8.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/112

(1)

Atbilstīgi Līguma 108. panta 3. punktam Itālijas iestādes 2012. gada 5. decembrī iesniedza paziņojumu elektroniskā formā par to, ka atbilstīgi Consiglio di Stato (Itālijas Augstākā administratīvā tiesa) spriedumam ir piešķirta papildkompensācija uzņēmumam Consorzio Salernitano Trasporti Pubblici SpA (turpmāk “CSTP”), kas sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus ar autobusu, pamatojoties uz koncesijām, kuras Itālijas Kampānijas reģions (turpmāk “reģions”) piešķīris laikposmā no 1997. gada līdz 2002. gadam (turpmāk “pārskata periods”).

(2)

Paziņojums tika reģistrēts ar lietas numuru SA.35842, un, sākot no 2012. gada 13. decembra, tas tiek uzskatīts par nepaziņotu pasākumu, jo atbilstīgi Komisijas rīcībā esošajai informācijai reģionam bija pienākums maksāt CSTP papildkompensāciju, sākot no 2012. gada 7. decembra, t. i., pēc tam, kad Itālijas valdība bija informējusi Komisiju par pasākumu, bet pirms Komisijas lēmuma pieņemšanas.

(3)

Komisija savā 2014. gada 20. februāra vēstulē informēja Itāliju par savu lēmumu sākt Līguma 108. panta 2. punktā minēto procedūru (turpmāk “lēmums sākt procedūru”).

(4)

Lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (1). Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pasākumu.

(5)

Itālijas iestādes savās 2014. gada 21. un 25. marta vēstulēs iesniedza savus apsvērumus par lēmumu sākt procedūru.

(6)

CSTP, kas ir atbalsta saņēmējs, bija vienīgā trešā persona, kas iesniedza apsvērumus par lēmumu sākt procedūru. Uzņēmuma piezīmes tika saņemtas 2014. gada 25., 26., 27. un 28. martā.

(7)

Itālija neiesniedza piezīmes par trešās personas sniegtajiem apsvērumiem.

(8)

Pēc tam, kad Komisija piekrita pagarināt termiņu, Itālijas iestādes sniedza papildinformāciju savā 2014. gada 15. septembra vēstulē.

(9)

CSTP ir akciju sabiedrība, kas sniedz vietēja mēroga sabiedriskā transporta pakalpojumus, pamatojoties uz reģiona un municipalitātes koncesijām. Saskaņā ar precīzāku Itālijas iestāžu sniegto informāciju CSTP visā pārskata periodā nodrošināja autobusu maršrutu tīklu saskaņā ar reģiona koncesiju, aptverot aptuveni deviņus miljonus kilometru gadā.

(10)

Saskaņā ar Itālijas iestāžu sniegto informāciju reģions par minētajiem pakalpojumiem pārskata periodā jau ir samaksājis CSTP EUR 13 1 6 32  525,80 un no šīs summas EUR 12 5 8 69  212,47 ir par pakalpojumu nodrošināšanu un pārvaldību un EUR 5 7 63  313,32 – par ieguldījumiem. Tā kā šāda kompensācija izrādās piešķirta CSTP vairāk nekā desmit gadus pirms Komisijas pirmā pieprasījuma Itālijas valstij sniegt informāciju, uz to neattieksies prasība veikt novērtējumu šīs procedūras ietvaros (2).

(11)

Papildus iepriekš minētajām jau saņemtajām summām CSTP pieprasījis reģionam papildkompensāciju EUR 1 4 5 45  946 apmērā, pamatojoties uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 (3), par ekonomiskiem zaudējumiem, kas uzņēmumam esot radīti, jo tam tikušas uzliktas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības.

(12)

Reģiona administratīvā tiesa, kas atrodas Salerno, 2008. gadā noraidīja CSTP prasību par papildkompensāciju, pamatojoties uz Regulu (EEK) Nr. 1191/69. Tiesa norādīja, ka atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 1191/69 4. pantam (4) CSTP nevar pieprasīt kompensāciju par ekonomiskiem zaudējumiem, kas uzņēmumam radušies tam uzlikto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību rezultātā, ja iepriekš uzņēmums nav pieprasījis izbeigt šādas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības.

(13)

Savā 2009. gada 27. jūlija spriedumā (Sentenza no. 4683/09) Consiglio di Stato atbalstīja CSTP apelāciju saistībā ar Salerno Reģionālās administratīvās tiesas spriedumu un secināja, ka CSTP ir tiesības saņemt papildkompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem, ko uzņēmums veicis atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 1191/69 6., 10. un 11. pantam. Spriedumā nav precīzi noteikts, no kura tiesību akta izriet, ka sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības tikušas uzliktas, un tieši kādā veidā tas noticis, bet uzsvērts, ka nevar noraidīt tāda uzņēmuma prasību, kurš sniedz sabiedriskos pakalpojumus, ja prasība ir atmaksāt izmaksas, kas faktiski jau ir radušās, sniedzot šādus pakalpojumus. Consiglio di Stato arī uzskatīja, ka CSTP bija tiesības saņemt sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju arī tad, ja iepriekš uzņēmums nebija pieprasījis izbeigt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības.

(14)

Consiglio di Stato norādījusi, ka CSTP pienākošās papildkompensācijas precīzais apmērs bija jānosaka reģionam, pamatojoties uz ticamiem datiem, kas iegūti no uzņēmuma finanšu pārskatiem, un ir jābūt redzamai starpībai starp izmaksām, kuras ir saistītas ar to CSTP darbības daļu, kas ir sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, un attiecīgajiem ieņēmumiem. Tomēr reģions apgalvoja, ka tas nevarēja noteikt summu, jo nebija skaidru un ticamu datu.

(15)

Ar 2010. gada 13. decembra rīkojumu (ordinanza) Nr. 8736/2010 Consiglio di Stato iecēla ekspertu šā uzdevuma veikšanai. Itālijas iestādes norādīja, ka minētais eksperts arī nevarēja noteikt kompensējamo summu, un tikai tad, kad ar 2011. gada 7. novembra rīkojumu Nr. 5897/2011 Consiglio di Stato iecēla vēl vienu ekspertu, tika aprēķināta konkrēta kompensācijas summa, izmantojot “induktīvu metodi”, kā noteikts Consiglio di Stato2011. gada 25. jūlija rīkojumā Nr. 3244/2011. Pamatojoties uz šiem aprēķiniem, eksperti secināja, ka CSTP nebija saņēmis pietiekamu kompensāciju tikai par 1998. gadu, jo tika piemērota Regulas (EEK) Nr. 1191/69 11. pantā noteiktā formula (t. i., par saistībām ievērot likmes jeb tarifu saistības). Eksperti nevarēja izmantot induktīvo metodi nepietiekamās kompensācijas (ja tāda bija) aprēķināšanai, pamatojoties uz minētās regulas 10. pantu (t. i., par saistībām veikt darbību vai veikt pārvadājumus), jo nebija ticamu datu un pastāvēja risks, ka minētās metodes izmantošanas rezultātā uzņēmums vēlreiz saņemtu kompensāciju, kas tam jau bija aprēķināta saskaņā ar 11. pantu. Netieši eksperti tādējādi pieņēma, ka CSTP tika uzliktas tarifu saistības.

(16)

Attiecīgi Consiglio di Stato savā 2012. gada 7. novembra spriedumā Nr. 5649/2012 noteica, ka skaitliskā izteiksmē reģionam jāmaksā CSTP papildkompensācija EUR 4 9 51  838 apmērā – t. i., nepietiekamā kompensācija par 1998. gadu – un maksājums jāveic līdz 2012. gada 7. decembrim. Norādīto summu reģions samaksāja CSTP2012. gada 21. decembrī.

(17)

Reģiona veiktais papildkompensācijas maksājums CSTP saskaņā ar spriedumu Nr. 5649/2012 ir nepaziņotais pasākums un šā lēmuma priekšmets.

