Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 01999L0045-20070101

    Consolidated text: Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1999/45/2007-01-01

    1999L0045 — LV — 01.01.2007 — 005.001


    Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

    ►B

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 1999/45/EK

    (1999. gada 31. maijs)

    par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu

    (OV L 200, 30.7.1999, p.1)

    Grozīta ar:

     

     

    Oficiālais Vēstnesis

      No

    page

    date

    ►M1

    KOMISIJAS DIREKTĪVA 2001/60/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2001. gada 7. augusts),

      L 226

    5

    22.8.2001

    ►M2

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1882/2003 (2003. gada 29. septembris),

      L 284

    1

    31.10.2003

     M3

    PADOMES DIREKTĪVA 2004/66/EK (2004. gada 26. aprīlis)

      L 168

    35

    1.5.2004

    ►M4

    KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/8/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 23. janvāris),

      L 19

    12

    24.1.2006

    ►M5

    PADOMES DIREKTĪVA 2006/96/EK (2006. gada 20. novembrī),

      L 363

    81

    20.12.2006




    ▼B

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 1999/45/EK

    (1999. gada 31. maijs)

    par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu



    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

    ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

    saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru ( 3 ),

    (1) tā kā Padomes Direktīvā 88/379/EEK (1988. gada 7. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu ( 4 ), ir vairākkārt izdarīti grozījumi; tā kā minētā direktīva turpmāko grozījumu izdarīšanai skaidrības labad būtu jāpārstrādā;

    (2)

    tā kā, neraugoties uz Kopienas noteikumiem, dalībvalstu noteikumi, kas attiecas uz dažu bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, ievērojami atšķiras, un šīs atšķirības rada šķēršļus tirdzniecībai, apstākļus nevienlīdzīgai konkurencei un tiešā veidā ietekmē iekšējā tirgus darbību; tā kā tāpēc šie šķēršļi tirdzniecībai ir jānovērš, tuvinot attiecīgos dalībvalstu tiesību aktus;

    (3)

    tā kā dalībvalstu pasākumi tādu noteikumu tuvināšanai, kas ietekmē iekšējā tirgus izveidi un darbību, ciktāl tie attiecas uz veselības aizsardzību un drošību, kā arī vides aizsardzību, paredz augstu aizsardzības līmeni; tā kā ar šo direktīvu vienlaikus jānodrošina arī iedzīvotāju aizsardzība, īpaši to personu aizsardzība, kas nonāk saskarsmē ar bīstamiem preparātiem, strādājot vai nodarbojoties ar vaļaspriekiem, kā arī patērētāju aizsardzība un vides aizsardzība;

    (4)

    tā kā konteineriem, kuros ir noteiktu veidu bīstamie preparāti, ko piedāvā vai pārdod iedzīvotājiem, jābūt aprīkotiem ar bērniem nepieejamu aizdari un/vai uz tiem jābūt uzskatāmam brīdinājumam par bīstamību; tā kā daži preparāti šajās bīstamības klasēs neietilpst, tomēr to sastāvs var būt bērniem bīstams; tā kā šādu preparātu iepakojumam tāpēc vajadzētu būt aprīkotam ar bērniem nepieejamu aizdari;

    (5)

    tā kā preparātiem, ko pārdod gāzveida stāvoklī, jānosaka tilpuma procentos izteikti maksimālās koncentrācijas ierobežojumi;

    (6)

    tā kā šajā direktīvā ietverti īpaši marķēšanas noteikumi, kas jāievēro attiecībā uz konkrētiem preparātiem; tā kā pienācīga iedzīvotāju, kā arī vides aizsardzības līmeņa nodrošināšanai īpaši marķēšanas noteikumi jāparedz arī dažiem preparātiem, kas gan nav bīstami šīs direktīvas nozīmē, tomēr var apdraudēt to lietotājus;

    (7)

    tā kā Padome 1992. gada 30. aprīlī pieņēmusi Direktīvu 92/32/EEK, ar ko septīto reizi groza Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu ( 5 ); tā kā Komisija 1993. gada 27. aprīlī pieņēmusi Direktīvu 93/21/EEK ( 6 ), ar ko astoņpadsmito reizi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK; tā kā ar šīm direktīvām ieviesti jauni videi bīstamu vielu klasifikācijas un marķēšanas kritēriji, kā arī attiecīgi simboli, bīstamības norādes, brīdinājumi par risku un drošības ieteikumi, kam jābūt marķējumā; tā kā Kopienā būtu jāpieņem noteikumi par preparātu klasifikāciju un marķējumu, ņemot vērā to ietekmi uz vidi, un tā kā tāpēc noteiktiem preparātiem jāievieš videsbīstamības novērtēšanas metode, izmantojot aprēķinus, vai konkrētos apstākļos ar testēšanas metodēm nosakot to ekotoksiskās īpašības;

    (8)

    tā kā saskaņā ar Padomes Direktīvu 86/609/EEK (1986. gada 24. novembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas saistīti ar izmēģinājumiem un citiem zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību ( 7 ), būtu pēc iespējas jāsamazina izmēģinājumiem izmantojamo dzīvnieku skaits; tā kā minētās direktīvas 7. panta 2. punktā noteikts, ka izmēģinājumus ar dzīvniekiem neveic, ja vajadzīgos rezultātus var iegūt ar citām zinātniski pietiekami pamatotām metodēm, ja tās ir praktiski izmantojamas; tā kā tāpēc šajā direktīvā paredzēts izmantot tikai jau veikto toksisko un ekotoksisko īpašību novērtēšanas rezultātus, neradot saistības turpmāk veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem;

    (9)

    tā kā jānosaka, kādas cilvēces iegūtās zināšanas varētu izmantot preparātu kaitīgās ietekmes novērtēšanai uz cilvēku organismu; tā kā gadījumos, kad varētu veikt klīnisku izpēti, ir pašsaprotami, ka šādiem pētījumiem jāatbilst Helsinku deklarācijai un ESAO Labas klīniskās prakses rokasgrāmatas prasībām;

    (10)

    tā kā maisījumu īpašības ne vienmēr ir pietiekami precīzi nosakāmas ar pašlaik izmantojamajām standarta metodēm; tā kā tāpēc ir jāizstrādā zinātniski pamatota klasifikācijas metode, kas ņemtu vērā to sastāvdaļu ķīmiskās īpašības; tā kā Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, šādu vajadzību pārbaudīs un nepieciešamības gadījumā pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas iesniegs attiecīgu priekšlikumu;

    (11)

    tā kā jāpārskata to augu aizsardzības līdzekļu klasifikācijas, iepakošanas un marķēšanas noteikumi, uz ko attiecas Padomes Direktīva 78/631/EEK (1978. gada 26. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu (pesticīdu) klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu ( 8 ), ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstības rezultātus, kā arī likumdošanas norises pēc Padomes Direktīvas 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū ( 9 ) īstenošanas;

    (12)

    tā kā Direktīvā 91/414/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdo produktu laišanu tirgū ( 10 ) atšķirībā no noteikumiem, ko piemēro attiecībā uz preparātiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, noteikta procedūra, saskaņā ar ko visiem produktiem piešķir atļauju, pamatojoties uz pieteicēja iesniegtu dosjē un novērtējumu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes; tā kā turklāt šādā atļauju piešķiršanas procedūrā ietilpst arī kontroles pasākumi, jo īpaši produktu klasifikācijas, iepakojuma un marķējuma pārbaude pirms to laišanas tirgū; tā kā attiecīgi informācijas procesa caurspīdīgumam un caurskatāmībai augu aizsardzības līdzekļus vajadzētu klasificēt un marķēt saskaņā ar šīs direktīvas prasībām, kā arī noteikt lietošanas instrukcijas saskaņā ar novērtējumu, kas veikts, ievērojot Direktīvu 91/414/EEK, un nodrošināt, ka marķējums veicina drošības paaugstināšanos, ko cenšas panākt gan ar šo direktīvu, gan ar Direktīvu 91/414/EEK; tā kā saskaņā ar šo direktīvu, augu aizsardzības līdzekļiem papildus jānosaka drošības datu lapas ieviešana;

    (13)

    tā kā attiecībā uz vides marķējumu vajadzētu paredzēt, ka atsevišķos gadījumos, kad var uzskatāmi parādīt, ka konkrētu produktu veidu ietekme uz vidi ir mazāka nekā tiem atbilstošiem produktiem, var pieņemt īpašus noteikumus;

    (14)

    tā kā uz munīciju šī direktīva neattiecas, tomēr sprāgstvielas, ko pārdod eksplozīva vai pirotehniska efekta iegūšanai, pēc sava ķīmiskā sastāva var būt veselībai kaitīgas; tā kā tāpēc attiecīgi informācijas procesa caurskatāmības labad tās jāklasificē un tām jānosaka prasība par drošības datu lapu saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, kā arī tās jāmarķē atbilstīgi starptautiskajiem noteikumiem par bīstamu kravu pārvadājumiem;

    (15)

    tā kā jāņem vērā noteikti preparāti, kas gan saskaņā ar šo direktīvu nav uzskatāmi par bīstamiem, bet kuri var būt lietotājiem bīstami, daži šīs direktīvas noteikumi ir jāpaplašina, lai to attiecinātu uz šādiem preparātiem;

    (16)

    tā kā marķējums ir galvenais līdzeklis bīstamo preparātu lietotāju informēšanai, jo tajā koncentrētā veidā apkopota visa sākotnēji svarīgākā informācija; tā kā tā tomēr ir jāpapildina ar divu veidu sīkākas informācijas sistēmu, kurā, pirmkārt, ir profesionāliem lietotājiem paredzētas drošības datu lapas, kā noteikts ar Komisijas Direktīvu 91/155/EEK ( 11 ) (1991. gada 5. marts), ar ko nosaka un izklāsta sīki izstrādātu kārtību, kādā izveidojama īpašas informācijas sistēma attiecībā uz bīstamiem preparātiem, īstenojot Direktīvas 88/379/EEK 10. pantu, un, otrkārt, dalībvalstu pilnvarotas iestādes, kas atbild par informācijas sniegšanu tikai medicīnas vajadzībām, gan preventīviem, gan ārstnieciskiem pasākumiem;

    (17)

    tā kā, pamatojoties uz informāciju, kas jāsniedz dalībvalstīm un dažādām iesaistītajām pusēm, Komisija divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par bīstamu preparātu marķēšanas pieredzi un vispārējo pieeju, un jo īpaši par to, kā to izprot un izmanto lietotāji, par reklāmas kampaņu rīkošanas pieredzi, kā arī izglītojošām un mācību programmām; tā kā, pamatojoties uz šo ziņojumu, vajadzības gadījumā Komisija iesniegs nepieciešamos priekšlikumus;

    (18)

    tā kā jāpieprasa, lai drošības datu lapās būtu pietiekama informācija par tādu preparātu bīstamību cilvēkiem un videi, kas nav klasificēti kā bīstami šīs direktīvas nozīmē, bet kuri satur vielas, kas klasificētas kā bīstamas, vai vielas, kurām Kopienā noteikta arodekspozīcijas robežvērtība; tā kā Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, pārskatīs Direktīvu 91/155/EEK un, ja vajadzīgs, līdz šīs direktīvas īstenošanas termiņam iesniegs priekšlikumus;

    (19)

    tā kā attiecībā uz preparātiem, kas šīs direktīvas nozīmē klasificēti kā bīstami, ir lietderīgi dalībvalstīm atļaut dažas atkāpes attiecībā uz marķējumu gadījumos, kad iepakojums ir pārāk mazs vai citādi nepiemērots marķējumam uz tā, vai arī iepakojumā ir tik maz preparāta, ka nav pamata uzskatīt, ka tas varētu būt bīstams cilvēkiem vai videi; tā kā šādos gadījumos vajadzētu attiecīgos noteikumus tuvināt visas Kopienas līmenī; tā kā tāpēc Komisija pārbaudīs vajadzību veikt saskaņošanu un, vajadzības gadījumā, iesniegs priekšlikumus;

    (20)

    tā kā vajadzētu garantēt konfidencialitāti attiecībā uz konkrētām vielām, kas ietilpst preparātu sastāvā, un tā kā tāpēc jāizveido sistēma, kas rada iespējas personām, kuras ir atbildīgas par preparātu laišanu tirgū, pieprasīt, lai tiktu ievērota konfidencialitāte par šādām vielām;

    (21)

    tā kā šīs direktīvas noteikumos ņems vērā Kopienas un tās dalībvalstu saistības saskaņā ar ilgstošas attīstības mērķiem, kuri noteikti 19. nodaļā Agenda 21, kas pieņemta 1992. gada jūnijā UNCED konferencē Riodežaneiro, cenšoties panākt bīstamu vielu un bīstamu preparātu klasifikācijas sistēmu saskaņotību;

    (22)

    tā kā Komisijai vajadzētu piešķirt pilnvaras, kas vajadzīgas, lai pielāgotu visus šīs direktīvas pielikumus tehnikas attīstībai;

    (23)

    tā kā šīs direktīvas pieņemšanai nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu saistības attiecībā uz termiņiem, kādos valstu tiesību aktos transponē un piemēro VIII pielikumā norādītās direktīvas;

    (24)

    tā kā, ievērojot dažus nosacījumus, VIII pielikumā norādītās direktīvas būtu jāatceļ; tā kā Austrijai, Somijai un Zviedrijai, ņemot vērā patreizējo šo valstu tiesību aktu līmeni, jo īpaši veselības aizsardzības un vides aizsardzības jautājumos, būtu jāparedz nosacījumi, ar kādiem atceļamas VIII pielikumā norādītās direktīvas,

    IR PIEŅĒMUŠAS ŠO DIREKTĪVU.



    1. pants

    Mērķi un piemērošanas joma

    1.  Šī direktīva vērsta uz dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz:

     bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, un

     īpašu noteikumu tuvināšanu attiecībā uz konkrētiem preparātiem, kas var radīt kaitējumu neatkarīgi no tā, vai tie šajā direktīvā ir klasificēti kā bīstami,

    gadījumos, kad tie tiek laisti dalībvalstu tirgū.

    2.  Šī direktīva attiecas uz preparātiem, kuri:

     satur vismaz vienu vielu, kas ir bīstama 2. panta nozīmē,

     un

     uzskatāma par bīstamu 5., 6. vai 7. panta nozīmē.

    3.  Īpaši noteikumi, kas paredzēti:

     direktīvas 9. pantā un definēti IV pielikumā,

     direktīvas 10. pantā un definēti V pielikumā, kā arī

     direktīvas 14. pantā

    attiecas arī uz preparātiem, kas nav uzskatāmi par bīstamiem 5., 6. vai 7. panta nozīmē, bet tie var radīt kādu īpašu apdraudējumu.

    4.  Neskarot Direktīvu 91/414/EEK, uz augu aizsardzības līdzekļiem attiecas šīs direktīvas panti par klasifikāciju, iepakošanu, marķēšanu un drošības datu lapām.

    5.  Šī direktīva neattiecas uz šādiem lietošanai gataviem preparātiem:

    a) ārstniecībā vai veterinārmedicīnā lietojamajām zālēm, kā noteikts Direktīvā 65/65/EEK ( 12 );

    b) kosmētikas līdzekļiem, kā noteikts Direktīvā 76/768/EEK ( 13 );

    c) vielu maisījumiem, uz kuriem kā uz atkritumiem attiecas Direktīva 75/442/EEK ( 14 ) un Direktīva 78/319/EEK ( 15 );

    d) pārtiku;

    e) dzīvnieku barību;

    f) preparātiem, kuri satur radioaktīvas vielas, kā noteikts Direktīvā 80/836/Euratom ( 16 );

    g) invazīvām vai tiešā kontaktā ar cilvēka ķermeni lietojamām medicīnas ierīcēm par tik, par cik Kopienas pasākumi paredz bīstamu vielu un preparātu klasifikācijas un marķēšanas noteikumus, kas nodrošina tādu pašu informētību un aizsardzību, kā šī direktīva.

    6.  Šī direktīva neattiecas uz:

     bīstamu preparātu pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem, iekšējiem ūdensceļiem, ar jūras vai gaisa transportu,

     preparātiem, kas to tranzītpārvadājumu laikā atrodas muitas uzraudzībā ar nosacījumu, ka tie nekādi netiek apstrādāti vai pārstrādāti.

    2. pants

    Definīcijas

    1.  Šajā direktīvā:

    a) “vielas” nozīmē ķīmiskos elementus un to savienojumus dabiskā veidā vai iegūtus dažādos ražošanas procesos; pie vielām pieskaita arī jebkādas piedevas, kas vajadzīgas produktu stabilizēšanai, kā arī dažādos procesos radušos jebkādus piemaisījumus, izņemot šķīdinātājus, kuru atdalīšana neietekmē vielu stabilitāti un nemaina ķīmisko sastāvu;

    b) “preparāti” nozīmē maisījumus vai šķīdumus, kuros ir divas vai vairākas vielas;

    c) “polimērs” nozīmē vielu, kuras molekulas struktūrā secīgi iekļauta viena vai vairāku veidu monomēru vienības un kurā pēc masas pārsvarā ir molekulas no vismaz trīs monomēru vienībām, kas ar kovalento saiti saistītas vismaz ar vēl vienu monomēra vienību vai citu reaģētspējīgu vielu, un pēc masas ir vairāk par molekulām ar tādu pašu molekulmasu. Šādas vielas molekulmasa ir noteiktās robežās, kas saistāmas ar monomēru vienību dažādu skaitu tās sastāvā. Šajā definīcijā “monomēra vienība” apzīmē monomēra molekulas, kas polimerizācijas reakcijā veido polimēru;

    d) (…);

    e) “laišana tirgū” nozīmē nodošanu trešai personai. Šajā direktīvā ievešanu Kopienas muitas teritorijā uzskata par laišanu tirgū;

    f) “zinātniskā pētniecība un izstrāde” nozīmē zinātniskus eksperimentus, analīzes vai ķīmiskus pētījumus, ko veic kontrolējamos apstākļos; pie tiem pieder raksturīgo īpašību, reaģētspējas un iedarbības noteikšana, kā arī ar produktu izstrādi saistītie zinātniskie pētījumi;

    g) “procesu pētījumi un izstrāde” nozīmē vielas turpmāko izstrādāšanu, kurā vielas lietojuma jomas testēšanai izmanto izmēģinājuma iekārtas vai ražošanas izmēģinājumus;

    h) Einecs” nozīmē Eiropas ķīmisko komercvielu sarakstu (European Inventory of Existing Commercial Chemical Substances). Šajā sarakstā ir pilnīgs to ķīmisko vielu saraksts, kas varētu būt Kopienas tirgū 1981. gada 18. septembrī.

    2.  Šajā direktīvā par “bīstamām” uzskata:

    a) sprādzienbīstamas vielas un preparātus: cietas, šķidras, pastveida vai želejveida vielas un preparātus, ar kuriem notiek eksotermiskas reakcijas arī bez gaisa skābekļa klātbūtnes, tādā veidā strauji izdalot gāzes, un kas konkrētos testa apstākļos detonē, strauji uzliesmo vai aizdegas, vai eksplodē, sildot daļēji norobežotā vai saistītā veidā;

    b) oksidējošas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kuru reakcijās ar citām vielām, un jo īpaši ar viegli uzliesmojošām vielām, izdalās ļoti liels siltuma daudzums;

    c) īpaši viegli uzliesmojošas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kas ir šķidrumi ar ļoti zemu uzliesmošanas temperatūru un zemu viršanas temperatūru, kā arī gāzveida vielas un preparāti, kuri pie atmosfēras spiediena apkārtējā temperatūrā viegli uzliesmo kontaktā ar gaisu;

    d) viegli uzliesmojošas vielas un preparātus:

     vielas un preparātus, kas apkārtējā temperatūrā kontaktā ar gaisu var sakarst un aizdegties, nepievadot enerģiju, vai

     cietas vielas un preparātus, kas pēc īsa kontakta ar uguns avotu var sakarst un aizdegties un kuri pēc uguns avota aizvākšanas turpina degt vai tiek izlietoti, vai

     vielas un preparātus, kas ir šķidrumi ar ļoti zemu uzliesmošanas temperatūru, vai

     vielas un preparātus, kas kontaktā ar ūdeni vai mitru gaisu bīstamā daudzumā izdala īpaši viegli uzliesmojošas gāzes;

    e) uzliesmojošas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kas ir šķidrumi ar zemu uzliesmošanas temperatūru;

    f) ļoti toksiskas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kuri ļoti nelielā daudzumā var nonāvēt vai radīt akūtus vai hroniskus veselības traucējumus, tos ieelpojot, uzņemot caur muti vai absorbējot caur ādu;

    g) toksiskas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kuri nelielā daudzumā var nonāvēt vai radīt akūtus vai hroniskus veselības traucējumus, tos ieelpojot, uzņemot caur muti vai absorbējot caur ādu;

    h) kaitīgas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kuri var nonāvēt vai radīt akūtus vai hroniskus veselības traucējumus, tos ieelpojot, uzņemot caur muti vai absorbējot caur ādu;

    i) kodīgas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kuri kontaktā ar dzīviem audiem, tos var noārdīt;

    j) kairinošas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kas nav kodīgas un kas tūlītējā, ilgstošā vai atkārtotā kontaktā ar ādu vai gļotādām var radīt to iekaisumu;

    k) sensibilizējošas vielas un preparātus: vielas un preparātus, pret kuriem var rasties paaugstināts jutīgums, tos ieelpojot vai tiem absorbējoties caur ādu, un vielas vai preparāta turpmākajā ietekmē veidojas tiem raksturīgs kaitīgums;

    l) kancerogēnas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kurus ieelpojot, uzņemot caur muti vai absorbējot caur ādu, var rasties vēzis vai pieaugt saslimstība ar šo slimību;

    m) mutagēnas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kurus ieelpojot, uzņemot caur muti vai absorbējot caur ādu, var rasties iedzimti pārmantojami ģenētiski defekti vai pieaugt to rašanās biežums;

    n) reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kurus ieelpojot, uzņemot caur muti vai absorbējot caur ādu, var rasties ģenētiski nepārmantojami defekti pēcnācējiem un/vai tikt nelabvēlīgi ietekmēta vīrišķā vai sievišķā reproduktīvā funkcija vai spējas;

    o) videi bīstamas vielas un preparātus: vielas un preparātus, kuriem nokļūstot vidē, nekavējoties vai pakāpeniski rodas vai var rasties kaitējums vienam vai vairākiem vides komponentiem.

