19.8.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 218/27

---

Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO/EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 14 – Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz drošības jostu stiprinājumiem, ISOFIX stiprinājumu sistēmām un ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumiem un i-Size sēdvietām [2015/1406]

Ar visiem grozījumiem līdz

07. grozījumu sērijas 5. papildinājumam, kas stājies spēkā 2014. gada 10. jūnijā

SATURA RĀDĪTĀJS

NOTEIKUMI

1.

Darbības joma

2.

Definīcijas

3.

Apstiprinājuma pieteikums

4.

Apstiprinājums

5.

Specifikācijas

6.

Testēšana

7.

Drošības jostu stiprinājumu pārbaude statisko testu laikā un pēc tiem

8.

Transportlīdzekļa tipa pārveidojumi un apstiprinājuma paplašinājums

9.

Ražošanas atbilstība

10.

Sankcijas par ražojumu neatbilstību

11.

Ekspluatācijas instrukcijas

12.

Ražošanas galīga pārtraukšana

13.

Par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu, kā arī tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukums un adrese

14.

Pārejas noteikumi

PIELIKUMI

1. pielikums

Paziņojums

2. pielikums

Apstiprinājuma marķējuma izkārtojums

3. pielikums

Efektīvo jostas stiprinājumu atrašanās vieta

4. pielikums

Metode H punkta un faktiskā rumpja leņķa noteikšanai mehānisko transportlīdzekļu sēdvietām

5. pielikums

Vilkšanas ierīce

6. pielikums

Minimālais stiprinājuma punktu skaits un apakšējo stiprinājumu atrašanās vieta

7. pielikums

Dinamiskais tests kā alternatīva drošības jostu stiprinājumu statiskajam stiprības testam

8. pielikums

Manekena specifikācijas

9. pielikums

ISOFIX stiprinājumu sistēmas un ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumi

10. pielikums

i-Size sēdvieta

1.   DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz:

a)	M un N kategorijas (1) transportlīdzekļiem attiecībā uz to drošības jostu stiprinājumiem, kas paredzēti pieaugušiem pasažieriem uz priekšu, uz aizmuguri vai uz sāniem vērstās sēdvietās;

b)	M1 kategorijas transportlīdzekļiem attiecībā uz to ISOFIX stiprinājumu sistēmām un to ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumiem, kas paredzēti bērnu ierobežotājsistēmām. Citām transportlīdzekļu kategorijām, kas aprīkotas ar ISOFIX stiprinājumiem, arī jāatbilst šo noteikumu prasībām;

c)	visu kategoriju transportlīdzekļiem attiecībā uz to i-Size sēdvietām, ja tādas ir definējis transportlīdzekļa ražotājs.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos:

2.1.	“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir tāda transportlīdzekļa tipa apstiprinājums, kas aprīkots ar minētajām drošības jostām paredzētiem stiprinājumiem;

2.2.

“transportlīdzekļa tips” ir mehānisko transportlīdzekļu kategorija, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem kā to transportlīdzekļa konstrukcijas vai sēdekļa konstrukcijas sastāvdaļu gabarīti, forma un materiāli, pie kā piestiprina drošības jostu stiprinājumus un ISOFIX stiprinājumu sistēmas, kā arī ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumus, ja tādi ir un ja stiprinājumus pārbauda saskaņā ar dinamisko testu, kā arī grīdu izturība, ko pārbauda saskaņā ar statisko testu attiecībā uz i-Size sēdvietām, pēc jebkuriem ierobežotājsistēmas sastāvdaļu parametriem, jo īpaši slodzes ierobežotāja funkcijas, kas ietekmē spēkus, kas tiek pielikti drošības jostu stiprinājumiem;

2.3.	“jostu stiprinājumi” ir tās transportlīdzekļa konstrukcijas vai sēdekļa konstrukcijas, vai citas transportlīdzekļa daļas detaļa, pie kuras nostiprina drošības jostu komplektus;

2.4.

“efektīvais jostas stiprinājums” ir punkts, ko izmanto, lai atbilstīgi 5.4. punktā norādītajam noteiktu katras drošības jostas daļas leņķi attiecībā pret tās lietotāju, proti, punkts, kam jāpievieno siksna, lai iegūtu tādu pašu izkārtojumu, kādu paredzēts iegūt, kad josta tiek lietota, kas var būt vai var nebūt faktiskais jostas stiprinājums atkarībā no drošības jostas metāla daļu konfigurācijas vietā, kur tā tiek fiksēta jostas stiprinājumā. 2.4.1. Piemēram, gadījumā, 2.4.1.1. kad transportlīdzekļa korpusā vai sēdekļa korpusā ir izmantota siksnas vadāmierīce, par efektīvo jostas stiprinājumu uzskata vadāmierīces viduspunktu vietā, kur siksna iziet no vadāmierīces jostas lietotāja pusē, kā arī 2.4.1.2. kad josta iet tieši no lietotāja uz spriegotāju, kas pievienots transportlīdzekļa korpusam vai sēdekļa korpusam bez siksnas vadāmierīces starpniecības, par efektīvo jostas stiprinājumu uzskata siksnas uztīšanas spoles ass krustošanās punktu ar plakni, kas iet caur siksnas centra līniju uz spoles;

2.5.	“grīda” ir transportlīdzekļa virsbūves zemākā daļa, kas savieno transportlīdzekļa sienas. Šajā kontekstā grīda ir arī ribas, presējumi un, iespējams, citi pastiprināšanas elementi, arī tie, kas atrodas zem grīdas, piemēram, gareniskie un šķērseniskie konstrukcijas elementi;

2.6.

“sēdeklis” ir konstrukcija, kura var būt vai var nebūt iestrādāta transportlīdzekļa konstrukcijā un ir apdarināta un kurā var iesēsties viens pieaudzis cilvēks. Šis termins attiecas gan uz atsevišķiem sēdekļiem, gan uz sola daļu, kas paredzēta sēdēšanai vienai personai; 2.6.1. “priekšējais pasažieru sēdeklis” ir jebkurš sēdeklis, kur konkrētā sēdekļa “priekšējais H punkts” atrodas vertikālajā šķērsplaknē, kura iet caur autovadītāja R punktu, vai tās priekšā; 2.6.2. “uz priekšu vērsts sēdeklis” ir sēdeklis, ko var izmantot, transportlīdzeklim pārvietojoties, un kas ir vērsts uz transportlīdzekļa priekšpusi tādējādi, ka sēdekļa vertikālā simetrijas plakne ar transportlīdzekļa vertikālo simetrijas plakni veido leņķi, kas mazāks par + 10° vai – 10°; 2.6.3. “uz aizmuguri vērsts sēdeklis” ir sēdeklis, ko var izmantot, transportlīdzeklim pārvietojoties, un kas ir vērsts uz transportlīdzekļa aizmuguri tādējādi, ka sēdekļa vertikālā simetrijas plakne ar transportlīdzekļa vertikālo simetrijas plakni veido leņķi, kas mazāks par + 10° vai – 10°; 2.6.4. “uz sāniem vērsts sēdeklis” ir sēdeklis, ko var izmantot, transportlīdzeklim pārvietojoties, un kas ir vērsts uz transportlīdzekļa sāniem tādējādi, ka sēdekļa vertikālā simetrijas plakne veido 90° (± 10°) leņķi attiecībā pret transportlīdzekļa vertikālo simetrijas plakni;

2.7.

“sēdekļu grupa” ir vai nu sēdekļi solu veidā, vai atsevišķi sēdekļi, kas novietoti blakus (t. i., tā, ka viena sēdekļa priekšējie stiprinājumi ir vienā rindā ar otra sēdekļa stiprinājumiem vai uz priekšu no otra sēdekļa aizmugurējiem stiprinājumiem un vienā rindā ar otra sēdekļa stiprinājumiem vai aiz otra sēdekļa priekšējiem stiprinājumiem) un ir pielāgoti viena vai vairāku pieaugušu cilvēku sēdēšanai;

2.8.	“sols” ir apdarināta konstrukcija, kas domāta sēdēšanai vairāk nekā vienam pieaugušam cilvēkam;

2.9.

“sēdekļa tips” ir sēdekļu kategorija, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem aspektiem kā: 2.9.1. sēdekļa struktūras forma, izmēri un materiāli; 2.9.2. regulēšanas sistēmu un visu bloķēšanas sistēmu tipi un izmēri; 2.9.3. sēdekļa jostas stiprinājumu, sēdekļa stiprinājuma un transportlīdzekļa korpusa saistīto daļu tips un izmēri;

2.10.

“sēdekļa stiprinājums” ir sistēma, ar kuru sēdekļa komplekts ir piestiprināts transportlīdzekļa korpusam, ieskaitot transportlīdzekļa korpusa saistītās daļas;

2.11.

“regulēšanas sistēma” ir ierīce, ar ko sēdekli vai tā daļas var noregulēt tādā stāvoklī, kas ir piemērots sēdētāja ķermeņa uzbūvei. Šī ierīce var īpaši dot iespēju sēdekli pārvietot: 2.11.1. gareniski; 2.11.2. vertikāli; 2.11.3. leņķiski;

2.12.

“pārvietošanas sistēma” ir ierīce, kas ļauj pārvietot vai rotēt sēdekli vai kādu no tā daļām bez neviena fiksēta starpstāvokļa, lai ļautu viegli piekļūt telpai, kas atrodas aiz konkrētā sēdekļa;

2.13.

“bloķēšanas sistēma” ir jebkāda ierīce, kas nodrošina, lai sēdeklis un tā daļas tiktu noturētas ikvienā lietošanas stāvoklī, un kas ietver ierīces sēdekļa atzveltnes bloķēšanai attiecībā pret sēdekli un sēdekļa bloķēšanai attiecībā pret transportlīdzekli;

2.14.

“atskaites zona” ir attālums starp divām vertikālām gareniskām plaknēm, kas atrodas 400 mm attālumā viena no otras un ir simetriskas attiecībā pret H punktu, un to nosaka, belžņa iekārtai rotējot no vertikālā uz horizontālo virzienu, kā aprakstīts Noteikumu Nr. 21 1. pielikumā. Iekārtu novieto tā, kā paredzēts minētajā Noteikumu Nr. 21 pielikumā, un noregulē tā, lai maksimālais garums būtu 840 mm;

2.15.

“slodzes uz krūškurvi samazināšanas funkcija” ir jebkura drošības jostas un/vai sēdekļa, un/vai transportlīdzekļa daļa, kas paredzēta, lai ierobežotu pasažiera krūškurvi fiksējošos spēkus sadursmes gadījumā;

2.16.

“ISOFIX” ir tāda sistēma bērnu ierobežotājsistēmu savienošanai ar transportlīdzekli, kurai ir divi stingri stiprinājumi transportlīdzeklī, divas atbilstīgas stingras bērnu ierobežotājsistēmas fiksētājierīces un līdzeklis bērnu ierobežotājsistēmas gareniskās šūpošanās ierobežošanai;

2.17.

“ISOFIX pozīcija” ir pozīcija, kas ļauj uzstādīt: a) universālu, uz priekšu vērstu ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 44; b) vai daļēji universālu, uz priekšu vērstu ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 44; c) vai daļēji universālu, uz aizmuguri vērstu ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 44; d) vai daļēji universālu, uz sāniem vērstu ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 44; e) vai konkrētam transportlīdzeklim paredzētu ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 44; f) vai i-Size bērnu ierobežotājsistēmu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 129; g) vai konkrētam transportlīdzeklim paredzētu ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 129;

2.18.

“ISOFIX apakšējais stiprinājums” ir viens apaļš horizontāls neatdalāms stienis, kura diametrs ir 6 mm, uz transportlīdzekļa vai sēdekļa konstrukcijas, kas paredzēts ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmu ar ISOFIX fiksētājierīcēm pievienošanai un fiksēšanai;

2.19.

“ISOFIX stiprinājumu sistēma” ir sistēma, kas sastāv no diviem ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem un kas ir paredzēta ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas piestiprināšanai kopā ar pretrotācijas ierīci;

2.20.

“ISOFIX fiksētājierīce” ir viens no diviem savienojumiem, kas atbilst Noteikumos Nr. 44 vai Noteikumos Nr. 129 paredzētajām prasībām un kas sākas ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas konstrukcijā, un kas ir saderīgs ar ISOFIX apakšējo stiprinājumu;

2.21.

“ISOFIX bērnu ierobežotājsistēma” ir bērnu ierobežotājsistēma, kas atbilst Noteikumos Nr. 44 vai Noteikumos Nr. 129 paredzētajām prasībām un kas jāpiestiprina pie ISOFIX stiprinājumu sistēmas;

2.22.

