EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01984L0156-19911223
Council Directive of 8 March 1984 on limit values and quality objectives for mercury discharges by sectors other than the chlor-alkali electrolysis industry (84/156/EEC)
Consolidated text: Padomes Direktīva (1984. gada 8. marts) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisijām nozarēs, kas nav sārmu metālu hlorīdu elektrolīze (84/156/EEK)
Padomes Direktīva (1984. gada 8. marts) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisijām nozarēs, kas nav sārmu metālu hlorīdu elektrolīze (84/156/EEK)
1984L0156 — LV — 23.12.1991 — 001.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES DIREKTĪVA (1984. gada 8. marts) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisijām nozarēs, kas nav sārmu metālu hlorīdu elektrolīze (OV L 074, 17.3.1984, p.49) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 377 |
48 |
31.12.1991 |
||
PADOMES DIREKTĪVA
(1984. gada 8. marts)
par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisijām nozarēs, kas nav sārmu metālu hlorīdu elektrolīze
(84/156/EEK)
EIROPAS KOPIENU PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100. un 235. pantu,
ņemot vērā Padomes Direktīvu 76/464/EEK (1976. gada 4. maijs) par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē ( 1 ), un jo īpaši tās 6. un 12. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 2 ),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 3 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 4 ),
tā kā Kopienas ūdens vides aizsardzībai pret dažu bīstamo vielu piesārņojumu saskaņā ar Direktīvas 76/464/EEK 3. pantu ievieš atļauju iepriekšējas piešķiršanas sistēmu, ar ko nosaka emisijas standartus tās pielikuma I sarakstā iekļautajām vielām; tā kā minētās direktīvas 6. pantā noteikts, ka attiecībā uz šādiem emisijas standartiem nosaka robežvērtības, kā arī attiecībā uz ūdens vidi, ko ietekmējušas šādu vielu izplūdes, nosaka kvalitātes mērķus;
tā kā I sarakstā iekļauts dzīvsudrabs un tā savienojumi;
tā kā dalībvalstīm šīs robežvērtības jāpiemēro, izņemot gadījumus, kad tās var izmantot kvalitātes mērķus;
tā kā tāpēc, ka piesārņojums, ko izraisa dzīvsudraba izplūde ūdenī, rodas daudzās nozarēs, jānosaka īpašas robežvērtības atbilstoši attiecīgās nozares veidam, kā arī jānosaka kvalitātes mērķi ūdens videi, kurā notiek dzīvsudraba izplūdes šādās nozarēs;
tā kā kvalitātes mērķi jānosaka, lai likvidētu dažādu tādu ūdens vides daļu piesārņojumu ar dzīvsudrabu, kuras var ietekmēt dzīvsudraba izplūdes;
tā kā šādi kvalitātes mērķi jānosaka tieši šim nolūkam, nevis lai izstrādātu noteikumus, kas attiecas uz patērētāju aizsardzību vai ūdens vides produktu tirdzniecību;
tā kā būtu jāparedz īpaša kontroles procedūra, lai dalībvalstis varētu parādīt, ka kvalitātes mērķi tiek ievēroti;
tā kā šīs direktīvas efektīvai īstenošanai būtu jāparedz, ka dalībvalstis veic tādas ūdens vides uzraudzību, kuru ietekmējušas iepriekšminētās dzīvsudraba izplūdes; tā kā Direktīvas 76/464/EEK 6. pantā nav paredzētas pilnvaras ieviest šādu uzraudzību; tā kā šādas īpašas pilnvaras nav paredzētas Līgumā, būtu jāizmanto tā 235. pants;
tā kā attiecībā uz izplūdēm no dažu veidu uzņēmumiem, kuriem nav iespējams ne noteikt emisijas standartus, ne veikt emisijas standartu ievērošanas regulāru kontroli tādēļ, ka izplūdes avoti atrodas izklaidus, jāizstrādā īpašas programmas, lai novērstu vai likvidētu šādu uzņēmumu radīto piesārņojumu ar dzīvsudrabu; tā kā pilnvaras nav paredzētas ne Direktīvas 76/464/EEK 6. pantā, ne Līguma īpašos noteikumos, būtu jāizmanto Līguma 235. pants;
