks (attīstība), R61 obligāti |
|
3. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas ar R63 (attīstība) |
Koncentrācijā ≥ 5 % reproduktīvajai sistēmai toksisks (attīstība), R63 obligāti (ja jau nav piešķirts R61) |
|
(1) Gadījumos, kad preparātam piešķirts R49 un R40, atstāj abas frāzes, jo R40 piešķir, neņemot vērā iedarbības ceļu, savukārt R49 piešķir tikai attiecībā uz ieelpošanu. |
6.2. Preparāti gāzveida stāvoklī
Gāzveida vielām ar šāda veida iedarbību pēc tilpuma procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādīta VI A tabulā, attiecīgos gadījumos nosaka preparāta klasifikāciju. Preparātiem piešķir šādus simbolus un brīdinājumus par risku:
Kancerogēnas, 1. un 2. kategorija |
T; R45 vai R49 |
Kancerogēnas, 3. kategorija |
Xn; ►M1 R68 ◄ |
Mutagēnas, 1. un 2. kategorija |
T; R46 |
Mutagēnas, 3. kategorija |
Xn; ►M1 R68 ◄ |
Reproduktīvajai funkcijai toksiskas, neauglību izraisošas, 1. un 2. kategorija |
T; R60 |
Reproduktīvajai funkcijai toksiskas, attīstības traucējumus izraisošas, 1. un 2. kategorija |
T; R61 |
Reproduktīvajai funkcijai toksiskas, neauglību izraisošas, 3. kategorija |
Xn; R62 |
Reproduktīvajai funkcijai toksiskas, attīstības traucējumus izraisošas, 3. kategorija |
Xn; R63 |
VI A tabula
Vielas klasifikācija |
Preparāta klasifikācija |
|
1. un 2. kategorija |
3. kategorija |
|
1. un 2. kategorijas kancerogēnas vielas ar R45 vai R49 |
Koncentrācijā ≥ 0,1 % kancerogēns, obligāti attiecīgi R45 vai R49 |
|
3. kategorijas kancerogēnas vielas ar R40 |
Koncentrācijā ≥ 1 % kancerogēns, obligāti R40 (ja jau nav piešķirts R45 (1)) |
|
1. vai 2. kategorijas mutagēnas vielas ar R46 |
Koncentrācijā ≥ 0,1 % mutagēns, R46 obligāti |
|
3. kategorijas mutagēnas vielas ar R68 |
Koncentrācijā ≥ 1 % mutagēns, obligāti R68 (ja jau nav piešķirts R46) |
|
1. vai 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas ar R60 (auglība) |
Koncentrācijā ≥ 0,2 % reproduktīvajai sistēmai toksisks (auglība), R60 obligāti |
|
3. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas ar R62 (auglība) |
Koncentrācijā ≥ 1 % reproduktīvajai sistēmai toksisks (auglība), R62 obligāti (ja jau nav piešķirts R60) |
|
1. vai 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas ar R61 (attīstība) |
Koncentrācijā ≥ 0,2 % reproduktīvajai sistēmai toksisks (attīstība), R61 obligāti |
|
3. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas ar R63 (attīstība) |
Koncentrācijā ≥ 1 % reproduktīvajai sistēmai toksisks (attīstība), R63 obligāti (ja jau nav piešķirts R61) |
|
(1) Gadījumos, kad preparātam piešķirts R49 un R40, atstāj abas frāzes, jo R40 piešķir, neņemot vērā iedarbības ceļu, savukārt R49 piešķir tikai attiecībā uz ieelpošanu. |
III PIELIKUMS
PREPARĀTU VIDESBĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒŠANAS METODES SASKAŅĀ AR 7. PANTU
Ievads
Sistemātisku visu videsbīstamības īpašību novērtējumu izsaka ar masas procentos izteiktu robežkoncentrāciju, izņemot gāzveida preparātiem, kuru novērtējumu izsaka tilpuma procentos atkarībā no vielas klasifikācijas.
Šā pielikuma A daļā aprakstīta aprēķinu procedūra saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un norādītas R frāzes, kas jāpiešķir, preparātus klasificējot.
Pielikuma B daļā norādītas robežkoncentrācijas, kas jāizmanto, lietojot novērtēšanas standartmetodi, kā arī attiecīgie klasifikācijas simboli un R frāzes.
Saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu preparātu videsbīstamību novērtē pēc šā pielikuma A un B daļā noteiktās standartmetodes, izmantojot preparātu sastāvdaļu robežkoncentrācijas.
a) Gadījumos, kad bīstamajām vielām, kas uzskaitītas Direktīvas 67/548/EEK 1. pielikumā, norādītas robežkoncentrācijas, kas vajadzīgas, lai izmantotu šā pielikuma A daļā aprakstīto novērtēšanas standartmetodi, ir jālieto attiecīgi norādītās robežkoncentrācijas.
b) Gadījumos, kad novērtējamās bīstamās vielas nav uzskaitītas Direktīvas 67/548/EEK 1. pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrācijas, kas vajadzīgas, lai izmantotu šā pielikuma A daļā aprakstīto novērtēšanas standartmetodi, robežkoncentrācijas nosaka saskaņā ar specifikācijām šā pielikuma B daļā.
Pielikuma C daļā norādītas kaitīguma novērtēšanas metodes ūdens vidē.
A DAĻA
Videsbīstamības novērtēšanas procedūra
a) Ūdens vide
I. Standartmetode kaitīguma novērtēšanai ūdens vidē
Pēc standartmetodes ņem vērā visus kaitējuma veidus, ko preparāts var radīt ūdens vidē saskaņā ar šādām specifikācijām.
Kā videi bīstami klasificējami šādi preparāti:
1. |
un tiem jāpiešķir simbols N, bīstamības norāde “videi bīstams”, kā arī brīdinājums par risku R50 un R53 (R50 — 53):
|
2. |
un preparāti, kam piešķirts simbols “N”, bīstamības norāde “videi bīstams” un brīdinājums par risku R51 un R53 (R51 — 53), ja preparāts jau nav klasificēts saskaņā ar iepriekšminēto I.1. punktu:
|
3. |
un preparāti, kam piešķirti brīdinājumi par risku R52 un R53 (R52 — 53), ja preparāti jau nav klasificēti saskaņā ar iepriekšminēto I.1. vai I.2. punktu:
|
4. |
un preparāti, kam piešķirts simbols “N”, bīstamības norāde “videi bīstams” un brīdinājums par risku R50, ja preparāti jau nav klasificēti saskaņā ar iepriekšminēto I.1. punktu:
|
5. |
un preparāti, kam piešķirts brīdinājums par risku R52, ja preparāts jau nav klasificēts saskaņā ar iepriekšminēto I.1., I.2., I.3. vai I.4. punktu:
|
6. |
un preparāti, kam piešķirts brīdinājums par risku R53, ja preparāts jau nav klasificēts saskaņā ar iepriekšminēto I.1., I.2., vai I.3. punktu:
|
b) Neūdens vide
1) OZONA SLĀNIS
I. Ozona slānim bīstamu preparātu novērtēšanas standartmetode
1. |
un jāpiešķir simbols “N”, bīstamības norāde “videi bīstams”, kā arī brīdinājums par risku R59:
|
▼M4 —————
2) SAUSZEMES VIDE
I. Sauszemes videi bīstamu preparātu novērtēšana
Lietojot turpmāk norādītos brīdinājumus par risku, preparātus klasificēs pēc tam, kad frāžu izmantošanas kritēriji tiks iekļauti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā.
R54 |
Toksisks augiem |
R55 |
Toksisks dzīvniekiem |
R56 |
Toksisks augsnes organismiem |
R57 |
Toksisks bitēm |
R58 |
Var izraisīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi vidē |
B DAĻA
Videsbīstamības novērtēšanai izmantojamās robežkoncentrācijas
I. Ūdens vide
Masas procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas tabulās, nosaka preparāta klasifikāciju saistībā ar tā sastāvā esošās vielas vai vielu norādīto koncentrāciju un klasifikāciju.
1.a tabula
Akūta toksiska un ilglaicīgi kaitīga iedarbība uz ūdens vidi
Vielas klasifikācija |
Preparāta klasifikācija |
||
N, R50–53 |
N, R51–53 |
R52–53 |
|
N, R50–53 |
sk. 1.b tab. |
sk. 1.b tab. |
sk. 1.b tab. |
N, R51–53 |
Cn ≥ 25 % |
2,5 % ≤ Cn< 25 % |
|
R52–53 |
Cn ≥ 25 % |
Preparātiem, kas satur ar N, R50–53, klasificētu vielu, piemēro 1.b tabulā norādītās robežkoncentrācijas un izrietošo klasifikāciju.
