EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32018D0672

Komisijas Lēmums (ES) 2018/672 (2016. gada 15. decembris) par ilgtermiņā darbojošos valsts lauksaimnieciskā atbalsta shēmu, kas paredzēta Somijas ziemeļu reģioniem (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 8419)

C/2016/8419

OV L 113, 3.5.2018, p. 10–18 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/05/2022; Atcelts ar 32021D2312

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2018/672/oj

3.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/10


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2018/672

(2016. gada 15. decembris)

par ilgtermiņā darbojošos valsts lauksaimnieciskā atbalsta shēmu, kas paredzēta Somijas ziemeļu reģioniem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 8419)

(Autentisks ir tikai teksts somu un zviedru valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Aktu par Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanos Eiropas Savienībai un jo īpaši tā 142. pantu,

tā kā:

(1)

Komisija ar Lēmumu 95/196/EK (1) ir apstiprinājusi ilgtermiņā darbojošos valsts lauksaimnieciskā atbalsta shēmu, kas paredzēta Somijas ziemeļu reģioniem (“ziemeļu reģioniem paredzētā atbalsta shēma”) un ko Somija saskaņā ar Pievienošanās akta 143. pantu paziņojusi, lai saņemtu Pievienošanās akta 142. pantā paredzēto atļauju. Lēmums 95/196/EK ir aizstāts ar Komisijas 2009. gada 30. aprīļa Lēmumu C(2009) 3067 (2). Aizstājošajā lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2015. gada 30. aprīļa Lēmumu C(2015) 2790.

(2)

Somija ar 2015. gada 12. oktobra vēstuli ierosināja Komisijai grozīt Lēmumu C(2009) 3067, lai tādējādi vienkāršotu shēmas pārvaldību un ņemtu vērā kopējās lauksaimniecības politikas izmaiņas, kā arī Somijas ziemeļu reģionu lauksaimniecībā notiekošās ekonomiskās pārmaiņas. Somija ar 2016. gada 8. jūnija vēstuli grozīja savu priekšlikumu un nosūtīja papildu informāciju par lauksaimniecisko ražošanu ziemeļu reģionos.

(3)

Ievērojot no ierosinājuma izrietošos Lēmuma C(2009) 3067 grozījumus un līdzšinējo grozījumu lielo skaitu, minēto lēmumu ir lietderīgi aizstāt ar jaunu lēmumu.

(4)

Pievienošanās akta 142. pantā minētais valsts ilgtermiņa atbalsts ir paredzēts, lai nodrošinātu lauksaimnieciskās darbības turpināšanos Komisijas noteiktajos ziemeļu reģionos.

(5)

Ievērojot Pievienošanās akta 142. panta 1. un 2. punktā minētos faktorus, valsts atbalsts, ko sniedz saskaņā ar minēto pantu, būtu jāattiecina tikai uz apgabaliem, kuri atrodas uz ziemeļiem no 62. paralēles vai ir minētajai paralēlei pieguloši un turklāt ir pakļauti tādu salīdzināmu klimatisko apstākļu ietekmei, kas lauksaimniecisko darbību padara īpaši grūtu. Par attiecīgo administratīvi teritoriālo vienību būtu jāizraugās komūna (kunta), ietverot arī kuntas, ko iepriekš minētajos apgabalos ieskauj citas šādas kuntas, pat ja tās neatbilst tādām pašām prasībām.

(6)

Lai atvieglotu shēmas pārvaldību un koordinētu to ar atbalstu, kas paredzēts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 1305/2013 (3) un (ES) Nr. 1307/2013 (4), kā arī ar valsts atbalsta shēmām, ir lietderīgi apgabalos, kuri saņem atbalstu saskaņā ar šo lēmumu, iekļaut tās pašas kuntas, kas pieder pie apgabala, kurš saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 2. punkta otro daļu noteikts kontinentālās Somijas lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam.