(18)

Itālijas iestādes norādīja, ka CSTP – līdzīgi kā citi pakalpojumu sniedzēji, kuri veic reģionālus plānotus pārvadājumus ar autobusu, – darbojās saskaņā ar pagaidu licenci (koncesiju), kas jāatjauno reizi gadā pēc uzņēmuma pieprasījuma. Šādas koncesijas dod uzņēmumam ekskluzīvas tiesības sniegt attiecīgos pakalpojumus.

(19)

Itālijas iestādes arī norāda, ka CSTP pieprasīja reģionam koncesijas pakalpojumu sniegšanai attiecīgajos maršrutos katrā pārskata perioda gadā un šādas koncesijas vienmēr nozīmēja to, ka pakalpojumi tika sniegti, uzņēmumam pilnībā uzņemoties risku, t. i., “pakalpojuma sniegšana nav saistīta ar tiesībām uz subsīdiju vai jebkādu kompensāciju”. Itālijas iestādes iesniedza 1973. gadā noslēgta koncesijas līguma parauga kopiju un norādīja, ka šāds līgums atbilst līgumam ar CSTP pārskata periodā. Tomēr Itālijas iestādes neiesniedza nevienu koncesijas līgumu, kas pārskata periodā būtu noslēgts ar CSTP.

(20)

Itālijas iestādes uzskata, ka saskaņā ar šīm koncesijām CSTP varēja ierosināt citu transportlīdzekļu izmantošanu vai iesniegt pieteikumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izbeigšanu pilnībā vai daļēji, ja šādas saistības uzņēmumam radīja ekonomiskus zaudējumus, tomēr uzņēmums nekad nav īstenojis šādas tiesības. Itālijas iestādes arī apgalvo, ka uzņēmums nekad nav informējis reģionu par to, ka tam ir ekonomiski zaudējumi vai ka tas pilda saistības, ko tas nepildītu, ja tam nebūtu pienākuma sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ietvaros. Visbeidzot, Itālijas iestādes norāda, ka CSTP nekad nebija pieprasījis izbeigt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kā varētu būt noteikts Regulas (EEK) Nr. 1191/69 4. panta 1. punktā.

(21)

Itālijas iestādes norāda, ka uzņēmumam CSTP iepriekš piešķirtās publiskās iemaksas balstījās uz standartizmaksu metodiku un tika aprēķinātas, pamatojoties uz noteiktiem parametriem, kas paredzēti Reģiona likumā Nr. 16/1983 (5); šādi parametri ir, piemēram, piešķirto kilometru skaits salīdzinājumā ar nobraukto kilometru skaitu, darbinieku un autobusu skaits, un šādi parametri atšķirtos atkarībā no sniegtā pakalpojuma veida (pakalpojums tiek sniegts pilsētā vai kalnos), darbiniekiem piemērotā tiesiskā un saimnieciskā regulējuma, uzņēmuma lieluma un autobusu izmaksām.

(22)

Itālijas iestādes arī apšauba, vai CSTP ir parādījis, ka tas efektīvi un pareizi ir pildījis sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 1191/69 prasībām, un norāda, ka CSTP neveica atsevišķu uzskaiti, kā tas noteikts minētās regulas 1. panta 5. punktā.

(23)

Kā paskaidrots 15. apsvērumā, Consiglio di Stato iecēla divus ekspertus, lai tie noteiktu papildkompensāciju, kas CSTP pienākas no reģiona, pamatojoties uz Regulas (EEK) Nr. 1191/69 6., 10. un 11. pantu. Eksperti savus ziņojumus sniedza 2012. gada 27. septembrī, bet tikai otrais eksperts varēja aprēķināt papildkompensāciju, kas reģionam bija jāmaksā uzņēmumam CSTP.

(24)

Saistībā ar papildkompensāciju par saistībām veikt darbību vai veikt pārvadājumus, kā norādīts Regulas (EEK) Nr. 1191/69 10. pantā, eksperti savos ziņojumos bieži norāda, ka CSTP prasība saņemt papildkompensāciju nebija pamatota ar pietiekamiem datiem un dokumentiem precīzam summas aprēķinam. Turklāt abas puses (t. i., CSTP un reģions) iesniedza datus, kas nebija saskanīgi vai pietiekami precīzi, bet tikai aptuvenas summas. Attiecīgi eksperti savos ziņojumos secina, ka puses iesniegušas neatbilstīgus dokumentārus pierādījumus, lai varētu novērtēt nerentablos maršrutus pārvadājumiem ar autobusu, un norāda, ka saistībā ar šo nav iespējams veikt ticamas aplēses, pat izmantojot Consiglio di Stato norādīto “induktīvo metodi”. Tādējādi eksperti secina, ka papildkompensācija par saistībām veikt darbību vai veikt pārvadājumus, kas aprēķināta, pamatojoties uz Regulas (EEK) Nr. 1191/69 10. pantu (6), būtu nulle.

(25)

Eksperti secina, ka papildkompensāciju par saistībām ievērot likmes (jeb tarifu saistības) – Regulas (EEK) Nr. 1191/69 11. pants – nevar aprēķināt, pamatojoties uz minētā panta 2. punktu, jo puses nav definējušas tirgus stāvokli un to, ka ikvienu kompensāciju attiecīgi aprēķina, pamatojoties uz minētā panta 1. punktu. Tomēr eksperti atzīst, ka aprēķinu nav iespējams veikt arī saskaņā ar 1. punktu, jo datu nav vai tie nav ticami. Tādēļ tika piemērota Consiglio di Stato norādītā “induktīvā metode”, saskaņā ar kuru tika izmantots jēdziens “standartizmaksas” – pamatojoties uz “standartizmaksas uz vienu vienību” – un koncesijas aptverto kilometru skaits, lai aprēķinātu, vai pārskata periodā CSTP saņēma nepietiekamu kompensāciju par tam uzliktajām tarifu saistībām.

(26)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, eksperti aprēķināja papildkompensācijas apmēru, izmantojot Regulas (EEK) Nr. 1191/69 11. pantā noteikto formulu un pieņemot, ka pārskata periodā CSTP tika uzliktas tarifu saistības; aprēķins apkopots tabulā turpmāk:

(27)

Saskaņā ar aprēķiniem CSTP varēja apgalvot, ka tas nav saņēmis pietiekamu kompensāciju tikai par 1998. gadu, jo tam tika uzliktas tarifu saistības. Nepietiekamā kompensācija bija EUR 3 6 70  784,68, kam tika pieskaitīti likumīgie procenti EUR 1 2 81  053,57 apmērā, un attiecīgi papildkompensācija bija EUR 4 9 51  838,25. Šādu summu Consiglio di Stato lika reģionam samaksāt CSTP, un tā faktiski tika samaksāta 2012. gada 21. decembrī.

(28)

Lēmumā sākt procedūru ir paskaidrots, ka Komisijai bija bažas par pasākuma saderību ar iekšējo tirgu.

(29)

Pirmkārt, Komisija apšaubīja, ka ir izpildīti četri nosacījumi, kurus Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk “Tiesa”) noteikusi Altmark lietā (7).

(30)

Otrkārt, Komisijai bija šaubas par atbrīvojumu no paziņošanas pienākuma saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1191/69. Jautājums par to, vai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1191/69 17. panta 2. punktu Itālijas iestādes patiesi tiek atbrīvotas no iepriekšējas informēšanas šajā lietā, ir atkarīgs no šādiem faktoriem: pirmkārt, vai reģions faktiski ir vienpusēji uzlicis CSTP sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, un, otrkārt, vai kompensācija, kas izmaksāta par šīm saistībām, atbilst Regulas (EEK) Nr. 1191/69 prasībām. Komisija nevarēja izdarīt secinājumu, vai CSTP piešķirtā kompensācija atbilda šiem nosacījumiem.

(31)

Treškārt, Komisijai bija bažas par pasākuma iespējamo saderību atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1370/2007 (8). Komisijai bija bažas par to, vai, ja apstiprinātos, ka kaut viens nosacījums atbrīvošanai no paziņošanas atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 1191/69 nav izpildīts un ir jāveic novērtējums atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1370/2007, šajā lietā ir nodrošināta atbilstība minētās regulas nosacījumiem.

