Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 01993R0793-20031120

Consolidated text: Padomes Regula (EEK) Nr. 793/93 (1993. gada 23. marts) par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1993/793/2003-11-20

1993R0793 — LV — 20.11.2003 — 001.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

PADOMES REGULA (EEK) Nr. 793/93

(1993. gada 23. marts)

par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli

(OV L 084, 5.4.1993, p.1)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1882/2003 (2003. gada 29. septembris),

  L 284

1

31.10.2003




▼B

PADOMES REGULA (EEK) Nr. 793/93

(1993. gada 23. marts)

par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli



EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu ( 2 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),

tā kā pastāv atšķirības starp normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri ir spēkā vai kurus gatavo dalībvalstīs attiecībā uz esošo vielu riska novērtējumu un kuri traucē tirdzniecību starp dalībvalstīm un rada nevienlīdzīgas konkurences nosacījumus;

tā kā dalībvalstu iekšējā tirgus izveidošanai un darbības nodrošināšanai paredzēto noteikumu tuvināšanas pasākumi, ciktāl tie skar veselības, drošības, vides un patērētāja aizsardzību, pamatojas uz augstu aizsardzības līmeni;

tā kā, lai nodrošinātu cilvēku, tostarp strādnieku un patērētāju, kā arī vides aizsardzību, ir nepieciešams Kopienas līmenī sistemātiski novērtēt riska faktorus, ko ietver EINECS (Eiropas ķīmisko komercvielu saraksts) ( 4 ) iekļautās esošās vielas;

tā kā efektivitātes un ekonomikas interesēs ir nepieciešams izveidot Kopienas politiku, kas nodrošinās pienākumu sadali un koordināciju starp dalībvalstīm, Komisiju un uzņēmējiem;

tā kā regula ir atbilstīgs juridisks instruments, jo tā tieši ražotājiem un importētājiem uzliek konkrētas prasības, kas vienlaicīgi un vienā un tajā pašā veidā izpildāmas visā Kopienā;

tā kā, lai veiktu iepriekšēju esošo vielu riska novērtējumu un noteiktu prioritārās vielas, kam jāpievērš tūlītēja uzmanība, ir nepieciešams savākt noteiktu informāciju un pārbaužu datus par esošajām vielām;

tā kā prasības pēc šādas informācijas nebūtu jāattiecina uz dažām vielām, kuras pēc tām piemītošajām īpašībām ietver tikai tādus riska faktorus, kas vispāratzīti kā minimāli;

tā kā ražotājiem un importētājiem šī informācija būtu jāiesniedz Komisijai, kura izsūtīs kopijas visām dalībvalstīm; tā kā dalībvalstij tomēr jābūt iespējai prasīt, lai tās teritorijā reģistrētie ražotāji un importētāji to pašu informāciju tajā pašā laikā iesniedz tās kompetentajām iestādēm;

tā kā dažos gadījumos nolūkā veikt riska novērtējumu dažām esošajām vielām ir nepieciešams prasīt, lai ražotāji vai importētāji iesniedz papildu datus vai veic papildu pārbaudes attiecībā uz norādītajām esošajām vielām;

tā kā Kopienas līmenī ir nepieciešams sastādīt to prioritāro vielu sarakstus, kurām jāpievērš īpaša uzmanība; tā kā sākotnējais prioritāšu saraksts Komisijai būtu jāiesniedz ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā;

tā kā dalībvalstīm jāveic prioritāšu sarakstā iekļauto vielu riska novērtējums; tā kā minētais novērtējums būtu jāizstrādā Kopienas līmenī, pamatojoties uz pienākumu sadali un ņemot vērā situāciju dalībvalstīs; tā kā riska novērtējuma principi arī būtu jānosaka Kopienas līmenī;

tā kā prioritāšu noteikšanas procesā un esošo vielu riska novērtēšanā ir jo īpaši jāņem vērā datu nepietiekamība par vielas iedarbību, kā arī darbs, ko jau veikušas citas starptautiskas organizācijas, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, kā arī citi normatīvie akti un/ vai Kopienas programmas attiecībā uz bīstamajām vielām;

tā kā Kopienas līmenī ir nepieciešams pieņemt riska novērtējuma rezultātus un ieteikto stratēģiju prioritāšu sarakstos iekļauto vielu riska faktoru ierobežošanai;

tā kā saskaņā ar noteikumiem Padomes 1986. gada 24. novembra Direktīvā 86/609/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz eksperimentāliem un citiem zinātniskiem mērķiem izmantoto dzīvnieku aizsardzību ( 5 ) ir lietderīgi līdz minimumam samazināt pētnieciskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku skaitu; tā kā, ja vien iespējams un jo īpaši konsultējoties ar Eiropas Alternatīvo pārbaudes metožu centru, ir jāizvairās no dzīvnieku izmantošanas, izvēloties apstiprinātas alternatīvas procedūras;

tā kā saistībā ar šo regulu ir jāveic ķīmisko vielu pārbaudes, ir jāievēro laba laboratoriju prakse, kā noteikts Padomes 1986. gada 18. decembra Direktīvā 87/18/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratoriju prakses principiem un to pielietošanu, pārbaudot ķīmiskās vielas ( 6 );

tā kā Komisijai, līdzdarbojoties no dalībvalstu pārstāvjiem izveidotai komitejai, būtu jāpiešķir nepieciešamās pilnvaras pielāgot konkrētus pielikumus tehniskajam progresam un pieņemt konkrētus šīs regulas izpildes pasākumus;

tā kā būtu jāgarantē tās informācijas konfidencialitāte, kas attiecas uz rūpniecisko noslēpumu vai komercnoslēpumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.



1. pants

Mērķi un darbības joma

1.  Šī regula attiecas uz:

a) informācijas par esošajām vielām vākšanu, apriti un pieejamību;

b) esošo vielu riska faktoru novērtējumu attiecībā uz cilvēkiem, tostarp strādniekiem un patērētājiem, un uz vidi, lai nodrošinātu labāku šo riska faktoru pārvaldību saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

2.  Šīs regulas noteikumus piemēro, neskarot Kopienas tiesību aktus par strādnieku un patērētāju aizsardzību.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a) “vielas” ir ķīmiskie elementi un to savienojumi dabiskā veidā vai iegūti kādā ražošanas procesā; pie vielām pieskaita arī jebkādas piedevas, kas vajadzīgas produktu stabilizēšanai, kā arī izmantotajos procesos radušos piejaukumus, izņemot visus šķīdinātājus, kuru atdalīšana neietekmē vielu stabilitāti un nemaina to ķīmisko sastāvu;

b) “preparāti” ir maisījumi vai šķīdumi, kas sastāv no divām vai vairākām vielām.

c) “importēšana” nozīmē ievešanu Kopienas muitas teritorijā;

d) “ražošana” ir cietā, šķidrā vai gāveida stāvoklī izdalītu vielu ražošana;

e) esošās vielas ir EINECS sarakstā uzskaitītās vielas.



1. DAĻA

SISTEMĀTISKA DATU PAZIŅOŠANA UN PRIORITĀRO VIELU SARAKSTU SASTĀDĪŠANA

3. pants

Datu paziņošana par esošo vielu lielapjoma ražošanu un importu

Neierobežojot 6. panta 1. punktu, ikvienam ražotājam, kurš ražojis, vai importētājam, kurš ievedis pašu esošo vielu vai tās preparātus daudzumos, kas pārsniedz 1 000 tonnas gadā, vismaz reizi triju gadu laikā pirms šīs regulas pieņemšanas saskaņā ar 6. panta 2. un 3. punktā izklāstīto procedūru, jāiesniedz Komisijai, kā precizēts šīs regulas III pielikumā, šāda informācija 12 mēnešu laikā kopš regulas stāšanās spēkā, ja viela iekļauta I pielikumā, un 24 mēnešu laikā, ja viela iekļauta nevis I pielikumā, bet EINECS sarakstā:

a) vielas nosaukums un EINECS numurs;

b) saražotās vai importētās vielas daudzums;

c) vielas klasifikācija saskaņā ar I pielikumu Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīvai 97/548/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu ( 7 ) vai pagaidu klasifikācija saskaņā ar minēto direktīvu, ietverot bīstamības klasi, briesmu simbolu, riska frāzes un drošības uzrakstus;

d) informācija par vielas paredzamās izmantošanas mērķiem;

e) dati par vielas fizikāli ķīmiskajām īpašībām;

f) dati par vielas atrašanās vietām un iedarbību uz vidi;

g) dati par vielas ekotoksiskumu;

h) dati par vielas akūtu un subakūtu toksiskumu;

i) dati par vielas kancerogenitāti, mutagenitāti un/ vai teratogenitāti;

j) jebkuras citas būtiskas indikācijas vielas riska novērtēšanai.

Ražotājiem un importētājiem ir jādara viss iespējamais, lai iegūtu esošos datus attiecībā uz e) līdz j) apakšpunktu. Tomēr informācijas trūkuma gadījumā ražotājiem un importētājiem nav saistoši veikt turpmākus izmēģinājumus ar dzīvniekiem, lai iesniegtu šādus datus.

4. pants

Datu paziņošana par esošo vielu sīkapjoma ražošanu un importu

1.  Neierobežojot 6. panta 1. punktu, ikviens ražotājs, kurš ražojis, vai importētājs, kurš ievedis pašu esošo vielu vai tās preparātus daudzumos, kas pārsniedz 1 000 tonnas gadā, vismaz reizi triju gadu laikā pirms šīs regulas pieņemšanas un/ vai gadu pēc tās pieņemšanas, saskaņā ar 6. panta 2. un 3. punktā izklāstīto procedūru, iesniedz Komisijai, kā precizēts šīs regulas IV pielikumā, šādu informāciju 24 mēnešu laikā, ja regula bijusi spēkā 3 gadus:

a) vielas nosaukums un EINECS numurs;

b) saražotās vai importētās vielas daudzums;

c) vielas klasifikācija saskaņā ar Direktīvas 97/548/EEK I pielikumu vai pagaidu klasifikācija saskaņā ar minēto direktīvu, ietverot bīstamības klasi, briesmu simbolu, riska frāzes un drošības uzrakstus;

d) informācija par vielas paredzamajiem izmantošanas mērķiem.

2.  Apspriežoties ar dalībvalstīm, Komisija nosaka, kādos gadījumos ir jāprasa, lai deklarēto vielu ražotāji un importētāji, ievērojot 1. punktu, iesniedz papildinformāciju saskaņā ar III pielikumu par šādu vielu fizikāli ķīmiskajām īpašībām, toksiskumu, ekotoksiskumu, iedarbību un visiem citiem aspektiem, kas ir būtiski vielu riska novērtēšanai. Tomēr, neskarot 12. panta 2. punktu, ražotājiem un importētājiem šādam mērķim nav saistoši veikt turpmākus izmēģinājumus ar dzīvniekiem.

Saskaņā ar 15. pantā noteikto kārtību nosaka īpašu informāciju, kas jāiesniedz, un no tās izrietošo kārtību, kas jāievēro.

5. pants

Izņēmumi

Uz II pielikumā uzskaitītajām vielām neattiecas 3. un 4. panta noteikumi. Tomēr informāciju par II pielikumā uzskaitītajām vielām var pieprasīt 15. pantā noteiktajā kārtībā.

6. pants

Datu paziņošanas kārtība

1.  Ja vielu ražo vai importē vairāki ražotāji vai importētāji, 3. pantā un 4. panta 2. punktā minēto informāciju var iesniegt viens ražotājs vai importētājs citu ražotāju un importētāju vārdā pēc pašu vienošanās. Pēdējais tomēr iesniedz Komisijai III pielikumā noteiktās datu kopas 1.1. līdz 1.19. punktā precizēto informāciju un atsaucas uz datu kopu, ko iesniedzis ražotājs vai importētājs.

2.  Iesniedzot 3. pantā un 4. panta 1. punktā minēto informāciju, ražotāji un importētāji lieto īpašu programmatūru disketē, ko bez maksas dara pieejamu Komisija.

3.  Dalībvalstis var prasīt, lai to teritorijā reģistrētie ražotāji un importētāji vienlaicīgi iesniedz kompetentajām iestādēm to pašu informāciju, kas nosūtīta Komisijai saskaņā ar 3. un 4. pantu.

4.  Saņemot attiecīgi 3. un 4. pantā minētos datus, Komisija izsūta kopijas visām dalībvalstīm.

7. pants

Iesniegtās informācijas atjaunināšana un pienākums brīvprātīgi sniegt konkrētu informāciju

1.  Ražotāji un importētāji, kas iesnieguši informāciju par kādu vielu saskaņā ar 3. un 4. pantu, atjaunina Komisijai nosūtīto informāciju.

Jo īpaši viņi ziņo par:

a) jauniem vielas pielietošanas veidiem, kas būtiski maina veidu, formu, apjomu vai ilgumu, kādā viela iedarbojas uz cilvēku vai vidi;

b) jauniegūtiem datiem par vielas fizikāli ķīmiskajām īpašībām, toksikoloģisko vai ekotoksikoloģisko ietekmi, ja tas ir būtiski ar vielu saistītā potenciālā riska novērtēšanai;

c) jebkurām izmaiņām pagaidu klasifikācijā, kas veikta saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK.

No viņiem arī prasa, lai viņi ik pēc trim gadiem, kā minēts 3. un 4. pantā, atjauninātu informāciju par ražošanas un importa apjomiem, ja notiek izmaiņas apjomos, kā noteikts III vai IV pielikumā.

2.  Jebkurš esošās vielas ražotājs vai importētājs, kura rīcībā nonāk ziņas, kas ļauj secināt, ka minētā viela var būt bīstama cilvēkiem vai videi, nekavējoties paziņo šādu informāciju Komisijai un dalībvalstij, kurā viņš atrodas.

3.  Saņemot 1. un 2. pantā minētos datus, Komisija izsūta to kopijas visām dalībvalstīm.

8. pants

Prioritāšu saraksti

1.  Pamatojoties uz ražotāju un importētāju saskaņā ar 3. un 4. pantu iesniegto informāciju un pamatojoties uz valsts prioritāro vielu sarakstiem, Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, sastāda to prioritāro vielu vai vielu grupu sarakstus (turpmāk minēti kā prioritāšu saraksti), kam jāpievērš neatliekama uzmanība, jo šīs vielas potenciāli var ietekmēt cilvēku vai vidi. Šos sarakstus pieņem 15. pantā noteiktajā kārtībā, un Komisija tos pirmoreiz publicē gada laikā pēc regulas stāšanās spēkā.

2.  Sastādot prioritāšu sarakstus, jāņem vērā šādi faktori:

 vielas ietekme uz cilvēku vai vidi,

 cilvēka vai vides pakļaušana vielas iedarbībai,

 datu nepietiekamība par vielas ietekmi uz cilvēku un vidi,

 jau paveiktais darbs citos starptautiskos forumos,

 citi Kopienas tiesību akti un/ vai programmas saistībā ar bīstamajām vielām.

Viela, ko novērtē saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem, būtu jāiekļauj prioritāšu sarakstā tikai tad, ja minētais novērtējums neskar draudus videi vai cilvēkam, tostarp strādniekiem un patērētājiem, vai ja šie riska faktori nav attiecīgi novērtēti. Līdzvērtīgu novērtējumu, kas veikts saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem, saskaņā ar šo regulu nav jāatkārto.

Īpašu uzmanību pievērš vielām, kurām var būt hroniska iedarbība, jo īpaši, vielām, par kurām zināms vai pastāv aizdomas, ka tās ir kancerogēnas, teratogēnas un/ vai mutagēnas, vai arī zināms vai pastāv aizdomas, ka šāda iedarbība var palielināties.

9. pants

Dati, kas jāiesniedz par prioritāšu sarakstos iekļautajām vielām

1.  Kā minēts 8. panta 1. punktā par prioritāšu sarakstā iekļautajām vielām, ražotāji un importētāji, kas iesnieguši informāciju par vielu saskaņā ar 3. un 4. pantu, sešu mēnešu laikā pēc saraksta publicēšanas iesniedz referentam, kas nozīmēts saskaņā ar 10. panta 1. punktu, visu pieejamo svarīgo informāciju un atbilstīgus pētījumu ziņojumus par attiecīgās vielas riska novērtējumu.

2.  Papildus 1. punktā norādītajām prasībām un neierobežojot pārbaudi, ko var prasīt saskaņā ar 10. panta 2. punktu, ja par attiecīgo prioritāro vielu kādas no Direktīvas 67/548/EEK VII A pielikumā uzskaitītajām ziņām nav pieejamas, ražotājiem un importētājiem, kas iesnieguši informāciju par vielu saskaņā ar 3. un 4. pantu, ir pienākums veikt pārbaudi, kas vajadzīga, lai 12 mēnešu laikā iegūtu trūkstošos datus, un iesniegt referentam pārbaudes rezultātus un pārbaudes ziņojumus.

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, ražotāji un importētāji var lūgt, lai referents viņus atbrīvo no dažām vai visām papildu pārbaudēm, pamatojoties uz to, ka vai nu šī informācija riska novērtējumam nav nepieciešama, vai arī to nav iespējams iegūt; viņi var arī lūgt termiņa pagarinājumu, ja apstākļi to prasa. Šādai atkāpei ir jāsniedz pilnīgs pamatojums, un referents nolemj, vai šāds lūgums būtu pieņemams. Ja atkāpes ir atļautas saskaņā ar šo pantu, referents nekavējoties informē Komisiju par savu lēmumu. Komisija informē pārējās dalībvalstis. Ja referenta lēmumu apstrīd viena no pārējām dalībvalstīm, galīgo lēmumu pieņem saskaņā ar 15. pantā izklāstīto komiteju procedūrai.



2. DAĻA

RISKA NOVĒRTĒJUMS

10. pants

Prioritāšu sarakstos iekļauto vielu riska novērtējums tās dalībvalsts līmenī, kura nozīmēta par referentu

1.  Dalībvalstij ir uzlikts par pienākumu attiecībā uz katru vielu prioritāšu sarakstā veikt tās novērtējumu saskaņā ar 15. pantā noteikto kārtību, nodrošinot taisnīgu pienākumu sadali starp dalībvalstīm.

No 13. pantā minētajām kompetentajām iestādēm dalībvalsts nozīmē attiecīgajai vielai referentu.

Referents ir atbildīgs par ražotāja (ražotāju) un importētāja (importētāju) iesniegtās informācijas novērtēšanu saskaņā ar 3., 4., 7. un 9. panta prasībām un jebkuras citas pieejamās informācijas novērtēšanu, kā arī pēc apspriešanās ar attiecīgajiem ražotājiem un importētājiem par to, vai riska novērtēšanai ir nepieciešams prasīt, lai iepriekšminētie prioritāro vielu ražotāji un importētāji iesniedz papildinformāciju un/ vai veic turpmākas pārbaudes.

2.  Ja referents uzskata par nepieciešamu prasīt papildinformāciju un/ vai turpmākas pārbaudes, viņš par to attiecīgi informē Komisiju. Lēmumu uzlikt par pienākumu iepriekšminētajiem importētājiem vai ražotājiem sniegt papildinformāciju un/ vai veikt turpmākas pārbaudes, kā arī noteikt termiņus, kādos sniedzama atbilde uz minēto pieprasījumu, pieņem 15. pantā noteiktajā kārtībā.

3.  Attiecīgās prioritārās vielas referents novērtē ar minēto vielu saistīto risku attiecībā uz cilvēku un vidi.

Vajadzības gadījumā viņš piedāvā stratēģiju šo riska faktoru ierobežošanai, tostarp kontroles pasākumus un/ vai pārraudzības programmas. Ja šādi kontroles pasākumi ietver ieteikumus ierobežot minētās vielas laišanu tirgū vai izmantošanu, referents iesniedz izvērtējumu par vielas priekšrocībām un trūkumiem, kā arī par aizstājošu vielu pieejamību.

Piedāvāto riska novērtējumu un stratēģiju referents nosūta Komisijai.

4.  Līdz 1994. gada 4. jūnijam reālo vai potenciālo risku cilvēkam un videi novērtē, pamatojoties uz principiem, kas pieņemti saskaņā ar 15. pantā noteikto kārtību. Šos principus regulāri pārskata un vajadzības gadījumā revidē saskaņā ar minēto kārtību.

5.  Ja prasa, lai ražotāji vai importētāji sniegtu papildinformāciju un/ vai veiktu turpmākas pārbaudes, ņemot vērā vajadzību ierobežot eksperimentus ar mugurkaulniekiem, viņiem ir arī jāpārbauda, vai vielas novērtēšanai vajadzīgo informāciju nevar iegūt no deklarētās vielas agrākajiem ražotājiem vai importētājiem un vai to nevar iegūt pret atlīdzību. Ja no šādiem eksperimentiem nevar izvairīties, ir jāpārbauda, vai eksperimentus ar dzīvniekiem nevar aizstāt vai ierobežot, izmantojot citas metodes.

Nepieciešamās laboratorijas pārbaudes jāveic, pienācīgi ievērojot “labas laboratoriju prakses” principus, kā noteikts Direktīvā 87/18/EEK, un Direktīvas 86/609/EEK noteikumus.

11. pants

Prioritāšu sarakstos iekļauto vielu riska novērtējums Kopienas līmenī

1.  Pamatojoties uz riska novērtējumu un pasākumiem, ko ieteicis referents, Komisija iesniedz 15. panta 1. punktā minētajai komitejai priekšlikumu par prioritāro vielu riska novērtējuma rezultātiem un, ja vajadzīgs, ieteikumu par atbilstīgu stratēģiju šo riska faktoru ierobežošanai.

2.  Prioritāro vielu riska novērtējuma rezultātus un ieteikto stratēģiju pieņem Kopienas līmenī saskaņā ar 15. pantā noteikto kārtību, un tos publicē Komisija.

3.  Pamatojoties uz 2. punktā minēto riska novērtējumu un ieteikto stratēģiju, Komisija nolemj, ja nepieciešams, ierosināt Kopienas pasākumus saskaņā ar Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvu 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz ierobežojumiem, ko piemēro dažu bīstamo vielu un preparātu laišanai tirgū un izmantošanai ( 8 ), vai saskaņā ar citiem attiecīgiem esošajiem Kopienas instrumentiem.

12. pants

Pienākumi attiecībā uz papildinformācijas sniegšanu un turpmākām pārbaudēm

1.  Katram 8. panta 1. punktā minētajos prioritāšu sarakstos iekļautās vielas ražotājam vai importētājam, kurš iesniedzis informāciju saskaņā ar 3. un 4. pantu, noteiktā termiņā par minēto vielu jāiesniedz referentam dati un pārbaudes rezultāti, kas minēti 9. panta 1. un 2. punktā, kā arī 10. panta 2. punktā minētie dati.

2.  Neskarot 7. panta 2. punktu, ja ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka EINECS iekļautā viela var nopietni apdraudēt cilvēku vai vidi, lēmumu prasīt, lai prasīt minētās vielas ražotājs (ražotāji) un importētājs (importētāji) iesniedz viņu rīcībā esošo informāciju un/ vai veic esošās vielas pārbaudi, kā arī sniedz ziņojumu par to, pieņem 15. pantā noteiktajā kārtībā.

3.  Ja pašu vielu vai tās preparātus ražo vai importē vairāki ražotāji vai importētāji, pārbaudes saskaņā ar 1. un 2. punktu var veikt viens vai vairāki ražotāji vai importētāji, rīkojoties pārējo ieinteresēto ražotāju vai importētāju vārdā. Pārējie ieinteresētie ražotāji vai importētāji atsaucas uz šo ražotāju vai importētāju veiktajām pārbaudēm un taisnīgi un vienlīdzīgi sedz izmaksas.

13. pants

Sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju

Dalībvalstis nozīmē vienu vai vairākas kompetentas iestādes, kas piedalās šīs regulas ieviešanā sadarbībā ar Komisiju, it īpaši attiecībā uz 8. un 10. pantā minēto darbu. Dalībvalstis arī norāda iestādi vai iestādes, kam Komisija nosūta saņemto datu kopiju.



3. DAĻA

PĀRVALDĪBAS, KONFIDENCIALITĀTES, DAŽĀDI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Pielikumu grozījumi un labojumi

1.  Grozījumus, kas vajadzīgi I, II, III un IV pielikuma pielāgošanai tehnikas attīstībai, pieņem 15. pantā noteiktajā kārtībā.

2.  Grozījumus un labojumus V pielikumam pieņem Komisija.

▼M1

15. pants

1.  Komisijai palīdz komiteja.

2.  Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 9 ) 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir divi mēneši.

3.  Komiteja pieņem savu reglamentu.

▼B

16. pants

Datu konfidencialitāte

1.  Ja ražotājs vai importētājs uzskata, ka pastāv konfidencialitātes problēma, viņš var norādīt uz 3., 4., 7. un 12. pantā paredzēto informāciju, kuru viņš uzskata par komerciāli nozīmīgu un kuras izpaušana varētu kaitēt viņa rūpnieciskajai un komerciālajai darbībai, un kuru viņš tādēļ vēlas turēt noslēpumā no visām citām personām, kuras nav dalībvalstis un Komisija. Šādos gadījumos jāsniedz pilnīgs pamatojums.

Rūpnieciskie un komercnoslēpumi neattiecas uz:

 vielas nosaukumu, kā tas minēts EINECS,

 ražotāja vai importētāja vārdu,

 datiem par vielas fizikāli ķīmiskajām īpašībām un par vielas atrašanās vietu un iedarbību uz vidi,

 toksikoloģisko un ekotoksikoloģisko pārbaužu apkopotiem rezultātiem, jo īpaši, datiem par kancerogenitāti, mutagenitāti un/ vai vielas teratogenitāti,

 jebkuru informāciju par metodēm un piesardzību attiecībā uz vielu, kā arī uz ārkārtas pasākumiem,

 jebkuru informāciju, kas var novest pie eksperimentiem ar dzīvniekiem, kurus izdara vai atkārto bez vajadzības,

 analītiskajām metodēm, kas ļauj atklāt bīstamo vielu, ja tā izplūdusi vidē, kā arī noteikt vielas tiešo iedarbību uz cilvēkiem.

Ja ražotājs vai importētājs vēlāk pats vēlas atklāt agrāk konfidenciālo informāciju, viņš attiecīgi informē kompetento iestādi.

2.  Iestāde, kas šādu informāciju saņem, pēc saviem ieskatiem izlemj, uz kuru informāciju attiecas rūpnieciskais noslēpums vai komercnoslēpums saskaņā ar 1. punktu.

Ja iestāde, kas saņem šādu informāciju, uzskata to par konfidenciālu, arī citām iestādēm tā jāuzskata par konfidenciālu.

17. pants

Ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs regulas pieņemšanas dalībvalstis nosaka attiecīgus juridiskus vai administratīvus pasākumus, lai novērstu neatbilstību šīs regulas noteikumiem.

18. pants

Šī regula stājas spēkā 60. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

TO ESOŠO VIELU SARAKSTS, KURAS KOPIENĀ RAŽO VAI IMPORTĒ DAUDZUMOS, KURI PĀRSNIEDZ 1 000 TONNAS GADĀ ( 10 )



EINECS Nr.

Grupa

CAS Nr.

200–001–8

 

50–00–0

Formaldehīds CH2O

200–002–3

 

50–01–1

Guanidīnija hlorīds CH5N3·ClH

200–064–1

 

50–78–2

O–acetilsalicilskābe C9H8O4

200–149–3

 

52–68–6

Trihlorfons C4H8Cl3O4P

200–198–0

 

54–21–7

Nātrija salicilāts C7H6O3·Na

200–231–9

 

55–38–9

Fentions C10H15O3PS2

200–262–8

 

56–23–5

Tetrahlorogleklis CCl4

200–268–0

 

56–35–9

Bis–tributilalvas oksīds C24H54OSn2

200–271–7

 

56–38–2

Parations C10H14NO5PS

200–272–2

 

56–40–6

Glicīna – dzelzs sulfāta maisījums (1:1) C2H5NO2

200–289–5

 

56–81–5

Glicerīns C3H8O3

200–315–5

 

57–13–6

Urīnviela CH4N2O

200–338–0

 

57–55–6

Propān–1,2–diols C3H8O2

200–362–1

 

58–08–2

Kofeīns C8H10N4O2

200–385–7

 

58–55–9

Teofilīns C7H8N4O2

200–401–2

 

58–89–9

Γ–heksahlorcikloheksāns C6H6Cl6

200–431–6

 

59–50–7

Hlorkrezols C7H7ClO

200–449–4

 

60–00–4

Etilēndiamīntetraetiķskābe C10H16N2O8

200–456–2

 

60–12–8

2–feniletanols C8H10O

200–464–6

 

60–24–2

2–merkaptoetanols C2H6OS

200–467–2

 

60–29–7

Dietilēteris C4H10O

200–480–3

 

60–51–5

Dimetoāts,OO–dimetil–S–(N–metilkarbamil)metilfosfoditioāts C5H12NO3PS2

200–486–6

 

60–80–0

Fenazons C11H12N2O

200–521–5

 

61–82–5

Amitrols C2H4N4

200–539–3

 

62–53–3

Anilīns C6H7N

200–540–9

 

62–54–4

Kalcija diacetāts C2H4O2·½Ca

200–543–5

 

62–56–6

Tiourīnviela CH4N2S

200–563–4

 

63–74–1

Sulfanilamīds C6H8N2O2S

200–573–9

 

64–02–8

Tetranātrija etilēndiamīna tetraacetāts C10H16N2O8·4Na

200–578–6

 

64–17–5

Etanols C2H5OH

200–579–1

 

64–18–6

Skudrskābe CH2O2

200–580–7

 

64–19–7

Etiķskābe, koncentrācija lielāka par 10 masas % C2H4O2

200–589–6

 

64–67–5

Dietilsulfāts C4H10O4S

200–618–2

 

65–85–0

Benzoskābe C7H6O2

200–655–4

 

67–48–1

Holīna hlorīds C5H14NO·Cl

200–659–6

 

67–56–1

Metanols CH4O

200–661–7

 

67–63–0

Propān–2–ols C3H8O

200–662–2

 

67–64–1

Acetons C3H6O

200–663–8

 

67–66–3

Hloroforms CHCl3

200–664–3

 

67–68–5

Dimetilsulfoksīds C2H6OS

200–666–4

 

67–72–1

Heksahloretāns C2Cl6

200–675–3

 

68–04–2

Trinātrija citrāts C6H8O7·3Na

200–677–4

 

68–11–1

Merkaptoetiķskābe C2H4O2S

200–679–5

 

68–12–2

N,N–dimetilformamīds C3H7NO

200–694–7

 

68–89–3

Nātrija [(2,3–dihidro–1,5–dimetil–3–okso–2–fenil–1H–4–irazolil) metilamino]metānsulfonāts C15H17N3O4S·Na

200–712–3

 

69–72–7

Salicilskābe C7H6O3

200–719–1

 

69–91–0

Α–fenilglicins C8H9NO2

200–746–9

 

71–23–8

Propān–1–ols C3H8O

200–751–6

 

71–36–3

Butān–1–ols C4H10O

200–753–7

 

71–43–2

Benzols, tīrs C6H6

200–756–3

 

71–55–6

1,1,1–trihloretāns C2H3Cl3

200–812–7

 

74–82–8

Metāns gāzveida stāvoklī CH4

200–813–2

 

74–83–9

Brommetāns CH3Br

200–814–8

 

74–84–0

Etāns C2H6

200–815–3

 

74–85–1

Etilēns C2H4

200–816–9

 

74–86–2

Acetilēns C2H2

200–817–4

 

74–87–3

Hlormetāns CH3Cl

200–820–0

 

74–89–5

Metilamīns, ūdens šķīdumā CH5N

200–821–6

 

74–90–8

Zilskābe HCN

200–822–1

 

74–93–1

Metāntiols CH4S

200–825–8

 

74–96–4

Brometāns C2H5Br

200–827–9

 

74–98–6

Propāns, sašķidrināts C3H8

200–830–5

 

75–00–3

Hloretāns C2H5Cl

200–831–0

 

75–01–4

Hloretilēns C2H3Cl

200–834–7

 

75–04–7

Etilamīns C2H7N

200–835–2

 

75–05–8

Acetonitrils C2H3N

200–836–8

 

75–07–0

Acetaldehīds C2H4O

200–837–3

 

75–08–1

Etāntiols C2H6S

200–838–9

 

75–09–2

Dihlormetāns CH2Cl2

200–842–0

 

75–12–7

Formamīds CH3NO

200–843–6

 

75–15–0

Sērogleklis CS2

200–846–2

 

75–18–3

Dimetilsulfīds C2H6S

200–848–3

 

75–20–7

Kalcija karbīds CaC2

200–849–9

 

75–21–8

Etilēnoksīds C2H4O

200–857–2

 

75–28–5

Izobutāns C4H10

200–860–9

 

75–31–0

Izopropilamīns C3H9N

200–864–0

 

75–35–4

1,1–dihloretilēns C2H2Cl2

200–865–6

 

75–36–5

Acetilhlorīds C2H3ClO

200–870–3

 

75–44–5

Fosgēns CCl2O

200–871–9

 

75–45–6

Hlordifluormetāns CHClF2

200–875–0

 

75–50–3

Trimetilamīns ūdens šķīdumā C3H9N

200–877–1

 

75–54–7

Dihlor(metil)silāns CH4Cl2Si

200–879–2

 

75–56–9

Metiloksirāns C3H6O

200–887–6

 

75–63–8

Bromtrifluormetāns CBrF3

200–888–1

 

75–64–9

Terc–butilamīns C4H11N

200–889–7

 

75–65–0

2–metil–2–propanols C4H10O

200–891–8

 

75–68–3

1,1–difluor–1–hloretāns C2H3ClF2

200–892–3

 

75–69–4

Trihlorfluormetāns CCl3F

200–893–9

 

75–71–8

Dihlordifluormetāns CCl2F2

200–900–5

 

75–77–4

Hlortrimetilsilāns C3H9ClSi

200–901–0

 

75–78–5

Dihlor(dimetil)silāns C2H6Cl2Si

200–902–6

 

75–79–6

Trihlor(metil)silāns CH3Cl3Si

200–909–4

 

75–86–5

2–hidroksi–2–metilpropionitrils C4H7NO

200–911–5

 

75–87–6

Trihloracetaldehīds C2HCl3O

200–915–7

 

75–91–2

Terc–butilhidroperoksīds C4H10O2

200–922–5

 

75–98–9

Pivalskābe C5H10O2

200–927–2

 

76–03–9

Trihloretiķskābe C2HCl3O2

200–936–1

 

76–13–1

1–fluor–1,1,2–trihloretāns C2H3F3

200–937–7

 

76–14–2

Freons C2Cl2F4

200–938–2

 

76–15–3

Hlorpentafluoretāns C2ClF5

200–945–0

 

76–22–2

Bornān–2–ons C10H16O

201–029–3

 

77–47–4

Heksahlorciklopentadiēns C5Cl6

201–052–9

 

77–73–6

3a,4,7,7a–tetrahidro–4,7–metānindāns C10H12

201–058–1

 

77–78–1

Dimetilsulfāts C2H6O4S

201–069–1

 

77–92–9

Citronskābe C6H8O7

201–074–9

 

77–99–6

Propilidīntrimetanols C6H14O3

201–114–5

 

78–40–0

Trietilfosfāts C6H15O4P

201–116–6

 

78–42–2

Tris–(2–etilheksil)fosfāts C24H51O4P

201–126–0

 

78–59–1

3,5,5–trimetilcikloheks–2–en–1–ons C9H14O

201–134–4

 

78–70–6

Linalols C10H18O

201–143–3

 

78–79–5

Izoprēns C5H8

201–148–0

 

78–83–1

2–metilpropān–1–ols C4H10O

201–149–6

 

78–84–2

Izobutiraldehīds C4H8O

201–152–2

 

78–87–5

1,2–dihlorpropāns C3H6Cl2

201–155–9

 

78–90–0

Propilēndiamīns C3H10N2

201–158–5

 

78–92–2

Butān–2–ols C4H10O

201–159–0

 

78–93–3

Butanons C4H8O

201–162–7

 

78–96–6

1–aminopropān–2– olsC3H9NO

201–166–9

 

79–00–5

1,1,2–trihloretāns C2H3Cl3

201–167–4

 

79–01–6

Trihloretilēns C2HCl3

201–173–7

 

79–06–1

Akrilamīds C3H5NO

201–176–3

 

79–09–4

Propionskābe C3H6O2

201–177–9

 

79–10–7

Akrilskābe C3H4O2

201–178–4

 

79–11–8

Hloretiķskābe C2H3ClO2

201–185–2

 

79–20–9

Metilacetāts C3H6O2

201–186–8

 

79–21–0

Peroksietiķskābe C2H4O3

201–187–3

 

79–22–1

Metilhlorformiāts C2H3ClO2

201–195–7

 

79–31–2

Izosviestskābe C4H8O2

201–196–2

 

79–33–4

L(+)–pienskābe C3H6O3

201–197–8

 

79–34–5

1,1,2,2–tetrahloretāns C2H2Cl4

201–199–9

 

79–36–7

Dihloracetilhlorīds C2HCl3O

201–202–3

 

79–39–0

Metakrilamīds C4H7NO

201–204–4

 

79–41–4

Metakrilskābe C4H6O2

201–210–7

 

79–50–5

(±)–dihidro–3–hidroksi–4,4–dimetilfurān–2(3H)–ons C6H10O3

201–234–8

 

79–92–5

Kamfēns C10H16

201–236–9

 

79–94–7

2,2′,6,6′–tetrabrom–4,4′–izopropilidēndifenols C15H12Br4O2

201–245–8

 

80–05–7

4,4′–izopropilidēndifenols C15H16O2

201–254–7

 

80–15–9

Α,α–dimetilbenzilhidroperoksids C9H12O2

201–279–3

 

80–43–3

Bis–(α,α–dimetilbenzil)peroksids C18H22O2

201–281–4

 

80–47–7

1–metil–1–(4–metilcikloheksil) etilhidroperoksīds C10H20O2

201–291–9

 

80–56–8

Pin–2,3–ēns C10H16

201–297–1

 

80–62–6

Metilmetakrilāts C5H8O2

201–325–2

 

81–11–8

4,4′–diaminostilbēn–2,2′–disulfoskābe C14H14N2O6S2

201–331–5

 

81–16–3

2–aminoftalīn–1–sulfoskābe C10H9NO3S

201–380–2

 

81–84–5

Naftalīn–1,8–dikarbonskābes anhidrīds C12H6O3

201–423–5

 

82–45–1

1–aminoantrahinons C14H9NO2

201–427–7

 

