(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2022. gada 14. novembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna” jeb “ĶTR”) un Turcijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes tērauda profila galvas plašu importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2022. gada 30. septembrīLaminados Losal S.A.U. (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību. Sūdzība tika iesniegta Savienības tērauda profila galvas plašu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu Komisijai iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā būtu jāreģistrē imports, attiecībā uz kuru tiek veikta antidempinga izmeklēšana, ja vien tai 5. panta nozīmē nav pietiekamu pierādījumu par to, ka nav ievērotas pamatregulas 10. panta 4. punkta c) vai d) apakšpunktā minētās prasības.

(4)

Sūdzības iesniedzējs nepieprasīja veikt reģistrēšanu, un Komisija konstatēja, ka nav izpildītas pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunkta prasības. Papildus importa līmenim, kas izmeklēšanas periodā radīja kaitējumu, pēc tam importa apjoms vairs būtiski nepalielinājās.

(5)

4.3.1. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija nolēma summēt importu no attiecīgajām valstīm, lai veiktu iepriekš apsvērumos aprakstīto analīzi. No Surveillance datubāzes iegūto datu analīze un attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, sniegto datu analīze pierādīja, ka summētais importa apjoms no attiecīgajām valstīm pirmajos četros pilnajos mēnešos pēc izmeklēšanas sākšanas (t. i., no 2022. gada decembra līdz 2023. gada martam) samazinājās par 2 %, salīdzinot ar tiem pašiem mēnešiem izmeklēšanas periodā. Vidējais mēneša imports no attiecīgajām valstīm pirmajos četros mēnešos pēc izmeklēšanas sākšanas samazinājās par 15 %, salīdzinot ar vidējo mēneša importu izmeklēšanas periodā. Tāpēc Komisija iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā nenoteica, ka tērauda profila galvas plašu imports ir jāreģistrē saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu.

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, zināmos ražotājus eksportētājus, ĶTR un Turcijas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus un lietotājus, tirgotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, kas tās skar izmeklēšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(7)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(8)

Pēc procedūras sākšanas piezīmes tika saņemtas no Turcijas valdības, Turcijas ražotāja eksportētāja Özkan Demir Çelik Sanayi A.Ş. (“Özkan Demir”), Savienības lietotāja Fincantieri S.p.A. (“Fincantieri”) un nesaistīta importētāja Baglietto s.r.l. (“Baglietto”).

(9)

Gan Turcijas valdība, gan Fincantieri cita starpā apgalvoja, ka sūdzība pārāk lielā mērā balstīta uz konfidenciālu informāciju, sevišķi jautājumā par Savienības ražošanas nozares mikroekonomisko rādītāju detalizācijas pakāpi, kā arī atsevišķiem sūdzības pielikumiem. Abas personas apgalvoja, ka tādēļ nekonfidenciālā versija nav pietiekama, lai personas varētu sniegt jēgpilnas piezīmes par sūdzībā izklāstītajiem kaitējuma rādītājiem un apgalvojumiem.

(10)

Saskaņā ar pamatregulas 19. pantu ir atļauts aizsargāt konfidenciālu informāciju apstākļos, kad tās izpaušana nodrošinātu ievērojamas konkurences priekšrocības konkurentam vai ļoti negatīvi ietekmētu personu, kura šādu informāciju ir sniegusi, vai personu, no kuras minētā persona ir ieguvusi šādu informāciju. Tā kā sūdzība attiecas tikai uz viena Savienības ražotāja informāciju vai šī Savienības ražotāja informāciju kopā ar publiski pieejamu informāciju un statistiku, konfidencialitātes apsvērumu dēļ sūdzības iesniedzējs iesniedza attiecīgos skaitļus jēgpilnos diapazonos. To pašu iemeslu dēļ sūdzības iesniedzējs iesniedza pielikumu nekonfidenciālu versiju vai jēgpilnu sniegtās informācijas kopsavilkumu. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka sūdzības nekonfidenciālajā versijā, kas ir iekļauta ieinteresētajām personām pieejamajos lietas materiālos, ir visi būtiskie pierādījumi un konfidenciālu datu nekonfidenciālie kopsavilkumi, lai ieinteresētās personas varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(11)

Gan Turcijas valdība, gan Fincantieri iebilda pret to, ka kaitējuma analīzē ir iekļauti dati par Rumānijas tērauda profila galvas plašu ražotāju Laminorul S.A. (“Laminorul”), kas attiecīgajā periodā bankrotēja un pārtrauca ražošanu. Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju pēc bankrota Laminorul iegādājās cits uzņēmums, taču tas nav atsācis tērauda profila galvas plašu ražošanu. Kā apgalvo Turcijas valdība un Fincantieri, par Laminorul pieejamos datus nevajadzēja iekļaut sūdzībā norādītajos skaitļos, jo šis uzņēmums bankrotēja un vairs neražo tērauda profila galvas plates. Tāpēc sūdzībā Laminorul nebija jāuzskata par Savienības ražošanas nozares daļu.

(12)

Tomēr Komisija uzskatīja, ka attiecīgajā periodā Laminorul joprojām bija Savienības ražošanas nozares daļa, lai gan ne visā periodā. Šā iemesla dēļ sūdzības iesniedzējs pareizi iekļāva Laminorul datus sūdzībā un precīzi atspoguļoja Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajos periodos. Turklāt sūdzībā sniegtie dati pierādīja, ka vairums rādītāju liecina par līdzīgām tendencēm, iekļaujot un neiekļaujot Laminorul analīzē. Jebkurā gadījumā, kad vien iespējams, Komisija savā analīzē par šajā regulā aplūkojamo periodu ir norādījusi Laminorul datu ietekmi uz Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(13)

Turcijas valdība un Özkan Demir iesniedza piezīmes par vairākiem atsevišķiem sūdzībā norādītajiem kaitējuma rādītājiem, apgalvojot, ka daži no tiem neliecina par Savienības ražošanas nozarei nodarītu kaitējumu vai ka šo kaitējumu varētu būt izraisījuši citi faktori, nevis imports no attiecīgajām valstīm.

(14)

Šajā saistībā Komisija atgādināja, ka pamatregulas 5. panta 2. punkta tekstā ir norādīts, ka sūdzība satur informāciju par izmaiņām varbūtējā importa par dempinga cenām apjomā, minētā importa ietekmi uz līdzīgā ražojuma cenām Savienības tirgū un izrietošo importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, par ko liecina būtiskie (ne obligāti visi) faktori. Sūdzībā bija iekļauta šāda informācija, kas norādīja uz kaitējuma esamību un cēlonisku saikni ar importu no attiecīgajām valstīm. Attiecīgi Komisija uzskatīja, ka sūdzībā ir pietiekami daudz pierādījumu, kas liecina par kaitējumu un cēlonisku saikni, un tādēļ apgalvojumu noraidīja.

(15)

Citas īpašas piezīmes par kaitējumu, cēlonisko saikni un Savienības interesēm, kas nebija tieši saistītas ar procedūras sākšanu, ir aplūkotas attiecīgajās turpmākajās iedaļās (4., 5. un 7. iedaļa).

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(17)

Ņemot vērā ierobežoto tērauda profila galvas plašu ražotāju skaitu Savienībā, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu paziņoja, ka tā darīs anketas pieejamas vienīgajiem diviem zināmajiem Savienības ražotājiem. No šiem diviem ražotājiem tikai Laminados Losal, S.A.U. (sūdzības iesniedzējs) sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Otrs Savienības ražotājs Olifer s.p.l. (“Olifer”), kas ražo [15–25] % no Savienības produkcijas, izmeklēšanā nesadarbojās. Tādēļ Komisija izmantoja nevis atlasi, bet sūdzības iesniedzēja datus un aprēķināja Olifer un Laminorul datus, kā paskaidrots 147. apsvērumā.

(18)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(19)

Tikai viens nesaistītais importētājs sniedza informāciju, kas tika lūgta, un piekrita iekļaušanai izlasē. Tādēļ Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(20)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai ar tiem sazināties.

(21)

Viens ĶTR ražotājs eksportētājs, Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd., sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(22)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus Turcijas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija Turcijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā lūdza apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai ar tiem sazināties.

(23)

Viens ražotājs eksportētājs no Turcijas, Özkan Demir, sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(24)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Atbilde netika saņemta. Attiecīgi Komisija informēja Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā par nodomu izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Piezīmes netika saņemtas.

(25)

Komisija tiešsaistē (3) publicēja anketas ražotājiem eksportētājiem, nesaistītajiem importētājiem un Savienības ražotājiem.

(26)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti turpmāk uzskaitītajos uzņēmumos.

(27)

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu un ieviestos pārvietošanās ierobežojumus, Komisija veica šāda Ķīnas ražotāja eksportētāja attālinātu kontrolpārbaudi:

(28)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(29)

Izmeklējamais ražojums ir līdz 204 mm platas neleģētā tērauda profila galvas plates (“tērauda profila galvas plates”). Tērauda profila galvas plates galvenokārt izmanto kuģu būves nozarē pasažieru kruīza kuģu, prāmju, militāro kuģu un tirdzniecības kuģu tērauda karkasu būvniecībā. Tērauda profila galvas plates var izmantot arī platformu būvniecībā atklātā jūrā un tramvaja sliežu būvniecībā, taču Savienībā šim nolūkam izmanto tikai nelielu tērauda profila galvas plašu daudzumu (“izmeklējamais ražojums”).

(30)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas un Turcijas izcelsmes ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana un ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 7216 50 91 (Taric kods 7216509110) (“attiecīgais ražojums”).

(31)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojuma veidi:

(32)

Tāpēc Komisija šajā posmā izlēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(33)

Apgalvojumi par ražojuma tvērumu netika saņemti.

(34)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz Ķīnu pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu par ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(35)

Tādēļ, lai ievāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par tērauda profila galvas plašu ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Viens ražotājs eksportētājs, Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd., iesniedza attiecīgo informāciju. Papildus tam, lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV.

(36)

Bez tam paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā netika saņemta ne ĶV atbilde uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tad Komisija informēja ĶV, ka tā izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi. Komisija aicināja ĶV sniegt piezīmes par 18. panta piemērošanu. Piezīmes netika saņemtas.

(37)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu iespējamā attiecīgā reprezentatīvā trešā valsts šajā gadījumā ir Turcija. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgās reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(38)

Komisija 2023. gada 24. janvārī ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija iekļāva sarakstu ar visiem ražošanas faktoriem, piemēram, izejvielām, darbaspēku un enerģiju, kas izmantota tērauda profila galvas plašu ražošanā, pamatojoties uz datiem, ko sniedza Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd., vienīgais attiecīgā ražojuma ražotājs eksportētājs ĶTR, kas sadarbojās. Arī pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica Turciju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti. Komisija saņēma ražotāja eksportētāja Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd. piezīmes par pirmo paziņojumu.

(39)

2023. gada 3. aprīlī, pēc saņemto Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd. piezīmju un papildu informācijas analīzes, Komisija ar otru paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, un par to, ka reprezentatīvā valsts ir Turcija. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka tā noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņu, pamatojoties uz datiem, kas saņemti no ražotāja reprezentatīvajā valstī, proti Kocaer Çelik Sanayi. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes un saņēma tās no Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd.

(40)

Pēc par otro paziņojumu saņemto piezīmju un informācijas analīzes Komisija provizoriski secināja, ka Turcija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, kuru izmantot kā neizkropļotu cenu un izmaksu avotu normālās vērtības noteikšanai. Iemesli, kas pamato šo izvēli, ir aprakstīti turpmāk 3.4. iedaļā.

(41)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastā tirdzniecības apritē] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(42)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(43)

Kā sīkāk skaidrots tālāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(44)

Nesenajās izmeklēšanas procedūrās attiecībā uz ĶTR tērauda nozari (4) Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(45)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek ievērojama valdības iejaukšanās, kas kropļo resursu efektīvu sadali atbilstoši tirgus principiem (5). Konkrētāk, Komisija secināja, ka tērauda (tā ir galvenā izejviela, kura nepieciešama izmeklējamā ražojuma ražošanai) nozarē ĶV ne tikai saglabā īpašumtiesību būtisku līmeni pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (6), bet ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var arī iejaukties cenās un izmaksās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (7). Turklāt Komisija konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (8). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tā rezultātā, īpaši saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības ĶTR, rodas kropļojumi (9). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus tērauda nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (10), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (11).

(46)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās par ĶTR tērauda ražošanas nozari, šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, citstarp pierādījumiem, kas ietverti sūdzībā, kā arī Komisijas dienestu darba dokumentā par nozīmīgiem kropļojumiem ĶTR ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām (12) (“Ziņojums”), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā sektorā, kas ietver tērauda profila galvas plates. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi, kurus šajā sakarā tā konstatējusi arī savās iepriekšējās izmeklēšanās.

