6.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 92/100

(1)

Ar Komisijas 2013. gada 13. septembra Lēmumu C(2013)5969 tika noraidīta ierosinātās pilsoņu iniciatīvas “Minority SafePack – one million signatures for diversity in Europe” reģistrācija. Eiropas Savienības Vispārējā tiesa ar 2017. gada 3. februāra spriedumu (lieta T-646/13) atcēla šo lēmumu, pamatojoties uz to, ka Komisija nav izpildījusi savu pienākumu pamatot savu lēmumu, jo tā nav precizējusi, kuri no ierosinātās EPI pielikumā minētajiem pasākumiem neietilpst tās kompetencē, un nav norādījusi šā secinājuma iemeslus. Lai veiktu vajadzīgos pasākumus Vispārējās tiesas sprieduma izpildei, ir jāpieņem jauns Komisijas lēmums par pieprasījumu reģistrēt ierosināto pilsoņu iniciatīvu.

(2)

Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas “Minority SafePack – one million signatures for diversity in Europe” priekšmets ir formulēts šādi: “Mēs aicinām ES uzlabot nacionālām un lingvistiskām minoritātēm piederošo personu aizsardzību un stiprināt kultūru un valodu daudzveidību Savienībā”.

(3)

Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas mērķi ir šādi: “Mēs aicinām ES pieņemt virkni tiesību aktu, lai uzlabotu nacionālām un lingvistiskām minoritātēm piederošo personu aizsardzību un stiprināt kultūru un valodu daudzveidību Savienībā. Šiem aktiem jāietver pasākumi saistībā ar reģionālām un minoritāšu valodām, izglītību un kultūru, reģionālo politiku, līdzdalību, vienlīdzību, audiovizuālo un citu mediju saturu, kā arī reģionālo iestāžu sniegtu valsts atbalstu”.

(4)

Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas pielikumā ir konkrēti minēti 11 Savienības tiesību akti, attiecībā uz kuriem Komisijai saskaņā ar ierosināto pilsoņu iniciatīvu būtu jāiesniedz priekšlikumi, proti, šādi:

(5)

Savienības tiesību aktus Līgumu īstenošanas nolūkā var pieņemt

(6)

Šo iemeslu dēļ ierosinātā pilsoņu iniciatīva, ciktāl tās mērķis Līgumu īstenošanas nolūkā ir Komisijas priekšlikumi Savienības tiesību aktiem, kā minēts 4. apsvēruma a)–e) punktā un h)–k) punktā, saskaņā ar regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu nav acīmredzami ārpus Komisijas pilnvarām Līgumu īstenošanas nolūkā iesniegt Savienības tiesību akta priekšlikumu.

(7)

Līgumu īstenošanas nolūkā nevar pieņemt Savienības tiesību aktu, lai Eiropas Savienībā stiprinātu nacionālām minoritātēm piederošo pilsoņu vietu, ar mērķi raudzīties, lai viņu pamatotās bažas tiktu ņemtas vērā, ievēlot Eiropas Parlamenta deputātus. LESD 20. panta 2. punktā ir noteiktas Savienības pilsoņu tiesības. Šīs tiesības ietver tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem. LESD 25. pantā ir noteikts, ka, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, ar vienprātīgu lēmumu var pieņemt noteikumus, kas nostiprina vai paplašina šā Līguma 20. panta 2. punktā minētās tiesības. Tomēr ar šādiem noteikumiem nostiprinātām vai paplašinātām tiesībām jābūt vērstām pret citām dalībvalstīm, kas nav dalībvalsts, kuras valstspiederīgais ir attiecīgais Savienības pilsonis, vai pret Savienības iestādēm. Savukārt tiesību akts, kas paredzēts ierosinātajā pilsoņu iniciatīvā “Minority SafePack – one million signatures for diversity in Europe” neietver šādas pazīmes. Attiecīgi tas radītu arī tiesības, kas īstenojamas pret dalībvalsti, kuras valstspiederīgais ir attiecīgais Savienības pilsonis. Tādējādi LESD 25. pants un 20. panta 2. punkts nevar būt juridiskais pamats, lai Līgumu īstenošanas nolūkā pieņemtu Savienības tiesību aktu, “lai stiprinātu nacionālām minoritātēm piederošo pilsoņu vietu, ar mērķi raudzīties, lai viņu pamatotās bažas tiktu ņemtas vērā, ievēlot Eiropas Parlamenta deputātus.” Tā kā tiesību akts, kas paredzēts ierosinātajā pilsoņu iniciatīvā “Minority SafePack – one million signatures for diversity in Europe” būtībā attiektos uz noteikumiem, kas vajadzīgi Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanai tiešās vispārējās vēlēšanās, šai iestādei būtu saskaņā ar LESD 223. pantu jāsagatavo priekšlikums par šo noteikumu noteikšanu saskaņā ar vienotu procedūru visās dalībvalstīs vai saskaņā ar visām dalībvalstīm kopīgiem principiem. Tāpēc Komisija saskaņā ar Līgumiem nav pilnvarota iesniegt šāda tiesību akta priekšlikumu.

