(1)

2022. gada 22. februārī Itālijas iestādes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 19. panta 3. punktu informēja Komisiju par jaunu dekrēta projektu par grozītiem Milānas Malpensas, Milānas Linates un Orio al Serio (Bergāmo) lidostas satiksmes sadales noteikumiem (“Džovannini dekrēta projekts”).

(2)

Ar Džovannini dekrēta projekta 1. pantu 2000. gada 3. marta dekrēta par Milānas Malpensas, Milānas Linates un Orio al Serio (Bergāmo) lidostas satiksmes sadales noteikumiem 4. pants ir grozīts šādi:

“1. punkts.

Gaisa pārvadātāji, izmantojot šaurkorpusa gaisa kuģus, var apkalpot regulārus maršrutus “no punkta uz punktu” starp Milānas Linates lidostu un citām Eiropas Savienības lidostām vai tādām lidostām valstī, kas ar Eiropas Savienību ir noslēgusi vertikālu nolīgumu, kas reglamentē gaisa pārvadājumu pakalpojumus, kuras atrodas 1 500 km rādiusā, mērot pēc lielā loka maršruta metodes, no Milānas Linates lidostas, nepārsniedzot Milānas Linates lidostas noteikto darbības jaudu. Šādos maršrutos drīkst darboties tikai šādi gaisa pārvadātāji:

(3)

Ar Džovannini dekrēta projekta 1. pantu 2000. gada 3. marta dekrēta par Milānas Malpensas, Milānas Linates un Orio al Serio (Bergāmo) lidostas satiksmes sadales noteikumiem 4. pants ir arī grozīts šādi:

“2. punkts.

Lai nodrošinātu atbilstību 1. punkta noteikumiem, biļešu izplatīšana un pārdošana, kā arī pasažieru pārvadāšana maršrutos “no punkta uz punktu” no Milānas Linates lidostas vai uz to ir atļauta tikai attiecībā uz lidostām, kas atrodas 1. punktā noteiktajās ģeogrāfiskajās robežās.”

(4)

Džovannini dekrēta projekta apsvērumos norādīts, ka spēkā esošie noteikumi par satiksmes sadali starp Milānas lidostām ir jāgroza, lai nodrošinātu, ka Milānas Linates lidosta joprojām ir “pilsētas lidosta”, kas apkalpo tuvos maršrutus, un lai pilnībā izmantotu Milānas Malpensas kā satiksmes mezgla lidostas attīstību. Turklāt Milānas Linates lidostai vajadzētu arī būt savienojumiem ar lidostām ārpus Savienības, ar nosacījumu, ka tās atrodas 1 500 km rādiusā un ka Savienība ir noslēgusi horizontālu vai visaptverošu gaisa transporta nolīgumu ar trešo valsti, kurā lidosta atrodas.

(5)

Paziņojumam pievienotajos paskaidrojumos Itālijas iestādes norādīja, ka Džovannini dekrēta projekta 1. panta, kā minēts 2. apsvērumā, piemērošana ļautu turpināt lidojumus maršrutos starp Milānas Linates lidostu un tādām valstīm kā Apvienotā Karaliste, Eiropas Kopējās aviācijas telpas dalībvalstis vai Maroka, ievērojot noteiktos lidostas jaudas ierobežojumus, proti, 18 lidojumus stundā.

(6)

Saskaņā ar Džovannini dekrēta projekta 1. pantu, kā minēts 2. apsvērumā, 1 500 km rādiusu ap Milānas Linates lidostu mēra saskaņā ar lielā loka maršruta metodi. Itālijas iestādes savā paziņojumā paskaidroja, ka Savienības tiesību aktos šis attālums tiek izmantots kā robežvērtība, lai klasificētu lidojumus dažādos attālumos (piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 261/2004 (2)).

(7)

Attiecībā uz Džovannini dekrēta projekta 1. pantu, kā minēts 3. apsvērumā, Itālijas iestādes paskaidroja, ka šis noteikums ir paredzēts, lai nodrošinātu 4. panta 1. punkta projekta izpildi, un tas atspoguļo spēkā esošo satiksmes sadales noteikumu pieeju. Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem valsts civilās aviācijas iestādei ir uzdots uzraudzīt gaisa satiksmi Milānas Linates un Milānas Malpensas lidostā un ziņot Infrastruktūras un transporta ministrijai, lai novērtētu, vai šie noteikumi tiek izpildīti un vai ir vajadzīgi papildu pasākumi.

(8)

Itālijas Civilās aviācijas iestāde (ENAC) 2021. gada 6. septembrī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 19. panta 2. punktu uzaicināja ieinteresētās personas uz apspriešanos, kas 2021. gada 8. septembrī notika Milānas Linates lidostā.

(9)

Saskaņā ar Itālijas iestāžu sniegto informāciju apspriešanā piedalījās Linates un Malpensas lidostu izmantotāju komitejas, kuru sastāvā bija gaisa pārvadātāji, apkalpošanas uz zemes pakalpojumu uzņēmumi, lidostas vadības dienests un laika nišu koordinators.