1.b tabula
Ūdens videi ļoti toksisku vielu akūta toksiska un ilglaicīgi kaitīga iedarbība uz ūdens vidi
Ar N, R50–53 klasificētas vielas koncentrācijas LC50 vai EC50 (“L(E)C50”) vērtība, mg/l |
Preparāta klasifikācija |
||
N, R50–53 |
N, R51–53 |
R52–53 |
|
0,1 < L(E)C50 ≤ 1 |
Cn ≥ 25 % |
2,5 % ≤ Cn< 25 % |
0,25 % ≤ Cn< 2,5 % |
0,01 < L(E)C50 ≤ 0,1 |
Cn ≥ 2,5 % |
0,25 % ≤ Cn< 2,5 % |
0,025 % ≤ Cn< 0,25 % |
0,001 < L(E)C50 ≤ 0,01 |
Cn ≥ 0,25 % |
0,025 % ≤ Cn< 0,25 % |
0,0025 % ≤ Cn< 0,025 % |
0,0001 < L(E)C50 ≤ 0,001 |
Cn ≥ 0,025 % |
0,0025 % ≤ Cn< 0,025 % |
0,00025 % ≤ Cn< 0,0025 % |
0,00001 < L(E)C50 ≤ 0,0001 |
Cn ≥ 0,0025 % |
0,00025 % ≤ Cn< 0,0025 % |
0,000025 % ≤ Cn< 0,00025 % |
Tāpat aprēķina attiecīgās robežkoncentrācijas preparātiem, kas satur vielas, kuru LC50 vai EC50 ir zemāka par 0,00001 mg/l (atbilstošos 10 daudzkārtņa intervālos). |
2. tabula
Akūta toksiska iedarbība uz ūdens vidi
Ar N, R50–53 klasificētas vielas koncentrācijas LC50 vai EC50 (“L(E)C50”) vērtība, mg/l |
Preparāta klasifikācija ar N, R50 |
0,1 < L(E)C50 ≤ 1 |
Cn ≥ 25 % |
0,01 < L(E)C50 ≤ 0,1 |
Cn ≥ 2,5 % |
0,001 < L(E)C50 ≤ 0,01 |
Cn ≥ 0,25 % |
0,0001 < L(E)C50 ≤ 0,001 |
Cn ≥ 0,025 % |
0,00001 < L(E)C50 ≤ 0,0001 |
Cn ≥ 0,0025 % |
Tāpat aprēķina attiecīgās robežkoncentrācijas preparātiem, kas satur vielas, kuru LC50 vai EC50 ir zemāka par 0,00001 mg/l, (atbilstošos 10 daudzkārtņa intervālos). |
3. tabula
Toksiskums ūdens vidē
Vielas klasifikācija |
Preparāta klasifikācija R52 |
R52 |
Cn ≥ 25 % |
4. tabula
Ilglaicīga negatīva ietekme
Vielas klasifikācija |
Preparāta klasifikācija R53 |
R53 |
Cn ≥ 25 % |
N, R50 — 53 |
Cn ≥ 25 % |
N, R51 — 53 |
Cn ≥ 25 % |
R52 — 53 |
Cn ≥ 25 % |
II. Neūdens videi
Tabulās norādītas masas procentos izteiktas robežkoncentrācijas vielām, kas nav gāzveida stāvoklī, un tilpuma procentos izteiktas robežkoncentrācijas gāzveida vielām, kas nosaka preparāta klasifikāciju saistībā ar tā sastāvā esošās vielas vai vielu norādīto koncentrāciju un klasifikāciju.
5. tabula
Apdraud ozona slāni
Vielas klasifikācija |
Preparāta klasifikācija ar N, R59 |
N ar R59 |
Cn ≥ 0,1 % |
C DAĻA
Kaitīguma ūdens vidē novērtēšanai izmantojamās testēšanas metodes
Parasti preparātus klasificē, izmantojot standartmetodi. Tomēr akūta toksiskuma noteikšanai ūdens vidē var būt gadījumi, kad preparāts jātestē.
Ar standartmetodi noteikto bīstamības kategoriju attiecībā uz akūtu toksiskumu ūdens vidē pēc šo testu rezultātiem var tikai pazemināt.
Ja šādus testus izvēlas veikt persona, kas ir atbildīga par preparātu laišanu tirgū, jānodrošina, lai tiktu ievēroti kvalitātes kritēriji, kas testēšanas metodēm noteikti Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma C daļā.
Bez tam, saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma C daļā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, testi jāveic, izmantojot visas trīs sugas (aļģes, dafnijas un zivis), ja kaitīguma augstākā klase ūdens vidē preparātam jau nav piešķirta pēc testiem, kuriem izmantota tikai viena suga, vai izmantojot testu rezultātus, kas iegūti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā.
IV PIELIKUMS
ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR KONTEINERIEM, KUROS IR PREPARĀTI, KO PIEDĀVĀ VAI PĀRDOD IEDZĪVOTĀJIEM
A DAĻA
Konteineri, kam jābūt aprīkotiem ar bērniem nepieejamu aizdari
1. |
Neatkarīgi no tilpuma, konteineriem, kuros iedzīvotājiem piedāvā vai pārdod preparātus, kas saskaņā ar šīs direktīvas 10. pantu un ievērojot tās 6. pantā izklāstītos nosacījumus, marķēti kā ļoti toksiski, toksiski vai kodīgi, jābūt aprīkotiem ar bērniem nepieejamu aizdari. |
2. |
Neatkarīgi no tilpuma, konteineriem, kuros ir preparāti, kas ir kaitīgi, ja tos ieelpo (Xn, R65), un kuri klasificēti un marķēti saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 3.2.3. punktu, izņemot tos preparātus, kas laisti tirgū aerosola iepakojumā vai konteinerā ar noslēgtu smidzināšanas ierīci. |
3. |
Neatkarīgi no tilpuma, konteineriem, kuros ir vismaz viena no turpmāk minētajām vielām koncentrācijā, kas ir vienāda vai lielāka par:
ja tos piedāvā vai pārdod iedzīvotājiem, jābūt aprīkotiem ar bērniem nepieejamu aizdari. |
B DAĻA
Konteineri, kam jābūt nodrošinātiem ar labi redzamām bīstamības norādēm
Neatkarīgi no tilpuma, uz konteineriem, kuros iedzīvotājiem piedāvā vai pārdod preparātus, kas saskaņā ar šīs direktīvas 10. pantu, ievērojot tās 5. un 6. pantā izklāstītos nosacījumus, marķēti kā ļoti toksiski, toksiski, kodīgi, kaitīgi, īpaši viegli uzliesmojoši vai viegli uzliesmojoši, jābūt nodrošinātiem ar labi redzamām bīstamības norādēm.
Šī prasība neattiecas uz preparātiem aerosola iepakojumā, kas klasificēti un marķēti tikai kā īpaši viegli uzliesmojoši vai viegli uzliesmojoši.
V PIELIKUMS
ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR DAŽU PREPARĀTU MARĶĒŠANU
A. Preparāti, kas klasificēti kā bīstami 5., 6. un 7. panta nozīmē
1. Preparāti, ko pārdod iedzīvotājiem
1.1. Marķējumā uz iepakojuma, kurā ir šādi preparāti, papildus īpašiem drošības ieteikumiem saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem jābūt attiecīgajam drošības ieteikumam S1, S2, S45 vai S46.
1.2. Ja šādi preparāti klasificēti kā ļoti toksiski (T+), toksiski (T) vai kodīgi (C), un šo informāciju nav iespējams norādīt uz iepakojuma, iepakojumā, kurā ir šādi preparāti, jāpievieno precīzas un viegli saprotamas lietošanas instrukcijas, kurās vajadzības gadījumos ir arī norādījumi par iztukšota iepakojuma iznīcināšanu.
2. Preparāti, ko paredzēts lietot izsmidzinot
Marķējumā uz iepakojuma, kurā ir šādi preparāti, obligāti jābūt drošības ieteikumam S23 kopā ar drošības ieteikumu S38 vai S51, ko piešķir saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem.