82–49–5

9,10–dioksoantracēn–1–sulfoskābe C14H8O5S

201–469–6

 

83–32–9

Acenaftēns C12H10

201–487–4

 

83–56–7

1,5–naftalīndiols C10H8O2

201–545–9

 

84–61–7

Dicikloheksilftalāts C20H26O4

201–549–0

 

84–65–1

Antrahinons C14H8O2

201–550–6

 

84–66–2

Dietilftalāts C12H14O4

201–553–2

 

84–69–5

Ditiobutilftalāts C16H22O4

201–557–4

 

84–74–2

Dibutilftalāts C16H22O4

201–579–4

 

85–00–7

Dipiridildibromīds C12H12N2·2Br

201–581–5

 

85–01–8

Fenantrēns, tīrs C14H10

201–604–9

 

85–42–7

Cikloheksān–1,2–dikarbonskābes anhidrīds C8H10O3

201–605–4

 

85–43–8

1,2,3,6–tetrahidroftalskābes anhidrīds C8H8O3

201–607–5

 

85–44–9

Ftalskābes anhidrīds C8H4O3

201–615–9

 

85–56–3

2–(4–hlorbenzoil)benzoskābe C14H9ClO3

201–622–7

 

85–68–7

Benzilbutilftalāts C19H20O4

201–684–5

 

86–57–7

1–nitronaftalīns C10H7NO2

201–718–9

 

87–02–5

7–amino–4–hidroksinaftalīn–2–sulfoskābe C10H9NO4S

201–752–4

 

87–56–9

Hlormukonskābe C4H2Cl2O3

201–757–1

 

87–61–6

1,2,3–trihlorbenzols C6H3Cl3

201–758–7

 

87–62–7

2,6–ksilidīns C8H11N

201–761–3

 

87–65–0

2,6–dihlorfenols C6H4Cl2O

201–765–5

 

87–68–3

Heksahlorbuta–1,3–diēns C4Cl6

201–778–6

 

87–86–5

Pentahlorfenols C6HCl5O

201–782–8

 

87–90–1

Simklozēns C3Cl3N3O3

201–795–9

 

88–06–2

2,4,6–trihlorfenols C6H3Cl3O

201–800–4

 

88–12–0

1–vinil–2–pirolidons C6H9NO

201–831–3

 

88–44–8

4–aminotoluol–3–sulfoskābe C7H9NO

201–853–3

 

88–72–2

2–nitrotoluols C7H7NO2

201–854–9

 

88–73–3

1–hlor–2–nitrobenzols C6H4ClNO2

201–855–4

 

88–74–4

2–nitroanilīns C6H6N2O2

201–857–5

 

88–75–5

2–nitrofenols C6H5NO3

201–861–7

 

88–85–7

Dinosebs (dinitrobutilfenols) C10H12N2O5

201–923–3

 

89–61–2

1,4–dihlor–2–nitrobenzols C6H3Cl2NO2

201–933–8

 

89–72–5

2–sek–butilfenols C10H14O

201–944–8

 

89–83–8

Timols C10H14O

201–956–3

 

89–98–5

2–hlorbenzaldehīds C7H9NO

201–961–0

 

90–02–8

Salicilskābes aldehīds C7H6O2

201–963–1

 

90–04–0

O–anizidīns C7H9NO

201–964–7

 

90–05–1

Gvajakols C7H8O2

201–983–0

 

90–30–2

N–1–naftilanilīns C16H13N

201–993–5

 

90–43–7

Bifenil–2–ols C12H10O

202–000–8

 

90–51–7

6–amino–4–hidroksinaftalīn–2–sulfoskābe C10H9NO4S

202–039–0

 

91–08–7

2–metil–m–fenilēndiizocianāts C9H6N2O2

202–044–8

 

91–15–6

Ftalonitrils C8H4N2

202–049–5

 

91–20–3

Naftalīns, tīrs C10H8

202–051–6

 

91–22–5

Hinolīns C9H7N

202–052–1

 

91–23–6

2–nitroanizols C7H7NO3

202–088–8

 

91–66–7

N,N–dietilanilīns C10H15N

202–090–9

 

91–68–9

3–dietilaminofenols C10H15NO

202–095–6

 

91–76–9

6–fenil–1,3,5–triazīn–2,4–diildiamīns C9H9N5

202–109–0

 

91–94–1

3,3′–dihlorbenzidīns C12H10Cl2N2

202–163–5

 

92–52–4

Bifenils C12H10

202–180–8

 

92–70–6

3–hidroksi–2–naftoskābe C11H8O3

202–200–5

 

92–88–6

Bifenil–4,4′–diols C12H10O2

202–264–4

 

93–65–2

2–(4–hlor–2–metilfenoksi)propionskābe C10H11ClO3

202–303–5

 

94–36–0

Benzokaīns C9H11NO2

202–327–6

 

94–36–0

Dibenzoilperoksīds C14H10O4

202–354–3

 

94–68–8

N–etil–o–toluidīns C9H13N

202–360–6

 

94–74–6

(4–hlor–2–metilfenoksi)etiķskābe C9H9ClO3

202–361–1

 

94–75–7

2,4–D, dihlorfenoksietiķskābe C8H6Cl2O3

202–411–2

 

95–33–0

N–cikloheksilbenztiazol–2–sulfēnamīds C13H16N2S2

202–422–2

 

95–47–6

O–ksilols C8H10

202–423–8

 

95–48–7

O–krezols C7H8O

202–424–3

 

95–49–8

2–hlortoluols C7H7Cl

202–425–9

 

95–50–1

1,2–dihlorbenzols C6H4Cl2

202–426–4

 

95–51–2

2–hloranilīns C6H6ClN

202–429–0

 

95–53–4

O–toluidīns C7H9N

202–430–6

 

95–54–5

O–fenilēndiamīns C6H8N2

202–431–1

 

95–55–6

2–aminofenols C6H7NO

202–433–2

 

95–57–8

2–hlorfenols C6H5ClO

202–445–8

 

95–73–8

2,4–dihlortoluols C7H6Cl2

202–446–3

 

95–74–9

3–hlor–p–toluidīns C7H8ClN

202–448–4

 

95–76–1

3,4–dihloranilīns C6H5Cl2N

202–453–1

 

95–80–7

4–metil–m–fenilēndiamīns C7H10N2

202–455–2

 

95–82–9

2,5–dihloranilīns C6H5Cl2N

202–466–2

 

95–94–3

1,2,4,5–tetrahlorbenzols C6H2Cl4

202–477–2

 

96–10–6

Dietilalumīnija hlorīds C4H10AlCl

202–486–1

 

96–18–4

1,2,3–trihlorpropāns C3H5Cl3

202–490–3

 

96–22–0

3–pentanons C5H10O

202–496–6

 

96–29–7

Butanona oksīms C4H9NO

202–498–7

 

96–31–1

1,3–dimetilurīnviela C3H8N2O

202–500–6

 

96–33–3

Metilakrilāts C4H6O2

202–501–1

 

96–34–4

Metilhloracetāts C3H5ClO2

202–509–5

 

96–48–0

Γ–butirolaktons C4H6O2

202–551–4

 

97–00–7

1–hlor–2,4–dinitrobenzols C6H3ClN2O4

202–576–0

 

97–36–9

2′,4′–dimetilacetoacetanilīds C12H15NO2

202–597–5

 

97–63–2

Etilmetakrilāts C6H10O2

202–599–6

 

97–65–4

Itakonskābe C5H6O4

202–613–0

 

97–86–9

Izobutilmetakrilāts C8H14O2

202–615–1

 

97–88–1

Butilmetakrilāts C8H14O2

202–626–1

 

98–00–0

Furfurilspirts C5H6O2

202–627–7

 

98–01–1

2–furaldehīds C5H4O2

202–634–5

 

98–07–7

Α,α,α–trihlortoluols C7H5Cl3

202–635–0

 

98–08–8

Α,α,α–trifluortoluols C7H5F3

202–636–6

 

98–09–9

Benzolsulfohlorīds C6H5ClO2S

202–640–8

 

98–13–5

Trihlor(fenil)silāns C6H5Cl3Si

202–643–4

 

98–16–8

Α,α,α–trifluor–m–toluidīns C7H6F3N

202–664–9

 

98–40–8

2–(etilamino)toluol–4–sulfoskābe C9H13NO3S

202–670–1

 

98–46–4

Α,α,α–trifluor–3–nitrotoluols C7H6F3N

202–675–9

 

98–51–1

4–terc–butiltoluols C11H16

202–676–4

 

98–52–2

4–terc–butilcikloheksanols C10H20O

202–679–0

 

98–54–4

4–terc–butilfenols C10H14O

202–681–1

 

98–56–6

4–hlor–α,α,α–trifluortoluols C7H4ClF3

202–696–3

 

98–73–7

4–terc–butilbenzoskābe C11H14O2

202–704–5

 

98–82–8

Kumols C9H12

202–705–0

 

98–83–9

2–fenilpropēns C9H10

202–708–7

 

98–86–2

Acetofenons C8H8O

202–709–2

 

98–87–3

Α,α–dihlortoluols C7H6Cl2

202–710–8

 

98–88–4

Benzoilhlorīds C7H5ClO

202–713–4

 

98–92–0

Nikotīnamīds C6H6N2O

202–715–5

 

98–94–2

Cikloheksildimetilamīns C8H17N

202–716–0

 

98–95–3

Nitrobenzols C6H5NO2

202–728–6

 

99–08–1

3–nitrotoluols C7H7NO2

202–764–2

 

99–54–7

1,2–dihlor–4–nitrobenzols C6H3Cl2NO2

202–776–8

 

99–65–0

1,3–dinitrobenzols C6H4N2O4

202–790–4

 

99–82–1

1–izopropil–4–metilcikloheksāns C10H20

202–797–2

 

99–88–7

4–izopropilanilīns C9H13N

202–804–9

 

99–96–7

4–hidroksibenzoskābe C7H6O3

202–808–0

 

99–99–0

4–nitrotoluols C7H7NO2

202–809–6

 

100–00–5

1–hlor–4–nitrobenzols C6H4ClNO2

202–810–1

 

100–01–6

4–nitroanilīns C6H6N2O2

202–811–7

 

100–02–7

4–nitrofenols C6H5NO3

202–825–3

 

100–17–4

4–nitroanizols C7H7NO3

202–830–0

 

100–21–0

Tereftalskābe C8H6O4

202–837–9

 

100–29–8

4–nitrofenetols C8H9NO3

202–845–2

 

100–37–8

2–dietilaminoetanols C6H15NO

202–849–4

 

100–41–4

Etilbenzols H10

202–851–5

 

100–42–5

Stirols C8H8

202–853–6

 

100–44–7

Α–hlortoluols C7H7Cl

202–855–7

 

100–47–0

Benzonitrils C7H5N

202–859–9

 

100–51–6

Benzilspirts C7H8O

202–860–4

 

100–52–7

Benzaldehīds C7H6O

202–873–5

 

100–63–0

Fenilhidrazīns C6H8N2

202–905–8

 

100–97–0

Metēnamīns C6H12N4

202–908–4

 

101–02–0

Trifenilfosfīts C18H15O3P

202–910–5

 

101–05–3

Anilazīns C9H5Cl3N4

202–951–9

 

101–54–2

N–(4–aminofenil)anilīns C12H12N2

202–966–0

 

101–68–8

4,4′–metilēndifenildiizocianāts C15H10N2O2

202–969–7

 

101–72–4

N–izopropil–N–fenil–p–fenilēndiamīns C15H18N2

202–974–4

 

101–77–9

4,4′–metilēndianilīns C13H14N2

202–980–7

 

101–83–7

Dicikloheksilamīns C12H23N

202–981–2

 

101–84–8

Difenilēteris C12H10O

202–996–4

 

102–01–2

Acetoacetanilīds C10H11NO2

203–002–1

 

102–06–7

1,3–difenilguanidīns C13H13N3

203–005–8

 

102–09–0

Difenilkarbonāts C13H10O3

203–026–2

 

102–36–3

3,4–dihlorfenilizocianāts C7H3Cl2NO

203–049–8

 

102–71–6

2,2′,2″–nitrilotrietanols C6H15NO3

203–051–9

 

102–76–1

Triacetīns C9H14O6

203–052–4

 

102–77–2

2–(morfolīntio)benzotiazols C11H12N2OS2

203–058–7

 

102–82–9

Tributilamīns C12H27N

203–070–2

 

103–01–5

N–fenilglicīns C8H9NO2

203–079–1

 

109–09–3

2- etilheksilacetāts10C20H2O

203–080–7

 

103–11–7

2–etilheksilakrilāts C10H20O2

203–090–1

 

103–23–1

Bis–(2–etilheksil)adipināts C22H42O4

203–118–2

 

103–69–5

Dibenzilēteris C14H14O

203–135–5

 

103–69–5

N–etilanilīns C8H11N

203–136–0

 

103–70–8

Formanilīds C7H7NO

203–137–6

 

103–71–9

Fenilizocianāts C7H5NO

203–150–7

 

103–84–4

Acetanilīds C8H9NO

203–157–5

 

103–90–2

Paracetamols C8H9NO2

203–180–0

 

104–15–4

Toluol–4–sulfoskābe C7H8O3S

203–212–3

 

104–54–1

Kanēļspirts C9H10O

203–213–9

 

104–55–2

Kanēļskābes aldehīds C9H8O

203–234–3

 

104–76–7

2–etilheksān–1–ols C8H18O

203–253–7

 

104–93–8

4–metilanizols C8H10O

203–254–2

 

104–94–9

P–anizidīns C7H9NO

203–265–2

 

105–05–5

1,4–dietilbenzols C10H14

203–293–5

 

105–38–4

Vinilpropionāts C5H8O2

203–294–0

 

105–39–5

Etilhloracetāts C4H7ClO2

203–299–8

 

105–45–3

Metilacetacetāts C5H8O3

203–305–9

 

105–53–3

Dietilmalonāts C7H12O4

203–313–2

 

105–60–2

Ε–kaprolaktams C6H11NO

203–328–4

 

105–76–0

Dibutilmaleāts C12H20O4

203–383–4

 

106–31–0

Sviestskābes anhidrīds C8H14O3

203–396–5

 

106–42–3

P–ksilols C8H10

203–397–0

 

106–43–4

4–hlortoluols C7H7Cl

203–398–6

 

106–44–5

P–krezols C7H8O

203–400–5

 

106–46–7

1,4–dihlorbenzols C6H4Cl2

203–402–6

 

106–48–9

4–hlorfenols C6H5ClO

203–403–1

 

106–49–0

P–toluidīns C7H9N

203–419–9

 

106–65–0

Dimetilsukcināts C6H10O4

203–430–9

 

106–75–2

Oksietilēn–bis–(hlorformiāts) C6H8Cl2O5

203–438–2

 

106–88–7

1,2–epoksibutāns C4H8O

203–439–8

 

106–89–8

1,2–epoksi–3–hlorpropāns C3H5ClO

203–444–5

 

106–93–4

1,2–dibrometāns C2H4Br2

203–448–7

 

106–97–8

Butāns, tīrs C4H10

203–449–2

 

106–98–9

But–1–ēns C4H8

203–450–8

 

106–99–0

Buta–1,3–diēns C4H6

203–452–9

 

107–01–7

Butēns, 1– un 2– izomēru maisījums C4H8

203–453–4

 

107–02–8

Akrilaldehīds C3H4O

203–457–6

 

107–05–1

3–hlorpropēns C3H5Cl

203–458–1

 

107–06–2

1,2–dihloretāns C2H4Cl2

203–462–3

 

107–10–8

Propilamīns C3H9N

203–464–4

 

107–12–0

Propionitrils C3H5N

203–466–5

 

107–13–1

Akrilnitrils C3H3N

203–468–6

 

107–15–3

Etilēndiamīns C2H8N2

203–470–7

 

107–18–6

Alilspirts C3H6O

203–473–3

 

107–21–1

Etān–1,2–diols C2H6O2

203–474–9

 

107–22–2

Glioksāls C2H2O2

203–475–4

 

107–25–5

Metilvinilēteris C3H6O

203–481–7

 

107–31–3

Metilformiāts C2H4O2

203–489–0

 

107–41–5

2–metilpentān–2,4–diols C6H14O2

203–508–2

 

107–64–2

Dimetildioktadecilamonija hlorīds C38H80N·Cl

203–509–8

 

107–66–4

Dibutilhidrogēnfosfāts C8H19O4P

203–527–6

 

107–86–8

3–metil–2–butenāls C5H8O

203–532–3

 

107–92–6

Sviestskābe C4H8O2

203–539–1

 

107–98–2

1–metoksipropān–2–ols C4H10O2

203–542–8

 

108–01–0

2–dimetilaminoetanols C4H11NO

203–545–4

 

108–05–4

Vinilacetāts C4H6O2

203–550–1

 

108–10–1

4–metil–2–pentān–2–ons C6H12O

203–551–7

 

108–11–2

4–metilpentān–2–ols C6H14O

203–560–6

 

108–20–3

Diizopropilēteris C6H14O

203–561–1

 

108–21–4

Izopropilacetāts C5H10O2

203–562–7

 

108–22–5

IzopropenilacetātsC 5H8O2

203–564–8

 

108–24–7

Etiķskābes anhidrīds C4H6O3

203–571–6

 

108–31–6

Maleīnskābes anhidrīds C4H2O3

203–576–3

 

108–38–3

M–ksilols C8H10

203–577–9

 

108–39–4

M–krezols C7H8O

203–581–0

 

108–42–9

3–hloranilīns C6H6ClN

203–583–1

 

108–44–1

M–toluidīns C7H9N

203–584–7

 

108–45–2

M–fenilēndiamīns C6H8N2

203–585–2

 

108–46–3

Rezorcīns C6H6O2

203–603–9

 

108–65–6

(2–metoksi–1–metiletil)acetāts C6H12O3

203–604–4

 

108–67–8

Mezitilēns C9H12

203–606–5

 

108–68–9

3,5–ksilenols C8H10O

203–608–6

 

108–70–3

1,3,5–trihlorbenzols C6H3Cl3

203–614–9

 

108–77–0

2,4,6–trihlor–1,3,5–triazīns C3Cl3N3

203–615–4

 

108–78–1

Melamīns C3H6N6

203–618–0

 

108–80–5

Cianūrskābe C3H3N3O3

203–619–6

 

108–82–7

2,6–dimetilheptān–4–ols C9H20O

203–620–1

 

108–83–8

2,6–dimetilheptān–4–ons C9H18O

203–624–3

 

108–87–2

Metilcikloheksāns C7H14

203–625–9

 

108–88–3

Toluols C7H8

203–626–4

 

108–89–4

4–metilpiridīns C6H7N

203–628–5

 

108–90–7

Hlorbenzols C6H5Cl

203–629–0

 

108–91–8

Cikloheksilamīns C6H13N

203–630–6

 

108–93–0

Cikloheksanols C6H12O

203–631–1

 

108–94–1

Cikloheksanons C6H10O

203–632–7

 

108–95–2

Fenols, tīrs C6H6O

203–636–9

 

108–99–6

3–metilpiridīns C6H7N

203–643–7

 

109–06–8

2–metilpiridīns C6H7N

203–678–8

 

109–53–5

Izobutilvinilēteris C6H12O

203–680–9

 

109–55–7

3–aminopropildimetilamīns C5H14N2

203–686–1

 

109–60–4

Propilacetāts C5H10O2

203–692–4

 

109–66–0

Pentāns C5H12

203–696–6

 

109–69–3

1–hlorbutāns C4H9Cl

203–697–1

 

109–70–6

1–brom–3–hlorpropāns C3H6BrCl

203–699–2

 

109–73–9

Butilamīns C4H11N

203–713–7

 

109–86–4

2–metoksietanols C3H8O2

203–716–3

 

109–89–7

Dietilamīns C4H11N

203–718–4

 

109–92–2

Etilvinilēteris C4H8O

203–726–8

 

109–99–9

Tetrahidrofurāns C4H8O

203–728–9

 

110–01–0

Tetrahidrotiofēns C4H8S

203–733–6

 

110–05–4

Di–terc–butilperoksīds C8H18O2

203–737–8

 

110–12–3

5–metilheksān–2–ons C7H14O

203–740–4

 

110–15–6

Dzintarskābe C4H6O4

203–742–5

 

110–16–7

Maleīnskābe C4H4O4

203–743–0

 

110–17–8

Fumārskābe C4H4O4

203–745–1

 

110–19–0

Izobutilacetāts C6H12O2

203–747–2

 

110–21–4

1,1–hidrazoformamīds C2H6N4O2

203–751–4

 

110–27–0

Izopropilmiristāts C17H34O2

203–755–6

 

110–30–5

N,N′–etilēndi(stearamīds) C38H76N2O2

203–766–6

 

110–42–9

Metildekanoāts C11H22O2

203–768–7

 

110–44–1

Heksa–2,4–diēnskābe C6H8O2

203–772–9

 

110–49–6

(2–metoksietil)acetāts C5H10O3

203–777–6

 

110–54–3

Heksāns C6H14

203–786–5

 

110–63–4

Butān–1,4–diols C4H10O2

203–787–0

 

110–64–5

But–2–ēn–1,4–diols C4H8O2

203–788–6

 

110–65–6

But–2–īn–1,4–diols C4H6O2

203–794–9

 

110–71–4

1,2–dimetoksietāns C4H10O2

203–802–0

 

110–77–0

2–(etiltio)etanols C4H10OS

203–804–1

 

110–80–5

2–etoksietanols C4H10O2

203–806–2

 

110–82–7

Cikloheksāns C6H12

203–808–3

 

110–85–0

Piperazīns C4H10N2

203–809–9

 

110–86–1

Piridīns C5H5N C5H5N

203–812–5

 

110–88–3

1,3,5–trioksāns C3H6O3

203–815–1

 

110–91–8

Morfolīns C4H9NO

203–817–2

 

110–94–1

Glutārskābe C5H8O4

203–820–9

 

110–97–4

1,1′–iminodipropān–2–ols C6H15NO2

203–821–4

 

110–98–5

1,1′–oksidipropān–2–ols C6H14O3

203–835–0

 

111–11–5

Metiloktanoāts C9H18O2

203–838–7

 

111–14–8

Heptānskābe C7H14O2

203–839–2

 

111–15–9

2–etoksietilacetāts C6H12O3

203–851–8

 

111–26–2

Heksilamīns C6H15N

203–856–5

 

111–30–8

Glutarols C5H8O2

203–865–4

 

111–40–0

2,2′–iminodi(etilamīns) C4H13N3

203–867–5

 

111–41–1

2–(2–aminoetilamino)etanols C4H12N2O

203–868–0

 

111–42–2

2,2′–iminodietanols C4H11NO2

203–870–1

 

111–44–4

Bis–(2–hloretil)ēteris C4H8Cl2O

203–872–2

 

111–46–6

2,2′–oksidietanols C4H10O3

203–874–3

 

111–48–8

Tiodiglikols C4H10O2S

203–893–7

 

111–66–0

Okt–1–ēns C8H16

203–896–3

 

111–69–3

Adiponitrils C6H8N2

203–905–0

 

111–76–2

2–butoksietanols C6H14O2

203–906–6

 

111–77–3

2–(2–metoksietoksi)etanols C5H12O3

203–907–1

 

111–78–4

Ciklookta–1,5–diēns C8H12

203–911–3

 

111–82–0

Metillaurāts C13H26O2

203–915–5

 

111–85–3

1–hloroktāns C8H17Cl

203–917–6

 

111–87–5

Oktān–1–ols C8H18O

203–918–1

 

111–88–6

Oktān–1–tiols C8H18S

203–919–7

 

111–90–0

2–(2–etoksietoksi)etanols C6H14O3

203–921–8

 

111–92–2

Dibutilamīns C8H19N

203–924–4

 

111–96–6

Bis–(2–metoksietil)ēteris C6H14O3

203–933–3

 

112–07–2

2–butoksietilacetāts C8H16O3

203–943–8

 

112–18–5

Dodecildimetilamīns C14H31N

203–950–6

 

112–24–3

Trientīns C6H18N4

203–953–2

 

112–27–6

2,2′–(etilēndioksi)dietanols C6H14O4

203–956–9

 

112–30–1

Dekān–1–ols C10H22O

203–961–6

 

112–34–5

2–(2–butoksietoksi)etanols C8H18O3

203–962–1

 

112–35–6

2–(2–(2–metoksietoksi)etoksi)etanols C8H18O4

203–967–9

 

112–40–3

Dodekāns C12H26

203–978–9

 

112–50–5

2–(2–(2–etoksietoksi)etoksi)etanols C8H18O4

203–982–0

 

112–53–8

Dodekān–1–ols C12H26O

203–984–1

 

112–55–0

Dodekān–1–tiols C12H26S

203–986–2

 

112–57–2

3,6,9–triazaundekametilēndiamīns C8H23N5

203–998–8

 

112–70–9

Tridekān–1–ols C13H28O

204–000–3

 

112–72–1

Tetradekanols C14H30O

204–004–5

 

112–76–5

Stearoilhlorīds C18H38O

204–017–6

 

112–92–5

Oktadekān–1–ols C18H38O

204–038–0

 

113–98–4

Kālija [2S–(2?,5α,6β)]–3,3–dimetil–7–okso–6–(fenilacetamido)–4– tia–1–azabiciklo[3.2.0]heptan–2–karboksilāts C16H18N2O4S·K

204–043–8

 

114–26–1

Propoksurs C11H15NO3

204–062–1

 

115–07–1

Propēns, tīrs C3H6

204–065–8

 

115–10–6

Dimetilēteris C2H6O

204–066–3

 

115–11–7

2–metilpropēns C4H8

204–068–4

 

115–18–4

2–metilbut–3–ēn–2–ols C5H10O

204–070–5

 

115–19–5

2–metilbut–3–īn–2–ols C5H8O

204–104–9

 

115–77–5

Pentaeritrīts C5H12O4

204–112–2

 

115–86–6

Trifenilfosfāts C18H15O4P

204–118–5

 

115–96–8

Tris–(2–hloretil)fosfāts C6H12Cl3O4P

204–122–7

 

116–02–9

3,3,5–trimetilcikloheksanols C9H18O

204–126–9

 

116–14–3

Tetrafluoretilēns C2F4

204–127–4

 

116–15–4

Heksafluorpropēns C3F6

204–137–9

 

116–37–0

1,1′–izopropilidēn–bis–(p–fenilēnoksi)dipropan–2–ols C21H28O4

204–159–9

 

116–81–4

1–amino–4–brom–9,10–dioksoantracēn–2–sulfoskābe C14H8BrNO5S

204–188–7

 

117–42–0

8–aminonaftalīn–1,3,6–trisulfoskābe C10H9NO9S3

204–211–0

 

117–81–7

Bis–(2–etilheksil)ftalāts C24H38O4

204–214–7

 

117–84–0

Dioktilftalāts C24H38O4

204–246–1

 

118–33–2

6–aminonaftalīn–1,3–disulfoskābe C10H9NO6S2

204–255–0

 

118–48–9

3,1–benzoksazīn–2,4(1H)–dions C8H5NO3

204–269–7

 

118–69–4

2,6–dihlortoluols C7H6Cl2

204–273–9

 

118–74–1

Heksahlorbenzols C6Cl6

204–287–5

 

118–92–3

Antranilskābe C7H7NO2

204–289–6

 

118–96–7

2,4,6–trinitrotoluols C7H5N3O6

204–317–7

 

119–36–8

Metilsalicilāts C8H8O3

204–327–1

 

119–47–1

6,6′–di–tert–butil–2,2′–metilēndi–p–krezols C23H32O2

204–340–2

 

119–64–2

1,2,3,4–tetrahidronaftalīns C10H12

204–371–1

 

120–12–7

Antracēns, tīrs C14H10

204–390–5

 

120–36–5

Dihlorprops C9H8Cl2O3

204–411–8

 

120–61–6

Dimetiltereftalāts C10H10O4

204–424–9

 

120–78–5

Di(benzotiazol–2–il)disulfīds C14H8N2S4

204–427–5

 

120–80–9

Pirokatehīns C6H6O2

204–428–0

 

120–82–1

1,2,4–trihlorbenzols C6H3Cl3

204–429–6

 

120–83–2

2,4–dihlorfenols C7H6N2O4

204–445–3

 

121–03–9

4–nitrotoluol–2–sulfoskābe C7H7NO5S

204–450–0

 

121–14–2

2,4–dinitrotoluols C7H6N2O4

204–469–4

 

121–44–8

Trietilamīns C6H15N

204–471–5

 

121–45–9

Trimetilfosfīts C3H9O3P

204–482–5

 

121–57–3

Sulfanilskābe C6H7NO3S

204–493–5

 

121–69–7

N,N–dimetilanilīns C8H11N

204–496–1

 

121–73–3

1–hlor–3–nitrobenzols C6H4ClNO2

204–501–7

 

121–86–8

2–hlor–4–nitrotoluols C7H6ClNO2

204–502–2

 

121–87–9

2–hlor–4–nitroanilīns C6H5ClN2O2

204–506–4

 

121–91–5

Izoftalskābe C8H6O4

204–524–2

 

122–14–5

Fenitrotions C9H12NO5PS

204–528–4

 

122–20–3

1,1′,1″–nitrilotris(propan–2–ols) C9H21NO3

204–539–4

 

122–39–4

Difenilamīns C12H11N

204–550–4

 

122–51–0

Trietilortoformiāts C7H16O3

204–552–5

 

122–52–1

Trietilfosfīts C6H15O3P

204–591–8

 

123–01–3

Dodecilbenzols C18H30

204–596–5

 

123–05–7

2–etilheksanāls C8H16O

204–616–2

 

123–30–8

4–aminofenols C6H7NO

204–617–8

 

123–31–9

Hidrohinons C6H6O2

204–622–5

 

123–35–3

7–metil–3–metilēnokta–1,6–diēns C10H16

204–623–0

 

123–38–6

Propionaldehīds C3H6O

204–624–6

 

123–39–7

N–metilformamīds C2H5NO

204–626–7

 

123–42–2

4–hidroksi–4–metilpentān–2–ons C6H12O2

204–634–0

 

123–54–6

Pentān–2,4–dions C5H8O2

204–638–2

 

123–62–6

Propionskābes anhidrīds C6H10O3

204–646–6

 

123–72–8

Sviestskābes aldehīds C4H8O

204–650–8

 

123–77–3

C,C′–azo–di(formamīds) C2H4N4O2

204–658–1

 

123–86–4

N–butilacetāts C6H12O2

204–661–8

 

123–91–1

1,4–dioksāns C4H8O2

204–673–3

 

124–04–9

Adipīnskābe C6H10O4

204–677–5

 

124–07–2

Oktānskābe C8H16O2

204–679–6

 

124–09–4

Heksametilēndiamīns C6H16N2

204–685–9

 

124–17–4

2–(2–butoksietoksi)etilacetāts C10H20O4

204–686–4

 

124–18–5

Dekāns C10H22

204–695–3

 

124–30–1

Oktadecilamīns C18H39N

204–697–4

 

124–40–3

Dimetilamīns, ūdens šķīdumā C2H7N

204–699–5

 

124–41–4

Nātrija metanolāts CH4O·Na

204–709–8

 

124–68–5

2–amino–2–metilpropanols C4H11NO

204–727–6

 

125–12–2

Ekso–1,7,7–trimetilbiciklo[2.2.1]hept–2–ilacetāts C12H20O2

204–781–0

 

126–30–7

2,2–dimetilpropān–1,3–diols C5H12O2

204–794–1

 

126–58–9

2,2,2′,2′–tetrakis(hidroksimetil)–3,3′–oksidipropan–1–ols C10H22O7

204–800–2

 

126–73–8

Tributilfosfāts C12H27O4P

204–818–0

 

126–99–8

2–hlor–1,3–butadiēns C4H5Cl

204–822–2

 

127–08–2

Kālija acetāts C2H4O2·K

204–823–8

 

127–09–3

Nātrija acetāts C2H4O2·Na

204–825–9

 

237–18–4

Tetrahloretilēns C2Cl4

204–826–4

 

127–19–5

N,N–dimetilacetamīds C4H9NO

204–854–7

 

127–65–1

Nātrija tozilhloramīds C7H8ClNO2S·Na

204–857–3

 

127–68–4

Nātrija 3–nitrobenzosulfonāts C6H5NO5S·Na

204–872–5

 

127–91–3

Pin–2(10)–ēns C10H16

204–875–1

 

128–03–0

Kālija dimetilditiokarbamāts C3H7NS2·K

204–876–7

 

128–04–1

Nātrija dimetilditiokarbamāts C3H7NS2·Na

204–881–4

 

128–37–0

2,6–di–terc–butil–p–krezols C15H24O

204–886–1

 

128–44–9

1,2–benzizotiazol–3(2H)–on–1,1–dioksīda nātrija sāls C7H5NO3S·Na

205–010–0

 

131–09–9

2–hlorantrahinons C14H7ClO2

205–011–6

 

131–11–3

Dimetilftalāts C10H10O4

205–025–2

 

131–52–2

Nātrija pentahlorfenolāts C6HCl5O·Na

205–107–8

 

133–49–3

Pentahlorbenzoltiols C6HCl5S

205–138–7

 

134–32–7

1–naftilamīns C10H9N

205–182–7

 

135–19–3

2–naftols C10H8O

205–286–2

 

137–26–8

Tirams C6H12N2S4

205–288–3

 

137–30–4

Cirams C6H12N2S4Zn

205–290–4

 

137–40–6

Nātrija propionāts C3H6O2·Na

205–293–0

 

137–42–8

Metamnātrijs C2H5NS2·Na

205–341–0

 

138–86–3

Dipentēns, neattīrīts C10H16

205–347–3

 

139–02–6

Nātrija fenolāts C6H6O·Na

205–381–9

 

139–89–9

Trinātrija 2–(karboksimetil(2–hidroksietil)amino)etiliminodi(acetāts) C10H18N2O7·3Na

205–388–7

 

139–96–8

Tris–(2–hidroksietil)amonija dodecilsulfāts C12H26O4S·C6H15NO3

205–391–3

 

140–01–2

Pentanātrija (karboksiloksometil)imino–bis–(etilēnnitrilo)tetraacetāts C14H23N3O10·5Na

205–399–7

 

140–11–4

Benzilacetāts C9H10O2

205–410–5

 

140–29–4

Fenilacetonitrils C8H7N

205–411–0

 

140–31–8

2–piperazinil–1–etilamīns C6H15N3

205–426–2

 

140–66–9

4–(1,1,3,3–tetrametilbutil)fenols C14H22O

205–438–8

 

140–88–5

Etilakrilāts C5H8O2

205–443–5

 

140–93–2

Proksānnātrijs C4H8OS2·Na

205–480–7

 

141–32–2

Butilakrilāts C7H12O2

205–483–3

 

141–43–5

2–aminoetanols C2H7NO

205–488–0

 

141–53–7

Nātrija formiāts CH2O2·Na

205–500–4

 

141–78–6

Etilacetāts C4H8O2

205–502–5

 

141–79–7

4–metilpent–3–ēn–2–ons C6H10O

205–516–1

 

141–97–9

Etilacetoacetāts C6H10O3

205–547–0

 

142–59–6

Nabams C4H8N2S4·2Na

205–554–9

 

142–72–3

Magnija diacetāts C2H4O2·½Mg

205–563–8

 

142–82–5

Heptāns C7H16

205–565–9

 

142–84–7

Dipropilamīns C6H15N

205–570–6

 

142–90–5

Dodecilmetakrilāts C16H30O2

205–592–6

 

143–22–6

2–(2–(2–butoksietoksi)etoksi)etanols C10H22O4

205–599–4

 

143–33–9

Nātrija cianīds CNNa

205–633–8

 

144–55–8

Nātrija hidrogēnkarbonāts CH2O3·Na

205–634–3

 

144–62–7

Skābeņskābe C2H2O4

205–685–1

 

147–14–8

Tetrabenzo–5,10,15,20–diazaporfirīnftalocianīns C32H16CuN8

205–736–8

 

149–30–4

Benztiazol–2–tiols C7H5NS2

205–743–6

 

149–57–5

2–etilheksānskābe C8H16O2

205–745–7

 

149–73–5

Trimetilortoformiāts C4H10O3

205–753–0

 

150–13–0

4–aminobenzoskābe C7H7NO2

205–771–9

 

150–78–7

1,4–dimetoksibenzols C8H10O2

205–788–1

 

151–21–3

Nātrija dodecilsulfāts C12H26O4S·Na

205–792–3

 

151–50–8

Kālija cianīds CKN

205–793–9

 

151–56–4

Aziridīns C2H5N

205–855–5

 

156–43–4

P–fentidīns C8H11NO

206–019–2

 

288–32–4

Imidazols C3H4N2

206–022–9

 

288–88–0

1,2,4–triazols C2H3N3

206–033–9

 

294–62–2

Ciklododekāns C12H24

206–050–1

 

298–00–0

Parationmetils C8H10NO5PS

206–056–4

 

298–07–7

Bis–2–etilheksilhidrogēnfosfāts C16H35O4P

206–058–5

 

298–12–4

Glioksālskābe C2H2O3

206–059–0

 

298–14–6

Kālija hidrogēnkarbonāts CH2O3·K

206–114–9

 

302–01–2

Hidrazīns H4N2

206–354–4

 

330–54–1

Diurons C9H10Cl2N2O

206–537–9

 

353–59–3

Bromhlordifluormetāns CBrClF2

206–991–8

 

409–21–2

Silīcija karbīds CSi

206–992–3

 

420–04–2

Ciānamīds CH2N2

207–312–8

 

461–58–5

Ciānguanidīns C2H4N4

207–336–9

 

463–51–4

Ketēns C2H2O

207–439–9

 

471–34–1

Kalcija karbonāts CH2O3·Ca

207–586–9

 

482–89–3

2–(1,3–dihidro–3–okso–2H–indazol–2–ilidēn)–1,2–dihidro–3H– indol–3–ons C16H10N2O2

207–826–2

 

496–72–0

4–metil–o–fenilēndiamīns C7H10N2

207–838–8

 

497–19–8

Nātrija karbonāts CH2O3·2Na

207–938–1

 

502–44–3

Heksān–6–olīds C6H10O2

207–950–7

 

502–69–2

6,10,14–trimetilpentadekān–2–ons C18H36O

208–008–8

 

505–32–8

3,7,11,15–tetrametilheksadec–1–ēn–3–ols C20H40O

208–052–8

 

506–77–4

Ciānhlorīds CClN

208–058–0

 

506–87–6

Diamonija karbonāts CH2O3·2H3N

208–060–1

 

506–93–4

Guanidīnija nitrāts CH5N3·HNO3

208–167–3

 