(47)

Sūdzībā tika apgalvots, ka Ķīnas ekonomiku kopumā plaši ietekmē un veido ĶV vai citu valsts iestāžu dažādas visaptverošas iejaukšanās dažādos valdības līmeņos un tirgū un ka tāpēc Ķīnas tērauda ražošanas nozares iekšzemes cenas un izmaksas nevar izmantot šajā izmeklēšanā.

(48)

Konkrētāk, sūdzībā tika norādīts, ka, ņemot vērā ĶTR konstitūcijā ietverto “sociālistiskās tirgus ekonomikas” doktrīnu, Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) visuresību un ar stratēģiskās plānošanas iniciatīvām, piemēram, 13. un 14. piecgades plānu (“PP”), sasniegto valdības ietekmi uz ekonomiku, ĶV iejaukšanās izpaužas dažādos veidos, proti, administratīvā, finanšu un regulatīvā veidā.

(49)

Sūdzībā tika sniegti pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmajā līdz sestajā ievilkumā norādīto faktoru piemēri, kas norāda uz kropļojumiem. Jo īpaši, atsaucoties uz iepriekšējām Komisijas izmeklēšanām tērauda nozarē, uz Ziņojumu, kā arī uz papildu avotiem, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka:

(50)

ĶV neiesniedza ne piezīmes, nedz pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu un sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(51)

Konkrēti izmeklējamā ražojuma nozarē, kas ir tērauda nozares apakšnozare, ievērojama daļa uzņēmumu joprojām pieder ĶV pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē. Tā kā Ķīnas izmeklējamā ražojuma eksportētāji nesadarbojās, nebija iespējams noteikt precīzu attiecību starp privātiem un valsts īpašumā esošiem ražotājiem.

(52)

Tomēr izmeklēšana apstiprināja, ka divi lielākie ražotāji tērauda nozarē, proti, Angang Steel Group (“Ansteel”) un China Baowu Steel Group (“Baowu”), vai nu pilnībā pieder valstij, vai arī valstij pieder kontrolpakete. Turklāt valdība īsteno iejaukšanos dažos galvenajos tērauda profila galvas plašu ražošanas uzņēmumos, piemēram, Hebei Jitai Special Steel Group Co., Ltd., Suqian Nangang Jinxin Rolling Co., Ltd. un Hebei Jingye Group Co. Ltd.. Uzņēmuma Hebei Jitai Special Steel Group Co., Ltd., kas pilnībā pieder privātajam uzņēmumam Tangshan Baigong Industry Development Co. (13), viens no mērķiem ir “ieguldīt uzņēmuma attīstībā, laikmeta progresā un dzimtenē” (14). Turklāt Suqian Nangang Jinxin Rolling Co., Ltd. pieder un to kontrolē Nanjing Steel, kas ir Nanjing SASAC (15) pakļautībā esošs VU. Hebei Jingye Group Co. Ltd. gadījumā grupas partijas komitejas sekretāra vietnieka vadībā ir organizēti dažādi ĶKP veidošanas pasākumi (16).

(53)

Turklāt, ņemot vērā to, ka ĶKP iejaukšanās darbības lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu arī privātos uzņēmumos (17) un ka ĶKP ir vadošā loma gandrīz visos valsts ekonomikas aspektos, valsts ietekme, ko rada ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski izraisa to, ka ekonomikas dalībnieki ir pakļauti valdības kontrolei un politiskai uzraudzībai, ņemot vērā to, cik lielā mērā ĶTR ir savijušās valsts un partijas struktūras.

(54)

To var novērot arī Ķīnas Dzelzs un tērauda ražotāju apvienības (“CISA”) līmenī. Saskaņā ar tās statūtu 3. pantu CISA“ievēro Ķīnas Komunistiskās partijas vispārējai vadību” un “pieņem uzņēmējdarbības vadību, uzraudzību un pārvaldību, ko veic par reģistrāciju un pārvaldību atbildīgās struktūras, par partijas veidošanu atbildīgās struktūras un attiecīgie administratīvie departamenti, kas atbild par nozares pārvaldību” (18).

(55)

Gan uz valsts, gan privātiem uzņēmumiem tērauda nozarē attiecas politiskā uzraudzība un norāžu sniegšana. Jaunākie Ķīnas politikas dokumenti attiecībā uz tērauda nozari apstiprina, ka ĶV nozare joprojām ir svarīga, arī tās nodomu iejaukties nozarē, lai veidotu to atbilstoši valdības politikai. To apliecina Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas izstrādātais ievirzes atzinuma projekts par tērauda nozares augstas kvalitātes attīstības veicināšanu, kurā aicināts turpināt ražošanas nozares pamata konsolidāciju un būtiski uzlabot nozares ķēdes modernizācijas līmeni (19), izejvielu rūpniecības attīstības 14. piecgades plāns, saskaņā ar kuru nozare “centīsies apvienot vadošo lomu tirgū ar valdības vicināšanas pasākumiem” un “attīstīs vadošo uzņēmumu grupu ar ekoloģisku vadību un pamata konkurētspēju” vai arī tērauda lūžņu nozares attīstības 14. piecgades plāns (20), kura galvenais mērķis ir “pastāvīgi palielināt tērauda lūžņu izmantošanas īpatsvaru, un līdz 14. piecgades plāna termiņa beigām panākt, ka visaptverošais lūžņu īpatsvars valsts tērauda ražošanā sasniedz 30 %” (21). Konkrētāk attiecībā uz izmeklējamo ražojumu, Šaņdunas un Dzjansu province ir izdevušas attiecīgu 14. piecgades plānu par kuģubūves un kuģu inženiertehnisko iekārtu izstrādi, nepārprotami veicinot kuģubūves nozares attīstību un ar to saistīto tērauda ražošanu, piemēram, tērauda profila galvas plašu ražošanu (22).

(56)

Līdzīgi piemēri Ķīnas iestāžu nodomam uzraudzīt un vadīt tērauda nozares attīstību ir vērojami arī citās provincēs, piemēram, Hebejā, kas plāno “pastāvīgi īstenot organizāciju grupu attīstību, paātrināt valstij piederošu uzņēmumu jauktu īpašumtiesību reformu, galveno uzmanību pievēršot privāto dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumu pārrobežu apvienošanās un reorganizācijas veicināšanai, un censties izveidot 1–2 lielas pasaules līmeņa grupas, 3–5 lielas grupas ar vietēju ietekmi kā atbalstu” un “turpināt paplašināt tērauda lūžņu pārstrādes un aprites kanālus, uzlabot lūžņu sijāšanu un klasifikāciju” (23). Valsts ietekme ir vērojama arī pašvaldību līmenī, piemēram, Hebejas Tangšaņas pašvaldības dzelzs un tērauda 1 + 3 rīcības plānā 2022. gadam, kurā dažādām pašvaldību struktūrām ir uzdots “veicināt alianses un uzņēmumu reorganizāciju ar līdzīgiem ražojumiem reģionā”, piemēram, divas lielas tērauda ražotāju grupas Shougang (Jingtang, Qiangang) un Tangsteel New District, “meklē un vada finanšu iestādes, lai tās izsniegtu aizdevumus ar zemiem procentiem dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumiem, lai tie pārietu uz jaunām nozarēm, un vienlaikus [..] piešķir subsīdijas kā procentu likmes atlaides”, kā arī “atbalsta ražojumu struktūras optimizāciju”, piešķirot “jauniem valsts līmeņa vadošajiem ražošanas uzņēmumiem un ražojumiem [..] attiecīgi 1 miljonu RMB un 500 000 RMB, bet jauniem provinces līmeņa vadošajiem ražošanas uzņēmumi un vadošajiem ražojumiem [..] attiecīgi 300 000 RMB un 100 000 RMB” (24).

(57)

Līdzīgi Henaņas tērauda rūpniecības pārveides un modernizācijas īstenošanas plānā 14. piecgades rīcības plāna darbības laikā paredzēta “raksturīgās tērauda ražošanas bāzu celtniecība”, proti, “uzbūvēt sešas lielas raksturīgās tērauda ražošanas bāzes Anjanā, Dzjuaņā, Pingdingshanā, Sjiņjanā, Šanciu, Zhouou u. c., kā arī uzlabot nozares mērogu, intensifikāciju un specializāciju. Tostarp līdz 2025. gadam čuguna ražošanas jauda Anjangā tiks saglabāta līdz 14 miljonu tonnu apmērā, bet neapstrādāta tērauda ražošanas jauda tiks saglabāta līdz 15 miljonu tonnu apmērā” (25).

(58)

Izmeklēšana apstiprināja arī to, ka ĶV iejaucas cenās un izmaksās ar valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, izveidojot personisku saikni starp tērauda profila galvas plašu ražotājiem un ĶKP. Piemēram, ražotāja eksportētāja Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd., kurš sadarbojās, direktoru padomes priekšsēdētājs paralēli ieņem uzņēmuma Partijas komitejas sekretāra amatu (26). Turklāt uzņēmums parakstīja stratēģisku vienošanos ar VU Jiangsu Huaneng, kas ir centrālās SASAC (27) uzraudzībā esošam VU Huaneng pilnībā piederošs meitasuzņēmums, un parakstīja vienošanos par nodomu padziļināt sadarbību ar Export-Import Bank of China Dzjansu filiāli, norādot uz valsts finansiālu atbalstu (28). Pašvaldības ĶKP komitejas iejaukšanās Longtenga darbā ir acīmredzama arī no šāda raksta, kas publicēts Čangšu pašvaldības tīmekļa vietnē: “Transporta biroja partijas komiteja turpinās padziļināt pārošanas darbu. Vadot partijas veidošanu, tā nodrošinās ciešāku un dziļāku sadarbību ar sapārotajiem uzņēmumiem, lai partijas veidošanas politiskās priekšrocības savstarpējā atbalsta un savstarpējās veicināšanas ziņā sniegtu lielākas attīstības priekšrocības un praktiskas darbības tautas labā. Kopā mēs sasniegsim jaunus rezultātus, jaunu progresu un jaunas uzvaras ilgajā ceļā uz jauno laikmetu.” (29) Arī Suqian Nangang Jinxin Rolling Co., Ltd. un tā mātesuzņēmuma Nanjing Steel valdes priekšsēdētājs vienlaikus ieņem arī partijas komitejas sekretāra amatu. (30)

(59)

Turklāt izmeklējamā ražojuma nozarē ir spēkā diskriminējoša politika, saskaņā ar kuru priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai citādi tiek ietekmēts tirgus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē. Izmeklēšanā tika konstatēti politikas dokumenti, kas liecina, ka nozare gūst labumu no valdības norādījumiem un iejaukšanās izmeklējamā ražojuma jomā, kas ir daļa no tērauda nozares.

(60)

ĶV joprojām atzīst, ka tērauda rūpniecība ir nozīmīga nozare (31). To apliecina daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti attiecībā uz tērauda ražošanu, kas izdoti valsts, reģionu un pašvaldību līmenī. Saskaņā ar 14. piecgades plānu ĶV paredzēja tērauda ražošanas nozares pārveidi un modernizāciju, kā arī optimizāciju un strukturālu pielāgošanu (32). Tāpat arī 14. piecgades plānā attiecībā uz izejvielu rūpniecības attīstību, kas attiecas arī uz tērauda rūpniecību, šī nozare ir minēta kā “reālās ekonomikas pamats” un “galvenā joma, kas veido Ķīnas starptautiskās konkurētspējas priekšrocības”, kā arī ir noteikti vairāki mērķi un darba metodes, kas virzītu tērauda nozares attīstību no 2021. līdz 2025. gadam, piemēram, tehnoloģiskā modernizācija, nozares struktūras uzlabošana (ne tikai turpmāk koncentrējot uzņēmumus) vai digitālā transformācija (33).

(61)

Svarīga izejviela, ko izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, ir dzelzsrūda. Dzelzsrūda ir minēta arī izejvielu rūpniecības attīstību 14. piecgades attīstības plānā, kurā valsts plāno “racionāli attīstīt vietējos derīgo izrakteņu resursus. Stiprināt dzelzsrūdas izpēti […], īstenot preferenciālu nodokļu politiku, veicināt progresīvu tehnoloģiju un iekārtu ieviešanu, lai samazinātu kalnrūpniecības cieto atkritumu rašanos” (34). Provincēs, piemēram, Hebejā, valsts iestādes šim sektoram paredz: “atlaides subsidēšanu investīcijām jaunos projektos; izpētīt un vadīt finanšu iestādes, lai tās izsniegtu aizdevumus ar zemiem procentiem dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumiem, lai tie pārietu uz jaunām nozarēm, un vienlaikus valdība subsidēs atlaides” (35). Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicināmās nozares, arī galvenās izejvielas, ko izmanto tērauda profila galvas plašu ražošanā. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(62)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, ka bankrota un īpašuma tiesību aktu diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē tērauda nozarē, kā tā minēta iepriekš 45. apsvērumā, neietekmētu izmeklējamā ražojuma ražotājus.

