1.   

ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palātas 2017. gada pārskatā nav konstatēti nozīmīgi trūkumi attiecībā uz revidētajiem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk “Tiesa”) cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2.   

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta, pamatojoties uz veikto revīziju, secinājusi, ka kopumā 2017. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā izdarītajos maksājumos saistībā ar Tiesas administratīvajiem un citiem izdevumiem būtisku kļūdu nav;

3.   

atzīmē, ka apropriāciju kopējais apjoms bija 399 344 000 EUR (2016. gadā –380 002 000 EUR ) un izpildes līmenis 2017. gadā bija 98,69 % (98,23 % 2016. gadā); norāda uz augsto budžeta izpildes līmeni 1. sadaļā (personas, kas strādā iestādē) un 2. sadaļā (ēkas, mēbeles, iekārtas un dažādi darbības izdevumi), sasniedzot 98,6 % un 99,1 % salīdzinājumā ar 98,1 % un 98,6 % 2016. gadā;

4.   

konstatē, ka no 2016. gada uz 2017. gadu pārnesto apropriāciju apjoms bija 22 240 120,22 EUR, no kuriem 86,26 % (19 188 159,20 EUR) tika izmantoti 2017. gadā, salīdzinot ar 90 % 2016. gadā;

5.   

norāda, ka konstatētie prasījumi 2017. finanšu gadā bija 51 677 001 EUR un par 3,6 % mazāki nekā aplēstie ieņēmumi, kas pārsniedz 53 595 000,00 EUR; atzīmē, ka šī neatbilstība galvenokārt ir saistīta ar to, ka sakarā ar Tiesas reformu trīs no 19 jaunajiem tiesnešiem tika nominēti vēlāk kā iecerēts, līdz ar to personāla izmaksas bija mazākas par paredzētajām;

6.   

pieņem zināšanai, ka 2017. gadā Tiesa piešķīra 850 000 EUR, lai atlīdzinātu kaitējumu, kurš ir ticis nodarīts, Vispārējai tiesai neievērojot saprātīgu lietas izskatīšanas termiņu attiecībā uz trim lietām, ko Vispārējā tiesa slēdza 2011. un 2013. gadā;

7.   

norāda, ka Tiesa bija pārvērtējusi savas saistības attiecībā uz vairākām budžeta pozīcijām saskaņā ar 14. nodaļu “Pārējie darbinieki un ārējie pakalpojumi”, cita starpā arī attiecībā uz komandējumiem (budžeta 162. pozīcija), 2017. gadam paredzot saistības 342 000 EUR apjomā, savukārt maksājumi bija tikai 204 795,27 EUR, un pārvērtēja arī vajadzības turpmākajai apmācībai (1612. budžeta pozīcija), paredzot saistības 1 457 644,07 EUR apmērā, kamēr maksājumi bija vien 579 000,04 EUR apjomā; ņem vērā, ka Tiesa samazināja pieprasījumu pēc apropriācijām Tiesas locekļu komandējumiem līdz 299 750 EUR, sagatavojot 2019. gada tāmi, un tādējādi reaģēja uz 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojumā izteikto Parlamenta apsvērumu; aicina Tiesu censties nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību, lai izvairītos no ievērojamām atšķirībām starp saistībām un maksājumiem;

8.   

pieņem zināšanai, ka nodaļas par sanāksmēm un konferencēm galīgo apropriāciju izpildes līmenis 2017. gadā bija 81,40 % salīdzinājumā ar 95,5 % 2016. gadā; aicina Tiesu turpināt darbu pie šā jautājuma, lai atkal sasniegtu vismaz tādu pašu līmeni attiecībā uz šīs nodaļas galīgo apropriāciju izpildi kā 2016. gadā;

9.   

