10.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/9

(1)

Iestāde 2010. gada 13. oktobrī apstiprināja ieguldījumu veicināšanas shēmu (“Shēma”), par kuru Islandes iestādes bija paziņojušas saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu. Iestādes apstiprinājums tika izsludināts ar Lēmumu Nr. 390/10/COL (2).

(2)

Ar Shēmu tika paredzēta iespēja sniegt atbalstu tiešu dotāciju veidā, piemērojot nodokļu atbrīvojumus un pārdodot un iznomājot zemi par cenu zem tirgus vērtības dažādu nozaru uzņēmumiem, izņemot finanšu nozares uzņēmumus. Šīs atbalsta dotācijas bija paredzēts sniegt saistībā ar sākotnējiem ieguldījumiem apgabalos, kam ir tiesības pieteikties reģionālajam atbalstam (pazīstami kā “c-reģioni”) Islandē.

(3)

Shēmas darbība beidzās 2013. gada 31. decembrī.

(4)

Iestādes apstiprinātās Shēmas juridiskais pamats bija:

(5)

Rūpniecības ministrija 2010. gada 30. decembrī izdeva jaunus noteikumus, proti, Noteikumus Nr. 1150/2010 (“Papildu noteikumi”), ar kuriem tika grozīti Veicināšanas noteikumi. Saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu Islandei bija jāpaziņo Iestādei par Papildu noteikumiem. Tomēr Iestāde šādu paziņojumu nesaņēma.

(6)

Laika posmā no 2010. gada līdz 2013. gadam Islande noslēdza vairākus nolīgumus, kurus tā uzskatīja par Shēmas daļu un tādējādi par tiesīgiem pieteikties atbalsta dotācijām saskaņā ar Shēmu. Tie ir šādi (3):

(7)

Pēc pirmspaziņošanas apspriešanas un saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu Islandes iestādes 2012. gada 13. decembrī paziņoja Iestādei par vairākiem Akta Nr. 99/2010 ierosinātiem grozījumiem (“paziņotie grozījumi”).

(8)

Paziņoto grozījumu sākotnējās izvērtēšanas laikā Iestāde konstatēja nepaziņotos grozījumus, kas bija izdarīti Veicināšanas noteikumos. Turklāt turpmākas izmeklēšanas laikā tika konstatētas vairākas iespējamas problēmas saistībā ar to ieguldījumu nolīgumu saderību ar EEZ tiesībām, kas acīmredzot tika noslēgti 2010.–2013. gada laika posmā saskaņā ar Shēmu,.

(9)

Iestāde ar 2013. gada 30. aprīļa Lēmumu Nr. 177/13/COL sāka formālu izmeklēšanu attiecībā uz Shēmu un ieguldījumu nolīgumiem (“Lēmums par procedūras sākšanu”) (4). Islandes iestādes un Becromal iesniedza piezīmes attiecībā uz Lēmumu par procedūras sākšanu (5). Ar 2013. gada 10. oktobra vēstuli Iestāde pārsūtīja Becromal piezīmes Islandes iestādēm un aicināja tās iesniegt savus apsvērumus par minētajām piezīmēm. Tomēr Islandes iestādes šādus apsvērumus neiesniedza.

(10)

Šis jautājums tika aplūkots arī sanāksmē Briselē 2014. gada 29. aprīlī, kurā piedalījās Iestāde un Becromal pārstāvji.

(11)

Shēmas mērķis bija veicināt sākotnējos ieguldījumus un tādējādi arī radīt darbavietas Islandes nelabvēlīgā situācijā esošajos reģionos.

(12)

Šis lēmums ir saistīts ar trim pasākumu kopumiem, kas saistībā ar Shēmu veikti Islandē: i) paziņotajiem grozījumiem, ii) nepaziņotajiem grozījumiem un iii) ieguldījumu nolīgumiem. Lēmumā par procedūras sākšanu Iestāde apšaubīja to, vai pasākumi atbilda EEZ līguma darbībai, un to, vai saskaņā ar ieguldījumu nolīgumiem piešķirtais atbalsts tika piešķirts apstiprinātās Shēmas ietvaros.

(13)

Islandes valdība 2012. gada 30. novembrī iesniedza Parlamentam lēmumprojektu, kurā bija ierosināts veikt grozījumus spēkā esošajā atbalsta Shēmā. Islandes iestādes 2012. gada 13. decembrī paziņoja Iestādei par ierosinātajiem grozījumiem. Islandes parlaments tos pieņēma 2013. gada 13. martā kā Aktu Nr. 25/2013, pamatojoties uz to, ka tas stāsies spēkā tikai tad, kad Iestāde pieņems lēmumu, ar kuru šie grozījumi tiks apstiprināti. Paziņotie grozījumi, kā sīkāk aprakstīts Lēmumā par procedūras sākšanu (6), ir saistīti ar:

(14)

Šie grozījumi nestājās spēkā, līdz nebija beigusies Shēmas darbība.

(15)

Islandes valdība ieviesa Papildu noteikumus neilgi pēc tam, kad Iestāde Shēmu bija apstiprinājusi.

(16)

Ar Papildu noteikumiem tika grozīti vairāki noteikumi Veicināšanas noteikumos, kuros bija noteikti atbalsta piešķiršanas nosacījumi saskaņā ar Aktu Nr. 99/2010.

(17)

Pirmkārt, Papildu noteikumi ietekmēja stimulējošas ietekmes testa piemērošanu saskaņā ar Shēmu, kā noteikts Veicināšanas noteikumu 3. pantā, pievienojot atsauci uz “īpašu ieguldījumu nolīgumu”, kas noslēgts pirms Akta Nr. 99/2010 stāšanās spēkā (7). Kā minēts Lēmumā par procedūras sākšanu, Iestāde sākotnēji uzskatīja, ka ar šo grozījumu tiek panākta atbalsta piešķiršana projektiem, kas tika uzsākti, pirms Shēma stājās spēkā.

(18)

Otrkārt, ar Papildu noteikumiem tika grozīts Veicināšanas noteikumu 8. pants, atsaucoties uz maksimālo piemērojamo uzņēmuma ienākuma nodokli: “(…) saskaņā ar īpašu ieguldījumu nolīgumu pirms Akta stāšanās spēkā” (8). Iestāde Lēmumā par procedūras sākšanu sākotnēji uzskatīja, ka arī ar šo grozījumu tiek atļauta Shēmas piemērošana ar atpakaļejošu spēku, izmantojot uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi, kas tika piemērota pirms Shēmas darbības sākšanās.

(19)

Treškārt, ar Papildu noteikumiem tika grozīts Veicināšanas noteikumu 20. pants. Tika grozīts datums, kuru izmanto, lai saskaņā ar Shēmu aprēķinātu nodokļa atbrīvojuma maksimālo ilgumu (9). Kā Iestāde norādīja Lēmumā par procedūras sākšanu, šādi, šķiet, tiek paredzēts tāds nodokļa atbrīvojuma maksimālais ilgums, kuru aprēķina no parakstīšanas datuma nolīgumam, kurš noslēgts pirms Shēmas stāšanās spēkā 2010. gadā.

(20)

Islandes iestādes ir iesniegušas Iestādei sešu turpmāk minēto ieguldījumu nolīgumu kopijas:

(21)

Attiecībā uz paziņotajiem grozījumiem, kas izklāstīti Aktā Nr. 25/2013, Iestādes sākotnējais uzskats Lēmumā par procedūras sākšanu bija, ka paziņotie grozījumi būtu jāklasificē kā jauns atbalsts saskaņā ar definīciju 3. protokola II daļas 1. panta c) punktā. Turklāt šos grozījumus nevar klasificēt kā izmaiņas, kas nodalāmas no sākotnējās Shēmas. Tādēļ Iestāde uzskatīja, ka visa Shēma būtu jāuzskata par jaunu atbalstu, kuram vajadzīgs jauns apstiprinājums, pirms to var īstenot (10).

(22)

Saistībā ar nepaziņotajiem grozījumiem, kas stājās spēkā ar Papildu grozījumiem, Iestādes sākotnējais uzskats bija, ka šie grozījumi ir nelabvēlīgi ietekmējuši sākotnējās Shēmas prasību stimulējošo ietekmi, jo ar tiem ir paplašināta Shēmas darbības joma, ietverot arī ar Iestādes Lēmumu Nr. 390/10/COL neapstiprinātas normas. Jo īpaši šķiet, ka ar Papildu noteikumiem ir atļauts piešķirt atbalstu projektiem, kas jau bija sākti pirms Shēmas stāšanās spēkā.

(23)

Tādējādi Iestāde sākotnēji uzskatīja, ka nepaziņotie Shēmas grozījumi būtu ietekmējuši Shēmas novērtējumu, kuru Iestāde veica, kad Shēma tika sākotnēji apstiprināta. Proti, šie grozījumi izmainītu Iestādes novērtējumu par stimulējošo ietekmi, kas ir būtisks elements, kad tiek novērtēta reģionālā atbalsta saderība ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Tādēļ Iestāde sākotnēji uzskatīja, ka Shēma kopumā (ar Papildu grozījumiem) būtu jāuzskata par jaunu atbalstu saskaņā ar 3. protokola II daļas 1. pantu (11).

(24)

Lai izskatītu stimulējošās ietekmes piemērošanu, Iestāde Lēmumā par procedūras sākšanu izvērtēja to, kā Shēma ir piemērota kopš tās stāšanās spēkā 2010. gadā (12). Šajā saistībā Islandes iestādes sniedza Iestādei sīku informāciju par tās noslēgtajiem ieguldījumu nolīgumiem, kurus Islandes iestādes uzskatīja par noslēgtiem uz Shēmas pamata.

(25)

Attiecībā uz Shēmas piemērošanu pēc ieguldījumu nolīgumu izvērtēšanas Iestāde apšaubīja to, vai Shēmas piemērošana ir notikusi saskaņā ar apstiprināto Shēmu. Tā īpaši apšaubīja to, vai Shēmas noteikumi un mehānismi bija pietiekami skaidri, lai nodrošinātu, ka atbalsts ir pietiekami ierobežots un proporcionāls, lai tas būtu atbilstīgs reģionālā atbalsta mērķiem, un vai tas nav uzskatāms par darbības atbalsta veidu (13).

(26)

Tāpat Iestāde apšaubīja Papildu noteikumu saderību ar EEZ tiesībām tādā ziņā, ka minētie noteikumi, šķiet, ļauj piemērot Shēmu ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz uzņēmuma ieņēmumu nodokli, kā arī attiecībā uz nodokļa atbrīvojuma maksimālo ilgumu, ietverot arī nolīgumus, kas noslēgti pirms Shēmas stāšanās spēkā (14).

(27)

Tādēļ Iestāde apšaubīja to, vai Shēmu, kādu to piemēroja un ar Papildu noteikumos un Aktā Nr. 25/2013 paredzētajiem grozījumiem, var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību (15).

(28)

Visbeidzot, attiecībā uz ieguldījumu nolīgumiem Iestāde apšaubīja to, vai saskaņā ar šiem nolīgumiem piešķirtais atbalsts ir sniegts Shēmas ietvaros, un to, vai šādu atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību (16).

(29)

Ar 2013. gada 8. jūlija vēstuli Islandes iestādes iesniedza piezīmes attiecībā uz Iestādes Lēmumu par procedūras sākšanu. Islandes iestādes iesniedza arī šādu dokumentu kopijas:

(30)

Iestāde 2013. gada 3. oktobrī saņēma Becromal piezīmes. Becromal arī iesniedza tā rūpniecības ministra vēstuli, kurš šo amatu ieņēma laika posmā no 2007. gada 24. maija līdz 2009. gada 10. maijam, kopijas e-pasta sarakstei ar Rūpniecības ministrijas ierēdņiem un uzņēmējdarbības plānu, kas sagatavots 2007. gadā. Turklāt pēc Becromal lūguma Briselē 2014. gada 29. aprīlī notika tikšanās, kurā tika apspriesta šī lieta un Iestādes sākotnējie konstatējumi.

(31)

Iestāde nesaņēma piezīmes no citiem iespējamiem atbalsta saņēmējiem (t. i., no Verne, Marmeti, Íslenska Kísilfélagið, Endurvinnslan un Thorsil).

(32)

Islandes iestādes ir iesniegušas piezīmes par Papildu noteikumiem un atsevišķiem ieguldījumu nolīgumiem.

(33)

Islandes iestādes ir izteikušas nožēlu, ka nevienā no ieguldījumu nolīgumiem nebija atsauces uz piešķirtā atbalsta neto pašreizējo vērtību un ka tikai divos no sešiem ieguldījumu nolīgumiem (Becromal ieguldījumu nolīgumā un Verne ieguldījumu nolīgumā) norādītas attiecīgā projekta ieguldījumu izmaksas, kā noteikts apstiprinātajā Shēmā. Islandes iestādes ir apņēmušās veikt nolīgumos attiecīgos grozījumus un iekļaut attiecīgo informāciju.

(34)

Turklāt Islandes iestādes ir paziņojušas, ka tās atzīst Iestādes sākotnējo uzskatu, ka daži Kísilfélagið, Thorsil un GMR Endurvinnslan ieguldījumu nolīgumu noteikumi, kas paredz papildu veicinošus pasākumus, kuri nav paredzēti Aktā Nr. 99/2010, kā arī iespēju pagarināt atbalsta sniegšanas laika posmu uz laiku, kas pārsniedz sākotnēji noteiktos 10 vai 13 gadus, nav saderīgi ar apstiprināto Shēmu. Islandes iestādes ir apņēmušās arī grozīt attiecīgos ieguldījumu nolīgumus un svītrot minētos noteikumus (skatīt II.5. iedaļu turpmāk).

(35)

Islandes iestādes ir iesniegušas vairākas piezīmes un paziņojumus par Iestādes Lēmumā par procedūras sākšanu izklāstīto novērtējumu par nepaziņotajiem Shēmas grozījumiem, kas stājās spēkā ar Papildu noteikumiem.

(36)

Islandes iestādes ir paziņojušas, ka atsauce uz “īpašu ieguldījumu nolīgumu” (kas ar Papildu noteikumiem pievienota Veicināšanas noteikumu 3., 8. un 20. pantam) ir saistīta tikai ar ieguldījumu projekta sagatavošanu, un šim projektam jebkurā gadījumā bija jāatbilst stimulējošās ietekmes kritērijiem Veicināšanas noteikumos, kas grozīti ar Papildu noteikumiem.

(37)

Iestāde Lēmumā par procedūras sākšanu paziņoja, ka Becromal, Kísilfélagið un Verne bija noslēguši nolīgumus pirms Shēmas stāšanās spēkā.

(38)

Šajā saistībā Islandes iestādes ir apstiprinājušas, ka ar Papildu noteikumiem ieviestie Shēmas grozījumi ir saistīti tikai ar vienu īpašo ieguldījumu nolīgumu – nolīgumu, kas noslēgts ar Becromal pirms Becromal ieguldījuma nolīguma noslēgšanas 2010. gada 30. decembrī. Islandes iestādes ir paziņojušas, ka šiem grozījumiem nebija cita mērķa vai ietekmes, kā vien attiecināt noteikumus uz Becromal projektu. Turklāt tās ir paziņojušas, ka nav vai netiktu noslēgts neviens cits īpašais ieguldījumu nolīgums saskaņā ar grozījumiem, kas veikti ar Papildu noteikumiem.