513–77–9

Bārija karbonāts, dabīgais CH2O3·Ba

208–419–2

 

527–60–6

2,4,6–trimetilfenols C9H12O

208–534–8

 

532–32–1

Nātrija benzoāts C7H6O2·Na

208–576–7

 

533–74–4

Dazomets C5H10N2S2

208–580–9

 

533–96–0

Trinātrija hidrogēndikarbonāts CH2O3·3/2Na

208–754–4

 

540–72–7

Nātrija tiocianāts CHNS·Na

208–778–5

 

541–41–3

Etilhlorformiāts C3H5ClO2

208–792–1

 

541–73–1

1,3–dihlorbenzols C6H4Cl2

208–826–5

 

542–75–6

1,3–dihlorpopēnsC4H4Cl2

208–835–4

 

542–92–7

Ciklopentadiēns C5H6

208–863–7

 

544–17–2

Kalcija diformiāts CH2O2·½Ca

208–875–2

 

544–63–8

Miristīnskābe, tīra C14H28O2

208–915–9

 

546–93–0

Magnija karbonāts CH2O3·Mg

208–993–4

 

551–16–6

6–aminopenicilīnskābe C8H12N2O3S

209–008–0

 

552–30–7

Benzo–1,2,4–trikarbonskābes 1,2–anhidrīds C9H4O5

209–062–5

 

554–13–2

Litija karbonāts CH2O3·Li

209–136–7

 

556–67–2

Oktametilciklotetrasiloksāns C8H24O4Si

209–141–4

 

556–82–1

3–metilbut–2–ēn–1–ols C5H10O

209–151–9

 

557–05–1

Cinka distearāts, tīrs C18H36O2·½Zn

209–251–2

 

563–47–3

3–hlor–2–metilpropēns C4H7Cl

209–400–1

 

576–26–1

2,6–ksilenols C8H10O

209–514–1

 

583–61–9

2,3–dimetilpiridīns C7H9N

209–527–2

 

584–03–2

Butān–1,2–diols C4H10O2

209–529–3

 

584–08–7

Kālija karbonāts CH2O3·2K

209–544–5

 

584–84–9

4–metil–m–fenilēndiizocianāts C9H6N2O2

209–691–5

 

590–86–3

Izovaleraldehīds C5H10O

209–751–0

 

592–35–8

Butilkarbamāts C5H11NO2

209–753–1

 

592–41–6

Heks–1–ēns C6H12

209–803–2

 

593–70–4

Hlorfluormetāns CH2ClF

209–810–0

 

593–81–7

Trimetilamonija hlorīds C3H9N·ClH

209–840–4

 

594–42–3

Trihlormetānsulfenilhlorīds CCl4S

209–940–8

 

598–56–1

Etildimetilamīns C4H11N

209–952–3

 

598–78–7

2–hlorpropionskābe C3H5ClO2

210–036–0

 

603–35–0

Trifenilfosfīns C18H15P

210–095–2

 

605–71–0

1,5–dinitronaftalīns C10H6N2O4

210–248–3

 

611–06–3

1,3–dihlor–4–nitrobenzols C6H3Cl2NO2

210–359–7

 

613–90–1

Benzoilcianīds C8H5NO

210–483–1

 

616–45–5

2–pirolidons C4H7NO

210–557–3

 

618–62–2

3,5–dihlornitrobenzols C6H5Cl2NO2

210–620–5

 

619–93–2

Cis–4,4′–dinitrostilbēns C14H10N2O4

210–708–3

 

621–82–9

Kanēļskābe C9H8O2

210–848–5

 

624–48–6

Dimetilmaleāts C6H8O4

210–855–3

 

624–64–6

(E)–2–butēns C4H8

210–866–3

 

624–83–9

Metilizocianāts C2H3NO

210–871–0

 

624–92–0

Dimetildisulfīds C2H6S2

211–020–6

 

627–93–0

Dimetiladipināts C2H6S2

211–074–0

 

629–11–8

Heksān–1,6–diols C6H14O2

211–093–4

 

629–50–5

Tridekāns C13H28

211–096–0

 

629–59–4

Tetradekāns C14H30

211–128–3

 

630–08–0

Oglekļa oksīds CO

211–448–3

 

645–62–5

2–etilheks–2–enāls C8H14O

211–617–1

 

674–82–8

But–3–ēn–3–olīds C4H4O2

211–661–1

 

682–09–7

2,2–bis–(aliloksimetil)butān–1–ols C12H22O4

211–694–1

 

687–47–8

Etil(S)–2–hidroksipropionāts C5H10O3

211–746–3

 

693–23–2

Dodekāndiskābe C12H22O4

211–838–3

 

700–13–0

2,3,5–trimetilhidrohinons C9H12O2

211–914–6

 

709–98–8

Propanils C9H9Cl2NO

212–058–6

 

757–86–8

Metil[(dimetoksifosfīntioil)tio]acetāts C5H11O4PS2

212–079–0

 

760–23–6

3,4–dihlorbut–1–ēns C4H6Cl2

212–081–1

 

760–67–8

2–etilheksanoilhlorīds C8H15ClO

212–091–6

 

762–04–9

Dietilfosfonāts C4H11O3P

212–110–8

 

763–32–6

3–metilbut–3–ēn–1–ols C5H10O

212–121–8

 

764–41–0

1,4–dihlorbut–2–ēns C4H6Cl2

212–344–0

 

793–24–8

N–1,3–dimetilbutil–N–fenil–p–fenilēndiamīns C18H24N2

212–369–7

 

810–16–2

4,4′–[metilēn–bis–(metilimino)]–bis–[1,2–dihidro–1,5–dimetil–2– fenil–3H–pirazol–3–ons C25H30N6O2

212–546–9

 

825–52–5

(Hidroksiimino)fenilacetonitrils C8H6N2O

212–595–6

 

830–13–7

Ciklododekanons C12H22O

212–646–2

 

836–30–6

4–nitro–N–fenilanilīns C12H10N2O2

212–658–8

 

838–88–0

4,4′–metilēn–o–ditoluidīns C15H18N2

212–660–9

 

839–90–7

Tris–(2–hidroksimetil)–1,3,5–triazīntrions C9H15N3O6

212–672–4

 

842–18–2

Dikālija 7–hidroksinaftalīn–1,3–disulfonāts C10H8O7S2·2K

212–762–3

 

867–56–1

Nātrija (S)–laktāts C3H6O3·Na

212–782–2

 

868–77–9

(2–hidroksietil)metakrilāts C6H10O3

212–783–8

 

868–85–9

Dimetilfosfonāts C2H7O3P

212–800–9

 

870–72–4

Nātrija hidroksimetānsulfonāts CH4O4S·Na

212–828–1

 

872–50–4

1–metil–2–pirolidons C5H9NO

212–958–9

 

887–76–3

4,4′–azo–3–hidroksinaftalīn–1–sulfonāts C10H6N2O4S

213–030–6

 

917–61–3

Nātrija cianāts CHNO·Na

213–086–1

 

923–02–4

N–(hidroksimetil)metakrilamīds C5H9NO2

213–090–3

 

923–26–2

(2–hidroksipropil)metakrilāts C7H12O3

213–179–7

 

928–68–7

6–metilheptān–2–ons C8H16O

213–309–2

 

935–92–2

2,3,6–trimetil–p–benzohinons C9H10O2

213–424–8

 

947–04–6

Dodekān–1,2–laktāms C12H23NO

213–497–6

 

959–26–2

Bis–(hidroksietil)tereftalāts C12H14O6

213–554–5

 

976–71–6

Kanrenons C22H28O3

213–666–4

 

999–81–5

Hlormekvathlorīds C5H13ClN·Cl

213–668–5

 

999–97–3

1,1,1,3,3,3–heksametildisilazāns C6H19NSi2

213–911–5

 

1066–33–7

Amonija hidrogēnkarbonāts CH2O3·H3N

213–912–0

 

1066–35–9

Hlordimetilsilāns C2H7ClSi

213–997–4

 

1071–83–6

Glifosāts C3H8NO5P

214–005–2

 

1072–35–1

Svina distearāts, tīrs C18H36O2·½Pb

214–222–2

 

1115–20–4

3–hidroksi–2,2–dimetilpropil–3–hidroksi–2,2–dimetilpropionāts C10H20O4

214–277–2

 

1119–40–0

Dimetilglutarāts C7H12O4

214–419–3

 

1126–34–7

Nātrija 3–aminobenzosulfonāts C6H7NO3S·Na

214–566–3

 

1151–14–0

2–(4–etilbenzoil)benzoskābe C16H14O3

214–604–9

 

1163–19–5

Bis–(pentabromfenil)ēteris C12Br10O

214–987–2

 

1241–94–7

(2–etilheksil)difenilfosfāts C20H27O4P

215–077–8

 

1300–21–6

Dihloretāns C2H4Cl2

215–089–3

 

1300–71–6

Ksilenols, tīrs C8H10O

215–100–1

 

1302–42–7

Nātrija alumināts AlO2·Na

215–116–9

 

1303–28–2

Arsēna(V) oksīds As2O5

215–125–8

 

1303–86–2

Bora(III) oksīds B2O3

215–137–3

 

1305–62–0

Kalcija hidroksīds CaH2O2

215–138–9

 

1305–78–8

Kalcija oksīds CaO

215–146–2

 

1306–19–0

Kadmija oksīds CdO

215–154–6

 

1307–96–6

Kobalta(II) oksīds CoO

215–156–7

 

1308–04–9

Kobalta(III) oksīds Co2O3

215–157–2

 

1308–06–1

Kobalta(II, III) oksīds Co3O4

215–160–9

 

1308–38–9

Hroma(III) oksīds Cr2O3

215–167–7

 

1309–36–0

Pirīts (fes2) FeS2

215–168–2

 

1309–37–1

Dzelzs(III) oksīds Fe2O3

215–169–8

 

1309–38–2

Magnetīts Fe3O4

215–171–9

 

1309–48–4

Magnija oksīds MgO

215–174–5

 

1309–60–0

Svina dioksīds O2Pb

215–175–0

 

1309–64–4

Antimona(III) oksīds O3Sb2

215–181–3

 

1310–58–3

Kālija hidroksīds HKO

215–185–5

 

1310–73–2

Nātrija hidroksīds HNaO

215–199–1

 

1312–76–1

Silīcijskābes kālija sāls

215–202–6

 

1313–13–9

Mangāna dioksīds, 26. Nodaļas rūda MnO2

215–204–7

 

1313–27–5

Molibdēna trioksīds MoO3

215–208–9

 

1313–59–3

Nātrija(I) oksīds Na2O

215–211–5

 

1313–82–2

Nātrija sulfīds Na2S

215–222–5

 

1314–13–2

Cinka oksīds OZn

215–235–6

 

1314–41–6

Svina mīnijs O4Pb3

215–236–1

 

1314–56–3

Fosfora(V) oksīds O5P2

215–242–4

 

1314–80–3

Fosfora(V) sulfīds P2S5

215–263–9

 

1317–33–5

Molibdēna disulfīds MoS2

215–266–5

 

1317–35–7

Trimangāna tetraoksīds Mn3O4

215–267–0

 

1317–36–8

Svina(I) oksīds OPb

215–269–1

 

1317–38–0

Vara(II) oksīds CuO

215–270–7

 

1317–39–1

Vara(I) oksīds Cu2O

215–277–5

 

1317–61–9

Dzelzs(II, III) oksīds Fe3O4

215–280–1

 

1317–70–0

Anatāzs, tio2 O2Ti

215–282–2

 

1317–80–2

Rutils, tio2 O2Ti

215–283–8

 

1318–02–1

Ceolīti

Kristāliski alumosilikāti, kas sastāv dažādām daļām silīcija (sio2) un alumīnija (al2o3) un metālu oksīdiem. Alumosilikātus iegūst, hidrotermiski apstrādājot cietu alumosilikātu vai tā gelu, ko iegūst nātrija hidroksīda, alumīnija hidrāta un nātrija silikāta kopējā reakcijā. Sākotnēji iegūtajā produktā vai tā dabīgajā analogā var veikt daļēju jonu apmaiņu, lai ievadītu citus katjonus. Ceolītus īpaši marķē, norādot kristālisko struktūru un dominējošo katjonu, piem., ka, cax, nay

215–293–2

 

1319–77–3

Krezols, tīrs C7H8O

215–306–1

 

1320–67–8

Metoksipropanols C4H10O2

215–325–5

 

1321–74–0

Divinilbenzols, tīrs C10H10

215–475–1

 

1327–36–2

Alumosilikāts

215–477–2

 

1327–41–9

Alumīnija hlorīds, bāzisks

215–481–4

 

1327–53–3

Arsēna(III) oksīds As2O3

215–524–7

 

1328–53–6

C.I. Zaļais pigments 7

Šo vielu identificē pēc Krāsu indeksa kārtas numura C.I. 74260

215–535–7

 

1330–20–7

Ksilols, izomēru maisījums, tīrs C8H10

215–540–4

 

1330–43–4

Dinātrija tetraborāts, bezūdens B4Na2O7

215–548–8

 

1330–78–5

Tris–(metilfenil)fosfāts C21H21O4P

215–565–0

 

1331–92–6

Kanēļskābes aldehīds, monopentilatvasinājums C14H18O

215–570–8

 

1332–37–2

Dzelzs oksīds

215–587–0

 

1333–39–7

Hidroksibenzolsulfoskābe C6H6O4S

215–605–7

 

1333–74–0

Ūdeņradis H2

215–607–8

 

1333–82–0

Hroma (VI) oksīds CrO3

215–609–9

 

1333–86–4

Melnā ogle

215–647–6

 

1336–21–6

Amonjaks, ūdens šķīdums H5NO

215–657–0

 

1338–02–9

Naftēnskābju vara sāļi

215–676–4

 

1341–49–7

Amonija hidrogēndifluorīds F2H5N

215–681–1

 

1343–88–0

Silīcijskābes magnija sāls

215–683–2

 

1343–98–2

Silīcijskābe

215–684–8

 

1344–00–9

Silīcijskābes alumīnija nātrija sāls

215–687–4

 

1344–09–8

Silīcijskābes nātrija sāls

215–691–6

 

1344–28–1

Alumīnija oksīds Al2O3

215–693–7

 

1344–37–2

C.I. Dzeltenais pigments 34

Vielu identificē pēc Krāsu indeksa kārtas numura, C.I. 77603

215–695–8

 

1344–43–0

Mangāna oksīds MnO

215–710–8

 

1344–95–2

Silīcijskābes kalcija sāls

215–960–8

 

1461–25–2

Tetrabutilalva C16H36Sn

216–074–4

 

1490–04–6

DL–mentols C10H20O

216–099–0

 

1498–51–7

Etildihlorfosfāts C2H5Cl2O2P

216–207–6

 

1528–48–9

Triheptilbenzol–1,2,4–trikarboksilāts C30H48O6

216–341–5

 

1561–92–8

Nātrija 2–metilprop–2–ēn–1–sulfonāts C4H8O3S·Na

216–353–0

 

1563–66–2

Karbofurāns C12H15NO3

216–381–3

 

1570–64–5

4–hlor–o–krezols C7H7ClO

216–643–7

 

1633–05–2

Stroncija karbonāts CH2O3·Sr

216–653–1

 

1634–04–4

Terc–butilmetilēteris C5H12O

216–732–0

 

1655–29–4

Dinātrija naftalīn–1,5–disulfonāts C10H8O6S2·2Na

216–734–1

 

1665–43–2

Dinātrija naftalīn–1,6–disulfonāts C10H8O6S2·2Na

216–768–7

 

1663–39–4

Terc–butilakrilāts C7H12O2

216–917–6

 

1698–53–9

4,5–dihlor–2–fenil–2,3–dihidropiridazīn–3–ons C10H6Cl2N2O

216–920–2

 

1698–60–8

Hloridazons C10H8ClN3O

217–031–2

 

1724–39–6

Ciklododekanols C12H24O

217–090–4

 

1738–25–6

3–dimetilaminopropionitrils C5H10N2

217–175–6

 

1762–95–4

Amonija tiocianāts CHNS·H3N

217–326–6

 

1817–47–6

P–nitrokumols C9H11NO2

217–406–0

 

1836–75–5

Nitrofēns C12H7Cl2NO3

217–451–6

 

1854–26–8

4,5–dihidroksi–1,3–bis–(hidroksimetil)imidazolidīn–2–ons C5H10N2O5

217–565–6

 

1888–91–1

N–acetilheksānlaktāms C8H13NO2

217–615–7

 

1910–42–5

Parakvātdihlorīds C12H14N2·2Cl

218–577–4

 

2186–92–7

P–(dimetoksimetil)anizols C10H14O3

218–717–4

 

2217–82–5

Nātrija [1,1′–bifenil]–4–sulfonāts C12H10O3S·Na

218–791–8

 

2235–43–0

Pentanātrija hidrogēn–C,C′,C″–nitrilo–tris(metilfosfonāts) C3H12NO9P3·5Na

218–817–8

 

2243–62–1

1,5–naftilēndiamīns C10H10N2

218–962–7

 

2303–17–5

Triallāts C10H16Cl3NOS

218–986–8

 

2307–55–3

Amonija 2,4–dihlorfenoksiacetāts C8H6Cl2O3·H3N

218–996–2

 

2310–17–0

Fozalons C12H15ClNO4PS2

219–283–9

 

2402–79–1

2,3,5,6–tetrahlorpiridīns C5HCl4N

219–330–3

 

2416–94–6

2,3,6–trimetilfenols C9H12O

219–397–9

 

2431–50–7

2,3,4–trihlorbut–1–ēns C4H5Cl3

219–460–0

 

2439–35–2

2–(dimetilamino)etilakrilāts C7H13NO3

219–463–7

 

2439–55–6

N–metiloktadecilamīns C19H41N

219–488–3

 

2444–90–8

Dinātrija 4,4′–izopropilidēndifenolāts C15H16O2·2Na

219–660–8

 

2492–26–4

Nātrija benzotiazol–2–ilsulfīds C7H5NS2·2Na

219–669–7

 

2494–89–5

2–[(p–aminofenil)sulfonil]etilhidrogēnsulfāts C8H11NO6S2

219–754–9

 

2524–03–0

O,O–dimetilfosfohloridotiolāts C2H6ClO2PS

219–755–4

 

2524–04–1

O,O–dietilfosforhlorīdtioāts C4H10ClO2PS

219–799–4

 

2536–05–2

2,2′–metilēndifenildiizocianāts C15H10N2O2

219–835–9

 

2549–53–3

Tetradecilmetakrilāts C18H34O2

219–854–2

 

2551–62–4

Sēra heksafluorīds F6S

219–952–5

 

2581–34–2

4–nitro–m–krezols C7H7NO3

219–956–7

 

2582–30–1

Aminoguanidīnija hidrogēnkarbonāts CH6N4·CH2O3

220–120–9

 

2634–33–5

1,2–benzizotiazol–3(2H)–ons C7H5NOS

220–329–5

 

2720–73–2

Kālija O–pentilditiokarbonāts C6H12OS2·K

220–433–0

 

2764–72–9

6,7–dihidrodipirido[1,2–a:2′,1′–c]pirazīndiilijs C12H12N2

220–548–6

 

2807–30–9

2–(propiloksi)etanols C5H12O2

220–608–1

 

2835–06–5

DL–α–fenilglicīns C8H9NO2

220–666–8

 

2855–13–2

3–aminometil–2,5,5–trimetilcikloheksilamīns C10H22N2

220–688–8

 

2867–47–2

2–(dimetilamino)etilmetakrilāts C8H15NO2

220–694–0

 

2869–34–3

Tridecilamīns C13H29N

220–767–7

 

2893–78–9

Troklozēnnātrijs C3HCl2N3O3·Na

221–221–0

 

3033–77–0

2,3–epoksipropiltrimetilamonija hlorīds C6H14NO·Cl

221–242–5

 

3039–83–6

Nātrija etilēnsulfonāts C2H4O3S·Na

221–496–7

 

3120–74–9

4–(metiltio)–m–krezols C8H10OS

221–508–0

 

3126–80–5

Tetrakis(2–etilheksil)benzo–1,2,4,5–tetrakarboksilāts C42H70O8

221–641–4

 

3173–72–6

1,5–naftilēndiizocianāts C12H6N2O2

221–717–7

 

3209–22–1

1,2–dihlor–3–nitrobenzols C6H3Cl2NO2

221–838–5

 

3251–23–8

Vara dinitrāts Cu·2HNO3

221–882–5

 

3268–49–3

3–(metiltio)propionaldehīds C4H8OS

221–975–0

 

3302–10–1

3,5,5–trimetilheksānskābe C9H18O2

222–037–3

 

3323–53–3

Adipīnskābes savienojums ar heksān–1,6–diamīnu (1:1) C6H16N2·C6H10O4

222–048–3

 

3327–22–8

(3–hlor–2–hidroksipropil)trimetilamonija hlorīds C6H15ClNO·Cl

222–376–7

 

3452–97–9

3,5,5–trimetilheksān–1–ols C9H20O

222–823–6

 

3622–84–2

N–butilbenzolsulfonamīds C10H15NO2S

222–884–9

 

3648–20–2

Diundecilftalāts C30H50O4

222–885–4

 

3648–21–3

Diheptilftalāts C22H34O4

222–981–6

 

3687–46–5

Deciloleāts C28H54O2

223–051–2

 

3709–43–1

Dinātrija 4,4′–dinitrostilbēn–2,2–disulfonāts C14H10N2O10S2·2Na

223–289–7

 

3811–04–9

Kālija hlorāts ClHO3·K

223–498–3

 

3926–62–3

Nātrija hloracetāts CH3ClO2·Na

223–622–6

 

3982–91–0

Tiofosforiltrihlorīds Cl3PS

223–795–8

 

4075–81–4

Kalcija dipropionāts C3H6O2·½Ca

223–819–7

 

4088–22–6

N–metildioktadecilamīns C37H77N

223–861–6

 

4098–71–9

3–izocianātmetil–3,5,5–trimetilcikloheksilizocianātsb C12H18N2O2

223–907–5

 

4116–10–3

2–hlor–N–metil–3–oksobutiramīds C5H8ClNO2

224–030–0

 

4170–30–3

Krotonaldehīds C4H6O

224–644–9

 

4435–53–4

3–metoksibutilacetāts C7H14O3

224–698–3

 

4454–05–1

2–metoksi–3,4–dihidro–(2H)–pirāns C6H10O2

224–791–9

 

4497–58–9

2,2,4–trimetil–1,2,3,4–tetrahidrohinolīns C12H17N

224–923–5

 

4553–62–2

2–metilglutaronitrils C6H8N2

225–379–1

 

4812–20–8

O–izopropoksifenols C9H12O2

225–533–8

 

4904–61–4

Ciklododeka–1,5,9–triēns C12H18

225–625–8

 

4979–32–2

N,N–dicikloheksilbenzotiazol–2–sulfēnamīds C19H26N2S2

225–768–6

 

5064–31–3

Trinātrija nitrilotriacetāts C6H9NO6·3Na

225–861–1

 

5123–63–7

Nātrija m–(dietilamino)benzosulfonāts C10H15NO3S·Na

225–935–3

 

5160–02–1

Bārija bis– [2–hlor–5–[(2–hidroksi–1–naftil)azo]toluol–4–sulfonāts] C17H11ClN2O4S·½Ba

226–009–1

 

5216–25–1

Α,α,α,4–tetrahlotoluols C7H4Cl4

226–218–8

 

5329–14–6

Sulfamīnskābe H3NO3S

226–242–9

 

5333–42–6

2–oktildodekān–1–ols C20H42O

226–394–6

 

5392–40–5

Citrāls C10H16O

226–736–4

 

5460–09–3

Nātrija hidrogēn–4–amino–5–hidroksinaftalīn–2,7–disulfonāts C10H9NO7S2·Na

226–939–8

 

5567–15–7

2,2′–[3,3′–dihlor[1,1′–bifenil]–4,4′–diil)–bis–(azo)]–bis–[N–(4–hlor– 2,5–dimetoksifenil)–3–oksobutiramīds] C36H32Cl4N6O8

227–505–0

 

5860–35–5

But–2–ēn–1,1–diildiacetāts C8H12O4

227–813–5

 

5989–27–5

(R)–p–menta–1,8–diēns C10H16

227–977–8

 

6055–52–3

Heksametilēndiamonija dihlorīds C6H16N2·2ClH

228–055–8

 

6104–30–9

N,N′–(izobutilidēn)diurīnviela C6H14N4O2

228–126–3

 

6140–74–5

Pentadecilmetakrilāts C19H36O2

228–391–5

 

6258–06–6

Nātrija 1–amino–4–brom–9 ,10–dioksoantracēn–2–sulfonāts C14H8BrNO5S·Na

228–782–0

 

6358–64–1

4–hlor–2,5–dimetoksianilīns C8H10ClNO2

228–787–8

 

6358–85–6

2,2′–[(3,3′–dihlor[1,1′–bifenil]–4,4′–diil)–bis–(azo)]–bis– [3–okso–N–fenilbutiramīds] C32H26Cl2N6O4

229–146–5

 

6419–19–8

Nitriltrimetilēn–tris(fosfonskābe) C3H12NO9P3

229–347–8

 

6484–52–2

Amonija nitrāts H3N·HNO3

229–353–0

 

6485–55–8

Cis–2,6–dimetilmorfolīns C6H13NO

229–912–9

 

6834–92–0

Dinātrija metasilikāts H2O3Si·2Na

229–962–1

 

6864–37–5

2,2′–dimetil–4,4′–metilēn–bis–(cikloheksilamīns) C15H30N2

230–042–7

 

6923–22–4

Monokrotofoss C7H14NO5P

230–086–7

 

6940–53–0

1–hlor–2,5–dimetoksi–4–nitrobenzols C8H8ClNO4

230–785–7

 

7320–34–5

Tetrakālija pirofosfāts H4O7P2·4K

230–847–3

 

7336–20–1

Dinātrija 4.4′–diaminostilbēn–1,2′–disulfonāts C14H14N2O6S2·2Na

230–898–1

 

7360–53–4

Alumīnija triformiāts CH2O2·½Al

230–991–7

 

7397–62–8

Butilglikolāts C6H12O3

231–068–1

 

7428–48–0

Stearīnskābe, svina sāls C18H36O2·xPb

231–072–3

 

7429–90–5

Alumīnijs Al

231–081–2

 

7434–40–4

Etān–1,2–diil–bis–(oksietān–2,1–diil)–bis–heptanoāts C20H38O6

231–096–4

 

7439–89–6

Dzelzs Fe

231–100–4

 

7439–92–1

Svins Pb

231–106–7

 

7439–97–6

Dzīvsudrabs Hg

231–111–4

 

7440–02–0

Niķelis Ni

231–130–8

 

7440–21–3

Silīcijs, kas satur vairāk nekā 99,9 masas % pamatvielas Si

231–131–3

 

7440–22–4

Sudrabs Ag

231–132–9

 

7440–23–5

Nātrijs Na

231–141–8

 

7440–31–5

Alva Sn

231–152–8

 

7440–43–9

Kadmijs Cd

231–158–0

 

7440–48–4

Kobalts Co

231–159–6

 

7440–50–8

Varš Cu

231–175–3

 

7440–66–6

Cinks Zn

231–177–4

 

7440–69–9

Bismuts Bi

231–195–2

 

7446–09–5

Sēra dioksīds O2S

231–197–3

 

7446–11–9

Sēra trioksīds O3S

231–198–9

 

7446–14–2

Svina sulfāts H2O4S·Pb

231–208–1

 

7446–70–0

Alumīnija hlorīds AlCl3

231–211–8

 

7447–40–7

Kālija hlorīds ClK

231–212–3

 

7447–41–8

Litija hlorīds ClLi

231–298–2

 

7487–88–9

Magnija sulfāts H2O4S·Mg

231–312–7

 

7491–74–9

Piracetāms C6H10N2O2

231–441–9

 

7550–45–0

Titāna(IV) hlorīds Cl4Ti

231–448–7

 

7558–79–4

Nātrija hidrogēnortofosfāts H3O4P·2Na

231–449–2

 

7558–80–7

Nātrija dihidrogēnortofosfāts H3O4P·Na

231–509–8

 

7601–54–9

Trinātrija ortofosfāts H3O4P·3Na

231–511–9

 

7601–89–0

Nātrija perhlorāts ClHO4·Na

231–545–4

 

7631–86–9

Silīcija dioksīds, iegūts sintētiski O2Si

231–548–0

 

7631–90–5

Nātrija hidrogēnsulfīts (ūdens šķīdums) H2O3S·Na

231–554–3

 

7631–99–4

Nātrija nitrāts, kas sausā stāvoklī satur vairāk nekā 16,3 masas % slāpekļa HNO3·Na

231–555–9

 

7632–00–0

Nātrija nitrīts HNO2·Na

231–556–4

 

7632–04–4

Nātrija peroksometaborāts BHO3·Na

231–569–5

 

7637–07–2

Bora trifluorīds BF3

231–587–3

 

7646–69–7

Nātrija hidrīds Hna

231–588–9

 

7646–78–8

Alvas(IV) hlorīds Cl4Sn

231–592–0

 

7646–85–7

Cinka hlorīds Cl2Zn

231–595–7

 

7647–01–0

Hlorūdeņradis ClH

231–598–3

 

7647–14–5

Nātrija hlorīds ClNa

231–599–9

 

7647–15–6

Nātrija bromīds BrNa

231–626–4

 

7659–86–1

(2–etilheksil)merkaptoacetāts C10H20O2S

231–633–2

 

7664–38–2

Ortofosforskābe H3O4P

231–634–8

 

7664–39–3

Fluorūdeņradis FH

231–635–3

 

7664–41–7

Amonjaks, bezūdens H3N

231–639–5

 

7664–93–9

Sērskābe H2O4S

231–665–7

 

7681–38–1

Nātrija hidrogēnsulfāts H2O4S·Na

231–667–8

 

7681–49–4

Nātrija fluorīds Fna

231–668–3

 

7681–52–9

Nātrija hipohlorīts ClHO·Na

231–673–0

 

7681–57–4

Dinātrija disulfīts H2O5S2·2Na

231–714–2

 

7697–37–2

Slāpekļskābe HNO3

231–718–4

 

7699–45–8

Cinka bromīds Br2Zn

231–722–6

 

7704–34–9

Sērs, izgulsnēts, sublimēts vai koloidāls S

231–729–4

 

7705–08–0

Dzelzs(III) hlorīds Cl3Fe

231–748–8

 

7719–09–7

Tionilhlorīds ClO2S

231–749–3

 

7719–12–2

Fosfora trihlorīds Cl3P

231–753–5

 

7720–78–7

Dzelzs sulfāts Fe·H2O4S

231–760–3

 

7722–64–7

Kālija permanganāts HMnO4·K

231–765–0

 

7722–84–1

Ūdeņraža peroksīds H2O2

231–767–1

 

7722–88–5

Nātrija pirofosfāts H4O7P2·4Na

231–768–7

 

7723–14–0

Fosfors P

231–778–1

 

7726–95–6

Broms Br2

231–784–4

 

7727–43–7

Bārija sulfāts, dabīgais Ba·H2O4S

231–786–5

 

7727–54–0

Diamonija peroksodisulfāts H3N·½H2O8S2

231–793–3

 

7733–02–0

Cinka sulfāts H2O4S·Zn

231–818–8

 

7757–79–1

Kālija nitrāts HNO3·K

231–820–9

 

7757–82–6

Nātrija sulfāts H2O4S·2Na

231–821–4

 

7757–83–7

Nātrija sulfīts H2O3S·2Na

231–826–1

 

7757–93–9

Kalcija hidrogēnortofosfāts, kas satur mazāk nekā 0,005 masas % fluora, rēķinot uz sausu bezūdens vielu Ca ·H3O4P

231–830–3

 

7758–02–3

Kālija bromīds BrK

231–834–5

 

7758–11–4

Kālija hidrogēnortofosfāts H3O4P·2K

231–835–0

 

7758–16–9

Nātrija dihidrogēnpirofosfāts H4O7P2·2Na

231–836–6

 

7758–19–2

Nātrija hlorīts ClHO2·Na

231–837–1

 

7758–23–8

Kalcija bis–dihidrogēnortofosfāts, Kas satur mazāk nekā 0,005 masas % fluora, rēķinot uz sausu bezūdens vielu Ca·2H3O4P

231–838–7

 

7758–29–4

Pentanātrija trifosfāts H5O10P3·5Na

231–843–4

 

7758–94–3

Dzelzs(II) hlorīds Cl2Fe

231–845–5

 

7758–95–4

Svina(II) hlorīds Cl2Pb

231–846–0

 

7758–97–6

Svina hromāts CrH2O4·Pb

231–847–6

 

7758–98–7

Vara sulfāts Cu·H2O4S

231–867–5

 

7772–98–7

Nātrija tiosulfāts H2O3S2·2Na

231–887–4

 

7775–09–9

Nātrija hlorāts ClHO3·Na

231–889–5

 

7775–11–3

Nātrija hromāts CrH2O4·2Na

231–890–0

 

7775–14–6

Nātrija ditionīts H2O4S2·2Na

231–892–1

 

7775–27–1

Nātrija peroksodisulfāts H2O8S2·2Na

231–900–3

 

7778–18–9

Kalcija sulfāts, dabīgais Ca·H2O4S

231–906–6

 

7778–50–9

Kālija dihromāts Cr2H2O7·K

231–907–1

 

7778–53–2

Kālija ortofosfāts H3O4P·3K

231–908–7

 

7778–54–3

Kalcija hipohlorīts Ca·2ClHO

213–912–9

 

7778–74–7

Kālija perhlorāts ClHO4·K

231–913–4

 

7778–77–0

Kālija dihidrogēnortofosfāts H3O4P·K

231–915–5

 

7778–80–5

Kālija sulfāts, kas sausā stāvoklī satur vairāk nekā 52 masas % K2O H2O4S·2K

231–944–3

 

7779–90–0

Cinka bis–ortofosfāts H3O43/2Zn

231–956–9

 

7782–44–7

Skābeklis O2

231–957–4

 

7782–49–2

Selēns Se

231–959–5

 

7782–50–5

Hlors Cl2

231–964–2

 

7782–78–7

Nitrozilsērskābe HNO3S

231–971–0

 

7782–92–5

Nātrija amīds H2NNa

231–973–1

 

7782–99–2

Sērpaskābe H2O3S

231–977–3

 

7783–06–4

Sērūdeņradis H2S

231–982–0

 

7783–18–8

Amonija tiosulfāts H3N·½H2O3S2

231–984–1

 

7783–20–2

Amonija sulfāts H3N·½H2O4S

231–987–8

 

7783–28–0

Amonija hidrogēnortofosfāts H3N·½H3O4P

232–051–1

 

7784–18–1

Alumīnija fluorīds AlF3

232–087–8

 

7785–70–8

(+)–Pin–2(3)–ēns C10H16

232–089–9

 

7785–87–7

Mangāna sulfāts H2O4S·Mn

232–094–6

 

7786–30–3

Magnija hlorīds Cl2Mg

232–104–9

 

7786–81–4

Niķeļa sulfāts H2O4S·Ni

232–143–1

 

7789–09–5

Amonija dihromāts Cr2H2O7·2N3N

232–149–4

 

7789–21–1

Fluorsulfoskābe FHO3S

232–188–7

 

7789–75–5

Kalcija fluorīds CaF2

232–234–6

 

7790–94–5

Hlorsulfoskābe ClHO3S

232–235–1

 

7790–98–9

Amonija perhlorāts ClHO4·H3N

232–245–6

 

7791–25–5

Sulfurilhlorīds Cl2O2S

232–259–2

 

7803–49–8

Hidroksilamīns H3NO

232–287–5

 

8001–58–9

Kreozots

Akmeņogļu darvas destilātu iegūst, augstā temperatūrā karbonizējot bitumenogli. Tas pamatā sastāv no aromātiskajiem ogļūdeņražiem, darvas skābēm un bāzēm

232–304–6

 

8002–26–4

Taleļļa

Taleļļas sveķskābju un taukskābju komplekss savienojums, ko iegūst, paskābinot neapstrādātas taleļļas ziepes, un kas satur tālāk atdalāmas frakcijas. Satur vismaz 10 % kolofonija

232–313–5

 

8002–53–7

Montānvasks

Vasks, ko iegūst, ekstrahējot lignītu

232–350–7

 

8006–64–2

Terpentīneļļa

Jebkura gaistoša terpēnu frakcija vai destilāts, ko iegūst no ekstrakcijas ar šķīdinātāju no sveķiem vai skujkoku koksnes vārīšanas. Sastāv galvenokārt no C10H16 terpēnu ogļūdeņražiem: ?–pinēna, ?–pinēna, limonēna, 3–karēna, kamfēna. Var saturēt citus acikliskos, monocikliskos vai bicikliskos terpēnus, terpēnu peroksīdus un anetolu. Sastāvs mainās atkarībā no pārstrādes metodes un skujkoku vecuma, augšanas vietas un sugas

232–391–0

 

8013–07–8

Sojaspupu eļļa, epoksidēta

232–394–7

 

8013–74–9

O–(vai p–)toluolsulfonamīds C7H9NO2S

232–475–7

 

8050–09–7

Kolofonijs

Komplekss savienojums, ko iegūst no koksnes, īpaši, priedes koksnes. Pamatā sastāv no sveķskābēm un modificētām sveķskābēm, piem., dimēriem un dekarboksilētām sveķskābēm. Arī kolofonijs, ko stabilizējusi katalītiska disproporcionēšanās

232–476–2

 

8050–15–5

Sveķskābes un kolofonijskābes, hidrogenētas, attiecīgie Me esteri

232–482–5

 

8050–31–5

Sveķskābes un kolofonijskābes, to esteri ar glicerīnu

232–688–5

 

9005–90–7

Terpentīns

Ekstraktvielas un to fizikāli modificētie atvasinājumi. Pinus palustris, Pinaceae

233–032–0

 

10024–97–2

Dislāpekļa oksīds N2O

233–036–2

 

10025–67–9

Disēra dihlorīds Cl2S2

233–042–5

 

10025–78–2

Trihlorsilāns Cl3HSi

233–046–7

 

10025–87–3

Fosforiltrihlorīds Cl3OP

233–054–0

 

10026–04–7

Silīcija tetrahlorīds Cl4Si

233–060–3

 

10026–13–8

Fosfora pentahlorīds Cl5P

233–118–8

 

10039–54–0

Bis–(hidroksilamonija)sulfāts H3NO·½H2O4S

233–135–0

 

10043–01–3

Alumīnija sulfāts Al·3/2H2O4S

233–139–2

 