(32)

Itālijas valsts iestādes nesniedza piezīmes par lēmumu sākt procedūru. Piezīmes iesniedza tikai Kampānijas reģions.

(33)

Pirmkārt, reģions norādīja, ka CSTP nebija iesniedzis pierādījumus par atbilstīgu atsevišķu uzskaiti.

(34)

Reģions arī atkārtoti norādīja, ka pārskata periodā tas nav vienpusēji uzlicis sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Uzņēmums, ievērojot tolaik spēkā esošos noteikumus, pieprasījis ik gadu atjaunot koncesijas ietvaros sniegtos pakalpojumus, tādējādi neviens koncesijas akts nenozīmēja, ka sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības tiek vienpusēji uzliktas. Turklāt reģions atkārtoti pieprasījis, lai CSTP iesniedz dokumentārus pierādījumus par aktiem vai līgumiem, ar kuriem uzņēmumam tiek uzliktas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, lai nodrošinātu atbilstību spriedumam, bet saskaņā ar reģiona sniegto informāciju uzņēmums nekad nav sniedzis atbildi uz šiem pieprasījumiem. CSTP arī nekad nav iesniedzis pierādījumus par to, ka tas būtu pieprasījis, lai reģions maina koncesijas līguma nosacījumus par maršrutiem, laika grafiku un likmēm (tarifiem), vai ka reģions būtu noraidījis šādu prasību, ja tāda būtu izteikta. Saistībā ar maksimāli pieļaujamajiem tarifiem reģions norādīja, ka koncesijas līgumos uzliktās likmes (tarifi) izriet no vispārējiem pasākumiem cenu politikas jomā un tās tiek piemērotas visiem uzņēmumiem, kuri darbojas vienā nozarē.

(35)

CSTP, kas ir atbalsta saņēmējs, bija vienīgā trešā persona, kas iesniedza apsvērumus par lēmumu sākt procedūru. Uzņēmums nepiekrita Komisijas sākotnējai nostājai lēmumā sākt procedūru.

(36)

Pirmkārt, CSTP apgalvoja, ka pārskata periodā reģions tam vienpusēji uzlika sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Sava prasījuma pamatošanai CSTP norādīja, ka sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības nebija noteiktas dokumentā, ar kuru uzņēmumam tika piešķirta koncesija, jo tāda dokumenta nebija, bet tās izrietēja tikai no reģiona iekšējiem tiesību aktiem, kuros tiek iepriekš noteikta uzņēmuma organizatoriskā struktūra un tas, ka kompensācija tiek noteikta, izmantojot t. s. “standartizmaksu” mehānismu. CSTP paskaidroja, ka Itālijā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības tiek reglamentētas Likumā Nr. 151/81, Reģiona likumā Nr. 16/83, Likuma Nr. 59/97 4. pantā un Dekrētā Nr. 422/97. Reģions uzticēja CSTP sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, izmantojot 1972./1973. gadā noslēgtu koncesijas aktu, un atjaunoja koncesiju reizi gadā līdz 2003. gadam. To, ka pārskata periodā CSTP tika uzliktas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, piemēram, tarifu saistības, maršruti, laika grafiks un pieturas, varot secināt no šādiem dokumentiem:

(37)

Visbeidzot, CSTP norādīja, ka reģions ir atkārtoti samazinājis standartizmaksas apmēru un piemērojis izmaksu nevienlīdzīgi dažādiem maršrutiem un koncesijām, tāpēc daži pārvadātāji pieņēmuši lēmumu slēgt noteiktus autobusu maršrutus, kuros pārvadājumi pastāvīgi tiek veikti ar zaudējumiem. Reģions esot reaģējis, norādot, ka pārvadātājiem bijis pienākums darboties maršrutos atbilstīgi sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām un tiks sākts tiesas process pret pārvadātājiem par sabiedrisko pakalpojumu pārtraukšanu, ja maršruti patiesi tiktu slēgti. CSTP norādīja, ka tas liecina, ka uzņēmumam tika uzliktas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Tomēr CSTP nesniedza pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu.

(38)

Otrkārt, CSTP norādīja, ka tas darbojies tikai kā vietēja mēroga sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs un nav veicis citu uzņēmējdarbību, tādēļ tam nebija pienākuma veikt atsevišķu uzskaiti. CSTP paskaidroja, ka spēkā esošo noteikumu prasība bija sniegt atsevišķi uzskaites datus par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, kas tiek sniegti sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ietvaros, un datus par citu uzņēmējdarbību, nevis sīkāk sadalīt uzskaiti, atsevišķi uzrādot izmaksas un ieņēmumus par katru aptverto maršrutu. CSTP ir akciju sabiedrība, un uzņēmuma korporatīvais mērķis gan pārskata periodā, gan līdz šim bijis tikai viens – sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ietvaros. Attiecīgi uzņēmuma uzskaitē bija tikai dati par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, un tas ir tāda acīmredzama un būtiska iemesla dēļ, ka, izņemot izīrēšanas pakalpojumus, ko uzņēmums sniedza 1998. gadā un kas uzņēmuma finanšu pārskatos tika uzrādīti atsevišķi, attiecīgo gadu laikā uzņēmums nav veicis citu uzņēmējdarbību. CSTP piebilda, ka reģions nekad nav apšaubījis uzņēmuma uzskaites datu ticamību, bet, gluži pretēji, ir pareizi tos izmantojis par pamatu gada iemaksas aprēķināšanai un izmaksāšanai.

(39)

Treškārt, norādot uz Consiglio di Stato galīgo nolēmumu, CSTP apšaubīja šādus trīs reģiona izteiktos apgalvojumus:

(40)

CSTP uzskatīja, ka tā iesniegtos uzskaites dokumentus nevar uzskatīt par nepietiekamu pamatojumu pieprasītajai kompensācijai tikai tādēļ, ka tie ir gada finanšu pārskati un E veidlapas (9) un tiem nav pievienotas pilnīgas dokumentu kopijas par pamatā esošajiem uzskaites un administratīvajiem ierakstiem (uzskaites reģistrs, virsgrāmatas, izrakstītie un saņemtie rēķini, biļešu pasakņi utt.). CSTP norādīja, ka šāds iebildums var tikt viegli atspēkots, jo iepriekš reģions bija pieņēmis tādus pašus datus, uzskatot tos par ticamiem. Turklāt vairs nepastāv prasība turēt pilnā apmērā uzskaites un administratīvos dokumentus par attiecīgo periodu, tādēļ objektīvu iemeslu dēļ tagad ir grūti pieprasīt kopijas. Tādēļ ir pilnībā atbilstīgi, ka tagad maksājamās kompensācijas apmēra noteikšanai izmanto induktīvu pieeju, kā noteikusi Consiglio di Stato. Visbeidzot, finanšu pārskati bijuši attiecīgi apstiprināti, un to pareizība un patiesums nekad nav apšaubīti. Secinājums ir, ka CSTP iesniegtie pārskati nepārprotami bijis pietiekams pamats kompensācijas aprēķināšanai un tas pilnībā atbilst Regulas (EEK) Nr. 1191/69 prasībām.

