Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52019BP1411

    Eiropas Parlamenta Rezolūcija (ES, Euratom) 2019/1411 (2019. gada 26. marts) ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras

    OV L 249, 27.9.2019, p. 31–58 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    ELI: http://data.europa.eu/eli/res/2019/1411/oj

    27.9.2019   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 249/31

    EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES, Euratom) 2019/1411

    (2019. gada 26. marts)

    ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras

    EIROPAS PARLAMENTS,

    —

    ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija,

    —

    ņemot vērā lēmumus par izpildaģentūru 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

    —

    ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

    —

    ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0110/2019),

    A.

    tā kā Savienības budžetam, lai gan tas veido tikai 1 % no Savienības nacionālā kopienākuma, ir nozīmīga loma Savienības politikas mērķu sasniegšanā;

    B.

    tā kā, kad Parlaments sniedz Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi, tas pārbauda, vai līdzekļi ir tikuši izlietoti pareizi un vai ir sasniegti politikas mērķi,

    2017. gada budžeta izpilde un sasniegtie rezultāti

    1.

    		 norāda, ka 2017. gads bija ceturtais pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) īstenošanas gads un ka Savienības 2017. gada budžeta apjoms bija 159,8 miljardi EUR, ieskaitot sešus budžeta grozījumus, un tas tika sadalīts šādām jomām:

    a)

    75,4 miljardi EUR gudrai un iekļaujošai izaugsmei;

    b)

    58,6 miljardi EUR Eiropas lauksaimniecības nozares atbalstam;

    c)

    4,3 miljardi EUR Savienības ārējo robežu nostiprināšanai un bēgļu krīzes un neatbilstīgas migrācijas problēmas risināšanai;

    d)

    10,7 miljardi EUR darbībām ārpus Savienības;

    e)

    9,4 miljardi EUR Savienības iestāžu administrācijai;

    2.

    		 uzsver, ka Savienības budžets atbalsta Savienības politikas īstenošanu un tās prioritāšu un mērķu sasniegšanu, papildinot dalībvalstu šiem pašiem nolūkiem paredzētos resursus; šajā sakarībā norāda uz šādiem sasniegtajiem rezultātiem:

    a)

    2017. gadā pamatprogramma “Apvārsnis 2020” nodrošināja 8,5 miljardu EUR lielu finansējumu, kas piesaistīja papildu tiešās investīcijas, sasniedzot 10,6 miljardu EUR lielu finansējumu un finansējot 5 000 projektu;

    b)

    līdz 2017. gada beigām Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programma (COSME) bija 25 valstīs nodrošinājusi finansējumu vairāk nekā 275 000 mazo un vidējo uzņēmumu (no kuriem 50 % bija jaunuzņēmumi), kuriem pretējā gadījumā būtu grūtības iegūt privātu finansējumu augstā riska profila dēļ;

    c)

    attiecībā uz programmu sasniegumiem, par kuriem dalībvalstis bija ziņojušas līdz 2016. gada beigām, Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ietvaros īstenotie projekti jau ir nodrošinājuši šādus rezultātus:

    —

    sniegts atbalsts 84 579 uzņēmumiem, no kuriem vairāk nekā 36 000 saņēma atbalstu no finanšu instrumentiem,

    —

    radītas 10 300 darbvietas, kā arī nodarbināti 636 jauni pētnieki,

    —

    41 800 mājsaimniecību uzlabota enerģijas patēriņa klasifikācija un sabiedriskajām ēkām ikgadējais primārās enerģijas patēriņš samazināts par 14,9 miljoniem kWh gadā,

    —

    2,7 miljoni cilvēku guvuši labumu no uzlabotiem veselības aprūpes pakalpojumiem; vēl 156 000 cilvēku nodrošināta uzlabota ūdensapgāde un 73 000 cilvēku nodrošināta uzlabota notekūdeņu attīrīšana,

    —

    vēl vienam miljonam mājsaimniecību nodrošināta piekļuve platjoslai;

    d)

    līdz 2016. gada beigām lauku attīstības programmas bija sekmējušas gandrīz 45 000 lauku saimniecību pārstrukturēšanu un modernizāciju;

    e)

    2017. gadā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF) atbalstīja vairāk nekā 7 000 papildu vietu izveidošanu uzņemšanas centros; arī nepavadītiem nepilngadīgajiem, īpaši neaizsargātai migrantu grupai, pielāgoto vietu skaits tika palielināts no tikai 183 vietām 2014. gadā līdz 17 070 vietām 2017. gadā; līdz 2017. gada beigām 1 432 612 trešo valstu valstspiederīgie bija saņēmuši integrācijas palīdzību;

    f)

    Savienība sniedza humāno palīdzību 80 dažādās valstīs vairāk nekā 2,2 miljardu EUR apmērā; Savienības humānās palīdzības finansējums vairāk nekā 50 valstīs atbalstīja izglītības nodrošināšanu vairāk nekā 4,7 miljoniem ārkārtas situācijās nokļuvušu bērnu;

    Revīzijas palātas ticamības deklarācija

    3.

    		 atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir sniegusi pozitīvu atzinumu par Eiropas Savienības 2017. gada pārskatu ticamību, kā tas bijis kopš 2007. gada, un Revīzijas palātas secinājumu, ka 2017. gada pārskatiem pamatā esošie ieņēmumi ir likumīgi un pareizi visos būtiskajos aspektos;

    4.

    		 konstatē, ka attiecībā uz 2017. gadu Revīzijas palāta otro gadu pēc kārtas ir sniegusi atzinumu ar iebildēm par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību, un tas nozīmē, ka Revīzijas palāta uzskata, ka ievērojamā daļā revidēto 2017. gada izdevumu nav konstatēts būtisks kļūdu līmenis un ka neatbilstību līmenis Savienības tēriņos ir turpinājis mazināties;

    5.

    		 atzinīgi vērtē pozitīvo tendenci, ka Revīzijas palātas konstatētais iespējamākais kļūdu īpatsvars maksājumos pēdējos gados arvien samazinās – 2017. gadā tas sasniedza līdz šim zemāko līmeni, proti, 2,4 %, kas gan diemžēl joprojām pārsniedz 2 % slieksni, taču salīdzinājumā ar 2007. finanšu gadu, kad Revīzijas palātas aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars maksājumos bija 6,9 %, tas ir samazinājies gandrīz par divām trešdaļām; tomēr norāda, ka maksājumos joprojām tiek pieļautas kļūdas, jo kontroles un uzraudzības sistēma ir tikai daļēji efektīva;

    6.

    		 norāda, ka gadījumos, kad maksājumi tikuši veikti, pamatojoties uz izmaksu atlīdzināšanas principu (Savienība atlīdzina attiecināmās izmaksas par atbalsttiesīgām darbībām), Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis ir 3,7 % (2016. gadā – 4,8 %), savukārt situācijās, kad tie tikuši veikti, pamatojoties uz maksājumtiesībām (maksājumus veic, ja izpildīti konkrēti nosacījumi), kļūdu līmenis bija zem 2 % būtiskuma sliekšņa;

    7.

    		 norāda, ka Revīzijas palāta kopumā revidēja darījumus 100,2 miljardu EUR vērtībā, kas ir mazāk nekā divas trešdaļas no 2017. gada kopējā budžeta, un ka lielāko daļu no revidētās kopas (57 %) veido kategorija “Dabas resursi”, savukārt atšķirībā no iepriekšējiem gadiem kategorijas “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” īpatsvars ir salīdzinoši neliels (aptuveni 8 %);

    8.

    		 pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta nav pārbaudījusi kļūdu līmeni 3. izdevumu kategorijas “Drošība un pilsonība” un 4. izdevumu kategorijas “Globālā Eiropa” izdevumos; uzskata – kaut gan skaitļi šajās pozīcijās ir salīdzinoši nelieli, tiem ir īpaša politiska nozīme; uzsver, ka reprezentatīva lieluma izlases revīzijai abās minētajās kategorijās ir būtiska nozīme, lai stingri un neatkarīgi izvērtētu finanšu darījumus un lai Eiropas Parlaments varētu labāk uzraudzīt Savienības līdzekļu izlietojumu, un aicina Revīzijas palātu nākamajos gada pārskatos sniegt datus par maksājumos konstatēto kļūdu līmeni šajās izdevumu kategorijās;

    9.

    		 norāda, ka Komisija pati ir atzinusi, ka kļūdu īpatsvara rādītāju uzlabošanās 2017. gadā lielā mērā bija saistīta ar rezultātiem jomā “Dabas resursi” (1);

    10.

    		 mudina Revīzijas palātu turpmākajos pārskatos zivsaimniecības jomā konstatēto kļūdu īpatsvaru uzrādīt atsevišķi no vides, lauku attīstības un veselības jomām, nevis sniegt apvienotus datus; norāda, ka šādas datu apvienošanas dēļ nav iespējams konstatēt kļūdu īpatsvaru attiecībā uz zivsaimniecības politiku; norāda, ka zivsaimniecības un jūrlietu jautājumi Revīzijas palātas gada pārskatā nav izklāstīti pietiekami detalizēti, un tas apgrūtina finanšu pārvaldības pienācīgu izvērtēšanu šajās jomās; uzskata, ka nākotnē Revīzijas palātas gada pārskatā pārredzamības palielināšanas nolūkā būtu jāsniedz atsevišķs ar DG MARE saistīto datu sadalījums;

    11.

    		 pauž nožēlu par to, ka jomā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”, kurā ietilpst arī transports, Revīzijas palāta nesniedz visaptverošu informāciju par revīzijām, kas veiktas transporta nozarē, jo īpaši attiecībā uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI);

    Ieņēmumi

    12.

    		 norāda, ka 2017. gadā Savienības pašu resursi bija 115,4 miljardi EUR un citi ieņēmumi – 17,2 miljardi EUR, un no 2016. gada pārnestais pārpalikums – 6,4 miljardi EUR;

    13.

    		 ar gandarījumu norāda uz Revīzijas palātas secinājumu, ka 2017. gada ieņēmumos nebija būtisku kļūdu un ka Revīzijas palātas pārbaudītās ar ieņēmumiem saistītās sistēmas kopumā bija efektīvas, taču dažas tradicionālo pašu resursu (TPR) kontroles bija tikai daļēji efektīvas;

    14.

    		 ar bažām pieņem zināšanai Revīzijas palātas viedokli, ka ir jāuzlabo Komisijas darbības, kas vērstas uz Savienības ieņēmumu aizsardzību, lai TPR kontekstā novērstu nepilnības saistībā ar pārāk zemas importa vērtības noteikšanas riska pārvaldību, kā arī nepilnības pārbaužu veikšanā par PVN pašu resursiem;

    15.

    		 pauž nopietnas bažas, ka minētās nepilnības var ietekmēt dalībvalstu iemaksas Savienības budžetā; šajā sakarībā aicina Komisiju:

    a)

    uzlabot importa plūsmu uzraudzību, tostarp plašāk izmantot pamatotas un tiesiskas datizraces metodes, lai analizētu neparastus modeļus un tiem pamatā esošos iemeslus, un nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu, ka tiek darītas pieejamas maksājamās TPR summas;

    b)

    pārskatīt pašreizējo kontroles satvaru un labāk dokumentēt, kā tas tiek piemērots, pārbaudot dalībvalstu veiktos vidējās svērtās likmes aprēķinus, ko dalībvalstis norāda savos PVN pārskatos un ko Komisija izmanto, lai iegūtu saskaņoto PVN bāzi;

    16.

    		 ar bažām norāda, ka Budžeta ĢD otro gadu pēc kārtas ir formulējis atrunu par Apvienotās Karalistes iekasēto TPR vērtību, jo šī valsts nenodeva Savienības budžetā nesamaksātos muitas nodokļus par tekstilizstrādājumu un apavu importu;

    17.

    		 atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2018. gada 8. martā, reaģējot uz Apvienotās Karalistes muitas krāpšanas gadījumu, uzsāka pārkāpuma procedūru, taču, īpaši ņemot vērā Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Eiropas Savienības un to, ka tas padarīs grūtāku jebkuru līdzekļu iekasēšanas procesu, pauž nožēlu, ka Komisijai, lai uzsāktu šo procedūru, bija vajadzīgi vairāk nekā septiņi gadi pēc tam, kad tā 2011. gadā bija prasījusi Apvienotajai Karalistei noteikt riska profilus pārāk zemu novērtētam tekstilizstrādājumu un apavu importam no Ķīnas; norāda, ka līdzīgi krāpšanas tīkli darbojas arī citās dalībvalstīs un kopš 2015. gada šādā veidā notikusi izvairīšanās no muitas nodokļiem vismaz 2,5 miljardu EUR apmērā; aicina Komisiju nākotnē nevilcinoties un bez liekas kavēšanās pievērsties šādiem gadījumiem; atkārtoti apstiprina, ka ir nepārprotami vajadzīga ciešāka sadarbība starp dalībvalstu muitas dienestiem, lai novērstu kaitējumu Savienības un valstu budžetiem un Savienības produktu standartiem; prasa Komisijai sniegt informāciju par to, kādi produkti nonāk iekšējā tirgū, neievērojot Savienības produktu standartus;

    18.

    		 pauž nožēlu par muitas kontroles līmeņa atšķirībām dažādās dalībvalstīs; uzsver, ka ir svarīgi saskaņot pārbaudes visos ievešanas punktos muitas savienībā, un aicina dalībvalstis nodrošināt saskaņotu, vienotu un efektīvu robežkontroles sistēmas īstenošanu, kas attur no atšķirīgām praksēm dalībvalstīs, lai mazinātu pastāvošo nepilnību skaitu muitas kontroles sistēmās; aicina Komisiju šajā sakarībā izskatīt dažādās muitas kontroles prakses Savienībā un to ietekmi uz tirdzniecības plūsmu novirzīšanu, īpašu uzmanību pievēršot Savienības muitas praksei pie ārējām robežām, un izstrādāt atsauces analīzi un informāciju par dalībvalstīs izmantotajām muitas operācijām un procedūrām;

    Budžeta un finanšu pārvaldība

    19.

    		 norāda, ka 2017. gadā tika īstenoti 99,3 % no saistībām pieejamās summas (158,7 miljardi EUR), bet uzsver, ka veiktie maksājumi veidoja tikai 124,7 miljardus EUR, proti, ievērojami mazāk, nekā paredzēts budžetā, un mazāk nekā 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas darbības perioda attiecīgajā gadā, un tas galvenokārt skaidrojams gan ar to, ka attiecībā uz 2014.–2020. gada Eiropas strukturālo un investīciju fondu (“ESI fondi”) daudzgadu programmām dalībvalstis iesniedza mazāk pieprasījumu, nekā bija plānots, gan arī ar DFS un nozaru tiesību aktu vēlīno pieņemšanu; norāda, ka tas varētu radīt turpmākus budžeta izpildes riskus, ja plānošanas perioda beigās būs liels daudzums nokavēto maksājumu; aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm maksimālu atbalstu, lai uzlabotu to apguves rādītājus;

    20.

    		 pauž dziļas bažas par to, ka 2017. gadā augstais saistību apmērs apvienojumā ar zemo maksājumu apmēru palielināja nenokārtotās budžeta saistības līdz jaunam rekordlielumam – 267,3 miljardiem EUR (2016. gadā – 238,8 miljardi EUR) un ka saskaņā ar Revīzijas palātas prognozēm šī summa pašreizējās DFS beigās būs vēl lielāka, kas var ievērojami palielināt maksājumu apropriāciju nepietiekamības risku, kā arī risku, ka spiedīgos apstākļos, kad līdzekļi ātri jāapgūst, lai nezaudētu Savienības finansējumu, varētu tikt pieļautas kļūdas; uzsver, ka Savienības budžetā nav atļauts budžeta deficīts un ka neizpildīto maksājumu uzkrāšanās arvien lielākā apmērā faktiski ir finansiāls parāds;

    21.

    		 aicina Komisiju nākt klajā ar padziļinātu analīzi par to, kāpēc dažos reģionos joprojām ir zems līdzekļu apguves līmenis, un izvērtēt konkrētus veidus, kā novērst strukturālās problēmas, kas ir pamatā šai nelīdzsvarotībai; aicina Komisiju palielināt tehnisko palīdzību uz vietas, lai uzlabotu līdzekļu apguves spēju dalībvalstīs, kuras saskaras ar grūtībām šajā jomā;

    22.

    		 atgādina, ka Revīzijas palāta bija ziņojusi, ka vēl nav atrisināts jautājums par to, vai īpašie instrumenti būtu jāieskaita maksājumu apropriāciju maksimālajā apjomā; uzskata, ka tas varētu radīt papildu risku attiecībā uz neizpildītu maksājumu uzkrāšanos;

    23.

    		 aicina Komisiju uzlabot maksājumu prognožu precizitāti un likt lietā iepriekšējā plānošanas periodā gūto pieredzi, lai novērstu neizpildīto maksājumu uzkrāšanos un nepieļautu, ka tie negatīvi ietekmē nākamo DFS, un iesniegt rīcības plānu par neizpildīto maksājumu apmēra samazināšanu 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā;

    24.

    		 ar dziļām bažām uzsver, ka ir pieaudzis Savienības budžeta vispārējais finanšu risks, kas nozīmē, ka nākotnē, ņemot vērā ievērojamās ilgtermiņa saistības, garantijas un juridiskās saistības, būs vajadzīga rūpīga pārvaldība; tādēļ aicina Komisiju, lai tā, nākot klajā ar likumdošanas priekšlikumiem, kuros cita starpā ir paredzēts izveidot vai pievienot ievērojama apmēra iespējamās saistības, kopā ar šiem priekšlikumiem iesniegt pārskatu par visu no budžeta atbalstīto iespējamo saistību kopējo vērtību, kā arī analīzi par spriedzes testu scenārijiem un to iespējamo ietekmi uz budžetu;

    25.

    		 pauž nožēlu par to, ka Savienībai neizdevās adekvāti pārvaldīt un reaģēt nedz uz 2008. gada finansiālo un sociālekonomisko krīzi (piemēram, Grieķijas gadījumā, ņemot vērā Komisijas nesen izteikto atvainošanos šai dalībvalstij), nedz 2015. gada bēgļu krīzi, kā rezultātā vēl vairāk saasinājās atšķirības starp Savienības ziemeļu un dienvidu daļu un starp austrumu un rietumu daļu, palielinājās nevienlīdzība un auga neuzticēšanās dalībvalstu vidū;

    26.

    		 atkārtoti pieprasa turpmākajos Savienības budžetos iekļaut tūrismam veltītu budžeta pozīciju, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz Savienības līdzekļu izmantošanu tūrisma darbību atbalstam;

    DALĪTA PĀRVALDĪBA

    27.

    		 norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju ir gūti panākumi attiecībā uz kļūdu īpatsvara samazināšanu izdevumu jomās “Dabas resursi” (2,4 %) un “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” (3 %), kas ir Komisijas un dalībvalstu dalītā pārvaldībā;

    28.

    		 norāda, ka 2017. gadā Revīzijas palāta kategorijā “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” revidēja mazāk izdevumu nekā iepriekšējā gadā, attiecīgo maksājumu kopējai vērtībai veidojot 8 miljardus EUR;

    29.

    		 norāda, ka lielāko daļu 2017. gadam aplēstajā kļūdu līmenī – līdzīgi kā 2016. gadā – veido attiecināmības kļūdas (t. i., izmaksu deklarācijās iekļautas neattiecināmas izmaksas, agrovides/klimata saistību neievērošana un neattiecināmi projekti, darbības vai atbalsta saņēmēji);

    30.