10043–35–3

Borskābe, dabīga neapstrādāta, kas satur ne vairāk kā 85 % H3BO3, rēķinot uz sausu svaru BH3O3

233–140–8

 

10043–52–4

Kalcija hlorīds CaCl2

233–187–4

 

10058–23–8

Kālija hidrogēnperoksomonosulfāts H2O5S·K

233–250–6

 

10101–39–0

Kalcija silikāts Ca·H2O3Si

233–253–2

 

10101–53–8

Hroma tris–sulfāts Cr·3/2H2O4S

233–267–9

 

10102–18–8

Nātrija selenīts H2O3Se·2Na

233–271–0

 

10102–43–9

Slāpekļa (II) oksīds NO

233–321–1

 

10117–38–1

Kālija sulfīts H2O3S·2K

233–330–0

 

10124–31–9

Fosforskābes amonija sāls H3N·xH3O4P

233–332–1

 

10124–37–5

Kalcija nitrāts, kas bezūdens stāvoklī satur vairāk nekā 16 masas % slāpekļa Ca·2HNO3

233–606–0

 

10265–92–6

Metamidofoss C2H8NO2PS

233–788–1

 

10361–37–2

Bārija hlorīds BaCl2

233–826–7

 

10377–60–3

Magnija nitrāts HNO3·½Mg

234–123–8

 

10543–57–4

N,N–etilēn–bis[N–acetilacetamīds] C10H16N2O4

234–129–0

 

10545–99–0

Sēra(II) hlorīds Cl2S

234–186–1

 

10584–98–2

2–etilheksil–4,4–dibutil–10–etil–7–okso–8–oksa–3,5–ditia–4–alvas tetradekanoāts C28H56O4S2Sn

234–190–3

 

10588–01–9

Nātrija dihromāts Cr2H2O7·2Na

234–294–9

 

11071–47–9

Izooktēns C8H16

234–304–1

 

11081–15–5

Izooktilfenols C14H22O

234–324–0

 

11099–06–2

Silīcijskābes etilesteris

234–343–4

 

11113–50–1

Borskābe

234–390–0

 

11138–47–9

Perborskābe, nātrija sāls

234–409–2

 

12001–85–3

Naftēnskābes, cinka sāļi

234–448–5

 

12004–14–7

Heksakalcija heksaokso–tris–[sulfāt(2–)]dialumināts Al2O18S3·6Ca

234–588–7

 

12013–56–8

Kalcija disilicīds CaSi2

234–630–4

 

12018–01–8

Hroma dioksīds CrO2

234–933–1

 

12042–91–0

Dialumīnija hlorīda pentahidroksīds Al2ClH5O5

235–067–7

 

12065–90–6

Pentasvina tetraoksīda sulfāts O8Pb5S

235–105–2

 

12068–77–8

Dihroma dzelzs tetraoksīds Cr2FeO4

235–123–0

 

12070–12–1

Volframa karbīds CW

235–137–7

 

12075–68–2

Trietildialumīnija trihlorīds C6H15Al2Cl3

235–183–8

 

12124–97–9

Amonija bromīds BrH4N

235–184–3

 

12124–99–1

Amonija hidrogēnsulfīds H5NS

235–186–4

 

12125–02–9

Amonija hlorīds ClH4N

235–227–6

 

12136–45–7

Kālija(I) oksīds K2O

235–252–2

 

12141–20–7

Trisvina dioksīda fosfonāts HO5PPb3

235–380–9

 

12202–17–4

Tetrasvina trioksīda sulfāts O7Pb4S

235–416–3

 

12222–60–5

Heksanātrija 2,2′–[azo–bis[(2–sulfonāt–4,1–fenilēn)vinilēn (3–sulfonāt–4,1–fenilēn)]]–bis–[2H–nafto[1,2–d]triazol–5–sulfonāts] C48H32N8O18S6·6Na

235–490–7

 

12252–33–4

Kalcija [ortosilikāt(4–)]dioksodialumināts(2–) Al2O6Si·3Ca

235–595–8

 

12336–95–7

Hroma(III) hidroksisulfāts CrHO5S

235–649–0

 

12410–14–9

Dzelzs hlorīds sulfāts ClFeO4S

235–654–8

 

12427–38–2

Manebs C4H6MnN2S4

235–759–9

 

12656–85–8

C.I. Sarkanais pigments 104

Vielu identificē pēc Krāsu indeksa kārtas numura C.I. 77605

235–837–2

 

13001–46–2

Kālija O–izobutilditiokarbonāts C5H10OS2·K

235–845–6

 

13005–36–2

Kālija fenilacetāts C8H8O2·K

235–921–9

 

13048–33–4

Heksametilēndiakrilāts C12H18O4

236–598–7

 

13446–48–5

Amonija nitrīts H3N·HNO3

236–670–8

 

13463–40–6

Dzelzs pentakarbonils C5FeO5

236–675–5

 

13463–67–7

Titāna dioksīds O2Ti

236–688–6

 

13464–80–7

Dihidrazīna sulfāts H4N2·½H2O4S

236–878–9

 

13530–65–9

Cinka hromāts CrH2O4·Zn

237–004–9

 

13573–18–7

Trifosforskābes nātrija sāls H5O10P3·xNa

237–066–7

 

13598–36–2

Fosfonskābe H3O3P

237–081–9

 

13601–19–9

Nātrija heksacianoferāts C6FeN6·4Na

237–158–7

 

13674–84–5

Tris–(2–hlor–1–metiletil)fosfāts C9H18Cl3O+P

237–199–0

 

13684–63–4

Fenmedifāms C16H16N2O4

237–215–6

 

13693–11–3

Titāna bis–(sulfāts) H2O4S·½Ti

237–239–7

 

13705–05–0

2,4–dihlor–6–(metiltio)–1,3,5–triazīns C9H18Cl3O4P

237–410–6

 

13775–53–6

Nātrija heksafluoroalumināts, kriolīts AlF6·3Na

237–574–9

 

13845–36–8

Pentakālija trifosfāts H5O10P3·5K

237–722–2

 

13943–58–3

Kālija heksacianoferāts C6FeN6·4K

237–732–7

 

13952–84–6

Sek–butilamīns C4H11N

237–688–1

 

14639–98–6

Triamonija pentahlorcinkāts(3–) Cl5Zn·3H4N

238–877–9

 

14807–96–6

Talks [Mg3H2(SiO3)4] H2O3Si·¾Mg

238–878–4

 

14808–60–7

Kvarcs [SiO2] O2Si

238–887–3

 

14816–18–3

Foksīms C12H15N2O3PS

238–932–7

 

14861–17–7

4–(2,4–dihlorfenoksi)anilīns C12H9Cl2NO

239–106–9

 

15022–08–9

Dialilkarbonāts C7H10O3

239–148–8

 

15096–52–3

Nātrija heksafluoroalumināts AlF6·3Na

239–263–3

 

15206–55–0

Metilbenzoilformiāts C9H8O3

239–289–5

 

15245–12–2

Slāpekļskābes amonija kalcija sāls Ca·xH3N·xHNO3

239–592–2

 

15545–48–9

Hlortolurons C10H33ClN2O

239–622–4

 

15571–58–1

2–etilheksil–(10–etil–4,4–dioktil–7–okso–8–oksa–3,5–ditia–4–alvas) tetradekanoāts C36H72O4S2Sn

239–670–6

 

15593–75–6

Nātrija antimonāts (3–) Na·?O4Sb

239–701–3

 

15625–89–5

2–etil–2–[[(1–oksoalil)oksi]metil]propān–1,3–diildiakrilāts C15H20O6

239–707–6

 

15630–89–4

Nātrija karbonāta savienojums ar ūdeņraža peroksīdu (2:3) CH2O3·3/2H2O2·2Na

239–784–6

 

15687–27–1

Ibuprofēns C13H18O2

239–931–4

 

15827–60–8

[[(Fosfonometil)imino]–bis[etān–2,1–diilnitril–bis(metilēn)]] tetrakisfosfonskābe C9H28N3O15P5

240–032–4

 

15894–70–9

N,N″–1,5–heksāndiil–bis[N–ciānguanidīns] C10H18N8

240–286–6

 

16118–49–3

Karbetamīds C12H16N2O3

240–347–7

 

16219–75–3

5–etilidēn–8,9,10–trinorborn–2–ēns C9H12

240–383–3

 

16291–96–6

Kokogles

Amorfa oglekļa forma, ko ražo, daļēji sadedzinot vai oksidējot koksni vai citu organisku materiālu

240–596–1

 

16529–56–9

2–metil–3–butēnnitrils C5H7N

240–778–0

 

16721–80–5

Nātrija hidrogēnsulfīds HnaS

240–795–3

 

16731–55–8

Dikālija disulfīts H2O5S2·2K

240–896–2

 

16871–90–2

Kalija heksafluorsilikāts F6Si·2K

240–898–3

 

16872–11–0

Tetrafluorborskābe BF4·H

240–934–8

 

16893–85–9

Nātrija heksafluorsilikāts F6Si·2Na

240–969–9

 

16919–27–0

Kālija heksafluortitanāts F6Ti·2K

241–034–8

 

16961–83–4

Heksafluorsilīcijskābe F6Si·2H

241–164–5

 

17095–24–8

Tetranātrija 4–amino–5–hidroksi–3,6–bis–[[4–[[2–(sulfonātoksi)etil] sulfonil]fenil]azo]naftalīn–2,7–disulfonāts C26H25N5O19S6·4Na

241–342–2

 

17321–47–0

O,O–dimetiltiofosforamidāts C2H8NO2PS

241–624–5

 

17639–93–9

Metil–2–hlorpropionāts C4H7ClO2

241–159–0

 

18282–10–5

Alvas dioksīds O2Sn

242–348–8

 

18467–77–1

Diprogulskābe C12H18O7

242–358–2

 

18479–49–7

3,7–dimetilokt–1–ēn–3–ols C10H20O

242–505–0

 

18691–97–9

Metabenztiazurons C10H11N3OS

243–215–7

 

19666–30–9

3–[2,4–dihlor–5–(1–metiletoksi)fenil]–5–(1,1–dimetiletil) –1,3,4–oksadiazol–2(3H)–ons C15H18Cl2N2O3

243–473–0

 

20030–30–2

2,5,6–trimetilcikloheks–2–ēn–1–ons C9H14O

243–723–9

 

20306–75–6

N–metil–3–oksobutiramīds C5H9NO2

243–746–4

 

20344–49–4

Dzelzs bāziskais hidroksīds FeHO2

244–492–7

 

21645–51–2

Alumīnija hidroksīds AlH3O3

244–742–5

 

22036–77–7

[Etilēn–bis[nitril–bis(metilēn)]]tetrakisfosfonskābes nātrija sāls C6H20N2O12P4·xNa

244–848–1

 

22224–92–6

Fenamifoss C13H22NO3PS

245–883–5

 

23783–42–8

3,6,9,12–tetraoksotridekanols C9H20O5

246–307–5

 

24544–08–9

2,6–dietil–p–toluidīns C11H17N

246–309–6

 

24549–06–2

6–etil–2–toluidīns C9H13N

246–347–3

 

24602–86–6

Tridemorfs C19H39NO

246–376–1

 

24634–61–5

Kālija (E,E)–heksa–2,4–dienoāts C6H8O2·K

246–466–0

 

24800–44–0

[(Metiletilēn)–bis(oksi)]dipropanols C9H20O4

246–562–2

 

25013–15–4

Viniltoluols C9H10

246–585–8

 

25057–89–0

Bentazons C10H12N2O3S

246–613–9

 

25103–09–7

Izooktilmerkaptoacetāts C10H20O2S

246–617–0

 

25103–52–0

Izooktānskābe C8H16O2

246–619–1

 

25103–58–6

Terc–dodekāntiols C12H26S

246–672–0

 

25154–52–3

Nonilfenols C15H24O

246–673–6

 

25154–54–5

Dinitrobenzols C6H4N2O4

246–689–3

 

25167–67–3

Butēns C4H8

246–690–9

 

25167–70–8

2,4,4–trimetilpentēns C8H16

246–770–3

 

25265–71–8

Oksidipropanols C6H14O3

246–771–9

 

25265–77–4

Izosviestskābes un 2,2,4–trimetilpentān–1,3–diola monoesteris C12H24O3

246–814–1

 

25311–71–1

Izofēnfoss C15H24NO4PS

246–835–6

 

25321–09–9

Diizopropilbenzols C12H18

246–837–7

 

25321–22–6

Dihlorbenzols C6H4Cl2

246–869–1

 

25339–17–7

Izodecilspirts C18H22O

246–910–3

 

25376–45–8

Diaminotoluols C7H10N2

247–099–9

 

25551–13–7

Trimetilbenzols C9H12

247–134–8

 

25620–58–0

Trimetilheksān–1,6–diamīns C9H22N2

247–148–4

 

25637–99–4

Heksabromciklododekāns C12H18Br6

247–323–5

 

25899–50–7

(Z)–pent–2–ēnnitrils C5H7N

247–477–3

 

26140–60–3

Terfenils C18H14

247–571–4

 

26266–68–2

2–etilheksenāls C18H14O

247–693–8

 

26444–49–5

Difeniltolilfosfāts C19H17O4P

247–714–0

 

26447–40–5

Metilēndifenildiizocianāts C15H10N2O2

247–722–4

 

26471–62–5

M–tolilidēndiizocianāts C9H6N2O2

247–977–1

 

26761–40–0

Diizodecilftalāts C28H46O4

247–979–2

 

26761–45–5

2,3–epoksipropilneodekanoāts C13H24O3

248–092–3

 

26896–18–4

Izonanonskābe C9H18O2

248–097–0

 

26898–17–9

Dibenziltoluols C21H20

248–133–5

 

26952–21–6

Izooktān–1–ols C8H18O

248–206–1

 

27070–59–3

Ciklododekatriēns C12H18

248–289–4

 

27176–87–0

Dodecilbenzosulfoskābe C18H30O3S

248–310–7

 

27193–28–8

(1,1,3,3–tetrametilbutil)fenols C14H22O

248–339–5

 

27215–95–8

Nonēns C9H18

248–363–6

 

27247–96–7

(2–etilheksil)nitrāts C8H17NO3

248–368–3

 

27253–26–5

Diizotridecilftalāts C34H58O4

248–405–3

 

27323–18–8

Hlor–1,1′–bifenils C12H9Cl

248–433–6

 

27375–52–6

N–[4–[(2–hidroksietil)sulfonil]fenil]acetamīds C10H13NO4S

248–469–2

 

27458–92–0

Izotridekanols–1 C13H28O

248–471–3

 

27458–94–2

Izononilspirts C9H20O

248–523–5

 

27554–26–3

Diizooktilftalāts C24H38O4

248–654–8

 

27776–01–8

Benziltoluols C14H14

248–704–9

 

27871–49–4

Metil–(S)–(–)–laktāts C4H8O3

248–948–6

 

28299–41–4

Ditolilēteris C14H14O

248–953–3

 

28305–25–1

Kalcija (S)–2–hidroksipropionāts C3H6O3·½Ca

248–983–7

 

28348–53–0

Nātrija kumolsulfonāts C9H12O3S·Na

248–048–6

 

28473–21–4

Nonān–1–ols C9H20O

249–050–7

 

28479–22–3

3–hlor–p–tolilizocianāts C8H6ClNO

249–079–5

 

28553–12–0

Diizononilftalāts C26H42O4

249–482–6

 

29171–20–8

3,7–dimetilokt–6–ēn–1–īn–3–ols C10H16O

249–828–6

 

29761–21–5

Izodecildifenilfosfāts C22H31O4P

249–894–6

 

29857–13–4

Nātrija 1,4–diizodecilsulfonātsukcināts C24H46O7S·Na

250–178–0

 

30399–84–9

Izooktadekānskābe C18H36O2

250–247–5

 

30574–97–1

(E)–2–metil–2–butēnnintrils C5H7N

250–354–7

 

30845–78–4

Kāli9ja ,10–dihidro–9,10–dioksoantracēn–1–sulfonāts C14H8O5S·K

250–378–8

 

30899–19–5

Pentanols C5H12O

250–439–9

 

31027–31–3

P–izopropilfenilizocianāts C10H11NO

250–702–8

 

31565–23–8

Di(terc–dodecil)pentasulfīds C24H50S5

250–709–6

 

31570–04–4

Tris–(2,4–di–terc–butilfenil)fosfīts C42H63O3P

251–013–5

 

32360–05–7

Oktadecilmetakrilāts C22H42O2

251–087–9

 

32536–52–0

Difenilētera oktabromatvasinājums C12H2Br8O

251–835–4

 

34123–59–6

3–(4–izopropilfenil)–1,1–dimetilurīnviela C12H18N2O

252–104–2

 

34590–94–8

(2–metoksimetiletoksi)propanols C7H16O3

252–276–9

 

34893–92–0

1,3–dihlor–5–izocianātbenzols C7H3Cl2NO

253–149–0

 

36653–82–4

Heksadekān–1–ols C16H34O

253–178–9

 

36734–19–7

3–(3,5–dihlorfenil)–2,4–diokso–N–izopropilimidazolidīn–1– karboksamīds C13H13Cl2N3O3

253–407–2

 

37220–82–9

9–oktadecēnskābes (Z)– un 1,2,3–propān–1,2,3–triola esteris

253–733–5

 

37971–36–1

2–fosfonbutān–1,2,4–triskābe C7H11O9P

254–159–8

 

38861–78–8

1–[4–(2–metilpropil)fenil]etān–1–ons C12H16O

254–320–2

 

39148–24–8

Alumīnija trietiltrifosfāts C2H7O3P·?Al

254–400–7

 

39290–78–3

Alumīnija hlorīda hidroksisulfāts

255–349–3

 

41394–05–2

4–amino–6–fenil–3–metil–1,2,4–triazīn–5–ons C10H10N4O

255–894–7

 

42576–02–3

Metil–5–(2,4–dihlorfenoksi)–2–nitrobenzoāts C14H9Cl2NO3

256–103–8

 

43121–43–3

1–(4–hlorfenoksi)–3,3–dimetil–1–(1,2,4–triazolil–1) butanons C14H16ClN3O2

256–176–6

 

44992–01–0

[2–(akriloiloksi)etil]trimetilamonija hlorīds C8H16NO2·Cl

256–735–4

 

50723–80–3

3–izopropil–2,1,3(1H)–benzotiadiazīn–4(3H)–on–2,2–dioksīda nātrija sāls C10H12N2O3S·Na

256–759–5

 

50780–99–9

Diizobutilmalonāts C11H20O4

257–098–5

 

51274–00–1

C.I. Dzeltenais pigments 42

Vielu identificē pēc Krāsu indeksa kārtas numura C.I. 77492

257–180–0

 

51407–46–6

2–(4–izobutilfenil)propionaldehīds C13H18O

257–413–6

 

51774–11–9

Izoheptān–1–ols C7H16O

258–290–1

 

53003–10–4

Salinomicīns C42H70O11

258–556–7

 

53445–37–7

2,2,4(vai 2,4,4)–trimetiladipīnskābe C9H16O4

258–587–6

 

53500–83–7

Izopropil–3–metil–3–(p–izobutilfenil)oksirān–2–karboksilāts C17H24O3

258–649–2

 

53585–53–8

Dibenzilbenzola arilmetilatvasinājums C21H20

259–537–6

 

55219–65–3

Α–terc–butil–β–(4–hlorfenoksi)–1,2,4–1H–triazoletān–1–ols C14H18ClN3O2

261–204–5

 

58302–43–5

Nātrija bis–[4–hidroksi–3–[(2–hidroksi–1–naftil)azo]benzolsulfonamidāt(2–)] kobaltāts (1–) C32H22CoN6O8S2·Na

261–233–3

 

58391–97–2

Borskābes un 2–[2–(2–metoksietoksi)etoksi] etanola un 2,2–oksi–bis–[etanola] esteris

262–373–8

 

60676–86–0

Stiklveida silīcija oksīds O2Si

262–967–7

 

61788–32–7

Hidrogenēts terfenils

262–977–1

 

61788–46–3

Kokoalkilamīni

263–004–3

 

61788–76–9

Hloralkāni

263–055–1

 

61789–36–4

Naftēnskābju kalcija sāļi

263–058–8

 

61789–40–0

1–propanaminija 3–amino–N–(karboksimetil)– N,N–dimetil–, N–kokoacilatvasinājumi, hidroksīdi, iekšējie sāļi

263–064–0

 

61789–51–3

Naftēnskābju kobalta sāļi

263–066–1

 

61789–53–5

Kokonitrili

263–107–3

 

61790–12–3

Taleļļas taukskābes

263–120–4

 

61790–28–1

Taukskābes nitrili

263–125–1

 

61790–33–8

Tauku alkilamīni

264–150–0

 

63449–39–8

Parafīni un hlorparafīni

264–347–1

 

63589–25–3

4–diazo–7–nitro–3–okso–3,4–dihidronaftalīn–1–sulfoskābe C10H5N3O6N

264–459–0

 

63785–12–6

Amonija hidrogēndipropionāts C3H6O2·½H3N

264–848–5

 

64365–17–9

Sveķskābes un kolofonijskābes, hidrogenētas, to esteri ar pentaeritritolu

266–010–4

 

65996–77–2

Kokss (ogle)

Šūnaina oglekļa masa, ko iegūst, augstā temperatūrā koksnes sausajā pārtvaicē (700 oC (1292 oF)). Pamatā sastāv no oglekļa. Var saturēt mainīgu sēra un pelnu daudzumu

266–027–7

 

65996–92–1

Destilāti (koka darva)

No koka darvas apm. 100 oC – 450 oC (212 oF – 842 oF) temperatūras intervalā iegūti destilāti. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem savienojumiem ar diviem līdz četriem gredzeniem, fenola savienojumiem un aromātiskām slāpekļa bāzēm

266–028–2

 

65996–93–2

Darvas piķis, no koka darvas, iegūts augstā temperatūrā

Atlikums pēc koka darvas pārtvaices augstā temperatūrā. Melna cieta viela ar mīksttapšanas temperatūru 30 oC – 180 oC (86 oF – 356 oF). Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem ogļūdeņražiem ar trim un vairākiem kondensētiem gredzeniem

266–030–3

 

65996–95–4

Superfosfātu koncentrāts

Viela, ko iegūst paskābinot fosfātiezi ar fosforskābi. Parasti satur 40 % vai vairāk fosfora oksīda (P2O5). Sastāv galvenokārt no kalcija fosfāta

266–041–3

 

65997–06–0

Sveķskābes un kolofonijskābes, hidrogenētas, to esteri ar glicerīnu

266–042–9

 

65997–13–9

Kolofonijs, hidrogenēts

266–043–4

 

65997–15–1

Portlandcements

Portlandcements ir ķīmisko vielu maisījums, ko iegūst dedzinot vai kausējot augstā temperatūrā (virs 1 200 oC (2192 oF)), pamatā kalcija karbonātu, alumīnija oksīdu, silīcija dioksīdu un dzelzs oksīdu. Ķīmiskās vielas ir saistītas kristāliskā masā. Portlandcements satur apakšā minētos savienojumus. Galvenās sastāvdaļas ir Ca2SiO4 un Ca2SiO5, bet arī pārējās vielas var būt portlandcementa sastāvā:



CaAl2O4

Ca2Al2SiO7

CaAl4O7

Ca4Al6SO16

CaAl12O19

Ca12Al14Cl2O4

Ca12Al14O33

Ca12Al14F2O32

CaO

Ca4AlFe2O10

Ca2Fe2O5

Ca6Al4Fe2O15

266–047–6

 

65997–18–4

Frites, ķimikālijas

Frite ir neorganisko ķīmisko vielu maisījums, ko ražo, strauji norūdot izkausētu vielu kompleksu, kurā ietilpst ķīmiskās vielas, kas ražotas kā cietu stiklveida pārslu vai granulu nedifundējošas sastāvdaļas. Šī kategorija ietver visas turpmākminētās vielas, kad tās izmanto tieši frites ražošanā. Galvenie komponenti šajā kategorijā ir visu vai dažu zemāk minēto elementu oksīdi. Te ietilpst arī šo elementu fluorīdi salikumā ar galvenajām vielām



Alumīnijs

Litijs

Alva

Magnijs

Antimons

Mangāns

Arsēns

Molibdēns

Bārijs

Nātrijs

Bismuts

Neodīms

Bors

Niķelis

Cērijs

Niobijs

Cinks

Silīcijs

Cirkonijs

Stroncijs

Dzelzs

Sudrabs

Fosfors

Svins

Hroms

Titāns

Kalcijs

Vanādijs

Kadmijs

Varš

Kālijs

Volframs

Kobalts

Zelts

Lantāns

 

266–639–4

 

69306–03–0

4–[3–[4–(1,1–dimetiletil)fenil]–2–metilpropil]–2,6–dimetilmorfolīns C20H33NO

267–006–5

 

67762–25–8

Spirti, C12–18

Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C12–C18 alkilspirts un SDA numuru 16–060–00

267–008–6

 

67762–27–0

Spirti, C16–18

Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C16–C18 alkilspirts un SDA numuru 19–060–00

267–009–1

 

67762–30–5

Spirti, C14–18

Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C14–C18 alkilspirts un SDA numuru 17–060–00

267–019–6

 

67762–41–8

Spirti, C10–16

Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C10–C16 alkilspirts un SDA numuru 15–060–00

267–051–0

 

67774–74–7

Benzols, C10–13 alkilatvasinājumi

268–106–1

 

68002–94–8

Spirti, C16–18 un C18 nepiesātinātie Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C16–C18 un C18 nepiesātinātais alkilspirts un SDA numuru 11–060–00

268–213–3

 

68037–49–0

Sulfoskābes, C10–18 alkānu, nātrija sāļi

268–531–2

 

68122–86–1

Imidazola savienojumi, 4,5–dihidro–1–metil–2–noroleoalkil –1–(2–oleoamidoetil) Me sulfāti

268–589–9

 

68130–43–8

Sērskābe, mono–C8–18–alkilesteru, nātrija sāļi

268–626–9

 

68131–73–7

Amīni, polietilēnpoli–

268–770–2

 

68140–00–1

Amīdi, koko, N–(hidroksietil)

268–860–1

 

68153–01–5

Naftalīnsulfoskābes

268–930–1

 

68155–00–0

Spirti, C14–18 un C16–18 nepiesātinātie

Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C14–C18 un C16–C18 nepiesātinātais alkilspirts un SDA numuru 04–060–00

269–127–9

 

68187–82–6

Bisulfitēta zivju eļļa

269–227–2

 

68201–59–2

Sveķskābes un kolofonijskābes, apstrādātas ar fumārskābi, nātrija sāļi

269–228–8

 

68201–60–5

Sveķskābes un kolofonijskābes, apstrādātas ar maleīnskābi, nātrija sāļi

269–587–0

 

68298–96–4

2–[2–hidroksietil)amino]etildihidrogēnortoborāts C4H12BNO4

269–798–8

 

68333–89–1

Benzols, (1–metiletil)–, oksidēts, polifenil– atlikumi

Negaistošs atlikums ar augstu vārīšanās temperatūru, ko iegūst no kumola – fenola procesa destilācijas produktiem. Sastāv galvenokārt no aizvietotām fenilgrupām, kas sašūtas ar oglekļa – skābekļa un fenilalifātiskām saitēm

269–922–0

 

68391–03–7

Ceturtējie amonija savienojumi, C12–18–alkiltrimetil–, hlorīdi

Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C12–C18 alkiltrimetilamonija hlorīds un SDA numuru 16–045–00

270–115–0

 

68411–30–3

Benzosulfoskābe, C10–13 alkilatvasinājumi, nātrija sāļi

270–184–7

 

68412–37–3

Silīcijskābe (H4SiO4), tetraetilesteris, hidrolizēta

270–407–8

 

68439–57–6

Sulfoskābes, hidroksialkānu un C14–16 alkēnu, nātrija sāļi

270–461–2

 

68440–56–2

Sveķskābes un kolofonijskābes, magnija sāļi

270–486–9

 

68442–69–3

Benzols, mono–C10–14–alkilatvasinājumi

270–691–3

 

68476–52–8

Ogļūdeņraži, C4, etilēna ražošanas blakusprodukts

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko ražo, destilējot krekinga procesa produktus etilēna rūpnīcā. Sastāv galvenokārt no C4 ogļūdeņražiem

271–067–3

 

68515–25–3

Benzols, C1–9–alkilatvasinājumi

271–073–6

 

68515–32–2

Benzols, mono–C12–14–alkilatvasinājumi, frakcionēšanas kuba atlikums

Frakcionēšanas kuba atlikums ar aptuvenu vārīšanās temperatūru virs 360 oC (680 oF)

271–083–0

 

68515–41–3

1,2–benzodikarbonskābe, div–C7–9–sazaroti un lineāri alikilesteri

271–085–1

 

68515–43–5

1,2–benzodikarbonskābe, div–C9–11–sazaroti un lineāri alikilesteri

271–212–0

 

68526–55–6

Alkēni, C8–10, bagāti ar C9

271–231–4

 

68526–83–0

Spirti, C7–9–izo, bagāti ar C8

271–233–5

 

68526–84–1

Spirti, C8–10–izo, bagāti ar C9

271–234–0

 

68526–85–2

Spirti, C9–11–izo, bagāti ar C10

271–235–6

 

68526–86–3

Spirti, C11–14–izo, bagāti ar C13

271–363–2

 

68551–11–1

1–propēns, hidroformilēšanas produkts, ar augstu vārīšanās temperatūru

Komplekss produktu maisījums, ko iegūst destilējot butanāla hidrogenēšanas produktus, kurus, savukārt, iegūst hidoroformilējot propēnu. Sastāv galvenokārt no organiskiem savienojumiem – aldehīdiem, spirtiem, esteriem, ēteriem un karbonskābēm ar oglekļa atomu skaitu C4–C32 un vārīšanās temperatūru 143 oC – 282 oC (289 oF – 540 oF) intervalā

271–528–9

 

68584–22–5

Benzosulfoskābe, C10–16–alkilatvasinājumi

Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu:

C10–C16 un C18 alkilbenzosulfoskābe un SDA numuru 15–080–00

271–642–9

 

68603–15–6

Spirti, C6–12 un C18

Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C6–C12 alkilspirts un SDA numuru 13–060–00

271–657–0

 

68603–42–9

Amīdi, koko, N,N–bis(hidroksietil)

271–678–5

 

68603–87–2

Karbonskābes, di–, C4–6

271–774–7

 

68608–15–1

Sulfoskābes, alkānu, nātrija sāļi

271–801–2

 

68608–80–0

Benzols, C6–12–alkilatvasinājumi

Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C6–C12 alkilbenzols un SDA numuru 13–079–00

271–893–4

 

68611–44–9

Silāns, dihlordimetil–, reakcijas produkti ar silīcija dioksīdu

272–490–6

 

68855–56–1

Spirti, C12–16

272–492–7

 

68855–58–3

Alkēni, C10–16, α–

Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C10–C16 alkil–alfa–olefīns un SDA numuru 15–057–00

272–647–9

 

68901–05–3

Propān–1,3–diil–bis(oksipropān–1,3–diil)diakrilāts C14H28Cl4Cr2F9NO9S

272–740–4

 

68910–45–2

Sulfoskābes, alkānu, hlor–, nātrija sāļi

272–924–4

 

68920–70–7

Alkāni, C6–18, hlor–

273–050–6

 

68936–98–1

Benzols, (1–metiletil)–, atlikumi pēc destilācijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no kumola iegūšanas procesa destilācijas produktiem. Sastāv galvenokārt no diizopropilbenzola un nelieliem daudzumiem dažādu ar C4 aizvietotu benzolu un smagāku nearomātisku ogļūdeņražu

273–094–6

 

68937–83–7

Taukskābes, C6–10, Me esteri

273–095–1

 

68937–84–8

Taukskābes, C12–18, Me esteri

Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C12–C18 alkilkarbonskābes metilesteris un SDA numuru

16–010–00

273–114–3

 

68938–07–8

Taukskābes, C9–11–neo–

273–281–2

 

68955–55–5

Amīni, C12–18–alkildimetil–, N–oksīdi

Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu:

C12–C18 alkildimetilamīna oksīds un SDA numuru 16–041–00

273–295–9

 

68955–98–6

Taukskābes, C16–18 un C18–nepiesātinātās, sazarotas un lineāras

274–367–2

 

70179–79–2

Amonija tetraformiāts CH2O2O·¼H3N

276–451–4

 

72187–40–7

4,4–bis[[4–[bis(2–hidroksietil)amino]–6–[(4–sulfofenil)amino]– 1,3,5–triazīn–2–il]amino]stilbēn–2,2′–disulfoskābes kālija nātrija sāls C40H44N12O16S4·xK·xNa

277–704–1

 

74070–46–5

2–hlor–6–nitro–fenoksianilīns C12H9ClN2O3

278–404–3

 

76253–60–6

Dihlor[(dihlorfenil)metil]metilbenzols C14H10Cl4

279–420–3

 

80206–82–2

Spirti, C12–14

280–895–4

 

83803–77–4

Di–terc–dodeciltrisulfīds C24H50S3

281–018–8

 

83846–43–9

Benzoskābe, 2–hidroksi–, mono–C>13–alkilatvasinājumi, kalcija sāļi (2:1)

283–810–9

 

84713–17–7

2,2,4(vai 2,4,4)–trimetilheksāndinitrils C9H14N2

284–090–9

 

84777–61–7

Kalcija (II) izooktanāts C8H16O2·½Ca

284–315–0

 

84852–06–2

1,2–benzodikarbonskābe, di–C7–10–izoalkilesteri

284–660–7

 

84961–70–6

Benzols, mono–C10–13–alkilatvasinājumi, atlikumi pēc destilācijas

284–895–5

 

84989–06–0

Darvas skābā frakcija, ksilenola frakcija

Darvas skābā frakcija, kas satur vairumā 2,4– un 2,5–dimetilfenolu un ko iegūst zemā temperatūrā destilējot ogles darvas neapstrādātu skābo frakciju

285–207–6

 

85049–37–2

Taukskābes, C16–18 un C18–nepiesātinātās, 2–etilheksilesteri

286–490–9

 

85251–77–0

Glicerīdi, C16–18 mono– un di–

287–032–0

 

85408–69–1

Taukskābes, C8–18 un C16–18–nepiesātinātās, nātrija sāļi

287–075–5

 

85409–09–2

Glicerīdi, C8–10

287–476–5

 

85535–84–8

Alkāni, C10–13, hlor–

287–477–0

 

85535–85–9

Alkāni, C14–17, hlor–

287–479–1

 

85535–87–1

Alkēni, C10–13

287–493–8

 

85536–13–6

Skudrskābe, C8–10–izoalkilesteri, bagāti ar C9

287–494–3

 

85536–14–7

Benzosulfoskābe, 4–C10–13–sek– alkilatvasinājumi

287–625–4

 

85566–16–1

Spirti, C13–15–sazaroti un lineāri

287–735–2

 

85567–22–2

2,5,8,10,13,16,17,20,23–nonaoksa–1,9–diborbiciklo[7.7.7] trikozāns C12H24B2O9

288–284–4

 

85711–26–8

Spirti, C9–11–sazaroti un lineāri

288–331–9

 

85711–70–2

Sulfoskābes, C14–18–sek–alkāns, nātrija sāļi

288–474–7

 

85736–63–6

Četraizvietotā amonija atvasinājumi, C12–18–alkil(hidroksietil)dimetil–, hlorīdi

289–151–3

 

86088–85–9

Imidazolija savienojumi, 4,5–dihidro–1–metil–2–noroleoalkil –3–(2–oleoamidoetil)–, Me sulfāti

289–219–2

 

86290–80

–4Alkēni, C8–10, α–

290–178–8

 

90082–86–3

Miltu banāns, Plantago ovata, ekstr.