(41)

Saistībā ar aprēķina metodes pareizību un atbilstību Savienības tiesību aktiem CSTP uzskata, ka tam jāsaņem kompensācija par zaudējumiem, ko tam radījusi starpība starp mazākiem ieņēmumiem un lielākām izmaksām pildīto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību dēļ. Lai noteiktu, kāda ir mazāku ieņēmumu vērtība, pamatojoties uz ticamiem datiem, CSTP, pirmkārt, apsvēra faktiskos pamatdarbības ieņēmumus gadā, reizinot faktisko transporta mērvienību skaitu ar uzlikto likmi (tarifu). Tad uzņēmums noteica summu, kas jāatskaita atbilstīgi Savienības noteikumiem, ņemot vērā ieņēmumus, kas ir nepieciešami gada finanšu pārskatos iegrāmatoto faktisko izmaksu līdzsvarošanai. Pamatdarbības ieņēmumu gada summa sakrīt ar uzņēmuma faktiski gūtajiem ieņēmumiem, veicot darbību atbilstīgi tarifu saistībām, kas ir arī vienīgā CSTP veiktā darbība. Ieņēmumu rādītājs ir no CSTP gada finanšu pārskatiem un E veidlapām; šie dokumenti katru gadu tika sūtīti reģionam, un reģions nekad nebija apšaubījis datu ticamību. Tādēļ patiesi nav nepieciešamības sīkāk sadalīt summas sastāvdaļās. Saistībā ar atskaitāmo summu CSTP norādīja, ka tika izmantots kritērijs, kas pilnībā atbilst Regulas (EEK) Nr. 1191/69 norādījumiem un saskaņā ar kuru drīkst izmantot likmi (tarifu), kādu uzņēmums izmantotu, ja tas darbotos uz komerciāliem pamatiem, un šādai summai būtu jāsedz faktiski radušās izmaksas. Attiecībā uz starpību starp izmaksām, kādas uzņēmumam rastos, piemērojot vislabvēlīgāko pastāvošo likmi (tarifu) vai darbojoties uz komerciāliem pamatiem, un faktiski radušajām izmaksām CSTP uzskatīja, ka aprēķins pilnībā atbilst Regulas (EEK) Nr. 1191/69 11. pantam, jo starpība aptver mazākas izmaksas, kas uzņēmumam rodas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību rezultātā, ņemot vērā no reģiona saņemtās iemaksas pamatdarbības izmaksu segšanai. Turklāt CSTP norādīja, ka minētajā regulā gan 10., gan 11. pants noteic, ka sabiedriskā transporta uzņēmumiem, kam piemēro sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ir tiesības saņemt kompensāciju par visu negatīvo finanšu ietekmi, ko uzņēmumiem rada šādas saistības.

(42)

Ceturtkārt, par valsts atbalsta novērtējumu lēmumā sākt procedūru CSTP norādīja, ka attiecīgajā periodā sabiedriskā transporta tirgus Itālijā nebija atvērts konkurencei citās dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem. Tādēļ CSTP secinājis, ka nebija ietekmes uz tirdzniecību un netika kropļota konkurence. Līdzīgā kārtā, ņemot vērā to, ka patlaban vietēja mēroga sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek organizēti, pamatojoties uz vienpusējām, ekskluzīvām koncesijām dažos maršrutos, kompensācija, visticamāk, nevarētu kropļot konkurenci. Turklāt standartizmaksas uz vienu kilometru noteica reģions, un koncesionārs piekrita gan šādām izmaksām, gan visām citām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, tādēļ šādam uzņēmumam neveidotos priekšrocība. Atšķirībā no saistībām veikt darbību un veikt pārvadājumus tarifu saistības netiek ietekmētas, uzņēmumam dažādojot savu pārvadājumu darbību. Tādēļ CSTP uzskatīja, ka šajā gadījumā nebija izpildīti vismaz trīs no Tiesas formulētajiem nosacījumiem valsts atbalsta konstatēšanai.

(43)

CSTP uzskata, ka kompensācijas saderība bija jāvērtē, ņemot vērā Regulu (EEK) Nr. 1191/69, nevis Līguma noteikumus par valsts atbalstu.

(44)

Saistībā ar atbrīvojumu no paziņošanas prasības saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1191/69 CSTP uzskatīja, ka, tā kā reģions vienpusēji ir uzlicis saistības ievērot likmes (jeb tarifu saistības) un summas neveido sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības saskaņā ar pakalpojumu līgumu, bet izriet no Regulas (EEK) Nr. 1191/69 11. pantā noteiktā aprēķina pareizas piemērošanas koncesijas ietvaros, maksājums, kas ticis piešķirts kā kompensācija, tika atbrīvots no minētās regulas 17. panta 2. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

(45)

Itālijas iestādes nesniedza piezīmes par CSTP piezīmēm.

(46)

Atbilstīgi Līguma 107. panta 1. punktam “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(47)

Attiecīgi, lai atbalsta pasākumu uzskatītu par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, tam kumulatīvi jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem:

(48)

Komisija norāda, ka saskaņā ar Consiglio di Stato spriedumu reģionam tiek izteikta prasība maksāt CSTP papildkompensāciju par plānotu autobusu pakalpojumu sniegšanu pārskata periodā maršrutos, kas ir reģiona pakļautībā. Tiesas ieceltie eksperti aprēķināja, ka CSTP cieta ekonomiskus zaudējumus nepietiekamas kompensācijas veidā tikai 1998. gadā EUR 4 9 51  838 apmērā, jo uzņēmumam tikušas uzliktas tarifu saistības. Reģions 2012. gada 21. decembrī samaksāja CSTP norādīto summu, izpildot minēto spriedumu.

(49)

Tas, ka valsts tiesa noteica reģionam pienākumu maksāt kompensāciju uzņēmumam, nenozīmē, ka atbalstu nevar attiecināt uz reģionu, kas nodrošina sprieduma izpildi, jo minētās valsts vietējās tiesas jāuzskata par valsts struktūrām, tādēļ tām rodas lojālas sadarbības pienākums (10).

(50)

Tādēļ pasākums ir attiecināms uz valsti, un līdzekļi, no kuriem minētā kompensācija tikusi izmaksāta, ir valsts līdzekļi.

(51)

Vispirms Komisija norāda, ka CSTP veic saimniecisko darbību, kas ir pasažieru pārvadājumi par atlīdzību. Tādēļ CSTP būtu jāuzskata par “uzņēmumu” Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(52)

Pasākuma piešķiršana arī uzskatāma par selektīvu, jo labumu gūst tikai CSTP.

(53)

Saistībā ar ekonomiskas priekšrocības piešķiršanu no sprieduma Altmark lietā izriet, ka kompensācija, ko uzņēmumam kā atlīdzību par tam uzliktām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām piešķīrusi valsts vai kas tikusi piešķirta no valsts līdzekļiem, nepiešķir šādu priekšrocību attiecīgajam uzņēmumam un tādēļ nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, ar nosacījumu, ka kumulatīvi ir izpildīti šādi četri nosacījumi (11):

(54)

Saskaņā ar spriedumu Altmark lietā ir jābūt kumulatīvi izpildītiem visiem četriem nosacījumiem, lai izslēgtu ekonomisku priekšrocību gadījumā, kad kompensācija tiek piešķirta uzņēmumam kā atlīdzība par tam uzliktām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām.

(55)

Komisija norāda, ka, pirmkārt, ne Itālijas iestādes, ne CSTP nevarēja Komisijai iesniegt aktu par tiesību piešķiršanu saistībā ar pārskata periodu un CSTP nevarēja skaidri pateikt, kuras tieši saistības, kas tam bija jāpilda, būtu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kā sīkāk paskaidrots 6.2. iedaļas i) apakšiedaļā.

(56)

Otrkārt, Komisija norāda, ka kompensācija, kas tika piešķirta atbilstīgi Consiglio di Stato spriedumam, pamatojas vienīgi uz ex post aprēķinu, izmantojot “induktīvu metodi”, jo nav nepieciešamo ticamo datu. Tādēļ Komisija secina, ka parametri, kurus tiesas ieceltie eksperti izmantojuši iespējamās nepietiekamās kompensācijas aprēķināšanai, netika noteikti iepriekš, tādēļ nešķiet, ka ir nodrošināta atbilstība otrajam spriedumā Altmark lietā minētajam nosacījumam saistībā ar nepaziņotu pasākumu.

(57)

Ņemot vērā Altmark nosacījumu kumulatīvo raksturu, Komisijai nav jāpārbauda, vai divi pārējie Altmark nosacījumi ir izpildīti šajā lietā. Attiecīgi papildkompensācijas izmaksa CSTP par pārskata periodā sniegtajiem pakalpojumiem piešķir šim uzņēmumam selektīvu ekonomisku priekšrocību Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(58)

Savos apsvērumos CSTP norādīja, ka pārskata periodā sabiedriskā transporta tirgus Itālijā nebija atvērts konkurencei citās dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem, tādēļ apstrīdētais pasākums nevarēja izraisīt ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm vai konkurences izkropļojumu.