    3. pants

    Preparātu bīstamības noteikšana

    1.  Preparātu bīstamību novērtē pēc to:

     fizikāli ķīmiskajām īpašībām,

     ietekmes uz veselību,

     īpašībām vidē.

    Šīs dažādās īpašības nosaka saskaņā ar 5., 6. un 7. pantā izklāstītajiem noteikumiem.

    Gadījumos, kad veic laboratorijas testus, preparātus testē, to laižot tirgū.

    2.  Ja bīstamību nosaka saskaņā ar 5., 6. un 7. pantu, tad saskaņā ar izmantotajā metodē izklāstītajiem noteikumiem ņem vērā visas 2. pantā minētās bīstamās vielas un jo īpaši tās bīstamās vielas:

     kas uzskaitītas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā,

     kas uzskaitītas Elincs saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 21. pantu,

     kuru pagaidu klasifikāciju un marķēšanu saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 6. pantu veikusi persona, kas atbildīga par to laišanu tirgū,

     kas klasificētas un marķētas saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 7. pantu, bet vēl nav iekļautas Elincs,

     uz kurām attiecas Direktīvas 67/548/EEK 8. pants,

     kuras klasificētas un marķētas saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 13. pantu.

    3.  Preparātiem, uz ko attiecas šī direktīva, 2. punktā minētās bīstamās vielas, kuras klasificētas kā bīstamas pēc to ietekmes uz veselību un/vai vidi, gadījumos, kad tās preparātu sastāvā ietilpst piemaisījumu vai piedevu veidā, ņem vērā, ja to koncentrācija ir vienāda vai lielāka par tabulā norādīto, un Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai šīs direktīvas II pielikuma B daļā, vai arī tās III pielikuma B daļā nav noteikta zemākā līmenī, un nav noteikta citādi šīs direktīvas V pielikumā.



    Vielas bīstamības kategorija

    Koncentrācija, kas jāņem vērā

    gāzveida preparātiem,

    tilp. %

    citiem preparātiem,

    masas %

    Ļoti toksiska

    ≥ 0,02

    ≥ 0,1

    Toksiska

    ≥ 0,02

    ≥ 0,1

    Kancerogēna,

    1. vai 2. kategorija

    ≥ 0,02

    ≥ 0,1

    Mutagēna,

    1. vai 2. kategorija

    ≥ 0,02

    ≥ 0,1

    Toksiska reproduktīvajai funkcijai,

    1. vai 2. kategorija

    ≥ 0,02

    ≥ 0,1

    Kaitīga

    ≥ 0,2

    ≥1

    Kodīga

    ≥ 0,02

    ≥1

    Kairinoša

    ≥ 0,2

    ≥1

    Sensibilizējoša

    ≥ 0,2

    ≥1

    Kancerogēna,

    3. kategorija

    ≥ 0,2

    ≥1

    Mutagēna,

    3. kategorija

    ≥ 0,2

    ≥1

    Toksiska reproduktīvajai funkcijai,

    3. kategorija

    ≥ 0,2

    ≥1

    Videi

    bīstama N

     

    ≥ 0,1

    Bīstams vides

    ozonam

    ≥ 0,1

    ≥ 0,1

    Videi bīstama

     

    ≥1

    4. pants

    Klasifikācijas un marķēšanas vispārīgie principi

    1.  Bīstamo preparātu klasifikācija pēc to radītā kaitējuma smaguma un rakstura pamatojas uz bīstamības kategoriju definīcijām, kas noteiktas 2. pantā.

    2.  Vispārīgos klasifikācijas un marķēšanas principus izmanto saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā, izņemot gadījumus, kad izmanto citus, alternatīvus kritērijus, kuri minēti šīs direktīvas 5., 6., 7. vai 10. pantā, kā arī tās attiecīgajos pielikumos.

    5. pants

    No fizikāli ķīmiskām īpašībām izrietošās bīstamības novērtēšana

    1.  Preparātu bīstamību, kas izriet no to fizikāli ķīmiskajām īpašībām, novērtē pēc metodēm, kuras norādītas Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma A daļā, nosakot fizikāli ķīmiskās īpašības, kas nepieciešamas preparāta klasificēšanai un marķēšanai saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti minētās direktīvas VI pielikumā.

    2.  Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem:

    preparāta sprādzienbīstamības un oksidējošās īpašības, kā arī īpašības īpaši viegli un viegli uzliesmot vai uzliesmot nav jānosaka, ja:

     nevienai no tā sastāvdaļām šādu īpašību nav, turklāt saskaņā ar ražotāja rīcībā esošo informāciju, šāda veida bīstamībai preparātam nevajadzētu būt,

     nomainot sastāvdaļas zināma sastāva preparātā, zinātniski dati liecina, ka, atkārtoti novērtējot bīstamību, preparāta klasifikācija nemainīsies,

     preparāti, kas laisti tirgū aerosolu veidā, atbilst Direktīvas 75/324/EEK ( 17 ) 9.a panta noteikumiem.

    3.  Konkrētiem gadījumiem, kuriem nav piemērotas Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma A daļā norādītās metodes, šīs direktīvas I pielikuma B daļā noteiktas citas, alternatīvas aprēķinu metodes.

    4.  Konkrēti izņēmumi attiecībā uz Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma A daļā noteikto metožu piemērošanu norādīti šīs direktīvas I pielikuma A daļā.

    5.  Bīstamību, kas izriet no to preparātu fizikāli ķīmiskajām īpašībām, uz ko attiecas Direktīva 91/414/EEK, novērtē, nosakot fizikāli ķīmiskās īpašības, kas nepieciešamas preparātu klasificēšanai saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā norādītajiem kritērijiem. Šīs īpašības nosaka ar metodēm, kuras norādītas Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma A daļā, ja nav izmantojamas citas starptautiski atzītas metodes saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikuma noteikumiem.

    6. pants

    Veselības apdraudējumu novērtēšana

    1.  Preparātu kaitīgumu veselībai novērtē, izmantojot vienu vai vairākas no šādām procedūrām:

    a) ar II pielikumā aprakstīto standartmetodi;

    b) nosakot preparāta toksiskās īpašības, kas vajadzīgas atbilstīgai klasificēšanai saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā. Šīs īpašības novērtē ar Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma B daļā noteiktajām metodēm, ja vien attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem nav izmantojamas citas starptautiski atzītas metodes saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikuma noteikumiem.

    2.  Neskarot Direktīvas 91/414/EEK prasības, tikai gadījumos, kad par preparāta tirgū laišanu atbildīgā persona ar zinātnisku pētījumu rezultātiem var parādīt, ka preparāta toksiskās īpašības nevar pareizi novērtēt, izmantojot 1. punkta a) apakšpunktā minēto metodi vai pēc testu rezultātiem, kas jau veikti ar dzīvniekiem, var izmantot 1. punkta b) apakšpunktā norādītās metodes ar nosacījumu, ka tās ir attaisnojamas vai to izmantošana tiek īpaši atļauta saskaņā ar Direktīvas 86/609/EEK 12. pantu.

    Ja jaunu datu iegūšanai toksiskās īpašības nosaka ar metodēm, kas norādītas 1. punkta b) apakšpunktā, pētījumus veic, ievērojot labas laboratorijas prakses principus, kas noteikti Padomes Direktīvā 87/18/EEK (1986. gada 18. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratorijas prakses piemērošanas principiem un pārbaudēm saistībā ar to piemērošanu ķīmisko vielu testos ( 18 ), kā arī Direktīvas 86/609/EEK noteikumus, jo īpaši tās 7. un 12. pantu.

    Saskaņā ar 3. punkta noteikumiem, ja toksiskās īpašības noteiktas saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktā norādītajām metodēm, preparātus klasificē pēc pētījumu rezultātiem, kas iegūti saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktā minētajām metodēm, izņemot to kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvajai funkcijai toksisku preparātu ietekmi, ko nosaka tikai saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktā minētajām metodēm.

    Visas preparāta toksiskās īpašības, kas nav novērtētas pēc 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajām metodēm, nosaka saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu.

    3.  Turklāt gadījumos, kad var skaidri pierādīt:

     ar epidemioloģiskiem pētījumiem, zinātniski pamatotu saslimšanas gadījumu izpēti, kas minēta VI pielikumā Direktīvai 67/548/EEK vai ar statistikas datiem, piemēram, izvērtējot toksikoloģijas centru sniegto informāciju par profesionālās saslimšanas gadījumiem, attiecībā uz tādu toksisku ietekmi uz cilvēka organismu, kas ir atšķirīga no toksiskajām īpašībām, kuras noteiktas saskaņā ar 1. punktā minētajām metodēm, preparātus klasificē pēc to ietekmes uz cilvēka organismu,

     ka tādu īpašību dēļ kā potencēšanās pēc standartmetodes toksicitāti var novērtēt nepietiekami, un tāpēc šīs īpašības ņem vērā, preparātus klasificējot,

     ka tādu īpašību dēļ kā, piemēram, antagonisms, pēc standartmetodes toksicitāti var pārvērtēt, un tāpēc šīs īpašības ņem vērā, preparātus klasificējot.

    4.  Preparātiem ar zināmu sastāvu, izņemot tos, uz ko attiecas Direktīva 91/414/EEK un kas klasificēti saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, kaitīgo ietekmi uz veselību novērtē par jaunu pēc 1. punkta a) un b) apakšpunktos noteiktajām metodēm visos gadījumos, kad:

     ražotājs maina sākotnējo koncentrāciju, kas izteikta masas vai tilpuma procentos, vienai vai vairākām bīstamām sastāvdaļām saskaņā ar šādu tabulu:

     



    Sastāvdaļas sākotnējā koncentrācija

    Sastāvdaļas sākotnējās koncentrācijas pieļaujamās izmaiņas

    ≤ 2,5 %

    ± 30 %

    >2,5 ≤ 10 %

    ± 20 %

    > 10 ≤ 25 %

    ± 10 %

    > 25 ≤ 100 %

    ± 5 %

     mainot preparāta sākotnējo sastāvu, ražotājs aizstāj vienu vai vairākas tādas preparāta sastāvdaļas vai papildina ar jaunu sastāvdaļu vai sastāvdaļām, kuras var būt, bet var arī nebūt bīstamas saskaņā ar 2. pantā noteiktajām definīcijām.

    Šādu atkārtotu novērtēšanu veic, ja nav pietiekama zinātniska pamatojuma uzskatīt, ka bīstamību novērtējot par jaunu, preparāta klasifikācija nemainīsies.

    7. pants

    Videsbīstamības novērtējums

    1.  Preparātu bīstamību videi novērtē pēc vienas vai vairākām šādām procedūrām:

    a) pēc šīs direktīvas III pielikumā aprakstītās standartmetodes;

    b) nosakot preparāta videsbīstamības īpašības, kas vajadzīgas attiecīgajai klasifikācijai saskaņā ar kritērijiem, kuri noteikti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā. Šīs īpašības nosaka pēc metodēm, kas norādītas Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma C daļā, ja vien attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem nav citu starptautiski atzītu metožu, kas pieņemamas saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikuma noteikumiem. Neskarot testiem izvirzāmās prasības, kas noteiktas Direktīvā 91/414/EEK, metožu izmantošanas nosacījumi aprakstīti šīs direktīvas III pielikuma C daļā.

    2.  Gadījumos, kad ekotoksiskās īpašības attiecīgu jaunu datu iegūšanai noteiktas pēc kādas no 1. punkta b) apakšpunktā minētajām metodēm, testu veic, ievērojot labas laboratorijas prakses principus, kas noteikti Direktīvā 87/18/EEK, kā arī Direktīvas 86/609/EEK noteikumus.

    Gadījumos, kad videsbīstamība novērtēta, ievērojot abas minētās procedūras, preparāta klasificēšanai izmanto 1. punkta b) apakšpunktā minētās metodes.

    3.  Preparātiem ar zināmu sastāvu, izņemot tos preparātus, uz ko attiecas Direktīva 91/414/EEK, kuri klasificēti saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktā minēto metodi, videsbīstamību atkārtoti novērtē pēc 1. punkta a) apakšpunktā vai 1. punkta b) apakšpunktā minētās metodes visos gadījumos, kad:

     ražotājs maina sākotnējo koncentrāciju, kas izteikta masas vai tilpuma procentos, vienai vai vairākām bīstamajām sastāvdaļām saskaņā ar šādu tabulu:

     



    Sastāvdaļas sākotnējā koncentrācija

    Sastāvdaļas sākotnējās koncentrācijas pieļaujamās izmaiņas

    ≤ 2,5 %

    ± 30 %

    >2,5 ≤ 10 %

    ± 20 %

    > 10 ≤ 25 %

    ± 10 %

    > 25 ≤ 100 %

    ± 5 %

     mainot preparāta sākotnējo sastāvu, ražotājs aizstāj vienu vai vairākas tādas preparāta sastāvdaļas vai papildina ar vienu vai vairākām sastāvdaļām, kuras var būt, bet var arī nebūt bīstamas saskaņā ar 2. pantā noteiktajām definīcijām.

    Šādu atkārtotu novērtēšanu veic, ja nav pietiekama zinātniska pamatojuma uzskatīt, ka bīstamību novērtējot atkārtoti, preparāta klasifikācija nemainīsies.

    8. pants

    Dalībvalstu saistības un pienākumi

    1.  Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka preparātus, uz ko attiecas šī direktīva, nevar laist tirgū, ja tie neatbilst šīs direktīvas prasībām.

    2.  Lai nodrošinātu pilnīgu šīs direktīvas prasību ievērošanu, dalībvalstu kompetentās iestādes var pieprasīt ziņas par preparāta sastāvu, kā arī jebkādu citu atbilstīgu informāciju no personas, kas ir atbildīga par preparāta laišanu tirgū.

    3.  Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka par tirgū laišanu atbildīgie dalībvalstu iestāžu rīcībā nodod:

     datus, kas izmantoti preparāta klasificēšanai un marķēšanai,

     visu informāciju, kas attiecas uz iepakošanai noteiktajām prasībām, saskaņā ar 9. panta 1.3. punktu, ieskaitot testa sertifikātu, kas izdots saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK IX pielikuma A daļu,

     informāciju, kas izmantota, lai saskaņā ar 14. pantu sastādītu drošības datu lapu.

    4.  Dalībvalstis un Komisija apmainās ar ziņām, kas attiecas uz tās valsts iestādes vai to iestāžu nosaukumiem un pilnām adresēm, kuras ir atbildīgas par informācijas sniegšanu un apmaiņu jautājumos, kas saistīti ar šīs direktīvas praktisku piemērošanu.

    9. pants

    Iepakojums

    1.

    Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka:

    1.1.

    Preparātus 1. panta 2. punkta nozīmē, un preparātus, uz ko saskaņā ar 1. panta 3. punktu attiecas IV pielikums, nevar laist tirgū, ja vien to iepakojums neatbilst šādām prasībām:

     tā konstrukcija un izveidojums ir tāds, kas nepieļauj satura noplūdi; šī prasība neattiecas uz gadījumiem, kad noteikts izmantot īpašas drošības ierīces,

     iepakojuma materiāliem un aizdarei jābūt noturīgiem pret satura iedarbību, un tie satura iedarbībā nedrīkst veidot bīstamus savienojumus,

     iepakojuma materiāliem un aizdarei jābūt izturīgiem un stingriem, lai nodrošinātu, ka tie nekļūst vaļīgi un ir izturīgi pret deformēšanos,

     ar noņemamo aizdari aprīkotu konteineru konstrukcijai jābūt tādai, lai iepakojumus varētu nostiprināt atkārtoti, nepieļaujot to satura noplūdi;

    1.2.

    Konteineriem, kuros ir preparāti 1. panta 2. punkta nozīmē un preparāti, uz ko saskaņā ar 1. panta 3. punktu attiecas IV pielikums, un kurus piedāvā vai pārdod iedzīvotājiem, nav:

     tāda forma un/vai grafiskais noformējums, kas piesaista bērnus vai izraisa to aktīvu interesi, vai maldina patērētājus, vai

     ārējais izskats un/vai apzīmējumi, ko lieto pārtikas produktiem, dzīvnieku barībai, zālēm vai kosmētikai.

    1.3.

    Konteineriem, kuros ir daži preparāti, uz ko attiecas šīs direktīvas IV pielikums un ko iedzīvotājiem piedāvā vai pārdod, ir:

     bērniem nepieejamas aizdares

     un/vai

     uz tiem ir labi pamanāms brīdinājums par bīstamību.

    Ierīcēm jāatbilst tām tehniskajām specifikācijām, kas dotas Direktīvas 67/548/EEK IX pielikuma A un B daļā.

    2.

    Uzskata, ka preparātu iepakojums atbilst 1.1. apakšpunkta pirmajā, otrajā un trešajā ievilkumā minētajām prasībām, ja tas atbilst prasībām, kas noteiktas bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem, iekšējiem ūdensceļiem, ar jūras un gaisa transportu.

    10. pants

    Marķējums

    1.1.

    Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

    a) preparātus 1. panta 2. punkta nozīmē un preparātus, uz ko saskaņā ar 1. panta 3. punktu attiecas IV pielikums, nevar laist tirgū, ja to marķējums neatbilst šā panta prasībām un konkrētiem V pielikuma A un B daļas noteikumiem;

    b) preparātus 1. panta 3. punkta nozīmē un preparātus, kas definēti V pielikuma B un C daļā, nevar laist tirgū, ja marķējums uz to iepakojuma neatbilst 2.1. un 2.2. punkta prasībām un konkrētiem V pielikuma B un C daļas noteikumiem.

    1.2.

    Attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, uz ko attiecas Direktīva 91/414/EEK, saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajāmprasībām par marķējumu, to papildina ar frāzi:

    “Lai novērstu cilvēku un vides apdraudējumu, ievērot lietošanas instrukciju.”

    Šis marķējums neskar informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 16. pantu un tās V pielikumu.

    2.

    Uz visiem iepakojumiem skaidri salasāmiem un neizdzēšamiem burtiem ir norādīta šāda informācija.

    2.1.

    Preparāta tirdzniecības nosaukums vai apzīmējums.

    2.2.

    Tās personas vārds (nosaukums), pilna adrese un tālruņa numurs, kas atbild par preparāta laišanu tirgū un kura veic uzņēmējdarbību Kopienā, un var būt ražotājs, importētājs vai izplatītājs.

    2.3.

    Preparāta sastāvā ietilpstošo vielu ķīmiskais nosaukums saskaņā ar šādiem sīki izstrādātiem noteikumiem:

    2.3.1.

    Preparātiem, kuri saskaņā ar 6. pantu, klasificēti kā T+, T, Xn, tikai T+, T, Xn klasificētās vielas, kuras preparāta sastāvā ir koncentrācijā, kas lielāka vai vienāda par apakšējo robežkoncentrāciju (Xn), kas katrai no tām noteikta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai arī jāņem vērā šīs direktīvas II pielikuma B daļa;

    2.3.2.

    Preparātiem, kuri saskaņā ar 6. pantu klasificēti kā C, tikai C klasificētās vielas, kuras preparāta sastāvā ir tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda par apakšējo robežkoncentrāciju (Xi), kura noteikta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai arī jāņem vērā šīs direktīvas II pielikuma B daļa;

    2.3.3.

    To vielu nosaukumi, kuru dēļ tās saturošie preparāti iedalīti vienā vai vairākās šādās bīstamības kategorijās:

     kancerogēnas, 1., 2. vai 3. kategorija,

     mutagēnas, 1., 2. vai 3. kategorija,

     toksiskas reproduktīvajai funkcijai, 1., 2. vai 3. kategorija,

     ļoti toksiskas, toksiskas vai kaitīgas subletālas ietekmes dēļ pēc vienreizējas pakļaušanas iedarbībai,

     toksiskas vai kaitīgas, radot smagas sekas pēc to atkārtotas vai ilgstošas iedarbības,

     sensibilizējošas,

    jānorāda uz marķējuma.

    Ķīmiskajam nosaukumam izmanto apzīmējumus, kas uzskaitīti Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai starptautiski atzītu ķīmisko vielu nomenklatūru gadījumos, kad minētajā pielikumā attiecīgais apzīmējums vēl nav norādīts;

    2.3.4.

    No iepriekšminētajiem noteikumiem izriet, ka marķējumā nav jāuzrāda vielas, kuru dēļ preparāts iekļauts kādā no šādām bīstamības kategorijām:

     sprādzienbīstams,

     spēcīgs oksidētājs,

     īpaši viegli uzliesmojošs,

     viegli uzliesmojošs,

     uzliesmojošs,

     kairinošs,

     videi bīstams,

    ja attiecīgā viela nav marķējumā jānorāda saskaņā ar 2.3.1., 2.3.2. vai 2.3.3. apakšpunktu;

    2.3.5.

    Parasti galveno cilvēka veselībai kaitīgo faktoru norādīšanai, pēc kuriem klasificē preparātu bīstamību un izvēlas frāzes konkrēto riska faktoru norādīšanai, izmanto ne vairāk kā četrus vielu nosaukumus. Dažos gadījumos var būt jānorāda vairāk par četrām vielām;

    2.4.

    Brīdinājuma simboli un bīstamības norādes

    Šajā direktīvā noteiktie brīdinājuma simboli un norādes par preparātu bīstamību, tos lietojot, ir saskaņā ar formulējumu Direktīvas 67/548/EEK II un VI pielikumā, un tos izmanto atbilstīgi bīstamības novērtējumam, kas veikts saskaņā ar šīs direktīvas I, II un III pielikumu.

    Ja preparāts jāapzīmē ar vairākiem brīdinājuma simboliem, gadījumos, kad jālieto simbols:

     T, izmantot simbolus C un X nav obligāti, ja Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā netiek noteikts citādi,

     C, simbolu X lietot nav obligāti,

     E, simbolus F un O lietot nav obligāti,

     Xn, simbolu Xi lietot nav obligāti.

    Simbolus iespiež melnas krāsas burtiem uz oranži dzeltena fona.

    2.5.

    Brīdinājumi par risku (R frāzes)

    Norādes par īpašiem riska faktoriem (R frāzes) atbilst formulējumam Direktīvas 67/548/EEK III un VI pielikumā, un tās nosaka atbilstīgi bīstamības novērtējumam, kas veikts saskaņā ar šīs direktīvas I, II un III pielikumu.

    Parasti riska faktoru norādīšanai izmanto ne vairāk par sešām R frāzēm; šim nolūkam kombinētās frāzes, kas uzskaitītas Direktīvas 67/548/EEK III pielikumā, uzskata par vienu frāzi. Taču gadījumos, kad preparāts ietilpst vairākās bīstamības kategorijās, šajās standartfrāzēs ietilpst visi galvenie ar preparātu saistītie riski. Dažos gadījumos var būt jālieto vairāk par sešām R frāzēm.