(39)

Islandes iestādes ir arī paziņojušas, ka Papildu noteikumi neattiecas uz Kísilfélagið ieguldījumu nolīgumu. Tās ir paziņojušas, ka attiecīgie Kísilfélagið ieguldījumu nolīguma noteikumi atšķiras no noteikumiem ieguldījumu nolīgumā, kas noslēgts starp Islandi un Kísilfélagið2009. gada 29. maijā un kas bija saistīts ar atbrīvojumu no noteikumiem par ārvalstu valūtu. Tādējādi Islandes iestādes uzskata, ka agrāk noslēgto nolīgumu nevar uzskatīt par “īpašu ieguldījumu nolīgumu” Papildu noteikumu nozīmē. Islandes iestādes šajā saistībā ir piebildušas, ka rakstīšanas laikā vēl nebija sācies darbs pie projekta, kuru bija paredzēts atbalstīt, noslēdzot Kísilfélagið ieguldījumu līgumu.

(40)

Tāpat Islandes iestādes ir paziņojušas, ka Papildu noteikumi neattiecas uz Verne ieguldījumu līgumu, jo pirms tam ar Verne netika noslēgts ieguldījumu nolīgums. Saskaņā ar Islandes iestāžu teikto 2009. gada 23. oktobrī tika apstiprināts (nevis parakstīts) ieguldījumu nolīguma projekts. Tādēļ Islandes iestādes apgalvo, ka Verne nav noslēgts tāds iepriekšējs ieguldījumu nolīgums, kuru varētu uzskatīt par “īpašu ieguldījumu nolīgumu” Papildu noteikumu nozīmē.

(41)

Lēmumā par procedūras sākšanu Iestāde apšaubīja to, vai Verne un Becromal ieguldījumu nolīgumi atbilda Shēmas prasībām, jo, šķiet, ka darbs pie abiem projektiem jau bija sācies pirms Shēmas stāšanās spēkā 2010. gadā. Turklāt Iestāde apšaubīja arī to, vai attiecībā uz Kísilfélagið ieguldījumu nolīgumu bija izpildīti stimulējošās ietekmes kritēriji. Tomēr Iestāde arī norādīja, ka tai tobrīd nebija pietiekamas informācijas par minētā projekta stāvokli.

(42)

Islandes iestādes šajā saistībā ir paziņojušas, ka:

(43)

Turklāt Islandes iestādes ir apgalvojušas, ka visi ieguldījumu nolīgumi, izņemot Becromal ieguldījumu nolīgumu, ietilpst drīzāk apstiprinātās (nevis ar Papildu noteikumiem grozītās) Shēmas darbības jomā, kas attiecas uz Veicināšanas noteikumu 8. pantu (par atbalstu saistībā ar nodokļiem un citiem maksājumiem). Tāpēc tās ir paziņojušas, ka ar Papildu noteikumiem ieviestie grozījumi, kas ļauj uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi piemērot pirms Shēmas stāšanās spēkā, tika pieņemti tikai attiecībā uz īpašo ieguldījumu nolīgumu, kas bija noslēgts ar Becromal.

(44)

Saskaņā ar Islandes iestāžu teikto visus projektus izvērtēja Veicināšanas komiteja, kurā darbojās Finanšu ministrijas un Rūpniecības un inovāciju ministrijas ieceltie pārstāvji. Komiteja novērtēja, vai projekti atbilst kritērijiem, kas paredzēti Aktā Nr. 99/2010 un Veicināšanas noteikumos. Turklāt Islandes iestādes norādīja, ka aģentūra Invest in Iceland veica katra projekta izmaksu un ieguvumu analīzi pirms nolīgumu noslēgšanas (17).

(45)

Islandes iestādes apgalvoja, ka, lai arī Kísilfélagið, Thorsil, GMR Endurvinnslan un Marmeti ieguldījumu nolīgumos nav tiešas atsauces uz attiecīgo projektu ieguldījumu izmaksām un trūkst pamatojuma kopējai atbalsta intensitātei vai atbalsta apmēra griestiem, tomēr šiem uzņēmumiem ir noteiktas stingras uzraudzības saistības, lai nodrošinātu nolīgumos paredzēto veicinošo pasākumu pareizu izmantošanu. Nolīgumos arī paredzēts, ka, “ja tiek konstatēts, ka šajā nolīgumā paredzēto veicinošo pasākumu apmērs pārsniedz Aktā Nr. 99/2010 vai Nolīgumā paredzēto pieļaujamo līmeni, Uzņēmums atmaksā šo pārsniegto apmēru un turpmāka veicinošo pasākumu veikšana tiek izbeigta” (18). Tādēļ Islandes iestādes uzskata, ka uz minēto nolīgumu pamata sniegtais atbalsts nekad nevarētu pārsniegt saskaņā ar Shēmu pieļaujamo apmēru.

(46)

Attiecībā uz Becromal ieguldījumu nolīgumu Islandes iestādes uzskata, ka Becromal nepieņēma nekādus saistošus lēmumus par attiecīgajiem ieguldījumiem pirms Shēmas stāšanās spēkā. Turklāt Becromal līdz šim nav pieņēmis lēmumu par ieguldījumiem […]. Ja Becromal nolemtu ieguldīt līdzekļus […], pamatojoties uz neatkarīgu novērtējumu un atsevišķu uzņēmuma lēmumu, Islandes iestādes uzskata, ka šāds ieguldījums varētu pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Shēmu, ja tiktu izpildīti visi nepieciešamie nosacījumi.

(47)

Attiecībā uz Verne ieguldījumu nolīgumu Islandes iestādes uzskata, ka Verne bija iemesls nolīgumā minēto projektu turpināt saskaņā ar Shēmu, ņemot vērā Verne lēmumu pārtraukt sākotnējo datu centra projektu un apturēt visus būvniecības darbus finanšu krīzes dēļ.

(48)

Turklāt Islandes iestādes ir apgalvojušas, ka Verne ieguldījumu nolīgumā ir runa par jaunu projektu, kas nav saistīts ar sākotnējo projektu (kurš kļuva pilnībā novecojis 2009. gada decembrī). Tās apgalvo, ka šajā jaunajā nolīgumā atrodamas atšķirīgas līgumiskās iezīmes:

(49)

Islandes iestādes ir arī apgalvojušas, ka attiecībā uz paredzēto valsts atbalstu 2011. gada 27. septembraVerne ieguldījumu nolīguma darbības joma ir šaurāka nekā 2009. gada nolīgumam. Piemēram, maksājamā ienākuma nodokļa likme ir drīzāk 20 %, nevis 15 %, kas bija paredzēti 2009. gada nolīgumā. Turklāt atbalsts tiek sniegts 13 (nevis 20) gadus, un ir paplašinātas Islandes iestāžu uzraudzības pilnvaras.

(50)

Islandes iestādes tādējādi uzskata, ka Verne ieguldījumu nolīgums pilnībā atbilst Shēmas noteikumiem.

(51)

Attiecībā uz paziņotajiem Shēmas grozījumiem, kas veikti pēc Akta Nr. 25/2013 pieņemšanas, Islandes iestādes uzskata, ka tie nebūtu jāuzskata par Shēmas daļu, līdz Iestāde tos nav apstiprinājusi. Tomēr, tā kā Iestāde paziņotos grozījumus neapstiprināja pirms visas Shēmas darbības beigām, tie nav stājušies spēkā.

(52)

Attiecībā uz Papildu noteikumiem Islandes iestādes ir paudušas gatavību tos atsaukt un anulēt ar tūlītēju stāšanos spēkā.

(53)

Islandes iestādes ir ierosinājušas rīkoties šādi:

(54)

Becromal ir apgalvojis, ka tā ieguldījumu nolīgums atbilst reģionālā atbalsta atbilstības principiem saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kā arī noteikumiem, kas paredzēti Iestādes Pamatnostādnēs par kritērijiem reģionālā atbalsta padziļinātai novērtēšanai lielu ieguldījumu projektu gadījumā (“LIP pamatnostādnes”) (19). Turklāt tas apgalvo, ka attiecībā uz Becromal veiktie ieguldījumus veicinošie pasākumi saskan ar Shēmā paredzētajiem pasākumiem.

(55)

Īpaši Becromal ir paziņojis, ka atbalsta pasākumiem ir pozitīva ietekme: ekonomiskās izaugsmes palielināšanās, darbavietu radīšana (tiešās un netiešās darbavietas), apmācības vajadzību pieaugums īpašu prasmju apgūšanai un kopu veidošanās.

(56)

Tāpat Becromal uzskata, ka valsts atbalsts bija atbilstīgais instruments stabilas ekonomiskās vides radīšanai Islandē un ārvalstu ieguldījumu palielināšanai.

(57)

Attiecībā uz stimulējošo ietekmi Becromal nepiekrīt Lēmumā par procedūras sākšanu Iestādes minētajai atsaucei uz spriedumu lietā Kronoply, uz kura pamata iestāde apgalvoja, ka tās stimulējošās ietekmes novērtējuma pamatā var būt notikumu hronoloģija (20). Šajā saistībā Becromal atsaucas uz iepriekšējo 1998. gada Reģionālā atbalsta pamatnostādņu interpretāciju, norādot, ka valsts atbalsta lietu izvērtēšana šajā laikā ir mainījusies, jo ir ieviesta detalizētāka ekonomikas analīze (21). Tādēļ, novērtējot atbalsta stimulējošo ietekmi, Iestādei ir jānovērtē atbalsta ekonomiskā nozīme (t. i., vai tā sniegšana ir mainījusi atbalsta saņēmēja rīcību) (22).

(58)

Turklāt Becromal apgalvo, ka zemes iegāde un/vai rūpnīcas izbūve nebūt nav uzskatāma par ieguldījumu lēmuma pieņemšanas sākumu, jo šādu ieguldījumu var jebkurā brīdī viegli pārdot. Bet īpašam mērķim paredzēta aprīkojuma pasūtīšanu īpaša tipa rūpnīcai būtu jāuzskata par “darba sākumu” RPV nozīmē. Saskaņā ar Becromal teikto rūpnīcas būvniecības darbi sākās 2008. gadā pēc Islandes iestāžu oficiāla piedāvājuma noslēgt ieguldījumu nolīgumu. Tomēr Becromal uzskata, ka īpašais aprīkojums netika pasūtīts līdz 2009. gadam, kad sarunas par pirmsieguldījumu nolīgumu jau bija sākušās.

(59)

Turklāt ieguldījums EUR 76 miljonu apmērā Becromal projekta I posmā jau bija izdarīts (23) […].

(60)

Becromal ir iesniedzis arī kādreizējā rūpniecības ministra 2013. gada 20. septembra vēstuli, kurā ministrs apstiprināja, ka valdība ir piekritusi ar uzņēmumu noslēgt ieguldījumu nolīgumu 2007. gadā un ka darbs pie nolīguma sagatavošanas sākās 2008. gadā. Ieguldījumu nolīguma sagatavošanas laikā tika nolemts līdz galīgā nolīguma noslēgšanai veikt pagaidu pasākumu un noslēgt ierobežotāka veida ieguldījumu nolīgumu ar Becromal, paredzot uzņēmumam atbrīvojumus no kapitāla kontroles.

(61)

Saskaņā ar Becromal teikto tā lūgums noslēgt galīgo ieguldījumu nolīgumu 2009. gadā tika noraidīts. Tas uzskata, ka Islandes iestādes nevēlējās slēgt ieguldījumu nolīgumu ar uzņēmumu līdz ieguldījumu veicināšanas shēmas izveidošanai. Turklāt Becromal apgalvo, ka pirmsieguldījumu nolīgums 2009. gadā tika parakstīts, lai piešķirtu Becromal atbrīvojumu no kapitāla kontroles. Galīgais ieguldījumu nolīgums netika parakstīts līdz pat 2010. gadam, jo notika ieguldījumu veicināšanas shēmas izstrāde un sākās ekonomikas krīze.

(62)

Turklāt Becromal ir apgalvojis, ka visi veicinošo pasākumu ieguvumi, kas paredzēti nolīgumā, vēl nav izmantoti. Saskaņā ar iesniegto informāciju Islandes iestādes līdz šim nav sniegušas atbalstu apmācībai, un tādējādi saskaņā ar Becromal ieguldījumu nolīgumu līdz šim saņemtais atbalsts ir šāds:

(63)

Tāpat Becromal apgalvo, ka atbalsta pasākumi nav ietekmējuši tirdzniecību EEZ, jo anodu folija, ko izmanto alumīnija elektrolītiskajos kondensatoros, nonāk globālajā tirgū, un lielākie konkurenti ir uzņēmumi no […].

(64)

Ņemot vērā informāciju, kas iegūta formālas izmeklēšanas procedūrā, Iestāde uzskata par lietderīgu ierobežot novērtējuma tvērumu.

(65)

Ar Lēmumu Nr. 390/10/COL apstiprinātās Shēmas darbība beidzās 2013. gada 31. decembrī.

(66)

Paziņotie Shēmas grozījumi (kas paredzēti Aktā Nr. 25/2013) nestājās spēkā, jo Iestāde tos nebija apstiprinājusi pirms Shēmas darbības beigām. Tādēļ jāsecina, ka paziņotie grozījumi nav devuši labumu nevienam no uzņēmumiem, kas jau bija noslēguši ieguldījumu nolīgumu ar Islandes iestādēm.

(67)

Shēmas darbības beigas nozīmē, ka ieguldījumu nolīgumi saskaņā ar Shēmu turpmāk netiks slēgti.

(68)

Tādējādi Iestāde uzskata, ka Shēmas formālā izmeklēšana, kas uzsākta ar Lēmuma par procedūras sākšanu 1. pantu, vairs nav jāturpina. Tāpēc iestāde slēdz izmeklēšanu attiecībā uz pašu Shēmu, izņemot attiecībā uz grozījumiem, kas tika veikti ar Papildu noteikumiem.

(69)

Attiecībā uz grozījumiem, kas veikti ar Papildu noteikumiem (par stimulējošās ietekmes piemērošanu saskaņā ar Shēmu, maksimālo piemērojamo uzņēmuma ienākuma nodokli un datumu, no kura aprēķina maksimālo nodokļa atbrīvojuma ilgumu saskaņā ar Shēmu), Iestāde novērtēs, i) vai minētie grozījumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, un apstiprinoša novērtējuma gadījumā tā novērtēs ii) atbalsta pasākumu iezīmes.

(70)

Marmeti ieguldījumu nolīgums bija noslēgts par zivju apstrādes ražotnes būvniecību un darbību Sandgerði pilsētā. Marmeti darbība bija saistīta ar jūras velšu sālīšanu un žāvēšanu. Marmeti tika dibināts 2012. gadā un uzsāka darbību 2013. gada februārī. Uzņēmums darbojās 8 mēnešus, un 2014. gada 18. februārī tika paziņots par Marmeti bankrotu.