(59)

Komisija atgādina, ka, pirmkārt, apstrīdētais pasākums tika īstenots 2012. gada 21. decembrī, t. i., ilgi pēc tam, kad Itālijas pasažieru pārvadājumu tirgus tika atvērts konkurencei. Tā kā pārskatāmais pasākums ietekmē tirgu tieši šajā laikā, vienlaikus arī jāvērtē, vai pasākums varētu izkropļot konkurenci vai ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(60)

Jebkurā gadījumā Komisija arī norāda, ka atbilstīgi norādei spriedumā Altmark lietā 1995. gadā vairākas dalībvalstis sāka atvērt dažus pārvadājumu pakalpojumu tirgus konkurencei ar citās dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem, tādējādi jau vairāki uzņēmumi piedāvāja pilsētas, piepilsētas vai reģionālo pārvadājumu pakalpojumus dalībvalstīs, kuras līdz tam laikam nebija to reģistrācijas valsts.

(61)

Tādējādi var uzskatīt, ka ikviena kompensācija, kas ir piešķirta CSTP, varētu izkropļot konkurenci saistībā ar pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu ar autobusu un tā varētu ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm tādējādi, ka tā mazina citās dalībvalstīs reģistrētu pārvadājumu uzņēmumu spēju piedāvāt savus pakalpojumus Itālijā, turklāt tā stiprina CSTP pozīciju tirgū, jo uzņēmums tiek atbrīvots no izmaksām, kuras tam būtu bijis jāsedz saistībā ar ikdienas pārvaldību vai parastu darbību (12).

(62)

Komisija norāda arī, ka CSTP aktīvi darbojas citos tirgos, t. i., izīrēšanas pakalpojumu jomā – pat ja CSTP apgalvo, ka tas sniedzis šādus pakalpojumus tikai 1998. gadā –, tādēļ tas konkurē ar citiem uzņēmumiem Savienībā šādos tirgos. Visu veidu kompensācijas, kas piešķirtas CSTP, noteikti kropļotu konkurenci un ietekmētu tirdzniecību starp dalībvalstīm arī šajos tirgos.

(63)

Komisija tātad secina, ka pasākums izkropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(64)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka nepaziņotais pasākums ir atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(65)

CSTP norāda, ka reģions ir tam vienpusēji uzlicis tarifu saistības un summas nav sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības saskaņā ar pakalpojumu līgumu, bet izriet no Regulas (EEK) Nr. 1191/69 11. pantā noteiktā aprēķina pareizas piemērošanas koncesijas ietvaros, tādēļ maksājums, kas veikts kā kompensācija, ticis atbrīvots no minētās regulas 17. panta 2. punktā noteiktās paziņošanas prasības. CSTP piekrita, ka minētās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības nebija norādītas dokumentā par koncesijas piešķiršanu, jo nebija tajā minētas, bet izrietēja tikai no reģiona iekšējiem tiesību aktiem.

(66)

Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1191/69 17. panta 2. punktu kompensācija, kas tiek izmaksāta saskaņā ar minēto regulu, tiek atbrīvota no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās iepriekšējas informēšanas procedūras un attiecīgi no iepriekšējas paziņošanas prasības.

(67)

Tomēr no sprieduma Combus lietā izriet, ka jēdziens “sabiedrisko pakalpojumu kompensācija” attiecīgā noteikuma (17. panta 2. punkta) izpratnē jāskaidro ļoti ierobežoti (13). Regulas (EEK) Nr. 1191/69 17. panta 2. punktā minētais atbrīvojums no paziņošanas attiecas tikai uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kuras uzņēmumam tiek uzliktas vienpusēji atbilstīgi minētās regulas 2. pantam, kas aprēķināta atbilstīgi tās pašas regulas 10.–13. pantā norādītajai metodei (kompensēšanas kopējā procedūra), nevis uz minētās regulas 14. pantā definētajiem pakalpojumu valsts līgumiem. Ja kompensācija tiek maksāta atbilstīgi pakalpojumu valsts līgumam, kas noteikts Regulas (EEK) Nr. 1191/69 14. pantā, un tas ir valsts atbalsts, par to jāziņo Komisijai pirms līguma stāšanās spēkā. Pretējā gadījumā kompensācija tiek uzskatīta par nelikumīgi īstenotu atbalstu atbilstīgi Līguma 108. pantam.

(68)

Jautājums par to, vai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1191/69 17. panta 2. punktu Itālijas iestādes patiesi ir atbrīvotas no iepriekšējas paziņošanas šajā lietā, ir atkarīgs no tā, vai, pirmkārt, i) reģions faktiski vienpusēji uzlika CSTP sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, un, otrkārt, ii) kompensācija, kas tika izmaksāta par šīm saistībām, atbilst Regulas (EEK) Nr. 1191/69 prasībām. Komisija katru jautājumu skatīs atsevišķi.

(69)

Komisija norāda, ka ne Itālijas iestādes, ne CSTP nevarēja Komisijai iesniegt aktu par tiesību piešķiršanu, kas attiektos uz pārskata periodu. CSTP iesniedza Komisijai tikai līgumus, kuru īstenošana sākās 2003. gadā.

(70)

Itālijas iestādes apgalvo, ka to iesniegtais koncesijas līguma paraugs – kas attiecās uz citu uzņēmumu – bija standartdokuments, kas reģionā tika izmantots pārskata periodā. Tomēr koncesijas līgums, kas iesniegts kā paraugs, bija spēkā tikai laikā no 1972. gada aprīļa līdz 1973. gada decembrim, tātad vairāk nekā 20 gadus pirms pārskata perioda, un pirms Valsts likuma Nr. 151/1981, kas stājās spēkā saskaņā ar Reģiona likumu Nr. 16/1983, stāšanās spēkā, uz kura pamata CSTP tika izmaksāta pirmā kompensācija. Kaut gan varētu šķist, ka koncesijas līguma paraugā varētu būt noteiktas dažas saistības, kas varētu būt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības (piemēram, dokumenta 2., 9. un 10. punktā), tostarp pienākums piemērot atlaidi studentiem, strādniekiem, skolotājiem un privātā un publiskā sektora darbiniekiem, kā arī pienākums dažas pasažieru kategorijas pārvadāt bez maksas, Komisijai nav pierādījumu par to, ka tādas pašas saistības pārskata periodā tika faktiski piemērotas CSTP, jo nav akta par tiesību piešķiršanu. Tā kā sniegtie pakalpojumi bija regulāri un plānoti pakalpojumi, drīzāk bija nepieciešams, lai koncesijas regulējumā, ar kuru CSTP tika piešķirtas ekskluzīvas tiesības sniegt šādus pakalpojumus, tiktu iepriekš noteikta pakalpojumu sniegšanas kārtība. CSTP nav sniedzis pierādījumus par to, ka šādu kārtību vienpusēji noteicis reģions – nevis ierosinājis pats uzņēmums – apmaiņā pret tiesībām sniegt ekskluzīvus pakalpojumus un tad piešķīris licenci. Jebkurā gadījumā tiesas iecelto ekspertu izmantotā metodika iespējamās nepietiekamās kompensācijas aprēķināšanai neattiecas uz šīm saistībām.

(71)

Komisija novērtējusi arī, vai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības varētu izrietēt no Reģiona likuma Nr. 16/1983, jo gan reģions, gan CSTP to ir norādījis kā tiesisko pamatu kompensācijas piešķiršanai uzņēmumam pārskata periodā (skatīt 23. un 40. apsvērumu). Saistībā ar šo jānorāda, ka reģiona likumā ir vienīgi paredzēts, ka tādas struktūras un valsts vai privātie uzņēmumi, kuri sniedz vietēja mēroga sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar koncesiju, drīkst saņemt publiskas iemaksas. Turklāt saskaņā ar minētā reģiona likuma 2. pantu “(..) ikvieni iespējamie zaudējumi vai iztrūkums, ko nesedz reģionālas iemaksas, kas noteiktas iepriekš [2. pantā], jāsedz konkrētajam uzņēmumam”.