    Standartfrāzes “īpaši viegli uzliesmojošs” un “viegli uzliesmojošs” var nelietot gadījumos, kad ar tām raksturo bīstamību, ko norāda saskaņā ar 2.4. punktu.

    2.6.

    Drošības ieteikumi (S frāzes)

    Norādes drošības ieteikumu (S frāžu) veidā atbilst formulējumam Direktīvas 67/548/EEK IV pielikumā un VI pielikumā, un tās nosaka atbilstīgi bīstamības novērtējumam, kas veikts saskaņā ar šīs direktīvas I, II un III pielikumu.

    Parasti drošības ieteikumiem izmanto ne vairāk par sešām S frāzēm; šim nolūkam kombinētās frāzes, kas uzskaitītas Direktīvas 67/548/EEK IV pielikumā, uzskata par vienu frāzi. Taču dažkārt var būt jālieto vairāk par sešām S frāzēm.

    Ja drošības uzrakstam nav vietas uz etiķetes vai iepakojuma, katram iepakojumam pievieno atsevišķu drošības ieteikumu ar norādījumiem par preparāta lietošanu.

    2.7.

    Preparātu, ko piedāvā vai pārdod iedzīvotājiem, nominālais daudzums (nominālā masa vai nominālais tilpums).

    3.

    Dažiem preparātiem, ko 7. panta nozīmē klasificē kā bīstamus, atkāpjoties no šā panta 2.4., 2.5. un 2.6. punkta, saskaņā ar 20. pantā minēto procedūru var noteikt atbrīvojumus no dažiem vides marķējuma noteikumiem vai īpašiem noteikumiem saistībā ar vides marķējumu, gadījumos, kad var uzskatāmi parādīt, ka tie samazinātu ietekmi uz vidi. Šie atbrīvojumi un īpašie noteikumi aprakstīti un noteikti V pielikuma A un B daļā.

    4.

    Ja iepakojuma saturs pēc tilpuma nepārsniedz 125 ml:

     preparātiem, kas klasificēti kā viegli uzliesmojoši, oksidējoši, kairinoši, izņemot ar R41 apzīmētos preparātus, kā arī videi bīstamiem preparātiem, kas apzīmēti ar simbolu N, norādīt R frāzes vai S frāzes nav obligāti,

     preparātiem, kas klasificēti kā uzliesmojoši vai videi bīstami un nav apzīmēti ar simbolu N, norāda R frāzes, bet norādīt S frāzes nav obligāti.

    5.

    Neskarot Direktīvas 91/414/EK 16. panta 4. punktu, uz tādu preparātu iepakojuma vai marķējumā, uz ko attiecas šī direktīva, nedrīkst būt tādi uzraksti, kā piemēram, “netoksisks”, “nekaitīgs”, “nepiesārņojošs”, “ekoloģisks” un tiem līdzīgi norādījumi, kas liecina par preparāta nekaitīgumu vai kuru dēļ var pienācīgi nenovērtēt šādu preparātu bīstamību.

    11. pants

    Marķēšanas prasību īstenošana

    1.  Gadījumos, kad marķējumā norādīta 10. pantā noteiktā informācija, etiķetei ar šādu marķējumu jābūt cieši piestiprinātai pie vienas vai vairākām iepakojuma virsmām tā, lai, iepakojumu novietojot normālā stāvoklī, marķējumā norādītās ziņas būtu izlasāmas horizontālā virzienā. Etiķetes izmēri noteikti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā, un tajā norāda tikai šajā direktīvā prasīto informāciju un vajadzības gadījumos arī visu papildu informāciju par veselības aizsardzību vai drošību.

    2.  Etiķete nav vajadzīga, ja attiecīgā informācija 1. punktā noteiktajā veidā ir skaidri norādīta uz paša iepakojuma.

    3.  Etiķetes krāsa un izskats vai gadījumos, kad marķējums izdarīts saskaņā ar 2. punktu, ir tāds, lai būtu labi pamanāms bīstamības simbols un tā fons.

    4.  Informācija, kas noteikta 10. pantā, skaidri izdalās uz tai noteiktā fona, un burtu izmērs un attālums ir tādi, lai šī informācija būtu viegli izlasāma.

    Īpaši noteikumi par šīs informācijas formu un sniegšanas veidu norādīti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā.

    5.  Kad preparātus, uz ko attiecas šī direktīva, laiž kādas dalībvalsts tirgū, tā var prasīt to marķējumam izmantot savu oficiālo valodu vai valodas.

    6.  Uzskata, ka šajā direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz marķējumu ir ievērotas, ja:

    a) preparātiem dubultiepakojumā, kurā ir viens vai vairāki iepakojumi, ārējais iepakojums marķēts saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem par bīstamo kravu pārvadājumiem, un iekšējais iepakojums marķēts saskaņā ar šīs direktīvas prasībām,

    b) preparātiem vienkāršā iepakojumā:

     šāds iepakojums marķēts saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem par bīstamo kravu pārvadājumiem un 10. panta 2.1., 2.2., 2.3., 2.5. un 2.6. punktu; preparātiem, kas klasificēti saskaņā ar 7. pantu, papildus ievēroti arī 10. panta 2.4. punkta noteikumi attiecībā uz konkrēto īpašību gadījumos, kad tā nav norādīta marķējumā, vai

     atsevišķos gadījumos attiecībā uz īpašiem iepakojuma veidiem, piemēram, pārvietojamiem gāzes baloniem, ievērotas prasības, kas minētas Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā.

    Ja bīstamos preparātus neizved no dalībvalsts teritorijas, var izmantot marķējumu, kas atbilst nevis starptautiskajiem noteikumiem par bīstamo kravu pārvadājumiem, bet konkrētās valsts noteikumiem.

    12. pants

    Atbrīvojumi no marķējumam un iepakojumam noteiktajām prasībām

    1.  Direktīvas 9., 10. un 11. pants neattiecas uz sprāgstvielām, ko laiž tirgū eksplozīva vai pirotehniska efekta iegūšanai.

    2.  Uz dažiem 5., 6. vai 7. panta nozīmē bīstamiem preparātiem, kas minēti VII pielikumā, kuri formā, kādā tos laiž tirgū, nav bīstami to fizikāli ķīmisko īpašību dēļ vai neapdraud iedzīvotāju veselību vai vidi, neattiecas 9., 10. un 11. pants.

    3.  Dalībvalstis var arī:

    a) atļaut iepakojumiem, kas ir pārāk mazi, vai citu iemeslu dēļ nepiemēroti marķēšanai saskaņā ar 11. panta 1. un 2. punktu, 10. pantā noteikto marķējumu lietot citādā, tiem piemērotā veidā;

    b) atkāpjoties no 10. un 11. panta, atļaut nemarķēt iepakojumu, kurā ir preparāti, kas klasificēti kā kaitīgi, īpaši viegli uzliesmojoši, viegli uzliesmojoši, uzliesmojoši, kairinoši vai oksidējoši, vai to marķēt kādā citā veidā, ja šie preparāti iepakojumā ir tik mazā daudzumā, ka nav pamata uzskatīt, ka varētu būt apdraudēti lietotāji vai citas personas;

    c) atkāpjoties no 10. un 11. panta, atļaut nemarķēt iepakojumu, kurā ir preparāti, kas klasificēti saskaņā ar 7. pantu, vai to marķēt kādā citā veidā, ja šie preparāti iepakojumā ir tik mazā daudzumā, ka nav pamata uzskatīt, ka tie jebkādā veidā varētu būt bīstami videi;

    d) atkāpjoties no 10. un 11. panta, atļaut marķēt citādā piemērotā veidā iepakojumu, kurā ir b) vai c) apakšpunktā neminēti preparāti, ja iepakojums ir tik mazs, ka nav piemērots marķēšanai 10. un 11. pantā noteiktajā veidā, un nav pamata uzskatīt, ka tie jebkādā veidā varētu apdraudēt lietotājus vai citas personas.

    Piemērojot šo apakšpunktu, nav pieļaujams izmantot simbolus, bīstamības norādes, R frāzes un S frāzes, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām.

    4.  Kad dalībvalstis paredz izmantot 3. punktā minētās iespējas, par to tūlīt informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Vajadzības gadījumos saskaņā ar 20. pantu pieņem V pielikumā noteiktos pasākumus.

    13. pants

    Tālpārdošana

    Šīs direktīvas nozīmē bīstamu preparātu reklāmā, pēc kuras iedzīvotāji var noslēgt pirkuma līgumu, iepriekš neredzot šāda preparāta marķējumu, jābūt norādītai tā bīstamībai, kas apzīmēta marķējumā. Šī prasība neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (1997. gada 20. maijs) par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem ( 19 ).

    14. pants

    Drošības datu lapa

    1.

    Drošības datu lapā apkopotā informācija galvenokārt paredzēta profesionāliem lietotājiem, un tai jānodrošina iespējas darba vietās veikt visus vajadzīgos pasākumus veselības, darba drošības un vides aizsardzībai.

    2.1.

    Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

    a) persona, kas atbildīga par preparāta, 1. panta 2. punkta nozīmē, laišanu tirgū, iesniedz drošības datu lapu;

    b) par preparāta laišanu tirgū atbildīgā persona pēc profesionāla lietotāja pieprasījuma izsniedz drošības datu lapu, kurā ir pietiekama informācija par preparātiem, kas 5., 6. un 7. panta nozīmē nav kvalificēti kā bīstami, ja tādu preparātu sastāvā, kas nav gāzes, vairāk par 1 masas %, bet gāzveida preparātos vairāk par 0,2 tilpuma % ir vismaz:

     viena veselībai vai videi bīstama viela, vai

     viela, kurai noteikta Kopienas arodekspozīcijas robežvērtība.

    2.2.

    Drošības datu lapai un tās piegādei jāatbilst Direktīvas 91/155/EEK noteikumiem.

    2.3.

    Grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielāgotu Direktīvu 91/155/EEK tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 20. pantā noteikto procedūru.

    Konkrēti, grozījumus, kas nepieciešami, ņemot vērā 2.1. punkta b) apakšpunkta noteikumus, pieņem līdz 22. panta 1. punktā noteiktajai dienai.

    2.4.

    Drošības datu lapu var piegādāt uz papīra vai elektroniskā veidā ar nosacījumu, ka adresātam ir tās saņemšanai vajadzīgie līdzekļi.

    15. pants

    Ķīmisko nosaukumu konfidencialitāte

    Gadījumos, kad par preparāta tirgū laišanu atbildīgā persona var uzskatāmi parādīt, marķējumā vai drošības datu lapā atklājot tādas vielas ķīmisko nosaukumu, kas ir klasificēta tikai kā:

     kairinoša, izņemot ar R41 apzīmētās vielas, vai kairinoša kopā ar vienu vai vairākām citām 10. panta 2.3.4. punktā minētajām īpašībām, vai

     kaitīga, vai kaitīga kopā ar vienu vai vairākām citām 10. panta 2.3.4. punktā minētajām īpašībām, un kurai vienai pašai ir akūta letāla ietekme,

    var tikt apdraudēts tās intelektuālā īpašuma konfidenciālais raksturs, šī persona saskaņā ar VI pielikuma noteikumiem drīkst šo vielu nosaukt vārdā, kas norāda uz svarīgākajām funkcionālajām grupām tās sastāvā, vai izmantot alternatīvu nosaukumu. Šo procedūru nevar piemērot gadījumos, kad attiecīgajai vielai Kopienā noteikta arodekspozīcijas robežvērtība.

    Ja par tirgū laišanu atbildīgā persona vēlas izmantot noteikumus par konfidencialitātes ievērošanu, šī persona iesniedz pieteikumu kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā preparātu laiž tirgū pirmoreiz.

    Šo pieteikumu izdara saskaņā ar VI pielikuma noteikumiem, un tajā jāsniedz informācija minētā pielikuma A daļā noteiktajā formā. Tomēr kompetentā iestāde personai, kas ir atbildīga par preparāta laišanu tirgū, var pieprasīt sīkāku informāciju, ja izrādās, ka tā ir vajadzīga pieprasījuma pamatotības novērtēšanai.

    Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saņēmusi pieprasījumu par konfidencialitātes ievērošanu, savu lēmumu paziņo pieteicējam. Šā lēmuma eksemplāru persona, kas ir atbildīga par preparāta laišanu tirgū, nosūta visām dalībvalstīm, kurās tā vēlas produktu pārdot.

    Konfidenciālu informāciju, kas sniegta dalībvalstu iestādēm vai Komisijai, izmanto saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 19. panta 4. punktu.

    16. pants

    Dalībvalstu tiesības ar darbinieku drošību saistītajos jautājumos

    Šī direktīva neietekmē dalībvalstu tiesības saskaņā ar Līgumu noteikt prasības, ko tās uzskata par nepieciešamām darbinieku aizsardzībai konkrētu preparātu izmantošanas laikā, ar noteikumu, ka šīs tiesības nenozīmē citādu bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, nekā paredzēts šajā direktīvā.

    17. pants

    Iestādes, kas atbildīgas par informācijas saņemšanu veselības aizsardzības jautājumos

    Dalībvalstis nozīmē iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par informācijas saņemšanu, ieskaitot informāciju par ķīmisko sastāvu, preparātiem, ko laiž tirgū un kas atzīti par bīstamiem, ņemot vērā to kaitīgumu veselībai vai to fizikāli ķīmiskās īpašības.

    Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pilnvarotās iestādes garantē saņemtās informācijas konfidencialitāti. Šādu informāciju var izmantot tikai medicīnas vajadzībām preventīvu un ārstniecisku pasākumu noteikšanai, jo īpaši avārijas situācijās.

    Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju neizmanto citiem nolūkiem.

    Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvaroto iestāžu rīcībā ir visa informācija, kas jāsaņem no ražotājiem vai par tirgū laišanu atbildīgajām personām, lai veiktu uzdevumus, par kuriem tās ir atbildīgas.

    18. pants

    Brīvas aprites klauzula

    Neskarot citas Kopienas tiesību aktu normas, dalībvalstis nevar aizliegt, ierobežot vai kavēt laist tirgū preparātus to klasifikācijas, iepakojuma, marķējuma vai drošības datu lapu dēļ, ja šie preparāti atbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

    19. pants

    Drošības klauzula

    1.  Gadījumā, ja dalībvalstij ir sīki izstrādāti pierādījumi, ka preparāts, lai gan atbilst šīs direktīvas prasībām, ir veselībai vai videi kaitīgs, ar pamatojumu, kas saistīts ar šīs direktīvas noteikumiem, dalībvalsts savā teritorijā var uz laiku aizliegt laist preparātu tirgū vai tam noteikt īpašus noteikumus. Dalībvalsts par šādu rīcību nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, un paziņo sava lēmuma iemeslus.

    2.  Attiecībā uz 1. punktā minēto gadījumu Komisija iespējami drīz apspriežas ar dalībvalstīm.

    3.  Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 20. pantā noteikto procedūru.

    ▼M2

    20. pants

    1.  Grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielāgotu šīs direktīvas pielikumus tehnikas attīstībai, izdara saskaņā ar procedūru, kas noteikta Direktīvas 67/548/EEK 29. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

    2.  Komisijai palīdz komiteja.

    3.  Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 20 ) 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

    Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

    4.  Komiteja pieņem savu reglamentu.

    ▼B

    21. pants

    Direktīvu atcelšana

    1.  Ar šo tiek atceltas direktīvas, kas uzskaitītas VIII pielikuma A daļā, neskarot dalībvalstu saistības attiecībā uz termiņiem VIII pielikuma B daļā norādīto direktīvu transponēšanu valstu tiesību aktos un uz to piemērošanu.

    2.  Direktīvas, kas uzskaitītas VIII pielikuma A daļā, attiecas uz Austriju, Somiju un Zviedriju, ievērojot šā pielikuma C daļā minētos noteikumus un saskaņā ar Līgumu.

    3.  Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās interpretējamas saskaņā ar atbilsmju tabulu IX pielikumā.

    22. pants

    Transponēšana

    1.  Dalībvalstis līdz 2002. gada 30. jūlijam pieņem un publicē normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

    2.  Dalībvalstis piemēro 1. punktā minētos normatīvos un administratīvos aktus:

    a) par preparātiem, uz ko neattiecas Direktīva 91/414/EEK vai Direktīva 98/8/EK, no 2002. gada 30. jūlija; un

    b) par preparātiem, uz ko attiecas Direktīva 91/414/EEK vai Direktīva 98/8/EK, no 2004. gada 30. jūlija.

    3.  Kad dalībvalstis paredz šādus pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

    23. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

    Direktīvas 21. panta 2. punktu piemēro no 1999. gada 1. janvāra.

    24. pants

    Adresāti

    Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.




    I PIELIKUMS

    PREPARĀTU FIZIKĀLI ĶĪMISKO ĪPAŠĪBU NOVĒRTĒŠANAS METODES SASKAŅĀ AR 5. PANTU

    A   DAĻA

    Atbrīvojumi no testēšanas metodēm — direktīvas 67/548/eek v pielikuma a daĻa

    Skat. Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 2.2.5. punktu.

    B   DAĻA

    Alternatīvas aprēķinu metodes

    B.1.   Preparāti, kas nav gāzveida stāvoklī

    1. Organiskos peroksīdus saturošu preparātu oksidējošo īpašību noteikšanas metode.

    Skat. Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 2.2.2.1. punktu.

    B.2.   Gāzveida preparāti

    1. Oksidējošo īpašību noteikšanas metode.

    Skat. Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 9.1.1.2. punktu.

    2. Uzliesmošanas īpašību noteikšanas metode.

    Skat. Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 9.1.1.1. punktu.




    II PIELIKUMS

    METODES PREPARĀTU KAITĪGUMA NOVĒRTĒŠANAI SASKAŅĀ AR 6. PANTU

    Ievads

    Novērtējums jāveic attiecībā uz visiem ietekmes veidiem uz cilvēka veselību, kas atbilst visu preparāta sastāvā esošo vielu iedarbībai. Šī standartmetode, kas aprakstīta šā pielikuma A un B daļā, ir aprēķinu metode, ko var piemērot visiem preparātiem un kurā ņemti vērā visu preparāta sastāvā esošo vielu visi kaitīgās iedarbības veidi uz cilvēka veselību. Šim nolūkam bīstamus iedarbības veidus iedala šādi:

    1) akūta letāla iedarbība;

    2) subletālas neatgriezeniskas sekas pēc vienreizējas pakļaušanas iedarbībai;

    3) smagas sekas pēc ilgstošas iedarbības;

    4) kodīga iedarbība, kairinoša iedarbība,

    5) sensibilizējoša iedarbība;

    6) kancerogēna iedarbība, mutagēna iedarbība, toksiska iedarbība uz reproduktīvo funkciju.

    Preparātu iedarbības veidi jānovērtē saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu pēc šā pielikuma A un B daļā aprakstītās standartmetodes, izmantojot atsevišķas robežkoncentrācijas:

    a) ja bīstamajām vielām, kas uzskaitītas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, noteiktas robežkoncentrācijas, kas vajadzīgas, izmantojot novērtēšanas metodi, kura aprakstīta šā pielikuma A daļā, šīs robežkoncentrācijas ir jāizmanto;

    b) ja bīstamās vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju, kas vajadzīga, izmantojot novērtēšanas metodi, kura aprakstīta šā pielikuma A daļā, robežkoncentrācijas jānosaka saskaņā ar specifikāciju šā pielikuma B daļā.

    Klasifikācijas procedūra ir noteikta šā pielikuma A daļā.

    Vielas vai vielu klasi un no tās izrietošo preparāta klasi izsaka:

     ar simbolu un vienu vai vairākiem brīdinājumiem par risku, vai

     pēc bīstamības kategorijas (1. kategorija, 2. kategorija vai 3. kategorija), kam pievieno brīdinājumus par risku gadījumos, kad pierādīts, ka vielas un preparāti ir kancerogēni, mutagēni vai toksiski reproduktīvajai funkcijai. Tāpēc ir svarīgi, papildus simbolam katrai konkrētai vielai noteikt visas frāzes, kas raksturo specifiskus riska faktorus.

    Visu bīstamās iedarbības veidu sistemātisku novērtējumu izsaka ar robežkoncentrācijām masas procentos, izņemot gāzveida preparātiem, kam robežkoncentrācijas izsaka tilpuma procentos un saistībā ar vielas klasifikāciju.

    Gadījumos, kad robežkoncentrācijas nav dotas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, šai standartmetodei izmanto tās robežkoncentrācijas, kas noteiktas šā pielikuma B daļā.

    A   DAĻA

    Kaitīguma novērtēšanas procedūra

    Novērtēšanu veic secīgi pa posmiem šādi.

    1.   Kā ļoti toksiski klasificējami šādi preparāti:

    1.1.

    Preparāti ar akūtu letālu iedarbību, ko apzīmē ar simbolu “T+”, bīstamības norādi “ļoti toksisks” un brīdinājumu par risku R26, R27 vai R28:

    1.1.1.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā ļoti toksiskas un kurām ir šāda iedarbība tādā koncentrācija, kas ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 1. punktā (I tabula un I A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    1.1.2.

    Preparāti, kuri satur vairākas vielas, kas klasificētas kā ļoti toksiskas, tādās koncentrācijās, kas ir zemākas par1.1.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajām robežkoncentrācijām, ja:

    image

    kur:

    PT+

    =

    katras preparāta sastāvā esošās ļoti toksiskās vielas masas vai tilpuma daļa procentos;

    LT+

    =

    ļoti toksiskas iedarbības robeža, kas norādīta katrai ļoti toksiskai vielai, ko izsaka masas vai tilpuma procentos;

    1.2.

    Preparāti, kas rada subletālas neatgriezeniskas sekas pēc vienreizējas pakļaušanas iedarbībai un kas apzīmēts ar simbolu “T+”, bīstamības norādi “ļoti toksisks” un brīdinājumu par risku R39/iedarbības veids.

    Preparāti, kas satur vismaz vienu bīstamu vielu, kurai ir šāda iedarbība tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 2. punktā (II tabula un II A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju.

    2.   Kā toksiski klasificējami šādi preparāti:

    2.1.

    Preparāti ar akūtu letālu iedarbību, ko apzīmē ar simbolu “T”, bīstamības norādi “toksisks” un brīdinājumu par risku R23, R24 vai R25:

    2.1.1.

