(1)

Pēc sūdzības, ko 2020. gada 3. janvārī iesniedza asociācija European Aluminium (“sūdzības iesniedzējs” vai “EA”), kura pārstāv ražotājus, kas ražo vairāk nekā 25 % no alumīnija štancējumu kopējā ražošanas apjoma Savienībā, Eiropas Komisija (“Komisija”), publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), 2020. gada 14. februārī paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes alumīnija štancējumu importu Savienībā.

(2)

Ražojums, uz kuru attiecināma reģistrācija (“attiecīgais ražojums”), ir stieņi un profili (arī dobie), caurules un caurulītes; nesalikti; arī sagatavoti izmantošanai konstrukcijās (piemēram, piegriezti noteiktā garumā, urbti, liekti, ieroboti, vītņoti); izgatavoti no alumīnija, no leģētā vai neleģētā, ar alumīnija saturu mazāku nekā 99,3 % (“izmeklējamais ražojums”), un kura izcelsme ir ĶTR.

(3)

Šī izmeklēšana neattiecas uz šādiem ražojumiem:

(4)

Attiecīgo ražojumu pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7604 10 10, ex 7604 10 90, 7604 21 00, 7604 29 10, 7604 29 90, ex 7608 10 00, 7608 20 81, 7608 20 89 un ex 7610 90 90 (Taric kodi 7604101011, 7604109011, 7604109025, 7604109080, 7608100011, 7608100080, 7610909010). KN un Taric kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

(5)

Sūdzības iesniedzējs 2020. gada 23. jūnijā iesniedza reģistrācijas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu. Sūdzības iesniedzējs pieprasīja reģistrēt attiecīgā ražojuma importu, lai vēlāk šim importam no reģistrācijas datuma varētu piemērot pasākumus, ja būtu izpildīti visi pamatregulā izklāstītie nosacījumi.

(6)

Komisija atbilstoši pamatregulas 14. panta 5. punktam var uzdot muitas dienestiem veikt importa reģistrēšanai vajadzīgos pasākumus, lai vēlāk šim importam no reģistrācijas dienas varētu piemērot pasākumus, ja būtu izpildīti visi pamatregulā izklāstītie nosacījumi. Importu var reģistrēt, ja pirms tam no Savienības ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību.

(7)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka reģistrācija ir pamatota, jo attiecīgais ražojums tiek pārdots par dempinga cenām. Būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei rada importa pieaugums tirgus daļas izteiksmē par zemām cenām, mazinādams iespējamo galīgo maksājumu korektīvo ietekmi.

(8)

Komisija izskatīja pieprasījumu, ņemot vērā pamatregulas 10. panta 4. punktu. Komisija pārbaudīja, vai importētāji ir bijuši informēti vai tiem būtu bijis jābūt informētiem par to, ka tie īsteno dempingu saistībā ar dempinga apmēru un iespējamo vai konstatēto kaitējumu. Turklāt Komisija analizēja, vai importa apjoms turpina ievērojami pieaugt un, ņemot vērā laiku, apjomu un citus apstākļus, vai ir varbūtīgi, ka tas nopietni samazinās piemērojamā galīgā antidempinga maksājuma korektīvo ietekmi.

(9)

Šajā posmā attiecībā uz dempingu Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi par to, ka attiecīgā ražojuma imports no ĶTR tiek pārdots par dempinga cenām.

(10)

Konkrēti, sūdzības iesniedzējs sniedza pierādījumus par dempingu, kas balstīti uz salīdzinājumu starp salikto normālo vērtību, kam pamatā ir ražošanas un pārdošanas izmaksas, kuras atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, kas noteiktas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, un attiecīgā ražojuma eksporta cenu (EXW līmenī), kad to pārdod eksportam uz Savienību. Šādi aprēķinātās dempinga starpības ĶTR ir ievērojamas, proti, līdz 37 %.

(11)

Šī informācija bija sniegta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(12)

Attiecībā uz šo nosacījumu viens nesaistītais importētājs iebilda pret pieprasīto importa reģistrāciju, norādot, ka nav iespējams konstatēt iepriekš notikušo dempingu, jo izmeklēšana vēl turpinās.

(13)

Tomēr 10. panta 4. punkta c) apakšpunktā netiek pieprasīti pierādījumi par iepriekš notikušo dempingu. Taču tajā prasa ziņas par iepriekš notikušo dempingu vai par to, ka importētājs zināja vai viņam bija jāzina par dempingu.

