EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32017R0644
Commission Regulation (EU) 2017/644 of 5 April 2017 laying down methods of sampling and analysis for the control of levels of dioxins, dioxin-like PCBs and non-dioxin-like PCBs in certain foodstuffs and repealing Regulation (EU) No 589/2014 (Text with EEA relevance. )
Komisijas Regula (ES) 2017/644 (2017. gada 5. aprīlis), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes dioksīnu, dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (PCB) un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas kontrolei konkrētos pārtikas produktos un atceļ Regulu (ES) Nr. 589/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ. )
Komisijas Regula (ES) 2017/644 (2017. gada 5. aprīlis), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes dioksīnu, dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (PCB) un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas kontrolei konkrētos pārtikas produktos un atceļ Regulu (ES) Nr. 589/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ. )
C/2017/2185
OV L 92, 6.4.2017, p. 9–34
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
6.4.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 92/9 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/644
(2017. gada 5. aprīlis),
ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes dioksīnu, dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (PCB) un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas kontrolei konkrētos pārtikas produktos un atceļ Regulu (ES) Nr. 589/2014
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (1), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Regulā (EK) Nr. 1881/2006 (2) noteikta polihlorbifenilu (PCB), kas nav līdzīgi dioksīniem, dioksīnu un furānu maksimālā pieļaujamā koncentrācija, kā arī dioksīnu, furānu un dioksīniem līdzīgu PCB summa konkrētos pārtikas produktos. |
(2) |
Komisijas Ieteikumā 2013/711/ES (3) noteikti intervences līmeņi, lai rosinātu aktīvu pieeju polihlordibenzo-para-dioksīnu un polihlordibenzfurānu (PCDD/PCDF) un dioksīniem līdzīgo PCB klātbūtnes samazināšanai pārtikā. Kompetentās iestādes un tirgus dalībnieki izmanto šos intervences līmeņus, lai pievērstu uzmanību gadījumiem, kad būtu ieteicams identificēt piesārņojuma avotu un veikt pasākumus tā mazināšanai vai likvidēšanai. |
(3) |
Komisijas Regulā (EK) Nr. 589/2014 (4) paredzēti īpaši noteikumi paraugu ņemšanas procedūrai un analīzes metodēm dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas oficiālai kontrolei. |
(4) |
Šajā regulā paredzētie noteikumi attiecas tikai uz dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, paraugu ņemšanu un analīzi, lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 1881/2006 un Ieteikumu 2013/711/ES. Tie neietekmē paraugu ņemšanas stratēģiju, paraugu daudzumu un ņemšanas biežumu, kas noteikti Padomes Direktīvas 96/23/EK (5) III un IV pielikumā. Tie neietekmē paraugu ņemšanai izvirzītos kritērijus, kas noteikti Komisijas Lēmumā 98/179/EK (6). |
(5) |
Ir lietderīgi nodrošināt, ka pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki, kuri piemēro kontroles, kas veiktas saskaņā ar 4. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (7), veiktu paraugu ņemšanas procedūras, kas ir līdzvērtīgas šajā regulā paredzētajām paraugu ņemšanas procedūrām, lai nodrošinātu, ka šīm kontrolēm ņemtie paraugi ir reprezentatīvi. Turklāt Eiropas Savienības references laboratorija dioksīnu un PCB noteikšanai ir sniegusi pierādījumus par to, ka atsevišķos gadījumos analīžu rezultāti nav ticami, ja laboratorijas, kas veic analīzes pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku ņemtajiem paraugiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 4. pantu, nav piemērojušas šajā regulā paredzētos veiktspējas kritērijus. Tādēļ ir lietderīgi noteikt, ka veiktspējas kritēriji ir obligāti jāpiemēro arī šo paraugu analīzē. |
(6) |
Ņemot vērā to, ka šī pieeja izmantot izšķiršanas robežu, lai nodrošinātu, ka analīzes rezultāts ir lielāks par maksimāli pieļaujamo koncentrāciju ar zināmu varbūtību, kā paredzēts Komisijas Lēmumā 2002/657/EK (8), vairs netiek piemērota analīzei, lai noteiktu dioksīnu un PCB klātbūtni pārtikā, ir lietderīgi svītrot šo pieeju un saglabāt tikai paplašinātās nenoteiktības pieeju, izmantojot paplašinājuma koeficientu 2, kas dod aptuveni 95 % ticamības līmeni. |
(7) |
Saskaņā ar ziņošanas prasībām attiecībā uz bioanalīžu skrīninga metodēm, ir lietderīgi paredzēt arī fizikāli ķīmiskās metodes, kuras izmanto, lai pārbaudītu īpašas ziņošanas prasības. |
(8) |
Ņemot vērā to, ka dioksīnu, dioksīniem līdzīgu PCB un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, analīzi vairumā gadījumu nosaka kopā, ir lietderīgi PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, veiktspējas kritērijus pielāgot dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB veiktspējas kritērijiem. Tā ir vienkāršošana, kas būtiski neietekmē praksi, jo attiecībā uz PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, kvalifikatora jonu relatīvā intensitāte salīdzinājumā ar mērķa joniem ir > 50 %. |
(9) |
Turklāt spēkā esošajos noteikumos ir ierosināts veikt vēl citas nelielas izmaiņas, kā rezultātā jāatceļ Regula (ES) Nr. 589/2014 un jāaizstāj tā ar jaunu regulu, lai saglabātu teksta lasāmību. |
(10) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Šajā regulā piemēro I pielikumā izklāstītās definīcijas un saīsinājumus.
2. pants
Paraugus dioksīnu, furānu, dioksīniem līdzīgu PCB un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas oficiālai kontrolei pārtikas produktos, kuri uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikuma 5. sadaļā, ņem saskaņā ar šīs regulas II pielikumā aprakstītajām metodēm.
3. pants
Paraugu sagatavošanu un analīzes dioksīnu, furānu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācijas kontrolei pārtikas produktos, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikuma 5. sadaļā, veic saskaņā ar šīs regulas III pielikumā aprakstītajām metodēm.
4. pants
Analīzes PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas oficiālai kontrolei pārtikas produktos, kuri uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikuma 5. sadaļā, veic saskaņā ar šīs regulas IV pielikumā aprakstītajām analīzes procedūru prasībām.
5. pants
Regulu (ES) Nr. 589/2014 atceļ.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
6. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2017. gada 5. aprīlī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.
(2) Komisijas 2006. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.).
(3) Komisijas 2013. gada 3. decembra Ieteikums 2013/711/ES par dioksīnu, furānu un polihlorbifenilu (PHB) klātbūtnes samazināšanu barībā un pārtikā (OV L 323, 4.12.2013., 37. lpp.).
(4) Komisijas 2014. gada 2. jūnija Regula (ES) Nr. 589/2014, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes dioksīnu un dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (PCB) un PCB, kuri nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas kontrolei konkrētos pārtikas produktos un atceļ Regulu (ES) Nr. 252/2012 (OV L 164., 3.6.2014., 18. lpp.).
(5) Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.).
(6) Komisijas 1998. gada 23. februāra Lēmums 98/179/EK, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par paraugu oficiālu ņemšanu konkrētu vielu un to atlieku kontrolei dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku produktos (OV L 65, 5.3.1998., 31. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).
(8) Komisijas 2002. gada 14. augusta Lēmums 2002/657/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 96/23/EK par analīzes metožu veiktspēju un rezultātu interpretēšanu (OV L 221, 17.8.2002., 8. lpp.).
I PIELIKUMS
DEFINĪCIJAS UN SAĪSINĀJUMI
I. DEFINĪCIJAS
Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Lēmuma 2002/657/EK I pielikumā.
Papildus šīm definīcijām regulā piemēro arī turpmāk izklāstītās definīcijas.
1.1. |
“Intervences līmenis” ir konkrētās vielas koncentrācija, kas noteikta Ieteikuma 2013/711/ES pielikumā un kas ir pamatā tam, lai gadījumos, kad tiek konstatēta šīs vielas paaugstināta koncentrācija, sāktu izmeklēšanu ar mērķi identificēt tās avotu. |
1.2. |
“Skrīninga metodes” ir metodes, ko izmanto to paraugu atlasei, kuros PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācija pārsniedz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni. Tās nodrošina iespēju rentabli apstrādāt lielu daudzumu paraugu, tādējādi uzlabojot izredzes atklāt jaunus gadījumus ar augstu patērētāju eksponētību un apdraudējumu to veselībai. Skrīninga metožu pamatā ir bioanalīzes vai GC-MS metodes. Rezultātus no paraugiem, kas pārsniedz robežvērtību, kas izveidota, lai pārbaudītu atbilstību maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai, pārbauda ar pilnīgu atkārtotu analīzi no sākotnējā parauga, izmantojot apstiprinājuma metodi. |
1.3. |
“Apstiprinājuma metodes” ir metodes, ar kurām iegūst pilnīgu informāciju vai papildu informāciju, kas vajadzīga PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB precīzai kvalitatīvai un kvantitatīvai noteikšanai maksimālajā koncentrācijā vai, vajadzības gadījumā, intervences līmenī. Šādas metodes izmanto gāzu hromatogrāfiju/augstas izšķirtspējas masspektrometriju (GC-HRMS) vai gāzu hromatogrāfiju/tandēma masspektrometriju (GC-MS/MS). |
1.4. |
“Bioanalīzes metodes” ir metodes, kas balstītas uz tādu bioloģisko principu izmantošanu kā, piemēram, šūnu testi, receptoru testi vai imūntesti. Tās nesniedz rezultātus radniecīgas vielas līmenī, bet gan vienīgi norāda (1) toksiskuma ekvivalenta (TEQ) koncentrāciju, izteiktu bioanalīzes ekvivalentos (BEQ), lai atzītu to, ka ne visi parauga ekstraktā esošie savienojumi, kas rada signālu testā, var atbilst visām TEQ principa prasībām. |
1.5. |
“Biotesta acīmredzamā atgūstamība” ir BEQ līmenis, ko aprēķina, pamatojoties uz TCDD vai PCB 126 kalibrēšanas līkni, koriģētu ar tukšo paraugu un tad sadalītu ar TEQ līmeni, kas noteikts, izmantojot apstiprinājuma metodi. Nolūks ir koriģēt tādus faktorus kā PCDD/F un dioksīniem līdzīgu savienojumu zudumu ekstrakcijas un attīrīšanas posmos, vienlaikus ekstrahētos savienojumus, kas palielina vai samazina signālu (agoniska vai antagoniska ietekme), līknes atbilstības kvalitāti vai atšķirības starp TEF un relatīvās spējas (REP) vērtībām. Biotesta acīmredzamo atgūstamību aprēķina, pamatojoties uz piemērotiem standartparaugiem ar reprezentatīvām radniecīgām vielām maksimālajā koncentrācijā vai intervences līmenī. |
1.6. |
“Otrreizēja analīze” ir atsevišķa interesējošo analizējamo vielu analīze, izmantojot otru tā paša homogenizētā parauga alikvotu. |
1.7. |
“Pieņemtā īpašā kvantitatīvās noteikšanas (2) robeža atsevišķām radniecīgām vielām paraugā” ir zemākā analizējamās vielas koncentrācija, ko var izmērīt ar pietiekamu statistisku ticamību, kas atbilst identifikācijas kritērijiem, kuri aprakstīti starptautiski atzītos standartos, piemēram, standartā EN 16215:2012 (Dzīvnieku barība – dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB noteikšana ar GC/HRMS un indikatoru PCB noteikšana ar GC/HRMS) un/vai EPA 1613. un 1668. metodes pārskatītajā redakcijā. Atsevišķas radniecīgas vielas kvantitatīvās noteikšanas robežu var identificēt kā
|
1.8. |
“Lielākais analītiskais rezultāts” ir jēdziens, kas paredz kvantitatīvās noteikšanas robežas izmantošanu attiecībā uz katru kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas daļu. |
1.9. |
“Zemākais analītiskais rezultāts” ir jēdziens, kas paredz nulles izmantošanu attiecībā uz katru kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas daļu. |
1.10. |
“Vidējais analītiskais rezultāts” ir jēdziens, kas paredz puses no kvantitatīvās noteikšanas robežas izmantošanu katras kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas daļas aprēķināšanai. |
1.11. |
“Partija” ir identificējams pārtikas daudzums, ko piegādā vienā reizē un kam ir oficiāli noteikti kopīgi raksturlielumi, piemēram, izcelsme, šķirne, iepakojuma veids, iepakotājs, nosūtītājs vai marķējums. Zivju un zvejniecības produktu gadījumā arī zivju lielumam jābūt salīdzināmam. Ja vienā sūtījumā esošo zivju lielums un/vai svars nav salīdzināms, sūtījumu tomēr var uzskatīt par partiju, tikai jāpielieto īpaša paraugu ņemšanas procedūra. |
1.12. |
“Apakšpartija” ir lielas partijas daļa, kas izraudzīta paraugu ņemšanai, izmantojot noteiktu paraugu ņemšanas metodi. Katrai apakšpartijai jābūt fiziski nodalītai un identificējamai. |
1.13. |
“Elementārparaugs” ir tāda materiāla daudzums, kas ņemts kādā vienā partijas vai apakšpartijas vietā. |
1.14. |
“Kopparaugs” ir visu no partijas vai apakšpartijas ņemto elementārparaugu kopums. |
1.15. |
“Laboratorijas paraugs” ir analīzēm laboratorijā paredzēta kopparauga reprezentatīva daļa vai daudzums. |
II. LIETOTIE SAĪSINĀJUMI
BEQ |
bioanalīzes ekvivalenti |
GC |
gāzu hromatogrāfija |
HRMS |
augstas izšķirtspējas masspektrometrija |
LRMS |
zemas izšķirtspējas masspektrometrija |
MS/MS |
tandēma masspektometrija |
PCB |
polihlorbifenils |
PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem |
PCB 28, PCB 52, PCB 101, PCB 138, PCB 153 un PCB 180 |
PCDD |
polihlordibenzo-p-dioksīni |
PCDF |
polihlordibenzofurāni |
QC |
kvalitātes kontrole |
REP |
relatīvā spēja |
TEF |
toksiskuma ekvivalenta koeficients |
TEQ |
toksiskuma ekvivalenti |
TCDD |
2,3,7,8-tetrahlordibenzo-p-dioksīns |
U |
mērījuma paplašinātā nenoteiktība |
(1) Bioanalīzes metodes neattiecas konkrēti uz radniecīgajām vielām, kas iekļautas toksiskuma ekvivalenta koeficienta (TEF) shēmā. Parauga ekstraktā, kas veido kopējo signālu, var ietilpt citi strukturāli saistīti AhR-aktīvi savienojumi. Tāpēc bioanalīzes rezultāti nevar būt aplēse, bet drīzāk gan norāde par TEQ koncentrāciju paraugā.