“Statiskā spēka pielikšanas ierīce (SSPI)” ir testa palīgierīce, ar ko saslēdz transportlīdzekļa ISOFIX stiprinājumu sistēmas un kas ir paredzēta, lai statiskā testā pārbaudītu to stiprību un transportlīdzekļa vai sēdekļa korpusa spēju ierobežot rotāciju. Apakšējo stiprinājumu un augšējo siksnu testa palīgierīce, kas ir parādīta 9. pielikuma 1. un 2. attēlā, kā arī SSPI BP (balsta pamatne), lai novērtētu i-Size sēdvietas attiecībā uz transportlīdzekļa grīdu izturību. Šādas SSPIAS piemērs ir parādīts 10. pielikuma 3. attēlā;

2.23.

“Pretrotācijas ierīce”: a) universālās ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas pretrotācijas ierīce ir ISOFIX augšējā siksna; b) ISOFIX daļēji universālās bērnu ierobežotājsistēmas pretrotācijas ierīce sastāv no augšējās siksnas vai atbalsta stieņa, kas paredzēts ierobežotājierīces transportlīdzekļa instrumentu paneļa rotācijas ierobežošanai frontālā sadursmē; c) i-Size bērnu ierobežotājsistēmas pretrotācijas ierīce sastāv no augšējās siksnas, vai atbalsta stieņa, kas paredzēts ierobežotājierīces rotācijas ierobežošanai frontālā sadursmē; d) ISOFIX, i-Size universālajai un daļēji universālajai bērnu ierobežotājsistēmai transportlīdzekļa sēdeklis nav pretrotācijas ierīce;

2.24.

“ISOFIX augšējās siksnas stiprinājums” ir līdzeklis, piemēram, stienis, kas atrodas noteiktā zonā un ir paredzēts ISOFIX augšējās siksnas piestiprināšanai un tās ierobežojošā spēka pārnešanai uz transportlīdzekļa konstrukciju;

2.25.

“ISOFIX augšējās siksnas savienotājs” ir ierīce, kas paredzēta stiprināšanai pie ISOFIX augšējās siksnas stiprinājuma;

2.26.

“ISOFIX augšējās siksnas kāsis” ir ISOFIX augšējā stiprinājuma siksnas savienotājierīce, ko parasti izmanto, lai savienotu ISOFIX augšējo siksnu ar ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumu, kā definēts šo noteikumu 9. pielikuma 3. attēlā;

2.27.

“ISOFIX augšējā siksna” ir drošības jostas siksna (vai tās ekvivalents), kas sniedzas no ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas augšas līdz ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumam un kas ir aprīkota ar regulatoru, spriegojuma noņemšanas ierīci un ISOFIX augšējās siksnas savienotāju;

2.28.

“Vadības ierīce” ir paredzēta personas, kura uzstāda ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmu, atbalstam, fiziski palīdzot savienot uz ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmām esošās ISOFIX fiksētājierīces ar attiecīgajiem ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem, lai atvieglotu piestiprināšanu;

2.29.

“Bērnu ierobežošanas palīgierīce” ir palīgierīce atbilstīgi vienai no astoņām ISOFIX izmēru klasēm, kas definētas Noteikumu Nr. 16 17. pielikuma 2. papildinājuma 4. punktā, un jo īpaši, kuru izmēri ir doti iepriekšminētā 4. punktā no 1. attēla līdz 7. attēlam. Noteikumos Nr. 16 šīs bērnu ierobežošanas palīgierīces tiek izmantotas, lai pārbaudītu, kādas ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas izmēra klases var ievietot transportlīdzekļa ISOFIX pozīcijās. Šajos noteikumos izmanto arī vienu no bērnu ierobežošanas palīgierīcēm, ko sauc ISO/F2 (B) vai ISO/F2X(B1), kas ir aprakstīta Noteikumos Nr. 16 (17. pielikuma 2. papildinājumā), lai pārbaudītu jebkuras ISOFIX stiprinājumu sistēmas atrašanās vietu un iespēju tai piekļūt;

2.30.

“Balsta pamatnes novērtēšanas tilpums”, kā parādīts šo noteikumu 10. pielikuma 1. un 2. attēlā, nozīmē tilpumu, uz kura balstās i-Size bērnu ierobežotājsistēma, kas definēta Noteikumos Nr. 129, un tāpēc tai jāsaskaras ar transportlīdzekļa grīdu;

2.31.

“Transportlīdzekļa grīdas saskares virsma” ir zona, kas veidojas, saskaroties transportlīdzekļa grīdas augšējai virsmai (ietverot apdari, paklāju, putas utt.) ar balsta pamatnes novērtēšanas tilpumu, un ir konstruēta, lai izturētu balsta pamatnes spēkus i-Size bērnu ierobežotājsistēmas, kas definēta Noteikumos Nr. 129;

2.32.

“i-Size sēdvieta” ir sēdvieta, ja tādu ir definējis ražotājs, kas ir paredzēta i-Size bērnu ierobežotājsistēmas izmantošanai, kā definēts Noteikumos Nr. 129, un atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.   Pieteikumu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz jostu stiprinājumiem, ISOFIX stiprinājumu sistēmām ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumiem un i-Size sēdvietām, ja tādas ir, iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.2.   Tam pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros un šādu informāciju:

3.2.1.

vispārējās transportlīdzekļa konstrukcijas rasējumus atbilstošā mērogā, norādot jostu stiprinājumu, efektīvo jostu stiprinājumu (attiecīgos gadījumos), ISOFIX stiprinājumu sistēmu, ISOFIX augšējo siksnu stiprinājumu, ja tādi ir, atrašanās vietas, un, ja ir i-Size sēdvietas, tad transportlīdzekļa grīdas saskares virsmu un detalizētus jostu stiprinājumu rasējumus, ISOFIX stiprinājumu sistēmu rasējumus, ja tādas ir, ISOFIX augšējo siksnu stiprinājumu rasējumus, ja tādi ir, kā arī punktus, kuros tie ir piestiprināti, un ja ir i-Size sēdvietas, tad transportlīdzekļa grīdas saskares virsmu;

3.2.2.

to izmantoto materiālu specifikāciju, kas var ietekmēt jostu stiprinājumu, ISOFIX stiprinājumu sistēmu un ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumu, ja tādi ir, un ja ir i-Size sēdvietas, tad transportlīdzekļa grīdas saskares virsmas, stiprību;

3.2.3.

jostu stiprinājumu, ISOFIX stiprinājumu sistēmu un ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumu, ja tādi ir, tehnisko aprakstu;

3.2.4.

jostu stiprinājumu gadījumā – par ISOFIX stiprinājumu sistēmām un ISOFIX augšējo siksnu stiprinājumiem, ja tādi ir, kas pievienoti sēdekļa konstrukcijai: 3.2.4.1. sīki izstrādātu transportlīdzekļu tipa aprakstu, kas attiecas uz sēdekļu, to stiprinājumu un to regulēšanas un bloķēšanas sistēmu konstrukciju; 3.2.4.2. sēdekļu, to stiprinājumu pie transportlīdzekļa un to regulēšanas un bloķēšanas sistēmu rasējumus atbilstīgā mērogā un pietiekami detalizētus;

3.2.5.

pierādījumus, ka drošības josta vai ierobežotājsistēma, kas izmantota stiprinājumu apstiprinājuma testā, atbilst Noteikumiem Nr. 16, gadījumā, ja transportlīdzekļa ražotājs izvēlas veikt dinamisko stiprības testu, kas paredzēts kā alternatīvais tests.

3.3.   Dienestam jāiesniedz pēc ražotāja izvēles apstiprināmā tipa parauga transportlīdzeklis vai tās transportlīdzekļa daļas, kuras par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests uzskata par būtiskām jostu stiprinājumu testam, ISOFIX stiprinājumu sistēmu testam un ISOFIX augšējo siksnu stiprinājumu testam, ja tādi ir, kā arī ja ir i-Size sēdvietas, tad transportlīdzekļa grīdas saskares virsmas testam.

4.   APSTIPRINĀJUMS

4.1.   Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzeklis atbilst šo noteikumu attiecīgajām prasībām, piešķir minētā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

4.2.   Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 07, kas atbilst 07. grozījumu sērijai) norāda uz grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti līdz apstiprinājuma izsniegšanas dienai. Viena un tā pati nolīguma puse nevar piešķirt tādu pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam 2.2. punkta nozīmē.

4.3.   Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu, anulēšanu vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta 1958. gada nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

4.4.   Katram transportlīdzeklim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta uz apstiprinājuma veidlapas, piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ko veido:

4.4.1.

aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (2);

4.4.2.

pa labi no 4.4.1. punktā minētā apļa – šo noteikumu numurs;

4.4.3.

ja tipu apstiprina saskaņā ar 7. pielikuma dinamisko testu, pa labi no šo noteikumu numura – burts “e”.

4.5.   Ja transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem Nolīgumam pievienotajiem noteikumiem ir apstiprināts valstī, kura piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, 4.4.1. punktā paredzētais simbols nav jāatkārto; šādā gadījumā visu to noteikumu numurus un visu to noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem piešķirts apstiprinājums valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, norāda vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā simbola.

4.6.   Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

4.7.   Apstiprinājuma marķējums atrodas ražotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnītes tuvumā vai uz tās.

4.8.   Šo noteikumu 2. pielikumā sniegti apstiprinājuma marķējuma izkārtojuma piemēri.

5.   SPECIFIKĀCIJAS

5.1.   Definīcijas (sk. 3. pielikumu):

5.1.1.   atbilstīgi šo noteikumu 4. pielikuma 2.3. punktā noteiktajam, H punkts ir atskaites punkts, kas jānosaka saskaņā ar minētajā pielikumā norādīto metodi;

5.1.1.1.   H' punkts ir atskaites punkts, kas atbilst H, kā definēts 5.1.1. punktā, un to nosaka visiem parastiem stāvokļiem, kādos sēdekli lieto;

5.1.1.2.   R ir sēdekļa atskaites punkts, kas definēts šo noteikumu 4. pielikuma 2.4. punktā;

5.1.2.   telpiskā atskaites sistēma ir definēta šo noteikumu 4. pielikuma 2. papildinājumā;

5.1.3.   punkti L1 un L2 ir apakšējie efektīvie jostas stiprinājumi;

5.1.4.   C punkts ir punkts, kas atrodas 450 mm vertikāli virs R punkta. Tomēr, ja attālums S, kā noteikts 5.1.6. punktā, nav mazāks kā 280 mm un ja ražotājs izvēlas alternatīvo formulu BR = 260 mm + 0,8 S, kas minēta 5.4.3.3. punktā, vertikālais attālums starp C un R ir 500 mm;

5.1.5.   leņķi α1 un α2 ir attiecīgi leņķi starp horizontālu plakni un tām plaknēm, kas ir perpendikulāras sēdekļa gareniskajai vertikālajai vidusplaknei un iet caur R, L1, un L2 punktu.

Ja sēdeklis ir regulējams, šo prasību ievēro arī attiecībā uz H punktu visos parastos vadīšanas vai braukšanas stāvokļos, ko norādījis transportlīdzekļa ražotājs;

5.1.6.   S ir attālums milimetros starp efektīvajiem augšējiem jostu stiprinājumiem un atskaites plakni P, kas ir paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei un ko definē šādi:

5.1.6.1.

ja sēdvietas stāvokli precīzi nosaka sēdekļa forma, plakne P ir šā sēdekļa vidusplakne;

5.1.6.2.

ja sēdvietas stāvoklis nav precīzi noteikts: 5.1.6.2.1. vadītāja sēdekļa P plakne ir vertikāla plakne, kas ir paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei, kura novilkta caur stūres rata centru stūres rata aploces plaknē, kad stūres rats, ja tas ir regulējams, ir centrālajā pozīcijā; 5.1.6.2.2. P plakne priekšējam ārējam pasažierim ir simetriska vadītāja P plaknei; 5.1.6.2.3. P plakne aizmugurējai ārējai sēdvietai ir tā, kuru norādījis ražotājs ar nosacījumu, ka tiek ievēroti šādi ierobežojumi attālumam A starp transportlīdzekļa garenisko vidusplakni un P plakni: A ir vienāds ar 200 mm vai lielāks, ja sols ir projektēts tikai diviem pasažieriem, A ir vienāds ar 300 mm vai lielāks, ja sols ir projektēts vairāk nekā diviem pasažieriem.

