18.2.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 42/1

---

Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 13 – Vienoti noteikumi par M, N un O kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz bremzēm [2016/194]

Ar visiem grozījumiem līdz

11. grozījumu sērijas 13. papildinājumam, kas stājās spēkā 2015. gada 8. oktobrī

SATURS

NOTEIKUMI

1.

Darbības joma

2.

Definīcijas

3.

Apstiprinājuma pieteikums

4.

Apstiprinājums

5.

Specifikācijas

6.

Testi

7.

Transportlīdzekļa tipa vai bremžu sistēmas pārveidošana un apstiprinājuma paplašināšana

8.

Ražošanas atbilstība

9.

Sankcijas ražošanas neatbilstības gadījumā

10.

Pilnīga ražošanas izbeigšana

11.

To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas veic apstiprināšanas testus, kā arī tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukums un adrese

12.

Pārejas noteikumi

PIELIKUMI

1.

Bremžu aprīkojums, ierīces, metodes un apstākļi, uz kuriem šie noteikumi neattiecas

2.

Paziņojums

1. papildinājums.

To transportlīdzekļa datu saraksts, kuri vajadzīgi apstiprinājumam saskaņā ar Noteikumiem Nr. 90

2. papildinājums.

Tipa apstiprinājuma sertifikāts par transportlīdzekļa bremžu iekārtām

3.

Apstiprinājuma marķējumu izkārtojumi

4.

Bremžu testi un bremžu sistēmu veiktspēja

Papildinājums.

Procedūra akumulatoru uzlādes stāvokļa uzraudzīšanai

5.

Papildu prasības dažiem transportlīdzekļiem, uz ko attiecas ADR

6.

Metode reakcijas laika mērīšanai transportlīdzekļiem, kuriem ir bremžu sistēmas ar pneimopārvadu

Papildinājums.

Simulatora paraugi

7.

Noteikumi par enerģijas avotiem un enerģijas uzkrāšanas ierīcēm (energoakumulatori)

8.

Noteikumi par īpašiem nosacījumiem atsperu bremžu sistēmām

9.

Noteikumi stāvbremžu sistēmām, kas aprīkotas ar bremžu cilindra mehāniskas bloķēšanas ierīci (bloķētāju piedziņa)

10.

Bremzēšanas spēka sadalījums pa transportlīdzekļa asīm un prasības attiecībā uz velkošo transportlīdzekļu un piekabju savietojamību

11.

Gadījumi, kuros I tipa un/vai II tipa (vai IIA tipa) vai III tipa testi nav jāveic

1. papildinājums

2. papildinājums.

Alternatīvas procedūras I un III tipa testiem, ko veic piekabju bremzēm

3. papildinājums.

Testa protokola veidlapas paraugs, kas noteikts šā pielikuma 2. papildinājuma 3.9. punktā

4. papildinājums.

Alternatīvās bremžu automātiskās regulēšanas ierīces testa protokola paraugs, kas minēts šā pielikuma 2. papildinājuma 3.7.3. punktā

5. papildinājums.

Piekabes ass un bremžu informācijas dokuments attiecībā uz alternatīvo I tipa un III tipa procedūru

12.

Testa nosacījumi transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar inerces bremžu sistēmām

1. papildinājums

2. papildinājums.

Testa protokols par inerces bremžu sistēmas vadības ierīci

3. papildinājums.

Bremžu testa protokols

4. papildinājums.

Testa protokols par piekabes inerces bremžu vadības ierīces, pārvada un bremžu savietojamību

13.

Testa prasības transportlīdzekļiem, kuros uzstādītas pretbloķēšanas sistēmas

1. papildinājums.

Simboli un definīcijas

2. papildinājums.

Saķeres izmantojums

3. papildinājums.

Veiktspēja uz segumiem ar dažādu saķeri

4. papildinājums.

Zemas saķeres seguma izvēles metode

14.

Testa nosacījumi piekabēm ar elektriskajām bremžu sistēmām

Papildinājums.

Piekabes bremzēšanas pakāpes un vilcēja un piekabes vidējā maksimālā palēninājuma savietojamība (piekabe ar kravu un bez tās)

15.

Bremžu uzliku tests ar inerces dinamometra metodi

16.

Velkošo transportlīdzekļu un piekabju savietojamība attiecībā uz ISO 11992 datu apmaiņu

17.

Testa procedūra tādu transportlīdzekļu funkcionālās savietojamības novērtēšanai, kuri aprīkoti ar elektriskām vadības līnijām

18.

Īpašas prasības attiecībā uz transportlīdzekļu komplekso elektroniskās vadības sistēmu drošības aspektiem

19.

Bremžu sistēmas sastāvdaļu veiktspējas testi

1. papildinājums.

Pārbaudes protokola veidlapas paraugs diafragmas bremžu kamerām

2. papildinājums.

Veidlapas paraugs diafragmas bremžu kameru testa rezultātu reģistrācijai

3. papildinājums.

Pārbaudes protokola veidlapas paraugs atsperu bremzēm

4. papildinājums.

Veidlapas paraugs atsperu bremžu testa rezultātu reģistrācijai

5. papildinājums.

Piekabes pretbloķēšanas sistēmas informācijas dokuments

6. papildinājums.

Piekabes pretbloķēšanas sistēmas testa protokols

7. papildinājums.

Transportlīdzekļa (piekabes) stabilitātes funkcijas informācijas dokuments

8. papildinājums.

Transportlīdzekļa (piekabes) stabilitātes funkcijas testa protokols

9. papildinājums.

Simboli un definīcijas

10. papildinājums.

Lauka testa dokumentēšanas veidlapa, kas noteikta šā pielikuma 4.4.2.9. punktā

11. papildinājums.

Transportlīdzekļa (mehāniskā transportlīdzekļa) stabilitātes funkcijas informācijas dokuments

12. papildinājums.

Transportlīdzekļa (mehāniskā transportlīdzekļa) stabilitātes funkcijas testa protokols

20.

Alternatīva procedūra piekabju tipa apstiprinājumam

1. papildinājums.

Smagumcentra augstuma aprēķināšanas metode

2. papildinājums.

Pārbaudes grafiks 3.2.1.5. punktam – puspiekabes

3. papildinājums.

Pārbaudes grafiks 3.2.1.6. punktam – centrālass piekabes

4. papildinājums.

Pārbaudes grafiks 3.2.1.7. punktam – piekabes

5. papildinājums.

Simboli un definīcijas

21.

Īpašas prasības transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar transportlīdzekļa stabilitātes funkciju

1. papildinājums.

Dinamiskās stabilitātes imitācijas lietošana

2. papildinājums.

Dinamiskās stabilitātes imitācijas instruments un tā validācija

3. papildinājums.

Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijas imitācijas instrumenta testa protokols

22.

Prasības attiecībā uz automatizēta savienotāja bremžu elektrisko/elektronisko saskarni

1.   DARBĪBAS JOMA

1.1.   Šo noteikumus piemēro M2, M3, N un O (1) kategorijas transportlīdzekļiem attiecībā uz bremzēm (2).

1.2.   Šos noteikumus nepiemēro:

1.2.1.

transportlīdzekļiem, kuru projektētais ātrums nepārsniedz 25 km/h;

1.2.2.

piekabēm, ko nevar sakabināt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h;

1.2.3.

transportlīdzekļiem ar aprīkojumu vadītājiem invalīdiem.

1.3.   Ievērojot šo noteikumu piemērojamās prasības, šie noteikumi neattiecas uz 1. pielikumā minēto aprīkojumu, ierīcēm, metodēm un apstākļiem.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos:

2.1.	“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz bremzēšanu;

2.2.

“transportlīdzekļu tips” ir to transportlīdzekļu kategorija, kam neatšķiras tādi būtiski aspekti kā: 2.2.1. attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem: 2.2.1.1. transportlīdzekļa kategorija (sk. šo noteikumu 1.1. punktu); 2.2.1.2. maksimālā masa, kā definēts šo noteikumu 2.16. punktā; 2.2.1.3. masas sadalījums pa asīm; 2.2.1.4. maksimālais projektētais ātrums; 2.2.1.5. atšķirīga tipa bremžu iekārta, jo īpaši piekabes bremžu iekārtas esība vai neesība vai jebkādas elektriskās reģeneratīvās bremzēšanas sistēmas esība; 2.2.1.6. asu skaits un izvietojums; 2.2.1.7. dzinēja tips; 2.2.1.8. pārnesumu skaits un attiecība; 2.2.1.9. galvenā pārvada pārnesumskaitļi; 2.2.1.10. riepu izmēri; 2.2.2. attiecībā uz piekabēm: 2.2.2.1. transportlīdzekļa kategorija (sk. iepriekš 1.1. punktu); 2.2.2.2. maksimālā masa, kā definēts šo noteikumu 2.16. punktā; 2.2.2.3. masas sadalījums pa asīm; 2.2.2.4. atšķirīga tipa bremžu iekārta; 2.2.2.5. asu skaits un izvietojums; 2.2.2.6. riepu izmēri;

2.3.	“bremžu sistēma” ir visu to detaļu kopums, kuru funkcija ir pakāpeniski samazināt braucoša transportlīdzekļa ātrumu vai to apstādināt, vai to noturēt nekustīgā stāvoklī, ja tas jau ir apstādināts; šīs funkcijas ir norādītas 5.1.2. punktā. Sistēmā ir bremžu vadības ierīce, pārvads un bremzes;

2.4.

“vadības ierīce” ir tā detaļa, kuru tieši iedarbina vadītājs (vai palīgs, dažu piekabju gadījumā), lai pārvadam piegādātu enerģiju, kas vajadzīga bremzēšanai vai tās vadīšanai. Minētā enerģija var būt vadītāja muskuļu enerģija vai cita avota enerģija, ko kontrolē vadītājs, vai, attiecīgajos piekabes kinētiskās enerģijas gadījumos, šo dažādo enerģijas veidu apvienojums; 2.4.1. “iedarbināšana” ir gan vadības ierīces iedarbināšana, gan atbrīvošana;

2.5.

“pārvads” ir to sastāvdaļu kopums, kas atrodas starp vadības ierīci un bremzēm un kas tās funkcionāli savieno. Pārvads var būt mehānisks, hidraulisks, pneimatisks, elektrisks vai jaukts. Ja bremzēšanas jaudu iegūst, izmantojot enerģijas avotu, kas ir neatkarīgs no transportlīdzekļa vadītāja, vai ja bremzēšanas spēku papildina no šāda enerģijas avota, tad sistēmas enerģijas rezervi arī uzskata par pārvada daļu. Pārvadam ir divas neatkarīgas funkcijas: vadības pārvads un enerģijas pārvads. Ikreiz, kad šajos noteikumos termins “pārvads” lietots vispārīgā nozīmē, tas apzīmē gan “vadības pārvadu”, gan “enerģijas pārvadu”. Vadības un barošanas maģistrāles starp velkošajiem transportlīdzekļiem un piekabēm neuzskata par pārvada daļām; 2.5.1. “vadības pārvads” ir to pārvada sastāvdaļu kopums, kuras vada bremžu darbību, ieskaitot vadības funkciju un vajadzīgo(-ās) enerģijas rezervi(-es); 2.5.2. “enerģijas pārvads” ir to sastāvdaļu kopums, kuras bremzēm piegādā enerģiju, kas vajadzīga to darbībai, ieskaitot enerģijas rezervi(-es), kas vajadzīga(-as) bremžu darbībai;

2.6.

“bremze” ir detaļa, kurā rodas spēki, kas vērsti pretēji transportlīdzekļa kustības virzienam. Tā var būt berzes bremze (ja minētos spēkus rada berze starp divām transportlīdzekļa daļām, kas kustas viena pret otru); elektriskā bremze (ja minētos spēkus rada elektromagnētiskā darbība starp divām transportlīdzekļa daļām, kas kustas viena pret otru, bet savstarpēji nesaskaras); šķidruma bremze (ja minētos spēkus rada tāda šķidruma darbība, kas atrodas starp divām transportlīdzekļa daļām, kuras kustas viena pret otru); vai motorbremze (ja minētos spēkus rada mākslīgs dzinēja bremzēšanas darbības pieaugums, ko pārvada uz riteņiem);

2.7.	“atšķirīgi bremžu sistēmu tipi” ir sistēmas, kam atšķiras šādi būtiski aspekti: 2.7.1. sastāvdaļas ar atšķirīgiem raksturlielumiem; 2.7.2. sastāvdaļa, kas izgatavota no materiāliem ar citādām īpašībām, vai sastāvdaļa ar citādu formu vai izmēru; 2.7.3. atšķirīgs sastāvdaļu montējums;

2.8.	“bremžu sistēmas sastāvdaļa” ir viena no atsevišķajām daļām, kuras kopā veido bremžu sistēmu;

2.9.

“nepārtraukta bremzēšana” ir savienotu transportlīdzekļu bremzēšana ar ierīci, kurai ir šādas īpašības: 2.9.1. viena vadības ierīce, ko vadītājs no savas vietas pakāpeniski iedarbina ar vienu kustību; 2.9.2. enerģiju, ko izmanto savienoto transportlīdzekļu bremzēšanai, piegādā tas pats enerģijas avots (kas var būt vadītāja muskuļu enerģija); 2.9.3. uzstādītās bremzes nodrošina vienlaicīgu vai attiecīgi saskaņotu katra savienoto transportlīdzekļu sastāvā esošā transportlīdzekļa bremzēšanu atbilstīgi tā novietojumam;

2.10.

“daļēji pārtraukta bremzēšana” ir savienotu transportlīdzekļu bremzēšana ar ierīci, kurai ir šādas īpašības: 2.10.1. viena vadības ierīce, ko vadītājs no savas vietas pakāpeniski iedarbina ar vienu kustību; 2.10.2. enerģiju, ko izmanto savienoto transportlīdzekļu bremzēšanai, piegādā divi dažādi enerģijas avoti (no kuriem viens var būt vadītāja muskuļu enerģija); 2.10.3. uzstādītās bremzes nodrošina vienlaicīgu vai attiecīgi saskaņotu katra savienoto transportlīdzekļu sastāvā esošā transportlīdzekļa bremzēšanu atbilstīgi tā novietojumam;

2.11.

“automātiskā bremzēšana” ir tāda piekabes vai piekabju bremzēšana, kas notiek automātiski, ja atdalās savienoto transportlīdzekļu sastāvdaļas – tostarp, ja atdalīšanās notiek sakabes lūzuma dēļ –, bet nezūd pārējo savienoto transportlīdzekļu daļu bremzēšanas efektivitāte;

2.12.

“inerces bremzēšana” ir bremzēšana, izmantojot spēkus, ko rada piekabes tuvošanās velkošajam transportlīdzeklim;

2.13.

“regulējama bremzēšana” ir bremzēšana, kuras laikā, atbilstoši iekārtas normālajam darbības diapazonam un iedarbinot bremzes (sk. šo noteikumu 2.4.1. punktu): 2.13.1. vadītājs ar vadības ierīci var jebkurā laikā palielināt vai samazināt bremzēšanas spēku; 2.13.2. bremzēšanas spēks mainās proporcionāli iedarbībai uz vadības ierīci (monotona darbība); un 2.13.3. bremzēšanas spēku var viegli un pietiekami precīzi regulēt;

2.14.

“saskaņota bremzēšana” ir bremzēšana, ko tad, ja ar vienu vadības ierīci vada divus vai vairākus bremzēšanas avotus, var izmantot, lai, pakāpeniski neitralizējot otru avotu (pārējos avotus), dotu priekšroku vienam avotam un pārējo avotu iedarbināšanai būtu vajadzīga lielāka vadības ierīces kustība;

2.15.

“lēninātāja sistēma” ir papildu bremžu sistēma, kura spēj nodrošināt bremzējošu darbību ilgākā laikposmā bez ievērojama veiktspējas samazinājuma. Termins “lēninātāja sistēma” attiecas uz visu bremžu sistēmu, tostarp arī vadības ierīci; 2.15.1. lēninātāja sistēma var būt viena ierīce vai vairāku ierīču kombinācija. Katrai ierīcei var būt sava vadības ierīce; 2.15.2. lēninātāja sistēmu vadības ierīces konfigurācija: 2.15.2.1. “neatkarīga lēninātāja sistēma” ir lēninātāja sistēma, kuras vadības ierīce ir atdalīta no darba bremžu un citām bremžu sistēmām; 2.15.2.2. “integrēta lēninātāja sistēma” ir lēninātāja sistēma, kuras vadības ierīce ir integrēta darba bremžu sistēmā tā, ka ar kopīgo vadības ierīci gan lēninātāja sistēmu, gan darba bremžu sistēmu darbina vienlaikus vai ar piemērotu intervālu; 2.15.2.3. “kombinēta lēninātāja sistēma” ir lēninātāja sistēma, kura papildus ir aprīkota ar atslēgšanas ierīci, kas ar vadības ierīci ļauj darbināt vienīgi darba bremžu sistēmu;

2.16.

“piekrauts transportlīdzeklis”, ja nav noteikts citādi, ir transportlīdzeklis, kas piekrauts, sasniedzot tā “maksimālo masu”;

2.17.

“maksimālā masa” ir tehniski pieļaujamā maksimālā masa, ko noteicis transportlīdzekļa ražotājs (šī masa var būt lielāka par valsts iestādes noteikto “atļauto maksimālo masu”);

2.18.

“masas sadalījums pa asīm” ir tā smagumspēka sadalījums pa asīm, kas iedarbojas uz transportlīdzekļa un/vai tā daļas masu;

2.19.

“riteņa slodze/asslodze” ir ceļa seguma vertikālā statiskā reakcija (spēks) uz ass riteni/riteņiem saskares laukumā;

2.20.

“maksimālā statiskā riteņa slodze/asslodze” ir statiskā riteņa slodze/asslodze, ko sasniedz ar piekrautu transportlīdzekli;

2.21.

“elektriskā reģeneratīvā bremzēšana” ir bremžu sistēma, kas ātruma samazināšanas laikā transportlīdzekļa kinētisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā; 2.21.1. “elektriskās reģeneratīvās bremzēšanas vadības ierīce” ir ierīce, kas modulē elektriskās reģeneratīvās bremzēšanas sistēmas darbību; 2.21.2. “A kategorijas elektriskās reģeneratīvās bremzēšanas sistēma” ir elektriskās reģeneratīvās bremzēšanas sistēma, kas nav darba bremžu sistēmas daļa; 2.21.3. “B kategorijas elektriskās reģeneratīvās bremzēšanas sistēma” ir elektriskās reģeneratīvās bremzēšanas sistēma, kas ir darba bremžu sistēmas daļa; 2.21.4. “elektriskās uzlādes stāvoklis” ir vilces akumulatorā uzkrātās elektroenerģijas daudzuma momentānā attiecība pret maksimālo elektroenerģijas daudzumu, ko šajā akumulatorā var uzkrāt; 2.21.5. “vilces akumulators” ir akumulatoru kopums, kurā uzkrāta transportlīdzekļa vilces motora(-u) barošanai izmantojamā enerģija;

2.22.