(14)

Publicējot paziņojumu par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, importētāji tika informēti vai viņiem vismaz vajadzēja zināt par dempingu. Paziņojums par procedūras sākšanu ir publisks dokuments, kas ir pieejams visām ieinteresētajām personām, it īpaši importētājiem. Turklāt importētājiem kā izmeklēšanā ieinteresētajām personām ir piekļuve sūdzības nekonfidenciālai versijai. Komisija tādējādi uzskatīja, ka importētāji minētajā laikā bijuši informēti vai tiem būtu bijis jābūt informētiem par iespējamo dempinga praksi, tās apmēru un iespējamo kaitējumu.

(15)

Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus par to, ka izmeklējamā ražojuma imports no attiecīgās valsts kopumā ir palielinājies absolūtos skaitļos un tirgus daļas ziņā. Sūdzības iesniedzēja sniegtie pierādījumi liecina, ka laikposmā no 2020. gada marta līdz maijam attiecīgā ražojuma importa apjoms un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējušas Savienības ražošanas nozares pārdotos daudzumus un cenu līmeni, kā arī tirgus daļu, tādējādi būtiski un nelabvēlīgi ietekmējot Savienības ražošanas nozares vispārējo darbību.

(16)

Tādējādi Komisija secina, ka pirmais reģistrācijas kritērijs ir izpildīts.

(17)

Savā importa reģistrēšanas pieprasījumā sūdzības iesniedzējs sniedza pierādījumus par turpmāku būtisku importa pieaugumu. Šajā nolūkā sūdzības iesniedzējs, aprēķinot importa apjomus par laikposmu no 2020. gada marta līdz maijam, izmantoja sūdzībā izklāstīto metodiku un salīdzināja šos daudzumus tajos pašos mēnešos 2019. gadā. Saskaņā ar sūdzībā izmantoto metodiku, tika izskatīti šādi KN kodi – 7604 21 00, 7604 29 10, 7604 29 90, 7608 20 81, 7608 20 89 un ex 7610 90 90. Attiecībā uz pēdējo KN kodu sūdzības iesniedzējs palika pie savas aplēses, ka attiecīgais ražojums veidoja 95 % no [importa] apjomiem ar šo kodu.

(18)

Izmeklēšanas gaitā Komisija analizēja, vai importa apjoms no ĶTR būtu jāaprēķina saskaņā ar iepriekš izklāstīto metodiku (t. i., sūdzībā minēto) vai arī piemērotāka būtu cita metodika. Šajā nolūkā tika prasīts, lai ieinteresētās personas iesniegtu piezīmes un informāciju, un TAXUD ĢD un valstu muitas dienestiem tika lūgts veikt izmeklēšanu un sniegt informāciju. Komisija arī pārbauda konfidenciālus Taric datus, lai noteiktu to nozīmīgumu analīzei. Šī antidempinga izmeklēšanas daļa vēl notiek. Šajā sakarībā Komisija norādīja, ka imports saskaņā ar papildu KN kodiem, kas minēti paziņojumā par procedūras sākšanu (sk. arī 4. apsvērumu), bija neliels (3). Tāpēc šajā posmā Komisija uzskatīja, ka, analizējot šo pieprasījumu, ir lietderīgi pārbaudīt prasību palielināt importu, ņemot vērā sūdzībā ierosinātos KN kodus, un piemērot divus scenārijus. Pirmā scenārija gadījumā izskata sūdzībā izklāstīto metodiku, saskaņā ar kuru izmanto sešus KN kodus, bet otrā scenārija gadījumā izmanto tos pašus KN kodus, kas minēti iepriekš, izņemot KN kodu ex 7610 90 90. Piemērojot abas metodikas, izmanto no 8 cipariem sastāvošo KN kodu datus, ņemot vērā notiekošo analīzi.

(19)

Izmantojot pirmo metodiku (t. i., sūdzībā minēto), saskaņā ar pieprasījumā sniegto informāciju, ko Komisija salīdzināja ar lietas materiālos esošajiem datiem, importa apjoms no ĶTR Savienībā laikposmā no 2020. gada marta līdz maijam absolūtos skaitļos samazinājās par aptuveni 17 %, salīdzinot ar tiem pašiem mēnešiem 2019. gadā. Tas varētu atbilst laikposmā no 2020. gada marta līdz maijam novērotajam vispārējam importa un patēriņa samazinājumam, ņemot vērā tirgus apstākļus, kas radušies Covid-19 dēļ. Tomēr sūdzības iesniedzējs arī sniedza pierādījumus par to, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoms šajā pašā periodā samazinājās par 28 %, taču tajā pašā laikā ĶTR izcelsmes imports palielinājās no aptuveni 10 % (laikposmā no 2019. gada marta līdz maijam) līdz aptuveni 12 % laikposmā no 2020. gada martam līdz maijam, kas atbilst palielinājumam par 20 %. Tādējādi salīdzinājumā ar patēriņu imports no ĶTR laikposmā no 2020. gada marta līdz maijam palielinājās.