    Preparāti, ka satur vienu vai vairākas vielas, kuras klasificētas kā ļoti toksiskas vai toksiskas un kurām ir šāda iedarbība tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 1. punktā (I tabula un I A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    2.1.2.

    Preparāti, kas satur vairākas vielas, kuras klasificētas kā ļoti toksiskas vai toksiskas, tādās koncentrācijās, kasir zemākas par 2.1.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajām, ja:

    image

    kur:

    PT+

    =

    katras preparāta sastāvā esošās ļoti toksiskās vielas masas vai tilpuma daļa procentos;

    PT

    =

    katras preparāta sastāvā esošās toksiskās vielas masas vai tilpuma daļa procentos;

    LT

    =

    attiecīgā toksiskas iedarbības robeža, kas norādīta katrai ļoti toksiskai vai toksiskai vielai, ko izsaka masas vai tilpuma procentos;

    2.2.

    Preparāti, kas rada subletālas neatgriezeniskas sekas pēc vienreizējas pakļaušanas iedarbībai un ko apzīmē ar simbolu “T”, bīstamības norādi “toksisks” un brīdinājumu par risku R39/iedarbības veids.

    Preparāti, kas satur vismaz vienu bīstamu vielu, kura klasificēta kā ļoti toksiska un kurai ir šāda iedarbība tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 2. punktā (II tabula un II A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    2.3.

    Preparāti, kas rada smagas sekas pēc ilgstošas iedarbības un kam piešķirts simbols “T”, bīstamības norāde “toksisks” un brīdinājums par risku R48/iedarbības veids.

    Preparāti, kas satur vismaz vienu bīstamu vielu, kurai ir šāda iedarbība tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 3. punktā (III tabula un III A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju.

    3.   Kā kaitīgi klasificējami šādi preparāti:

    3.1.

    Preparāti ar akūtu letālu iedarbību, kam piešķirts simbols “Xn”, bīstamības norāde “kaitīgs” un brīdinājums par risku R20, R21 vai R22:

    3.1.1.

    Preparāti, kas satur vienu vai vairākas vielas, kuras klasificētas kā ļoti toksiskas, toksiskas vai kaitīgas un kurām ir šāda iedarbība tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 1. punktā (I tabula un I A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    3.1.2.

    Preparāti, kas satur vairākas vielas, kuras klasificētas kā ļoti toksiskas, toksiskas vai kaitīgas, tādās koncentrācijās, kas ir zemākas par 3.1.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajām, ja:

    image

    kur:

    PT+

    =

    katras preparāta sastāvā esošās ļoti toksiskās vielas masas vai tilpuma daļa procentos;

    PT

    =

    katras preparāta sastāvā esošās toksiskās vielas masas vai tilpuma daļa procentos;

    PXn

    =

    katras preparāta sastāvā esošās kaitīgās vielas masas vai tilpuma daļa procentos;

    LXn

    =

    attiecīgā kaitīgās iedarbības robeža, kas norādīta katrai ļoti toksiskai, toksiskai un kaitīgajai vielai, ko izsaka masas vai tilpuma procentos;

    3.2.

    Preparāti, kuriem ir akūta iedarbība uz plaušām, tos norijot, un kuriem piešķirts simbols “Xn”, bīstamības norāde “kaitīgs” un brīdinājums par risku R65.

    Preparāti, kas klasificēti kā kaitīgi saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 3.2.3. punktā norādītajiem kritērijiem. Izmantojot standartmetodi, saskaņā ar iepriekšējo 3.1. punktu, neņem vērā vielas, kas klasificētas ar R65;

    3.3.

    Preparāti, kas rada subletālas neatgriezeniskas sekas pēc vienreizējas pakļaušanas iedarbībai un kam piešķirts simbols “Xn”, bīstamības norāde “kaitīgs” un brīdinājums par risku ►M1  R68 ◄ /iedarbības veids.

    Preparāti, kuri satur vismaz vienu bīstamu vielu, kas klasificēta kā ļoti toksiska, toksiska vai kaitīga un kurai ir šāda iedarbība tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 2. punktā (II tabula un II A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    3.4.

    Preparāti, kas rada kaitējumu pēc ilgstošas iedarbības un kam piešķirts simbols “Xn”, bīstamības norāde “kaitīgs” un brīdinājums par risku R48/iedarbības veids.

    Preparāti, kuri satur vismaz vienu bīstamu vielu, kas klasificēta kā toksiska vai kaitīga un kurai šāda iedarbība ir tādā koncentrācijā, kas lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 3. punktā (III tabula un III A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju.

    4.   Kā kodīgi klasificējami šādi preparāti:

    4.1.

    un tiem jāpiešķir simbols “C”, bīstamības norāde “kodīgs” un brīdinājums par risku R35:

    4.1.1.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā kodīgas un kam piešķirts brīdinājums par risku R35, tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 4. punktā (IV tabula un IV A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    4.1.2.

    Preparāti, kuri satur vairākas vielas, kas klasificētas kā kodīgas un kurām ir piešķirts brīdinājums par riskuR35, tādās koncentrācijās, kas ir zemākas par 4.1.1. a) vai b) apakšpunktā norādītajām, ja:

    image

    kur:

    PC, R35

    =

    katras preparāta sastāvā esošās kodīgās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R35, masas vai tilpuma daļa procentos;

    LC, R35

    =

    R35 kodīgas iedarbības robeža, kas norādīta katrai kodīgai vielai, kam piešķirta frāze R35, ko izsaka masas vai tilpuma procentos;

    4.2.

    un tiem piešķirts simbols “C”, bīstamības norāde “kodīgs” un brīdinājums par risku R34:

    4.2.1.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā kodīgas un kurām ir piešķirts brīdinājums par risku R35 vai R34, tādā koncentrācijā, kas ir vienāda vai lielāka par:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 4. punktā (IV tabula un IV A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    4.2.2.

    preparāti, kuri satur vairākas vielas, kas klasificētas kā kodīgas un kurām ir piešķirts brīdinājums par riskuR35 vai R34, tādās koncentrācijās, kas ir zemākas par 4.1.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajām, ja:

    image

    kur:

    PC, R35

    =

    katras preparāta sastāvā esošās kodīgās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R35, masas vai tilpuma daļa procentos;

    PC, R34

    =

    katras preparāta sastāvā esošās kodīgās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R34, masas vai tilpuma daļa procentos;

    LC, R34

    =

    R34 kodīgas iedarbības robeža, kas norādīta katrai kodīgai vielai, kam piešķirta frāze R34, ko izsaka masas vai tilpuma procentos.

    5.   Kā kairinoši klasificējami šādi preparāti:

    5.1.

    Preparāti, kas rada nopietnus acu bojājumus un kam piešķirts simbols “XI”, bīstamības norāde “kairinošs” un brīdinājums par risku R41:

    5.1.1.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā kairinošas un kam piešķirts brīdinājums par risku R41, tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 4. punktā (IV tabula un IV A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    5.1.2.

    Preparātus, kuri satur vairākas vielas, kas klasificētas kā kairinošas un kam piešķirts brīdinājums par riskuR41, vai kas klasificētas kā kodīgas un kam piešķirts brīdinājums par risku R35 vai R34, tādās koncentrācijās,kuras ir zemākas par 5.1.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajām, ja:

    image

    kur:

    PC, R35

    =

    katras preparāta sastāvā esošās kodīgās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R35, masas vai tilpuma daļa procentos;

    PC, R34

    =

    katras preparāta sastāvā esošās kodīgās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R34, masas vai tilpuma daļa procentos;

    PXi, R41

    =

    katras preparāta sastāvā esošās kairinošās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R41, masas vai tilpuma daļa procentos;

    LXi, R41

    =

    R41 kairinošas iedarbības robeža, kas norādīta katrai kodīgai vielai, kam piešķirta frāze R35 vai R34, vai katrai kairinošai vielai, kam piešķirta frāze R41, ko izsaka masas vai tilpuma procentos;

    5.2.

    Preparāti, kas kairina acis un kam piešķirts simbols “XI”, bīstamības norāde “kairinošs” un brīdinājums par risku R36:

    5.2.1.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā kodīgas un kurām ir piešķirts brīdinājums par risku R35 vai R34, vai kā kairinošas un kurām ir piešķirts brīdinājums par risku R41 vai R36, tādā koncentrācijā, kura ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 4. punktā (IV tabula un IV A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    5.2.2.

    Preparāti, kuri satur vairākas vielas, kas klasificētas kā kairinošas un kam piešķirts brīdinājums par risku R41vai R36, vai kā kodīgas un kam piešķirts brīdinājums par risku R35 vai R34, tādās koncentrācijās, kas irzemākas par 5.2.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajām, ja:

    image

    kur:

    PC, R35

    =

    katras preparāta sastāvā esošās kodīgās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R35, masas vai tilpuma daļa procentos;

    PC, R34

    =

    katras preparāta sastāvā esošās kodīgās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R34, masas vai tilpuma daļa procentos;

    PXi, R41

    =

    katras preparāta sastāvā esošās kairinošās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R41, masas vai tilpuma daļa procentos;

    PXi, R36

    =

    katras preparāta sastāvā esošās kairinošās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R36, masas vai tilpuma daļa procentos;

    LXi, R36

    =

    R36 kairinošas iedarbības robeža, kas norādīta katrai kodīgai vielai, kam piešķirta frāze R35 vai R34, vai katrai kairinošai vielai, kam piešķirta frāze R41 vai R36, un ko izsaka masas vai tilpuma procentos;

    5.3.

    Preparāti, kas kairina ādu un kam piešķirts simbols “XI”, bīstamības norāde “kairinošs” un brīdinājums par risku R38:

    5.3.1.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā kairinošas un kam piešķirts brīdinājums par risku R38, vai kā kodīgas un kam piešķirts brīdinājums par risku R35 vai R34, tādā koncentrācijā, kura ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 4. punktā (IV tabula un IV A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    5.3.2.

    Preparāti, kuri satur vairākas vielas, kas klasificētas kā kairinošas un kam piešķirts brīdinājums par risku R38,vai kā kodīgas un kam piešķirts brīdinājums par risku R35 vai R34, tādās koncentrācijās, kas ir zemākas par5.3.1. a) vai b) apakšpunktā norādītajām, ja:

    image

    kur:

    PC, R35

    =

    katras preparāta sastāvā esošās kodīgās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R35, masas vai tilpuma daļa procentos;

    PC, R34

    =

    katras preparāta sastāvā esošās kodīgās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R34, masas vai tilpuma daļa procentos;

    PXi, R38

    =

    katras preparāta sastāvā esošās kairinošās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R38, masas vai tilpuma daļa procentos;

    LXi, R38

    =

    R38 kairinošas iedarbības robeža, kas norādīta katrai kodīgai vielai, kam piešķirta frāze R35 vai R34, vai katrai kairinošai vielai, kam piešķirta frāze R38, ko izsaka masas vai tilpuma procentos;

    5.4.

    Preparāti, kas kairina elpošanas orgānu sistēmu un kam piešķirts simbols “XI”, bīstamības norāde “kairinošs” un brīdinājums par risku R37:

    5.4.1.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā kairinošas un kam piešķirts brīdinājums par risku R37, tādā koncentrācijā, kura ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 4. punktā (IV tabula un IV A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    5.4.2.

    Preparāti, kuros ir viena vai vairākas vielas, kas klasificētas kairinošas un kam piešķirts brīdinājums par riskuR37, tādās koncentrācijās, kas ir zemākas par 5.4.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajām, ja:

    image

    kur:

    PXi, R37

    =

    katras preparāta sastāvā esošās kodīgās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R37, masas vai tilpuma daļa procentos;

    LXi, R37

    =

    R37 kairinošas iedarbības robeža, kas norādīta katrai kairinošai vielai, kam piešķirta frāze R37, ko izsaka masas vai tilpuma procentos;

    5.4.3.

    Gāzveida preparāti, kuros ir vairākas vielas, kas klasificētas kā kairinošas un kurām ir piešķirts brīdinājumspar risku R37, vai kā kodīgas un kurām piešķirts brīdinājums par risku R35 vai R34, tādās koncentrācijās,kas ir zemākas par 5.3.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajām, ja:

    image

    kur:

    PC, R35

    =

    katras preparāta sastāvā esošās kodīgās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R35, masas vai tilpuma daļa procentos;

    PC, R34

    =

    katras preparāta sastāvā esošās kodīgās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R34, masas vai tilpuma daļa procentos;

    PXi, R37

    =

    katras preparāta sastāvā esošās kairinošās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R37, masas vai tilpuma daļa procentos;

    LXi, R37

    =

    R37 kairinošas iedarbības robeža, kas norādīta katrai gāzveida kodīgai vielai, kam piešķirta frāze R35 vai R34, vai katrai kairinošai gāzveida vielai, kam piešķirta frāze R37, un ko izsaka masas vai tilpuma procentos.

    6.   Kā sensibilizējoši klasificējami šādi preparāti:

    6.1.

    Preparāti, kam ir sensibilizējoša iedarbība saskarsmē ar ādu, un tiem jāpiešķir simbols “XI”, bīstamības norāde “kairinošs” un brīdinājums par risku R43.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā sensibilizējošas un kam piešķirts brīdinājums par risku R43, tādā koncentrācijā, kura ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 5. punktā (V tabula un V A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    6.2.

    Preparāti, kam ir sensibilizējoša iedarbība, tos ieelpojot, un tiem jāpiešķir simbols “Xn”, bīstamības norāde “kaitīgs” un brīdinājums par risku R42.

    Preparāti, kuri satur vismaz vienu vielu, kas klasificēta kā sensibilizējoša un kam piešķirts brīdinājums par risku R42, tādā koncentrācijā, kura ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas norādīta aplūkojamajai vielai vai vielām Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 5. punktā (V tabula un V A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju.

    7.   Kā kancerogēni klasificējami šādi preparāti:

    7.1.

    preparāti, kas ir 1. un 2. kategorijas kancerogēni, un tiem piešķirts simbols “T” un brīdinājums par risku R45 vai R49.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas ar šādu iedarbību, kas klasificēta kā kancerogēna, un kurām ir piešķirts brīdinājums par risku R45 vai R49, ar ko apzīmē 1. un 2. kategorijas kancerogēnas vielas, tādā koncentrācijā, kuras ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 6. punktā (VI tabula un VI A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    7.2.

    Preparātus, kas ir 3. kategorijas kancerogēni, kam piešķirts simbols “Xn” un brīdinājums par risku R40.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas ar šādu iedarbību, kas klasificēta kā kancerogēna, un kurām ir piešķirts brīdinājums par risku R40, ar ko apzīmē 3. klases kancerogēnas vielas, tādā koncentrācijā, kura ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 6. punktā (VI tabula un VI A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju.

    8.   Kā mutagēni klasificējami šādi preparāti:

    8.1.

    Preparāti, kas ir 1. un 2. kategorijas mutagēni un kam piešķirts simbols “T” un brīdinājums par risku R46.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas ar šādu iedarbību, kas klasificēta kā mutagēna, un kurām ir piešķirts brīdinājums par risku R46, ar ko apzīmē 1. un 2. kategorijas mutagēnas vielas, tādā koncentrācijā, kura ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 6. punktā (VI tabula un VI A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    8.2.

    Preparātus, kas ir 3. kategorijas mutagēni, kam piešķirts simbols “Xn” un brīdinājums par risku ►M1  R68 ◄ .

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas ar šādu iedarbību, kas klasificēta kā mutagēna, un kurām ir piešķirts brīdinājums par risku ►M1  R68 ◄ , ar ko apzīmē 3. kategorijas mutagēnas vielas, tādā koncentrācijā, kura ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 6. punktā (VI tabula un VI A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju.

    9.   Kā reproduktīvajai funkcijai toksiski klasificējami šādi preparāti:

    9.1.

    Preparāti, kas atbilst šāda veida iedarbības 1. un 2. bīstamības kategorijai, kam piešķirts simbols “T” un brīdinājums par risku R60 (auglība).

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas ar šādu iedarbību, kas klasificēta kā toksiska reproduktīvajai funkcijai, un kurām ir piešķirts brīdinājums par risku R60, ar ko apzīmē 1. un 2. kategorijas reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas, tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 6. punktā (VI tabula un VI A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    9.2.

    Preparāti, kuri atbilst šāda veida iedarbības 3. bīstamības kategorijai, kam piešķirts simbols “Xn” un brīdinājums par risku R62 (auglība).

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas ar šādu iedarbību, kas klasificēta kā toksiska reproduktīvajai funkcijai, un kurām ir piešķirts brīdinājums par risku R62, ar ko apzīmē 3. kategorijas reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas, tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 6. punktā (VI tabula un VI A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    9.3.

    Tos 1. un 2. kategorijas preparātus, kam piešķirts simbols “T” un brīdinājums par risku R61 (attīstība).

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas ar šādu iedarbību, kas klasificēta kā toksiska reproduktīvajai funkcijai, un kurām ir piešķirts brīdinājums par risku R61, ar ko apzīmē 1. un 2. kategorijas reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas, tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 6. punktā (VI tabula un VI A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    9.4.

    Preparāti, kuri atbilst šāda veida iedarbības 3. bīstamības kategorijai, kam piešķirts simbols “Xn” un brīdinājums par risku R63 (attīstība).

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas ar šādu iedarbību, kas klasificēta kā toksiska reproduktīvajai funkcijai, un kurām ir piešķirts brīdinājums par risku R63, ar ko apzīmē 3. kategorijas reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas, tādā koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļas 6. punktā (VI tabula un VI A tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju.

    B   DAĻA

    Veselības apdraudējumu novērtēšanai izmantojamās robežkoncentrācijas

    Katram veselības apdraudējuma veidam pirmajā tabulā (no I līdz VI tabulai) norādītas masas procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas jāizmanto tādu preparātu novērtēšanai, kas nav gāzveida stāvoklī, un otrajā tabulā (no I A līdz VI A tabulai) norādītas tilpuma procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas jāizmanto gāzveida preparātu kaitīguma novērtēšanai. Šīs robežkoncentrācijas izmanto gadījumos, kad konkrētajai novērtējamai vielai robežkoncentrācija nav norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā.

    1.   Preparāti ar akūtu letālu iedarbību

    1.1.   Preparāti, kas nav gāzveida stāvoklī

    Masas procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas I tabulā, nosaka preparāta klasifikāciju saistībā ar tā sastāvā esošās vielas vai vielu norādīto koncentrāciju.



    I  tabula

    Vielas klasifikācija

    Preparāta klasifikācija

    T+

    T

    Xn

    T+ ar R26, R27, R28

    koncentrācija ≥ 7 %

    1 % ≤ koncentrācija < 7 %

    0,1 % ≤ koncentrācija < 1 %

    T ar R23, R24, R25

     

    koncentrācija ≥ 25 %

    3 % ≤ koncentrācija < 25 %

    Xn ar R20, R21, R22

     
     

    koncentrācija ≥ 25 %

    R frāzes, ar ko apzīmē riska faktorus, preparātam jāpiešķir saskaņā ar šādiem kritērijiem:

     marķējumā iekļauj vienu vai vairākas iepriekšminētās R frāzes saskaņā ar izmantoto klasifikāciju,

     parasti būtu jāizvēlas tās R frāzes, kas piemērojamas tai vielai vai vielām, kuru dēļ preparātam piešķir augstākas bīstamības klasi.

    1.2.   Gāzveida preparāti

    Tilpuma procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas I A tabulā, nosaka gāzveida preparāta klasifikāciju saistībā ar tā sastāvā esošās gāzveida vielas vai vielu norādīto koncentrāciju.



    I A  tabula

    Vielas klasifikācija

    (gāze)

    Gāzveida preparāta klasifikācija

    T+

    T

    Xn

    T+ ar R26, R27, R28

    koncentrācija ≥ 1 %

    0,2 % ≤ koncentrācija < 1 %

    0,02 % ≤ koncentrācija < 0,2 %

    T ar R23, R24, R25

     

    koncentrācija ≥ 5 %

    0,5 % ≤ koncentrācija < 5 %

    Xn ar R20, R21, R22

     
     

    koncentrācija ≥ 5 %

    R frāzes, ar ko apzīmē riska faktorus, preparātam jāpiešķir saskaņā ar šādiem kritērijiem:

     marķējumā iekļauj vienu vai vairākas iepriekšminētās R frāzes saskaņā ar izmantoto klasifikāciju,

     parasti būtu jāizvēlas tās R frāzes, kas piemērojamas tai vielai vai vielām, kuru dēļ preparātam piešķir augstākas bīstamības klasi.

    2.   Preparāti, kas rada subletālas neatgriezeniskas sekas pēc vienreizējas pakļaušanas iedarbībai

    2.1.   Preparāti, kas nav gāzveida stāvoklī

    Pēc masas procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas II tabulā vielām, kuras rada subletālas neatgriezeniskas sekas pēc vienreizējas pakļaušanas iedarbībai (R39/iedarbības veids, ►M1  R68 ◄ /iedarbības veids) attiecīgos gadījumos nosaka preparāta klasifikāciju.



    II  tabula

    Vielas klasifikācija

    Preparāta klasifikācija

    T+

    T

    Xn

    T+ ar R39/iedarbības veids

    koncentrācija ≥ 10 %

    R39 (1) obligāta

    1 %

    ≤ koncentrācija < 10 %

    R39 (1) obligāta

    0,1 %

    ≤ koncentrācija < 1 %

    ►M1  R68 ◄  (1) obligāta

    T ar R39/iedarbības veids

     

    koncentrācija ≥ 10 %

    R39 (1) obligāta

    1 %

    ≤ koncentrācija < 10 %

    ►M1  R68 ◄  (1) obligāta

    Xn ar ►M1  R68 ◄ /iedarbības veids

     
     

    koncentrācija ≥ 10 %

    ►M1  R68 ◄  (1) obligāta

    (1)   Uzņemšanas/kaitīgās ietekmes (iedarbības veida) norādīšanai jāizmanto kombinētās R frāzes, kas uzskaitītas marķēšanas noteikumu 3.2.1., 3.2.2. un 3.2.3. punktā (Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā).

    2.2.   Preparāti gāzveida stāvoklī

    Pēc tilpuma procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas II A tabulā vielām, kuras rada subletālas neatgriezeniskas sekas pēc vienreizējas pakļaušanas iedarbībai (R39/iedarbības veids, ►M1  R68 ◄ /iedarbības veids) attiecīgos gadījumos nosaka preparāta klasifikāciju.