“hidrauliskā bremžu sistēma ar uzkrātu enerģiju” ir bremžu sistēma, kurai enerģiju piegādā zem spiediena esošs hidrauliskais šķidrums, kas tiek glabāts vienā vai vairākos akumulatoros, kurus uzpilda viens vai vairāki spiedējsūkņi, kas visi ir apgādāti ar maksimālās spiediena vērtības ierobežotāju. Šo vērtību norāda ražotājs;

2.23.

“priekšējo un aizmugurējo riteņu vienlaicīga bloķēšana” ir situācija, kad laika intervāls starp aizmugurējās ass pēdējā (otrā) riteņa pirmo nobloķēšanu un priekšējās ass pēdējā (otrā) riteņa pirmo nobloķēšanu ir mazāks par 0,1 sekundi;

2.24.

“elektriskā vadības līnija” ir elektriskais savienojums starp diviem transportlīdzekļiem, kas nodrošina savienoto transportlīdzekļu velkamā transportlīdzekļa bremžu vadības funkciju. To veido elektriskie vadi un savienotāji, datu pārraides daļas un elektroenerģijas piegāde piekabes vadības pārvadam;

2.25.

“datu pārraide” ir digitālo datu pārraidīšana saskaņā ar protokola nosacījumiem;

2.26.

“divpunktu savienojums” ir tāda sakaru tīkla topoloģija, kam ir tikai divas vienības. Katra vienība ir aprīkota ar pārraides līnijas galarezistoru;

2.27.

“sakabes spēka vadība” ir sistēma/funkcija, kas automātiski līdzsvaro velkošā transportlīdzekļa un piekabes bremzēšanas spēku;

2.28.

“nominālā vērtība” ir bremžu veiktspējas atskaites vērtība, kas nepieciešama bremžu sistēmas pārneses funkcijas vērtības apzīmēšanai, salīdzinot sistēmas izejas un ieejas vērtības atsevišķiem un savienotiem transportlīdzekļiem; 2.28.1. “nominālā vērtība” mehāniskajam transportlīdzeklim ir raksturlielums, ko pārbauda tipa apstiprinājumā un kas apzīmē atsevišķa transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpes attiecību pret bremzēšanas ieejas vērtību; 2.28.2. “nominālā vērtība” piekabei ir raksturlielums, ko pārbauda tipa apstiprinājumā un kas apzīmē bremzēšanas pakāpes attiecību pret signālu savienotājgalviņā; 2.28.3. “pieprasījuma nominālā vērtība” attiecībā uz sakabes spēka vadību ir raksturlielums, kas apzīmē savienotājgalviņas signāla attiecību pret bremzēšanas pakāpi un ko pārbauda tipa apstiprinājumā atbilstoši 10. pielikumā minēto saderības diapazonu robežām;

2.29.

“automātiski vadīta bremzēšana” ir tādas kompleksas elektroniskās vadības sistēmas funkcija, kurā, lai izraisītu transportlīdzekļa palēninājumu ar vadītāja tiešu rīcību vai bez tās, bremžu sistēmas(-u) vai noteiktu asu bremzes iedarbina, automātiski izvērtējot informāciju, ko pārraida transportlīdzeklī iebūvētās sistēmas;

2.30.

“selektīvā bremzēšana” ir tādas kompleksas elektroniskās vadības sistēmas funkcija, kurā atsevišķu bremžu iedarbināšanu veic ar automātiskiem līdzekļiem, kuri transportlīdzekļa palēnināšanu pakārto transportlīdzekļa izturēšanās izmaiņām;

2.31.

“atskaites bremzēšanas spēki” ir vienas ass bremzēšanas spēki, kas rodas riepas riņķa līnijas saskares vietā ar bremzēšanas dinamometru un kas attiecas uz spiedienu bremžu pievadā, un ko deklarē tipa apstiprinājuma laikā;

2.32.

“bremzēšanas signāls” ir loģisks signāls, kas liecina par bremžu iedarbināšanu, kā norādīts 5.2.1.30. punktā;

2.33.

“avārijas bremzēšanas signāls” ir loģisks signāls, kas liecina par avārijas bremžu iedarbināšanu, kā norādīts 5.2.1.31. punktā;

2.34.

“transportlīdzekļa stabilitātes funkcija” ir tāda transportlīdzekļa elektroniskās vadības funkcija, kas uzlabo tā dinamisko stabilitāti. 2.34.1. Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijā ir viens vai abi šādi elementi: a) šķērsstabilitātes vadība; b) pretapgāšanās vadība. 2.34.2. Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijā ietilpst šādas vadības funkcijas: 2.34.2.1. “šķērsstabilitātes vadība” ir tāda transportlīdzekļa stabilitātes funkcija, kas mehāniskā transportlīdzeklī palīdz vadītājam nepietiekamas pagriežamības un pārliekas pagriežamības apstākļos transportlīdzekļa fiziskajās robežās saglabāt vadītāja uzņemto virzienu un piekabes gadījumā palīdz saglabāt piekabes virzienu atbilstoši velkošā transportlīdzekļa virzienam; 2.34.2.2. “pretapgāšanās vadība” ir tāda transportlīdzekļa stabilitātes funkcija, kas reaģē uz gaidāmu apgāšanos, lai stabilizētu mehānisko transportlīdzekli vai velkošo transportlīdzekli kopā ar piekabi, vai atsevišķi piekabi, kad tiek veikti dinamiski manevri transportlīdzekļa fiziskajās robežās;

2.35.

“apstiprināmā piekabe” ir piekabe, kura atbilst piekabes tipam, kam ir pieprasīts tipa apstiprinājums;

2.36.

“bremzēšanas koeficients (BF)” ir bremzēšanas ieejas un izejas vērtību attiecība;

2.37.

“identifikācijas kods” identificē bremžu diskus vai bremžu trumuļus, kuri ietverti bremžu sistēmas apstiprinājumā atbilstīgi šiem noteikumiem. Tajā ir vismaz ražotāja tirdzniecības nosaukums vai preču zīme un identifikācijas numurs;

2.38.

“asu grupa” ir vairākas asis, ja attālums starp divām blakus esošām asīm ir mazāks par vai vienāds ar 2,0 m. Ja attālums starp divām blakus esošām asīm ir lielāks par 2,0 m, katru asi atsevišķi uzskata par neatkarīgu asu grupu;

2.39.

“transportlīdzekļa raksturīgās iezīmes” ir aprakstošs jēdziens saistībā ar transportlīdzekli – puspiekabes vilcēju, kravas transportlīdzekli, autobusu, puspiekabi, piekabi, centrālass piekabi;

2.40.

“bremžu elektriskā/elektroniskā saskarne” ir daļa no atdalāma elektriska/elektroniska savienojuma starp velkošo transportlīdzekli un velkamo transportlīdzekli, kas paredzēta bremžu sistēmai;

2.41.

“automatizēts savienotājs” ir sistēma, kurā automātiski, bez tiešas cilvēka iejaukšanās, tiek radīts elektrisks un pneimatisks savienojums starp velkošo transportlīdzekli un velkamo transportlīdzekli.

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.   Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz bremzēšanu iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.2.   Tam pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros un šādu informāciju:

3.2.1.

transportlīdzekļa tipa aprakstu attiecībā uz aspektiem, kas minēti šo noteikumu 2.2. punktā. Norāda transportlīdzekļa tipu identificējošos numurus un/vai simbolus un – mehāniskajiem transportlīdzekļiem – dzinēja tipu;

3.2.2.

sarakstu, kurā, pienācīgi identificējot, norādītas sastāvdaļas, kas veido bremžu sistēmu;

3.2.3.

samontētas bremžu sistēmas rasējumu un plānu tās sastāvdaļu izvietojumam transportlīdzeklī;

3.2.4.

sīki izstrādātus visu sastāvdaļu rasējumus, kas ļauj tās viegli atrast un identificēt.

3.3.   Tehniskajam dienestam, kas veic atbilstības testus, iesniedz transportlīdzekli – apstiprināmā transportlīdzekļa tipa paraugu.

3.4.   Tipa apstiprinātāja iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārliecinās, vai ir pienācīgi veikti priekšdarbi ražošanas atbilstības efektīvas kontroles nodrošināšanai.

4.   APSTIPRINĀJUMS

4.1.   Ja transportlīdzekļa tips, kas iesniegts apstiprinājumam saskaņā ar šiem noteikumiem, atbilst šo noteikumu 5. un 6. punkta prasībām, attiecīgajam transportlīdzekļa tipam piešķir apstiprinājumu.

4.2.   Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru; tā pirmie divi cipari (pašlaik 11) norāda grozījumu sēriju, kas ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kuri šajos noteikumos izdarīti apstiprinājuma izdošanas laikā. Viena un tā pati puse nedrīkst piešķirt vienu un to pašu numuru tam pašam transportlīdzekļa tipam, kurš aprīkots ar cita veida bremžu sistēmu, vai arī citam transportlīdzekļa tipam.

4.3.   Par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu atbilstoši šiem noteikumiem paziņo nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 2. pielikuma paraugam, kā arī nosūtot tās informācijas kopsavilkumu, kas iekļauta šo noteikumu 3.2.1.–3.2.4. punktā minētajos dokumentos, turklāt pieteicēja iesniegtie atbilstoša mēroga rasējumi nedrīkst būt lielāki par A4 formātu (210 × 297 mm) vai tiem jābūt salocītiem šādā izmērā.

4.4.   Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, kuru veido:

4.4.1.

aplis, kurā ir burts “E”, aiz kā norādīts tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (3); un

4.4.2.

šo noteikumu numurs, aiz kura ir burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs pa labi no apļa, kas paredzēts šo noteikumu 4.4.1. punktā.

4.5.   Tomēr, ja M2 vai M3 kategorijas transportlīdzeklis ir apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 1.8. punkta prasībām, aiz noteikumu numura norāda burtu “M”.

4.6.   Ja transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas valstī, kura piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, apstiprināts saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti Nolīgumam, 4.4.1. punktā noteiktais simbols nav jānorāda atkārtoti; šādā gadījumā šo noteikumu un apstiprinājuma numurus un visu to noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem piešķirts apstiprinājums valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, novieto vertikālās rindās pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā simbola.

4.7.   Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

4.8.   Apstiprinājuma marķējumu novieto blakus transportlīdzekļa datu plāksnei vai uz tās.

4.9.   Apstiprinājuma marķējumu izkārtojumu paraugi ir norādīti šo noteikumu 3. pielikumā.

5.   SPECIFIKĀCIJAS

5.1.   Vispārīgi noteikumi

5.1.1.   Bremžu sistēma

5.1.1.1.   Bremžu sistēmu projektē, konstruē un uzstāda tā, lai transportlīdzeklis parastos lietošanas apstākļos atbilstu šo noteikumu prasībām neatkarīgi no jebkādas vibrācijas, kas uz to var iedarboties.

5.1.1.2.   Jo īpaši bremžu sistēmu projektē, konstruē un uzstāda tā, lai tā būtu izturīga pret koroziju un novecošanu, kas to ietekmē.

5.1.1.3.   Bremžu uzlikas nesatur azbestu.

5.1.1.4.   Bremžu sistēmu efektivitāti, tostarp elektriskās vadības līnijas efektivitāti, negatīvi neietekmē magnētiskie vai elektriskie lauki. Šis nosacījums ir izpildīts, ja ir izpildītas tehniskās prasības un ievēroti Noteikumu Nr. 10 pārejas noteikumi, piemērojot:

a)	03. grozījumu sēriju attiecībā uz transportlīdzekļiem bez sakabes sistēmas atkārtoti uzlādējamu enerģijas uzkrāšanas sistēmu (vilces bateriju) uzlādēšanai;

b)	04. grozījumu sēriju attiecībā uz transportlīdzekļiem ar sakabes sistēmu atkārtoti uzlādējamu enerģijas uzkrāšanas sistēmu (vilces bateriju) uzlādēšanai;

5.1.1.5.   Defekta atklāšanas signāls var momentāni (< 10 ms) pārtraukt pieprasījuma signālu vadības pārvadā, ja tas nesamazina bremzēšanas veiktspēju.

5.1.2.   Bremžu sistēmas funkcijas

Šo noteikumu 2.3. punktā norādītā bremžu sistēma veic šādas funkcijas.

5.1.2.1.

Darba bremžu sistēma Ar darba bremzēm jāspēj kontrolēt transportlīdzekļa kustību un to droši, ātri un efektīvi apturēt jebkurā augšup vai lejup vērstā slīpumā neatkarīgi no ātruma un kravas. Šādu bremzēšanu jāspēj veikt pakāpeniski. Ir jābūt iespējai nodrošināt, ka vadītājs šādu bremzēšanu veic, atrodoties savā sēdeklī, nenoņemot rokas no stūres.

5.1.2.2.

Papildu bremžu sistēma Papildu bremžu sistēmai darba bremžu sistēmas defekta gadījumā jāļauj apturēt transportlīdzekli samērīgā attālumā. Šādu bremzēšanu jāspēj veikt pakāpeniski. Vadītājam jāspēj šādi bremzēt no sava sēdekļa, turot stūri vismaz ar vienu roku. Šajos noteikumos pieņem, ka vienlaikus nevar būt vairāk par vienu darba bremžu defektu.

5.1.2.3.

Stāvbremžu sistēma Stāvbremzēm transportlīdzeklis jānotur nekustīgi gan augšup, gan lejup vērstā slīpumā pat vadītāja prombūtnē, darba sastāvdaļas noturot bloķētā stāvoklī ar pilnīgi mehānisku ierīci. Vadītājam jāspēj šādas bremzes iedarbināt no sava sēdekļa; attiecībā uz piekabēm ņem vērā šo noteikumu 5.2.2.10. punktu. Piekabes pneimatiskās bremzes un velkošā transportlīdzekļa stāvbremzes var darbināt vienlaikus, ja vien vadītājs jebkurā laikā var pārliecināties, ka savienoto transportlīdzekļu stāvbremzes veiktspēja, ko nodrošina ar absolūti mehānisku stāvbremžu sistēmas darbību, ir pietiekama.

5.1.3.   Bremžu sistēmu ar pneimopārvadu savienojumi starp mehāniskajiem transportlīdzekļiem un piekabēm

5.1.3.1.   Bremžu sistēmu ar pneimopārvadu savienojumi starp mehāniskajiem transportlīdzekļiem un piekabēm atbilst 5.1.3.1.1., 5.1.3.1.2. vai 5.1.3.1.3. punktam:

5.1.3.1.1.

viena pneimatiskā barošanas maģistrāle un viena pneimatiskā vadības maģistrāle;

5.1.3.1.2.

viena pneimatiskā barošanas maģistrāle, viena pneimatiskā vadības maģistrāle un viena elektriskā vadības līnija;

5.1.3.1.3.

viena pneimatiskā barošanas maģistrāle un viena elektriskā vadības līnija; attiecībā uz šo variantu jāņem vērā zemsvītras piezīme (4).

5.1.3.2.   Uz mehāniskā transportlīdzekļa elektriskās vadības līnijas jābūt informācijai par to, vai elektriskā vadības līnija atbilst 5.2.1.18.2. punkta prasībām, neizmantojot pneimatisko vadības maģistrāli. Uz tās jābūt informācijai arī par to, vai tā saskaņā ar 5.1.3.1.2. punktu ir aprīkota ar divām vadības līnijām vai saskaņā ar 5.1.3.1.3. punktu tikai ar elektrisko vadības līniju.

5.1.3.3.   Mehāniskajam transportlīdzeklim, kas aprīkots saskaņā ar 5.1.3.1.3. punktu, jāspēj noteikt, ka saskaņā ar 5.1.3.1.1. punktu aprīkotas piekabes sakabe tam neder. Kad šādi transportlīdzekļi tiek elektriski savienoti ar velkošā transportlīdzekļa elektrisko vadības līniju, vadītājs tiek brīdināts ar sarkanu optisku brīdinājuma signālu, kas norādīts 5.2.1.29.1.1. punktā, un, tiklīdz sistēmā ir spriegums, tiek automātiski iedarbinātas velkošā transportlīdzekļa bremzes. Šīs bremzēšanas veiktspējai jābūt vismaz tādai, kādu stāvbremzēm nosaka šo noteikumu 4. pielikuma 2.3.1. punkts.

5.1.3.4.   Attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar divām vadības līnijām, kā definēts 5.1.3.1.2. punktā, kuras elektriski savienotas ar piekabi, kas arī ir aprīkota ar divām vadības līnijām, ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

5.1.3.4.1.

savienotājgalviņā ir abi signāli, un piekabe izmanto elektrisko vadības signālu, ja vien to neuzskata par bojātu. Šādā gadījumā piekabe automātiski pārslēdzas uz pneimatisko vadības maģistrāli;

5.1.3.4.2.

katrs transportlīdzeklis gan attiecībā uz elektrisko vadības līniju, gan pneimatisko vadības maģistrāli atbilst šo noteikumu 10. pielikuma attiecīgajām prasībām; un

5.1.3.4.3.

ja elektriskais vadības signāls ir ilgāk par 1 sekundi pārsniedzis 100 kPa ekvivalentu, piekabe pārbauda, vai ir pneimatiskais signāls; ja pneimatiskā signāla nav, vadītājam no piekabes tiek nosūtīts atsevišķs dzeltens brīdinājuma signāls, kā norādīts šo noteikumu 5.2.1.29.2. punktā.