(63)

Tērauda nozari, kā tā minēta iepriekš 45. apsvērumā, ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē. Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz tērauda nozari, kas ietver tērauda profila galvas plašu ražotājus, neattiektos aprakstītā Ķīnas darba tiesību sistēma. Šie kropļojumi ietekmē nozari gan tieši (tērauda profila galvas plašu ražošanā vai galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (36).

(64)

Šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz tērauda nozari, kā tā minēta iepriekš 45. apsvērumā, neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tāpēc vispārējā būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(65)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka tērauda profila galvas plašu ražošanai ir vajadzīgi vairāku veidu izejresursi. Kad tērauda profila galvas plašu ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas kā to izmaksas), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(66)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot tērauda profila galvas plašu pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(67)

ĶV šajā izmeklēšanā nav sniegusi pierādījumus vai argumentus par pretējo. Tomēr savos 2023. gada 6. februāra apsvērumos Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd. apgalvoja, ka apgalvojumiem par būtiskiem izkropļojumiem nevajadzētu kļūt par iepriekš noteiktu secinājumu un ka Komisijai vispirms ir jāpārbauda iespējamie izkropļojumi un jāizlemj, vai tie ir būtiski, pirms tā var iegūst datus par normālo vērtību no alternatīviem avotiem. Taču uzņēmums uzskata, ka Komisija ir priekšlaicīgi sākusi meklēt alternatīvus normālās vērtības avotus izmeklēšanas sākumposmā.

(68)

Tādu argumentu nevarēja pieņemt. Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sākotnējā posmā Komisija uzskatīja, ka saskaņā ar pamatregulas 5. panta 9. punktu ir pietiekami pierādījumi par to, ka cenas un izmaksas ir ietekmējuši nozīmīgi kropļojumi, tādēļ ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas izmantot nav pareizi un tie pamato izmeklēšanas sākšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Šajā saistībā Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu izmeklēšanā iesaistītās personas uzreiz pēc izmeklēšanas sākšanas tiek informētas par attiecīgajiem avotiem, kurus Komisija plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Tāpēc šķiet, ka Longtenga arguments, ka Komisijai būtu jāmeklē alternatīvi normālās vērtības avoti tikai pēc tam, kad ir konstatēts, ka pastāv būtiski izkropļojumi, ir pamatots ar nepareizu pamatregulas interpretāciju. Jebkurā gadījumā, neizdarot iepriekš noteiktus secinājumus par būtiskiem izkropļojumiem, kā to apgalvoja Longteng, šīs izmeklēšanas gaitā Komisija ir vākusi papildu informāciju, lai papildinātu pieejamos avotus, lai pārbaudītu sākotnējā posmā izteiktos apgalvojumus un galu galā noteiktu, vai tērauda profila galvas plašu nozarē pastāv būtiski izkropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē. Lai gan šādi konstatējumi tiks izdarīti vienīgi izmeklēšanas galīgajā posmā, Komisijas izmeklēšanas provizoriskie rezultāti ir izklāstīti iepriekš 44.–67. apsvērumā, un ieinteresētajām personām ir iespēja sniegt papildu piezīmes par tiem.

(69)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(70)

Kā paskaidrots 38. un 39. apsvērumā, Komisija ir publicējusi divus paziņojumus par lietas materiāliem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai: 2023. gada 24. janvāra pirmo paziņojumu par ražošanas faktoriem un 2023. gada 3. aprīļa otro paziņojumu par ražošanas faktoriem. Paziņojumos aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz saņemtajām ieinteresēto personu piezīmēm par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija informēja ieinteresētās personas par savu nolūku izmantot Turciju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti pašreizējā izmeklēšanā, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(71)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija noteica, ka Turcija un Krievija, par kurām zināms, ka tajās ražo izmeklējamo ražojumu, ir valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās klasificēja pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”. Piezīmes par minētajā paziņojumā norādītajām valstīm netika saņemtas.

(72)

Otrajā paziņojumā pēc tam, kad bija saņemtas piezīmes par pirmo paziņojumu no ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, Changshu Longteng Special Steel Co, Ltd., Komisija norādīja, ka Malaizija tika apsvērta šādu ražošanas faktoru noteikšanai: slāpeklis, skābeklis un kaļķakmens. Piezīmes par minētajā paziņojumā norādītajām valstīm netika saņemtas.

(73)

Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka valstīs, kas identificētas kā pārskatāmā ražojuma ražotājvalstis, proti, Krievijā un Turcijā, sīkāk jāpārbauda datu publiska pieejamība, jo īpaši saistībā ar izmeklējamā ražojuma ražotāju publiskajiem finanšu datiem.

(74)

Krievijas gadījumā vienīgā uzņēmuma, kas pirmajā paziņojumā bija norādīts kā ražotājs, proti, JSC Omutninsk Metallurgical Plant, finanšu pārskati nebija brīvi pieejami. Tāpēc Komisija secināja, ka procedūrā tā nevar izmantot šā uzņēmuma datus.

(75)

Turklāt Krievijas importa statistikas dati bija pieejami līdz 2022. gada janvārim, tādējādi aptverot tikai vienu trešdaļu no izmeklēšanas perioda.

(76)

Šā iemesla dēļ Komisija secināja, ka šīs izmeklēšanas ietvaros Krieviju nevarēja uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(77)

Turcijas gadījumā Komisija konstatēja, ka brīvi pieejami ir tikai viena izmeklējamā ražojuma ražotāja finanšu pārskati, tomēr tas 2021. gadā cieta zaudējumus. Lai gan Özkan Demir, Turcijas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, finanšu pārskati bija brīvi pieejami pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē, uzņēmums 2021. gadā cieta zaudējumus, un tāpēc tos nevarēja izmantot normālās vērtības aprēķināšanai. Tāpēc papildus šim uzņēmumam Komisija konstatēja, ka brīvi pieejami tādu ražojuma ražotāju finanšu pārskati, kuri ir tajā pašā vispārējā kategorijā un/vai nozarē potenciālajās reprezentatīvajās valstīs un kuri uzrādīja saprātīgu rentabilitātes līmeni laikposmā, kas daļēji pārklājas ar IP. Šie ražotāji tika norādīti vai nu sūdzībā, vai to ražotāju sarakstā, kuri ražo ražojumu, ko klasificē ar KN kodu 7216 50 91“Profila galvas plate”, kas ietver gan izmeklējamo ražojumu “līdz 204 mm platuma neleģētā tērauda profila galvas plate”, kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, un visiem citiem tērauda profila galvas plašu izstrādājumu veidiem. Komisija arī salīdzināja ražotāju sarakstu ar tiem, ko Turcijas iestādes bija iesniegušas pirms procedūras sākšanas.

(78)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskatīja, ka Turcija ir piemērota reprezentatīvā valsts.

(79)

Savās piezīmēs par pirmo paziņojumu Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd. norādīja, ka daži no uzskaitītajiem Turcijas ražotājiem nebija piemēroti, jo četriem no pieciem ražotājiem bija pieejami tikai konsolidētie finanšu pārskati un tādējādi tie nevarēja atspoguļot faktiskās tērauda profila galvas plašu ražotāja PVA izmaksas un peļņas normas. Turklāt, kā apgalvoja Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd., PVA izmaksas un peļņa, kas aprēķināta, pamatojoties uz pieejamajiem šo piecu ražotāju datiem, bija nepamatoti augstas. Visbeidzot, Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd. apgalvoja, ka Komisijai nebūtu jāņem vērā Turcija, nosakot dažu izejvielu (proti, kaļķakmens un skābekļa) atsauces cenas.

(80)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija atkārtoti pārbaudīja PVA izmaksas un peļņu, par ko ziņoja četri no pieciem konstatētajiem tērauda ražotājiem Turcijā, un uzskatīja tās par nepamatoti augstām. Tāpēc Komisija neņēma vērā šos uzņēmumus un nolēma izmantot PVA izmaksas un peļņas normas, par kurām ziņoja tikai viens no Turcijas ražotājiem, proti, Kocaer Çelik Sanayi, finanšu datos par 2022. gadu (t. i., par periodu, kas daļēji pārklājas ar IP). Pēc otrā paziņojuma Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd. apgalvoja, ka Kocaer Çelik Sanayi ir radušies ārkārtīgi lieli finanšu izdevumi, par kuriem nebija pieejama sīkāka informācija. Turklāt Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd. apgalvoja, ka tam nebija tik lielu finanšu izdevumu.

(81)

Komisija izvēlējās uzņēmumu ar brīvi pieejamiem finanšu pārskatiem, kuros uzrādīta saprātīgas PVA izmaksas un peļņas normas tērauda ražošanas nozarē, un izmantoja Kocaer Çelik Sanayi PVA izmaksas un peļņu Turcijā. PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas ražošanas izmaksām, kas bija neizkropļotas, sasniedza 10,98 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 8,8 %. Komisija izmantoja konsolidētos datus, jo tie bija vienīgie publiski pieejamie dati. Turklāt Komisija uzskatīja, ka šie procenti ir nevis nepamatoti augsti, bet gan drīzāk atbilst izmaksām un peļņai šāda veida nozarē. Turklāt šie procenti atbilst tiem, kas izmantoti iepriekšējās izmeklēšanās par tērauda rūpniecību, piemēram, attiecībā uz tērauda savienotājelementiem (38) un ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumiem (39). Komisijas rīcībā nebija informācijas, kas liecinātu par pretējo.

(82)

Tāpēc, tā kā netika saņemtas citas piezīmes vai iesniegti citi viegli pieejami dati, Komisija provizoriski secināja, ka tās ierosinātie PVA un peļņas avoti ir neizkropļoti un samērīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pēdējās daļas nozīmē.

(83)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, ir konstatēts, ka Turcija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(84)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Turcija atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(85)

Paziņojumā par avotiem Komisija uzskaitīja ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, enerģiju, darbaspēku, kurus ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā.

(86)

Lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija izmantoja Global Trade Atlas (40) (GTA) un Metal Bulletin (41), lai noteiktu neizkropļotās izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām. Turklāt Komisija paziņoja, ka tā izmantos Turcijas Statistikas institūtu, lai noteiktu neizkropļotas darbaspēka (42) un enerģijas izmaksas (43), un Izmiras galvaspilsētas pašvaldības ģenerāldirektorāta statistiku par neizkropļotām ūdens izmaksām (44).

(87)

Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ieteikt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotām vērtībām katram no minētajā paziņojumā norādītajiem ražošanas faktoriem.

(88)

Savās piezīmēs par pirmo paziņojumu Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd. apgalvoja, ka ferohroma importa cenas Turcijā atšķiras atkarībā no oglekļa un hroma svara attiecības. Komisija pārbaudīja faktisko oglekļa un hroma svara attiecību, ko izmantoja Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd. Šajā saistībā, lai noteiktu atbilstošās ferohroma izmaksas, Komisija nolēma izmantot Metal Bulletin neatkarīgas globālās metālrūpniecības un kalnrūpniecības atsauces vērtības (Fastmarkets cenas), kas atspoguļo dažādas oglekļa un hroma svara attiecības.

(89)

Pēc pirmā paziņojuma Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd. arī apgalvoja, ka dažu izejvielu (proti, skābekļa un kaļķakmens) vidējās cenas Turcijā nevarēja izmantot mazā importa apjoma dēļ. Turklāt, pamatojoties uz Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd. sniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem, Komisija konstatēja papildu ražošanas faktoru, proti, slāpekli, kas izmeklēšanas periodā arī tika importēts Turcijā nereprezentatīvos daudzumos.

(90)

Tāpēc Komisija pārbaudīja importa apjomu Taizemē, Malaizijā, Brazīlijā un Meksikā, jo šajās valstīs ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā Ķīnai un tās iepriekš tika uzskatītas par reprezentatīvām valstīm vairākās nesen veiktās izmeklēšanās tērauda nozarē, piemēram, par tērauda riteņiem (45), karsti velmētiem plakaniem nerūsējošā tērauda velmējumiem (46), tērauda savienotājelementiem (47), ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumiem (48), dzelzs un tērauda cauruļu savienotājelementiem (49). Komisija konstatēja, ka pēc ĶTR un valstu, kas nav PTO dalībvalstis, izcelsmes importa izslēgšanas izmeklēšanas periodā tikai Malaizija bija importējusi pietiekami reprezentatīvus daudzumus, ņemot vērā visus trīs attiecīgos ražošanas faktorus. Pamatojoties uz to, Komisija otrajā paziņojumā informēja, ka, veidojot normālo vērtību, tā plāno izmantot šo izejvielu izmaksas, pamatojoties uz importu Malaizijā.

(91)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija atjaunināja ražošanas faktoru sarakstu, pamatojoties uz personu piezīmēm un informāciju, ko atbildēs uz anketas jautājumiem sniedza ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(92)

Pēc otrā paziņojuma Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd. apgalvoja, ka Malaizijas slāpekļa un skābekļa importa apjoms un Turcijas argona importa apjoms nebija reprezentatīvs, jo importa apjomi bija daudz mazāki par šo izejvielu faktisko patēriņu. Turklāt Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd. norādīja, ka katru no šīm izejvielām piegādā dažas valstis, kuru vienības cenas ir nepamatoti augstas, bet transporta izmaksas ir augstas.