    		 ņem vērā, ka lauksaimniecības nozarē atbalsta saņēmēju saņemtās summas ir salīdzinoši nelielas salīdzinājumā ar citiem Savienības projektiem un tādēļ administratīvais slogs, lai pierādītu pareizu naudas izlietojumu, proporcionāli ir lielāks;

    31.

    		 norāda uz nesen veiktu Komisijas pētījumu, kurā konstatēts, ka laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam vairums ESI fondu vadošo iestāžu izmantoja vienkāršoto izmaksu iespējas (64 % Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) lauku attīstības programmās, 73 % ERAF/KF darbības programmās un 95 % Eiropas Sociālā fonda (ESF) darbības programmās); raugoties uz projektiem, to projektu daudzums, kuros izmantotas vienkāršoto izmaksu iespējas, ELFLA gadījumā ir 19 %, ESF – 65 %, ERAF – 50 % un KF – 25 %; uzskata, ka vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošana varētu palīdzēt samazināt attiecināmības kļūdas;

    32.

    		 uzsver, ka nākotnē ir jāturpina vienkāršot Savienības likumdošanu un mazināt administratīvo slogu lauksaimniekiem un citiem atbalsta saņēmējiem;

    33.

    		 norāda, ka nākotnes perspektīvā būtiska nozīme ir piekļuvei datiem un labai uzraudzībai, jo īpaši attiecībā uz vides aspektiem, ņemot vērā to, ka lauksaimniecības ilgtermiņa ražīguma pamatā ir noteikti dabas resursi, piemēram, augsne un bioloģiskā daudzveidība;

    34.

    		 konstatē, ka 2017. gadā Revīzijas palāta atklāja ļoti maz kļūdu publiskajā iepirkumā, proti, mazāk nekā 1 % (salīdzinājumā ar 2016. gadā konstatētajiem 18 %), taču norāda, ka iemesls tam varētu būt salīdzinoši zemais apstiprināto izdevumu līmenis ERAF un KF, kur tendence pieļaut kļūdas publiskā iepirkuma jomā bijusi raksturīgāka; aicina Komisiju un dalībvalstis nezaudēt modrību un turpināt pastiprināti uzmanīt publiskā iepirkuma noteikumu pareizu īstenošanu;

    35.

    		 uzskata, ka ir vēl vairāk jāprecizē iepirkuma procedūras un attiecības ar pretendentiem dalībvalstīs, jo konkursa procedūras var būt pārtapušas puslīdz tiesiskās procedūrās, kas nepieļauj godīgu konkurenci un, iespējams, pieļauj krāpšanu; atzinīgi vērtē Komisijas veikto pētījumu par situācijām, kad piesakās tikai viens pretendents, un pēc Budžeta kontroles komitejas pieprasījuma veikto padziļināto analīzi “Nepilnības un kļūdas TED datubāzē” (Gaps and errors in the TED database); ar bažām norāda uz izdarītajiem secinājumiem, ka TED datu kvalitāte un ticamība ir ārkārtīgi problemātiska un tādējādi ierobežo publiskā iepirkuma datu analīzes analītisko vērtību; prasa dalībvalstīm ievērojami uzlabot veidu, kādā tās TED datubāzē publicē ar publisko iepirkumu saistīto informāciju; turklāt prasa ieviest mehānismu, kas ļautu regulāri uzraudzīt situācijas, kad pieteicies tikai viens pretendents;

    36.

    		 pilnībā atbalsta Revīzijas palātas nostāju, ka tās pilnvaras neparedz sniegt pārskatus par atsevišķām dalībvalstīm, bet gan sniegt revīzijas atzinumu par to, cik likumīgi un pareizi īstenots Savienības budžets kopumā;

    37.

    		 tomēr vērš uzmanību uz Komisijas dienestu formulētajām atrunām ierasto ikgadējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru gaitā, kā arī uz to, ka katras dalībvalsts sniegums, izmantojot daudzveidīgos Savienības līdzekļus, ir atšķirīgs un ka vienmēr ir jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi; šajā sakarībā norāda, ka attiecībā uz 2017. gadu atrunas formulēja:

    —

    DG AGRI attiecībā uz AT, BE, BG, HR, CZ, DK, FI, FR, DE, HU, IT, PT, RO, SK, SI, ES, SE, UK,

    —

    DG MARE attiecībā uz BG, CZ, IT, NL, RO,

    —

    DG REGIO attiecībā uz BG, HR, CZ, ET, FI, FR, DE, HU, IT, LV, PL, RO, SK, SI, SE, UK,

    —

    DG EMPL attiecībā uz AT, CZ, FR, DE, HU, IT, PL, RO, SK, UK,

    —

    DG HOME attiecībā uz FI, DE, GR, UK;

    38.

    		 šajā ziņā norāda – lai gan 2017. gadā Komisijas dienesti nav formulējuši atrunas attiecībā uz IE, LUX, M, CY, LT, tomēr 2016. gadā DG AGRI tās formulēja attiecībā uz IE, LT, M, CY, savukārt DG EMPL – attiecībā uz CY un DG REGIO – attiecībā uz IE;

    39.

    		 atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti, īstenojot Grieķijas 181 prioritāro projektu:

    a)

    par 119 projektiem, kuru izdevumi ir 7,1 miljards EUR, ir ziņots, ka tie ir pabeigti;

    b)

    17 projektus, kuru izdevumi ir 0,5 miljardi EUR, plānots pabeigt līdz 2019. gada martam ar valsts līdzekļiem (tiek lēsts, ka nepieciešami papildu 0,53 miljardi EUR);

    c)

    24 projekti (0,8 miljardi EUR) ir pārnesti uz 2014.–2020. gadu, un tiek lēsts, ka tiem būs vajadzīgs finansējums vēl 1,1 miljarda EUR apmērā;

    d)

    21 iecere ar aplēsto budžetu 1,1 miljarda EUR apmērā ir atcelta;

    uzskata, ka veids, kā Komisija atbalstīja Grieķiju, lai tā īstenotu un pabeigtu Savienības projektus, ir uzskatāms par veiksmes stāstu;

    40.

    		 ar dziļu nožēlu konstatē, ka, neraugoties uz vairākkārtējiem Eiropas Parlamenta brīdinājumiem, Komisija reaģēja uz Čehijas premjerministra interešu konfliktu tikai pēc tam, kad Čehijas Transparency International 2018. gada jūnijā iesniedza sūdzību pret premjerministru; pauž dziļas bažas par to, ka Savienības juridiskā dokumentā, kas datēts ar 2018. gada 19. novembri, ir norādīts, ka Čehijas premjerministra situācija ir uzskatāma par interešu konfliktu, jo viņš varēja ietekmēt lēmumus par Savienības līdzekļu izmantošanu, kurus saņēmuši ar viņu saistītie uzņēmumi (2);

    41.

    		 šajā sakarībā aicina Komisiju pilnībā izmeklēt Čehijas premjerministra interešu konfliktu, kā prasīts Eiropas Parlamenta 2018. gada decembra rezolūcijā un nekavējoties reaģēt uz izmeklēšanas rezultātiem ar izlēmīgu rīcību, kā arī izmeklēt viņa kā plašsaziņas līdzekļu īpašnieka situāciju un izdarīt secinājumus no šīs lietas;

    42.

    		 atgādina, ka Komisijas dienesti bija lūguši valsts iestādi, kas atbild par Savienības līdzekļu koordinēšanu (proti, Reģionālās attīstības ministriju), sniegt nepieciešamo informāciju (3) par premjerministra pārvaldītājsabiedrībai piederošo uzņēmumu finansēšanu;

    43.

    		 atzinīgi vērtē to, ka Čehijas Reģionālās attīstības ministrija ir ievākusi pieprasīto informāciju no attiecīgajām vadošajām iestādēm un nosūtījusi to Komisijai; vēlas zināt, kā Komisija ir iecerējusi rīkoties, ņemot vērā tās nesen veikto situācijas tiesisko izvērtējumu;

    44.

    		 atgādina, ka Eiropas Parlaments pagājušajā gadā aicināja Komisiju paātrināt 2016. gada 8. janvārī uzsākto atbilstīguma noskaidrošanas procedūru, lai gūtu detalizētu un precīzu informāciju par interešu konflikta risku, kas saistīts ar Čehijas Valsts lauksaimniecības intervences fondu;

    Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

    Veiksmes stāsti

    45.

    		 norāda uz panākumiem projektu atlasē un konstatē, ka līdz 2018. gada janvārim ERAF, KF, ESF un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas atbalstam bija atlasīti 673 800 projekti, kuru vērtība veido 260 miljardus EUR jeb 54 % no 2014.–2020. gadam pieejamā kopējā finansējuma; norāda, ka 2018. gada beigās projektu atlases rādītājs bija sasniedzis 70 % no kopējā pieejamā finansējuma un līdzinājās atlases līmenim tajā pašā brīdī iepriekšējā periodā;

    46.

    		 atzinīgi vērtē to, ka no MVU atbalstam veltītajiem 450 000 projektiem, kuri tika atlasīti līdz 2016. gada beigām, 84 500 projekti jau ir pabeigti, tādējādi nodrošinot ieguldījumu uzņēmumu produktivitātē un konkurētspējā;

    47.

    		 atzinīgi vērtē arī to, ka līdz 2017. gada beigām uz vietas bija izraudzīti aptuveni 5 500 projekti savienota digitālā vienotā tirgus izveides atbalstam, kopējiem ieguldījumiem veidojot 9,1 miljardu EUR;

    48.

    		 ar gandarījumu konstatē, ka energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā līdz 2016. gada beigām bija papildus radīts vairāk nekā 2 000 MW atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas un siltumnīcefekta gāzu emisijas bija samazinātas par gandrīz 3 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta; tomēr uzsver, ka ir jādara vēl vairāk, lai sasniegtu 2015. gada Parīzes klimata nolīguma mērķus;

    49.

    		 norāda, ka līdz 2017. gada beigām bija izpildīti 99 % rīcības plānu, kas saistīti ar ex ante nosacījumiem attiecībā uz ESF, KF un ERAF;

    50.

    		 attiecībā uz struktūrfondiem īpaši atzinīgi vērtē Revīzijas palātas veikto revīzijas darbu saistībā ar preventīviem pasākumiem un finanšu korekcijām, ex ante nosacījumiem, izpildes rezervi un līdzekļu apguvi;

    51.

    		 ar gandarījumu ņem vērā, ka Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD) darbojas tā, ka tiks sasniegts plānotais tiešais iznākums un rezultāti, un ka šis instruments papildina valstu centienus izskaust nabadzību un veicināt sociālo iekļaušanu;

    52.

    		 norāda, ka Revīzijas palāta, pārbaudot 113 pabeigtos projektus izdevumu jomā “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija”, ir konstatējusi, ka 65 % projektu bija izveidota snieguma mērīšanas sistēma, kurā tiešais iznākums un rezultāti bija piesaistīti darbības programmas mērķiem, un tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem; ar bažām norāda, ka 30 % projektu nav ne rezultātu rādītāju, ne mērķu un tādēļ nav iespējams novērtēt šo projektu konkrēto ieguldījumu programmas vispārējo mērķu sasniegšanā;

    Ārkārtīgi būtiski jautājumi, kuros nepieciešami uzlabojumi

    53.

    		 pauž bažas par to, ka Revīzijas palāta 2017. gadā pārbaudei atlasītajos 217 darījumos konstatēja un izteica skaitļos 36 kļūdas, kuras dalībvalstu revīzijas iestādes nebija atklājušas, un ka atklāto kļūdu daudzums un ietekme liecina par pastāvīgām nepilnībām attiecībā uz vadošo iestāžu deklarēto izdevumu pareizību; pauž nožēlu arī par Revīzijas palātas konstatētajām nepilnībām dažu revīzijas iestāžu izlases metodēs; aicina Komisiju vēl ciešāk sadarboties ar atsevišķu dalībvalstu vadošajām iestādēm un revīzijas iestādēm, lai atklātu šīs kļūdas, turklāt īpaši pievēršoties biežāk konstatētajām kļūdām;

    54.

    		 pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatējumu, ka 2017. gadā Komisija kategorijā “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu un 2014.–2020. gada plānošanas periodu norādīja vismaz 13 dažādus kļūdu īpatsvarus, kā rezultātā ziņojumi kļūst neskaidri un mulsinoši un tiek apgrūtināta datu izvērtēšana;

    55.

    		 norāda, ka attiecībā uz struktūrfondiem dalībvalstu revīzijas iestādes paziņo kļūdu īpatsvarus DG REGIO tikai pēc korekciju atskaitīšanas, un šādi nav iespējams gūt reālu priekšstatu par situāciju Savienības projektos uz vietas un par 2017. gada kļūdu īpatsvaru faktiskajos maksājumos;

    56.

    		 pauž bažas par to, ka, kaut gan vidējais līdzekļu apguves līmenis, spriežot pēc Komisijas veiktajiem maksājumiem, ir ievērojami pieaudzis – no 3,7 % 2016. gadā līdz 16,4 % 2017. gadā, apguve joprojām ir pat zemāka nekā attiecīgajā iepriekšējās DFS gadā, proti, 2010. gadā šis rādītājs bija 22,1 %;

    57.

    		 ar bažām konstatē, ka 2018. gada septembrī joprojām nebija izpildīti 7 rīcības plāni attiecībā uz ex ante nosacījumiem un ka ir pieņemts viens lēmums par starpposma maksājumu apturēšanu un divos citos gadījumos patlaban dienestos norisinās konsultācijas par šāda lēmuma pieņemšanu; pauž nožēlu par to, ka vadošajām iestādēm ex ante nosacījumu izpilde ir izrādījusies administratīvi apgrūtinoša un ka tas ir viens no iemesliem, kura dēļ iekavējusies līdzekļu apguve; īpaši atzinīgi vērtē programmas iestādēm sniegto mērķtiecīgo atbalstu un īstenošanas rādītāju paaugstināšanos, kas panākts, pateicoties Komisijas iniciatīvām – iniciatīvai “Mazāk attīstītie reģioni” (Catching up Regions) un labākas īstenošanas darba grupai; aicina Komisiju nodrošināt, lai nākamajā plānošanas periodā tiktu pienācīgi risinātas konstatētās nepilnības un problēmas saistībā ar veicinošo nosacījumu izpildi, kuri aizstās ex ante nosacījumus;

    58.

    		 pauž bažas par pārredzamības trūkumu ar finanšu instrumentiem saistītajos izdevumos, ņemot vērā, ka pašreizējā DFS finanšu instrumentiem ir pieejams četras reizes vairāk līdzekļu; norāda, ka 2017. gada beigās finanšu instrumentus izmantoja 24 dalībvalstis un ka kopējais programmu ieguldījums finanšu instrumentos saistību izteiksmē bija gandrīz 18,8 miljardi EUR (2016. gada beigās – 13,3 miljardi EUR), no tiem 14,2 miljardi EUR – no ESI fondiem; norāda arī uz to, ka no šīm summām, par kurām uzņemtas saistības, finanšu instrumentiem kopumā bija izmaksāti 5,5 miljardi EUR jeb aptuveni 29 % (2016. gada beigās – 3,6 miljardi EUR), tostarp 4,4 miljardi EUR no ESI fondiem; tomēr pauž bažas par to, ka brīdī, kad kopš pašreizējās DFS sākuma bija pagājuši trīs gadi, galasaņēmējiem bija izmaksāti 1,9 miljardi EUR, proti, tikai 10,1 % (2016. gada beigās – 1,2 miljardi EUR), tai skaitā 1,5 miljardi EUR jeb 10,5 % – no ESI fondiem;

    59.

    		 ir vienisprātis ar Revīzijas palātu, ka ir nepieciešami detalizētāki ziņojumi par finanšu instrumentiem, un aicina Komisiju būtiski uzlabot ziņošanu par šo instrumentu rezultātiem attiecībā uz 2007.–2013. gadu un 2014.–2020. gadu;

    60.

    		 aicina Komisiju nākt klajā ar precīzu un pilnīgu informāciju par dalīti pārvaldītajiem finanšu instrumentiem pēc 2007.–2013. gada DFS darbības perioda slēgšanas, norādot Savienības budžetā atmaksātās summas un dalībvalstīs palikušo līdzekļu apmēru;

    61.

    		 pauž dziļu nožēlu par to, ka finanšu instrumentu kontekstā revidenti nevarēja pārbaudīt ieguldījumu atlasi un īstenošanu finanšu starpnieku līmenī, kurā bija pieļauti vairāki pārkāpumi, kas veido 1 % no aplēstā kļūdu līmeņa kategorijā “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija”;

    62.

    		 uzsver, ka atšķirībā no pieejas, kāda tika īstenota 2016. gadā, kohēzijas izdevumiem aplēstajā kļūdu līmenī ir ieskaitīti 2017. gada izmaksājumi finanšu instrumentiem; atgādina – tā kā attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu struktūrfondu izdevumu attiecināmības termiņš tika pārlikts uz 2017. gada marta beigām, izmaksājumi finanšu instrumentiem 2017. gada pirmajos trīs mēnešos ir jāiekļauj kļūdu īpatsvara aprēķinā; tomēr pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā nekur, izņemot vienu izcēlumu, nav skaidri minējusi kļūdu īpatsvaru attiecībā uz šiem izmaksājumiem; aicina Revīzijas palātu, nosakot iespējamāko kļūdu īpatsvaru, ņemt vērā visus pārkāpumus, kuriem ir finansiāla ietekme, un skaidri norādīt kļūdu skarto līdzekļu procentuālo daļu; aicina Komisiju iesniegt nepieciešamo tiesību akta priekšlikumu, lai izbeigtu turpmāku vienpusēju lēmumu pieņemšanu par struktūrfondu izdevumu attiecināmības termiņa pagarināšanu, izmantojot īstenošanas aktus;

    63.