(2) Attiecīgā gadījumā piemēro principus, kas aprakstīti vadlīniju dokumentā par mērījumu noteikšanas robežu (LOD) un kvantitatīvās noteikšanas robežu (LOQ) attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā un barībā [saite uz tīmekļa vietni].
(3) LOQ aprēķina pēc zemākā koncentrācijas punkta, ņemot vērā iekšējos standartus un parauga daudzumu.
II PIELIKUMS
PARAUGU ŅEMŠANAS METODES DIOKSĪNU (PCDD/PCDF), DIOKSĪNIEM LĪDZĪGU PCB UN PCB, KAS NAV LĪDZĪGI DIOKSĪNIEM, KONCENTRĀCIJAS OFICIĀLAI KONTROLEI KONKRĒTOS PĀRTIKAS PRODUKTOS
I. DARBĪBAS JOMA
Paraugus dioksīnu (PCDD/F), dioksīniem līdzīgu PCB un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas oficiālajai kontrolei pārtikas produktos ņem saskaņā ar šajā pielikumā aprakstītajām metodēm. Tādā veidā iegūtos kopparaugus uzskata par reprezentatīviem attiecīgajām partijām vai apakšpartijām, no kurām tie ņemti. Atbilstību Regulā (EK) Nr. 1881/2006 paredzētajai maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai nosaka, pamatojoties uz laboratorijas paraugos noteikto koncentrāciju.
Lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 852/2004 4. pantā noteiktajām prasībām, pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks, ņemot kontroles paraugus dioksīnu (PCDD/F), dioksīniem līdzīgu PCB un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas noteikšanai, tos ņem saskaņā ar metodēm, kas aprakstītas šā pielikuma III nodaļā, vai piemēro līdzvērtīgu paraugu ņemšanas procedūru, kas ir apliecinājusi to pašu pārstāvības līmeni kā paraugu ņemšanas procedūrai, kas aprakstīta šā pielikuma III nodaļā.
II. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. Personāls
Paraugu ņemšanu veic pilnvarota persona, kuru izraudzījusies dalībvalsts.
2. Materiāls, no kā ņem paraugus
No katras pārbaudāmās partijas vai apakšpartijas paraugus ņem atsevišķi.
3. Piesardzības pasākumi
Ņemot paraugus un gatavojot paraugus, jāveic piesardzības pasākumi, lai nepieļautu paraugu izmaiņas, kas varētu ietekmēt dioksīnu un PCB saturu tajos, nevēlami ietekmēt analīzi vai padarīt kopparaugus nereprezentatīvus.
4. Elementārparaugi
Cik vien iespējams, elementārparaugus ņem dažādās partijas vai apakšpartijas vietās. Atkāpes no šīs procedūras jāreģistrē šā pielikuma II.8. punktā paredzētajā paraugu ņemšanas protokolā.
5. Kopparauga sagatavošana
Kopparaugu veido, apvienojot elementārparaugus. Tā masa ir vismaz 1 kg, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams, piemēram, ja paraugam ņem vienu iepakotu vienību vai ja produktam ir ļoti augsta komerciālā vērtība.
6. Paralēlie paraugi
Paralēlos paraugus prasību izpildes, apstiprināšanas un kontroles nolūkiem ņem no homogenizēta kopparauga, ja tas nav pretrunā noteikumiem dalībvalstu pārtikas nozares uzņēmēju tiesībās. Prasību izpildes nolūkiem laboratorijas paraugiem jābūt vismaz tik lieliem, lai vajadzības gadījumā varētu veikt atkārtotas analīzes.
7. Paraugu iepakošana un pārsūtīšana
Katru paraugu ievieto tīrā inerta materiāla konteinerā, kas pietiekami aizsargā pret piesārņojumu, no analizējamo vielu zudumiem, kuri rodas, tiem adsorbējoties uz konteinera iekšējās sienas, kā arī pret bojājumiem transportēšanas laikā. Ievēro visus piesardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu jebkādas pārmaiņas parauga sastāvā, kas varētu rasties transportēšanas vai uzglabāšanas laikā.
8. Paraugu aizzīmogošana un marķēšana
Katru oficiāliem mērķiem ņemtu paraugu aizzīmogo parauga ņemšanas vietā un identificē saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts noteikumiem.
Par katru paraugu ņemšanu raksta protokolu, nodrošinot to, ka katru partiju var nepārprotami identificēt, un norādot paraugu ņemšanas vietu un dienu, kā arī visu analīžu veicējiem noderīgo papildu informāciju.
III. PARAUGU ŅEMŠANAS PLĀNS
Ar paraugu ņemšanas metodi nodrošina, ka kopparaugs ir reprezentatīvs pārbaudāmajai (apakš)partijai.
1. Partiju sadalīšana apakšpartijās
Lielas partijas sadala apakšpartijās ar nosacījumu, ka apakšpartijas var fiziski nošķirt. Ražojumiem, ko pārdod lielos beztaras apjomos (piemēram, augu eļļas), piemēro 1. tabulu. Citiem ražojumiem piemēro 2. tabulu. Tā kā apakšpartiju svars ne vienmēr precīzi sakrīt, tas nedrīkst pārsniegt vidējo aritmētisko apakšpartijas svaru par vairāk nekā 20 %.
1. tabula
Partiju sadalīšana apakšpartijās liela apjoma beztaras ražojumiem
Partijas svars (t) |
Apakšpartiju svars vai skaits |
≥ 1 500 |
500 tonnas |
> 300 un < 1 500 |
3 apakšpartijas |
≥ 50 un ≤ 300 |
100 tonnas |
< 50 |
— |
2. tabula
Partiju sadalīšana apakšpartijās (citi ražojumi)
Partijas svars (t) |
Apakšpartiju svars vai skaits |
≥ 15 |
15–30 tonnas |
< 15 |
— |
2. Elementārparaugu skaits
No visiem elementārparaugiem izveidotā kopparauga masa ir vismaz 1 kg (sk. II.5. punktu).
Minimālais elementārparaugu skaits, kas jāņem no vienas partijas vai apakšpartijas, norādīts 3. un 4. tabulā.
Šķidrajiem beztaras ražojumiem partiju un apakšpartiju tieši pirms paraugu ņemšanas kārtīgi samaisa manuāli vai mehāniski, bet tikai tik daudz, lai nepasliktinātu ražojuma kvalitāti. Šādi attiecīgajā partijā vai apakšpartijā iegūst vienmērīgu piesārņotāju koncentrāciju. Tādēļ kopparauga veidošanai pietiek ar trijiem no partijas vai apakšpartijas ņemtiem elementārparaugiem.
Visu elementārparaugu masa ir aptuveni vienāda. Elementārparauga masa ir vismaz 100 gramu.
Atkāpes no šīs procedūras reģistrē šā pielikuma II.8. punktā paredzētajā protokolā. Saskaņā ar Komisijas Lēmuma 97/747/EK (1) noteikumiem, vistu olu kopparaugā ir vismaz 12 olu (attiecībā uz beztaras partijām un partijām, kas sastāv no atsevišķiem iepakojumiem, piemēro 3. un 4. tabulu).
3. tabula
Minimālais elementārparaugu skaits, kas jāņem no partijas vai apakšpartijas
Partijas/apakšpartijas svars vai tilpums (kilogramos vai litros) |
Minimālais elementārparaugu skaits, kas jāņem |
< 50 |
3 |
50 līdz 500 |
5 |
> 500 |
10 |
Ja partija vai apakšpartija sastāv no atsevišķiem iepakojumiem vai vienībām, tad kopparauga izveidošanai ņem tādu iepakojumu vai vienību skaitu, kāds norādīts 4. tabulā.
4. tabula
Iepakojumu vai vienību (elementārparaugu) skaits, ko ņem, lai izveidotu kopparaugu, ja partija vai apakšpartija sastāv no atsevišķiem iepakojumiem vai vienībām
Iepakojumu vai vienību skaits partijā/apakšpartijā |
Iepakojumu vai vienību skaits, kas jāņem |
1 līdz 25 |
vismaz 1 iepakojums vai vienība |
26 līdz 100 |
aptuveni 5 %, vismaz 2 iepakojumi vai vienības |
> 100 |
aptuveni 5 %, ne vairāk par 10 iepakojumiem vai vienībām |
3. Īpaši noteikumi par paraugu ņemšanu no partijām, kurās ir veselas zivis ar salīdzināmu svaru un lielumu
Zivju izmēru un svaru uzskata par salīdzināmiem, ja tie neatšķiras vairāk kā par 50 %.
No partijas ņemamo elementārparaugu skaits ir norādīts 3. tabulā. No visiem elementārparaugiem izveidotā kopparauga masa ir vismaz 1 kg (sk. II.5. punktu).