(93)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo importa apjomu reprezentativitāte tika novērtēta, pamatojoties uz absolūtiem importa apjomiem. Tas, ka šie apjomi nebija tādi paši, kādos ražotājs eksportētājs patērēja minētās izejvielas, nemainīja secinājumu, ka šā importa absolūtais apjoms bija uzskatāms par reprezentatīvu.

(94)

Komisija otrajā paziņojumā arī informēja ieinteresētās personas, ka, ņemot vērā ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās un kuri sniedza pilnīgu informāciju, lielo ražošanas faktoru skaitu, kā arī dažu izejvielu nenozīmīgo īpatsvaru kopējās ražošanas izmaksās, šie nenozīmīgie posteņi ir apkopoti un apzīmēti kā “palīgmateriāli”. Komisija arī informēja, ka tā aprēķinās palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēros šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās robežvērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(95)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Tērauda profila galvas plašu ražošanas faktori

(96)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto cenu importam Turcijā, bet slāpekļa, skābekļa un kaļķakmens gadījumā Malaizijā, kā arī Metal Bulletin neatkarīgo rūpniecības atsauces vērtību ferohromam un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transportēšanas izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (50) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma neņemt vērā importu no ĶTR reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi iepriekš 3.3.1. iedaļā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu nozīmīgu kropļojumu dēļ nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Izslēgusi importu no Ķīnas un no tādām valstīm, kas nav tirgus ekonomikas valstis, reprezentatīvajā valstī, Komisija konstatēja, ka galveno izejvielu imports no citām trešām valstīm joprojām ir reprezentatīvs.

(97)

Attiecībā uz ierobežotu izejvielu skaitu Komisija atkāpās no iepriekš aprakstītās metodikas.

(98)

Kā norādīts 88. apsvērumā, lai noteiktu ferohroma atsauces vērtību, Komisija nolēma izmantot Metal Bulletin (Fastmarket cenas).

(99)

Kā norādīts 90. apsvērumā, attiecībā uz kaļķakmeni, slāpekli un skābekli Komisija nolēma izmantot šo izejvielu izmaksas, pamatojoties uz importu Malaizijā, izņemot importu no ĶTR un valstīm, kas nav PTO dalībvalstis.

(100)

Komisija izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transportēšanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šajā izmeklēšanā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transportēšanas izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(101)

Vairākiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja nenozīmīgu daļu (kumulatīvi aptuveni 3,3 %) no kopējām izmaksām par izejvielām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus neatkarīgi no izmantotā avota, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās, kā paskaidrots 94. apsvērumā.

(102)

Komisija izmantoja Turcijas Statistikas institūta publicēto statistiku (51). Šis institūts publicē detalizētu informāciju par darbaspēka izmaksām dažādās Turcijas ekonomikas nozarēs. Komisija noteica atsauces vērtību, pamatojoties uz darbaspēka izmaksām stundā 2020. gadā saimnieciskajai darbībai ar NACE 24. kodu “Metālu ražošana” saskaņā ar NACE 2. red. klasifikāciju. Vērtības tika papildus koriģētas, ņemot vērā inflāciju, izmantojot iekšzemes patēriņa cenu indeksu (52), lai atspoguļotu izmaksas attiecībā uz izmeklēšanas periodu.

(103)

Komisija izmantoja Turcijas Statistikas institūta (53) publicētās vidējās rūpnieciskās elektroenerģijas un gāzes cenas (bez PVN) rūpnieciskajiem lietotājiem Turcijā laikposmā no 2021. gada jūlija līdz 2022. gada jūnijam.

(104)

Komisija izmantoja ūdens tarifu, ko iekasēja Izmiras galvaspilsētas pašvaldības ģenerāldirektorāts, kas atbildīgs par ūdensapgādi, notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu Izmiras galvaspilsētas pašvaldībā, kurā atrodas izmeklējamā ražojuma reprezentatīvais uzņēmums. Šī informācija ļauj noteikt ražošanas nozarei piemērojamos tarifus, un atsauces vērtība būtu vidējais mēneša tarifs izmeklēšanas periodā bez PVN (54).

(105)

Attiecībā uz ūdeni Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd. uzskatīja, ka izmantotā atsauces vērtība, proti, ūdens izmaksas Izmirā, nav reprezentatīva, jo Changshu Longteng Special Steel Co., Ltd. atrodas lauku apvidū ar vieglu piekļuvi ūdenim un tāpēc Changshu Longteng Special Steel Co. ūdens izmaksas nevar salīdzināt ar Turcijas tūrisma pilsētas ūdens izmaksām.

(106)

Komisija izmantoja atsauces ūdens tarifu rūpnieciskai izmantošanai Turcijas reģionā, kurā atrodas izmeklējamā ražojuma ražotājs Kocaer Çelik Sanayi. Turklāt izvēlētajā reģionā ir labi attīstīta rūpnieciskā bāze. Attiecīgi Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(107)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(108)

Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, tika izteiktas kā daļa no ražotāja eksportētāja faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(109)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija izmantoja Kocaer Çelik Sanayi 2022. gada finanšu datus, kas iegūti no Orbis datubāzes.

(110)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(111)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījis ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Šie ražotāju eksportētāju sniegtie patēriņa rādītāji tika pārbaudīti attālinātās kontrolpārbaudes laikā. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar vienības neizkropļotām izmaksām reprezentatīvajā valstī vai ar citām vienības neizkropļotām izmaksām, kas norādītas iepriekš tabulā.

(112)

Otrkārt, lai iegūtu kopējās neizkropļotās izgatavošanas izmaksas, Komisija piemēroja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas. Izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika pieskaitītas 101. apsvērumā minēto palīgmateriālu izmaksas, un pēc tam tās tika izteiktas kā daļa no katra ražotāja eksportētāja faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(113)

Visbeidzot, Komisija pieskaitīja PVA izmaksas un peļņu, kas tika izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām un piemērotas neizkropļotām kopējām izgatavošanas izmaksām (proti, PVA izmaksas bija 10,98 %, bet peļņa – 8,8 %).

(114)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī.

(115)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā.

(116)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(117)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta cenu EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(118)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas attiecās uz transportēšanas, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksām, muitas nodokļiem, kredītu izmaksām un bankas komisijas maksām.

(119)

Attiecībā ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(120)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis bija augsts, jo ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksports veidoja visu importu IP laikā. Changshu Longteng Special Steel Co. apgalvoja, ka ĶTR ir cits attiecīgā ražojuma ražotājs eksportētājs. Tomēr neviens cits uzņēmums nepieteicās, un Komisija nekonstatēja papildu eksportu importa statistikā. Pamatojoties uz to, Komisija atzina par pareizu noteikt ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, dempinga starpību uzņēmuma, kas sadarbojās, līmenī.

(121)

Pamatojoties uz minēto, vidējā svērtā pagaidu dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

(122)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai ražotāja eksportētāja Özkan Demir kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs. Pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma, kuru tas pārdevis neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū, kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma, kuru tas eksportējis, kopējā pārdošanas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā. Ņemot to vērā, Özkan Demir kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(123)

Tad Komisija attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kuram bija reprezentatīvs pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, noteica ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību.

(124)

Tad Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai Özkan Demir pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, ir reprezentatīvs. Ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida, kurš pārdots neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā, kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida, kurš pārdots eksportam uz Savienību, kopējā pārdošanas apjoma. Komisija konstatēja, ka dažu ražojumu veidi, kas izmeklēšanas periodā eksportēti uz Savienību, iekšzemes tirgū vai nu netiek pārdoti nemaz, vai arī to pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir mazāks par 5 % un tādējādi nav reprezentatīvs.

(125)

Pēc tam Komisija noteica katra ražojuma veida, kurš pārdots neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas perioda laikā, rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru, lai nolemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams faktiskais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, kā noteikts pamatregulas 2. panta 4. punktā.

(126)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:

(127)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas minētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas, kas veikta IP laikā, cenu vidējā svērtā vērtība.

(128)

Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas, kas veikta IP laikā, faktiskā cena iekšzemes tirgū, ja:

(129)

Pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū analīzē tika konstatēts, ka [50–70] % no kopējās iekšzemes pārdošanas bija rentabla un vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza ražošanas izmaksas.

(130)

Ražojuma veidiem, kuru pārdošana kopumā bija rentabla, normālo vērtību aprēķināja vai nu kā visas minētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas, kas veikta IP laikā, cenu vidējo svērto vērtību (126. un 127. apsvērums), vai tikai kā vidējo svērto rentablo pārdošanas apjomu (128. apsvērums) atkarībā no rentablā pārdošanas apjoma.

(131)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuru 1) pārdošana kopumā nebija rentabla vai 2) pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū nebija vai tas nebija pietiekami liels, un ja nebija konkrētas informācijas par tirgus cenām tiem ražojuma veidiem, kurus Özkan Demir nepārdeva iekšzemes tirgū, Komisija noteica normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(132)

Normālā vērtība tika noteikta, pie ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(133)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšējā tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitītas šo ražojuma veidu vidējās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, tika pieskaitītas vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta visos darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(134)

Ražotājs eksportētājs eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā.

(135)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(136)

Komisija normālo vērtību un ražotāja eksportētāja eksporta cenu salīdzināja, balstoties uz EXW cenu.

(137)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas attiecās uz transportēšanas, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas izmaksām, iepakojuma izmaksām, kredīta izmaksām un bankas maksām, komisijas maksām, rabatiem un citām summām.

(138)

Izmeklēšanas periodā Komisija konstatēja problēmas saistībā ar valūtas maiņu. Pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktā ir paredzēts, ka pārdošanas datumam ir jābūt rēķina izrakstīšanas datumam un ka var izmantot līguma noslēgšanas, pirkuma pasūtījuma vai pasūtījuma apstiprinājuma datumu, ja tie labāk parāda pārdošanas darījuma būtiskos nosacījumus. Pirmkārt, Komisija ņēma vērā Turcijas liras maiņas kursa svārstības (un kopumā ievērojamo kritumu attiecībā pret euro (55)). Otrkārt, Komisija ņēma vērā Turcijas ražotāja eksportētāja cenu noteikšanas praksi, saskaņā ar kuru būtiskie pārdošanas nosacījumi tika izpildīti pirkuma pasūtījuma brīdī, nevis rēķina izrakstīšanas dienā, attiecībā gan uz pārdošanu iekšzemes tirgū (56), gan eksportam. Tāpēc Komisija izmantoja maiņas kursu pirkuma pasūtījuma dienā, lai konvertētu normālo vērtību un eksporta cenu Turcijas lirās.

(139)

Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(140)

Pamatojoties uz minēto, vidējā svērtā provizoriskā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 13,6 %.

(141)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis bija augsts, jo ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksports veidoja visu Turcijas eksportu uz Savienību IP laikā, un izmeklēšanā tika norādīts, ka tas ir vienīgais attiecīgā ražojuma ražotājs eksportētājs. Pamatojoties uz to, Komisija atzina par pareizu noteikt ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, dempinga starpību uzņēmuma, kas sadarbojās, līmenī.

(142)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(143)

Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju līdz 2020. gadam līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja trīs ražotāji, taču pārējā attiecīgajā periodā un izmeklēšanas periodā – divi. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(144)

Komisija nevarēja izpaust datus par importa apjomu, tirgus daļu un cenām importam no ĶTR un Turcijas, jo šī informācija saskaņā ar pamatregulas 19. pantu ir apzīmēta kā tirgus ziņā sensitīva un konfidenciāla, ņemot vērā nelielo personu skaitu, kas darbojas Savienības tirgū (divi Savienības ražotāji, viens Turcijas ražotājs eksportētājs un viens Ķīnas ražotājs eksportētājs). Šīs informācijas izpaušana varētu sniegt personām iespēju aprēķināt konfidenciālus datus par konkrētiem uzņēmumiem. Tāpēc Komisija šo informāciju sniedza diapazonos un indeksos, tādējādi visām ieinteresētajām personām nodrošinot pietiekamu jēgpilnu informāciju, lai tās izprastu Komisijas analīzi un secinājumus un šajā sakarā sniegtu piezīmes. Dati tika sniegti arī jēgpilnu tendenču veidā, lai visas ieinteresētās personas varētu aizstāvēt savas intereses. Komisija nevarēja atklāt diapazonu veidošanas metodiku, jo tas personām sniegtu iespēju izgūt no diapazoniem precīzus skaitļus.

(145)

Tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram [15 000–18 000] tonnu. Komisija noteica Savienības ražošanas apjomu, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, sūdzībā veiktajiem aprēķiniem un Eurostat statistikas datiem. Kā norādīts 17. apsvērumā, sūdzības iesniedzējs bija vienīgais Savienības ražotājs, kas sadarbojās un pārstāvēja [75–85] % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā.