konstatē, ka, ņemot vērā budžeta pārpalikumu, 8,72 miljoni EUR tika pārvietoti uz budžeta 2001. pozīciju (noma/pirkums) saistībā ar Tiesas ēku piektās paplašināšanas projektu; norāda, ka par apropriāciju pārvietojumu tika paziņots budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Finanšu regulas 25. panta 1. un 2. punkta noteikumiem; norāda, ka līdz šim ar budžeta lēmējinstitūcijas piekrišanu kopš 2007. gada veiktie avansa maksājumi 57,3 miljonu EUR apmērā ir ļāvuši būtiski samazināt līdz 2026. gadam veicamo nomas/pirkuma maksājumu ietekmi uz budžetu;

10.   

atzīmē, ka gandrīz 75 % no Tiesas budžeta tika piešķirti izdevumiem par Tiesas locekļiem un darbiniekiem (1. sadaļa), un gandrīz 25 % tika piešķirti infrastruktūras izdevumiem (2. sadaļa), jo īpaši ēkām un informācijas tehnoloģijām; atzinīgi vērtē Tiesas apņemšanos paplašināt uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes metodikas izmantošanu, to piemērojot attiecīgajām budžeta daļām; aicina Tiesu informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par sasniegumiem, kādi gūti, piemērojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principus;

11.   

uzsver, ka uz sniegumu balstīta budžeta izstrāde nebūtu jāpiemēro tikai Tiesas budžetam kopumā, bet tai būtu arī jāietver konkrētu, izmērāmu, sasniedzamu, reālistisku un laikā ierobežotu (SMART) mērķu noteikšana atsevišķām struktūrvienībām, nodaļām un darbinieku gada plānos un jānosaka atbilstīgi rādītāji iestādes tāmes sastādīšanai; tādēļ aicina Tiesu savās ikdienas darbībās plašāk ieviest uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principu;

12.   

pauž bažas par to, ka pārskatatbildība – atšķirībā no tādiem saistītiem jēdzieniem kā leģitimitāte, reaģētspēja vai pārredzamība – līdz šim nav bijusi īpaši svarīga Tiesas autoritātes veidošanā;

13.   

atzinīgi vērtē Tiesas nodomu vienkāršot procedūras, lai savu gada darbības pārskatu publicētu līdz 2019. gada 31. martam ar nolūku optimizēt un paātrināt budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

14.   

atzinīgi vērtē to, ka Tiesa ir sākusi darbu pie integrētas lietu pārvaldības sistēmas izveides, ar kuru tiks aizstāts pēdējo 25 gadu laikā izstrādāto lietotņu kopums un kurā būs iekļauts darbības rezultātu rādītāju un pārskatu sniegšanas instrumentu datorizācijas komponents;

15.   

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ieteikumu, ka Tiesai būtu jāapsver iespēja pieņemt aktīvākas lietu pārvaldības procedūras, kas balstītos uz individuālu pieeju un reālistiskākiem termiņiem, vienlaikus cieši uzraugot personāla izmantošanu un pieņemot papildu administratīvās optimizācijas metodes;

16.   

norāda, ka tikai 4,8 % no Tiesas kopējā budžeta tika atvēlēti informācijas tehnoloģiju (IT) un telesakaru jomai; uzsver, cik svarīgi ir ieviest bezpapīra informācijas un dokumentācijas plūsmas, lai nodrošinātu ātru un efektīvu saziņu, un aicina Tiesu turpināt veikt nepieciešamos pasākumus šā mērķa sasniegšanai; šajā sakarībā atzinīgi vērtē pieteikumu lietotnes “e-Curia” arvien plašāko izmantošanu un aicina Tiesu censties panākt, lai jau tuvākajā laikā visi procesuālie dokumenti tiktu pilnībā iesniegti ar šo lietotni; atzinīgi vērtē “e-Curia” izmantošanu visās dalībvalstīs kopš 2016. gada, kas liecina par to, ka ir efektīvi palielināta sabiedrības informētība par šīs lietojumprogrammas esamību un tās priekšrocībām;