— |
Ja partijā, no kuras ņemams paraugs, ir mazas zivis (atsevišķas zivs svars aptuveni < 1 kg), kopparaugam kā elementārparaugu ņem visu zivi. Ja šādi iegūtais kopparaugs sver vairāk par 3 kg, elementārparaugi var sastāvēt no kopparaugu veidojošo zivju vidējās daļas, kas katra sver vismaz 100 gramus. Parauga homogenizēšanai izmanto visu daļu, uz kuru attiecas maksimālā pieļaujamā koncentrācija. Zivs vidējā daļā ir tās smaguma centrs. Tas lielākoties atrodas tās muguras spurā (ja zivij ir muguras spura) vai tieši vidū starp žaunu atveri un anālo atveri. |
— |
Ja partijā, no kuras ņemams paraugs, ir lielākas zivis (atsevišķas zivs svars ir lielāks par aptuveni 1 kg), elementārparaugu veido zivs vidējā daļa. Katrs elementārparaugs sver vismaz 100 gramus. Vidēja lieluma zivīm (apmēram 1–6 kg) elementārparaugu ņem, zivs vidējā daļā nogriežot sloksni zivs gaļas no mugurkaula līdz vēderdaļai. Ļoti lielām zivīm (piemēram, smagākām par 6 kg) elementārparaugu ņem no gaļas zivs labajā pusē (frontālais skats) pie dorsālā laterālā muskuļa zivs vidējā daļā. Ja, ņemot šādu paraugu zivs vidējā daļā, tiktu ievērojami mazināta tās tirdzniecības vērtība, šādu paraugu var aizstāt ar trim elementārparaugiem, kas katrs sver vismaz 350 gramus, neatkarīgi no partijas lieluma, vai – pastāv alternatīva iespēja tikpat lielu elementārparaugu, kurš uzskatāms par reprezentatīvu dioksīnu koncentrācijai visā zivī, ņemt no muskuļu gaļas, kas atrodas zivs astes daļā, un no muskuļu gaļas, kura atrodas tuvu tās pašas zivs galvas daļai. |
4. Paraugu ņemšana no zivju partijām, kurās ir veselas zivis ar dažādiem izmēriem un/vai svaru
— |
Piemēro III.3. punkta noteikumus par parauga veidošanu. |
— |
Ja kāds zivs izmērs vai svars ir pārsvarā (apmēram 80 % vai vairāk no partijas apjoma), paraugu ņem no šā pārsvarā esošā izmēra vai svara zivīm. Šo paraugu uzskata par reprezentatīvu attiecībā uz visu partiju. |
— |
Ja neviens zivs izmērs vai svars nav pārsvarā, jānodrošina, lai paraugam izvēlētās zivis būtu reprezentatīvas attiecībā uz partiju. Īpaši ieteikumi saistībā ar šādiem gadījumiem ir sniegti “Guidance on sampling of whole fishes of different size and/or weight” (Vadlīnijas paraugu atlasei no dažāda lieluma un/vai svara veselām zivīm) (2). |
5. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā
Pārtikas produktu paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā pēc iespējas jāveic saskaņā ar paraugu ņemšanas nosacījumiem, kas noteikti III.2. punktā.
Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecības posmā var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas procedūru, ja tā nodrošina partijai vai apakšpartijai pietiekami reprezentatīvu paraugu iegūšanu.
IV. PARTIJAS VAI APAKŠPARTIJAS ATBILSTĪBA SPECIFIKĀCIJAI
1. Attiecībā uz PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem
Partija ir atbilstoša, ja analīžu rezultāti attiecībā uz PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, summu nepārsniedz attiecīgo maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1881/2006, ņemot vērā mērījuma paplašināto nenoteiktību (3).
Partija tiek uzskatīta par neatbilstošu maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1881/2006, ja divu lielāko analīžu rezultātu vidējais, kas iegūts otrreizējā analīzē (4), ņemot vērā mērījuma paplašināto nenoteiktību, neapšaubāmi pārsniedz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju.
Mērījuma paplašināto nenoteiktību aprēķina, izmantojot pārklāšanās koeficientu 2, kas nodrošina apmēram 95 % ticamības līmeni. Partija nav atbilstoša, ja no izmērīto vērtību vidējā lieluma atskaitot vidējā lieluma paplašināto nenoteiktību, iegūst starpību, kas pārsniedz noteikto maksimālo koncentrāciju.
Šā punkta iepriekšminētajos apakšpunktos minētos noteikumus piemēro analīzes rezultātam, kas iegūts parauga oficiālajā kontrolē. Analīzēm, kas vajadzīgas aizstāvības vai arbitrāžas vajadzībām, piemēro attiecīgās valsts tiesību normas.
2. Attiecībā uz dioksīniem (PCDD/F) un dioksīniem līdzīgiem PCB
Partiju ir atbilstoša, ja rezultāti, kurus iegūst tādā atsevišķā analīzē:
— |
ko veic, izmantojot skrīninga metodi ar šķietamās atbilstības attiecību zemāku par 5 %, liecina par to, ka koncentrācija nepārsniedz attiecīgo maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, kas Regulā (EK) Nr. 1881/2006 noteikta attiecībā uz PCDD/F un PCDD/F un dioksīniem līdzīgo PCB summu, |
— |
ko veic, izmantojot apstiprinājuma metodi, nepārsniedz attiecīgo maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, kas Regulā (EK) Nr. 1881/2006 noteikta attiecībā uz PCDD/F un PCDD/F un dioksīniem līdzīgo PCB summu, ņemot vērā mērījuma paplašināto nenoteiktību (5). |
Skrīninga testos robežvērtību nosaka, lai lemtu par atbilstību attiecīgajai maksimālajai pieļaujamai koncentrācijai, kas noteikta attiecībā uz PCDD/F vai PCDD/F un dioksīniem līdzīgo PCB summu.
Partija tiek uzskatīta par neatbilstošu maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1881/2006, ja divu lielāko analīžu rezultātu vidējais (otrreizējā analīze (6)), kas iegūts ar apstiprinājuma metodi, ņemot vērā mērījuma paplašināto nenoteiktību, neapšaubāmi pārsniedz maksimālo pieļaujamo līmeni.
Mērījuma paplašināto nenoteiktību aprēķina, izmantojot pārklāšanās koeficientu 2, kas nodrošina apmēram 95 % ticamības līmeni. Partija nav atbilstoša, ja no izmērīto vērtību vidējā lieluma atskaitot vidējā lieluma izvērsto nenoteiktību, iegūst starpību, kas pārsniedz noteikto maksimālo koncentrāciju.
Atsevišķo PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB analīžu rezultātu aprēķinātā paplašinātās nenoteiktības summa ir jāizmanto kā PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summas aprēķinātā paplašinātā nenoteiktība,
Šā punkta iepriekšminētajos apakšpunktos minētos noteikumus piemēro analīzes rezultātam, kas iegūts parauga oficiālajā kontrolē. Analīzēm, kas vajadzīgas aizstāvības vai arbitrāžas vajadzībām, piemēro attiecīgās valsts tiesību normas.
V. INTERVENCES LĪMEŅA PĀRSNIEGŠANA
Intervences līmeni izmanto paraugu atlasei gadījumos, kad ir jāidentificē piesārņojuma avots un jāveic pasākumi tā samazināšanai vai likvidēšanai. Skrīninga metodes nosaka šo paraugu atlasei piemērotās robežvērtības. Ja avota identificēšanai un piesārņojuma samazināšanai vai novēršanai jāveic plašas darbības, var būt lietderīgi apstiprināt intervences līmeņa pārsniegšanu, veicot otrreizēju analīzi ar apstiprinājuma metodi un ņemot vērā mērījuma paplašināto nenoteiktību (7).
(1) Komisijas 1997. gada 27. oktobra Lēmums 97/747/EK, ar ko nosaka, cik daudz un cik bieži ņem paraugus, kas paredzēti ar Padomes Direktīvu 96/23/EK, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos (OV L 303, 6.11.1997., 12. lpp.).
(2) https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/safety/docs/cs_contaminants_catalogue_dioxins_guidance-sampling_exemples-dec2006_en.pdf .
(3) Attiecīgā gadījumā piemēro principus, kas aprakstīti vadlīniju dokumentā “Guidance Document on Measurement Uncertainty for Laboratories performing PCDD/F and PCB Analysis using Isotope Dilution Mass Spectrometry” (Vadlīnijas par mērījumu nenoteiktību attiecībā uz laboratorijām, kas veic PCDD/F un PCB analīzi, izmantojot izotopu atšķaidīšanas masspektrometriju) [saite uz tīmekļa vietni].
(4) Otrreizēja analīze ir nepieciešama, ja pirmās noteikšanas rezultāti, ir neatbilstoši. Otrreizējā analīze ir nepieciešama, lai izslēgtu iekšējas savstarpējas piesārņošanās iespēju vai paraugu nejaušu samainīšanu. Ja analīze tiek veikta sakarā ar piesārņojumu, otrreizēju analīzi apstiprinājuma gūšanai var neveikt, ja iespējams izsekot tam, ka analīzei atlasītie paraugi ir saistīti ar notikušo piesārņojumu un konstatētā koncentrācija ir ievērojami augstāka par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju.
(5) “Guidance Document on Measurement Uncertainty for Laboratories performing PCDD/F and PCB Analysis using Isotope Dilution Mass Spectrometry” (Vadlīnijas par mērījumu nenoteiktību attiecībā uz laboratorijām, kas veic PCDD/F un PCB analīzi, izmantojot izotopu atšķaidīšanas masspektrometriju) [saite uz tīmekļa vietni], “Guidance Document on the Estimation of LOD and LOQ for Measurements in the Field of Contaminants in Feed and Food” (Vadlīnijas par mērījumu noteikšanas robežu (LOD) un kvantitatīvās noteikšanas robežu (LOQ) attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā un barībā [saite uz tīmekļa vietni].
(6) Otrreizēja analīze ir nepieciešama, ja pirmās noteikšanas rezultāti, piemērojot apstiprinājuma metodes ar13 C-marķētiem iekšējiem standartiem attiecīgajām analizējamām vielām, nav atbilstoši. Otrreizējā analīze ir nepieciešama, lai izslēgtu iekšējas savstarpējas piesārņošanās iespēju vai paraugu nejaušu samainīšanu. Ja analīze tiek veikta piesārņojuma laikā, otrreizēju analīzi apstiprinājuma gūšanai var neveikt, ja iespējams izsekot tam, ka analīzei atlasītie paraugi ir saistīti ar notikušo piesārņojumu un konstatētā koncentrācija ir ievērojami augstāka par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju.
(7) Intervences līmeņa kontroles nolūkā veiktās otrreizējās analīzes skaidrojums un prasības identiskas tam, kā norādīts 6. zemsvītras piezīmē attiecībā uz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju.
III PIELIKUMS
PARAUGU GATAVOŠANA UN PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ANALĪZES METODĒM, KO IZMANTO DIOKSĪNU (PCDD/F) UN DIOKSĪNIEM LĪDZĪGU PCB KONCENTRĀCIJAS KONTROLEI NOTEIKTOS PĀRTIKAS PRODUKTOS
1. PIEMĒROŠANAS JOMA
Šajā pielikumā noteiktās prasības jāpiemēro gadījumos, kad pārtikas produktu analizē, lai veiktu 2,3,7,8-aizvietoto polihlordibenzo-p-dioksīnu un polihlordibenzofurānu (PCDD/F) un dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (dioksīniem līdzīgu PCB) koncentrācijas oficiālu kontroli, un attiecībā uz paraugu gatavošanu un analītiskajām prasībām citiem regulatīviem mērķiem, tostarp kontroli, ko veic pārtikas apritē iesaistīts tirgus dalībnieks, lai nodrošinātu atbilstību 4. panta noteikumiem Regulā (EK) Nr. 852/2004.
PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB klātbūtnes uzraudzību pārtikas produktos var veikt, izmantojot divu dažādu veidu analīzes metodes:
a) Skrīninga metodes
Skrīninga metožu mērķis ir atlasīt tos paraugus, kuros PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācija pārsniedz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni. Skrīninga metodēm jānodrošina iespēja rentabli apstrādāt lielu daudzumu paraugu, tādējādi uzlabojot izredzes atklāt jaunus incidentus, kuros augsta eksponētība var radīt apdraudējumu patērētāju veselībai. Tos piemēro, lai izvairītos no šķietamās atbilstības rezultātiem. Tās var ietvert bioanalīzes metodes un GC-MS metodes.