tā kā Direktīvā 82/176/EEK ( 5 ) noteiktas robežvērtības dzīvsudraba izplūdēm ūdens vidē sārmu metālu hlorīdu elektrolīzes nozarē, kā arī noteikti kvalitātes mērķi ūdens videi, kurā izplūst dzīvsudrabs;
tā kā ir svarīgi, ka Komisija reizi četros gados sniedz ziņojumu par šīs direktīvas ieviešanu dalībvalstīs;
tā kā uz gruntsūdeni attiecas Direktīva 80/68/EEK ( 6 ), uz to neattiecas šī direktīva;
tā kā industrializācijas līmenis Grenlandē ir ļoti zems šī salas vispārējās situācijas dēļ, un jo īpaši tās mazās apdzīvotības dēļ, kā arī tās teritorijas ievērojamā izmēra un īpašā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ; tā kā tādēļ šī direktīva nebūtu jāpiemēro attiecībā uz Grenlandi
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
1. Šajā direktīvā:
— saskaņā ar Direktīvas 76/464/EEK 6. panta 1. punktu noteiktas emisijas standartu robežvērtības dzīvsudraba izplūdēm no rūpniecības uzņēmumiem, kas noteikti šīs direktīvas 2. panta e) apakšpunktā,
— saskaņā ar Direktīvas 76/464/EEK 6. panta 2. punktu noteikti kvalitātes mērķi attiecībā uz dzīvsudrabu ūdens vidē,
— saskaņā ar Direktīvas 76/464/EEK 6. panta 4. punktu noteikti termiņi, kuros jāievēro tie nosacījumi attiecībā uz esošajām izplūdēm, kas paredzēti dalībvalstu kompetento iestāžu izsniegtajās atļaujās,
— saskaņā ar Direktīvas 76/464/EEK 12. panta 1. punktu paredzētas standartmetodes dzīvsudraba satura noteikšanai izplūdēs un ūdens vidē,
— saskaņā ar Direktīvas 76/464/EEK 6. panta 3. punktu noteikta kontroles procedūra,
— noteikts dalībvalstu pienākums sadarboties gadījumos, kad izplūdes piesārņo ūdeņus vairākās dalībvalstīs,
— noteikts pienākums dalībvalstīm izstrādāt programmas, lai novērstu vai likvidētu piesārņojumu, ko rada izplūdes 4. panta nozīmē.
2. Šī direktīva attiecas uz visiem Direktīvas 76/464/EEK 1. pantā minētajiem ūdeņiem, kas nav gruntsūdeņi.
2. pants
Šajā direktīvā:
a) “dzīvsudrabs” ir:
— ķīmiskais elements dzīvsudrabs,
— dzīvsudrabs, ko satur kāds no tā savienojumiem;
b) “robežvērtības” ir:
I pielikumā noteiktās vērtības;
c) “kvalitātes mērķi” ir:
II pielikumā noteiktās prasības;
d) “dzīvsudraba apstrāde” ir:
jebkurš rūpniecisks process, kas saistīts ar dzīvsudraba ražošanu vai izmantošanu, vai jebkurš cits rūpniecisks process, kam raksturīga dzīvsudraba klātbūtne;
e) “rūpniecības uzņēmums” ir:
uzņēmums, kurā apstrādā dzīvsudrabu vai jebkuru vielu, kas satur dzīvsudrabu, izņemot rūpniecības uzņēmumu, kurš minēts Direktīvas 82/176/EEK 2. panta d) punktā;
f) “esošs uzņēmums” ir:
rūpniecības uzņēmums, kas darbojas šīs direktīvas paziņošanas dienā;
g) “jauns uzņēmums” ir:
— rūpniecības uzņēmums, kas sācis darboties pēc šīs direktīvas paziņošanas dienas,
— esošs rūpniecības uzņēmums, kurā pēc šīs direktīvas paziņošanas dienas būtiski palielinājusies dzīvsudraba apstrādes jauda.
3. pants
1. Izplūžu robežvērtības un termiņi, kuros tās jāievēro, kā arī izplūžu uzraudzības un kontroles procedūra ir noteikta I pielikumā.
2. Robežvērtības parasti piemēro vietā, kur notekūdeņi, kas satur dzīvsudrabu, iztek no rūpniecības uzņēmuma.
Ja dzīvsudrabu saturošus notekūdeņus apstrādā ārpus rūpniecības uzņēmuma esošā attīrīšanas iekārtā, kas paredzēta dzīvsudraba iznīcināšanai, dalībvalsts var atļaut robežvērtības piemērot vietā, kur notekūdeņi iztek no attīrīšana iekārtas.
3. Atļaujās, kas minētas Direktīvas 76/464/EEK 3. pantā, jābūt vismaz tikpat stingriem noteikumiem kā šīs direktīvas I pielikumā paredzētajiem noteikumiem, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts ievēro Direktīvas 76/464/EEK 6. panta 3. punktu, pamatojoties uz šīs direktīvas II pielikumu un Direktīvas 82/176/EEK IV pielikumu.
Atļaujas jāpārskata vismaz reizi četros gados.
