28.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/1

(1)

Vācijas iestādes 2008. gada 4. decembrī ziņoja Komisijai par pasākumiem Bayerische Landesbank (BayernLB vai “banka”) atbalstam – EUR 4,8 miljardu apmērā garantiju režīma veidā un EUR 10 miljardu apmērā kapitāla ieguldījuma veidā. Komisija, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu (2), ar 2008. gada 18. decembra lēmumu (“glābšanas lēmums”, lieta N 615/08) atļāva veikt šos pasākumus sešus mēnešus vai, ja šajos sešos mēnešos iesniedz ticamu un pamatotu bankas pārstrukturēšanas plānu, līdz laikam, kamēr Komisija pieņem lēmumu par šo plānu (3).

(2)

Pamatojoties uz Austrijas banku atbalsta ārkārtas programmu (4), BayernLB meitasuzņēmums Hypo Group Alpe Adria (HGAA) 2008. gada decembrī saņēma EUR 700 miljonus no BayernLB un vēl EUR 900 miljonus no Austrijas kā 1. līmeņa kapitālu. Pamatojoties uz šo pašu Austrijas programmu, HGAA arī saņēma garantiju EUR 1,35 miljardu apmērā obligāciju emisijām saskaņā ar parāda vērtspapīru emisijas programmu.

(3)

Vācija 2009. gada 29. aprīlī paziņoja Komisijai par BayernLB pārstrukturēšanas plānu. Tajā paša dienā Austrija iesniedza HGAA dzīvotspējas plānu.

(4)

Komisija 2009. gada 12. maija vēstulē informēja Vāciju un Austriju par to, ka tā attiecībā uz pasākumiem BayernLB un HGAA atbalstam nolēmusi sākt Līguma 108. panta 2. punktā noteikto procedūru: Komisija apšaubīja to, vai bankai BayernLB sniegtais pārstrukturēšanas atbalsts bija saderīgs ar iekšējo tirgu un jo īpaši vai pārstrukturēšanas plāns spēja atjaunot BayernLB dzīvotspēju (“lēmums sākt procedūru”) (5). Turklāt Komisija apšaubīja, vai HGAA bija būtībā droša, un tāpēc apšaubīja, vai Austrijas atbalsts HGAA bija saderīgs ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu (6).

(5)

HGAA nacionalizēja 2009. gada 23. decembrī. Šo pasākumu Komisija atļāva ar 2009. gada 23. decembra lēmumu (“lēmums par HGAA glābšanu”, lieta C 16/09 un N 698/09) (7). Ar šo pašu lēmumu Komisija paplašināja procedūru, lai iekļautu Austrijas piešķirto papildu atbalstu HGAA, kas, kā uzskata Komisija, bija jāņem vērā, novērtējot BayernLB pārstrukturēšanas plānu. Komisija izdarīja pagaidu konstatējumu, ka pasākumi bija saderīgi ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, gaidot, kamēr Komisijai iesniegs saskaņotu un ticamu HGAA pārstrukturēšanas plānu.

(6)

Pārskatīto HGAA pārstrukturēšanas plānu iesniedza 2010. gada 16. aprīlī, un Komisija 2010. gada 22. jūnijā vēlreiz pagarināja oficiālās izmeklēšanas termiņu, pamatojot šādu lēmumu ar to, ka pārskatītais plāns nenodrošināja HGAA dzīvotspējas atjaunošanu un nenodrošināja pienācīgu pārstrukturēšanas sloga sadali vai piemērotus pasākumus izraisīto konkurences kropļojumu mazināšanai. Gaidot Komisijas veiktās HGAA pārstrukturēšanas plāna pārbaudes secinājumus, tā pagarināja atļauju sniegt atbalstu, ko lēmumā par HGAA glābšanu tā uz laiku bija atzinusi par saderīgu ar iekšējo tirgu (8).

(7)

Komisija 2011. gada 7. februārī informēja Austriju un Vāciju par to, ka lietu N 698/09, kas attiecas uz HGAA  (9), procesā atdalīs no lietas C 16/09 par BayernLB. Šis lēmums attiecas tikai uz lietu C 16/09.

(8)

Komisija iesaistīja ārējus ekspertus, lai novērtētu garantiju režīmu, ko uz laiku atļāva glābšanas lēmumā, un veiktu aktīvu portfeļa, kam piemēroja garantiju režīmu, novērtēšanu. Pēc apspriešanās ar banku un Vācijas iestādēm eksperti 2009. gada 16. novembrī iesniedza galīgo ziņojumu.

(9)

Vācija 2011. gada 6. aprīlī iesniedza peļņas un zaudējumu pārskatu prognozes katrai uzņēmējdarbības jomai un katrai juridiskajai personai. Vācija 2011. gada 13. aprīlī iesniedza izvērstu informāciju par prognozētajiem aktīviem katrā uzņēmējdarbības jomā un prognozētajām saistībām katrā finansējuma avotā. Vienlaikus Vācija iesniedza aktīvu peļņas prognozes katrā uzņēmējdarbības jomā un saistību drošības rezerves prognozes katrā finansējuma avotā. Papildu informāciju sniedza biežajā sarakstē: konkrēti, informāciju sniedza 2011. gada 15., 21. un 22. jūnijā, tostarp par kapitāla plānošanu līdz 2019. gadam, ietverot prognozēto Bāzele III ietekmi uz kapitāla struktūru (10). Atjauninātas finanšu prognozes iesniedza 2011. gada 27. septembrī, tostarp atjauninātus datus par peļņu un atjauninātu kapitāla plānu. Papildu informāciju par uzņēmējdarbības samazināšanu iesniedza 2011. gada 13. un 20. oktobrī, un papildu informāciju par finanšu prognozēm un garantiju režīmu iesniedza 2012. gada 4., 5. un 6. jūnijā. Atjauninātas finanšu prognozes, tostarp peļņas un zaudējumu pārskatu prognozes katrai uzņēmējdarbības jomai, kapitāla plāna prognozes un informāciju par finansējuma prasībām, sniedza 2012. gada 6. jūnijā. Turpmāk tekstā atsauces uz pārstrukturēšanas plāna finanšu prognozēm attiecas uz finanšu informāciju, ko iesniedza 2012. gada 6. jūnijā, vai, ja 2012. gada 6. jūnijā iesniegtajā informācijā nebija ietverti atjauninājumi, uz iepriekš iesniegtu finanšu informāciju.

(10)

Vācijas iestādes un Komisijas dienesti apsprieda atbalsta pasākumus un BayernLB pārstrukturēšanas plānu vairākās sanāksmēs, telekonferencēs un citos informācijas apmaiņas pasākumos laikposmā no 2009. gada maija līdz 2012. gada jūnijam.