Skrīninga metodes analīzes rezultātu salīdzina ar robežvērtību, sniedzot “jā/nē” atbildi uz jautājumu par maksimālās pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa iespējamo pārsniegšanu. PCDD/F un PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summas koncentrācija paraugos, kas, iespējams, neatbilst maksimālajai pieļaujamai koncentrācijai, ir jānosaka/jāapstiprina, izmantojot apstiprinājuma metodi.
Turklāt, izmantojot skrīninga metodes, var iegūt norādes par PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrāciju paraugā. Ja piemēro bioanalīzes skrīninga metodes, rezultātu izsaka bioanalīzes ekvivalentos (BEQ), savukārt, ja piemēro fizikāli ķīmiskās GC-MS metodes, to izsaka toksicitātes ekvivalentos (TEQ). Skrīninga metožu skaitliski izteiktie rezultāti ir piemēroti, lai pierādītu atbilstību vai iespējamu neatbilstību vai intervences līmeņu pārsniegšanu un norādītu koncentrācijas atbilstošo diapazonu, ja turpmāk piemērotas apstiprinājuma metodes. Tās nav piemērotas tādiem nolūkiem kā fona līmeņu novērtēšanai, uzņemtā daudzuma novērtēšanai, līmeņu tendenču sekošanai laikā vai maksimālās pieļaujamās koncentrācijas un intervences līmeņa atkārtotai novērtēšanai.
b) Apstiprinājuma metodes
Apstiprinājuma metodes ļauj nepārprotami identificēt un kvantitatīvi noteikt PCDD/F un dioksīniem līdzīgo PCB klātbūtni paraugā un sniedz pilnu informāciju par radniecīgo vielu pamatu. Tādēļ šīs metodes ļauj kontrolēt maksimālo pieļaujamo koncentrāciju un intervences līmeni, tostarp apstiprināt rezultātus, kas iegūti, izmantojot skrīninga metodes. Turklāt rezultāti var tikt izmantoti citiem nolūkiem, piemēram, lai noteiktu zemus fona līmeņus pārtikas uzraudzībā, uzraudzītu tendences laikā, novērtētu populācijas eksponētību un izveidotu datubāzi intervences līmeņa un maksimālās pieļaujamās koncentrācijas iespējamai atkārtotai novērtēšanai. Turklāt tiem ir būtiska nozīme arī radniecīgo struktūru noteikšanā, lai identificētu iespējamā piesārņojuma avotu. Šajās metodēs izmanto GC-HRMS. Lai apstiprinātu atbilstību vai neatbilstību maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai, var izmantot arī GC-MS/MS.
2. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA
Lai aprēķinātu toksiskuma ekvivalentu (TEQ) koncentrāciju, attiecīgajā paraugā ietilpstošo atsevišķo vielu koncentrāciju reizina ar šo vielu toksiskuma ekvivalenta koeficientu (TEF), ko noteikusi Pasaules Veselības organizācija un kas norādīts šā pielikuma papildinājumā, un rezultātus pēc tam summē, iegūstot dioksīniem līdzīgo savienojumu kopējo koncentrāciju, kura izteikta kā TEQ.
Skrīninga un apstiprinājuma metodes var piemērot noteiktas matricas kontrolē vienīgi tad, ja šīs metodes ir pietiekami jutīgas, lai ar tām varētu noteikt koncentrācijas ticamību attiecībā uz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni.
3. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS PRASĪBAS
— |
Jāveic pasākumi, lai nevienā paraugu ņemšanas un analīzes posmā nepieļautu paraugu savstarpēju piesārņošanos. |
— |
Paraugi jāglabā un jātransportē stikla, alumīnija, polipropilēna vai polietilēna traukos, kas piemēroti glabāšanai un neietekmē PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrāciju paraugos. No parauga trauka jānotīra papīra putekļu paliekas. |
— |
Paraugi jāglabā un jātransportē tā, lai nodrošinātu attiecīgo pārtikas produktu paraugu integritāti. |
— |
Vajadzības gadījumā katru laboratorijas paraugu rūpīgi sasmalcina un rūpīgi samaisa, izmantojot apstrādi, kas nodrošina pilnīgu homogenizāciju (piemēram, samaļ tā, lai paraugs pilnībā izietu caur 1 mm sietu); pārlieku mitri paraugi pirms sasmalcināšanas jāizžāvē. |
— |
Ļoti svarīgi pārbaudīt, kā reaģenti, stikla trauki un aprīkojums ietekmē uz TEQ un BEQ balstītus rezultātus. |
— |
Tukšo analīzi veic, izpildot visu analītisko procedūru bez analizējamā parauga. |
— |
Bioanalīzes metožu gadījumā ir ļoti svarīgi pārbaudīt, vai analīzē izmantotie stikla trauki un šķīdinātāji nesatur savienojumus, kas traucētu nosakāmo savienojumu konstatēšanu darba diapazonā. Stikla trauki jāskalo ar šķīdinātājiem un/vai jākarsē temperatūrā, kas piemērota tam, lai notīrītu PCDD/F, dioksīnam līdzīgu savienojumu un traucējošo savienojumu pēdas no to virsmas. |
— |
Ekstrakcijai izmantojamā parauga daudzumam jābūt pietiekami lielam, lai tiktu ievērotas prasības attiecībā uz pietiekami zemu darba diapazonu, kurā ietilpst pieļaujamā koncentrācija vai intervences līmenis. |
— |
Īpašajām paraugu sagatavošanas procedūrām, ko izmanto attiecīgajiem produktiem, jāatbilst starptautiski pieņemtām vadlīnijām. |
— |
Pārbaudot zivis, tām ir jānoņem āda, jo maksimālā koncentrācija attiecas uz muskuļu gaļu bez ādas. Tomēr visa atlikusī muskuļu gaļa un taukaudi ādas iekšpusē ir uzmanīgi un pilnībā jānokasa no ādas, un šie muskuļu gaļas un taukaudu atlikumi ir jāpievieno analizējamajam paraugam. |
4. PRASĪBAS LABORATORIJĀM
— |
Lai garantētu, ka laboratorijas izmanto kvalitātes sistēmu analītisko rezultātu kvalitātes nodrošināšanai, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 noteikumiem tās jāakreditē atzītā iestādē, kas darbojas saskaņā ar ISO Guide 58. Laboratorijas akreditē atbilstīgi EN ISO/IEC 17025 standartam. Attiecīgā gadījumā piemēro principus, kas aprakstīti vadlīniju dokumentā “Technical Guidelines for the estimation of measurement uncertainty and limits of quantification for PCDD/F and PCB analysis” (Tehniskie norādījumi par mērījumu nenoteiktības skaitlisko noteikšanu un kvantitatīvās noteikšanas robežas PCDD/F un PCB analīzei) (1). |
— |
Laboratoriju kompetence ir pastāvīgi jāapliecina, tām sekmīgi piedaloties starplaboratoriju pētījumos, kuros kvantitatīvi nosaka PCDD/F un dioksīniem līdzīgus PCB attiecīgajās pārtikas matricās un koncentrācijas diapazonos. |
— |
Laboratorijas, kas piemēro skrīninga metodes paraugu regulārai pārbaudei, gan kvalitātes kontrolē, gan aizdomīgo paraugu analīzes rezultātu apstiprināšanā izveido ciešu sadarbību ar laboratorijām, kuras piemēro apstiprinājuma metodi. |
5. PAMATPRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, VEICOT ANALĪZES PROCEDŪRAS DIOKSĪNU (PCDD/F) UN DIOKSĪNIEM LĪDZĪGU PCB NOTEIKŠANAI
5.1. Zems darbības diapazons un kvantitatīvās noteikšanas robežas
— |
PCDD/F gadījumā nosakāmajam daudzumam jābūt augšējā femtograma (10-15g) diapazonā, jo daži no šiem savienojumiem ir ārkārtīgi toksiski. Attiecībā uz lielāko daļu PCB radniecīgo vielu kvantitatīvās noteikšanas robežu ir pietiekami izteikt nanogramos (10-9g). Tomēr, lai kvantitatīvi noteiktu toksiskākas dioksīniem līdzīgu PCB radniecīgās vielas (jo īpaši orto-neizvietotās radniecīgās vielas), darbības diapazona lejasgalam jāsasniedz zema pikogramu (10-12g) koncentrācija. |
5.2. Augsta selektivitāte (specifiskums)
— |
Jāatšķir PCDD/F un dioksīniem līdzīgi PCB no daudziem citiem vienlaikus ekstrahētiem savienojumiem un varbūtēji traucējošiem savienojumiem, kuru koncentrācija līdz vairākām kārtām pārsniedz nosakāmās vielas koncentrāciju. Ja izmanto gāzu hromatogrāfijas/masspektrometrijas (GC–MS) metodes, jādiferencē dažādas tādas atšķirīgas radniecīgas vielas kā toksiskās radniecīgās vielas (piemēram, septiņpadsmit 2,3,7,8-aizvietotie PCDD/F un divpadsmit dioksīniem līdzīgie PCB) un citas radniecīgas vielas. |
— |
Izmantojot bioanalīzes metodes, nosakāmos savienojumus jāspēj konstatēt kā PCDD/F un/vai dioksīniem līdzīgo PCB summu. Parauga attīrīšanā jācenšas atbrīvot to no visiem savienojumiem, kas rada šķietami neatbilstošus rezultātus, vai no savienojumiem, kuri var samazināt signālu, radot šķietami atbilstošus rezultātus. |
5.3. Augsta precizitāte (pareizība un precizitāte, biotesta acīmredzamā atgūstamība)
— |
Attiecībā uz GC-MS metodēm kvantitatīvajā noteikšanā jāiegūst pareizs patiesās koncentrācijas novērtējums paraugā. Augsta precizitāte (mērījuma precizitāte – mērāmā lieluma izmērītās vērtības un tā patiesās vai pieņemtās vērtības sakritība) ir vajadzīga, lai noteiktā TEQ līmeņa mazās ticamības dēļ nevarētu noraidīt parauga analīzes rezultātus. Precizitāti izsaka ar ticamību (starpība starp analizējamās vielas vidējo vērtību, kas izmērīta, analizējot sertificētu standartmateriālu, un tās sertificēto vērtību, kuru izsaka procentos no šīs vērtības) un precizitāti (RSDR relatīvā standartnovirze, ko aprēķina no atkārtojamības apstākļos iegūtiem rezultātiem). |
— |
Bioanalīzes metodēs ir jānosaka biotestu acīmredzamā atgūstamība. |
5.4. Validācija maksimāli pieļaujamās koncentrācijas diapazonā un vispārīgi kvalitātes kontroles pasākumi
— |
Apstiprināšanas procedūrā un/vai regulārajā analīzē laboratorijas pierāda metodes efektivitāti maksimālās pieļaujamās koncentrācijas diapazonā, kas ir, piemēram, 0,5x, 1x un 2x maksimālā pieļaujamā koncentrācija, un ka šajā diapazonā ir pieņemams atkārtotu analīžu noviržu koeficients. |
— |
Kvalitātes iekšējās kontroles nolūkos regulāri izdara tukšo paraugu analīzes un eksperimentus ar standartpiedevu metodi vai kontrolparaugu analīzes (ja iespējams, ieteicams izmantot sertificētu standartmateriālu). Lai pārliecinātos, ka analīzes veiktspēja atbilst prasībām, izveido un pārbauda tukšo paraugu analīžu, kontrolparaugu analīžu ar standartvielu piedevas analīzi vai kontrolparaugu analīžu kvalitātes kontroles grafikus. |
5.5. Kvantitatīvās noteikšanas robeža
— |
Bioanalīzes skrīninga metodes gadījumā LOQ noteikšana nav obligāta prasība, bet ir jāapliecina, ka ar šo metodi ir iespējams atšķirt tukšo paraugu no parauga ar robežvērtību. Sniedzot BEQ koncentrāciju, jānosaka ziņošanas līmenis, lai risinātu jautājumu par tiem paraugiem, kuru signāls ir zemāks par šo koncentrāciju. Ziņošanas līmenim ievērojami jāatšķiras (vismaz trīs reizes) no procedūras tukšajiem paraugiem ar signālu, kas zemāks par darbības diapazonu. Tāpēc tas jāaprēķina, izmantojot paraugus, kas satur nosakāmos savienojumus aptuveni noteiktajā minimālajā koncentrācijā, nevis izmantojot signāla/trokšņa attiecību vai tukšo testa paraugu. |