(72)

Komisija arī norāda, ka CSTP iesniegtajos reģiona tiesību aktos (skatīt 40. apsvērumu) ir minētas dažas līgumsaistības, kas pārskata periodā pastāvēja starp CSTP un reģionu. Tomēr šajos tiesību aktos nav skaidri noteiktas saistības, kuras varētu uzskatīt par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kaut gan ir norāde par šādu saistību iespējamo pastāvēšanu. Turklāt līgumsaistību pastāvēšana izslēdz iespēju, ka CSTP tika vienpusēji uzliktas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Jebkurā gadījumā tiesas ieceltā eksperta izmantotā metodika nepietiekamās kompensācijas aprēķināšanai neattiecas uz šīm saistībām.

(73)

Kaut gan tiesas ieceltā eksperta izmantotā metodika papildkompensācijas aprēķināšanai balstās uz Regulas (EEK) Nr. 1191/69 11. pantu, Komisijai nav pierādījumu par to, ka ir bijušas saistības ievērot likmes (jeb tarifu saistības) un CSTP tās faktiski tika vienpusēji uzliktas. Atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 1191/69 2. panta 5. punktam saistības ievērot likmes (jeb tarifu saistības) ir ierobežotas un nozīmē “transporta uzņēmumiem uzlikto jebkāda veida saistību piemērot, jo īpaši dažām pasažieru kategorijām, dažām preču kategorijām vai dažos maršrutos tādas jebkuras valsts iestādes noteiktas vai apstiprinātas pārvadājumu likmes, kas ir pretrunā šā uzņēmuma komerciālām interesēm un kas rodas speciālo likmju noteikumu uzlikšanas vai atteikšanās no šo noteikumu maiņas dēļ”. Savukārt tarifu saistību definīciju “nepiemēro saistībām, kas rodas tādas cenu politikas vispārējo pasākumu dēļ, ko piemēro tautsaimniecībai kopumā, vai vispārēja rakstura pasākumiem attiecībā uz pārvadājumu tarifiem un nosacījumiem, ko veic, lai organizētu pārvadājumu tirgu vai tā daļu”. Komisija atzīst, ka 1972./1973. gadā noslēgtā koncesijas līguma parauga 27. punktā ir noteikts, kādi uzņēmumiem piemērojamie tarifi ir ietverti līgumā, bet atgādina, ka tā nav saņēmusi līdzīgu aktu par koncesiju vai tiesību piešķiršanu saistībā ar CSTP pārskata periodā, no kura varētu konstatēt, ka šādas saistības uzņēmumam tika uzliktas. Jebkurā gadījumā Komisija norāda, ka saskaņā ar Reģiona likuma Nr. 16/1983 2. pantu ikgadējā kompensācija uzņēmumiem, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, tika aprēķināta ex ante kā starpība starp ieņēmumiem, kuri rodas, piemērojot minimālos pieļaujamos tarifus, un t. s. “standartizmaksām” (skatīt 23. apsvērumu). Tādēļ Komisija secina, ka reģiona likumā ir noteikti minimālie pieļaujamie tarifi un tādējādi tiek izslēgtas vispārējas tarifu saistības.

(74)

Jebkurā gadījumā nešķiet, ka tās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kuru sniegšanu varēja lūgt uzņēmumam CSTP, tika uzņēmumam uzliktas vienpusēji. Saistībā ar šo Komisija norāda, ka visos septiņos pārskata perioda gados koncesijas atjaunošana tika pieprasīta pēc CSTP iniciatīvas. Turklāt pēc tam, kad Consiglio di Stato pieņēma spriedumu 2009. gadā, reģions atkārtoti pieprasīja, lai CSTP iesniedz aktus vai līgumus par to, ka tam ir uzliktas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, lai nodrošinātu atbilstību spriedumam. Reģions norāda, ka uzņēmums nekad nav sniedzis atbildi.

(75)

CSTP norādes par to, ka uzņēmumiem bija pienākums veikt pārvadājumus maršrutos atbilstīgi sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, neraugoties uz to, ka reģions atkārtoti samazināja standartizmaksas, un ka pret uzņēmumiem tiktu sākta tiesvedība par sabiedrisko pakalpojumu pārtraukšanu, ja tie patiesi vairs neveiktu savu darbību, nebija pamatotas ar pierādījumiem, tādēļ tās nevar izmantot, lai pamatotu konstatējumu par to, ka šajā lietā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības tika uzliktas vienpusēji.

(76)

Pat ja tiek parādīts, ka šajā lietā uzņēmumam CSTP tika vienpusēji uzliktas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas tomēr nav taisnība, kompensācijai par šādiem pakalpojumiem jāatbilst kompensēšanas kopējai procedūrai (IV iedaļa Regulā (EEK) Nr. 1191/69), lai tā tiktu atbrīvota no iepriekšējas paziņošanas atbilstīgi minētās regulas 17. panta 2. punktam. Komisija neuzskata, ka tā ir.

(77)

Pirmkārt, Komisija norāda, ka CSTP piešķirtā papildkompensācija attiecās tikai uz 1998. gadu. CSTP piekrita, ka norādītajā gadā tas veica ne tikai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, bet arī komercdarbību, kas ir izīrēšanas pakalpojumi. Komisija norāda, ka saistībā ar šo 1992. gada 1. jūlijā stājas spēkā Regulas (EEK) Nr. 1191/69 1. panta 5. punkta a) apakšpunktā noteiktā prasība, saskaņā ar kuru transporta uzņēmumiem, kuri ne tikai sniedz tādus pakalpojumus, uz ko attiecas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, bet veic arī citu veidu darbību, sabiedrisko pakalpojumu sniegšana jānodrošina, izveidojot atsevišķas uzņēmuma struktūrvienības, tā, ka: i) norēķinu kontiem, kas saistīti ar katru no šīm darbībām, jābūt atsevišķiem, un katrai no šīm darbībām jāizmanto aktīvu daļa saskaņā ar spēkā esošiem grāmatvedības uzskaites noteikumiem, un ii) izdevumi jāsabalansē ar pamatdarbības ieņēmumiem un valsts iestāžu maksājumiem, izslēdzot jebkādu iespēju līdzekļu pārnešanai no vai uz kontiem, kas saistīti ar citiem uzņēmuma darbības veidiem.

(78)

Komisija arī norāda, ka atbilstīgi Tiesas spriedumam Antrop lietā saskaņā ar procedūru noteiktās prasības nav izpildītas, ja nav iespējams, pamatojoties uz ticamām grāmatvedības ziņām, noteikt starpību starp izmaksām, kas attiecināmas uz uzņēmuma darbības daļu teritorijā, par kuru ir piešķirta koncesija, un tai atbilstošajiem ieņēmumiem un līdz ar to nav iespējams aprēķināt no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildes izrietošās papildizmaksas (14).

(79)

CSTP nav iesniedzis pierādījumus par to, ka pārskata periodā un jo īpaši 1998. gadā tas patiesi veicis atsevišķu uzskaiti veiktajai komercdarbībai. Turklāt Komisija uzskata, ka CSTP norāde par to, ka vairs nav spēkā juridiskās prasības turēt pilnā apmērā uzskaites un administratīvos dokumentus par pārskata periodu, nav būtiska, lai ex post pamatotu papildkompensāciju, piemērojot induktīvu pieeju. Jebkurā gadījumā šāda prasība, kas izriet no valsts tiesību aktiem – pat ja tās pastāvēšana tiktu pierādīta –, nevar atcelt no Tiesas judikatūras vai Regulas (EEK) Nr. 1191/69 izrietošās saistības, kas ir jāizpilda, pirms transporta uzņēmumam tiek izmaksāta sabiedrisko pakalpojumu kompensācija.