(11)

Vācija apstiprināja, ka kapitāla aprēķināšanas vajadzībām tā gaidīja, ka no 2013. gada 1. janvāra pārskatiem veiks revīziju saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (“SFPS”).

(12)

Izmeklēšanas laikā starp Vācijas iestādēm, finanšu regulatoru, bankas īpašniekiem un pašu banku notika intensīva apspriešanās par pārstrukturēšanas plānu un iespējamo atmaksas grafiku.

(13)

Vācija 2012. gada 15. jūnijā informēja Komisiju par e-pasta vēstuli, ko tā 2012. gada 14. jūnijā saņēma no Vācijas finanšu uzraudzības iestādes (Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht – “BaFin”), kurā BaFin paziņoja, ka tā nepieņems, ka Bayerische Landesbodenkreditanstalt (BayernLabo) piešķirto nulles procentu likmes aizdevumu nominālo vērtību klasificē kā kapitālu saskaņā ar Kapitāla prasību regulu (11), kaut arī bankas revidents 2012. gada 12. aprīlī sniedza atzinumu, ka saskaņā ar SFPS aizdevumus patiešām parasti grāmato ar nominālo vērtību. Šis jautājums neietekmē kapitāla pārvaldību saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem (VPGP) atbilstoši Vācijas Komerclikumam (Handelsgesetzbuch).

(14)

Vācija 2012. gada 6. jūnijā paziņoja par BayernLB pārstrukturēšanas plānu ar grozījumiem, ko papildināja ar informāciju, ko iesniedza 2012. gada 12. jūnijā un 13. jūlijā.

(15)

Informāciju par riska pozīciju papildu samazinājuma indikatīvu attiecināšanu uz katru uzņēmējdarbības jomu iesniedza 2012. gada 20. jūnijā.

(16)

Vācija 2012. gada 27. jūnijā iesniedza Komisijai indikatīvu atmaksas grafiku.

(17)

Vācija 2012. gada 28. jūnijā paziņoja par BayernLB saistību sarakstu.

(18)

Komisija 2012. gada 25. jūlijā pieņēma galīgo lēmumu par paziņoto pārstrukturēšanas atbalstu (“2012. gada lēmums par pārstrukturēšanu”). 2012. gada lēmums par pārstrukturēšanu ir anulēts juridiskas nepilnības dēļ, jo tas bija iesniegts Austrijai valodā, kas nav valsts oficiālā valoda, kaut arī Austrija nebija piekritusi, ka autentiskā versija varētu būt kādā citā valodā, kas nav vācu valoda. Tāpēc Komisijai ir jāpieņem jauns lēmums, kas aizstātu 2012. gada lēmumu par pārstrukturēšanu. 2012. gada lēmumā par pārstrukturēšanu ir dažas kļūdas, kuras varētu novērst kļūdu labojumā (13., 29., 30., 48., 72., 77., 81., 108., 163., 200., 207. un 210. apsvērumā; 5., 10., 11. un 12. tabulā; atsaucēs uz EUR/USD I pielikumā; I pielikuma 29. punkta 2. daļā un II pielikuma 2. punktā). Šo kļūdu labojums neietekmē faktu izvērtējumu, ko Komisija sniedza 2012. gada lēmumā par pārstrukturēšanu. Tāpēc šajā lēmumā kļūdas ir izlabotas.

(19)

BayernLB ir Vācijas federālās zemes banka (Landesbank), kuras galvenais birojs atrodas Minhenē. Ar mātesuzņēmuma BayernLB Holding AG starpniecību tā netieši pieder Bavārijas brīvvalstij (Freistaat Bayern), kurai pieder aptuveni 94 % akciju, un Bavārijas Krājbanku asociācijai (Sparkassenverband Bayern, “Krājbanku asociācija”), kurai pieder aptuveni 6 % akciju (13).

(20)

2008. gadā, kad veica kapitāla ieguldījumu (skatīt 2. iedaļas 2. punkta a) apakšpunktu) un piemēroja garantiju režīmu (skatīt 2. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktu), BayernLB grupas, tajā skaitā BayernLabo, LBS un BayernLB meitasuzņēmumu, konsolidētā bilance bija EUR 422 miljardi ar riska pozīcijām EUR 198 miljardu apmērā (14), un tai bija aptuveni 20 000 darbinieku. BayernLB 2008. gada beigās reģistrēja zaudējumus aptuveni EUR 5 miljardu apmērā. Notikumi, kuru rezultātā bija nepieciešami šā lēmuma II iedaļas 2. punkta a) un b) apakšpunktā aprakstītie glābšanas pasākumi, ir sīkāk paskaidroti glābšanas lēmumā.

1. tabula

Galvenie rādītāji 2007.–2011. gadā (miljonos EUR, ja nav norādīts citādi)

(21)

BayernLB ir komercbanka, kas darbojas starptautiskā mērogā. Reģionālā līmenī bankas uzņēmējdarbība galvenokārt ir pievērsta Vācijai un atsevišķām Eiropas valstīs. BayernLB ir pārstāvēta arī lielākajos finanšu centros – tādos kā Ņujorka, Londona, Parīze un Milāna.

(22)

BayernLB galvenie meitasuzņēmumi ir Deutsche Kreditbank AG (DKB), Landesbausparkasse Bayern (LBS), Bayerische Landesbodenkreditanstalt (BayernLabo), MKB Bank Zrt (MKB, meitasuzņēmums Ungārijā) un HGAA, līdz 2009. gada beigās to nacionalizēja Austrija.

(23)

HGAA ir starptautiska finanšu grupa, kuras bilance 2008. gadā bija EUR 43 miljardi, bet riska svērtie aktīvi (RSA) EUR 32,8 miljardi. HGAA grupas mātesuzņēmums ir Hypo Alpe-Adria-Bank International AG (HAAB Int), kas atrodas Klāgenfurtē, Austrijā. Līdz HGAA nacionalizēšanai BayernLB piederēja 67,08 % grupas akciju.

(24)

MKB ir vadošā universālā banka Ungārijā, kas galvenokārt sadarbojas ar lieliem korporatīviem klientiem un finansiāli nodrošinātām privātpersonām. Tā apkalpo aptuveni 350 000 mazu un vidēju korporatīvo klientu, kā arī aptuveni 3 000 lielu korporatīvo un institucionālo klientu.

(25)

LBS ir BayernLB iestāde (Anstalt), kas organizatoriski un ekonomiski ir pastāvīga, taču tai nav juridiska statusa. Tā kā tā ir BayernLB iestāde, īpašnieki ir tie paši, proti, Bavārijas brīvvalsts un Krājbanku asociācija.

(26)

LBS sadarbojas ar Bavārijas krājbankām, kuras cita starpā darbojas kā LBS izplatīšanas kanāls, un tā ieņem vadošu pozīciju valsts subsidēto hipotekāro kredītu uzkrājumu uzņēmējdarbības jomā Bavārijā.