5.1.3.5.   Piekabe var būt aprīkota, kā noteikts 5.1.3.1.3. punktā, ja vien to var piekabināt tikai tādam mehāniskajam transportlīdzeklim, kas aprīkots ar elektrisko vadības līniju, kurš atbilst 5.2.1.18.2. punkta prasībām. Vadītāju brīdina ar atsevišķu dzeltenu brīdinājuma signālu, kā noteikts 5.2.1.29.2. punktā.

a)

Elektriskā vadības līnija atbilst ISO 11992-1 un 11992-2:2003, tostarp tā grozījumiem 1:2007 un ir divpunktu, izmantojot: i) septiņu izvadu kontaktspraudni saskaņā ar ISO 7638-1 vai 7638-2:2003; vai ii) tādu sistēmu gadījumā, kuru elektriskās vadības līnijas savienojums ir automātisks, automatizētajam savienotājam ir vismaz tāds pats izvadu skaits kā iepriekšminētajam ISO 7638 kontaktspraudnim, un tas atbilst šo noteikumu 22. pielikumā norādītajām prasībām.

b)

ISO 7638 atbilstoša kontaktspraudņa datu kontaktus izmanto, lai pārraidītu tikai informāciju par bremzēšanas (tostarp ABS) un ritošās daļas (stūre, riepas un balstiekārta) funkcijām, kā norādīts ISO 11992-2:2003, tostarp grozījumos 1:2007. Bremzēšanas funkcijām ir prioritāte, un tās saglabā gan parastajā, gan defekta darbības režīmā. Informācijas pārraide par ritošās daļas funkcijām nedrīkst aizkavēt bremzēšanas funkcijas.

c)

Energoapgādi, ko nodrošina ISO 7638 kontaktspraudnis, izmanto tikai bremzēšanas un ritošās daļas funkcijām un lai pārraidītu to informāciju par piekabi, kuru nepārraida pa elektrisko vadības līniju. Tomēr visos gadījumos paliek spēkā šo noteikumu 5.2.2.18. punkta prasības. Visu pārējo funkciju elektroapgādei izmanto citus līdzekļus.

5.1.3.6.1.   Standartā ISO 11992-2:2003, tostarp grozījumos 1:2007, minēto ziņojumu atbalsts velkošajam transportlīdzeklim un piekabei attiecīgā gadījumā ir norādīts šo noteikumu 16. pielikumā.

5.1.3.6.2.   Ar elektriskajām vadības līnijām aprīkotu velkošo transportlīdzekļu un velkamo transportlīdzekļu funkcionālo saderību, kā tā definēta iepriekš šajos noteikumos, tipa apstiprinājuma laikā pārbauda, pārliecinoties, vai ir izpildītas ISO 11992:2003, tostarp ISO 11992-2:2003 un tā grozījumu 1:2007 1. un 2. daļas attiecīgās prasības. Šo noteikumu 17. pielikumā ir norādīts to testu piemērs, kurus var izmantot, lai veiktu minēto pārbaudi.

5.1.3.6.3.   Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vadības līniju un elektriski savienoti ar piekabi, kas aprīkota ar elektrisko vadības līniju, ir jāatklāj visi elektriskās vadības līnijas ilgstoši defekti (> 40 ms) mehāniskajā transportlīdzeklī un ar 5.2.1.29.1.2. punktā noteikto dzelteno brīdinājuma signālu par tiem jābrīdina vadītājs, ja šādi transportlīdzekļi ir savienoti ar elektrisko vadības līniju.

5.1.3.7.   Ja, iedarbinot mehāniskā transportlīdzekļa stāvbremžu sistēmu, tiek iedarbināta arī piekabes bremžu sistēma, kā atļauts 5.1.2.3. punktā, tad jāizpilda arī šādas papildu prasības:

5.1.3.7.1.

ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots saskaņā ar 5.1.3.1.1. punktu, iedarbinot mehāniskā transportlīdzekļa stāvbremžu sistēmu, ar pneimatiskās vadības maģistrāles starpniecību tiek iedarbināta piekabes bremžu sistēma;

5.1.3.7.2.

ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots saskaņā ar 5.1.3.1.2. punktu, iedarbinot mehāniskā transportlīdzekļa stāvbremžu sistēmu, tiek iedarbināta piekabes bremžu sistēma, kā noteikts 5.1.3.7.1. punktā. Turklāt, iedarbinot stāvbremžu sistēmu, piekabes bremžu sistēmu var iedarbināt ar elektriskās vadības līnijas starpniecību;

5.1.3.7.3.

ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots saskaņā ar 5.1.3.1.3. punktu vai ja tas bez pneimatiskās vadības maģistrāles palīdzības (5.1.3.1.2. punkts) atbilst 5.2.1.18.2. punkta prasībām, iedarbinot mehāniskā transportlīdzekļa stāvbremžu sistēmu, ar elektriskās vadības līnijas starpniecību tiek iedarbināta piekabes bremžu sistēma. Ja mehāniskā transportlīdzekļa bremžu iekārtai tiek pārtraukta elektroenerģijas padeve, piekabes bremzes iedarbina, iztukšojot barošanas maģistrāli (turklāt pneimatiskā vadības maģistrāle var palikt zem spiediena); barošanas maģistrāle var būt tukša tikai līdz brīdim, kad mehāniskā transportlīdzekļa bremžu iekārtai tiek atjaunota elektroenerģijas padeve un kad vienlaikus tiek atjaunota piekabes bremzēšana ar elektriskās vadības līnijas starpniecību.

5.1.3.8.   Noslēgierīces, kuras neiedarbojas automātiski, nav atļautas.

5.1.3.9.   Savienotu vilcēju un puspiekabju gadījumā elastīgās šļūtenes un kabeļi ir mehāniskā transportlīdzekļa daļa. Visos pārējos gadījumos elastīgās šļūtenes ir daļa no piekabes.

Automatizēta savienotāja gadījumā šī prasība par elastīgo šļūteņu un kabeļu pievienošanu nav piemērojama.

5.1.4.   Noteikumi par bremžu sistēmu regulārām tehniskajām apskatēm

5.1.4.1.   Jābūt iespējai novērtēt to darba bremžu sastāvdaļu nodiluma pakāpi, kuras ir pakļautas dilšanai, piemēram, bremžu uzlikas un bremžu trumuļus/diskus (bremžu trumuļu vai disku gadījumā nodiluma pārbaude nav katrā ziņā jāveic regulāro tehnisko pārbaužu laikā). Metode, ar kuru var veikt minēto novērtējumu, ir norādīta šo noteikumu 5.2.1.11.2 un 5.2.2.8.2. punktā.

5.1.4.2.   Lai transportlīdzeklim, kuram ir bremžu sistēma ar pneimopārvadu, noteiktu katras transportlīdzekļa ass faktiskos bremzēšanas spēkus, gaisa spiediena pārbaudes savienojumi ir vajadzīgi:

5.1.4.2.1.

katrā bremžu sistēmas neatkarīgajā kontūrā, tajā bremzes cilindram vistuvākajā viegli pieejamajā vietā, kas ir visneizdevīgākā attiecībā uz reakcijas laiku, kas aprakstīts 6. pielikumā;

5.1.4.2.2.

bremžu sistēmā, kurā ir iekļauta 10. pielikuma 7.2. punktā minētā spiediena regulēšanas ierīce, vistuvākajos viegli pieejamajos punktos uz spiediena līnijas priekšdaļas un aizmugures daļas. Ja šo ierīci vada pneimatiski, ir vajadzīgs vēl viens pārbaudes savienojums, lai simulētu noslogotu stāvokli. Ja šāda ierīce nav uzstādīta, ir vajadzīgs tikai viens spiediena pārbaudes savienojums, kas ir līdzvērtīgs iepriekšminētajam aizmugures daļas savienotājam. Šos pārbaudes savienojumus izvieto tā, lai tie būtu viegli pieejami no zemes vai no transportlīdzekļa iekšpuses;

5.1.4.2.3.

viegli pieejamā vietā, kas ir vistuvāk enerģijas uzkrāšanas ierīcei, kura atrodas visneizdevīgākajā vietā 7. pielikuma A sadaļas 2.4. punkta nozīmē;

5.1.4.2.4.

katrā bremžu sistēmas neatkarīgajā kontūrā, lai varētu pārbaudīt visas pārvada līnijas ieejas un izejas spiedienu.

5.1.4.2.5.

Spiediena pārbaudes savienojumi atbilst 4. punktam ISO standartā 3583:1984.

5.1.4.3.   Piekļuvi noteiktajiem spiediena pārbaudes savienojumiem nedrīkst traucēt ne piederumu modifikācijas vai montāža, ne transportlīdzekļa virsbūve.

5.1.4.4.   Jābūt iespējai radīt maksimālos bremzēšanas spēkus statiskos apstākļos uz veltņa stenda vai bremzēšanas dinamometra.

5.1.4.5.   Dati par bremžu sistēmām:

5.1.4.5.1.

bremžu sistēmas ar pneimopārvadu datus funkcionālā un efektivitātes testa vajadzībām redzamā vietā un neizdzēšami norāda uz transportlīdzekļa, vai arī tie ir brīvi pieejami citādi (piemēram, rokasgrāmata, elektronisko datu ieraksta ierīce).

5.1.4.5.2.

Transportlīdzekļiem, kuriem bremžu sistēmas ar pneimopārvadu, norāda vismaz šādus datus: Pneimatisko īpašību dati Izplūdes kompresors/vārsts (5) Maks. atslēgšanas spiediens = … kPa Min. ieslēgšanas spiediens = … kPa Četru kontūru aizsardzības vārsts Statiskais slēgšanas spiediens = … kPa Piekabes regulētājvārsts vai releja (6) avārijas vārsts atkarībā no gadījuma 150 kPa vadības spiedienam atbilstošais izejas spiediens = …kPa Minimālais projektētais spiediens darba bremžu sistēmā aprēķinu vajadzībām (5)  (7)       Ass(-is) Bremzes cilindra tips (8) darba bremzes / stāvbremzes / / / Maksimālais gājiens (8) smax = … mm       Sviras garums (8) = … mm

5.1.4.6.   Atskaites bremzēšanas spēki

5.1.4.6.1.   Atskaites bremzēšanas spēkus, izmantojot bremzēšanas dinamometru, nosaka transportlīdzekļiem ar pneimatiskajām bremzēm.

5.1.4.6.2.   Atskaites bremzēšanas spēki katrai asij ir jānosaka attiecībā uz spiedienu bremžu pievadā diapazonā no 100 kPa līdz spiedienam, ko rada 0. tipa testa apstākļos. Persona, kas iesniedz tipa apstiprinājuma pieteikumu, norāda bremzēšanas atskaites spēkus bremžu cilindra spiediena diapazonam no 100 kPa. Transportlīdzekļa ražotājs šos datus dara zināmus saskaņā ar šo noteikumu 5.1.4.5.1. punktu.

5.1.4.6.3.   Minētajiem atskaites bremzēšanas spēkiem jābūt tādiem, lai ikreiz, kad bremzēšanas spēks, kas uz dinamometra katrai asij noteikts neatkarīgi no kravas, nav mazāks par atskaites bremzēšanas spēku konkrētam spiedienam bremzes pievadā deklarētajā darba spiediena diapazonā, transportlīdzeklis varētu radīt bremzēšanas spēku, kas būtu līdzvērtīgs tam, kas attiecīgajam transportlīdzeklim noteikts šo noteikumu 4. pielikumā (50 % M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem, izņemot puspiekabes, 45 % puspiekabēm) (9).

5.1.4.7.   Jābūt iespējai bieži un vienkārši pārbaudīt to komplekso elektronisko sistēmu pareizu darbību, kuras kontrolē bremzēšanu. Ja ir vajadzīga papildinformācija, tai jābūt brīvi pieejamai.

5.1.4.7.1.   Ja darbības statusu vadītājam norāda ar brīdinājuma signāliem, kā norādīts šajos noteikumos, regulārajā tehniskajā apskatē ir iespējams apstiprināt pareizas darbības statusu, vizuāli novērojot brīdinājuma signālus pēc ieslēgšanas.

5.1.4.7.2.   Tipa apstiprinājuma laikā tiek konfidenciāli raksturoti līdzekļi, kas izmantoti, lai nodrošinātu aizsardzību pret ražotāja izvēlēto pārbaudes metožu (piemēram, brīdinājuma signāls) darbības vienkāršu neatļautu modificēšanu.

Alternatīvi šī aizsardzības prasība ir izpildīta, ja ir pieejami sekundāri līdzekļi, ar kuriem var pārbaudīt darbības pareizību.

5.1.5.   Šo noteikumu 18. pielikuma prasības piemēro visu to transportlīdzekļa komplekso elektronisko vadības sistēmu drošības aspektiem, kuras nodrošina bremzēšanas funkcijas vadības pārvadu vai kuras ir tā daļa, tostarp to sistēmu aspektiem, kuras bremžu sistēmu(-as) izmanto automātiski vadītai bremzēšanai vai selektīvai bremzēšanai.

Tomēr 18. pielikuma noteikumi uz sistēmām vai funkcijām, kas bremžu sistēmu izmanto kā līdzekli augstāka līmeņa mērķa sasniegšanai, attiecas tikai tiktāl, ciktāl tām ir tieša ietekme uz bremžu sistēmu. Ja šādas sistēmas ir, bremžu sistēmas tipa atbilstības testu laikā tās nedrīkst izslēgt.

5.2.   Bremžu sistēmu raksturlielumi

5.2.1.   M2, M3 un N kategorijas transportlīdzekļi

5.2.1.1.   Bremžu sistēmām, ar ko transportlīdzeklis ir aprīkots, jāatbilst prasībām, kuras noteiktas darba bremžu sistēmām, papildu bremžu sistēmām un stāvbremžu sistēmām.

5.2.1.2.   Darba bremžu, papildu bremžu un stāvbremžu sistēmām var būt kopīgas sastāvdaļas, ja minētās sistēmas atbilst šādiem nosacījumiem:

5.2.1.2.1.

ir vismaz divas savstarpēji neatkarīgas un no vadītāja parastās vietas viegli pieejamas vadības ierīces. Visām transportlīdzekļu kategorijām, izņemot M2 un M3 kategoriju, visas vadības ierīces (izņemot lēninātāja sistēmas vadības ierīci) paredz tā, lai pēc atlaišanas tās pilnībā atgrieztos izslēgtā stāvoklī. Šī prasība neattiecas uz stāvbremžu vadības ierīci (vai tās daļu kombinētajā vadības ierīcē), ja tā ir mehāniski bloķēta konkrētajā stāvoklī;

5.2.1.2.2.

darba bremžu sistēmas vadības ierīce ir neatkarīga no stāvbremžu sistēmas vadības ierīces;

5.2.1.2.3.

ja darba bremžu sistēmai un papildu bremžu sistēmai ir viena kopīga vadības ierīce, pēc konkrēta lietošanas laika beigām nedrīkst samazināties efektivitāte savienojumam starp vadības ierīci un dažādām pārvada sistēmu sastāvdaļām;

5.2.1.2.4.

ja darba bremžu sistēmai un papildu bremžu sistēmai ir viena kopīga vadības ierīce, stāvbremžu sistēmu izgatavo tā, lai to var iedarbināt, kad transportlīdzeklis ir kustībā. Šī prasība nav jāievēro, ja transportlīdzekļa darba bremžu sistēmu var iedarbināt – pat daļēji – ar kādu vadības palīgierīci;

5.2.1.2.5.

neierobežojot šo noteikumu 5.1.2.3. punkta prasības, darba bremžu sistēmai un stāvbremžu sistēmai var būt kopīgas pārvada(-u) sastāvdaļas ar nosacījumu, ka tad, ja kādā no pārvada(-u) detaļām rodas defekts, joprojām tiek izpildītas papildu bremzēm noteiktās prasības;

5.2.1.2.6.

jebkuras tādas sastāvdaļas lūzuma gadījumā, kas (kā definēts šo noteikumu 2.6. punktā) nav bremzes, vai šo noteikumu 5.2.1.2.8. punktā minēto sastāvdaļu lūzuma gadījumā, vai jebkura cita darba bremžu sistēmas defekta gadījumā (darbības traucējumi, daļējs vai pilnīgs enerģijas rezervju izsīkums) papildu bremžu sistēmai vai tai darba bremžu sistēmas daļai, kuru nav ietekmējis defekts, jāspēj apturēt transportlīdzekli atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti papildu bremzēm;

5.2.1.2.7.

jo īpaši tad, ja papildu bremžu sistēmai un darba bremžu sistēmai ir kopēja vadības ierīce un kopējs pārvads: 5.2.1.2.7.1. ja darba bremžu sistēmu iedarbina ar vadītāja muskuļu enerģiju, kuru pastiprina viena vai vairākas enerģijas rezerves, papildu bremžu sistēmas darbību šo rezervju defekta gadījumā jāspēj nodrošināt ar vadītāja muskuļu enerģiju, kuru pastiprina tās enerģijas rezerves, ja tādas ir, kuras nav ietekmējis defekts, un vadības ierīcei pieliekamais spēks nepārsniedz norādīto maksimālo lielumu; 5.2.1.2.7.2. ja darba bremžu sistēmai un pārvadam pieliekamo spēku lielumi ir atkarīgi vienīgi no vadītāja kontrolēto enerģijas rezervju lietojuma, jābūt vismaz divām pilnīgi neatkarīgām enerģijas rezervēm un katrai no tām jābūt savam neatkarīgam pārvadam; katrs no tiem var iedarboties uz divu vai vairāku riteņu bremzēm, kas ir izvēlēti tā, lai varētu nodrošināt norādīto papildu bremžu darbības līmeni, neapdraudot transportlīdzekļa stabilitāti bremzēšanas laikā; papildus tam katrai no šīm enerģijas rezervēm jābūt aprīkotai ar signālierīci, kā definēts šo noteikumu 5.2.1.13. punktā. Katrā darba bremžu kontūrā vismaz vienā gaisa rezervuārā piemērotā un viegli pieejamā vietā jābūt ierīcei, kas nodrošina iztukšošanu un izplūdi; 5.2.1.2.7.3. ja darba bremžu sistēmai un pārvadam pieliekamo spēku lielumi ir atkarīgi vienīgi no enerģijas rezervju lietojuma, var uzskatīt, ka pārvadam pietiek ar vienu enerģijas rezervi, ja noteikto papildu bremzēšanu nodrošina ar vadītāja muskuļu enerģiju, ar ko iedarbina darba bremžu vadības ierīci, un ja ir izpildītas 5.2.1.6. punkta prasības;

5.2.1.2.8.

dažas daļas – piemēram, pedāli un tā balstu, galveno cilindru un tā virzuli vai virzuļus (hidrauliskajās sistēmās), regulētājvārstu (hidrauliskajās un/vai pneimatiskajās sistēmās), savienojumu starp pedāli un galveno cilindru vai regulētājvārstu, bremžu cilindrus un to virzuļus (hidrauliskās un/vai pneimatiskās sistēmās), kā arī bremžu sviru un izciļņu mezglus, – neuzskata par salaužamām, ja tās ir liela izmēra, viegli pieejamas apkopei un to drošības iezīmes ir vismaz līdzvērtīgas tām, kas paredzētas citām svarīgākajām transportlīdzekļa sastāvdaļām (tādām kā stūres pārvads). Visām iepriekšminētajām detaļām, kuru defekta dēļ kļūtu neiespējami transportlīdzekli nobremzēt vismaz ar tādu pašu efektivitāti, kāda noteikta papildu bremzēm, jābūt izgatavotām no metāla vai no materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām, un tās nedrīkst redzami deformēties bremžu sistēmas parastos darbības apstākļos.