(10)

Apspriešanās ziņojumā teikts, ka lielākā daļa ieinteresēto personu atbalstīja ierosināto grozījumu.

(11)

2022. gada 25. martā Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja (3) ierosināto satiksmes sadales noteikumu grozījumu kopsavilkumu, ko paziņojušas Itālijas iestādes, un deva ieinteresētajām personām 20 dienas piezīmju iesniegšanai.

(12)

Komisija saņēma piezīmes no piecām ieinteresētajām personām, no kurām lielākā daļa izvēlējās saglabāt anonimitāti.

(13)

Visas ieinteresētās personas atbalstīja Džovannini dekrēta projekta 1. pantu, kā minēts 2. apsvērumā, lai gan viena persona lūdza paplašināt rādiusu virs 1 500 km, lai iekļautu vairāk galamērķu.

(14)

Trīs ieinteresētās personas skaidri atbalstīja Džovannini dekrēta projekta 1. pantu, kā minēts 3. apsvērumā, apgalvojot, ka tas uzlabotu atbilstību 4. panta 1. punkta projektam un saglabātu Linates lidostu kā lidostu, kas patiešām nodrošina maršrutus “no punkta uz punktu”. Viena ieinteresētā persona pauda bažas par Džovannini dekrēta projekta 1. pantu, kā minēts 3. apsvērumā, apgalvojot, ka aizliegums pārdot biļetes uz galamērķiem, kas atrodas ārpus 4. panta 1. punkta darbības jomas, ir nesamērīgs. Šai personai bija arī nopietnas bažas par to, kā šis noteikums tiks īstenots, un tā apšaubīja šā noteikuma piemērotību jaudas problēmu risināšanai.

(15)

Vispirms Komisija norāda, ka šīs trīs lidostas, uz kurām attiecas paziņotais satiksmes sadales noteikums, proti, Milāna Linate, Milāna Malpensa un Orio al Serio (Bergāmo), atbilst četriem nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1008/2008 19. panta 2. punkta pirmajā daļā. Lidostas apkalpo Milānas konurbāciju, un tādējādi ir nodrošināta atbilstība pirmajam nosacījumam. Infrastruktūra un sabiedriskā transporta savienojumi starp šīm trim lidostām un starp tām un Milānu ir tādi, kas atbilst otrajam un trešajam nosacījumam. Turklāt lidostas sniedz gaisa pārvadātājiem vajadzīgos pakalpojumus tādā veidā, kas atbilst ceturtajam nosacījumam.

(16)

Turklāt Komisija atzīmē, ka ar iepriekšējiem Komisijas lēmumiem tika apstiprināta tādu satiksmes sadales noteikumu pieņemšana, kuru mērķis bija izveidot Milānas Malpensas lidostu par starptautiskas satiksmes mezglu un Milānas Linates lidostu par lidostu, kas nodrošina maršrutus “no punkta uz punktu”, lai ierobežotu satiksmes plūsmu šajā lidostā.

(17)

Konkrētāk, ar 2001. gada 5. janvāra Bersāni dekrētu un 2. Bersāni dekrētu, kas apstiprināti ar Komisijas Lēmumu 2001/163/EK (4), Milānas Linates lidostā, pamatojoties uz pasažieru plūsmas apjomu, tika ierobežots turp un atpakaļ reisu skaits, ko ik dienu var veikt uz Savienības lidostām. Ar Bersāni dekrētu un 2. Bersāni dekrētu tika noteikts arī ierobežojums, ar ko Milānas Linates lidostā tiek atļauts nodrošināt tikai regulārus savienojumus “no punkta uz punktu” Savienības teritorijā ar gaisa kuģiem, kuriem ir viena eja. Tā rezultātā pārējai satiksmes apjoms tika novirzīts uz Malpensas lidostu.

(18)

Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2019 (5) apstiprinātā 2016. gada 18. novembra Del Rio dekrēta mērķis bija optimāli izmantot Milānas Linates lidostu un uzlabot tās savienojamību ar visām citām Eiropas pilsētām, vienlaikus pilnībā izmantojot Malpensas satiksmes mezgla kā starpkontinentālās satiksmes vārtu īpašo attīstības potenciālu. Tāpēc ar Del Rio dekrētu tika atcelti biežuma ierobežojumi, kas, pamatojoties uz pasažieru plūsmas apjomu, bija noteikti lidojumiem uz Linates lidostu un no tās, bet tajā tika saglabāts noteikums, ka var apkalpot tikai galamērķus Savienībā, izmantojot šaurkorpusa gaisa kuģus.

(19)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija neapstrīd Itālijas politiku attiecībā uz Milānas Malpensas un Linates lidostām.