(27)

LBS pieder aptuveni 42 % jauno hipotekāro kredītu uzkrājumu līgumu tirgus. Tās bilance 2011. gada 31. decembrī bija EUR 11 miljardi, noguldījumi – EUR 9,7 miljardi, bet nesamaksātie celtniecības kredīti – EUR 1,9 miljardi. Kopējie ienākumi pirms nodokļu samaksas 2011. gadā bija EUR 68 miljoni.

(28)

BayernLabo ir BayernLB attīstības iestāde. Tā ir dibināta 1884. gadā, lai finansētu infrastruktūras projektus. Tā apvienojās ar Bayerische Gemeindebank 1972. gadā, lai izveidotu Bayerische Landesbank Girozentrale, kas galu galā kļuva par BayernLB. BayernLabo ir organizatoriski un ekonomiski neatkarīga, bet juridiski atkarīga; tā ir BayernLB iestāde, kuras darbību regulē publiskās tiesības, un uz to 100 % apmērā attiecas Bavārijas brīvvalsts piešķirtā garantija (Gewährträgerhaftung). Tās gada pārskati ir pilnībā iekļauti BayernLB pārskatos.

(29)

Sākotnēji BayernLabo pārvaldīja Bavārijas brīvvalsts līdzekļus kā pilnvarotais. Šie līdzekļi bija paredzēti sociālajiem mājokļiem. Daļai šo sociālo mājokļu kredītu atpirkuma summas vērtību noteica 20. gadsimta 90. gadu sākumā, un Bavārijas brīvvalsts iepludināja nepieciešamo summu BayernLabo kā īpašam mērķim paredzētu ieguldījumu (Zweckeinlage). Īpašam mērķim paredzētais ieguldījums ir EUR 612 miljoni, un laika gaitā tas paliek nemainīgs.

(30)

BayernLabo kapitāls ir jāizmanto, lai attīstītu sociālos mājokļus, un tas nav pieejams BayernLB komerciālajai uzņēmējdarbībai, kas nozīmē, ka to nevar izmantot, lai izpildītu reglamentējošās aizdevumu vai citu aktīvu kapitāla prasības.

(31)

Pašlaik BayernLabo kapitāls tiek atlīdzināts šādi: par īpašam mērķim paredzēto ieguldījumu BayernLB ir jāmaksā Bavārijas brīvvalstij minimāla atlīdzība [2–5] (15) % apmērā, ja vien BayernLB kopumā necieš zaudējumus. Par pārējā BayernLabo kapitāla zaudējumu segšanas funkciju BayernLB ir jāmaksā atlīdzība BayernLabo [0–1] % apmērā. Šāda atlīdzība tika apstiprināta kā piemērota Komisijas Lēmumā 2006/739/EK (16). Lai nodrošinātu, ka BayernLabo kapitālu arī turpmāk varētu uzskatīt par BayernLB augstākās kvalitātes kapitālu (1. līmeņa kapitālu), pārstrukturēšanas plānā ir koriģēts kapitāla līmenis un atlīdzības veids (skatīt 81. apsvērumu).

(32)

BayernLB 2008. gada decembrī saņēma 1. līmeņa kapitāla ieguldījumu EUR 10 miljardu apmērā no Bavārijas brīvvalsts (17), ko veidoja pasīva līdzdalība (stille Einlage) EUR 3 miljardu apmērā un priekšrocību akcijas EUR 7 miljardu apmērā. Pasīvās līdzdalības kupons ir noteikts 10 % apmērā no nominālās vērtības, un tas ir nekumulatīvs. Priekšrocību akciju atlīdzība ir 10 % ar priekšrocības tiesībām uz peļņu pārstrukturēšanas posmā. Šīs priekšrocības tiesības uz peļņu beigsies, tiklīdz būs pabeigta apvērse un pilnībā būs atmaksāta brīvvalsts pasīvā līdzdalība. Dividenžu maksājumi ir nekumulatīvi.

(33)

Krājbanku asociācija nepiedalījās akciju kapitāla palielināšanā. Tādējādi tās 50 % dalību BayernLB samazināja līdz 6 % (18).

(34)

Bavārijas brīvvalsts piemēroja garantiju EUR 4,8 miljardu apmērā ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (ANV), kuru nominālā vērtība ir EUR 21 miljards (19).

(35)

Garantiju režīms pasargā BayernLB pret zaudējumiem, ko rada BayernLB ANV portfelis, un tādējādi sniegtā garantija novērš turpmāku norakstīšanu. Saistībā ar šo brīvvalsts 2008. gada 19. decembrī izdeva deklarāciju. Atsauces datumā, 2008. gada 31. decembrī, ANV portfeļa nominālā vērtība bija EUR 19,589 miljardi.

(36)

BayernLB ANV portfelī ir dažādu veidu vērtspapīri. Ar neliela un paaugstināta riska mājokļu hipotēkām nodrošināti vērtspapīri (MJNV) veido aptuveni pusi kopējā portfeļa. Citi nozīmīgi vērtspapīri portfelī ir ar komerciālām hipotēkām nodrošināti vērtspapīri (KHNV), nodrošinātas parādsaistības (NPS) un citi ANV, kas attiecas uz komerciāliem un patērētāju parādiem.

(37)

Bavārijas brīvvalsts garantē EUR 4,8 miljardus, kurus var izmantot tikai tad, ja zaudējumi, kas jāsedz BayernLB, pārsniedz EUR 1,2 miljardus, un tikai tādā apmērā (“pirmās kārtas zaudējumu laidiens”). Pēc pirmās kārtas zaudējumu laidiena EUR 1,2 miljardu apmērā no nominālās vērtības, kas bija EUR 19,589 miljardi, noteica transfertcenu EUR 18,389 miljardu apmērā.

(38)

Garantiju režīma ilgums ir saistīts ar ANV portfeļa vērtspapīru termiņu. Garantētos vērtspapīrus samazināja no aptuveni EUR 19,6 miljardiem 2008. gada decembrī līdz EUR 11,9 miljardiem 2011. gada decembrī. Saskaņā ar 2012. gada 31. martā atjauninātajām prognozēm portfeli samazinās līdz EUR 7 miljardiem 2014. gada septembrī. Prioritāte ir samazināt zaudējumus, taču nav skaidrs, kādas būs tirgus cenas 2014. gadā, tāpēc pagaidām nav skaidrs, vai tajā laikā faktiski būs iespējama, t. i., ekonomiski pamatoti, atlikušās portfeļa daļas pārdošana (kas pēc būtības ir mērķis) (20).