— |
Kvantitatīvās noteikšanas robeža (LOQ) apstiprinājuma metodē ir aptuveni viena piektdaļa no maksimālās pieļaujamās koncentrācijas. |
5.6. Analīzes kritēriji
— |
Lai ar apstiprinājuma vai skrīninga metodēm iegūtu ticamus rezultātus, turpmāk norādītie kritēriji ir jāizpilda maksimālās pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa diapazonā attiecībā uz TEQ vērtību, proti, attiecībā uz BEQ vērtību, ko nosaka kā kopējo TEQ (kā PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summu) vai atsevišķi PCDD/F un dioksīniem līdzīgajiem PCB. |
|
Skrīnings, izmantojot bioanalīzes vai fizikāli ķīmiskās metodes |
Apstiprinājuma metodes |
Šķietami atbilstoša attiecība (*1) |
< 5 % |
|
Ticamība |
|
no – 20 % līdz + 20 % |
Atkārtojamība (RSDr) |
< 20 % |
|
Starpprecizitāte (RSDR) |
< 25 % |
< 15 % |
5.7. Īpašas prasības skrīninga metodēm
— |
Skrīningā var izmantot gan GC-MS, gan bioanalīžu metodes. Attiecībā uz GC/MS metodēm jāievēro 6. punktā noteiktās prasības. Īpašas prasības attiecībā uz šūnu bioanalīžu metodēm tiek noteiktas 7. punktā. |
— |
Laboratorijas, kas piemēro skrīninga metodes paraugu regulārajās pārbaudēs, izveido ciešu sadarbību ar laboratorijām, kuras piemēro apstiprinājuma metodi. |
— |
Skrīninga metodes veiktspējas pārbaude ir vajadzīga regulāras analīzes laikā, veicot analīzes kvalitātes kontroli un metožu pastāvīgu validēšanu. Jāpiemēro nepārtraukta programma atbilstīgo rezultātu kontrolei. |
— |
Šūnas signāla un citotoksicitātes iespējamās apslāpēšanas kontrole. 20 % no parauga ekstraktiem mērījumus veic regulārajā skrīningā, pievienojot vai nepievienojot TCDD atbilstoši maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai vai intervences līmenim, lai pārbaudītu, vai parauga ekstraktā ietilpstošās traucējošās vielas neapslāpē signālu. Izmērīto piesātinātā parauga koncentrāciju salīdzina ar nepiesātinātā ekstrakta koncentrācijas un piesātinājuma koncentrācijas summu. Ja šī izmērītā koncentrācija ir par vairāk nekā 25 % mazāka par aprēķināto (summāro) koncentrāciju, tas liecina par iespējamo signāla apslāpēšanu, un attiecībā uz konkrēto paraugu ir jāveic apstiprinājuma analīze. Rezultātus novēro kvalitātes kontroles grafikos. |
— |
Kvalitātes kontrole attiecībā uz atbilstīgiem paraugiem. Atkarībā no paraugmatricas un laboratorijas pieredzes ir jāapstiprina aptuveni 2 %–10 % no atbilstīgajiem paraugiem. |
— |
Šķietamās atbilstības attiecības noteikšana, pamatojoties uz kvalitātes kontroles datiem. Jānosaka tādu paraugu skrīningā iegūto šķietamās atbilstības rezultātu attiecība, kuros koncentrācija ir zemāka un augstāka par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni. Faktiskajai šķietamās atbilstības attiecībai jābūt mazākai par 5 %. Pēc tam, kad atbilstīgo paraugu kvalitātes kontrolē no katras matricas/matricu grupas ir iegūti vismaz 20 apstiprināti rezultāti, izdara secinājumus par šķietamās atbilstības attiecību, pamatojoties uz šo datubāzi. Minimālajā 20 rezultātu grupā, ko izmanto šķietamās atbilstības attiecības novērtēšanai, var iekļaut arī rezultātus, kuri iegūti, analizējot paraugus starplaboratoriju salīdzinošajā testēšanā vai piesārņojuma incidentos, ar koncentrācijas diapazonu līdz, piemēram, 2x maksimālā pieļaujamā koncentrācija (ML). Ar paraugiem ir jāaptver visbiežāk sastopamās radniecīgās struktūras no dažādiem avotiem. Lai gan skrīninga testos pirmām kārtām jācenšas noteikt paraugus, kas pārsniedz intervences līmeni, šķietamās atbilstības attiecības noteikšanas kritērijs ir maksimālā pieļaujamā koncentrācija, ievērojot apstiprinājuma metodes mērījuma paplašināto nenoteiktību. |
— |
Potenciāli neatbilstošus skrīningā iegūtus rezultātus verificē, oriģinālparaugam ar apstiprinājuma metodi no jauna veicot pilnu analīzi. Šos paraugus var arī izmantot, lai novērtētu šķietami neatbilstošo rezultātu attiecību. Skrīninga metožu gadījumā “šķietami neatbilstošo rezultātu” attiecība ir to rezultātu daļa, kas apstiprināti kā atbilstoši apstiprinājuma analīzē, lai gan iepriekšējā skrīningā bija radušās aizdomas, ka attiecīgais paraugs ir neatbilstošs. Tomēr skrīninga metodes izdevīgumu novērtē, pamatojoties uz šķietami neatbilstošu paraugu salīdzinājumu ar kopējo pārbaudīto paraugu skaitu. Lai skrīninga instrumenta izmantošana būtu izdevīga, šai attiecībai ir jābūt pietiekami zemai. |
— |
Vismaz apstiprināšanas apstākļos bioanalīzes metodes sniedz ticamu norādi par TEQ koncentrāciju, kas aprēķināta un izteikta kā BEQ. |
— |
Starplaboratoriju pētījumos iegūtā RSDr parasti būs mazāka par reproducējamības RSDR, tostarp attiecībā uz bioanalīžu metodēm, kas veiktas saskaņā ar atkārtojamības nosacījumiem. |
6. ĪPAŠAS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO UN KAS ATTIECAS UZ GC-MS METODĒM, KURAS IZMANTO SKRĪNINGAM VAI APSTIPRINĀJUMAM
6.1. Pieļaujamā starpība starp lielāko un mazāko PVO TEQ analītisko rezultātu
— |
Lai apstiprinātu, ka ir pārsniegta maksimālā pieļaujamā koncentrācija vai, vajadzības gadījumā, intervences līmenis, starpība starp lielāko un mazāko analītisko rezultātu nedrīkst pārsniegt 20 %. |
6.2. Atgūstamības kontrole
— |
Lai analīzes procedūra būtu atzīstama par derīgu, sākot analīzi, piemēram, pirms ekstrakcijas, jāpievieno ar 13 C iezīmēti 2,3,7,8-hloraizvietoti iekšējie PCDD/F standarti un ar 13C iezīmēti dioksīniem līdzīgu PCB iekšējie standarti. Katrai tetra- līdz oktahloratvasināto PCDD/F homologu grupai jāpievieno vismaz viena radniecīga viela, un vismaz viena radniecīga viela jāpievieno katrai dioksīniem līdzīgu PCB homologu grupai (alternatīvi jāpievieno vismaz viena radniecīga viela uz katru masspektrometrijai izraudzīto reģistrējamo jonu funkciju, ko izmanto PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB uzraudzībai). Apstiprinājuma metožu gadījumā izmanto visus 17 ar 13C iezīmētus 2,3,7,8,-aizvietotos iekšējos PCDD/F standartus un visus 12 ar 13C iezīmētus dioksīniem līdzīgu PCB iekšējos standartus. |
— |
Izmantojot attiecīgus kalibrēšanas šķīdumus, nosaka relatīvā signāla koeficientus tām radniecīgajām vielām, kurām nav pievienots ar 13C iezīmēts analogs. |
— |
Pirms ekstrakcijas iekšējie standarti obligāti jāpievieno tiem augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kuros ir mazāk nekā 10 % taukvielu. Analizējot dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, kas satur vairāk nekā 10 % tauku, iekšējos standartus var pievienot pirms vai pēc tauku ekstrakcijas. Atkarībā no tā, kurā analīzes posmā pievieno iekšējos standartus un vai rezultātus izsaka produktam vai arī tikai taukiem, jānovērtē ekstrakcijas efektivitāte. |
— |
Pirms GC-MS analīzes jāpievieno 1 vai 2 atgūstamības (surogāta) standarti. |
— |
Nepieciešama atgūstamības kontrole. Attiecībā uz apstiprinājuma metodēm atsevišķo iekšējo standartu atgūstamībai jābūt diapazonā no 60 % līdz 120 %. Lielāka vai mazāka atsevišķu radniecīgo vielu, jo īpaši dažu hepta- un oktahloratvasināto dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu, atgūstamība ir pieņemama ar nosacījumu, ka to daļa TEQ vērtībā nepārsniedz 10 % no kopējās TEQ vērtības (pamatojoties uz PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summu). Ja piemēro GC-MS skrīninga metodes, atgūstamībai jābūt intervālā no 30 % līdz 140 %. |
6.3. Traucējošo vielu izvadīšana
— |
No tādiem traucējošiem hloratvasinātiem savienojumiem kā PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, un hloratvasinātiem difenilēteriem PCDD/F jāatdala ar piemērotām hromatogrāfijas metodēm (ieteicams, ar florisila, alumīnija oksīda un/vai aktīvās ogles kolonnu). |
— |
Izomēru atdalīšanai gāzu hromatogrāfijā jābūt pietiekamai (1,2,3,4,7,8-HxCDF signāla attiecība pret 1,2,3,6,7,8-HxCDF signālu < 25 %). |
6.4. Kalibrēšana ar standartlīkni
— |
Attiecīgajam maksimālās pieļaujamās koncentrācijas un intervences līmeņa vērtību diapazonam jāietilpst kalibrēšanas līknes diapazonā. |
6.5. Īpaši kritēriji apstiprinājuma metodēm
— |
GC-HRMS
|
— |
GC-MS/MS
|
7. ĪPAŠAS PRASĪBAS BIOANALĪZES METODĒM
Bioanalīzes metodes ir metodes, kuru pamatā ir tādu bioloģisko principu izmantošana kā šūnu testi, receptoru testi vai imūntesti. Šajā punktā noteiktas vispārējās prasības bioanalīzes testiem.
Ar skrīninga metodi paraugs principā tiek klasificēts kā atbilstīgs paraugs vai kā tāds paraugs, attiecībā uz kuru pastāv aizdomas par neatbilstību. Tādēļ aprēķinātais BEQ līmenis tiek salīdzināts ar robežvērtību (sk. 7.3. punktu). Paraugi, kuri nesasniedz robežvērtību, tiek uzskatīti par atbilstošiem paraugiem, bet paraugi, kuri ir vienādi ar robežvērtību vai pārsniedz to, tiek uzskatīti par iespējami neatbilstošiem paraugiem, kas jāanalizē, izmantojot apstiprinājuma metodi. Praksē BEQ koncentrāciju, kas atbilst divām trešdaļām no maksimālās pieļaujamās koncentrācijas, var izmantot kā robežvērtību, ja tiek nodrošināts, ka šķietamās atbilstības attiecība ir zemāka par 5 %, un pieņemamu šķietami neatbilstošo rezultātu attiecību. Ņemot vērā, ka PCDD/F maksimālā pieļaujamā koncentrācija atšķiras no maksimālās pieļaujamās koncentrācijas, ko piemēro attiecībā uz PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summu, paraugu atbilstības pārbaudei, neveicot frakcionēšanu, nepieciešamas piemērotas PCDD/F biotestu robežvērtības. Intervences līmeni pārsniegušo paraugu pārbaudēm kā robežvērtību var izmantot atbilstīgu procentuālo daļu no šā intervences līmeņa.