3. Preparāti, kam piešķirta frāze R33: kaitīgas kumulatīvas ietekmes draudi
Gadījumos, kad preparāts satur vismaz vienu vielu, kam piešķirta brīdinājuma frāze R33, ja attiecīgās vielas saturs preparātā ir vienāds vai lielāks par 1 % un Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā nav noteikta cita pieļaujamā robežkoncentrācija, uz preparāta marķējuma jābūt šīs frāzes formulējumam, kas atbilst Direktīvas 67/548/EEK III pielikumā noteiktajam.
4. Preparāti, kuros ir vielas, kam piešķirta frāze R64: var kaitēt zīdāmam bērnam
Gadījumos, kad preparāts satur vismaz vienu vielu, kam piešķirta brīdinājuma frāze R64, ja attiecīgās vielas saturs preparātā ir vienāds vai lielāks par 1 % un Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā nav noteikta cita pieļaujamā robežkoncentrācija, uz preparāta marķējuma jābūt šīs frāzes formulējumam, kas atbilst Direktīvas 67/548/EEK III pielikumā noteiktajam.
B. Preparāti neatkarīgi no klasifikācijas 5., 6. un 7. panta nozīmē
1. Preparāti, kas satur svinu
1.1. Krāsas un lakas
Uz tādu laku un krāsu iepakojuma, kuru sastāvā ir svins, ja svina saturs, ko nosaka saskaņā ar ISO standartu 6503/1984, pārsniedz 0,15 % no preparāta kopējās masas (izteikts elementa veidā), jābūt šādai informācijai:
“Satur svinu. Nelietot virsmu pārklājumiem, kuras var košļāt vai sūkāt bērni”.
Uz iepakojumiem, kuros ir mazāk par 125 ml preparāta, var būt šāda informācija:
“Uzmanību! Satur svinu”.
2. Preparāti, kas satur ciānakrilātus
2.1. Adhezīvi
Uz ciānakrilāta adhezīvu tiešā iepakojuma jābūt šādiem uzrakstiem:
“Ciānakrilāts
Bīstami
Saista ādas un acu audus dažu sekunžu laikā
Sargāt no bērniem”.
Uz iepakojuma jābūt atbilstošam drošības ieteikumam.
3. Preparāti, kas satur izocianātus
Uz izocianātus (monomēru, oligomēru, prepolimēru, to maisījumu, u.c. veidā) saturošu preparātu iepakojuma marķējuma jābūt šādiem uzrakstiem:
“Satur izocianātus.
Sīkāk iepazīties ar ražotāja informāciju”.
4. Preparāti, kas satur epoksisavienojumus ar vidējo molekulmasu ≤ 700
Uz epoksisavienojumus ar vidējo molekulmasu ≤ 700 saturošu preparātu iepakojuma marķējuma jābūt šādiem uzrakstiem:
“Satur epoksisavienojumus.
Sīkāk iepazīties ar ražotāja informāciju”.
5. Aktīvo hloru saturoši preparāti, ko pārdod iedzīvotājiem
Uz vairāk nekā 1 % aktīvo hloru saturošu preparātu iepakojuma marķējuma jābūt šādiem uzrakstiem:
“Uzmanību! Nelietot kopā ar citiem produktiem. Var izdalīties kaitīgas gāzes (hlors)”.
6. Kadmiju (sakausējumus) saturoši preparāti, kas paredzēti lodēšanai ar cietlodi vai mīkstlodi
Uz minēto preparātu iepakojuma skaidri salasāmiem un neizdzēšamiem burtiem jābūt šādiem uzrakstiem:
“Uzmanību! Satur kadmiju.
Lietošanas laikā rodas kaitīgi izgarojumi.
Sīkāk iepazīties ar ražotāja informāciju.
Ievērot drošības norādījumus”.
7. Preparāti aerosola iepakojumā
Neskarot šīs direktīvas noteikumus, uz preparātiem aerosola iepakojumā attiecas arī marķēšanas noteikumi saskaņā ar 2.2. un 2.3. punktu pielikumā Direktīvai 75/324/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/1/EK.
8. Preparāti, kas satur vielas, kuras vēl nav pilnībā pārbaudītas
Gadījumos, kad preparāts satur vismaz vienu vielu, kurai saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 13. panta 3. punktu piešķirts uzraksts “Uzmanību – viela vēl nav pilnībā pārbaudīta”, un šīs vielas saturs preparātā ir lielāks vai vienāds (≤) ar 1 %, marķējumā jābūt uzrakstam “Uzmanību! Preparāts satur vielu, kas vēl nav pilnībā pārbaudīta”.
9. Par sensibilizējošiem neklasificēti preparāti, kuru sastāvā ir vismaz viena sensibilizējoša viela
Uz tādu preparātu iepakojuma, kuru sastāvā ir vismaz viena par sensibilizējošu klasificēta viela koncentrācijā, kas ir vienāda vai lielāka par 0,1 % vai koncentrāciju, kas norādīta I pielikumā Direktīvai 67/548/EEK īpašajā piezīmē par konkrēto vielu, jābūt uzrakstam:
“Satur (sensibilizējošās vielas nosaukums). Var izraisīt alerģiju”.
10. Preparāti šķidrumu veidā, kas satur halogēnogļūdeņražus
Uz iepakojuma, kurā ir halogēnogļūdeņražus saturoši preparāti šķidrumu veidā, kam nav uzliesmošanas temperatūras vai uzliesmošanas temperatūra ir augstāka par 55 °C, ja tajos ir vairāk par 5 % uzliesmojošu vai viegli uzliesmojošu vielu, jābūt attiecīgi šādiem uzrakstiem:
“Var kļūt uzliesmojošs lietošanas laikā” vai “Var kļūt viegli uzliesmojošs lietošanas laikā”.
11. Preparāti, kuros ir vielas, kam piešķirta frāze R67: tvaiki var izraisīt miegainību un reiboni
Gadījumos, kad preparāts satur vismaz vienu vielu, kam piešķirta brīdinājuma frāze R67, ja attiecīgās vielas saturs preparātā ir vienāds vai lielāks par 15 %, uz preparāta marķējuma jābūt šīs frāzes formulējumam saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK III pielikumu, ja vien:
— šis preparāts jau nav klasificēts ar brīdinājuma frāzēm R20, R23, R26, R68/20, R39/23 vai R39/26,
— vai iepakojumā ir ne vairāk par 125 ml preparāta.
12. Cementi un cementa preparāti
Uz iepakojuma, kurā ir cementi vai cementa preparāti, kuru sausnas kopējā masa satur vairāk nekā 0,0002 % šķīstošā hroma(VI), jābūt uzrakstam:
“Satur hromu(VI). Var izraisīt alerģiju”,
ja preparāts jau nav klasificēts kā sensibilizējošs ar brīdinājuma frāzi R43.
C. Preparāti, kas nav klasificēti kā bīstami 5., 6. Un 7. panta nozīmē, bet satur vismaz vienu bīstamu vielu
1. Preparāti, kas nav paredzēti iedzīvotājiem lietošanai sadzīvē
Uz 14. panta 2. punkta 1. apakšpunkta b) iedaļā minēto preparātu iepakojuma marķējuma jābūt šādam uzrakstam:
“Profesionāli lietotāji pēc pieprasījuma var saņemt drošības datu lapu”.
VI PIELIKUMS
VIELAS ĶĪMISKĀS IDENTITĀTES KONFIDENCIALITĀTE
A DAĻA
Informācija, kas jāsniedz pieprasījumā par konfidencialitātes ievērošanu
Ievada piezīmes
A. Direktīvas 15. pantā minēti nosacījumi, saskaņā ar ko persona, kas atbildīga par preparāta laišanu tirgū, var pieprasīt ievērot konfidencialitāti.
B. Lai par vienu un to pašu vielu, kas ir dažādu preparātu sastāvā, nebūtu jāiesniedz vairāki pieteikumi, var iesniegt vienu pieprasījumu par konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz vairākiem preparātiem, ja:
— tajos vienādās koncentrācijās ir vienas un tās pašas vielas,
— tiem ir vienāda klasifikācija un tāds pats marķējums,
— tie paredzēti lietošanai tiem pašiem mērķiem.
Vienas ķīmiskās vielas identitātes slēpšanai, kas ir attiecīgajos preparātos, jāizmato viens alternatīvs nosaukums. Bez tam pieprasījumā par konfidencialitātes ievērošanu jābūt sniegtai visai informācijai turpmāk noteiktajā formā, neaizmirstot norādīt visu attiecīgo preparātu nosaukumus vai tirdzniecības nosaukumus.