(71)

Lai EEZ līguma 61.–63. pantā paredzētie valsts atbalsta noteikumi tiktu piemēroti, atbalsts ir jāpiešķir uzņēmumiem, kas iesaistīti tādu preču ražošanā, uz kurām attiecas EEZ līguma noteikumi. EEZ līguma 8. panta 3. punkts paredz:

“Ja vien nav noteikts citādi, šā līguma noteikumus piemēro tikai:

(72)

Tādējādi EEZ līguma 8. panta 3. punkts nozīmē, ka EEZ līgumu piemēro tikai iepriekš minētajiem produktiem, ja vien EEZ līgumā nav paredzēts citādi. Tā kā zivis un zivsaimniecības produkti neietilpst Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas (HS) 25. līdz 97. nodaļā un nav paredzēti 3. protokolā, tad tie neietilpst EEZ līguma vispārējā piemērošanas jomā. Lai arī EEZ līguma 9. protokola 4. pants paredz, ka jebkādu atbalstu, “ko zivsaimniecības nozarei piešķir, izmantojot valsts resursus, un kas kropļo konkurenci,” atceļ, tomēr zivsaimniecības nozarei piešķirtā valsts atbalsta novērtēšana paliek EEZ līguma līgumslēdzēju kompetencē (24).

(73)

Iestādes skatījumā Marmeti ražotie produkti ietilpa Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas (HS) 3., 5., 15., 16. un 23. nodaļā, un tādēļ tie nebija EEZ līguma produktu tvērumā. Tādējādi Iestāde nav kompetenta novērtēt iespējamo valsts atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Marmeti ieguldījumu nolīgumu.

(74)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestāde slēdz izmeklēšanu attiecībā uz Marmeti ieguldījumu nolīgumu.

(75)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Iestāde veiks ierobežotu novērtējumu par Shēmas grozījumiem, kas veikti ar Papildu noteikumiem, un par ietekmi, kādu šie grozījumi atstājuši uz ieguldījumu nolīgumiem, kas noslēgti ar Becromal, Kísilfélagið, Verne, Thorsil un GMR Endurvinnslan (“pieci ieguldījumu nolīgumi”).

(76)

EEZ līguma 61. panta 1. punkts paredz:

“Ja vien šajā līgumā nav paredzēts citādi, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts, vai jebkādā veidā sniedz no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts ietekmē tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.”

(77)

Turpmāk Iestāde novērtēs, vai attiecībā uz i) Shēmu, kas grozīta ar Papildu noteikumiem, un ii) pieciem ieguldījumu nolīgumiem ir izpildīti valsts atbalsta esamības kritēriji EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

(78)

Lai varētu konstatēt valsts atbalsta esamību, valstij būtu jāsniedz uzņēmumam kāda priekšrocība vai jāizmanto valsts līdzekļi. Noteikumos par valsts atbalstu termins “valsts” ietver arī reģionālās un vietējās iestādes (25).Nodokļu ieņēmumu zaudējumi ir līdzvērtīgi valsts līdzekļu izmantošanai fiskālo izdevumu veidā, un valsts atbalstu var sniegt arī leģislatīvu, regulatīvu vai administratīvu nodokļu noteikumu veidā, kā arī nodokļu iestāžu darbību veidā (26). Nodokļa pamatlikmes samazināšana vai pilnīga vai daļēja nodokļa vai maksājuma atcelšana ir ienākumu zaudējums, un tāpēc tas ir līdzvērtīgs valsts līdzekļu izmantošanai fiskālo izdevumu veidā.

(79)

Iestāde Lēmumā Nr. 390/10/COL secināja, ka Shēma ir uzskatāma par valsts līdzekļu nodošanu. Ar Papildu noteikumiem veiktie grozījumi šo secinājumu nemaina.

(80)

Piecos ieguldījumu nolīgumos bija paredzēti atbrīvojumi no nodokļiem un maksājumiem:

(81)

Turklāt Kísilfélagið ieguldījumu nolīguma preambulā ir atsauce uz nolīgumu starp Kísilfélagið un Reykjanesbær pašvaldību, un Harbour Fund Company par licencēšanu un maksājumiem saistībā ar projektu, tostarp arī par īpašuma nodokļa principiem un zemes nomu (27). Zemes vai īpašuma iznomāšana zem tirgus cenas ir ienākumu zaudējums, un tāpēc tā ir uzskatāma par valsts līdzekļu nodošanu.

(82)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Iestāde secina, ka valsts līdzekļi ir bijuši saistīti ar pieciem ieguldījumu nolīgumiem.

(83)

Iestāde Lēmumā Nr. 390/10/COL secināja, ka Shēma piemērota selektīvi, jo atbalstu saskaņā ar Shēmu varēja saņemt tikai uzņēmumi, kas ieguldīja līdzekļus konkrētos Islandes reģionos, kuriem pieejama palīdzība saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Iestāde arī secināja, ka saskaņā ar Shēmu atbalsta saņēmējiem tiktu daļēji atbrīvoti no izmaksām, kas tiem parasti būtu jāuzņemas uzņēmējdarbības gaitā. Šīs izmaksas bija piemērojamā uzņēmuma ienākumu nodokļa maksājumi attiecīgajā laikā, pašvaldības īpašuma nodoklis un vispārējie sociālā nodrošinājuma maksājumi.

(84)

Iestāde pieņem Islandes iestāžu argumentu, ka ar Papildu noteikumiem ieviestie Shēmas grozījumi paplašina priekšrocības, kas saskaņā ar Shēmu nodrošinātas Becromal. Tāpēc ar Papildu noteikumiem veiktie grozījumi ir uzskatāmi par selektīvu pasākumu, kas attiecas uz vienu uzņēmumu.

(85)

Tādējādi Iestāde secina, ka Papildu noteikumi nāk par labu dažiem uzņēmumiem un dažu preču ražošanai EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

(86)

Atbalsta saņēmēji piecos ieguldījumu nolīgumos ir atsevišķi uzņēmumi, un tāpēc pasākumi ir selektīvi.

(87)

Termina “atbalsts” definīcija ir plašāka par termina “subsīdija” definīciju, jo tā ietver ne tikai ieguvumus, kā tas ir subsīdiju gadījumā, bet arī valsts pasākumus, kas dažādos veidos mazina maksājumus, kurus parasti iekļauj uzņēmuma budžetā, un kas nav subsīdijas šā vārda tiešajā nozīmē, bet kuriem tomēr pēc būtības ir līdzīgas iezīmes un ietekme (28). Saskaņā ar pieņemto judikatūru pasākums, ar kuru publiskās iestādes dažiem uzņēmumiem piešķir nodokļa atbrīvojumu, kurš, lai arī tas nav saistīts ar valsts līdzekļu nodošanu, uzņēmumus, uz kuru šis nodokļa atbrīvojums attiecas, nostāda labvēlīgākā stāvoklī nekā citus nodokļu maksātājus, ir uzskatāms par atbalstu, ko sniedz valsts vai ar valsts līdzekļu starpniecību (29).

(88)

Ar pieciem ieguldījumu nolīgumiem atbalsta saņēmēji bija daļēji atbrīvoti no izmaksām, kuras tiem parasti būtu jāsedz pašiem uzņēmējdarbības gaitā, piemēram, attiecīgajā laikā piemērojamās uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes maksāšana, pašvaldības īpašuma nodokļa maksāšana un vispārējo sociālā nodrošinājuma maksājumu veikšana.

(89)

Tādējādi Iestāde secina, ka pieci ieguldījumu nolīgumi nāk par labu dažiem uzņēmumiem un dažu preču ražošanai EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

(90)

Lai saskaņā ar pieņemto judikatūru valsts pasākumu varētu klasificēt kā valsts atbalstu, nav nepieciešams pierādīt, ka šim atbalstam ir faktiska ietekme uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm un ka tiek faktiski radīti konkurences izkropļojumi, bet ir jāizvērtē, vai šāds atbalsts var ietekmēt šādu tirdzniecību un var radīt konkurences izkropļojumus (30).

(91)

Turklāt ja atbalsts, ko piešķir EBTA valsts, stiprina uzņēmuma stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas konkurē EEZ iekšējā tirdzniecībā, tad pēdējie minētie uzskatāmi par tādiem, kurus ir ietekmējis atbalsts (31).

(92)

Iestāde Lēmumā Nr. 390/10/COL secināja, ka Shēma stiprināja atbalstīto uzņēmumu konkurētspēju atbilstīgajos reģionos salīdzinājumā ar to faktiskajiem vai potenciālajiem konkurentiem EEZ. Ar Papildu noteikumiem veiktie grozījumi šo secinājumu nemaina.

(93)

Becromal ieguldījumu nolīgums stiprina Becromal konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas ražo anodētu alumīnija foliju elektrolītiskajiem kondensatoriem. Becromal ir apstiprinājis, ka anodēto foliju, ko izmanto alumīnija elektrolītiskajos kondensatoros, tirgo globālajā tirgū, un Becromal klientu vidū ir uzņēmumi no […] un […]. Tādējādi tas, ka Becromal lielākie konkurenti ir uzņēmumi no […], nenozīmē, ka tam nekādas ietekmes uz EEZ iekšējo tirdzniecību.

(94)

Verne ieguldījumu nolīgums stiprina Verne konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem datu centriem, kas darbojas Islandē. Turklāt Verne vada pasaules mēroga vairumtirdzniecības datu centru, kura pakalpojumi būs pieejami klientiem EEZ un pasaules tirgū.

(95)

Kísilfélagið ieguldījumu nolīgums stiprina Kísilfélagið konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas ražo metalurģiskās kategorijas silīciju un silīcija putekļus. Metalurģiskās kategorijas silīciju un silīcija putekļus tirgo globālajā tirgū.

(96)

Thorsil ieguldījumu nolīgums stiprina Thorsil konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas ražo silīcija metālu. Kā minēts Thorsil ieguldījumu nolīguma preambulā, šis projekts cita starpā tika uzsākts, lai apmierinātu augošo pieprasījumu Eiropā un Ziemeļamerikā.

(97)

GMR Endurvinnslan ieguldījumu nolīgums stiprina GMR Endurvinnslan konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem tērauda pārstrādes uzņēmumiem un tērauda ražotājiem. Uzņēmuma mērķis ir eksportēt lielāko daļu ražojumu, pārdodot tos klientiem būvniecības nozarē (32).

(98)

Tādējādi Iestāde secina, ka pieci ieguldījumu nolīgumi stiprina atbalstīto uzņēmumu konkurētspēju atbilstīgajos reģionos salīdzinājumā ar to faktiskajiem vai potenciālajiem konkurentiem EEZ.

(99)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Iestāde secina, ka ar papildu noteikumiem veiktie grozījumi un pieci ieguldījumu nolīgumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

(100)

Lēmumā par procedūras sākšanu Iestāde apšaubīja to, vai saskaņā ar ieguldījumu nolīgumiem sniegtais atbalsts ir piešķirts, ievērojot Shēmas darbības jomu, jo tā prima facie uzskatīja, ka nolīgumus ir ietekmējuši Shēmas grozījumi, kas veikti ar Papildu noteikumiem.

(101)

Saskaņā ar 3. protokola II daļas 1. panta c) punktu “izmaiņas spēkā esošajā atbalstā” jāuzskata par jaunu atbalstu. Saskaņā ar 4. panta 1. punktu Iestādes Lēmumā Nr. 195/04/COL par noteikumu īstenošanu saskaņā ar 3. protokola II daļas 27. pantu (“Īstenošanas lēmums”) “(…) izmaiņas spēkā esošajā atbalstā ir jebkādas izmaiņas, izņemot pilnībā formālas vai administratīvas izmaiņas, kas nevar ietekmēt novērtējumu par atbalsta pasākumu saderību ar kopējo tirgu”. Tādējādi izmaiņas, kas nav saistītas ar atbalsta būtību, neietekmē pasākuma klasificēšanu.

(102)

Ar Papildu noteikumiem veiktie grozījumi ļauj atbalstu piešķirt projektiem, kuru īstenošana ir sākusies vēl pirms atbalsta piešķiršanas un pat pirms Shēmas stāšanas spēkā.

(103)

Ar Papildu noteikumiem veiktie grozījumi maina Shēmas pamatiezīmes. Proti, Shēmā ir atcelta prasība par stimulējošu ietekmi. Šī prasība bija būtiska daļa no to atbalsta pasākumu saderības novērtējuma, kas tika veikti saskaņā ar sākotnēji apstiprināto Shēmu (kā aprakstīts Lēmumā Nr. 390/10/COL).

(104)

Tādēļ Iestāde uzskata, ka ar Papildu noteikumiem veiktie Shēmas grozījumi ir uzskatāmi par būtiskām apstiprinātās Shēmas izmaiņām.

(105)

Ņemot vērā, ka saskaņā ar 3. protokola II daļas 1. panta c) punktu spēkā esošā atbalsta izmaiņas ir jāuzskata par jaunu atbalstu, rodas jautājums par to, vai par jaunu atbalstu būtu jāklasificē izmainītie spēkā esošie atbalsta pasākumi vai tikai pašas izmaiņas. Pirmās instances tiesa spriedumā Gibraltāra lietā noteica, ka:

“(…) Tikai tad, ja izmaiņas ietekmē sākotnējo shēmu pēc būtības, tās var uzskatīt par jaunu atbalsta pasākumu. Nevar būt runa par šādām būtiskām izmaiņām, ja jaunais elements ir nepārprotami nošķirams no sākotnējās shēmas.” (33)

(106)

Tādējādi Iestādei jānovērtē, vai ar Papildu noteikumiem veiktie grozījumi ir nošķirami no sākotnējās Shēmas. Ja tie ir nošķirami, šīs izmaiņas ir uzskatāmas par jaunu atbalstu, un tās jānovērtē, ņemot vērā 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu Iestādes Reģionālās palīdzības pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam (2007. gada RPV) (34).

(107)

Saskaņā ar pieņemto judikatūru spēkā esošas atbalsta shēmas izmaiņas, ar kurām šī shēma tiek attiecināta uz jaunu atbalsta saņēmēju kategoriju, nepārprotami ir nošķiramas no sākotnējās shēmas, jo spēkā esošās atbalsta shēmas piemērošana jaunai atbalsta saņēmēju kategorijai neietekmē sākotnējās shēmas saderības novērtējumu (35).

(108)

Veicināšanas noteikumu grozītajā 3. panta c) punktā teikts, ka atbalstu var piešķirt arī projektam, kas uzsākts pēc īpaša ieguldījumu nolīguma noslēgšanas un pirms Papildu noteikumu stāšanās spēkā. Ar šiem grozījumiem ir paplašināta Shēmas darbības joma, pārkāpjot to, kas apstiprināta ar Iestādes Lēmumu Nr. 390/10/COL, jo ar grozījumiem ir atļauts piešķirt atbalstu projektiem, kuru īstenošana bija sākusies pirms Shēmas stāšanās spēkā un kuri tādējādi nebūtu izturējuši stimulējošās ietekmes testu, kas noteikts apstiprinātajā Shēmā. Tādējādi ar Papildu noteikumiem Shēma bija pieejama jaunai atbalsta saņēmēju kategorijai. Turklāt Iestāde uzskata, ka ar Papildu noteikumiem izdarītie grozījumi Veicināšanas noteikumu 8. un 20. pantā, t. i., uzņēmuma ienākuma nodokļa atsauces likmes samazinājums un nodokļa atbrīvojuma maksimālā ilguma pagarināšana, ir veikti tikai tāpēc, lai sniegtu labumu šai jaunajai atbalsta saņēmēju kategorijai. Tādējādi šie jaunie atbalsta saņēmēji var saņemt lielāku atbalstu nekā saskaņā ar apstiprināto Shēmu. Tas nozīmē, ka Shēmas grozījumi ir faktiski savstarpēji saistīti. Tomēr šie grozījumi neietekmē atsevišķu apstiprinātajā Shēmā ietverto pasākumu saderību.