Ja paredzamā koncentrācija ir izteikta BEQ, rezultāti no parauga jānorāda darba diapazonā un paraugiem, kuros pārsniegta ziņojamā līmeņa robeža (skatīt 7.1.1. un 7.1.6. punktu).
7.1. Testa signāla novērtējums
7.1.1. Vispārīgas prasības
— |
Kad aprēķina koncentrāciju no TCDD kalibrēšanas līknes, vērtības līknes lejasgalā un augšgalā atspoguļos augstu variāciju (augsts variācijas koeficients (CV)). Darbības diapazons ir lauks, kurā CV ir mazāks par 15 %. Darbības diapazona lejasgals (ziņošanas robeža) ir jānosaka ievērojami (vismaz trīs reizes) augstāk par procedūras tukšajiem paraugiem. Darba diapazona augstāko punktu parasti apzīmē ar EC70 vērtību (70 % no maksimāli efektīvās koncentrācijas), bet zemāko norāda, ja CV šajā diapazonā ir augstāks par 15 %. Darbības diapazons ir jāizveido apstiprināšanas procesa laikā. Robežvērtībām (sk. 7.3. punktu) jāatbilst darba diapazonam. |
— |
Standarta šķīdumi un parauga ekstrakti jātestē trijos vai vismaz divos eksemplāros. Ja izmanto divus eksemplārus, standarta šķīdumam vai kontroles ekstraktam, kas testēts četros līdz sešos vienā platē nodalītos padziļinājumos, jārada signāls vai koncentrācija (iespējams vienīgi darbības diapazonā), pamatojoties uz CV < 15 %. |
7.1.2. Kalibrēšana
7.1.2.1. Kalibrēšana ar standartlīkni
— |
Paraugos koncentrāciju var novērtēt, salīdzinot testa signālu ar TCDD kalibrēšanas līkni (vai PCB 126 vai PCDD/F/dioksīnam līdzīga PCB standartmaisījumu), lai aprēķinātu BEQ koncentrāciju ekstraktā un pēc tam arī paraugā. |
— |
Kalibrēšanas līknēs jāietilpst astoņām līdz 12 koncentrācijas vērtībām (vismaz divu eksemplāru gadījumā) ar pietiekamu koncentrācijas vērtību skaitu līknes lejasdaļā (darbības diapazons). Īpaša uzmanība jāpievērš līknes atbilstības kvalitātei darbības diapazonā. Nelineārā regresijā R2 vērtībai pašai par sevi nav būtiskas nozīmes atbilstības ticamības noteikšanā. Labāka līknes atbilstība tiks nodrošināta, samazinot atšķirību starp aprēķināto koncentrāciju un novēroto koncentrāciju līknes darbības diapazonā (piemēram, samazinot atlikumu kvadrātu summu). |
— |
Prognozētā koncentrācija parauga ekstraktā pēc tam tiek koriģēta, ņemot vērā BEQ koncentrāciju, kas aprēķināts attiecībā uz matricas/šķīdinātāja tukšo paraugu (lai ņemtu vērā izmantoto šķīdinātāju un ķimikāliju piemaisījumus), un acīmredzamo atgūstamību (kas aprēķināta, pamatojoties uz piemērotu standartparaugu ar reprezentatīvām radniecīgām struktūrām BEQ koncentrāciju aptuveni maksimālajā pieļaujamajā koncentrācijā vai intervences līmenī). Lai varētu veikt atgūstamības korekciju, acīmredzamajai atgūstamībai vienmēr ir jāietilpst noteiktajā diapazonā (sk. 7.1.4. punktu). Atgūstamības korekcijā izmantotajiem standartparaugiem jāatbilst 7.2. punktā noteiktajām prasībām. |
7.1.2.2. Kalibrēšana ar standartparaugiem
Var izmantot arī tādu kalibrēšanas līkni, kas sagatavota no vismaz četriem standartparaugiem (sk. 7.2. punktu: var izmantot vienu tukšu matricu kopā ar trīs standartparaugiem, kuru maksimālā pieļaujamā koncentrācija vai intervences līmenis ir 0,5x, 1,0x un 2,0x, tādējādi likvidējot nepieciešamību veikt ar tukšo paraugu un atgūstamību saistītas korekcijas, ja standartparaugu matricas īpašības atbilst nezināmajiem paraugiem. Šajā gadījumā testa signālu, kas atbilst divām trešdaļām no maksimāli pieļaujamās koncentrācijas (sk. 7.3. punktu), var aprēķināt tieši no šiem paraugiem un izmantot par robežvērtību. Intervences līmeni pārsniegušo paraugu pārbaudēm kā robežvērtību var izmantot atbilstīgu procentuālo daļu no šā intervences līmeņa.
7.1.3. PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB atsevišķa noteikšana
Ekstraktus var sadalīt daļās, kas satur PCDD/F un dioksīniem līdzīgus PCB, ļaujot atsevišķi norādīt PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB TEQ līmeņus (izteiktus BEQ). PCB 126 standarta kalibrēšanas līkni vēlams izmantot, lai novērtētu dioksīniem līdzīgu PCB saturošas frakcijas rezultātus.
7.1.4. Biotestu acīmredzamā atgūstamība
“Biotesta acīmredzamo atgūstamību” aprēķina no piemērotiem standartparaugiem ar reprezentatīvām radniecīgām vielām, kurās ir aptuveni maksimālā pieļaujamā koncentrācija vai intervences līmenis un kuras salīdzinājumā ar TEQ koncentrāciju izteiktas kā BEQ koncentrācijas procentuālā daļa. Atkarībā no izmantotā testa veida un TEF (2) atšķirības starp TEF un REP koeficientiem, ko piemēro attiecībā uz dioksīniem līdzīgiem PCB, var radīt zemu acīmredzamo atgūstamību dioksīniem līdzīgajiem PCB salīdzinājumā ar PCDD/F. Tāpēc, ja PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB noteikšanu veic atsevišķi, biotestu acīmredzamajai atgūstamībai jābūt šādai: dioksīniem līdzīgajiem PCB – 20–60 %, PCDD/F – 50–130 % (diapazoni attiecas uz TCDD kalibrēšanas līkni). Tā kā dažādās matricās un paraugos dioksīniem līdzīgu PCB daļa PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summā var savstarpēji atšķirties, biotestu acīmredzamā atgūstamība summas rādītājam atspoguļo šos diapazonus, un tai jāietilpst 30–130 % diapazonā.
7.1.5. Atgūstamības kontrole attīrīšanas gadījumā
Apstiprināšanā ir jāpārbauda attīrīšanā zaudētie savienojumi. Tukšais paraugs, kam pievienots standarts ar dažādu radniecīgo vielu maisījumu, jāiesniedz attīrīšanai (vismaz n = 3), pārbaudot atgūstamību un atšķirību ar apstiprinājuma metodi. Atgūstamībai jābūt 60–120 % diapazonā, un tas jo īpaši attiecas uz tām radniecīgajām vielām, kas dažādos maisījumos veido vairāk par 10 % no TEQ līmeņa.
7.1.6. Ziņošanas robeža
Kad tiek paziņoti BEQ līmeņi, ziņošanas robežas noteikšanai jāizmanto attiecīgie matricas paraugi ar tipiskajām radniecīgajām struktūrām, bet ne standartu kalibrācijas līkne, ņemot vērā līknes zemākā diapazona zemo precizitāti. Jāņem vērā ekstrahēšanas un attīrīšanas radītā ietekme. Ziņošanas robeža ir jānosaka ievērojami (vismaz trīs reizes) augstāk par procedūras tukšajiem paraugiem.
7.2. Standartparaugu izmantošana
— |
Standartparaugi ir paraugmatrica, radniecīgas vielas un koncentrācijas diapazoni attiecībā uz PCDD/F un dioksīniem līdzīgiem PCB aptuveni maksimālajā pieļaujamajā koncentrācijā vai intervences līmenī. |
— |
Katrā analīžu sērijā jāiekļauj procedūras tukšais paraugs vai, ieteicams, tukša matrica un standartparaugs ar maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni. Šie paraugi ir jāekstrahē un jātestē vienlaikus un identiskos apstākļos. Salīdzinājumā ar tukšo paraugu standartparauga signālam ir jābūt izteikti augstākam, tādējādi apliecinot testa piemērotību. Šos paraugus var izmantot tukšo paraugu un atgūstamības korekcijām. |
— |
Standartparaugiem, kas izraudzīti atgūstamības korekcijas veikšanai, jāreprezentē testa paraugi, proti, radniecīgās vielas nedrīkst izraisīt to, ka koncentrācija tiek novērtēta pārāk zemu. |
— |
Papildu standartparaugus, kuros attiecīgā koncentrācija ir, piemēram, 0,5 un 2 reizes lielāka par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni, var iekļaut, lai pierādītu testa veiktspēju vajadzīgajā diapazonā maksimālās pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa kontrolei. Lai testa paraugos aprēķinātu BEQ līmeņus, šos paraugus var kombinēt (sk. 7.1.2.2. apakšpunktu). |
7.3. Robežvērtību noteikšana
Jānoskaidro saistība starp bioanalīzes rezultātiem, izteiktiem ar BEQ, un apstiprinājuma metožu rezultātiem, izteiktiem ar TEQ (piemēram, veicot matricās saskaņotus kalibrēšanas eksperimentus ar standartparaugiem, kuros piesātinājuma koncentrācija ir 0, 0,5 1 un 2 reizes lielāka par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju (ML), ar 6 atkārtojumiem katrā koncentrācijas līmenī (n = 24)). Korekcijas koeficientus (tukšs paraugs un atgūstamība) var aprēķināt, pamatojoties uz šo saistību, taču katrā analīžu sērijā tā ir jāpārbauda, iekļaujot procedūras tukšos paraugus/tukšās matricas un atgūstamības paraugus (sk. 7.2. punktu).
Robežvērtības nosaka, lai varētu noteikt parauga atbilstību maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai vai nepieciešamības gadījumā veikt intervences līmeņa kontroli, attiecīgajai maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai vai intervences līmenim esot noteiktiem atsevišķi attiecībā uz PCDD/F un dioksīniem līdzīgiem PCB vai attiecībā uz PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summu. Tās reprezentē bioanalīzes rezultātu sadalījuma zemākais parametrs (koriģēts attiecībā uz tukšajiem paraugiem un atgūstamību) atbilstīgi apstiprinājuma metodes izšķiršanas robežai, pamatojoties uz 95 % augstu ticamības līmeni, kas nozīmē, ka šķietamās atbilstības attiecība ir mazāka par 5 %, un uz RSDR, kurš ir mazāks par 25 %. Apstiprinājuma metodes izšķiršanas robeža ir maksimāli pieļaujamā koncentrācija, ņemot vērā mērījuma paplašināto nenoteiktību.
Praksē robežvērtību (izteiktu ar BEQ) var aprēķināt, piemērojot turpmāk izklāstītās pieejas (sk. 1. attēlu).