(20)

Attiecībā uz otro metodiku, t. i., neizmantojot KN kodu 7610 90 90, pieprasījumā bija sniegti pierādījumi tam, ka importa apjoms no ĶTR laikposmā no 2020. gada marta līdz maijam samazinājās absolūtā izteiksmē par 16 %, salīdzinot ar to pašu laikposmu 2019. gadā. Kā minēts iepriekš, Savienības ražošanas nozarē attiecīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjoms samazinājās par 28 %. Šo pārmaiņu rezultātā Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās no aptuveni 4,9 % laikposmā no 2019. gada marta līdz maijam līdz aptuveni 5,6 % laikposmā no 2020. gada marta līdz maijam, relatīvā izteiksmē palielinoties par 15 %.

(21)

Attiecībā uz šo nosacījumu viens nesaistītais importētājs iebilda pret pieprasīto importa reģistrēšanu un norādīja, ka salīdzinošais importa pieaugums no ĶTR, kas reģistrēts no 2020. gada marta līdz maijam, varētu būt saistīts ar to, ka šīs valsts saimnieciskā darbība tika traucēta un atjaunota agrāk nekā Savienībā. Tas pats importētājs uzskata, ka šie ārkārtējie tirgus apstākļi varēja mudināt importētājus palielināt krājumus, izmantojot labvēlīgos tirgus nosacījumus.

(22)

Būtībā nevar izslēgt, ka ar Covid-19 saistīto traucējumu laiks varēja ietekmēt noteiktas piegādes. Tomēr trīs mēnešu laikposms ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu veikt jēgpilnu importa tendenču novērtējumu, tostarp ņemot vērā importētāja norādītos faktus un apstākļus. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka laikposms no 2020. gada marta līdz maijam ir pietiekami reprezentatīvs, lai varētu veikt šo analīzi.

(23)

Turklāt tas pats importētājs apgalvoja, ka labvēlīgu tirgus apstākļu dēļ uzņēmumi ar pietiekamiem finanšu līdzekļiem varēja uzkrāt importētos ražojumus. Šis arguments, ja tas tiktu apstiprināts, nevar būt par iemeslu, lai iebilstu pret pieprasīto reģistrēšanu, bet, gluži pretēji, tas sīkāk izskaidrotu un līdz ar to apstiprinātu aprakstīto importa pieaugumu, tādējādi pamatojot importa reģistrēšanu.

(24)

Viens ražotājs eksportētājs arī iebilda pret reģistrēšanas pieprasījumu. Šis ražotājs uzskata, ka nav pareizi salīdzināt ražošanu Eiropā ar importu, jo šie abi procesi ir atšķirīgi (rūpniecisko salīdzināt ar komerciālo). Tomēr, kā norādīts 19. apsvērumā, gan ražošanas, gan pārdošanas apjoms Savienībā samazinājās. Tāpēc tirgus daļu salīdzinājums ir tajā pašā, proti, pārdošanas līmenī. Tādējādi apgalvojums ir faktu ziņā nepareizs, un tāpēc Komisija to noraidīja.

(25)

Tas pats ražotājs eksportētājs arī paskaidroja, ka ekonomikas recesijas ietekme, iespējams, mudināja ražotājus eksportētājus orientēties uz iekšējo tirgu. Kā paskaidrots iepriekš, par spīti tam importa no ĶTR tirgus daļa Savienībā palielinājās. Turklāt tas pats ražotājs arī apgalvoja, ka tā noiets uz Savienību nenotiek par dempinga cenām, un sniedza pierādījumus par to, ka laikposmā no 2020. gada marta līdz maijam tā pārdošanas apjoms uz Savienību samazinājās. Tomēr jāatgādina, ka reģistrēšanas nosacījumi būtu jāpārbauda visa Savienības tirgus un visa importa no ĶTR līmenī, un šā iemesla dēļ atsevišķu ražotāju eksportētāju pārdošanas apjomi nav būtiski. Visbeidzot, ražotājs eksportētājs sniedza argumentus par sūdzības iesniedzēju iespējamo pret konkurenci vērsto stratēģiju, kuri tomēr attiecībā uz šo analīzi nav būtiski.