C. Alternatīvajam nosaukumam, ko izmanto marķējumā, ir jābūt tādam pašam, kā noteikts Direktīvas 91/155/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/112/EEK, pielikuma 2. pozīcijā “Sastāvs/ informācija par sastāvdaļām”.
Tas nozīmē, ka izmantojamajā alternatīvajā nosaukumā par vielu būs pietiekami daudz informācijas, lai nodrošinātu tās izmantošanu, neradot kaitējumu.
D. Iesniedzot pieprasījumu par alternatīva nosaukuma izmantošanu, personai, kas ir atbildīga par preparāta laišanu tirgū, jāņem vērā nepieciešamība sniegt pietiekamu informāciju, kas vajadzīga veselības aizsardzības un drošības pasākumu noteikšanai darba vietās, un lai nodrošinātu preparāta iespējami drošu lietošanu.
Pieprasījums ievērot konfidencialitāti
Saskaņā ar 15. pantu pieprasījumā par konfidencialitātes ievērošanu obligāti jāsniedz šāda informācija:
1. Tās personas vārds (nosaukums) un pilna adrese (iekaitot tālruņa numuru), kas Kopienā veic uzņēmējdarbību un ir atbildīga par preparāta laišanu tirgū (ražotājs, importētājs vai izplatītājs).
2. Precīza tās vielas vai vielu identifikācija un alternatīvais nosaukums vai nosaukumi, par kuru vai par kurām iesniedz pieprasījumu ievērot konfidencialitāti.
CAS nr. |
Einecs nr. |
Ķīmiskais nosaukums saskaņā ar starptautisko nomenklatūru un klasifikāciju (Padomes Direktīvas 67/548/EEK I pielikums vai pagaidu klasifikācija) |
Alternatīvais nosaukums |
a) |
|||
b) |
|||
c) |
|||
NB: Gadījumos, kad viela klasificēta pēc pagaidu klasifikācijas, kā apliecinājumu tam, ka pagaidu klasifikācijā ņemta vērā visa atbilstīgā informācija par vielas īpašībām, vajadzētu pievienot papildus ziņas (bibliogrāfiskās norādes u.c.). |
3. Konfidencialitātes ievērošanas pamatojums (iespējamība — ticamība).
4. Preparāta(-u) nosaukums(-i) vai tirdzniecības nosaukums(-i).
5. Vai visā Kopienā preparātam ir vienāds nosaukums vai tirdzniecības nosaukums?
JĀ |
NĒ |
Ja nē, norādīt dalībvalstīs lietotos nosaukumus vai tirdzniecības nosaukumus:
Beļģijā:
Bulgārijā:
Čehijas Republikā:
Dānijā:
Vācijā:
Igaunijā:
Grieķijā:
Spānijā:
Francijā:
Īrijā:
Itālijā:
Kiprā:
Latvijā:
Lietuvā:
Luksemburgā:
Ungārijā:
Maltā:
Nīderlandē:
Austrijā:
Polijā:
Portugālē:
Rumānijā:
Slovēnijā:
Slovākijā:
Somijā:
Zviedrijā:
Apvienotajā Karalistē:
6. Tā preparāta vai to preparātu sastāvs, kas definēti Direktīvas 91/155/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/112/EEK, pielikuma 2. punktā.
7. Preparāta(-u) klasifikācija saskaņā ar šīs direktīvas 6. pantu.
8. Preparāta(-u) marķējums saskaņā ar šīs direktīvas 10. pantu.
9. Preparāta(-u) paredzētais izmantošanas veids.
10. Drošības datu lapa(-s) saskaņā ar Direktīvu 91/155/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/112/EEK.
B DAĻA
Rokasgrāmata alternatīvu nosaukumu (sugasvārdu) veidošanai
1. Ievada piezīmes
Rokasgrāmatā izmantota to bīstamu vielu klasifikācijas (vielas iedalījuma grupās) kārtība, kas norādītas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā.
Var izmantot alternatīvus nosaukumus tiem, kas norādīti šajā rokasgrāmatā. Tomēr jebkurā gadījumā izvēlētajiem nosaukumiem jādod pietiekami daudz informācijas, lai nodrošinātu preparātu drošu lietošanu, kā arī vajadzīgo veselības aizsardzības un drošības pasākumu noteikšanu darba vietās.
Vielas iedala grupās šādi:
— neorganiskas vai organiskas vielas, kuru galvenās īpašības nosaka kopīgs ķīmiskais elements to molekulu sastāvā. Grupas nosaukumu atvasina no attiecīgā ķīmiskā elementa nosaukuma. Šīs grupas noteiktas saskaņā ar I pielikumu pēc ķīmiskā elementa atomnumura (001 līdz 103),
— organiskās vielas, kuru galvenās īpašības nosaka kopīga funkcionālā grupa.
Vielu grupu nosaukumus atvasina no funkcionālo grupu nosaukumiem.
Šīs vielu grupas identificē ar I pielikumā doto numuru (601– 650).
Dažos gadījumos vielas ar kopīgām specifiskām īpašībām apvieno apakšgrupās.
2. Sugasvārdu veidošana
Vispārīgi principi
Sugasvārdu veidošanai izmantota šāda vispārīga pieeja:
i) vispirms identificē funkcionālās grupas un ķīmiskos elementus, kas ir vielas molekulā;
ii) nosaka, kādu svarīgāko funkcionālo grupu vai ķīmisko elementu ņemt vērā, veidojot nosaukumu.
Pēc funkcionālajām grupām un ķīmiskajiem elementiem izveidotie vielu grupu un apakšgrupu nosaukumi doti 3. punktā neierobežojoša saraksta veidā.
3. Vielu iedalījums grupās un apakšgrupās
Grupas Nr. Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā |
GrupasApakšgrupas |
001 |
Ūdeņraža savienojumi Hidrīdi |
002 |
Hēlija savienojumi |
003 |
Litija savienojumi |
004 |
Berilija savienojumi |
005 |
Bora savienojumi Borāni Borāti |
006 |
Oglekļa savienojumi Karbamāti Neorganiskie oglekļa savienojumi Ciānūdeņražskābes sāļi Urīnviela un tās atvasinājumi |
007 |
Slāpekļa savienojumi Četraizvietotie amonija savienojumi Slāpekļa savienojumi ar skābju īpašībām Nitrāti Nitrīti |
008 |
Skābekļa savienojumi |
009 |
Fluora savienojumi |
010 |
Neona savienojumi |
011 |
Nātrija savienojumi |
012 |
Magnija savienojumi Magnijorganiskie savienojumi |
013 |
Alumīnija savienojumi Alumīnijorganiskie savienojumi |
014 |
Silīcija savienojumi Silikoni Silikāti |
015 |
Fosfora savienojumi Fosfora savienojumi ar skābju īpašībām Fosfonija savienojumi Fosforskābes esteri Fosfāti Fosfīti Fosfamīdi un to atvasinājumi |
016 |
Sēra savienojumi Sēra savienojumi ar skābju īpašībām Merkaptāni Sulfāti Sulfīti |
017 |
Hlora savienojumi Hlorāti Perhlorāti |
018 |
Agona savienojumi |
019 |
Kālija savienojumi |
020 |
Kalcija savienojumi |
021 |
Skandija savienojumi |
022 |
Titāna savienojumi |
023 |
Vanādija savienojumi |
024 |
Hroma savienojumi Hroma (VI) savienojumi |
025 |
Mangāna savienojumi |
026 |
Dzelzs savienojumi |
027 |
Kobalta savienojumi |
028 |
Niķeļa savienojumi |
029 |
Vara savienojumi |
030 |
Cinka savienojumi Cinkorganiskie savienojumi |
031 |
Gallija savienojumi |
032 |
Germānija savienojumi |
033 |
Arsēna savienojumi |
034 |
Selēna savienojumi |
035 |
Broma savienojumi |
036 |
Kriptona savienojumi |
037 |
Rubīdija savienojumi |
038 |
Stroncija savienojumi |
039 |
Itrija savienojumi |
040 |
Cirkonija savienojumi |
041 |
Niobija savienojumi |
042 |
Molibdena savienojumi |
043 |
Tehnēcija savienojumi |
044 |
Rutēnija savienojumi |
045 |
Rodija savienojumi |
046 |
Palādija savienojumi |
047 |
Sudraba savienojumi |
048 |
Kadmija savienojumi |
049 |
Indija savienojumi |
050 |