    		 aicina Komisiju sniegt precīzu un pilnīgu informāciju par 2007.–2013. gada DFS finanšu instrumentu slēgšanu, tostarp par galīgajām Savienības budžetā atmaksātajām summām un dalībvalstīm piederošām summām;

    64.

    		 attiecībā uz liela mēroga infrastruktūras projektiem aicina Komisiju ņemt vērā visus būtiskos riskus saistībā ar ietekmi uz vidi un finansēt tikai tos projektus, kas ir apliecinājuši reālu pievienoto vērtību gan vietējiem iedzīvotājiem, gan no vides, sociālā un ekonomiskā aspekta; uzsver, ka šajā sakarībā ir svarīgi stingri uzraudzīt iespējamos korupcijas un krāpšanas riskus un ka attiecībā uz finansējamiem projektiem ir nepieciešams izdarīt rūpīgus un neatkarīgus ex ante un ex post novērtējumus;

    65.

    		 norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju dalībvalstis saistībā ar Eiropas Sociālo fondu bija veikušas tikai dažus novērtējumus, kas neskāra Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI); aicina dalībvalstis sistemātiski novērtēt Eiropas Sociālo fondu, lai politiku būtu iespējams veidot, pamatojoties uz gūtajām atziņām, un aicina Komisiju to veicināt;

    66.

    		 atgādina, ka Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 5/2017 “Jauniešu bezdarbs” konstatēja, ka, lai gan “Garantijas jauniešiem” īstenošanā ir gūti zināmi panākumi un ir sasniegti daži rezultāti, situācija nebūt neatbilst sākotnējām cerībām, kas uz “Garantiju jauniešiem” tika liktas, sākot tās īstenošanu; tomēr uzsver, ka JNI un “Garantija jauniešiem” joprojām ir viens no inovatīvākajiem un vērienīgākajiem politikas risinājumiem, kas tiek izmantots, lai cīnītos pret jauniešu bezdarbu pēc ekonomikas krīzes, un tādēļ joprojām būtu jāturpina Savienības, valstu un reģionālo iestāžu finansiālais un politiskais atbalsts to īstenošanai;

    67.

    		 uzsver, ka konstatēt to, vai JNI budžets ir labi izlietots un vai ir sasniegts galīgais JNI mērķis, proti, palīdzēt bez darba palikušiem jauniešiem atrast stabilu darbu, var tikai tad, ja darbības tiek cieši un pārredzami uzraudzītas, pamatojoties uz ticamiem un salīdzināmiem datiem, un ja dalībvalstīs, kurās nav panākts progress, tiek īstenoti vērienīgāki pasākumi; tādēļ uzstāj, ka dalībvalstīm ir steidzami jāuzlabo datu uzraudzība, paziņošana un kvalitāte un jāgarantē, ka par pašreizējo JNI īstenošanu tiek vākti ticami un salīdzināmi dati un skaitļi un tie tiek darīti pieejami savlaicīgi un biežāk, nekā to paredz ikgadējais ziņošanas pienākums, kas definēts ESF regulas 19. panta 2. punktā; aicina Komisiju pārstrādāt savas pamatnostādnes par datu vākšanu saskaņā ar Revīzijas palātas ieteikumu, lai samazinātu rezultātu pārvērtēšanas risku;

    68.

    		 uzstāj, ka ikvienā prakses vai māceklības programmā ir jānodrošina apmaksātas vietas, ar kurām nekādā gadījumā netiek aizstātas darbvietas, un to pamatā jābūt rakstiskam prakses vai mācekļa līgumam, kas sagatavots, ievērojot prakses vai māceklības norises valstī piemērojamo tiesisko regulējumu un/vai piemērojamos darba koplīgumus, un ka minētajām programmām būtu jāatbilst Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu izklāstītajiem principiem (4);

    Dabas resursi

    Daži veiksmes stāsti

    69.

    		 atzinīgi vērtē kļūdu īpatsvara pozitīvo attīstību kategorijā “Dabas resursi”, proti, 2017. gadā tas bija 2,4 % (salīdzinājumā ar 2,5 % 2016. gadā, 2,9 % 2015. gadā un 3,6 % 2014. gadā), kā arī to, ka attiecībā uz trim ceturtdaļām lauksaimniecības budžeta, kas atbilst Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) tiešajiem maksājumiem, Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis ir zem 2 % būtiskuma sliekšņa;

    70.

    		 atzinīgi vērtē to, ka kopējais Revīzijas palātas konstatētais kļūdu līmenis ir ļoti tuvs DG AGRI 2017. gada darbības pārskatā norādītajam kopējam KLP kļūdu īpatsvaram, kas liecina, ka koriģējošo pasākumu plāni, kurus dalībvalstis ir īstenojušas iepriekšējos gados, ir bijuši efektīvi;

    71.

    		 uzsver, ka pozitīvie panākumi ELGF tiešo maksājumu jomā galvenokārt bija saistīti ar integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (IAKS) un zemes gabalu identifikācijas sistēmas (ZGIS) kvalitāti un ģeotelpiskā atbalsta pieteikumu lietotnes pakāpenisku ieviešanu, kā arī jaunām, preventīvām lauksaimnieku pieteikumu kontrolpārbaudēm, kā rezultātā saņēmējiem saīsinājās atbalsta pieprasījumu aizpildīšanai nepieciešamais laiks, un ir paredzams, ka tas ļaus zināmā mērā novērst kļūdas un ietaupīt pieprasījumu apstrādei nepieciešamo laiku;

    72.

    		 norāda, ka Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda tiešie maksājumi veido aptuveni trīs ceturtdaļas no izdevumiem un tajos kļūdu līmenis nebija būtisks; norāda, ka tiešie maksājumi lauksaimniekiem tiek veikti uz maksājumtiesību pamata, un tiem piemēro vienkāršotus zemes attiecināmības noteikumus un efektīvu ex ante kontroles sistēmu (IAKS), kura ļauj izdarīt automatizētas kontrolpārbaudes starp datubāzēm; pauž bažas par joprojām pastāvīgi augsto kļūdu līmeni pārējās izdevumu jomās, kas attiecas uz lauku attīstību, vidi, klimata politiku un zivsaimniecību; turklāt norāda, ka lauku attīstības projekti pēc būtības ir sarežģītāki, jo tiem ir plašāki mērķi, un izdevumi trijās pārējās jomās tiek līdzfinansēti vai izmaksāti, atlīdzinot izmaksas, un neattiecināmi saņēmēji, pasākumi, projekti vai izdevumi veido aptuveni divas trešdaļas no minētajā DFS izdevumu kategorijā aplēstā kļūdu līmeņa;

    73.

    		 atzinīgi vērtē Revīzijas palātas izdarītos konstatējumus pēc kopumā 29 lauku attīstības investīciju projektu pārbaudes, proti, ka 26 pārbaudītie projekti atbilst lauku attīstības programmās noteiktajām prioritātēm un prioritārajām jomām un ka dalībvalstis ir piemērojušas atbilstošas atlases procedūras; atzinīgi vērtē arī to, ka pārbaudīto projektu atbalsta saņēmēji lielākoties ir tos īstenojuši, kā plānots, un dalībvalstis ir veikušas pārbaudes, lai pārliecinātos, vai izmaksas ir bijušas pamatotas; tādēļ uzskata, ka, virzoties uz priekšu, lauku attīstības pieejai arī turpmāk jābūt pilnībā atbalstītam, nozīmīgam un galvenajam elementam KLP stratēģiskajos plānos;

    74.

    		 atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada darbības pārskatā DG AGRI ģenerāldirektors ir minējis, ka lauksaimnieku ienākumi ir nedaudz palielinājušies, atgādinot, ka pēdējos četros gados bija vērojams neliels samazinājums;

    75.

    		 norāda, ka finanšu korekciju un līdzekļu atgūšanas koriģējošā kapacitāte 2017. gadā ir palielinājusies līdz 2,10 % salīdzinājumā ar 2,04 % 2016. gadā, tādējādi vēl vairāk samazinot riskam pakļautās summas KLP jomā;

    Ārkārtīgi būtiski jautājumi, kuros nepieciešami uzlabojumi

    76.

    		 konstatē, ka, palielinoties saimniecību lielumam, samazinājās tiešie maksājumi par hektāru, savukārt ienākumi uz vienu darbinieku palielinājās un ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju vairāk nekā puse no atbalsta saņēmējiem ir ļoti mazas saimniecības, kuru lielums nesasniedz 5 hektārus; ar bažām norāda, ka saskaņā ar DG AGRI gada darbības pārskatā sniegto informāciju lielās lauku saimniecības, kuru apsaimniekotās zemes platības pārsniedz 250 hektārus, veido 1,1 % no visām lauku saimniecībām, taču apsaimnieko 27,8 % no kopējās lauksaimniecības zemes un saņem 22,1 % no kopējā tiešā atbalsta; lielākā daļa šo lielo saimniecību apsaimnieko 250 līdz 500 hektārus; mudina Komisiju mainīt šo nepamatoti nevienlīdzīgo attieksmi;

    77.

    		 konstatē, ka dažās dalībvalstīs, galvenokārt Čehijā un Slovākijā, strauji palielinājusies tiešo maksājumu nevienlīdzība, proti, patlaban 7 % saņēmēju saņem vairāk nekā 70 % no visiem tiešajiem maksājumiem, un līdzīga situācija vērojama arī Igaunijā, Latvijā, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā un Dānijā, kur pēdējo desmit gadu laikā arvien lielāka daļa atbalsta saņēmēju ir saņēmuši vairāk nekā 100 000 EUR; aicina Komisiju un valstu iestādes veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu šo augošo nevienlīdzību un ziņot par šajā sakarībā veiktajiem pasākumiem;

    78.

    		 ar lielām bažām norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi nemainīgi augstu kļūdu līmeni jomās, kas veido ceturto daļu budžeta kategorijā “Dabas resursi”, kurā ietilpst ar ELGF ietvaros īstenotajiem tirgus pasākumiem, lauku attīstību, vidi, rīcību klimata politikas jomā un zivsaimniecību saistīti izdevumi; turklāt norāda, ka galvenie kļūdu avoti ir attiecināmības nosacījumu neievērošana, neprecīzas informācijas sniegšana par platībām un agrovides saistību neievērošana; uzsver, ka konkrēto dalībvalstu vadošajām iestādēm būtu labāk jāatklāj šādas kļūdas vai arī gadījumos, kad uz šīm kļūdām norādīts ex post revīzijās, būtu jāatjaunina izlase turpmākajām revīzijām un pārbaudēm uz vietas, lai nodrošinātu labāku kontroli;

    79.

    		 aicina Komisiju turpināt izvērtēt, cik efektīvi ir dalībvalstu veiktie pasākumi šo kļūdu cēloņu novēršanā, un vajadzības gadījumā sniegt papildu norādījumus vai tiešu palīdzību;

    80.

    		 aicina Komisiju panākt patiesu procedūras vienkāršošanu, tostarp attiecībā uz dokumentāciju, kas tiek prasīta, lai saņemtu piekļuvi finansējumam, vienlaikus neaizmirstot par kontroles un uzraudzības principiem; aicina pievērst īpašu uzmanību maza mēroga ražotājiem sniegtajam administratīvajam atbalstam;

    81.

    		 ar lielām bažām norāda, ka uz vietas veikto DG AGRI kontrolpārbaužu rezultāti ir satraucoši, it īpaši tas, ka 47 % gadījumu no visām uz vietas veiktajām pārbaudēm nācās piemērot sankcijas; mudina Komisiju pārbaudīt, kā dalībvalstu iestādes īsteno korektīvos pasākumus gadījumos, kad Komisija ir uzskatījusi, ka tā nevar paļauties vai var tikai daļēji paļauties uz sertifikācijas struktūru darbu;

    82.

    		 nāk klajā ar šādiem ieteikumiem:

    a)

    Revīzijas palātai – atsevišķi norādīt kļūdu īpatsvaru tiešajiem maksājumiem, tirgus darbībām un KLP lauku attīstības izdevumiem, kā tas darīts DG AGRI ģenerāldirektora sniegtajā gada darbības pārskatā;

    b)

    Komisijai – izvērtēt, cik efektīva ir dalībvalstu rīcība kļūdu cēloņu novēršanā, un vajadzības gadījumā sniegt papildu norādījumus;

    c)

    dalībvalstīm – pilnībā izmantot vienkāršoto izmaksu sistēmas piedāvātās iespējas lauku attīstības jomā;

    d)

    Komisijai – ar turpmāko KLP saistītajos priekšlikumos ņemt vērā, ka svārstīgu ienākumu krīzes periodos lielākām lauku saimniecībām ne vienmēr ir nepieciešams tāda paša līmeņa atbalsts saimniecības ienākumu stabilizēšanai kā mazākām saimniecībām, jo lielās saimniecības var gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, kas var palielināt to noturību;

    e)

    DG AGRI – definēt jaunu galveno snieguma mērķi, līdztekus ieviešot attiecīgus rādītājus, nolūkā samazināt lauksaimnieku ienākumu nevienlīdzību;

    f)

    Komisijai – padziļināti izskatīt sertifikācijas struktūru veikto darījumu pārbaužu kvalitāti;

    g)

    saglabāt KLP finansējumu vismaz pašreizējā līmenī, lai ar to varētu panākt iecerēto, atbalstīt ražotājus, lai nodrošinātu tiem ilgtspējīgus iztikas līdzekļus, vienlaikus nodrošinot Savienības iedzīvotāju apgādi ar cenas ziņā pieejamu augstas kvalitātes pārtiku;

    h)

    Komisijai – veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka KLP līdzekļi tiktu sadalīti izsvērtā veidā, proti, lai maksājumi par hektāru samazinātos apgriezti proporcionāli uzņēmuma vai saimniecības lielumu;

    83.

    		 uzskata, ka Komisijai būtu jāprasa, lai dalībvalstu rīcības plānos tiktu iekļauti koriģējoši pasākumi visbiežāk konstatēto kļūdu cēloņu risināšanai;

    84.

    		 ņemot vērā to, ka zaļināšanas mērķi vides jomā nav attaisnojuši paustās cerības un ka tie ir ievērojami palielinājuši administratīvo slogu gan lauksaimniekiem, gan valsts pārvaldes iestādēm, aicina Komisiju nodrošināt, lai jaunā KLP priekšlikuma “zaļā arhitektūra”, kas paredz tā dēvēto ekoshēmu, sasniegtu labākus rezultātus vides jomā, pamatojoties uz to centienu atbalstīšanu, ar kuriem tiek pārvarēta jaunā priekšlikuma pastiprinātā piesaiste nosacījumu izpildei;

    85.

    		 īpaši atgādina, ka DG AGRI ģenerāldirektors atsaucas uz ārēja līgumslēdzēja veiktu analīzi, kurā konstatēts, ka: “Zaļināšanas pasākumi kopumā ir radījuši tikai nelielas izmaiņas lauksaimnieku pārvaldības praksē, izņemot dažas konkrētas jomas. Gan dalībvalstu, gan lauksaimnieku uzmanība galvenokārt bija veltīta nevis vides prioritātēm, bet gan tam, lai līdz minimumam samazinātu īstenošanas administratīvo slogu un izvairītos no kļūdām, jo kontroļu un piemērošanas rezultātā var tikt samazināti KLP maksājumi”;

    86.

    		 aicina Komisiju sniegt strukturālus datus par 20 lielākajiem tiešo maksājumu saņēmējiem dalībvalstīs;

    87.

    		 pauž bažas par to, ka Revīzijas palātas Īpašajam ziņojumam Nr. 10/2017 par gados jauniem lauksaimniekiem un Īpašajam ziņojumam Nr. 21/2017 par zaļināšanu, kuri bija ārkārtīgi kritiski un liecināja par to, ka nav panākts gandrīz neviens no iecerētajiem rezultātiem, nav bijušas finansiālas sekas; pauž bažas par to, ka šo politikas jomu finansēšana turpinās tā, it kā nekas nebūtu noticis;

    88.

    		 uzsver, ka četrus gadus pēc tam, kad 2014. gada 15. maijā tika pieņemts EJZF, tā īstenošanas rādītāji joprojām bija neapmierinoši, proti, līdz 2018. gada oktobrim bija izmantoti tikai 6,8 % no 5,7 miljardu EUR finansējuma, kas tika darīts pieejams saskaņā ar dalītās pārvaldības sistēmu;

    Drošība un pilsonība

    Daži veiksmes stāsti

    89.

    		 norāda, ka Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF) laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam piešķirtie līdzekļi līdz 2017. gada beigām bija pieauguši no 2 752 miljoniem EUR līdz 5 391,5 miljoniem EUR un ka no 2014. gada līdz 2017. gadam mērķgrupām piederošo personu skaits, kurām sniegta palīdzība (uzņemšanas un patvēruma sistēmās), palielinājās no 148 045 līdz 297 083, un to vidū personu skaits, kuras saņēmušas juridisko palīdzību, palielinājās no 18 395 (12,4 %) līdz 56 933 (19,1 %);

    90.

    		 uzsver, ka par galveno Savienības līmeņa ieguvumu tiek uzskatīta darbību transnacionālā dimensija, piemēram, Eiropas migrācijas tīkla gadījumā, kā arī sloga sadale, kuru jo īpaši atbalsta ārkārtas palīdzība un pārcelšanas mehānisms;

    91.

    		 norāda, ka AMIF līdzfinansēto atgriezto personu skaits 2017. gadā bija 48 250 (2014. gadā – 5 904), savukārt atgriezto personu vidū to personu īpatsvars, kuru gadījumā atgriešanās nebija brīvprātīga, pieauga no vienas ceturtdaļas (2014. gadā – 25 %) līdz pusei (2017. gadā – 50 %), bet to personu skaits, par kurām ziņots, ka tās atgriezās brīvprātīgi, 2017. gadā bija 17 736; turklāt norāda, ka nav tādu galveno snieguma rādītāju (KPI), kuri ļautu novērtēt, kas tiek darīts, lai aizsargātu gan atbilstīgos, gan neatbilstīgos migrantus, kuriem visvairāk vajadzīga aizsardzība, sievietes un bērnus;

    Ārkārtīgi būtiski jautājumi, kuros nepieciešami uzlabojumi

    92.

    		 uzsver, ka Revīzijas palāta ir paudusi bažas par to, ka AMIF un Iekšējās drošības fonda (ISF) valstu programmu kontos, kuru grāmatojumu noskaidrošanu Komisija veica 2017. gadā, nebija nošķirti priekšfinansējuma maksājumi (avansi), ko dalībvalstis izmaksāja galasaņēmējiem, un faktisko izdevumu atlīdzināšanai veiktie maksājumi, un tādējādi Komisijai nebija iespējams iegūt informāciju par faktiski izlietoto līdzekļu apmēru;

    93.