(8)

Līgumu īstenošanas nolūkā nevar pieņemt arī tiesību aktu par efektīviem pasākumiem cīņai ar diskrimināciju un vienlīdzīgas attieksmes veicināšanai, tostarp attiecībā uz nacionālajām minoritātēm, it īpaši, pārstrādājot pastāvošās Padomes direktīvas par vienlīdzīgu attieksmi. Lai arī neatkarīgi no darbības jomas Savienības iestādēm ir jāievēro “kultūru un valodu daudzveidība” saskaņā ar LES 3. panta 3. punktu un jāizvairās no diskriminācijas “piederības nacionālai minoritātei” dēļ saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta 1. punktu, neviens no šiem noteikumiem nav juridiskais pamats iestāžu veiktiem pasākumiem. LESD 19. pantā ir noteikts, ka, neskarot pārējos Līgumu noteikumus un nepārsniedzot pilnvaras, ko Savienībai piešķir Līgumi, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, ar vienprātīgu lēmumu var paredzēt attiecīgus pasākumus, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Tomēr šajā izsmeļošajā sarakstā, kurā uzskaitīti diskriminācijas iemesli, nav ietverta piederība nacionālai minoritātei. Tāpēc LESD 19. pants nevar būt juridiskais pamats, lai Līgumu īstenošanas nolūkā pieņemtu Savienības tiesību aktu par “efektīviem pasākumiem cīņai ar diskrimināciju un vienlīdzīgas attieksmes veicināšanai, tostarp attiecībā uz nacionālajām minoritātēm”.

(9)

Šo iemeslu dēļ ierosināta pilsoņu iniciatīva, ciktāl tās mērķis Līgumu īstenošanas nolūkā ir izstrādāt Komisijas priekšlikumus Savienības tiesību aktiem, kā minēts 4. apsvēruma f) un g) punktā, saskaņā ar regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu acīmredzami ir ārpus Komisijas pilnvarām Līgumu īstenošanas nolūkā iesniegt tiesību akta priekšlikumu.

(10)

Līgums par Eiropas Savienību (LES) nostiprina Savienības pilsonību un turpina nostiprināt Savienības demokrātisko darbību, cita starpā nosakot, ka katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, izmantojot Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

(11)

Tādēļ procedūrām un noteikumiem, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai, vajadzētu būt skaidriem, vienkāršiem, viegli īstenojamiem un samērojamiem ar pilsoņu iniciatīvas būtību, lai veicinātu pilsoņu līdzdalību un padarītu Savienību viņiem pieejamāku.

(12)

Tāpēc ierosinātā pilsoņu iniciatīva “Minority SafePack – one million signatures for diversity in Europe” būtu jāreģistrē. Par ierosināto pilsoņu iniciatīvu, ciktāl tās mērķis Līgumu īstenošanas nolūkā ir izstrādāt Komisijas priekšlikumus Savienības tiesību aktiem, kā minēts 4. apsvēruma a)–e) punktā un h)–k) punktā, būtu jāvāc paziņojumi par atbalstu,

—

Padomes ieteikumam “par kultūru un valodu daudzveidības aizsargāšanu un veicināšanu Savienībā”,

—

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam vai regulai ar mērķi pielāgot “finansējuma programmas, lai sekmētu pieeju mazām reģionālām un minoritāšu valodām”,

—

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam vai regulai ar mērķi radīt lingvistiskās daudzveidības centru, kas stiprinātu reģionālo un minoritāšu valodu nozīmīguma apzināšanos un sekmētu daudzveidību visos līmeņos un kuru galvenokārt finansētu Eiropas Savienība,

—

regulai, ar ko pielāgo vispārīgos noteikumus, kas piemērojami, nosakot Struktūrfondu uzdevumus, prioritāros mērķus un organizāciju, lai ņemtu vērā nacionālo minoritāšu aizsardzību un kultūru un valodu sekmēšanu, ar noteikumu, ka finansējamie pasākumi ļauj stiprināt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju,

—

Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kuras mērķis ir grozīt regulējumu saistībā ar programmu “Apvārsnis 2020”, lai uzlabotu pētniecisko darbību par pievienoto vērtību, ko nacionālās minoritātes un kultūru un valodu daudzveidība var sniegt ES reģionu sociālajā un ekonomiskajā attīstībā,

—

ES tiesību aktu grozījumiem, lai nodrošinātu kvazivienlīdzīgu attieksmi pret bezvalstniekiem un Savienības pilsoņiem,

—

Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, lai ieviestu vienotas autortiesības, kas ļautu visu ES autortiesību jomā uzskatīt par iekšējo tirgu,

—

grozījumiem Direktīvā 2010/13/ES, lai nodrošinātu brīvu pakalpojumu sniegšanu un audiovizuālā satura uztveršanu reģionos, kuros dzīvo nacionālās minoritātes,

—

Padomes regulai vai lēmumam attiecībā uz grupu atbrīvojumu no LESD 108. panta 2. punktā paredzētās procedūras projektiem, ar kuriem tiek atbalstītas nacionālās minoritātes un sekmēta to kultūra.