Alvas savienojumi Metālorganiskie alvas savienojumi |
051 |
Antimona savienojumi |
052 |
Telūra savienojumi |
053 |
Joda savienojumi |
054 |
Ksenona savienojumi |
055 |
Cēzija savienojumi |
056 |
Bārija savienojumi |
057 |
Lantāna savienojumi |
058 |
Cerija savienojumi |
059 |
Prazeodima savienojumi |
060 |
Neodima savienojumi |
061 |
Prometija savienojumi |
062 |
Samarija savienojumi |
063 |
Eiropija savienojumi |
064 |
Gadolinija savienojumi |
065 |
Terbija savienojumi |
066 |
Disprozija savienojumi |
067 |
Holmija savienojumi |
068 |
Erbija savienojumi |
069 |
Tulija savienojumi |
070 |
Iterbija savienojumi |
071 |
Lutēcija savienojumi |
072 |
Hafnija savienojumi |
073 |
Tantala savienojumi |
074 |
Volframa savienojumi |
075 |
Renija savienojumi |
076 |
Osmija savienojumi |
077 |
Irīdija savienojumi |
078 |
Platīna savienojumi |
079 |
Zelta savienojumi |
080 |
Dzīvsudraba savienojumi Dzīvsudraba metālorganiskie savienojumi |
081 |
Tallija savienojumi |
082 |
Svina savienojumi Svina metālorganiskie savienojumi |
083 |
Bismuta savienojumi |
084 |
Polonija savienojumi |
085 |
Astatīna savienojumi |
086 |
Radona savienojumi |
087 |
Francija savienojumi |
088 |
Rādija savienojumi |
089 |
Aktīnija savienojumi |
090 |
Torija savienojumi |
091 |
Protaktīnija savienojumi |
092 |
Urāna savienojumi |
093 |
Neptūnija savienojumi |
094 |
Plutonija savienojumi |
095 |
Americija savienojumi |
096 |
Kirija savienojumi |
097 |
Berklija savienojumi |
098 |
Kalifornija savienojumi |
099 |
Einšteinija savienojumi |
100 |
Fermija savienojumi |
101 |
Mendeļejevija savienojumi |
102 |
Nobelija savienojumi |
103 |
Laurencija savienojumi |
601 |
Ogļūdeņraži Alifātiskie ogļūdeņraži Aromātiskie ogļūdeņraži Alicikliskie ogļūdeņraži Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži |
602 |
Halogenētie ogļūdeņraži (1) Halogenētie alifātiskie ogļūdeņraži (1) Halogenētie aromātiskie ogļūdeņraži (1) Halogenētie alicikliskie ogļūdeņraži (1) |
603 |
Spirti un to atvasinājumi Alifātiskie spirti Aromātiskie spirti Alicikliskie spirti Alkanolamīni Epoksiatvasinājumi Ēteri Glikolēteri Glikoli un polioli |
604 |
Fenoli un to atvasinājumi Halogenēto fenolu atvasinājumi (1) |
605 |
Aldehīdi un to atvasinājumi Alifātiskie aldehīdi Aromātiskie aldehīdi Alicikliskie aldehīdi Alifātiskie acetāli Aromātiskie acetāli Alicikliskie acetāli |
606 |
Ketoni un to atvasinājumi Alifātiskie ketoni Aromātiskie ketoni (2) Alicikliskie ketoni |
607 |
Organiskās skābes un to atvasinājumi Alifātiskās karbonskābes Halogenētās alifātiskās karbonskābes (1) Aromātiskās karbonskābes Halogenētās aromātiskās karbonskābes (1) Alicikliskās karbonskābes Halogenētās alicikliskās karbonskābes (1) Alifātisko karbonskābju anhidrīdi Halogenēto alifātisko karbonskābju anhidrīdi (1) Aromātisko karbonskābju anhidrīdi Halogenēto aromātisko karbonskābju anhidrīdi (1) Aliciklisko karbonskābju anhidrīdi Halogenēto aliciklisko karbonskābju anhidrīdi (1) Alifātisko karbonskābju sāļi Halogenēto alifātisko karbonskābju sāļi (1) Aromātisko karbonskābju sāļi Halogenēto aromātisko karbonskābju sāļi (1) Aliciklisko karbonskābju sāļi Halogenēto aliciklisko karbonskābju sāļi (1) Alifātisko karbonskābju esteri Halogenēto alifātisko karbonskābju esteri (1) Aromātisko karbonskābju esteri Halogenēto aromātisko karbonskābju esteri (1) Aliciklisko karbonskābju esteri Halogenēto aliciklisko karbonskābju esteri (1) Glikola ētera esteri Akrilāti Metakrilāti Laktoni Acilhalogenīdi |
608 |
Nitrilsavienojumi un to atvasinājumi |
609 |
Nitrosavienojumi |
610 |
Hlornitrosavienojumi |
611 |
Azoksisavienojumi un azosavienojumi |
612 |
Aminosavienojumi Alifātiskie amīni un to atvasinājumi Aromātiskie amīni un to atvasinājumi Alicikliskie amīni un to atvasinājumi Anilīns un tā atvasinājumi Benzidīns un tā atvasinājumi |
613 |
Heterocikliskie savienojumi un to atvasinājumi Benzimidazols un tā atvasinājumi Imidazols un tā atvasinājumi Piretrinoīdi Hinolīns un tā atvasinājumi Triazīns un tā atvasinājumi Triazols un tā atvasinājumi |
614 |
Glikozīdi un alkaloīdi Glikozīdi un to atvasinājumi Alkaloīdi un to atvasinājumi |
615 |
Cianāti un izocianāti Cianāti Izocianāti |
616 |
Amīdi un to atvasinājumi Acetamīds un tā atvasinājumi Anilīdi |
617 |
Organiskie peroksīdi |
647 |
Enzīmi |
648 |
Kompleksa sastāva akmeņogļu pārstrādes produkti Skābais ekstrakts Bāziskais ekstrakts Antracēneļļa Antracēneļļas ekstrakcijas atlikums Antracēneļļas frakcija Karboleļļa Karboleļļas ekstrakcijas atlikums Akmeņogļu šķidrumi, iegūti ar šķīdinātāju selektīvo ekstrakciju Akmeņogļu šķidrumi, šķīdinātāji selektīvajai ekstrakcijai Akmeņogļu nafta, sintētiskais šķidrais kurināmais no akmeņoglēm Akmeņogļu darva Akmeņogļu darvas ekstrakts Akmeņogļu darvas cietais atlikums Kokss (akmeņogļu darvas), iegūts zemā temperatūrā; piķis, iegūts augstā temperatūrā Kokss (akmeņogļu darvas), piķa kokss, iegūts augstā temperatūrā Kokss (akmeņogļu darvas), piķis un piķa kokss Neattīrīts benzols Neattīrīti fenoli Neattīrītas darvas bāzes Destilāta bāzes Destilāta fenoli Destilāti Akmeņogļu destilāti, iegūti selektīvā šķīdinātāju primārā ekstrakcijā Akmeņogļu destilāti, iegūti selektīvā šķīdinātāju ekstrakcijā ar hidrokrekingu Akmeņogļu destilāti, iegūti selektīvā šķīdinātāju ekstrakcijā ar hidrokrekingu un hidrogenēšanu Akmeņogļu vidējie destilāti, iegūti selektīvā šķīdinātāju ekstrakcijā ar hidrokrekingu Akmeņogļu darvas ekstrakcijas bāziski atlikumi Svaiga eļļa Degvielas, dīzeļdegviela, no akmeņoglēm iegūta šķīdinātāju ekstrakcijas hidrokrekingā, hidrogenēta Degvielas, reaktīvo lidmašīnu degviela, no akmeņoglēm iegūta šķīdinātāju ekstrakcijas hidrokrekingā, hidrogenēta Benzīns, no akmeņoglēm iegūts šķīdinātāju ekstrakcijas hidrokrekingā, hidrogenēts Termiskās pārstrādes produkti Smagā antracēneļļa Smagās antracēneļļas redestilāts Vieglā eļļa Vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi, augsti virstoši Vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi, vidēji virstoši Vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi, zemu virstoši Vieglās eļļas redestilāts, augstu virstošs Vieglās eļļas redestilāts, vidēji virstošs Vieglās eļļas redestilāts, zemu virstošs Metilnaftalīneļļa Metilnaftalīneļļas ekstrakcijas atlikumi Ligroīns (akmeņogļu), iegūts šķīdinātāju ekstrakcijas hidrokrekingā Naftalīneļļa Naftalīneļļas ekstrakcijas atlikumi Naftalīneļļas redestilāts Piķis Piķa redestilāts Piķa atlikums Piķa atlikums, termiski apstrādāts Piķa atlikums, oksidēts Pirolīzes produkti Redestilāti Atlikumi (akmeņogļu), pēc šķīdinātāju ekstrakcijas Brūnogļu darva Brūnogļu darva, zemtemperatūras Brūnogļu darva, augstu virstoša Brūnogļu darva, vidēji virstoša Absorbcijas eļļa Absorbcijas eļļas ekstrakcijas atlikumi Absorbcijas eļļas redestilāts |