5.2.   Vispārīgi norādījumi

5.2.1.   Drošības jostas stiprinājumi ir konstruēti, izgatavoti un novietoti tā, lai:

5.2.1.1.

dotu iespēju uzstādīt piemērotu drošības jostu. Priekšējo ārējo vietu jostas stiprinājumi ir piemēroti drošības jostām, kas ietver spriegotāju un trīsi, jo īpaši ņemot vērā jostu stiprinājumu izturības rādītājus, ja vien ražotājs nepiegādā transportlīdzekli, kurš aprīkots ar cita veida drošības jostām, kas ietver spriegotājus. Ja stiprinājumi ir piemēroti tikai konkrētiem drošības jostu tipiem, šos tipus norāda 4.3. punktā minētajā veidlapā;

5.2.1.2.

līdz minimumam samazinātu jostas slīdēšanas risku tās pareizas lietošanas gadījumā;

5.2.1.3.

līdz minimumam samazinātu siksnas bojājuma risku, nonākot saskarē ar transportlīdzekļa vai sēdekļa korpusa asām, stingrām daļām;

5.2.1.4.

normālos lietošanas apstākļos transportlīdzeklis atbilstu šo noteikumu prasībām;

5.2.1.5.

ja stiprinājumiem ir atšķirīgi stāvokļi, lai ļautu personām iekāpt transportlīdzeklī un lai ierobežotu tā pasažierus, tad šo noteikumu specifikācijas attiecas uz stiprinājumiem to efektīvajos ierobežojošajos stāvokļos.

5.2.2.   Jebkuru ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmām paredzētu ISOFIX stiprinājumu sistēmu un jebkuru ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumu, kas ir uzstādīts vai ko ir paredzēts uzstādīt, kā arī visu i-Size sēdvietu transportlīdzekļa grīdas saskares virsmu projektē, izgatavo un novieto tā, lai:

5.2.2.1.

transportlīdzeklis ar jebkuru ISOFIX stiprinājumu sistēmu un jebkuru augšējās siksnas stiprinājumu, kā arī visu i-Size sēdvietu transportlīdzekļa grīdas saskares virsmām normālos lietošanas apstākļos atbilstu šo noteikumu nosacījumiem; jebkura ISOFIX stiprinājumu sistēma un ISOFIX augšējās siksnas stiprinājums, ko var pievienot transportlīdzeklim, arī atbilstu šo noteikumu nosacījumiem. Līdz ar to šādus stiprinājumus apraksta tipa apstiprinājuma pieteikuma dokumentā.

5.2.2.2.

ISOFIX stiprinājumu sistēma un ISOFIX augšējās siksnas stiprinājums ir paredzēti jebkurai ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmai, kuras masas grupa ir 0, 0+, 1, kā definēts Noteikumos Nr. 44.

5.2.2.3.

ISOFIX stiprinājumu sistēma un ISOFIX augšējās siksnas stiprinājums un transportlīdzekļa grīdas kontaktvirsma i-Size sēdvietās ir paredzētas i-Size bērnu ierobežotājsistēmām, kā definēts Noteikumos Nr. 129.

5.2.3.   ISOFIX stiprinājumu sistēmu konstrukcija un novietojums:

5.2.3.1.

jebkura ISOFIX stiprinājumu sistēma ir šķērss(-i) horizontāls stingrs(-i) stienis(-ņi) 6 mm ± 0,1 mm diametrā, kas sedz divas zonas, kuru minimālais lietderīgais garums ir 25 mm un kas atrodas uz tās pašas ass, kā noteikts 9. pielikuma 4. attēlā;

5.2.3.2.

transportlīdzekļa sēdvietai uzstādīta ISOFIX stiprinājumu sistēma atrodas ne mazāk kā 120 mm aiz projektētā H punkta, kā noteikts šo noteikumu 4. pielikumā, mērot horizontāli un līdz stieņa centram;

5.2.3.3.

jebkurai transportlīdzeklī uzstādītai ISOFIX stiprinājumu sistēmai ir iespējams pievienot vai nu ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas palīgierīci “ISO/F2” (B), vai “ISO/F2X” (B1), kā noteicis transportlīdzekļa ražotājs, kas aprakstīta Noteikumos Nr. 16 (17. pielikuma 2. papildinājums). I-Size pozīcijas ļauj izmantot “ISO/F2X” (B1) un “ISO/R2” (D) izmēru klases ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas palīgierīci kopā ar balsta pamatnes novērtēšanas tilpumu, kā noteikts Noteikumos Nr. 16 (17. pielikuma 2. papildinājums);

5.2.3.4.

ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas palīgierīces, kā noteicis transportlīdzekļa ražotājs 5.2.3.3. punktā, apakšējai virsmai ir šādi stāvokļa leņķu ierobežojumi, mērot leņķus attiecībā pret transportlīdzekļa atskaites plaknēm, kā definēts šo noteikumu 4. pielikuma 2. papildinājumā: a) leņķiskā novirze šķērsvirzienā: 15° ± 10°; b) leņķiskā novirze vertikāli: 0° ± 5°; c) leņķiskā novirze kustības virzienā: 0° ± 10°. I-Size pozīcijām, ar nosacījumu, ka 5.2.3.4. punktā noteiktās vērtības nav pārsniegtas, ir pieļaujams uz īsāko balsta garumu, saskaņā ar balsta pamatnes novērtēšanas tilpumu, radīt lielāku leņķisko novirzi šķērsvirzienā, nekā citādi tiktu noteikts transportlīdzekļa sēdeklim vai korpusam. Jābūt iespējai uzstādīt ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas palīgierīci, ja ir palielināta leņķiskā novirze šķērsvirzienā;

5.2.3.5.

ISOFIX stiprinājumu sistēmas ir pastāvīgi pievienotas vai uzglabājamas. Uzglabājamu stiprinājumu gadījumā prasībām attiecībā uz ISOFIX stiprinājumu sistēmu ir jābūt izpildītām, kad tā ir uzstādīta;

5.2.3.6.

katrs ISOFIX apakšējā stiprinājuma stienis (uzstādīts lietošanai) vai katra pastāvīgi uzstādīta vadības ierīce ir redzama, nesaspiežot sēdekļa spilvenu vai sēdekļa atzveltni, skatoties uz stieni vai vadības ierīci vertikālā gareniskā plaknē, kas šķērso stieņa vai vadības ierīces vidu pa līniju, kas veido uz augšu vērstu 30 grādu lielu leņķi ar horizontālu plakni. Alternatīva iepriekš minētajai prasībai ir izmantot transportlīdzeklī pastāvīgu marķējumu pie katra stieņa vai vadības ierīces. Šis marķējums pēc ražotāja izvēles ir viens no turpmāk minētajiem elementiem; 5.2.3.6.1. vismaz 9. pielikuma 12. attēlā redzamais simbols, kuru veido aplis ar vismaz 13 mm diametru un kurā ir piktogramma, kas atbilst šādiem nosacījumiem: a) piktogramma kontrastē ar apļa fonu; b) piktogramma atrodas tuvu katram sistēmu veidojošajam stienim; 5.2.3.6.2. vārds ISOFIX ir ar lielajiem burtiem, kuru augstums ir vismaz 6 mm;

5.2.3.7.

5.2.3.6. punkta prasības neattiecas uz i-Size sēdvietām. i-Size sēdvietas marķē saskaņā ar 5.2.5.1. punktu.

5.2.4.   ISOFIX augšējo siksnu stiprinājumi, konstrukcija un novietošana:

pēc automobiļa ražotāja pieprasījuma var alternatīvi izmantot 5.2.4.1. un 5.2.4.2. punktā aprakstītās metodes;

metodi, kas aprakstīta 5.2.4.1. punktā, var izmantot tikai tad, ja ISOFIX pozīcija atrodas uz transportlīdzekļa sēdekļa.

5.2.4.1.   Atbilstīgi 5.2.4.3. un 5.2.4.4. punktam tā ISOFIX augšējās siksnas stiprinājuma daļa, kas ir projektēta, lai saistītos ar ISOFIX augšējās siksnas savienotāju, atrodas ne tālāk kā 2 000 mm no katras izraudzītās sēdvietas, kam tā ir uzstādīta, pleca atskaites punkta, iekrāsotajā zonā, kā redzams 9. pielikuma no 6. līdz 10. attēlā, ar norādi uz šablonu, kas aprakstīts SAE J 826 (1995. gada jūlijs) un redzams 9. pielikuma 5. attēlā, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

5.2.4.1.1.

šablona H punkts atrodas unikālā projektētajā H punktā, sēdeklim esot pilnībā uz leju un atpakaļ atvirzītā stāvoklī, izņemot, ja šablons ir novietots sāniski pa vidu starp diviem ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem;

5.2.4.1.2.

šablona rumpja līnijas leņķis pret šķērso vertikālo plakni ir tāds pats kā sēdekļa atzveltnei tās visvairāk vertikālajā stāvoklī; un

5.2.4.1.3.

šablons ir novietots vertikālajā gareniskajā plaknē, kurā ir šablona H punkts.

5.2.4.2.   ISOFIX augšējās siksnas stiprinājuma zonu var noteikt arī ISOFIX pozīcijā, kas aprīkota ar ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem, kā redzams 9. pielikuma 11. attēlā, izmantojot palīgierīci “ISO/F2” (B), kas noteikta Noteikumu Nr. 16 17. pielikuma 2. papildinājuma 2. attēlā.

Sēdvieta ir sēdekļa stāvoklis, kad tas noregulēts vistālāk uz aizmuguri un uz leju un sēdekļa atzveltne ir pamata stāvoklī vai ir noregulēta atbilstīgi transportlīdzekļa ražotāja ieteikumam.

Sānskatā ISOFIX augšējās siksnas stiprinājums ir aiz “ISO/F2” (B) palīgierīces aizmugurējās skaldnes.

Krustpunkts starp “ISO/F2” (B) palīgierīces aizmugurējo skaldni un horizontālo līniju (9. pielikuma 11. attēla 3. atsauce), uz kuras ir pēdējais stingrais punkts, kura cietība pārsniedz 50 pēc Šora A, sēdekļa atzveltnes augšdaļā, nosaka 4. atskaites punktu (9. pielikuma 11. attēls) uz “ISO/F2” (B) palīgierīces viduslīnijas. Šajā atskaites punktā leņķis līdz 45° virs horizontālās līnijas definē augšējās siksnas stiprinājuma zonas augšējo robežu.

Skatā no augšas 4. atskaites punktā (9. pielikuma 11. attēlā) leņķis līdz 90° uz aizmuguri un sāniem un skatā no aizmugures leņķis līdz 40° nosaka divas zonas, kas ierobežo ISOFIX augšējās siksnas stiprinājuma zonu.

ISOFIX augšējās siksnas sākums (5) atrodas “ISO/F2” (B) palīgierīces krustpunktā ar plakni 550 mm virs “ISO/F2” (B) palīgierīces horizontālas skaldnes (1) uz “ISO/F2” (B) palīgierīces viduslīnijas (6).

ISOFIX augšējās siksnas stiprinājums atrodas vairāk nekā 200 mm, bet ne vairāk kā 2 000 mm no ISOFIX augšējās siksnas sākuma uz “ISO/F2” (B) palīgierīces aizmugurējās skaldnes, mērot saiti gareniski, kad tā tiek stiepta pāri sēdekļa atzveltnei uz ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumu.

5.2.4.3.   Tā ISOFIX augšējās siksnas stiprinājuma daļa transportlīdzeklī, kas ir paredzēta saistīšanai ar ISOFIX augšējās siksnas savienotāju, var atrasties ārpus iekrāsotajām zonām, kas minētas 5.2.4.1. vai 5.2.4.2. punktā, ja vieta šajā zonā nav atbilstīga un transportlīdzeklis ir aprīkots ar izkārtojuma ierīci, kas:

5.2.4.3.1.

nodrošina, ka ISOFIX augšējā siksna funkcionē, it kā tā stiprinājuma daļa, kura paredzēta saistīšanai ar ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumu, atrastos iekrāsotajā zonā; un:

5.2.4.3.2.

ir vismaz 65 mm aiz rumpja līnijas, mīkstas jostas tipa izkārtojuma ierīces vai saliekamas izkārtojuma ierīces gadījumā, vai vismaz 100 mm aiz rumpja līnijas fiksētas cietas izkārtojuma ierīces gadījumā; un:

5.2.4.3.3.

testēšanas laikā pēc uzstādīšanas tā, kā to paredzēts lietot, ierīce ir pietiekami izturīga, lai kopā ar ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumu izturētu šo noteikumu 6.6. punktā minēto slodzi.

5.2.4.4.   Siksnas stiprinājums var būt ievietots sēdekļa atzveltnē, ja tas neatrodas siksnas aptīšanas zonā transportlīdzekļa sēdekļa atzveltnes augšdaļā.

5.2.4.5.   ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumu izmēri ļauj pievienot ISOFIX augšējās siksnas kāsi, kā precizēts 3. attēlā.

Ap katru ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumu nodrošina atstarpi, lai tos varētu fiksēt un atbrīvot.