    		 šajā sakarībā aicina Komisiju prasīt, lai dalībvalstis savu AMIF un ISF valsts programmu gada pārskatos norādītu paziņoto summu sadalījumu (atgūtās summas, priekšfinansējums un faktiski radušies izdevumi), un, sākot ar 2018. gadu, gada darbības pārskatā norādīt faktiskos izdevumus katram fondam;

    94.

    		 norāda, ka attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu DG HOME paziņo tikai kļūdu īpatsvaru, no kura jau ir atskaitītas finanšu korekcijas, un līdz ar to nav skaidrs, kādas korekcijas ir veiktas un kāds ir faktiskais kļūdu īpatsvars 2017. gada maksājumos;

    95.

    		 pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumu, ka viens no iemesliem, kāpēc pastiprināti uzkrājas neizpildītas saistību apropriācijas, varētu būt pārmērīgi sarežģītas birokrātiskās prasības, un iesaka Komisijai vienkāršot regulatīvās prasības, kas ieviestas attiecībā uz AMIF un ISF pārvaldībā iesaistītajām valstu iestādēm, lai veicinātu pieejamo līdzekļu ātrāku izmantošanu un uzlabotu AMIF un ISF izdevumu pārredzamību un pārskatatbildību;

    96.

    		 norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi nekonsekvenci dalībvalstu attieksmē pret publisko struktūru deklarētā pievienotās vērtības nodokļa atbilstību, un aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm norādījumus par AMIF/ISF īstenošanu, precizējot, ka, publiskām struktūrām īstenojot Savienības darbības, Savienības līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt kopējos attiecināmos izdevumus bez PVN;

    97.

    		 nāk klajā ar šādiem ieteikumiem:

    a)

    Komisijai – definēt un ieviest līdzsvarotu un visaptverošu migrācijas politiku, kuras pamatā būtu solidaritātes un partnerības principi, nevis raudzīties uz migrācijas politiku kā krīzes pārvaldības jautājumu;

    b)

    DG HOME – ieviest galveno snieguma rādītāju attiecībā uz visneaizsargātāko migrantu, jo īpaši migrācijai pakļauto bērnu un bēgļu vidū esošo sieviešu un meiteņu, situāciju, lai novērstu un nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu un cilvēku tirdzniecību;

    c)

    DG HOME – sistemātiski darīt zināmu kļūdu īpatsvaru maksājumu veikšanas brīdī un atlikušo kļūdu īpatsvaru;

    d)

    Komisijai – prasīt dalībvalstīm, lai tās savu AMIF un ISF valsts programmu gada pārskatos atspoguļo paziņoto summu sadalījumu, norādot atgūtās summas, priekšfinansējumu un faktiski radušos izdevumus, un, sākot ar 2018. gadu, gada darbības pārskatā norādīt katra fonda faktiskos izdevumus;

    98.

    		 pauž nopietnas bažas par trūkumiem EASO pārvaldībā un revīzijās; uzskata par nepieņemamu to, ka Komisija tos efektīvi neuzraudzīja un strauji nereaģēja, lai situāciju atrisinātu; aicina Komisiju pastāvīgi uzraudzīt aģentūras, kas darbojas 3. izdevumu kategorijas ietvaros;

    99.

    		 pauž bažas par to, ka pastāv risks, ka attīstībai paredzētie Savienības līdzekļi tiek izmantoti citiem mērķiem, piemēram, cīņai pret neatbilstīgu migrāciju vai militārām darbībām;

    TIEŠĀ PĀRVALDĪBA

    100.

    		 norāda, ka 2017. gadā augstāko aplēsto kļūdu līmeni, proti, 4,2 %, Revīzijas palāta konstatēja kategorijas “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” izdevumos; norāda, ka šie izdevumi ir tiešā Komisijas pārvaldībā un par tiem ir tieši atbildīga tikai un vienīgi Komisija; sagaida, ka Komisija pieņems steidzamu rīcības plānu situācijas uzlabošanai un īstenos visus tās rīcībā esošos pasākumus, lai samazinātu kļūdu īpatsvaru izdevumos;

    101.

    		 pauž nožēlu, ka no Revīzijas palātas pārbaudītajiem 130 darījumiem kļūdas bija pieļautas 66 darījumos (51 %) un ka 17 gadījumos, kad saņēmēji bija pieļāvuši skaitļos izsakāmas kļūdas, Komisijai vai neatkarīgajam revidentam līdzekļu atmaksas pieprasījumā bija pieejama pietiekama informācija (piemēram, nepareizs valūtas maiņas kurss vai ārpus pārskata perioda radušās izmaksas), lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdu pirms izdevumu akceptēšanas; uzsver – ja Komisija būtu pienācīgi izmantojusi visu tās rīcībā esošo informāciju, šai nodaļai aplēstais kļūdu līmenis būtu bijis par 1,5 procentpunktiem zemāks;

    102.

    		 mudina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai labāk izmantotu tās rīcībā esošo pieejamo informāciju kļūdu novēršanai un labošanai pirms maksājumu veikšanas un tādējādi atgrieztos pie pozitīvās tendences, proti, kļūdu īpatsvara samazināšanās, kas bija vērojama iepriekšējos gados (2014. gadā – 5,6 %, 2015. gadā – 4,4 % un 2016. gadā – 4,1 %);

    103.

    		 norāda, ka Revīzijas palāta nav atsevišķi norādījusi kļūdu īpatsvaru drošības un pilsonības jomā, jo uz šo jomu attiecas tikai neliela daļa (2 %) no 2017. gada budžeta maksājumiem, taču DG HOME savā gada darbības pārskatā ir norādījis šādus kļūdu īpatsvara rādītājus, kurus Revīzijas palāta gan nav pārbaudījusi:

    a)

    solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība (SOLID): konstatētais kļūdu īpatsvars (DER) – 2,26 % un atlikušais kļūdu īpatsvars (RER) – 0,75 %;

    b)

    Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF) un Iekšējās drošības fonds (ISF): DER – 0 % un RER – 1,54 %;

    c)

    netiešā pārvaldība decentralizētās aģentūrās: RER – mazāks par 2 %;

    104.

    		 norāda, ka 2017. gadā Revīzijas palāta nav aprēķinājusi kļūdu īpatsvaru Savienības finansējumam, kas izlietots DFS 4. izdevumu kategorijā “Globālā Eiropa”, un ka šis lēmums tika pieņemts atbilstoši Revīzijas palātas vispārējai stratēģijai, kas paredz samazināt tās veikto padziļināto pārbaužu apjomu un daļēji paļauties uz citu veikto darbu;

    105.

    		 pieņem zināšanai atlikušo kļūdu īpatsvara pozitīvo tendenci, kas konstatēta DG DEVCO un DG NEAR uzdevumā veiktajos pētījumos par atlikušo kļūdu īpatsvaru (RER), un norāda, ka DG DEVCO darījumiem reprezentatīvā RER visticamākā aplēse ir 1,18 % (2016. gadā – 1,67 % un 2015. gadā – 2,2 %), savukārt DG NEAR darījumiem atlikušo kļūdu īpatsvars bija 0,67;

    106.

    		 tomēr norāda, ka DG DEVCO un DG NEAR gadījumā atlikušais kļūdu īpatsvars neattiecas uz visu ar īstenošanas posmā esošiem projektiem saistīto maksājumu izlasi, bet gan ir aprēķināts attiecībā uz jau slēgtu līgumu darījumiem, kuriem tikušas veiktas visas kontroles un pārbaudes, un līdz ar to ir analizēti tikai pirms 2017. gada veiktie maksājumi, nevis kļūdu īpatsvars 2017. gada faktiskajos maksājumos;

    107.

    		 norāda, ka Revīzijas palāta uzskata, ka pētījumi par RER visumā atbilst paredzētajam mērķim, kaut gan Revīzijas palāta pauž nopietnas bažas par šo pētījumu kvalitāti;

    108.

    		 ar bažām norāda, ka, neraugoties uz labiem kļūdu īpatsvara rādītājiem, vienīgā izdevumu joma, kurā indikatīvais kļūdu īpatsvars pārsniedz 2 %, ir “Tiešā pārvaldība – dotācijas”, kurā kļūdu īpatsvars DG NEAR gadījumā ir 2,80 % un DG DEVCO – 2,12 %;

    109.

    		 aicina DG RTD publicēt savā gada darbības pārskatā konkrētām valstīm adresētos ieteikumus;

    110.

    		 norāda uz ārkārtīgi negatīvajiem Revīzijas palātas konstatējumiem par publiskā un privātā sektora partnerībām (PPP) (5) un uz Revīzijas palātas ieteikumu “neveicināt PPP intensīvāku un plašāku izmantošanu” Savienībā; aicina Komisiju pilnībā ņemt vērā šo ieteikumu attiecībā uz PPP jaunattīstības valstīs, kur apstākļi šo partnerību sekmīgai īstenošanai ir vēl sarežģītāki nekā Savienībā;

    111.

    		 atzinīgi vērtē rezultātus, kas 2017. gadā tika sasniegti Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) trijās apakšprogrammās; vērš uzmanību uz to, ka EaSI atbalsts, jo īpaši no apakšprogrammām “Progress” un “Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (EURES)”, ir svarīgs Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai; tomēr ar bažām norāda, ka EaSI apakšprogrammas “Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība” tematiskā iedaļa “Sociālā uzņēmējdarbība” joprojām nesniedz apmierinošus rezultātus; atzinīgi vērtē to, ka Komisija cieši sadarbojas ar Eiropas Investīciju fondu (EIF), lai tas apņemtos pilnībā izmantot tematiskajā iedaļā “Sociālā uzņēmējdarbība” paredzētos resursus;

    Pētniecība un inovācija

    Veiksmes stāsti

    112.

    		 ar gandarījumu norāda, ka, saņemot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” piešķirto Savienības līdzfinansējumu, Gérard Mourou kopā ar citiem zinātniekiem ieguva Nobela prēmiju fizikā par ultraīsu un augstas intensitātes lāzera impulsu tehnoloģiju pētniecību, kas sekmēs refraktīvas acu operācijas, un ka Starptautiskais Reto slimību izpētes konsorcijs (IRDIRC) trīs gadus agrāk nekā paredzēts sasniedza mērķi izstrādāt 200 jaunus reto slimību terapijas veidus;

    113.

    		 turklāt norāda, ka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējumu, piedaloties Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajās darbībās, saņēma 36 000 pētnieku visos karjeras posmos neatkarīgi no vecuma un valstspiederības un ka divi no trijiem 2017. gada pētniekiem, kuriem 2017. gadā tika piešķirta Nobela prēmija ķīmijā par elektronu mikroskopu optimizēšanu, bija piedalījušies Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajās darbībās un citos Savienības finansētos pētniecības projektos;

    114.

    		 atzinīgi vērtē Eiropas Inovācijas padomes izmēģinājuma projekta pirmā posma uzsākšanu 2017. gada oktobrī pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” 2018.–2020. gada darba programmas ietvaros ar finansējumu 2,7 miljardu EUR apmērā un mērķi atbalstīt augstākā līmeņa novatorus, jaunuzņēmumus, mazos uzņēmumus un pētniekus, kuriem ir izcilas idejas, kas radikāli atšķiras no esošajiem produktiem, pakalpojumiem vai uzņēmējdarbības modeļiem, ir ļoti riskantas un kam ir potenciāls tikt izvērstām starptautiskā mērogā;

    115.

    		 norāda, ka Komisija apsver iespēju vēl vairāk paplašināt vienkāršotu izmaksu iespēju (SCO) izmantošanu, it īpaši izmantojot fiksētas summas maksājumus;

    Ārkārtīgi būtiski jautājumi, kuros nepieciešami uzlabojumi

    116.

    		 norāda, ka saskaņā ar Eiropas inovācijas rezultātu pārskatu Savienības inovācijas sniegums kopš 2010. gada ir palielinājies par 5,8 %; tomēr norāda, ka starp Savienības valstīm nav vērojama konverģence; norāda, ka visvairāk līdzekļu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (dalībnieku pieprasītais neto Savienības ieguldījums EUR) ir ieguvusi Vācija – 5 710 188 927,80 EUR, Apvienotā Karaliste – 5 152 013 650,95 EUR un Francija –3 787 670 675,13 EUR; aicina Komisiju pievērst lielāku uzmanību pētniecības finansējuma ģeogrāfiskajam sadalījumam, lai veicinātu līdzvērtīgu konkurences apstākļu radīšanu izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas pētniecības telpā;

    117.

    		 norāda, ka Komisija atzīst, ka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” snieguma satvarā ir dažas nepilnības, kuru dēļ ir sarežģīti novērtēt, kāds konkrētā brīdī ir programmas progress attiecībā uz visu tās mērķu sasniegšanu; sagaida, ka priekšlikumos par nākamās DFS programmu “Apvārsnis Eiropa” šie trūkumi tiks risināti, un pauž nožēlu par to, ka netiek apsvērti pasākumi snieguma satvara uzlabošanai pašreizējā periodā;

    118.

    		 norāda, ka DG RTD gada darbības pārskatā ir minēti seši dažādi kļūdu īpatsvara rādītāji – trīs attiecībā uz Septīto pamatprogrammu un trīs attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”; uzsver, ka šāda pieeja neveicina pārredzamību un pārskatatbildību un ka tā nekavējoties būtu jāuzlabo; tomēr piekrīt, ka runa ir par divām dažādām programmām divos dažādos finanšu periodos;

    Drošība un pilsonība

    Daži veiksmes stāsti

    119.

    		 norāda, ka DG HOME pārvaldīja migrācijas budžetu 1 831 miljona EUR apmērā un drošības budžetu 313,75 miljonu EUR apmērā un ka 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā sākotnēji paredzētais kopējais budžets, proti, 6,9 miljardi EUR, laikposmā no 2015. gada līdz 2017. gadam tika ievērojami palielināts par 3,9 miljardiem EUR;

    120.

    		 norāda, ka DG HOME pārvaldītais budžets un tā darbinieku skaits tika palielināts, reaģējot uz darbību intensitātes pieaugumu migrācijas krīzes un iekšējās drošības apdraudējumu kontekstā; cilvēkresursu ziņā 2017. gada beigās DG HOME darbinieku skaits bija 556 (salīdzinājumam: 2016. gadā – 480 darbinieki);

    Ārkārtīgi būtiski jautājumi, kuros nepieciešami uzlabojumi

    121.

    		 ar bažām norāda, ka DG HOME pārvaldīto resursu izpildes tempa dēļ kopējais RAL apmērs 2017. gada beigās bija palielinājies par 24 % un ka labais izpildes līmenis 2017. gadā atspoguļo to, ka daļa no saistību apropriācijām tika pārnestas uz 2018. gadu;

    122.

    		 pauž bažas par EASO vadības un kontroles sistēmās konstatētajiem būtiskajiem trūkumiem, kuri bija pamatā tam, ka tika pieņemta atruna ar reputāciju saistītu iemeslu dēļ; tomēr uzsver, ka DG HOME reaģēja, ieviešot koplēmuma procesu izpildvaldes lēmumu pieņemšanai un jaunu EASO pārvaldību, lai situāciju padarītu kontrolējamu;

    123.

    		 atkārtoti prasa programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” (2014–2020) budžeta pozīcijās konkrēti norādīt katram programmas mērķim piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti dzimumu līdztiesībai, lai nodrošinātu pienācīgu pārskatatbildību par šim nolūkam veltītajiem līdzekļiem;

    124.

    		 atkārtoti aicina izveidot atsevišķu budžeta pozīciju programmas Daphne īpašajam mērķim, lai apliecinātu Savienības apņemšanos apkarot vardarbību pret sievietēm un meitenēm; prasa palielināt resursus šajā budžeta pozīcijā un vērsties pret tendenci samazināt programmai Daphne paredzētos līdzekļus 2014.–2020. gada plānošanas eriodā; aicina pastāvīgi censties palielināt informētību par dotācijām, kas ietilpst programmas Daphne īpašajā mērķī, kā arī īstenot pasākumus, kas ļautu padarīt ar to saistītās administratīvās procedūras lietotājiem draudzīgākas;

    Globālā Eiropa

    Daži veiksmes stāsti

    125.

    		 norāda, ka Revīzijas palātas veiktais darbs saistībā ar darījumu pareizību atklāj, ka Komisija ir nostiprinājusi savas kontroles sistēmas, un tā rezultātā kļūdu ir proporcionāli mazāk nekā tad, kad tika formulētas iepriekšējās ticamības deklarācijas;

    126.

    		 norāda, ka Revīzijas palāta ir pārbaudījusi arī septiņu projektu sniegumu; atzinīgi vērtē to, ka visiem septiņiem projektiem bija attiecīgi snieguma rādītāji un ka sistēma bija labi strukturēta un bija noteikts sasniedzams iznākums;

    127.

    		 pieņem zināšanai Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu par Savienības palīdzību Mjanmai/Birmai un Komisijas atbildi; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka Savienība ir bijusi vadoša loma attīstības prioritāšu atbalstīšanā sarežģītos apstākļos un ar ierobežotiem personāla resursiem; tomēr norāda, ka Savienības palīdzība tika atzīta tikai par daļēji efektīvu; ir vienisprātis ar Revīzijas palātu, uzsverot, ka ir nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanai, it sevišķi jaunajās tirgus ekonomikas valstīs; ņemot vērā dokumentētos nežēlīgos noziegumus, ko veikusi Mjanmas armija, pauž nopietnas bažas par to, ka Mjanmai no Savienības budžeta joprojām tiek piešķirts nozaru budžeta atbalsts;

    128.

    		 prasa attīstības kontekstā īstenot uz stimuliem balstītu pieeju, ieviešot principu “vairāk par vairāk” un ņemot piemēru no Eiropas kaimiņattiecību politikas; uzskata – jo lielāks un straujāks ir valsts progress, īstenojot iekšējās reformas demokrātisku iestāžu veidošanai un nostiprināšanai, cilvēktiesību ievērošanai un tiesiskuma īstenošanai, jo vairāk atbalsta tai būtu jāsaņem no Savienības;

    129.

    		 uzsver, ka ir svarīgi palielināt piešķirtos līdzekļus labas pārvaldības, demokrātijas un tiesiskuma atbalstīšanai jaunattīstības valstīs, lai veicinātu atbildīgu un pārredzamu iestāžu darbību, atbalstītu spēju veidošanu un sekmētu līdzdalīgu lēmumu pieņemšanu un publisku piekļuvi informācijai;

    130.