(26)

Komisija tādēļ uzskatīja, ka iepriekš minētie skaitļi abos scenārijos, neraugoties uz importēto ražojumu samazinājumu absolūtā izteiksmē saistībā ar tirgus apstākļiem, ir pierādījums tam, ka imports būtiski palielinājās relatīvā izteiksmē, un tāpēc secināja, ka ir izpildīts arī otrs reģistrācijas pieprasījuma kritērijs.

(27)

Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi, ka turpmāks importa pieaugums par aizvien zemākām cenām no ĶTR radītu papildu kaitējumu.

(28)

Kā konstatēts 19. un 20. apsvērumā, pastāv pietiekami pierādījumi par to, ka saskaņā ar abām izmantotajām metodikām imports no Ķīnas laikposmā no 2020. gada marta līdz maijam ir ieguvis tirgus daļu un Savienības ražošanas nozares tirgus daļa šajā periodā ir samazinājusies no aptuveni 78 % līdz 74 %.

(29)

Turklāt pieprasījumā bija sniegti pierādījumi par importa no Ķīnas vidējām cenām. Komisija šos pierādījumus salīdzināja ar lietas materiālos esošajiem datiem. Vidējā cena importam, uz kuru attiecas 5 kodi pozīcijā 7604 un pozīcijā 7608, laikposmā no 2019. gada martam līdz maijam samazinājās no 3 029 EUR par tonnu līdz 3 010 EUR par tonnu laikposmā no 2020. gada marta līdz maijam, kas atbilst samazinājumam par 1 %. Vidējā cena importam, uzkuru attiecas 6 KN kodi, (izmantojot sūdzībā norādīto metodiku) tajā pašā periodā palielinājās par 3 %, proti, laikposmā no 2019. gada marta līdz maijam no 2 994 EUR par tonnu līdz 3 086 EUR par tonnu. Šīs salīdzinoši nelielās cenu izmaiņas ļauj uzskatīt, ka šā importa radītais cenu spiediens joprojām ir līdzīgs sūdzībā minētajam cenu spiedienam.

(30)

Turklāt, ņemot vērā, ka alumīnija štancējumu nozarē ir lielas pastāvīgās izmaksas, ir skaidrs, ka tirgus daļas un ražošanas samazināšanās izraisīs rentabilitātes samazināšanos laikposmā no 2020. gada marta līdz maijam.

(31)

Šie fakti liecina, ka turpmāks būtisks importa pieaugums relatīvā izteiksmē visticamāk nopietni apdraudētu piemēroto maksājumu koriģējošo ietekmi. Patiešām ir pamatoti uzskatīt, ka attiecīgā ražojuma imports var vēl vairāk palielināt tirgus daļu, pirms tiek pieņemti jebkādi pagaidu pasākumi, jo tie tiktu ieviesti vēlākais ap 2020. gada 13. oktobri.

(32)

Šāds turpmāks importa pieaugums pēc lietas sākšanas, ņemot vērā laiku, apjomu un citus apstākļus (piemēram, ĶTR lielās jaudas rezerves un Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas praksi, kā tas aprakstīts sūdzībā), varētu nopietni mazināt jebkāda galīgā maksājuma koriģējošo ietekmi, ja vien šāds maksājums netiktu piemērots ar atpakaļejošu spēku.

(33)

Tādējādi Komisija secina, ka ir izpildīts arī trešais reģistrācijas kritērijs.

(34)

Tādējādi Komisija secina, ka ir pietiekami pierādījumi, lai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu noteiktu, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(35)

Visas ieinteresētās personas ir aicinātas rakstiski izteikt savu viedokli un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(36)

Atbilstīgi pamatregulas 14. panta 5. punktam būtu jānosaka, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja izmeklēšanā tiktu gūti konstatējumi, kuru dēļ tiktu noteikti antidempinga maksājumi, šos maksājumus reģistrētajam importam varētu piemērot ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, ja būtu izpildīti vajadzīgie nosacījumi.

(37)

Visi iespējamie maksājumi ir atkarīgi no antidempinga izmeklēšanas konstatējumiem.

(38)

Sūdzībā, kurā ietverts pieprasījums sākt antidempinga izmeklēšanu, attiecīgā ražojuma vidējā dempinga starpība tiek lēsta līdz 37 % un vidējais kaitējuma samazināšanas līmenis – vairāk kā 40 %. Pamatojoties uz to, nākotnes iespējamo saistību summu var aplēst sūdzībā minētās dempinga starpības līmenī, t. i., līdz 37 % ad valorem no attiecīgā ražojuma CIF importa vērtības.

(39)

Šajā izmeklēšanā savāktos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (4),