Visi stiprinājumi, kas atrodas uz aizmuguri no jebkuras ISOFIX stiprinājumu sistēmas un ko varētu izmantot, lai pievienotu ISOFIX augšējās siksnas kāsi vai ISOFIX augšējās siksnas savienotāju, ir tā konstruēti, lai novērstu nepareizu izmantošanu, un to panāk ar vienu vai vairākiem šādiem pasākumiem:

a)	visus šādus stiprinājumus ISOFIX augšējās siksnas stiprinājuma zonā konstruē kā ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumus; vai

b)	marķē tikai ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumus, izmantojot vienu no simboliem vai tā spoguļattēlu, kā noteikts 9. pielikuma 13. attēlā; vai

c)	stiprinājumus, kas neatbilst a) vai b) apakšpunktam, marķē ar skaidru norādi, ka šos stiprinājumus nedrīkst lietot kombinācijā ne ar vienu ISOFIX stiprinājumu sistēmu.

Katram ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumam, kam ir pārsegs, pārsegam jābūt atpazīstamam, piemēram, pēc kāda no simboliem, kas uzskaitīti 9. pielikuma 13. attēlā, vai šo simbolu spoguļattēliem. Pārsegs ir noņemams bez instrumentiem.

5.2.5.   Prasības i-Size sēdvietām

Katra i-Size sēdvieta, kā noteicis transportlīdzekļa ražotājs, atbilst prasībām, kas noteiktas 5.2.2.–5.2.5.3. punktā.

5.2.5.1.   Marķējums

Katra i-Size sēdvieta ir pastāvīgi marķēta pie attiecīgās sēdvietas ISOFIX apakšējo stiprinājumu sistēmas (stieņa vai vadības ierīces).

Marķējums ir vismaz 10. pielikuma 4. attēlā redzamais simbols, kuru veido kvadrāts ar vismaz 13 mm izmēru un kurā ir piktogramma, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	piktogramma kontrastē ar kvadrāta fonu;

b)	piktogramma atrodas tuvu katram sistēmu veidojošajam stienim.

5.2.5.2.   Ģeometriskās prasības i-Size sēdvietām, kas saistītas ar i-Size balstiem

Papildus prasībām, kas noteiktas 5.2.3. un 5.2.4. punktā, pārbauda, vai transportlīdzekļa grīdas augšējā virsma (ieskaitot apdari, grīdas segumu, putas utt.) krustojas ar abām ierobežojošajām virsmām balsta pamatnes novērtēšanas tilpuma x- un y- virzienā, kā parādīts šo noteikumu 10. pielikuma 1. un 2. attēlā.

Balsta pamatnes novērtēšanas tilpumu raksturo šādi (sk. arī šo noteikumu 10. pielikuma 1. un 2. attēlu):

a)	platumu – divas plaknes, kas ir paralēlas un 100 mm attālumā no bērnu ierobežotājsistēmas palīgierīces, kas ierīkota attiecīgajā sēdvietā, gareniskās vidusplaknes; un

b)

garumu – divas plaknes, kas ir perpendikulāras plaknei, kuru nosaka bērnu ierobežotājsistēmas palīgierīces apakšējā virsma un kura ir perpendikulāra bērnu ierobežotājsistēmas palīgierīces garenvirziena vidusplaknei, 585 mm un 695 mm attālumā no plaknes, kas iet caur ISOFIX apakšējo stiprinājumu centra līniju un ir perpendikulāra bērnu ierobežotājsistēmas palīgierīces apakšējai virsmai; un

c)	augstumu – divas plaknes, kas ir paralēlas bērnu ierobežotājsistēmas apakšējai virsmai un 270 mm un 525 mm zem tās.

Leņķisko novirzi šķērsvirzienā, ko izmanto minētajam ģeometriskajam novērtējumam, mēra, kā noteikts 5.2.3.4. punktā.

Atbilstību šai prasībai var pierādīt ar fizisku testu vai datorsimulāciju, vai raksturīgiem rasējumiem.

5.2.5.3.   Transportlīdzekļa grīdas izturības prasības i-Size sēdvietām

Visas transportlīdzekļa grīdas saskares virsmas (sk. 10. pielikuma 1. un 2. attēlu) izturībai jābūt pietiekamai, lai izturētu slodzi, kāda paredzēta, veicot testu saskaņā ar 6.6.4.5. punktu.

5.3.   Minimālais nodrošināmais jostu un ISOFIX stiprinājumu skaits

5.3.1.   Visi M un N kategorijas transportlīdzekļi (izņemot tos M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļus, kas pieder pie I vai A1 klases) ir aprīkoti ar drošības jostu stiprinājumiem, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

5.3.1.1.   Tādas četrpunktu jostu sistēmas stiprinājumi, kas apstiprināta kā S tipa josta (ar vai bez spriegotāja(-iem)) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 16, atbilst Noteikumu Nr. 14 nosacījumiem, taču papildu stiprinājums vai stiprinājumi, kas paredzēti kājstarpes siksnas (komplekta) fiksēšanai, ir atbrīvoti no šo noteikumu prasībām attiecībā uz stiprību un atrašanās vietu.

5.3.2.   Minimālais drošības jostu stiprinājumu skaits katrai uz priekšu, aizmuguri un uz sāniem vērstai sēdvietai atbilst 6. pielikumā noteiktajam.

5.3.3.   Tomēr N1 kategorijas transportlīdzekļu ārējām sēdvietām, izņemot priekšējās, kas norādītas 6. pielikumā un atzīmētas ar simbolu Ø, ir atļauti divi apakšējie stiprinājumi, ja starp sēdekli un tuvāko sānsienu ir eja, kura paredzēta pasažieru piekļūšanai pārējām transportlīdzekļa daļām.

Vieta starp sēdekli un sānsienu uzskatāma par eju, ja attālums starp šo sānsienu, visām durvīm esot aizvērtām, un vertikālo garenisko plakni, kas iet caur konkrētā sēdekļa centra līniju, mērot R punkta vietā un perpendikulāri transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei, ir vairāk nekā 500 mm.

5.3.4.   Priekšējām vidējām sēdvietām, kas norādītas 6. pielikumā un apzīmētas ar simbolu *, divi apakšējie stiprinājumi uzskatāmi par pietiekamiem gadījumā, kad priekšējais stikls atrodas ārpus Noteikumu Nr. 21 1. pielikumā definētās atskaites zonas; ja tas atrodas atskaites zonā, vajadzīgi trīs stiprinājumi.

Priekšējais stikls uzskatāms par atskaites zonas daļu jostu stiprinājumiem gadījumos, kad tas spēj nonākt statiskā saskarē ar testa iekārtu atbilstīgi Noteikumu Nr. 21 1. pielikumā aprakstītajai metodei.

5.3.5.   Katrā sēdvietā, kas 6. pielikumā atzīmēta ar simbolu ╬, nodrošina trīs stiprinājumus. Drīkst nodrošināt divus stiprinājumus, ja tiek izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

5.3.5.1.

tieši priekšā ir sēdeklis vai citas transportlīdzekļa daļas, kas atbilst Noteikumu Nr. 80 1. papildinājuma 3.5. punktam; vai

5.3.5.2.

neviena transportlīdzekļa daļa nav atskaites zonā vai transportlīdzekļa kustības gadījumā nevar atrasties atskaites zonā; vai

5.3.5.3.

transportlīdzekļa daļas, kas ir minētajā atskaites zonā, atbilst enerģijas absorbcijas prasībām, kuras noteiktas Noteikumu Nr. 80 6. papildinājumā.

5.3.6.   Visiem sēdekļiem vai sēdvietām, kuras paredzēts lietot tikai tad, kad transportlīdzeklis stāv, kā arī visiem jebkuru to transportlīdzekļu sēdekļiem, uz kuriem neattiecas 5.3.1. līdz 5.3.4. punkts, jostu stiprinājumi nav vajadzīgi. Tomēr, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar stiprinājumiem šādiem sēdekļiem, tad stiprinājumiem jāatbilst šo noteikumu nosacījumiem. Nav jāatbilst šo noteikumu prasībām stiprinājumam, kuru paredzēts lietot tikai kopā ar personas ar invaliditāti jostu vai jebkuru citu ierobežojošu sistēmu saskaņā ar Noteikumu Nr. 107 02. grozījumu sērijas 8. pielikumu.

5.3.7.   Divstāvu transportlīdzekļa augšstāva gadījumā prasības attiecībā uz vidējo priekšējo sēdvietu attiecas arī uz ārējām priekšējām sēdvietām.

5.3.8.   Nodrošina minimālo ISOFIX pozīciju skaitu.

5.3.8.1.

Jebkurš M1 kategorijas transportlīdzeklis ir aprīkots ar vismaz divām ISOFIX pozīcijām, kas atbilst šo noteikumu prasībām. Vismaz divām no visām ISOFIX pozīcijām jābūt aprīkotām gan ar ISOFIX stiprinājumu sistēmu, gan ar ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumu. To Noteikumos Nr. 16 noteikto ISOFIX palīgierīču, ko var uzstādīt katrā ISOFIX pozīcijā, tips un skaits ir noteikts Noteikumos Nr. 16.

5.3.8.2.

Neatkarīgi no 5.3.8.1. punkta, ja transportlīdzeklis ir aprīkots tikai ar vienu sēdekļu rindu, ISOFIX pozīcija nav obligāta.

5.3.8.3.

Neatkarīgi no 5.3.8.1. punkta vismaz viena no divām ISOFIX pozīciju sistēmām ir instalēta otrajā sēdekļu rindā.

5.3.8.4.

Neatkarīgi no 5.3.8.1. punkta M1 kategorijas transportlīdzekļiem ir jābūt tikai vienai ISOFIX pozīciju sistēmai transportlīdzekļos ar: a) ne vairāk kā divām pasažieru durvīm; b) pakaļējo paredzēto sēdvietu, kurai nevar uzstādīt ISOFIX stiprinājumus atbilstoši 5.2.3. punkta prasībām, jo tam traucētu pārnesumu un/vai balstiekārtas sastāvdaļas; un c) kuru jaudas/masas attiecības koeficients (PMR) ir lielāks par 140 saskaņā ar Noteikumu Nr. 51 definīcijām, un saskaņā ar jaudas attiecības pret masu (PMR) definīciju: PMR = (Pn/mt) * 1 000 kg/kW kur: Pn: maksimālā (nominālā) dzinēja jauda, kas izteikta kW (3) mro : darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masa, kas izteikta kg; mt = mro (M1 kategorijas transportlīdzekļiem); kā arī d) kuru dzinēja maksimālā (nominālā) dzinēja jauda ir lielāka par 200 kW. Šādam transportlīdzeklim ir vajadzīga tikai viena ISOFIX stiprinājumu sistēma un ISOFIX augšējās siksnas stiprinājums pie paredzētās priekšējās pasažiera sēdvietas apvienojumā ar drošības spilvena izslēgšanās ierīci (ja minētā sēdvieta ir aprīkota ar drošības spilvenu), un jāpieliek brīdinājuma zīme, kas norāda, ka ISOFIX pozīcija nav pieejama otrajā sēdekļu rindā.

5.3.8.5.

Ja ISOFIX stiprinājumu sistēma ir uzstādīta priekšējā sēdvietā, kas ir aizsargāta ar priekšējo gaisa spilvenu, šim gaisa spilvenam uzstāda deaktivizācijas ierīci.

5.3.8.6.

Neatkarīgi no 5.3.8.1. punkta integrētas(-u) “iebūvētas(-u)” bērnu ierobežotājsistēmas(-u) gadījumā nodrošināmo ISOFIX pozīciju skaitu nosaka, no divi atņemot 0, 0 + vai 1 masas grupas integrēto “iebūvēto” bērnu ierobežotājsistēmu skaitu.

5.3.8.7.

Neatkarīgi no 5.3.8.1. punkta nosacījuma tādus transportlīdzekļus ar nolaižamu jumtu, kā definēts 7. pielikuma 8.1. punktā Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) (4), kam ir vairākas sēdekļu rindas, aprīko ar vismaz diviem ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem. Gadījumā, ja šādos transportlīdzekļos ir nodrošināts ISOFIX augšējās siksnas stiprinājums, tas atbilst attiecīgajiem šo noteikumu nosacījumiem.

5.3.8.8.

Neatkarīgi no 5.3.8.1. punkta ISOFIX pozīcijas nav nepieciešamas neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem un katafalkiem, kā arī transportlīdzekļiem, kurus paredzēts lietot bruņotajiem spēkiem, civilās aizsardzības dienestam, ugunsdzēsības dienestam un sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestiem.

5.3.8.9.

Neatkarīgi no 5.3.8.1. līdz 5.3.8.4. punkta vienu vai vairākas obligātās ISOFIX pozīcijas var aizstāt ar i-Size sēdvietām.