(109)

Tādēļ Iestāde uzskata, ka ar Papildu noteikumiem veiktie grozījumi ir izmaiņas, kas ir skaidri nošķiramas no sākotnējās Shēmas. Tādējādi Iestāde uzskata, ka šie Shēmas grozījumi ir uzskatāmi par jaunu atbalsta pasākumu. Turklāt jāsecina, ka arī atbalsts, kas piešķirts uz Papildu noteikumu pamata, būs uzskatāms par jaunu atbalstu.

(110)

Iestāde turpmāk ir novērtējusi ar Papildu noteikumiem veikto Shēmas grozījumu saderību.

(111)

Lēmumā Nr. 390/10/COL, ar kuru tika apstiprināta Shēma, Iestāde paziņoja, ka:

“Shēmā atbalsts netiek piešķirts projektiem, kas uzsākti, pirms ir noslēgts nolīgums ar Islandes iestādēm saskaņā ar Stimulēšanas akta 21. pantu.” (36)

(112)

Turklāt Iestāde minētajā lēmumā atsaucās uz Islandes iestāžu apgalvojumiem par Shēmas stimulējošo ietekmi:

“Turklāt atbalsts saskaņā ar shēmu netiks sniegts projektiem, kuru īstenošana ir sākusies, pirms starp valsti un atbalsta saņēmēju ir parakstīts nolīgums par atbalsta piešķiršanu. Islandes iestādes ir apstiprinājušas, kas shēmā atbalsts netiks piešķirts projektiem, kuri ir uzsākti pirms shēmas galīga teksta publicēšanas saskaņā ar Reģionālā atbalsta pamatnostādņu 93. punktu.” (37)

(113)

2007. gada RPV paredzētās prasības un metodes, ar kurām pārbauda stimulējošās ietekmes esamību, ir priekšnoteikums tam, lai Shēma saņemtu Iestādes apstiprinājumu. Tomēr Papildu noteikumu jaunais teksts “saskaņā ar īpašu ieguldījumu nolīgumu pirms Akta stāšanās spēkā”, kas iekļauts Veicināšanas noteikumu 3. pantā, ļauj atbalstu piešķirt projektiem, kas uzsākti pirms Shēmas stāšanās spēkā.

(114)

Turklāt ar grozījumu, kas ar Papildu noteikumiem izdarīts Veicināšanas noteikumu 8. pantā, ir izmainīta uzņēmuma ienākuma nodokļa atsauces likme, kura atbalsta saņēmējam tiek garantēta, nosakot to par maksimālo nodokļa likmi. Saskaņā ar minētā panta grozīto redakciju “īpašā ieguldījumu nolīguma” atsauces likme ir tā uzņēmuma ienākuma nodokļa likme, kas ir spēkā pirms Shēmas stāšanās spēkā. Saskaņā ar sākotnējo panta redakciju par atsauces likmi būtu jāuzskata tā nodokļa likme, kas ir spēkā dienā, kurā saskaņā ar Shēmu parakstīts attiecīgais ieguldījumu nolīgums. Iestāde uzskata, ka Papildu noteikumi izmainīja atbalsta saņemšanas noteikumus visiem jaunajiem atbalsta saņēmējiem, kas ir Shēmas darbības jomā pēc Papildu noteikumu grozījumu ieviešanas.

(115)

Visbeidzot, grozījumi, kas ar Papildu noteikumiem veikti Veicināšanas noteikumu 20. pantā, paredz tādu nodokļa atbrīvojuma maksimālo ilgumu, kuru aprēķina no datuma, kurā parakstīts nolīgums, kurš noslēgts pirms Shēmas stāšanās spēkā 2010. gadā. Arī šie grozījumi ir izmainījuši atbalsta saņemšanas noteikumus visiem jaunajiem atbalsta saņēmējiem, kas ir Shēmas darbības jomā pēc Papildu noteikumu grozījumu ieviešanas.

(116)

Iestāde uzskata, ka ar Papildu noteikumiem veiktie grozījumi mazina stimulējošās ietekmes testa prasību, kas paredzēta Iestādes apstiprinātā Akta Nr. 99/2010 5. pantā. Turklāt šie grozījumi maina sākotnējās Shēmas prasību par stimulējošo ietekmi tādā mērā, ka stimulējošās ietekmes nosacījumi, kas aprakstīti 2007. gada RPV 30. punktā (38), vairs netiek izpildīti.

(117)

Tādējādi Iestāde secina, ka grozījumi, kas ar Papildu noteikumiem izdarīti Shēmas 3., 8. un 20. pantā, ir jauns atbalsts, kas nav saderīgs ar EEZ līguma darbību tā 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta un 2007. gada RPV nozīmē.

(118)

Jāsecina, ka atbalsts, kas sniegts uz to grozījumu pamata, kas veikti ar Papildu noteikumiem, arī nav saderīgs ar EEZ līguma darbību saskaņā ar 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu un 2007. gada RPV.

(119)

Iestāde turpmāk atsevišķi izvērtēs katru no pieciem ieguldījumu nolīgumiem.

(120)

Becromal ieguldījumu nolīgumā runa ir par ieguldījumiem alumīnija folijas anodēšanas rūpnīcā, kuru paredzēts būvēt divos posmos Akureyri pilsētā. Pirmo posmu bija paredzēts noslēgt 2011. gada martā un otru posmu – 2014. gada beigās ar kopējām ieguldījumu izmaksām aptuveni EUR 117,25 miljoni (39).

(121)

Becromal ieguldījumu nolīguma preambulas D, H un I iedaļā izdarītas atsauces uz iepriekšējo tā paša projekta ieguldījumu nolīgumu, kuru tās pašas puses noslēdza 2009. gada 7. jūlijā.

(122)

Kā minēts iepriekš, Islandes iestādes ir paziņojušas, ka Papildu noteikumi tika pieņemti, lai Shēmu varētu attiecināt uz Becromal projektu. Tās uzskata, ka bija nepieciešams atļaut Becromal pretendēt uz atbalsta pasākumiem saskaņā ar Shēmu, lai Islandes iestādes varētu izpildīt savas līgumiskās saistības ar Bacromal.

(123)

Tādēļ, lai iekļautu Shēmā Becromal, ar Papildu noteikumiem Veicināšanas noteikumos tika iekļauts teksts “saskaņā ar īpašu ieguldījumu nolīgumu pirms Akta stāšanās spēkā”. Tādējādi Becromal varēja izturēt stimulējošās ietekmes testu, kas paredzēts Shēmā, tikai tāpēc, ka ar Papildu noteikumiem tika veikti attiecīgie grozījumi.

(124)

Iestāde jau ir secinājusi, ka izmaiņas, kas Shēmā veiktas ar Papildu noteikumiem, ir uzskatāmas par jaunu atbalstu, kas ir nošķirams no Shēmas. Tādējādi jāsecina, ka atbalsts, ka piešķirts saskaņā ar Becromal ieguldījumu nolīgumu, arī ir jauns atbalsts, jo šis nolīgums tika noslēgts to Veicināšanas noteikumu darbības jomā, kas grozīti ar Papildu noteikumiem.

(125)

Iestāde jau ir secinājusi, ka atbalsts, kas piešķirts uz grozījumu pamata, kas veikti ar Papildu noteikumiem, ir jauns atbalsts, kurš nav saderīgs ar EEZ līgumu. Tas nozīmē, ka Becromal ieguldījumu nolīgums arī uzskatāms par nesaderīgu atbalstu, jo tas neizturētu stimulējošās ietekmes testu, kas paredzēts apstiprinātajā Shēmā, un tādējādi nevar ietilpt tās darbības jomā.

(126)

Lai izvērtējums būtu pilnīgs un lai izsvērtu Becromal un Islandes iestāžu argumentus, Iestāde ir novērtējusi Becromal ieguldījumu nolīgumu kā ad hoc pasākumu. Šajā saistībā Iestāde atsaucas uz 2007. gada RPV un jo īpaši uz tajās paredzētajām stimulējošās ietekmes prasībām…

(127)

Kā minēts iepriekš, Becromal ieguldījumu nolīgumā izdarīta atsauce uz sākotnējo 2009. gada 7. jūlija nolīgumu. Abi nolīgumi ir daļa no viena projekta, kuru Iestāde uzskata par “vienu ieguldījumu projektu” 2007. gada RPV 49. punkta un 47. zemsvītras piezīmes nozīmē.

(128)

Saskaņā ar 2007. gada RPV 30. punktu stimulējošās ietekmes esamība ir nepieciešamais saderības priekšnoteikums:

“Ir svarīgi nodrošināt, ka ar reģionālo atbalstu tiek faktiski veicināta tādu ieguldījumu izdarīšana, kuri citkārt atbalstāmajos reģionos netiktu izdarīti. Tāpēc atbalstu saskaņā ar atbalsta shēmu var piešķirt, ja atbalsta saņēmējs ir iesniedzis atbalsta pieprasījumu un par shēmas administrēšanu atbildīgā iestāde ir rakstiski apstiprinājusi, ka attiecīgais projekts principā atbilst shēmā paredzētajiem nosacījumiem, bet pirms projekta uzsākšanas vēl jāveic sīka izvērtēšana. Visās atbalsta shēmās ir jāietver nepārprotama atsauce uz abiem šiem nosacījumiem. Ad hoc atbalsta gadījumā kompetentā iestāde nosūta nodoma vēstuli, kurā apstiprina atbalsta piešķiršanu pirms projekta īstenošanas sākuma, ja šādu pasākumu Iestāde ir apstiprinājusi. Ja projekta īstenošana tiek uzsākta, pirms ir izpildīti šajā punktā paredzētie nosacījumi, attiecīgais projekts nevarēs pretendēt uz atbalstu.”

(129)

Ņemot vērā Eiropas Komisijas un Iestādes lēmumu pieņemšanas praksi, nodoma vēstuli 2007. gada RPV nozīmē ir “dokuments, ko var uzskatīt par tādu, kas apliecina atbalsta piešķiršanu [uzņēmumam] ieguldījumu izdarīšanai” (40). Turklāt saskaņā ar 2007. gada RPV 30. punktu šāda nodoma vēstule ir jānosūta apstiprināšanai Iestādē pirms atbalsta piešķiršanas.

(130)

2007. gada RPV 30. punkta mērķis ir nodrošināt Iestādei iespēju pārbaudīt to, vai ieguldījumu atbalstam ir pietiekama stimulējoša ietekme, neveicot pilnīgu atbalsta saņēmēja ieguldījumu lēmuma ekonomisko apstākļu analīzi tā pieņemšanas laikā (41). Ja šāds apstiprinājums nav saņemts un darbs tiek uzsākts, “attiecīgais projekts kopumā nevarēs pretendēt uz atbalstu”. Tādējādi, kā tas apstiprināts Vispārējās tiesas spriedumā Kronoply lietā, Iestādes stimulējošās ietekmes novērtējuma pamatā var būt notikumu hronoloģija (42).

(131)

Becromal ir apgalvojis, ka valsts atbalsta lietu novērtējums ir izmainījies ar detalizētākas ekonomiskās analīzes ieviešanu, piemēram, novērtējot atbalsta stimulējošo ietekmi, Iestādei jānovērtē arī tā ekonomiskā būtība (t. i., vai tā sniegšana ir mainījusi atbalsta saņēmēja rīcību), ņemot vērā LIP pamatnostādnes. Iestāde nevar pieņemt šo argumentu.

(132)

Becromal atsaucas uz Tiesas spriedumu HGA lietā (43) un apgalvo, ka: “(…) Tiesa, pārskatot Pirmās instances tiesas spriedumu, paredz, ka vienīgais veids kā noteikt, vai atbalsta pasākumam ir bijusi veicinoša ietekme, bija novērtēt, vai tas ir mainījis investora rīcību, un neņemt vērā Pirmās instances tiesas atsauces uz Kronoply lietu” (44).

(133)

Tomēr Becromal izpratnē par spriedumu HGA lietā nav ņemts vērā Tiesas secinājums, ar kuru apelācijas tiesvedībā netiek apšaubīts Vispārējās tiesas secinājums, ka “(…) pieteikuma atbalsta saņemšanai iepriekšējs raksturs salīdzinājumā ar ieguldījuma projekta uzsākšanu ir vienkāršs kritērijs, kas ir piemērots un atbilstošs, lai ļautu Komisijai prezumēt, ka iecerētais atbalsts ir nepieciešams” (45).

(134)

Turklāt Tiesas virspalāta Nuova Agricast lietā ir noteikusi: “Secinājums par to, ka atbalsts nav nepieciešams, tostarp var izrietēt no tā, ka ieinteresētais uzņēmums ir jau uzsācis atbalstu saņēmušo projektu vai ir pat to pabeidzis pirms pieteikuma atbalsta saņemšanai iesniegšanas kompetentajām iestādēm.” Turklāt Tiesa ir nolēmusi, ka: “[tas] izslēdz to, ka attiecīgajam atbalstam varētu būt bijusi pamudinoša nozīme” (46). Tādējādi Iestāde uzskata, ka šajā gadījumā secinājumu par nesaderību ir jāpamato ar hronoloģisku novērtējumu, proti, i) ar to, ka netika izturēts 2007. gada RPV paredzētais stimulējošās ietekmes tests, un ii) ar to, ka darbs pie projekta bija sācies pirms ieguldījumu nolīguma noslēgšanas un atbalsta piešķiršanas.

(135)

Iestāde noraida arī Becromal argumentu par to, ka Iestādei ir jāizvērtē projekts, ņemot vērā LIP pamatnostādnes, un jāizmanto minētajās pamatnostādnēs paredzētais stimulējošās ietekmes tests. Iestāde norāda, ka dažiem lieliem ieguldījumu projektiem papildus 2007. gada RPV 30. punktā paredzētajam stimulējošās ietekmes testam (kura pamatā ir prasība par to, ka pieteikums jāiesniedz un pretendēšana uz atbalstu jāapstiprina pirms darba uzsākšanas) tiek veikts otrs tests, kurš būtībā ir ekonomikas tests (tā pamatā ir ekonomiskā analīze par to, vai atbalsts sekmē atbalsta saņēmēja rīcības izmaiņas), kas paredzēts RPV pamatnostādņu 57. punktā un LIP pamatnostādnēs.

(136)

LIP pamatnostādnēs paredzēts dažu lielu ieguldījumu projektu padziļināta novērtēšana, t. i., projekti, kuriem ir būtiska ietekme uz tirdzniecību un kuri var radīt būtiskus konkurences izkropļojumus (47). Stimulējošās ietekmes analīze šādiem gadījumiem ir aprakstīta LIP pamatnostādņu 19. punktā: tā “(…) notiek divos līmeņos: pirmkārt, vispārējā procesuālā līmenī un, otrkārt, detalizētākā ekonomiskajā līmenī”. No tā izriet, ka papildus tam, ka atbalsta pieteikums jāiesniedz pirms darba uzsākšanas, dažiem lieliem ieguldījumu projektiem ir vajadzīga arī detalizētāka ekonomiskā analīze.