Ekstraktvielas un to fizikāli modificētie atvasinājumi – tinktūras, sabiezinātas ēteriskā eļļas, tīras vielas, ēteriskās eļļas, terpentīneļļas, terpēni, frakcijas bez terpēniem, destilāti, atlikumi utml., ko iegūst no Plantago ovata, Plantaginaceae

290–580–3

 

90193–76–3

1,2–benzodikarbonskābe, di–C16–18–alkilesteri

290–597–6

 

90193–91–2

1,2–benzodikarbonskābe, decil– un heptil– un heksil– un oktilesteru maisījums

290–644–0

 

90194–34–6

Benzosulfoskābe, mono–C1–18–alkilatvasinājumi

290–658–7

 

90194–47–1

Benzosulfoskābe, mono–C15–36–sazaroti alkilatvasinājumi

290–660–8

 

90194–49–3

Benzosulfoskābe, mono–C15–36–sazaroti alkilatvasinājumi, kalcija sāļi

291–554–4

 

90431–32–6

Svins, 2–etilheksanāta izooktanāta kompleksi, bāziskie

292–426–0

 

90622–26–7

Alkēni, hidroformilēšanas produkti, destilācijas atlikumi

292–463–2

 

90622–61–0

Alkēni, C12–14, α–

292–694–9

 

90989–38–1

Aromātiskie ogļūdeņraži, C8

292–701–5

 

90989–44–9

Aromātiskie ogļūdeņraži, C7–10, etilēna ražošanas blakusprodukts

292–951–5

 

91031–48–0

Taukskābes, C16–18, 2–etilheksilesteri

293–086–6

 

91051–34–2

Taukskābes, palmu eļļas, Me esteri

293–145–6

 

91051–89–7

Taukskābes, liellopu tauku, Me esteri, atlikumi pēc destilācijas

293–263–8

 

91053–01–9

Ogļūdeņraži, C4, nesatur 1,3–butadiēnu, polimerizēti, triizobutilēna frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftas tvaika krekinga procesa C4 frakciju, kura nesatur butadiēnu. Sastāv galvenokārt no olefīniem ar oglekļa atomu skaitu C8, C12, C16 un C20 un vārās aptuveni 170 oC – 185 oC (338 oF – 365 oF) intervalā

293–346–9

 

91078–64–7

Naftalīnsulfoskābes, sazaroti un lineāri butilatvasinājumi, nātrija sāļi

293–721–7

 

91082–11–0

Sulfoskābes, C15–25–alkānu, hlor–, nātrija sāļi

293–728–5

 

91082–17–6

Sulfoskābes, C10–21–alkānu, Ph esteri

293–741–6

 

91082–29–0

Sulfonilhlorīdi, C10–21–alkānu

293–744–2

 

91082–32–5

Sulfonilhlorīdi, C16–34–alkānu, hlor–

294–557–9

 

91723–50–1

Ogļūdeņraži, C5–7, bagāti ar C6, etilēna ražošanas blakusprodukti

294–595–6

 

91744–33–1

Glicerīdi, C10–18 mono–, di– un tri–

295–548–2

 

92062–33–4

Darvas bāziskās frakcijas, ogles, pikolīna frakcija

Piridīna bāzes ar aptuvenu vārīšanās temperatūru 125 oC – 160 oC (257 oF – 320 oF). Iegūst, destilējot bāzi saturošas darvas frakcijas neitralizētu skābes ekstraktu, ko iegūst, destilējot taukus saturošas ogles darvas. Sastāv galvenokārt no lutidīniem un pikolīniem

295–571–8

 

92112–70–4

Hipohlorskābe, reakcijas produkti ar propēnu, dihlorporpān atlikumi

295–766–8

 

92128–69–3

Ogļūdeņraži, nepiesātinātie, atlikumi pēc destilācijas

295–885–5

 

92129–83–4

Sulfoskābes, C19–31–alkānu, nātrija sāļi

297–626–1

 

93685–78–0

Ogļūdeņraži, C4, nesatur 1,3–butadiēnu, polimerizēti, dibutilēna frakcija, hidrogenēti

297–628–2

 

93685–80–4

Ogļūdeņraži, C4, nesatur 1,3–butadiēnu, polimerizēti, tetraizobutilēna frakcija, hidrogenēti

297–629–8

 

93685–81–5

Ogļūdeņraži, C4, nesatur 1,3–butadiēnu, polimerizēti, triizobutilēna frakcija, hidrogenēti

298–697–1

 

93821–12–6

Alkēni, C10–14– sazaroti un lineāri, bagāti ar C12

300–949–3

 

93965–02–7

4,4′–bis–[[4–[bis(2–hidroksietil)amino]–6–[(4–sulfofenil) amino]–1,3,5–triazīn–2–il]amino]stilbēn–2,2′–disulfoskābe, nātrija sāls, savienojums ar 2,2′–iminodietanolu C40H44N12O16S4·xC4H11NO2·xNa

302–189–8

 

94094–87–8

Naftalīnsulfoskābes, reakcijas produkti ar formaldehīdu un sulfonil–bis[fenolu], amonija sāļi

302–613–1

 

94113–79–8

Aldehīdi, C12–18

304–180–4

 

94247–05–9

Izotridecilmetakrilāts C17H32O2

305–180–7

 

94349–61–8

Aldehīdi, C7–12

306–479–5

 

97280–83–6

Dodecēns, sazarotots

306–523–3

 

97281–24–8

Taukskābes, C8–10, jaukti esteri ar neopentilglikolu un trimetilolpropānu

307–146–7

 

97552–93–7

Spirti, C12–14, reakcijas produkti ar dimetilamīnu

307–159–8

 

97553–05–4

Taukskābes, C16–18 un C16 nepiesātinātās, izooktilesteri, epoksidēti

309–928–3

 

101357–30–6

Silīcijskābes alumīnija nātrija sāls, sulfurēta

310–080–1

 

102242–49–9

Spirti, C6–24, atlikumi pēc destilācijas

Komplekss atlikums, kas rodas vakuumā destilējot C6–24 tauku spirtus, ko iegūst hidrogenējot C6–24 taukskābju metilesterus. Sastāv galvenokārt no piesātināto tauku spirtiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C18, dimerizācijas produktiem un esteriem ar garu ķēdi ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C32 un pie 10 toru spiediena vārās > 250 oC (482 oF) temperatūrā

310–084–3

 

102242–53–5

Taukskābes, C6–24, atlikumi pēc destilācijas

Komplekss atlikums, kas rodas vakuumā destilējot C6–24 taukskābes, ko iegūst hidrogenējot pārziepotus dabīgos taukus ar oglekļa atomu skaitu C6–24. Sastāv galvenokārt no C6–24 taukskābju glicerīdiem, sterīniem un parafīnesteriem un pie 10 toru spiediena vārās > 150 oC (302 oF) temperatūrā

310–085–9

 

102242–54–6

Taukskābes, C12–24, nepiesātinātas, atlikumi pēc destilācijas

Komplekss atlikums, kas rodas destilējot C12–24 nepiesātinātās taukskābes, ko iegūst pārziepojot dabīgos taukus ar oglekļa atomu skaitu C12–24. Sastāv galvenokārt no C12–24 nepiesātināto taukskābju glicerīdiem, sterīniem un parafīnesteriem un pie 10 toru spiediena vārās > 150 oC (302 oF) temperatūrā

232–298–5

1

8002–05–9

Nafta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem, alicikliskiem un aromātiskiem ogļūdeņražiem. Var saturēt nelielā daudzumā slāpekļa, skābekļa un sēra savienojumus. Šī kategorija ietver petrolēteri, gāzeļļu un neapstrādātu naftu, kā arī naftu, ko ekstrahē bitumena smilšakmens. Šajā definīcijā nav iekļauti ogļūdeņražu materiāliem, kuru reģenerācijai vai konversijai par naftas attīrīšanas izejvielām, piem., slānekļa jēlnaftu, uzlabotu slānekļa naftu un šķidro akmeņogļu degvielu nepieciešama dziļāka ķīmiska pārstrāde

232–343–9

2

8006–14–2

Dabasgāze

Neapstrādāta dabas gāze, kāda tā atrodama dabā, vai gāzveida ogļūdeņražu maisījums ar oglekļa atomu skaitu C1 – C4, ko atdala no dabaszgāzes, destilējot dabasgāzes kondensātu, gāzveida benzīnu un dabasgāzes kondensātu/ gāzveida benzīnu

268–629–5

2

68131–75–9

Gāzes (nafta), C3–4

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftas krekinga produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu C3 – C4, pamatā no propāna un propilēna un vārās aptuveni –51 oC līdz –1 oC (–60 oF līdz 30 oF) temperatūrā

269–624–0

2

68308–04–3

Gāzes atlikums (nafta), gāzu reģenerācijas rūpnīca

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot dažādas ogļūdeņražu plūsmas. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C5

269–625–6

2

68308–05–4

Gāzes atlikums (nafta), gāzu reģenerācijas rūpnīcas deetanizators

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot dažādas ogļūdeņražu plūsmas. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C4

270–071–2

2

68409–99–4

Gāzes (nafta), katalītiskā krekinga augša

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C5 un vārās aptuveni –48 oC līdz –32 oC (–54 oF līdz 90 oF) temperatūrā

270–085–9

2

68410–63–9

Dabasgāze, žāvēta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko atdala no dabasgāzes. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C4, pamatā metāna un etāna

270–651–5

2

68475–57–0

Alkāni, C1–2

270–652–0

2

68475–58–1

Alkāni, C2–3

270–653–6

2

68475–59–2

Alkāni, C3–4

270–654–1

2

68475–60–5

Alkāni, C4–5

270–667–2

2

68476–26–6

Gāzveida kurināmais

Vieglo gāzu maisījums. Sastāv pamatā no ūdeņraža un/ vai ogļūdeņražiem ar nelielu molekulmasu

270–670–9

2

68476–29–9

Gāzveida kurināmais, jēlnaftas destilāti

Komplekss vieglo gāzu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu, un katalītiskā naftas riforminga procesā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C4 un vārās aptuveni –217 oC līdz –12 oC (–423 oF līdz 10 oF) temperatūrā

270–681–9

2

68476–40–4

Ogļūdeņraži, C3–4

270–682–4

2

68476–42–6

Ogļūdeņraži, C4–5

270–689–2

2

68476–49–3

Ogļūdeņraži, C2–4, bagāti ar C3

270–704–2

2

68476–85–7

Naftas gāzes, sašķidrinātas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C7 un vārās aptuveni –40 oC līdz 80 oC (–40 oF līdz 176 oF) temperatūrā

270–705–8

2

68476–86–8

Naftas gāzes, sašķidrinātas, attīrītas no sēra

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, sašķidrinātas naftas gāzes attīrot no sēra, lai pārvērstu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C7 un vārās aptuveni –40 oC līdz 80 oC (–40 oF līdz 176 oF) temperatūrā

270–724–1

2

68477–33–8

Gāzes (naftas), C3–4, bagātas ar izobutānu

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot piesātinātus un nepiesātinātus ogļūdeņražus, parasti ar oglekļa atomu skaitu C3 – C6. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem un nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C4, pamatā izobutāna

270–726–2

2

68477–35–0

Destilāti (naftas), C3–6, bagāti ar piperilēnu

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot piesātinātus un nepiesātinātus alifātiskos ogļūdeņražus, parasti ar oglekļa atomu skaitu C3 – C6. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem un nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C6, pamatā piperilēniem

270–754–5

2

68477–72–5

Gāzes (naftas), naftas katalītiskā krekinga debutanizatora kuba atlikumi, bagāti ar C3–5

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, stabilizējot naftu pēc katalītiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C5

270–757–1

2

68477–75–8

Gāzes (naftas), pēc katalītiskā krekinga, bagātas ar C3–5

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftas katalītiskā krekinga produktuts. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C6, galvenokārt C1 – C5

270–760–8

2

68477–79–2

Gāzes (naftas), pēc katalītiskā riforminga, bagātas ar C1–5

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā riforminga produktuts. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C6, galvenokārt C1 – C4

270–765–5

2

68477–83–8

Gāzes (naftas), C1–5, olefīnu – parafīnu alkilējamais materiāls

Komplekss olefīnu un parafīnu maisījums ar oglekļa atomu skaitu C3 – C5, ko izmanto alkilēšanai. Apkārtējās vides temperatūra normāli pārsniedz šā maisījuma kritisko temperatūru

270–767–6

2

68477–85–0

Gāzes (naftas), bagātas ar C4

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no katalītiskā frakcionēšanas procesa produktiem. Sastāv no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C5, pamatā C4

270–769–7

2

68477–87–2

Gāzes (naftas), deizobutanizatora torņa augšas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot butāna – butilēna plūsmu pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C4

270–773–9

2

68477–91–8

Gāzes (naftas), deipropanizatora augšas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā krekinga gāzes un benzīna frakciju produktus. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C2 – C4

270–990–9

2

68512–91–4

Ogļūdeņraži, bagāti ar C3–4, naftas destilāts

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot un kondensējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C5, pamatā C3 – C4

271–032–2

2

68514–31–8

Ogļūdeņraži, C1–4

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst termiskajā krekingā, laižot caur sorbentu un destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C4 un vārās vārās aptuveni –164 oC līdz –0,5 oC (–263 oF līdz 31 oF) temperatūrā

271–038–5

2

68514–36–3

Ogļūdeņraži, C1–4, attīrīti no sēra

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, attīrot ogļūdeņražu gāzes no sēra, lai pārvērstu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C4 un vārās aptuveni –164 oC līdz –0,5 oC (–263 oF līdz 31 oF) temperatūrā

271–259–7

2

68527–16–2

Ogļūdeņraži, C1–3

Komplekss ogļūdeņražu maisījums ar oglekļa atomu skaitu C1 – C4 un vārās aptuveni –164 oC līdz –42 oC (–263 oF līdz –44 oF) temperatūrā

271–261–8

2

68527–19–5

Ogļūdeņraži, C1–4, debutanizatora frakcija

271–734–9

2

68606–25–7

Ogļūdeņraži, C2–4

271–735–4

2

68527–26–8

Ogļūdeņraži, C3

272–183–7

2

68783–07–3

Gāzes (naftas), pārstrādājamais (naftas) maisījums

Komplekss maisījums, ko iegūst dažādos attīrīšanas procesos. Sastāv galvenokārt no ūdeņraža, sērūdeņraža un ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C5

272–205–5

2

68783–65–3

Gāzes (naftas), C2–4, attīrītas no sēra

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, attīrot naftas destilātu no sēra, lai pārvērstu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem un nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C2 – C4 un vārās aptuveni –51 oC līdz –34 oC (–60 oF līdz –30 oF) temperatūrā

272–871–7

2

68918–99–0

Gāzes (naftas), no jēlnaftas frakcionēšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst frakcionējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C5

273–872–2

2

68919–00–6

Gāzes (naftas), no deheksanizatora

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst frakcionējot kombinētas naftas plūsmas. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C5

273–169–3

2

68952–76–1

Gāzes (naftas), no katalītiskā krekinga debutanizatora

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst frakcionējot naftu pēc katalītiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C4

289–339–5

2

87741–01–3

Ogļūdeņraži, C4

292–456–4

2

90622–55–2

Alkāni, C1–4, bagāti ar C3

295–404–9

2

92045–22–2

Gāzes (naftas), pēc tvaika krekinga, bagātas ar C3

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no tvaika krekinga procesa produktiem. Sastāv galvenokārt no propilēna, kam piejaukts propāns un vārās aptuveni –70 oC līdz 0 oC (–94 oF līdz 32 oF) temperatūrā

295–405–4

2

92045–23–3

Ogļūdeņraži, C4, no tvaika krekinga destilāta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4, pamatā 1–butēna un 2–butēna, kam piejaukts arī butāns un izobutāns un vārās aptuveni –12 oC līdz 5 oC (10,4 oF līdz 41 oF) temperatūrā

295–463–0

2

92045–80–2

Naftas gāzes, sašķidrinātas, atbrīvotas no sēra, C4 frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, sašķidrinātu naftas gāzes maisījumu attīrot no sēra, lai oksidētu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no C4 piesātinātiem un nepiesātinātiem ogļūdeņražiem

306–004–1

2

95465–89–7

Ogļūdeņraži, C4, nesatur 1,3–butadiēnu un izobutānu

232–349–1

3A

8006–61–9

Benzīns, dabīgais

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no dabasgāzes izsaldējot vai lietojot sorbcijas metodes. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C8 un vārās aptuveni –20 oC līdz 120 oC (–4 oF līdz 248 oF) temperatūrā

232–443–2

3A

8030–30–6

Nafta

Attīrīti, daļēji attīrīti vai neattīrīti naftas produkti, ko iegūst, destilējot dabasgāzi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C6 un vārās aptuveni 100 oC līdz 200 oC (212 oF līdz 392 oF) temperatūrā

232–453–7

3A

8032–32–4

Ligroīns

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionēti destilējot naftu. Šī frakcija vārās aptuveni 20 oC līdz 135 oC (58 oF līdz 275 oF) temperatūrā

265–041–0

3A

64741–41–9

Ligroīns, smagā frakcija, ko iegūst destilējot

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C12 un vārās aptuveni 65 oC līdz 230 oC (149 oF līdz 446 oF) temperatūrā

265–042–6

3A

64741–42–0

Pilna smagā ligroīna frakcija, ko iegūst destilējot

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C11 un vārās aptuveni –20 oC līdz 220 oC (–4 oF līdz 428 oF) temperatūrā

265–046–8

3A

64741–46–4

Ligroīna vieglā frakcija, ko iegūst destilējot

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C10 un vārās aptuveni –20 oC līdz 180 oC (–4 oF līdz 356 oF) temperatūrā

265–192–2

3A

64742–89–8

Solventnafta (nafta), ligroīna vieglā alifātiskā frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst jēlnaftu vai dabīgo benzīnu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C10 un vārās aptuveni 35 oC līdz 160 oC (95 oF līdz 320 oF) temperatūrā

271–025–4

3A

68514–15–8

Benzīns, uztverot tvaikus

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko atdala, atdzesējot gāzes no tvaiku uztveršanas sistēmām. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C11 un vārās aptuveni –20 oC līdz 196 oC (–4 oF līdz 384 oF) temperatūrā

271–727–0

3A

68606–11–1

Tieši destilēts neetilēts benzīns, no rūpnīcas, kas atdala benzīnu no naftas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko ražo rūpnīcas, kas atdala benzīnu no naftas, destilējot jēlnaftu. Vārās aptuveni 36,1 oC līdz 193,3 oC (97 oF līdz 380 oF) temperatūrā

272–186–3

3A

68783–12–0

Nafta, neattīrīta no sēra

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftas plūsmas dažādos attīrīšanas procesos. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C12 un vārās aptuveni 0 oC līdz 230 oC (25 oF līdz 446 oF) temperatūrā

272–931–2

3A

68921–08–4

Destilāti (naftas), ligroīna frakcionēšanas vieglās frakcijas stabilizācijas kolonnas augšas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot neetilētu vieglo benzīnu. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C6

309–945–6

3A

101631–20–3

Ligroīns, smagā frakcija, ko iegūst destilējot, satur aromātiskos ogļūdeņražus

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C8 – C12 un vārās aptuveni 130 oC līdz 210 oC (266 oF līdz 410 oF) temperatūrā

265–066–7

3B

64741–64–6

Rūpnieciskā alkilātnafta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot izobutāna un alkēnu (parasti, C3 – C5) reakcijas produktus. Sastāv galvenokārt no sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C12 un vārās aptuveni 90 oC līdz 220 oC (194 oF līdz 428 oF) temperatūrā

265–067–2

3B

64741–65–7

Smagā alkilātnafta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot izobutāna un alkēnu (parasti, C1 – C5) reakcijas produktus. Sastāv galvenokārt no sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C12 un vārās aptuveni 150 oC līdz 220 oC (302 oF līdz 428 oF) temperatūrā

265–068–8

3B

64741–66–8

Vieglā alkilātnafta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot izobutāna un alkēnu (parasti, C3 – C5) reakcijas produktus. Sastāv galvenokārt no sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C10 un vārās aptuveni 90 oC līdz 160 oC (194 oF līdz 320 oF) temperatūrā

265–073–5

3B

64741–70–4

Nafta, izomerizācija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst katalītiski izomerizējot taisnas ķēdes parafīnus (C4 – C6). Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem: butāna, izopentāna, 2,2–dimetilbutāna, 2–metilpentāna un 3–metilpentāna

265–086–6

3B

64741–84–0

Ligroīna vieglā frakcija, attīrīta ekstrahējot

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu procesā, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C12 un vārās aptuveni 35 oC līdz 190 oC (95 oF līdz 374 oF) temperatūrā

265–095–5

3B

64741–92–0

Ligroīna smagā frakcija, attīrīta ekstrahējot

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu procesā, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C12 un vārās aptuveni 90 oC līdz 120 oC (194 oF līdz 446 oF) temperatūrā

271–267–0

3B

68527–27–5

Rūpnieciskā alkilātnafta, satur butānu

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot izobutāna un alkēnu (parasti, C3 – C5). Sastāv galvenokārt no sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C12 un nedaudz butāna un vārās aptuveni 35 oC līdz 200 oC (95 oF līdz 428 oF) temperatūrā

295–315–5

3B

91995–53–8

Destilāti (naftas), iegūti naftas tvaika krekingā

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu procesā, ekstrahējot ar šķīdinātāju hidroattīrītu vieglo destilātu no naftas pēc tvaika krekinga

295–436–3

3B

92045–55–1

Ogļūdeņraži, hidroattīrīts vieglais destilāts, ekstrahēts

Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot hidroattīrītu ligroīnu, kam seko ekstrakcija un destilācijas process. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem un vārās aptuveni 94 oC līdz 99 oC (201 oF līdz 210 oF) temperatūrā

295–440–5

3B

92045–58–4

Nafta, pēc izomerizācijas, C6–frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiski izomerizētu benzīnu. Sastāv galvenokārt no heksāna izomēriem, kas vārās aptuveni 60 oC līdz 66 oC (140 oF līdz 151 oF) temperatūrā

295–446–8

3B

92045–64–2

Ogļūdeņraži, C6–7, pēc naftas krekinga, ekstrahēta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst sorbējot benzolu no katalītiski pilnībā hidrogenētas ar benzolu bagātas frakcijas, kuru iegūst destilējot hidrogenētu ligroīnu pēc krekinga. Sastāv galvenokārt no parafīniem un naftēniem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C7 un vārās aptuveni 70 oC līdz 100 oC (158 oF līdz 212 oF) temperatūrā

309–871–4

3B

101316–67–0

Ogļūdeņraži, bagāti ar C6, hidroattīrīta ligroīna vieglā frakcija, pēc ekstrakcijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot ekstrahētu hidroattīrītu naftu. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem un vārās aptuveni 65 oC līdz 70 oC (149 oF līdz 158 oF) temperatūrā

265–055–7

3C

64741–54–4

Ligroīns, smagā frakcija pēc katalītiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C12 un vārās aptuveni 65 oC līdz 230 oC (148 oF līdz 446 oF) temperatūrā

265–056–2

3C

64741–55–5

Ligroīna vieglā frakcija, pēc katalītiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C11 un vārās aptuveni –20 oC līdz 190 oC (–4 oF līdz 374 oF) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu nepiesātināto ogļūdeņražu

270–686–6

3C

68476–46–0

Ogļūdeņraži, C3–11, katalītiskā krekinga destilāti

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C11 un vārās aptuveni līdz 204 oC (400 oF) temperatūrā

272–185–8

3C

68783–09–5

Nafta, ligroīna vieglās frakcijas destilāts, pēc katalītiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C1 – C5

295–311–5

3C

91995–50–5

Destilāti (naftas), no naftas tvaika krekinga, vieglās frakcijas pēc hidroapstrādes. Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst apstrādājot naftas tvaika krekingā iegūtu vieglo destilātu. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem

295–431–6

3C

92045–50–6

Nafta, ligroīna smagās frakcijas destilāts pēc katalītiskā krekinga, attīrīts no sēra

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst attīrot no sēra katalītiskā krekinga procesa produktus, lai pārvērstu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C12 un vārās aptuveni 60 oC līdz 200 oC (140 oF līdz 392 oF) temperatūrā

295–441–0

3C

92045–59–5

Nafta, ligroīna vieglās frakcijas destilāts pēc katalītiskā krekinga, attīrīts no sēra

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst attīrot no sēra katalītiskā krekinga procesa produktus, lai pārvērstu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem un vārās aptuveni 35 oC līdz 210 oC (95 oF līdz 410 oF) temperatūrā

295–794–0

3C

92128–94–4

Ogļūdeņraži, C8–17, pēc katalītiskā krekinga, pēc ķīmiskas neitralizācijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā krekinga frakciju, kas mazgāta ar sārmu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C8 – C12 un vārās aptuveni 130 oC līdz 210 oC (266 oF līdz 410 oF) temperatūrā

309–974–4

3C

101794–97–2

Ogļūdeņraži, C8–12, katalītiskā krekinga destilāti

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā krekinga produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C8 – C12 un vārās aptuveni 140 oC līdz 210 oC (284 oF līdz 410 oF) temperatūrā

309–987–5

3C

101896–28–0

Ogļūdeņraži, C8–12, pēc katalītiskā krekinga, pēc ķīmiskas neitralizācijas, atbrīvoti no sēra

265–065–1

3D

64741–63–5

Ligroīna vieglās frakcijas, pēc riforminga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā riforminga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C11 un vārās aptuveni 35 oC līdz 190 oC (95 oF līdz 374 oF) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu aromātisko un sazarotas ķēdes ogļūdeņražus. Šī plūsma var saturēt 10 tilp.% un vairāk benzola

265–070–9

3D

64741–68–0

Ligroīns, smagā frakcija pēc riforminga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā riforminga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C12 un vārās aptuveni 90 oC līdz 230 oC (194 oF līdz 446 oF) temperatūrā

270–660–4

3D

648475–79–6

Destilāti (naftas), katalītiskā riforminga depentanizatora

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā riforminga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C6 un vārās aptuveni –49 oC līdz 63 oC (–57 oF līdz 145 oF) temperatūrā

270–687–1

3D

68476–47–1

Ogļūdeņraži, C2–6, C6–8, pēc katalītiskā refominga

270–794–3

3D

68478–15–9

Atlikumi (naftas), C6–8, pēc katalītiskā refominga

Komplekss C6–8 atlikums pēc katalītiskā riforminga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C2 – C6

270–993–5

3D

68513–03–1

Ligroīna vieglā frakcija (nafta), pēc katalītiskā riforminga, nesatur aromātiskos savienojumus

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā riforminga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C8 un vārās aptuveni 35 oC līdz 120 oC (95 oF līdz 248 oF) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu sazarotas ķēdes ogļūdeņražus ar pārdestilētajiem aromātiskiem savienojumiem

271–058–4

3D

68514–79–4

Naftas produkti, ar ūdeņradi mehāniski attīrīts riforminga produkti

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst mehāniski attīrot ar ūdeņradi un kas vārās aptuveni 27 oC līdz 210 oC (80 oF līdz 410 oF) temperatūrā

272–895–8

3D

68919–37–9

Ligroīns (nafta), pēc rūpnieciskā riforminga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā riforminga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C12 un vārās aptuveni 35 oC līdz 230 oC (95 oF līdz 446 oF) temperatūrā

273–271–8

3D

68955–35–1

Ligroīns (nafta), pēc katalītiskā riforminga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot katalītiskā riforminga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C12 un vārās aptuveni 30 oC līdz 220 oC (90 oF līdz 430 oF) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu aromātisko un sazarotas ķēdes ogļūdeņražus. Šī plūsma var saturēt 10 tilp.% un vairāk benzola

285–509–8

3D

85116–58–1

Destilāti (naftas), vieglās frakcijas pēc katalītiskā riforminga un apstrādes ar ūdeņradi, C8–12 aromātiskā frakcija

Komplekss alkilbenzolu maisījums, ko iegūst ligroīna katalītiskajā riformingā. Sastāv galvenokārt no alkilbenzoliem ar oglekļa atomu skaitu C8 – C10 un vārās aptuveni 160 oC līdz 180 oC (320 oF līdz 356 oF) temperatūrā

295–279–0

3D

91995–18–5

Aromātiskie ogļūdeņraži, C8, iegūti katalītiskajā riformingā

297–401–8

3D

93571–75–6

Aromātiskie ogļūdeņraži, C7–12, bagāti ar C8

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, izdalot no platforminga frakcijas. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C12 (galvenokārt, C8) un var saturēt nearomātisku ogļūdeņražus, abi vārās aptuveni 130 oC līdz 200 oC (266 oF līdz 392 oF) temperatūrā

297–458–9

3D

93572–29–3

Benzīns, C5–11, stabilizēts benzīns ar augstu oktānskaitli pēc riforminga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums ar augstu oktānskaitli, ko iegūst, katalītiski dehidrogenējot galvenokārt naftēnnaftu. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem un nearomātiskiem savienojumiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C11 un vārās aptuveni 45 oC līdz 185 oC (113 oF līdz 365 oF) temperatūrā

297–465–7

3D

93572–35–1

Ogļūdeņraži, C7–12, bagāti ar C>9 aromātiskajiem, riforminga smagā frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot no platforminga frakcijas. Sastāv galvenokārt no nearomātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C12, kuri vārās aptuveni 120 oC līdz 210 oC (248 oF līdz 380 oF) temperatūrā, un C9 un augstākiem aromātiskiem ogļūdeņražiem

297–466–2

3D

93572–36–2

Ogļūdeņraži, C5–11, bagāti ar nearomātiskiem, riforminga vieglā frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot no platforminga frakcijas. Sastāv galvenokārt no nearomātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C11, kuri vārās aptuveni 35 oC līdz 125 oC (94 oF līdz 257 oF) temperatūrā, benzola un toluola

265–075–6

3E

64741–74–8

Ligroīns, vieglā frakcija pēc termiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C8 un vārās aptuveni –10 oC līdz 130 oC (14 oF līdz 266 oF) temperatūrā

265–079–8

3E

64741–78–2

Ligroīns, smagā frakcija pēc hidrokrekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot hidrokrekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C12 un vārās aptuveni 65 oC līdz 230 oC (148 oF līdz 446 oF) temperatūrā

265–085–0

3E

64741–83–9

Ligroīns, smagā frakcija pēc termiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C12 un vārās aptuveni 65 oC līdz 220 oC (148 oF līdz 428 oF) temperatūrā

267–563–4

3E

67891–79–6

Destilāti (naftas), smagās aromātiskās frakcijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot etāna un propāna termiskā krekinga procesa produktus. Šī frakcija ar augstāku vārīšanās temperatūru sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C7 un dažiem nepiesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5. Šī plūsma var saturēt benzolu

267–565–6

3E

67891–80–9

Destilāti (naftas), vieglās frakcijas aromātiskie

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot etāna un propāna termiskā krekinga procesa produktus. Šī frakcija ar zemāku vārīšanās temperatūru sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C7 un dažiem nepiesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5. Šī plūsma var saturēt benzolu

270–344–6

3E

68425–29–6

Destilāti (naftas), atvasināti no naftas rafināta pirolizāta, benzīna maisījums

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst ligroīna un rafināta pirolītiskā frakcionēšanā 816 oC (1500 oF) temperatūrā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 un vārās aptuveni 204 oC (400 oF) temperatūrā

270–658–3

3E

68475–70–7

Aromātiskie ogļūdeņraži, C6–8, atvasināti no naftas rafināta pirolizāta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst ligroīna un rafināta frakcionētā pirolīzē 816 oC (1500 oF) temperatūrā. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C8, ietverot benzolu

271–631–9

3E

68603–00–9

Destilāti (naftas), ligroīns un vieglā gāzeļļa pēc termiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot ligroīnu un/ vai vieglo gāzeļļu pēc termiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no alkēniem ar oglekļa atomu skaitu C5 un vārās aptuveni 33 oC – 60 oC (91 oF – 140 oF) temperatūrā

271–632–4

3E

68603–01–0

Destilāti (naftas), ligroīns un vieglā gāzeļļa pēc termiskā krekinga, satur C5 dimērus

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot ligroīnu un/ vai vieglo gāzeļļu pēc termiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 ar dimerizētu C5 alkēnu piejaukumu un vārās aptuveni 33 oC – 184 oC (91 oF – 363 oF) temperatūrā

271–634–5

3E

68603–03–2

Destilāti (naftas), ligroīns un vieglā gāzeļļa pēc termiskā krekinga, ekstraktvielas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot ligroīnu un/ vai vieglo gāzeļļu pēc termiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no parafīniem un alkēniem, galvenokārt, izoamilēniem: 2–metil–1–butēna un 2–metil–2–butēna un vārās aptuveni 31 oC – 40 oC (88 oF – 104 oF) temperatūrā

273–266–0

3E

68955–29–3

Vieglie destilāti (naftas), pēc termiskā krekinga, debutanizēti aromātiskie savienojumi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot produktus pēc termiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem savienojumiem, galvenokārt, benzola

295–447–3

3E

92045–65–3

Ligroīns, vieglā frakcija pēc termiskā krekinga, attīrīts no sēra

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, demerkaptanizējot naftas destilātu no smagās gāzeļļas frakcijām pēc augsttemperatūras termiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no aromātiskajiem, alkēniem un piesātinātiem ogļūdeņražiem un vārās aptuveni 20 oC līdz 100 oC (68 oF līdz 212 oF) temperatūrā

265–150–3

3F

64742–48–9

Ligroīns, hidroattīrīta smagā frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C13 un vārās aptuveni 65 oC līdz 230 oC (149 oF līdz 446 oF) temperatūrā

265–151–9

3F

64742–49–0

Ligroīns, hidroattīrīta vieglā frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C11 un vārās aptuveni –20 oC līdz 190 oC (–4 oF līdz 374 oF) temperatūrā

265–178–6

3F

64742–73–0

Ligroīns, hidrodesulfurēta vieglā frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst katalītiskas hidrodesulfurizācijas procesā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C11 un vārās aptuveni –20 oC līdz 190 oC (–4 oF līdz 374 oF) temperatūrā

265–185–4

3F

64742–82–1

Ligroīns, hidrodesulfurēta smagā frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst katalītiskas hidrodesulfurizācijas procesā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C12 un vārās aptuveni 90 oC līdz 230 oC (194 oF līdz 446 oF) temperatūrā

270–092–7

3F

68410–96–8

Destilāti (naftas), no vieglās gāzeļļas hidroattīrīšanas procesa, vārās vidējā temperatūrā

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot vieglās gāzeļļas hidroattīrīšanas procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C10 un vārās aptuveni 127 oC līdz 188 oC (262 oF līdz 370 oF) temperatūrā

270–093–2

3F

68410–97–9

Destilāti (naftas), no vieglā destilāta hidroattīrīšanas procesa, vārās zemā temperatūrā

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot vieglā destilāta hidroattīrīšanas procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C9 un vārās aptuveni 3 oC līdz 194 oC (37 oF līdz 382 oF) temperatūrā

285–511–9

3F

85116–60–5

Ligroīns, hidrodesulfurēta vieglā frakcija pēc termiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurētu termiskā krekinga destilātu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C11 un vārās aptuveni 23 oC līdz 195 oC (73 oF līdz 383 oF) temperatūrā

285–512–4

3F

85116–61–6

Ligroīns, hidroattīrīta vieglā frakcija, satur cikloalkānus

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftas frakciju. Sastāv galvenokārt no alkāniem un cikloalkāniem un vārās aptuveni –20 oC līdz 190 oC (–4 oF līdz 374 oF) temperatūrā

295–432–1

3F

92045–51–7

Ligroīns, smagā frakcija, pēc tvaika krekinga, hidrogenēts

295–433–7

3F

92045–52–8

Ligroīns, visas frakcijas, hidrosulfurētas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst katalītiskas hidrodesulfurizācijas procesā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C11 un vārās aptuveni 30 oC līdz 250 oC (86 oF līdz 482 oF) temperatūrā

295–438–4

3F

92045–57–3

Ligroīns, vieglā frakcija pēc hidroapstrādes, pēc termiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju, ko iegūst pirolīzes procesā, ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C11 un vārās aptuveni 35 oC līdz 190 oC (95 oF līdz 374 oF) temperatūrā

295–443–1

3F

92045–61–9

Ogļūdeņraži, C4–12, pēc naftas krekinga, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftas tvaika krekinga produktu un pēc tam selektīvi katalītiski hidrogenējot sveķus veidojošās vielas. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C12 un vārās aptuveni 30 oC līdz 230 oC (86 oF līdz 446 oF) temperatūrā

295–529–9

3F

92062–15–2

Solventnafta, vieglie naftēni, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no cikloalkāniem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C7 un vārās aptuveni 73 oC līdz 85 oC (163 oF līdz 185 oF) temperatūrā

296–942–7

3F

93165–55–0

Ligroīna vieglā frakcija, pēc tvaika krekinga, hidrogenēta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot un secīgi hidrogenējot etilēna ražošanas tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem un nepiesātinātiem parafīniem, cikloparafīniem un cikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C10 un vārās aptuveni 50 oC līdz 200 oC (122 oF līdz 392 oF) temperatūrā. Benzola grupas ogļūdeņražu attiecība var mainīties līdz 30 masas %, un plūsma var saturēt arī nelielus daudzumus sēra un oksidētu savienojumu

297–852–0

3F

93763–33–8

Ogļūdeņraži, C6–11, pēc hidroapstrādes, dezaromatizēti

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā šķīdinātājus, ko apstrādā ar ūdeņradi, lai katalītiski hidrogenējot pārvērstu aromātiskos savienojumus par naftēniem.