5.3.9.   Ja ir tādi sēdekļi, ko var pagriezt vai novietot citos virzienos, lai lietotu, kad transportlīdzeklis stāv, 5.3.1. punkta prasības attiecas tikai uz tiem virzieniem, kas paredzēti normālai lietošanai, kad transportlīdzeklis pārvietojas pa ceļu, saskaņā ar šiem noteikumiem. Informācijas dokumentā par to iekļauj piezīmi.

5.4.   Jostu stiprinājumu atrašanās vietas (sk. 3. pielikuma 1. attēlu)

5.4.1.   Vispārīgi jautājumi

5.4.1.1.   Jebkurām jostām stiprinājumi var pilnībā atrasties transportlīdzekļa korpusā vai sēdekļa korpusā, vai citā transportlīdzekļa daļā, vai izklaidus šajās vietās.

5.4.1.2.   Jebkuru jostas stiprinājumu var izmantot divu blakus esošu drošības jostu galu savienošanai, ja ir izpildītas testu prasības.

5.4.2.   Efektīvo apakšējo jostu stiprinājuma atrašanās vieta

5.4.2.1.   Priekšējie sēdekļi M1 kategorijas transportlīdzekļos

M1 kategorijas mehāniskajos transportlīdzekļos leņķis α1 (sprādzei pretējā pusē) ir no 30 līdz 80 grādu diapazonā, bet leņķis α2 (sprādzes pusē) ir no 45 līdz 80 grādu diapazonā. Abas prasības attiecībā uz leņķiem ir spēkā visiem priekšējo sēdekļu parastiem pārvietošanās stāvokļiem. Ja vismaz viens no leņķiem α1 un α2 visos parastos lietošanas stāvokļos ir nemainīgs (piemēram, stiprinājums sēdeklī ir fiksēts), tā vērtība ir 60 ± 10°. Tādu regulējamu sēdekļu gadījumā, kam ir regulēšanas sistēma, un kuru atzveltnes leņķis ir mazāks nekā 20° (sk. 3. pielikuma 1. attēlu), leņķa α1 vērtība drīkst būt iepriekš noteiktā minimālā vērtība (30°), ja nevienā parastā lietošanas stāvoklī tas nav mazāks par 20°.

5.4.2.2.   Aizmugurējie sēdekļi M1 kategorijas transportlīdzeklī

M1 kategorijas mehāniskajos transportlīdzekļos visu aizmugures sēdekļu leņķi α1 un α2 ir 30 līdz 80 grādu diapazonā. Ja aizmugures sēdekļi ir regulējami, iepriekšminētie leņķi ir spēkā visiem parastiem pārvietošanās stāvokļiem.

5.4.2.3.   Priekšējie sēdekļi transportlīdzekļu kategorijām, kas nav M1 kategorija

Mehānisko transportlīdzekļu kategorijas, kas nav M1 kategorijas transportlīdzekļi, priekšējo sēdekļu visu parasto pārvietošanās stāvokļu α1 un α2 leņķim jābūt 30 līdz 80 grādu diapazonā. Ja transportlīdzeklī ar maksimālo masu, kas nepārsniedz 3,5 tonnas, vismaz viens no leņķiem α1 un α2 ir nemainīgs visos parastas lietošanas stāvokļos, tā vērtība ir 60 ± 10° (piemēram, stiprinājums sēdeklī ir fiksēts).

5.4.2.4.   Aizmugures sēdekļi un īpaši priekšējie un aizmugures sēdekļi transportlīdzekļu kategorijām, kas nav M1

Ja transportlīdzekļos, kuri nav M1 kategorijas transportlīdzekļi, ir:

a)	soli sēdēšanai;

b)	regulējami sēdekļi (priekšējie un aizmugures), kuriem ir regulēšanas sistēma un kuru atzveltnes leņķis ir mazāks par 20° (sk. 3. pielikuma 1. attēlu); un

c)	citi aizmugures sēdekļi,

α1 un α2 leņķis var būt 20° līdz 80° diapazonā jebkurā parastā lietošanas stāvoklī. Ja transportlīdzeklī ar maksimālo masu, kas nepārsniedz 3,5 tonnas, priekšējiem sēdekļiem vismaz viens no leņķiem α1 un α2 ir nemainīgs visos parastas lietošanas stāvokļos, tā vērtība ir 60 ± 10° (piemēram, stiprinājums sēdeklī ir fiksēts).

Tādu M2 un M3 kategoriju transportlīdzekļu sēdekļu gadījumā, kas nav priekšējie sēdekļi, leņķi α1 un α2 visiem parastiem lietošanas stāvokļiem ir no 45 līdz 90 grādiem.

5.4.2.5.   Attālums starp divām vertikālajām plaknēm, kas ir paralēlas transportlīdzekļa vertikālajai gareniskajai vidusplaknei un kas katra iet caur vienu no diviem tās pašas drošības jostas efektīvajiem apakšējiem jostas stiprinājumiem L1 un L2, nav mazāks par 350 mm. Ja sēdekļi ir vērsti uz sāniem, attālums starp divām vertikālajām plaknēm, kas ir paralēlas sēdekļa vertikālajai gareniskajai vidusplaknei un kas katra iet caur vienu no diviem tās pašas drošības jostas efektīvajiem apakšējiem jostas stiprinājumiem L1 un L2, nav mazāks par 350 mm. M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu aizmugurējo sēdekļu rindu vidējām sēdvietām iepriekšminētais attālums nav mazāks par 240 mm, ja aizmugurējās rindas vidējo sēdekli nav iespējams apmainīt pret kādu citu transportlīdzekļa sēdekli. Sēdekļa gareniskā vidusplakne ir starp punktiem L1 un L2 un atrodas vismaz 120 mm attālumā no šiem punktiem.

5.4.3.   Efektīvā augšējā jostas stiprinājuma atrašanās vieta (sk. 3. pielikumu)

5.4.3.1.   Ja tiek izmantota siksnas vadāmierīce vai līdzīga ierīce, kas ietekmē efektīvā augšējā stiprinājuma atrašanās vietu, šo atrašanās vietu nosaka vispārpieņemtā veidā, ņemot vērā stiprinājuma stāvokli, kad siksnas gareniskā centra līnija iet caur J1 punktu, kas noteikts secīgi no R punkta pēc šādiem trijiem segmentiem:

RZ	:	rumpja līnijas segments, kurš mērīts augšupejošā virzienā no R punkta un ir 530 mm garš;
ZX	:	segments, kas ir perpendikulārs transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei, kas mērīts no Z punkta stiprinājuma virzienā un ir 120 mm garš;
XJ1	:	segments, kurš ir perpendikulārs RZ un ZX segmentu noteiktajai plaknei, kas mērīts virzienā uz priekšu no X punkta un ir 60 mm garš.

J2 punktu nosaka pēc simetrijas ar J1 punktu pa garenisko vertikālo plakni, kas iet caur attiecīgajā sēdeklī novietotā manekena 5.1.2. punktā aprakstīto rumpja līniju.

Ja izmanto divdurvju konfigurāciju, lai nodrošinātu piekļūšanu gan priekšējiem, gan aizmugures sēdekļiem, un augšējais stiprinājums ir uzstādīts “B” punktā, sistēmai jābūt konstruētai tā, lai neapgrūtinātu iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā.

5.4.3.2.   Efektīvais augšējais stiprinājums atrodas zem FN plaknes, kura ir perpendikulāra sēdekļa gareniskajai vidusplaknei un veido 65° leņķi ar rumpja līniju. Aizmugurējo sēdekļu gadījumā šo leņķi var samazināt līdz 60°. FN plakne ir novietota tā, ka tā šķērso rumpja līniju D punktā tā, ka DR ir vienāds ar 315 mm + 1,8 S. Tomēr, ja S ≤ 200 mm, tad DR = 675 mm.

5.4.3.3.   Efektīvais augšējais jostas stiprinājums atrodas aiz FK plaknes, kas ir perpendikulāra sēdekļa gareniskajai vidusplaknei un šķērso rumpja līniju 120° leņķī B punktā tā, ka BR ir vienāds ar 260 mm + S. Ja S ≥ 280 mm, ražotājs pēc saviem ieskatiem var izmantot BR = 260 mm + 0,8 S.

5.4.3.4.   S vērtība nedrīkst būt mazāka par 140 mm.

5.4.3.5.   Efektīvais augšējais jostas stiprinājums atrodas aiz vertikālas plaknes, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei un iet caur R punktu, kā redzams 3. pielikumā.

5.4.3.6.   Efektīvais augšējais jostas stiprinājums atrodas virs horizontālās plaknes, kas novilkta caur 5.1.4. punktā definēto C punktu.

5.4.3.6.1.   Neatkarīgi no 5.4.3.6. punkta prasībām pasažieru sēdekļu efektīvais augšējais jostas stiprinājums M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļos var būt regulējams zemāk nekā šajā specifikācijā, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

ja drošības josta vai sēdeklis ir pastāvīgi marķēts, lai parādītu efektīvā augšējā jostas stiprinājuma pozīciju, kura ir vajadzīga, lai nodrošinātu minimālo augšējā stiprinājuma pozīcijas augstumu saskaņā ar 5.4.3.6. punktu. Šis marķējums skaidri norāda lietotājam, kad stiprinājums ir stāvoklī, kas piemērots, lai to izmantotu vidējas miesasbūves pieaudzis cilvēks;

b)	efektīvais augšējais stiprinājums ir konstruēts tā, lai tā augstumu varētu manuāli regulēt ar ierīci, kas ir viegli pieejama jostas lietotājam sēžot un ir ērti un viegli lietojama;

c)	efektīvais augšējais stiprinājums ir konstruēts tā, lai novērstu jebkādu neparedzētu stiprinājuma kustību uz augšu, kas samazinātu ierīces efektivitāti parastas lietošanas laikā;

d)	ražotājs transportlīdzekļa rokasgrāmatā ietver skaidras norādes par šādu sistēmu pielāgošanu kopā ar ieteikumiem par piemērotību un ierobežojumiem attiecībā uz transportlīdzeklī esošām īsa auguma personām.

5.4.3.7.   Papildus augšējam stiprinājumam, kas minēts 5.4.3.1. punktā, var nodrošināt arī citus efektīvos augšējos stiprinājumus, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

5.4.3.7.1.

papildu stiprinājumi atbilst 5.4.3.1. līdz 5.4.3.6. punktā noteiktajām prasībām;

5.4.3.7.2.

papildu stiprinājumus var izmantot bez instrumentiem, tie atbilst 5.4.3.5. un 5.4.3.6. punkta prasībām un atrodas vienā no zonām, ko nosaka, pārvietojot šo noteikumu 3. pielikuma 1. attēlā redzamo zonu vertikāli par 80 mm uz augšu vai uz leju.

5.4.3.7.3.

Stiprinājums(-i) ir paredzēts(-i) četrpunktu jostai, atbilst 5.4.3.6. punktā izklāstītajām prasībām, ja tas (tie) ir izvietots(-i) aiz šķērsās plaknes, kas iet caur atskaites līniju, un atrodas: 5.4.3.7.3.1. ja ir viens stiprinājums, zonā, kas ir līdzīga diviem divskaldņiem, ko definē vertikāles, kas iet caur punktiem J1 un J2, kā formulēts 5.4.3.1. punktā, un kuru horizontālie posmi ir redzami šo noteikumu 3. pielikuma 2. attēlā; 5.4.3.7.3.2. ja ir divi stiprinājumi, vienā no diviem iepriekšminētajiem divskaldņiem ar noteikumu, ka neviens no stiprinājumiem neatrodas vairāk kā 50 mm attālumā no simetriski pretī esošā otra stiprinājuma P plaknē, kā noteikts 5.1.6. punktā.

5.5.   Stiprinājumu vītņoto urbumu izmēri

5.5.1.   Stiprinājuma vītņotā urbuma izmērs ir 7/16 collas (20 UNF 2B).

5.5.2.   Ja ražotājs aprīko transportlīdzekli ar drošības jostām, kas ir piestiprinātas visiem attiecīgajam sēdeklim paredzētajiem stiprinājumiem, šiem stiprinājumiem nav jāatbilst 5.5.1. punktā izklāstītajai prasībai, ja tie atbilst pārējiem šo noteikumu nosacījumiem. Turklāt 5.5.1. punktā izklāstītā prasība neattiecas uz papildu stiprinājumiem, kas atbilst 5.4.3.7.3. punktā izklāstītajai prasībai.