(137)

Saskaņā ar LIP pamatnostādņu 3. punktu un 2007. gada RPV 49. punktu par lielu ieguldījumu projektu uzskata projektu ar sākotnējiem ieguldījumiem, kuru attaisnotās izmaksas pārsniedz EUR 50 miljonus. Kā minēts iepriekš, Becromal ieguldījumu nolīgumā ir runa par kopējām ieguldījumu izmaksām EUR 117,25 miljonu apmērā par abiem projekta posmiem. Tomēr ne Becromal, ne Islandes iestādes nav iesniegušas Iestādei informāciju par atbalsta intensitāti vai projekta attaisnotajām izmaksām. Nav sniegta arī informācija par to, vai ir izpildīti detalizētās pārbaudes nosacījumi, kuri ir paredzēti LIP pamatnostādnēs un uz kuriem atsaucas 2007. gada RPV 57. punkta a) un b) apakšpunkts (t. i., ka atbalsta saņēmējs ir atbildīgs par vairāk nekā 25 % attiecīgo produktu konkrētajā tirgū un ka ar projektu radītā ražošanas kapacitāte ir vairāk nekā 5 % no attiecīgā produkta tirgus). Iestāde uzskata, ka nekas neliecina par to, ka Becromal projekts ir pārsniedzis robežvērtības, kas paredzētas 2007. gada pamatnostādņu 57. punktā.

(138)

Tādējādi Iestāde secina, ka padziļinātā analīze, kas paredzēta LIP pamatnostādnēs, uz Becromal ieguldījumu nolīgumu neattiecas.

(139)

Ņemot vērā judikatūru un 2007. gada RPV formulējumu, pietiek pārbaudīt, vai, pirms tika sākts darbs pie projekta, atbalsta saņēmējs bija iesniedzis atbalsta pieteikumu un vai iestāde, kas piešķir atbalstu, bija izsniegusi rakstisku pasākuma apstiprinājumu, par kuru bija jāsaņem Iestādes apstiprinājums.

(140)

2007. gada RPV termins “darba sākums” ir definēts kā “būvniecības darbu sākums vai pirmā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, izņemot priekšizpēti”.

(141)

Kā ir apstiprinājušas Islandes iestādes un Becromal, būvniecības darbi Becromal projektā sākās 2008. gadā, kas ir vēl pirms sākotnējā nolīguma parakstīšanas 2009. gada 7. jūlijā.

(142)

Iestāde nevar pieņemt Becromal argumentu, ka par “darba sākumu” būtu jāuzskata tāda aprīkojuma pasūtīšana, kas paredzēts tieši attiecīgajam projektam, un ka zemes un/vai rūpnīcas ēkas iegāde nebūt nav jāuzskata par ieguldījumu lēmuma sākumu, jo šādu ieguldījumu var jebkurā brīdī viegli pārdot. Šāda šaura interpretācija nesaskan ar formulējumu 2007. gada RPV. Kā minēts iepriekš, 2007. gada RPV par “darba sākumu” uzskata vai nu “būvniecības darbu sākumu, vai pirmo apņemšanos pasūtīt aprīkojumu (…)”. Šāda interpretācija tiek izmantota Vispārējās tiesas judikatūrā, un saskaņā ar to pat maziem ieguldījumiem no atbalsta saņēmēja puses var būt juridiskas sekas, un tādēļ tos uzskata par darba pirmo posmu (48).

(143)

Turklāt Iestādei pieejamā informācija liecina, ka Becromal sāka rūpnīcas būvniecību 2008. gada sākumā (49) un ka darbinieku atlase sākās vēlāk tajā pašā gadā (50). 2008. gadā Becromal noslēdza nolīgumus par nepieciešamo aprīkojumu (51).

(144)

Šie apstākļi pamato Iestādes uzskatu, ka reģionālais atbalsts nebija galvenais faktors, kas mudināja Becromal izdarīt ieguldījumus Akureyri pilsētā. Tieši otrādi, Becromal bija sācis darbu pie projekta, neiesniedzot atbalsta pieteikumu Islandes iestādēm un nesaņemot Islandes iestāžu apliecinājumu par reģionālā atbalsta piešķiršanu.

(145)

Turklāt saskaņā ar Shēmas noteikumiem: “reģionālo atbalstu saskaņā ar shēmu var saņemt tikai tie atbalsta pieteikumi, kas kopā ar visiem pieteikuma novērtēšanai vajadzīgajiem dokumentiem ir saņemti pirms ieguldījumu projekta darba sākuma” (52). Tā kā darbs pie Becromal ieguldījumu projekta jau bija sācies pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas, Iestāde secina, ka projekts neatbilda stimulējošās ietekmes testa prasībām un tādēļ nevarēja pretendēt uz reģionālo atbalstu saskaņā ar apstiprināto Shēmu.

(146)

Iestāde nav saņēmusi informāciju, ar kuras palīdzību tā varētu pārbaudīt, vai Islandes iestādes ir apņēmušās piešķirt atbalstu pirms projekta darba sākuma. Becromal ir paziņojis, ka saņēma oficiālu Islandes iestāžu lūgumu noslēgt ieguldījumu nolīgumu pirms būvniecības darbu sākuma attiecīgajā vietā. Tomēr ne Becromal, ne Islandes iestādes nav iesniegušas Iestādei pierādījumus par šāda lūgumu esamību.

(147)

Kā minēts iepriekš 141. apsvērumā, Islandes iestādes pirmo reizi ieguldījumu nolīgumu ar Becromal noslēdza 2009. gada 7. jūlijā. Ar šo nolīgumu Becromal saņēma apliecinājumu, ka Islandes iestādes ir apņēmušās ar uzņēmumu noslēgt pilnīgu ieguldījumu nolīgumu. Lai arī Becromal ir iesniedzis Iestādei 2013. gada 20. septembra vēstuli no kādreizējā rūpniecības ministra, kurā viņš apgalvo, ka valdība ir piekritusi ar uzņēmumu noslēgt ieguldījumu nolīgumu 2007. gadā un ka darbs pie nolīguma sākās 2008. gadā, tomēr šo apgalvojumu nevar pamatot ar kādu jaunāku dokumentu, kas apliecinātu, ka attiecībā uz Becromal tika veikti īpaši veicinoši pasākumi pirms projekta darba sākuma. Jebkurā gadījumā Iestāde nebija šo pasākumu apstiprinājusi pirms projekta darba sākuma.

(148)

Tādējādi šajā lietā ne Islandes iestādes, ne Becromal nav pierādījuši, ka pastāv apstākļi (neraugoties uz to, ka darbs pie projekta sākās pirms atbalsta piešķiršanas), kas nodrošinātu, ka stimulējošās ietekmes testa prasības tomēr tiktu izpildītas (53).

(149)

Tādēļ Iestāde secina, ka stimulējošās ietekmes nosacījums attiecībā uz Becromal ieguldījumu nolīgumu nav izpildīts.

(150)

Pamatojoties uz iepriekš teikto, Iestāde secina, ka saskaņā ar Becromal ieguldījumu nolīgumu sniegtais atbalsts nav saderīgs ar EEZ līguma darbību saskaņā ar 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(151)

Islandes iestādes ir paziņojušas, ka ar Papildu noteikumiem veiktie Shēmas grozījumi neietekmē Verne ieguldījumu nolīgumu. Šā argumenta pamatā ir uzskats, ka Verne ieguldījumu nolīgums ir apstiprinātās Shēmas darbības jomā. Lai arī šajā saistībā Iestāde piekrīt pirmajam Islandes iestāžu argumentam, tā nepiekrīt, ka Verne ieguldījumu nolīgums atbilst apstiprinātajā Shēmā paredzētajam stimulējošās ietekmes testam.

(152)

Iestāde Lēmumā par procedūras sākšanu norādīja, ka, lai arī Verne ieguldījumu nolīgumā nav atsauces uz kādu iepriekšēju nolīgumu, tomēr, šķiet, ka tas ir saistīts ar tādu pašu vai līdzīgu ieguldījumu projektu, par kuru Iestāde jau iepriekš ir lēmusi: Lēmums Nr. 418/10/COL (54).

(153)

Sākotnējais ieguldījumu projekts sākās 2008. gada 26. februārī, kad tika parakstīts nekustamā īpašuma iegādes nolīgums, ar kuru Verne iegādājās piecas ēkas no Islandes valsts datu centra izveidei. Ieguldījumu nolīgums tika parafēts 2009. gada 23. oktobrī (55). Projekts vēlāk tika apturēts un atsākts ar Verne ieguldījumu nolīguma parakstīšanu 2011. gada 27. septembrī, lai saskaņā ar Islandes iestāžu teikto uz to attiektos apstiprinātā Shēma.

(154)

Sākotnēji plānotais projekts bija saistīts ar vairumtirdzniecības datu centra būvniecību Reykjanesbær pašvaldībā. Saskaņā ar Verne ieguldījumu nolīgumu projekta īstenošanas vieta nav mainījusies. Kā tas skaidri norādīts gan 2009. gada ieguldījumu nolīguma, gan Verne ieguldījumu nolīguma preambulā, projekta pabeigšanai tiks izmantotas tās pašas ēkas (56). Turklāt nolīgumiem ir tās pašas galvenās līgumslēdzējas puses (t. i., Verne Real Estate II ehf. (“VRE II”) un Verne Holdings Ltd). Abiem ieguldījumu nolīgumiem ir skaidri norādīts kopīgs mērķis – piedāvāt īpaši svarīgu datu centra pakalpojumus pasaules informācijas tehnoloģiju tirgū.

(155)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Iestāde nevar pieņemt Islandes iestāžu argumentu, ka abi projekti būtiski atšķiras. Islandes iestādes šai saistībā nav Iestādei iesniegušas pārliecinošu informāciju. Turklāt Iestāde nevar piekrist Islandes iestāžu strīdīgajam uzskatam, ka, tā kā Verne ieguldījumu nolīgums ir saistīts tikai ar jaunu datu centra telpu un infrastruktūru, to būtu jāuzskata par jaunu projektu.

(156)

Saskaņā ar 2007. gada RPV: “(…) Lai novērstu to, ka lieli ieguldījumu projekti tiek mākslīgi sadalīti apakšprojektos, tādējādi izvairoties no šo pamatnostādņu noteikumiem, liels ieguldījumu projekts tiks uzskatīts par vienu ieguldījumu projektu, ja trīs gadu laikā sākotnējo ieguldījumus izdara viens vai vairāki uzņēmumi un tie tiek ieguldīti pamatlīdzekļos, kas tiek apvienoti ekonomiski nedalāmā veidā” (57).

(157)

Turklāt “(…) lai novērtētu, vai sākotnējie ieguldījumi ir ekonomiski nedalāmi, Iestāde ņems vērā tehniskās, funkcionālās un stratēģiskās saiknes, kā arī ģeogrāfisko atrašanās vietu tuvumu. Ekonomisko nedalāmību novērtēs neatkarīgi no īpašumtiesībām” (58). Kā minēts iepriekš, projekta atrašanās vieta un būtība nav mainījusies, kā arī galvenās līgumslēdzējas puses ir identiskas gan 2009. gada, gan 2011. gada nolīgumos. Islandes iestādes ir uzsvērušas, ka iespējamo ieguldījumu līmenis tagad ir zemāks, jo sākotnēji plānotā vairumtirdzniecības datu centra trīs posmu būvniecības vietā tagad paredzēts ad hoc izbūvēt mazākus moduļus, un ka Verne, ņemot vērā savu jauno ieguldījumu stratēģiju, aktīvi cenšas pārdot ēkas atpakaļ vietējām iestādēm, lai tādējādi uzlabotu savu finanšu stāvokli. Tomēr šādi netiek parādītas tehniskās, funkcionālās vai stratēģiskās atšķirības starp sākotnējo ieguldījumu projektu un projektu Verne ieguldījumu nolīgumā. Tā vietā, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju, Iestāde uzskata, ka šie notikumi ir tāda politiska vai komerciāla lēmuma rezultāts, kas pieņemts, uzņēmumam cenšoties apmierināt klientu vēlmes (59).

(158)

Visbeidzot, saskaņā ar 2007. gada RPV: “(…) lai noteiktu, vai liels ieguldījumu projekts ir viens vienots ieguldījumu projekts, novērtējuma rezultātam ir jābūt vienādam neatkarīgi no tā, vai projektu īsteno viens uzņēmums, vairāk nekā viens uzņēmums, kuri savā starpā sadala ieguldījumu izmaksas, vai vairāki uzņēmumi, kuri uzņemas viena ieguldījumu projekta atsevišķu ieguldījumu izmaksas (piemēram, kopuzņēmuma gadījumā)” (60). Tādējādi Iestāde uzskata, ka līgumslēdzēju pušu nošķiršana nav būtiska, lai noteiktu, vai ieguldījumu projekts ir nedalāms.

(159)

Tāpat Islandes iestādes atsaucas uz jauniem kapitālieguldījumiem VRE II 2011. gada beigās, apgalvojot, ka šādi tiek veiktas strukturālas izmaiņas sākotnējā ieguldījumu projektā. Saskaņā ar Islandes iestāžu teikto VRE II ir jauna struktūra, kas izveidota 2011. gadā Shēmas vajadzībām, lai pabeigtu Verne iesaistīšanos Shēmā. Neskarot Iestādes iespējamo lēmumu uzsākt atsevišķu izmeklēšanu saistībā ar minētajiem kapitālieguldījumiem, Iestāde uzskata, ka šie ieguldījumi sedz attiecīgā projekta papildu attaisnotās izmaksas. Tomēr Iestāde uzsver, ka saskaņā ar 2007. gada RPV kopējās attaisnoto izmaksu konkrēto summu aprēķina pirms projekta sākuma. Tiklīdz projekts ir sācies, šīs attaisnotās izmaksas vai atbalsta summu nevar mākslīgi palielināt, jo šā atbalsta stimulējošā ietekme tiek novērtēta atbalsta piešķiršanas brīdī.

(160)

Turklāt Islandes iestādes apgalvo, ka Verne ieguldījumu nolīgumā ir paredzētas dažas saistības, kas nebija paredzētas iepriekšējā nolīgumā. Šajā saistībā Iestāde uzskata, ka Verne ieguldījumu nolīguma noteikumi par juridiskajām saistībām, piemēram, kapitāla kontroles ierobežojumiem, rūpnieciskajiem maksājumiem, ielu savienošanas maksājumiem utt., un/vai papildu saistību noteikšanu attiecībā uz akciju nodošanu, ir uzskatāmi par administratīvām izmaiņām, kas nemaina iepriekšējā nolīgumā paredzētā sākotnējā projekta būtību.

(161)

Turklāt tas, vai tiek piešķirts atšķirīgs valsts atbalsts, neietekmē projekta ieguldījumu novērtējumu pēc būtības. Iestāde ņem vērā, ka Verne ieguldījumu nolīgumā ir paredzēti atšķirīgi noteikumi par ienākumu nodokli, kas uzņēmumam jāmaksā, vai par nolīguma darbības ilgumu. Tomēr, kā to apstiprinājušas Islandes iestādes, šādi noteikumi paredzēti, lai nodrošinātu nolīguma saderību ar Shēmas noteikumiem. Tādējādi ieguldījumu projekts pēc būtības nav mainījies, kā arī to nevar uzskatīt par jaunu nesaistītu projektu.

(162)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Iestāde uzskata, ka Verne ieguldījumu projekts ir papildu ieguldījumi darbā, kas jau tika uzsākts 2008. gada 26. februāri, kad notika ēku iegāde.