    		 vērš uzmanību uz enerģētiskās nabadzības mērogu un ietekmi jaunattīstības valstīs un Savienības būtisko iesaistīšanos šādas nabadzības mazināšanas centienos; uzsver, ka enerģētiskās nabadzības mazināšanai ir vajadzīgi spēcīgi un saskaņoti attiecīgo valstu valdību un ieinteresēto personu centieni;

    Ārkārtīgi būtiski jautājumi, kuros nepieciešami uzlabojumi

    131.

    		 ar bažām norāda, ka Revīzijas palāta ir atklājusi atkārtotas kļūdas, kas saistītas ar starpposma maksājumu izdevumu pārmērīgu noskaidrošanu;

    132.

    		 atkārtoti pauž nožēlu par to, ka Savienības delegāciju vadītāju sagatavotie ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumi nav pievienoti DG DEVCO un DG NEAR gada darbības pārskatiem, kā tas noteikts Finanšu regulas 67. panta 3. punktā; pauž nožēlu, ka tie sistemātiski tiek atzīti par konfidenciāliem, kaut gan Finanšu regulas 67. panta 3. punktā ir noteikts, ka tos “dara pieejamus Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā to konfidencialitāti”;

    133.

    		 ar bažām norāda uz lielo skaitu līgumu, kas piešķirti ļoti nelielam skaitam valstu attīstības aģentūru, un ar to saistīto Savienības politikas renacionalizēšanas risku, kas ir pretrunā Savienības ārpolitikas dziļākas integrācijas interesēm; mudina Komisiju piešķirt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei piekļuvi pīlāru novērtējumam, turklāt rīkojoties tā, lai tas būtu pieejams arī publiski; šajā sakarībā ar bažām norāda uz Eiropas Komisijas piesaukto komerciālo ievirzi minēto valsts struktūru darbībā, tā ierobežojot piekļuvi šādai informācijai; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk nostiprināt un konsolidēt konkursu un līgumu slēgšanas procedūru uzraudzību, lai izvairītos no jebkādiem konkurences izkropļojumiem starp šīm nedaudzajām un spēcīgi subsidētajām valstu aģentūrām un citām publiskām un privātām struktūrām, kuras ir nepārprotami orientētas uz Eiropu;

    134.

    		 ar bažām norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka RER pētījumiem ir zināmi ierobežojumi, jo tie ir pētījumi, nevis revīzija, līdz ar to tajos nav ievēroti starptautiskie revīzijas standarti un iekļautās publiskā iepirkuma pārbaudes ir ļoti ierobežotas;

    135.

    		 attiecībā uz RER pētījumiem aicina DG NEAR un DG DEVCO, sākot ar 2019. gadu, nodrošināt RER līgumslēdzējam precīzākus norādījumus par otrā līmeņa iepirkuma pārbaudēm un stratificēt RER datu kopu, balstoties uz projektu objektīvo risku, un pievērst lielāku uzmanību tiešā pārvaldībā esošajām dotācijām, mazāk koncentrējoties uz budžeta atbalsta darījumiem;

    136.

    		 aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta atklātās nepilnības, un padarīt ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumus par ticamiem un pilnībā publiskiem dokumentiem, kas pienācīgi pamato delegāciju vadītāju un DG DEVCO ģenerāldirektora sniegtās ticamības deklarācijas;

    137.

    		 uzskata, ka, sniedzot ārējo atbalstu, Komisijai lielāka uzmanība būtu jāpievērš cilvēktiesību ievērošanai, kā tas noteikts ANO Statūtos, un tiesiskumam atbalstu saņemošajās valstīs;

    138.

    		 pauž bažas par projektiem sagādātā kopējā Savienības finansējuma pamanāmības trūkumu; mudina Komisiju uzlabot pamanāmību un nostiprināt un pilnveidot ar dažādiem instrumentiem īstenoto darbību papildināmību;

    139.

    		 pauž patiesas bažas par Komisijas priekšlikumos pastāvīgi vērojamo tendenci ignorēt juridiski saistošos noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 233/2014 (6), attiecībā uz oficiālās attīstības palīdzības (OAP) attiecināmajiem izdevumiem un valstīm, kuras ir tiesīgas saņemt Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) finansējumu; atgādina, ka Savienības izdevumu likumība ir viens no pareizas finanšu pārvaldības pamatprincipiem un ka politiskiem apsvērumiem nebūtu jāaizēno skaidri formulēti juridiskie noteikumi; atgādina, ka ASI pirmām kārtām ir instruments, kas paredzēts nabadzības apkarošanai;

    140.

    		 pauž nožēlu par to, ka Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorātam kopš 2012. gada katrā gada darbības pārskatā ir nācies formulēt atrunu par pakārtoto darījumu pareizību, kas liecina par nopietniem iekšējās pārvaldības trūkumiem;

    Vide, sabiedrības veselība un pārtikas nekaitīgums

    141.

    		 norāda, ka 2017. gadā apritēja 25 gadi, kopš izveidota programma LIFE; uzsver, ka šī programma nodrošināja 222 miljonus EUR, lai līdzfinansētu 139 jaunus projektus; uzsver, ka ir jāturpina centieni samazināt ar programmu LIFE saistīto maksājumu kavējumus, ņemot vērā, ka 2017. gadā tiesību aktos noteiktie termiņi netika ievēroti attiecībā uz 5,8 % maksājumu (2016. gadā – 3,9 %, 2015. gadā – 12 %);

    142.

    		 norāda, ka 2017. gadā tika publicēts programmas LIFE vidusposma novērtējums par 2014.–2015. gadu; norāda – tā kā lielākā daļa projektu vēl nebija uzsākti un tikai daži projekti bija pabeigti, šajā novērtējumā galvenā uzmanība tika pievērsta procesiem, kas bija ieviesti programmas LIFE mērķu sasniegšanai, un tika secināts, ka programma LIFE nodrošina Savienības pievienoto vērtību, vienlaikus norādot uz iespējamiem uzlabojumiem; uzsver, ka dotāciju pārvaldības procedūras, it sevišķi pieteikšanās un ziņojumu sniegšana, būtu ne tikai jāvienkāršo, bet arī ievērojami jāpaātrina;

    143.

    		 norāda, ka ārpakalpojumu izmantošanas lēmuma noteikumi sadarbībai ar Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūru (EASME) attiecībā uz personālu liecina par to, ka attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar programmu LIFE, personāla situācija DG ENV ir ļoti saspringta, un tādēļ var būt nepieciešams turpināt pārskatīt šā ģenerāldirektorāta darba metodes un kārtību;

    144.

    		 uzsver, ka DG ENV un DG CLIMA iekšējās kontroles sistēmas, kas tika revidētas, ir tikai daļēji efektīvas, jo saskaņā ar apstiprinātajiem rīcības plāniem joprojām vēl ir jāīsteno daži ļoti svarīgi ieteikumi;

    145.

    		 uzsver, ka DG CLIMA un DG BUDG uzrauga, kā tiek īstenots 20 % mērķis attiecībā uz klimata politikas aspektu integrēšanu daudzgadu finanšu shēmā, un DG CLIMA atbalsta klimata politikas aspektu integrēšanu citu ģenerāldirektorātu darbībā; pauž nožēlu par to, ka 2017. gadā ar klimatu saistītiem pasākumiem tika izlietoti tikai 19,3 % Savienības budžeta un tiek lēsts, ka laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam vidējais rādītājs būs tikai 18,8 %;

    146.

    		 pauž bažas par to, ka DG CLIMA 2017. gada darbības pārskatā atkal ir iekļauta atruna, kam par iemeslu ir iedragātā reputācija saistībā ar nenovērsto būtisko drošības nepilnību Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) reģistrā;

    147.

    		 pauž nožēlu par to, ka DG SANTE vidējais atlikušo kļūdu līmenis pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma jomas kopējās darbībās 2017. gadā sasniedza 2,5 %, tādējādi pārsniedzot 2 % būtiskuma slieksni; norāda, ka tam par iemeslu ir pārmērīgi lielu izmaksu deklarēšana no dalībvalstu puses, kas ir saistīta ar strukturālām izmaiņām, kuras ieviestas deklarāciju pārvaldībā un kontrolē vienā dalībvalstī; prasa DG SANTE veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nākotnē tas neatkārtotos, piemēram, lielākā mērā izmantot Finanšu regulā paredzētos vienkāršošanas pasākumus;

    148.

    		 uzsver, ka 2017. gadā DG SANTE nāca klajā ar vidusposma novērtējumu par kopējo finanšu shēmu pārtikas ķēdei 2014.–2020. gadam, kurā secināts, ka pašreizējā shēma darbojas labi un ir palīdzējusi sasniegt Savienības pievienoto vērtību; norāda, ka Komisija saskaņā ar Revīzijas palātas ieteikumu izstrādā rentabilitātes analīzes metodiku attiecībā uz pārtikas ķēdi, lai turpmākie ekonomiskie novērtējumi par Savienības finansētajiem intervences pasākumiem kļūtu stingrāki;

    Transports un tūrisms

    149.

    		 norāda, ka 2017. gadā Komisija atlasīja 152 projektus EISI transporta sadaļas finansējumam 2,7 miljardu EUR apmērā ar kopējo ieguldījumu 4,7 miljardu EUR apmērā, kas ietver arī citu publisko un privāto finansējumu; atkārtoti uzsver EISI finansēšanas instrumenta svarīgo nozīmi attiecībā uz TEN-T tīkla izveides pabeigšanu, Eiropas vienotās transporta telpas sekmīgu izveidi, pārrobežu savienojumu attīstīšanu un trūkstošo savienojumu izveidošanu;

    150.

    		 aicina Eiropas TEN-T koordinatorus rūpīgi izvērtēt pašreizējā plānošanas periodā pabeigtos projektus un panāktos uzlabojumus TEN-T koridoros un iepazīstināt ar šo izvērtējumu Komisiju un Parlamentu;

    151.

    		 aicina Komisiju labu laiku pirms priekšlikuma par nākamo DFS nākt klajā ar skaidru izvērtējumu par to, kā ESIF ietekmē citus finanšu instrumentus transporta nozarē, jo īpaši EISI, kā arī par EISI parāda instrumenta saskaņotību ar citām Savienības iniciatīvām; prasa, lai šajā izvērtējumā tiktu sniegta skaidra analīze par transporta nozarē veikto investīciju ģeogrāfisko līdzsvaru; tomēr atgādina, ka finanšu instrumenta satvarā izmantoto līdzekļu apjoms nebūtu jāuzskata par vienīgo piemēroto kritēriju tā snieguma novērtēšanai; tādēļ aicina Komisiju padziļināti izvērtēt panākumus, kas gūti Savienības finansēto transporta projektu īstenošanā, un noteikt to pievienoto vērtību;

    152.

    		 atzinīgi vērtē 2017. gadā izsludinātā EISI finansējuma apvienošanas aicinājuma rezultātus un lēmumu palielināt tā budžetu līdz 1,35 miljardiem EUR, jo tas apstiprina, ka Savienības dotāciju apvienošana ar finansējumu no Eiropas Investīciju bankas vai valstu attīstību veicinošām bankām, vai citām attīstības un publiskām finanšu iestādēm, kā arī no privātā sektora finanšu iestādēm un investoriem, tostarp izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības, ir svarīga un rada pievienoto vērtību; uzskata, ka tāpēc EISI arī turpmāk būtu jāatbalsta darbības, kas dod iespēju kombinēt Savienības dotācijas un citus finansējuma avotus, vienlaikus saglabājot dotācijas kā galveno finansēšanas instrumentu;

    153.

    		 norāda, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests, veicot revīziju par to, kā Komisija uzrauga EISI finanšu instrumentu īstenošanu, konstatēja, ka EISI finanšu instrumentu īstenošanas rādītājs ir ļoti zems un ka lielākā daļa no EISI finanšu instrumentiem sākotnēji piešķirtā budžeta (2,43 miljardi EUR) ir pārdalīta EISI dotāciju budžeta pozīcijām, un tādējādi EISI finanšu instrumentiem līdz 2020. gadam ir pieejami tikai 296 miljoni EUR; norāda arī – kā viens no iemesliem šādai rīcībai minēts tas, ka EISI finanšu instrumentu un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) atbilstības kritēriji lielā mērā pārklājas un projekti, kas būtu tiesīgi saņemt EISI finansējumu, faktiski ir tikuši finansēti no ESIF, jo šim fondam ir lielāka politiskā prioritāte un plašāka darbības joma; aicina Komisiju attiecībā uz EISI uzlabot atbalsta saņēmēju informētību par atbilstības noteikumiem, īpaši skaidri norādot atšķirību starp izpildes līgumu un apakšuzņēmuma līgumu, jo tas atbalsta saņēmējiem radīja lielākās neskaidrības; aicina Komisiju nodrošināt, ka finanšu instrumenti cits citu papildina, nevis aizvieto;

    154.

    		 norāda, ka 2017. gads bija pirmais EISI programmas revīzijas kampaņas gads un ka EISI revīzija būs jāveic vēl 2–3 gadus, lai izsecinātu jēgpilnu kļūdu īpatsvara aprēķina metodi attiecībā uz visām EISI nozarēm; tomēr atzinīgi vērtē to, ka 2017. gadā pabeigtajās EISI un TEN-T revīzijās atklāto kļūdu īpatsvars bija ļoti zems;

    155.

    		 pauž bažas par to, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests ir konstatējis nozīmīgus trūkumus DG MOVE aviācijas un jūras drošības politikas pašreizējā uzraudzības sistēmā un ir sniedzis trīs ļoti svarīgus ieteikumus; aicina DG MOVE pilnībā īstenot rīcības plānu, ko tas sagatavojis konstatēto risku novēršanai;

    Kultūra un izglītība

    156.

    		 atzinīgi vērtē rezultātus, ko 30 gadu gaitā nodrošinājusi programma Erasmus, kopš 1987. gada iesaistot mobilitātes pasākumos deviņus miljonus dalībnieku, tostarp gan jauniešus un studentus, gan – kopš nesena laika – arī personālu; uzsver šīs programmas lielo Eiropas pievienoto vērtību un faktisko nozīmi, kas izpaužas kā stratēģisks ieguldījums Eiropas jauniešos;

    157.

    		 norāda, ka ir jādara vairāk, lai nodrošinātu programmas Erasmus pieejamību marginalizētām grupām, jo īpaši cilvēkiem ar invaliditāti un speciālām izglītības vajadzībām, cilvēkiem ģeogrāfiski neizdevīgās vietās, cilvēkiem, kuri priekšlaicīgi pametuši mācības, pieder pie minoritātēm, ir nelabvēlīgā sociālekonomiskajā situācijā utt.;

    158.

    		 pauž satraukumu par Erasmus+ studentu aizdevumu garantijas instrumenta zemo apguves līmeni un nepietiekamo ģeogrāfisko pārklājumu, kas aptver bankas tikai trijās valstīs un augstskolas vēl divās valstīs; mudina Komisiju un Eiropas Investīciju fondu ieviest īstenošanas stratēģiju šā instrumenta efektivitātes maksimālai palielināšanai līdz 2020. gadam vai rast alternatīvu risinājumu, proti, atvieglot neizmantoto līdzekļu pārdali pašā programmā un dot iespēju nodrošināt labāku finansējuma segumu dažādās programmas daļās īstenotajām darbībām;

    159.

    		 pauž bažas par to, ka programmā “Eiropa pilsoņiem” un programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammā “Kultūra” joprojām vērojami zemi projektu panākumu rādītāji (2017. gadā attiecīgi 21 % un 22 %); uzsver – lai uzlabotu šos neapmierinošos rezultātus, kas ir pretrunā pašu programmu mērķiem, jo mazina iedzīvotāju motivāciju piedalīties, izšķirīga nozīme ir atbilstošākam finansējuma līmenim;

    160.

    		 uzsver Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras (EACEA) lomu triju kultūras un izglītības programmu īstenošanā; tomēr pauž bažas par EACEA iekšējās kontroles nepilnībām, kas konstatētas, veicot revīziju par Erasmus+ un “Radošā Eiropa” dotāciju pārvaldību; norāda, ka arī pašas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests ir konstatējis nepilnības EACEA Erasmus+ dotāciju pārvaldības procesā; tādēļ uzskata, ka Komisijai un EACEA nevajadzētu būt nekādām grūtībām ieviest vajadzīgos koriģējošos pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un garantētu maksimālu kvalitāti kultūras un izglītības programmu īstenošanā;

    NETIEŠĀ PĀRVALDĪBA UN FINANŠU INSTRUMENTI

    161.

    		 norāda, ka 2017. gadā Komisija parakstīja līgumus ar ANO aģentūrām par ieguldījumu no Savienības budžeta gandrīz 253,5 miljonu EUR apmērā, visvairāk līdzekļu piešķirot ANO Attīstības programmai (119,21 miljons EUR), Unicef (29,34 miljoni EUR) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Projektu pakalpojumu birojam (20,05 miljoni EUR), un līgumus ar Pasaules Banku par 174,11 miljoniem EUR;

    162.