5.5.3.   Jābūt iespējai noņemt drošības jostu, nebojājot stiprinājumus.

6.   TESTĒŠANA

6.1.   Vispārīgie drošības jostu stiprinājumu testi

6.1.1.   Piemērojot 6.2. punkta noteikumus un pēc ražotāja pieprasījuma:

6.1.1.1.   testus var veikt transportlīdzekļa korpusam vai pilnīgi pabeigtam transportlīdzeklim;

6.1.1.2.   testi var aprobežoties tikai ar viena sēdekļa vai vienas sēdekļu grupas stiprinājumiem ar nosacījumu; ka:

a)	attiecīgajiem stiprinājumiem ir tādi paši uzbūves parametri kā citu sēdekļu vai sēdekļu grupu stiprinājumiem; un

b)	ja šādi stiprinājumi pilnīgi vai daļēji ir uzstādīti sēdeklim vai sēdekļu grupai, sēdekļa vai sēdekļu grupas uzbūves parametri ir tādi paši kā pārējiem sēdekļiem vai sēdekļu grupām;

6.1.1.3.   logi un durvis var būt ieliktas vai neieliktas, aizvērtas vai neaizvērtas;

6.1.1.4.   var būt uzstādīts jebkurš aprīkojums, kas paredzēts transportlīdzekļa tipam un, iespējams, veicina transportlīdzekļa korpusa stingrību.

6.1.2.   Sēdekļi ir uzstādīti un novietoti braukšanas vai lietošanas stāvoklī pēc tehniskā dienesta, kas atbildīgs par apstiprināšanas testu veikšanu, izvēles, lai nodrošinātu visnelabvēlīgākos apstākļus sistēmas izturībai. Sēdekļu stāvokli norāda protokolā. Sēdekļa atzveltni, ja tās slīpums ir regulējams, nobloķē, kā noteicis ražotājs, vai, ja šādas specifikācijas nav, jebkurā stāvoklī atbilstīgi efektīvam sēdekļa atzveltnes leņķim, kas cik vien iespējams tuvāk atbilst 25° leņķim M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem un 15° leņķim visu pārējo kategoriju transportlīdzekļiem.

6.2.   Transportlīdzekļa nostiprināšana drošības jostu stiprinājumu testiem un ISOFIX stiprinājumu testiem

6.2.1.   Metode, kas izmantota transportlīdzekļa nostiprināšanai testa laikā, nedrīkst pastiprināt drošības jostu stiprinājumus vai ISOFIX stiprinājumus un to piestiprināšanas vietas vai mazināt korpusa parasto deformāciju.

6.2.2.   Nostiprināšanas ierīce uzskatāma par apmierinošu, ja tā neietekmē platību, kas sniedzas pāri visam korpusa platumam, un ja transportlīdzeklis vai korpuss tiek bloķēts vai nostiprināts priekšā attālumā, kas nav mazāks par 500 mm no testējamā stiprinājuma, un tiek turēts vai ir nostiprināts aizmugurē ne mazāk kā 300 mm no šā stiprinājuma.

6.2.3.   Ieteicams, lai korpuss atrastos uz balstiem, kas novietoti aptuveni vienā līnijā ar riteņu asīm vai, ja tas nav iespējams, vienā līnijā ar balstiekārtas stiprinājuma punktiem.

6.2.4.   Ja izmanto citu nostiprināšanas metodi, nevis šo noteikumu 6.2.1. līdz 6.2.3. punktā paredzēto metodi, jāsniedz pierādījumi, ka tā ir līdzvērtīga.

6.3.   Vispārīgās testa prasības drošības jostu stiprinājumiem

6.3.1.   Visus tās pašas sēdekļu grupas jostu stiprinājumus testē vienlaicīgi. Tomēr, ja pastāv risks, ka sēdekļu un/vai stiprinājumu nesimetrisks noslogojums var radīt defektus, var veikt papildu testu ar nesimetrisku noslogojumu.

6.3.2.   Vilces spēku pieliek 10° ± 5° leņķī virs horizontāles plaknē, kas paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei.

Pieliek 10 % lielu spriegojuma slodzi ar pielaidi ± 30 % no paredzētās slodzes. Slodzi palielina līdz 100 % no attiecīgās paredzētās slodzes.

6.3.3.   Pēc iespējas ātrāk nodrošina slodzes pilnīgu sasniegšanu, iekļaujoties maksimālajā slodzes pielikšanas laikā, kas ir 60 sekundes.

Tomēr ražotājs drīkst pieprasīt, lai slodze tiktu sasniegta 4 sekunžu laikā.

Jostu stiprinājumiem jāiztur konkrētā slodze vismaz 0,2 sekundes.

6.3.4.   Šo noteikumu 6.4. punktā aprakstītajos testos izmantojamās vilkšanas ierīces ir attēlotas 5. pielikumā. Ierīces, kas redzamas 5. pielikuma 1. attēlā, novieto uz sēdekļa spilvena un pēc tam, kad iespējams, iespiež sēdekļa atzveltnē, vienlaicīgi ap tām cieši savelkot jostas siksnu. Ierīci, kas redzama 5. pielikuma 2. attēlā, novieto pozīcijā, pārliek ierīcei pāri jostas siksnu un cieši savelk. Izpildot šo darbību, drošības jostu stiprinājumus nenospriego vairāk, nekā minimāli vajadzīgs, lai pareizi novietotu testa ierīci.

Vilkšanas ierīces, kuras izmēri ir 254 mm vai 406 mm un ko izmanto katrā sēdvietā, platums ir pēc iespējas tuvāks attālumam starp apakšējiem stiprinājumiem.

Vilkšanas ierīces novietojums novērš tādu abpusēju ietekmi vilkšanas testa laikā, kas nelabvēlīgi ietekmē slodzi un slodzes sadalījumu.

6.3.5.   Jostas stiprinājumus sēdekļiem, kuri aprīkoti ar augšējiem jostas stiprinājumiem, testē šādos apstākļos.

6.3.5.1.

Priekšējie ārējie sēdekļi Jostas stiprinājumiem veic 6.4.1. punktā paredzēto testu, kurā slodze uz tiem tiek pārnesta ar ierīci, kas atveido tādas trīspunktu drošības jostas ģeometriju, kura aprīkota ar spriegotāju ar trīsi vai siksnas vadāmierīci augšējā jostas stiprinājumā. Turklāt, ja stiprinājumu skaits ir lielāks, nekā norādīts 5.3. punktā, šiem stiprinājumiem veic 6.4.5. punktā paredzēto testu, kurā slodze uz stiprinājumiem tiek pārnesta ar ierīci, kas atveido tā tipa drošības jostas ģeometriju, kuru tiem paredzēts piestiprināt. 6.3.5.1.1. Gadījumā, ja attiecīgajam ārējam apakšējam jostas stiprinājumam nav pievienots spriegotājs, vai gadījumā, ja spriegotājs pievienots augšējam jostas stiprinājumam, arī apakšējiem jostas stiprinājumiem veic 6.4.3. punktā paredzēto testu. 6.3.5.1.2. Iepriekšminētajā gadījumā 6.4.1. un 6.4.3. punktā paredzētos testus var veikt diviem dažādiem korpusiem, ja to pieprasa ražotājs.

6.3.5.2.

Aizmugurējie ārējie sēdekļi un visi vidējie sēdekļi Jostas stiprinājumiem veic 6.4.2. punktā paredzēto testu, kurā slodze uz tiem tiek pārnesta ar ierīci, kas atveido trīspunktu drošības jostas ģeometriju bez spriegotāja, un 6.4.3. punktā paredzēto testu, kurā slodze uz abiem apakšējiem jostas stiprinājumiem tiek pārnesta ar ierīci, kas atveido klēpja jostas ģeometriju. Abus testus var veikt diviem dažādiem korpusiem, ja to pieprasa ražotājs.

6.3.5.3.

Ja ražotājs apgādā transportlīdzekli ar drošības jostām, attiecīgajiem jostu stiprinājumiem pēc ražotāja pieprasījuma var veikt tikai testu, kurā slodze uz tiem tiek pārnesta ar ierīci, kas atveido tā tipa drošības jostu ģeometriju, kuras paredzēts piestiprināt šiem stiprinājumiem.

6.3.6.   Ja ārējiem sēdekļiem un vidējiem sēdekļiem nav paredzēti augšējie jostu stiprinājumi, apakšējiem jostu stiprinājumiem veic 6.4.3. punktā paredzēto testu, kurā slodze uz šiem stiprinājumiem tiek pārnesta ar ierīci, kas atveido klēpja jostas ģeometriju.

6.3.7.   Ja transportlīdzeklī ir paredzēts uzstādīt citas ierīces, kas neļauj pievienot siksnas tieši jostas stiprinājumiem, neizmantojot papildu veltnīšus vai citas līdzīgas ierīces, vai kam nepieciešami jostas stiprinājumi papildus 5.3. punktā minētajiem, ar šo ierīci jostas stiprinājumiem transportlīdzeklī pievieno drošības jostu vai stiepļu, veltnīšu vai līdzīgu detaļu komplektu, kas atveido drošības jostas iekārtu, un jostas stiprinājumiem attiecīgi veic 6.4. punktā paredzētos testus.

6.3.8.   Var izmantot citu testa metodi, nevis 6.3. punktā paredzēto metodi, bet ir jāsniedz pierādījumi, ka tā ir līdzvērtīga.

6.4.   Īpašas drošības jostu stiprinājumu testa prasības

6.4.1.   Tādas trīspunktu drošības jostas konfigurācijas tests, kura aprīkota ar spriegotāju ar trīsi vai siksnas vadāmierīci augšējā jostas stiprinājumā

6.4.1.1.   Augšējo jostas stiprinājumu aprīko ar speciālu trīsi vai vadāmierīci stieplei vai siksnai, kas piemērota slodzes pārnešanai no vilkšanas ierīces, vai ar trīsi vai siksnas vadāmierīci, kuru piegādā ražotājs.

6.4.1.2.   Vilkšanas ierīcei (sk. 5. pielikuma 2. attēlu), kura pievienota tās pašas jostas stiprinājumiem ar tādas ierīces palīdzību, kas atveido šīs drošības jostas ķermeņa augšdaļas siksnas ģeometriju, pieliek testa slodzi 1 350 daN ± 20 daN. Tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuri nav M1 vai N1 kategorijas transportlīdzekļi, testa slodze ir 675 daN ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategorijas transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 450 daN ± 20 daN.

6.4.1.3.   Tajā pašā laikā vilkšanas ierīcei (sk. 5. pielikuma 1. attēlu), kura pievienota abiem apakšējiem jostas stiprinājumiem, pieliek 1 350 daN ± 20 daN lielu vilces spēku. Tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuri nav M1 vai N1 kategorijas transportlīdzekļi, testa slodze ir 675 daN ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategorijas transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 450 daN ± 20 daN.

6.4.2.   Tādas trīspunktu drošības jostas konfigurācijas tests, kura nav aprīkota ar spriegotāju vai ir aprīkota ar spriegotāju, kas pievienots augšējam jostas stiprinājumam

6.4.2.1.   Vilkšanas ierīcei (sk. 5. pielikuma 2. attēlu), kura pievienota augšējam jostas stiprinājumam un tās pašas jostas pretējam apakšējam stiprinājumam, izmantojot spriegotāju (ja ražotājs to ir iesniedzis), kas piestiprināts augšējam jostas stiprinājumam, pieliek 1 350 daN ± 20 daN lielu testa slodzi. Tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuri nav M1 vai N1 kategorijas transportlīdzekļi, testa slodze ir 675 daN ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategorijas transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 450 daN ± 20 daN.

6.4.2.2.   Tajā pašā laikā vilkšanas ierīcei (sk. 5. pielikuma 1. attēlu), kura pievienota apakšējiem jostas stiprinājumiem, pieliek 1 350 daN ± 20 daN lielu vilces spēku. Tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuri nav M1 vai N1 kategorijas transportlīdzekļi, testa slodze ir 675 daN ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategorijas transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 450 daN ± 20 daN.

6.4.3.   Klēpja jostas konfigurācijas tests

Vilkšanas ierīcei (sk. 5. pielikuma 1. attēlu), kura pievienota abiem apakšējiem jostas stiprinājumiem, pieliek 2 225 daN ± 20 daN lielu testa slodzi. Tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuri nav M1 vai N1 kategorijas transportlīdzekļi, testa slodze ir 1 110 daN ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategorijas transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 740 daN ± 20 daN.

6.4.4.   Tādu jostas stiprinājumu tests, kuri pilnībā atrodas sēdekļa korpusā vai ir izkliedēti starp transportlīdzekļa korpusu un sēdekļa korpusu

6.4.4.1.   Atbilstīgi veic 6.4.1., 6.4.2. un 6.4.3. punktā paredzētos testus, tajā pašā laikā katram sēdeklim un sēdekļu grupai no augšas pieliekot turpmāk norādīto spēku.

6.4.4.2.   Slodzi, kas norādīta 6.4.1., 6.4.2. un 6.4.3. punktā, papildina ar spēku, kas vienāds ar sakomplektēta sēdekļa divdesmitkārtīgu masu. Inerces slodzi pieliek sēdeklim vai attiecīgajām sēdekļa daļām atbilstīgi attiecīgā sēdekļa masas fiziskajai ietekmei uz sēdekļa stiprinājumiem. Slodzi vai slodzes, kas jāpieliek papildus, un slodzes sadalījumu nosaka ražotājs un vienojas ar tehnisko dienestu.