(163)

Iestāde ne no Islandes iestādēm, ne no Verne nav saņēmusi papildu informāciju, kas pamatotu viņu apgalvojumu, ka šis ir jauns ieguldījumu projekts. Proti, puses nav sniegušas informāciju, ar kuru Iestādi varētu pārliecināt par to, ka ir iespējams izdarīt nošķīrumu starp Verne darbībām pēc tehniskām, funkcionālām vai stratēģiskām iezīmēm.

(164)

Kā minēts iepriekš, apstiprinātajā Shēmā atbalsts netiek piešķirts, ja darbs pie projekta ir sācies, pirms uzņēmums ir noslēdzis nolīgumu ar Islandes iestādēm saskaņā ar Shēmu. Turklāt Islandes iestādes apstiprināja, ka Shēmā atbalsts netiek piešķirts projektiem, kuri ir sākušies pirms Shēmas noteikumu galīgā teksta publicēšanas dienas. Tādējādi Iestāde uzskata, ka Verne piešķirtais atbalsts varēja atbilst Shēmā paredzētā stimulējošās ietekmes testa noteikumiem tikai tad, ja tiktu ieviesti ar Papildu noteikumiem veiktie grozījumi (61).

(165)

Tomēr, ņemot vērā Islandes iestāžu apliecinājumu, ka ar Papildu noteikumiem izdarītie grozījumi Veicināšanas noteikumos neattiecas uz Verne projektu, jāuzskata, ka Verne ieguldījumu projekts nav apstiprinātās Shēmas darbības jomā, jo projekts bija sācies ilgu laiku pirms Shēmas noteikumu galīgā teksta publicēšanas dienas. Tādējādi Iestāde novērtēs Verne ieguldījumu nolīguma saderību kā jaunam ad hoc atbalsta pasākumam.

(166)

Saskaņā ar LIP pamatnostādņu 3. punktu un 2007. gada RPV 49. punktu par lielu ieguldījumu projektu uzskata projektu ar sākotnējiem ieguldījumiem, kuru attaisnotās izmaksas pārsniedz EUR 50 miljonus. Kā minēts Verne ieguldījumu nolīguma preambulā, Verne un Investori ir aplēsuši, ka projekta iespējamo ieguldījumu līmenis var pārsniegt USD 675 miljonus. Kā minēts iepriekš saistībā ar Becromal projektu, LIP pamatnostādnes attiecas tikai uz dažiem lieliem ieguldījumu projektiem. Islandes iestādes nav iesniegušas Iestādei informāciju par atbalsta intensitāti vai Verne projekta attaisnotajām izmaksām. Nav sniegta arī informācija par to, vai ir izpildīti detalizētās pārbaudes nosacījumi, kuri ir paredzēti LIP pamatnostādnēs un uz kuriem atsaucas 2007. gada RPV 57. punkta a) un b) apakšpunkts (t. i., ka atbalsta saņēmējs ir atbildīgs par vairāk nekā 25 % attiecīgo produktu attiecīgajā tirgū un ka ar projektu radītā ražošanas kapacitāte ir vairāk nekā 5 % no attiecīgā produkta tirgus). Iestāde uzskata, ka nekas neliecina par to, ka Verne projekts ir pārsniedzis robežvērtības, kas paredzētas 2007. gada pamatnostādņu 57. punktā.

(167)

Tādējādi Iestāde secina, ka padziļinātā analīze, kas paredzēta LIP pamatnostādnēs, uz Verne ieguldījumu nolīgumu neattiecas.

(168)

Kā jau minēts 153. apsvērumā, darbs pie projekta jau bija sācies 2008. gada februārī, kad Verne iegādājās piecas ēkas no Islandes valsts. Pēc tam Verne 2008. un 2009. gadā izremontēja divas lielās noliktavas (868. un 869. ēku) atbilstīgi sākotnējam plānam veidot daudzu ēku kompleksu (62). Tā kā šo ēku iegāde un atjaunošana (kas tieši saistīta ar Verne datu centra izveidi) tiek uzskatīta par sākotnējo ieguldījumu, par projekta darba sākuma datumu jāuzskata minētais ēku iegādes datums (63). Iestāde nav saņēmusi informāciju, kas apliecinātu, ka Islandes iestādes bija apņēmušās piešķirt atbalstu pirms projekta darba sākuma. Tieši otrādi, Islandes iestādes tagad ir apstiprinājušas, ka tās nav noslēgušas nolīgumu ar Verne par veicinoša atbalsta piešķiršanu pirms Verne ieguldījumu nolīguma noslēgšanas 2011. gada 27. septembrī. Saskaņā ar Islandes iestāžu teikto 2009. gada ieguldījumu nolīgums tika vienīgi apstiprināts, nevis parakstīts, un tādēļ tam nav tiesisku seku. Islandes iestādes apgalvo, ka Verne ieguldījumu nolīgumā nav atsauču uz kādu iepriekšēju nolīgumu, jo nav iepriekšēju ieguldījumu nolīgumu, kas būtu parakstīti ar Verne.

(169)

Lēmuma par procedūras sākšanu 131.–134. apsvērumā Iestāde apšaubīja to, vai Verne ieguldījumu nolīgums atbilst 2007. gada RPV paredzētajam stimulējošās ietekmes nosacījumam. Atbildot uz apgalvojumiem Lēmumā par procedūras sākšanu, Islandes iestādes apgalvoja, ka tad, ja nebūtu noslēgts ieguldījumu nolīgums, šis projekts netiktu īstenots finanšu krīzes dēļ (64). Turklāt tās uzskata, ka Iestādei būtu jāievēro Eiropas Komisijas pieeja daudzos tās lēmumos neiebilst pret palīdzību, kas piešķirta finanšu iestādēm, jo šādos gadījumos stimulējošā ietekme nebija saderības priekšnoteikums.

(170)

Iestāde nevar pieņemt šādu interpretāciju. Komisijas lēmumu pieņemšanas prakse finanšu krīzes kontekstā bija saistīta tikai ar atbalstu finanšu nozarei, kā juridisko pamatu galvenokārt izmantojot LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu (atbilst EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktam). Šādos gadījumos atbalsts tika sniegts, lai novērstu būtiskus traucējumus, kas ietekmē visas dalībvalsts ekonomiku. Vispārējā tiesa ir vairākkārt noteikusi, ka šis noteikums jāizmanto ierobežotos gadījumos (65). Iestāde uzskata, ka nav saskatāmas līdzības ar valsts atbalstu, ko saskaņā ar 2007. gada RPV piešķir uzņēmumiem kā reģionālu atbalstu, ja tā mērķis ir konkrēta ģeogrāfiskā apgabala attīstība un stimulējošā ietekme ir būtisks saderības kritērijs. Tādējādi Iestāde šajā gadījumā nevar izmantot Komisijas pieeju saistībā ar valsts atbalstu, kas finanšu krīzes kontekstā piešķirts finanšu organizācijām.

(171)

Turklāt Islandes iestādes nesniedza nekādu informāciju, ar kuru pamatot nepieciešamību piešķirt atbalstu projekta pabeigšanai. Ja, kā apgalvo Islandes iestādes, projekts bez piešķirtā atbalsta nebūtu pabeigts, tad tām vajadzēja sniegt informāciju un analīzi, uz kuras pamata Iestāde šo apgalvojumu varētu pārbaudīt. Šajā analīzē inter alia būtu jāņem vērā projekta rentabilitātes aprēķini ar atbalstu vai bez tā, jutības analīzes, kā arī detalizēts pārskats par to, kā finanšu krīze ietekmēja lēmumu par ieguldījumiem.

(172)

Turklāt Islandes iestādes nav pierādījušas, ka pastāv apstākļi (neraugoties uz to, ka darbs pie projekta sākās pirms atbalsta piešķiršanas), kas nodrošinātu, ka stimulējošās ietekmes testa prasības tomēr tiktu izpildītas (66).

(173)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Iestāde secina, ka stimulējošās ietekmes nosacījums attiecībā uz Verne ieguldījumu nolīgumu nav izpildīts.

(174)

Šāds secinājums pats par sevi ir pietiekams pamats tam, lai noteiktu, ka Verne ieguldījumu nolīgums nav saderīgs ar EEZ līguma darbību saskaņā ar 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu un 2007. gada RPV.

(175)

Tomēr, lai izvērtējums būtu pilnīgs, Iestāde izvērtēs arī konkrētus nolīguma noteikumus un to, vai tie atbilst 2007. gada RPV paredzētajiem nosacījumiem.

(176)

Lai nodokļu pasākumus, kas piešķirti saskaņā ar Verne ieguldījumu nolīgumu, varētu uzskatīt par ieguldījumu atbalstu,

(177)

Verne ieguldījumu nolīgumā noteiktās kopējās ieguldījumu izmaksas ir aptuveni USD 675 miljoni. Lēmumā par procedūras sākšanu Iestāde provizoriski secināja, ka nolīgumā starp ieguldījumu izmaksām un atbalstu nav izveidota skaidra saikne. Šajā saistībā nebija konkrēti definētas attaisnotās izmaksas, atbalsts nebija izteikts kvantitatīvi, un nebija noteikti atbalsta griesti. Islandes iestādes nav sniegušas informāciju šo sākotnējo secinājumu apstrīdēšanai. Tas, ka Verne ieguldījumu nolīgumā šo elementu nav, ir pretrunā 2007. gada RPV noteikumiem.

(178)

Kā jau minēts 44. apsvērumā iepriekš, Islandes iestādes ir paziņojušas, ka aģentūra Invest in Iceland veica katra projekta izmaksu un ieguvumu analīzi pirms nolīgumu noslēgšanas un ka Veicināšanas komiteja novērtēja, vai projekti atbilst kritērijiem, kas paredzēti Aktā Nr. 99/2010 un Veicināšanas noteikumos.

(179)

Saskaņā ar 2007. gada RPV “(…) reģionālo ieguldījumu atbalstu aprēķina vai nu atsaucoties uz materiālajām un nemateriālajām ieguldījumu izmaksām, kas rodas sākotnējā ieguldījumu projektā, vai uz (aplēstajām) darbaspēka izmaksām par darba vietām, kuras tiešā veidā radītas ar attiecīgo ieguldījumu projektu (…). Atbalsta līmeni izsaka kā intensitāti salīdzinājumā ar atsauces izmaksām” (68).

(180)

Lai Iestāde varētu novērtēt atbalsta pasākumu atbilstību 2007. gada RPV, atbalsta griestiem jābūt skaidri noteiktiem, atsaucoties uz konkrētām un attaisnotajām ieguldījumu izmaksām. Tas, ka Islandes iestādes ir izveidojušas mehānismu, ar kuru ex post pārbaudīt projektu atbilstību Shēmai, Iestādes atbilstības novērtējumā nav būtiski, jo šāds mehānisms negarantē, ka tiek aprēķināta faktiskā vērtība atbalsta intensitātei, kas izteikta dotācijas bruto ekvivalentā, un ka šī atbalsta intensitāte tiek izteikta kā procentuālā daļa no attaisnoto izmaksu faktiskās vērtības, kā arī tas negarantē, ka Verne ieguldījumu nolīgumā paredzētie attaisnotie izdevumi ir saistīti ar materiālo aktīvu ieguldījumu izmaksām, kā paredzēts 2007. gada RPV (69).

(181)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Iestāde secina, ka Verne ieguldījumu nolīgums neatbilst 2007. gada RPV nosacījumiem, jo i) nolīgumā nav uzskaitītas attaisnotās izmaksas, kas saistībā ar ieguldījumiem būtu jānorāda, ii) atbalsts nav atbilstīgi izteikts kvantitatīvi un iii) nav izklāstīta aprēķinu metodoloģija projekta atbalsta intensitātei.

(182)

Verne ieguldījumu nolīguma 23. panta 7. punktā Islandes iestādēm ir paredzēts beznosacījuma pienākums piešķirt atbalsta saņēmējam papildu atbalstu projektā, kuram atbalsts jau ir piešķirts saskaņā ar Shēmu, ja Shēmas grozījumi nākotnē ir labvēlīgāki.

(183)

Šāds noteikums garantē atbalsta saņēmējam tiesības saņemt atbalstu, kas pārsniedz saskaņā ar Iestādes apstiprināto Shēmu sākotnēji piešķirto atbalstu. Tādējādi šāds atbalsts nav Shēmas darbības jomā.

(184)

Iestāde secina, ka atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem, būtu jāklasificē kā darbības atbalsts, jo tas nav saistīts ar sākotnējiem ieguldījumiem. Šāds darbības atbalsts nav saderīgs ar EEZ līgumu. Proti, šāds atbalsts netiek piešķirts, ņemot vērā iepriekš noteiktus attaisnotos izdevumus vai izmaksas, kā paredzēts 2007. gada RPV 66. punktā.

(185)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestāde secina, ka saskaņā ar Verne ieguldījumu nolīgumu sniegtais atbalsts ir jauns ad hoc valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar EEZ līguma darbību saskaņā ar 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(186)

Kísilfélagið ieguldījumu nolīgums ir saistīts ar silīcija ražotnes būvniecību divos vai vairākos posmos Helguvík pilsētā, kas atrodas Reykjanesbær pašvaldībā.

(187)

Lēmumā par procedūras sākšanu Iestāde sākotnēji uzskatīja, ka Kísilfélagið ieguldījumu nolīgums atsaucas uz iepriekšēju nolīgumu, kas starp tām pašām pusēm par to pašu projektu noslēgts 2009. gada 29. maijā (70). Kísilfélagið ieguldījumu nolīguma preambulā skaidri norādīts, ka “(…) 2009. gada 29. maijā parakstītais ieguldījumu nolīgums tika uzskatīts par pirmo soli ceļā uz visaptverošāka ieguldījumu nolīguma noslēgšanu starp pusēm” un ka “[š]is ieguldījumu nolīgums izriet no iepriekšējā ieguldījumu nolīguma, kas noslēgts 2009. gada 29. maijā” (71).

(188)

Turklāt 2009. gada 29. maija nolīguma 2. panta 2. punktā teikts, ka: “galīgajā nolīgumā tiks paredzēti noteikumi (bet ne tikai) par pamatlīdzekļu nolietojumu un norakstīšanu un citiem grāmatvedības standartiem, atbrīvojumi no valsts maksājumiem, nodokļu likmes un vispārējie uzņēmuma Tomahawk and the Investors nodokļi, importa un eksporta tarifi, akcīzes nodokļi utt…” Turklāt tā 1.1. punktā (f.1.) teikts, ka “starp šā ieguldījumu nolīguma un vēlāk noslēgtā galīgā ieguldījumu nolīguma noteikumu izpildes nedrīkst paiet vairāk kā 20 gadi (…). Galīgais ieguldījumu nolīgums aizstāj šo ieguldījumu nolīgumu, un tādēļ šā nolīguma darbība beidzas, kad galīgais ieguldījumu nolīgums kļūst saistošs (…)”.

(189)

Islandes iestādes ir paziņojušas, ka ar Papildu noteikumiem veikto Shēmas grozījumu mērķis bija Becromal ieguldījumu nolīgums un ka attiecībā uz citiem projektiem, kas tika uzsākti pirms Shēmas stāšanās spēkā, netika veikti veicinoši pasākumi saskaņā ar Shēmu.