(7)

Par atsauces periodu, attiecībā uz kuru, pamatojoties uz pieejamo valsts statistiku, vērtējama lauksaimnieciskās ražošanas attīstība un vispārējais atbalsta līmenis, būtu jāizraugās tas pats, kas ir Lēmumā C(2009) 3067, un attiecībā uz lauksaimniecisko ražošanu jāaptver 1991., 1992. un 1993. gads.

(8)

Saskaņā ar Pievienošanās akta 142. pantu kopējai piešķirtā atbalsta summai jābūt pietiekamai, lai saglabātu lauksaimniecisko darbību Somijas ziemeļu reģionos, bet vispārējais atbalsta līmenis nedrīkst pārsniegt līmeni, kāds bijis pirmspievienošanās laika atsauces periodā. Tādēļ, nosakot saskaņā ar šo pantu maksimālo pieļaujamo atbalsta līmeni, ir nepieciešams ņemt vērā kopējās lauksaimniecības politikas satvarā izmaksāto ienākumu atbalstu. Pamatojoties uz 2016. gada datiem, atbalsta ikgadējā maksimālā summa, kas aprēķināta kā 5 gadu vidējais rādītājs laikposmam no 2017. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim, būtu jānosaka EUR 563,9 miljonu apmērā.

(9)

Lai ziemeļu reģioniem paredzētā atbalsta shēmu padarītu vienkāršāku un ļautu Somijai rīkoties elastīgi attiecībā uz atbalsta novirzīšanu dažādiem ražošanas sektoriem, vienlaikus nodrošinot atbalsta līdzsvarotu sadali pa sektoriem, atbalsta ikgadējā vidējā maksimālā summa būtu jāsadala pa atbalsta kategorijām: lopkopībai, augkopībai un cita veida atbalstam ziemeļu apgabaliem. Par govs piena ražošanu ir lietderīgi noteikt atsevišķu atbalsta ikgadējo vidējo maksimālo summu, kas ir pietiekama, lai saglabātu ražošanu Somijas ziemeļu reģionos.

(10)

Atbalsts būtu jāpiešķir reizi gadā, pamatojoties uz ražošanas faktoriem (nosacītās liellopu vienības un platība hektāros) un ievērojot šajā lēmumā noteiktos kopējos ierobežojumus.

(11)

Atbalsts par ziemeļbriežiem būtu jāpiešķir par dzīvnieku un ar attiecīgu ierobežojumu, kas atbilst tradicionālajam ziemeļbriežu skaitam Somijas ziemeļu reģionos. Attiecībā uz savvaļas ogu un sēņu glabāšanu būtu jāatļauj atbalstu izmaksāt par kilogramu, bet no atbalsta piena un gaļas transportēšanai un lopkopībai nepieciešamajiem pakalpojumiem saskaņā ar faktiskajām izmaksām būtu jāatskaita jebkuri citi valsts maksājumi, kas sedz tādas pašas izmaksas.

(12)

Lai turpinātu stimulēt ražošanas efektivitāti, attiecībā uz govs pienu būtu jāatļauj atbalstu izmaksāt par piena kilogramu.

(13)

No Somijas saņemtie dati par lauku saimniecību ienākumiem liecina, ka ziemeļu reģionos lauku saimniecību ienākumi gadu no gada ir stipri svārstīgi, jo īpaši kopš 2008. gada. Lai spētu ātri reaģēt uz svārstībām un saglabātu lauksaimniecisko darbību Somijas ziemeļu reģionos, ir lietderīgi atļaut Somijai par katru kalendāro gadu noteikt, kāds atbalsta apjoms katram sektoram izmaksājams katrā atbalsta kategorijā un par katru ražošanas vienību.

(14)

Šādā sakarā Somijai būtu jādiferencē ziemeļu reģioniem piešķiramais atbalsts un ikgadējais atbalsta apjoms jānosaka saskaņā ar dabas apstākļu nelabvēlīguma pakāpi un citiem objektīviem, pārredzamiem un pamatotiem kritērijiem, kas saistīti ar Pievienošanās akta 142. panta 3. punkta trešajā daļā izklāstītajiem mērķiem, proti, saglabāt tradicionālo primāro ražošanu un pārstrādi, kas ir īpaši piemērota attiecīgo reģionu klimatiskajiem apstākļiem, uzlabot lauksaimniecības produktu ražošanas, tirgošanas un pārstrādes struktūras, veicināt minēto produktu realizāciju un nodrošināt vides aizsardzību un lauku ainavas saglabāšanu.