    		 ņemot vērā atbalsta veidu maiņu no tiešajām dotācijām uz trasta fondiem un apvienotu finansējumu, cita starpā izmantojot Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai, aicina Padomi, Komisiju un Eiropas Investīciju banku kopīgi ar Eiropas Parlamentu pieņemt iestāžu nolīgumu par pārredzamību, pārskatatbildību un parlamentāro kontroli, balstoties uz politikas principiem, kas izklāstīti jaunajā Eiropas Konsensā par attīstību;

    163.

    		 atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ieteikumus NVO izmantotā Savienības finansējuma pārredzamības uzlabošanai, kas tika publicēti Īpašajā ziņojumā Nr. 35/2018, kurā cita starpā Komisijai ir ieteikts uzlabot tās grāmatvedības sistēmā iekļautās informācijas par NVO ticamību, kā arī uzlabot informāciju, kas savākta par NVO izmantoto finansējumu; tādēļ aicina Komisiju īstenot šos priekšlikumus līdz pašreizējā pilnvaru termiņa beigām;

    164.

    		 pilnībā atzīst daudzu problēmjautājumu sarežģītību un nepieciešamību īstenot daudzveidīgus un papildinošus atbildes pasākumus, tomēr uzstāj, ka ir nepieciešams nodrošināt skaidrību attiecībā uz finansēšanas kārtību un starptautisko saistību ievērošanu;

    165.

    		 norāda, ka ir ievērojami palielinājies finanšu instrumentu skaits un tas paver jaunas finansējuma apvienošanas iespējas transporta nozarē, vienlaikus radot sarežģītu mehānismu tīklu ap Savienības budžetu; pauž bažas par to, ka pastāv risks, ka šie instrumenti, kas pastāv līdztekus Savienības budžetam, varētu iedragāt pārskatatbildību un pārredzamību, jo ziņošana, revīzija un publiskā kontrole nav saskaņota; aicina Komisiju izpētīt, kā varētu reformēt Savienības budžeta sistēmu, jo īpaši to, kā vislabāk nodrošināt, lai vispārējā finansēšanas kārtība nebūtu sarežģītāka, nekā vajadzīgs Savienības politikas mērķu izpildei un pārskatatbildības, pārredzamības un revidējamības nodrošināšanai;

    ESIF

    166.

    		 norāda, ka budžeta lēmējinstitūcija palielināja ESIF garantiju no 16 miljardiem EUR līdz 26 miljardiem EUR un ieguldījumu mērķapjomu no 315 miljardiem EUR līdz 500 miljardiem EUR un ka līdz 2017. gada beigām EIB grupa bija parakstījusi līgumus 36,7 miljardu EUR vērtībā (2016. gadā – 21,3 miljardi EUR);

    167.

    		 norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju 64 % no to ESIF līgumu kopējās vērtības, kurus EIB grupa bija parakstījusi līdz 2017. gada beigām, ir koncentrēti sešās dalībvalstīs, proti, Francijā, Itālijā, Spānijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē un Polijā;

    168.

    		 pauž nožēlu par to, ka tikai 20 % no ESIF finansējuma ir izmantots, lai atbalstītu projektus, kuri veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, savukārt EIB standartportfeļa gadījumā ir sasniegts 25 % slieksnis; aicina Komisiju ierosināt ilgtspējīgas finanšu vai finansēšanas iespējas un labvēlīgu investīciju vidi, kas atspoguļotu Savienības saistības un vispārējos mērķus, lai Savienībā sekmētu inovāciju un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī stiprinātu investīciju sociālo dimensiju, novēršot investīciju trūkumu sociālajā jomā un attiecībā uz infrastruktūru drošību;

    169.

    		 aicina Komisiju nodrošināt, ka ESIF vadības struktūras, parakstot līgumus, ņem vērā to, ka ir vajadzīgs pienācīgs ģeogrāfiskais līdzsvars, un par panākto progresu ziņot Parlamentam;

    Pētniecība

    170.

    		 norāda, ka, spriežot pēc maksājumiem, 2017. gadā Komisija pētniecības un inovācijas jomā (R&I) ieguldīja 11,2 miljardus EUR un ka 58 % no minētās summas bija tiešā pārvaldībā esoši līdzekļi un 42 % tika piešķirti ar pilnvaroto iestāžu starpniecību, un no tiem savukārt 18,2 % (583 miljoni EUR) tika īstenoti kopuzņēmumos un 16,8 % (540 miljoni EUR) tika sadalīti ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Investīciju fonda (EIF) starpniecību;

    171.

    		 aicina Komisiju 2019. gada otrajā pusē ziņot Parlamenta Budžeta kontroles komitejai par finanšu instrumentu īstenošanu un rezultātiem pētniecības jomā;

    Trasta fondi

    172.

    		 norāda, ka, sniedzot atbalstu valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis, arvien lielākā mērā tiek izmantoti tādi alternatīvi finansēšanas modeļi kā trasta fondi un Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā, un līdz ar to pastāvošās finanšu struktūras kļūst arvien sarežģītākas; tomēr atzīst, ka šie instrumenti ir ļāvuši ātri reaģēt uz sarežģītajiem apstākļiem un nodrošināt elastību;

    173.

    		 norāda, ka Eiropas Attīstības fonda (EAF), Savienības budžeta un citu līdzekļu devēju resursu apvienošanai trasta fondos nevajadzētu novest pie tā, ka attīstības un sadarbības politikai paredzētie līdzekļi nesasniedz savus parastos saņēmējus vai netiek izmantoti sākotnējo mērķu panākšanai, piemēram, nabadzības izskaušanai un pamattiesību veicināšanai;

    174.

    		 norāda, ka trasta fondu plašāka izmantošana ir saistīta arī ar pašreizējo elastīguma iespēju trūkumu Savienības budžetā;

    175.

    		 uzsver, ka, Savienības politikas nostādņu īstenošanas vajadzībām līdzās Savienības budžetam pastiprināti izmantojot citus finansēšanas mehānismus, rodas risks, ka var samazināties pārskatatbildības un pārredzamības līmenis, jo ziņošanas, revīzijas un publiskās kontroles prasības netiek saskaņotas; tādēļ aicina Komisiju apsvērt iespēju izbeigt trasta fondu izmantošanu, it sevišķi gadījumos, kad to “ārkārtas” raksturs nav pietiekami pamatots, ja tie nespēj piesaistīt ievērojamus citu līdzekļu devēju ieguldījumus un ja pastāv pamattiesību pārkāpšanas risks vai ir iesaistītas trešo valstu iestādes, kas neievēro pamattiesības;

    Turcijas atbalsta mehānisms

    176.

    		 norāda, ka Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 27/2018 par Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā ir konstatēts, ka sarežģītā situācijā Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā ātri mobilizēja 3 miljardus EUR, lai strauji reaģētu uz bēgļu krīzi, bet netika pilnībā sasniegts mērķis efektīvi koordinēt šo reakciju, nedz arī panākta pietiekama ieguldījumu atdeve; aicina Komisiju īstenot visus Revīzijas palātas ieteikumus attiecībā uz Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, īpaši uzlabojot uzraudzību un ziņojumu sniegšanu par skaidras naudas palīdzības projektiem un sadarbībā ar Turcijas iestādēm uzlabojot darbības vidi (starptautiskajās) nevalstiskajās organizācijās (NVO), kā arī nodrošināt, ka līdzekļi tiek precīzi novirzīti bēgļu projektiem un netiek izmantoti citiem mērķiem; aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par finansēto darbību atbilstību attiecīgajam juridiskajam pamatam;

    177.

    		 turklāt norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju revidētie projekti sniedza bēgļiem noderīgu atbalstu un lielākajā daļā šo projektu bija gūti tiešie rezultāti, taču pusē projektu vēl nebija sasniegts plānotais iznākums;

    178.

    		 norāda uz Eiropas Ombuda secinājumiem, ka Komisijai būtu jādara vairāk, lai nodrošinātu, ka ES un Turcijas paziņojumā tiek ievērotas ES pamattiesības, un tādēļ aicina Komisiju šā mehānisma satvarā pieņemtajos lēmumos sistemātiski iekļaut pamattiesību apsvērumus, tostarp veicot ietekmes novērtējumus pamattiesību jomā; aicina Komisiju par to regulāri ziņot Eiropas Parlamentam;

    179.

    		 pauž nožēlu, ka pētnieciskās žurnālistikas tīkla European Investigative Collaborations (EIC) veikta izpēte ir raisījusi šaubas par šā instrumenta līdzekļu izmantošanu; aicina Komisiju rūpīgi izmeklēt šo jautājumu un ziņot Parlamentam par rezultātiem;

    180.

    		 aicina DG DEVCO līdz 2020. gadam pārskatīt pastāvošos norādījumus, kas adresēti netiešā pārvaldībā īstenoto projektu labuma guvējiem, ar mērķi nodrošināt plānoto darbību savlaicīgu izpildi un veicināt projektu tiešo rezultātu praktisko izmantošanu, lai panāktu optimālu ieguldīto līdzekļu atdevi;

    181.

    		 norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju kļūdu līmenis kategorijas “Administrācija” izdevumos nebija būtisks; tomēr ar bažām norāda, ka kļūdu īpatsvars salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies (2017. gadā – 0,55 % un 2016. gadā – 0,2 %);

    182.

    		 norāda – lai gan Revīzijas palāta neatklāja būtiskus trūkumus, tā konstatēja jomas, kurās atkal un joprojām būtu iespējams veikt uzlabojumus;

    Organizācija International Management Group (IMG)

    183.

    		 norāda, ka Tiesa savā galīgajā un neapstrīdamajā 2019. gada 31. janvāraspriedumā International Management Group (IMG) lietā (7) nolēma anulēt divus Komisijas lēmumus: 1) no 2015. gada 8. maija nenoslēgt jaunus deleģēšanas nolīgumus netiešas pārvaldības ietvaros ar International Management Group un 2) pārdalīt 10 miljonus EUR no IMG par labu Vācijas publiskajai struktūrai GIZ saistībā ar līgumu par tehniskās palīdzības sniegšanu Mjanmas tirdzniecības politikai; turklāt norāda, ka saskaņā ar Tiesas spriedumu ir jānosaka finansiālās kompensācijas apmērs, kas izmaksājams IMG, lai atlīdzinātu zaudējumus, kuri tai nodarīti ar Komisijas 2015. gada 8. maija lēmumu, kā arī Komisijai ir jāizbeidz visas iesniegtās pretapelācijas sūdzības;

    184.

    		 norāda uz Tiesas secinājumu, ka Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izvirzītie juridiskie argumenti, uz kuriem Komisija balstīja savus lēmumus attiecībā uz IMG, ir juridiski kļūdaini gan no starptautisko tiesību, gan ES Finanšu regulas viedokļa; pauž nožēlu par to, ka no Tiesas skaidrojuma izriet, ka, izmeklējot IMG lietu, OLAF ir pārkāpis savas pilnvaras un nav ņēmis vērā Parlamenta tik bieži izvirzīto prasību par garantijas kodeksu; šajā sakarībā atbalsta jebkurus turpmākus pasākumus, ar kuriem tiks nodrošināts, ka patlaban notiekošajā OLAF regulas pārskatīšanā tiks izveidota nepieciešamā procedurālo garantiju kontrole un apelācijas iespējas, lai nepieļautu šādas kaitējošas darbības, kas iedragā iedzīvotāju paļāvību un uzticēšanos Eiropas Savienībai;

    185.

    		 pieņem zināšanai arī Hāgā darbojošās Pastāvīgās šķīrējtiesas 2019. gada 13. februāra spriedumu (8), kurā ir noteikts, ka Komisijai ir pienākums samaksāt divus miljonus EUR par IMG iesniegtajos rēķinos minētiem izdevumiem attiecībā uz septiņiem ar Komisiju parakstītiem apvienotiem pārvaldības līgumiem, ko Komisija ir atteikusies darīt, pamatojoties uz apgalvojumiem, kas vērsti pret IMG, un uz OLAF veikto izmeklēšanu;

    186.

    		 pauž dziļu nožēlu par to, ka Parlaments kopš 2012. gada, sniedzot budžeta izpildes apstiprinājumu Komisijai, procedūras gaitā nav varējis atklāt pret IMG celtos nepatiesos apgalvojumus vai palīdzēt novērst nopietnā kaitējuma nodarīšanu IMG gan finansiālā, gan reputācijas ziņā, tostarp vairāk nekā 200 darbvietu zaudēšanu;

    187.

    		 mudina Komisiju īstenot tiesiskos nolēmumus un pilnībā atzīt IMG kā starptautiskās organizācijas statusu, ko Komisija un OLAF nepareizā kārtā apšaubīja un noliedza; aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atlīdzinātu un kompensētu IMG nodarīto kaitējumu, un nodrošināt, ka IMG var piedalīties taisnīgā procedūrā, kas attiecībā uz starptautiskām organizācijām ir paredzēta Finanšu regulā; prasa Komisijai iespējami drīz ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par veiktajiem pasākumiem;

    Administrācija

    Kandidātu izvirzīšanas procedūra Komisijas ģenerālsekretāra iecelšanai

    188.

    		 pauž neapmierinātību par Komisijas reakciju uz plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības pamatotajām bažām par procedūru, kas sekoja uzreiz pēc tam, kad amatā tika iecelts Eiropas Komisijas ģenerālsekretārs, un arī par Komisijas sniegtajiem skaidrojumiem Eiropas Parlamenta plenārsēdē un rakstiskajā atbildē uz Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūciju par Komisijas godprātības politiku, jo īpaši Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra iecelšanu amatā (9), jo minētā reakcija un skaidrojumi bija izvairīgi, atspēkojoši un juridiski detalizēti un liecināja par jutīguma trūkumu attiecībā uz to, cik svarīgas Eiropas pilsoņu skatījumā ir pārredzamas, taisnīgas un atklātas darbā pieņemšanas procedūras;

    189.

    		 šajā sakarībā atgādina par ombuda konstatējumiem četros ar administratīvām nepilnībām saistītos gadījumos un par ieteikumu apvienotajās lietās 488/2018/KR un 514/2018/KR; norāda, ka Eiropas ombuda secinājumi “lielā mērā līdzinās Eiropas Parlamenta secinājumiem” un ka ombuds piekrīt Eiropas Parlamenta vērtējumam, ka dubultā iecelšana amatā sasniedza un, iespējams, pat pārsniedza tiesību aktu robežas; uzsver ombuda galīgo ieteikumu Komisijai, proti, ka Komisijai būtu jāizstrādā īpaša procedūra ģenerālsekretāra iecelšanai amatā un tai jānotiek atsevišķi un neatkarīgi no citu augstāko amatpersonu iecelšanas; tādēļ pauž nožēlu par to, ka Komisija, 2018. gada 3. decembrī sniedzot ombudam nepārprotami noraidošu atbildi, ir izrādījusi maz izpratnes attiecībā uz jautājumiem, ko ombuds izvirzījis pēc 11 000 lappušu apjomīgas dokumentācijas izskatīšanas; aicina nākamo komisāru kolēģiju un tās priekšsēdētāju pārskatīt šo iecelšanu amatā, ņemot vērā ombuda konstatējumus un Parlamenta rezolūciju;

    190.

    		 pieņem zināšanai to, ka komisārs G. Oettinger2018. gada 25. septembrī sarīkoja starpiestāžu apaļā galda diskusiju par augstākā līmeņa vadītāju atlasi un iecelšanu amatā, lai gan šķiet, ka šī sanāksme nav devusi konkrētus rezultātus; tādēļ aicina Komisiju īstenot praksē iepriekšminētās 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijas 29. punktu;

    191.

    		 aicina Komisiju, kā arī visas Eiropas iestādes vajadzības gadījumā pārskatīt amata kandidātu izvirzīšanas procedūras, jo īpaši attiecībā uz augstākā līmeņa amatpersonām un attiecīgā gadījumā – kabineta locekļiem, un veikt papildu pasākumus pārredzamības, taisnīguma un vienlīdzīgu iespēju uzlabošanai amatā iecelšanas procedūrās, pamatojoties uz Eiropas ombuda konstatējumiem un Eiropas Parlamenta pētījumu par amatā iecelšanas procedūrām ES iestādēs; aicina Komisiju līdz 2019. gada 31. augustam ziņot Eiropas Parlamentam par gūto progresu;

    192.

    		 pieprasa, lai ģenerālsekretārs nekavējoties atkāptos no amata un lai tiktu uzsākts taisnīgs, pilnīgi pārredzams un atklāts konkurss uz šo amata vietu.

    Eiropas skolas

    193.

    		 norāda, ka Eiropas skolas 2017. gadā no Eiropas budžeta saņēma 189,9 miljonus EUR;

    194.

    		 atzīst, ka Revīzijas palātas pārbaudē netika konstatētas būtiskas kļūdas Eiropas skolu 2017. gada galīgajos konsolidētajos finanšu pārskatos un ka Eiropas skolas un centrālais birojs savus gada pārskatus sagatavoja tiesību aktos noteiktajā termiņā; tomēr norāda, ka Eiropas skolu iekšējās kontroles sistēma joprojām ir jāturpina uzlabot, lai izpildītu Revīzijas palātas un Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) ieteikumu;

    195.

    		 pauž satraukumu par to, ka pēc vairāk nekā 15 gadiem Eiropas skolām vēl joprojām nav pareizas finanšu pārvaldības sistēmas;

    196.

    		 joprojām pauž bažas par būtiskiem trūkumiem centrālā biroja un atlasīto skolu iekšējās kontroles sistēmās, jo īpaši maksājumu sistēmās, kontroles vidē un darbā pieņemšanas procesā;

    197.

    		 norāda, ka Revīzijas palāta nav varējusi apstiprināt to, ka skolu finanšu pārvaldība 2017. gadā atbilda Finanšu regulai un tās īstenošanas noteikumiem; tādēļ prasa turpināt centienus noslēgt atlikušos ieteikumus, kas saistīti ar ārpusbudžeta kontu pārvaldību, grāmatvedības un iekšējās kontroles sistēmu uzlabošanu, kā arī darbā pieņemšanas un maksājumu procedūrām un pamatnostādņu izstrādi budžeta pārvaldības uzlabošanai;

    198.

    		 atkārtoti uzsver Parlamenta viedokli, ka ir steidzami nepieciešams vispusīgi pārskatīt Eiropas skolu sistēmu, apsverot iespēju veikt reformu, kas attiektos uz pārvaldības, finanšu, organizatoriskajiem un pedagoģiskajiem jautājumiem, un atgādina par savu prasību, ka Komisijai ik gadu ir jāiesniedz Parlamentam ziņojums, kurā sniegts vērtējums par gūto progresu;

    199.

    		 uzskata par nepieņemamu to, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju joprojām nav izpildīti astoņi laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam sniegti ārkārtīgi būtiski vai ļoti svarīgi Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumi; prasa līdz 2019. gada 30. jūnijam iesniegt Parlamentam progresa ziņojumu par šo ieteikumu īstenošanu;

    Saistībā ar Komisijas 2016. gada budžeta izpildes apstiprināšanu veiktie pasākumi

    200.

    		 norāda, ka Komisija savā paziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu Parlamenta izvirzītajiem 394 jautājumiem attiecībā uz 2016. finanšu gadu ir pievērsusies izlases veidā un nav komentējusi 108 punktus; prasa Komisijai sīki atbildēt uz visiem jautājumiem, kuri izvirzīti Eiropas Parlamenta rezolūcijās, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu;

    201.

    		 atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir reaģējusi uz Parlamenta izteiktajām piezīmēm 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā par 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (10) par ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumiem (EAMR) un galvenajiem snieguma rādītājiem un ir veikusi izmaiņas, lai tos uzlabotu; norāda, ka Komisija 2017. gada EAMR ir nosūtījusi Parlamentam bez konfidencialitātes ierobežojumiem, bet pauž nožēlu, ka piekļuve minētajiem ziņojumiem faktiski ir kļuvusi sarežģītāka; cer, ka nākotnē Parlamentam būs vieglāk piekļūt minētajiem ziņojumiem;

    Dažādi jautājumi

    202.