5.2.1.3.   Ja darba bremžu sistēmai un papildu bremžu sistēmai ir atsevišķas vadības ierīces, abu vadības ierīču vienlaicīga iedarbināšana nedrīkst apturēt ne darba bremžu sistēmas, ne papildu bremžu sistēmas darbību tad, ja abas bremžu sistēmas ir labā darba kārtībā vai tad, ja viena no tām ir bojāta.

5.2.1.4.   Darba bremžu sistēmai neatkarīgi no tā, vai tā ir apvienota ar papildu bremžu sistēmu vai ne, jābūt tādai, lai jebkuras pārvada detaļas defekta gadījumā, iedarbinot darba bremžu vadības ierīci, tiktu nobremzēts pietiekams skaits riteņu; šos riteņus izvēlas tā, lai darba bremžu sistēmas atlikusī efektivitāte atbilstu šo noteikumu 4. pielikuma 2.4. punktā noteiktajām prasībām.

5.2.1.4.1.   Tomēr iepriekšminētie noteikumi neattiecas uz puspiekabju vilcējtransportlīdzekļiem, ja puspiekabes darba bremžu sistēma ir neatkarīga no vilcējtransportlīdzekļa darba bremžu sistēmas.

5.2.1.4.2.   Hidrauliskā pārvada sistēmas detaļas defekta gadījumā vadītāju par to brīdina ar ierīci, kas rada sarkanu brīdinājuma signālu, kā noteikts 5.2.1.29.1.1. punktā. Alternatīvi šo ierīci ir atļauts ieslēgt, kad šķidrums rezervuārā ir zem konkrēta līmeņa, ko noteicis ražotājs.

5.2.1.5.   Ja izmanto enerģiju, kas nav vadītāja muskuļu enerģija, tad nav vajadzības lietot vairāk kā vienu šādas enerģijas avotu (hidraulisko sūkni, gaisa kompresoru utt.), tomēr veidam, kādā šo enerģijas avota ierīci darbina, jābūt pēc iespējas drošākam.

5.2.1.5.1.   Bremžu sistēmas pārvada jebkuras sastāvdaļas defekta gadījumā enerģijas padeve tai pārvada sastāvdaļai, kuru nav ietekmējis defekts, tiek turpināta – ja tas ir vajadzīgs, lai apturētu transportlīdzekli, – ar tādu efektivitātes līmeni, kāds norādīts atlikušajai un/vai papildu bremzēm. Šo nosacījumu izpilda, izmantojot ierīces, kuras var viegli iedarbināt, kad transportlīdzeklis ir apstājies, vai automātiski.

5.2.1.5.2.   Turklāt enerģijas uzkrāšanas ierīcēm, kas atrodas šīs ierīces aizmugures daļā, jābūt tādām, lai enerģijas pievada atteices gadījumā pēc četrām pilngājiena darba bremžu sistēmas vadības ierīces iedarbināšanas reizēm saskaņā ar nosacījumiem, kas norādīti šo noteikumu 7. pielikuma 1.2. punktā, piektajā reizē transportlīdzekli varētu apturēt ar tādu efektivitāti, kāda norādīta papildu bremzēm.

5.2.1.5.3.   Tomēr attiecībā uz hidrauliskajām bremžu sistēmām ar uzkrātu enerģiju var uzskatīt, ka šie nosacījumi ir izpildīti, ja ir izpildītas šo noteikumu 7. pielikuma C daļas 1.2.2. punkta prasības.

5.2.1.6.   Prasības, ko paredz šo noteikumu 5.2.1.2., 5.2.1.4. un 5.2.1.5. punkts, izpilda, neizmantojot jebkādu tāda veida automātisku ierīci, kuras neefektivitāti varētu neievērot tāpēc, ka sastāvdaļas, kas parasti atrodas miera stāvoklī, tiek iedarbinātas tikai bremžu sistēmas defekta gadījumā.

5.2.1.7.   Darba bremžu sistēma iedarbojas uz visiem transportlīdzekļa riteņiem, un šai darbībai jābūt atbilstoši sadalītai starp asīm.

5.2.1.7.1.   Lai neļautu riteņu bloķēšanu vai bremžu uzliku pārkaršanu to transportlīdzekļu gadījumā, kuriem ir vairāk nekā divas asis, bremzēšanas spēku dažām asīm var automātiski samazināt līdz nullei, kad transportlīdzeklis pārvadā mazāku kravu, ja vien šis transportlīdzeklis atbilst šo noteikumu 4. pielikumā paredzētajām veiktspējas prasībām.

5.2.1.7.2.   N1 kategorijas transportlīdzekļiem ar B kategorijas elektriskās reģeneratīvās bremzēšanas sistēmu bremžu iedarbināšanu no citiem bremzēšanas avotiem var atbilstoši pielāgot, lai darbotos tikai elektriskās reģeneratīvās bremzēšanas sistēma, ja vien ir izpildīti abi šie nosacījumi:

5.2.1.7.2.1.

elektriskās reģeneratīvās bremzēšanas sistēmas radītā izejas momenta būtiskās svārstības (piemēram, elektriskās uzlādes stāvokļa izmaiņu dēļ vilces akumulatorā) tiek automātiski kompensētas ar atbilstošām svārstībām minētajā pielāgošanas attiecībā, ja ir izpildītas prasības (10), ko nosaka viens no šādiem šo noteikumu pielikumiem:   4. pielikums, 1.3.2. punkts, vai   13. pielikums, 5.3. punkts (ieskaitot gadījumus, kad elektromotors darbojas); un

5.2.1.7.2.2.

ikreiz, kad vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka bremzēšanas pakāpe (10) atbilst tam, ko vēlas panākt vadītājs, ņemot vērā riepas un ceļa saķeri, bremzēšanu automātiski iedarbina visiem transportlīdzekļa riteņiem.

5.2.1.8.   Darba bremžu sistēmas darbību sadala starp vienas ass riteņiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenvirziena vidusplakni. Jāpaziņo par kompensāciju un funkcijām, kā, piemēram, pretbloķēšana, kas var izraisīt novirzes no šādas simetriskas sadales.

5.2.1.8.1.   Par to, ka elektriskais vadības pārvads kompensē bremžu sistēmas darbības traucējumu vai defektu, ar dzeltenu brīdinājuma signālu, kas minēts 5.2.1.29.1.2. punktā, informē vadītāju. Neatkarīgi no transportlīdzekļa kravas daudzuma šī prasība jāizpilda, kad kompensācija pārsniedz šādas robežas:

5.2.1.8.1.1.

bremzēšanas spiedienu starpība starp jebkuru asi: a) ir 25 % no lielākās vērtības, ja transportlīdzekļa palēninājums ir ≥ 2 m/s2; b) ir vērtība, kas atbilst 25 % pie 2 m/s2, palēninājumiem, kas ir mazāki par šo vērtību;

5.2.1.8.1.2.

atsevišķs kompensācijas lielums jebkurai asij: a) ir > 50 % no nominālās vērtības, ja transportlīdzekļa palēninājums ir ≥ 2m/s2; b) ir vērtība, kas atbilst 50 % no nominālās vērtības pie 2 m/s2, palēninājumiem, kas ir mazāki par šo vērtību.

5.2.1.8.2.   Iepriekšminētā kompensācija ir atļauta tikai tad, ja bremzes pirmo reizi iedarbina, kad transportlīdzekļa ātrums ir lielāks par 10 km/h.

5.2.1.9.   Elektriskā vadības pārvada traucējumi nedrīkst iedarbināt bremzes pret vadītāja gribu.

5.2.1.10.   Darba, papildu bremzēm un stāvbremzēm uz riteņiem pievienotajām bremzēšanas virsmām jāiedarbojas ar pietiekami stipru sastāvdaļu starpniecību.

Ja bremzētājmomentu konkrētai asij nodrošina gan berzes bremžu sistēma, gan B kategorijas elektriskās reģeneratīvās bremzēšanas sistēma, pēdējā bremzēšanas avota darbības pārtraukšana ir atļauta, ja vien berzes bremžu avots turpina pastāvīgi darboties un var nodrošināt 5.2.1.7.2.1. punktā minēto kompensāciju.

Tomēr īslaicīgas pārejošas darbības pārtraukšanas gadījumā ir atļauta arī nepilnīga kompensācija, bet 1 sekundē šai kompensācijai jāsasniedz vismaz 75 % no sava galīgā lieluma.

Tomēr berzes bremžu avotam, kas darbojas pastāvīgi, visos gadījumos ir jānodrošina tas, ka gan darba, gan papildu bremžu sistēma turpina darboties ar noteikto efektivitātes līmeni.

Stāvbremžu sistēmas bremzēšanas virsmu atdalīšana ir atļauta vienīgi tad, ja to no savas vietas vada tikai vadītājs, izmantojot sistēmu, kuru nevar iedarbināt noplūde.

5.2.1.11.   Bremžu nodilumu jāspēj viegli novērst ar manuālu vai automātisku regulēšanas sistēmu. Turklāt vadības ierīcei un pārvada un bremžu sastāvdaļām jābūt tādai gājiena rezervei un, ja vajadzīgs, piemērotiem kompensācijas līdzekļiem, lai, bremzēm sakarstot vai bremžu uzliku nodilumam sasniedzot noteiktu pakāpi, efektīva bremzēšana būtu nodrošināta bez tūlītējas regulēšanas.

5.2.1.11.1.   Nodiluma regulēšana darba bremzēm ir automātiska. Tomēr N2 un N3 kategorijas apvidus transportlīdzekļu un N1 kategorijas transportlīdzekļu pakaļējo bremžu gadījumā bremžu automātiskās regulēšanas ierīču uzstādīšana nav obligāta. Bremzēm, kas aprīkotas ar bremžu automātiskās regulēšanas ierīcēm, pēc sasilšanas un atdzišanas jānodrošina brīvrite, kā definēts 4. pielikuma 1.5.4. punktā, pēc I tipa testa, kas arī aprakstīts minētajā pielikumā.

5.2.1.11.2.   Darba bremžu berzes sastāvdaļu nodiluma pārbaude

5.2.1.11.2.1.   Jābūt iespējai viegli pārbaudīt darba bremžu uzliku nodilumu no transportlīdzekļa ārpuses vai apakšpuses bez riteņu noņemšanas, paredzot attiecīgas atveres apskatei vai izmantojot citus līdzekļus. To var panākt, izmantojot vienkāršus standarta darbnīcas instrumentus vai transportlīdzekļu parastu pārbaudes aprīkojumu.

Kā alternatīva ir pieļaujams devējs uz katru riteni (dubultriteņus uzskata par vienu riteni), kas vadītāju viņa vietā brīdina par to, ka jānomaina uzlikas. Kā optisko brīdinājuma signālu var izmantot dzelteno brīdinājuma signālu, kas minēts šo noteikumu 5.2.1.29.1.2. punktā.

5.2.1.11.2.2.   Bremžu disku vai trumuļu berzes virsmas nodiluma pakāpi var novērtēt, tikai tieši izmērot konkrētās sastāvdaļas vai pārbaudot katra bremžu diska vai trumuļa nodiluma indikatorus, un tās veikšanai var būt nepieciešama noteikta demontāža. Tāpēc tipa apstiprinājuma laikā transportlīdzekļa ražotājs:

a)	norāda metodi, ar kuru var novērtēt trumuļu vai disku berzes virsmu nodiluma pakāpi, tostarp to, cik liela apjoma demontāža jāveic un kādi instrumenti un paņēmieni jāizmanto, lai to izdarītu;

b)	sniedz informāciju, kas nosaka maksimāli pieļaujamo nodiluma robežu brīdī, kad ir jāveic nomaiņa.

Šai informācijai jābūt brīvi pieejamai, piemēram, transportlīdzekļa rokasgrāmatā vai kā elektronisko datu ierakstam.

5.2.1.12.   Hidrauliska pārvada bremžu sistēmās šķidruma rezervuāru iepildes atveres ir viegli pieejamas; turklāt rezerves šķidruma tvertnes projektē un izgatavo tā, lai rezerves šķidruma līmeni varētu viegli pārbaudīt, neatverot tvertnes. Ja šis pēdējais nosacījums nav izpildīts, 5.2.1.29.1.1. punktā noteiktais sarkanais brīdinājuma signāls informē vadītāju par to, ka rezerves šķidruma līmenis ir samazinājies līdz līmenim, kas var radīt bremžu sistēmas defektu. Šķidruma tipu, kas jālieto hidrauliskā pārvada bremžu sistēmās, norāda ar simbolu atbilstoši 1. vai 2. attēlam ISO standartā 9128:2006. Attiecīgais simbols jāpiestiprina redzamā vietā un neizdzēšamā veidā 100 mm attālumā no šķidruma rezervuāru uzpildes atverēm; ražotājs var sniegt papildinformāciju.

5.2.1.13.   Signālierīce

5.2.1.13.1.   Ja paredzēto papildu bremžu veiktspēju ar šīs bremžu sistēmas palīdzību nevar sasniegt, neizmantojot uzkrāto enerģiju, jebkuru transportlīdzekli, kurā ir uzstādītas darba bremzes, ko darbina no enerģijas rezervuāra, papildus manometram, ja tāds ir uzstādīts, aprīko ar signālierīci, kas optiski vai akustiski signalizē, ja uzkrātā enerģija jebkurā sistēmas daļā samazinās līdz līmenim, kurā, atkārtoti nepiepildot rezervuāru un neatkarīgi no transportlīdzekļa slogojuma, darba bremžu vadību ir iespējams iedarbināt vēl piektajā reizē pēc četrām pilngājiena iedarbināšanas reizēm un sasniegt paredzēto papildu bremžu veiktspēju (bez defektiem darba bremžu pārvadā un ja bremzes noregulētas, cik cieši vien iespējams). Signālierīcei jābūt tieši un pastāvīgi pieslēgtai pie kontūra. Kad dzinējs darbojas parastajos darbības apstākļos un bremžu sistēma nav bojāta, kā tas ir, veicot tipa atbilstības testus, tad signālierīce nesignalizē, izņemot laiku pēc dzinēja iedarbināšanas, kas vajadzīgs, lai piepildītu enerģijas rezervuāru(-us). Kā optisko brīdinājuma signālu var izmantot sarkano brīdinājuma signālu, kas norādīts šo noteikumu 5.2.1.29.1.1. punktā.

5.2.1.13.1.1.   Tomēr tiem transportlīdzekļiem, par kuriem uzskata, ka tie atbilst tikai šo noteikumu 5.2.1.5.1. punkta prasībām, tāpēc ka tie atbilst šo noteikumu 7. pielikuma C daļas 1.2.2. punkta prasībām, signālierīci papildus optiskajam signālam rada arī akustisks signāls. Šīm ierīcēm nav jādarbojas vienlaikus, ja katra no tām atbilst iepriekšminētajām prasībām un akustiskais signāls netiek iedarbināts pirms optiskā signāla. Kā optisko brīdinājuma signālu var izmantot sarkano brīdinājuma signālu, kas norādīts šo noteikumu 5.2.1.29.1.1. punktā.

5.2.1.13.1.2.   Šo akustisko ierīci var atslēgt, kad ir ieslēgta rokas bremze un/vai – pēc ražotāja izvēles un automātiskās pārnesumkārbas gadījumā – kad selektors ir ieslēgts stāvvietas režīmā.

5.2.1.14.   Neatkarīgi no šo noteikumu 5.1.2.3. punkta prasībām, ja enerģijas palīgavota lietošana ir būtiska bremžu sistēmas darbībai, tad enerģijas rezerve ir tāda, lai nodrošinātu, ka dzinēja apstāšanās gadījumā vai enerģijas avota piedziņas līdzekļa defekta gadījumā bremzēšanas veiktspēja ir pietiekama, lai norādītajos apstākļos apturētu transportlīdzekli. Turklāt, ja vadītāja izmantotā muskuļu enerģija stāvbremžu sistēmai tiek pastiprināta ar kādu palīgierīci, tad šīs palīgierīces defekta gadījumā stāvbremžu sistēmas iedarbināšanu vajadzības gadījumā nodrošina, lietojot enerģijas rezervi, kas ir neatkarīga no tās enerģijas rezerves, kura parasti darbina šādu palīgierīci. Šī enerģijas rezerve var būt paredzēta darba bremžu sistēmai.

5.2.1.15.   Tāda mehāniskā transportlīdzekļa gadījumā, kam atļauts vilkt piekabi, kuras bremzes var regulēt velkošā transportlīdzekļa vadītājs, velkošā transportlīdzekļa darba bremžu sistēmu aprīko ar ierīci, kas konstruēta tā, lai tad, ja nedarbojas piekabes bremžu sistēma vai tiek pārrauta velkošo transportlīdzekli un piekabi savienojošā gaisa padeves līnija (vai jebkura cita tipa izmantotais savienojums), velkošo transportlīdzekli joprojām būtu iespējams nobremzēt ar tādu efektivitāti, kāda norādīta papildu bremžu sistēmai; tāpēc ir jo īpaši noteikts, ka šādai ierīcei jāatrodas velkošajā transportlīdzeklī.

5.2.1.16.   Pneimatiskai/hidrauliskai papildiekārtai enerģiju pievada tā, lai tās darbības laikā varētu sasniegt norādītos palēninājuma lielumus un pat enerģijas avota defekta gadījumā papildiekārtas darbība nevarētu likt tām enerģijas rezervēm, kas darbina bremžu sistēmas, samazināties zem līmeņa, kas norādīts 5.2.1.13. punktā.

5.2.1.17.   Ja piekabe pieder pie O3 vai O4 kategorijas, darba bremžu sistēmai jābūt nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas tipa sistēmai.