(146)

Komisija noteica Savienības patēriņu, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares kopējo tērauda profila galvas plašu pārdošanas apjomu Savienībā un kopējo importu Savienībā no trešām valstīm. Metodika, kas izmantota, lai noteiktu importu, ir sīki izskaidrota turpmāk 4.3.2. iedaļā.

(147)

Kā paskaidrots 11. un 12. apsvērumā, attiecīgajā periodā bija trīs Savienības ražotāji: Losal (sūdzības iesniedzējs), Olifer un Laminorul. Olifer izmeklēšanā nesadarbojās, bet Laminorul 2019. gadā iesniedza bankrota pieteikumu. Tāpēc Olifer un Laminorul pārdošanas apjomi Savienībā attiecīgajā periodā tika balstīti uz sūdzībā sniegto aprēķinu (57). Attiecīgajā periodā Laminorul pārdeva tērauda profila galvas plates Savienībā tikai 2019. un 2020. gadā un veidoja attiecīgi aptuveni [18–22] % un [4–7] % no Savienības ražošanas nozares kopējā izmeklējamā ražojuma pārdošanas apjoma minētajos gados. Attiecībā uz pārdošanas apjomiem 2021. gadā un izmeklēšanas periodā visi Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi attiecās uz izmeklējamo ražojumu. Iepriekšējos gados tika uzskatīts, ka 75 % no Laminorul pārdošanas apjoma attiecās uz izmeklējamo ražojumu, bet atlikušie 25 % no pārdošanas apjoma attiecās uz platākām tērauda profila galvas platēm, kas neietilpst ražojuma klāstā. Komisija uzskatīja, ka šie pieņēmumi, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja zināšanām par tirgu, sniedza pamatotu aplēsi, kas bija nepieciešama, lai aprēķinātu Savienības patēriņu. Sūdzības iesniedzēja pārdošanas apjomi tika iegūti no viņa atbildēm uz anketas jautājumiem un pārbaudīti uz vietas.

(148)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(149)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 32 %. Pēc sākotnējā straujā krituma par 40 % 2020. gadā nākamajos gados patēriņš atkal nedaudz pieauga. Kritums 2020. gadā sakrita ar gadu, kad Savienību vissmagāk skāra Covid-19 pandēmija, un to lielā mērā var saistīt ar pārvietošanās ierobežojumiem, kad uz laiku tika slēgtas gan tērauda profila galvas plašu ražotāju, gan lietotāju rūpnīcas. Turklāt, kā paskaidrots 29. apsvērumā, tērauda profila galvas plates galvenokārt izmanto kuģubūves nozarē. Savienībā lielāko daļu attiecīgā ražojuma izmanto kruīza kuģu un citu luksusa kuģu, kā arī militāro kuģu ražošanā. Viena no Covid-19 pandēmijas sekām bija luksusa kuģu pasūtījumu un ražošanas palēnināšanās, kas spēcīgi ietekmēja tērauda profila galvas plašu ražošanu. Lai gan patēriņš kopš 2020. gada ir pieaudzis, tas joprojām ir tālu no līmeņa, kāds bija pirms pandēmijas.

(150)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes tērauda profila galvas plašu imports būtu jāvērtē kopumā.

(151)

Dempinga starpība, kas noteikta attiecībā uz importu no Ķīnas un Turcijas, bija lielāka nekā pamatregulas 9. panta 3. punktā noteiktā de minimis robežvērtība. Importa apjoms no katras attiecīgās valsts nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē. Tirgus daļas izmeklēšanas periodā bija attiecīgi [4,0–6,0] % un [53,0–58,0] %.

(152)

Konkurences apstākļi starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Turcijas un līdzīgo ražojumu bija līdzīgi. Konkrētāk, importētie ražojumi konkurēja savā starpā un ar Savienībā ražotajām tērauda profila galvas platēm, jo tiem ir jāatbilst tiem pašiem tehniskajiem standartiem un jābūt sertificētiem vienās un tajās pašās iestādēs, lai tie atbilstu paredzētajam galapatēriņam. Tērauda profila galvas plates no visiem avotiem tiek pārdotas, izmantojot tos pašus pārdošanas kanālus līdzīgām klientu kategorijām. Kuģu būvētāji izmanto vienas un tās pašas tērauda profila galvas plates vienam un tam pašam mērķim, un atšķiras tikai ražojuma tehniskie aspekti (piemēram, platums, garums, tērauda marka utt.), nevis ražojuma izcelsme.

(153)

Tādējādi visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji bija izpildīti, un, lai noteiktu kaitējumu, imports no Ķīnas un Turcijas tika vērtēts kopumā.

(154)

Komisija noteica importa apjomu no Ķīnas un Turcijas, pamatojoties uz pārbaudītajiem datiem, ko sniedza ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Šo ražotāju sniegtie pārbaudītie dati tika uzskatīti par precīzākiem nekā Eurostat dati, jo Eurostat ziņo par visu importu, ko klasificē ar tērauda profila galvas plašu KN kodu. Šis kods ietver arī tērauda profila galvas plates, kuru izmēri neietilpst šīs izmeklēšanas ražojumu klāstā.

(155)

Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz šā importa īpatsvaru no kopējā patēriņa Savienībā. Kā paskaidrots 146. apsvērumā, Savienības patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares tērauda profila galvas plašu pārdošanas apjomu Savienībā un kopējo importu Savienībā no trešām valstīm. Importa apjoms no citām trešām valstīm, kā redzams arī 3. tabulā, tika noteikts, pamatojoties uz Eurostat datiem. Lai novērtētu, kura šī importa daļa bija saistīta ar attiecīgo ražojumu, Komisija izmantoja pieņēmumus, kas paskaidroti sūdzības C.1.1.1. iedaļā. Sūdzības iesniedzējs aprēķināja, ka 2019. un 2020. gadā 25 % importa no Apvienotās Karalistes bija saistīti ar izmeklējamo ražojumu, bet 45 % pārējos gados, kad zināmais ražotājs Apvienotajā Karalistē bija paplašinājis savu tērauda profila galvas plašu ražojumu klāstu. Sūdzības iesniedzējs arī aprēķināja, ka 75 % importa no visām pārējām valstīm bija saistīti ar izmeklējamo ražojumu. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija šos pieņēmumus uzskatīja par pamatotu izmeklējamā ražojuma importa aplēsi.

(156)

Importam Savienībā no attiecīgajām valstīm bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(157)

Laikposmā no 2019. gada līdz IP importa apjoms no attiecīgajām valstīm samazinājās par 30 %, piedzīvojot strauju kritumu 2020. gadā, pirms tas daļēji atguvās līdz izmeklēšanas periodam. Tajā pašā laikā tā tirgus daļa palielinājās par 4 %. Importa apjoma samazināšanās no attiecīgajām valstīm sakrita ar Savienības patēriņa samazināšanos par 32 % tajā pašā periodā, kā paskaidrots 149. apsvērumā. Tā kā attiecīgās valstis spēja saglabāt un pat palielināt savu tirgus daļu laikā, kad patēriņš samazinājās, šis tirgus daļas pieaugums kaitēja citiem tirgus dalībniekiem, jo īpaši Savienības ražošanas nozarei. Izmeklēšanas periodā attiecīgo valstu tirgus daļa atkal samazinājās par astoņiem procentiem salīdzinājumā ar 2021. gadu, bet saglabājās augstākā līmenī nekā to tirgus daļa 2019. gadā. Attiecīgo valstu tirgus daļas samazināšanās lielā mērā bija saistīta ar ievērojamu sūdzības iesniedzēja pārdošanas apjoma pieaugumu vienam svarīgam klientam izmeklēšanas periodā. Tomēr Komisijai pieejamā informācija neliecināja, ka šis pieaugums būtu strukturāls vai ka šī tendence turpināsies pēc izmeklēšanas perioda.

(158)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, ko sniedza ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, saskaņā ar importa apjomu noteikšanas metodiku, kā paskaidrots 154. un 155. apsvērumā. To, cik lielā mērā importa cenas ir zemākas, noteica, pamatojoties uz datiem, ko sniedza ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, un Savienības ražotājs, kurš sadarbojās.

(159)

Vidējā svērtā cena importam Savienībā no attiecīgajām valstīm attīstījās šādi:

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(160)

Ķīnas un Turcijai importa cenas pieauga attiecīgi par 33 % un 39 %. Šo pieaugumu lielā mērā izraisīja izejvielu un enerģijas cenu pieaugums pēc Covid-19 pandēmijas un izmeklēšanas periodā Ukrainā notiekošais karš. Tomēr attiecīgajā periodā Savienības pārdošanas cenas palielinājās vēl vairāk – par 46 %.

(161)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(162)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāja, kas sadarbojās, teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas uzrādīja vidējo svērto cenu samazinājuma starpību 6,5 % apmērā Ķīnas un 11,1 % apmērā Turcijas importam Savienības tirgū.

(163)

Turklāt Komisija konstatēja cenu nospiešanas esību. Kā redzams 8. tabulā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas attiecīgajā periodā bija zem ražošanas izmaksām. Ievērojamā cenu spiediena dēļ, ko izraisīja imports par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare nevarēja paaugstināt pārdošanas cenas, lai panāktu rentablu situāciju, tādējādi radot zaudējumus visā attiecīgajā periodā. Konkrētāk, Komisija konstatēja Ķīnas cenu samazinājumu par 21,7 % un Turcijas cenu samazinājumu par 30,0 %.

(164)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(165)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegtajiem datiem un uz pārbaudītiem datiem, ko iesniedza Savienības ražotājs, kas sadarbojās. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem, kas attiecīgajā periodā ražoja un pārdeva attiecīgo ražojumu Savienības tirgū. Kā paskaidrots 147. apsvērumā, attiecīgā perioda sākumā bija trīs Savienības ražotāji, no kuriem izmeklēšanas periodā bija palikuši tikai divi, jo Laminorul bankrotēja. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras saņemtas no Savienības ražotāja, kas sadarbojās. Tika konstatēts, ka abas datu kopas liecina par Savienības ražošanas nozares ekonomisko situāciju kopumā, jo īpaši tāpēc, ka Savienības ražotājs, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā ražoja vairāk nekā 75 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma.

(166)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(167)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vidējās vienības cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas, ienākums no investīcijām un spēja piesaistīt kapitālu.

(168)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas kopapjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(169)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās attiecīgajā periodā. Daļēji tas bija saistīts ar iepriekš minēto uzņēmuma Laminorul bankrotu, taču arī divu atlikušo uzņēmumu ražošanas apjomi 2020. gadā strauji samazinājās (58). Lai gan turpmākajos gados ražošanas apjomi atkal pieauga, IP laikā tie joprojām bija daudz mazāki nekā 2019. gadā. Šis samazinājums attiecīgajā periodā atbilst arī patēriņa samazinājumam Savienībā tajos pašos gados.

(170)

Attiecīgajā periodā Laminorul bankrota dēļ samazinājās arī ražošanas jauda. Divu pārējo uzņēmumu ražošanas jauda attiecīgajā periodā palika stabila. Tomēr jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %, salīdzinot ar straujo kritumu 2020. gadā, ko izraisīja patēriņa un ar to saistītā ražošanas apjoma samazināšanās Covid-19 pandēmijas dēļ, kā paskaidrots 149. apsvērumā. Abu atlikušo uzņēmumu jaudas izmantojums laikposmā no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās vēl vairāk (59).

(171)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(172)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 38 %, un pirms daļējas atgūšanās pirms izmeklēšanas perioda tas strauji kritās 2020. gadā. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa tajā pašā periodā samazinājās par 9 %. Pārdošanas apjomu samazināšanās tendence, kaut arī ne tik strauja, ir vērojama arī, aplūkojot vienīgi divus atlikušos uzņēmumus, lai gan 2021. gadā un izmeklēšanas periodā tie atguva zināmu tirgus daļu (60). Tirgus daļas un Savienības pārdošanas apjomu kritums 2020. gadā sakrita ar Laminorul bankrotu. Lai gan Covid-19 pandēmijas ietekmes dēļ 2020. gadā patēriņš, imports un pārdošanas apjomi Savienībā samazinājās, kā paskaidrots 149. apsvērumā, daļa no pārdošanas apjomiem, ko iepriekš attiecināja uz Laminorul, tika aizstāti ar importu, nevis ar citu Savienības ražotāju pārdošanas apjomu. To var konstatēt, aplūkojot datus 3. un 6. tabulā, kas liecina, ka Ķīnas un Turcijas tirgus daļa 2020. gadā palielinājās, taču tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu. Kopš 2020. gada Savienības ražošanas nozare spēja atgūt daļu no zaudētās tirgus daļas, taču tā nav sasniegusi līmeni, kāds bija pirms 2020. gada.