297–853–6

3F

93763–34–9

Ogļūdeņraži, C9–12, pēc hidroapstrādes, dezaromatizēti

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā šķīdinātājus, ko apstrādā ar ūdeņradi, lai katalītiski hidrogenējot pārvērstu aromātiskos savienojumus par naftēniem

265–047–3

3G

64741–47–5

Dabasgāzes kondensāti (nafta)

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko izdala šķidrā veidā no dabasgāzes virsmas separatorā, kondensējot pie pazemināta spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C2 – C20. Šķidrums pie atmosfēras spiediena un temperatūras

265–048–9

3G

64741–48–6

Dabasgāze (nafta), šķidras jēlnaftas maisījums

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko izdala šķidrā veidā no dabasgāzes gāzu pārstrādes rūpnīcā izsaldēšanas vai sorbcijas procesos. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C2 – C8

265–071–4

3G

64741–69–1

Ligroīna vieglā frakcija, pēc hidrokrekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot hidrokrekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C10 un vārās aptuveni –20 oC līdz 180 oC (–4 oF līdz 356 oF) temperatūrā

265–089–2

3G

64741–07–3

Ligroīns, attīrīts no sēra

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, attīrot ligroīnu no sēra, lai pārvērstu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C12 un vārās aptuveni –10 oC līdz 230 oC (14 oF līdz 446 oF) temperatūrā

265–115–2

3G

64742–15–0

Ligroīns, pēc apstrādes ar skābi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu, apstrādājot ar sērskābi. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C12 un vārās aptuveni 90 oC līdz 230 oC (194 oF līdz 446 oF) temperatūrā

265–122–0

3G

64742–22–9

Ligroīns, smagā frakcija pēc ķīmiskas neitralizēšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst apstrādes procesā, lai aizvadītu skābi. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C12 un vārās aptuveni 65 oC līdz 230 oC (149 oF līdz 446 oF) temperatūrā

265–123–6

3G

64742–23–0

Ligroīns, vieglā frakcija pēc ķīmiskas neitralizēšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst apstrādes procesā, lai aizvadītu skābi. Sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C11 un vārās aptuveni –20 oC līdz 190 oC (–4 oF līdz 374 oF) temperatūrā

265–187–5

3G

64742–83–2

Ligroīns, vieglā frakcija, pēc tvaika krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C11 un vārās aptuveni –20 oC līdz 190 oC (–4 oF līdz 374 oF) temperatūrā. Šī plūsma var saturēt 10 tilp. % un vairāk benzola

265–199–0

3G

64742–95–6

Solventnafta, vieglā aromātiskā frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot aromātiskās plūsmas. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C8 – C10 un vārās aptuveni 135 oC līdz 210 oC (275 oF līdz 410 oF) temperatūrā

268–618–5

3G

68131–49–7

Aromātiskie ogļūdeņraži, C6–10, pēc apstrādes ar skābi, neitralizēti

270–725–7

3G

68477–34–9

Destilāti (naftas), C3–5, bagāti ar 2–metil–2–butēnu

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot ogļūdeņražus, parasti ar oglekļa atomu skaitu C3 – C5. Sastāv no piesātinātiem un nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C5, galvenokārt, 2–metil–2–butēna

270–735–1

3G

68477–50–9

Destilāti (naftas), polimerizēti naftas destilāti pēc tvaika krekinga, C5–12 frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot polimerizētus naftas destilātus pēc tvaika krekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C12

270–736–7

3G

68477–53–2

Destilāti (naftas), pēc tvaika krekinga, C5–12 frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C5 – C12

270–738–8

3G

68477–55–4

Destilāti (naftas), pēc tvaika krekinga, C5–10 frakcija, sajaukti ar vieglā ligroīna pēc tvaika krekinga C5

270–741–4

3G

68477–61–2

Ekstrakti (naftas), iegūti ar aukstu skābi, C4–6

Komplekss organisko savienojumu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot ar aukstu skābi piesātinātus un nepiesātinātus alifātiskos ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu C5 – C6, galvenokārt, pentānus un amilēnus. Sastāv no piesātinātiem un nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C4 – C6, galvenokārt C5

270–771–8

3G

68477–89–4

Destilāti (naftas), depentanizatora augšas destilāti

Komplekss organisko savienojumu maisījums, ko iegūst no gāzes plūsmas pēc katalītiskā krekinga. Sastāv no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C4 – C6

270–791–7

3G

68478–12–6

Atlikumi (naftas), butāna atdestilēšanas kolonnas kuba atlikums

Komplekss atlikums no butāna plūsmas destilācijas. Sastāv no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C4 – C6

270–795–9

3G

68478–16–0

Gudrons (nafta) no izobutāna atdestilēšanas kolonnas

Komplekss atlikums no butāna – butilēna plūsmas destilācijas. Sastāv no alifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C4 – C6

271–138–9

3G

68516–20–1

Ligroīns, vidēji aromātisks pēc tvaika krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C12 un vārās aptuveni 130 oC līdz 220 oC (266 oF līdz 428 oF) temperatūrā

271–262–3

3G

68527–21–9

Rūpnieciskais ligroīns, pēc apstrādes ar balinošiem māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot rūpniecisko ligroīnu ar dabīgiem vai modificētiem māliem, parasti perkolācijas procesā, lai pilnībā atbrīvotos no polāriem savienojumiem un citiem piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C11 un vārās aptuveni –20 oC līdz 220 oC (–4 oF līdz 429 oF) temperatūrā

271–263–9

3G

68527–22–0

Ligroīns, vieglā frakcija, pēc apstrādes ar balinošiem māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot vieglo ligroīnu ar dabīgiem vai modificētiem māliem, parasti perkolācijas procesā, lai pilnībā atbrīvotos no polāriem savienojumiem un citiem piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C10 un vārās aptuveni 93 oC līdz 180 oC (200 oF līdz 356 oF) temperatūrā

271–264–4

3G

68527–23–1

Ligroīns, vieglā frakcija, pēc tvaika krekinga, aromātisks

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C9 un vārās aptuveni 110 oC līdz 165 oC (230 oF līdz 329 oF) temperatūrā

271–266–5

3G

68527–26–4

Ligroīns, vieglā frakcija, pēc tvaika krekinga, nesatur benzolu

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C12 un vārās aptuveni 80 oC līdz 218 oC (176 oF līdz 424 oF) temperatūrā

271–726–5

3G

68606–10–0

Benzīns, pēc pirolīzes, debutanizatora kuba atlikums

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot depropanizatora kuba atlikumu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C5

272–206–0

3G

68783–66–4

Ligroīns, vieglā frakcija, attīrīts no sēra

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, attīrot no sēra naftas destilātu , lai konvertētu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem un nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C6 un vārās aptuveni –20 oC līdz 100 oC (–4 oF līdz 212 oF) temperatūrā

272–896–3

3G

68919–39–1

Dabasgāzes kondensāti

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, kas izdalās un/ vai kondensējas pārvadāšanas laikā un uzkrājas rezervuāru augšdaļā un/ vai ražošanas vadu, savācējvadu, pārvadu, sadales vadu iekšienē, skruberos u.tml. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C2 – C8

285–510–3

3G

85116–59–2

Ligroīns, vieglā frakcija pēc katalītiskā riforminga, frakcija nesatur aromātisko savienojumus

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, kas paliek pēc aromātisko savienojumu atdestilēšanas no vieglā ligroīna pēc katalītiskā riforminga selektīvā absorbcijas procesā. Sastāv galvenokārt no alkāniem un cikliskiem savienojumiem ar oglekļa atomu skaitu C5 – C8 un vārās aptuveni 66 oC līdz 121 oC (151 oF līdz 250 oF) temperatūrā

289–220–8

3G

86290–81–5

Benzīns

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, kas sastāv galvenokārt no parafīniem, cikloparafīniem, aromātiskajiem ogļūdeņražiem un olefīniem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C6 un vārās aptuveni 30 oC līdz 260 oC (86 oF līdz 500 oF) temperatūrā

292–698–0

3G

90989–42–7

Aromātiskie ogļūdeņraži, C7–8, dealkilēšanas produkti, destilācijas atlikumi

295–298–4

3G

91995–38–9

Ogļūdeņraži, C4–6, vieglā frakcija no depentanizatora, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā frakcijas sākumu no depentanizatora kolonnas pirms aromātisko izejvielu apstrādes ar ūdeņradi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C6 un vārās aptuveni 25 oC līdz 40 oC (77 oF līdz 104 oF) temperatūrā

295–302–4

3G

91995–41–4

Destilāti (naftas), nafta pēc tvaika krekinga spirālē, bagāta ar C5

Komplekss organisko savienojumu maisījums, ko iegūst, destilējot naftu pēc tvaika krekinga spirālē. Sastāv no pamatā no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C4 – C6, galvenokārt, C5

295–331–2

3G

91995–68–5

Ekstrakti (naftas), ekstrahēta ligroīna vieglā frakcija pēc katalītiskā riforminga

Komplekss organisko savienojumu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju naftas frakciju pēc katalītiskā riforminga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C7 – C8 un vārās aptuveni 100 oC līdz 200 oC (212 oF līdz 392 oF) temperatūrā

295–434–2

3G

92045–53–9

Ligroīns, vieglā frakcija, hidrodesulfurēts, dezaromatizēts

Komplekss organisko savienojumu maisījums, ko iegūst, destilējot hidrodesulfurētas un dezaromatizētas vieglā ligroīna frakcijas. Sastāv galvenokārt no C7 parafīniem un cikloparafīniem un vārās aptuveni 90 oC līdz 100 oC (194 oF līdz 212 oF) temperatūrā

295–442–6

3G

92045–60–8

Ligroīns, vieglā frakcija, bagāts ar C5, attīrīts no sēra

Komplekss organisko savienojumu maisījums, ko iegūst no ligroīna, attīrot to no sēra, lai konvertētu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C4 – C5, galvenokārt, C5, un vārās aptuveni –10 oC līdz 35 oC (14 oF līdz 95 oF) temperatūrā

295–444–7

3G

92045–62–0

Ogļūdeņraži, C8–11, pēc naftas krekinga, toluola frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot hidrogenētu ligroīnu pēc krekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C8 – C11 un vārās aptuveni 130 oC līdz 205 oC (266 oF līdz 401 oF) temperatūrā

295–445–2

3G

92045–63–1

Ogļūdeņraži, C4–11, pēc naftas krekinga, nesatur aromātiskos savienojumus

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no hidrogenēta ligroīna pēc benzolu un toluolu saturošu ogļūdeņražu frakciju un frakciju ar augstāku vārīšanās temperatūru atdalīšanas destilējot. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C4 – C11 un vārās aptuveni 30 oC līdz 205 oC (86 oF līdz 401 oF) temperatūrā

296–028–8

3G

92201–97–3

Ligroīns, vieglā frakcija, pēc tvaika krekinga spirālē

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot naftu pēc tvaika krekinga pēc reģenerācijas no tvaika krekinga spirālē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C4 – C6, un vārās aptuveni 0 oC līdz 80 oC (32 oF līdz 176 oF) temperatūrā

296–903–4

3G

93165–19–6

Destilāti (naftas), bagāti ar C6

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C5 – C7, bagāts ar C6, un galvenokārt, C5 un vārās aptuveni 60 oC līdz 70 oC (140 oF līdz 158 oF) temperatūrā

302–639–3

3G

94114–03–1

Benzīns, pēc pirolīzes, hidrogenēts

Destilācijas frakcija no pirolizēta benzīna hidrogenēšanas, kas vārās aptuveni 20 oC līdz 200 oC (68 oF līdz 392 oF) temperatūrā

305–750–5

3G

95009–23–7

Destilāti (naftas), pēc tvaika krekinga, C8–12 frakcija, vieglie destilāti

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftas pēc tvaika krekinga polimerizētu C8 – C12 naftas destilāta frakciju. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C8 – C12

308–261–5

3G

97926–43–7

Ekstrakti (naftas), ligroīna smagās frakcijas, pēc apstrādes ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot ligroīna smagās frakcijas naftas ekstraktu ar balinošiem māliem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C6 – C10 un vārās aptuveni 80 oC līdz 180 oC (175 oF līdz 256 oF) temperatūrā

308–713–1

3G

98219–46–6

Ligroīns, vieglā frakcija pēc tvaika krekinga, nesatur benzolu, pēc termiskas apstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot un destilējot vieglo ligroīnu pēc tvaika krekinga, no kura atdalīts benzols. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C7 – C12 un vārās aptuveni 95  oC līdz 200 oC (203 oF līdz 392 oF) temperatūrā

308–714–7

3G

98219–47–7

Ligroīns, vieglā frakcija pēc tvaika krekinga, pēc termiskas apstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot un destilējot vieglo ligroīnu pēc tvaika krekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C5 – C6 un vārās aptuveni 35 oC līdz 80 oC (95 oF līdz 176 oF) temperatūrā

309–862–5

3G

101316–56–7

Destilāti (naftas), C7–9 frakcija, bagāta ar C8, hidrodesulfurēta un dezaromatizēta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftas vieglo frakciju, kas ir hidrodesulfurēta un dezaromatizēta. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C7 – C9, galvenokārt C9 parafīniem un cikloparafīniem, kas vārās aptuveni 120 oC līdz 130 oC (248 oF līdz 266 oF) temperatūrā

309–870–9

3G

101316–66–9

Ogļūdeņraži, C6–8, hidrogenēti un dezaromatizēti sorbējot, rafinēšana ar toluolu

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no ogļūdeņražu frakcijas no benzīna pēc krekinga, apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē un sorbējot ar toluolu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C8 un vārās aptuveni 80 oC līdz 135 oC (176 oF līdz 275 oF) temperatūrā

309–976–5

3G

101795–01–1

Ligroīna vieglā frakcija, attīrīts no sēra

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot ligroīnu, lai onvertētu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu pamatā C5 – C8 un vārās aptuveni 20 oC līdz 130 oC (68 oF līdz 266 oF) temperatūrā

310–012–0

3G

102110–14–5

Ogļūdeņraži, C3–6, bagāti ar C5, nafta pēc tvaika krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftu pēc tvaika krekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C6, galvenokārt, C5

310–013–6

3G

102110–15–6

Ogļūdeņraži, bagāti ar C5, satur diciklopentadiēnu

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5 un diciklpentadiēna un vārās aptuveni 30 oC līdz 170 oC (86 oF līdz 338 oF) temperatūrā

310–057–6

3G

102110–55–4

Atlikumi (naftas), pēc tvaika krekinga, aromātiskie

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga vai līdzīga procesa produktus, iepriekš atdalot ļoti vieglos produktus, un atlikums līdz ar to sastāv no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C5. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C5 un vārās aptuveni 40 oC (104 oF) temperatūrā

232–366–4

3H

8008–20–6

Petroleja (nafta)

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C16 un vārās aptuveni 150 oC līdz 290 oC (320 oF līdz 554 oF) temperatūrā

265–191–7

3H

64742–88–7

Solventnafta (nafta), vidēji alifātiska frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu vai dabīgo benzīnu. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C12 un vārās aptuveni 140 oC līdz 220 oC (284 oF līdz 428 oF) temperatūrā

265–200–4

3H

64742–96–7

Solventnafta (nafta), smaga alifātiska frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu vai dabīgo benzīnu. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C16 un vārās aptuveni 190 oC līdz 290 oC (374 oF līdz 554 oF) temperatūrā

295–418–5

3H

92045–37–9

Petroleja (nafta), frakcija ar lielu vārīšanās diapazonu

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ogļūdeņražu kurināmā frakciju ar lielu vārīšanās diapazonu, kas ņemta no destilācijas pie atmosfēras spiediena un vārās aptuveni 70 oC līdz 220 oC (158 oF līdz 428 oF) temperatūrā

265–194–3

3I

64742–91–2

Destilāti (naftas), pēc tvaika krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C16 un vārās aptuveni 90 oC līdz 290 oC (190 oF līdz 554 oF) temperatūrā

270–728–3

3I

68477–39–4

Destilāti (naftas), destilāti bez vieglajām frakcijām pēc tvaika krekinga, C8–10 frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot destilātu bez vieglajām frakcijām pēc tvaika krekinga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C8 – C10

270–729–9

3I

68477–40–7

Destilāti (naftas), destilāti bez vieglajām frakcijām pēc tvaika krekinga, C10–12 frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot destilātu bez vieglajām frakcijām pēc tvaika krekinga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C12

270–737–2

3I

68477–54–3

Destilāti (naftas), pēc tvaika krekinga, C8–12 frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C8 – C12

285–507–7

3I

85116–55–8

Petroleja (nafta), hidrodesulfurēta pēc termiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst frakcionējot hidrodesulfurētu termiskā krekinga destilātu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C8 – C16 un vārās aptuveni 120 oC līdz 283 oC (284 oF līdz 541 oF) temperatūrā

292–621–0

3I

90640–98–5

Aromātiskie ogļūdeņraži, C&EGT:10, pēc tvaika krekinga, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C10 un vārās aptuveni 150 oC līdz 320 oC (302 oF līdz 608 oF) temperatūrā

292–637–8

3I

90641–13–7

Ligroīns, pēc tvaika krekinga, pēc hidroapstrādes, C9–10, bagāts ar aromātiskiem savienojumiem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus, vēlāk apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C10 un vārās aptuveni 140 oC līdz 200 oC (284 oF līdz 392 oF) temperatūrā

309–881–9

3I

101316–80–7

Solventnafta (nafta), smaga, alifātiska, pēc hidrokrekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot aromātiskās plūsmas. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C16 un vārās aptuveni 165 oC līdz 290 oC (330 oF līdz 554 oF) temperatūrā

265–074–0

3J

64741–73–7

Destilāti (naftas), alkilātu

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot produktus, kas rodas izobutāna reakcijā ar monoolefīniem ar oglekļa atomu skaitu C3 – C5. Sastāv galvenokārt no sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C17 un vārās aptuveni 205 oC līdz 320 oC (401 oF līdz 608 oF) temperatūrā

265–099–7

3J

64741–98–6

Ekstrakti (naftas), ekstrahēti no smagā ligroīna

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu ekstrakcijas procesā. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C12 un vārās aptuveni 90 oC līdz 220 oC (194 oF līdz 428 oF) temperatūrā

265–132–5

3J

64742–31–0

Destilāti, vieglās frakcijas, pēc ķīmiskas neitralizācijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot skābās sastāvdaļas. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C16 un vārās aptuveni 150 oC līdz 290 oC (302 oF līdz 554 oF) temperatūrā

265–149–8

3J

64742–47–8

Destilāti, vieglās frakcijas, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C16 un vārās aptuveni 150 oC līdz 290 oC (302 oF līdz 554 oF) temperatūrā

265–184–9

3J

64742–81–0

Petroleja (nafta), pēc hidrodesulfurēšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas, apstrādājot ar ūdeņradi, lai pārvērstu organisko sēru sērūdeņradī, kuru pēc tam aizvada prom. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C16 un vārās aptuveni 150 oC līdz 290 oC (302 oF līdz 554 oF) temperatūrā

265–198–5

3J

64742–94–5

Solventnafta (nafta), smaga, aromātiska

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot aromātiskās plūsmas. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C16 un vārās aptuveni 165 oC līdz 290 oC (330 oF līdz 554 oF) temperatūrā

269–778–9

3J

68333–23–3

Ligroīns, smagā frakcija, no koksa iekārtas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot šķidrā koksa produktus. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C6 – C15 un vārās aptuveni 157 oC līdz 288 oC (315 oF līdz 550 oF) temperatūrā

285–508–2

3J

85116–57–0

Ligroīns, smagā frakcija, hidrodesulfurēts pēc katalītiskā riforminga, aromātiskā frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurētu naftu pēc katalītiskā riforminga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C13 un vārās aptuveni 98 oC līdz 218 oC (208 oF līdz 424 oF) temperatūrā

294–799–5

3J

91770–15–9

Petroleja (nafta), attīrīta no sēra

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas destilāta, attīrot no sēra, lai konvertētu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C16 un vārās aptuveni 130 oC līdz 290 oC (266 oF līdz 554 oF) temperatūrā

295–416–4

3J

92045–36–8

Petroleja (nafta), attīrīta ekstrahējot un no sēra

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas destilāta, ekstrahējot ar šķīdinātāju un attīrot no sēra, un kas vārās aptuveni 150 oC līdz 260 oC (302 oF līdz 500 oF) temperatūrā

297–854–1

3J

93763–35–0

Ogļūdeņraži, C9–16, pēc hidroapstrādes un dezaromatizēti

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā šķīdinātājus, kurus iepriekš apstrādā ar ūdeņradi, lai katalītiski hidrogenējot aromātiskos savienojumus pārvērstu par naftēniem

307–033–2

3J

97488–94–3

Petroleja (nafta), attīrīta ekstrahējot, pēc hidrodesulfurēšanas

309–864–6

3J

101316–58–9

Vidējie rūpnieciskie destilāti (naftas), hidrodesulfurēti, koksa

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, katalītiski desulfurējot naftas frakciju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C13 un vārās aptuveni 175 oC līdz 220 oC (347 oF līdz 428 oF) temperatūrā

309–882–4

3J

101316–81–8

Solventnafta (nafta), vidēja, rūpnieciska, desulfurēta, koksa

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurētu koksa destilātu. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C8 – C16 un vārās aptuveni 120 oC līdz 283 oC (248 oF līdz 541 oF) temperatūrā

309–884–5

3J

101316–82–9

Solventnafta (nafta), vidēja, pēc hidrodesulfurēšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, katalītiski hidrodesulfurējot naftas frakciju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C13 un vārās aptuveni 175 oC līdz 220 oC (347 oF līdz 428 oF) temperatūrā

309–944–0

3J

101631–19–0

Petroleja (nafta), apstrād`ta ar ūdeņradi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas destilāta, pēc tam apstrādājot ar ūdeņradi. Sastāv galvenokārt no alkāniem, cikloalkāniem un alkilbenzoliem ar oglekļa atomu skaitu C12 – C14 un vārās aptuveni 230 oC līdz 270 oC (446 oF līdz 518 oF) temperatūrā

265–043–1

4A

64741–43–1

Gāzeļļas (nafta), destilāti

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C21 un vārās aptuveni 230 oC līdz 270 oC (446 oF līdz 518 oF) temperatūrā

265–044–7

4A

64741–44–2

Destilāti (nafta), vidējās frakcijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C20 un vārās aptuveni 205 oC līdz 345 oC (401 oF līdz 653 oF) temperatūrā

272–341–5

4A

68814–87–9

Destilāti (nafta), rūpnieciskie, vidējās frakcijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C25 un vārās aptuveni 150 oC līdz 400 oC (320 oF līdz 752 oF) temperatūrā

272–817–2

4A

68915–96–8

Destilāti (nafta), smagās frakcijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Vārās aptuveni 288 oC līdz 471 oC (550 oF līdz 880 oF) temperatūrā

272–818–8

4A

68915–97–9

Destilāti (nafta), ar augstu vārīšanās temperatūru

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Vārās aptuveni 282 oC līdz 349 oC (540 oF līdz 752 oF) temperatūrā

294–454–9

4A

91722–55–3

Destilāti (nafta), ar šķīdinātāju deparafinēts destilāts

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot normālos parafīnus no naftas frakcijas ar šķīdinātāja kristālu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C20 un vārās aptuveni 205 oC līdz 345 oC (401 oF līdz 653 oF) temperatūrā

295–528–3

4A

92062–14–1

Solventnafta (nafta), smagās frakcijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C20 un vārās aptuveni 185 oC līdz 210 oC (365 oF līdz 410 oF) temperatūrā

296–468–0

4A

92704–36–4

Gāzeļļa (nafta), destilāts, pēc apstrādes ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem tiešā kontaktā vai perkolācijas procesā, lai atdalītu polāro savienojumu zīmes un piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C25 un vārās aptuveni 160 oC līdz 410 oC (320 oF līdz 770 oF) temperatūrā

265–060–4

4B

64741–59–9

Destilāti (nafta), vieglās frakcijas, pēc katalītiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C25 un vārās aptuveni 150 oC līdz 400 oC (302 oF līdz 752 oF) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu biciklisko aromātisko ogļūdeņražu

265–062–5

4B

64741–60–2

Destilāti (nafta), vidējās frakcijas, pēc katalītiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C30 un vārās aptuveni 205 oC līdz 450 oC (401 oF līdz 842 oF) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu triciklisko aromātisko ogļūdeņražu

265–078–2

4B

64741–77–1

Destilāti (nafta), vieglās frakcijas, pēc hidrokrekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot hidrokrekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C18 un vārās aptuveni 160 oC līdz 320 oC (320 oF līdz 608 oF) temperatūrā

265–084–5

4B

64741–82–8

Destilāti (nafta), vieglās frakcijas, pēc katalītiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C22 un vārās aptuveni 160 oC līdz 370 oC (320 oF līdz 698 oF) temperatūrā

269–781–5

4B

68333–25–5

Destilāti (nafta), vieglās frakcijas, hidrodesulfurēti, pēc katalītiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot vieglos destilātus pēc katalītiskā krekinga ar ūdeņradi, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi, ko aizvada prom. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C25 un vārās aptuveni 150 oC līdz 400 oC (302 oF līdz 752 oF) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu biciklisko aromātisko ogļūdeņražu

270–662–5

4B

68475–80–9

Destilāti (nafta), vieglās frakcijas, pēc tvaika krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atkārtoti destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C18

270–727–8

4B

68477–38–3

Destilāti (nafta), pēc atkārtota tvaika krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot atkārtota tvaika krekinga procesa destilātu un/ vai tā frakcionēšanas produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 līdz polimēriem ar zemu molekulmasu

271–260–2

4B

68527–18–4

Gāzeļļa (nafta), pēc tvaika krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C9 un vārās aptuveni 205 oC līdz 400 oC (400 oF līdz 752 oF) temperatūrā

285–505–6

4B

85116–53–6

Destilāti (nafta), vidējās frakcijas, hidrodesulfurēti, pēc termiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurētus destilātu krājumus pēc termiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C25 un vārās aptuveni 205 oC līdz 400 oC (401 oF līdz 752 oF) temperatūrā

295–411–7

4B

92045–29–9

Gāzeļļa (nafta), pēc termiskā krekinga, pēc hidrodesulfurēšanas

295–514–7

 

92062–00–5

Atlikumi (nafta), vidējās frakcijas, hidrogenēts ligroīns pēc tvaika krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikuma frakciju, destilējot ar ūdēnradi apstrādātu naftu pēc tvaika krekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem, kas vārās aptuveni 200 oC līdz 350 oC (392 oF līdz 662 oF) temperatūrā

295–517–3

4B

92062–04–9

Atlikumi (nafta), no ligroīna pēc tvaika krekinga destilācijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā kolonnas kuba atlikumu , atdalot izejošo frakciju no ligroīna pēc tvaika krekinga augstā temperatūrā. Vārās aptuveni 147 oC līdz 300 oC (297 oF līdz 572 oF) temperatūrā un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 18 cst 50 oC temperatūrā

295–991–1

4B

92201–60–0

Destilāti (nafta), vieglās frakcijas pēc katalītiskā krekinga, termiski noārdīti

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus, kurus lieto kā šķidro siltumnesēju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem, kas vārās aptuveni 190 oC līdz 340 oC (374 oF līdz 644 oF) temperatūrā. Šī plūsma var, iespējams, saturēt organiskos sēra savienojumus

297–905–8

4B

93763–85–0

Atlikumi (nafta), nafta pēc tvaika krekinga spirālē

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftu pēc tvaika krekinga spirālē, un kas vārās aptuveni 150 oC līdz 350 oC (302 oF līdz 662 oF) temperatūrā

307–662–2

4B

97675–88–2

Ogļūdeņraži, C16–20, destilāts pēc hidrokrekinga, nesatur parafīnus

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot destilācijas atlikumu no parafīnu destilāta pēc hidrokrekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C16 – C20 un vārās aptuveni 360 oC līdz 500 oC (680 oF līdz 932 oF) temperatūrā. Rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 4.5 cst 100 oC (212 oF) temperatūrā

308–278–8

4B

97926–59–5

Gāzeļļa (nafta), vieglā vakuumfrakcija, pēc termiskā krekinga, pēc hidrodesulfurēšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, katalītiski desulfurējot naftas vieglās vakuumfrakcijas pēc termiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C14 – C20 un vārās aptuveni 270 oC līdz 370 oC (518 oF līdz 698 oF) temperatūrā

309–865–1

4B

101316–59–0

Destilāti (nafta), vidējās koksa frakcijas, hidrodesulfurēti

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurētus koksa destilātu krājumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C12 – C21 un vārās aptuveni 200 oC līdz 360 oC (392 oF līdz 680 oF) temperatūrā

309–939–3

4B

101631–14–5

Destilāti (nafta), smagās frakcijas, pēc tvaika krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot smagos atlikumu pēc tvaika krekinga. Sastāv galvenokārt no lielā mērā alkilētiem smagiem aromātiskiem ogļūdeņražiem un vārās aptuveni 250 oC līdz 400 oC (482 oF līdz 752 oF) temperatūrā

265–049–4

5A

64741–49–7

Kondensāti (naftas), no vakuumkolonnas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā zemāko virstošo plūsmu, vakuumā destilējot jēlnaftas atlikumu pēc destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C12 – C25 un vārās aptuveni 205 oC līdz 400 oC (401 oF līdz 752 oF) temperatūrā

265–059–9

5A

64741–58–8

Gāzeļļa (nafta), vieglā vakuumfrakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, vakuumā destilējot jēlnaftas atlikumu pēc destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C30 un vārās aptuveni 230 oC līdz 450 oC (446 oF līdz 842 oF) temperatūrā

265–190–1

5A

64742–87–6

Gāzeļļa (nafta), pēc hidrodesulfurēšanas vieglā vakuumfrakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst katalītiskā hidrodesulfurēšanas procesā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C30 un vārās aptuveni 230 oC līdz 450 oC (446 oF līdz 842 oF) temperatūrā

295–407–5

5A

92045–24–4

Gāzeļļa (nafta), ar ūdeņradi apstrādāta vieglā vakuumfrakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot gāzeļļas vieglo vakuumfrakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C30 un vārās aptuveni 230 oC līdz 450 oC (446 oF līdz 842 oF) temperatūrā

295–408–0

5A

92045–26–6

Gāzeļļa (nafta), ar ūdeņradi apstrādāta vieglā vakuumfrakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, no naftas destilāta ekstrahējot vakuumā aizvadot parafīnus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C30. Rezultātā iegūst eļļu ar viskozitāti 20 – 25 cst 40 oC temperatūrā

295–409–6

5A

92045–27–7

Gāzeļļa (nafta), ekstrahēta vakuumā

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C30 un vārās aptuveni 230 oC līdz 450 oC (446 oF līdz 842 oF) temperatūrā

307–750–0

5A

97722–01–5

Gāzeļļa (nafta), naftēnu naftas vieglā vakuumfrakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot vakuumā naftēnu jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C27 un vārās aptuveni 240 oC līdz 400 oC (464 oF līdz 752 oF) temperatūrā. Rezultātā iegūst eļļu ar viskozitāti 9.5 cst 40 oC temperatūrā

307–754–2

5A

97722–05–9

Ogļūdeņraži, C16–20, hidroattīrīts destilāts, destilācijas vieglās vakuumfrakcijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā pirmo frakciju, vakuumā destilējot izejošās frakcijas no katalītiski hidroattīrīta destilāta ar viskozitāti 2 cst 100 oC (212 oF) temperatūrā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C16 – C20 un vārās aptuveni 290 oC līdz 350 oC (554 oF līdz 662 oF) temperatūrā

307–756–3

5A

97722–07–1

Ogļūdeņraži, C11–17, vidējās naftēnu frakcijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, vakuumā destilējot naftēnu destilātu ar viskozitāti 2.2 cst 40 oC (104 oF) temperatūrā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C17 un vārās aptuveni 200 oC līdz 300 oC (392 oF līdz 572 oF) temperatūrā

309–693–7

5A

100684–22–8

Gāzeļļa (nafta), vieglā vakuumfrakcija, apstrādāta ar ogli

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot gāzeļļas vieglās vakuumfrakcijas ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāros komponentus un piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C30

309–694–2

5A

100684–23–9

Gāzeļļa (nafta), vieglā vakuumfrakcija, apstrādāta ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot gāzeļļas vieglās vakuumfrakcijas ar balinošiem māliem, lai atdalītu polāros komponentus un piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C30

265–088–7

5B

64741–86–2

Destilāti, vidējās frakcijas, attīrīti no sēra

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, attīrot naftas destilātu no sēra, lai pārvērstu merkaptānus un atbrīvotos no skābju piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C20 un vārās aptuveni 150 oC līdz 345 oC (302 oF līdz 653 oF) temperatūrā

265–092–9

5B

64741–90–8

Gāzeļļa (nafta), ekstrahēta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C25 un vārās aptuveni 205 oC līdz 400 oC (401 oF līdz 752 oF) temperatūrā

265–093–4

5B

64741–91–9

Destilāti (naftas), vidējie ekstrakti

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C20 un vārās aptuveni 150 oC līdz 345 oC (302 oF līdz 653 oF) temperatūrā

265–112–6

5B

64742–12–7

Gāzeļļa (nafta), pēc apstrādes ar skābi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu, apstrādājot ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C25 un vārās aptuveni 230 oC līdz 400 oC (446 oF līdz 752 oF) temperatūrā

265–113–1

5B

64742–13–8

Destilāti (naftas), vidējās frakcijas, pēc apstrādes ar skābi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu, apstrādājot ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C20 un vārās aptuveni 205 oC līdz 345 oC (401 oF līdz 653 oF) temperatūrā

264–114–7

5B

64742–14–9

Destilāti (naftas), vieglās frakcijas, pēc apstrādes ar skābi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu, apstrādājot ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C16 un vārās aptuveni 150 oC līdz 290 oC (302 oF līdz 554 oF) temperatūrā

265–129–9

5B

64742–29–6

Gāzeļļa (naftas), pēc ķīmiskas neitralizēšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, veicot apstrādi, lai atdalītu skābās sastāvdaļas. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C25 un vārās aptuveni 230 oC līdz 400 oC (446 oF līdz 752 oF) temperatūrā

265–130–4

5B

64742–30–9

Destilāti (naftas), vidējās frakcijas pēc ķīmiskas neitralizēšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, veicot apstrādi, lai atdalītu skābās sastāvdaļas. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C20 un vārās aptuveni 205 oC līdz 345 oC (401 oF līdz 653 oF) temperatūrā

265–139–3

5B

64742–38–7

Destilāti (naftas), vidējās frakcijas pēc apstrādes ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem, lai atdalītu polāro komponentu zīmes un piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C20 un vārās aptuveni 150 oC līdz 345 oC (302 oF līdz 653 oF) temperatūrā

265–148–2

5B

64742–46–7

Destilāti (naftas), vidējās frakcijas pēc hidroattīrīšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C25 un vārās aptuveni 205 oC līdz 400 oC (401 oF līdz 752 oF) temperatūrā

265–182–8

5B

64742–79–6

Destilāti (naftas), pēc hidrodesulfurēšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftu ar ūdeņradi, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi un pēc tam atdalītu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C25 un vārās aptuveni 230 oC līdz 400 oC (446 oF līdz 752 oF) temperatūrā

265–183–3

5B

64741–80–9

Destilāti (naftas), vidējās frakcijas pēc hidrodesulfurēšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftu ar ūdeņradi, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi un pēc tam atdalītu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C25 un vārās aptuveni 205 oC līdz 400 oC (401 oF līdz 752 oF) temperatūrā

269–822–7

5B

68334–30–5

Dīzeļdegviela

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C20 un vārās aptuveni 163 oC līdz 357 oC (325 oF līdz 675 oF) temperatūrā

270–671–4

5B

68476–30–2

Degvieleļļa Nr. 2

Destilēta nafta ar minimālo viskozitāti 32.6 SUS 37,7 oC (100 oF) temperatūrā un maksimālo – 37,9 SUS 37,7 oC (100 oF) temperatūrā

270–673–5

5B

68476–31–3

Degvieleļļa Nr. 4

Destilēta nafta ar minimālo viskozitāti 45 SUS 37,7 oC (100 oF) temperatūrā un maksimālo – 125 SUS 37,7 oC (100 oF) temperatūrā

270–676–1

5B

68476–34–6

Dīzeļdegviela Nr. 2

Destilēta nafta ar minimālo viskozitāti 32,6 SUS 37,7 oC (100 oF) temperatūrā un maksimālo – 40,1 SUS 37,7 oC (100 oF) temperatūrā

270–719–4

5B

68477–29–2

Destilāti (naftas), atlikums no katalītiskā riforminga frakcionētāja, augstu virstošs

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot atlikumu no katalītiskā riforminga frakcionētāja. Vārās aptuveni 343 oC līdz 399 oC (650 oF līdz 750 oF) temperatūrā

270–721–5

5B

68477–30–5

Destilāti (naftas), atlikums no katalītiskā riforminga frakcionētāja, vidēji virstošs

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot atlikumu no katalītiskā riforminga frakcionētāja. Vārās aptuveni 288 oC līdz 371 oC (550 oF līdz 700 oF) temperatūrā

270–722–0

5B

68477–31–6

Destilāti (naftas), atlikums no katalītiskā riforminga frakcionētāja, zemu virstošs

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot atlikumu no katalītiskā riforminga frakcionētāja. Vārās aptuveni 288 oC (550 oF) temperatūrā

292–615–8

5B

90640–93–0

Destilāti (naftas), vidējās frakcijas, augsta attīrīšanas pakāpe

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, veicot ar naftas frakciju šādas operācijas: filtrāciju, centrigugāciju, destilāciju pie atmosfēras spiediena, paskābināšanu, neitralizāciju un apstrādi ar māliem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C20

295–294–2

5B

91995–34–5

Destilāti (naftas), pēc katalītiskā riforminga, ar lielu smago aromātisko savienojumu koncentrāciju

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot naftas frakciju pēc katalītiskā riforminga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C16 un vārās aptuveni 200 oC līdz 300 oC (392 oF līdz 572 oF) temperatūrā

300–227–8

5B

93924–33–5

Gāzeļļas, parafīnus saturošas

Destilāts, ko iegūst, atkārtoti destilējot kompleksu ogļūdeņražu maisījumu, ko iegūst, destilējot izejošās frakcijas pēc dziļas parafīnu katalītiskas hidroāttīrīšanas. Vārās aptuveni 190 oC līdz 330 oC (374 oF līdz 594 oF) temperatūrā

307–035–3

5B

97488–96–5

Ligroīns, ekstrahēts, pēc hidrodesulfurēšanas, smagā frakcija

307–659–6

5B

97675–85–9

Ogļūdeņraži, C16–20, hidroattīrīts vidējais destilāts, destilācijas vieglās frakcijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā pirmo frakciju, vakuumā destilējot izejošās frakcijas no vidējā destilāta apstrādes ar ūdeņradi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C16 – C20 un vārās aptuveni 290 oC līdz 350 oC (554 oF līdz 662 oF) temperatūrā. Rezultātā iegūst eļļu ar viskozitāti 2 cst 100 oC (212 oF) temperatūrā

307–660–1

5B

97675–86–0

Ogļūdeņraži, C12–20, hidroattīrīti parafīni, vidējais destilāts, destilācijas vieglās frakcijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā pirmo frakciju, vakuumā destilējot izejošās frakcijas no smago parafīnu apstrādes ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C12 – C20 un vārās aptuveni 230 oC līdz 350 oC (446 oF līdz 662 oF) temperatūrā. Rezultātā iegūst eļļu ar viskozitāti 2 cst 100 oC (212 oF) temperatūrā

307–757–9

5B

97722–08–2

Ogļūdeņraži, C11–17, ekstrahēti, vieglo naftēnu frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot aromātiskos savienojumus no vieglo naftēnu destilāta ar viskozitāti 2.2 cst 40 oC (104 oF) temperatūrā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C17 un vārās aptuveni 200 oC līdz 300 oC (392 oF līdz 572 oF) temperatūrā

308–128–1

5B

97862–78–7

Gāzeļļas, pēc hidroattīrīšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atkārtoti destilējot izejošās frakcijas no parafīnu apstrādes ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C17 – C27 un vārās aptuveni 330 oC līdz 340 oC (626 oF līdz 644 oF) temperatūrā

309–667–5

5B

100683–97–4

Destilāti (naftas), vieglās parafīnu frakcijas, apstrādātas ar ogli

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar aktīvo ogli, lai atbrīvotos no polāro sastāvdaļu zīmēm un citiem piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C12 – C28

309–668–0

5B

100683–98–5

Destilāti (naftas), vidējās parafīnu frakcijas, apstrādātas ar ogli

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftu ar aktīvo ogli, lai atbrīvotos no polāro sastāvdaļu zīmēm un citiem piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C16 – C36

309–669–6

5B

100683–99–6

Destilāti (naftas), vidējās parafīnu frakcijas, apstrādātas ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftu ar balinošiem māliem, lai atbrīvotos no polāro sastāvdaļu zīmēm un citiem piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C16 – C36

265–045–2

6A

64741–45–3

Atlikumi (naftas), no kolonnas pie atmosfēras spiediena

Komplekss atlikums no jēlnaftas destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 un vārās aptuveni virs 350 oC (662 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

265–058–3

 

64741–57–7

Gāzeļļas (naftas), smagās vakuumfrakcijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, vakuumā destilējot atlikumu no jēlnaftas destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50 un vārās aptuveni 350 oC – 600 oC (662 oF – 1112 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

265–063–0

6A

64741–61–3

Destilāti (naftas), smagās frakcijas pēc katalītiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga procea produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C35 un vārās aptuveni 260 oC – 500 oC (500 oF – 932 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

265–064–6

6A

64741–62–4

Dzidrinātas naftas (naftas), pēc katalītiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumfrakciju, destilējot katalītiskā krekinga procea produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 un vārās aptuveni 350 oC (662 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

265–069–3

6A

64741–67–9

Atlikumi (naftas), no katalītiskā riforminga frakcionētāja

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumfrakciju, destilējot katalītiskā riforminga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C25 un vārās aptuveni 160 oC – 400 oC (320 oF – 725 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