    		 pauž bažas par to, ka Komisija kavējas risināt pieaugošo problēmu – Eiropas civildienesta ierēdņiem, kas norīkoti darbā Luksemburgā, piemērotā korekcijas koeficienta starpību, ņemot vērā to, ka līdz 2018. gadam šī starpība, salīdzinot ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos noteikto 5 % slieksni, bija vairāk nekā trīskāršojusies (16,8 %), un tā rezultātā ir mazinājusies Luksemburgas pievilcība un ir vērojama netaisnīga diskriminācija pret vairāk nekā 11 000 Eiropas Savienības ierēdņu, no kuriem vairāk nekā vienai trešdaļai nākas dzīvot kaimiņvalstīs, tādējādi pasliktinot pārrobežu satiksmes situāciju; norāda, ka citas starptautiskās iestādes, kas atrodas Luksemburgā, jau ir radušas pozitīvu risinājumu šai problēmai; mudina Komisiju izvērtēt pastāvošo problēmu saistībā ar pašreizējo korekcijas koeficientu un veikt nepieciešamos pasākumus;

    203.

    		 norāda, ka politikas cikla neatņemama daļa ir ietekmes novērtējumi; pauž nožēlu, ka dažkārt Komisijas izstrādātajos leģislatīvo aktu priekšlikumos trūkst vispusīga ietekmes novērtējuma; pauž nožēlu arī par to, ka dažos gadījumos Komisija nav ņēmusi vērā pamattiesību aspektu; atkārtoti uzsver, ka ietekmes novērtējumiem vajadzētu būt balstītiem uz faktiem, tie būtu un vienmēr ir jāievēro Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības;

    204.

    		 mudina Komisiju iespējami drīz izbeigt vienošanos ar Luksemburgas slimnīcām – līdzīgi kā 2018. gadā tika izbeigta vienošanās ar ārstiem un zobārstiem – attiecībā uz paaugstinātas maksas piemērošanu Luksemburgā strādājošo Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku ārstēšanai, kas gadā izmaksā vairāk nekā 2 miljonus EUR un atbilstoši Tiesas 2000. gada 3. oktobra spriedumam (11) ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/24/ES (12) pārkāpums attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi pret Eiropas pacientiem;

    205.

    		 aicina Komisiju veikt maksimāli rūpīgu un maksimāli aktuālu analīzi par jaunajā JMO II ēkā paredzēto atvērta plānojuma biroju ietekmi uz darba ražīgumu un pienācīgu darba vietu un darba apstākļu nodrošināšanu attiecīgajiem darbiniekiem; prasa Komisijai informēt Parlamentu par šīs analīzes rezultātiem;

    206.

    		 uzsver, ka ir jāturpina īstenot aktīvus un iedarbīgus pasākumus, lai novērstu un apkarotu jebkāda veida uzmācīgu un aizskarošu izturēšanos darba vietā; uzsver, ka ir steidzami nepieciešami stingrāki standarti attiecībā uz uzmācīgu un aizskarošu izturēšanos darba vietā un ka ir jāiedibina ētiskā kultūra, lai nepieļautu it nekādu ļaunprātīgu izmantošanu Komisijā un citās ES iestādēs;

    2014.–2017. gads: Eiropas Parlamenta jau nodrošinātais un pašreizējais ieguldījums pareizas finanšu pārvaldības struktūru izveidē Komisijā un dalībvalstīs

    Sniegumā balstīta budžeta izstrāde un revīzija

    207.

    		 uzstāj, ka Eiropas Savienības budžeta plānošanai un izpildei, kā arī ziņošanai par sasniegtajiem rezultātiem vajadzētu būt politikas nostādņu virzītai;

    208.

    		 uzstāja, ka Eiropas Savienības budžeta izpildē būtu jākoncentrējas uz rezultātiem un plašāka politiskā iznākuma sasniegšanu un ka Savienības budžeta struktūra būtu jāmaina, lai nodrošinātu progresa un snieguma mērīšanu;

    209.

    		 šajā sakarībā aicināja Komisiju un Revīzijas palātu pievērst lielāku uzmanību vienkāršošanai, sasniegtajiem rezultātiem un plašākam iznākumam, lietderības revīzijām un politikas pasākumu galīgajai ietekmei;

    210.

    		 uzsver, ka ikvienai revīzijai – un visām revīzijām – vajadzētu koncentrēties uz jomām, kurās ir vislielākā kļūdu iespējamība, it sevišķi jomām, kurām ir vislielākais finansējuma līmenis;

    211.

    		 cieši sadarbojās ar Komisiju saistībā ar 318. pantā paredzētā novērtējuma ziņojuma izvēršanu par vispusīgu kopsavilkuma ziņojumu, kurā dokumentēts progress dažādās politikas jomā un kurš vēlāk kļuva par gada pārvaldības un izpildes ziņojuma pirmo daļu;

    Integrēta iekšējās kontroles sistēma

    212.

    		 atbalstīja 63. panta iekļaušanu pārskatītajā Finanšu regulā, ar kuru dalītajā pārvaldībā tiek ieviesta vienotas revīzijas sistēma, uzsverot, ka labi funkcionējošas pārvaldības un kontroles sistēmas valstu un Eiropas līmenī ir būtisks vienotās revīzijas ķēdes elements; piekrīt, ka vienotā revīzijas pieeja ļauj labāk izmantot resursus un tai būtu jāļauj izvairīties no revīziju dublēšanās atbalsta saņēmēju līmenī; norāda, ka Komisijas vienotās revīzijas stratēģijas mērķis ir pārliecināties par revīziju rezultātu un revīzijas iestāžu ik gadu paziņoto kļūdu īpatsvara rādītāju ticamību un uzraudzīt to darbu, izmantojot stingru un koordinētu kontroles un revīzijas sistēmu; mudina Komisiju turpināt revīzijas iestāžu darba uzraudzību un pārbaudīšanu, lai nodrošinātu kopēju revīzijas satvaru un ticamus rezultātus;

    Pētniecība

    213.

    		 atbalstīja skaidrākus noteikumus un plašāku vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu, t. i., fiksētas summas maksājumus, programmā “Apvārsnis 2020”;

    Struktūrfondi

    214.

    		 uzstāja, ka ir jāpastiprina valstu vadošo iestāžu un revīzijas iestāžu atbildība par budžeta izpildi;

    215.

    		 atbalstīja pāreju no atlīdzināšanas sistēmas (radušos izmaksu atlīdzināšana) uz maksājumtiesību sistēmu, kas ievērojami samazina kļūdu risku;

    Lauksaimniecība

    216.

    		 atbalstīja pieeju, ka būtu jānostiprina vides prasības, taisnīgāk jāsadala ienākumu atbalsts, ieviešot mazajām saimniecībām un ilgtspējīgai, videi nekaitīgai lauksaimniecībai labvēlīgu progresīvu maksājumu sistēmu, un ka KLP būtu steidzami un neatgriezeniski jādara pievilcīgāka gados jauniem lauksaimniekiem;

    217.

    		 prasīja, lai KLP kļūtu konkurētspējīgāka un vienlaikus – labvēlīga lauksaimniekiem;

    Migrācija

    218.

    		 deva savu artavu Savienības finansējuma nodrošināšanā pieaugošās migrācijas problemātikas risināšanai 2015.–2018. gadā, dubultojot finansējumu līdz 22 miljardiem EUR;

    219.

    		 aicināja dalībvalstis pievērsties migrācijas pamatcēloņu risināšanai, koordinējot to ar attīstības politiku un ārpolitiku;

    Savienības ārējā darbība

    220.

    		 prasīja nodrošināt Savienības ārpolitikas konsekvenci un pienācīgu koordināciju, kā arī nodrošināt, lai EAF, trasta fondu un finanšu instrumentu pārvaldībā tiktu ievērota saskaņa ar iekšpolitiku;

    Administrācija

    221.

    		 uzstāja, ka ir jāpārskata komisāru rīcības kodekss, kas galu galā stājās spēkā 2018. gada 31. janvārī;

    222.

    		 uzstāja, ka ir jāpārskata darbā pieņemšanas procedūras attiecībā uz augstākā līmeņa amatiem Eiropas iestādēs un struktūrās un ka ir jāpublicē visas vakances, lai nodrošinātu pārredzamību, godprātību un iespēju vienlīdzību;

    223.

    		 turpināja atbalstīt pilnīgas neiecietības politiku attiecībā pret krāpšanu;

    Ieteikumi nākotnei

    Ziņojumu sniegšana

    224.

    		 attiecībā uz turpmākajiem gadiem atgādina, ka Finanšu regulas 247. panta 1. punkta c) apakšpunkts nosaka, ka Komisijai ir pienākums katru gadu iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei integrētu finanšu un pārskatatbildības ziņojumu kopumu, tostarp ilgtermiņa prognozi par turpmākajām ienākošām un izejošām naudas plūsmām nākamajiem pieciem gadiem;

    225.

    		 uzstāj, ka minētajā ziņojumā būtu jāanalizē attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas saistību ietekme, raugoties uz uzkrājušos neizpildīto maksājumu apmēru;

    226.

    		 aicina Komisiju pārvaldības un ziņojumu sagatavošanas vajadzībām, kā arī turpmākās Savienības migrācijas plūsmu pārvaldības un integrācijas politikas vajadzībām ieviest tādu Savienības budžeta izdevumu uzskaiti, kas dotu iespēju ziņot par visu ar bēgļu un migrācijas krīzi saistīto finansējumu;

    227.

    		 nesaprot, kāpēc Komisija finanšu pārvaldības snieguma mērīšanai izmanto divus mērķu un rādītāju kopumus – no vienas puses, Komisijas ģenerāldirektori savos gada darbības pārskatos izvērtē pārvaldības plānos noteikto mērķu sasniegšanu, un, no otras puses, Komisija novērtē izdevumu programmu sniegumu, izmantojot budžeta projektam pievienotos programmu darbības izdevumu pārskatus; aicina Komisiju sagatavot ziņojumus, balsoties uz vienotu mērķu un rādītāju kopumu;

    228.

    		 norāda, ka informācija par sniegumu galvenokārt tiek izmantota ģenerāldirektorātu līmenī programmu un politikas virzienu pārvaldībā; pauž bažas par to, ka informācija par sniegumu, kas ir noderīga ikdienējām vadības vajadzībām, nav saskaņota ar Komisijas pienākumiem ārējās ziņošanas jomā un tādēļ ģenerāldirektorāti parasti neizmanto Komisijas galvenos snieguma ziņojumus savu darbības rezultātu pārvaldībai attiecībā uz Savienības budžetu;

    229.

    		 norāda, ka nedz ģenerāldirektorātiem, nedz Komisijai netiek prasīts sniegumam veltītajos ziņojumos paskaidrot, kā ar sniegumu saistītā informācija tikusi izmantota lēmumu pieņemšanā; aicina Komisiju iekļaut šādu informāciju turpmākajos sniegumam veltītajos ziņojumos;

    230.

    		 atkārtoti pauž nožēlu, ka gada darbības pārskatos netiek iekļauta deklarācija par paziņoto snieguma datu kvalitāti un ka līdz ar to, pieņemot gada pārvaldības un izpildes ziņojumu, komisāru kolēģija uzņemas vispārēju politisko atbildību attiecībā uz Savienības budžeta pārvaldību, bet ne attiecībā uz informāciju par sniegumu un rezultātiem;

    231.

    		 norāda, ka Komisijas 2018. gada 21. novembrī pieņemtajā paziņojumā Komisijai “Pārvaldība Eiropas Komisijā” (C(2018) 7703) nav mainīts princips, kas tika ieviests ar 2000. gada administratīvo reformu, proti, nošķīrums starp komisāru politisko atbildību un ģenerāldirektoru operatīvo atbildību; konstatē, ka ne vienmēr ir ticis skaidri precizēts, vai jēdziens “politiskā atbildība” nozīmē arī atbildības uzņemšanos par ģenerāldirektorātiem, vai arī šīs atbildības jomas ir nošķirtas;

    232.

    		 atkārtoti uzsver Revīzijas palātas 2017. gadā veiktās revīzijas konstatējumus, kuros norādīts, ka Komisijai būtu labāk jāizmanto informācija par savu sniegumu un jāattīsta iekšējā kultūra, kas būtu vairāk vērsta uz sniegumu; līdz ar to aicina Komisiju integrēt visā savā politikas ciklā uz sniegumu balstītu budžeta plānošanu;

    233.

    		 pauž nožēlu par to, ka Komisijas gada ziņojums par ārējo darbību finansēšanai paredzēto Eiropas Savienības instrumentu īstenošanu arvien biežāk tiek publicēts ar novēlošanos, praktiski kavējot Parlamenta pārraudzību un publisko pārskatatbildību, proti, ziņojums par 2016. gadu tika publicēts tikai 2018. gada martā, savukārt ziņojums par 2017. gadu joprojām vēl nav pieejams; aicina Komisiju vēlākais līdz 2019. gada septembra beigām publicēt ziņojumu par 2018. gadu un turpmākajos gados pieturēties pie šāda grafika;

    234.

    		 norāda, ka dalībvalstu iestāžu snieguma mērīšanas sistēmās tika konstatēta virkne nepilnību, kas lielākoties ir saistītas ar 2007.–2013. gadā pabeigtajiem projektiem; aicina Komisiju uzlabot vispārējo snieguma mērīšanas sistēmu, tostarp iekļaut rezultātu rādītājus projektu līmenī, lai varētu izvērtēt noteikta projekta ieguldījumu konkrētu darbības programmu mērķu sasniegšanā; norāda, ka tiesību akti, kas attiecas uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, ir pastiprinājuši intervences loģiku un koncentrēšanos uz rezultātiem.

    235.

    		 atkārtoti prasa, lai Komisija, ņemot vērā dažādos finansējuma avotus, nodrošinātu vieglu piekļuvi projektiem, izveidojot vienotu kontaktpunktu, kas ļautu iedzīvotājiem gūt skaidru pārskatu par Savienības un ESIF līdzfinansēto infrastruktūru attīstību un tām paredzēto līdzekļu piešķiršanu; tādēļ mudina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm publicēt gada pārskatu par transporta un tūrisma projektiem, kas tikuši līdzfinansēti no ERAF un kohēzijas fondiem, kā tas tiek darīts attiecībā uz EISI;

    236.

    		 aicina Komisiju:

    a)

    racionalizēt ziņošanu par sniegumu, proti:

    —

    turpināt samazināt mērķu un rādītāju daudzumu, ko Komisija izmanto dažādo sniegumam veltīto ziņojumu sagatavošanai, un koncentrēties uz tiem, ar kuriem Savienības budžeta sniegumu ir iespējams izmērīt vislabāk,

    —

    uzlabot saskaņotību starp augsta līmeņa vispārīgajiem mērķiem un konkrētajiem programmu un politikas jomu mērķiem;

    b)

    labāk līdzsvarot ziņošanu par sniegumu, skaidri izklāstot informāciju par galvenajiem Savienības uzdevumiem, kuri vēl joprojām risināmi;

    c)

    sniegt deklarāciju par ziņoto snieguma datu kvalitāti;

    d)

    gada pārvaldības un izpildes ziņojumā uzņemties vispārēju politisko atbildību par informāciju, kas attiecas uz sniegumu un rezultātiem;

    e)

    ziņojot par sniegumu, tostarp pārvaldības un izpildes ziņojumā, iekļaut aktualizētu informāciju par sniegumu un par panākumiem, kas gūti virzībā uz mērķu sasniegšanu, un, ja mērķi nav sasniegti, vienmēr attiecīgi rīkoties vai nākt klajā ar priekšlikumiem par attiecīgu rīcību;

    f)

    norādīt, kā informācija par Savienības budžeta sniegumu tikusi izmantota lēmumu pieņemšanā;

    g)

    ieviest vai pilnveidot pasākumus un stimulus, lai sekmētu lielāku koncentrēšanos uz sniegumu Komisijas iekšējā kultūrā, īpaši ņemot vērā iespējas, ko piedāvā pārskatītā Finanšu regula, iniciatīva “Uz rezultātiem orientēts Savienības budžets”, ziņojumi par īstenošanas posmā esošu projektu sniegumu un citi avoti;

    h)

    izstrādāt datu apstrādes metodes darbam ar ārkārtīgi lielo datu apjomu, kuri iegūti no sniegumam veltītajiem ziņojumiem, par mērķi nosakot sniegt savlaicīgu, godīgu un patiesu priekšstatu par sasniegumiem; uzstāj, ka ziņošana par sniegumu būtu jāizmanto, lai veiktu koriģējošus pasākumus, ja nav sasniegti programmu mērķi;

    237.

    		 iesaka Revīzijas palātai arī turpmāk gada pārskatā iekļaut atsevišķu nodaļu par drošību un pilsonību un analizēt šo jomu vēl dziļāk, jo sabiedrības un politiskā ieinteresētība drošībai un migrācijai veltītajā Savienības budžeta daļā ir daudz lielāka nekā šiem jautājumiem atvēlētā finansējuma daļa;

    238.

    		 aicina Komisiju sniegt Eiropas Parlamentam pārskatu par gadījumiem, kad ES finansētajos kohēzijas un lauku attīstības projektos ES atlīdzinātās summas pārsniedz konkrētā projektā radušās faktiskās izmaksas bez PVN;

    239.

    		 atzinīgi vērtē Revīzijas palātas priekšlikumu, kas izteikts tās apspriežu dokumentā “Pastāvīga ziņošana par sniegumu ES darbībā”, proti, reizi gadā, N+1 gada novembrī, publicēt novērtējumu par Savienības darbības sniegumu, ietverot detalizētu pārskatu par sniegumam veltīto informāciju, ko Komisija paziņojusi savā LESD 318. pantā paredzētajā novērtējuma ziņojumā; atkārtoti uzstāj, ka minētajā ziņojumā būtu jāievieš otrā daļa, kurā jāiekļauj detalizēts pārskats par Komisijas finanšu pārvaldības kopsavilkumu, kā norādīts gada pārvaldības un izpildes ziņojuma otrajā daļā;

    240.

    		 atgādina, ka uz sniegumu vairāk vērstas revīzijas analīzes galīgajam mērķim vajadzētu būt globāla un konsekventa modeļa ieviešanai, kura pamatā būtu ne vien Eiropas budžeta izpildes novērtēšana, bet arī pievienotās vērtības panākšana un to mērķu sasniegšana, kuri būs minēti ES 2021.–2027. gada politiskajā stratēģijā, kam būtu jāstājas stratēģijas “Eiropa 2020” vietā;

    241.

    		 uzstāj, ka Revīzijas palātai būtu jāuzlabo koordinācija starp snieguma izvērtējumiem, kas veikti projektu līmenī saistībā ar ticamības deklarāciju un pārējo ar sniegumu saistīto darbību, it sevišķi izklāstot Revīzijas palātas īpašo ziņojumu galvenos secinājumus gada pārskata nodaļās, kurās aplūkoti nozaru jautājumi; uzskata, ka tas būtu noderīgi, lai uzlabotu un pastiprinātu Parlamenta nozaru politikas komiteju sistemātisku darbības apvienošanu, izmantojot Revīzijas palātas izstrādātos dokumentus;

    242.

    		 prasa Revīzijas palātai tās gada pārskatā sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādēm izvērtējumu par katras Eiropas politikas jomas atbilstību un sniegumu, secīgi pievēršoties ikvienai budžeta kategorijai un nodaļai;

    243.

    		 uzstāj, ka Revīzijas palātai ir jāievieš paplašināta pēcpārbaude attiecībā uz ieteikumiem, kas sniegti saistībā ar tās veikto lietderības revīziju;

    244.

    		 uzsver, ka visās politikas jomās būtu jāintegrē un jānodrošina sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība; tādēļ atkārtoti aicina visos budžeta procesa posmos, tostarp budžeta izpildē un tās novērtēšanā, īstenot dzimumu līdztiesības pieeju budžeta plānošanā un analīzē;

    245.

    		 atkārtoti prasa iekļaut Savienības budžeta izpildes rezultātu rādītāju kopumā arī dzimumu līdztiesības rādītājus, pienācīgi ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu, proti, saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu;

    Kļūdu īpatsvara aprēķināšana un ziņojumu sniegšana

    246.

    		 uzskata, ka Komisijas metodoloģija riskam pakļauto summu vai kļūdu aplēšanai gadu gaitā ir uzlabojusies, taču atsevišķo ģenerāldirektorātu izmantotā metodoloģija neatbilstīgo izdevumu līmeņa aplēšanai nav konsekventa, un ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatos un gada pārvaldības un izpildes ziņojumā izmantotā sarežģītā terminoloģija varētu radīt neskaidrības;

    247.