(39)

Portfeli izvērtēja divos posmos. Pirmkārt, izmantoja agrīnās brīdināšanas rīku, lai atzīmētu atsevišķus darījumus (zaļš, dzeltens, sarkans), lai noteiktu darījumus ar finansiālām grūtībām vai samazinātu vērtību. Izmantojot rīku, noteica iekšējo reitingu: parasti darījumiem, kas bija atzīmēti ar dzeltenu vai sarkanu karodziņu, pazemināja klasifikācijas līmeni. Iekšējo reitingu vēlāk atainoja Moody's publiskajā reitingā. Šo publisko reitingu vēlāk izmantoja Moody's CDOROM  (21) versijā 2.4, lai aplēstu paredzamos zaudējumus visā portfelī un attiecīgos maksājumus.

(40)

Pamatojoties uz šo metodoloģiju, pasākumu apstiprināšanas laikā Komisijas eksperti aplēsa, ka ANV portfeļa reālā ekonomiskā vērtība (REV) bija 83,87 % no EUR 19,589 miljardu lielās nominālās vērtības, proti, EUR 16,429 miljardi. Vācija 2009. gada 14. decembra e-pasta vēstulē norādīja, ka tā vairs neanalizēs paredzamos zaudējumus. Salīdzinot transfertcenu EUR 18,389 miljardu apmērā ar reālo ekonomisko vērtību EUR 16,429 miljardu apmērā, starpība ir EUR 1,96 miljardi.

(41)

Pasākuma radītā kapitāla prasību atvieglojuma ietekme garantiju režīma ieviešanas laikā tika aplēsta EUR 1,28 miljardu apmērā.

(42)

BaFin2010. gada 9. aprīļa vēstulē apstiprināja metodes precizitāti un kapitāla prasību atvieglojuma ietekmes noteikšanai izmantotos aprēķinus.

(43)

BayernLB pārskatīja garantiju režīma atlīdzību (tostarp apvērses maksājumu) par iepriekšējo periodu no 50 bāzes punktiem uz gada maksu EUR 200 miljonu apmērā, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, un to veido:

(44)

BayernLB saņēma saistību garantijas, ko piešķīra Vācijas Finanšu tirgus stabilizācijas fonds (Sonderfonds Finanzmarktstabilisierung – “SoFFin”) saskaņā ar Finanšu tirgus stabilizācijas likumu (Finanzmarktstabilisierungsgesetz), ko apstiprināja Komisija savā lēmumā par Vācijas kredītiestāžu glābšanas pasākumu kopumu (22). Šīs garantijas veidoja EUR 15 miljardus, no kuriem EUR 5 miljardus izmantoja emisijai 2009. gada janvārī, bet atlikušos EUR 10 miljardus atdeva atpakaļ garantijas sniedzējam neizmantotus 2009. gada 16. oktobrī, pēc kā SoFFin samazināja garantiju līdz EUR 5 miljardiem. Pēdējo SoFFin piešķirto saistību garantiju maksājumu atlīdzināja 2012. gada 23. janvārī.

(45)

Pēc liela apmēra norakstīšanas un zaudējumiem 2008. gada decembrī HGAA saņēma EUR 700 miljonus no BayernLB un EUR 900 miljonus no Austrijas kā 1. līmeņa kapitālu bez balsstiesībām (23), pamatojoties uz Austrijas banku atbalsta ārkārtas programmu (24).

(46)

BayernLB un HGAA 2009. gadā uzdeva sagatavot ārēju ziņojumu par HGAA kredītrisku. Šajā ziņojumā konstatēja, ka paredzamie zaudējumi samazinātu 1. līmeņa kapitāla rādītāju līdz 4 % līdz 2009. gada beigām.

(47)

Pēc tam, kad Austrijas finanšu tirgus uzraudzības iestāde izteica ultimātu akcionāriem, lai tie pieņemtu HGAA rekapitalizēšanai nepieciešamos lēmumus līdz 2009. gada 11. decembrim, Austrija iegādājās visas akcijas par simbolisku cenu – vienu euro (25). BayernLB atteicās no visām savām akcionāra tiesībām, tostarp attiecībā uz EUR 300 miljoniem HGAA 2. līmeņa kapitālā (26). Tā kā bija nepieciešami papildu ar kapitālu saistīti pasākumi, lai HGAA varētu izpildīt tiesību aktos noteiktās minimālā kapitāla prasības, tika arī panākta vienošanās, ka turpmāki kapitāla ieguldījumi tiks sadalīti starp BayernLB un Austriju attiecībā 3:1. Tomēr papildu kapitāls, ko piešķirtu BayernLB uz šī pamata, samazinātu EUR [500–550] miljonu lielo finansējumu, ko BayernLB piešķīra meitasuzņēmumam HGAA un uz ko tā atsauca savas tiesības HGAA glābšanas pasākumu ietvaros.

(48)

Lai nodrošinātu HGAA likviditāti, BayernLB vēlreiz emitēja likviditātes līniju EUR [350–600] miljonu apmērā, kas beidzās 2009. gada 4. decembrī. Turklāt tika panākta vienošanās, ka pašreizējais finansējums EUR 2,638 miljardu apmērā, ko BayernLB ir piešķīris HGAA, paliks HGAA līdz 2013. gada beigām. BayernLB 2014. gadā atstātu HGAA finansējumu EUR [650–700] apmērā, bet 2015. gadā tā atstātu EUR [350–400] miljonus. Gadījumā, ja HGAA sadalītu vai tiktu veikts kāds cits ekonomiski pielīdzināms pasākums, kas nenodrošinātu HGAA dzīvotspēju, Austrija garantētu nodrošinājumu pret risku.

(49)

Vērā ņemamu BayernLabo rezervju daļu EUR 1 miljarda apmērā pārcels uz galvenās bankas BayernLB rezervēm bez kompensācijas vai atlīdzības.

(50)

BayernLB ir sagatavojis pārstrukturēšanas plānu, lai izklāstītu, kā atjaunot tās dzīvotspēju līdz 2015. gada 31. decembrim. Plānā paredzētas būtiskas pārmaiņas BayernLB uzņēmējdarbības modelī un bankas stratēģiska pārkārtošana. Jaunajam uzņēmējdarbības modelim raksturīgs mazāks risks, spēcīgāka ievirze uz reģionālo uzņēmējdarbību un finansējuma un aizdevumu jomas ilgtspēja. Tajā paredzēts būtiski samazināt BayernLB darbības un koncentrēties uz galvenajām darbībām, galvenajiem produktiem un galvenajiem reģioniem, veicot tādus pasākumus kā uzņēmējdarbības centru, meitasuzņēmumu un akciju pakešu pārdošana vai nodalīšana, kā arī uzņēmējdarbības jomu pārtraukšana.

(51)

Pārstrukturēšanas stratēģijas galvenā pazīme ir ar uzņēmuma pamatdarbību saistītu un nesaistītu darbību nošķiršana uzņēmējdarbības segmentos. BayernLB mērķis ir nodalīt visas ar pamatdarbību nesaistītās darbības.