5.2.1.18.   Tāda transportlīdzekļa gadījumā, kam atļauts vilkt O3 vai O4 kategorijas piekabi, tā bremžu sistēmām ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

5.2.1.18.1.

kad tiek iedarbināta velkošā transportlīdzekļa papildu bremžu sistēma, jānodrošina arī piekabes regulējama bremzēšana;

5.2.1.18.2.

velkošā transportlīdzekļa darba bremžu sistēmas defekta gadījumā, ja šo sistēmu veido vismaz divas neatkarīgas detaļas, tai detaļai vai detaļām, ko nav ietekmējis defekts, jāspēj pilnīgi vai daļēji iedarbināt piekabes bremzes. Šādu bremzēšanu var veikt pakāpeniski. Ja šo darbību veic ar vārstu, kas parasti atrodas miera stāvoklī, tad šādu vārstu var iebūvēt tikai tad, ja vadītājs var viegli pārbaudīt tā pareizu darbību vai nu no kabīnes, vai arī no transportlīdzekļa ārpuses, neizmantojot instrumentus;

5.2.1.18.3.

ja rodas defekts (piemēram, lūzums vai noplūde) kādā no pneimatiskajām savienojuma līnijām vai elektriskās vadības līnijas pārrāvums vai defekts, vadītājam tik un tā jāspēj pilnībā vai daļēji iedarbināt piekabes bremzes, izmantojot vai nu darba bremžu vadības ierīci, vai papildu bremžu vadības ierīci, vai stāvbremžu vadības ierīci, izņemot, ja attiecīgā defekta dēļ piekabe tiek bremzēta automātiski ar veiktspēju, kas noteikta šo noteikumu 4. pielikuma 3.3. punktā;

5.2.1.18.4.

uzskata, ka prasības attiecībā uz 5.2.1.18.3. punktā minēto automātisko bremzēšanu ir izpildītas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 5.2.1.18.4.1. kad ir pilnībā iedarbināta viena no 5.2.1.18.3. punktā minētajām vadības ierīcēm, spiediens barošanas maģistrālē divu sekunžu laikā samazinās līdz 150 kPa; turklāt tad, kad bremžu vadības ierīci atlaiž, spiedienu barošanas maģistrālē atjauno; 5.2.1.18.4.2. kad barošanas maģistrāle tiek iztukšota ar ātrumu vismaz 100 kPa sekundē, piekabes automātiskā bremzēšana sāk darboties, pirms spiediens barošanas maģistrālē samazinās līdz 200 kPa;

5.2.1.18.5.

ja rodas defekts vienā no vadības līnijām, kas savieno divus transportlīdzekļus, kuri aprīkoti saskaņā ar 5.1.3.1.2. punktu, vadības līnija, ko defekts neietekmē, automātiski nodrošina tādu bremzēšanas veiktspēju, kāda noteikta 4. pielikuma 3.1. punktā.

5.2.1.19.   Tāda mehāniskā transportlīdzekļa gadījumā, kas aprīkots, lai vilktu piekabi ar elektrisko bremžu sistēmu saskaņā ar šo noteikumu 14. pielikuma 1.1. punktu, ievēro šādas prasības:

5.2.1.19.1.

mehāniskā transportlīdzekļa barošanas avotam (ģeneratoram un akumulatoram) ir pietiekama jauda, lai nodrošinātu strāvu elektriskajai bremžu sistēmai. Kad dzinējs darbojas brīvgaitā, kā to ir ieteicis ražotājs, un visas elektriskās ierīces, kuras ražotājs ir piegādājis kā transportlīdzekļa standarta aprīkojumu, ir ieslēgtas, spriegums elektriskajos vados elektriskās bremžu sistēmas maksimālās jaudas (15 A) patēriņa brīdī nesamazinās vairāk par 9,6 V, mērot pie savienojuma. Elektriskajā ķēdē nedrīkst rasties īsslēgums pat tad, ja tajā ir pārslodze;

5.2.1.19.2.

velkošā transportlīdzekļa darba bremžu sistēmas defekta gadījumā, ja šajā sistēmā ir vismaz divas neatkarīgas sastāvdaļas, tai sastāvdaļai vai sastāvdaļām, ko nav ietekmējis defekts, jāspēj pilnīgi vai daļēji iedarbināt piekabes bremzes;

5.2.1.19.3.

bremžu signālluktura slēdža un elektriskās bremžu sistēmas iedarbināšanas kontūra izmantošana ir pieļaujama tikai tad, ja bremžu iedarbināšanas vads ir pievienots paralēli bremžu signāllukturim un esošais bremžu signālluktura slēdzis un kontūrs var izturēt papildu slodzi.

5.2.1.20.   Tādas pneimatiskā pārvada darba bremžu sistēmas gadījumā, kurā ir divi vai vairāki neatkarīgi profili, jebkuru noplūdi starp šiem profiliem vai vadības ierīces izvaddaļā nepārtraukti izvada atmosfērā.

5.2.1.21.   Tāda mehāniskā transportlīdzekļa gadījumā, kam atļauts vilkt O3 vai O4 kategorijas piekabi, piekabes darba bremžu sistēmu var iedarbināt tikai kopā ar velkošā transportlīdzekļa darba, papildu vai stāvbremžu sistēmu. Tomēr ir atļauts automātiski iedarbināt tikai piekabes bremzes, ja piekabes bremzes automātiski iedarbina velkošais transportlīdzeklis, lai stabilizētu transportlīdzekli.

5.2.1.22.   M2, M3, N2 un N3 kategorijas mehāniskos transportlīdzekļus, kuriem nav vairāk kā četras asis, aprīko ar 1. kategorijas pretbloķēšanas sistēmām atbilstoši šo noteikumu 13. pielikuma prasībām.

5.2.1.23.   Mehāniskie transportlīdzekļi, kam atļauts vilkt piekabi, kura aprīkota ar pretbloķēšanas sistēmu, ir aprīkoti arī ar vienu vai abiem turpmāk norādītajiem kontaktspraudņiem, kas paredzēti elektriskajam vadības pārvadam:

a)	īpašs elektriskais kontaktspraudnis, kas atbilst ISO 7638:2003 (11);

b)	automatizēts savienotājs, kas atbilst 22. pielikumā norādītajām prasībām.

5.2.1.24.   Papildu prasības M2, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un tiem N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kas vieglāki par 5 tonnām un aprīkoti ar A kategorijas elektriskās reģeneratīvās bremzēšanas sistēmu.

5.2.1.24.1.

Elektriskās reģeneratīvās bremzēšanas sistēmu drīkst iedarbināt tikai ar akseleratora vadības ierīci un/vai pārnesumu pārslēga neitrālo stāvokli N1 kategorijas transportlīdzekļiem.

5.2.1.24.2.

Turklāt M2 un N2 (< 5 tonnām) kategorijas transportlīdzekļiem elektriskās reģeneratīvās bremzēšanas sistēmas vadības ierīce var būt atsevišķs slēdzis vai svira.

5.2.1.24.3.

Prasības, kas noteiktas 5.2.1.25.6. un 5.2.1.25.7. punktā, attiecas arī uz A kategorijas reģeneratīvās bremzēšanas sistēmām.

5.2.1.25.   Papildu prasības M2, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un tiem N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kas vieglāki par 5 tonnām un aprīkoti ar B kategorijas elektriskās reģeneratīvās bremzēšanas sistēmu.

5.2.1.25.1.

Pilnībā vai daļēji atvienot kādu no darba bremžu sistēmas daļām var tikai ar automātiskiem līdzekļiem. Šo noteikumu nedrīkst interpretēt kā atkāpi no 5.2.1.10. punkta noteikumiem.

5.2.1.25.2.

Darba bremžu sistēmai jābūt tikai vienai vadības ierīcei.

5.2.1.25.3.

Transportlīdzekļiem, kuros uzstādītas abu kategoriju elektriskās reģeneratīvās bremzēšanas sistēmas, piemēro visas attiecīgās prasības, izņemot 5.2.1.24.1. punktu. Šajā gadījumā elektriskās reģeneratīvās bremzēšanas sistēmu drīkst iedarbināt ar akseleratora vadības ierīci un/vai pārnesumu pārslēga neitrālo stāvokli N1 kategorijas transportlīdzekļiem. Turklāt darba bremžu vadības ierīces iedarbināšana nedrīkst samazināt iepriekšminēto bremzēšanas iedarbību, ko rada akseleratora vadības ierīces atlaišana.

5.2.1.25.4.

Darba bremžu sistēmas darbību nedrīkst traucēt motora(-u) pārslēgšana neitrālā stāvoklī vai izmantotais pārnesums.

5.2.1.25.5.

Ja bremžu elektriskās sastāvdaļas darbības pamatā ir attiecība starp informāciju, kas nāk no darba bremžu vadības ierīces, un bremzēšanas spēku attiecīgajiem riteņiem, par šīs attiecības kļūmi, kuras dēļ var mainīties bremzēšanas spēka sadale starp asīm (atkarībā no gadījuma – 10. vai 13. pielikums), ne vēlāk kā brīdī, kad attiecīgo vadības ierīci iedarbina, ar optisku brīdinājuma signālu jābrīdina vadītājs, un šim signālam jāpaliek ieslēgtam tik ilgi, kamēr ir attiecīgais defekts un kamēr transportlīdzekļa vadības slēdzis (atslēga) ir ieslēgtā stāvoklī.

5.2.1.25.6.

Elektriskās reģeneratīvās bremzēšanas darbību nedrīkst traucēt magnētiskie vai elektriskie lauki.

5.2.1.25.7.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar pretbloķēšanas ierīci, attiecīgā pretbloķēšanas ierīce vada elektriskās reģeneratīvās bremzēšanas sistēmu.

5.2.1.26.   Īpašas papildu prasības stāvbremžu sistēmas elektriskajam pārvadam

5.2.1.26.1.   Elektriskā pārvada atteices gadījumā nedrīkst pieļaut stāvbremžu sistēmas nejaušu iedarbināšanu.

5.2.1.26.2.   Elektriskā pārvada defekta gadījumā jābūt izpildītām turpmāk noteiktajām prasībām.

5.2.1.26.2.1.

M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem: ja ārpus elektroniskās vadības ierīces bloka(-iem) tiek pārrauti elektriskā vadības pārvada vadi, izņemot enerģijas pievadu, vai vadības ierīces defekta gadījumā joprojām jābūt iespējai no vadītāja vietas iedarbināt stāvbremžu sistēmu un piekrautu transportlīdzekli tādējādi jāspēj nekustīgi noturēt 8 % augšup vai lejup vērstā slīpumā. Alternatīvi šādā gadījumā ir atļauta automātiska stāvbremžu iedarbošanās, kad transportlīdzeklis ir apstājies, ja vien tiek sasniegta iepriekšminētā veiktspēja, un pēc to iedarbināšanas stāvbremzes paliek ieslēgtas neatkarīgi no aizdedzes (palaišanas) slēdža stāvokļa. Šajā alternatīvajā gadījumā stāvbremzes tiek automātiski izslēgtas, tiklīdz vadītājs no jauna sāk transportlīdzekļa kustību. Turklāt jānodrošina iespēja stāvbremžu sistēmu vajadzības gadījumā izslēgt, izmantojot transportlīdzeklī esošus rīkus un/vai transportlīdzeklī uzstādītas palīgierīces.

5.2.1.26.2.2.

N1 kategorijas transportlīdzekļiem: ja elektriskajā vadības pārvadā starp vadības ierīci un tai tieši pieslēgto elektronisko vadības ierīci tiek pārrauti elektriskā vadības pārvada vadi, izņemot enerģijas pievadu, vai vadības ierīces defekta gadījumā joprojām jābūt iespējai no vadītāja vietas iedarbināt stāvbremžu sistēmu un piekrautu transportlīdzekli tādējādi jāspēj nekustīgi noturēt 8 % augšup vai lejup vērstā slīpumā. Alternatīvi šādā gadījumā ir atļauta automātiska stāvbremžu iedarbošanās, kad transportlīdzeklis ir apstājies, ja vien tiek sasniegta iepriekšminētā veiktspēja, un pēc to iedarbināšanas stāvbremzes paliek ieslēgtas neatkarīgi no aizdedzes (palaišanas) slēdža stāvokļa. Šajā alternatīvajā gadījumā stāvbremzes tiek automātiski izslēgtas, tiklīdz vadītājs no jauna sāk transportlīdzekļa kustību. Lai panāktu vai palīdzētu sasniegt iepriekšminēto veiktspēju, var izmantot dzinēja/manuālo pārnesumu vai automātisko pārnesumu (stāvvietas stāvoklī).

5.2.1.26.2.3.

Par to, ka noticis elektriskā pārvada pārrāvums vai noticis stāvbremžu sistēmas vadības ierīces defekts, ar dzeltenu brīdinājuma signālu, kas minēts 5.2.1.29.1.2. punktā, informē vadītāju. Ja signālu ieslēdz stāvbremžu sistēmas elektriskā vadības pārvada vadu pārrāvums, minētais dzeltenais brīdinājuma signāls tiek ieslēgts, tiklīdz noticis pārrāvums. Turklāt par šādu vadības ierīces defektu vai vadu pārrāvumu ārpus elektroniskās vadības ierīces bloka(-iem), izņemot enerģijas pievadu, ar 5.2.1.29.1.1. punktā noteikto sarkano mirgojošo brīdinājuma signālu vadītājs jābrīdina tik ilgi, kamēr transportlīdzekļa aizdedzes (starta) slēdzis ir ieslēgtā (darbības) stāvoklī, tostarp ne mazāk kā 10 sekundes pēc tam, un kamēr minētā vadības ierīce ir ieslēgtā (aktivizētā) stāvoklī. Tomēr, ja stāvbremžu sistēma konstatē stāvbremzes pareizu nofiksēšanos, sarkanais brīdinājuma signāls var pārstāt mirgot un tiek izmantots nemirgojošs sarkans signāls, lai informētu par to, ka tiek izmantota stāvbremze. Ja par stāvbremžu iedarbināšanu parasti signalizē ar atsevišķu sarkanu brīdinājuma signālu, kas atbilst 5.2.1.29.3. punkta prasībām, šo signālu izmanto, lai izpildītu iepriekšminētās prasības attiecībā uz sarkano signālu.

5.2.1.26.3.   Papildaprīkojumu ar enerģiju no stāvbremžu sistēmas elektriskā pārvada var apgādāt tad, ja ar pieejamo enerģiju pietiek, lai iedarbinātu stāvbremžu sistēmu un papildus apgādātu ar elektroenerģiju visus citus transportlīdzekļa elektroenerģijas patērētājus apstākļos, kad nav bojājumu. Turklāt, ja enerģijas rezervi izmanto arī darba bremžu sistēmai, piemēro 5.2.1.27.7. punkta noteikumus.

5.2.1.26.4.   Pēc tam, kad aizdedzes/palaišanas slēdzis, ar ko kontrolē elektriskās enerģijas padevi bremžu iekārtām, ir izslēgts un/vai ir izņemta atslēga, jāsaglabā iespēja iedarbināt stāvbremžu sistēmu, bet nedrīkst būt iespēja to atlaist.

5.2.1.27.   Īpašas papildu prasības darba bremžu sistēmām ar elektrisko vadības pārvadu

5.2.1.27.1.   Kad stāvbremzes ir atlaistas, darba bremžu sistēmai jāspēj nodrošināt vismaz tāds kopējais statiskais bremzēšanas spēks, kas ir līdzvērtīgs spēkam, kuram jābūt 0. tipa testa laikā, pat ja ir izslēgts aizdedzes/palaišanas slēdzis un/vai izņemta atslēga. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kam atļauts vilkt O3 vai O4 kategorijas piekabes, jābūt aprīkotiem ar piekabes darba bremžu sistēmas pilnīgas vadības signālu. Tas jāsaprot tā, ka darba bremžu sistēmas enerģijas pārvadā jābūt pieejamam pietiekamam enerģijas daudzumam.

5.2.1.27.2.   Elektriskā vadības pārvada atsevišķa īslaicīga defekta gadījumā (< 40 ms), izņemot tā enerģijas pievadu (piemēram, nepārraidīts signāls vai datu kļūda), nedrīkst būt pamanāmas ietekmes uz darba bremžu veiktspēju.

5.2.1.27.3.   Par tādu elektriskā vadības pārvada defektu (12), izņemot tā enerģijas rezervi, kas ietekmē to sistēmu darbību un efektivitāti, uz kurām attiecas šie noteikumi, vadītājs saņem brīdinājumu attiecīgi ar sarkanu vai dzeltenu brīdinājuma signālu (atkarībā no konkrētā gadījuma), kas attiecīgi noteikti 5.2.1.29.1.1. un 5.2.1.29.1.2. punktā. Ja paredzēto bremzēšanas efektivitāti vairs nevar nodrošināt (sarkans brīdinājuma signāls), par defektiem, ko izraisa elektrības piegādes traucējumi (piemēram, lūzums, pārrāvums), vadītājam ziņo, tiklīdz tie notiek, un noteikto atlikušo bremzēšanas veiktspēju ar darba bremžu vadības ierīces darbināšanu nodrošina saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 2.4. punktu. Šīs prasības nedrīkst interpretēt kā atkāpi no prasībām, kas attiecas uz papildu bremzēšanu.

5.2.1.27.4.   Mehāniskā transportlīdzekļa, kas ar elektrisko vadības līniju ir elektriski savienots ar piekabi, vadītāju skaidri brīdina ikreiz, kad no piekabes saņem defekta signālu, ka enerģija, ko glabā jebkurā piekabes darba bremžu sastāvdaļā, ir samazinājusies zem brīdinājuma līmeņa, kas noteikts šo noteikumu 5.2.2.16. punktā. Tāds pats brīdinājuma signāls jāsniedz arī tad, ja ilgstošs defekts (> 40 ms) piekabes elektriskajā vadības pārvadā, izņemot tā enerģijas rezervi, neļauj nodrošināt piekabei noteikto darba bremžu veiktspēju, kā norādīts šo noteikumu 5.2.2.15.2.1. punktā. Šim nolūkam izmanto sarkano brīdinājuma signālu, kas noteikts 5.2.1.29.2.1. punktā.

5.2.1.27.5.   Ja sabojājas elektriskā vadības pārvada enerģijas avots, sākot no enerģijas līmeņa nominālā lieluma, darba bremžu sistēmas vadības pilnu diapazonu nodrošina pēc darba bremžu vadības ierīces divdesmit secīgām pilngājiena iedarbināšanas reizēm. Testa laikā bremžu vadības ierīci katrā iedarbināšanas reizē pilnībā darbina 20 sekundes un atlaiž 5 sekundes. Iepriekšminētā testa laikā enerģijas pārvadā jābūt pieejamam pietiekamam enerģijas daudzumam, lai nodrošinātu darba bremžu sistēmas pilnīgu iedarbināšanu. Šo prasību nedrīkst interpretēt kā atkāpi no 7. pielikuma prasībām.