(173)

Kā paskaidrots 169. un 170. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms un jaudas izmantojuma līmenis attiecīgajā periodā samazinājās, tāpēc pieauga fiksētās izmaksas uz vienu ražošanas vienību. Vienlaikus 2020. gadā tērauda profila galvas plašu pieprasījums būtiski samazinājās, taču līdz izmeklēšanas periodam nedaudz atjaunojās. Samazināta patēriņa dēļ Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamus pārdošanas apjomus un tirgus daļu. Tā spēja daļēji atgūt pārdošanas apjomus un tirgus daļu tikai uz savu pārdošanas cenu rēķina, kas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām, kā paskaidrots 4.4.3.1. iedaļā. Tāpēc Savienības ražošanas nozares izaugsmes perspektīvas arī pasliktinājās.

(174)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(175)

Nodarbinātības līmenis šajā nozarē sekoja tādai pašai tendencei kā ražošana un patēriņš Savienības tirgū un attiecīgajā periodā krasi samazinājās par 48 %. To galvenokārt izraisīja Laminorul bankrots, taču arī sūdzības iesniedzēja darbinieku skaits samazinājās, lai gan līdz izmeklēšanas periodam tas nedaudz atguvās no zemākā punkta 2020. gadā (62). Šis samazinājums sekoja 2020. gadā novērotajai Savienības patēriņa samazināšanās tendencei un ierobežotajai patēriņa atveseļošanai līdz izmeklēšanas periodam.

(176)

Vienlaikus laikposmā no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam ražīgums palielinājās par 15 %. Tomēr šo rādītāju ietekmē tas, ka Laminorul 2019. gadā bija atlaidis lielu daļu darbinieku, taču 2019. gadā un mazākā mērā 2020. gadā joprojām veica pārdošanu. Divu atlikušo Savienības ražotāju ražīgums attiecīgajā periodā samazinājās (63). Divu atlikušo Savienības ražotāju ražīguma samazināšanās liecina par palielinātām darbaspēka izmaksām uz vienu saražoto tērauda profila galvas plašu tonnu.

(177)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa no attiecīgajām valstīm apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(178)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tādēļ nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

(179)

Savienības ražotāja, kas sadarbojās, vidējo vienības pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienībā dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(180)

Savienības ražotāja, kurš sadarbojās, vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 46 %, savukārt ražošanas vienības izmaksas tajā pašā periodā palielinājās nedaudz mazākā mērā – par 41 %. Tomēr visā attiecīgajā periodā pārdošanas cenas pastāvīgi bija zemākas par vidējām ražošanas izmaksām. Tas nozīmēja, ka Savienības ražotājs nevarēja paaugstināt pārdošanas cenas līdz līmenim, kas nosegtu ražošanas izmaksu pieaugumu.

(181)

Līdzīga ražojuma pārdošana Savienības tirgū notika vai nu saskaņā ar pamatlīgumiem ar klientiem, kuros noteica daudzumus un cenas nākamajam periodam (no gada līdz dažiem mēnešiem), vai arī pamatojoties uz piedāvājumiem un aktuālajām cenām. Tāpēc Savienības ražotājam, kas sadarbojās, bija iespēja palielināt pārdošanas cenas saistībā ar izejvielu un enerģijas cenu pieaugumu laikā, kad tika pārskatīti līgumi vai piedāvātas cenas. Tomēr attiecīgajā periodā tam neizdevās to izdarīt vajadzīgajā apjomā, jo importa radītais cenu spiediens joprojām bija liels. Tādēļ Savienības ražotājs, kas sadarbojās, pastāvīgi cieta zaudējumus, kā paskaidrots turpmāk 4.4.3.4. iedaļā.

(182)

Savienības ražotāja, kas sadarbojās, vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(183)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %. Tas bija saistīts ar darbinieku skaita samazināšanos bez līdzīga fiksēto izmaksu samazinājuma.

(184)

Savienības ražotāja, kas sadarbojās, krājumu līmeņa dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

10. tabula

Krājumi

(185)

Krājumi vispirms samazinājās par 18 % 2020. gadā, pēc tam pieauga pārējā attiecīgajā periodā, sasniedzot līmeni, kas ir par 17 % augstāks nekā 2019. gadā. Krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma pieauga visā attiecīgajā periodā un sasniedza 16–19 % no gada ražošanas apjoma. Šī situācija negatīvi ietekmēja Savienības ražotāja, kas sadarbojās, finanšu stāvokli.

(186)

Savienības ražotāja, kas sadarbojās, rentabilitātes, naudas plūsmas, investīciju un ienākuma no investīcijām dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas un ienākums no investīcijām

(187)

Komisija noteica Savienības ražotāja, kas sadarbojās, rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražotājam, kas sadarbojās, attiecīgajā periodā izdevās samazināt savus zaudējumus, taču visā periodā tas strādāja ar zaudējumiem. Tas, ka tas izmeklēšanas periodā samazināja savus zaudējumus salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, lielā mērā bija saistīts ar tā palielināto spēju pielāgot tirdzniecības stratēģiju, pārskatīt un pielāgot cenas pieaugošajām enerģijas un izejvielu izmaksām. Tomēr, ņemot vērā pastāvīgo cenu spiedienu, ko radīja imports par zemām cenām no attiecīgajām valstīm, kurām attiecīgajā periodā pat izdevās palielināt savu jau tā ļoti lielo tirgus daļu, Savienības ražotājs, kas sadarbojās, nevarēja atspoguļot visas izmaksas saviem klientiem paredzētajās cenās.

(188)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence attīstījās lejupejošā virzienā līdz izmeklēšanas periodam, un 2020. un 2021. gadā naudas plūsma bija negatīva, taču atkal pieauga izmeklēšanas periodā, sasniedzot kopējo samazinājumu par 96 % visā attiecīgajā periodā. Šī negatīvā tendence liecināja, ka Savienības ražotājam, kas sadarbojās, bija grūtības pašam finansēt savas darbības, kas liecināja par tā finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

(189)

Ienākums no investīcijām ir peļņa, kas izteikta procentos no investīciju uzskaites neto vērtības. Savienības ražotājs, kas sadarbojās, nepārtraukti veica investīcijas, lai uzlabotu savu ražošanas iekārtu efektivitāti, piemēram, iegādājās jaunas skrošu strūklas un krāsošanas iekārtas, lai varētu veikt uz vietas tās ražošanas procesa daļas, kuras iepriekš tika nodotas ārpakalpojumu sniedzējiem, tādējādi uzlabojot efektivitāti un samazinot sagatavošanās laiku. Tomēr tā spēja veikt investīcijas bija ierobežota, jo tas pastāvīgi cieta zaudējumus. Turklāt, neraugoties uz uzlabošanos visā attiecīgajā periodā, ienākums no investīcijām, saglabājās negatīvs visā periodā. Tāpēc Savienības ražotājs, kas sadarbojās, nespēja gūt pietiekamu peļņu savu investīciju segšanai.

(190)

Savienības ražotāja, kas sadarbojās, finanšu stāvokļa pasliktināšanās ietekmēja tā spēju piesaistīt kapitālu. Pastāvīgie zaudējumi un neto naudas plūsma radīja nopietnas bažas par tā likviditāti un spēju piesaistīt kapitālu, lai finansētu savu pamatdarbību un nepieciešamās investīcijas.

(191)

Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums visā attiecīgajā periodā. Savienības ražošanas nozare cieta pastāvīgus zaudējumus, kas visā šajā periodā sakrita ar būtisku importa apjomu no attiecīgajām valstīm par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām. Kā minēts 4.3.3. iedaļā, Savienības ražošanas nozares cenas bija daudz zemākas, un tās apspieda imports no attiecīgajām valstīm.

(192)

Laikā, kad Savienības patēriņš kopumā samazinājās, un pēc tam, kad tērauda profila galvas plašu pārdošanas apjoma zināmas atveseļošanās pēc sākotnējā ievērojamā pārdošanas apjoma krituma Savienībā 2020. gadā, importa apjoma pieaugums no attiecīgajām valstīm pārsniedza Savienības pārdošanas apjoma pieaugumu Savienības tirgū. Pēc sākotnējā krituma par 35 % 2020. gadā importa apjoms no attiecīgajām valstīm pieauga līdz 70 % no importa apjoma 2019. gadā. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms sākotnēji samazinājās par 53 % un atguvās līdz tikai 62 % no pārdošanas apjoma 2019. gadā.

(193)

Tajā pašā laikā pieauga gan Savienības ražošanas nozares, gan abu attiecīgo valstu pārdošanas cenas. Tomēr, lai gan Savienības ražošanas nozare pastāvīgi nespēja paaugstināt savu cenu līmeni, lai panāktu rentablu situāciju, Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu un abu attiecīgo valstu importa cenu starpība palielinājās. Savienības cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 46 %, savukārt ĶTR importa cenas tajā pašā periodā palielinājās par 33 %, bet Turcijas – par 39 %. Tas nozīmēja, ka, neraugoties uz to, ka pieauga gan importa, gan Savienības pārdošanas cenas, abu attiecīgo valstu importa cenas radīja arvien lielāku cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Tādēļ, lai gan Savienības ražošanas nozare bija spiesta turpināt pārdošanu ar zaudējumiem, laikposmā no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam tā zaudēja tirgus daļu attiecīgajām valstīm. Lai gan izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare atguva daļu savas zaudētās tirgus daļas, tā nav sasniegusi 2019. gada līmeni. Kā paskaidrots 157. apsvērumā, tirgus daļas pieaugums izmeklēšanas periodā bija nevis strukturāls, bet gan lielā mērā saistīts ar īslaicīgu konkrēta klienta pasūtījumu pieaugumu.

(194)

Gandrīz visi kaitējuma rādītāji liecināja par vispārēju negatīvu tendenci visā attiecīgajā periodā. Ražošana, ražošanas jauda un jaudas izmantojums pasliktinājās līdz ar pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanos. Sākotnēji 2020. gadā rādītāji pasliktinājās galvenokārt Covid-19 pandēmijas un Laminorul bankrota dēļ, kā skaidrots 149., 160., 170. un 172. apsvērumā. Kopš 2020. gada Savienība spēja zināmā mērā atgūties, jo pēc Covid-19 pandēmijas atkal pieauga tērauda profila galvas plašu pieprasījums un Savienības patēriņš. Tomēr, lai gan kopš 2020. gada kaitējuma rādītāji liecināja par situācijas uzlabošanos, izmeklēšanas periodā tie visi joprojām bija daudz zemāki nekā periodā līdz 2020. gadam. Tā kā importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm apjoms un tirgus daļa joprojām ir lieli un cenas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām, Savienības ražošanas nozare nav spējusi atgūties tik lielā mērā, lai panāktu stabilu un rentablu finanšu situāciju.

(195)

Attiecīgajā periodā neto investīcijas samazinājās par 36 %, bet peļņa no investīcijām saglabājās negatīva. Naudas plūsma attiecīgajā periodā krasi svārstījās un kopš 2020. gada lielākoties bija negatīva vai tuvu nullei. Tas ietekmēja Savienības ražošanas nozares spēju pašai finansēt darbības.

(196)

Tajā pašā periodā nodarbināto skaits samazinājās par 48 %, ko lielā mērā ietekmēja Laminorul bankrots 2020. gadā, taču citi Savienības ražotāji arī novēroja līdzīgu lejupejošu tendenci. Vienlaikus ražīgums samazinājās (ja neņem vērā Laminorul pārdošanu, kā paskaidrots 176. apsvērumā), tādēļ palielinājās darbaspēka izmaksas uz tonnu tērauda profila galvas plašu.

(197)

Kā norādīts iepriekš, ekonomiskie rādītāji, piemēram, rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no investīcijām, attiecīgajā periodā būtiski pasliktinājās. Tas negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares spēju pašai finansēt darbības, veikt nepieciešamās investīcijas un piesaistīt kapitālu, un tādējādi tika kavēta izaugsme un pat radīti draudi nozares izdzīvošanai.

(198)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(199)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši arī citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori bija imports no citām trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, Covid-19 pandēmija, kas ietekmēja Savienības patēriņu, enerģijas cenu pieaugums un iespējamais ražojumu dažādības trūkums.

(200)

Komisija pārbaudīja importa apjoma no attiecīgajām valstīm attīstību un tā ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, kā noteikts pamatregulas 3. panta 6. punktā.

(201)

Attiecīgajā periodā importa apjomi no attiecīgajām valstīm samazinājās par 30 %. Kā paskaidrots 157. apsvērumā, šis samazinājums sakrita ar līdzīgu patēriņa samazināšanos Savienībā, ko galvenokārt izraisīja Covid-19 pandēmija, un no tā izrietošo kuģubūves un ar to saistīto izejmateriālu, piemēram, tērauda profila galvas plašu, pieprasījuma samazināšanos. Tomēr, kā paskaidrots 192. un 193. apsvērumā, novērotais importa apjomu pieaugums pēc 2020. gada bija lielāks nekā Savienības pārdošanas apjomu pieaugums tajā pašā periodā.