(52)

Lai īstenotu ar pamatdarbību saistīto un nesaistīto darbību stratēģisku nodalīšanu, BayernLB ir izveidojis pārstrukturēšanas vienību, kurā apkopo lielāko daļu ar pamatdarbību nesaistīto darbību. Tādā veidā BayernLB var pievērst uzmanību turpmāk veicamajiem uzdevumiem ar pamatdarbību saistītajās darbībās, un tai nebūs jāveic ar pamatdarbību nesaistītās darbības.

(53)

BayernLB pievērsīsies trīs galvenajām uzņēmējdarbības jomām:

(54)

Korporatīvo klientu uzņēmējdarbības jomā mērķa grupa ir uzņēmumi, kuru galvenais birojs atrodas Vācijā, bet apgrozījums ir vismaz EUR 1 miljards. Uzņēmējdarbība, ko līdz šim veica ārvalstu filiālēs, jo īpaši vietējās darbības, samazināsies un aprobežosies ar klientiem, kuriem ir saikne ar Vāciju (28) un kuriem BayernLB piedāvās korporatīvos bankas produktus, jo īpaši kredītus, strukturētus finanšu produktus, ko veido eksporta un tirdzniecības finansējums, noma un projektu finansēšana.

(55)

Attiecībā uz maziem un vidēja lieluma uzņēmumiem BayernLB pievērsīsies Bavārijas uzņēmumiem ar apgrozījumu no EUR 50 miljoniem līdz EUR 1 miljardam, ģimenes uzņēmumiem un citiem Vācijas uzņēmumiem konkrētos reģionos, kuros banka jau ir pārstāvēta, piemēram, Ziemeļreinas-Vestfālenes vai Diseldorfas filiāles. Reģionos bez vietējām filiālēm banka pievērsīsies uzņēmumiem ar apgrozījumu no EUR 100 miljoniem līdz EUR 1 miljardam. Papildus kredītiem banka cita starpā piedāvās produktus tādās jomās kā eksporta un tirdzniecības finansēšana, darbības ar dokumentiem, procentu un valūtas pārvaldība, atvasinātie finanšu instrumenti, finanšu ieguldījumi, naudas darījumi un noma. Banka ar krājbanku starpniecību arī piedāvās produktus uzņēmumiem ar apgrozījumu zem EUR 50 miljoniem.

(56)

Ar meitasuzņēmuma DKB starpniecību BayernLB aktīvi darbosies tādās jomās kā bankas pakalpojumi fiziskām personām, infrastruktūra un banku pakalpojumi komerciāliem klientiem. Fiziskām personām piedāvāto bankas pakalpojumu jomā DKB piedāvās bankas kontus, kredītkartes un citus produktus (finansējumu, ieguldījumus), sniedzot bankas pakalpojumus tieši klientam. Infrastruktūras jomā DKB jo īpaši pievērsīsies struktūrām, kas sniedz vispārīgas nozīmes pakalpojumus, un veselības aprūpes iestādēm. Visbeidzot, DKB pievērsīsies komerciāliem klientiem atlasītās nozarēs – tādās kā lauksaimniecība, pārtikas ražošana, vides tehnoloģijas, tūrisms, kā arī juridiskie un nodokļu pakalpojumi.

(57)

Attiecība uz nekustamo īpašumu BayernLB galvenokārt pievērsīsies klientiem Vācijā. Tomēr tā arī sniegs pakalpojumus starptautiskiem klientiem, kuriem ir saikne ar Vāciju. Attiecībā uz komerciālo nekustamo īpašumu banka sniegs portfeļa finansējumu, veicinās dzīvokļu būvniecību, finansēs attīstīšanu un inventāru, kā arī finansēs nekustamā īpašuma fondus. Attiecībā uz dzīvojamo nekustamo īpašumu banka sniegs pakalpojumus dzīvokļu būvniecības uzņēmumiem un finansēs būvniecību. Saistībā ar pārvaldītiem nekustamiem īpašumiem banka galvenokārt pievērsīsies aprūpes iestādēm un veselības aprūpes īpašumiem.

(58)

BayernLB turpinās sadarboties ar Bavārijas krājbankām un mazākā apmērā ar citām Vācijas krājbankām. Banka nodrošinās produktus, kas papildinās krājbanku pašu produktus, un darbosies kā krājbanku centrālā banka.

(59)

Valsts iestāžu segmentā BayernLB piedāvās dažādus finanšu produktus un citus pakalpojumus, kas saistīti, piemēram, ar publiskās un privātās partnerības projektiem. BayernLB nepiedāvās jaunus kredītu produktus valsts iestādēm ārpus Bavārijas, izņemot likviditātes pārvaldības vajadzībām. Turklāt publiskās un privātās partnerības, projektu un eksporta finansēšanu var piedāvāt arī turpmāk, ja tas interesē klientus, kuriem ir saikne ar Vāciju.

(60)

Ar meitasuzņēmuma BayernLabo starpniecību BayernLB aktīvi piešķirs valsts finansētu finansējumu dzīvojamā nekustamā īpašuma projektiem Bavārijā. BayernLabo pievērsīsies privātiem klientiem, uzņēmumiem, kas būvē vai modernizē dzīvokļus Bavārijā, un valsts iestādēm. Turklāt BayernLabo piedāvās finanšu produktus valsts iestādēm un valsts iestāžu izveidotiem konsorcijiem. Tomēr uzņēmējdarbība aprobežosies ar Bavārijas reģionu.

(61)

BayernLB piedāvās valsts kases produktus (preces, īstermiņa procentu likmes, fiksētu ienākumu atvasinātus finanšu instrumentus, valūtas maiņu), kapitāla tirgus produktus (fiksētu ienākumu, strukturētus produktus mazumtirdzniecības sertifikātiem, strukturētus procentu likmju produktus, akciju noformēšanu) un finansēšanas produktus (starptautiskus aizdevumus, iekšzemes finansējumu). Banka piedāvās šos produktus finanšu iestādēm un institucionāliem klientiem, piemēram, apdrošināšanas sabiedrībām, trastiem un baznīcām. Šī uzņēmējdarbības joma aprobežosies ar darbībām, kas saistītas ar banku klientiem: īpašumu tirdzniecība netiks veikta, izņemot valsts kases darbībās. Turklāt būtiski samazinās sadarbību ar citām bankām kredītu jomā.

(62)

BayernLB jau ir slēgusi birojus Pekinā, Tokijā, Monreālā, Mumbajā, Kijevā, Honkongā un Šanhajā. Bankas starptautiskā pārstāvniecība aprobežosies ar birojiem Parīzē, Ņujorkā, Londonā un Milānā, kuri arī jau ir būtiski samazināti.