M2 un N2 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā šim spēkam jābūt vienādam ar sakomplektēta sēdekļa desmitkārtīgu masu; M3 un N3 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā tam jābūt vienādam ar sakomplektēta sēdekļa 6,6-kārtīgu masu.

6.4.5.   Īpaša tipa jostas konfigurācijas tests

6.4.5.1.   Vilkšanas ierīcei (sk. 5. pielikuma 2. attēlu), kura šādas drošības jostas stiprinājumiem pievienota ar ierīci, kas atveido ķermeņa augšdaļas siksnas vai siksnu ģeometriju, pieliek testa slodzi 1 350 daN ± 20 daN.

6.4.5.2.   Tajā pašā laikā vilkšanas ierīcei (sk. 5. pielikuma 1. attēlu), kura pievienota abiem apakšējiem jostas stiprinājumiem, pieliek 1 350 daN ± 20 daN lielu vilces spēku.

6.4.5.3.   Tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuri nav M1 vai N1 kategorijas transportlīdzekļi, testa slodze ir 675 daN ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategorijas transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 450 daN ± 20 daN.

6.4.6.   Uz aizmuguri vērstu sēdekļu tests

6.4.6.1.   Stiprinājuma punktus testē atbilstīgi spēkiem, kas norādīti attiecīgi 6.4.1., 6.4.2. vai 6.4.3. punktā. Katrā no gadījumiem testa slodze atbilst M3 vai N3 kategorijas transportlīdzekļiem paredzētajai slodzei.

6.4.6.2.   Testa slodzi vērš uz priekšu attiecībā pret konkrēto sēdvietu atbilstīgi 6.3. punktā paredzētajai procedūrai.

6.4.7.   Uz sāniem vērstu sēdekļu tests

6.4.7.1.   Stiprinājuma punktus testē atbilstīgi spēkiem, kas 6.4.3. punktā norādīti M3 kategorijas transportlīdzekļiem.

6.4.7.2.   Testa slodzi vērš uz priekšu attiecībā pret transportlīdzekli atbilstīgi 6.3. punktā paredzētajai procedūrai. Ja uz sāniem vērsti sēdekļi ir sagrupēti uz pamata konstrukcijas, drošības jostas stiprinājuma punktus testē atsevišķi katrai grupas sēdvietai. Turklāt pamata konstrukciju testē, kā norādīts 6.4.8. punktā.

6.4.7.3.   Vilkšanas ierīce, kas pielāgota uz sāniem vērstu sēdekļu testēšanai, ir attēlota 5. pielikuma 1.b attēlā.

6.4.8.   Uz sāniem vērstu sēdekļu pamata konstrukcijas tests

6.4.8.1.   Uz sāniem vērsta sēdekļa vai uz sāniem vērstu sēdekļu grupas pamata konstrukciju testē atbilstīgi spēkiem, kas 6.4.3. punktā norādīti M3 kategorijas transportlīdzekļiem.

6.4.8.2.   Testa slodzi vērš uz priekšu attiecībā pret transportlīdzekli atbilstīgi 6.3. punktā paredzētajai procedūrai. Ja uz sāniem vērsti sēdekļi ir sagrupēti, pamata konstrukciju testē vienlaicīgi visām grupas sēdvietām.

6.4.8.3.   Šo noteikumu 6.4.3. un 6.4.4. punktā norādītos spēkus pieliek punktā, kas ir iespējami tuvu H punktam un atrodas uz līnijas, kuru nosaka horizontāla plakne un vertikāla šķērsplakne, kas iet caur katras sēdvietas attiecīgo H punktu.

6.5.   Sēdekļu grupas gadījumā, kā aprakstīts 7. pielikuma 1. punktā, pēc automobiļa ražotāja izvēles kā alternatīvu 6.3. un 6.4. punktā paredzētajam statiskajam testam var veikt 7. pielikumā norādīto dinamisko testu.

6.6.   Statiskā testa prasības

6.6.1.   ISOFIX stiprinājumu sistēmu stiprību testē, statiskā spēka pielikšanas ierīcei (SSPI), ar ko ir cieši saslēgti ISOFIX savienojumi, pieliekot 6.6.4.3. punktā norādītos spēkus.

ISOFIX augšējās siksnas stiprinājuma gadījumā veic papildu testu, kā paredzēts 6.6.4.4. punktā.

i-Size sēdvietas gadījumā papildus veic balsta pamatnes testu, kā paredzēts 6.6.4.5. punktā.

Visas vienas sēdekļu rindas ISOFIX pozīcijas un/vai i-Size sēdvietas, kuras var lietot vienlaicīgi, testē vienlaicīgi.

6.6.2.   Testu var veikt pilnībā pabeigtam transportlīdzeklim vai pietiekami lielai transportlīdzekļa daļai, kas vajadzīgajā apjomā pārstāv transportlīdzekļa korpusa stiprību un stingrību.

Logi un durvis var būt ieliktas vai neieliktas, aizvērtas vai neaizvērtas.

Var būt uzstādīts jebkurš aprīkojums, kas parasti tiek uzstādīts un, iespējams, ietekmē transportlīdzekļa korpusu.

Tests var aprobežoties tikai ar viena sēdekļa vai vienas sēdekļu grupas ISOFIX pozīcijām vai i-Size sēdvietām ar nosacījumu, ka:

a)	attiecīgajai ISOFIX pozīcijai vai i-Size sēdvietai ir tādi paši uzbūves parametri kā citu sēdekļu vai sēdekļu grupu ISOFIX pozīcijām vai i-Size sēdvietām, un

b)	ja šādas ISOFIX pozīcijas vai i-Size sēdvietas pilnīgi vai daļēji ir uzstādītas sēdeklim vai sēdekļu grupai, tad sēdekļa vai sēdekļu grupas, vai, i-Size sēdvietu gadījumā, grīdas uzbūves parametri ir tādi paši kā pārējiem sēdekļiem vai sēdekļu grupām.

6.6.3.   Ja sēdekļi un pagalvji ir regulējami, tos testē tehniskā dienesta noteiktajā stāvoklī, ievērojot automobiļa ražotāja noteikto ierobežoto diapazonu, kā paredzēts Noteikumu Nr. 16 17. pielikuma 3. papildinājumā.

6.6.4.   Spēki, virzieni un novirzes robežvērtības

6.6.4.1.   Statiskā spēka pielikšanas ierīces (SSPI) apakšējam priekšējam šķērsim pieliek 135 N ± 15 N lielu spēku nolūkā noregulēt SSPI aizmugurējā pagarinājuma stāvokli uz priekšu vai uz aizmuguri, lai SSPI un tās balsts nebūtu savienoti par vaļīgu vai par stingru.

6.6.4.2.   Statiskā spēka pielikšanas ierīcei (SSPI) spēkus pieliek virzienā uz priekšu un slīpi saskaņā ar 1. tabulu.

1. tabula

Testa spēku virzieni

Uz priekšu	0° ± 5°	8 kN ± 0,25 kN
Slīpi	75° ± 5° (uz abām pusēm attiecībā pret virzienu uz priekšu vai nelabvēlīgākajā sāniskajā virzienā, ja tāds ir, vai, ja abas puses ir simetriskas, tikai uz vienu pusi)	5 kN ± 0,25 kN

Jebkuru no šiem testiem var veikt dažādiem korpusiem, ja to pieprasa ražotājs.

Spēkus virzienā uz priekšu pieliek ar 10° ± 5° lielu sākotnējo spēka pielikšanas leņķi virs horizontāles. Spēku slīpā virzienā pieliek horizontāli ar 0° ± 5° lielu leņķi. Paredzētajā slodzes punktā X, kas norādīts 9. pielikuma 2. attēlā, pieliek 500 N ± 25 N lielu spriegojuma spēku. Pēc iespējas ātrāk nodrošina slodzes pilnīgu sasniegšanu, iekļaujoties maksimālajā slodzes pielikšanas laikā, kas ir 30 sekundes. Tomēr ražotājs drīkst pieprasīt, lai slodze tiktu sasniegta 2 sekunžu laikā. Spēku pieliek vismaz 0,2 sekundes.

Visus mērījumus veic saskaņā ar ISO 6487 ar 60 Hz CFC vai jebkuru līdzvērtīgu metodi.

6.6.4.3.   Tikai ISOFIX stiprinājumu sistēmas testi

6.6.4.3.1.

Tests ar spēku virzienā uz priekšu Statiskā spēka pielikšanas ierīces (SSPI) X punkta horizontālā gareniskā novirze (pēc spriegošanas) 8 kN ± 0,25 kN lielā spēka pielikšanas laikā ir 125 mm robežās, un paliekoša deformācija, tostarp jebkura ISOFIX apakšējā stiprinājuma vai apkārtējās zonas daļējs plīsums vai lūzums, nav defekts, ja nepieciešamais spēks tiek izturēts noteikto laiku.

6.6.4.3.2.

Tests ar spēku virzienā slīpi Statiskā spēka pielikšanas ierīces (SSPI) X punkta novirze spēka pielikšanas virzienā (pēc spriegošanas) 5 kN ± 0,25 kN lielā spēka pielikšanas laikā ir 125 mm robežās, un paliekoša deformācija, tostarp jebkura ISOFIX apakšējā stiprinājuma vai apkārtējās zonas daļējs plīsums vai lūzums, nav defekts, ja nepieciešamais spēks tiek izturēts noteikto laiku.

6.6.4.4.   ISOFIX stiprinājumu sistēmu un ISOFIX augšējās siksnas stiprinājuma tests

Starp statiskā spēka pielikšanas ierīci (SSPI) un augšējās siksnas stiprinājumu pieliek 50 N ± 5 N lielu spriegojuma spēku. X punkta horizontālā novirze (pēc spriegošanas) 8 kN ± 0,25 kN lielā spēka pielikšanas laikā ir 125 mm robežās, un paliekoša deformācija, tostarp jebkura ISOFIX apakšējā stiprinājuma un augšējās siksnas stiprinājuma vai apkārtējās zonas daļējs plīsums vai lūzums, nav defekts, ja nepieciešamais spēks tiek izturēts noteikto laiku.

2. tabula

Novirzes robežvērtības

Spēka pielikšanas virziens	SSPI X punkta maksimālā novirze
Uz priekšu	125 mm garenvirzienā
Slīpi	125 mm spēka pielikšanas virzienā

6.6.4.5.   i-Size sēdvietu tests

Papildus 6.6.4.3. un 6.6.4.4. punktā paredzētajiem testiem veic testu ar modificētu statiskā spēka pielikšanas ierīci, kura sastāv no SSPI un balsta pamatnes testa ierīces, kā norādīts 10. pielikuma 3. attēlā. Balsta pamatnes testa ierīces garumu un platumu noregulē tā, lai novērtētu transportlīdzekļa grīdas saskares virsmu, kā noteikts 5.2.5.2. punktā (sk. arī šo noteikumu 10. pielikuma 1. un 2. attēlu). Balsta pamatnes testa ierīces augstumu noregulē tā, lai balsta pamatnes testa ierīces apakšdaļa saskartos ar transportlīdzekļa grīdas augšējo virsmu. Ja augstumu regulē pakāpeniski, izvēlas pirmo ierobu, kad ierīces apakšdaļa stabili stāv uz grīdas; ja balsta pamatnes testa ierīces augstumu neregulē pakāpeniski, bet gan nepārtraukti, balsta pamatnes testa ierīces augstuma noregulējuma dēļ SSPI leņķisko novirzi palielina par 1,5° ± 0,5°.

Statiskā spēka pielikšanas ierīces (SSPI) X punkta horizontālā novirze (pēc spriegošanas) 8 kN ± 0,25 kN lielā spēka pielikšanas laikā ir 125 mm robežās, un paliekoša deformācija, tostarp jebkura ISOFIX apakšējā stiprinājuma un transportlīdzekļa grīdas saskares virsmas vai apkārtējās zonas daļējs plīsums vai lūzums, nav defekts, ja nepieciešamais spēks tiek izturēts noteikto laiku.

6.6.5.   Papildu spēki

6.6.5.1.   Sēdekļa inerces spēki

Uzstādīšanas pozīcijā, kurā slodze tiek pārnesta uz transportlīdzekļa sēdekļa komplektu, nevis tieši uz transportlīdzekļa korpusu, veic testu, lai pārliecinātos, vai transportlīdzekļa sēdekļa stiprinājumi pie transportlīdzekļa korpusa ir pietiekami izturīgi. Šajā testā sēdeklim vai attiecīgajai sēdekļa komplekta daļai horizontāli un garenvirzienā uz priekšu pieliek spēku, kas vienāds ar sēdekļa komplekta attiecīgo daļu divdesmitkārtīgu masu atbilstīgi attiecīgā sēdekļa masas fiziskajai ietekmei uz sēdekļa stiprinājumiem. Slodzi vai slodzes, kas jāpieliek papildus, un slodzes sadalījumu nosaka ražotājs un vienojas ar tehnisko dienestu.