17.   

norāda, ka kopējais Tiesā iesniegto lietu skaits 2017. gadā (1 656 lietas) bija lielāks nekā 2016. gadā (1 604 lietas) un ka 2017. gadā pabeigto lietu skaits saglabājās augstā līmenī (1 594 lietas salīdzinājumā ar 1 628 lietām 2016. gadā); norāda, ka vidējais tiesvedības ilgums ir samazinājies (no 16,7 mēnešiem 2016. gadā līdz 16,3 mēnešiem 2017. gadā); atzinīgi vērtē efektivitātes uzlabojumus, kas laikposmā no 2010. līdz 2017. gadam palielināja gadā pabeigto lietu skaitu par 29,6 %, kaut gan jaunu lietu skaits pastāvīgi pieaudzis;

18.   

secina, ka EST varētu vēl vairāk pastiprināt šos pozitīvos rezultātus, ja apsvērtu iespēju katru lietu pārvaldīt aktīvāk, izmantojot īpaši pielāgotus laika grafikus un uzraugot, kā faktiski tiek izmantoti tās rīcībā esošie cilvēkresursi; uzsver – ja snieguma mērīšanai izmantotu šo pamatu, nevis indikatīvus laika grafikus, kas caurmērā jāievēro, vadība būtu informēta gan par problemātiskām lietām, gan labas prakses piemēriem; uzsver, ka minēto informāciju varētu izmantot arī tam, lai pilnveidotu ziņošanu par sniegumu, tādējādi pastiprinot pārskatatbildību, sniedzot ieskatu par EST pienācīgu darbību un tai pieejamo resursu izmantošanu;

19.   

pieņem zināšanai Tiesas centienus uzlabot lietu izskatīšanas efektivitāti saskaņā ar Revīzijas palātas ieteikumiem pārskatā par lietu pārvaldību Eiropas Savienības Tiesā (1); atzinīgi vērtē to, ka Tiesa ir izstrādājusi noteiktus termiņus un uzraudzības instrumentus, kas ir pielāgoti konkrētiem tiesvedības veidiem; norāda, ka tiesvedības ilgums ir viens no faktoriem, kas jāņem vērā, izvērtējot tiesu sistēmu; aicina Tiesu turpināt uzlabot savu sniegumu, ievērojot Revīzijas palātas ieteikumus, taču vienlaikus neapdraudot tās spriedumu kvalitāti, efektivitāti un neatkarību;

20.   

norāda, ka Tiesai ir pienākums nodrošināt tiesiskumu nevainojamā kvalitātē saprātīgos termiņos, turklāt tai kā Savienības iestādei ir jānodrošina, ka tai uzticētos publiskos līdzekļus tā izmanto pēc iespējas efektīvāk un lietderīgāk un saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem;

21.   

pieņem zināšanai Tiesas sniegtos paskaidrojumus par pasākumiem, kas veikti saistībā ar 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, proti, norādi, ka Tiesas oficiālās brīvdienas neatbilst tiesvedības pārtraukšanas periodam; ņem vērā, ka tiesneši un viņu biroji uzskata t. s. baltās nedēļas par privileģētu laiku darbam pie savām lietām, t. i., lietām, kurās viņi ir iecelti par ziņotājiem;

22.   

atzinīgi vērtē iniciatīvu izveidot Eiropas Savienības Tiesiskās sadarbības tīklu, kas aptver dalībvalstu konstitucionālās tiesas un Augstākās tiesas, lai popularizētu Savienības tiesu praksi un dalībvalstu tiesu praksi;

23.   

atzinīgi vērtē Tiesas sasniegumus attiecībā uz komunikācijas darbībām ar mērķi palielināt atpazīstamību un ietekmi plašsaziņas līdzekļos, cita starpā palielinot savu auditoriju sociālajos plašsaziņas līdzekļos un rīkojot informatīvos seminārus žurnālistiem; mudina Tiesu arī turpmāk tiekties pēc iespējas labāk izmantot dažādus komunikācijas kanālus, lai uzlabotu iedzīvotāju izpratni par tās darbu;

24.   