7.3.1. 95 % prognozes intervāla zemākā diapazona izmantošana pie apstiprinājuma metodes izšķiršanas robežas
kur:
BEQ DL |
BEQ, kas atbilst apstiprinājuma metodes izšķiršanas robežai, kura ir ML, ņemot vērā mērījuma paplašināto nenoteiktību, |
sy,x |
atlikuma standartnovirze, |
t α,f = m-2 |
studentu faktors (α = 5 %, f = brīvības pakāpes, vienpusējas), |
m |
kalibrācijas punktu kopējais skaits (rādītājs j), |
n |
atkārtojumu skaits katrā līmenī, |
xi |
apstiprinājuma metodes paraugu koncentrācija (izteikta ar TEQ) kalibrācijas punktam i |
|
visu kalibrācijas paraugu koncentrācijas vērtību vidējā vērtība (izteikta ar TEQ) |
kvadrātu summas parametrs,
i |
= |
kalibrācijas punkta i rādītājs. |
7.3.2. Aprēķins, izmantojot bioanalīzes rezultātus (koriģētus attiecībā uz tukšajiem paraugiem un atgūstamību) no apstiprinājuma metodes izšķiršanas robežas līmenī piesārņotu paraugu vairākkārtīgas analīzes (n≥ 6), kā datu sadalījuma zemākais parametrs pie atbilstošās vidējās BEQ vērtības:
Robežvērtība = BEQ DL – 1,64 × SDR
kur:
SDR |
biotesta rezultātu standartnovirze pie BEQ DL, mērīta laboratorijas reproducējamības apstākļos. |
7.3.3. Aprēķins kā tādu bioanalīzes rezultātu (izteiktu ar BEQ, koriģētu attiecībā uz tukšajiem paraugiem un atgūstamību) vidējā vērtība, kas iegūti tādu paraugu vairākkārtīgā analīzē (n ≥ 6), kuru piesārņojums ir divas trešdaļas no maksimālās pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa. Tā pamatā ir novērojums, ka šāda koncentrācija aptuveni atbildīs robežvērtībai, kas noteikta saskaņā ar 7.3.1. vai 7.3.2. punktu.
Robežvērtību aprēķins, pamatojoties uz 95 % augstu ticamības līmeni, kas nozīmē, ka šķietamās atbilstības attiecība ir mazāka par 5 %, un uz RSDR, mazāku par 25 %:
1) |
no 95 % prognozes intervāla zemākā diapazona pie apstiprinājuma metodes izšķiršanas robežas; |
2) |
no tādu paraugu vairākkārtīgas analīzes (n ≥ 6), kas piesārņoti apstiprinājuma metodes izšķiršanas robežas līmenī, kā datu sadalījuma zemākais parametrs (attēlots ar zvana formas līkni) pie atbilstošās vidējās BEQ vērtības. |
1. attēls
7.3.4. Robežvērtību ierobežojumi
Uz BEQ balstītas robežvērtības, kuru aprēķināšanai izmantots RSDR, kas iegūts apstiprināšanā, izmantojot ierobežotu paraugu skaitu ar atšķirīgu matricu/radniecīgām struktūrām, var būt augstākas par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni, kas balstīti uz TEQ, ņemot vērā, ka ir iespējams iegūt augstāku precizitāti salīdzinājumā ar regulārajiem pasākumiem, kad jāpārbauda nezināms iespējamo radniecīgo vielu spektrs. Šādos gadījumos robežvērtības aprēķina, pamatojoties uz RSDR = 25 %, vai izvēlas divas trešdaļas no maksimālās pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa.
7.4. Veiktspējas raksturlielumi
— |
Tā kā bioanalīzes metodēs nav iespējams izmantot iekšējos standartus, tad, lai noteiktu rezultātu standartnovirzi vienā analīžu sērijā un starp analīžu sērijām, ir jāveic atkārtojamības testi. Atkārtojamībai jābūt zemākai par 20 %, un reproducējamībai laboratorijā jābūt zemākai par 25 %. Tam jābūt balstītam uz aprēķinātajiem līmeņiem bioanalīzes ekvivalentos pēc tukšo paraugu un atgūstamības koriģēšanas. |
— |
Apstiprināšanas procesā jāparāda, ka tests spēj izšķirt starp tukšu paraugu un robežvērtībai atbilstošu koncentrāciju, ļaujot veikt visu to paraugu identifikāciju, kas pārsniedz atbilstīgo robežvērtību (sk. 7.1.2. punktu). |
— |
Jādefinē nosakāmie savienojumi, iespējamie traucējumi un maksimālās pieļaujamās tukšo paraugu koncentrācijas vērtības. |
— |
Procentuālā standartnovirze signālā vai koncentrācijā, kas aprēķināta, pamatojoties uz parauga ekstrakta trīskāršā kvantitatīvajā noteikšanā iegūtu signālu (iespējams vienīgi darbības diapazonā), nedrīkst pārsniegt 15 %. |
— |
Standartparauga(-u) nekoriģētos rezultātus, izteiktus ar BEQ (tukšais paraugs un maksimālā pieļaujamā koncentrācija vai intervences līmenis), izmanto bioanalīzes metodes veiktspējas novērtēšanā konstantā laikposmā. |
— |
Jāizveido un jāpārbauda procedūru tukšo paraugu un katra standartparauga veida kvalitātes kontroles grafiki, lai pārliecinātos, ka analītiskā veiktspēja atbilst prasībām, jo īpaši procedūras tukšo paraugu gadījumā attiecībā uz noteikto minimālo atšķirību no darbības diapazona lejasgala vērtības un standartparaugu gadījumā – attiecībā uz reproducējamību laboratorijā. Procedūru tukšie paraugi ir pienācīgi jākontrolē, lai novērstu šķietami atbilstošus rezultātus, kad tiek veikta atņemšana. |
— |
Rezultāti, kas iegūti aizdomīgo paraugu apstiprinājuma metodēs, un 2–10 % no atbilstošajiem paraugiem (vismaz 20 paraugi katrā matricā) ir jāapkopo un jāizmanto, lai novērtētu skrīninga metodes veiktspēju un BEQ un TEQ savstarpējo saistību. Šo datubāzi varētu izmantot to robežvērtību atkārtotai novērtēšanai, ko piemēro attiecībā uz regulārajiem paraugiem apstiprinātajās matricās. |
— |
Efektīvas metodes veiktspēju var arī pierādīt, piedaloties salīdzinošu testu veikšanā. Rezultātus, kas iegūti no starplaboratoriju salīdzinošajā testēšanā analizētajiem paraugiem un aptver koncentrācijas diapazonu līdz, piemēram, 2x ML, var iekļaut arī šķietamās atbilstības attiecības novērtējumā, ja laboratorija spēj pierādīt tās sekmīgo veiktspēju. Ar paraugiem ir jāaptver visbiežāk sastopamās radniecīgās struktūras no dažādiem avotiem. |
— |
Piesārņošanas gadījumos robežvērtības var atkārtoti novērtēt, atspoguļojot šā konkrētā piesārņojuma īpašo matricu un radniecīgo vielu īpašības. |
8. REZULTĀTU PAZIŅOŠANA
Apstiprinājuma metodes
— |
Analīžu rezultātos jānorāda atsevišķu PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB radniecīgu vielu koncentrācija, un TEQ vērtības, norādot mazāko, lielāko un vidējo analītisko rezultātu, lai ziņojumā iekļautu maksimāli daudz informācijas par rezultātiem un tā dotu iespēju tos interpretēt saskaņā ar īpašām prasībām. |
— |
Ziņojumā norāda arī izmantotā PCDD/F, dioksīniem līdzīgu PCB un lipīdu ekstrakcijas metodi. Lipīdu saturu paraugā nosaka un paziņo attiecībā uz pārtikas matricām ar maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, izsakot attiecībā pret tauku saturu, un ar paredzamo tauku koncentrāciju diapazonā 0–2 % (atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem). Bet citu paraugu gadījumā lipīdu satura noteikšana nav obligāta. |
— |
Atsevišķu iekšējo standartu atgūstamība jānorāda, ja atgūstamība nav 6.2. punktā norādītajās robežās, kur ir pārsniegta maksimālā pieļaujamā koncentrācija (šajā gadījumā atgūstamība vienā no divām otrreizējām analīzēm), kā arī citos gadījumos pēc pieprasījuma. |
— |
Tā kā, lemjot par parauga atbilstību, ir jāņem vērā mērījuma paplašināto nenoteiktību, ir jāsniedz arī šis rādītājs. Līdz ar to analīžu rezultātus paziņo kā “x ± U”, kur x ir analīzes rezultāts un U – mērījuma paplašinātā nenoteiktība, izmantojot pārklāšanās koeficientu 2, kas nodrošina aptuveni 95 % ticamības pakāpi. Ja PCDD/F un dioksīniem līdzīgus PCB nosaka atsevišķi, atsevišķo PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB analīžu rezultātu aprēķinātā paplašinātās nenoteiktības summa ir jāizmanto kā PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summa. |
— |
Rezultāti jāizsaka tādās pašās vienībās un ar tādu pašu zīmīgo ciparu skaitu kā maksimālā pieļaujamā koncentrācija, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1881/2006. |
Bioanalīzes skrīninga metodes
— |
Skrīninga rezultāti ir jāizsaka kā atbilstoši rezultāti vai kā tādi rezultāti, attiecībā uz kuriem pastāv aizdomas par neatbilstību (“aizdomīgie rezultāti”). |
— |
Turklāt attiecībā uz PCDD/F un/vai dioksīniem līdzīgiem PCB var sniegt BEQ (nevis TEQ) izteiktus indikatīvos rezultātus (sk. 1. punktu). Paraugus, kuru signālu vērtība ir zemāka par ziņošanas robežu, izsaka kā tādus, kas ir zemāki par ziņošanas robežu. Paraugus, kuru signālu vērtība pārsniedz darbības diapazonu, paziņo kā darbības diapazonu pārsniedzošus, un koncentrāciju, kas atbilst darbības diapazona augstākajam punktam, jāizsaka BEQ. |
— |
Attiecībā uz visiem paraugmatricas veidiem ziņojumā norāda novērtējuma pamatā esošo maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni. |
— |
Ziņojumā norāda izmantotā testa veidu, galveno testa principu un kalibrēšanas veidu. |
— |
Ziņojumā norāda arī izmantotā PCDD/F, dioksīniem līdzīgu PCB un lipīdu ekstrakcijas metodi. Lipīdu saturu paraugā nosaka un paziņo attiecībā uz pārtikas matricām ar maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, izsakot attiecībā pret tauku saturu, un ar paredzamo tauku koncentrāciju diapazonā 0–2 % (atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem). Bet citu paraugu gadījumā lipīdu satura noteikšana nav obligāta. |
— |
Attiecībā uz paraugiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie nav atbilstoši, ziņojumā jāiekļauj piezīme par veicamajiem pasākumiem. PCDD/F un PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summas koncentrācija šajos paraugos ar ievērojamu koncentrāciju ir jānosaka/jāapstiprina, izmantojot apstiprinājuma metodi. |
— |
Neatbilstošos rezultātus jāpaziņo tikai no apstiprinājuma analīzes. |
Fizikāli ķīmiskā skrīninga metodes
— |
Skrīninga rezultāti ir jāizsaka kā atbilstoši rezultāti vai kā tādi rezultāti, attiecībā uz kuriem pastāv aizdomas par neatbilstību (“aizdomīgie rezultāti”). |
— |
Attiecībā uz visiem paraugmatricas veidiem ziņojumā norāda novērtējuma pamatā esošo maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni. |
— |
Turklāt var norādīt atsevišķu PCDD/F un/vai dioksīniem līdzīgo PCB radniecīgo vielu koncentrāciju un TEQ vērtības, kas ziņotas kā mazākā, lielākā un vidējā vērtība. Rezultāti jāizsaka tādās pašās vienībās un ar (vismaz) tādu pašu zīmīgo ciparu skaitu kā maksimālā pieļaujamā koncentrācija, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1881/2006. |
— |
Atsevišķu iekšējo standartu atgūstamība jānorāda, ja atgūstamība nav 6.2. punktā norādītajās robežās, kā arī citos gadījumos pēc pieprasījuma. |
— |
Ziņojumā jānorāda izmantotā GC-MS metode. |
— |
Ziņojumā norāda arī izmantotā PCDD/F, dioksīniem līdzīgu PCB un lipīdu ekstrakcijas metodi. Lipīdu saturu paraugā nosaka un paziņo attiecībā uz pārtikas matricām ar maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, izsakot attiecībā pret tauku saturu, un ar paredzamo tauku koncentrāciju diapazonā 0–2 % (atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem). Bet citu paraugu gadījumā lipīdu satura noteikšana nav obligāta. |
— |
Attiecībā uz paraugiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie nav atbilstoši, ziņojumā jāiekļauj piezīme par veicamajiem pasākumiem. PCDD/F un PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summas koncentrācija šajos paraugos ar ievērojamu koncentrāciju ir jānosaka/jāapstiprina, izmantojot apstiprinājuma metodi. |
— |
Par neatbilstību var lemt tikai pēc apstiprinājuma analīzes. |
(1) “Guidance Document on Measurement Uncertainty for Laboratories performing PCDD/F and PCB Analysis using Isotope Dilution Mass Spectrometry” (Vadlīnijas par mērījumu nenoteiktību attiecībā uz laboratorijām, kas veic PCDD/F un PCB analīzi, izmantojot izotopu atšķaidīšanas masspektrometriju) [saite uz tīmekļa vietni], “Guidance Document on the Estimation of LOD and LOQ for Measurements in the Field of Contaminants in Feed and Food” (Vadlīnijas par mērījumu noteikšanas robežu (LOD) un kvantitatīvās noteikšanas robežu (LOQ) attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā un barībā [saite uz tīmekļa vietni].