265–076–1

6A

64741–75–9

Atlikumi (naftas), pēc hidrokrekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumfrakciju, destilējot hidrokrekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 vārās aptuveni virs 350 oC (662 oF) temperatūrā

265–081–9

6A

64741–80–6

Atlikumi (naftas), pēc termiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumfrakciju, destilējot termiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 vārās aptuveni virs 350 oC (662 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

265–082–4

6A

64741–81–7

Destilāti (naftas), smagās frakcijas pēc termiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C36 un vārās aptuveni 260 oC – 480 oC (500 oF – 896 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

265–162–9

6A

64742–59–2

Gāzeļļas (naftas), pēc hidroattīrīšanas vakuumā

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājo naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C50 un vārās aptuveni 230 oC – 600 oC (446 oF – 1112 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

265–181–2

6A

64742–78–5

Atlikumi (naftas), hidrodesulfurēti kolonnā pie atmosfēras spiediena

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot mazutu no atmosfēras kolonnas ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē, lai, pirmkārt, atbrīvotos no organiskā sēra savienojumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 un vārās aptuveni virs 350 oC (662 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

265–189–6

6A

64742–86–5

Gāzeļļas (naftas), pēc hidrodesulfurēšanas, smagās vakuumfrakcijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst pēc katalītiska hidrodesulfurēšanas procesa. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50 un vārās aptuveni 350 oC – 600 oC (662 oF – 1112 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

265–193–8

6A

64742–90–1

Atlikumi (naftas), pēc tvaika krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumfrakciju, destilējot tvaika krekinga procesa produktus (ietverot tvaika krekingu etilēna ražošanai). Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C14 vārās aptuveni virs 260 oC (500 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

269–777–3

6A

68333–22–2

Atlikumi (naftas), pēc destilācijas pie atmosfēras spiediena

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no jēlnaftas destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C11 un vārās aptuveni virs 200 oC (392 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

269–782–0

6A

68333–26–6

Dzidrinātās naftas (naftas), hidrodesulfurētas pēc katalītiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot dzidrinātu naftu pēc katalītiskā krekinga ar ūdeņradi, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi, ko aizvada projām. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 un vārās aptuveni virs 350 oC (662 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

269–783–6

6A

68333–27–7

Destilāti (naftas), hidrodesulfurētas vidējās frakcijas pēc katalītiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot vidējos destilātus pēc katalītiskā krekinga ar ūdeņradi, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi, ko aizvada projām. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C30 un vārās aptuveni 205 oC – 450 oC (401 oF – 842 oF) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu triciklisko aromātisko ogļūdeņražu

269–784–1

6A

68333–28–8

Destilāti (naftas), hidrodesulfurētas smagās frakcijas pēc katalītiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot smagos destilātus pēc katalītiskā krekinga ar ūdeņradi, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi, ko aizvada projām. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C35 un vārās aptuveni 260 oC – 500 oC (500 oF – 932 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

270–674–0

6A

68476–32–4

Degvieleļļa (naftas), destilējot iegūti gāzeļļas atlikumi, ar augstu sēra saturu

270–675–6

6A

68476–33–5

Degvieleļļa, atlikums

Škidrs produkts no dažādām attīrīšanas plūsmām, parasti atlikumi. Uzbūve ir sarežģīta un mainās līdz jēlnaftas avota vietu

270–792–2

6A

68478–13–7

Atlikumi (naftas), pēc katalītiskā riforminga frakcionētāja atlikuma destilācijas

Komplekss atlikums no katalītiskā riforminga frakcionētāja atlikuma destilācijas. Vārās aptuveni virs 399 oC (750 oF) temperatūrā

270–796–4

6A

68478–17–1

Atlikumi (naftas), smagā koksa gāzeļļas un vakuumgāzeļļas frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumfrakciju, destilējot smagās koksa gāzeļļas un gāzeļļas vakuumfrakciju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C13 un vārās aptuveni virs 230 oC (446 oF) temperatūrā

270–983–0

6A

68512–61–8

Atlikumi (naftas), smagā koksa un vieglā vakuumfrakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumfrakciju, destilējot smagās koksa gāzeļļas un gāzeļļas vakuumfrakciju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C13 un vārās aptuveni virs 230 oC (446 oF) temperatūrā

270–984–6

6A

68512–62–9

Atlikumi (naftas), vieglā vakuumfrakcija

Komplekss atlikums, ko iegūst, destilējot vakuumā jēlnaftas atlikumu pēc destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C13 un vārās aptuveni virs 230 oC (446 oF) temperatūrā

271–013–9

6A

68513–69–9

Atlikumi (naftas), vieglā frakcija pēc tvaika krekinga

Komplekss atlikums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem un nepiesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C7 un vārās aptuveni 101 oC – 555 oC (214 oF – 1030 oF) temperatūrā

271–384–7

6A

68553–00–4

Degvieleļļa Nr. 2

Destilēta nafta ar minimālo viskozitāti 900 SUS 37,7 oC (100 oF) temperatūrā un maksimālo – 9 000 SUS 37,7 oC (100 oF) temperatūrā

271–763–7

6A

68607–30–7

Atlikumi (naftas), iegūst rūpnīcā, kas atdala no naftas benzīnu, ar nelielu sēra saturu

Komplekss ogļūdeņražu maisījums ar nelielu sēra saturu, ko iegūst kā atlikumfrakciju no jēlnaftas destilācijas, rūpnīcā, kas atdala no naftas benzīnu. Atlikums pēc benzīna frakcijas, petrolejas un gāzeļļas frakcijas ir aizvadītas projām

272–184–2

6A

68783–08–4

Gāzeļļas (naftas), smagās frakcijas pēc destilācijas pie atmosfēras spiediena

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C7 – C15 un vārās aptuveni 121 oC – 510 oC (250 oF – 950 oF) temperatūrā

272–187–9

6A

68783–13–1

Atlikumi (naftas), no koksa skrubera, satur kondensētus aromātiskos gredzenus

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumfrakciju, destilējot vakuumdestilācijas atlikumu un termiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 un vārās aptuveni virs 350 oC (662 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

273–263–4

6A

68955–27–1

Destilāti (naftas), pēc naftas vakuumdestilācijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, vakuumā destilējot atlikumu no jēlnaftas destilācijas pie atmosfēras spiediena

273–272–3

6A

68955–36–2

Atlikumi (naftas), pēc tvaika krekinga, sveķveidīgie

Komplekss atlikums, ko iegūst destilējot naftas atlikumus pēc tvaika krekinga

274–683–0

6A

70592–76–6

Destilāti (naftas), vidējā vakuumfrakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftas atlikumu pēc destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C24 – C42 un vārās aptuveni 250 oC – 545 oC (482 oF – 1013 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

274–684–6

6A

70592–77–7

Destilāti (naftas), vieglā vakuumfrakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftas atlikumu pēc destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C11 – C35 un vārās aptuveni 250 oC – 545 oC (482 oF – 1013 oF) temperatūrā

274–685–1

 

70592–78–8

Destilāti (naftas), vakuumfrakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftas atlikumu pēc destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C50 un vārās aptuveni 270 oC – 600 oC (518 oF – 1112 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

285–555–9

6A

85117–03–9

Gāzeļļas (naftas), hidrodesulfurēta koksa smagā vakuumfrakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, hidrodesulfurējot smagā koksa destilātus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C18 – C44 un vārās aptuveni 304 oC – 548 oC (579 oF – 1018 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

295–396–7

6A

92045–14–2

Degvieleļļa, smagā frakcija, ar augstu sēra saturu

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no alifātiskiem, aromātiskiem un cikloalifātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25 un vārās aptuveni virs 200 oC (392 oF) temperatūrā

295–511–0

6A

92061–97–7

Atlikumi (naftas), pēc katalītiskā krekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumfrakciju, destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C11 un vārās aptuveni virs 200 oC (392 oF) temperatūrā

295–990–6

6A

92201–59–7

Destilāti (naftas), vidējā frakcija pēc katalītiskā krekinga, termiski sadalījusies

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumfrakciju, destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus, kuri izmantoti kā šķidrie siltumnesēji. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem, kas vārās aptuveni 220 oC – 450 oC (428 oF – 842 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur organiskos sēra savienojumus

298–754–0

6A

93821–66–0

Gudrons (naftas)

Komplekss ogļūdeņražu, sēra savienojumu un metālorganisko savienojumu maisījums, ko iegūst kā atlikumu no attīrīšanas frakcionēšanas krekinga procesiem. Rezultātā iegūst eļļu ar viskozitāti virs 2 cst 100 oC temperatūrā

308–733–0

6A

98219–64–8

Atlikumi, pēc tvaika krekinga, termiski apstrādāti

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstŗadājot un destilējot jēlnaftu pēc tvaika krekinga. Sastāv galvenokārt no nepiesātinātiem ogļūdeņražiem un vārās aptuveni virs 180 oC (356 oF) temperatūrā

278–011–7

6B

74869–21–9

Konsistentās smērvielas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums ar oglekļa atomu skaitu C12 – C50. Var saturēt sārmu metālu, sārmzemju metālu organiskos sāļus un alumīnija savienojumus

265–051–5

7A

64741–50–0

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot vakuumā atlikumu pēc jēlnaftas destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30 un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā). Satur relatīvi lielu daļu piesātināto alifātisko ogļūdeņražu, kuri parasti atrodami šajās frakcijās

265–052–0

7A

64741–51–1

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot vakuumā atlikumu pēc jēlnaftas destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā). Satur relatīvi lielu daļu piesātināto alifātisko ogļūdeņražu

265–053–6

7A

64741–52–2

Destilāti (naftas), vieglā naftēnu frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot vakuumā atlikumu pēc jēlnaftas destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā). Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu

265–054–1

7A

64741–53–3

Destilāti (naftas), smagā naftēnu frakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot vakuumā atlikumu pēc jēlnaftas destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā). Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu

265–117–3

7A

64742–18–3

Destilāti (naftas), smagā naftēnu frakcija, apstrādāta ar skābi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu pēc procesa, apstrādājot ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā). Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu

265–118–9

7A

64742–19–4

Destilāti (naftas), vieglā naftēnu frakcija, apstrādāta ar skābi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu pēc procesa, apstrādājot ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā). Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu

265–119–4

7A

64742–20–7

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija, apstrādāta ar skābi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu pēc procesa, apstrādājot ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā)

265–121–5

7A

64742–21–8

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija, apstrādāta ar skābi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu pēc procesa, apstrādājot ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā)

265–127–8

7A

64742–27–4

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija, ķīmiski neiralizēta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst pēc apstrādes procesa, lai atbrīvotos no skābām vielām. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā). Satur relatīvi lielu daļu alifātisko ogļūdeņražu

265–128–3

7A

64742–28–5

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija, ķīmiski neiralizēta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst pēc apstrādes procesa, lai atbrīvotos no skābām vielām. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā)

265–135–1

7A

64742–34–3

Destilāti (naftas), smagā naftēnu frakcija, ķīmiski neiralizēta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst pēc apstrādes procesa, lai atbrīvotos no skābām vielām. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā). Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu

265–136–7

7A

64742–35–4

Destilāti (naftas), vieglā naftēnu frakcija, ķīmiski neiralizēta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst pēc apstrādes procesa, lai atbrīvotos no skābām vielām. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti, mazāku par 100 SUS 100 oF temperatūrā (19 cst 40 oC temperatūrā). Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu

232–455–8

7B

8042–47–5

Vazelīneļļa (naftas)

Naftas minerāleļļa ar augtu attīrīšanas pakāpi, kas sastāv no kompleksa ogļūdeņražu maisījuma, ko iegūst intensīvi apstrādājot naftas frakciju ar sērskābi un oleumu vai hidrogenējot, vai kombinēti apstrādājot ar skābi un hidrogenējot. Process var ietvert papildus mazgāšanas un apstrādes stadijas. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C50

276–735–8

7B

72623–83–7

Ziežeļļa (naftas), C>25, augstas viskozitātes, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot ekstrahētu deasfaltētu gudronu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē divās stadijās, starp abām stadijām atparafinējot. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti apmēram 440 cst 40 oC temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu piesātināto ogļūdeņražu

295–425–3

7B

92045–44–8

Ziežeļļa (naftas), augstas viskozitātes, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot ekstrahētu atlikumu ar ūdeņradi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 650 – 750 cst 40 oC temperatūrā

295–426–9

7B

92045–45–9

Ziežeļļa (naftas), augstas viskozitātes, ekstrahētas, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot ekstrahētu atlikumu ar ūdeņradi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C40, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 450 – 500 cst 40 oC temperatūrā

295–550–3

7B

92062–35–6

Vazelīneļļa (naftas), vieglā frakcija

Naftas minerāleļļa ar augtu attīrīšanas pakāpi, kas sastāv no kompleksa ogļūdeņražu maisījuma, ko iegūst intensīvi apstrādājot naftas frakciju ar sērskābi un oleumu vai hidrogenējot, vai kombinēti apstrādājot ar skābi un hidrogenējot. Ietvert papildus mazgāšanas un apstrādes stadijas. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12

265–077–7

7C

64741–76–0

Destilāti (naftas), smagā frakcija, pēc hidrokrekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot hidrokrekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C39 un vārās 260 oC – 600 oC (500 oF – 1112 oF) temperatūrā

265–090–8

7C

64741–88–4

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija, ekstrāgēta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā

265–091–3

7C

64741–89–5

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija, ekstrahēta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā

265–096–0

7C

64741–95–3

Gudrons (naftas), ekstrahējot deasfaltēts

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstrahējamu frakciju C3 – C4 no mazuta. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25 un vārās aptuveni virs 400 oC (752 oF) temperatūrā

265–097–6

7C

64741–96–4

Destilāti (naftas), smagā naftēnu frakcija, ekstrahēta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu

265–098–1

7C

64741–97–5

Destilāti (naftas), vieglā naftēnu frakcija, ekstrahēta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu

265–101–6

7C

64742–01–4

Gudrons (naftas), ekstrahēts

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā neekstrahējamu frakciju, ekstrahējot mazutu ar polāru organisko šķīdinātāju, piemēram, fenolu vai furfurolu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25 un vārās aptuveni virs 400 oC (752 oF) temperatūrā

265–137–2

7C

64742–36–5

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija, apstrādāti ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā, lai atbrīvotos no polāro komponentu zīmēm un citiem piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu piesātināto ogļūdeņražu

165–138–8

7C

64742–37–6

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija, apstrādāti ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā, lai atbrīvotos no polāro komponentu zīmēm un citiem piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu piesātināto ogļūdeņražu

165–143–5

7C

64742–41–2

Gudrons (naftas), pēc apstrādes ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot gudronu ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā, lai atbrīvotos no polāro komponentu zīmēm un citiem piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25 un vārās aptuveni virs 400 oC (752 oF) temperatūrā

265–146–1

7C

64742–44–5

Destilāti (naftas), smagā naftēnu frakcija, apstrādāti ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā, lai atbrīvotos no polāro komponentu zīmēm un citiem piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu

265–147–7

7C

64742–45–6

Destilāti (naftas), vieglā naftēnu frakcija, apstrādāti ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā, lai atbrīvotos no polāro komponentu zīmēm un citiem piemaisījumiem. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu

265–155–0

7C

64742–52–5

Destilāti (naftas), smagā naftēnu frakcija, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu

265–156–6

7C

64742–53–6

Destilāti (naftas), vieglā naftēnu frakcija, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu

265–157–1

7C

64742–54–7

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu piesātināto ogļūdeņražu

265–158–7

7C

64742–55–8

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40oC) temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu piesātināto ogļūdeņražu

265–159–2

7C

64742–56–9

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija, izekstrahēti parafīni

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot no naftas frakcijas normālos parafīnus ar ekstraktīvo kristalizāciju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā

265–160–8

7C

64742–57–0

Gudrons (naftas), pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25 un vārās aptuveni virs 400 oC temperatūrā

265–166–0

7C

64742–62–7

Gudrons (naftas), izekstrahēti parafīni

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot no gudrona garas sazarotas ķēdes ogļūdeņražus ar ekstraktīvo kristalizāciju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25 un vārās aptuveni virs 400 oC temperatūrā

165–167–6

7C

64742–63–8

Destilāti (naftas), smagā naftēnu frakcija, izekstrahēti parafīni

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot no naftas frakcijas normālos parafīnus ar ekstraktīvo kristalizāciju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti ne mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu

265–168–1

7C

64742–64–9

Destilāti (naftas), vieglā naftēnu frakcija, izekstrahēti parafīni

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot no naftas frakcijas normālos parafīnus ar ekstraktīvo kristalizāciju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu

165–169–7

7C

64742–65–0

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija, izekstrahēti parafīni

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot no naftas frakcijas normālos parafīnus ar ekstraktīvo kristalizāciju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti ne mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā

265–172–3

7C

64742–68–3

Destilāti (naftas), smagā frakcija pēc katalītiskas parafīnu atdalīšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, katalītiski atdalot parafīnus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu

265–173–9

7C

64742–69–4

Destilāti (naftas), vieglā frakcija pēc katalītiskas parafīnu atdalīšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, katalītiski atdalot parafīnus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu

165–174–4

7C

64742–70–7

Vazelīneļļa, smagā frakcija pēc katalītiskas parafīnu atdalīšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, katalītiski atdalot parafīnus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā

265–176–5

7C

64742–71–8

Vazelīneļļa, vieglā frakcija pēc katalītiskas parafīnu atdalīšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, katalītiski atdalot parafīnus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā

265–179–1

7C

64742–75–2

Naftēneļļa (nafta), smagā frakcija pēc kompleksas parafīnu atdalīšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, izdalot taisnas ķēdes parafīnus kā cietu vielu, apstrādājot, piemēram, ar urīnvielu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu

265–180–7

7C

64742–76–3

Naftēneļļa (nafta), vieglā frakcija pēc kompleksas parafīnu atdalīšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, katalītiski atdalot parafīnus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu

276–736–3

7C

72623–85–9

Ziežeļļa (nafta), C20–50, iegūst no pēc hidroattīrīšanas neitrālas naftas, ar augstu viskozitāti

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot gāzeļļas vieglo vakuumfrakciju, smago vakuumfrakciju un ekstrahējot deasfaltētu gudronu katalizatora klātbūtnē divstadiju procesā, starp abām stadijām atdalot parafīnus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti aptuveni 112 cst 40 oC temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu piesātināto ogļūdeņražu

276–737–9

7C

72623–86–0

Ziežeļļa (nafta), C15–30, iegūst no hidroattīrītas neitrālas naftas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot gāzeļļas vieglo un smago vakuumfrakciju katalizatora klātbūtnē divstadiju procesā, starp abām stadijām atdalot parafīnus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti aptuveni 15 cst 40 oC temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu piesātināto ogļūdeņražu

276–738–4

7C

72623–87–1

Ziežeļļa (nafta), C20–50, iegūst no hidroattīrītas neitrālas naftas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot gāzeļļas vieglo vakuumfrakciju, smago vakuumfrakciju un ekstrahējot deasfaltētu gudronu katalizatora klātbūtnē divstadiju procesā, starp abām stadijām atdalot parafīnus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti aptuveni 32 cst 40 oC temperatūrā. Satur relatīvi lielu daļu piesātināto ogļūdeņražu

278–012–2

7C

74869–22–0

Ziežeļļa

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst ekstrahējot un atdalot parafīnus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C50

292–613–7

7C

90640–91–8

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija pēc kompleksas parafīnu atdalīšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot parafīnus no smago parafīnu destilāta. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vienādu vai lielāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu

292–614–2

7C

90640–92–9

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija pēc kompleksas parafīnu atdalīšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atdalot parafīnus no vieglo parafīnu destilāta. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C12 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti mazāku par 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā. Satur relatīvi nedaudz normālo parafīnu

292–616–3

7C

90640–94–1

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija pēc parafīnu atdalīšanas ekstrahējot, pēc apstrādes ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot smago parafīnu destilātu pēc parafīnu atdalīšanas ar neitrāliem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50

292–617–9

7C

90640–95–2

Ogļūdeņraži, C20–50, smagā parafīnu frakcija pēc parafīnu atdalīšanas ekstrahējot, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot smago parafīnu destilātu pēc parafīnu atdalīšanas ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50

292–618–4

7C

90640–96–3

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija pēc parafīnu atdalīšanas ekstrahējot, pēc apstrādes ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot vieglo parafīnu destilātu pēc parafīnu atdalīšanas ar neitrāliem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30

292–620–5

7C

90640–97–4

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija pēc parafīnu atdalīšanas ekstrahējot, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot smago parafīnu destilātu pēc parafīnu atdalīšanas ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30

292–656–1

7C

90669–74–2

Gudrons (naftas), ekstrahējot atdalīti parafīni, pēc hidroapstrādes

294–843–3

7C

91770–57–9

Gudrons (naftas), katalītiski atdalīti parafīni

295–300–3

7C

91995–39–0

Destilāti (naftas), smagā parafīnu frakcija pēc parafīnu atdalīšanas ekstrahējot, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, intensīvi apstrādājot hidrogenētu destilātu, no kura atdalīti parafīni, katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C25 – C39, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti apmēram 44 cst 50 oC temperatūrā

295–301–9

7C

91995–40–3

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija pēc parafīnu atdalīšanas, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, intensīvi apstrādājot hidrogenētu destilātu, no kura atdalīti parafīni, katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C21 – C29, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti apmēram 13 cst 50 oC temperatūrā

295–305–0

7C

91995–43–6

Destilāti (naftas), vieglā parafīnu frakcija pēc parafīnu atdalīšanas, pēc sulfurēšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, vakuumā destilējot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, kam paaugstinātā temperatūrā pievieno elementāru sēru

295–316–0

7C

92995–54–9

Destilāti (naftas), vieglā naftēnu frakcija pēc ekstrakcijas, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē un atdalot aromātiskos ogļūdeņražus, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no naftēniem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 13 – 15 cst 40 oC temperatūrā

295–423–2

7C

92045–42–6

Ziežeļļa (naftas), C17–35, pēc ekstrakcijas, pēc parafīnu atdalīšanas, pēc hidroapstrādes

295–424–8

7C

92045–43–7

Ziežeļļa (naftas), C17–35, pēc hidrokrekinga, pēc parafīnu atdalīšanas, ekstrahējot ar nearomātisku šķīdinātāju

295–499–7

7C

92061–86–4

Gudrons (naftas), pēc hidrokrekinga, pēc apstrādes ar skābi, pēc parafīnu ekstrakcijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ar šķīdinātāju atdalot parafīnus no atlikuma, destilējot atlikumu pēc apstrādes ar skābi, un parafīnus pēc hidrokrekinga, un kas vārās apmēram virs 380 oC (716 oF) temperatūrā

295–810–6

7C

92129–09–4

Vazelīneļļas (naftas), smagā frakcijas pēc parafīnu ekstrakcijas ar šķīdinātāju

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst sēru un parafīnus saturošas jēlnaftas. Sastāv galvenokārt no attīrītas ziežeļļas, no kuras ekstrahēti parafīni, ar viskozitāti 65 cst 50 C temperatūrā

297–474–6

7C

93572–43–1

Ziežeļļa (naftas), jēlnafta, kas satur parafīnus

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, attīrot jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem savienojumiem, naftēniem un parafīniem, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 100 SUS 100 oF (23 cst 40 oC) temperatūrā

297–857–8

7C

93763–38–3

Ogļūdeņraži, atlikumi no parafīnu destilācijas pēc hidrokrekinga, pēc ekstrakcijas

305–588–5

7C

94733–08–1

Destilāti (naftas), smagā frakcija pēc ekstrakcijas un hidroapstrādes, hidrogenēti

305–589–0

7C

94733–09–2

Destilāti (naftas), vieglā frakcija pēc ekstrakcijas un hidrokrekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, no naftas atlikuma pēc hidrokrekinga ar šķīdinātāju atdalot aromātiskos savienojumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C18 – C27, un vārās aptuveni 370 oC – 450 oC (698 oF – 842 oF) temperatūrā

305–594–8

7C

94733–15–0

Ziežeļļa (naftas), C18–40, no destilāta pēc hidrokrekinga un parafīnu ekstrakcijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ar šķīdinātāju ekstrahējot parafīnus no destilācijas atlikuma pēc hidrokrekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C18 – C40, un vārās aptuveni 370 oC – 550 oC (698 oF – 1 022 oF) temperatūrā

305–595–3

7C

94733–16–1

Ziežeļļa (naftas), C18–40, no hidrogenēta rafināta pēc parafīnu ekstrakcijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ar šķīdinātāju ekstrahējot parafīnus no hidrogenēta rafināta, ko iegūst, ar šķīdinātāju ekstrahējot naftas destilātu pēc hidroapstrādes. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C18 – C40, un vārās aptuveni 370 oC – 550 oC (698 oF – 1 022 oF) temperatūrā

305–971–7

7C

95371–04–3

Ogļūdeņraži, C13–30, bagāti ar aromātiskiem savienojumiem, ar šķīdinātāju ekstrahēts naftēnu destilāts

305–972–2

7C

95371–05–4

Ogļūdeņraži, C16–32, bagāti ar aromātiskiem savienojumiem, ar šķīdinātāju ekstrahēts naftēnu destilāts

305–974–3

7C

95371–07–6

Ogļūdeņraži, C37–68, deasfaltēti vakuumdestilācijas atlikumi pēc hidroapstrādes, bez parafīniem

305–975–9

7C

95371–08–7

Ogļūdeņraži, C37–65, deasfaltēti vakuumdestilācijas atlikumi pēc hidroapstrādes

307–010–7

7C

97488–73–8

Destilāti (naftas), vieglā frakcija pēc hidrokrekinga un ekstrakcijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ar šķīdinātāju apstrādājot destilātu no naftas destilātiem pēc hidrokrekinga. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C18 – C27, un vārās aptuveni 370 oC – 450 oC (698 oF – 842 oF) temperatūrā

307–011–2

7C

97488–74–9

Destilāti (naftas), smagā frakcija pēc ekstrakcijas un hidrogenēšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot ar šķīdinātāju hidrogenētu naftas destilātu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C19 – C40, un vārās aptuveni 390 oC – 550 oC (734 oF – 1 022oF) temperatūrā

307–034–8

7C

97488–95–4

Ziežeļļa (naftas), C18–27, pēc hidrokrekinga un parafīnu ekstrakcijas

307–661–7

7C

97675–87–1

Ogļūdeņraži, C17–30, pēc hidroapstrādes, deasfaltēti ar šķīdinātāju, vieglā frakcija no destilācijas pie atmosfēras spiediena

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā pirmo destilātu, vakuumā destilējot izejošās frakcijas, apstrādājot ekstrahējot deasfaltētu īso atlikumu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C17 – C30, un vārās aptuveni 300 oC – 400 oC (572oF – 752 oF) temperatūrā. Rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 4 cst apmēram 100 oC (212 oF) temperatūrā

307–755–8

7C

97722–06–0

Ogļūdeņraži, C17–40, pēc hidroapstrādes, deasfaltēti ar šķīdinātāju, destilācijas atlikuma vieglā vakuumfrakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā pirmo destilātu, vakuumā destilējot izejošās frakcijas no īsā atlikuma katalītiskas hidroapstrādes, kuram viskozitāte ir apmēram 8 cst 100 oC (212 oF) temperatūrā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C17 – C40, un vārās aptuveni 300 oC – 500 oC (592 oF – 932 oF) temperatūrā

307–758–4

7C

97722–09–3

Ogļūdeņraži, C13–27, vieglā naftēnu frakcija, pēc ekstrakcijas ar šķīdinātāju

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot aromātiskos ogļūdeņražus no naftēnu vieglā destilāta kura viskozitāte ir apmēram 9.5 cst 40 oC (104 oF) temperatūrā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C27, un vārās aptuveni 240 oC – 400 oC (464 oF – 752 oF) temperatūrā

307–760–5

7C

97722–10–6

Ogļūdeņraži, C14–29, vieglā naftēnu frakcija, pēc ekstrakcijas ar šķīdinātāju

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot aromātiskos ogļūdeņražus no naftēnu vieglā destilāta kura viskozitāte ir apmēram 16 cst 40 oC (104 oF) temperatūrā. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C14 – C29, un vārās aptuveni 250 oC – 425 oC (482 oF – 797 oF) temperatūrā

308–131–8

7C

97862–81–2

Ogļūdeņraži, C27–42, dezaromatizēti

308–132–3

7C

97862–82–3

Ogļūdeņraži, C17–30, destilāti pēc hidroapstrādes, vieglie destilāti

308–133–9

7C

97862–83–4

Ogļūdeņraži, C27–45, naftēni pēc vakuumdestilācijas

308–287–7

7C

97926–68–6

Ogļūdeņraži, C27–45, dezaromatizēti

308–289–8

7C

97926–70–0

Ogļūdeņraži, C18–58, pēc hidroapstrādes

308–290–3

7C

97926–71–1

Ogļūdeņraži, C27–42, naftēni

309–710–8

7C

100684–37–5

Gudrons (naftas), pēc apstrādes ar ogli, pēc parafīnu ekstrakcijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas gudronu pēc parafīnu ekstrakcijas ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāro komponentu zīmēm un citiem piemaisījumiem

309–711–3

7C

100684–38–6

Gudrons (naftas), pēc apstrādes ar māliem, pēc parafīnu ekstrakcijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas gudronu pēc parafīnu ekstrakcijas ar balinošiem māliem, lai atdalītu polāro komponentu zīmēm un citiem piemaisījumiem

309–874–0

7C

101316–69–2

Ziežeļļa (naftas), C>25, ekstrahēta ar šķīdinātāju, deasfaltēta, pēc parafīnu ekstrakcijas, hidrogenēta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ar šķīdinātāju ekstrahējot un hidrogenējot vakuumdestilācijas atlikumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 32 – 37 cst 100 oC (212 oF) temperatūrā

309–875–6

7C

101316–70–5

Ziežeļļa (naftas), C17–32, ekstrahēta ar šķīdinātāju, pēc parafīnu ekstrakcijas, hidrogenēta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ar šķīdinātāju ekstrahējot un hidrogenējot atlikumus no destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C17 – C32, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 17 – 23 cst 40 oC (104 oF) temperatūrā

309–876–1

7C

101316–71–6

Ziežeļļa (naftas), C20–35, ekstrahēta ar šķīdinātāju, pēc parafīnu ekstrakcijas, hidrogenēta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ar šķīdinātāju ekstrahējot un hidrogenējot atlikumus no destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C35, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 37 – 44 cst 40 oC (104 oF) temperatūrā

309–877–7

7C

101316–72–7

Ziežeļļa (naftas), C24–50, ekstrahēta ar šķīdinātāju, pēc parafīnu ekstrakcijas, hidrogenēta

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ar šķīdinātāju ekstrahējot un hidrogenējot atlikumus no destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C24 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti 16 – 75 cst 40 oC (104 oF) temperatūrā

265–110–5

8

64742–10–5

Ekstrakti (naftas), ar šķīdinātāju ekstrahējot gudronu

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25

295–332–8

8

91995–70–9

Ekstrakti (naftas), ar šķīdinātāju ekstrahējot deasfaltētu atlikumu pēc vakuumdestilācijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot ar šķīdinātāju deasfaltētu atlikumu pēc vakuumdestilācijas. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C30. Šī plūsma satur vairāk nekā 5 masas % aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

265–102–1

9A

64742–03–6

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts vieglais naftēnu destilāts

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

265–103–7

9A

64742–04–7

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts smagais parafīnu destilāts

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

265–104–2

9A

64742–05–8

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts vieglais parafīnu destilāts

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

265–111–0

9A

64742–11–6

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts smagais naftēnu destilāts

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

295–341–7

9A

91995–78–7

Ekstrakti (naftas), ekstrahēta gāzeļļas vieglā vakuumfrakcija

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju gāzeļļas vieglo vakuumfrakciju. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C30

307–753–7

9A

97722–04–8

Ogļūdeņraži, C26–55, bagāti ar aromātiskiem savienojumiem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju naftēnu destilātu ar viskozitāti 27 cst 100 oC (212 oF) temperatūrā. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C26 – C55, un vārās aptuveni 395 oC – 640 oC (743 oF – 1184 oF) temperatūrā

272–175–3

9B

68783–00–6

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts smagais naftēnu destilāts, daudz aromātisko savienojumu

Koncentrēts aromātisko savienojumu maisījums, ko iegūst, pievienojot ūdeni smago naftēnu destilāta ekstraktam un ekstrakcijas šķīdinātājam

272–180–0

9B

68783–04–0

Ekstrakti (naftas), ar šķīdinātāju attīrīts smagais parafīnu destilāts

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu no ekstrahēta smagā parafīnu destilāta otrreizējas ekstrakcijas. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem un aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50 solvent–refined heavy paraffinic distillate solvent

272–342–0

9B

68814–89–1

Ekstrakti (naftas), ar šķīdinātāju deasfaltēts smagais parafīnu destilāts

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju smago parafīnu destilātu

292–631–5

9B

90641–07–9

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts smagais naftēnu destilāts, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot smago naftēnu destilātu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 19 cst 40 oC (100 SUS 100 oF) temperatūrā

292–632–0

9B

90641–08–0

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts smagais parafīnu destilāts, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot smago parafīnu destilātu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C21 – C33, un vārās aptuveni 350 oC – 480 oC (662 oF – 896 oF) temperatūrā

292–633–6

9B

90641–09–1

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts vieglais parafīnu destilāts, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot vieglo parafīnu destilātu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C17 – C26, un vārās aptuveni 280 oC – 400oC (536 oF – 752 oF) temperatūrā

295–335–4

9B

91995–73–2

Ekstrakti (naftas), hidroapstrādāts ekstrahēts vieglais parafīnu destilāts

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot vidējo parafīnu vieglo frakciju, un ko apstrādā ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C16 – C26

295–338–0

9B

91995–75–4

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts vieglais naftēnu destilāts, pēc hidrodesulfurēšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot ekstraktu pēc ekstrakcijas ar šķīdinātāju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē pie tādiem nosacījumiem, lai pirmos atdalītu sēra savienojumus. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

295–339–6

9B

91995–76–5

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts vieglais parafīnu destilāts, pēc apstrādes ar skābi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstrakta destilācijas frakciju no vieglajo parafīnu vieglajām frakcijām un attīra ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C16 – C32

295–340–1

9B

91995–77–6

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts vieglais parafīnu destilāts, pēc hidrodesulfurēšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot vieglo parafīnu destilātu un apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi, ko aizvada projām. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C40, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti lielāku nekā 10 cst 40 oC temperatūrā

295–342–2

9B

91995–79–8

Ekstrakti (naftas), ekstrahēta gāzeļļas vieglā vakuumfrakcija, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot gāzeļļas vieglo vakuumfrakciju un apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C30

296–437–1

9B

92704–08–0

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts smagais parafīnu destilāts, pēc apstrādes ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā, lai atdalītu polāro komponentu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

297–827–4

9B

93763–10–1

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts smagais naftēnu destilāts, pēc apstrādes ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas, apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi, ko aizvada projām. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti lielāku nekā 19 cst 40 oC temperatūrā

297–829–5

9B

93763–11–2

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts smagais parafīnu destilāts, no kura ekstrahēti parafīni, pēc hidrodesulfurēšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas, no kuras ekstrahēti parafīni, apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi, ko aizvada projām. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti lielāku nekā 19 cst 40 oC temperatūrā

309–672–2

9B

100684–02–4

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts vieglais parafīnu destilāts, pēc apstrādes ar ogli

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā frakciju, destilējot ekstraktu, kas iegūts ekstrahējot vieglo parafīnu vieglo frakciju, kas apstrādāta ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāro komponentu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C16 – C32

309–673–8

9B

100684–03–5

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts vieglais parafīnu destilāts, pēc apstrādes ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā frakciju, destilējot ekstraktu, kas iegūts ekstrahējot vieglo parafīnu vieglo frakciju, kas apstrādāta ar balinošiem māliem, lai atdalītu polāro komponentu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C16 – C32

309–674–3

9B

100684–04–6

Ekstrakti (naftas), ekstrahēta gāzeļļas vieglā vakuumfrakcija, pēc apstrādes ar ogli

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst ekstrahējot gāzeļļas vieglo vakuumfrakciju, kas apstrādāta ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāro komponentu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C30

309–675–9

9B

100684–05–7

Ekstrakti (naftas), ekstrahēta gāzeļļas vieglā vakuumfrakcija, pēc apstrādes ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst ekstrahējot gāzeļļas vieglo vakuumfrakciju, kas apstrādāta ar balinošiem māliem, lai atdalītu polāro komponentu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C30

265–105–8

10

64742–06–9

Ekstrakti (naftas), ekstrahēts vidējais destilāts

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C9 – C20, un vārās aptuveni 150 oC – 345 oC (302 oF – 653 oF) temperatūrā

265–211–4

10

64743–06–2

Ekstrakti (naftas), gāzeļļas šķīdinātājs

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot dzidrinātu naftu ar šķīdinātāju. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C13 – C25, un vārās aptuveni 230 oC – 400 oC (446 oF – 752 oF) temperatūrā

272–173–2

10

68782–98–9

Ekstrakti (naftas), dzidrinātas naftas šķīdinātājs, satur savienojumus ar kondensētiem aromātiskiem gredzeniem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot dzidrinātu naftu pēc katalītiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20 un vārās aptuveni virs 350 oC (662 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

272–174–8

10

68782–99–0

Ekstrakti (naftas), smagās dzidrinātas naftas šķīdinātājs, satur savienojumus ar kondensētiem aromātiskiem gredzeniem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot dzidrinātu naftu pēc katalītiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu virs C25, un vārās aptuveni virs 425 oC (798 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

272–177–4

10

68783–02–8

Ekstrakti (naftas), vidējās dzidrinātas naftas šķīdinātājs, satur savienojumus ar kondensētiem aromātiskiem gredzeniem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot dzidrinātu naftu pēc katalītiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C17 – C28, un vārās aptuveni 375 oC – 450 oC (708 oF – 842 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

272–179–5

10

68783–03–9

Ekstrakti (naftas), vieglās dzidrinātas naftas šķīdinātājs, satur savienojumus ar kondensētiem aromātiskiem gredzeniem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā ekstraktu, ekstrahējot dzidrinātu naftu pēc katalītiskā krekinga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C25, un vārās aptuveni 340 oC – 400 oC (644 oF – 752 oF) temperatūrā. Šī plūsma, domājams, satur 5 masas % vai vairāk aromātisko ogļūdeņražu ar 4 līdz 6 kondensētiem gredzeniem