    II A  tabula

    Vielas klasifikācija (gāze)

    Gāzveida preparāta klasifikācija

    T+

    T

    Xn

    T+ ar R39/ iedarbības veids

    koncentrācija ≥ 1 %

    R39 (1) obligāta

    0,2 %

    ≤ koncentrācija < 1 %

    R39 (1) obligāta

    0,02 %

    ≤ koncentrācija < 0,2 %

    ►M1  R68 ◄  (1) obligāta

    T ar R39/ iedarbības veids

     

    koncentrācija ≥ 5 %

    R39 (1) obligāta

    0,5 % ≤ koncentrācija < 5 %

    ►M1  R68 ◄  (1) obligāta

    Xn ar ►M1  R68 ◄ / iedarbības veids

     
     

    koncentrācija ≥ 5 %

    ►M1  R68 ◄  (1) obligāta

    (1)   Uzņemšanas/kaitīgās ietekmes (iedarbības veida) norādīšanai jāizmanto kombinētās R frāzes, kas uzskaitītas marķēšanas noteikumu 3.2.1., 3.2.2. un 3.2.3. punktā (Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā).

    3.   Preparāti, kas rada smagas sekas pēc atkārtotas vai ilgstošas iedarbības

    3.1.   Preparāti, kas nav gāzveida stāvoklī

    Pēc masas procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas III tabulā vielām, kuras rada smagas sekas pēc atkārtotas vai ilgstošas iedarbības (R48/ iedarbības veids) attiecīgos gadījumos nosaka preparāta klasifikāciju.



    III  tabula

    Vielas klasifikācija

    Preparāta klasifikācija

    T

    Xn

    T ar R48/ iedarbības veids

    koncentrācija ≥ 10 %

    R48 (1) obligāta

    1 % ≤ koncentrācija < 10 %

    R48 (1) obligāta

    Xn ar R48/ iedarbības veids

     

    koncentrācija ≥ 10 %

    R48 (1) obligāta

    (1)   Uzņemšanas/kaitīgās ietekmes (iedarbības veida) norādīšanai jāizmanto kombinētās R frāzes, kas uzskaitītas marķēšanas noteikumu 3.2.1., 3.2.2. un 3.2.3. punktā (Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā).

    3.2.   Preparāti gāzveida stāvoklī

    Pēc tilpuma procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas III A tabulā gāzveida vielām, kuras rada smagas sekas pēc atkārtotas vai ilgstošas iedarbības (R48/ iedarbības veids) attiecīgos gadījumos nosaka preparāta klasifikāciju.



    III A  tabula

    Vielas klasifikācija

    (gāze)

    Gāzveida preparāta klasifikācija

    T

    Xn

    T ar R48/ iedarbības veids

    koncentrācija ≥ 5 %

    R48 (1) obligāta

    0,5 % ≤ koncentrācija < 5 %

    R48 (1) obligāta

    Xn ar R48/ iedarbības veids

     

    koncentrācija ≥ 5 %

    R48 (1) obligāta

    (1)   Uzņemšanas/kaitīgās ietekmes (iedarbības veida) norādīšanai jāizmanto kombinētās R frāzes, kas uzskaitītas marķēšanas noteikumu 3.2.1., 3.2.2. un 3.2.3. punktā (Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā).

    4.   Preparāti ar kodīgu un kairinošu iedarbību, ieskaitot preparātus, kas rada nopietnus acu bojājumus

    4.1.   Preparāti, kas nav gāzveida stāvoklī

    Pēc masas procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas IV tabulā vielām, kuras ir kodīgas (R34, R35) vai kairinošas (R36, R37, R38, R41) attiecīgos gadījumos nosaka preparāta klasifikāciju.



    IV  tabula

    Vielas klasifikācija

    Preparāta klasifikācija

    C ar R35

    C ar R34

    Xi ar R41

    Xi ar R36, R37, R38

    C ar R35

    koncentrācija ≥ 10 %

    R35 obligāta

    5 % ≤ koncentrācija < 10 %

    R34 obligāta

    5 % (1)

    1 % ≤ koncentrācija < 5 %

    R36/38 obligāta

    C ar R34

     

    koncentrācija ≥ 10 %

    R34 obligāta

    10 % (1)

    5 % ≤ koncentrācija < 10 %

    R36/38 obligāta

    Xi ar R41

     
     

    koncentrācija ≥ 10 %

    R41 obligāta

    5 % ≤ koncentrācija < 10 %

    R36 obligāta

    Xi ar R36, R37, R38

     
     
     

    koncentrācija ≥ 20 %

    R36, R37, R38 obligāta, ja vielas, kam tās piešķir, ir preparātā šādā koncentrācijā

    (1)   Saskaņā ar marķēšanas noteikumiem (Direktīvas 67/548/EEK VI pielikums) kodīgas vielas, kam piešķirti brīdinājumi par risku R35 vai R34, jāuzskata par apzīmētām arī ar frāzi R41. Tāpēc gadījumos, kad preparāti satur kodīgas vielas, kam piešķirta frāzes R35 vai R34 koncentrācijā, kas ir mazāka par robežkoncentrāciju, pēc kuras preparātu klasificē kā kodīgu, preparātu var klasificēt kā kairinošu ar R41 vai R36.

    NB:

    Piemērojot parasto preparātu novērtēšanas metodi, var nepietiekami novērtēt preparātu bīstamību vai arī pārvērtēt to gadījumos, kad preparāti satur vielas, kas klasificētas kā kodīgas vai kairinošas, ja neņem vērā citus svarīgus faktorus (piemēram, preparāta pH). Tāpēc, klasificējot kodīgumu, jāņem vērā noteikumi, kas izklāstīti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 3.2.5. punktā un minētās direktīvas 6. panta 3. punkta otrajā un trešajā ievilkumā.

    4.2.   Preparāti gāzveida stāvoklī

    Pēc tilpuma procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas IV A tabulā vielām, kam ir šāda iedarbība (R34, R35 vai R36, R37, R38, R41) attiecīgos gadījumos nosaka preparāta klasifikāciju.



    IV A  tabula

    Vielas klasifikācija

    (gāze)

    Gāzveida preparātu klasifikācija

    C ar R35

    C ar R34

    Xi ar R41

    Xi ar R36, R37, R38

    C ar R35

    koncentrācija ≥ 1 %

    R35 obligāta

    0,2 % ≤ koncentrācija < 1 %

    R34 obligāta

    0,2 % (1)

    0,02 % ≤ koncentrācija < 0,2 %

    R36/37/38 obligāta

    C ar R34

     

    koncentrācija ≥ 5 %

    R34 obligāta

    5 % (1)

    0,5 % ≤ koncentrācija < 5 %

    R36/37/38 obligāta

    Xi ar R41

     
     

    koncentrācija ≥ 5 %

    R41 obligāta

    0,5 % ≤ koncentrācija < 5 %

    R36 obligāta

    Xi ar R36, R37, R38

     
     
     

    koncentrācija ≥ 5 %

    R36, R37, R38

    attiecīgi obligāta

    (1)   Saskaņā ar marķēšanas noteikumiem (Direktīvas 67/548/EEK VI pielikums) kodīgas vielas, kam piešķirti brīdinājumi par risku R35 vai R34, jāuzskata par apzīmētām arī ar frāzi R41. Tāpēc gadījumos, kad preparātos ir kodīgas vielas, kam piešķirta frāzes R35 vai R34 koncentrācijā, kas ir mazāka par robežkoncentrāciju, pēc kuras preparātu klasificē kā kodīgu, preparātu var klasificēt kā kairinošu ar R41 vai R36.

    NB:

    Piemērojot parasto preparātu novērtēšanas metodi, var nepietiekami novērtēt preparātu bīstamību vai arī pārvērtēt to gadījumos, kad preparāti satur vielas, kas klasificētas kā kodīgas vai kairinošas, ja neņem vērā citus svarīgus faktorus (piemēram, preparāta pH). Tāpēc, klasificējot kodīgumu, jāņem vērā noteikumi, kas izklāstīti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 3.2.5. punktā un minētās direktīvas 6. panta 3. punkta otrajā un trešajā ievilkumā.

    5.   Preparāti ar sensibilizējošu iedarbību

    5.1.   Preparāti, kas nav gāzveida stāvoklī

    Preparāti, kuriem ir šāda veida iedarbība, tiek klasificēti kā sensibilizējoši, un tiem piešķir:

     simbolu Xn un frāzi R42, ja sensibilizāciju var izraisīt tā ieelpošana,

     simbolu Xi un frāzi R43, ja sensibilizāciju var izraisīt tā saskarsme ar ādu.

    Pēc masas procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas V tabulā vielām ar šādu iedarbību, attiecīgos gadījumos nosaka preparāta klasifikāciju.



    V  tabula

    Vielas klasifikācija

    Preparāta klasifikācija

    Sensibilizējoši ar R42

    Sensibilizējoši ar R43

    Sensibilizējoša ar R42

    koncentrācija ≥ 1 %

    R42 obligāta

     

    Sensibilizējoša ar R43

     

    koncentrācija ≥ 1 %

    R43 obligāta

    5.2.   Preparāti gāzveida stāvoklī

    Gāzveida preparāti, kuriem ir šāda veida iedarbība, tiek klasificēti kā sensibilizējoši, un tiem piešķir:

     simbolu Xn un frāzi R42, ja sensibilizāciju var izraisīt tā ieelpošana,

     simbolu Xi un frāzi R43, ja sensibilizāciju var izraisīt tā saskarsme ar ādu.

    Pēc tilpuma procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas V A tabulā vielām ar šādu iedarbību, attiecīgos gadījumos nosaka preparāta klasifikāciju.



    V A  tabula

    Vielas klasifikācija

    (gāze)

    Gāzveida preparātu klasifikācija

    Sensibilizējoši ar R42

    Sensibilizējoši ar R43

    Sensibilizējoša ar R42

    koncentrācija ≥ 0,2 %

    R42 obligāta

     

    Sensibilizējoša ar R43

     

    koncentrācija ≥ 0,2 %

    R43 obligāta

    6.   Kancerogēni, mutagēni un reproduktīvajai funkcijai toksiski preparāti

    6.1.   Preparāti, kas nav gāzveida stāvoklī

    Vielām ar šāda veida iedarbību pēc masas procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādīta VI tabulā, attiecīgos gadījumos nosaka preparāta klasifikāciju. Preparātiem piešķir šādus simbolus un brīdinājumus par risku:



    Kancerogēnas, 1. un 2. kategorija

    T; R45 vai R49

    Kancerogēnas, 3. kategorija

    Xn; ►M1  R68 ◄

    Mutagēnas, 1. un 2. kategorija

    T; R46

    Mutagēnas, 3. kategorija

    Xn; ►M1  R68 ◄

    Reproduktīvajai funkcijai toksiskas, neauglību izraisošas, 1. un 2. kategorija

    T; R60

    Reproduktīvajai funkcijai toksiskas, attīstības traucējumus izraisošas, 1. un 2. kategorija

    T; R61

    Reproduktīvajai funkcijai toksiskas, neauglību izraisošas, 3. kategorija

    Xn; R62

    Reproduktīvajai funkcijai toksiskas, attīstības traucējumus izraisošas, 3. kategorija

    Xn; R63

    ▼M4



    VI  tabula

    Vielas klasifikācija

    Preparāta klasifikācija

    1. un 2. kategorija

    3. kategorija

    1. vai 2. kategorijas kancerogēnas vielas ar R45 vai R49

    Koncentrācijā ≥ 0,1 %

    kancerogēns,

    obligāti attiecīgi R45 vai R49

     

    3. kategorijas kancerogēnas vielas ar R40

     

    Koncentrācijā ≥ 1 %

    kancerogēns,

    obligāti R40 (ja jau nav piešķirts R45 (1))

    1. vai 2. kategorijas mutagēnas vielas ar R46

    Koncentrācijā ≥ 0,1 %

    mutagēns,

    R46 obligāti

     

    3. kategorijas mutagēnas vielas ar R68

     

    Koncentrācijā ≥ 1 %

    mutagēns,

    obligāti R68 (ja jau nav piešķirts R46)

    1. vai 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas ar R60 (auglība)

    Koncentrācijā ≥ 0,5 %

    reproduktīvajai sistēmai toksisks (auglība),

    R60 obligāti

     

    3. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas ar R62 (auglība)

     

    Koncentrācijā ≥ 5 %

    reproduktīvajai sistēmai toksisks (auglība),

    R62 obligāti (ja jau nav piešķirts R60)

    1. vai 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas ar R61 (attīstība)

    Koncentrācijā ≥ 0,5 %

    reproduktīvajai sistēmai toksisks (attīstība),

    R61 obligāti

     

    3. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas ar R63 (attīstība)

     

    Koncentrācijā ≥ 5 %

    reproduktīvajai sistēmai toksisks (attīstība),

    R63 obligāti (ja jau nav piešķirts R61)

    (1)   Gadījumos, kad preparātam piešķirts R49 un R40, atstāj abas frāzes, jo R40 piešķir, neņemot vērā iedarbības ceļu, savukārt R49 piešķir tikai attiecībā uz ieelpošanu.

    ▼B

    6.2.   Preparāti gāzveida stāvoklī

    Gāzveida vielām ar šāda veida iedarbību pēc tilpuma procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādīta VI A tabulā, attiecīgos gadījumos nosaka preparāta klasifikāciju. Preparātiem piešķir šādus simbolus un brīdinājumus par risku:



    Kancerogēnas, 1. un 2. kategorija

    T; R45 vai R49

    Kancerogēnas, 3. kategorija

    Xn; ►M1  R68 ◄

    Mutagēnas, 1. un 2. kategorija

    T; R46

    Mutagēnas, 3. kategorija

    Xn; ►M1  R68 ◄

    Reproduktīvajai funkcijai toksiskas, neauglību izraisošas, 1. un 2. kategorija

    T; R60

    Reproduktīvajai funkcijai toksiskas, attīstības traucējumus izraisošas, 1. un 2. kategorija

    T; R61

    Reproduktīvajai funkcijai toksiskas, neauglību izraisošas, 3. kategorija

    Xn; R62

    Reproduktīvajai funkcijai toksiskas, attīstības traucējumus izraisošas, 3. kategorija

    Xn; R63

    ▼M4



    VI A  tabula

    Vielas klasifikācija

    Preparāta klasifikācija

    1. un 2. kategorija

    3. kategorija

    1. un 2. kategorijas kancerogēnas vielas ar R45 vai R49

    Koncentrācijā ≥ 0,1 %

    kancerogēns,

    obligāti attiecīgi R45 vai R49

     

    3. kategorijas kancerogēnas vielas ar R40

     

    Koncentrācijā ≥ 1 %

    kancerogēns,

    obligāti R40 (ja jau nav piešķirts R45 (1))

    1. vai 2. kategorijas mutagēnas vielas ar R46

    Koncentrācijā ≥ 0,1 %

    mutagēns,

    R46 obligāti

     

    3. kategorijas mutagēnas vielas ar R68

     

    Koncentrācijā ≥ 1 %

    mutagēns,

    obligāti R68 (ja jau nav piešķirts R46)

    1. vai 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas ar R60 (auglība)

    Koncentrācijā ≥ 0,2 %

    reproduktīvajai sistēmai toksisks (auglība),

    R60 obligāti

     

    3. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas ar R62 (auglība)

     

    Koncentrācijā ≥ 1 %

    reproduktīvajai sistēmai toksisks (auglība),

    R62 obligāti (ja jau nav piešķirts R60)

    1. vai 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas ar R61 (attīstība)

    Koncentrācijā ≥ 0,2 %

    reproduktīvajai sistēmai toksisks (attīstība),

    R61 obligāti

     

    3. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas ar R63 (attīstība)

     

    Koncentrācijā ≥ 1 %

    reproduktīvajai sistēmai toksisks (attīstība),

    R63 obligāti (ja jau nav piešķirts R61)

    (1)   Gadījumos, kad preparātam piešķirts R49 un R40, atstāj abas frāzes, jo R40 piešķir, neņemot vērā iedarbības ceļu, savukārt R49 piešķir tikai attiecībā uz ieelpošanu.

    ▼B




    III PIELIKUMS

    PREPARĀTU VIDESBĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒŠANAS METODES SASKAŅĀ AR 7. PANTU

    Ievads

    Sistemātisku visu videsbīstamības īpašību novērtējumu izsaka ar masas procentos izteiktu robežkoncentrāciju, izņemot gāzveida preparātiem, kuru novērtējumu izsaka tilpuma procentos atkarībā no vielas klasifikācijas.

    Šā pielikuma A daļā aprakstīta aprēķinu procedūra saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un norādītas R frāzes, kas jāpiešķir, preparātus klasificējot.

    Pielikuma B daļā norādītas robežkoncentrācijas, kas jāizmanto, lietojot novērtēšanas standartmetodi, kā arī attiecīgie klasifikācijas simboli un R frāzes.

    Saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu preparātu videsbīstamību novērtē pēc šā pielikuma A un B daļā noteiktās standartmetodes, izmantojot preparātu sastāvdaļu robežkoncentrācijas.

    a) Gadījumos, kad bīstamajām vielām, kas uzskaitītas Direktīvas 67/548/EEK 1. pielikumā, norādītas robežkoncentrācijas, kas vajadzīgas, lai izmantotu šā pielikuma A daļā aprakstīto novērtēšanas standartmetodi, ir jālieto attiecīgi norādītās robežkoncentrācijas.

    b) Gadījumos, kad novērtējamās bīstamās vielas nav uzskaitītas Direktīvas 67/548/EEK 1. pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrācijas, kas vajadzīgas, lai izmantotu šā pielikuma A daļā aprakstīto novērtēšanas standartmetodi, robežkoncentrācijas nosaka saskaņā ar specifikācijām šā pielikuma B daļā.

    Pielikuma C daļā norādītas kaitīguma novērtēšanas metodes ūdens vidē.

    A   DAĻA

    Videsbīstamības novērtēšanas procedūra

    a)   Ūdens vide

    I.   Standartmetode kaitīguma novērtēšanai ūdens vidē

    Pēc standartmetodes ņem vērā visus kaitējuma veidus, ko preparāts var radīt ūdens vidē saskaņā ar šādām specifikācijām.

    Kā videi bīstami klasificējami šādi preparāti:

    1.

    un tiem jāpiešķir simbols N, bīstamības norāde “videi bīstams”, kā arī brīdinājums par risku R50 un R53 (R50 — 53):

    1.1.

    Preparāti, kuru sastāvā ir viena vai vairākas vielas, kas klasificētas kā videi bīstamas un kam piešķirtas frāzes R50 — 53, tādā koncentrācijā, kas ir vienāda vai lielāka par:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļā (1. tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    1.2.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā videi bīstamas un kam piešķirtas frāzesR50 — 53, tādās koncentrācijās, kas ir zemākas par I.1.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajām, ja:

    image

    kur:

    PN, R50 — 53

    =

    katras preparāta sastāvā esošās videi bīstamās vielas, kam preparātā piešķirtas frāzes R50 — 53, masas daļa procentos;

    LN, R50–53

    =

    R50 — 53 iedarbības robeža, kas norādīta katrai videi bīstamai vielai, kam piešķirtas frāzes R50 — 53, ko izsaka masas procentos;

    2.

    un preparāti, kam piešķirts simbols “N”, bīstamības norāde “videi bīstams” un brīdinājums par risku R51 un R53 (R51 — 53), ja preparāts jau nav klasificēts saskaņā ar iepriekšminēto I.1. punktu:

    2.1.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā videi bīstamas un kam piešķirts brīdinājums par risku R51 un R53 (R51 — 53), tādā koncentrācijā, kas ir vienāda vai lielāka par:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļā (1. tabulā) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    2.2.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā videi bīstamas un kam piešķirtas frāzesR50 — 53 vai R51 — 53, tādās koncentrācijās, kas ir zemākas par I.2.1. punkta a) vai b) apakšpunktānorādītajām, ja:

    image

    kur:

    PN, R50 — 53

    =

    katras preparāta sastāvā esošās videi bīstamās vielas, kam preparātā piešķirtas frāzes R50 — 53, masas daļa procentos;

    PN, R51 — 53

    =

    katras preparāta sastāvā esošās videi bīstamās vielas, kam preparātā piešķirtas frāzes R51 — 53, masas daļa procentos;

    LN, R51 — 53

    =

    R51 — 53 iedarbības robeža, kas norādīta katrai videi bīstamai vielai, kam piešķirtas frāzes R50 — 53 vai R51 — 53, ko izsaka masas procentos;

    3.

    un preparāti, kam piešķirti brīdinājumi par risku R52 un R53 (R52 — 53), ja preparāti jau nav klasificēti saskaņā ar iepriekšminēto I.1. vai I.2. punktu:

    3.1.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā videi bīstamas un kam piešķirti brīdinājumi par risku R50 — 53 vai R51 — 53, vai R52 — 53, tādā koncentrācijā, kas ir vienāda vai lielāka par:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļā (1. tabulā) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    3.2.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā videi bīstamas un kam piešķirtas frāzes R50 — 53 vai R51 — 53, vai R52 — 53, tādās koncentrācijās, kas ir zemākas par I.3.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajām, ja:

    image

    kur:

    PN, R50 — 53

    =

    katras preparāta sastāvā esošās videi bīstamās vielas, kam preparātā piešķirtas frāzes R50 — 53, masas daļa procentos;

    PN, R51 — 53

    =

    katras preparāta sastāvā esošās videi bīstamās vielas, kam preparātā piešķirtas frāzes R51 — 53, masas daļa procentos;

    PN, R52 — 53

    =

    katras preparāta sastāvā esošās videi bīstamās vielas, kam preparātā piešķirtas frāzes R51 — 53, masas daļa procentos;

    LN, R52 — 53

    =

    R52 — 53 iedarbības robeža, kas norādīta katrai videi bīstamai vielai, kam piešķirtas frāzes R50 — 53 vai R51 — 53, vai R52 — 53, ko izsaka masas procentos;

    4.

    un preparāti, kam piešķirts simbols “N”, bīstamības norāde “videi bīstams” un brīdinājums par risku R50, ja preparāti jau nav klasificēti saskaņā ar iepriekšminēto I.1. punktu:

    4.1.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā videi bīstamas un kam piešķirts brīdinājums par risku R50, tādā koncentrācijā, kas ir vienāda vai lielāka par:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļā (2. tabulā) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    4.2.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā videi bīstamas un kam piešķirtas frāzesR50 — 53 vai R51 — 53, vai R52 — 53, tādās koncentrācijās, kas ir zemākas par I.3.1. punkta a)vai b) apakšpunktā norādītajām, ja:

    image

    kur:

    PN, R50

    =

    katras preparāta sastāvā esošās videi bīstamās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R50, masas daļa procentos;

    LN, R50

    =

    R50 iedarbības robeža, kas norādīta katrai videi bīstamai vielai, kam piešķirta frāze R50, ko izsaka masas procentos;

    4.3.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā videi bīstamas un kam piešķirta frāze R50, un kas neatbilst I.4.1. vai I.4.2. punktā noteiktajiem kritērijiem, un kuri satur vairākas vielas, kas klasificētas kā videi bīstamas un kurām piešķirtas frāzes R50 — 53, ja:

    image

    kur:

    PN, R50

    =

    katras preparāta sastāvā esošās videi bīstamās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R50, masas daļa procentos;

    PN, R50 — 53

    =

    katras preparāta sastāvā esošās videi bīstamās vielas, kam preparātā piešķirtas frāzes R50 — 53, masas daļa procentos;

    LN, R50

    =

    R50 iedarbības robeža, kas norādīta katrai videi bīstamai vielai, kam piešķirtas frāzes R50 vai R50 — 53, ko izsaka masas procentos;

    5.

    un preparāti, kam piešķirts brīdinājums par risku R52, ja preparāts jau nav klasificēts saskaņā ar iepriekšminēto I.1., I.2., I.3. vai I.4. punktu:

    5.1.