(15)

Lai nodrošinātu regulārus maksājumus par kalendāro gadu, būtu jāatļauj Somijai atbalstu izmaksāt par attiecīgu gadu, izmantojot avansa maksājumus, kuru pamatā ir sākotnējās aplēses par ražošanas faktoru un ražošanas vienību skaitu, un atbalstu piena ražošanai izmaksāt ikmēneša maksājumu veidā, pamatojoties uz faktisko ražošanas apjomu.

(16)

Pārmērīga ražotāju kompensēšana būtu jānovērš, nepamatotos maksājumus atgūstot līdz nākamā gada 1. jūnijam (neieskaitot).

(17)

Kā paredzēts Pievienošanās akta 142. panta 2. punktā, saskaņā ar šo lēmumu piešķirtajam atbalstam nevajadzētu kopējo ražošanas apjomu palielināt tiktāl, ka tiek pārsniegts tradicionālais ražošanas līmenis apgabalā, uz kuru attiecas ziemeļu reģioniem paredzētā atbalsta shēma.

(18)

Tādēļ ikgadēja maksimālā atbalsttiesīgo ražošanas faktoru skaitliskā vērtība katrā atbalsta kategorijā, ieskaitot atsevišķi noteiktu maksimālo summu par slaucamo govju skaitu, ir jānosaka līmenī, kas ir vienāds ar vai zemāks par atsauces periodam atbilstošo līmeni.

(19)

Attiecībā uz slaucamo govju skaitu būtu jāņem vērā saražotā apjoma izmaiņas par katru ražošanas faktoru kopš atsauces periodiem. Tātad maksimālais atbalsttiesīgo slaucamo govju skaits būtu jānosaka, pamatojoties uz vidējo vienas govs saražoto apjomu laikposmā no 2004. gada līdz 2013. gadam.

(20)

Atbalsts ziemeļbriežu audzēšanai, to produkcijas apstrādei un tirdzniecībai būtu jāpiešķir, nepieļaujot pārmērīgu kompensēšanu sasaistē ar atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (5) 213. pantu.

(21)

Augkopībā, lai atļautu elastīgumu attiecībā uz lauksaimniecības zemes izmantošanu vienlaikus dažādiem ražošanas sektoriem, maksimālā pieļaujamā platība – kā noteikts II pielikumā Lēmumam C(2009) 3067, kas grozīts ar Lēmumu C(2015) 2790, – būtu 944 300 ha, kurā drīkst iekļaut ne vairāk kā 481 200 ha zālāju platības.

(22)

Siltumnīcu kultūrām būtu jāparedz atsevišķa 203 ha liela maksimālā pieļaujamā platība, kas atbilst tradicionālajai tādas ražošanas platībai Somijas ziemeļu apgabalos.

(23)

Ja kādā kategorijā ražošanas faktoru skaits pārsniedz maksimālo skaitu attiecīgajā gadā, nākamajā kalendārajā gadā pēc gada, kurā maksimālais skaits ticis pārsniegts, atbalsttiesīgo ražošanas faktoru skaits būtu jāsamazina par atbilstīgo ražošanas faktoru skaitu.

(24)

Saskaņā ar Pievienošanās akta 143. panta 2. punktu Somijai jāsniedz Komisijai informācija par atbalsta īstenošanu un ietekmi. Lai labāk novērtētu atbalsta ilgtermiņa ietekmi un varētu atbalsta līmeni izteikt ar piecgades vidējo vērtību, ir lietderīgi reizi piecos gados ziņot par atbalsta sociālekonomisko ietekmi un sniegt gada ziņojumus, kuros ietverta finansiālā un cita īstenošanas informācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu šajā lēmumā paredzēto nosacījumu ievērošanu.