(190)

Lai arī Kísilfélagið pirms Shēmas stāšanās spēkā bija noslēdzis nolīgumu ar Islandes iestādēm, 2009. gada nolīgumā paredzētais darbs pie projekta vēl nebija sācies, kad Kísilfélagið ieguldījumu nolīgums tika noslēgts saskaņā ar Shēmu. Tādējādi šis projekts atbilda stimulējošās ietekmes testa prasībām, un tas varētu pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Shēmu, neraugoties uz grozījumiem, kas tika veikti ar Papildu noteikumiem. Turklāt Kísilfélagið neguva nekādu labumu no Veicināšanas noteikumu 8. un 20. pantā izdarītajiem grozījumiem, kas tika veikti ar Papildu noteikumiem.

(191)

Tādēļ Iestāde secina, ka ar Papildu noteikumiem veiktie grozījumi neietekmēja Kísilfélagið ieguldījumu nolīgumu.

(192)

Iestāde norāda, ka, kā ir apstiprinājušas Islandes iestādes, darbs pie projekta vēl nav sācies. Turklāt nav skaidrs, vai šis projekts jebkad tiks uzsākts. Iestādei nav informācijas par to, ka Kísilfélagið projektā būtu sākusies būvniecība vai ka būtu pieņemts stingrs lēmums pasūtīt aprīkojumu. Tādējādi nekāds atbalsts netika piešķirts, pirms tā saņēmējs sāka darbu pie projekta.

(193)

Tādēļ Iestāde secina, ka shēmas stimulējošās ietekmes nosacījums attiecībā uz Kísilfélagið ieguldījumu nolīgumu ir izpildīts.

(194)

Lai arī Kísilfélagið ieguldījumu nolīgums atbilst Shēmas stimulējošās ietekmes nosacījumam, Islandes iestādes piekrīt Iestādes sākotnējam secinājumam, ka Kísilfélagið ieguldījumu nolīgumā ir paredzēti tādi atbalsta pasākumi, kas ir ārpus apstiprinātās Shēmas darbības jomas (72).

(195)

Saskaņā ar Kísilfélagið ieguldījumu nolīgumu silīcija metāla ražotnes būvniecību ir paredzēts veikt divos vai vairākos posmos trīs gadu laikā. Nolīgumā nav paredzēts ražotnes būvniecības sākuma un beigu datums, kā arī nav paredzēti citi pasākumi, kas ir vajadzīgi šādas būvniecības veikšanai. Turklāt nolīgumā nav minētas attaisnotās ieguldījumu izmaksas, kā arī nav norādīta atbalsta intensitāte un atbalsta griesti. Piemērojot mutatis mutandis argumentāciju, kas izklāstīta 176.–181. apsvērumā iepriekš attiecībā uz Verne ieguldījumu nolīgumu, Iestāde uzskata, ka šie elementi ietekmē visa Kísilfélagið ieguldījumu nolīguma saderības novērtējumu, un tādēļ tie ir jānovērtē kā nedalāma nolīguma daļa.

(196)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Iestāde secina, ka Kísilfélagið ieguldījumu nolīgums neatbilst pilnībā 2007. gada RPV nosacījumiem, jo i) nolīgumā nav uzskaitītas attaisnotās izmaksas, kas saistībā ar ieguldījumiem būtu jānorāda, ii) atbalsts nav atbilstīgi izteikts kvantitatīvi un iii) nav izklāstīta aprēķinu metodoloģija projekta atbalsta intensitātei.

(197)

Tādējādi Kísilfélagið ieguldījumu nolīgums ir jāuzskata par jaunu ad hoc atbalstu, kas nav apstiprinātās Shēmas darbības jomā.

(198)

Kísilfélagið ieguldījumu nolīguma 22. panta 8. punktā Islandes iestādēm ir paredzēts beznosacījuma pienākums piešķirt atbalsta saņēmējam papildu atbalstu projektā, kuram atbalsts jau ir piešķirts saskaņā ar Shēmu, ja Shēmas grozījumi nākotnē ir labvēlīgāki.

(199)

Šāds noteikums garantē atbalsta saņēmējam tiesības saņemt atbalstu, kas pārsniedz saskaņā ar Shēmu sākotnēji piešķirto atbalstu. Tādējādi šāds atbalsts nav Iestādes apstiprinātās Shēmas darbības jomā. Islandes iestādes ir apstiprinājušas, ka tās ņem vērā Iestādes uzskatu, ka šāda Shēmas piemērošana nesaskan ar apstiprināto Shēmu. Tādēļ tās ir apņēmušās nolīgumā šos noteikumus svītrot. Tomēr Islandes iestādes nepaziņoja Iestādei par šo ad hoc pasākumu, kā tas bija jādara saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu.

(200)

Iestāde uzskata, ka atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem, būtu jāklasificē kā darbības atbalsts, jo tas nav saistīts ar sākotnējiem ieguldījumiem. Šāds darbības atbalsts prima facie nav saderīgs ar EEZ līgumu, un Iestāde nav saņēmusi informāciju vai argumentus par to, kāpēc tas tomēr varētu būt saderīgs. Proti, šādi atbalsta pasākumi netiek sniegti iepriekš noteiktu attaisnoto izdevumu vai izmaksu segšanai, kā paredzēts 2007. gada RPV 66. punktā.

(201)

Pamatojoties uz iepriekš teikto, Iestāde secina, ka Kísilfélagið ieguldījumu nolīgums atbilst 2007. gada RPV paredzētajam stimulējošās ietekmes nosacījumam un ka līdz ar to Kísilfélagið varēja pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Shēmu.

(202)

Tomēr Iestāde arī secina, ka Kísilfélagið ieguldījumu nolīgums neatbilst 2007. gada RPV paredzētajiem nosacījumiem, jo šajā nolīgumā nav norādītas ne attaisnotās ieguldījumu izmaksas, ne atbalsta intensitāte un atbalsta griesti. Iestāde uzskata, ka saskaņā ar Kísilfélagið ieguldījumu nolīgumu piešķirtais atbalsts ir nesaderīgs valsts atbalsts saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(203)

Saskaņā ar Iestādei pieejamo informāciju Thorsil ieguldījumu nolīgums nav saistīts ar agrāk noslēgtu ieguldījumu nolīgumu.

(204)

Tomēr Lēmumā par procedūras sākšanu Iestāde apšaubīja, cik lielā mērā Thorsil ieguldījumu nolīguma 15.panta 3. punkts paredz iespēju piešķirt atbalstu ārpus apstiprinātās Shēmas (73).

(205)

Kā minēts 33.–34. apsvērumā iepriekš, Islandes iestādes piekrīt Iestādes sākotnējam secinājumam, ka ar nolīgumu ir paredzēti papildu veicinošie pasākumi, kas nebija atļauti Shēmā.

(206)

Jebkurā gadījumā, tā kā nolīgums jau ir stājies spēkā, Iestāde nevar izslēgt iespēju, ka atbalsts tika piešķirts ārpus apstiprinātās Shēmas. Tādēļ Iestāde novērtēs Thorsil ieguldījumu nolīguma 15. panta 3. punktā paredzētos papildu stimulējošos pasākumus, uzskatot tos par ad hoc atbalstu.

(207)

Thorsil ieguldījumu nolīgums tika parakstīts 2010. gada 30. decembrī. Tajā ir runa par tādas silīcija metāla ražotnes būvniecību Ölfus pašvaldībā ar aptuveno gada ražošanas jaudu 50 000 metrisko tonnu apmērā.

(208)

Saskaņā ar Islandes iestāžu teikto ražotnei bija paredzēts darbu sākt 2014. gada oktobrī. Tomēr šīs ražotnes būvniecība vēl nav sākusies, un nav skaidrs, vai šis projekts tiks īstenots. Tādējādi ir skaidrs, ka atbalsts nav piešķirts, pirms tā saņēmējs sāka darbu pie projekta. Tādēļ Iestāde secina, ka stimulējošās ietekmes nosacījums attiecībā uz Thorsil ieguldījumu nolīgumu ir izpildīts.

(209)

Saskaņā ar Thorsil ieguldījumu nolīgumu silīcija metāla ražotni ir paredzēts būvēt Ölfus pašvaldībā, un ražošanu bija plānots sākt 2014. gada 1. oktobrī. Tomēr nolīgumā nav paredzēts ražotnes būvniecības sākuma un beigu datums, kā arī nav paredzēti citi pasākumi, kas ir vajadzīgi šādas būvniecības veikšanai. Turklāt nolīgumā nav minētas attaisnotās vai kopējās ieguldījumu izmaksas, kā arī nav norādīta ne atbalsta intensitāte, ne arī atbalsta griesti.

(210)

Piemērojot mutatis mutandis argumentāciju, kas izklāstīta 176.–181. apsvērumā iepriekš attiecībā uz Verne ieguldījumu nolīgumu, Iestāde uzskata, ka šie elementi ietekmē visa Thorsil ieguldījumu nolīguma saderības novērtējumu, un tādēļ tie ir jānovērtē kā nedalāma nolīguma daļa.

(211)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Iestāde secina, ka Thorsil ieguldījumu nolīgums neatbilst pilnībā 2007. gada RPV nosacījumiem, jo i) nolīgumā nav uzskaitītas attaisnotās izmaksas, kas saistībā ar ieguldījumiem būtu jānorāda, ii) atbalsts nav atbilstīgi izteikts kvantitatīvi un iii) nav izklāstīta aprēķinu metodoloģija projekta atbalsta intensitātei.

(212)

Tādējādi Thorsil ieguldījumu nolīgums ir jāuzskata par jaunu ad hoc atbalstu, kas nav apstiprinātās Shēmas darbības jomā.

(213)

Thorsil ieguldījumu nolīguma 15.panta 3. punkts paredz iespēju pagarināt atbalsta sniegšanas laika posmu, pārsniedzot apstiprinātajā Shēmā atļauto maksimālo ilgumu. Iestāde netika informēta par šo ad hoc papildu veicinošo pasākumu, kā tas bija jādara saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu.

(214)

Iespēja pagarināt atbalsta sniegšanas laika posmu nav saistīta ar sākotnējiem ieguldījumiem, bet tā samazina izmaksas, kas Thorsil parasti būtu jāsedz, veicot uzņēmējdarbību ikdienā. Tādējādi tā jāuzskata par darbības atbalstu. Šāds darbības atbalsts prima facie nav saderīgs ar EEZ līgumu, un Iestāde nav saņēmusi informāciju vai argumentus par to, kāpēc tas tomēr varētu būt saderīgs. Proti, šādi atbalsta pasākumi netiek sniegti, ņemot vērā iepriekš noteiktus attaisnotos izdevumus vai izmaksas, kā paredzēts 2007. gada RPV 66. punktā.

(215)

Pamatojoties uz iepriekš teikto, Iestāde secina, ka Thorsil ieguldījumu nolīgums atbilst 2007. gada RPV paredzētajam stimulējošās ietekmes nosacījumam un ka līdz ar to Thorsil varēja pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Shēmu.

(216)

Iestāde arī secina, ka Thorsil ieguldījumu nolīgums neatbilst 2007. gada RPV paredzētajiem nosacījumiem, jo šajā nolīgumā nav norādītas ne attaisnotās un kopējās ieguldījumu izmaksas, ne atbalsta intensitāte un atbalsta griesti. Iestāde uzskata, ka saskaņā ar Thorsil ieguldījumu nolīgumu piešķirtais atbalsts ir nesaderīgs valsts atbalsts saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(217)

Saskaņā ar Iestādei pieejamo informāciju GMR Endurvinnslan ieguldījumu nolīgums nav saistīts ar kādu iepriekš noslēgtu ieguldījumu nolīgumu.

(218)

Tomēr Lēmumā par procedūras sākšanu Iestāde apšaubīja GMR Endurvinnslan ieguldījumu nolīguma 22. panta 7. punktu, kurš paredz iespēju piešķirt atbalstu ārpus apstiprinātās Shēmas (74).

(219)

Kā minēts 33.–34. apsvērumā iepriekš, Islandes iestādes piekrīt Iestādes sākotnējam secinājumam, ka ar nolīgumu ir paredzēti papildu veicinošie pasākumi, kas nebija atļauti Shēmā.

(220)

Jebkurā gadījumā, tā kā nolīgums jau ir stājies spēkā, Iestāde nevar izslēgt iespēju, ka atbalsts tika piešķirts ārpus apstiprinātās Shēmas. Tādēļ Iestāde novērtēs 22. panta 7. punktā paredzētos papildu stimulējošos pasākumus, uzskatot tos par ad hoc atbalstu.

(221)

Islandes iestādes 2012. gada 7. maijā noslēdza nolīgumu ar GMR Endurvinnslan par nodokļu atbrīvojumu piemērošanu pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Grundartangi pilsētā, Hvalfjarðarsveit pašvaldībā. Nolīgums paredz, ka GMR Endurvinnslan plānoja sākt ražošanu 2012. gada beigās, un 2014. gadā rūpnīcai bija pilnībā jādarbojas.

(222)

Kā to ir apstiprinājušas Islandes iestādes, atbalsts nav piešķirts, pirms tā saņēmējs sāka darbu pie projekta.

(223)

Tādēļ Iestāde secina, ka stimulējošās ietekmes nosacījums attiecībā uz GMR Endurvinnslan ieguldījumu nolīgumu ir izpildīts.

(224)

Tomēr Iestādei ir jāpārbauda, vai konkrēti nolīguma elementi atbilst 2007. gada RPV paredzētajiem kritērijiem.

(225)

Nolīgumā nav minētas attaisnotās ieguldījumu izmaksas, kā arī nav norādīta atbalsta intensitāte un atbalsta griesti.

(226)

Piemērojot mutatis mutandis argumentāciju, kas izklāstīta 176.–181. punktā iepriekš attiecībā uz Verne ieguldījumu nolīgumu, Iestāde uzskata, ka šie elementi ietekmē visa GMR Endurvinnslan ieguldījumu nolīguma saderības novērtējumu, un tādēļ tie būtu jānovērtē kā nedalāma nolīguma daļa.

(227)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Iestāde secina, ka GMR Endurvinnslan ieguldījumu nolīgums neatbilst pilnībā 2007. gada RPV nosacījumiem, jo i) nolīgumā nav uzskaitītas attaisnotās izmaksas, kas saistībā ar ieguldījumiem būtu jānorāda, ii) atbalsts nav atbilstīgi izteikts kvantitatīvi un iii) nav izklāstīta aprēķinu metodoloģija projekta atbalsta intensitātei.

(228)

Tādējādi GMR Endurvinnslan ieguldījumu nolīgums ir jāuzskata par jaunu ad hoc atbalstu, kas nav apstiprinātās Shēmas darbības jomā.

(229)

GMR Endurvinnslan ieguldījumu nolīguma 22. panta 7. punktā ir noteikums, kas ir identisks noteikumam, kas paredzēts Kísilfélagið ieguldījumu nolīgumā (skatīt 198.–200. apsvērumu), par beznosacījuma tiesībām pieprasīt lielāku atbalstu Shēmas darbības paplašināšanas gadījumā.

(230)

Kā minēts 199. apsvērumā, šāds noteikums garantē atbalsta saņēmējam tiesības saņemt atbalstu, kas pārsniedz saskaņā ar Shēmu sākotnēji piešķirto atbalstu. Tādējādi šāds atbalsts nav Shēmas darbības jomā. Islandes iestādes ir apstiprinājušas, ka tās ņem vērā Iestādes uzskatu, ka šāda Shēmas piemērošana nesaskan ar apstiprināto Shēmu, un ir apņēmušās nolīgumā šos noteikumus svītrot. Tomēr Islandes iestādes nepaziņoja Iestādei par šo ad hoc pasākumu saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu.