    Preparāti, kuros ir viena vai vairākas vielas, kas klasificētas kā videi bīstamas un kam piešķirts brīdinājums par risku R52, tādā koncentrācijā, kas ir vienāda vai lielāka par:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādītas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļā (3. tabulā) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    5.2.

    Preparāti, kuros ir viena vai vairākas vielas, kas klasificētas kā videi bīstamas un kam piešķirta frāze R52, tādās koncentrācijās, kas ir zemākas par I.5.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajām, ja:

    image

    kur:

    PR52

    =

    katras preparāta sastāvā esošās videi bīstamās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R52, masas daļa procentos;

    LR52

    =

    R52 iedarbības robeža, kas norādīta katrai videi bīstamai vielai, kam piešķirta frāze R52, ko izsaka masas procentos;

    6.

    un preparāti, kam piešķirts brīdinājums par risku R53, ja preparāts jau nav klasificēts saskaņā ar iepriekšminēto I.1., I.2., vai I.3. punktu:

    6.1.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā videi bīstamas un kam piešķirts brīdinājums par risku R53, tādā koncentrācijā, kas ir vienāda vai lielāka par:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļā (4. tabulā) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju;

    6.2.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā videi bīstamas un kam piešķirta frāze R53, tādās koncentrācijās, kas ir zemākas par I.6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajām, ja:

    image

    kur:

    PR53

    =

    katras preparāta sastāvā esošās videi bīstamās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R53, masas daļa procentos;

    LR53

    =

    R53 iedarbības robeža, kas norādīta katrai videi bīstamai vielai, kam piešķirta frāze R53, ko izsaka masas procentos;

    6.3.

    Preparāti, kuri satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā videi bīstamas un kam piešķirta frāze R53, un kas neatbilst I.6.1. punktā noteiktajiem kritērijiem, un kuri satur vairākas vielas, kas klasificētas kā videi bīstamas un kam piešķirtas frāzes R50 — 53 vai R51 — 53, vai R52 — 53, ja:

    image

    kur:

    P R53

    =

    katras preparāta sastāvā esošās videi bīstamās vielas, kam preparātā piešķirta frāze R53, masas daļa procentos;

    PN, R50 — 53

    =

    katras preparāta sastāvā esošās videi bīstamās vielas, kam preparātā piešķirtas frāzes R50 — 53, masas daļa procentos;

    PN, R51 — 53

    =

    katras preparāta sastāvā esošās videi bīstamās vielas, kam preparātā piešķirtas frāzes R51 — 53, masas daļa procentos;

    P R52 — 53

    =

    katras preparāta sastāvā esošās videi bīstamās vielas, kam preparātā piešķirtas frāzes R52 — 53, masas daļa procentos;

    L R53

    =

    R53 iedarbības robeža, kas norādīta katrai videi bīstamai vielai, kam piešķirtas frāzes R53, R50 — 53, R51 — 53 vai R52 — 53, ko izsaka masas procentos.

    b)   Neūdens vide

    1)   OZONA SLĀNIS

    I.   Ozona slānim bīstamu preparātu novērtēšanas standartmetode

    1.

    un jāpiešķir simbols “N”, bīstamības norāde “videi bīstams”, kā arī brīdinājums par risku R59:

    1.1.

    Preparātiem, kuru sastāvā ir viena vai vairākas vielas, kas klasificētas kā videi bīstamas un kam piešķirts simbols “N”, brīdinājums par risku R59, tādā koncentrācijā, kas ir vienāda vai lielāka par:

    a) koncentrāciju, kas aplūkojamajai vielai vai vielām norādīta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

    b) koncentrāciju, kas norādīta šā pielikuma B daļā (5. tabula) gadījumos, kad viela vai vielas nav minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā vai minētas, nenorādot robežkoncentrāciju.

    ▼M4 —————

    ▼B

    2)   SAUSZEMES VIDE

    I.   Sauszemes videi bīstamu preparātu novērtēšana

    Lietojot turpmāk norādītos brīdinājumus par risku, preparātus klasificēs pēc tam, kad frāžu izmantošanas kritēriji tiks iekļauti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā.

    R54

    Toksisks augiem

    R55

    Toksisks dzīvniekiem

    R56

    Toksisks augsnes organismiem

    R57

    Toksisks bitēm

    R58

    Var izraisīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi vidē

    B   DAĻA

    Videsbīstamības novērtēšanai izmantojamās robežkoncentrācijas

    I.   Ūdens vide

    Masas procentos izteiktas robežkoncentrācijas, kas norādītas tabulās, nosaka preparāta klasifikāciju saistībā ar tā sastāvā esošās vielas vai vielu norādīto koncentrāciju un klasifikāciju.

    ▼M4



    1.a  tabula

    Akūta toksiska un ilglaicīgi kaitīga iedarbība uz ūdens vidi

    Vielas klasifikācija

    Preparāta klasifikācija

    N, R50–53

    N, R51–53

    R52–53

    N, R50–53

    sk. 1.b tab.

    sk. 1.b tab.

    sk. 1.b tab.

    N, R51–53

     

    Cn ≥ 25 %

    2,5 % ≤ Cn< 25 %

    R52–53

     
     

    Cn ≥ 25 %

    Preparātiem, kas satur ar N, R50–53, klasificētu vielu, piemēro 1.b tabulā norādītās robežkoncentrācijas un izrietošo klasifikāciju.



    1.b  tabula

    Ūdens videi ļoti toksisku vielu akūta toksiska un ilglaicīgi kaitīga iedarbība uz ūdens vidi

    Ar N, R50–53 klasificētas vielas koncentrācijas LC50 vai EC50 (“L(E)C50”) vērtība, mg/l

    Preparāta klasifikācija

    N, R50–53

    N, R51–53

    R52–53

    0,1 < L(E)C50 ≤ 1

    Cn ≥ 25 %

    2,5 % ≤ Cn< 25 %

    0,25 % ≤ Cn< 2,5 %

    0,01 < L(E)C50 ≤ 0,1

    Cn ≥ 2,5 %

    0,25 % ≤ Cn< 2,5 %

    0,025 % ≤ Cn< 0,25 %

    0,001 < L(E)C50 ≤ 0,01

    Cn ≥ 0,25 %

    0,025 % ≤ Cn< 0,25 %

    0,0025 % ≤ Cn< 0,025 %

    0,0001 < L(E)C50 ≤ 0,001

    Cn ≥ 0,025 %

    0,0025 % ≤ Cn< 0,025 %

    0,00025 % ≤ Cn< 0,0025 %

    0,00001 < L(E)C50 ≤ 0,0001

    Cn ≥ 0,0025 %

    0,00025 % ≤ Cn< 0,0025 %

    0,000025 % ≤ Cn< 0,00025 %

    Tāpat aprēķina attiecīgās robežkoncentrācijas preparātiem, kas satur vielas, kuru LC50 vai EC50 ir zemāka par 0,00001 mg/l (atbilstošos 10 daudzkārtņa intervālos).



    2.  tabula

    Akūta toksiska iedarbība uz ūdens vidi

    Ar N, R50–53 klasificētas vielas koncentrācijas LC50 vai EC50 (“L(E)C50”) vērtība, mg/l

    Preparāta klasifikācija ar N, R50

    0,1 < L(E)C50 ≤ 1

    Cn ≥ 25 %

    0,01 < L(E)C50 ≤ 0,1

    Cn ≥ 2,5 %

    0,001 < L(E)C50 ≤ 0,01

    Cn ≥ 0,25 %

    0,0001 < L(E)C50 ≤ 0,001

    Cn ≥ 0,025 %

    0,00001 < L(E)C50 ≤ 0,0001

    Cn ≥ 0,0025 %

    Tāpat aprēķina attiecīgās robežkoncentrācijas preparātiem, kas satur vielas, kuru LC50 vai EC50 ir zemāka par 0,00001 mg/l, (atbilstošos 10 daudzkārtņa intervālos).

    ▼B



    3.  tabula

    Toksiskums ūdens vidē

    Vielas klasifikācija

    Preparāta klasifikācija

    R52

    R52

    Cn ≥ 25 %



    4.  tabula

    Ilglaicīga negatīva ietekme

    Vielas klasifikācija

    Preparāta klasifikācija

    R53

    R53

    Cn ≥ 25 %

    N, R50 — 53

    Cn ≥ 25 %

    N, R51 — 53

    Cn ≥ 25 %

    R52 — 53

    Cn ≥ 25 %

    II.   Neūdens videi

    Tabulās norādītas masas procentos izteiktas robežkoncentrācijas vielām, kas nav gāzveida stāvoklī, un tilpuma procentos izteiktas robežkoncentrācijas gāzveida vielām, kas nosaka preparāta klasifikāciju saistībā ar tā sastāvā esošās vielas vai vielu norādīto koncentrāciju un klasifikāciju.

    ▼M4



    5.  tabula

    Apdraud ozona slāni

    Vielas klasifikācija

    Preparāta klasifikācija ar N, R59

    N ar R59

    Cn ≥ 0,1 %

    ▼B

    C   DAĻA

    Kaitīguma ūdens vidē novērtēšanai izmantojamās testēšanas metodes

    Parasti preparātus klasificē, izmantojot standartmetodi. Tomēr akūta toksiskuma noteikšanai ūdens vidē var būt gadījumi, kad preparāts jātestē.

    Ar standartmetodi noteikto bīstamības kategoriju attiecībā uz akūtu toksiskumu ūdens vidē pēc šo testu rezultātiem var tikai pazemināt.

    Ja šādus testus izvēlas veikt persona, kas ir atbildīga par preparātu laišanu tirgū, jānodrošina, lai tiktu ievēroti kvalitātes kritēriji, kas testēšanas metodēm noteikti Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma C daļā.

    Bez tam, saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma C daļā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, testi jāveic, izmantojot visas trīs sugas (aļģes, dafnijas un zivis), ja kaitīguma augstākā klase ūdens vidē preparātam jau nav piešķirta pēc testiem, kuriem izmantota tikai viena suga, vai izmantojot testu rezultātus, kas iegūti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā.




    IV PIELIKUMS

    ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR KONTEINERIEM, KUROS IR PREPARĀTI, KO PIEDĀVĀ VAI PĀRDOD IEDZĪVOTĀJIEM

    A   DAĻA

    Konteineri, kam jābūt aprīkotiem ar bērniem nepieejamu aizdari

    1.

    Neatkarīgi no tilpuma, konteineriem, kuros iedzīvotājiem piedāvā vai pārdod preparātus, kas saskaņā ar šīs direktīvas 10. pantu un ievērojot tās 6. pantā izklāstītos nosacījumus, marķēti kā ļoti toksiski, toksiski vai kodīgi, jābūt aprīkotiem ar bērniem nepieejamu aizdari.

    2.

    Neatkarīgi no tilpuma, konteineriem, kuros ir preparāti, kas ir kaitīgi, ja tos ieelpo (Xn, R65), un kuri klasificēti un marķēti saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 3.2.3. punktu, izņemot tos preparātus, kas laisti tirgū aerosola iepakojumā vai konteinerā ar noslēgtu smidzināšanas ierīci.

    3.

    Neatkarīgi no tilpuma, konteineriem, kuros ir vismaz viena no turpmāk minētajām vielām koncentrācijā, kas ir vienāda vai lielāka par:



    Nr.

    Vielas identifikācija

    Robežkoncentrācija

    CAS reģ. nr.

    Nosaukums

    Einecs Nr.

    1.

    67–56–1

    Metanols

    2006596

    ≥ 3 %

    2.

    75–09–2

    Dihlormetāns

    2008389

    ≥ 1 %

    ja tos piedāvā vai pārdod iedzīvotājiem, jābūt aprīkotiem ar bērniem nepieejamu aizdari.

    B   DAĻA

    Konteineri, kam jābūt nodrošinātiem ar labi redzamām bīstamības norādēm

    Neatkarīgi no tilpuma, uz konteineriem, kuros iedzīvotājiem piedāvā vai pārdod preparātus, kas saskaņā ar šīs direktīvas 10. pantu, ievērojot tās 5. un 6. pantā izklāstītos nosacījumus, marķēti kā ļoti toksiski, toksiski, kodīgi, kaitīgi, īpaši viegli uzliesmojoši vai viegli uzliesmojoši, jābūt nodrošinātiem ar labi redzamām bīstamības norādēm.

    Šī prasība neattiecas uz preparātiem aerosola iepakojumā, kas klasificēti un marķēti tikai kā īpaši viegli uzliesmojoši vai viegli uzliesmojoši.

    ▼M4




    V PIELIKUMS

    ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR DAŽU PREPARĀTU MARĶĒŠANU

    A.   Preparāti, kas klasificēti kā bīstami 5., 6. un 7. panta nozīmē

    1.   Preparāti, ko pārdod iedzīvotājiem

    1.1. Marķējumā uz iepakojuma, kurā ir šādi preparāti, papildus īpašiem drošības ieteikumiem saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem jābūt attiecīgajam drošības ieteikumam S1, S2, S45 vai S46.

    1.2. Ja šādi preparāti klasificēti kā ļoti toksiski (T+), toksiski (T) vai kodīgi (C), un šo informāciju nav iespējams norādīt uz iepakojuma, iepakojumā, kurā ir šādi preparāti, jāpievieno precīzas un viegli saprotamas lietošanas instrukcijas, kurās vajadzības gadījumos ir arī norādījumi par iztukšota iepakojuma iznīcināšanu.

    2.   Preparāti, ko paredzēts lietot izsmidzinot

    Marķējumā uz iepakojuma, kurā ir šādi preparāti, obligāti jābūt drošības ieteikumam S23 kopā ar drošības ieteikumu S38 vai S51, ko piešķir saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

    3.   Preparāti, kam piešķirta frāze R33: kaitīgas kumulatīvas ietekmes draudi

    Gadījumos, kad preparāts satur vismaz vienu vielu, kam piešķirta brīdinājuma frāze R33, ja attiecīgās vielas saturs preparātā ir vienāds vai lielāks par 1 % un Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā nav noteikta cita pieļaujamā robežkoncentrācija, uz preparāta marķējuma jābūt šīs frāzes formulējumam, kas atbilst Direktīvas 67/548/EEK III pielikumā noteiktajam.

    4.   Preparāti, kuros ir vielas, kam piešķirta frāze R64: var kaitēt zīdāmam bērnam

    Gadījumos, kad preparāts satur vismaz vienu vielu, kam piešķirta brīdinājuma frāze R64, ja attiecīgās vielas saturs preparātā ir vienāds vai lielāks par 1 % un Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā nav noteikta cita pieļaujamā robežkoncentrācija, uz preparāta marķējuma jābūt šīs frāzes formulējumam, kas atbilst Direktīvas 67/548/EEK III pielikumā noteiktajam.

    B.   Preparāti neatkarīgi no klasifikācijas 5., 6. un 7. panta nozīmē

    1.   Preparāti, kas satur svinu

    1.1.   Krāsas un lakas

    Uz tādu laku un krāsu iepakojuma, kuru sastāvā ir svins, ja svina saturs, ko nosaka saskaņā ar ISO standartu 6503/1984, pārsniedz 0,15 % no preparāta kopējās masas (izteikts elementa veidā), jābūt šādai informācijai:

    “Satur svinu. Nelietot virsmu pārklājumiem, kuras var košļāt vai sūkāt bērni”.

    Uz iepakojumiem, kuros ir mazāk par 125 ml preparāta, var būt šāda informācija:

    “Uzmanību! Satur svinu”.

    2.   Preparāti, kas satur ciānakrilātus

    2.1.   Adhezīvi

    Uz ciānakrilāta adhezīvu tiešā iepakojuma jābūt šādiem uzrakstiem:

    “Ciānakrilāts

    Bīstami

    Saista ādas un acu audus dažu sekunžu laikā

    Sargāt no bērniem”.

    Uz iepakojuma jābūt atbilstošam drošības ieteikumam.

    3.   Preparāti, kas satur izocianātus

    Uz izocianātus (monomēru, oligomēru, prepolimēru, to maisījumu, u.c. veidā) saturošu preparātu iepakojuma marķējuma jābūt šādiem uzrakstiem:

    “Satur izocianātus.

    Sīkāk iepazīties ar ražotāja informāciju”.

    4.   Preparāti, kas satur epoksisavienojumus ar vidējo molekulmasu ≤ 700

    Uz epoksisavienojumus ar vidējo molekulmasu ≤ 700 saturošu preparātu iepakojuma marķējuma jābūt šādiem uzrakstiem:

    “Satur epoksisavienojumus.

    Sīkāk iepazīties ar ražotāja informāciju”.

    5.   Aktīvo hloru saturoši preparāti, ko pārdod iedzīvotājiem

    Uz vairāk nekā 1 % aktīvo hloru saturošu preparātu iepakojuma marķējuma jābūt šādiem uzrakstiem:

    “Uzmanību! Nelietot kopā ar citiem produktiem. Var izdalīties kaitīgas gāzes (hlors)”.

    6.   Kadmiju (sakausējumus) saturoši preparāti, kas paredzēti lodēšanai ar cietlodi vai mīkstlodi

    Uz minēto preparātu iepakojuma skaidri salasāmiem un neizdzēšamiem burtiem jābūt šādiem uzrakstiem:

    “Uzmanību! Satur kadmiju.

    Lietošanas laikā rodas kaitīgi izgarojumi.

    Sīkāk iepazīties ar ražotāja informāciju.

    Ievērot drošības norādījumus”.

    7.   Preparāti aerosola iepakojumā

    Neskarot šīs direktīvas noteikumus, uz preparātiem aerosola iepakojumā attiecas arī marķēšanas noteikumi saskaņā ar 2.2. un 2.3. punktu pielikumā Direktīvai 75/324/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/1/EK.

    8.   Preparāti, kas satur vielas, kuras vēl nav pilnībā pārbaudītas

    Gadījumos, kad preparāts satur vismaz vienu vielu, kurai saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 13. panta 3. punktu piešķirts uzraksts “Uzmanību – viela vēl nav pilnībā pārbaudīta”, un šīs vielas saturs preparātā ir lielāks vai vienāds (≤) ar 1 %, marķējumā jābūt uzrakstam “Uzmanību! Preparāts satur vielu, kas vēl nav pilnībā pārbaudīta”.

    9.   Par sensibilizējošiem neklasificēti preparāti, kuru sastāvā ir vismaz viena sensibilizējoša viela

    Uz tādu preparātu iepakojuma, kuru sastāvā ir vismaz viena par sensibilizējošu klasificēta viela koncentrācijā, kas ir vienāda vai lielāka par 0,1 % vai koncentrāciju, kas norādīta I pielikumā Direktīvai 67/548/EEK īpašajā piezīmē par konkrēto vielu, jābūt uzrakstam:

    “Satur (sensibilizējošās vielas nosaukums). Var izraisīt alerģiju”.

    10.   Preparāti šķidrumu veidā, kas satur halogēnogļūdeņražus

    Uz iepakojuma, kurā ir halogēnogļūdeņražus saturoši preparāti šķidrumu veidā, kam nav uzliesmošanas temperatūras vai uzliesmošanas temperatūra ir augstāka par 55 °C, ja tajos ir vairāk par 5 % uzliesmojošu vai viegli uzliesmojošu vielu, jābūt attiecīgi šādiem uzrakstiem:

    “Var kļūt uzliesmojošs lietošanas laikā” vai “Var kļūt viegli uzliesmojošs lietošanas laikā”.

    11.   Preparāti, kuros ir vielas, kam piešķirta frāze R67: tvaiki var izraisīt miegainību un reiboni

    Gadījumos, kad preparāts satur vismaz vienu vielu, kam piešķirta brīdinājuma frāze R67, ja attiecīgās vielas saturs preparātā ir vienāds vai lielāks par 15 %, uz preparāta marķējuma jābūt šīs frāzes formulējumam saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK III pielikumu, ja vien:

     šis preparāts jau nav klasificēts ar brīdinājuma frāzēm R20, R23, R26, R68/20, R39/23 vai R39/26,

     vai iepakojumā ir ne vairāk par 125 ml preparāta.

    12.   Cementi un cementa preparāti

    Uz iepakojuma, kurā ir cementi vai cementa preparāti, kuru sausnas kopējā masa satur vairāk nekā 0,0002 % šķīstošā hroma(VI), jābūt uzrakstam:

    “Satur hromu(VI). Var izraisīt alerģiju”,

    ja preparāts jau nav klasificēts kā sensibilizējošs ar brīdinājuma frāzi R43.

    C.   Preparāti, kas nav klasificēti kā bīstami 5., 6. Un 7. panta nozīmē, bet satur vismaz vienu bīstamu vielu

    1.   Preparāti, kas nav paredzēti iedzīvotājiem lietošanai sadzīvē

    Uz 14. panta 2. punkta 1. apakšpunkta b) iedaļā minēto preparātu iepakojuma marķējuma jābūt šādam uzrakstam:

    “Profesionāli lietotāji pēc pieprasījuma var saņemt drošības datu lapu”.

    ▼B




    VI PIELIKUMS

    VIELAS ĶĪMISKĀS IDENTITĀTES KONFIDENCIALITĀTE

    A   DAĻA

    Informācija, kas jāsniedz pieprasījumā par konfidencialitātes ievērošanu

    Ievada piezīmes

    A. Direktīvas 15. pantā minēti nosacījumi, saskaņā ar ko persona, kas atbildīga par preparāta laišanu tirgū, var pieprasīt ievērot konfidencialitāti.