(20)

Attiecībā uz Džovannini dekrēta projekta 1. pantu, kā minēts 2. apsvērumā, Komisija norāda, ka ar to tiek atcelti daži ierobežojumi, kas noteikti gaisa pārvadājumu pakalpojumiem Linates lidostā. Linates lidostā var apkalpot lidojumus uz un no jauniem trešo valstu galamērķiem, kas atrodas 1 500 km rādiusā no lidostas un valstī, ar kuru Savienība ir noslēgusi horizontālu vai visaptverošu gaisa transporta nolīgumu.

(21)

Pamatojoties uz Īstenošanas lēmumā (ES) 2016/2019 izmantoto pieeju, ciktāl ar Džovannini dekrēta projekta 1. pantu, kā minēts 2. apsvērumā, tiek atcelti ierobežojumi piekļuvei lidojumiem uz Linates lidostu un no tās, lai gaisa pārvadātājiem nodrošinātu lielāku efektivitāti un izvēli sarakstu veidošanā atbilstoši pasažieru pieprasījumam, nerodas jautājums par proporcionalitāti.

(22)

Jebkurā gadījumā, piemērojot Džovannini dekrēta projekta 1. pantu, kā minēts 2. apsvērumā, Linates lidostā, pārredzamā veidā un pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nerada diskrimināciju starp Savienības gaisa pārvadātājiem vai Savienības galamērķiem, tiktu pievienoti jauni galamērķi.

(23)

Attiecībā uz Džovannini dekrēta projekta 1. pantu, kā minēts 3. apsvērumā, Komisija konstatē, ka pretrunā Regulas (EK) Nr. 1008/2008 19. panta 2. punktam rodas problēmas saistībā ar proporcionalitāti un pārredzamību.

(24)

Ar šo noteikumu ir aizliegts izplatīt un pārdot biļetes lidojumiem starp Milānas Linates lidostu un jebkuru galamērķi, kas atrodas ārpus Džovannini dekrēta projekta, kā minēts 2. apsvērumā, darbības jomas, kā arī ir aizliegti jebkādi savienoto lidojumu maršruti (pretstatā maršrutiem “no punkta uz punktu”). Itālijas iestādes 2022. gada 4. aprīļa un 2022. gada 30. jūnija sanāksmēs ar Komisijas dienestiem, kuras notika pēc Komisijas dienestu 2022. gada 1. aprīlī nosūtītajiem rakstiskajiem jautājumiem, paskaidroja, ka tas liedz gaisa pārvadātājiem piedāvāt ne tikai lidojumu maršrutus ar pārsēšanos Milānas Linates lidostā, bet arī lidojumu maršrutus uz Linates lidostu vai no tās ar vēlākiem savienojumiem citās lidostās ārpus Milānas. Faktiski šis noteikums reglamentē pasažieru pārsēšanos lidostās ārpus Milānas.

(25)

Komisija uzskata, ka savienoto lidojumu un pasažieru pārsēšanās ierobežošana Linates lidostā ir samērīga, lai sasniegtu mērķi saglabāt to kā lidostu, kas nodrošina maršrutus “no punkta uz punktu”, un veicināt Malpensas lidostas kā starptautiskas satiksmes mezgla attīstību. Tomēr pasažieru pārsēšanās reglamentēšana lidostās ārpus Milānas pārsniedz satiksmes sadales noteikumu leģitīmo darbības jomu attiecībā uz lidostām, kas apkalpo konkrētu pilsētu vai konurbāciju, šajā gadījumā Milānu.

(26)

Turklāt ierosinātais grozījums pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu Itālijas lidostu politikas mērķus, un nepamatoti ierobežo gaisa pārvadātāju uzņēmējdarbības brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību lidostās ārpus Milānas.

(27)

Turklāt Džovannini dekrēta projekta 1. pants, kā minēts 3. apsvērumā, rada pārredzamības problēmas, jo nav skaidrs, kā Itālijas iestādes panāks noteikumu izpildi. Šajā noteikumā nav precizēts, vai tiks uzraudzīti tikai gaisa pārvadātāju lidojumu grafiki, vai arī ceļojumu aģentūras un biļešu izplatītāji būs atbildīgi par konkrētu maršrutu piedāvāšanu ar savienojumiem ārpus Linates lidostas. Nav arī skaidrs, vai šā noteikuma mērķis būtu ietvert arī pasažierus, kuri paši iegādājas savienotos lidojumus un kuru lidojuma maršrutus nevar kontrolēt ne gaisa pārvadātāji, ne ceļojumu aģentūras, ne citi biļešu izplatītāji.

(28)

Nobeigumā Komisija secina, ka Džovannini dekrēta projekta 1. pants, kā minēts 2. apsvērumā, ar ko groza spēkā esošos Milānas Malpensas, Milānas Linates un Orio al Serio (Bergāmo) lidostas satiksmes sadales noteikumus, ir saderīgs ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 19. panta 2. punktu.

(29)

Attiecībā uz Džovannini dekrēta projekta 1. pantu, kā minēts 3. apsvērumā, Komisija secina, ka tas nav saderīgs ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 19. panta 2. punktu,