5.2.1.27.6.   Ja akumulatora spriegums kļūst mazāks par ražotāja noteikto lielumu, pie kura vairs nevar nodrošināt paredzēto darba bremžu veiktspēju un/vai kurš vismaz diviem neatkarīgiem darba bremžu kontūriem neļauj sasniegt paredzēto papildu vai atlikušo bremzēšanas efektivitāti, jāieslēdzas 5.2.1.29.1.1. punktā noteiktajam sarkanajam brīdinājuma signālam. Pēc brīdinājuma signāla ieslēgšanās jābūt iespējai iedarbināt darba bremžu ierīci un panākt vismaz to atlikušo veiktspēju, kas noteikta šo noteikumu 4. pielikuma 2.4. punktā. Tas jāsaprot tā, ka darba bremžu sistēmas enerģijas pārvadā jābūt pieejamam pietiekamam enerģijas daudzumam. Šī prasība nav uzskatāma par atkāpi no prasības, kas attiecas uz papildu bremzēm.

5.2.1.27.7.   Ja no tās pašas enerģijas rezerves, no kuras enerģiju piegādā elektriskajam vadības pārvadam, enerģiju piegādā papildiekārtām, jānodrošina, lai tad, kad dzinējs darbojas ar ātrumu, kas nepārsniedz 80 % no ātruma, pie kura tiek sasniegta maksimālā jauda, enerģijas piegāde būtu pietiekama, lai nodrošinātu paredzētos palēninājuma lielumus; to var panākt, vai nu izmantojot tādu enerģijas avotu, kas nepieļauj šīs rezerves izsmelšanu, kad darbojas visas papildiekārtas, vai automātiski izslēdzot iepriekš izvēlētas papildiekārtu sastāvdaļas, ja spriegums pārsniedz šo noteikumu 5.2.1.27.6. punktā minēto kritisko līmeni, un tādējādi novēršot jebkādu šīs rezerves izsmelšanu. Atbilstību šai prasībai var pierādīt, veicot aprēķinus vai praktisku testu. Transportlīdzekļiem, kam atļauts vilkt O3 vai O4 kategorijas piekabi, ņem vērā, ka piekabes enerģijas patēriņš ir 400 W. Šis punkts neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas paredzētos palēninājuma lielumus var sasniegt, neizmantojot elektroenerģiju.

5.2.1.27.8.   Ja papildiekārtām enerģiju piegādā no elektriskā vadības pārvada, jāizpilda šādas prasības:

5.2.1.27.8.1.   enerģijas avota atteices gadījumā, transportlīdzeklim esot kustībā, rezervuārā jābūt pietiekamam enerģijas daudzumam, lai, ieslēdzot vadības ierīci, iedarbinātu bremzes;

5.2.1.27.8.2.   enerģijas avota atteices gadījumā, ja transportlīdzeklis ir nekustīgs un ir iedarbinātas stāvbremzes, rezervuārā jābūt pietiekamam enerģijas daudzumam, lai ieslēgtu apgaismojumu pat tad, ja ir iedarbinātas bremzes.

5.2.1.27.9.   Ja ir atteice tāda velkošā transportlīdzekļa darba bremžu sistēmas elektriskajā vadības pārvadā, kas aprīkots ar elektrisko vadības līniju saskaņā ar 5.1.3.1.2. vai 5.1.3.1.3. punktu, joprojām jābūt iespējai pilnībā iedarbināt piekabes bremzes.

5.2.1.27.10.   Ja ir atteice tādas piekabes elektriskajā vadības pārvadā, kas elektriski pievienota tikai ar elektrisko vadības līniju saskaņā ar 5.1.3.1.3. punktu, piekabes bremzēšanu nodrošina saskaņā ar 5.2.1.18.4.1. punktu. Tam tā jābūt ikreiz, kad piekabe ar elektriskās vadības līnijas datu pārraides sastāvdaļu nosūta signālu “barošanas maģistrāles bremzēšanas pieprasījums”, vai tad, ja ilgstoši nenotiek šādu datu pārraide. Šis punkts neattiecas uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus nevar izmantot ar piekabēm, kas pieslēgtas tikai ar elektrisko vadības līniju, kā aprakstīts 5.1.3.5. punktā.

5.2.1.28.   Īpašas prasības sakabes spēka vadībai

5.2.1.28.1.   Sakabes spēka vadību drīkst izmantot tikai velkošajā transportlīdzeklī.

5.2.1.28.2.   Sakabes spēka vadības iedarbināšana samazina atšķirību starp velkošā un velkamā transportlīdzekļa dinamiskās bremzēšanas pakāpi. Sakabes spēka vadības darbību pārbauda tipa apstiprināšanas laikā. Par metodi, ko izmanto šādai pārbaudei, vienojas transportlīdzekļa ražotājs un tehniskais dienests, un informāciju par novērtējuma metodi un rezultātiem pievieno tipa apstiprinājuma ziņojumam.

5.2.1.28.2.1.   Sakabes spēka vadība var vadīt piekabes bremzēšanas pakāpi TM/PM un/vai bremzēšanas pieprasījuma lielumu(-us). Ja velkošais transportlīdzeklis ir aprīkots ar divām vadības līnijām saskaņā ar šo noteikumu 5.1.3.1.2. punktu, abiem signāliem veic vienādu vadības regulēšanu.

5.2.1.28.2.2.   Sakabes spēka vadība nedrīkst liegt maksimāli iespējamā(-o) bremzēšanas spiediena(-u) padevi.

5.2.1.28.3.   Transportlīdzeklis atbilst 10. pielikuma prasībām attiecībā uz piekrauta transportlīdzekļa savienojamību, bet, lai sasniegtu 5.2.1.28.2. punkta mērķus, transportlīdzeklis var neatbilst minētajām prasībām, ja darbojas sakabes spēka vadība.

5.2.1.28.4.   Sakabes spēka vadības atteice jākonstatē un par to ar dzeltenu brīdinājuma signālu, kā noteikts 5.2.1.29.1.2. punktā, jāinformē vadītājs. Defekta gadījumā jābūt izpildītām attiecīgajām 10. pielikuma prasībām.

5.2.1.28.5.   Sakabes spēka vadības sistēmas veikto kompensēšanu norāda ar dzeltenu brīdinājuma signālu, kas noteikts 5.2.1.29.1.2. punktā, ja šī kompensēšana par 150 kPa pārsniedz nominālo pieprasījuma vērtību, kas norādīta 2.28.3. punktā, līdz 650 kPa robežai uz pm ass (vai atbilstošo digitālā pieprasījuma vērtību). Virs 650 kPa robežas brīdinājumam jābūt tad, ja kompensācijas dēļ iedarbināšanas punkts atrodas ārpus diapazona, kas 10. pielikumā noteikts saderības prasībām attiecībā uz piekrautu transportlīdzekli.

1. diagramma

Piekabes (izņemot puspiekabes) velkošie transportlīdzekļi

2. diagramma

Puspiekabju vilcēji

5.2.1.28.6.   Sakabes spēka vadības sistēma vada tikai tos sakabes spēkus, ko rada mehāniskā transportlīdzekļa un piekabes darba bremžu sistēma. Ne mehāniskā transportlīdzekļa, ne piekabes darba bremžu sistēma nekompensē sakabes spēkus, ko rada lēninātāja sistēmu efektivitāte. Lēninātāja sistēmas neuzskata par darba bremžu sistēmu daļu.

5.2.1.29.   Bremžu defektu un defektu brīdinājuma signāls

Vispārējās prasības attiecībā uz brīdinājuma signāliem, kam jābrīdina vadītājs par noteiktiem mehāniskā transportlīdzekļa vai – attiecīgos gadījumos – piekabes bremžu iekārtu defektiem (vai atteici), ir izklāstītas turpmākajos punktos. Izņemot šo noteikumu 5.2.1.29.6. punktā paredzēto gadījumu, šos signālus izmanto tikai šajos noteikumos paredzētajiem nolūkiem.

5.2.1.29.1.   Mehāniskie transportlīdzekļi ir nodrošināti ar šādiem vizuālajiem bremžu atteices un defektu brīdinājuma signāliem:

5.2.1.29.1.1.

sarkanu brīdinājuma signālu, kas informē par šajos noteikumos definētajiem transportlīdzekļa bremžu iekārtu defektiem, kuri neļauj sasniegt noteikto darba bremžu veiktspēju un/vai neļauj darboties vismaz vienam no diviem neatkarīgiem darba bremžu kontūriem;

5.2.1.29.1.2.

attiecīgā gadījumā – dzeltenu brīdinājuma signālu, kas informē par elektriski noteiktu transportlīdzekļa bremžu iekārtu defektu, par ko neinformē ar 5.2.1.29.1.1. punktā minēto sarkano brīdinājuma signālu.

5.2.1.29.2.   Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vadības līniju un/vai kam atļauts vilkt piekabi, kura aprīkota ar elektrisko vadības pārvadu, ir atsevišķs dzeltens brīdinājuma signāls, ar ko norāda defektu piekabes bremžu iekārtas elektriskajā vadības pārvadā. Šo signālu no piekabes ieslēdz ar ISO standartam 7638:2003 (13) atbilstošu piecu izvadu kontaktspraudni, un visos gadījumos piekabes nosūtītajam signālam jāparādās bez būtiskas kavēšanās un velkošais transportlīdzeklis to nedrīkst izmainīt. Šim brīdinājuma signālam nav jāieslēdzas, ja ir piekabināta piekabe bez elektriskās vadības līnijas un/vai elektriskā vadības pārvada vai ja piekabe vispār nav piekabināta. Šī funkcija ir automātiska.

5.2.1.29.2.1.   Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vadības līniju, tad, kad tos elektriski savieno ar piekabi, kurai ir elektriskā vadības līnija, 5.2.1.29.1.1. punktā noteikto sarkano brīdinājuma signālu izmanto arī, lai informētu par dažiem konkrētiem piekabes bremžu iekārtas defektiem, ja piekabe caur elektriskās vadības līnijas datu pārraides sastāvdaļu pārraida atbilstošu informāciju par defektiem. Šis signāls ir papildu signāls dzeltenajam brīdinājuma signālam, kas noteikts 5.2.1.29.2. punktā. Alternatīvi tā vietā, lai izmantotu 5.2.1.29.1.1. punktā norādīto sarkano brīdinājuma signālu un papildu dzelteno brīdinājuma signālu, velkošajā transportlīdzeklī var novietot atsevišķu sarkanu brīdinājuma signālu, lai informētu par šādu piekabes bremžu iekārtas defektu.

5.2.1.29.3.   Brīdinājuma signālam jābūt saskatāmam arī dienas gaismā; minēto signālu stāvokli vadītājam jāspēj viegli pārbaudīt no savas vietas; brīdinājuma ierīču sastāvdaļas defekts nedrīkst samazināt bremžu sistēmas veiktspēju.

5.2.1.29.4.   Ja nav noteikts citādi:

5.2.1.29.4.1.

vadītāju par definētu defektu vai defektu ar iepriekšminēto(-ajiem) brīdinājuma signālu(-iem) informē ne vēlāk, kā iedarbinot attiecīgo bremžu vadības ierīci;

5.2.1.29.4.2.

brīdinājuma signālam(-iem) jāpaliek ieslēgtam(-iem) tik ilgi, cik ilgi saglabājas atteice/defekts un kamēr (starta) slēdzis ir ieslēgtā (darbības) stāvoklī; un

5.2.1.29.4.3.

brīdinājuma signālam jābūt nepārtrauktam (nevis mirgojošam).

5.2.1.29.5.   Iepriekšminētajam(-iem) brīdinājuma signālam(-iem) jāieslēdzas, kad transportlīdzekļa (un bremžu sistēmas) elektroiekārta tiek pieslēgta spriegumam. Kad transportlīdzeklis ir apstājies, bremžu sistēma pirms minēto signālu izslēgšanas pārbauda, vai nav notikusi kāda no norādītajām atteicēm vai defektiem. Informācija par norādītajām atteicēm vai defektiem, kuriem jāaktivizē iepriekšminētie brīdinājuma signāli, bet kuri netiek konstatēti, ja transportlīdzeklis stāv, jāsaglabā atmiņā, kad tie tiek konstatēti, un šādai informācijai jāparādās, tiklīdz transportlīdzeklis tiek iedarbināts un vienmēr, kad aizdedzes slēdzis ir ieslēgtā (darbības) stāvoklī, kamēr vien pastāv minētā atteice vai defekts.

5.2.1.29.6.   Informēt par nedefinētiem defektiem (vai atteici) vai sniegt citu informāciju par mehāniskā transportlīdzekļa bremzēm un/vai ritošo daļu var ar 5.2.1.29.1.2. punktā noteikto dzelteno brīdinājuma signālu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

5.2.1.29.6.1.

transportlīdzeklis ir nekustīgs;

5.2.1.29.6.2.

pēc tam, kad bremžu iekārta pirmo reizi ir iedarbināta un signāls norāda, ka, sekojot 2.2.1.29.5. punktā aprakstītajai procedūrai, nav konstatēta īpaša atteice (vai defekti); un

5.2.1.29.6.3.

par nenorādītiem defektiem informē vai citu informāciju sniedz tikai ar mirgojoša brīdinājuma signāla palīdzību. Tomēr brīdī, kad transportlīdzeklis pirmo reizi pārsniedz 10 km/h, brīdinājuma signāls izslēdzas.

5.2.1.30.   Bremzēšanas signāla radīšana bremžu signāllukturu ieslēgšanai

5.2.1.30.1.   Vadītājam iedarbinot darba bremžu sistēmu, tiek radīts signāls, ko izmanto bremžu signāllukturu ieslēgšanai.

5.2.1.30.2.   Prasības attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas izmanto elektronisko signālu sistēmu, kontrolējot darba bremžu sistēmas sākotnējo iedarbināšanu, un ir aprīkoti ar lēninātāja sistēmu un/vai A kategorijas reģeneratīvās bremzēšanas sistēmu:

Palēninājums, izmantojot lēninātāja sistēmu un/vai reģeneratīvās bremzēšanas sistēmu
≤ 1,3 m/s2	> 1,3 m/s2
Var radīt signālu	Rada signālu

5.2.1.30.3.   To transportlīdzekļu gadījumā, kas aprīkoti ar bremžu sistēmu, kuras specifikācija atšķiras no šo noteikumu 5.2.1.30.2. punktā norādītās, lēninātāja sistēmas un/vai A kategorijas elektriskās reģeneratīvās bremzēšanas sistēmas iedarbināšana var radīt signālu neatkarīgi no radītā palēninājuma.

5.2.1.30.4.   Signāls netiek radīts, ja palēninājumu izraisa tikai dzinēja dabiskais bremzēšanas efekts.

5.2.1.30.5.   Iedarbinot darba bremžu sistēmu ar “automātiski vadītu bremzēšanu”, tiek radīts iepriekšminētais signāls. Tomēr, ja radītais palēninājums ir mazāks nekā 0,7 m/s2, signāls var pārstāt darboties (14).

5.2.1.30.6.   Iedarbinot daļu no darba bremžu sistēmas ar “selektīvo bremzēšanu”, iepriekšminētais signāls netiek radīts (15).

5.2.1.30.7.   To transportlīdzekļu gadījumā, kuri aprīkoti ar elektrisko vadības līniju, transportlīdzeklis signālu rada tad, kad no piekabes ar elektriskās vadības līnijas starpniecību tiek saņemts signāls “ieslēgt bremžu signāllukturus”.

5.2.1.31.   Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar līdzekļiem, kas norāda avārijas bremzēšanu, avārijas bremžu signāla ieslēgšanos un izslēgšanos var panākt, tikai lietojot darba bremžu sistēmu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: (16)

5.2.1.31.1.

Signāls neieslēdzas, ja transportlīdzekļa palēninājums ir zem vērtībām, kas norādītas turpmākajā tabulā, bet tas var ieslēgties jebkurā palēninājumā, kas atbilst šīm vērtībām vai ir virs tām, un faktisko vērtību norāda transportlīdzekļa ražotājs.   Signāls neieslēdzas, ja vērtības ir mazākas par: N1 6 m/s2 M2, M3, N2 un N3 4 m/s2 Visiem transportlīdzekļiem signāls tiek izslēgts vēlākais tad, kad palēninājums ir samazinājies zem 2,5 m/s2.

5.2.1.31.2.

Var izmantot arī šādus nosacījumus: a) signāls var ieslēgties, pamatojoties uz transportlīdzekļa palēninājuma prognozi, kas izriet no bremžu pieprasījuma, ievērojot iepriekš 5.2.1.31.1. punktā norādītās ieslēgšanās un izslēgšanās robežvērtības; vai b) signālu var ieslēgt, kad darba bremžu sistēma tiek iedarbināta ātrumā, kas lielāks par 50 km/h, un pretbloķēšanas sistēma veic pilnu ciklu (kā definēts 13. pielikuma 2. punktā). Signāls tiek izslēgts, kad pretbloķēšanas sistēma pārstāj veikt pilnu ciklu.

5.2.1.32.   Pamatojoties uz šo noteikumu 12.3. punkta nosacījumiem, visi šādu kategoriju transportlīdzekļi ir aprīkoti ar transportlīdzekļa stabilitātes funkciju:

a)	M2, M3, N2  (17);

b)	N3  (17), kam ir vairāk nekā 3 asis;

c)	N3  (17) ar 4 asīm, maksimālajai masai nepārsniedzot 25 t un maksimālajam riteņa diametra kodam nepārsniedzot 19,5.

Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijā ietilpst pretapgāšanās vadība un šķērsstabilitātes vadība, un tā atbilst šo noteikumu 21. pielikuma tehniskajām prasībām.

5.2.1.33.   N1 kategorijas transportlīdzekļus ar vairāk nekā trim asīm var aprīkot ar transportlīdzekļa stabilitātes funkciju. Ja tā uzstādīta, tajā ietilpst pretapgāšanās vadība un šķērsstabilitātes vadība, un tā atbilst šo noteikumu 21. pielikuma tehniskajām prasībām.

5.2.2.   O kategorijas transportlīdzekļi

5.2.2.1.   O1 kategorijas piekabes nav jāaprīko ar darba bremžu sistēmām; tomēr, ja šīs kategorijas piekabes ir aprīkotas ar darba bremžu sistēmām, tās atbilst tām pašām prasībām, kurām atbilst O2 kategorijas piekabes.