ņem vērā, ka laikposmā no 2013. gada līdz 2017. gadam ir panākts darbinieku skaita samazinājums par 5 % saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu vadību (2), sniedzot kopējo ieguldījumu 98 štata vietu apmērā; norāda, ka vienlaikus izveidotas 130 jaunas štata vietas, jo palielinājies tiesnešu un ģenerāladvokātu skaits, kā arī radītas septiņas jaunas štata vietas drošības pasākumiem, 63 jaunas štata vietas saistībā ar Horvātijas pievienošanos un deviņas štata vietas tulkošanai īru valodā;

25.   

norāda, ka darbinieku skaita samazināšana rada ievērojamas problēmas dažiem atbalsta dienestiem; jo īpaši pauž bažas par to, ka valodu dienestos ir zaudētas 64 štata vietas, kas veido aptuveni 60 % no kopējā samazinājuma; norāda, ka štata vietu likvidēšana ir ietekmējusi iekšējās valodu spējas un nācies palielināt sadarbību ar ārštata tulkotājiem;

26.   

atzinīgi vērtē iestāžu sadarbību attiecībā uz konferenču palīgtulku pārvietošanu, kas bija jāatceļ saistībā ar izmaiņām Tiesas pieejā konferenču tulkošanai;

27.   

atzinīgi vērtē to, ka visos dienestos aizpildīto štata vietu skaits ir augsts (gandrīz 98 %); tomēr norāda, ka zemais pamatalgu līmenis sākuma pakāpēs un ierobežotās karjeras attīstības iespējas Luksemburgā, ņemot vērā tur izvietoto iestāžu mazo skaitu, tieši ietekmē Tiesas darbā pieņemšanas procedūras; atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada novembrī tika izveidota iestāžu darba grupa, kas sagatavoja 24 ieteikumus par labākām karjeras iespējām un darbā pieņemšanas elastīgumu, labākiem uzņemšanas un iekārtošanās apstākļiem valstī, iestādes darbinieku labāku integrāciju vietējā sabiedrībā un uzlabotu komunikāciju;

28.   

norāda, ka elastīgāka pieejamo tiesnešu palīgu norīkošana varētu pozitīvi ietekmēt Tiesas vispārējo efektivitāti;

29.   

atzīmē sieviešu skaita nelielo pieaugumu vadošos amatos, kas 2017. gadā bija 36 % salīdzinājumā ar 35 % 2016. gadā; aicina Tiesu turpināt uzlabot dzimumu līdzsvaru vadošos un pārvaldības amatos; atzinīgi vērtē izmēģinājuma projektu vadības un pārvaldības prasmju attīstīšanai, kuras mērķis jo īpaši ir mudināt sievietes pieteikties uz vadošiem amatiem; mudina Tiesu veicināt darba un privātās dzīves līdzsvara pasākumus, kas paredzēti abu dzimumu darbiniekiem;

30.   

atzinīgi vērtē visiem darbiniekiem darba uzsākšanas brīdī sniegto informāciju, kas pieejama arī darbinieku rokasgrāmatā, lai informētu par spēkā esošajiem noteikumiem par elastīgu darba režīmu; atzinīgi vērtē Tiesas īstenoto pārredzamību attiecībā uz darbinieku t. s. izdegšanas sindromu un mudina Tiesu izvērtēt darba slodzes sadalījumu organizācijā un pārbaudīt uzdevumu un resursu atbilstību;

31.   