(80)

Otrkārt, Komisija norāda, ka saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1191/69 13. pantu kompensācijas apmērs ir jānosaka iepriekš. Papildkompensācijas aprēķināšana, pamatojoties uz ex post novērtējumu, kā to nosaka Consiglio di Stato, ir pretrunā šim noteikumam, kā jau paskaidrots 54. un 55. apsvērumā.

(81)

Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija secina, ka papildkompensācija, kura – pēc Consiglio di Stato uzskatiem – pienākas CSTP, neatbilda Regulas (EEK) Nr. 1191/69 IV iedaļā noteiktajai kompensēšanas kopējai procedūrai un tādēļ nebija atbrīvota no obligātās iepriekšējās paziņošanas, kas noteikta minētās regulas 17. panta 2. punktā.

(82)

Tā kā nav ticis parādīts, ka pārskatāmais pasākums bija atbrīvots no Regulas (EEK) Nr. 1191/69 17. panta 2. punktā noteiktās iepriekšējās paziņošanas, ir jāpārbauda šādu maksājumu saderība ar iekšējo tirgu, jo, kā paskaidrots 6.1. iedaļā, maksājumus uzskata par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(83)

Līguma 93. panta noteikumi par valsts atbalsta saderību attiecas uz pārvadājumu un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību koordinēšanu pārvadājumu jomā, un tie ir lex specialis saistībā ar 107. panta 3. punktu, kā arī 106. panta 2. punktu, jo tajos ietverti īpaši noteikumi par valsts atbalsta saderību. Saskaņā ar Tiesas nolēmumu minētajā pantā “tiek atzīts, ka atbalsts pārvadājumiem ir saderīgs ar iekšējo tirgu tikai precīzi formulētos gadījumos, kuri neapdraud [Savienības] vispārējās intereses” (15).

(84)

Regula (EK) Nr. 1370/2007 stājās spēkā 2009. gada 3. decembrī, un ar to tika atcelta Regula (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regula (EEK) Nr. 1107/70 (16). Regulu (EK) Nr. 1370/2007 piemēro kompensācijai par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus.

(85)

Komisija uzskata, ka nepaziņota pasākuma atbilstība būtu jāpārbauda saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007, kas stājās spēkā 2009. gada 3. decembrī un ar kuru tika atcelta Regula (EEK) Nr. 1191/69, jo šis tiesību akts bija spēkā šā lēmuma pieņemšanas laikā (17). Komisija arī norāda, ka papildkompensācija, kuru Consiglio di Stato piešķīra uzņēmumam CSTP, tika izmaksāta 2012. gada 21. decembrī, tātad datumā, kurā radās izmaksātā atbalsta sekas, Regula (EK) Nr. 1370/2007 jau bija spēkā ilgāk nekā trīs gadus (18).

(86)

Regulas (EK) Nr. 1370/2007 9. panta 1. punktā ir noteikts, ka “sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas, ko saskaņā ar šo regulu izmaksā par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu vai par vispārējos noteikumos paredzēto tarifu saistību ievērošanu, ir saderīgas ar [iekšējo] tirgu. Tādas kompensācijas ir atbrīvotas no Līguma [108. panta 3. punktā] paredzētās iepriekšējas paziņošanas prasības”.

(87)

Turpmāk izklāstīto apsvērumu dēļ Komisija uzskata, ka paziņotā kompensācija neatbilst Regulai (EK) Nr. 1370/2007, tādēļ nevar uzskatīt, ka tā ir saderīga ar iekšējo tirgu, kā noteikts minētās regulas 9. panta 1. punktā.

(88)

Pirmkārt, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 3. pantu, ja kompetentā iestāde nolemj izvēlētajam pakalpojumu sniedzējam par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi piešķirt ekskluzīvas tiesības un/vai kompensāciju, tā to dara saskaņā ar pakalpojumu valsts līgumu, ja vien sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību mērķis nav noteikt maksimāli pieļaujamos tarifus un šādas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības tiek uzliktas, izmantojot pasākumu, kas bez diskriminācijas attiecas uz visiem viena tipa sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem kādā ģeogrāfiskā apgabalā (vispārēji noteikumi).

(89)

Komisija uzskata, ka šajā lietā nav sniegti pierādījumi par to, ka starp CSTP un reģionu būtu pastāvējusi līgumiska shēma vai būtu ieviesti vispārēji noteikumi, ar kuriem tiek noteikti maksimāli pieļaujamie tarifi visiem pasažieriem vai noteiktām pasažieru kategorijām. Komisija ir saņēmusi tikai vienu 1972./1973. gadā noslēgta koncesijas līguma paraugu, un no tā nevar iegūt ticamu informāciju par attiecībām starp CSTP un reģionu pārskata periodā (1997.–2002. gadā). Turklāt Komisija norāda, ka atbilstīgi 2. pantam Reģiona likumā Nr. 16/1983, ko par juridisko pamatu attiecībā uz pārskata periodu norādījis gan reģions, gan CSTP (skatīt 19. un 36. apsvērumu), sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju ieņēmumi izriet no reģiona noteikto minimālo pieļaujamo tarifu piemērošanas. Nav atsauces uz maksimāli pieļaujamajiem tarifiem.

(90)

Tādēļ Komisija secina, ka nav nodrošināta atbilstība Regulas (EK) Nr. 1370/2007 3. pantam.

(91)

Otrkārt, Komisija norāda, ka neatkarīgi no tā, vai CSTP noslēdzis pakalpojumu valsts līgumu vai tam piemērotas tarifu saistības, izmantojot vispārējus noteikumus, nešķiet, ka būtu ievēroti visi Regulas (EK) Nr. 1370/2007 4. panta nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek noteikts pakalpojumu valsts līgumu un vispārējo noteikumu obligātais saturs. Piemēram, 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikta prasība par to, ka parametri kompensācijas maksājumu aprēķināšanai jānosaka iepriekš objektīvi un pārredzami, lai novērstu pārmērīgu kompensēšanu, savukārt 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 4. panta 2. punktā ir noteikta kārtība izmaksu un ieņēmumu sadalei. Saistībā ar Komisijas veikto pārbaudi par otro nosacījumu Tiesas spriedumā Altmark lietā (6.1. iedaļa) ir paskaidrots, ka parametri, uz kuru pamata otrais eksperts aprēķināja iespējamo nepietiekamo kompensāciju, netika noteikti iepriekš, un attiecīgi nav nodrošināta atbilstība Regulas (EK) Nr. 1370/2007 4. pantam.

(92)

Treškārt, 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka gadījumos ar tieši piešķirtiem pakalpojumu valsts līgumiem kompensācijai ir jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1370/2007 noteikumiem un pielikumā ietvertajiem noteikumiem, lai nodrošinātu, ka kompensācija nav lielāka par summu, kas ir nepieciešama sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildei. Regulas (EK) Nr. 1370/2007 pielikumā norādīts, ka kompensācija nevar būt lielāka par summu, kura ir vienāda ar finanšu summu, ko veido šādi elementi: izmaksas, kas radušās, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, no kurām atskaita biļešu ieņēmumus, mīnus jebkura pozitīva finansiāla ietekme, kas radusies tīklā, kurā sniedz pakalpojumus saskaņā ar attiecīgajām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, plus samērīga peļņa. Turklāt saskaņā ar minēto pielikumu izmaksas un ieņēmumi ir jāaprēķina saskaņā ar spēkā esošiem grāmatvedības un nodokļu noteikumiem. Turklāt pārredzamības apsvērumu dēļ konti ir jānošķir (Regulas (EK) Nr. 1370/2007 pielikuma 5. punkts).

(93)

Kā norādīts 82. apsvērumā, CSTP atbilstīgi nenošķīra uzskaiti par 1998. gadu, un tieši par šo gadu saskaņā ar Consiglio di Stato spriedumu uzņēmumam tika piešķirta kompensācija. Tādējādi nav iespējams parādīt, ka papildkompensācija, kuru Itālijas valsts izmaksāja 2012. gada 21. decembrī, nav lielāka par summu, kas atbilst neto finanšu ietekmei, kura ir vienāda ar kopējo ietekmi – pozitīvu vai negatīvu –, kāda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ievērošanai ir uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja ieņēmumiem un izmaksām (Regulas (EK) Nr. 1370/2007 pielikuma 2. punkts).