649 |
Kompleksa sastāva akmeņogļu pārstrādes produkti Jēlnafta Naftas gāze Ligroīns, zemu virstošs Ligroīns, zemu virstošs, modificēts Ligroīns, zemu virstošs, iegūts katalītiskā krekinga procesā Ligroīns, zemu virstošs, iegūts katalītiskā riforminga procesā Ligroīns, zemu virstošs, iegūts termiskā krekinga procesā Ligroīns, zemu virstošs, iegūts katalītiskā krekinga procesā Ligroīns, zemu virstošs, iegūts hidrogenēšanas procesā Ligroīns, zemu virstošs, nespecificēts Petroleja, tiešās destilācijas straight-run Petroleja, nespecificēta Krekinga gāzeļļa Gāzeļļa — nespecificēta Mazuts Konsistentās smērvielas Neattīrīta vai mazattīrīta bāzes eļļa Bāzes eļļa — nespecificēta Destilāta aromātiskā frakcija Destilāta aromātiskā frakcija (attīrīta) Eļļas nosēdumi Parafīnu atlikumi Petrolats (neapstrādāts naftas vazelīns) |
650 |
Dažādas vielas Šo grupu neizmantot. Tās vietā izmanto iepriekš norādītās grupas un apakšgrupas. |
(1) Norāda pēc grupas, kas atbilst attiecīgajam halogēnam. (2) Ieskaitot hinonus. |
4. Praktiskā izmantošana:
Pēc tam, kad pēc saraksta pārbaudīts, vai viela pieder vienai vai vairākām grupām vai apakšgrupām, tās sugasvārdu nosaka šādi:
4.1. |
Par sugasvārdu izvēlas grupas vai apakšgrupas nosaukumu, ja ar to pietiek ķīmisko elementu vai svarīgāko funkcionālo grupu raksturošanai. Piemēri: — 1,4-dihidroksibenzols —
— butanols —
— 2-izopropoksietanols —
— metakrilāts —
|
4.2. |
Par sugasvārdu izvēlas vairāku grupu un apakšgrupu nosaukumu kombināciju, ja ar vienas grupas vai apakšgrupas nosaukumu vien nepietiek ķīmisko elementu vai svarīgāko funkcionālo grupu raksturošanai: Piemēri: — hlorbenzols —
— 2,3,6-trihlorfeniletiķskābe —
— 1-hlor-1-nitropropāns —
— tetrapropilditiopirofosfāts —
N.B. Attiecībā uz dažiem elementiem, jo īpaši metāliem, grupas vai apakšgrupas nosaukumu var norādīt ar vārdiem “organisks” vai “neorganisks”. Piemēri: — dzīvsudraba (I) hlorīds —
— bārija acetāts —
— etilnitrīts —
— nātrija hidrogensulfīts —
(Minētie piemēri par to, kā varētu iesniegt pieprasījumu, lai ievērotu konfidencialitāti, ņemti no Direktīvas 67/548/EEK I pielikuma (19. pielāgojums)). |
VII PIELIKUMS
PREPARĀTI, UZ KO ATTIECAS 12. PANTA 2. PUNKTS
Preparāti, kas norādīti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 9.3. punktā.
VIII PIELIKUMS
A DAĻA
Direktīvas, kas atceltas saskaņā ar 21. pantu:
— Direktīva 78/631/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu (pesticīdu) klasifikāciju, iepakojumu un marķējumu,
— Direktīva 88/379/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakojumu un marķējumu, kā arī tās vēlākiem pielāgojumiem tehnikas attīstībai:
—— Direktīva 89/178/EEK,
— Direktīva 90/492/EEK,
— Direktīva 93/18/EEK,
— Direktīva 96/65/EK,
— Direktīva 90/35/EEK, kas saskaņā ar Direktīvas 88/379/EEK 6. pantu nosaka preparātu veidus, kuru iepakojumam jābūt aprīkotam ar bērniem nepieejamu aizdari un/vai labi redzamām bīstamības norādēm,
— Direktīva 91/442/EEK par bīstamajiem preparātiem, kuru iepakojumam jābūt aprīkotam ar bērniem nepieejamu aizdari.
B DAĻA
Transponēšanas un piemērošanas termiņi saskaņā ar 22. pantu
Direktīva |
Transponēšanas termiņš |
Piemērošanas termiņš |
78/631/EEK (OV L 206, 29.7.1978., 13. lpp.) |
1981. gada 1. janvāris |
1981. gada 1. janvāris |
88/379/EEK (OV L 187, 16.7.1988., 14. lpp.) |
1991. gada 7. jūnijs |
1991. gada 7. jūnijs |
89/178/EEK (OV L 64, 8.3.1989., 18. lpp.) |
1990. gada 1. decembris |
1991. gada 1. jūnijs |
90/492/EEK (OV L 275, 5.10.1990., 35. lpp.) |
1991. gada 1. jūnijs |
1991. gada 8. jūnijs |
93/18/EEK (OV L 104, 29.4.1993., 46. lpp.) |
1994. gada 1. jūlijs |
1994. gada 1. jūlijs |
90/35/EEK (OV L 19, 24.1.1990., 14. lpp.) |
1992. gada 1. augusts |
1992. gada 1. novembris |
91/442/EEK (OV L 238, 27.8.1991., 25. lpp.) |
1992. gada 1. augusts |
1992. gada 1. novembris |
96/65/EK (OV L 265, 18.10.1996., 15. lpp.) |
1998. gada 31. maijs |
1998. gada 31. maijs |
C DAĻA
Īpaši noteikumi Austrijai, Somijai un Zviedrijai par šādu direktīvu piemērošanu saskaņā ar 21. pantu
1. |
Austrija, Somija un Zviedrija savu valstu likumos netransponē un nepiemēro Padomes 1978. gada 26. jūnija Direktīvu 78/631/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu (pesticīdu) klasifikāciju, iepakojumu un marķējumu, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 1992. gada 30. aprīļa Direktīvu 92/32/EEK. |
2. |
Austrijai ir jāpiemēro Padomes 1988. gada 7. jūnija Direktīva 88/379/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakojumu un marķējumu, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 1996. gada 11. oktobra Direktīvu 96/65/EK, ievērojot šādus noteikumus: Uz Austriju neattiecas šādi Direktīvas 88/379/EEK noteikumi: a) direktīvas 13. pants kopā ar 3. un 7. pantu attiecībā uz preparātiem, kuru sastāvā ir šā pielikuma 1. papildinājumā uzskaitītās vielas; b) direktīvas 13. pants kopā ar 7. pantu attiecībā uz marķējumu, ievērojot Austrijas noteikumus par: — drošības uzrakstiem attiecībā uz atkritumu iznīcināšanu, — divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, piktogrammu par atkritumu iznīcināšanu, — drošības uzrakstiem par pretpasākumiem avāriju gadījumos; c) divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, direktīvas 13. pants kopā ar 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu attiecībā uz to bīstamo vielu ķīmiskajiem nosaukumiem, kas ir bīstamo preparātu sastāvā. |
3. |