atzīmē, ka 2017. gadā tika pabeigta 2016. gadā sāktā disciplinārā procedūra sūdzības par aizskarošu izturēšanos izmeklēšanai; atzinīgi vērtē konfidenciālo konsultantu tīkla izveidi, ar kuriem var sazināties, lai saņemtu padomu vai palīdzību psiholoģiskas vai seksuālas aizskaršanas gadījumā; mudina Tiesu cieši uzraudzīt tās politikas efektivitāti šajā ziņā, turpināt uzlabot informētību par aizskarošu izturēšanos darba vietā un veicināt pilnīgu neiecietību pret aizskarošu izturēšanos;

32.   

atkārtoti uzsver, ka būtu cieši jāuzrauga ģeogrāfiskais līdzsvars, t. i., personāla sadalījums pēc valstspiederības, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju īpatsvaru, kas izteikts kā daļa no Savienības kopējā iedzīvotāju skaita, jo īpaši vadošajos amatos; atkārtoti pauž bažas, ka tikai 15 no 56 Tiesas nodaļu vadītājiem un 2 no 13 direktoriem bija no dalībvalstīm, kas pievienojās Savienībai 2004. gada maijā; norāda arī, ka 31 % Tiesas darbinieku ir no šīm dalībvalstīm; mudina Tiesu izstrādāt politiku, lai uzlabotu ģeogrāfisko līdzsvaru, un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

33.   

atzinīgi vērtē to, ka no 57 (2016. gadā) līdz 82 (2017. gadā) ir pieaudzis apmaksāto praktikantu skaits Tiesā; turklāt atzinīgi vērtē to, ka Tiesa šim nolūkam ir pieprasījusi papildu summu 550 000 EUR apmērā 2019. gada budžetā; tomēr pauž nožēlu par to, ka 2017. gadā vēl arvien 215 stažēšanās vietas Tiesas locekļu kabinetos nebija atalgotas; aicina Tiesu nodrošināt atbilstošu pabalstu visiem stažieriem, lai pienācīgi atlīdzinātu par praktikantu centieniem un nepastiprinātu diskrimināciju ekonomisku iemeslu dēļ;

34.   

norāda, Tiesas locekļi var izmantot dienesta automašīnas ārpus savu pienākumu pildīšanas un ka šādas izmantošanas izmaksas pilnībā sedz lietotājs; norāda, ka vidējās izmaksas vienam loceklim par automašīnu izmantošanu ārpus dienesta pienākumu pildīšanas 2017. gadā bija 440 EUR, kas tika pilnībā atgūti no Tiesas locekļu atalgojuma;

35.   

konstatē, ka šoferi uz Tiesas locekļu mītnes valstīm 26 reizes devās bez pašiem Tiesas locekļiem mašīnā, un 53 reizes saistībā ar šiem braucieniem tika atlīdzināts par pārnakšņošanu; turklāt norāda, ka šoferiem bija paredzēti 22 lidojumi, pieci braucieni ar vilcienu un viens brauciens ar kuģi, lai viņi varētu veikt oficiālus uzdevumus kopā ar Tiesas locekli tā attiecīgajā mītnes valstī; uzsver, ka šoferiem mītnes valstī būtu jāpavada Tiesas locekļi tikai pienācīgi pamatotos gadījumos;

36.   

norāda, ka Tiesas tīmekļa vietnē ir publicēts Tiesas locekļu ārējo darbību saraksts; pauž nožēlu par to, ka šis saraksts nav precīzs attiecībā uz uzskaitīto notikumu mērķi, datumu, vietu un ceļa un uzturēšanās izdevumiem, kā arī to, vai tos apmaksājusi Tiesa vai kāda trešā persona; aicina Tiesu turpināt savu locekļu ārējo darbību saraksta publicēšanu un precizēt iepriekš minētos aspektus;

37.   