(25)

Somijai būtu jānodrošina, lai attiecībā uz atbalsta saņēmējiem tiktu veikti atbilstīgi kontroles pasākumi. Lai nodrošinātu minēto pasākumu efektivitāti un pārredzamību atbalsta shēmas īstenošanā, minētie kontroles pasākumi būtu pēc iespējas jāsaskaņo ar tiem, kas tiek veikti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku.

(26)

Tādēļ Lēmums C(2009) 3067 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atļautais atbalsts

1.   No 2017. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim Somijai ir atļauts īstenot ilgtermiņa lauksaimnieciskā atbalsta shēmu valsts ziemeļu reģionos, kuros ietilpst administratīvi teritoriālās vienības (kuntas), kas uzskaitītas I pielikumā.

2.   Piešķirtā atbalsta kopējā summa vienā kalendārajā gadā nedrīkst pārsniegt EUR 563,9 miljonus, no kuriem ne vairāk kā EUR 216,9 miljoni ir paredzēti govs piena ražošanai. Šīs maksimālās summas uzskata par šā lēmuma aptverto piecu kalendāro gadu laikā piešķirtā atbalsta vidējo gada vērtību.

3.   Atbalsta kategorijas un katrai kategorijai atbilstošie ražošanas sektori, ikgadējā vidējā maksimālā summa, kas atļauta katrai atbalsta kategorijai un aprēķināta, kā norādīts šā panta 2. punktā, kā arī ikgadējā maksimālā atbalsttiesīgo ražošanas faktoru skaitliskā vērtība katrā atbalsta kategorijā ir noteikta II pielikumā.

4.   Atbalstu, pamatojoties uz atbalsttiesīgajiem ražošanas faktoriem, piešķir:

a)

par nosacīto liellopu vienību lopkopībā;

b)

par augkopības kultūras hektāru;

c)

par siltumnīcu kultūras kvadrātmetru;

d)

par glabājamo dārzkopības produktu kubikmetru;

e)

kā kompensāciju par piena un gaļas produkcijas transportēšanas faktiskajām izmaksām un lopkopībai vajadzīgajiem pakalpojumiem, atskaitot jebkuru citu valsts atbalstu par tādām pašām izmaksām.

Atbalstu govs piena ražošanai un atbalstu par meža ogu un savvaļas sēņu glabāšanu var piešķirt par faktiskās produkcijas kilogramu.

Atbalsts ziemeļbriežu audzēšanai nedrīkst būt par iemeslu pārmērīgai kompensēšanai sasaistē ar atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 213. pantu.

Koeficienti, kas izmantojami dažādo lauksaimniecības dzīvnieku pārrēķinam nosacītajās liellopu vienībās (NLV), ir norādīti III pielikumā.

5.   Saskaņā ar 3. punktu un II pielikumā noteiktajās robežās Somijas ziemeļu reģioniem piešķiramo atbalstu diferencē un ikgadējo atbalsta apjomu nosaka katram ražošanas faktoram, izmaksu veidam vai ražošanas vienībai atsevišķi, šajā darbā pamatojoties uz objektīviem, ar dabas apstākļu nelabvēlīguma pakāpi saistītiem kritērijiem un citiem faktoriem, kuri palīdz sasniegt Pievienošanās akta 142. panta 3. punkta trešajā daļā izvirzītos mērķus.

2. pants

Atsauces periodi un ražošanas faktoru maksimālais skaits

1.   Atsauces periods, kas minēts Pievienošanās akta 142. panta 3. punkta pirmās daļas otrajā ievilkumā, ir šāds:

a)

attiecībā uz produkciju: par govs pienu un liellopiem – 1992. gads, par dārzkopības produkciju – 1993. gads, par cita veida produkciju – vidējā vērtība 1991., 1992. un 1993. gada periodam;

b)

attiecībā uz vispārējo atbalsta līmeni – 1993. gads.