(63)

Banka pārdos vairākus savus meitasuzņēmumus. Konkrēti, tā pārdos LBS Komercbanku asociācijai. Pirkuma cena EUR 818,3 miljonu apmērā balstās uz ekspertu ziņojumu, ko 2012. gada 30. maijā sniedza divi novērtēšanas eksperti, un tā ataino LBS vērtību 2012. gada 30. jūnijā. Vācija norāda, ka krājbankas ir LBS produktu galvenais izplatīšanas kanāls un ka, nosakot cenu, normāls privātais ieguldītājs piemērotu atlaidi par šādu tirgus risku. Ekspertu ziņojumā šo argumentu neņēma vērā. Tāpēc Komisija neuzstāja uz atklātu konkursu, jo, pamatojoties uz ekspertu ziņojumu, tā uzskatīja par maz iespējamu, ka šāds konkurss veicinātu lielākus ieņēmumus nekā pārdošana Krājbanku asociācijai.

(64)

Turklāt banka pārtrauks savu uzņēmējdarbību Austrumeiropā (Osteuropa segments) un pārdos savu meitasuzņēmumu MKB Bank Ungārijā. Sākotnējā pārstrukturēšanas plānā BayernLB noteiktais MKB pārdošanas datums bija […]. Politiskās un ekonomiskās nenoteiktības dēļ Ungārijā (29) un attiecīgās ietekmes uz MKB finanšu datiem dēļ BayernLB secināja, ka diez vai izdosies pārdot MKB īsā termiņā, un nolēma atlikt MKB nodalīšanu no […].

(65)

Turklāt BayernLB pastāvīgi samazinās riskus galvenajās uzņēmējdarbības jomās. Tā atteiksies no uzņēmējdarbības, kas ir ļoti lielā mērā atkarīga no kapitāla tirgu attīstības, piemēram, īpašumu tirdzniecības, ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem un ar darījumiem saistītu pirkumu finansējuma. Tā būtiski samazinās finansiāli un riska ietilpīgu uzņēmējdarbību ar starptautiskiem klientiem un iesaistīsies tikai tādā uzņēmējdarbībā, kurā ir skaidra saikne ar Vāciju.

(66)

Attiecībā uz korporatīvo uzņēmējdarbības jomu banka atteiksies no korporatīvās uzņēmējdarbības un projektu finansēšanas klientiem, kuriem nav saiknes ar Vāciju.

(67)

Pārtrauks ar nekustamiem īpašumiem saistīto uzņēmējdarbību ārvalstu birojos, kur klientiem nav saiknes ar Vāciju.

(68)

Turklāt sadarbība ar citām bankām kredītu jomā tiks būtiski samazināta, un pārtrauks plānoto īpašumu tirdzniecību.

(69)

Kopumā banka apņemas samazinās savu bilanci līdz EUR 239,4 miljardiem 2015. gadā no EUR 421,7 miljardiem 2008. gadā. Samazinājums par EUR 239,4 miljardiem atbilst EUR 206 miljardiem 2008. gadā, kas ir samazinājums par 51 %.

(70)

2010. gada beigās 58 % BayernLB kredītriska darījumu bija Vācijā, bet 74 % – Eiropā (ģeogrāfiskajā reģionā). BayernLB riska darījumu galvenā valūta ir AVS dolārs, sterliņu mārciņa un Šveices franks (skatīt 2. tabulu); 2010. gada beigās 24 % bankas aktīvu bija izteikti valūtās, kas nebija euro.

2. tabula

2010. gada beigās ārvalstu valūtā izteikti aktīvi un saistības

(71)

No dolāros izteiktajiem aktīviem 2010. gada beigās [30–50] % bija iegrāmatoti pārstrukturēšanas vienībā. BayernLB Ņujorkas birojā 2010. gada beigās bija [30–50] % dolāros izteiktu aktīvu, bet Londonas birojā bija [50–70] % sterliņu mārciņās izteiktu aktīvu.

(72)

Savā korporatīvās uzņēmējdarbības jomā BayernLB papildus uzņēmumiem sniegtajiem aizdevumiem sniedz arī finanšu aizdevumus projektiem. No aizdevumiem EUR [23–29] miljardu apmērā, kas 2010. gada beigās bija iegrāmatoti šajā uzņēmējdarbības jomā, korporatīvie aizdevumi veidoja EUR [9–14] miljardus; atlikušie EUR [12–17] miljardi bija galvenokārt finanšu aizdevumi projektiem un citi strukturēti finanšu aizdevumi. Finanšu aizdevumi projektiem radīja būtiskus riska darījumus ar valstīm ārpus ES. No neatmaksātajiem finanšu aizdevumiem projektiem 2011. gada beigās tikai [2–5] % bija Vācijā; pēc riska darījumu apmēra trīs nozīmīgākās valstis bija Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste un [Tuvo Austrumu valsts]. No jaunajiem aizdevumiem, ko izsniedza Ņujorkā no 2009. līdz 2011. gadam, tikai [12–15] % attiecās uz projektiem, kuros piedalījās bankas klients no Vācijas, salīdzinājumā ar [55–60] % no finanšu aizdevumiem, ko piešķīra projektiem tajā pašā laikposmā Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā (ETAĀ).

(73)

Lai banka vairāk pievērstos savam galvenajam tirgum Bavārijā un Vācijā, banka ir piekritusi aprobežot savu uzņēmējdarbību ar klientiem, kuriem ir saikne ar Vāciju, un būtiski ierobežot starptautisko uzņēmējdarbību, kā izvērsti izklāstīts Vācijas iesniegtajās saistībās.

(74)

Izmeklēšanas laikā starp Vācijas iestādēm, finanšu regulatoru, bankas īpašniekiem un pašu banku notika intensīva apspriešanās par pārstrukturēšanas plānu, kurā izdarīti grozījumi, un iespējamo atmaksas grafiku.

(75)

Neapstrīdami, ka saskaņā ar Bāzele III pasīvā līdzdalība (izņemot valsts atbalstu) netiks atzīta par 1. līmeņa kapitālu, un tādējādi no 2013. gada tā vairs netiks atzīta par pašu kapitālu.

(76)

Pašlaik atsevišķu Bavārijas krājbanku pasīvā līdzdalība BayernLB ir EUR [700–750] miljoni; […] (30). Šai pasīvajai līdzdalībai nav termiņa, un tāpēc tā paliks bankā, kamēr banka pēc savas iniciatīvas to atmaksās.

(77)

Krājbanku asociācija ir vienojusies ar banku par to, ka atsevišķu krājbanku pasīvā līdzdalība bez konkrēta termiņa tiks atmaksāta […], un Krājbanku asociācija to nekavējoties atkal ieguldīs BayernLB Holding AG, veicot kapitāla palielināšanu (31).