atkārtoti aicina Tiesu savā tīmekļa vietnē publicēt visu tās locekļu CV un interešu deklarācijas; norāda, ka tīmekļa vietnē ir publicēta katra locekļa īsa biogrāfija, tomēr tajā nav informācijas par dalību citās organizācijās; atzīmē, ka, stājoties amatā, locekļi iesniedz tiesas, kuras sastāvā viņi ir, priekšsēdētājam deklarāciju par savām finanšu interesēm, jo to prasa jaunais Tiesas locekļu ētikas kodekss; aicina Tiesu publicēt šīs deklarācijas savā tīmekļa vietnē;

38.   

atzinīgi vērtē Tiesas locekļu pārskatīto ētikas kodeksu, kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī un paredz jaunus noteikumus, lai novērstu interešu konflikta gadījumus un nodrošinātu locekļu neatkarību;

39.   

norāda, ka Tiesas administrācija gatavo jaunus noteikumus, lai novērstu t. s. virpuļdurvju praksi saistībā ar saviem darbiniekiem; atkārtoti aicina Tiesu šajā sakarībā ātri noteikt un īstenot stingrus pienākumus;

40.   

prasa Tiesai ieviest skaidrus un stingrus noteikumus attiecībā uz sponsorēšanu, kas garantē vienlīdzīgu attieksmi pret pasākumiem pēc tam, kad Tiesa noliedza jebkādas sponsorēšanas veikšanu, kaut gan vienlaikus tā nodrošināja 2018. gada maijā Portugālē notikušo Starptautiskās Eiropas tiesību federācijas (FIDE) 18. kongresu ar 12 tulkiem par kopējo summu 10 859,05 EUR;

41.   

konstatē, ka 2017. gada netika ziņots par trauksmes celšanas gadījumiem; atzinīgi vērtē to, ka 2017. gadā pieņemti jauni iekšējie noteikumi par trauksmes cēlēju aizsardzību; aicina Tiesu nodrošināt, ka visi darbinieki tiek pienācīgi informēti par savām tiesībām, piemēram, jaunajiem darbiniekiem paredzētajās ievadprocedūrās;

42.   

atzinīgi vērtē Tiesas apņemšanos izvirzīt vērienīgus mērķus vides jomā, jo īpaši saistībā ar jaunās ēkas celtniecību, un mudina Tiesu savlaicīgi sasniegt šos mērķus; atzinīgi vērtē to, ka 2017. gadā tika pārsniegts mērķis samazināt tādu piedāvājumu skaitu, kuriem ir ievērojama ietekme uz vidi; turklāt atzinīgi vērtē to, ka izveidots starpiestāžu palīdzības dienests videi draudzīga publiskā iepirkuma jautājumos; mudina Tiesu turpināt uzlabot atkritumu apsaimniekošanu, palielināt energoefektivitāti un samazināt t. s. oglekļa dioksīda pēdu;

43.   

ņem vērā, ka Tiesas un Vispārējās tiesas locekļi no Apvienotās Karalistes pārtrauks pildīt savas funkcijas, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no Savienības; norāda, ka tiesvedības apjoms īstermiņā un vidējā termiņā varētu palielināties, ņemot vērā juridiskas problēmas, ko var radīt izstāšanās līgums un attiecīgie Apvienotās Karalistes tiesību aktu noteikumi;

44.   

norāda, ka viens bijušais Civildienesta tiesas loceklis pašlaik strādā Tiesā kā īpašais padomdevējs, jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Savienības; norāda, ka viņa iecelšana tika veikta saskaņā ar Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 123. panta 2. punktu;

45.   

atzīmē, ka 2017. gadā Tiesā bija 63 darbinieki no Apvienotās Karalistes, tajā skaitā 36 ierēdņi, 24 pagaidu darbinieki un trīs līgumdarbinieki; atzinīgi vērtē Tiesas nodomu pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības rīkoties katrā gadījumā atsevišķi, lemjot par šīs valsts līgumdarbinieku un pagaidu darbinieku līgumu pagarināšanu; aicina Tiesu ātri izstrādāt saskaņotu stratēģiju, lai attiecīgajām personām būtu skaidrība.