2.   Maksimālais atbalsttiesīgo slaucamo govju skaits ir 227 200.

3.   Maksimālais atbalsttiesīgo hektāru skaits augkopības produkcijas ražošanai ir 944 300 ha, no kuriem 481 200 ha zālājiem, un atsevišķi 203 ha siltumnīcu kultūrām.

3. pants

Atbalsta piešķiršanas nosacījumi

1.   Somija šajā lēmumā noteiktajās robežās nosaka atbalsta piešķiršanas nosacījumus dažādām saņēmēju kategorijām. Šādi nosacījumi ietver piemērojamos atbalsttiesīguma un atlases kritērijus un nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret saņēmējiem.

2.   Somija katru gadu izmaksā saņēmējiem atbalsta maksājumus, pamatojoties uz faktiskajiem ražošanas faktoriem vai ražošanas vienībām, kas minētas 1. panta 3. punktā. Atbalsta avansu var izmaksāt, pamatojoties uz sākotnējām aplēsēm konkrētam gadam.

3.   Attiecībā uz govs pienu atbalstu var izmaksāt ikmēneša maksājumos, pamatojoties uz faktisko ražošanas apjomu.

4.   Ja II pielikumā norādītā ikgadējā maksimālā atbalsttiesīgo ražošanas faktoru skaitliskā vērtība tiek pārsniegta, to koriģē, nākamajā gadā atbilstoši samazinot atbalsttiesīgo ražošanas faktoru skaitlisko vērtību.

5.   Pārmaksājumus vai nepamatotus maksājumus no saņēmēja atgūst, atbilstošās summas atskaitot no atbalsta, ko saņēmējam izmaksā nākamajā gadā, vai kā citādi atgūstot tajā pašā nākamajā gadā, ja saņēmējam nekādas atbalsta summas nav izmaksātas.

4. pants

Informācijas un kontroles pasākumi

1.   Somija Pievienošanās akta 143. panta 2. punktā paredzētās informācijas satvarā katru gadu līdz 1. jūnijam (neieskaitot) iesniedz Komisijai informāciju par tā atbalsta īstenošanu, kas iepriekšējā kalendārajā gadā piešķirts saskaņā ar šo lēmumu.

Minētā informācija ietver konkrēti šādus elementus:

a)

kuntas, kurās atbalsts ir izmaksāts; šīs ziņas papildina ar detalizētām kartēm un – vajadzības gadījumā – ar citiem datiem;

b)

pārskata gada kopprodukcijas apjoms katrā no reģioniem, kas ir atbalsttiesīgi saskaņā ar šo lēmumu; norāda katra II pielikumā norādītā produkta skaitlisko daudzumu;

c)

ražošanas faktoru kopējais skaits, atbalsttiesīgo ražošanas faktoru skaits un atbalstīto ražošanas faktoru skaits katrā II pielikumā norādītajā ražošanas sektorā atsevišķi par katru produktu; pievieno norādes par jebkādu ikgadējā maksimālā ražošanas faktoru skaita pārsniegumu;

d)

kopējais izmaksātais atbalsts, kopējā atbalsta summa katrā atbalsta kategorijā un par katru produkcijas veidu, saņēmējiem izmaksātās summas par katru ražošanas faktoru vai citu vienību, kā arī kritēriji atbalsta summu diferencēšanai pa apakšreģioniem un lauku saimniecību veidiem vai pēc citiem apsvērumiem;

e)

piemērotā maksājumu sistēma un sīkākas ziņas par avansa maksājumiem, kuru pamatā ir aplēses, galīgajiem maksājumiem un par konstatētajiem pārmaksājumiem un to atgūšanu;

f)

atbalsta summas, kuras kuntās, uz kurām attiecas šis lēmums, samaksātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu, Regulu (ES) Nr. 1307/2013 un Regulas (ES) Nr. 1308/2013 213. pantu; kā arī

g)

atsauces uz valsts tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem atbalsts tiek īstenots.

2.   Līdz 2022. gada 1. jūnijam (neieskaitot) Somija papildus 2021. gada ziņojumam iesniedz Komisijai piecgades ziņojumu par laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.