5.2.2.2.   O2 kategorijas piekabēm jābūt aprīkotām ar nepārtraukta vai daļēji pārtraukta, vai inerces tipa darba bremžu sistēmu. Pēdējā tipa sistēmu atļauj lietot tikai centrālass piekabēm. Tomēr ir atļautas elektriskās bremžu sistēmas, kas atbilst šo noteikumu 14. pielikuma prasībām.

5.2.2.3.   Ja piekabe pieder pie O3 vai O4 kategorijas, darba bremžu sistēmai jābūt nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas tipa sistēmai.

5.2.2.4.   Darba bremžu sistēmai:

5.2.2.4.1.

jāiedarbojas uz visiem transportlīdzekļa riteņiem;

5.2.2.4.2.

sava iedarbība proporcionāli jāsadala starp asīm;

5.2.2.4.3.

vismaz vienā gaisa rezervuārā atbilstošā un viegli pieejamā vietā jābūt ierīcei, kas nodrošina iztukšošanu un izplūdi.

5.2.2.5.   Darba bremžu sistēmas darbību sadala starp vienas ass riteņiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenvirziena vidusplakni. Jāpaziņo par kompensāciju un funkcijām, kā, piemēram, pretbloķēšanu, kas var izraisīt novirzes no šādas simetriskas sadales.

5.2.2.5.1.   Par to, ka elektriskais vadības pārvads kompensē bremžu sistēmas darbības traucējumu vai defektu, vadītāju informē ar atsevišķu dzeltenu optisku brīdinājuma signālu, kas minēts 5.2.1.29.2. punktā. Neatkarīgi no transportlīdzekļa kravas daudzuma šī prasība jāizpilda, kad kompensācija pārsniedz šādas robežas:

5.2.2.5.1.1.

bremzēšanas spiedienu starpība starp jebkuru asi: a) ir 25 % no lielākās vērtības, ja transportlīdzekļa palēninājums ir ≥ 2 m/s2; b) ir vērtība, kas atbilst 25 % pie 2 m/s2, palēninājumiem, kas ir mazāki par šo vērtību;

5.2.2.5.1.2.

atsevišķs kompensācijas lielums jebkurai asij: a) ir > 50 % no nominālās vērtības, ja transportlīdzekļa palēninājums ir ≥ 2m/s2; b) ir vērtība, kas atbilst 50 % no nominālās vērtības pie 2 m/s2, palēninājumiem, kas ir mazāki par šo vērtību.

5.2.2.5.2.   Iepriekš definētā kompensācija ir atļauta tikai tad, ja bremzes pirmo reizi iedarbina, kad transportlīdzekļa ātrums ir lielāks par 10 km/h.

5.2.2.6.   Elektriskā vadības pārvada traucējumi nedrīkst iedarbināt bremzes pret vadītāja gribu.

5.2.2.7.   Bremzēšanas virsmas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu norādīto efektivitātes līmeni, nepārtraukti ir savienotas ar riteņiem vai nu nekustīgi, vai arī ar tādu sastāvdaļu palīdzību, kas nevar sabojāties.

5.2.2.8.   Bremžu nodilumu jāspēj viegli novērst ar manuālu vai automātisku regulēšanas sistēmu. Turklāt vadības ierīcei un pārvada un bremžu sastāvdaļām jābūt tādai gājiena rezervei un, ja vajadzīgs, piemērotiem kompensācijas līdzekļiem, lai, bremzēm sakarstot vai bremžu uzliku nodilumam sasniedzot noteiktu pakāpi, efektīva bremzēšana būtu nodrošināta bez tūlītējas regulēšanas.

5.2.2.8.1.   Nodiluma regulēšana darba bremzēm ir automātiska. Tomēr O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļos automātiskās nodiluma regulēšanas ierīces uzstāda pēc izvēles. Bremzes, kas aprīkotas ar bremžu automātiskās regulēšanas ierīcēm, pēc sasilšanas un atdzišanas spēj nodrošināt brīvriti, kā definēts 4. pielikuma 1.7.3. punktā, attiecīgi pēc I tipa vai III tipa testa, kas arī aprakstīts minētajā pielikumā.

5.2.2.8.1.1.   Attiecībā uz O4 kategorijas piekabēm uzskata, ka 5.2.2.8.1. punktā noteiktās veiktspējas prasības ir izpildītas, ja ir izpildītas 4. pielikuma 1.7.3. punkta prasības.

5.2.2.8.1.2.   Attiecībā uz O2 un O3 kategorijas piekabēm uzskata, ka 5.2.2.8.1. punktā noteiktās veiktspējas prasības ir izpildītas, ja ir izpildītas 4. pielikuma 1.7.3. punkta (18) prasības.

5.2.2.8.2.   Darba bremžu berzes sastāvdaļu nodiluma pārbaude

5.2.2.8.2.1.   Jābūt iespējai viegli pārbaudīt darba bremžu uzliku nodilumu no transportlīdzekļa ārpuses vai apakšpuses bez riteņu noņemšanas, paredzot attiecīgas atveres apskatei vai izmantojot citus līdzekļus. To var panākt, izmantojot vienkāršus standarta darbnīcas instrumentus vai transportlīdzekļu parastu pārbaudes aprīkojumu.

Kā alternatīva ir pieļaujams piekabē uzstādīts displejs, kas sniedz informāciju, kad ir jānomaina uzlikas, vai devējs uz katru riteni (dubultriteņus uzskata par vienu riteni), kas vadītāju viņa vietā brīdina par to, ka jānomaina uzlikas. Optiskā brīdinājuma signāla gadījumā var izmantot šo noteikumu 5.2.1.29.2. punktā noteikto dzelteno brīdinājuma signālu, ar nosacījumu, ka tas atbilst 5.2.1.29.6. punkta prasībām.

5.2.2.8.2.2.   Bremžu disku vai trumuļu berzes virsmas nodiluma pakāpi var novērtēt, tikai tieši mērot konkrēto sastāvdaļu vai pārbaudot katra bremžu diska vai trumuļa nodiluma indikatorus, un tā veikšanai var būt nepieciešama noteikta demontāža. Tāpēc tipa apstiprinājuma laikā transportlīdzekļa ražotājs:

a)	norāda metodi, ar kuru var novērtēt trumuļu vai disku berzes virsmu nodiluma pakāpi, tostarp to, cik liela apjoma demontāža jāveic un kādi instrumenti un paņēmieni jāizmanto, lai to izdarītu;

b)	sniedz informāciju, kas nosaka maksimāli pieļaujamo nodiluma robežu brīdī, kad ir jāveic nomaiņa.

Šai informācijai jābūt brīvi pieejamai, piemēram, transportlīdzekļa rokasgrāmatā vai kā elektronisko datu ierakstam.

5.2.2.9.   Bremžu sistēmas ir tādas, kas piekabi aptur automātiski, ja sakabe atvienojas, kamēr piekabe ir kustībā.

5.2.2.10.   Ikvienai piekabei, kura jāaprīko ar darba bremžu sistēmu, nodrošina stāvbremžu darbību pat tad, kad piekabe ir atvienota no velkošā transportlīdzekļa. Stāvbremžu ierīci jāspēj iedarbināt personai, kas stāv uz zemes; tomēr tādas piekabes gadījumā, ko izmanto pasažieru pārvadāšanai, šo bremžu ierīci jāspēj iedarbināt no piekabes iekšpuses.

5.2.2.11.   Ja piekabē ir uzstādīta ierīce, kas ļauj pārtraukt tādas bremžu sistēmas pneimopārvada iedarbināšanu, kura nav stāvbremžu sistēma, tad pirmā minētā sistēma jāprojektē un jākonstruē tā, lai tā atgrieztos “miera” stāvoklī ne vēlāk kā pēc tam, kad atjaunota saspiesta gaisa padeve piekabei.

5.2.2.12.   O3 un O4 kategorijas piekabēm jāatbilst 5.2.1.18.4.2. punktā norādītajiem nosacījumiem. Vadības līnijas savienotājgalviņas aizmugurējā daļā jābūt viegli pieejamam spiediena pārbaudes savienojumam.

5.2.2.12.1.   Piekabēm, kas aprīkotas ar elektrisko vadības līniju un ir ar to pievienotas velkošajam transportlīdzeklim, 5.2.1.18.4.2. punktā noteiktā automātiskā bremzēšanas funkcija var būt izslēgta, ja spiediens piekabes saspiesta gaisa rezervuāros ir pietiekams, lai nodrošinātu šo noteikumu 4. pielikuma 3.3. punktā noteikto bremzēšanas veiktspēju.

5.2.2.13.   O3 kategorijas piekabes aprīko ar pretbloķēšanas sistēmu atbilstoši šo noteikumu 13. pielikuma prasībām. O4 kategorijas piekabes aprīko ar pretbloķēšanas sistēmu atbilstoši šo noteikumu 13. pielikuma prasībām attiecībā uz A kategoriju.

5.2.2.14.   Ja papildiekārtām enerģiju piegādā no darba bremžu sistēmas, darba bremžu sistēma ir jāaizsargā, lai nodrošinātu, ka to bremzēšanas spēku summa, kas iedarbojas uz riteņu perifēriju, ir vismaz 80 % no lieluma, kas attiecīgajai piekabei definēts šo noteikumu 4. pielikuma 3.1.2.1. punktā. Šai prasībai jābūt izpildītai šādās divās darbības situācijās:

papildiekārtas darbības laikā un

papildiekārtas lūzuma vai noplūdes gadījumā, izņemot, ja šāds lūzums vai noplūde ietekmē šo noteikumu 10. pielikuma 6. punktā minēto vadības signālu – šādā gadījumā piemēro minētā punkta veiktspējas prasības.

5.2.2.14.1.   Uzskata, ka iepriekšminētie nosacījumi ir izpildīti, ja spiediens darba bremžu enerģijas uzkrāšanas ierīcē(-ēs) tiek uzturēts vismaz 80 % apjomā no vadības maģistrāles pieprasījuma spiediena vai līdzvērtīga digitālā pieprasījuma, kā paredzēts šo noteikumu 4. pielikuma 3.1.2.2. punktā.

5.2.2.15.   Īpašas papildu prasības darba bremžu sistēmām ar elektrisko vadības pārvadu

5.2.2.15.1.   Atsevišķa īslaicīga atteice (< 40 ms) elektriskās vadības pārvadā, kas neattiecas uz tā enerģijas pievadu (piemēram, nepārraidīts signāls vai datu kļūda), nedrīkst manāmi ietekmēt darba bremžu veiktspēju.

5.2.2.15.2.   Ja ir atteice elektriskajā vadības pārvadā (19) (piemēram, lūzums, atvienošanās), saglabā tādu bremzēšanas veiktspēju, kas atbilst vismaz 30 % no attiecīgajai piekabei noteiktās darba bremžu sistēmas veiktspējas. Piekabēm, kas elektriski pievienotas tikai ar elektrisko vadības līniju un kas atbilst 5.1.3.1.3. un 5.2.1.18.4.2. punkta prasībām un šo noteikumu 4. pielikuma 3.3. punktā noteiktajai veiktspējai, tad, ja vairs nevar nodrošināt bremzēšanas veiktspēju vismaz 30 % apjomā no tās, kas noteikta piekabes darba bremžu sistēmai, pietiek izpildīt 5.2.1.27.10. punkta noteikumus, vai nu nosūtot “barošanas maģistrāles bremzēšanas pieprasījuma” signālu caur elektriskās vadības līnijas datu pārraides daļu, vai ilgstoši neveicot šādu datu pārraidi.

5.2.2.15.2.1.   Par tādu piekabes elektriskā vadības pārvada defektu, kas ietekmē to sistēmu darbību un veiktspēju, uz kurām attiecas šie noteikumi, un par defektiem enerģijas pievadā, kas pieejams no ISO standartam 7638:2003 (20) atbilstoša kontaktspraudņa, vadītāju informē ar atsevišķu brīdinājuma signālu, kas noteikts 5.2.1.29.2. punktā, ar ISO standartam 7638:2003 (20) atbilstošu 5 izvadu kontaktspraudni. Turklāt piekabēm, kas aprīkotas ar elektrisko vadības līniju un ir elektriski savienotas ar velkošo transportlīdzekli, kuram ir elektriskā vadības līnija, defekta informāciju 5.2.1.29.2.1. punktā noteiktā sarkanā brīdinājuma signāla ieslēgšanai nosūta caur elektriskās vadības līnijas datu pārraides daļu, ja vairs nevar nodrošināt piekabei noteikto darba bremžu veiktspēju.

5.2.2.16.   Ja enerģija, kas uzkrāta jebkurā tādas piekabes darba bremžu sistēmas daļā, kas aprīkota ar elektrisko vadības līniju un ir ar šādu elektrisko vadības līniju elektriski savienota ar velkošo transportlīdzekli, samazinās līdz lielumam, kas minēts šo noteikumu 5.2.2.16.1. punktā, velkošā transportlīdzekļa vadītājam nosūta brīdinājumu. Brīdinājumu sniedz, ieslēdzot 5.2.1.29.2.1. punktā noteikto sarkano brīdinājuma signālu, un piekabe caur elektriskās vadības līnijas datu pārraides sastāvdaļu pārraida defekta informāciju. Caur ISO standartam 7638:2003 (21) atbilstošu 5 izvadu kontaktspraudni ieslēdz arī atsevišķo 5.2.1.29.2. punktā noteikto dzelteno brīdinājuma signālu, lai vadītāju informētu, ka piekabē ir nepietiekams enerģijas daudzums.

5.2.2.16.1.   Šo noteikumu 5.2.2.16. punktā minētais enerģijas samazināšanās lielums ir lielums, pie kura, neveicot enerģijas rezervuāra uzlādi un neatkarīgi no piekabes kravas stāvokļa, pēc darba bremžu vadības ierīces četrām pilngājiena iedarbināšanām to nav iespējams iedarbināt piekto reizi un sasniegt vismaz 50 % no veiktspējas, kas paredzēta attiecīgās piekabes darba bremžu sistēmai.

5.2.2.17.   Piekabes, kas aprīkotas ar elektrisko vadības līniju, un O3 un O4 kategorijas piekabes, kas aprīkotas ar pretbloķēšanas sistēmu, ir aprīkotas ar vienu vai abiem šādiem savienotājiem attiecībā uz elektrisko vadības pārvadu:

a)	īpašs bremžu sistēmas un/vai pretbloķēšanas sistēmas elektriskais savienotājs, kas atbilst ISO 7638:2003 (21)  (22) ;

b)	automatizēts savienotājs, kas atbilst 22. pielikumā norādītajām prasībām.

Defektu brīdinājuma signālus, kas piekabei jāsūta saskaņā ar šiem noteikumiem, ieslēdz caur iepriekšminētajiem savienotājiem. Prasības, ko piekabēm piemēro attiecībā uz defektu brīdinājuma signālu pārraidi, atkarībā no gadījuma ir tās pašas, kas šo noteikumu 5.2.1.29.4., 5.2.1.29.5. un 5.2.1.29.6. punktā noteiktas mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

Piekabes, kas aprīkotas ar iepriekšminēto ISO standartam 7638:2003 atbilstošo kontaktspraudni, marķē ar neizdzēšamu marķējumu, kas norāda uz bremžu sistēmas funkcijām, kad ISO standartam 7638:2003 atbilstošais kontaktspraudnis ir pieslēgts un atslēgts (23).

Marķējums jāizvieto tā, lai tas būtu redzams, kad tiek pieslēgti pneimatiskie un elektriskie saskarņu savienojumi.

5.2.2.17.1.   Uz stabilitātes funkcijas atteici vai defektu, kas rodas piekabēs, kuras aprīkotas ar transportlīdzekļa stabilitātes funkciju, kā minēts šo noteikumu 2.34. punktā, norāda atsevišķs dzeltens brīdinājuma signāls, kas minēts iepriekš 5.2.1.29.2. punktā un kam izmanto ISO 7638:2003 atbilstošu kontaktspraudņa 5. izvadu.

Brīdinājuma signāls ir nepārtraukts un deg, līdz darbības atteice vai defekts nav novērsts un aizdedzes (starta) slēdzis ir ieslēgtā (darbības) stāvoklī.

5.2.2.17.2.   Bremžu sistēmu ir atļauts pieslēgt barošanas avotam, kas papildina avotu, kurš pieejams no iepriekšminētā ISO 7638:2003 kontaktspraudņa. Tomēr, ja ir pieejams papildu barošanas avots, ir piemērojami šādi nosacījumi:

a)

visos gadījumos ISO standartam 7638:2003 atbilstošais barošanas avots ir galvenais bremžu sistēmas enerģijas avots neatkarīgi no jebkura pieslēgta papildu barošanas avota. Papildu barošanas avots ir paredzēts rezerves izmantošanai gadījumā, kad rodas ISO standartam 7638:2003 atbilstošā barošanas avota atteice;

b)	tas nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt bremžu sistēmas darbību normālā un defekta režīmā;

c)	ISO standartam 7638:2003 atbilstošā barošanas avota atteices gadījumā enerģija, ko patērē bremžu sistēma, nepārsniedz no papildu barošanas avota pieejamo maksimālo jaudu;

d)	piekabei nav nekādu marķējumu vai uzlīmju, kas norādītu, ka tā ir aprīkota ar papildu barošanas avotu;

e)	piekabi nedrīkst aprīkot ar defektu brīdinājuma ierīci, kas rada brīdinājumu piekabes bremžu sistēmas defekta gadījumā, kad elektroenerģija bremžu sistēmai tiek padota no papildu barošanas avota;

f)	ja ir pieejams papildu barošanas avots, jāparedz iespēja pārbaudīt tās bremžu sistēmas darbību, kurai elektroenerģija tiek padota no šā barošanas avota;

g)	ja ir defekts elektroenerģijas padevē no ISO 7638:2003 kontaktspraudņa, piemēro 5.2.2.15.2.1. punktā un 13. pielikuma 4.1. punktā noteiktās prasības attiecībā uz defektu brīdinājumiem neatkarīgi no tā, vai bremžu sistēmas darbināšanai elektroenerģija tiek padota no papildu barošanas avota.

5.2.2.18.   Ikreiz, kad elektroenerģiju, ko piegādā ar ISO 7638:2003 kontaktspraudni, izmanto šo noteikumu 5.1.3.6. punktā definētajām funkcijām, bremžu sistēmai ir prioritāte un to aizsargā pret pārslodzi, kas nav saistīta ar bremžu sistēmu. Šādai aizsardzībai jābūt vienai no bremžu sistēmas funkcijām.