(*1) Attiecībā uz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju
(2) Spēkā esošo prasību pamatā ir TEF, kas publicēts: M. Van den Berg et al, Toxicol Sci 93 (2), 223.–241. lpp. (2006. gads).
Papildinājums
PVO-TEF riska novērtējumam attiecībā uz cilvēku veselību, kura pamatā ir secinājumi, kas sagatavoti Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Starptautiskās ķīmiskās drošības programmas (IPCS) ekspertu sanāksmē, kura notika 2005. gada jūnijā Ženēvā (1)
Radniecīgā viela |
TEF vērtība |
Radniecīgā viela |
TEF vērtība |
||
Dibenzo-p-dioksīni (“PCDD”) |
“Dioksīniem līdzīgi” PCB: Neorto PCB + Mono-orto PCB |
||||
2,3,7,8-TCDD |
1 |
|
|
||
1,2,3,7,8-PeCDD |
1 |
Neorto PCB |
|
||
1,2,3,4,7,8-HxCDD |
0,1 |
PCB 77 |
0,0001 |
||
1,2,3,6,7,8-HxCDD |
0,1 |
PCB 81 |
0,0003 |
||
1,2,3,7,8,9-HxCDD |
0,1 |
PCB 126 |
0,1 |
||
1,2,3,4,6,7,8-HpCDD |
0,01 |
PCB 169 |
0,03 |
||
OCDD |
0,0003 |
|
|
||
Dibenzofurāni (PCDF) |
Mono-orto PCB |
||||
2,3,7,8-TCDF |
0,1 |
PCB 105 |
0,00003 |
||
1,2,3,7,8-PeCDF |
0,03 |
PCB 114 |
0,00003 |
||
2,3,4,7,8-PeCDF |
0,3 |
PCB 118 |
0,00003 |
||
1,2,3,4,7,8-HxCDF |
0,1 |
PCB 123 |
0,00003 |
||
1,2,3,6,7,8-HxCDF |
0,1 |
PCB 156 |
0,00003 |
||
1,2,3,7,8,9-HxCDF |
0,1 |
PCB 157 |
0,00003 |
||
2,3,4,6,7,8-HxCDF |
0,1 |
PCB 167 |
0,00003 |
||
1,2,3,4,6,7,8-HpCDF |
0,01 |
PCB 189 |
0,00003 |
||
1,2,3,4,7,8,9-HpCDF |
0,01 |
|
|
||
OCDF |
0,0003 |
|
|
||
|
(1) Martin van den Berg et al., The 2005 World Health Organization Re-evaluation of Human and Mammalian Toxic Equivalency Factors for Dioxins and Dioxin-like Compounds. Toxicological Sciences 93(2), 223.–241. lpp. (2006)).
IV PIELIKUMS
PARAUGU GATAVOŠANA UN PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ANALĪZES METODĒM, KO IZMANTO TĀDU PCB KONCENTRĀCIJAS KONTROLEI KONKRĒTOS PĀRTIKAS PRODUKTOS, KAS NAV LĪDZĪGI DIOKSĪNIEM
Šajā pielikumā noteiktās prasības jāpiemēro gadījumos, kad pārtikas produktu analizē, lai veiktu PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas oficiālu kontroli, un attiecībā uz paraugu gatavošanu un analītiskajām prasībām citiem regulatīviem mērķiem, tostarp kontroli, ko veic pārtikas apritē iesaistīts tirgus dalībnieks, lai nodrošinātu atbilstību 4. panta noteikumiem Regulā (EK) Nr. 852/2004.
Šīs regulas III pielikuma 3. punktā paredzētais noteikumus par paraugu gatavošanu ir jāpiemēro arī PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, daudzumu kontrolei pārtikā.
1. Piemērojamās noteikšanas metodes
Gāzes hromatogrāfija/elektronu satveres detektors (GC-ECD), GC-LRMS, GC-MS/MS GC-HRMS vai līdzvērtīgas metodes.
2. Nosakāmo vielu identifikācija un apstiprināšana
— |
Relatīvais aiztures laiks attiecībā uz iekšējiem standartiem vai atsauces standartiem (pieļaujamā novirze ± 0,25 %). |
— |
PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, atdalīšana gāzu hromatogrāfijā (no traucējošajām vielām, jo īpaši no vienlaikus eluējošajiem PCB, it īpaši tad, ja paraugu koncentrācijas vērtības ietilpst atļauto robežu diapazonā un ir jāapstiprina neatbilstība (1)). |
— |
GC-MS paņēmieni:
|
— |
GC-ECD gadījumā To rezultātu apstiprināšana, kuri pārsniedz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju ar divām GC ailēm ar atšķirīgas polaritātes nekustīgajām fāzēm. |
3. Metodes veiktspējas demonstrējums
Apstiprinājums interesējošās koncentrācijas diapazonā (0,5–2 reizes vairāk par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju) ar pieņemamu variāciju koeficientu atkārtotai analīzei (prasības, ko piemēro attiecībā uz starpprecizitāti, sk. 8. punktā).
4. Kvantitatīvās noteikšanas robeža
PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, LOQ summa (2) nepārsniedz vienu trešdaļu no maksimālās pieļaujamās koncentrācijas (3).
5. Kvalitātes kontrole
Regulāra tukšo paraugu kontrole, piesātināto paraugu analīze, kvalitātes kontroles paraugi, līdzdalība attiecīgajām matricām veltītos starplaboratoriju pētījumos.
6. Atgūstamības kontrole
— |
Izmantot piemērotus iekšējos standartus ar fizikāli ķīmiskām īpašībām, kas ir salīdzināmas ar nosakāmajām vielām. |
— |
Iekšējo standartu pievienošana:
|
— |
Prasības metodēm, kurās izmanto visas sešas ar izotopiem marķētās PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, radniecīgās vielas:
|
— |
Prasības metodēm, kurās neizmanto visus sešus ar izotopiem marķētos iekšējos standartus vai izmanto citus iekšējos standartus:
|
— |
Nemarķēto radniecīgo vielu atgūstamību pārbauda, izmantojot piesātinātos paraugus vai kvalitātes kontroles paraugus, kuru koncentrācijas vērtības ietilpst maksimālās pieļaujamās koncentrācijas diapazonā. Attiecībā uz šīm radniecīgajām vielām ir pieņemama 60–120 % liela atgūstamība. |
7. Prasības laboratorijām
Lai garantētu, ka laboratorijas izmanto kvalitātes sistēmu analītisko rezultātu kvalitātes nodrošināšanai, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 noteikumiem tās jāakreditē atzītā iestādē, kas darbojas saskaņā ar ISO Guide 58. Laboratorijas akreditē atbilstīgi EN ISO/IEC 17025 standartam. Turklāt attiecīgā gadījumā piemēro principus, kas aprakstīti vadlīniju dokumentā “Technical Guidelines for the estimation of measurement uncertainty and limits of quantification for PCDD/F and PCB analysis” (Tehniskie norādījumi par mērījumu nenoteiktības skaitlisko noteikšanu un kvantitatīvās noteikšanas robežas PCDD/F un PCB analīzei) (4).
8. Veiktspējas raksturlielumi kritēriji PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, summas noteikšanai maksimāli pieļaujamajā koncentrācijā
|
Izotopu atšķaidīšanas masspektrometrija (*1) |
Citi paņēmieni |
Ticamība |
– 20 līdz + 20 % |
– 30 līdz + 30 % |
Starpprecizitāte (RSDR) |
≤ 15 % |
≤ 20 % |
Atšķirība starp aprēķināto lielāko un mazāko analītisko rezultātu |
≤ 20 % |
≤ 20 % |
9. Rezultātu paziņošana
— |
Analīžu rezultātos jānorāda atsevišķu PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, radniecīgo vielu koncentrācija un PCB, kas nav dioksīniem līdzīgi, summa, norādot mazāko, lielāko un vidējo analītisko rezultātu, lai ziņojumā iekļautu maksimāli daudz informācijas par rezultātiem un tā dotu iespēju tos interpretēt saskaņā ar īpašām prasībām. |
— |
Ziņojumā jānorāda arī izmantotā PCB un lipīdu ekstrakcijas metode. Lipīdu saturu paraugā nosaka un paziņo attiecībā uz pārtikas matricēm ar maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, izsakot attiecībā pret tauku saturu, un ar paredzamo tauku koncentrāciju diapazonā 0–2 % (atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem). Bet citu paraugu gadījumā lipīdu satura noteikšana nav obligāta. |
— |
Atsevišķu iekšējo standartu atgūstamība jānorāda, ja atgūstamība nav 6. punktā norādītajās robežās, ir pārsniegta maksimāli pieļaujamā koncentrācija, kā arī citos gadījumos pēc pieprasījuma. |
— |
Tā kā, lemjot par parauga atbilstību, ir jāņem vērā mērījuma paplašinātā nenoteiktība, ir jāsniedz arī šis rādītājs. Līdz ar to analīžu rezultātus paziņo kā “x ± U”, kur x ir analīzes rezultāts un U – mērījuma paplašinātā nenoteiktība, izmantojot pārklāšanās koeficientu 2, kas nodrošina aptuveni 95 % ticamības pakāpi. |
— |
Rezultāti jāizsaka tādās pašās vienībās un ar tādu pašu zīmīgo ciparu skaitu kā maksimālā pieļaujamā koncentrācija, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1881/2006. |
(1) Radniecīgās vielas, kas bieži vien eluē vienlaikus, ir, piemēram, PCB 28/31, PCB 52/69 un PCB 138/163/164. GC/MS gadījumā ir jāapsver arī iespējamie traucējumi, ko var radīt augstāk hloratvasinātas radniecīgās vielas.
(2) Attiecīgā gadījumā piemēro principus, kas aprakstīti vadlīniju dokumentā par mērījumu noteikšanas robežu (LOD) un kvantitatīvās noteikšanas robežu (LOQ) attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā un barībā [saite uz tīmekļa vietni].
(3) Ļoti ieteicams, lai reaģenta tukšā parauga koncentrācijas daļa parauga piesārņojuma koncentrācijā būtu iespējami zemāka. Laboratorija ir atbildīga par tukšā parauga koncentrācijas vērtību maiņas kontroli, jo īpaši, ja tukšā parauga koncentrācijas vērtības tiek atskaitītas.
(4) “Guidance Document on Measurement Uncertainty for Laboratories performing PCDD/F and PCB Analysis using Isotope Dilution Mass Spectrometry” (Vadlīnijas par mērījumu nenoteiktību attiecībā uz laboratorijām, kas veic PCDD/F un PCB analīzi, izmantojot izotopu atšķaidīšanas masspektrometriju) [saite uz tīmekļa vietni], “Guidance Document on the Estimation of LOD and LOQ for Measurements in the Field of Contaminants in Feed and Food” (par mērījumu noteikšanas robežu (LOD) un kvantitatīvās noteikšanas robežu (LOQ) attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā un barībā [saite uz tīmekļa vietni].
(*1) Jālieto visi seši ar 13C iezīmētie analogi, kā iekšējie standarti