(78)

Turklāt Krājbanku asociācija ieguldīs papildu EUR [22–62] miljonus BayernLB Holding AG. Jaunās akcijas, kas piederēs Krājbanku asociācijai, aprēķinās saskaņā ar BayernLB Holding AG vērtību, ko noteiks saskaņā ar Vācijas Sertificētu neatkarīgo grāmatvežu institūta (Institut der Wirtschaftsprüfer – “IdW”) izstrādātu IdW S1 standartu. Krājbanku asociācijas daļa varētu nepārsniegt 25 %, lai nodrošinātu, ka tai nav bloķējoša mazākuma, kas ir 25 % + 1 balss.

(79)

Bavārijas brīvvalsts pasīvā līdzdalība EUR 3 miljardu apmērā zaudēs statusu kā pilntiesīgs 1. līmeņa pašu kapitāls 2018. gadā. Bavārija ir publiski paziņojusi, ka tā vēlas atgūt no BayernLB pasīvo līdzdalību EUR 3 miljardu apmērā. Tomēr BayernLB nevēlas atlīdzināt pasīvo līdzdalību, baidoties no tā, ka varētu apdraudēt savu pašu kapitāla rezervi. BaFin ir mutiski informējusi Komisiju par to, ka tā uzskata, ka bankai ir nepieciešams 9 % liels 1. līmeņa pamata kapitāls, kā ir noteikusi Eiropas Banku iestāde (EBI), bet arī būtiska rezerve vismaz 0,5–1 % apmērā atkarībā no bankas uzņēmējdarbības modeļa.

(80)

Turklāt pēc krīzes scenārija ieviešanas saskaņā ar Eiropas Banku iestādes 2011. gada jūnija spriedzes testu banka secināja, ka būtu prātīgi izveidot šādu rezervi. Regulators atzinīgi novērtēja šo piesardzīgo pieeju. Tāpēc Vācija nav varējusi iesniegt Komisijai kādu risinājumu, kas parādītu, kā varētu atlīdzināt pasīvo līdzdalību.

(81)

BaFin deva signālus, ka nākotnē ar BayernLabo kapitālu [varētu apieties citādi]. Tāpēc BayernLB plāno pārcelt lielu daļu BayernLabo rezervju (EUR 1 miljardu) uz galveno banku. Tomēr īpašam mērķim paredzētais ieguldījums (skatīt 29. un 31. apsvērumu) paliks BayernLabo, un to izmantos BayernLabo juridiski noteiktajam uzdevumam veicināt dzīvokļu būvniecību. BayernLabo palikušo kapitālu uzlabos, lai to varētu atzīt par EBI pamata kapitālu, kas pilnībā absorbē zaudējumus un ko atlīdzina ar dividendēm.

(82)

Finanšu plānošanā izmantotie pieņēmumi, regulējums, prognozētie galvenie rādītāji, ienesīgums katrā uzņēmējdarbības jomā un prognozes attiecībā uz MKB ir minēti 83. un nākamajos apsvērumos.

(83)

IKP un valūtas kursu īstermiņa prognozēs (t. i., 2012.–2013. gadam) BayernLB izmanto metodoloģiju, kuras pamatā ir starptautisko iestāžu svērtās prognozes, privāto prognožu sagatavotāju īstermiņa prognozes un ievaddati no pašas BayernLB pētniecības nodaļas. BayernLB ilgtermiņa IKP prognožu pamatā pēc 2013. gada ir pieņēmums, ka ekonomika attīstīsies saskaņā ar tās ilgtermiņa potenciālu. BayernLB prognozes iekšējās plānošanas vajadzībām parasti ir konservatīvas. Noapaļošanas dēļ var rasties nelielas atšķirības no citu iestāžu prognozētajiem skaitļiem (piemēram, eurozonas prognozēm 2013. gadam: SVF – 0,9 %, BayernLB un Komisijai – 1 %).

(84)

BayernLB prognoze attiecībā uz dolāru balstās uz pieņēmumu, ka dolārs 2013. gadā […]. Dolārs 2015.–2016. gadā […] salīdzinājumā ar euro. Saskaņā ar BayernLB prognozēm tas būs rezultāts gaidāmajam ASV publisko finanšu […] un tam, ka valūtas kurss būs […] pirktspējas paritātes (PPP), kas 2011. gadā saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) aplēsēm bija USD 1,25 uz vienu euro. Tā kā ir gaidāms, ka inflācija ASV būs augstāka nekā eurozonā, BayernLB uzskata, ka PPP 2016. gadā ir jābūt aptuveni USD 1,30.

(85)

BayernLB procentu likmju prognožu pamatā ir pašreizējais ļoti zemais procentu likmju līmenis. BayernLB pieņem, ka pašreiz zemais līmenis pakāpeniski paaugstināsies līdz normālam, tuvojoties patiesās vērtības līmenim; šī viedokļa pamatā ir izaugsmes prognozes, inflācijas prognozes un apgalvojumi par plānoto monetāro politiku.

(86)

Vācijas iestādes ir sniegušas Komisijai informāciju, kas liecina, ka BayernLB IKP prognozes ir ļoti tuvas vairākumam lielāko starptautisko iestāžu, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), un Komisijas prognozēm.

(87)

Prognožu, kas pēdējo reizi atjauninātas 2012. gada jūnijā, pamatā ir 2012. gadā maijā izdarītu pieņēmumu kopums. Šajās 2012. gada jūnijā atjauninātajās finanšu prognozēs BayernLB mainīja vairākus makroekonomiskos pieņēmumus, konkrēti – koriģēja savas prognozes attiecībā uz pašlaik ļoti zemajām procentu likmēm (skatīt 3. tabulu).

3. tabula

Finanšu prognožu galvenie pieņēmumi

(88)

BayernLB izdarīja arī vairākas negatīvas korekcijas savās ieņēmumu prognozēs ar uzņēmumu saistītu iemeslu dēļ. Piemēram, tā izmantoja piesardzīgākas nodokļu prognozes (t. i., augstāku faktisko nodokļa likmi), paaugstināja darbības izmaksas, lai atainotu Federālās darba tiesas (Bundesarbeitsgericht) sprieduma nelabvēlīgo ietekmi, un atjaunināja tās ārvalstu valūtas risku ierobežošanas rezultātus, lai atainotu situāciju 2011. gada beigās (32).

(89)

BayernLB ir iesniegusi analīzi par savu finanšu prognožu jutību pret ASV dolāra, Šveices franka un sterliņu mārciņas valūtas kursu svārstībām. Saskaņā ar sniegto informāciju procentu likmju neto ienākumi ir visjutīgākie pret dolāra maiņas kursa svārstībām. Procentu likmju neto ienākumu prognozēm ir tendence samazināties augstāka euro un dolāra valūtas kursa dēļ un palielināties, ja euro un dolāra valūtas kurss ir zemāks.