4. Neierobežojot pienākumus, kas izriet no šā panta 1., 2. un 3. punkta, un Direktīvas 76/464/EEK noteikumus, dalībvalstis var piešķirt atļaujas jauniem uzņēmumiem tikai tad, ja tajos piemēro emisijas standartus atbilstoši labākajiem pieejamiem tehniskajiem līdzekļiem, kad tas ir vajadzīgs piesārņojuma likvidēšanai saskaņā ar minētās direktīvas 2. pantu vai arī konkurences traucējumu novēršanai.
Neatkarīgi no metodes, ko dalībvalsts pieņem, gadījumos, kad tehnisku iemeslu dēļ paredzētie pasākumi neatbilst labākajiem pieejamiem tehniskajiem līdzekļiem, tā pirms atļaujas piešķiršanas sniedz Komisijai pierādījumus, kas apstiprina minēto iemeslu esamību.
Komisija šos pierādījumus nekavējoties nosūta pārējām dalībvalstīm, un cik vien iespējams drīz nosūta visām dalībvalstīm ziņojumu, kurā izteikts tās atzinums par otrajā daļā minēto atkāpi. Vajadzības gadījumā Komisija vienlaikus iesniedz Padomei atbilstošus priekšlikumus.
5. Analīžu standartmetode, ko izmanto dzīvsudraba klātbūtnes noteikšanai, aprakstīta Direktīvas 82/176/EEK III pielikuma 1. punktā. Citas metodes drīkst izmantot tad, ja to noteikšanas robeža, precizitāte un pareizība ir vismaz tādas pašas kā Direktīvas 82/176/EEK III pielikuma 1. punktā paredzētajām metodēm. Notekūdeņu plūsmas mērījumu pareizība noteikta minētās direktīvas III pielikuma 2. punktā.
4. pants
1. Dalībvalstis izstrādā īpašas programmas par dzīvsudraba izplūdēm no dažādiem avotiem, kas nav rūpniecības uzņēmumi un kam nevar faktiski piemērot 3. pantā noteiktos emisijas standartus.
2. Šo programmu mērķis ir novērst vai likvidēt piesārņojumu. Tajās iekļauj vispiemērotākos pasākumus un paņēmienus dzīvsudraba aizstāšanai, aizturēšanai un reģenerācijai. Atkritumus, kas satur dzīvsudrabu, likvidē saskaņā ar Padomes Direktīvu 78/319/EEK (1978. gada 20. marts) par toksiskajiem un bīstamajiem atkritumiem ( 7 ), kurā grozījumi izdarīti ar 1979. gada Pievienošanās aktu.
3. Īpašās programmas piemēro no 1989. gada 1. jūlija, un tās dara zināmas Komisijai.
5. pants
Attiecīgās dalībvalstis ir atbildīgas par tādas ūdens vides uzraudzību, ko ietekmē izplūdes no rūpniecības uzņēmumiem.
Ja izplūdes ietekmē vairāku dalībvalstu ūdeņus, attiecīgās dalībvalstis sadarbojas, lai saskaņotu uzraudzības procedūras.
6. pants
Reizi trijos gados dalībvalstis Komisijai nosūta nozares ziņojumu ar informāciju par šīs direktīvas īstenošanu, šis ziņojums attiecas arī uz citām piemērotām Kopienas direktīvām. Šo ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz anketu vai formu, ko izstrādā Komisija saskaņā ar Direktīvas 91/692/EEK ( 8 ) 6. pantā paredzēto procedūru. Minēto anketu vai formu dalībvalstīm nosūta sešus mēnešus pirms ziņojumā aptvertā laikposma sākuma. Ziņojumu Komisijai nosūta deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad beidzies ziņojumā aptvertais trīs gadu laikposms.
Pirmais ziņojums attiecas uz laikposmu no 1993. gada līdz 1995. gadam ieskaitot.
Kopienas ziņojumu par direktīvas īstenošanu Komisija nodod atklātībai deviņu mēnešu laikā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas.
◄
2. Ja mainās uzkrātā zinātniskā pieredze, kas galvenokārt attiecas uz dzīvsudraba toksiskumu, noturību un akumulāciju dzīvos organismos un nogulsnēs, vai ja tiek uzlaboti labākie pieejamie tehniskie līdzekļi, Komisija iesniedz attiecīgus priekšlikumus Padomei, lai vajadzības gadījumā noteiktu stingrākas robežvērtības un stingrākus kvalitātes mērķus vai lai noteiktu papildu robežvērtības un papildu kvalitātes mērķus.
7. pants
1. Dalībvalstīs stājas spēkā pasākumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu divos gados pēc tās paziņošanas. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
8. pants
Šī direktīva neattiecas uz Grenlandi.
9. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
Robežvērtības, termiņi, kuros tās jāievēro, un izplūžu kontroles un uzraudzības procedūra
|
1. |
Tabulā noteikti robežvērtības un termiņi attiecīgajām rūpniecības nozarēm:
Tabulā noteiktās robežvērtības atbilst mēneša vidējai koncentrācijai vai mēneša maksimālajai piesārņojuma slodzei. Izplūdušā dzīvsudraba daudzumus izsaka atkarībā no rūpniecības uzņēmumā izmantotā vai apstrādātā dzīvsudraba daudzuma tajā pašā laika posmā, vai atkarībā no uzstādītās vinilhlorīda ražošanas jaudas. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2. |
Robežvērtības, kas izteiktas kā koncentrācija, kuru parasti nedrīkst pārsniegt, ir norādītas iepriekš dotajā tabulā attiecībā uz 1. līdz 4. punktā norādītajām rūpniecības nozarēm. Robežvērtības, kas izteiktas kā maksimālā koncentrācija, nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt koncentrāciju, kura izteikta kā maksimālais daudzums, kas dalīts ar ūdens daudzumu, kāds vajadzīgs uz kilogramu apstrādāta dzīvsudraba vai uz tonnu uzstādītās vinilhlorīda ražošanas jaudas. Tomēr, tā kā dzīvsudraba koncentrācija notekūdeņos ir atkarīga no izmantotā ūdens daudzuma, kas dažādos procesos un iekārtās ir atšķirīgs, vienmēr jāievēro iepriekš dotajā tabulā norādītās robežvērtības, kas izteiktas kā izplūdušā dzīvsudraba daudzums attiecībā pret apstrādāta dzīvsudraba daudzumu vai attiecībā pret uzstādīto vinilhlorīda ražošanas jaudu. |
|
3. |
Dienas vidējās robežvērtības ir divkāršotas attiecīgās mēneša vidējās robežvērtības, kas norādītas tabulā. |
|
4. |
Lai pārbaudītu, vai izplūdes atbilst emisijas standartiem, kas noteikti saskaņā ar šajā pielikumā paredzētajām robežvērtībām, ir jāievieš kontroles procedūra. Procedūrā jāparedz paraugu ņemšana un analīze, izplūdes plūsmas mērījumi, un attiecīgos gadījumos arī apstrādātā dzīvsudraba daudzuma noteikšana. Ja apstrādātā dzīvsudraba daudzumu nav iespējams noteikt, kontroles procedūrā var izmantot dzīvsudraba daudzumu, kas varētu būt izmantots, ņemot vērā ražošanas jaudu, par kuru izsniegta atļauja. |
|
5. |
Ņem paraugu, kas raksturīgs 24 stundu ilgam izplūdes periodam. Mēneša laikā izplūdušā dzīvsudraba daudzumu aprēķina, pamatojoties uz izplūdušā dzīvsudraba daudzumiem diennaktī. Attiecībā uz rūpniecības uzņēmumiem, kuros dzīvsudraba izplūde nepārsniedz 7,5 kg gadā, var tomēr ieviest vienkāršotu kontroles procedūru. |
II PIELIKUMS
Kvalitātes mērķi
Tām dalībvalstīm, kas piemēro Direktīvas 76/464/EEK 6. panta 3. punktā minēto izņēmumu, emisijas standartus, kurus tām jāpieņem un kuru piemērošana tām jānodrošina saskaņā ar minētās direktīvas 5. pantu, noteiks tā, lai attiecīgais kvalitātes mērķis vai mērķi, kas uzskaitīti Direktīvas 82/176/EEK II pielikuma 1., 2. un 3. iedaļā, tiktu ievēroti teritorijā, kuru ietekmē dzīvsudraba izplūdes.
Kompetentā iestāde nosaka katrā atsevišķā gadījumā ietekmētās teritorijas un no Direktīvas 82/176/EEK II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītajiem kvalitātes mērķiem izvēlas vienu vai vairākus mērķus, kurus tās uzskata par atbilstīgiem, ņemot vērā ietekmētās teritorijas paredzamo izmantojumu, ievērojot to, ka šīs direktīvas mērķis ir pilnīgi novērst vai likvidēt piesārņojumu.
Kvalitātes mērķu skaitliskās vērtības, kas noteiktas Direktīvas 82/176/EEK II pielikuma 1.2, 1.3 un 1.4 punktā, izņēmuma gadījumos vai tad, kad tas vajadzīgs tehnisku iemeslu dēļ, līdz 1989. gada 1. jūlijam var reizināt ar koeficientu 1,5, par to iepriekš paziņojot Komisijai.
( 1 ) OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp.
( 2 ) OV C 20, 25.1.1983., 5. lpp.
( 3 ) OV C 10, 16.1.1984., 300. lpp.
( 4 ) OV C 286, 24.10.1983., 1. lpp.
( 5 ) OV L 81, 27.3.1982., 29. lpp.
( 6 ) OV L 20, 26.1.1980., 43. lpp.
( 7 ) OV L 84, 31.3.1978., 43. lpp.
( 8 ) OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.