(202)

Savienības ražošanas nozare 2020. gadā zaudēja tirgus daļu, galvenokārt tādēļ, ka Laminorul pārtrauca savu darbību. Kā redzams 3. un 6. tabulā, tirgus daļa, kas iepriekš piederēja Laminorul, daļēji pārgāja Turcijai un Ķīnai. Laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam attiecīgās valstis pastāvīgi palielināja savu tirgus daļu. Izmeklēšanas periodā attiecīgās valstis atkal zaudēja daļu no tirgus daļas, ko tās bija ieguvušas iepriekšējos gados, un Savienības ražošanas nozares to ieguva. Tomēr, lai gan Savienības ražošanas nozare spēja atgūt daļu no tirgus daļas, ko tā bija zaudējusi 2020. gadā, tai vēl ir jāsasniedz līmenis, kāds bija līdz 2020. gadam. Importa tirgus daļa no attiecīgajām valstīm palielinājās no [54,1–61,1] % 2019. gadā līdz [57,0–64,0] % IP, proti, par 4 %, savukārt Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu tajā pašā periodā. Līdz ar to ir būtiski palielinājies imports par dempinga cenām pamatregulas 3. panta 3. punkta nozīmē.

(203)

Turklāt šis imports visā attiecīgajā periodā notika par cenām, kas bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Lai gan visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare varēja paaugstināt cenas, lai daļēji kompensētu izejvielu un izejmateriālu cenas, tā nespēja paaugstināt cenas tiktāl, cik tas bija nepieciešams, lai segtu ražošanas izmaksas. Vienlaikus, lai gan attiecīgajā periodā cenas importam gan no Ķīnas, gan no Turcijas palielinājās, tas notika lēnāk nekā Savienības ražošanas nozares cenas un importa cenu sākotnējais līmenis bija zemāks. Visā attiecīgajā periodā vidējā cena importam gan no Ķīnas, gan no Turcijas pastāvīgi bija zemāka par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām.

(204)

Cenu spiediens, ko radīja imports par zemām cenām gan no Ķīnas, gan no Turcijas, nozīmēja, ka Savienības ražošanas nozarei nebija citas izvēles, kā vien izmantot šo cenu noteikšanas mehānisku un mēģināt atgūt daļu no pārdošanas apjoma, ko tā zaudēja 2020. gadā – periodā, kad samazinājās patēriņš un palielinājās ražošanas izmaksas. Lai gan izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei izdevās palielināt pārdošanas apjomus pēc 2020. gada līdz 62 % no 2019. gada līmeņa, tā nespēja to izdarīt tādā mērā, kādā pieauga patēriņš Savienībā (kas izmeklēšanas periodā bija 68 % no 2019. gada līmeņa) un imports no attiecīgajām valstīm (70 % no 2019. gada līmeņa). Tas savukārt radīja pastāvīgus zaudējumus visā attiecīgajā periodā Savienības ražotājam, kurš sadarbojās. Tajā pašā periodā citi finanšu rādītāji, piemēram, ienākums no investīcijām un naudas plūsma, uzrādīja līdzīgu negatīvu tendenci. Lai gan attiecīgajā periodā ienākums no investīcijām uzlabojās, tas visu laiku saglabājās negatīvs, savukārt naudas plūsma izmeklēšanas periodā atjaunojās tikai līdz 4 % no 2019. gada līmeņa.

(205)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās sakrita ar būtisku importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Tirgus sarukšanas apstākļos pieaugošā importa tirgus daļa no attiecīgajām valstīm kopā ar zemajām vidējām pārdošanas cenām negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares finanšu stāvokli. Lai gan līdz izmeklēšanas periodam Savienības ražošanas nozare spēja zināmā mērā atgūties no pārdošanas apjomu un tirgus daļas samazināšanās, kas notika 2020. gadā, tā nespēja palielināt savas pārdošanas cenas pietiekami, lai pilnībā segtu ievērojami pieaugušās ražošanas izmaksas, jo palielinājās attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Tādējādi imports par zemām cenām no attiecīgajām valstīm izraisīja cenu pazemināšanos.

(206)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija provizoriski konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē izraisīja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Minētais kaitējums tika nodarīts gan apjoma, gan arī cenu ziņā.

(207)

Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Imports no trešām valstīm

(208)

Attiecīgajā periodā vienīgā trešā valsts, no kuras Savienībā tika importēts ievērojams daudzums tērauda profila galvas plašu, bija Apvienotā Karaliste. Tomēr Apvienotajā Karalistē ražotās tērauda profila galvas plates tikai daļēji bija izmeklējamais ražojums. British Steel, vienīgais zināmais tērauda profila galvas plašu ražotājs Apvienotajā Karalistē, 2019. gadā ražoja tikai 200 mm platas un platākas tērauda profila galvas plates, no 2020. gada – 180 mm platas un platākas, un pašlaik tas ražo arī 160 mm un platākas tērauda profila galvas plates (64). Kā paskaidrots 154. apsvērumā, statistikas informācijā par tērauda profila galvas platēm, kas pieejama Eurostat par attiecīgo periodu, ietverts ne tikai izmeklējamais ražojums, bet arī visu izmēru tērauda profila galvas plates. Pamatojoties uz sūdzībā sniegto informāciju, Komisija aprēķināja Eurostat reģistrēto importa apjoma daļu, kas bija saistīta ar attiecīgo ražojumu dažādos gados.

(209)

Kā norādīts 157. un 172. apsvērumā, imports no attiecīgajām valstīm, kā arī Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi 2020. gadā ievērojami samazinājās, bet nākamajos gados tie daļēji atjaunojās. Vienlaikus imports no Apvienotās Karalistes 2020. gadā palielinājās par 40 %, 2021. gadā samazinājās vien līdz pusei no 2019. gada apjoma un atkal palielinājās līdz 16 % zem 2019. gada apjoma. Lietotājs, kas sadarbojās, paskaidroja, ka ražotājs Apvienotajā Karalistē ražo tērauda profila galvas plates (un eksportē) neregulāri un tikai tad, ja tas nepiešķir savu ražošanas jaudu citiem ražojumiem.

(210)

Novērotais importa no Apvienotās Karalistes apjoma pieaugums un samazinājums neatbilda paralēlam importa no attiecīgajām valstīm vai Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājumam un pieaugumam. Turklāt cenas importam no Apvienotās Karalistes bija krietni augstākas par cenām tērauda profila galvas plašu importam no attiecīgajām valstīm un bija tuvas Savienības ražošanas nozares cenām izmeklēšanas periodā.

(211)

Ņemot vērā iepriekš minēto un lielo importa apjomu par zemām cenām no attiecīgajām valstīm, salīdzinot ar importu no citām trešām valstīm, Komisija provizoriski secināja, ka imports no citām trešām valstīm nemazināja cēlonisko saikni starp kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei, un importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(212)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

13. tabula

Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(213)

Kopš 2019. gada Savienības ražošanas nozares eksports nepārtraukti samazinājās, sasniedzot niecīgu apjomu izmeklēšanas periodā. Savienības ražošanas nozare norādīja uz patēriņa samazinājumu visā pasaulē pēc Covid-19 pandēmijas, kas to izraisīja, kā arī uz konkurenci jo īpaši ar Turcijas zemo cenu eksportu, kas notika ne tikai vietējā tirgū, bet arī trešo valstu tirgos.

(214)

Eksports veidoja tikai nelielu daļu no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma jeb [5–9] % no tās produkcijas 2019. gadā un samazinājās līdz [3–1] % izmeklēšanas periodā. Tāpēc, lai gan eksporta rādītāju samazināšanās varēja palielināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, kā savās piezīmēs par procedūras sākšanu apgalvoja arī Turcijas valdība, Komisija provizoriski secināja, ka, ņemot vērā Savienības pārdošanas lielo daļu salīdzinājumā ar eksporta apjomu visā attiecīgajā periodā, eksporta apjomu samazināšanās nemazināja cēlonisko saikni starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(215)

Savās piezīmēs par procedūras sākšanu Turcijas valdība, Özkan un Fincantieri norādīja uz Covid-19 pandēmiju un paralēlo patēriņa samazināšanos, jo tie ir veicinājuši vai radījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Kā redzams 2. tabulā, attiecīgajā periodā tērauda profila galvas plašu patēriņš Savienībā samazinājās par 32 %, kas patiešām bija galvenokārt saistīts ar Covid-19 pandēmiju, kā norādīts 149. apsvērumā. Tomēr tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās vēl vairāk – par 38 %. Turklāt situācija, kas radīja zaudējumus, ko izraisīja būtisks importa apjoms par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām, jau pastāvēja 2019. gadā, savukārt Covid-19 pandēmijas ietekme sākās tikai 2020. gadā. Tāpēc Covid-19 pandēmija un no tā izrietošais tērauda profila galvas plašu patēriņa samazinājums Savienībā būtu jāuzskata par pastiprinošu faktoru 2020. gadā, nevis Savienības ražošanas nozares situācijas, kas radīja zaudējumus, cēloni.

(216)

Pamatojoties uz to, Komisija provizoriski secināja, ka Savienības patēriņa izmaiņas nemazināja cēlonisko saikni starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(217)

Turcijas valdība apgalvoja, ka enerģijas cenu pieaugums kopš 2021. gada beigām un jo īpaši 2022. gadā, ko izraisīja Krievijas Federācijas militārā agresija pret Ukrainu, ietekmēja sūdzības iesniedzēja situāciju, kas radīja zaudējumus, un nav attiecināms uz importu no attiecīgajām valstīm.

(218)

Tomēr, kā redzams 8. tabulā, laikposmā no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam Savienības ražošanas nozare spēja palielināt pārdošanas cenas no [1 000–1 150] euro līdz [1 200–1 400] euro. Šis pieaugums par aptuveni 24 % pārsniedza ražošanas izmaksu pieaugumu tajā pašā periodā, norādot uz to, ka izmaksu vai enerģijas cenu pieaugumu var pārnest uz klientiem. Tomēr Savienības ražošanas nozare joprojām nevarēja paaugstināt pārdošanas cenas, lai pilnībā segtu kopējās ražošanas izmaksas, jo joprojām pastāvēja zemo cenu imports no attiecīgajām valstīm.

(219)

Kā paskaidrots iepriekš 163., 180. un 181. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare nevarēja pienācīgi pielāgot pārdošanas cenas un visā attiecīgajā periodā panākt rentablu situāciju. Tā kā šī tendence tika novērota ilgu laiku, to nevarēja izskaidrot tikai ar enerģijas izmaksu pieaugumu izmeklēšanas periodā. Šīs neiespējamības pielāgot pārdošanas cenas laiks sakrīt ar laiku, kad līdz ievērojamam cenu samazinājuma līmenim palielinājās importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm tirgus daļa, nospiežot Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, kas neļāva Savienības ražošanas nozarei atgriezties rentablā situācijā.

(220)

Tādēļ Komisija provizoriski secināja, ka enerģijas cenu izmaiņas vien nevarēja radīt Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

(221)

Özkan apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu daļēji izraisīja tas, ka kuģubūves nozarē ir vispārēja prakse konkrētam projektam no viena un tā paša avota iegādāties dažāda izmēra un veida tērauda profila galvas plates, lai atvieglotu izsekojamību. Kā apgalvo Özkan, tā kā Savienības ražošanas nozare ražoja tikai līdz 204 mm platas tērauda profila galvas plates, tai nebija konkurences priekšrocību, kāda bija Özkan, jo tas ražoja visu izmēru tērauda profila galvas plates.

(222)

Tomēr Komisija neguva pierādījumus par iespējamo kuģubūvētāju praksi pirkt visas tērauda profila galvas plates no viena avota, un arī Özkan nesniedza šādus pierādījumus. Gluži pretēji, gan lietotājs, kas sadarbojās, gan nesaistīts importētājs iesniedza apsvērumus, kuros norādīja uz nepieciešamību nodrošināt daudzveidīgu piegādes avotu, nevis paļauties tikai uz vienu piegādātāju. Lietotājs arī norādīja, ka tas parasti iegādājas tērauda profila galvas plates, ņemot vērā krājumus, ka visas vienāda izmēra tērauda profila galvas plates var savstarpēji aizvietot neatkarīgi no to avota un ka pirkumi nebija saistīti ar konkrētu projektu.

(223)

Turklāt pēdējos gados Savienības ražošanas nozare investēja produktu dažādošanā, attiecīgajā periodā paplašinot savu tērauda profila galvas plašu izmēru klāstu. Šajā saistībā Fincantieri savās piezīmēs norādīja uz sūdzības fragmentu, kurā sūdzības iesniedzējs norādīja, ka “ir lētāk ražot līdz 180 mm nominālajam platumam”. Tāpēc Fincantieri apšaubīja sūdzības iesniedzēja lēmumu investēt lielāku izmēru ražošanā un apgalvoja, ka tas bija iemesls Savienības ražošanas nozares mazajai peļņai.