Zviedrija piemēro Padomes 1988. gada 7. jūnija Direktīvu 88/379/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakojumu un marķējumu, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 1996. gada 11. oktobra Direktīvu 96/65/EK, ievērojot šādus noteikumus: Uz Zviedriju neattiecas šādi Direktīvas 88/379/EEK noteikumi: a) direktīvas 13. pants kopā ar 3. un 7. pantu attiecībā uz preparātiem, — kuru sastāvā ir šā pielikuma 2. papildinājumā uzskaitītās vielas, — kuru sastāvā ir vielas ar neirotoksisku iedarbību, kā arī vielas, kas attauko ādu, uz kurām neattiecas klasifikācijas kritēriji, kas noteikti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā un brīdinājumi par risku, kas noteikti Direktīvas 67/548/EEK III pielikumā, — kuru sastāvā ir vielas ar akūtu toksisku iedarbību, uz kurām neattiecas klasifikācijas kritēriji, kas noteikti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā, un brīdinājumi par risku, kas noteikti Direktīvas 67/548/EEK III pielikumā, divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, — kas nav klasificēti kā bīstami “måttligt skadliga” (zviedriski: “mēreni kaitīgs”) saskaņā ar Direktīvā 88/379/EEK noteiktajiem kritērijiem; b) direktīvas 13. pants kopā ar 3. un 7. pantu attiecībā uz: — tādu preparātu klasifikācijas un marķēšanas kritērijiem, kuru sastāvā ir kancerogēnas vielas, kas klasificētas, pamatojoties uz kritērijiem, kuri noteikti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 4.2.1. punktā, — tādu preparātu marķējumu, kuru sastāvā ir 3. kategorijas kancerogēnas vielas ar īpašu R frāzi frāzes R40 vietā. |
1. papildinājums
Vielas, kas minētas VIII pielikuma C daļas 2. punktā (Austrija)
Vielas nosaukums |
Indeksa numurs Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā |
Linurons |
006–021–00–1 |
Trihlorsilāns |
014–001–00–9 |
Fosfora trihlorīds |
015–007–00–4 |
Fosfora pentahlorīds |
015–008–00-X |
Fosfora oksihlorīds |
015–009–00–5 |
Nātrija polisulfīdi |
016–010–00–3 |
Sēra (II) hlorīds |
016–012–00–4 |
Tionilhlorīds |
016–015–00–0 |
Kalcija hipohlorīts |
017–012–00–7 |
Kālija hidroksīds |
019–002–00–8 |
2-Dimetilaminoetanols |
603–047–00–0 |
2-Dietilaminoetanols |
603–048–00–6 |
Dietanolamīns |
603–071–00–1 |
N-Metil-2-etanolamīns |
603–080–00–0 |
2-Etilheksān-1,3-diols |
603–087–00–9 |
Izoforons |
606–012–00–8 |
6-Metil-1, 3-ditiolo(4,5-b)hinoksalīn-2-ons |
606–036–00–9 |
Etiķskābes anhidrīds |
607–008–00–9 |
Metilformiāts |
607–014–00–1 |
Etilformiāts |
607–015–00–7 |
Akrilskābe |
607–061–00–8 |
Hloracetilhlorīds |
607–080–00–1 |
Nitrofēns |
609–040–00–9 |
Kvintozēns; Pentahlornitrobenzols |
609–043–00–5 |
Dihlfluanīds |
616–006–00–7 |
Cumola hidroperoksīds |
617–002–00–8 |
Monokrotofoss |
015–072–00–9 |
Edifenfoss |
015–121–00–4 |
Triazofoss |
015–140–00–8 |
Metanols |
603–001–00-X |
Trifenmorfs; 4-Tritilmorfolīns |
613–052–00-X |
Diurons |
006–015–00–9 |
Fenbutanīnoksīds |
050–017–00–2 |
1-Butanols, 2-Butanols, izo-Butanols |
603–004–00–6 |
2. papildinājums
Vielas, kas minētas VIII pielikuma C daļas 3. punktā (Zviedrija)
Vielas nosaukums |
Indeksa numurs Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā |
Acetons |
606–001–00–8 |
Butanons |
606–002–00–3 |
Amilformiāts |
607–018–00–3 |
Etilacetāts |
607–022–00–5 |
n-Butilacetāts |
607–025–00–1 |
sec-Butilacetāts |
607–026–00–7 |
tert-Butilacetāts |
607–026–00–7 |
izo-Butilacetāts |
607–026–00–7 |
Butilformiāts |
607–017–00–8 |
Cikloheksāns |
601–017–00–1 |
1,4-Dimetilcikloheksāns |
601–019–00–2 |
Dietilēteris |
603–022–00–4 |
Etilmetilēteris |
603–020–00–3 |
Amilacetāts |
607–130–00–2 |
Etillaktāts |
607–129–00–7 |
Amilpropionāts |
607–131–00–8 |
2,4-Dimetilpentān-3-ons |
606–028–00–5 |
Di-n-propilēteris |
603–045–00-X |
Di-n-propilketons |
606–027–00-X |
Etilpropionāts |
607–028–00–8 |
Heptāns |
601–008–00–2 |
Heksāns (izomēru maisījums) kurā ir mazāk par 5 % n-heksāna |
601–007–00–7 |
Izopropilacetāts |
607–024–00–6 |
Izopropilspirts |
603–003–00–0 |
4-Metoksi-4-metilpentān-2-ons |
606–023–00–8 |
Metilacetāts |
607–021–00-X |
Metilcikloheksāns |
601–018–00–7 |
5-Metilheksān-2-ons |
606–026–00–4 |
Metillaktāts |
607–092–00–7 |
4-Metilpentān-2-ons |
606–004–00–4 |
Metilpropionāts |
607–027–00–2 |
Oktāns |
601–009–00–8 |
Pentāns |
601–006–00–1 |
Pentān-3-ons |
606–006–00–5 |
Propān-1-ols |
603–003–00–0 |
Propilacetāts |
607–024–00–6 |
Propilformiāts |
607–016–00–2 |
Propilpropionāts |
607–030–00–9 |
Nātrija bisulfīts = polisulfīts |
016–010–00–3 |
Toluil-2,4-diizocianāts |
615–006–00–4 |
Toluil-2,6-diizocianāts |
615–006–00–4 |
Kadmija fluorīds |
048–006–00–2 |
1,2-Epoksi-3(toliloksi)-propāns |
603–056–00-X |
Difenilmetān-2,2'- diizocianāts |
615–005–00–9 |
Difenilmetān-2,4'- diizocianāts |
615–005–00–9 |
Difenilmetān-4,4'- diizocianāts |
615–005–00–9 |
Hidrohinons |
604–005–00–4 |
Hidroksipropilakrilāts |
607–108–00–2 |
Terpentīns |
650–002–00–6 |
Butilmetilketons (2-Heksanons) |
606–030–00–6 |
Heksāns |
601–007–00–7 |
Vanādija pentoksīds |
023–001–00–8 |
Nātrija nitrāts |
|
Cinka oksīds |
IX PIELIKUMS
ATBILSTĪBU TABULA
Šajā direktīvā |
88/379/EEK |
1. pants |
1. pants |
1.1. |
1.1. |
1.2. |
1.2. |
1.3. |
|
1.4. |
|
1.5. |
1.3. |
2. pants |
2. pants |
3. pants |
3.6. pants |
4. pants |
3.1. pants |
4. pants |
|
5. pants |
3.2. pants |
5.1. |
3.2. |
5.1., trešais ievilkums |
3.2, 3. punkta b) apakšp. |
5.2. |
|
līdz 5.3. |
|
5.4.6. pants |
3.3. pants |
6.1. |
3.3., a) un b) apakšp. |
6.2. |
|
6.3. |
3.3., 3. un 4. punkts |
6.4. |
3.4. |
6.5. |
3.5., 1. līdz 3. punkts |
7. pants |
|
8. pants |
5. pants |
8.1. |
5.1. |
8.2. |
5.2. |
8.3. |
5.3. |
8.4. |
|
9. pants |
6. pants |
9.1. |
6.1. a) |
9.2. |
6.1. b) |
9.3. |
6.2. un 6.3., otrā daļa |
10. pants |
7. pants |
10.1.1 līdz 1.2. |
|
10.2. |
7.1. |
10.2.3. |
7.1. c) |
10.2.4. |
7.1. d) |
10.2.5. |
7.4. |
11. pants |
8. pants |
12. pants |
9. pants |
13. pants |
|
14. pants |
10. pants |
15. pants |
7. pants |
16. pants |
11. pants |
17. pants |
12. pants |
18. pants |
13. pants |
19. pants |
14. pants |
20. pants |
15. pants |
21. pants |
|
22. pants |
16. pants |
23. pants |
16. panta 3. punkts |
24. pants |
17. pants |
ATBILSMJU TABULA
Šajā direktīvā |
88/379/EEK |
90/35/EEK |
91/442/EEK |
93/18/EEK |
I pielikuma A daļa |
3.2. panta 2. p. |
|||
I pielikuma B daļa |
||||
II pielikuma A daļa, ievads (1.līdz 3. p.) |
I pielikums, ievads |
|||
II pielikuma A daļas 4. p. |
||||
II pielikuma A daļas 1. p. |
3.5. panta a) p. |
|||
II pielikuma A daļas 1.1.1. p. |
3.5. panta a) p. i) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 1.1.2. p. |
3.5. panta a) p. ii) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 1.2. p. |
3.5. panta a) p. iii) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 2. p. |
3.5. panta b) p. |
|||
II pielikuma A daļas 2.1.1. p. |
3.5. panta b) p. i) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 2.1.2. p. |