Ziņojumā sniedz konkrēti šādu informāciju:

a)

piecu gadu laikā izmaksātā atbalsta kopapjoms un tā sadalījums pa atbalsta kategorijām, ražošanas veidiem un apakšreģioniem;

b)

kopprodukcijas apjoms, ražošanas faktoru skaits un lauksaimnieku ienākumu līmenis atbalsttiesīgajos reģionos;

c)

lauksaimnieciskās ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības attīstība ziemeļu reģionu sociālekonomiskajā kontekstā;

d)

atbalsta ietekme uz vides aizsardzību un lauku ainavas saglabāšanu; kā arī

e)

priekšlikumi par atbalsta shēmas attīstību, pamatojoties uz ziņojumā redzamajiem datiem, valsts un Savienības lauksaimnieciskās ražošanas kontekstu, kā arī citiem būtiskiem faktoriem.

3.   Somija datus iesniedz tādā formā, kas ir saderīga ar Savienības izmantotajiem statistiskajiem standartiem.

4.   Somija attiecīgi rīkojas, lai atbalsta saņēmējiem piemērotu šo lēmumu un atbilstošus kontroles pasākumus.

5.   Kontroles pasākumus pēc iespējas saskaņo ar kontroles sistēmām, kuras piemēro saskaņā ar Savienības atbalsta shēmām.

5. pants

Grozījumu piemērošana

Ja Komisija nolemj šo lēmumu grozīt, jo īpaši pamatojoties uz kopējās tirgus organizācijas vai tiešā atbalsta shēmas izmaiņām vai uz atļautā lauksaimnieciskā valsts atbalsta likmes izmaiņām, visus ar šo lēmumu atļautā atbalsta grozījumus sāk piemērot tikai no nākamā gada pēc grozījumu pieņemšanas.

6. pants

Atcelšana

Lēmums C(2009) 3067 tiek atcelts.

7. pants

Adresāts

Šis lēmums ir adresēts Somijas Republikai.

Briselē, 2016. gada 15. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN


(1)  Komisijas 1995. gada 4. maija Lēmums 95/196/EK par ilgtermiņā darbojošos valsts atbalsta shēmu, kas vajadzīga, lai palīdzētu Somijas ziemeļu apgabalu lauksaimniekiem (OV L 126, 9.6.1995., 35. lpp.).

(2)  Komisijas 2009. gada 30. aprīļa Lēmums C(2009) 3067 par ilgtermiņā darbojošos valsts lauksaimnieciskā atbalsta shēmu, kas paredzēta Somijas ziemeļu reģioniem.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).