    B. Lai par vienu un to pašu vielu, kas ir dažādu preparātu sastāvā, nebūtu jāiesniedz vairāki pieteikumi, var iesniegt vienu pieprasījumu par konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz vairākiem preparātiem, ja:

     tajos vienādās koncentrācijās ir vienas un tās pašas vielas,

     tiem ir vienāda klasifikācija un tāds pats marķējums,

     tie paredzēti lietošanai tiem pašiem mērķiem.

    Vienas ķīmiskās vielas identitātes slēpšanai, kas ir attiecīgajos preparātos, jāizmato viens alternatīvs nosaukums. Bez tam pieprasījumā par konfidencialitātes ievērošanu jābūt sniegtai visai informācijai turpmāk noteiktajā formā, neaizmirstot norādīt visu attiecīgo preparātu nosaukumus vai tirdzniecības nosaukumus.

    C. Alternatīvajam nosaukumam, ko izmanto marķējumā, ir jābūt tādam pašam, kā noteikts Direktīvas 91/155/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/112/EEK, pielikuma 2. pozīcijā “Sastāvs/ informācija par sastāvdaļām”.

    Tas nozīmē, ka izmantojamajā alternatīvajā nosaukumā par vielu būs pietiekami daudz informācijas, lai nodrošinātu tās izmantošanu, neradot kaitējumu.

    D. Iesniedzot pieprasījumu par alternatīva nosaukuma izmantošanu, personai, kas ir atbildīga par preparāta laišanu tirgū, jāņem vērā nepieciešamība sniegt pietiekamu informāciju, kas vajadzīga veselības aizsardzības un drošības pasākumu noteikšanai darba vietās, un lai nodrošinātu preparāta iespējami drošu lietošanu.

    Pieprasījums ievērot konfidencialitāti

    Saskaņā ar 15. pantu pieprasījumā par konfidencialitātes ievērošanu obligāti jāsniedz šāda informācija:

    1. Tās personas vārds (nosaukums) un pilna adrese (iekaitot tālruņa numuru), kas Kopienā veic uzņēmējdarbību un ir atbildīga par preparāta laišanu tirgū (ražotājs, importētājs vai izplatītājs).

    2. Precīza tās vielas vai vielu identifikācija un alternatīvais nosaukums vai nosaukumi, par kuru vai par kurām iesniedz pieprasījumu ievērot konfidencialitāti.



    CAS nr.

    Einecs nr.

    Ķīmiskais nosaukums saskaņā ar starptautisko nomenklatūru un klasifikāciju (Padomes Direktīvas 67/548/EEK I pielikums vai pagaidu klasifikācija)

    Alternatīvais nosaukums

    a)

     
     
     

    b)

     
     
     

    c)

     
     
     
    NB:

    Gadījumos, kad viela klasificēta pēc pagaidu klasifikācijas, kā apliecinājumu tam, ka pagaidu klasifikācijā ņemta vērā visa atbilstīgā informācija par vielas īpašībām, vajadzētu pievienot papildus ziņas (bibliogrāfiskās norādes u.c.).

    3. Konfidencialitātes ievērošanas pamatojums (iespējamība — ticamība).

    4. Preparāta(-u) nosaukums(-i) vai tirdzniecības nosaukums(-i).

    5. Vai visā Kopienā preparātam ir vienāds nosaukums vai tirdzniecības nosaukums?



    JĀ

    NĒ

    Ja nē, norādīt dalībvalstīs lietotos nosaukumus vai tirdzniecības nosaukumus:

    Beļģijā:

    Bulgārijā:

    Čehijas Republikā:

    Dānijā:

    Vācijā:

    Igaunijā:

    Grieķijā:

    Spānijā:

    Francijā:

    Īrijā:

    Itālijā:

    Kiprā:

    Latvijā:

    Lietuvā:

    Luksemburgā:

    Ungārijā:

    Maltā:

    Nīderlandē:

    Austrijā:

    Polijā:

    Portugālē:

    Rumānijā:

    Slovēnijā:

    Slovākijā:

    Somijā:

    Zviedrijā:

    Apvienotajā Karalistē:

    6. Tā preparāta vai to preparātu sastāvs, kas definēti Direktīvas 91/155/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/112/EEK, pielikuma 2. punktā.

    7. Preparāta(-u) klasifikācija saskaņā ar šīs direktīvas 6. pantu.

    8. Preparāta(-u) marķējums saskaņā ar šīs direktīvas 10. pantu.

    9. Preparāta(-u) paredzētais izmantošanas veids.

    10. Drošības datu lapa(-s) saskaņā ar Direktīvu 91/155/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/112/EEK.

    B   DAĻA

    Rokasgrāmata alternatīvu nosaukumu (sugasvārdu) veidošanai

    1.   Ievada piezīmes

    Rokasgrāmatā izmantota to bīstamu vielu klasifikācijas (vielas iedalījuma grupās) kārtība, kas norādītas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā.

    Var izmantot alternatīvus nosaukumus tiem, kas norādīti šajā rokasgrāmatā. Tomēr jebkurā gadījumā izvēlētajiem nosaukumiem jādod pietiekami daudz informācijas, lai nodrošinātu preparātu drošu lietošanu, kā arī vajadzīgo veselības aizsardzības un drošības pasākumu noteikšanu darba vietās.

    Vielas iedala grupās šādi:

     neorganiskas vai organiskas vielas, kuru galvenās īpašības nosaka kopīgs ķīmiskais elements to molekulu sastāvā. Grupas nosaukumu atvasina no attiecīgā ķīmiskā elementa nosaukuma. Šīs grupas noteiktas saskaņā ar I pielikumu pēc ķīmiskā elementa atomnumura (001 līdz 103),

     organiskās vielas, kuru galvenās īpašības nosaka kopīga funkcionālā grupa.

    Vielu grupu nosaukumus atvasina no funkcionālo grupu nosaukumiem.

    Šīs vielu grupas identificē ar I pielikumā doto numuru (601– 650).

    Dažos gadījumos vielas ar kopīgām specifiskām īpašībām apvieno apakšgrupās.

    2.   Sugasvārdu veidošana

    Vispārīgi principi

    Sugasvārdu veidošanai izmantota šāda vispārīga pieeja:

    i) vispirms identificē funkcionālās grupas un ķīmiskos elementus, kas ir vielas molekulā;

    ii) nosaka, kādu svarīgāko funkcionālo grupu vai ķīmisko elementu ņemt vērā, veidojot nosaukumu.

    Pēc funkcionālajām grupām un ķīmiskajiem elementiem izveidotie vielu grupu un apakšgrupu nosaukumi doti 3. punktā neierobežojoša saraksta veidā.

    3.   Vielu iedalījums grupās un apakšgrupās



    Grupas Nr.

    Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā

    GrupasApakšgrupas

    001

    Ūdeņraža savienojumi

    Hidrīdi

    002

    Hēlija savienojumi

    003

    Litija savienojumi

    004

    Berilija savienojumi

    005

    Bora savienojumi

    Borāni

    Borāti

    006

    Oglekļa savienojumi

    Karbamāti

    Neorganiskie oglekļa savienojumi

    Ciānūdeņražskābes sāļi

    Urīnviela un tās atvasinājumi

    007

    Slāpekļa savienojumi

    Četraizvietotie amonija savienojumi

    Slāpekļa savienojumi ar skābju īpašībām

    Nitrāti

    Nitrīti

    008

    Skābekļa savienojumi

    009

    Fluora savienojumi

    010

    Neona savienojumi

    011

    Nātrija savienojumi

    012

    Magnija savienojumi

    Magnijorganiskie savienojumi

    013

    Alumīnija savienojumi

    Alumīnijorganiskie savienojumi

    014

    Silīcija savienojumi

    Silikoni

    Silikāti

    015

    Fosfora savienojumi

    Fosfora savienojumi ar skābju īpašībām

    Fosfonija savienojumi

    Fosforskābes esteri

    Fosfāti

    Fosfīti

    Fosfamīdi un to atvasinājumi

    016

    Sēra savienojumi

    Sēra savienojumi ar skābju īpašībām

    Merkaptāni

    Sulfāti

    Sulfīti

    017

    Hlora savienojumi

    Hlorāti

    Perhlorāti

    018

    Agona savienojumi

    019

    Kālija savienojumi

    020

    Kalcija savienojumi

    021

    Skandija savienojumi

    022

    Titāna savienojumi

    023

    Vanādija savienojumi

    024

    Hroma savienojumi

    Hroma (VI) savienojumi

    025

    Mangāna savienojumi

    026

    Dzelzs savienojumi

    027

    Kobalta savienojumi

    028

    Niķeļa savienojumi

    029

    Vara savienojumi

    030

    Cinka savienojumi

    Cinkorganiskie savienojumi

    031

    Gallija savienojumi

    032

    Germānija savienojumi

    033

    Arsēna savienojumi

    034

    Selēna savienojumi

    035

    Broma savienojumi

    036

    Kriptona savienojumi

    037

    Rubīdija savienojumi

    038

    Stroncija savienojumi

    039

    Itrija savienojumi

    040

    Cirkonija savienojumi

    041

    Niobija savienojumi

    042

    Molibdena savienojumi

    043

    Tehnēcija savienojumi

    044

    Rutēnija savienojumi

    045

    Rodija savienojumi

    046

    Palādija savienojumi

    047

    Sudraba savienojumi

    048

    Kadmija savienojumi

    049

    Indija savienojumi

    050

    Alvas savienojumi

    Metālorganiskie alvas savienojumi

    051

    Antimona savienojumi

    052

    Telūra savienojumi

    053

    Joda savienojumi

    054

    Ksenona savienojumi

    055

    Cēzija savienojumi

    056

    Bārija savienojumi

    057

    Lantāna savienojumi

    058

    Cerija savienojumi

    059

    Prazeodima savienojumi

    060

    Neodima savienojumi

    061

    Prometija savienojumi

    062

    Samarija savienojumi

    063

    Eiropija savienojumi

    064

    Gadolinija savienojumi

    065

    Terbija savienojumi

    066

    Disprozija savienojumi

    067

    Holmija savienojumi

    068

    Erbija savienojumi

    069

    Tulija savienojumi

    070

    Iterbija savienojumi

    071

    Lutēcija savienojumi

    072

    Hafnija savienojumi

    073

    Tantala savienojumi

    074

    Volframa savienojumi

    075

    Renija savienojumi

    076

    Osmija savienojumi

    077

    Irīdija savienojumi

    078

    Platīna savienojumi

    079

    Zelta savienojumi

    080

    Dzīvsudraba savienojumi

    Dzīvsudraba metālorganiskie savienojumi

    081

    Tallija savienojumi

    082

    Svina savienojumi

    Svina metālorganiskie savienojumi

    083

    Bismuta savienojumi

    084

    Polonija savienojumi

    085

    Astatīna savienojumi

    086

    Radona savienojumi

    087

    Francija savienojumi

    088

    Rādija savienojumi

    089

    Aktīnija savienojumi

    090

    Torija savienojumi

    091

    Protaktīnija savienojumi

    092

    Urāna savienojumi

    093

    Neptūnija savienojumi

    094

    Plutonija savienojumi

    095

    Americija savienojumi

    096

    Kirija savienojumi

    097

    Berklija savienojumi

    098

    Kalifornija savienojumi

    099

    Einšteinija savienojumi

    100

    Fermija savienojumi

    101

    Mendeļejevija savienojumi

    102

    Nobelija savienojumi

    103

    Laurencija savienojumi

    601

    Ogļūdeņraži

    Alifātiskie ogļūdeņraži

    Aromātiskie ogļūdeņraži

    Alicikliskie ogļūdeņraži

    Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži

    602

    Halogenētie ogļūdeņraži (1)

    Halogenētie alifātiskie ogļūdeņraži (1)

    Halogenētie aromātiskie ogļūdeņraži (1)

    Halogenētie alicikliskie ogļūdeņraži (1)

    603

    Spirti un to atvasinājumi

    Alifātiskie spirti

    Aromātiskie spirti

    Alicikliskie spirti

    Alkanolamīni

    Epoksiatvasinājumi

    Ēteri

    Glikolēteri

    Glikoli un polioli

    604

    Fenoli un to atvasinājumi

    Halogenēto fenolu atvasinājumi (1)

    605

    Aldehīdi un to atvasinājumi

    Alifātiskie aldehīdi

    Aromātiskie aldehīdi

    Alicikliskie aldehīdi

    Alifātiskie acetāli

    Aromātiskie acetāli

    Alicikliskie acetāli

    606

    Ketoni un to atvasinājumi

    Alifātiskie ketoni

    Aromātiskie ketoni (2)

    Alicikliskie ketoni

    607

    Organiskās skābes un to atvasinājumi

    Alifātiskās karbonskābes

    Halogenētās alifātiskās karbonskābes (1)

    Aromātiskās karbonskābes

    Halogenētās aromātiskās karbonskābes (1)

    Alicikliskās karbonskābes

    Halogenētās alicikliskās karbonskābes (1)

    Alifātisko karbonskābju anhidrīdi

    Halogenēto alifātisko karbonskābju anhidrīdi (1)

    Aromātisko karbonskābju anhidrīdi

    Halogenēto aromātisko karbonskābju anhidrīdi (1)

    Aliciklisko karbonskābju anhidrīdi

    Halogenēto aliciklisko karbonskābju anhidrīdi (1)

    Alifātisko karbonskābju sāļi

    Halogenēto alifātisko karbonskābju sāļi (1)

    Aromātisko karbonskābju sāļi

    Halogenēto aromātisko karbonskābju sāļi (1)

    Aliciklisko karbonskābju sāļi

    Halogenēto aliciklisko karbonskābju sāļi (1)

    Alifātisko karbonskābju esteri

    Halogenēto alifātisko karbonskābju esteri (1)

    Aromātisko karbonskābju esteri

    Halogenēto aromātisko karbonskābju esteri (1)

    Aliciklisko karbonskābju esteri

    Halogenēto aliciklisko karbonskābju esteri (1)

    Glikola ētera esteri

    Akrilāti

    Metakrilāti

    Laktoni

    Acilhalogenīdi

    608

    Nitrilsavienojumi un to atvasinājumi

    609

    Nitrosavienojumi

    610

    Hlornitrosavienojumi

    611

    Azoksisavienojumi un azosavienojumi

    612

    Aminosavienojumi

    Alifātiskie amīni un to atvasinājumi

    Aromātiskie amīni un to atvasinājumi

    Alicikliskie amīni un to atvasinājumi

    Anilīns un tā atvasinājumi

    Benzidīns un tā atvasinājumi

    613

    Heterocikliskie savienojumi un to atvasinājumi

    Benzimidazols un tā atvasinājumi

    Imidazols un tā atvasinājumi

    Piretrinoīdi

    Hinolīns un tā atvasinājumi

    Triazīns un tā atvasinājumi

    Triazols un tā atvasinājumi

    614

    Glikozīdi un alkaloīdi

    Glikozīdi un to atvasinājumi

    Alkaloīdi un to atvasinājumi

    615

    Cianāti un izocianāti

    Cianāti

    Izocianāti

    616

    Amīdi un to atvasinājumi

    Acetamīds un tā atvasinājumi

    Anilīdi

    617

    Organiskie peroksīdi

    647

    Enzīmi

    648

    Kompleksa sastāva akmeņogļu pārstrādes produkti

    Skābais ekstrakts

    Bāziskais ekstrakts

    Antracēneļļa

    Antracēneļļas ekstrakcijas atlikums

    Antracēneļļas frakcija

    Karboleļļa

    Karboleļļas ekstrakcijas atlikums

    Akmeņogļu šķidrumi, iegūti ar šķīdinātāju selektīvo ekstrakciju

    Akmeņogļu šķidrumi, šķīdinātāji selektīvajai ekstrakcijai

    Akmeņogļu nafta, sintētiskais šķidrais kurināmais no akmeņoglēm

    Akmeņogļu darva

    Akmeņogļu darvas ekstrakts

    Akmeņogļu darvas cietais atlikums

    Kokss (akmeņogļu darvas), iegūts zemā temperatūrā; piķis, iegūts augstā temperatūrā

    Kokss (akmeņogļu darvas), piķa kokss, iegūts augstā temperatūrā

    Kokss (akmeņogļu darvas), piķis un piķa kokss

    Neattīrīts benzols

    Neattīrīti fenoli

    Neattīrītas darvas bāzes

    Destilāta bāzes

    Destilāta fenoli

    Destilāti

    Akmeņogļu destilāti, iegūti selektīvā šķīdinātāju primārā ekstrakcijā

    Akmeņogļu destilāti, iegūti selektīvā šķīdinātāju ekstrakcijā ar hidrokrekingu

    Akmeņogļu destilāti, iegūti selektīvā šķīdinātāju ekstrakcijā ar hidrokrekingu un hidrogenēšanu

    Akmeņogļu vidējie destilāti, iegūti selektīvā šķīdinātāju ekstrakcijā ar hidrokrekingu

    Akmeņogļu darvas ekstrakcijas bāziski atlikumi

    Svaiga eļļa

    Degvielas, dīzeļdegviela, no akmeņoglēm iegūta šķīdinātāju ekstrakcijas hidrokrekingā, hidrogenēta

    Degvielas, reaktīvo lidmašīnu degviela, no akmeņoglēm iegūta šķīdinātāju ekstrakcijas hidrokrekingā, hidrogenēta

    Benzīns, no akmeņoglēm iegūts šķīdinātāju ekstrakcijas hidrokrekingā, hidrogenēts

    Termiskās pārstrādes produkti

    Smagā antracēneļļa

    Smagās antracēneļļas redestilāts

    Vieglā eļļa

    Vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi, augsti virstoši

    Vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi, vidēji virstoši

    Vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi, zemu virstoši

    Vieglās eļļas redestilāts, augstu virstošs

    Vieglās eļļas redestilāts, vidēji virstošs

    Vieglās eļļas redestilāts, zemu virstošs

    Metilnaftalīneļļa

    Metilnaftalīneļļas ekstrakcijas atlikumi

    Ligroīns (akmeņogļu), iegūts šķīdinātāju ekstrakcijas hidrokrekingā

    Naftalīneļļa

    Naftalīneļļas ekstrakcijas atlikumi

    Naftalīneļļas redestilāts

    Piķis

    Piķa redestilāts

    Piķa atlikums

    Piķa atlikums, termiski apstrādāts

    Piķa atlikums, oksidēts

    Pirolīzes produkti

    Redestilāti

    Atlikumi (akmeņogļu), pēc šķīdinātāju ekstrakcijas

    Brūnogļu darva

    Brūnogļu darva, zemtemperatūras

    Brūnogļu darva, augstu virstoša

    Brūnogļu darva, vidēji virstoša

    Absorbcijas eļļa

    Absorbcijas eļļas ekstrakcijas atlikumi

    Absorbcijas eļļas redestilāts

    649

    Kompleksa sastāva akmeņogļu pārstrādes produkti

    Jēlnafta

    Naftas gāze

    Ligroīns, zemu virstošs

    Ligroīns, zemu virstošs, modificēts

    Ligroīns, zemu virstošs, iegūts katalītiskā krekinga procesā

    Ligroīns, zemu virstošs, iegūts katalītiskā riforminga procesā

    Ligroīns, zemu virstošs, iegūts termiskā krekinga procesā

    Ligroīns, zemu virstošs, iegūts katalītiskā krekinga procesā

    Ligroīns, zemu virstošs, iegūts hidrogenēšanas procesā

    Ligroīns, zemu virstošs, nespecificēts

    Petroleja, tiešās destilācijas straight-run

    Petroleja, nespecificēta

    Krekinga gāzeļļa

    Gāzeļļa — nespecificēta

    Mazuts

    Konsistentās smērvielas

    Neattīrīta vai mazattīrīta bāzes eļļa

    Bāzes eļļa — nespecificēta

    Destilāta aromātiskā frakcija

    Destilāta aromātiskā frakcija (attīrīta)

    Eļļas nosēdumi

    Parafīnu atlikumi

    Petrolats (neapstrādāts naftas vazelīns)

    650

    Dažādas vielas

    Šo grupu neizmantot. Tās vietā izmanto iepriekš norādītās grupas un apakšgrupas.

    (1)   Norāda pēc grupas, kas atbilst attiecīgajam halogēnam.

    (2)   Ieskaitot hinonus.

    4.   Praktiskā izmantošana:

    Pēc tam, kad pēc saraksta pārbaudīts, vai viela pieder vienai vai vairākām grupām vai apakšgrupām, tās sugasvārdu nosaka šādi:

    4.1.

    Par sugasvārdu izvēlas grupas vai apakšgrupas nosaukumu, ja ar to pietiek ķīmisko elementu vai svarīgāko funkcionālo grupu raksturošanai.

    Piemēri:

     1,4-dihidroksibenzols

     

    604. grupa

    :

    fenoli un to atvasinājumi

    sugasvārds

    :

    fenola atvasinājums,

     butanols

     

    603. grupa

    :

    spirti un to atvasinājumi

    apakšgrupa

    :

    alifātiskie spirti

    sugasvārds

    :

    alifātisks spirts,

     2-izopropoksietanols

     

    603. grupa

    :

    spirti un to atvasinājumi

    apakšgrupa

    :

    glikolu ēteri

    sugasvārds

    :

    glikolēteris,

     metakrilāts

     

    607. grupa

    :

    organiskās skābes un to atvasinājumi

    apakšgrupa

    :

    akrilāti

    sugasvārds

    :

    akrilāts;

    4.2.

    Par sugasvārdu izvēlas vairāku grupu un apakšgrupu nosaukumu kombināciju, ja ar vienas grupas vai apakšgrupas nosaukumu vien nepietiek ķīmisko elementu vai svarīgāko funkcionālo grupu raksturošanai:

    Piemēri:

     hlorbenzols

     

    602. grupa

    :

    halogenētie ogļūdeņraži

    apakšgrupa

    :

    halogenētie aromātiskie ogļūdeņraži

    017. grupa

    :

    hlora savienojumi

    sugasvārds

    :

    hlorēts aromātisks ogļūdeņradis,

     2,3,6-trihlorfeniletiķskābe

     

    607. grupa

    :

    organiskās skābes

    apakšgrupa

    :

    halogenētas aromātiskās karbonskābes

    017. grupa

    :

    hlora savienojumi

    sugasvārds

    :

    hlorēta aromātiskā karbonskābe,

     1-hlor-1-nitropropāns

     

    610. grupa

    :

    hlornitroatvasinājumi

    601. grupa

    :

    ogļūdeņraži

    apakšgrupa

    :

    alifātiskie ogļūdeņraži

    sugasvārds

    :

    hlorēts alifātisks ogļūdeņradis,

     tetrapropilditiopirofosfāts

     

    015. grupa

    :

    fosfora savienojumi

    apakšgrupa

    :

    fosforskābes esteri

    016. grupa

    :

    sēra savienojumi

    sugasvārds

    :

    tiofosforskābes esteris

    N.B.