3.5. panta b) p. ii) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 2.2. p. |
3.5. panta b) p. iii) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 2.3. p. |
3.5. panta b) p. iv) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 3. p. |
3.5. panta c) p. |
|||
II pielikuma A daļas 3.1.1. p. |
3.5. panta c) p. i) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 3.1.2. p. |
3.5. panta c) p. ii) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 3.2. p. |
3.5. panta c) p. iii) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 3.3. p. |
3.5. panta c) p. iv) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 4. p. |
3.5. panta d) p. |
|||
II pielikuma A daļas 4.1.1. p. |
3.5. panta d) p. i) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 4.1.2. p. |
3.5. panta d) p. ii) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 4.2.1. p. |
3.5. panta e) p. i) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 4.2.2. p. |
3.5. panta e) p. ii) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 5. p. |
3.5. panta f) p. |
|||
II pielikuma A daļas 5.1.1. p. |
3.5. panta f) p. i) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 5.1.2. p. |
3.5. panta f) p. ii) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 5.2.1. p. |
3.5. panta h) p. i) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 5.2.2. p. |
3.5. panta h) p. ii) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 5.3.1. p. |
3.5. panta g) p. i) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 5.3.2. p. |
3.5. panta g) p. ii) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 5.4.1. p. |
3.5. panta i) p. i) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 5.4.2. p. |
3.5. panta i) p. ii) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 6. p. |
||||
II pielikuma A daļas 6.1. p. |
3.5. panta g) p. iii) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 6.2. p. |
3.5.panta c) p. v) apakšp. |
|||
II pielikuma A daļas 7.1. p. |
3.5. panta j) p. |
I pielikuma 6. p. |
||
II pielikuma A daļas 7.2. p. |
3.5. panta k) p. |
|||
II pielikuma A daļas 8.1. p. |
3.5.panta l), m) p. |
|||
II pielikuma A daļas 8.2. p. |
3.5. panta n) p., 3.5. panta o), p) p. |
|||
II pielikuma A daļas 9.1. līdz 9.4. p. |
||||
II pielikuma B daļas ievads |
I pielikums, ievads |
|||
II pielikuma B daļas 1. p. |
I pielikums 1. p. |
|||
II pielikuma B daļas 1.1. p. |
I pielikums 1.1. p. |
|||
II pielikuma B daļas 1.2. p. |
I pielikums 1.2. p. |
|||
II pielikuma B daļas 2. p. |
I pielikums 2. p. |
|||
II pielikuma B daļas 2.1. p. |
I pielikums 2.1. p. |
|||
II pielikuma B daļas 2.2. p. |
I pielikums 2.2. p. |
|||
II pielikuma B daļas 3. p. |
I pielikums 3. p. |
|||
II pielikuma B daļas 3.1. p. |
I pielikums 3.1. p. |
|||
II pielikuma B daļas 3.2. p. |
I pielikums 3.2. p. |
|||
II pielikuma B daļas 4. p. |
I pielikums 4. p. |
|||
II pielikuma B daļas 4.1. p. |
I pielikums 4.1. p. |
|||
II pielikuma B daļas 4.2. p. |
I pielikums 4.2. p. |
|||
II pielikuma B daļas 5. p. |
I pielikums 5. p. |
|||
II pielikuma B daļas 5.1. p. |
I pielikums 5.1. p. |
|||
II pielikuma B daļas 5.2. p. |
I pielikums 5.2. p |
|||
II pielikuma B daļas 6. p. |
I pielikums 6. p. |
|||
II pielikuma B daļas 6.1. p. |
I pielikums 6.1. p. |
|||
II pielikuma B daļas 6.2. p. |
I pielikums 6.2. p. |
|||
III pielikuma A daļa |
||||
III pielikuma B daļa |
||||
III pielikuma C daļa |
||||
IV pielikuma B daļa |
1. un 2. pants |
|||
un 2. pantsIV pielikuma A daļas 1. p. |
1. panta 1.p |
|||
panta 1. p. IV pielikuma A daļas 2. p. |
2. pants; Pielikuma a) daļa |
|||
IV pielikuma A daļas 3. p. |
1. pants; Pielikuma b) daļa |
|||
V pielikuma A daļas 1. p. |
II pielikuma A daļas 1. p. |
|||
V pielikuma A daļas 2. p. |
II pielikuma A daļas 2. p. |
|||
V pielikuma A daļas 3. p. |
II pielikuma A daļas 3. p. |
|||
V pielikuma A daļas 4. p. |
II pielikuma A daļas 4. p. |
|||
V pielikuma B daļas 1. p. |
II pielikuma B daļas 1. p. |
|||
V pielikuma B daļas 2. p. |
II pielikuma B daļas 2. p. |
|||
V pielikuma B daļas 3. p. |
II pielikuma B daļas 3. p. |
|||
V pielikuma B daļas 4. p. |
II pielikuma B daļas 4. p. |
|||
V pielikuma B daļas 5. p. |
II pielikuma B daļas 5. p. |
|||
V pielikuma B daļas 6. p. |
II pielikuma B daļas 6. p. |
|||
V pielikuma B daļas 7. p. |
3.2. panta 3. punkta cipa kšp |
|||
panta 3. punkta b) apakšp. V pielikuma B daļas 8. p. |
3.5. panta 4. punkts |
|||
panta 4. punktsV pielikuma C daļa |
||||
VI pielikums |
||||
VII pielikums |
||||
VIII pielikums |
||||
IX pielikums |
( 1 ) OV C 283, 26.9.1996., 1. lpp. un
OV C 337, 7.11.1997., 45. lpp.
( 2 ) OV C 158, 26.5.1997., 76. lpp.
( 3 ) Eiropas Parlamenta 1997. gada 26. jūnija atzinums (OV C 222, 21.7.1997., 26. lpp.), Padomes 1998. gada 24. septembra kopēja nostāja (OV C 360, 23.11.1998., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1999. gada 10. februāra lēmums (OV C 150, 28.5.1999.). Padomes 1999. gada 11. maija lēmums.
( 4 ) OV L 187, 16.7.1988., 14. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 96/65/EK (OV L 265, 18.10.1996., 15. lpp.).
( 5 ) OV L 154, 5.6.1992., 1. lpp.
( 6 ) OV L 110, 4.5.1993., 20. lpp.
( 7 ) OV L 358, 18.12.1986., 1. lpp.
( 8 ) OV L 206, 29.7.1978., 13. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 92/32/EEK.
( 9 ) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 96/68/EK (OV L 277, 30.10.1996., 25. lpp.).
( 10 ) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.
( 11 ) OV L 76, 22.3.1991., 35. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 93/112/EEK (OV L 314, 16.12.1993., 38. lpp.).
( 12 ) OV L 22, 9.2.1965., 369. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/39/EEK (OV L 214, 24.8.1993., 22. lpp.).
( 13 ) OV L 262, 27.9.1976., 169. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/18/EK (OV L 114, 1.5.1997., 43. lpp.).
( 14 ) OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 96/350/EK (OV L 135, 6.6.1996., 32. lpp.).
( 15 ) OV L 84, 31.3.1978., 43. lpp.
( 16 ) OV L 246, 17.9.1980., 1. lpp. Direktīva, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 84/467/Euratom (OV L 265, 5.10.1984., 4. lpp.).
( 17 ) OV L 147, 9.6.1975., 40. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/1/EK (OV L 23, 28.1.1994., 28. lpp.).
( 18 ) OV L 15, 17.1.1987., 29. lpp.
( 19 ) OV L 144, 4.6.1997., 19. lpp.
( 20 ) OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.