    		 īpaši norāda, ka Komisijas dienesti izmanto, mazākais, visus turpmāk minētos jēdzienus: atlikušais kļūdu īpatsvars, paziņotais kļūdu īpatsvars, kļūdu īpatsvars maksājumu veikšanas brīdī, gada gaitā konstatētais kļūdu īpatsvars, neto atlikušais kļūdu īpatsvars, vidējais svērtais kļūdu īpatsvars, kļūdu īpatsvars slēgšanas brīdī, kopējais reprezentatīvais kļūdu īpatsvars;

    248.

    		 turklāt norāda, ka attiecībā uz vairāk nekā trijām ceturtdaļām 2017. gada izdevumu Komisijas ģenerāldirektorāti, sagatavojot aplēses par riskam pakļautajām summām, balstās uz valstu iestāžu sniegtajiem datiem, kaut gan no attiecīgo Komisijas ģenerāldirektorātu (DG AGRI un DG REGIO) gada darbības pārskatiem izriet, ka paļaušanās uz dalībvalstu kontroles ziņojumiem joprojām ir problemātisks jautājums;

    249.

    		 norāda, ka Komisijas 2017. gada pārvaldības un izpildes ziņojumā norādītā kopējā riskam pakļautā summa maksājumu veikšanas brīdī ir aplēsta, balstoties uz datiem, ko snieguši atsevišķie par izdevumu programmām atbildīgie dienesti, kuri izmanto atšķirīgas kļūdu līmeņa aprēķināšanas metodes, kas atspoguļo dažādos tiesiskos un organizatoriskos satvarus; uzsver, ka aprēķina metožu turpmāka saskaņošana palielinātu riskam pakļautās kopējās paziņotās summas ticamību, pārskatatbildību un pārredzamību un nākotnē ļautu gūt skaidru priekšstatu par atlikušo kļūdu īpatsvaru un riska līmeni maksājumu veikšanas brīdī;

    250.

    		 turklāt pauž bažas par to, ka gada pārvaldības un izpildes ziņojumā ir salīdzināti ļoti atšķirīgi skaitļi un tādēļ tas ir maldinošs, ņemot vērā to, ka Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis ir kļūdu īpatsvars maksājumu veikšanas brīdī un no tā nav atskaitītas korekcijas, savukārt Komisijas gada pārvaldības un izpildes ziņojumā norādītā kopējā riskam pakļautā summa ir aprēķināta pēc korekciju atskaitīšanas; tādēļ uzskata, ka nav iespējams veikt pienācīgus salīdzinājumus vai izdarīt paļāvību raisošus secinājumus; atbalsta Revīzijas palātas pieeju, proti, aprēķināt kļūdu īpatsvaru, neņemot vērā korekcijas; aicina Komisiju norādīt visos gada darbības pārskatos, kā arī gada pārvaldības un izpildes ziņojumā kļūdu īpatsvaru bez korekcijām un ar korekcijām; vēlētos, lai, tiecoties rast risinājumu šai nesalīdzināmībai, Revīzijas palāta izteiktu savu viedokli par Komisijas kļūdu īpatsvaru pēc korekcijas;

    251.

    		 šajā sakarībā aicina Komisiju turpināt saskaņot ar Revīzijas palātu kļūdu īpatsvara aprēķināšanas metodes un, nodrošinot kļūdu īpatsvara salīdzināmību, ņemt vērā dažādos pārvaldības veidus un juridiskos pamatus, un skaidri parādīt atšķirību starp riskam pakļauto summu ar integrētām finanšu korekcijām un bez tām; prasa arī, lai Komisija sniegtu informāciju par koriģējošo spēju, t. i., iespējām atgūt līdzekļus, kas nepamatoti izmaksāti no Savienības budžeta;

    252.

    		 atkārtoti pauž bažas par atšķirībām starp Komisijas un Revīzijas palātas izmantotajām kļūdu aprēķināšanas metodēm, kuru dēļ nav iespējams pienācīgi salīdzināt to paziņotos kļūdu īpatsvarus; uzsver – lai sniegtu ticamu salīdzinājumu starp Komisijas gada pārvaldības un izpildes ziņojumā un ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatos norādītajiem kļūdu īpatsvara rādītājiem un Revīzijas palātas aplēsto kļūdu īpatsvaru, Komisijai būtu jāizmanto tāda pati metodoloģija, kādu izmanto Revīzijas palāta, un abām iestādēm šajā sakarībā būtu steidzami jānoslēdz attiecīga vienošanās; aicina Komisiju izklāstīt datus atbilstoši Revīzijas palātas pieņemtajai metodoloģijai un iekļaut paredzamās korekciju aplēses;

    253.

    		 atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest pārliecinošas procedūras koriģējošo pasākumu termiņu, izcelsmes un summu apstiprināšanai un sniegt informāciju, kurā cik vien iespējams atspoguļota sakarība starp gadu, kurā veikti maksājumi, gadu, kurā atklāta attiecīgā kļūda, un gadu, kurā pārskatu piezīmēs ir uzrādīta līdzekļu atgūšana vai finanšu korekcijas; aicina Revīzijas palātu savā gada pārskatā norādīt korekcijas līmeni, kas tiek piemērots, aprēķinot kļūdu īpatsvaru, kā arī sākotnējo kļūdu īpatsvaru pirms korekcijām;

    254.

    		 pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta nav revidējusi gada pārvaldības un izpildes ziņojumu, kaut gan tā ir pārbaudījusi dažus gada darbības pārskatus, it īpaši DG EMPL un DG REGIO pārskatus; aicina Revīzijas palātu savā gada pārskatā rūpīgi pārbaudīt un pārskatīt gada pārvaldības un izpildes ziņojumu;

    Savlaicīga līdzekļu apguve un sniegums

    255.

    		 norāda, ka zemās līdzekļu apguves galvenie iemesli bija iepriekšējās DFS vēlāka slēgšana, vēlīna tiesību aktu pieņemšana, grūtības saistībā ar pašreizējās DFS jauno prasību ieviešanu, saistību atcelšanas noteikumu nomaiņa no N+2 uz N+3 un administratīvais slogs, kas saistīts ar DFS periodu pārklāšanos;

    256.

    		 pauž nožēlu par to, ka Komisija vēl nav sagatavojusi vispusīgu ilgtermiņa prognozi lēmumu pieņemšanas atbalstam nākamās DFS kontekstā, kas pilnībā atbilstu Iestāžu nolīgumam;

    257.

    		 norāda, ka dažas valstis joprojām saskaras ar lēnas līdzekļu apguves problēmu; tādēļ uzskata, ka ir lietderīgi turpināt Labākas īstenošanas darba grupas darbību; norāda arī uz to, ka Komisija ir izveidojusi mazāk attīstītiem reģioniem veltītu iniciatīvu (Catching-up Regions); šajā sakarībā norāda uz risku, ka līdz finanšu perioda beigām varētu uzkrāties ļoti liels neizpildīto saistību apropriāciju daudzums;

    Interešu konflikti, tiesiskums, cīņa pret krāpšanu un korupcijas apkarošana

    258.

    		 pauž nožēlu par jebkāda veida riskiem pārkāpt LES 2. pantā noteiktās vērtības un neievērot Finanšu regulas 61. panta 1. punkta noteikumus par interešu konfliktiem, kuri varētu negatīvi ietekmēt Savienības budžeta izpildi un iedragāt Savienības iedzīvotāju uzticēšanos tam, ka Savienības nodokļu maksātāju nauda tiek pārvaldīta pienācīgi; aicina Komisiju nodrošināt, ka attiecībā uz jebkuriem Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kā arī interešu konfliktiem tiks piemērota absolūtas neiecietības politika un netiks piemēroti dubultstandarti;

    259.

    		 aicina Komisiju izpildīt Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūciju par stāvokli Ungārijā (13), Komisijas 2017. gada 20. decembra ieteikumu (ES) 2018/103 attiecībā uz tiesiskumu Polijā, kas papildina Komisijas Ieteikumus (ES) 2016/1374, (ES) 2017/146 un (ES) 2017/1520 (14), un saskaņā ar Komisijas 2017. gada 20. decembrī iesniegto priekšlikumu Padomes lēmumam par nepārprotama riska konstatēšanu saistībā ar nopietniem tiesiskuma pārkāpumiem no Polijas Republikas puses (COM(2017) 835);

    260.

    		 atgādina par OLAF veikto izmeklēšanu saistībā ar projektiem ELIOS un Heart of Budapest, kuros tika konstatēti nopietni pārkāpumi; pirmajā gadījumā tika atgūts nedaudz līdzekļu, savukārt otrajā gadījumā Ungārijas iestādes akceptēja finanšu korekciju, taču tā joprojām nav īstenota; norāda, ka joprojām tiek izskatīti fakti, kas saistīti ar ceturto metro līniju; norāda, ka arī Slovākijā patlaban norisinās OLAF izmeklēšana par iespējamiem krāpšanas gadījumiem, kā arī to, ka Komisija pašlaik veic sešas atbilstīguma pārbaudes attiecībā uz tiešajiem maksājumiem;

    261.

    		 ar bažām atgādina, ka Parlamenta Budžeta kontroles komiteja savos darba braucienos uz Slovākiju atklāja virkni trūkumu un risku attiecībā uz Savienības līdzekļu pārvaldību un kontroli, kā arī organizētās noziedzības iefiltrēšanās risku, it sevišķi pētnieciskā žurnālista Ján Kuciak slepkavības kontekstā; šajā sakarībā aicina Komisiju un OLAF ņemt vērā komitejas secinājumus un ieteikumus, kas izklāstīti tās darba brauciena ziņojumā, kā arī aicina Komisiju aktīvi uzraudzīt situāciju, veikt nepieciešamos pasākumus un pastāvīgi informēt Parlamentu par turpmākajiem pasākumiem;

    262.

    		 aicina Komisiju kā vienu no tās prioritātēm izstrādāt vienotu Eiropas stratēģiju aktīvai interešu konfliktu nepieļaušanai ar pielāgotu ex ante un ex post kontroles stratēģiju; aicina Komisiju, OLAF un topošo Eiropas Prokuratūru iekļaut šajā stratēģijā gan trauksmes cēlēju, gan pētniecisko žurnālistu aizsardzību;

    263.

    		 aicina Komisiju nodrošināt, ka katrā dalībvalstī tiek sagatavoti un īstenoti rīcības plāni interešu konfliktu jomā, un ziņot Parlamentam par šajā sakarībā paveikto;

    264.

    		 atzinīgi vērtē to, ka Komisija publicē informāciju par komisāru sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka reģistrā netiek iekļauta sanāksmēs apspriestā tematika, un aicina Komisiju papildināt reģistru, iekļaujot tajā sanāksmju saturu;

    265.

    		 norāda, ka saskaņā ar 2018. gada korupcijas uztveres indeksu situācija daudzās dalībvalstīs nav uzlabojusies vai pat ir pasliktinājusies; aicina Komisiju beidzot iesniegt Parlamentam ziņojumu par pasākumiem, kas veikti pēc 2015. gada pretkorupcijas ziņojuma, aprakstot pretkorupcijas politikas situāciju – vēlams, pēc ikgadēja principa, – dalībvalstīs, kā arī Eiropas Savienības iestādēs;

    266.

    		 uzsver, ka saskaņā ar Komisāru rīcības kodeksu, kas ir spēkā kopš 2018. gada janvāra, bijušie komisāri divus gadus pēc amata atstāšanas nedrīkst nodarboties ar lobēšanu, ietekmējot komisārus vai viņu darbiniekus savas uzņēmējdarbības vai sava darba devēja klienta interesēs vai attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpuši viņu atbildības sfērā; aicina Komisiju pagarināt šo nogaidīšanas periodu līdz trim gadiem, tādējādi saskaņojot to ar priekšsēdētājam noteikto nogaidīšanas periodu;

    267.

    		 atzinīgi vērtē Eiropas ombuda konstatējumus un ieteikumus, kas izvirzīti lēmumā saistībā ar stratēģisko izmeklēšanu OI/3/2017/NF par to, kā Komisija pārvalda savu darbinieku “virpuļdurvju” situācijas; pievienojas Komisijai adresētajam ombuda pamudinājumam turpināt ar savu rīcību rādīt piemēru, taču īstenot stingrāku pieeju attiecībā uz izvērtējumu par vadošiem darbiniekiem, kuri atstāj darbu ES civildienestā; aicina Komisiju veikt ombuda ierosinātos uzlabojumus un turpmākus pasākumus saistībā ar ombuda konstatēto labo pārredzamības praksi;

    268.

    		 uzsver, ka Ētikas komitejai savi atzinumi interešu konfliktu jautājumos ir jāsagatavo proaktīvi, it sevišķi attiecībā uz komisāriem, kuri beidz pildīt amata pienākumus; turklāt uzsver, ka būtu jānostiprina Ētikas komitejas sastāvs, iekļaujot tajā locekļus no starptautiskām organizācijām, piemēram, ESAO, un nevalstiskajām organizācijām, kurām ir lietpratīga pieredze godprātības politikas jomā;

    269.

    		 atgādina, ka Eiropas Parlaments iepriekšminētajā 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā pauda bažas par Komisijas augstākā līmeņa amatpersonu iecelšanas procedūrām; mudina Komisiju turpināt diskusiju ar Parlamentu par dažādo Parlamenta rezolūcijā iekļauto ieteikumu īstenošanu;

    270.

    		 pauž dziļu nožēlu par Eiropas Komisijas 2019. gada 15. marta reakcijā pausto apgalvojumu, kurā atzīts, ka “ģenerālsekretārs palīdzēja pareizi noformulēt ar viņu saistītās atbildes, lai nodrošinātu, ka tās ir pilnīgas un izsmeļošas”, kas ir nepārprotamā pretrunā Civildienesta noteikumu 11.a pantam (II sadaļa – Ierēdņu tiesības un pienākumi) (15).

    (1)  Budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojums, 81. lpp.: “Salīdzinājumā ar 2016. gadu galvenās izmaiņas ir būtiskais samazinājums kohēzijas, migrācijas un zivsaimniecības jomā. Šajā politikas jomā pašreizējās 2014.–2020. gada programmas tiek paātrinātas, un tām ir raksturīgs mazāks risks, ņemot vērā jaunizveidoto ikgadējo grāmatojumu noskaidrošanu un vidusposma maksājumu 10 % ieturēšanas mehānismu līdz brīdim, kamēr nav veikti visi kontroles un koriģējošie pasākumi (skatīt punktu “Gūtie panākumi” 2.2. iedaļā).”

    (2)  Agrofert Holding ir lielākā atsevišķā grupa Čehijas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozarē, otrā lielākā grupa ķīmijas nozarē un ieņem nozīmīgu vietu arī mežsaimniecībā, un tai pieder MAFRA Publishing Company, kas izdod dažus no populārākajiem drukātajiem un tiešsaistes plašsaziņas līdzekļiem, piemēram, MF DNES, Lidové noviny, iDnes.

    (3)  a) sarakstu ar visiem ERAF, KF, ESF un ELFLA finansētajiem projektiem, kas saistīti ar AGROFERT grupu kopš 2012. gada, kad pašreizējais premjerministrs kļuva par valdības locekli kā finanšu ministrs, un ziņas par to, vai šie projekti joprojām tiek īstenoti vai ir pabeigti; b) šiem uzņēmumiem vai citiem AGROFERT grupas uzņēmumiem piešķirtās, jau izmaksātās un vēl izmaksājamās summas (norādot arī attiecīgo fondu); c) informāciju par periodiem, kad šādas summas tikušas piešķirtas un izmaksātas; d) ziņas par to, vai projektiem tika veiktas pārbaudes (administratīvas un/vai uz vietas) attiecībā uz šādu finansējumu, kā arī šādu pārbaužu rezultātus;

    (4)  OV C 88, 27.3.2014., 1. lpp.

    (5)  Īpašais ziņojums Nr. 9/2018 “Publiskā un privātā sektora partnerība Eiropas Savienībā: plaši izplatītas nepilnības un ierobežoti ieguvumi”.

    (6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam (OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.).

    (7)  ES Tiesas 2019. gada 31. janvāra spriedums, International Management Group/Komisija, apvienotās lietas C-183/17 P un C-184/17 P, ECLI:EU C:2019:78.

    (8)  Pastāvīgās šķīrējtiesas Lieta Nr. 2017-03.

    (9)  Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0117.

    (10)  OV L 248, 3.10.2018., 29. lpp.

    (11)  Eiropas Savienības Tiesas 2000. gada 3. oktobra spriedums, Angelo Ferlini v Centre hospitalier de Luxembourg, lieta C-411/98, ECLI:EU:C:2000:530.

    (12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

    (13)  OV C 307, 30.8.2018., 75. lpp.

    (14)  OV L 17, 23.1.2018., 50. lpp.

    (15)  “Pildot savus pienākumus, un kā šeit turpmāk paredzēts, ierēdnis nedrīkst aplūkot jautājumus, kuros tam ir tieša vai netieša personīga interese, piemēram, lai mazinātu savu neatkarību, jo īpaši ģimenes un finansiālās intereses.”

    Top