Pēc ražotāja pieprasījuma papildu slodzi var pielikt statiskā spēka pielikšanas ierīces (SSPI) X punktā, veicot iepriekš aprakstītos statiskos testus.

Ja augšējās siksnas stiprinājums ir iestrādāts transportlīdzekļa sēdeklī, šo testu veic ar ISOFIX augšējo siksnu.

Nerodas lūzumi, un ir jāizpilda 2. tabulā norādītās prasības attiecībā uz novirzi.

Piezīme. Šis tests nav jāveic gadījumā, ja kāds transportlīdzekļa drošības jostu sistēmas stiprinājums ir iestrādāts transportlīdzekļa sēdekļa korpusā un ja transportlīdzekļa sēdeklis jau ir testēts un tam ir piešķirts apstiprinājums, ka tas iztur stiprinājumu slodzes testus, kādi ar šiem noteikumiem tiek prasīti pieaugušo ierobežotājsistēmai.

7.   DROŠĪBAS JOSTU STIPRINĀJUMU PĀRBAUDE STATISKO TESTU LAIKĀ UN PĒC TIEM

7.1.   Visiem stiprinājumiem jāspēj izturēt 6.3. un 6.4. punktā paredzēto testu. Paliekoša deformācija, tostarp jebkura stiprinājuma vai apkārtējās zonas daļējs plīsums vai lūzums, nav defekts, ja nepieciešamais spēks tiek izturēts noteikto laiku. Testa laikā ievēro minimālās atstarpes efektīvajiem apakšējiem jostu stiprinājumiem, kas noteiktas 5.4.2.5. punktā, kā arī 5.4.3.6. punkta prasības efektīvajiem augšējiem jostu stiprinājumiem.

7.1.1.   Ja M1 kategorijas transportlīdzekļos, kuru kopējā pieļaujamā masa nepārsniedz 2,5 tonnas, augšējais drošības jostas stiprinājums ir piestiprināts sēdekļa korpusam, efektīvais augšējais drošības jostas stiprinājums testa laikā nepārvietojas uz priekšu tālāk par šķērsplakni, kas iet caur attiecīgā sēdekļa R punktu un C punktu (sk. šo noteikumu 3. pielikuma 1. attēlu).

Transportlīdzekļos, kas nav iepriekšminētie transportlīdzekļi, efektīvais augšējais drošības jostas stiprinājums testa laikā nepārvietojas uz priekšu tālāk par šķērsplakni, kuras slīpums ir 10° virzienā uz priekšu un kura iet caur sēdekļa R punktu.

Testa laikā mēra efektīvā augšējā stiprinājuma punkta maksimālo pārvietojumu.

Ja efektīvā augšējā stiprinājuma punkta pārvietojums pārsniedz iepriekšminēto ierobežojumu, ražotājs pierāda tehniskajam dienestam, ka transportlīdzeklī esošās personas netiek apdraudētas. Piemēram, var veikt testa procedūru saskaņā ar Noteikumiem Nr. 94 vai testu ar ratiņiem ar atbilstīgu impulsu, lai pierādītu, ka ir pietiekami daudz telpas izdzīvošanai avārijas gadījumā.

7.2.   Transportlīdzekļos, kuros tiek izmantotas pārvietošanas un bloķēšanas ierīces, kas ļauj visu sēdekļu lietotājiem izkāpt no transportlīdzekļa, šīm ierīcēm pēc vilces spēka pārtraukšanas joprojām jābūt darbināmām ar roku.

7.3.   Pēc testa atzīmē visus to stiprinājumu un korpusu bojājumus, uz kuriem testu laikā iedarbojusies slodze.

7.4.   Izdarot atkāpi, augšējiem stiprinājumiem, kas uzstādīti vienam vai vairākiem sēdekļiem M3 kategorijas transportlīdzekļos un tādos M2 kategorijas transportlīdzekļos, kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, un kas atbilst Noteikumu Nr. 80 prasībām, nav jāatbilst 7.1. punkta prasībām attiecībā uz atbilstību 5.4.3.6. punktam.

8.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA PĀRVEIDOJUMI UN APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀJUMS

8.1.   Par visiem transportlīdzekļa tipa pārveidojumiem paziņo tai tipa apstiprinātājai iestādei, kas transportlīdzekļa tipu apstiprinājusi. Šī iestāde var vai nu

8.1.1.

atzīt, ka izdarītajiem pārveidojumiem nevarētu būt ievērojama negatīva ietekme un ka transportlīdzeklis vēl joprojām atbilst prasībām, vai

8.2.1.

par testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam pieprasīt papildu testa protokolu.

8.2.   Par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, precizējot izmaiņas, saskaņā ar 4.3. punktā noteikto procedūru paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

8.3.   Kompetentā iestāde, kas izdod apstiprinājuma paplašinājumu, šādam paplašinājumam piešķir sērijas numuru un, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā, attiecīgi informē pārējās 1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus.

9.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras atbilst nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajām procedūrām, ievērojot šādas prasības.

9.1.	Visi transportlīdzekļi, kam ir apstiprinājuma marķējums, kas paredzēts šajos noteikumos, atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam attiecībā uz detaļām, kuras ietekmē drošības jostu stiprinājumu un ISOFIX stiprinājumu sistēmas un ISOFIX augšējās siksnas stiprinājuma parametrus.

9.2.	Lai apstiprinātu atbilstību, kas noteikta 9.1. punktā, izlases pārbaudi veic pietiekamam skaitam sērijveidā ražotu transportlīdzekļu, kam ir apstiprinājuma marķējums, kas paredzēts šajos noteikumos.

9.3.	Parasti iepriekšminētajās pārbaudēs tikai veic mērījumus. Tomēr vajadzības gadījumā transportlīdzekļiem veic dažus no 6. punktā aprakstītajiem testiem, ko izvēlas tehniskais dienests, kas veic apstiprinājuma testus.

10.   SANKCIJAS PAR RAŽOJUMU NEATBILSTĪBU

10.1.   Apstiprinājumu, kas piešķirts transportlīdzekļa tipam atbilstīgi šiem noteikumiem, var anulēt, ja netiek izpildīta 9.1. punktā noteiktā prasība vai ja tā drošības jostu stiprinājumi vai ISOFIX stiprinājumu sistēma un ISOFIX augšējās siksnas stiprinājums neiztur 9. punktā paredzētās pārbaudes.

10.2.   Ja nolīguma puse, kura piemēro šos noteikumus, anulē iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā nekavējoties, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā, attiecīgi informē pārējās nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus.

11.   EKSPLUATĀCIJAS INSTRUKCIJAS

Valstu iestādes var pieprasīt transportlīdzekļu ražotājiem to reģistrēto transportlīdzekļu ekspluatācijas instrukcijā skaidri norādīt šādas ziņas:

11.1.   kur atrodas stiprinājumi un

11.2.   kāda tipa jostām stiprinājumi ir paredzēti (sk. 1. pielikuma 5. pozīciju).

12.   RAŽOŠANAS GALĪGA PĀRTRAUKŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs galīgi pārtrauc ražot drošības jostas stiprinājuma tipu vai ISOFIX stiprinājumu sistēmas un ISOFIX augšējās siksnas stiprinājuma tipu, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, tas attiecīgi informē iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas minētā iestāde, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā, attiecīgi informē pārējās 1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus.

13.   PAR APSTIPRINĀJUMA TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU, KĀ ARĪ TIPA APSTIPRINĀTĀJU IESTĀžU NOSAUKUMS UN ADRESE

Tās 1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kā arī to tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu vai apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu vai anulēšanu.

14.   PĀREJAS NOTEIKUMI

14.1.   No 06. grozījumu sērijas oficiālās spēkā stāšanās dienas neviena nolīguma puse, kura piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt EEK apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kuros grozījumi izdarīti ar 06. grozījumu sēriju.

14.2.   Pēc diviem gadiem no šo noteikumu 06. grozījumu sērijas stāšanās spēkā nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir EEK tipa apstiprinājumus tikai tad, ja ir izpildītas šo noteikumu prasības saskaņā ar 06. grozījumu sēriju.

14.3.   Pēc septiņiem gadiem no šo noteikumu 06. grozījumu sērijas stāšanās spēkā nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt apstiprinājumus, kas nav piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 06. grozījumu sēriju. Tomēr paliek spēkā apstiprinājumi tām transportlīdzekļu kategorijām, uz kurām neattiecas šo noteikumu 06. grozījumu sērija, un nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, turpina tos pieņemt.

14.4.   Attiecībā uz transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas 7.1.1. punkts, paliek spēkā apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 04. grozījumu sēriju.

14.5.   Attiecībā uz transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas šo noteikumu 05. grozījumu sērijas 4. papildinājums, paliek spēkā piešķirtie apstiprinājumi, ja tie ir piešķirti saskaņā ar 05. grozījumu sēriju līdz tās 3. papildinājumam.

14.6.   No 05. grozījumu sērijas 5. papildinājuma oficiālās spēkā stāšanās dienas neviena nolīguma puse, kura piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kuros grozījumi izdarīti ar 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

14.7.   Attiecībā uz transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas šo noteikumu 05. grozījumu sērijas 5. papildinājums, paliek spēkā piešķirtie apstiprinājumi, ja tie ir piešķirti saskaņā ar 05. grozījumu sēriju līdz tās 3. papildinājumam.

14.8.   No 2005. gada 20. februāra nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus M1 kategorijas transportlīdzekļiem tikai tad, ja ir izpildītas šo noteikumu prasības saskaņā ar 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

14.9.   No 2007. gada 20. februāra nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt M1 kategorijas transportlīdzekļu apstiprinājumus, kas nav piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

14.10.   No 2006. gada 16. jūlija nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumu N kategorijas transportlīdzekļiem tikai tad, ja transportlīdzekļa tips atbilst šo noteikumu prasībām saskaņā ar 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

14.11.   No 2008. gada 16. jūlija nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt N kategorijas transportlīdzekļu apstiprinājumus, kas nav piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

14.12.   No 07. grozījumu sērijas oficiālās spēkā stāšanās dienas neviena nolīguma puse, kura piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kuros grozījumi izdarīti ar 07. grozījumu sēriju.

14.13.   Pēc 24 mēnešiem no 07. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja ir izpildītas šo noteikumu prasības saskaņā ar 07. grozījumu sēriju.

14.14.   Pēc 36 mēnešiem no 07. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt apstiprinājumus, kas nav piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 07. grozījumu sēriju.

14.15.   Neatkarīgi no 14.13. un 14.14. punkta apstiprinājumi saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējām grozījumu sērijām paliek spēkā transportlīdzekļu kategorijām, uz kurām neattiecas 07. grozījumu sērija, un nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, turpina tos pieņemt.

14.16.   Ja vien laikā, kad notiek pievienošanās šiem noteikumiem, valsts prasībās nav prasību attiecībā uz drošības jostu stiprinājumu obligātu uzstādīšanu salokāmajiem sēdekļiem, nolīguma puses valsts apstiprinājuma vajadzībām var turpināt atļaut tos neuzstādīt un šādā gadījumā šīm autobusu kategorijām nevar piešķirt tipa apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem.

14.17.   No 07. grozījumu sērijas 2. papildinājuma oficiālās spēkā stāšanās dienas neviena nolīguma puse, kura piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt tipa apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kuros grozījumi izdarīti ar 07. grozījumu sērijas 2. papildinājumu.

14.18.   Pēc 12 mēnešiem no 07. grozījumu sērijas 2. papildinājuma oficiālās spēkā stāšanās dienas nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir tipa apstiprinājumus tikai tiem transportlīdzekļu tipiem, kas atbilst šo noteikumu prasībām saskaņā ar 07. grozījumu sērijas 2. papildinājumu.

14.19.   Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt apstiprinājumu paplašinājumus pat tādā gadījumā, ja nav izpildītas 07. grozījumu sērijas 2. papildinājuma prasības.

---

(1)  Kā definēts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3.), (dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.2, 2. punkts).

(2)  1958. gada nolīguma pušu pazīšanas numuri ir doti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā, dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.2/Amend.3.

(3)  “(Nominālā) dzinēja jauda” ir dzinēja jauda, kas izteikta kW (EEK) un ko saskaņā ar Noteikumiem Nr. 85 mēra pēc EEK noteiktās metodes.

(4)  Dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.2, 2. punkts.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---