(224)

Taču pretēji iepriekšminētajam gan sūdzība, gan sūdzības iesniedzēja pārbaudītie dati liecināja, ka lielāka izmēra tērauda profila galvas plašu ražošana ir ekonomiskāka, jo ir nepieciešams mazāk velmēt un tā ir efektīvāka laika ziņā. Sūdzības 1.3. punktā tas norādīja, ka “jo mazāka ir profila galvas plate, jo lielākas ir izmaksas”. Tas nozīmē, ka iepriekš Savienības ražošanas nozares dažādošanas stratēģija būtu labvēlīgi ietekmējusi tās rentabilitāti, nevis veicinātu kaitējumu.

(225)

Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka Savienības ražošanas nozares iespējamais tērauda profila galvas plašu dažādības trūkums nav tāds, kas mazinātu cēlonisko saikni starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(226)

No 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam Savienības ražošanas nozares finanšu stāvoklis kopumā pasliktinājās. Īpaši izteikta šī pasliktināšanās bija 2020. gadā, taču pēc tam situācija zināmā mērā uzlabojās līdz izmeklēšanas periodam. Tomēr attiecīgā perioda beigās Savienības ražošanas nozare joprojām cieta zaudējumus un joprojām nebija spējusi atgūties līdz līmenim, kāds bija pirms 2020. gada. Šie negatīvie apstākļi laikā sakrita ar tērauda profila galvas plašu importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm tirgus daļas pieaugumu, kas attiecīgajā periodā bija vērojams, taču mazāks nekā Savienības ražošanas nozares tirgus daļas pieaugums, kā minēts iepriekš 5.1. iedaļā.

(227)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no tā kaitējuma, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. Importam no citām trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājiem, Covid-19 pandēmijai, kas ietekmēja Savienības patēriņu, enerģijas cenu pieaugumam un iespējamam ražojumu dažādības trūkumam bija tikai ierobežota ietekme uz Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma, pārdošanas cenu un rentabilitātes negatīvajām izmaiņām.

(228)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un pārējie faktori, atsevišķi vai kopā, nebija pietiekami, lai mazinātu cēlonisko saikni starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

(229)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports par dempinga cenām.

(230)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(231)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no attiecīgajām valstīm; rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un investīcijas, pētniecību, izstrādi un inovāciju; rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas normai nevajadzētu būt mazākai par 6 %.

(232)

Savienības ražotājs, kas sadarbojās, strādāja ar zaudējumiem visā attiecīgajā periodā. Sūdzības iesniedzējs ierosināja mērķa peļņu 7,4 % apmērā, pamatojoties uz peļņu, kas gūta no citām ražojuma līnijām 2019. gadā. Tomēr Komisija uzskatīja, ka pārējās ražojumu līnijas attiecas uz automobiļu eņģēm un īpašiem profiliem, kas ir dārgāki, sarežģītāki un konkrētiem klientiem paredzēti ražojumi. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu peļņas norma tika provizoriski noteikta 6 % apmērā.

(233)

Pamatojoties uz to, cena, kas nerada kaitējumu, ir [1 300]–[1 600] euro par tonnu tērauda profila galvas plašu, kas izriet no iepriekš minētās peļņas normas 6 % apmērā piemērošanas Savienības ražotāja, kurš sadarbojās, ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā.

(234)

Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar Savienības ražotāja izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto kaitējumu neizraisošo cenu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no importa vidējās svērtās CIF vērtības.

(235)

Kaitējuma novēršanas līmenis “visiem pārējiem uzņēmumiem” ir noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem (sk. 120. apsvērumu ĶTR, 141. apsvērumu Turcijai).

(236)

Atbilstīgi minētajam vērtējumam būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu:

(237)

Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var izdarīt nepārprotamu secinājumu, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās iesaistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(238)

Savienībā ir divi uzņēmumi, kas ražo tērauda profila galvas plates. Tie tieši nodarbina [130–160] strādniekus un atrodas Spānijā un Itālijā. 2019. gadā bija vēl viens Savienības ražotājs, kas atradās Rumānijā. Līdz ar to 2019. gadā tērauda profila galvas plašu ražošana tieši nodarbināto skaits bija gandrīz divas reizes lielāka par darbinieku skaitu izmeklēšanas periodā.

(239)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izmeklēšanas periodā izraisīja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Pasākumu noteikšana ļautu Savienības ražošanas nozarei saglabāt savu tirgus daļu, palielināt ražošanu un jaudas izmantojumu, paaugstināt cenas, lai segtu ražošanas izmaksas, un sasniegt tādu rentabilitātes līmeni, kāds būtu sagaidāms parastos konkurences apstākļos. Tas ļautu Savienības ražošanas nozarei atjaunot ilgtspēju un nākotnē veikt investīcijas.

(240)

Pasākumu nepiemērošana, visticamāk, izraisītu turpmāku tirgus daļas samazināšanos un rentabilitātes pasliktināšanos, kas jau tā visā attiecīgajā periodā bija negatīva. Tas varētu izraisīt ražošanas iekārtu turpmāku slēgšanu un darbinieku atlaišanu, tādējādi apdraudot Savienības ražošanas nozares dzīvotspēju. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā to, ka pašlaik ir palikuši tikai divi Savienības ražotāji un tie ir mazi un vidēji uzņēmumi.

(241)

Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka pagaidu antidempinga pasākumu noteikšana attiecīgo valstu izcelsmes tērauda profila galvas plašu importam būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(242)

Izmeklēšanas laikā pieteicās un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem tikai viens nesaistīts importētājs – Baglietto. Diemžēl, neraugoties uz to, ka atbildes uz anketas jautājumiem tika vairākkārt pārskatītas, informācijas apjoms, kas palika nepilnīgs, ieskaitot atbildes paskaidrojuma daļu, bija tāds, ka atbilde bija pārāk nepilnīga, lai to varētu izmantot izmeklēšanā. Tā vietā importētājs piekrita iesniegt apsvērumus par kaitējumu un Savienības interesēm. Savos apsvērumos Baglietto iebilda pret antidempinga pasākumiem, apgalvojot, ka šādi pasākumi ierobežotu tērauda profila galvas plašu pieejamību Savienībā un tādējādi faktiski Savienības tirgū varētu radīt duopola vai monopola situāciju.

(243)

Arī divi lietotāji pieteicās un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Viena lietotāja atbilde bija pārāk nepilnīga, lai to varētu izmantot izmeklēšanā, savukārt lietotāja Fincantieri atbilde tika pieņemta un pārbaudīta uz vietas. Fincantieri ir lielākais kuģubūves uzņēmums Savienībā un tāpēc viens no svarīgākajiem izmeklējamā ražojuma lietotājiem.

(244)

Fincantieri apgalvoja, pirmkārt, ka antidempinga pasākumu noteikšana praktiski slēgtu tirgu tērauda profila galvas plašu importam un radītu piegādes deficītu, jo īpaši attiecībā uz 160–200 mm platām tērauda profila galvas platēm, ko ražo tikai viens Savienības ražotājs. Otrkārt, lietotājs iebilda, ka pasākumu noteikšana saasinātu nepietiekamo pieejamību Savienības tirgū. Kā norādīja Fincantieri, Savienības ražošanas nozarei nav pietiekamas jaudas, lai apmierinātu visas kuģubūves nozares vajadzības. Turklāt Savienības ražošanas nozares piegādes izmeklēšanas periodā kavējās un piedzīvoja loģistikas problēmām, kuru dēļ Fincantieri bija jāizmanto imports no attiecīgajām valstīm. Treškārt, Fincantieri norādīja, ka, izņemot attiecīgās valstis, nav citu uzticamu alternatīvu tērauda profila galvas plašu piegādātāju.

(245)

Papildus importētājam un lietotājam arī Turcijas valdība apgalvoja, ka antidempinga pasākumu noteikšana Savienības tirgū radītu monopola stāvokli. Vienlaikus Turcijas valdība norādīja uz spēkā esošajiem tērauda ražojumu, tostarp tērauda profila galvas plašu, importa aizsardzības pasākumiem, kas, pēc tās domām, jau pietiekamā mērā aizsargā Savienības ražošanas nozari.

(246)

Būtībā visi galvenie argumenti, ko izvirzīja lietotājs, importētājs un Turcijas valdība, ir saistīti ar to, ka šīs personas baidās no nepietiekamas piegādes riska un monopola stāvokļa Savienības tirgus, ja antidempinga pasākumi tiks noteikti. Tomēr antidempinga pasākumu noteikšanas mērķis un paredzētā ietekme nekādā gadījumā nav slēgt Savienības tirgu importam no trešām valstīm. Mērķis ir novērst dempinga radīto kaitējumu tirdzniecībai un tādējādi atjaunot konkurenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības ražotājiem. Tas, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā nedarbojās ar pilnu jaudu, liecina, ka Savienības ražotāji Savienības tirgū varētu pārdot vairāk tērauda profila galvas plašu.

(247)

Turklāt nekas neliecināja, ka importētāji vai lietotāji nespēs absorbēt cenu pieaugumu, kas rastos antidempinga pasākumu noteikšanas dēļ. Baglietto sniegtā informācija neļāva noteikt, vai importētāji varēs absorbēt ierosināto antidempinga maksājumu.

(248)

Tomēr pārbaudītie dati un lietotāja, kurš sadarbojās, paziņojumi skaidri liecināja, ka tērauda profila galvas plašu izmaksu pieaugums nekaitēs lietotājiem. Tērauda profila galvas plašu imports no attiecīgajām valstīm veidoja mazāk nekā 10 % no tērauda profila galvas plašu apjoma, ko lietotājs iepirkta izmeklēšanas periodā. Turklāt tērauda profila galvas plašu izmaksas veidoja niecīgu daļu no Fincantieri kopējām ražošanas izmaksām (mazāk nekā 0,5 %) visiem ražojumiem, kuros izmanto tērauda profila galvas plates. Tāpēc sagaidāms, ka tērauda profila galvas plašu izmaksu pieauguma ietekme uz Fincantieri ievērojamo peļņas normu būs ļoti ierobežota.

(249)

Turklāt attiecībā uz iespējamu piegādes avotu trūkumu, ja antidempinga pasākumi netiktu noteikti, tas kaitētu Savienības ražošanas nozares finanšu stāvoklim un varētu likt diviem pārējiem Savienības ražotājiem pārvērtēt savas investīciju stratēģijas un koncentrēties uz citām, pašlaik ienesīgākajām ražošanas līnijām, faktiski pārtraucot tērauda profila galvas plašu ražošanu Savienībā.

(250)

Šādos apstākļos Savienības tērauda profila galvas plašu importētāji un lietotāji kļūtu pilnībā atkarīgi no importa no trešām valstīm, kuras, pēc visu personu domām, faktiski ir vienīgi Ķīna un Turcija. Lai nerastos atkarība no importa tikai no ļoti ierobežota skaita trešo valstu piegādātāju, joprojām ir nepieciešami daudzveidīgi piegādes avoti, tostarp piegādes avoti Savienībā. Antidempinga maksājumu noteikšana, kas atjaunotu konkurenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības ražotājiem, nodrošinātu dažādošanu un iespēju izvēlēties piegādes avotu, ko lūdza visas personas.

(251)

Ņemot vērā iepriekš minēto, apgalvojumi par iespējamu piegādes avotu trūkumu un iespējamu duopola/monopola situāciju tika provizoriski noraidīti.

(252)

Kā minēts 245. apsvērumā, Turcijas valdība izvirzīja papildu argumentu, ka Savienības ražošanas nozare jau ir aizsargāta ar pašlaik spēkā esošajiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz tērauda ražojumiem, tostarp tērauda profila galvas platēm (65). Tomēr aizsardzības pasākumi ir pagaidu pasākumi, un tiem ir atšķirīgs pamatojums un mērķis nekā antidempinga pasākumiem. Tāpēc šis apgalvojums saistībā ar aizsardzības pasākumiem tika provizoriski noraidīts.

(253)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana Ķīnas un Turcijas izcelsmes tērauda profila galvas plašu importam nav Savienības interesēs.

(254)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām.

(255)

Pagaidu antidempinga pasākumi būtu jānosaka Ķīnas Tautas Republikas un Turcijas izcelsmes tērauda profila galvas plašu importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām (sk. iepriekš 229.–236. apsvērumu). Maksājumu apmērs tika noteikts dempinga starpības vai kaitējuma starpības līmenī atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(256)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(257)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kurš noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne tikai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī attiecībā uz ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(258)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(259)

Turcijas ražotājs eksportētājs Özkan Demir savās piezīmēs norādīja, ka iekšzemes pārdošanas apjomi ir kļūdaini noapaļoti, tādējādi radot augstāku dempinga starpību. Pēc analīzes Komisija pieņēma šo apgalvojumu un izlaboja kļūdu, izmantojot nenoapaļotus skaitļus. Tādējādi provizoriskā antidempinga starpība tika mainīta no 14,3 % uz 13,6 %.

(260)

Arī Ķīnas ražotājs eksportētājs Changshu Longteng iesniedza piezīmes, taču tās nebija saistītas ar aprēķinu precizitāti. Tāpēc šīs piezīmes tiks izskatītas izmeklēšanas galīgajā posmā.

(261)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(262)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā var tikt grozīti,