(231)

Iestāde uzskata, ka atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem, būtu jāklasificē kā darbības atbalsts, jo tas nav saistīts ar sākotnējiem ieguldījumiem. Šāds darbības atbalsts prima facie nav saderīgs ar EEZ līgumu, un Iestāde nav saņēmusi informāciju vai argumentus par to, kāpēc tas tomēr varētu būt saderīgs. Proti, šāds atbalsts netiek piešķirts iepriekš noteiktu attaisnoto izdevumu vai izmaksu segšanai, kā paredzēts 2007. gada RPV 66. punktā.

(232)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestāde secina, ka GMR Endurvinnslan ieguldījumu nolīgums atbilst 2007. gada RPV paredzētajam stimulējošās ietekmes nosacījumam un ka GMR Endurvinnslan varēja pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Shēmu.

(233)

Iestāde arī secina, ka GMR Endurvinnslan ieguldījumu nolīgums neatbilst 2007. gada RPV paredzētajiem nosacījumiem, jo šajā nolīgumā nav norādītas ne attaisnotās ieguldījumu izmaksas, ne atbalsta intensitāte un atbalsta griesti. Iestāde uzskata, ka saskaņā ar GMR Endurvinnslan ieguldījumu nolīgumu piešķirtais atbalsts ir nesaderīgs valsts atbalsts saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(234)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Iestāde secina, ka Verne ieguldījumu nolīgums tika pilnībā noslēgts ārpus Iestādes apstiprinātās Shēmas noteikumiem, padarot šo nolīgumu par ad hoc pasākumu. Novērtējums liecināja, ka Verne ieguldījumu nolīguma noteikumos bija paredzēts atbalsts, kas nebija saderīgs ar EEZ līguma darbību saskaņā ar 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(235)

Lai arī Thorsil, Kísilfélagið un GMR Endurvinnslan projekti atbilst Shēmā paredzētajam stimulējošās ietekmes kritērijam, attiecīgie nolīgumi, kas arī tika atzīti par ad hoc pasākumiem, neatbilst 2007. gada RPV paredzētajiem nosacījumiem, jo tajos nebija atsauču ne uz attaisnotajām ieguldījumu izmaksām, ne atbalsta intensitāti un atbalsta griestiem. Šajos nolīgumos ir arī daži papildu noteikumi, kas paredz iespēju piešķirt atbalstu ārpus apstiprinātās Shēmas. Tādējādi Iestāde secina, ka šie nolīgumi kopumā ir uzskatāmi par nesaderīgiem ar valsts atbalstu saskaņā ar 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(236)

Saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu “EBTA Uzraudzības iestāde ir laikus jāinformē, lai tā varētu iesniegt piezīmes par plāniem piešķirt vai izmainīt atbalstu. Attiecīgā dalībvalsts nesāk īstenot pašas ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgo lēmumu”.

(237)

Islandes iestādes nepaziņoja par Shēmā izdarītajām izmaiņām, kas tika veiktas ar Papildu noteikumiem, tādējādi atļaujot atbalstu piešķirt projektiem, pie kuriem darbs bija sācies pirms Shēmas stāšanās spēkā. Turklāt Islandes iestādes nepaziņoja Iestādei par Verne, Thorsil, Kísilfélagið un GMR Endurvinnslan ieguldījumu nolīgumiem, jo uzskatīja, ka tie ietilpst Shēmas darbības jomā. Tomēr, ņemot vērā Iestādes secinājumu 235. apsvērumā, ka šie ieguldījumu nolīgumi ir pilnībā ārpus apstiprinātās Shēmas darbības jomas, jāsecina, ka par šiem nolīgumiem vajadzēja paziņot Iestādei, lai tos varētu novērtēt kā ad hoc pasākumus.

(238)

Tā kā ar Shēmas grozījumiem ir paredzēts valsts atbalsts, ka ir nošķirams no Shēmas, un tā kā Verne, Thorsil, Kísilfélagið un GMR Endurvinnslan ieguldījumu nolīgumi paredz tādu valsts atbalstu, kas ir ārpus apstiprinātās Shēmas darbības jomas, uz tiem attiecās 2007. gada RPV izklāstītās prasības par atsevišķu paziņošanu.

(239)

Tādēļ Iestāde secina, ka Islandes iestādes nav pildījušas savus pienākumus saskaņā ar EEZ līguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu.

(240)

Atbalsta saņēmēji var atsaukties uz tiesiskās paļāvības un noteiktības pamatprincipiem un tādējādi apstrīdēt rīkojumu par nelikumīgi piešķirta valsts atbalsta atgūšanu. Tomēr šos principus piemēro tikai izņēmuma gadījumos, un uzņēmums nevar parasti tiesiski paļauties, ka atbalsts ir piešķirts likumīgi, ja vien tas nav piešķirts saskaņā ar procedūru par atbalsta paziņošanu Iestādei (vai Eiropas Komisijai) (75). Šo principu ir apstiprinājusi arī Tiesa: “Tādā situācijā kā pamata lietā aplūkotā ārkārtas apstākļa esamību saskaņā ar tiesiskās drošības principu nevar pieņemt, jo Tiesa būtībā jau ir nolēmusi, ka, tā kā Komisija ilgstoši nav pieņēmusi apstiprinošu lēmumu (…) saņēmējam nav pārliecības par atbalsta likumību, tāpēc saņēmējs nevar atsaukties ne uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, ne tiesiskās drošības principu.” (76)

(241)

Tiesa būtībā ir noteikusi, ka principā nav pamata atsaukties uz tiesisko paļāvību par to, ka atbalsts ir likumīgs, ja vien atbalsts nav piešķirts saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā (77), norādot, ka uzcītīgs uzņēmējs parasti varētu pārliecināties par to, vai minētā procedūra tiek ievērota (78).

(242)

Atbalsta saņēmējs, kuram atbalsts piešķirts nelikumīgi, jo par to netika paziņots, tikai ārkārtas apstākļos var atsaukties uz tiesisko paļāvību par to, ka atbalsts piešķirts likumīgi, lai iebilstu pret tā atmaksāšanu (79). Tiesa ir noteikusi, ka struktūrvienība var atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, ja Eiropas Savienības iestāde ir radījusi šādu paļāvību, kas ir pamatota (80).

(243)

Saskaņā ar Islandes iestāžu teikto Iestādes amatpersonas sanāksmē Briselē 2011. gada 27. maijā deva “zaļo gaismu” tam, ka Islandes iestādes un Verne noslēdz pārskatītu nolīgumu, kas ļautu Verne saņemt atbalstu saskaņā ar Shēmu. Lai arī Islandes iestādes atzīst, ka šāda veida pārstāvība no Iestādes vai atsevišķu tās darbinieku puses nav izmantojama tiesā atbilstīgi ES tiesu judikatūrai, tomēr tās ir lūgušas Iestādei pienācīgi ņemt vērā notikumus iepriekš minētajā sanāksmē un tādējādi secināt, ka ir konstatēta Verne ieguldījumu nolīguma saderība ar Shēmu.

(244)

Iestāde piekrīt Islandes iestāžu teiktajam, ka Iestādes amatpersonas izteikumus neoficiālā sanāksmē nevar uzskatīt kā argumentu par labu atbalsta saderībai un ka ar to atbalsta saņēmējam netiek radīta tiesiskā paļāvība. Iestādei ir ekskluzīva kompetence novērtēt valsts atbalsta saderību ar EEZ līgumu. Ja Iestāde nav pieņēmusi galīgo lēmumu par attiecīgo pasākumu, tad tas nav atzīts par saderīgu ar EEZ līguma noteikumiem par valsts atbalstu. Iestāde līdz šim nav pieņēmusi lēmumu, ar kuru būtu apstiprināta reģionālā atbalsta sniegšana Verne.

(245)

Turklāt Iestāde noraida Islandes iestāžu apgalvojumu par to, ka tā devusi “zaļo gaismu” tam, ka Verne saņem reģionālo palīdzību saskaņā ar apstiprināto Shēmu. Iestāde sarakstē ar Islandes iestādēm nekad nav norādījusi, ka Verne projekts varētu pretendēt uz reģionālā atbalsta saņemšanu. Turpretim Iestāde kopš 2010. gada, kad notika pirmspaziņošanas apspriešanās par Verne projektu, ir apšaubījusi, vai ir izpildīts stimulējošās ietekmes tests. Ar 2010. gada 31. marta vēstuli Iestāde apšaubīja to, vai Islandes iestādes ir pierādījušas faktisku stimulējošu ietekmi 2009. gada ieguldījumu nolēmumā paredzētajai atšķirīgai nodokļa likmei un maksājuma atvieglojumam. Iestāde arī skaidri norādīja, ka Islandes iestādes nebija iesniegušas dokumentus, kas apliecinātu, ka tās ir izsniegušas nodomu vēstuli par atbalsta piešķiršanu pirms projekta darba sākuma, un ka to iesniegtā informācija liecināja, ka darbs pie projekta bija sācies, pirms atbalsta saņēmējs un Islandes iestādes bija sākušas sarunas par ieguldījumu nolīgumu. Kā minēts iepriekš 153. apsvērumā, Islandes iestādes vēlāk atsauca 2009. gada nolīgumu un 2011. gada 27. septembrī noslēdza ar Verne citu nolīgumu, lai uz projektu attiektos Shēmas noteikumi. Iestādei netika paziņots par Verne ieguldījumu nolīgumu, un tādējādi tas nav atzīts par saderīgu ar EEZ līguma noteikumiem par valsts atbalstu.

(246)

Tādējādi Iestāde nevar pieņemt argumentus par to, ka atsaukšanās uz tiesisko noteiktību vai tiesisko paļāvību šajā lietā būtu pamatota, jo īpaši ņemot vērā Tiesas judikatūru un EEZ līguma 61. panta un LESD 107. panta plašo piemērošanu.

(247)

Atbalsts, kas piešķirts, nepaziņojot par to Iestādei, ir uzskatāms par nelikumīgu atbalstu 3. protokola II daļas 1. panta f) punkta nozīmē. No 3. protokola II daļas 14. panta izriet, ka Iestāde izlemj, ka nelikumīgs atbalsts, kas nav saderīgs ar EEZ līguma noteikumiem par valsts atbalstu, ir jāatgūst no atbalsta saņēmējiem, ja vien tas nav pretrunā vispārējiem tiesību principiem saskaņā ar 3. protokola II daļas 14. pantu. Islandes iestādes un atbalsta saņēmēji neiesniedza argumentus, ar kuriem pamatot vispārīgu atkāpšanos no kāda vispārēja tiesību principa.

(248)

Valsts pienākums atcelt nesaderīgu atbalstu ir paredzēts tam, lai tiktu atjaunots iepriekš spēkā esošais stāvoklis (81). Atmaksājot atbalstu, tā saņēmējs atsakās no priekšrocībām, kuras tam bija salīdzinājumā ar konkurentiem tirgū, un tādējādi, cik vien iespējams, tiek atjaunots stāvoklis, kāds pastāvēja pirms atbalsta izmaksāšanas (82).

(249)

Nepamatoti piešķirta valsts atbalsta atgūšanā jāiekļauj saliktie procenti saskaņā ar 3. protokola II daļas 14. panta 2. punktu un Iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmuma Nr. 195/04/COL 9. un 11. pantu (83).

(250)

Islandes iestādes līdz šim ir sniegušas ierobežotu informāciju par atbalsta apmēru, kas piešķirts saskaņā ar Papildu noteikumiem un ieguldījumu nolīgumiem. Turklāt tās nav sniegušas pietiekamu informāciju par datumiem, kuros atbalsts bija pieejams atbalsta saņēmējiem. Tādēļ Iestāde šobrīd nevar noteikt faktiskās summas, kas atgūstamas no atbalsta saņēmējiem.

(251)

Islandes iestādēm jānosūta Iestādei atbilstīgs ziņojums par atbalsta atgūšanas norisi un skaidri jānorāda faktiski veiktie pasākumi tūlītējai un efektīvai atbalsta atgūšanai. Turklāt Islandes iestādēm divu mēnešu laikā pēc paziņošanas par šo lēmumu ir jānosūta dokumenti, kas pierāda, ka notiek nelikumīgā un nesaderīgā atbalsta atgūšana no tā saņēmējiem (piem., apkārtraksti, izdotie atgūšanas rīkojumi u. c. dokumenti).

(252)

Iestāde secina, ka Islandes iestādes ir nelikumīgi sniegušas atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Papildu noteikumiem (un saskaņā ar Becromal ieguldījumu nolīgumu), pārkāpjot 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu. Šis piešķirtais valsts atbalsts nav saderīgs ar EEZ līguma darbību, un ir jāatgūst viss izmaksātais atbalsts.

(253)

Iestāde secina, ka Islandes iestādes ir nelikumīgi sniegušas ad hoc valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Verne ieguldījumu nolīgumu, pārkāpjot 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu. Šis valsts atbalsts nav saderīgs ar EEZ līguma darbību, un ir jāatgūst viss izmaksātais atbalsts.

(254)

Attiecībā uz ieguldījumu nolīgumiem ar Kísilfélagið, Thorsil un GMR Endurvinnslan Iestāde uzskata, ka, lai arī šie trīs projekti atbilst Shēmā paredzētajam stimulējošās ietekmes kritērijam, šie nolīgumi neatbilst 2007. gada RPV paredzētajiem nosacījumiem, jo tajos nav atsauces uz attaisnotajām ieguldījumu izmaksām, atbalsta intensitāti un atbalsta griestiem, un tādēļ tos uzskata par nesaderīgu jaunu ad hoc atbalstu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu un 2007. gada RPV. Turklāt minētajos nolīgumos ir daži noteikumi, proti, 22. panta 8. punkts Kísilfélagið ieguldījumu nolīgumā, 15.3. pants Thorsil ieguldījumu nolīgumā un 22. panta 7. punkts GMR Endurvinnslan ieguldījumu nolīgumā, kas paredz iespēju piešķirt atbalstu ārpus apstiprinātās Shēmas. Arī šie noteikumi paredz atbalstu, kas nav saderīgs ar EEZ līguma darbību saskaņā ar 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu un 2007. gada RPV. Viss ad hoc atbalsts, kas piešķirts uz šo nolīgumu pamata, ir atgūstams pilnā apmērā.

(255)

Visbeidzot, jāatzīmē, ka Islandes iestāžu ierosinātie pasākumi, kas minēti 52. un 53. apsvērumā, nav tādi pasākumi, uz kuru pamata Iestāde varētu izslēgt to, ka ar šo lietu saistītais atbalsts ir nesaderīgs,

a)

kopējo summu (pamatsummu un procentus), kas atgūstama no atbalsta saņēmējiem;

b)

datumus, kuros atbalsta saņēmēji tika informēti par atgūstamajām summām;

c)

sīku ziņojumu par atgūšanas norisi un pasākumiem, kas jau ir veikti šā lēmuma izpildīšanai;

d)

dokumentus, kas pierāda, ka notiek nelikumīgā un nesaderīgā atbalsta atgūšana no tā saņēmējiem (piemēram, apkārtraksti, izdotie atgūšanas rīkojumi u. c. dokumenti).