I PIELIKUMS

KUNTAS, KAS MINĒTAS 1. PANTA 1. PUNKTĀ

Enonkoski, Hankasalmi, Heinävesi, Ilmajoki, Isokyrö, Joensuu, Joroinen, Juva, Jyväskylä, Jämsä  (1), Kaskinen, Kauhajoki, Kauhava, Kitee, Korsnäs, Kristiinankaupunki, Kuopio, Kuortane, Kurikka, Laihia, Lapua, Laukaa, Leppävirta, Liperi, Maalahti, Mikkeli, Mustasaari, Muurame, Mänttä-Vilppula, Närpiö, Outokumpu, Parikkala, Pieksämäki, Puumala, Rantasalmi, Rautjärvi, Ruokolahti, Ruovesi, Rääkkylä, Savitaipale, Savonlinna, Seinäjoki, Siilinjärvi, Sulkava, Suonenjoki, Taipalsaari, Teuva, Tuusniemi, Uusikaarlepyy, Vaasa, Varkaus, Vöyri, Alajärvi, Alavieska, Alavus, Evijärvi, Haapajärvi, Haapavesi, Halsua, Hirvensalmi, Honkajoki, Iisalmi, Isojoki, Joutsa, Juankoski, Kaavi, Kalajoki, Kangasniemi, Kannonkoski, Kannus, Karijoki, Karstula, Karvia, Kaustinen, Keitele, Kempele, Keuruu, Kihniö, Kinnula, Kiuruvesi, Kivijärvi, Kokkola, Konnevesi, Kontiolahti, Kruunupyy, Kyyjärvi, Kärsämäki, Lapinlahti, Lappajärvi, Lestijärvi, Liminka, Luhanka, Lumijoki, Luoto, Merijärvi, Merikarvia, Muhos, Multia, Nivala, Oulainen, Parkano, Pedersören kunta, Perho, Pertunmaa, Petäjävesi, Pielavesi, Pietarsaari, Pihtipudas, Polvijärvi, Pyhäjoki, Pyhäjärvi, Pyhäntä, Raahe, Rautalampi, Reisjärvi, Saarijärvi, Sievi, Siikainen, Siikajoki, Siikalatva, Soini, Sonkajärvi, Tervo, Tohmajärvi, Toholampi, Toivakka, Tyrnävä, Uurainen, Vesanto, Veteli, Vieremä, Viitasaari, Vimpeli, Virrat, Ylivieska, Ylöjärvi  (2), Ähtäri, Äänekoski, Ilomantsi, Juuka, Kajaani, Lieksa, Nurmes, Paltamo, Rautavaara, Ristijärvi, Sotkamo, Vaala, Valtimo, Oulu, Utajärvi, Hailuoto, Hyrynsalmi, Ii, Kemi, Keminmaa, Kuhmo, Simo, Tervola, Tornio, Kemijärvi, Pello, Pudasjärvi, Puolanka, Ranua, Rovaniemi, Suomussalmi, Taivalkoski, Ylitornio, Kuusamo, Posio, Kittilä, Kolari, Pelkosenniemi, Salla, Savukoski, Sodankylä, Enontekiö, Inari, Muonio, Utsjoki.


(1)  Tikai bijušo komunālo vienību Jämsänkoski un Kuorevesi teritorija.

(2)  Tikai bijušās komunālās vienības Kuru teritorija.


II PIELIKUMS

1. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA PAR ATBALSTU

Atbalsta kategorija

Ražošanas sektors

Atbalsta ikgadējā vidējā maksimālā summa periodā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim

(EUR milj.) (1)

Ikgadējais maksimālais atbalsttiesīgo ražošanas faktoru skaits

1.

Lopkopība

Govs piens, liellopi, aitas un kazas, zirgi, cūkas un mājputni,

433,7,

no kuriem govs pienam

216,9

227 200 slaucamo govju, 181 000 NLV citu dzīvnieku, 139 200 NLV cūku un mājputnu (1)

2.

Augkopība

Laukkopības un siltumnīcu kultūru audzēšana, dārzkopības produktu glabāšana

110,5

944 300 ha laukkopības kultūru, no kuriem 481 200 ha zālāju kultūru;

203 ha siltumnīcu kultūru

3.

Atbalsts citam sektoram

Ziemeļbrieži, piena un gaļas produkcijas transportēšana, lopkopībai vajadzīgie pakalpojumi, savvaļas ogu un sēņu glabāšana

19,7

171 100 ziemeļbriežu

Atbalsts, kopā

 

563,9

 


(1)  References daudzums attiecībā uz atsaistīto atbalstu par cūkām un mājputniem.


III PIELIKUMS

KOEFICIENTI PĀRRĒĶINAM 1. PANTA 4. PUNKTĀ PAREDZĒTAJĀS NLV

Še turpmāk sniegtā tabula ir jāizmanto, nosakot nosacīto liellopu vienību (NLV) vidējo skaitu.

Maksimālais nosacīto liellopu vienību skaits

 

NLV

Liellopi, kas vecāki par diviem gadiem, un slaucamās govis

1,0

Zīdītājgovju teles vecumā no astoņiem mēnešiem līdz diviem gadiem

0,6

Citi liellopi vecumā no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem

0,6

Aitas

0,2

Kazas

0,2

Zirgi (vecāki par 6 mēnešiem):

 

vaislas ķēves, ieskaitot poniju ķēves

1,0

somu zirgi

1,0

citi zigi un poniji vecumā no 1 gada līdz 3 gadiem

0,6


Top