    Attiecībā uz dažiem elementiem, jo īpaši metāliem, grupas vai apakšgrupas nosaukumu var norādīt ar vārdiem “organisks” vai “neorganisks”.

    Piemēri:

     dzīvsudraba (I) hlorīds

     

    080. grupa

    :

    dzīvsudraba savienojumi

    sugasvārds

    :

    neorganisks dzīvsudraba savienojums,

     bārija acetāts

     

    056 grupa

    :

    bārija savienojumi

    sugasvārds

    :

    organisks bārija savienojums,

     etilnitrīts

     

    007. grupa

    :

    slāpekļa savienojumi

    apakšgrupa

    :

    nitrīti

    sugasvārds

    :

    organisks nitrīts,

     nātrija hidrogensulfīts

     

    016. grupa

    :

    sēra savienojumi

    sugasvārds

    :

    neorganisks sēra savienojums.

    (Minētie piemēri par to, kā varētu iesniegt pieprasījumu, lai ievērotu konfidencialitāti, ņemti no Direktīvas 67/548/EEK I pielikuma (19. pielāgojums)).




    VII PIELIKUMS

    PREPARĀTI, UZ KO ATTIECAS 12. PANTA 2. PUNKTS

    Preparāti, kas norādīti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 9.3. punktā.




    VIII PIELIKUMS

    A   DAĻA

    Direktīvas, kas atceltas saskaņā ar 21. pantu:

     Direktīva 78/631/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu (pesticīdu) klasifikāciju, iepakojumu un marķējumu,

     Direktīva 88/379/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakojumu un marķējumu, kā arī tās vēlākiem pielāgojumiem tehnikas attīstībai:

     

     Direktīva 89/178/EEK,

     Direktīva 90/492/EEK,

     Direktīva 93/18/EEK,

     Direktīva 96/65/EK,

     Direktīva 90/35/EEK, kas saskaņā ar Direktīvas 88/379/EEK 6. pantu nosaka preparātu veidus, kuru iepakojumam jābūt aprīkotam ar bērniem nepieejamu aizdari un/vai labi redzamām bīstamības norādēm,

     Direktīva 91/442/EEK par bīstamajiem preparātiem, kuru iepakojumam jābūt aprīkotam ar bērniem nepieejamu aizdari.

    B   DAĻA

    Transponēšanas un piemērošanas termiņi saskaņā ar 22. pantu



    Direktīva

    Transponēšanas termiņš

    Piemērošanas termiņš

    78/631/EEK

    (OV L 206, 29.7.1978., 13. lpp.)

    1981. gada 1. janvāris

    1981. gada 1. janvāris

    88/379/EEK

    (OV L 187, 16.7.1988., 14. lpp.)

    1991. gada 7. jūnijs

    1991. gada 7. jūnijs

    89/178/EEK

    (OV L 64, 8.3.1989., 18. lpp.)

    1990. gada 1. decembris

    1991. gada 1. jūnijs

    90/492/EEK

    (OV L 275, 5.10.1990., 35. lpp.)

    1991. gada 1. jūnijs

    1991. gada 8. jūnijs

    93/18/EEK

    (OV L 104, 29.4.1993., 46. lpp.)

    1994. gada 1. jūlijs

    1994. gada 1. jūlijs

    90/35/EEK

    (OV L 19, 24.1.1990., 14. lpp.)

    1992. gada 1. augusts

    1992. gada 1. novembris

    91/442/EEK

    (OV L 238, 27.8.1991., 25. lpp.)

    1992. gada 1. augusts

    1992. gada 1. novembris

    96/65/EK

    (OV L 265, 18.10.1996., 15. lpp.)

    1998. gada 31. maijs

    1998. gada 31. maijs

    C   DAĻA

    Īpaši noteikumi Austrijai, Somijai un Zviedrijai par šādu direktīvu piemērošanu saskaņā ar 21. pantu

    1.

    Austrija, Somija un Zviedrija savu valstu likumos netransponē un nepiemēro Padomes 1978. gada 26. jūnija Direktīvu 78/631/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu (pesticīdu) klasifikāciju, iepakojumu un marķējumu, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 1992. gada 30. aprīļa Direktīvu 92/32/EEK.

    2.

    Austrijai ir jāpiemēro Padomes 1988. gada 7. jūnija Direktīva 88/379/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakojumu un marķējumu, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 1996. gada 11. oktobra Direktīvu 96/65/EK, ievērojot šādus noteikumus:

    Uz Austriju neattiecas šādi Direktīvas 88/379/EEK noteikumi:

    a) direktīvas 13. pants kopā ar 3. un 7. pantu attiecībā uz preparātiem, kuru sastāvā ir šā pielikuma 1. papildinājumā uzskaitītās vielas;

    b) direktīvas 13. pants kopā ar 7. pantu attiecībā uz marķējumu, ievērojot Austrijas noteikumus par:

     drošības uzrakstiem attiecībā uz atkritumu iznīcināšanu,

     divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, piktogrammu par atkritumu iznīcināšanu,

     drošības uzrakstiem par pretpasākumiem avāriju gadījumos;

    c) divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, direktīvas 13. pants kopā ar 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu attiecībā uz to bīstamo vielu ķīmiskajiem nosaukumiem, kas ir bīstamo preparātu sastāvā.

    3.

    Zviedrija piemēro Padomes 1988. gada 7. jūnija Direktīvu 88/379/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakojumu un marķējumu, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 1996. gada 11. oktobra Direktīvu 96/65/EK, ievērojot šādus noteikumus:

    Uz Zviedriju neattiecas šādi Direktīvas 88/379/EEK noteikumi:

    a) direktīvas 13. pants kopā ar 3. un 7. pantu attiecībā uz preparātiem,

     kuru sastāvā ir šā pielikuma 2. papildinājumā uzskaitītās vielas,

     kuru sastāvā ir vielas ar neirotoksisku iedarbību, kā arī vielas, kas attauko ādu, uz kurām neattiecas klasifikācijas kritēriji, kas noteikti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā un brīdinājumi par risku, kas noteikti Direktīvas 67/548/EEK III pielikumā,

     kuru sastāvā ir vielas ar akūtu toksisku iedarbību, uz kurām neattiecas klasifikācijas kritēriji, kas noteikti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā, un brīdinājumi par risku, kas noteikti Direktīvas 67/548/EEK III pielikumā, divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā,

     kas nav klasificēti kā bīstami “måttligt skadliga” (zviedriski: “mēreni kaitīgs”) saskaņā ar Direktīvā 88/379/EEK noteiktajiem kritērijiem;

    b) direktīvas 13. pants kopā ar 3. un 7. pantu attiecībā uz:

     tādu preparātu klasifikācijas un marķēšanas kritērijiem, kuru sastāvā ir kancerogēnas vielas, kas klasificētas, pamatojoties uz kritērijiem, kuri noteikti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 4.2.1. punktā,

     tādu preparātu marķējumu, kuru sastāvā ir 3. kategorijas kancerogēnas vielas ar īpašu R frāzi frāzes R40 vietā.




    1. papildinājums



    Vielas, kas minētas VIII pielikuma C daļas 2. punktā (Austrija)

    Vielas nosaukums

    Indeksa numurs Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā

    Linurons

    006–021–00–1

    Trihlorsilāns

    014–001–00–9

    Fosfora trihlorīds

    015–007–00–4

    Fosfora pentahlorīds

    015–008–00-X

    Fosfora oksihlorīds

    015–009–00–5

    Nātrija polisulfīdi

    016–010–00–3

    Sēra (II) hlorīds

    016–012–00–4

    Tionilhlorīds

    016–015–00–0

    Kalcija hipohlorīts

    017–012–00–7

    Kālija hidroksīds

    019–002–00–8

    2-Dimetilaminoetanols

    603–047–00–0

    2-Dietilaminoetanols

    603–048–00–6

    Dietanolamīns

    603–071–00–1

    N-Metil-2-etanolamīns

    603–080–00–0

    2-Etilheksān-1,3-diols

    603–087–00–9

    Izoforons

    606–012–00–8

    6-Metil-1, 3-ditiolo(4,5-b)hinoksalīn-2-ons

    606–036–00–9

    Etiķskābes anhidrīds

    607–008–00–9

    Metilformiāts

    607–014–00–1

    Etilformiāts

    607–015–00–7

    Akrilskābe

    607–061–00–8

    Hloracetilhlorīds

    607–080–00–1

    Nitrofēns

    609–040–00–9

    Kvintozēns; Pentahlornitrobenzols

    609–043–00–5

    Dihlfluanīds

    616–006–00–7

    Cumola hidroperoksīds

    617–002–00–8

    Monokrotofoss

    015–072–00–9

    Edifenfoss

    015–121–00–4

    Triazofoss

    015–140–00–8

    Metanols

    603–001–00-X

    Trifenmorfs; 4-Tritilmorfolīns

    613–052–00-X

    Diurons

    006–015–00–9

    Fenbutanīnoksīds

    050–017–00–2

    1-Butanols, 2-Butanols, izo-Butanols

    603–004–00–6




    2. papildinājums



    Vielas, kas minētas VIII pielikuma C daļas 3. punktā (Zviedrija)

    Vielas nosaukums

    Indeksa numurs Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā

    Acetons

    606–001–00–8

    Butanons

    606–002–00–3

    Amilformiāts

    607–018–00–3

    Etilacetāts

    607–022–00–5

    n-Butilacetāts

    607–025–00–1

    sec-Butilacetāts

    607–026–00–7

    tert-Butilacetāts

    607–026–00–7

    izo-Butilacetāts

    607–026–00–7

    Butilformiāts

    607–017–00–8

    Cikloheksāns

    601–017–00–1

    1,4-Dimetilcikloheksāns

    601–019–00–2

    Dietilēteris

    603–022–00–4

    Etilmetilēteris

    603–020–00–3

    Amilacetāts

    607–130–00–2

    Etillaktāts

    607–129–00–7

    Amilpropionāts

    607–131–00–8

    2,4-Dimetilpentān-3-ons

    606–028–00–5

    Di-n-propilēteris

    603–045–00-X

    Di-n-propilketons

    606–027–00-X

    Etilpropionāts

    607–028–00–8

    Heptāns

    601–008–00–2

    Heksāns (izomēru maisījums) kurā ir mazāk par 5 % n-heksāna

    601–007–00–7

    Izopropilacetāts

    607–024–00–6

    Izopropilspirts

    603–003–00–0

    4-Metoksi-4-metilpentān-2-ons

    606–023–00–8

    Metilacetāts

    607–021–00-X

    Metilcikloheksāns

    601–018–00–7

    5-Metilheksān-2-ons

    606–026–00–4

    Metillaktāts

    607–092–00–7

    4-Metilpentān-2-ons

    606–004–00–4

    Metilpropionāts

    607–027–00–2

    Oktāns

    601–009–00–8

    Pentāns

    601–006–00–1

    Pentān-3-ons

    606–006–00–5

    Propān-1-ols

    603–003–00–0

    Propilacetāts

    607–024–00–6

    Propilformiāts

    607–016–00–2

    Propilpropionāts

    607–030–00–9

    Nātrija bisulfīts = polisulfīts

    016–010–00–3

    Toluil-2,4-diizocianāts

    615–006–00–4

    Toluil-2,6-diizocianāts

    615–006–00–4

    Kadmija fluorīds

    048–006–00–2

    1,2-Epoksi-3(toliloksi)-propāns

    603–056–00-X

    Difenilmetān-2,2'- diizocianāts

    615–005–00–9

    Difenilmetān-2,4'- diizocianāts

    615–005–00–9

    Difenilmetān-4,4'- diizocianāts

    615–005–00–9

    Hidrohinons

    604–005–00–4

    Hidroksipropilakrilāts

    607–108–00–2

    Terpentīns

    650–002–00–6

    Butilmetilketons (2-Heksanons)

    606–030–00–6

    Heksāns

    601–007–00–7

    Vanādija pentoksīds

    023–001–00–8

    Nātrija nitrāts

     

    Cinka oksīds

     




    IX PIELIKUMS



    ATBILSTĪBU TABULA

    Šajā direktīvā

    88/379/EEK

    1. pants

    1. pants

    1.1.

    1.1.

    1.2.

    1.2.

    1.3.

     

    1.4.

     

    1.5.

    1.3.

    2. pants

    2. pants

    3. pants

    3.6. pants

    4. pants

    3.1. pants

    4. pants

    5. pants

    3.2. pants

    5.1.

    3.2.

    5.1., trešais ievilkums

    3.2, 3. punkta b) apakšp.

    5.2.

     

    līdz 5.3.

     

    5.4.6. pants

    3.3. pants

    6.1.

    3.3., a) un b) apakšp.

    6.2.

     

    6.3.

    3.3., 3. un 4. punkts

    6.4.

    3.4.

    6.5.

    3.5., 1. līdz 3. punkts

    7. pants

     

    8. pants

    5. pants

    8.1.

    5.1.

    8.2.

    5.2.

    8.3.

    5.3.

    8.4.

     

    9. pants

    6. pants

    9.1.

    6.1. a)

    9.2.

    6.1. b)

    9.3.

    6.2. un 6.3., otrā daļa

    10. pants

    7. pants

    10.1.1 līdz 1.2.

     

    10.2.

    7.1.

    10.2.3.

    7.1. c)

    10.2.4.

    7.1. d)

    10.2.5.

    7.4.

    11. pants

    8. pants

    12. pants

    9. pants

    13. pants

     

    14. pants

    10. pants

    15. pants

    7. pants

    16. pants

    11. pants

    17. pants

    12. pants

    18. pants

    13. pants

    19. pants

    14. pants

    20. pants

    15. pants

    21. pants

     

    22. pants

    16. pants

    23. pants

    16. panta 3. punkts

    24. pants

    17. pants



    ATBILSMJU TABULA

    Šajā direktīvā

    88/379/EEK

    90/35/EEK

    91/442/EEK

    93/18/EEK

    I pielikuma A daļa

    3.2. panta 2. p.

     
     
     

    I pielikuma B daļa

     
     
     
     

    II pielikuma A daļa, ievads (1.līdz 3. p.)

     
     
     

    I pielikums, ievads

    II pielikuma A daļas 4. p.

     
     
     
     

    II pielikuma A daļas 1. p.

    3.5. panta a) p.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 1.1.1. p.

    3.5. panta a) p. i) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 1.1.2. p.

    3.5. panta a) p. ii) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 1.2. p.

    3.5. panta a) p. iii) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 2. p.

    3.5. panta b) p.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 2.1.1. p.

    3.5. panta b) p. i) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 2.1.2. p.

    3.5. panta b) p. ii) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 2.2. p.

    3.5. panta b) p. iii) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 2.3. p.

    3.5. panta b) p. iv) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 3. p.

    3.5. panta c) p.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 3.1.1. p.

    3.5. panta c) p. i) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 3.1.2. p.

    3.5. panta c) p. ii) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 3.2. p.

    3.5. panta c) p. iii) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 3.3. p.

    3.5. panta c) p. iv) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 4. p.

    3.5. panta d) p.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 4.1.1. p.

    3.5. panta d) p. i) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 4.1.2. p.

    3.5. panta d) p. ii) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 4.2.1. p.

    3.5. panta e) p. i) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 4.2.2. p.

    3.5. panta e) p. ii) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 5. p.

    3.5. panta f) p.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 5.1.1. p.

    3.5. panta f) p. i) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 5.1.2. p.

    3.5. panta f) p. ii) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 5.2.1. p.

    3.5. panta h) p. i) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 5.2.2. p.

    3.5. panta h) p. ii) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 5.3.1. p.

    3.5. panta g) p. i) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 5.3.2. p.

    3.5. panta g) p. ii) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 5.4.1. p.

    3.5. panta i) p. i) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 5.4.2. p.

    3.5. panta i) p. ii) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 6. p.

     
     
     
     

    II pielikuma A daļas 6.1. p.

    3.5. panta g) p. iii) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 6.2. p.

    3.5.panta c) p. v) apakšp.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 7.1. p.

    3.5. panta j) p.

     
     

    I pielikuma 6. p.

    II pielikuma A daļas 7.2. p.

    3.5. panta k) p.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 8.1. p.

    3.5.panta l), m) p.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 8.2. p.

    3.5. panta n) p.,

    3.5. panta o), p) p.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 9.1. līdz 9.4. p.

     
     
     
     

    II pielikuma B daļas ievads

     
     
     

    I pielikums, ievads

    II pielikuma B daļas 1. p.

     
     
     

    I pielikums 1. p.

    II pielikuma B daļas 1.1. p.

     
     
     

    I pielikums 1.1. p.

    II pielikuma B daļas 1.2. p.

     
     
     

    I pielikums 1.2. p.

    II pielikuma B daļas 2. p.

     
     
     

    I pielikums 2. p.

    II pielikuma B daļas 2.1. p.

     
     
     

    I pielikums 2.1. p.

    II pielikuma B daļas 2.2. p.

     
     
     

    I pielikums 2.2. p.

    II pielikuma B daļas 3. p.

     
     
     

    I pielikums 3. p.

    II pielikuma B daļas 3.1. p.

     
     
     

    I pielikums 3.1. p.

    II pielikuma B daļas 3.2. p.

     
     
     

    I pielikums 3.2. p.

    II pielikuma B daļas 4. p.

     
     
     

    I pielikums 4. p.

    II pielikuma B daļas 4.1. p.

     
     
     

    I pielikums 4.1. p.

    II pielikuma B daļas 4.2. p.

     
     
     

    I pielikums 4.2. p.

    II pielikuma B daļas 5. p.

     
     
     

    I pielikums 5. p.

    II pielikuma B daļas 5.1. p.

     
     
     

    I pielikums 5.1. p.

    II pielikuma B daļas 5.2. p.

     
     
     

    I pielikums 5.2. p

    II pielikuma B daļas 6. p.

     
     
     

    I pielikums 6. p.

    II pielikuma B daļas 6.1. p.

     
     
     

    I pielikums 6.1. p.

    II pielikuma B daļas 6.2. p.

     
     
     

    I pielikums 6.2. p.

    III pielikuma A daļa

     
     
     
     

    III pielikuma B daļa

     
     
     
     

    III pielikuma C daļa

     
     
     
     

    IV pielikuma B daļa

     

    1. un 2. pants

     
     

    un 2. pantsIV pielikuma A daļas 1. p.

     

    1. panta 1.p

     
     

    panta 1. p. IV pielikuma A daļas 2. p.

     
     

    2. pants; Pielikuma a) daļa

     

    IV pielikuma A daļas 3. p.

     
     

    1. pants; Pielikuma b) daļa

     

    V pielikuma A daļas 1. p.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 1. p.

    V pielikuma A daļas 2. p.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 2. p.

    V pielikuma A daļas 3. p.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 3. p.

    V pielikuma A daļas 4. p.

     
     
     

    II pielikuma A daļas 4. p.

    V pielikuma B daļas 1. p.

     
     
     

    II pielikuma B daļas 1. p.

    V pielikuma B daļas 2. p.

     
     
     

    II pielikuma B daļas 2. p.

    V pielikuma B daļas 3. p.

     
     
     

    II pielikuma B daļas 3. p.

    V pielikuma B daļas 4. p.

     
     
     

    II pielikuma B daļas 4. p.

    V pielikuma B daļas 5. p.

     
     
     

    II pielikuma B daļas 5. p.

    V pielikuma B daļas 6. p.

     
     
     

    II pielikuma B daļas 6. p.

    V pielikuma B daļas 7. p.

    3.2. panta 3. punkta cipa kšp

     
     
     

    panta 3. punkta b) apakšp. V pielikuma B daļas 8. p.

    3.5. panta 4. punkts

     
     
     

    panta 4. punktsV pielikuma C daļa

     
     
     
     

    VI pielikums

     
     
     
     

    VII pielikums

     
     
     
     

    VIII pielikums

     
     
     
     

    IX pielikums

     
     
     
     



    ( 1 ) OV C 283, 26.9.1996., 1. lpp. un

    OV C 337, 7.11.1997., 45. lpp.

    ( 2 ) OV C 158, 26.5.1997., 76. lpp.

    ( 3 ) Eiropas Parlamenta 1997. gada 26. jūnija atzinums (OV C 222, 21.7.1997., 26. lpp.), Padomes 1998. gada 24. septembra kopēja nostāja (OV C 360, 23.11.1998., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1999. gada 10. februāra lēmums (OV C 150, 28.5.1999.). Padomes 1999. gada 11. maija lēmums.

    ( 4 ) OV L 187, 16.7.1988., 14. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 96/65/EK (OV L 265, 18.10.1996., 15. lpp.).

    ( 5 ) OV L 154, 5.6.1992., 1. lpp.

    ( 6 ) OV L 110, 4.5.1993., 20. lpp.

    ( 7 ) OV L 358, 18.12.1986., 1. lpp.

    ( 8 ) OV L 206, 29.7.1978., 13. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 92/32/EEK.

    ( 9 ) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 96/68/EK (OV L 277, 30.10.1996., 25. lpp.).

    ( 10 ) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

    ( 11 ) OV L 76, 22.3.1991., 35. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 93/112/EEK (OV L 314, 16.12.1993., 38. lpp.).

    ( 12 ) OV L 22, 9.2.1965., 369. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/39/EEK (OV L 214, 24.8.1993., 22. lpp.).

    ( 13 ) OV L 262, 27.9.1976., 169. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/18/EK (OV L 114, 1.5.1997., 43. lpp.).

    ( 14 ) OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 96/350/EK (OV L 135, 6.6.1996., 32. lpp.).

    ( 15 ) OV L 84, 31.3.1978., 43. lpp.

    ( 16 ) OV L 246, 17.9.1980., 1. lpp. Direktīva, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 84/467/Euratom (OV L 265, 5.10.1984., 4. lpp.).

    ( 17 ) OV L 147, 9.6.1975., 40. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/1/EK (OV L 23, 28.1.1994., 28. lpp.).

    ( 18 ) OV L 15, 17.1.1987., 29. lpp.

    ( 19 ) OV L 144, 4.6.1997., 19. lpp.

    ( 20 ) Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).

    Top