5.2.2.19.   Ja rodas defekts vienā no vadības līnijām, kas savieno divus transportlīdzekļus, kuri aprīkoti saskaņā ar 5.1.3.1.2. punktu, piekabe izmanto to vadības līniju, kuru defekts neietekmē, lai automātiski nodrošinātu tādu bremzēšanas veiktspēju, kāda noteikta 4. pielikuma 3.1. punktā.

5.2.2.20.   Ja piekabes elektroapgādes spriegums samazinās zem ražotāja noteiktā lieluma, pie kura vairs nevar garantēt paredzēto darba bremžu veiktspēju, caur ISO standartam 7638:2003 (24) atbilstošu piecu izvadu kontaktspraudni ieslēdz atsevišķo dzelteno brīdinājuma signālu, kas noteikts 5.2.1.29.2. punktā. Turklāt piekabēm, kas aprīkotas ar elektrisko vadības līniju un kas elektriski savienotas ar velkošo transportlīdzekli, kuram ir elektriskā vadības līnija, defekta informāciju 5.2.1.29.2.1. punktā noteiktā sarkanā brīdinājuma signāla ieslēgšanai nosūta caur elektriskās vadības līnijas datu pārraides daļu.

5.2.2.21.   Papildus šo noteikumu 5.2.1.18.4.2. un 5.2.1.21. punkta prasībām, piekabes bremzes var iedarbināt arī automātiski, ja tās iedarbina piekabes bremžu sistēma, izvērtējot informāciju, ko pārraida transportlīdzeklī iebūvētās sistēmas.

5.2.2.22.   Darba bremžu sistēmas iedarbināšana

5.2.2.22.1.   To piekabju gadījumā, kas aprīkotas ar elektrisko vadības līniju, piekabe nosūta signālu “ieslēgt bremžu signāllukturus” ar elektriskās vadības līnijas starpniecību, ja piekabes bremžu sistēma tiek iedarbināta piekabes ierosinātas “automātiski vadītas bremzēšanas” laikā. Tomēr, ja radītais palēninājums ir mazāks nekā 0,7 m/s2, signāls var pārstāt darboties (25).

5.2.2.22.2.   To piekabju gadījumā, kas aprīkotas ar elektrisko vadības līniju, piekabe nenosūta signālu “ieslēgt bremžu signāllukturus” ar elektriskās vadības līnijas starpniecību, ja piekabes bremžu sistēma tiek iedarbināta piekabes ierosinātas “selektīvās bremzēšanas” laikā (26).

5.2.2.23.   Ievērojot šo noteikumu 12.3. punkta prasības, visus O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļus (27), kuriem ir ne vairāk kā trīs asis un kuri ir aprīkoti ar pneimatisko balstiekārtu, aprīko ar transportlīdzekļa stabilitātes funkciju. Tajā ietilpst vismaz pretapgāšanās vadība, un tā atbilst šo noteikumu 21. pielikuma tehniskajām prasībām.

6.   TESTI

Bremžu testi, kas jāveic transportlīdzekļiem, kuri iesniegti apstiprinājumam, un paredzētā bremzēšanas veiktspēja ir aprakstīta šo noteikumu 4. pielikumā.

7.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA VAI BREMŽU SISTĒMAS PĀRVEIDOŠANA UN APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀŠANA

7.1.   Par visiem transportlīdzekļa tipa vai tā bremžu iekārtu pārveidojumiem attiecībā uz šo noteikumu 2. pielikuma prasībām paziņo tipa apstiprinātājai iestādei, kas apstiprinājusi attiecīgo transportlīdzekļa tipu. Tad minētā iestāde var vai nu:

7.1.1.   uzskatīt, ka izdarītajiem pārveidojumiem nevar būt vērā ņemamu negatīvu seku un ka transportlīdzeklis joprojām atbilst prasībām; vai

7.1.2.

tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par testu veikšanu, pieprasīt jaunu testa protokolu.

7.2.	Par apstiprinājuma piešķiršanu vai atteikumu, norādot attiecīgās izmaiņas, 4.3. punktā norādītajā kārtībā informē nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus.

7.3.   Tipa apstiprinātāja iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma paplašinājumu, katrai paziņojuma veidlapai, kura sagatavota šādam paplašinājumam, piešķir sērijas numuru un par to informē pārējās 1958. gada nolīguma puses, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 2. pielikumā iekļautajam paraugam.

8.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

8.1.   Transportlīdzeklim, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, jābūt izgatavotam tā, lai tas, izpildot iepriekš šo noteikumu 5. punktā izklāstītās prasības, atbilstu apstiprinātajam tipam.

8.2.   Lai pārbaudītu, vai ir izpildītas šo noteikumu 8.1. punkta prasības, veic attiecīgas ražošanas pārbaudes.

8.3.   Apstiprinājuma turētājs jo īpaši:

8.3.1.

nodrošina efektīvas ražojumu kvalitātes kontroles procedūras;

8.3.2.

nodrošina piekļuvi kontroles aprīkojumam, kas vajadzīgs katra apstiprinātā tipa atbilstības pārbaudei;

8.3.3.

nodrošina, lai testu rezultātu datus reģistrētu un lai pievienotie dokumenti būtu pieejami laikposmā, ko saskaņo ar tipa apstiprinātāju iestādi;

8.3.4.

analizē katra testa veida rezultātus, lai pārbaudītu un nodrošinātu ražojuma raksturlielumu stabilitāti, ņemot vērā rūpnieciskās ražošanas procesa svārstības;

8.3.5.

nodrošina, lai katra ražojuma tipam veic testus, kas paredzēti šajos noteikumos, vai dažus no tiem;

8.3.6.

nodrošina, lai jebkuram paraugam vai testa elementam, kas liecina par neatbilstību attiecīgajam testa tipam, ņemtu citu paraugu un veiktu citu testu. Veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu attiecīgo ražošanas atbilstību.

8.4.   Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt katrai ražošanas vienībai piemērojamās atbilstības kontroles metodes.

8.4.1.   Katrā pārbaudē inspektoram uzrāda testu žurnālus un produkcijas apskates protokolus.

8.4.2.   Inspektors var ņemt paraugus izlases veidā testu veikšanai ražotāja laboratorijā. Paraugu minimālo skaitu var noteikt, ņemot vērā paša ražotāja veikto pārbaužu rezultātus.

8.4.3.   Ja kvalitātes līmenis nav pietiekams vai ja jāpārbauda to testu derīgums, kurus veic, piemērojot 8.4.2. punktu, inspektors ņem paraugus nosūtīšanai tehniskajam dienestam, kas veicis tipa atbilstības testus.

8.4.4.   Tipa apstiprinātāja iestāde var veikt jebkuru no šajos noteikumos noteiktajiem testiem.

8.4.5.   Parasti tipa apstiprinātājas iestādes noteiktais pārbaužu biežums ir viena reize divos gados. Ja šo apmeklējumu laikā tiek konstatēti neapmierinoši rezultāti, tad tipa apstiprinātājai iestādei jānodrošina, lai pēc iespējas ātri tiktu veikti visi nepieciešamie pasākumi ražošanas atbilstības atjaunošanai.

9.   SANKCIJAS RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBAS GADĪJUMĀ

9.1.   Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu var atsaukt, ja konstatē neatbilstību 8.1. punktā noteiktajām prasībām.

9.2.   Ja puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc apstiprinājumu, kuru tā iepriekš ir piešķīrusi, tā tūlīt par to informē pārējās puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 2. pielikumā iekļautajam paraugam.

10.   PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā izbeidz saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināta transportlīdzekļa tipa ražošanu, tas par to informē tipa apstiprinātāju iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Saņemot šādu paziņojumu, minētā iestāde par to informē pārējās puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 2. pielikumā iekļautajam paraugam.

11.   TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE, KAS VEIC APSTIPRINĀŠANAS TESTUS, KĀ ARĪ TIPA APSTIPRINĀTĀJU IESTĀŽU NOSAUKUMS UN ADRESE

Puses, kuras piemēro šos noteikumus, Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam paziņo to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to tipa apstiprinājuma iestāžu nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, tā paplašinājumu, atteikumu vai atsaukumu.

12.   PĀREJAS NOTEIKUMI

12.1.   Sākot ar 11. grozījumu sērijas spēkā stāšanās oficiālo datumu (2008. gada 11. jūlijs), neviena puse, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties piešķirt vai atzīt tipa apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 11. grozījumu sēriju.

12.2.   Puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļu tips atbilst šo noteikumu prasībām, ievērojot 11. grozījumu sēriju.

Neatkarīgi no iepriekšminētajām prasībām atbilstība 11. grozījumu sērijas 7. papildinājuma prasībām visiem jauniem tipa apstiprinājumiem nav nepieciešama līdz 2014. gada 28. oktobrim.

12.3.   Sākot no turpmākajā tabulā norādītajiem piemērošanas datumiem, attiecībā uz šo noteikumu 11. grozījumu sēriju pusēm, kas piemēro šos noteikumus, nav pienākuma atzīt transportlīdzekli, kura tips apstiprināts atbilstoši šo noteikumu 10. grozījumu sērijai.

Transportlīdzekļu kategorija		Piemērošanas datums (skaitot no 11. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas, 2008. gada 11. jūlija)
Transportlīdzekļi, kas nav atbrīvoti no stabilitātes kontroles prasībām atbilstoši 5.2.1.32. un 5.2.2.23. punktam, tostarp zemsvītras piezīmēm	M2	84 mēneši (2015. gada 11. jūlijs)
	M3 (III klase)	36 mēneši (2011. gada 11. jūlijs)
	M3 < 16 tonnas (pneimatiskais pārvads)	48 mēneši (2012. gada 11. jūlijs)
	M3 (II un B klase) (hidrauliskais pārvads)	84 mēneši (2015. gada 11. jūlijs)
	M3 (III klase) (hidrauliskais pārvads)	84 mēneši (2015. gada 11. jūlijs)
	M3 (III klase) (pneimatiskais vadības pārvads un hidrauliskais enerģijas pārvads)	96 mēneši (2016. gada 11. jūlijs)
	M3 (II klase) (pneimatiskais vadības pārvads un hidrauliskais enerģijas pārvads)	96 mēneši (2016. gada 11. jūlijs)
	M3 (izņemot iepriekšminētos)	48 mēneši (2012. gada 11. jūlijs)
	N2 (hidrauliskais pārvads)	84 mēneši (2015. gada 11. jūlijs)
	N2 (pneimatiskais vadības pārvads un hidrauliskais enerģijas pārvads)	96 mēneši (2016. gada 11. jūlijs)
	N2 (izņemot iepriekšminētos)	72 mēneši (2014. gada 11. jūlijs)
	N3 (2 asu puspiekabju vilcēji)	36 mēneši (2011. gada 11. jūlijs)
	N3 (2 asu puspiekabju vilcēji ar pneimatisko vadības pārvadu (ABS))	60 mēneši (2013. gada 11. jūlijs)
	N3 (3 asis ar elektrisko vadības pārvadu (EBS))	60 mēneši (2013. gada 11. jūlijs)
	N3 (2 un 3 asis ar pneimatisko vadības pārvadu (ABS))	72 mēneši (2014. gada 11. jūlijs)
	N3 (izņemot iepriekšminētos)	48 mēneši (2013. gada 11. jūlijs)
	O3 (kopējā asslodze no 3,5 līdz 7,5 tonnām)	72 mēneši (2014. gada 11. jūlijs)
	O3 (izņemot iepriekšminētos)	60 mēneši (2013. gada 11. jūlijs)
	O4	36 mēneši (2011. gada 11. jūlijs)
M, N un O kategorijas transportlīdzekļi, kas atbrīvoti no stabilitātes kontroles prasībām (pamatojoties uz 5.2.1.32. un 5.2.2.23. punktu, tostarp zemsvītras piezīmēm), taču nav atbrīvoti no citām 11. grozījumu sērijas prasībām		2016. gada 24. oktobris

12.4.   Neatkarīgi no 12.3. punkta prasībām līdz 2016. gada 24. oktobrim neviena puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās atzīt transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, kas neatbilst šo noteikumu 11. grozījumu sērijas 2. papildinājuma prasībām.

12.5.   Puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt tipa apstiprinājumu paplašinājumus esošiem tipiem, kas ir piešķirti, pamatojoties uz prasību, kas bija spēkā sākotnējā apstiprinājuma laikā.

12.6.   Neatkarīgi no iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem pusēm, kas šos noteikumus sāk piemērot pēc visjaunākās grozījumu sērijas stāšanās spēkā, nav pienākuma pieņemt apstiprinājumus, kas piešķirti saskaņā ar jebkuru no iepriekšējām šo noteikumu grozījumu sērijām.

12.7.   Pēc 24 mēnešiem kopš 11. grozījumu sērijas 12. papildinājuma spēkā stāšanās dienas puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir tipa apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 11. grozījumu sērijas 12. papildinājumu.

---

(1)  Kā noteikts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) – dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.3, 2. punkts) – www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html.

(2)  Ņemot vērā šo noteikumu 12. punktā norādītos piemērošanas datumus, bremzēšanas prasības M1 kategorijas transportlīdzekļiem ir ekskluzīvi iekļautas Noteikumos Nr.13-H. Attiecībā uz N1 kategorijas transportlīdzekļiem puses, kas parakstījušas gan Noteikumus Nr. 13-H, gan šos noteikumus, par vienlīdz derīgiem atzīst saskaņā ar abiem noteikumiem izsniegtus apstiprinājumus.

(3)  1958. gada nolīguma pušu pazīšanas numuri ir norādīti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā, dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev. 3, 3. pielikums – www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html.

(4)  Līdz brīdim, kad būs panākta vienošanās par vienotiem tehniskajiem standartiem, kas nodrošinās saderību un drošību, 5.1.3.1.3. punktam atbilstoši savienojumi starp mehāniskajiem transportlīdzekļiem un piekabēm nav atļauti.

(5)  Uz piekabēm neattiecas.

(6)  Neattiecas uz transportlīdzekļiem ar bremžu sistēmas elektronisko vadību.

(7)  Ja atšķiras no minimālā ieslēgšanas spiediena.

(8)  Attiecas tikai uz piekabēm.

(9)  Regulārās tehniskās apskates vajadzībām bremzēšanas pakāpes minimālie lielumi, kas noteikti visam transportlīdzeklim, var būt jāpielāgo, lai tie atbilstu valsts vai starptautiskajām ceļu satiksmes prasībām.

(10)  Tipa apstiprinātājai iestādei, kura piešķir apstiprinājumu, ir tiesības darba bremžu sistēmu pārbaudīt ar papildu transportlīdzekļa testa procedūrām.

(11)  ISO 7638:2003 kontaktspraudni pēc vajadzības var izmantot kā piecu vai septiņu izvadu kontaktspraudni.

(12)  Līdz vienotas testa procedūras saskaņošanai ražotājs tehniskajam dienestam sniedz informāciju par iespējamo defektu analīzi vadības pārvadā un to ietekmi. Par šo informāciju apspriežas un vienojas tehniskais dienests un transportlīdzekļa ražotājs.

(13)  ISO 7638:2003 kontaktspraudni pēc vajadzības var izmantot kā piecu vai septiņu izvadu kontaktspraudni.

(14)  Tipa apstiprināšanas laikā atbilstību šai prasībai apstiprina transportlīdzekļa ražotājs.

(15)  “Selektīvās bremzēšanas” laikā šī funkcija var mainīties uz “automātiski vadītu bremzēšanu”.

(16)  Tipa apstiprināšanas laikā atbilstību šai prasībai apstiprina transportlīdzekļa ražotājs.

(17)  Šo prasību neattiecina uz apvidus transportlīdzekļiem, speciālajiem transportlīdzekļiem (piemēram, pārvietojamām iekārtām, kas izmanto transportlīdzekļa nestandarta šasiju – autoceltņiem, hidrostatiskās piedziņas transportlīdzekļiem, kuros hidraulisko piedziņas sistēmu izmanto arī bremzēšanai un papildu funkcijām, N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuriem ir visas šādas īpašības: transportlīdzekļa kopējā masa no 3,5 līdz 7,5 tonnām, nestandarta zema šasija, vairāk nekā divas asis un hidrauliskais pārvads), I klases, A klases un M2 un M3 kategorijas posmainiem transportlīdzekļiem, N2kategorijas puspiekabju vilcējiem, kuru transportlīdzekļa kopējā masa ir no 3,5 līdz 7,5 tonnām.

(18)  Līdz brīdim, kad tiks saskaņoti vienoti tehniskie noteikumi par bremžu automātiskās regulēšanas ierīču darbības pareizu novērtēšanu, uzskata, ka brīvrites prasība ir izpildīta, ja brīvriti var novērot visos bremžu testos, kas paredzēti attiecīgajai piekabei.

(19)  Līdz brīdim, kad tiks ieviestas vienotas testu procedūras, ražotājs iesniedz tehniskajam dienestam vadības pārvada iespējamo bojājumu un to seku analīzi. Par šo informāciju apspriežas un vienojas tehniskais dienests un transportlīdzekļa ražotājs.

(20)  ISO 7638:2003 kontaktspraudni pēc vajadzības var izmantot kā piecu vai septiņu izvadu kontaktspraudni.

(21)  ISO 7638:2003 kontaktspraudni pēc vajadzības var izmantot kā piecu vai septiņu izvadu kontaktspraudni.

(22)  ISO 7638:2003 prasības attiecībā uz vadu šķērsgriezumiem piekabei var mazināt, ja piekabe ir aprīkota ar neatkarīgu drošinātāju. Drošinātāja nominālā jauda nedrīkst pārsniegt vadītāju nominālo strāvas stiprumu. Šī atkāpe neattiecas uz piekabēm, kas aprīkotas, lai vilktu citu piekabi.

(23)  Ja piekabe aprīkota gan ar ISO 7638 kontaktspraudni, gan ar automatizēto savienotāju, marķējumā norāda, ka ISO 7638 kontaktspraudni nedrīkst pievienot, ja tiek izmantots automatizēts savienotājs.

(24)  ISO 7638:2003 kontaktspraudnis pēc vajadzības var būt ar pieciem vai septiņiem izvadiem.

(25)  Tipa apstiprināšanas laikā atbilstību šai prasībai apstiprina transportlīdzekļa ražotājs.

(26)  “Selektīvās bremzēšanas” laikā šī funkcija var mainīties uz “automātiski vadītu bremzēšanu”.

(27)  Šo prasību neattiecina uz piekabēm, kas paredzētas īpašu kravu pārvadāšanai, un uz piekabēm ar stāvvietām.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---