295–330–7

10

91995–67–4

Ekstrakti (naftas), C15–30 aromātiskie, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot aromātisku ekstraktu ar ūdeņradi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C30, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti apmēram 45 cst 40 oC temperatūrā

295–333–3

10

91995–71–0

Ekstrakti (naftas), gāzeļļas šķīdinātājs, ķīmiski neitralizēts

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, veicot apstrādes procesu, lai atdalītu skābās sastāvdaļas no gāzeļļas šķīdinātaja naftas ekstraktiem

295–334–9

10

91995–72–1

Ekstrakti (naftas), gāzeļļas šķīdinātājs, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot gāzeļļas šķīdinātāja naftas ekstraktus ar ūdeņradi kataliztora klātbūtnē

305–590–6

10

94733–10–5

Ekstrakti (naftas), gudrona šķīdinātājs, pēc hidrokrekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ekstrahējot naftas atlikumu pēc hidrokrekinga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C18 – C27, un vārās aptuveni 370 oC – 450 oC (698 oF – 842 oF) temperatūrā

307–012–8

10

97488–75–0

Ekstrakti (naftas), smagais šķīdinātājs, pēc hidrokrekinga

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot ekstrahētu vidējo un smago destilātu, kas iegūts pēc naftas destilāta hidrokrekinga. Sastāv galvenokārt no aromātiskiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C18 – C27, un vārās aptuveni 370 oC – 450 oC (698 oF – 842 oF) temperatūrā

309–670–1

10

100684–00–2

Ekstrakti (naftas), gāzeļļas šķīdinātājs, pēc apstrādes ar ogli

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot gāzeļļas šķīdinātāja naftas ekstraktus ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus

309–671–7

10

100684–01–3

Ekstrakti (naftas), gāzeļļas šķīdinātājs, pēc apstrādes ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot gāzeļļas šķīdinātāja naftas ekstraktus ar balinošiem māliem, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus

309–676–4

10

100684–06–8

Ekstrakti (naftas), vidējā destilāta šķīdinātājs, pēc apstrādes ar ogli

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot vidējā destilāta šķīdnātāja naftas ekstraktus ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus

309–678–5

10

100684–07–9

Ekstrakti (naftas), vidējā destilāta šķīdinātājs, pēc apstrādes ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot vidējā destilāta šķīdnātāja naftas ekstraktus ar balinošiem māliem, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus

232–315–6

11A

8002–74–2

Parafīni un parafīnogļūdeņraži

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas frakcijām ar ekstraktīvo kristalizāciju (eļļas atdalīšana ar šķīdinātāju) vai attaukošanu. Sastāv galvenokārt no taisnas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20

264–038–1

11A

63231–60–7

Parafīni un parafīnogļūdeņraži, mikrokristāliski

Komplekss garu sazarotu ķēžu ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst gudrona ar ekstraktīvo kristalizāciju. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C35

265–126–2

11A

64742–26–3

Parafīni un parafīnogļūdeņraži (naftas), pēc apstrādes ar skābi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas parafīnfrakciju ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50

265–134–6

 

64742–33–2

Parafīni un parafīnogļūdeņraži (naftas), pēc ķīmiskas neitralizēšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, veicot apstrādi, lai atdalītu skābās sastāvdaļas. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50

265–144–0

11A

64742–42–3

Parafīni un parafīnogļūdeņraži (naftas), pēc apstrādes ar māliem, mikrokristāliski

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas mikrokristālisku parafīnfrakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā, lai atdalītu polāro komponentu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no gariem sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C25 – C50

265–145–6

11A

64742–43–4

Parafīni (naftas), pēc apstrādes ar māliem, mikrokristāliski

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas mikrokristālisku parafīnfrakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā, lai atdalītu polāro komponentu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no gariem sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50

165–154–5

11A

64742–51–4

Parafīni (naftas), pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no taisnas ķēdes parafīniem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50

265–163–4

11A

64742–60–5

Parafīni un parafīnogļūdeņraži (naftas), pēc hidroapstrādes, mikrokristāliski

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas mikrokristālisku parafīnu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no garas sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C25 – C50

285–095–9

11A

85029–72–7

Parafīni un parafīnogļūdeņraži (naftas), dezodorēti

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot vakuumā parafīnfrakciju ar ūdens tvaiku. Šādi lielā mērā atdala komponentus, kas atdestilējas ar ūdens tvaiku un ēteriskos komponentus. Sastāv galvenokārt no taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50

292–640–4

11A

90669–47–9

Parafīni (naftas), pēc apstrādes ar skābi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu no naftas parafīnfrakcijas, apstrādājot ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no taisnas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20

295–456–2

11A

92045–74–4

Parafīni (naftas), ar zemu kušanas temperatūru

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas frakcijām ar ekstraktīvo kristalizāciju (eļļu atdalot ar šķīdinātāju), attaukojot vai aduktīvi. Sastāv galvenokārt no taisnas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12

295–457–8

11A

92045–75–5

Parafīni (naftas), ar zemu kušanas temperatūru, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas frakcijām ar ekstraktīvo kristalizāciju (eļļu atdalot ar šķīdinātāju), attaukojot vai aduktīvi, pēc apstrādes ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no taisnas un sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C15

295–458–3

11A

92045–76–6

Parafīni un parafīnogļūdeņraži (naftas), mikrokristāliski, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no gudrona ar ekstraktīvo kristalizāciju un apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no taisnas un sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25

307–045–8

11A

97489–05–9

Parafīni un parafīnogļūdeņraži, C19–38

308–140–7

11A

97862–89–0

Parafīni (naftas), pēc apstrādes ar ogli

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakcijas ar aktīvo ogli, lai atdalītu komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no taisnas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20

308–141–2

11A

97862–90–3

Parafīni (naftas), ar zemu kušanas temperatūru, pēc apstrādes ar ogli

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakcijas, kurām zema kušanas temperatūra, ar aktīvo ogli, lai atdalītu komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no taisnas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12

308–142–8

11A

97862–91–4

Parafīni (naftas), ar zemu kušanas temperatūru, pēc apstrādes ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakcijas, kurām zema kušanas temperatūra, ar bentonītu, lai atdalītu komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no taisnas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12

308–143–3

11A

97862–92–5

Parafīni (naftas), ar zemu kušanas temperatūru, pēc apstrādes ar silīcijskābi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakcijas, kurām zema kušanas temperatūra, ar silīcijskābi, lai atdalītu komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no taisnas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12

308–144–9

11A

97862–93–6

Parafīni (naftas), pēc apstrādes ar silīcijskābi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas parafīnus ar silīcijskābi, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no taisnas un sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20

308–145–4

11A

97862–94–7

Parafīni un parafīnogļūdeņraži (naftas), mikrokristāliski, pēc apstrādes ar ogli

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no gudrona ar ekstraktīvo kristalizāciju un apstrādājot ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no taisnas un sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25

308–147–5

11A

97862–95–8

Parafīni un parafīnogļūdeņraži (naftas), mikrokristāliski, pēc apstrādes ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no gudrona ar ekstraktīvo kristalizāciju un apstrādājot ar bentonītu, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no taisnas un sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25

308–148–0

11A

97862–96–9

Parafīni un parafīnogļūdeņraži (naftas), mikrokristāliski, pēc apstrādes ar silīcijskābi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no gudrona ar ekstraktīvo kristalizāciju un apstrādājot ar silīcijskābi, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no taisnas un sazarotas ķēdes piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25

265–171–8

11B

64742–67–2

Parafīneļļa (naftas)

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā naftas frakciju, ekstraktīvi ateļļojot vai attaukojot. Sastāv galvenokārt no sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50

300–225–7

11B

93924–31–3

Parafīneļļa (naftas), pēc apstrādes ar skābi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot parafīneļļu ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50

300–226–2

11B

93924–32–4

Parafīneļļa (naftas), pēc apstrādes ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot parafīneļļu ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50

308–126–0

11B

97862–76–5

Parafīneļļa (naftas), pēc apstrādes ar ogli

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot parafīneļļu ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12

308–127–6

11C

97862–77–6

Parafīneļļa (naftas), pēc apstrādes ar silīcijskābi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot parafīneļļu ar silīcijskābi, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no taisnas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12

265–165–5

11C

64742–61–6

Jēlparafīns (naftas)

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas frakcijas ar ekstraktīvo kristalizāciju (attaukošanu ar šķīdinātāju) vai kā frakciju, destilējot ļoti biezu neapstrādātu parafīneļļu. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20

292–659–8

11C

90669–77–5

Jēlparafīns (naftas), pēc apstrādes ar skābi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu, apstrādājot naftas parafīnfrakciju ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20

292–660–3

11C

90669–78–6

Jēlparafīns (naftas), pēc apstrādes ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas parafīnfrakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20

295–523–6

11C

92062–09–4

Jēlparafīns (naftas), pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot jēlparafīnu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20

295–524–1

11C

92062–10–7

Jēlparafīns (naftas), ar zemu kušanas punktu

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas frakcijas, ekstrahējot parafīnus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12

295–525–7

11C

92062–11–8

Jēlparafīns (naftas), ar zemu kušanas punktu, pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas parafīnfrakciju, kurai zema kušanas temperatūra, ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12

308–155–9

11C

97863–04–2

Jēlparafīns (naftas), ar zemu kušanas punktu, pēc apstrādes ar ogli

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas parafīnfrakciju, kurai zema kušanas temperatūra, ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12

308–156–4

11C

97863–05–3

Jēlparafīns (naftas), ar zemu kušanas punktu, pēc apstrādes ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas parafīnfrakciju, kurai zema kušanas temperatūra, ar bentonītu, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12

308–158–5

11C

97863–06–4

Jēlparafīns (naftas), ar zemu kušanas punktu, pēc apstrādes ar silīcijskābi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas parafīnfrakciju, kurai zema kušanas temperatūra, ar silīcijskābi, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem taisnas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C12

309–723–9

11C

100684–49–9

Jēlparafīns (naftas), pēc apstrādes ar ogli

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas parafīnfrakciju ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus

232–373–2

11D

8009–03–8

Vazelīns

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā puscietu vielu, atdalot parafīnus no gudrona. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem kristāliskiem un šķidriem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25

265–206–7

11D

64743–01–7

Vazelīns (naftas), oksidēts

Komplekss organisko savienojumu maisījums, sastāv galvenokārt no lielmolekulārām karbonskābēm, ko iegūst, oksidējot vazelīnu ar gaisa skābekli

285–098–5

11D

85029–74–9

Vazelīns (naftas), pēc apstrādes ar alumīnija oksīdu

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot vazelīnu ar Al2O3, lai atdalītu polāros komponenetus un piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem kristāliskiem un šķidriem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25

295–459–9

11D

92045–77–7

Vazelīns (naftas), pēc hidroapstrādes

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā puscietu vielu, apstrādājot gudronu, no kura atdalīti parafīni, ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem mikrokristāliskiem un šķidriem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20

308–149–6

11D

97862–97–0

Vazelīns (naftas), pēc apstrādes ar ogli

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas vazelīnfrakciju ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20

308–150–1

11D

97862–98–1

Vazelīns (naftas), pēc apstrādes ar silīcijskābi

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas vazelīnfrakciju ar silīcijskābi, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C20

309–706–6

11D

100684–33–1

Vazelīns (naftas), pēc apstrādes ar māliem

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot naftas vazelīnfrakciju ar balinošiem māliem, lai atdalītu polāro komponenetu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no piesātinātiem ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C25

265–125–7

12

64742–25–2

Ziežeļļas (naftas), pēc apstrādes ar skābi, lietotas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā rafinātu procesā, apstrādājot ar sērskābi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C50

265–133–0

12

64742–32–1

Ziežeļļas (naftas), pēc ķīmiskas neitralizēšanas, lietotas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst procesā, lai atdalītu skābās sastāvdaļas. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C50

265–152–4

12

64742–50–3

Ziežeļļas (naftas), pēc apstrādes ar māliem, lietotas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot lietotu ziežeļļu ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktprocesā vai perkolācijas procesā, lai atdalītu polāro komponentu zīmes un citus piemaisījumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C50

265–161–3

12

64742–58–1

Ziežeļļas (naftas), pēc hidroapstrādes, lietotas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot lietotu ziežeļļu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C15 – C50

270–697–6

12

68476–77–7

Ziežeļļas (naftas), pēc attīrīšanas, lietotas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no lietotas motoreļļas, izgulsnējot, filtrējot, katalītiski hidrogenējot un destilējot, lai atdalītu smagos metālus un piedevas. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C40, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā

274–635–9

12

70514–12–4

Ziežeļļas (naftas), lietotas

293–258–0

12

91052–94–7

Minerāleļļas (naftas), pēc apstrādes ar māliem, lietotas

Eļļas, ko iegūst, atkrāsojot un filtrējot transformatoreļļas uz atkrāsojošiem māliem

295–421–1

12

92045–40–4

Ziežeļļas (naftas), lietotas, pēc destilācijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot lietotas ziežeļļas. Vārās aptuveni 80 oC līdz 365 oC (176 oF līdz 689 oF) temperatūrā

295–422–7

12

92045–41–5

Ziežeļļas (naftas), lietotas, pēc vakuumdestilācijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, vakuumā destilējot lietotas ziežeļļas. Vārās aptuveni 200 oC līdz 360 oC (392 oF līdz 680 oF) temperatūrā

295–516–8

12

92062–03–8

Ziežeļļas (naftas), pēc ekstrakcijas un destilācijas, lietotas,

Komplekss smago ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ziežeļļu iztvaicējot un ekstrahējot ar šķīdinātāju

297–104–3

12

93334–30–6

Ziežeļļas (naftas), pēc attīrīšanas, lietotas, satur aromātiskos savienojumus

308–935–9

12

99035–68–4

Destilāti (naftas), C10–50, lietoti, attīrīti

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, veicot ar naftas destilātu flokulāciju, dekantācija, ultrafiltrēšana, ultracentrifugēšana un/ vai destilāciju. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C10 – C50, un vārās aptuveni 150 oC – vismaz 600 oC (302 oF – vismaz 1112 oF) temperatūrā

309–878–2

12

101316–73–8

Ziežeļļas (naftas), lietotas, pēc nekatalītiskas attīrīšanas,

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, attīrot lietotu eļļu bez katalītiskas apstrādes ar ūdeņradi. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C20 – C50, un rezultātā rodas eļļa ar viskozitāti vismaz 100 SUS 100 oF (19 cst 40 oC) temperatūrā

232–490–9

13

8052–42–4

Asfalts

Ļoti komplekss augstmolekulāru organisko savienojumu maisījums, kas satur relatīvi lielu ogļūdeņražu daļu, kuru oglekļa atomu skaits pamatā lielāks par C25 ar lielu oglekļa/ ūdeņraža attiecību. Satur arī nelielus dažādu metālu daudzumus, piemēram, niķeli, dzelzi vai vanādiju. Iegūst kā negaistošu atlikumu, destilējot jēlnaftu, vai izdalot kā rafinātu no gudrona, procesā deasfaltējot vai dekarbonizējot

265–057–8

13

64741–56–6

Mazuts (naftas), pēc vakuumdestilācijas

Komplekss vakuumdestilācijas atlikums, ko iegūst, destilējot atlikumu no jēlnaftas pēc destilācijas pie atmosfēras spiediena. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C34, un vārās aptuveni virs 495 oC (923 oF) temperatūrā

265–188–0

13

64742–85–4

Mazuts (naftas), hidrodesulfurēts, pēc vakuumdestilācijas

Komplekss vakuumdestilācijas atlikums, ko iegūst, apstrādājot atlikumu pēc vakuumdestilācijas ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē, lai pirmkārt atdalītu organiskos sēra savienojumus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C34, un vārās aptuveni virs 495 oC (923 oF) temperatūrā

265–196–4

13

64742–93–4

Asfalts

Ļoti kompleksa melna viela, ko iegūst, pūšot gaisu caur uzkarsētu mazutu, vai kā rafinātu deasfaltācijas procesā ar vai bez katalizatora. Šis ir principā oksidatīvās kondensācijas process, kas palielina molekulmasu

269–110–6

13

68187–58–6

Darva, naftas, satur aromātiskos savienojumus

Atlikums, ko iegūst destilējot mazutu pēc termiskā vai tvaika krekinga un/vai dzidrinātu naftu pēc katalītiskā krekinga, kuras mīksttapšanas temperatūra ir 40 oC – 180 oC (104 oF – 356 oF). Sastāv galvenokārt no kompleksa aromātisko ogļūdeņražu ar 3 vai vairāk kondensētiem gredzeniem maisījuma

295–284–8

13

91995–23–2

Asfaltēni (naftas)

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā kompleksu cietu melnu vielu, sadalot mazutu, speciāli apstrādājot vieglo ogļūdeņražu frakciju. Oglekļa/ ūdenŗaža attiecība ir īpaši augsta. Šis produkts satur nelielu daudzumu vanādija un niķeļa

295–518–9

13

92062–05–0

Mazuts (naftas), pēc termiskā krekinga, pēc vakuumdestilācijas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot vakuumā termiskā krekinga procesa produktus. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu lielāku par C34, un vārās aptuveni virs 495 oC (923 oF) temperatūrā

307–353–2

13

97593–48–1

Darva, naftas, oksidēta

Produkts, ko iegūst oksidējot naftas darvu gaisā 200 oC – 300 oC (392 oF – 572 oF) temperatūrā

309–713–4

13

100684–40–0

Mazuts (naftas), pēc vakuumdestilācijas, pēc atlikum hidrogenēšanas

Komplekss ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kā atlikumu, destilējot vakuumā jēlnaftu. Sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu virs C50, un vārās aptuveni virs 500 oC (932 oF) temperatūrā

265–080–3

14

64741–79–3

Kokss (naftas)

Cieta viela, kas rodas, apstrādājot naftas frakcijas augstā temperatūrā. Sastāv no oglekli saturoša materiāla un ogļūdeņražiem ar augstu oglekļa attiecību pret ūdeņradi

265–209–3

14

64743–04–0

Kokss (naftas), reģenerēts

Oglekli saturoša viela, ko reģenerē no skābā gudrona pēc skābo sastāvdaļu atdalīšanas augstā temperatūrā (piem., apmēram 537,8 oC (1 000 oF))

265–210–9

14

64743–05–1

Kokss (naftas), kalcinēts

Komplekss oglekli saturošo vielu maisījums, kas ietver īpaši augstmolekulārus ogļūdeņražus, ko iegūst kā cietu vielu, kalcinējot naftas koksu virs 1 000 oC (1 800 oF) temperatūrā. Ogļūdeņraži kalcinētajā koksā ir ar ļoti augstu oglekļa – ūdeņraža attiecību




II PIELIKUMS

TO VIELU SARAKSTS, UZ KURĀM NEATTIECAS 3. UN 4. PUNKTA NOTEIKUMI



EINECS Nr.

Grupa

CAS Nr.

200–061–5

 

50–70–4

D–glicīts C6H14O6

200–066–2

 

50–81–7

Askorbīnskābe C6H8O6

200–075–1

 

50–99–7

Glikoze C6H12O6

200–294–2

 

56–87–1

L–lizīns C6H14N2O2

200–312–9

 

57–10–3

Palmitīnskābe, tīra C16H32O2

200–313–4

 

57–11–4

Stearīnskābe, tīra C18H36O2

200–334–9

 

57–50–1

Saharoze, tīra C12H22O11

200–405–4

 

58–95–7

Α–tokoferilacetats C31H52O3

200–432–1

 

59–51–8

DL–metionīns C5H11NO2S

200–711–8

 

69–65–8

D–mannīts C6H14O6

201–771–8

 

87–79–6

L–sorboze C6H12O6

204–007–1

 

112–80–1

Oleīnskābe, tīra C18H34O2

204–664–4

 

123–94–4

Glicerīna stearāts, tīrs C21H42O4

204–696–9

 

124–38–9

Oglekļa dioksīds CO2

205–278–9

 

137–08–6

Kalcija pantotenāts C9H17NO5.1/2Ca

205–582–1

 

143–07–7

Laurīnskābe C12H24O2

205–590–5

 

143–18–0

Kālija oleāts C18H34O2. K

205–756–7

 

150–30–1

DL–fenilalanīns C9H11NO2

208–407–7

 

527–07–1

Nātrija glikonāts C6H12O7.Na

212–490–5

 

822–16–2

Nātrija stearāts C18H36O2.Na

215–279–6

 

1317–65–3

Kaļķakmens

Nedegošs ciets nogulumiezis. Sastāv pamatā no kalcija karbonāta

215–665–4

 

1338–43–8

Sorbitānoleāts C24H44O6

216–472–8

 

1592–23–0

Kalcija distearāts, tīrs C18H36O2.½Ca

231–147–0

 

7440–37–1

Argons Ar

231–153–3

 

7440–44–0

Ogleklis C

231–783–9

 

7727–37–9

Slāpeklis N2

231–791–2

 

7732–18–5

Ūdens, destilēts, pēc vadītspējas vai līdzvērtīgas tīrības H2O

231–955–3

 

7782–42–5

Grafīts C

 
 

232–273–9

 

8001–21–6

Saulespuķu eļļa

Ekstraktvielas un to fizikāli modificētie atvasinājumi. Sastāv pamatā no taukskābju linolskābes un oleīnskābes glicerīdiem. (Helianthus annuus, Compositae)

232–274–4

 

8001–22–7

Sojaspupu eļļa

Ekstraktvielas un to fizikāli modificētie atvasinājumi. Sastāv pamatā no taukskābju linolskābes, oleīnskābes, palmitīnskābes un stearīnskābes glicerīdiem. (Soja hispida, Leguminosae).

232–276–5

 

8001–23–8

Saflora eļļa

Ekstraktvielas un to fizikāli modificētie atvasinājumi. Sastāv pamatā no taukskābes linolskābes. (Carthamus tinctorium, Compositae)

232–278–6

 

8001–26–1

Linsēklu eļļa

Ekstraktvielas un to fizikāli modificētie atvasinājumi. Sastāv pamatā no taukskābju linolskābes, linolskābes un oleīnskābes glicerīdiem. (Linum usitatissimum, Linaceae)

232–281–2

 

8001–30–7

Kukurūzas eļļa

Ekstraktvielas un to fizikāli modificētie atvasinājumi. Sastāv pamatā no taukskābju linolskābes, oleīnskābes, palmitīnskābes un stearīnskābes glicerīdiem. (Zea mays, Gramineae)

232–293–8

 

8001–79–4

Rīcineļļa

Ekstraktvielas un to fizikāli modificētie atvasinājumi. Sastāv pamatā no rīcineļļas taukskābes glicerīdiem. (Ricinus communis, Euphorbiceae)

232–299–0

 

8002–13–9

Rapšu eļļa

Ekstraktvielas un to fizikāli modificētie atvasinājumi. Sastāv pamatā no taukskābju erukskābes, linolskābes un oleīnskābes glicerīdiem. (Brassica napus, Cruciferae)

232–307–2

 

8002–43–5

Lecitīni

Komplekss taukskābju diglecirīdu, sašūtu ar fosforskābes holīnesteri, maisījums

232–436–4

 

8029–43–4

Sīrupi, hidrolizētas cietes

Komplekss maisījums, ko iegūst, hidrolizējot kukurūzas cieti, iedarbojoties ar skābēm vai fermentiem. Sastāv pamatā no D–glikozes, maltozes un dekstrīniem

232–442–7

 

8030–12–4

Tauki, hidrogenēti

232–675–4

 

9004–53–9

Dekstrīns

232–679–6

 

9005–25–8

Ciete

Lielpolimēru ogļhidrāts, ko parasti iegūst no labības graudiem – kukurūzas, kviešiem un sorgo un no saknēm un gumveidīgajiem – kartupeļiem un tapiokas. Satur cieti, kas iepriekš uzbriedusi, karsējot ūdens klātbūtnē

232–940–4

 

9050–36–6

Maltodekstrīns

234–328–2

 

11103–57–4

A vitamīns

238–976–7

 

14906–97–9

nātrija D–glikonāts C6H12O7.xNa

248–027–9

 

26836–47–5

D–glicīta monostearāts C24H48O7

262–988–1

 

61788–59–8

Taukskābes, kakao eļļas, Me esteri

262–989–7

 

61788–61–2

Taukskābes, pārtikas tauku, Me esteri

263–060–9

 

61789–44–4

Taukskābes, rīcineļļas

263–129–3

 

61790–37–2

Taukskābes, tauku

266–925–9

 

67701–01–3

Taukskābes, C12-18

Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C12 — C18 alkilkarbonskābe un SDA numuru 16–005–00.

266–928–5

 

67701–03–5

Taukskābes, C16-18

Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C16 — C18 alkilkarbonskābe un SDA numuru 19–005–00.

266–929–0

 

67701–05–7

Taukskābes,, C8-18 un C18 nepiesātinātās

Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C8 — C18un C18 nepiesātinātā alkilkarbonskābe un SDA numuru 01–005–00

266–930–6

 

67701–06–8

Taukskābes, C14-18 un C16-18 nepiesātinātās

Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C14 — C18un C16-18 nepiesātinātā alkilkarbonskābe un SDA numuru 04–005–00.

266–932–7

 

67701–08–0

Kwasy tłuszczowe, C16-18 i C18 nienasycone.

Substancji tej przypisano w katalogu nazw substancji SDA nazwę: nienasycone alkilowe kwasy karboksylowe C16-18 i C18 oraz numer sprawozdawczySDA: 11–005–00.

266–948–4

 

67701–30–8

Glicerydy, C16-18 i C18 nienasycone.

Substancji tej przypisano w katalogu nazw substancji SDA nazwę: nienasycone glicerydy trialkilowe C16-18 i C18 oraz numer sprawozdawczy SDA: 11–001–00.

267–007–0

 

67762–26–9

Kwasy tłuszczowe, C14-18 i C16-18 nienasycone., estry metylowe

Substancji tej przypisano w katalogu nazw substancji SDA nazwę: estry metylowe nienasyconych alkilowych kwasów karboksylowych C14-18 i C16-18 oraz numer sprawozdawczy SDA: 04–010–00.

267–013–3

 

67762–36–1

Kwasy tłuszczowe C6-12

Substancji tej przypisano w katalogu nazw substancji SDA nazwę: alkilowe kwasy karboksylowe C6-12 i numer sprawozdawczy SDA: 13–005–00.

268–099–5

 

68002–85–7

Kwasy tłuszczowe, C14-22 i C16-22 nienasycone

Substancji tej przypisano w katalogu nazw substancji SDA nazwę: nienasycone alkilowe kwasy karboksylowe C14-22 i C16-22 oraz numer sprawozdawczy SDA: 07–005–00.

268–616–4

 

68131–37–3

Syropy, skrobiowe, odwodnione

269–657–0

 

68308–53–2

Kwasy tłuszczowe, sojowe

269–658–6

 

68308–54–3

Glicerydy, łojowe, mono-, di-, tri-, uwodornione

270–298–7

 

68424–37–3

Kwasy tłuszczowe C14-22

270–304–8

 

68424–45–3

Kwasy tłuszczowe, olej lniany

270–312–1

 

68424–61–3

Mono- i di- glicerydy, C16-18 i C18 nienasycone

Substancji tej przypisano w katalogu nazw substancji SDA nazwę: nienasycone glicerydy alkilowe C16-18 i C18 i nienasycone glicerydy dialkilowe C16-18 i C18 oraz numer sprawozdawczy SDA: 11–002–00.

288–123–8

 

85665–33–4

Glicerydy C10-18

292–771–7

 

90990–10–6

Kwasy tłuszczowe C12-14

292–776–4

 

90990–15–1

Taukskābes, C12-18 un C18 nepiesātinātās

296–916–5

 

93165–31–2

Taukskābes, rapšu eļļas, ar zemu erukskābes saturu




III PIELIKUMS

3. PANTĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA

1.   Vispārējā informācija.

1.1. Vielas nosaukums.

1.2. EINECS Nr.

1.3. CAS Nr.

1.4. Sinonīmi.

1.5. Tīrība.

1.6. Piemaisījumi.

1.7. Molekulformula.

1.8. Struktūrformula.

1.9. Vielas tips.

1.10. Fizikālais stāvoklis.

.11. 1 Lūgums norādīt, kas iesniedz šos datus.

1.12. Ražotais vai ievestais daudzums, lielāks nekā 1 000 tonnas gadā.

1.13. Norādīt, ja viela ražota pēdējo 12 mēnešu laikā.

1.14. Norādīt, ja viela ievesta pēdējo 12 mēnešu laikā.

1.15. Klasifikācija un marķējums.

1.16. Izmantošana.

1.17. Vai šos datus jau ir iesniedzis cits ražotājs vai importētājs?

1.18. Norādīt, ja pārstāvēts cits ražotājs vai importētājs.

1.19. Citas piezīmes: (piem., iznīcināšanas iespējas)

2.   Fizikāli ķīmiskie dati.

2.1. Kušanas punkts.

2.2. Viršanas punkts.

2.3. Blīvums.

2.4. Tvaika spiediens.

2.5. Oktānspirta/ ūdens sadalījuma koeficients (log10 POW).

2.6. Šķīdība ūdenī.

2.7. Uzliesmošanas temperatūra.

2.8. Pašaizdegšanās.

2.9. Uzliesmojamība.

2.10. Sprādzienbīstamība.

2.11. Oksidētājīpašības.

2.12. Citi dati un piezīmes.

3.   Vielas atrašanās vieta un iedarbība uz vidi.

3.1. Stabilitāte.

3.1.1. Fotosabrukšana.

3.1.2. Stabilitāte ūdenī.

3.1.3. Stabilitāte augsnē.

3.2. Vides monitoringa dati.

3.3. Vielu transportēšana un sadalījums starp vides sektoriem, ietverot novērtēto koncentrāciju vidē un izplatības formas.

3.3.1. Pārvadāšana.

3.3.2. Sadalījums starp vides sektoriem.

3.4. Biodegradācija.

3.5. Bioakumulācija.

3.6. Citas piezīmes.

4.   Ekotoksiskums.

4.1. Toksiskums attiecībā uz zivīm.

4.2. Toksiskums attiecībā uz dafnijām un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem.

4.3. Tokiskums attiecībā uz aļģēm.

4.4. Toksiskums attiecībā uz baktērijām.

4.5. Toksiskums attiecībā uz sauszemes organismiem.

4.6. Toksiskums attiecībā uz augsnē dzīvojošiem organismiem.

4.7. Citas piezīmes.

5.   Toksiskums.

5.1. Akūts toksiskums.

5.1.1. Akūts orālais toksiskums.

5.1.2. Akūts inhalācijas toksiskums.

5.1.3. Akūts ādas toksiskums.

5.1.4. Akūts toksiskums (citi uzņemšanas veidi).

5.2. Kodīgās un kairinošās īpašības.

5.2.1. Ādu kairinošās īpašības.

5.2.2. Acis kairinošās īpašības.

5.3. Sensibilizācija.

5.4. Atkārtotas devas toksiskums.

5.5. Ģenētiskais toksiskums in vitro.

5.6. Ģenētiskais toksiskums in vivo.

5.7. Kancerogenitāte.

5.8. Teratogenitāte.

5.9. Cita būtiska informācija.

5.10. Pieredze saistībā ar iedarbību uz cilvēkiem.

6.   Atsauču saraksts.




IV PIELIKUMS

4. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA

1.   Vispārējā informācija.

1.1. Vielas nosaukums.

1.2.  EINECS Nr.

1.3.  CAS Nr.

1.4. Sinonīmi.

1.5. Tīrība.

1.6. Piemaisījumi.

1.7. Molekulformula.

1.8. Struktūrformula.

1.9. Vielas tips.

1.10. Fizikālais stāvoklis.

1.11. Lūgums norādīt, kas iesniedz šos datus.

1.12. Ražotais vai ievestais daudzums, kas pārsniedz 10 tonnas gadā, bet ir ne vairāk kā 1 000 tonnas.

1.13. Norādīt, ja viela ražota pēdējo 12 mēnešu laikā.

1.14. Norādīt, ja viela ievesta pēdējo 12 mēnešu laikā.

1.15. Klasifikācija un marķējums.

1.16. Izmantošana.

1.17. Citas piezīmes.




V PIELIKUMS

KOPIENAS INFORMĀCIJAS DIENESTI

Īpaša programmatūra disketēs ir pieejama šādos Kopienas informācijas dienestos:

Vācijā

Bonna

Kommission der Europaeischen Gemeinschaften

Vertretung in der Bundesrepublik Deutschland

Zitelmannstrasse 22

D–5300 Bonn

Telex 88 66 48 EUROP D

Telefax 5 30 09 50

Berlīne

Kommission der Europaeischen Gemeinschaften

Vertretung in der Bundesrepublik Deutschland

Aussenstelle Berlin

Kurfuerstendamm 102

D–1000 Berlin

31

Telex 18 40 15 EUROP D

Telefax 8 92 20 59

Minhene

Kommission der Europaeischen Gemeinschaften

Vertretung in der Bundesrepublik Deutschland

Vertretung in Muenchen

Erhardtstrasse 27

D–8000 Muenchen

2

Telex 5 21 81 35

Telefax 2 02 10 15

Beļğijā

Brisele

a) Commission des Communautés européennes

Bureau en Belgique

b) Commissie van de Europese Gemeenschappen

Bureau in België

Rue Archimede 73, B–1040 Bruxelles

Archimedesstraat 73,B –1040 Brussel

Telex 26657 COMTNF B

Telefax 2 35 01 66

Dānijā

Kopenhāgena

Kommissionen for De Europaeiske Faellesskaber

Kontor in Danmark

Hoejbrohus

OEstergade 61

Postbox 144

DK–1004 Koebenhavn

K 33

Telex 1 64 02 COMEUR DK

Telefax 33 11 12 03/33 14 12 44

Spānijā

Madride

Comisión de las Comunidades Europeas

Oficina en España

Calle de Serrano 41

5a planta

E–28001 Madrid

Telex 4 68 18 OIPE E

Telefax 2 76 03 87

Barselona

Edificio Atlantico

Av. Diagonal, 407 bis, Planta

1808008 Barcelona

Telefax 415 63 11

Francijā

Parīze

Commission des Communautés européennes

Bureau de représentation en France

288, Bld. St. Germain

F–75007 Paris

Telex Paris 611019 COMEUR

Telefax 1 45 56 94 19/7

Marseļa

Commission des Communautés européennes

Bureau á Marseille

CMCI

2, rue Henri–Barbusse

F–13241 Marseille

Cedex 01

Telex 40 25 38 EURMA

Telefax 91 90 98 07

Grieķijā

Atēnas

Epitropi ton Evropaikon Koinotiton

Grafeio stin Ellada

2 Vassilissis Sofias

Case postale 1 10 02

GR–Athina

10674

Telex 21 93 24 ECAT GR

Telefax 7 24 46 20

Īrijā

Dublina

Commission of the European Communities

Office in Ireland

39 Molesworth Street

IRL–Dublin

2

Telex 9 38 27 EUCO EI

Telefax 71 26 57

Itālijā

Roma

Commissione delle Comunità europee

Ufficio in Italia

Via Poli 29

I–00187 Roma

Telex 61 01 84 EUROMA I

Telefax 6 79 16 58

Milāna

Commissione delle Comunità europee

Ufficio a Milano

Corso Magenta 59

I–20123 Milano

Telex 31 62 00 EURMIL I

Telefax 4 81 85 43

Luksemburgā

Luksemburga

Commission des Communautés européennes

Bureau au Luxembourg

Bâtiment Jean Monnet B/0

Rue Alcide De Gasperi

L–2920 Luxembourg

Telex 34 23/34 46/34 76 COMEUR LU

Telefax 43 01 44 33

Nīderlandē

Hāga

Commissie van de Europese Gemeenschappen

Bureau in Nederland

Korte Vijverberg 5

NL–2513 AB Den Haag

Telex 3 10 94 EURCO NL

Telefax 364 66 19

Portugālē

Lisabona

Comissao das Comunidades Europeias

Gabinete em Portugal

Centro Europeu Jean Monnet

Largo Jean Monnet 1–10o

P–1200 Lisboa

Telex 18810 COMEUR P

Telefax 1 55 43 97

Apvienotajā Karalistē

Londona

Commission of the European Communities

Office in the United Kingdom

Jean Monnet House

8 Storey's Gate

UK–London

SW1P 3AT

Telex 2 32 08 EURUK G

Telefax 7 19 73 19 00/19 20

Belfāsta

Commission of the European Communities

Office in Northern Ireland

Windsor House

9/15 Bedford Street

UK–Belfast

BT2 7EG

Telex 7 41 17 CECBEL G

Telefax 24 82 41

Kardifa

Commission of the European Communities

Office in Wales

4 Cathedral Road

PO Box 15

UK–Cardiff

CF1 9SG

Telex 49 77 27 EUROPA G

Telefax 39 54 89

Edinburga

Commission of the European Communities

Office in Scotland

7 Alva Street

UK–Edinburgh

EH2 4PH

Telex 72 74 20 EUEDING

Telefax 2 26 41 05



( 1 ) OV C 276, 5.11.1990., 1. lpp.

( 2 ) OV C 280, 28.10.1991., 65. lpp. un

OV Nr. C 337, 21.12.1992.

( 3 ) OV C 102, 18.4.1991., 42. lpp.

( 4 ) OV C 146, 15.6.1990., 1. lpp.

( 5 ) OV L 358, 18.12.1986., 1. lpp.

( 6 ) OV L 15, 17.1.1987., 29. lpp.

( 7 ) OV 196, 16.8.1967., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/632/EEK (OV L 338, 10.12.1991., 23. lpp.).

( 8 ) OV Nr. L 262, 27.9.1976., 201. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/659/EEK (OV Nr. L 363, 31.12.1991., 36. lpp.).

( 9 ) Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).

( 10 ) Naftas produktus iedala 31 grupā, un tos identificē ar numuru vai numuru un burtu (1. grupa, 2. grupa, 3.A grupa, 3.B grupa, 3.C grupa, 4.A grupa, 4.B grupa utml.), skat. 35. – 68. lpp. Ražotāji un importētāji var nolemt iesniegt tikai vienu informācijas kopu par katru īpašu vielu grupu, bet tikai attiecībā uz III pielikuma 2. līdz 6. punktā ietverot noteikto informāciju; šī informācija tad tiks attiecināta uz visām īpašajā grupā ietilpstošajām vielām.

Top