(94)

Turklāt, tā kā saistībā ar pārskata periodu kompensācijas parametri netika noteikti iepriekš, ikviena izmaksu sadale jāveic ex post, pamatojoties uz brīvi izvēlētiem pieņēmumiem, kā tas tika darīts, izmantojot induktīvo metodi.

(95)

Attiecīgi Komisija uzskata, ka Consiglio di Stato piešķirtā papildkompensācija netika izmaksāta atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1370/2007, tādēļ tā nav saderīga ar iekšējo tirgu.

(96)

Lēmumā sākt procedūru Komisija aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes par to, vai Consiglio di Stato spriedums attiecas uz kompensāciju par kaitējumu saistībā ar iespējamu tiesību akta pārkāpumu vai arī sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju, pamatojoties uz spēkā esošajām Padomes regulām. Ne Itālijas iestādes, ne CSTP savos apsvērumos nepieminēja šo jautājumu.

(97)

Saistībā ar šo Komisija norāda, ka noteiktos apstākļos kompensācija par kaitējumu, ko izraisa valsts iestāžu nelikumīgas vai citādas darbības (19), nenozīmē, ka tiek piešķirta priekšrocība, tādēļ to neuzskata par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē (20). Kompensācijai par kaitējumu un valsts atbalstam ir atšķirīgi mērķi, jo pirmajā gadījumā mērķis ir atjaunot stāvokli, kādā kaitējuma cietējs bija pirms kaitējuma nodarīšanas, it kā kaitējuma nebūtu bijis (restitutio in integrum). Saistībā ar šo Komisija arī norāda, ka kompensācija par kaitējumu ir ārpus valsts atbalsta noteikumiem un tās pamatā ir vispārējie kompensēšanas noteikumi (21). Visbeidzot, Komisija atgādina, ka Tiesa savā spriedumā Lucchini lietā atzina, ka valsts tiesa nedrīkst piemērot valsts tiesību aktus, ja šāda tiesību akta piemērošanas radītā ietekme nozīmētu graut “Kopienu tiesību piemērošanu, kā rezultātā nebūtu iespējams atgūt valsts atbalstu, kas piešķirts, pārkāpjot Kopienu tiesības” (22). Šāda paziņojuma pamatā ir princips, ka valsts tiesību aktu nevar piemērot, ja tādējādi tiktu grauta Savienības tiesību akta atbilstīga piemērošana (23).

(98)

Saistībā ar papildkompensāciju, kuru Consiglio di Stato piešķīra CSTP, Komisija norāda, ka, kaut gan Consiglio di Stato sprieduma rezolutīvajā daļā nav minēta Regula (EEK) Nr. 1191/69, spriedums attiecas uz CSTP tiesībām saņemt summu kā kompensāciju atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 1191/69 6., 10. un 11. pantam, kas jānosaka valsts pārvaldes iestādēm, pamatojoties uz ticamiem datiem. Tas varētu norādīt, ka atbilstoši Consiglio di Stato viedoklim CSTP tiesības uz papildkompensāciju izriet nevis no vispārējā noteikuma par kompensāciju saistībā ar kaitējumu, ko izraisa valsts iestāžu nelikumīgas vai citādas darbības, bet no Regulas (EEK) Nr. 1191/69.

(99)

Katrā ziņā Komisija uzskata, ka kompensācija par kaitējumu, kas piešķirta CSTP par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kuras uzņēmumam, iespējams, nelikumīgi un vienpusēji uzlikušas Itālijas iestādes, un ko aprēķina, pamatojoties uz Regulā (EEK) Nr. 1191/69 noteikto kompensēšanas kopējo procedūru, nozīmētu Līguma 107. un 108. panta pārkāpumu. Tas ir tāpēc, ka, piešķirot kompensāciju, rezultāts būtu tāds pats kā tad, ja CSTP tiktu piešķirta sabiedrisko pakalpojumu kompensācija par pārskata periodu, neraugoties uz to, ka koncesijas nosacījumos par attiecīgajiem pakalpojumiem nedz bija paredzēts atbrīvojums no iepriekšējas paziņošanas, nedz nodrošināta atbilstība būtiskajām Regulas (EEK) Nr. 1191/69 vai Regulas (EK) Nr. 1370/2007 prasībām, kā norādīts iepriekš. Tādējādi kompensācijas pieejamība faktiski ļautu apiet Savienības tiesību aktu noteikumus un nosacījumus par valsts atbalstu, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes, kad tās uzliek sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības vai slēdz līgumus par šādām saistībām, kompensē sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem izmaksas, kas tiem radušās, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Ja kompensācija par kaitējumu ir vienāda ar atbalsta summu, kādu plāno piešķirt, tad tas patiesi nozīmē, ka netieši tiek piešķirts nelikumīgs un ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts (24). Saskaņā ar šādu pieeju Vispārējā tiesa uzskata, ka kompensācijas klauzulas par valsts atbalsta atgūšanu ir valsts atbalsts (25).

(100)

Katrā ziņā 1972. gadā noslēgtā koncesijas līguma paraugā, saskaņā ar kuru var uzskatīt, ka CSTP sniedzis attiecīgos pārvadājumu pakalpojumus, nebija paredzēts veikt finanšu kompensācijas maksājumu. CSTP piekrita sniegt pakalpojumus atbilstīgi koncesijas nosacījumiem, pašam uzņemoties risku. Šādu secinājumu apstiprina arī Reģiona likuma Nr. 16/1983 2. pants, saskaņā ar kuru ikvieni zaudējumi vai iztrūkums, ko nesedz publiskās iemaksas, jāsedz pakalpojumu sniedzējiem.

(101)

Attiecīgi Komisija neuzskata, ka Consiglio di Stato spriedums nozīmē piešķirt CSTP kompensāciju par kaitējumu, ko uzņēmumam izraisa valsts iestāžu nelikumīgas vai citādas darbības, bet uzskata to par nelikumīga un nesaderīga valsts atbalsta piešķiršanu, kas ir aizliegts ar Līguma 107. panta 1. punktu.

(102)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka nepaziņotais pasākums ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē un tas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(103)

Saskaņā ar Līgumu un Tiesas iedibināto judikatūru Komisijai ir tiesības pieņemt lēmumu par to, ka attiecīgajai dalībvalstij jāatceļ vai jāmaina atbalsts (26), ja Komisija konstatē, ka atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Tiesa arī konsekventi norādījusi, ka valsts pienākums atcelt atbalstu, kuru Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, ir noteikts tādēļ, lai atjaunotu iepriekš pastāvējušo situāciju (27). Saistībā ar šo Tiesa ir norādījusi, ka mērķis ir sasniegts, kad saņēmējs atmaksājis tam piešķirtās nelikumīgā atbalsta summas, tādējādi atsakoties no priekšrocībām, kādas tam bijušas salīdzinājumā ar konkurentiem tirgū, un tiek atjaunota situācija, kāda bija pirms atbalsta maksājuma (28).

(104)

Atbilstoši minētajai judikatūrai Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (29) 14. pantā paredzēts, “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja”.

(105)

Tādēļ Itālijai ir jāatgūst šajā lēmumā norādītais valsts atbalsts tādā apmērā, kādā tas jau ir izmaksāts CSTP. Atbalsta summai jāpieskaita procenti par atgūstamo summu, kas aprēķināti, sākot no dienas, kad nelikumīgais atbalsts nodots CSTP rīcībā (t. i., no 2012. gada 21. decembra) līdz atgūšanas dienai (30) atbilstīgi Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (31) V nodaļai.

(106)

Attiecīgi Komisija

a)

kopējā summa (pamatsumma un procenti), kas jāatgūst no saņēmēja;

b)

sīki izstrādāts apraksts par jau veiktajiem un plānotajiem pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam;

c)

dokumenti, kuri apliecina, ka saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.