(90)

Vācija ir sniegusi sīki izklāstītas finanšu prognozes attiecībā uz aktīvu apmēru, drošības rezervēm un riska pozīcijām katrā uzņēmējdarbības jomā un pārfinansēšanas finansējuma avotā ar attiecīgajām robežvērtībām.

(91)

Galvenie pārstrukturēšanas plāna rādītāji ir minēti 4. tabulā.

4. tabula

Galvenie finanšu rādītāji pārstrukturēšanas plānā

(92)

EBI 2011. gada decembra spriedzes testā BayernLB EBI 1. līmeņa pamata kapitāla rādītājs bija 10 %. Pārstrukturēšanas periodā bankas peļņa palielināsies.

(93)

Vācija 2011. gada jūnijā iesniedza BayernLB finansēšanas plānu, kas izklāstīts 6. tabulā. Šis sadalījums attiecas uz laikposmu, pirms banka apņēmās veikt bilances papildu samazināšanu, kuras rezultātā tās bilance kopā 2015. gadā samazinātos līdz aptuveni EUR 240 miljardiem.

6. tabula

Finansēšanas plāns

(94)

BayernLB ir iesniegusi 7. tabulā izklāstīto informāciju, kas ataino pārmaiņas dokumentāri apstiprinātajās un neapstiprinātajās pirmskrīzes valsts garantētajās saistībās, uz kurām attiecas iepriekš iegūtas tiesības (37).

7. tabula

Termiņi saistībām, uz kurām attiecas iepriekš iegūtas tiesības

(95)

Vācija ir iesniegusi plašu informāciju par BayernLB pieejamiem alternatīviem finansējuma avotiem. Informācija jo īpaši attiecas uz nodrošinājumu, kam ir tiesības uz segto obligāciju emisiju, taču kas nav iekļauts iesniegtajā finansēšanas plānā. Šis nodrošinājums ir pieejams DKB līmenī un var būt alternatīvs lēta finansējuma avots. Vācija ir iesniegusi informāciju arī par pakāpeniski pieaugošo emisiju kapacitāti starptautiskajos tirgos.

(96)

Likums par ārvalstu valūtā izsniegtu aizdevumu atmaksu (38), ko Ungārijas iestādes pieņēma 2011. gada rudenī, bija ļoti nozīmīgs faktors, kas ietekmēja MKB neto zaudējumus šajā gadā par EUR 382 miljoniem.

(97)

Tā kā MKB ieņēmumu nākotnes perspektīvu pastāvīgi bojā ārvalstu valūtā izsniegto aizdevumu pirmstermiņa atmaksa un nemainīgi sarežģītā situācija, BayernLB norakstīja savu daļu MKB EUR 576 miljonu apmērā savos kontos saskaņā ar Vācijas grāmatvedības standartiem.

(98)

BayernLB 2012. gada pirmajā ceturksnī ieguldīja EUR 200 miljonus MKB kapitāla palielināšanā. Ar grupas finansējuma starpniecību BayernLB riska darījums ar MKB 2012. gada beigās tika lēsts aptuveni EUR […] miljardu apmērā.

(99)

EBI kapitāla pārbaudē 2011. gada decembrī saskaņā ar EBI kritērijiem BayernLB 1. līmeņa pamata kapitāla rādītājs (“EBI 1. līmeņa pamata kapitāla rādītājs” vai “1. līmeņa pamata kapitāla rādītājs”) bija 10 %. Ņemot vērā BayernLB valsts parāda portfeli, EBI secināja, ka BayernLB nebija nepieciešama īpaša valsts parāda kapitāla rezerve riska darījumiem Eiropas Ekonomikas zonā.

(100)

Finanšu plānošanas pamatā ir pieņēmums, ka 2013. gadā mainīsies grāmatvedības standarti, ko izmanto, lai aprēķinātu pašu kapitāla rādītājus, no vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem (VPGP) saskaņā ar Vācijas Komerclikumu (Handelsgesetzbuch) uz starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).

(101)

SFPS izmantošana izraisīs vairākas pārmaiņas BayernLB pašu kapitālā, kas ir ņemtas vērā prognozēs. Pārmaiņas būtiski ietekmē BayernLabo piešķirtos bezprocentu aizdevumus (valsts subsidētos aizdevumus) dzīvokļu būvniecībai un pilsētvides attīstībai (39). Saskaņā ar Komerclikumu šos aizdevumus iegrāmato ar diskontēto vērtību (kas ir mazāka par nominālo vērtību, jo par aizdevumiem nemaksā procentus). Saskaņā ar SFPS, ko ir apstiprinājis BayernLB revidents, šos aizdevumus iegrāmatos ar nominālo vērtību. Starpība veidos kapitālu BayernLabo līmenī un attiecīgi BayernLB līmenī. Šo pārmaiņu ietekme 2011. gada 31. decembrī bija EUR 967 miljoni.

(102)

Vācija apņemas samazināt riska pozīcijas vēl par EUR 10 miljardiem līdz 2017. gadam, bez peļņas kompensējot samazinātos ienākumus ar attiecīgu izdevumu samazināšanu. Šādu samazināšanu varētu veikt, optimizējot riska pozīciju aprēķinus vai samazinot aktīvus konkrētās uzņēmējdarbības jomās.

(103)

Piemēram, BayernLB ir iesniegusi samazinājuma EUR 10 miljardu apmērā sadalījumu pa segmentiem salīdzinājumā ar riska pozīciju prognozēm pārstrukturēšanas plānā: papildu samazinājums EUR […] miljardu apmērā korporatīvo klientu/mazu un vidēja lieluma uzņēmumu segmentā, EUR […] miljardu apmērā DKB, EUR […] miljardu apmērā nekustamo īpašumu segmentā, EUR […] miljardu apmērā tirgos un EUR […] miljardu apmērā pārstrukturēšanas vienībā.

(104)

Piemēram, Vācija ir iesniegusi divus iespējamos scenārijus, kā samazināt riska pozīcijas par EUR 10 miljardiem. Vācija un BayernLB uzskata, ka šie scenāriji ir īstenojami.

(105)

Pirmajā scenārijā Vācija parāda riska pozīciju samazināšanas, tostarp par EUR […] miljardiem, samazinot uzņēmējdarbību, un par EUR […] miljardiem, veicot optimizāciju, ietekmi, kas attēlota 8. tabulā.

8. tabula

1. scenārijs

(106)

Otrajā scenārijā Vācija parāda riska pozīciju samazināšanas, tostarp par EUR […] miljardiem, samazinot uzņēmējdarbību, un par EUR […] miljardiem, veicot optimizāciju, ietekmi, kas attēlota 9. tabulā.

9. tabula

2. scenārijs

(107)

Banka norāda, ka šajā posmā nav iespējams precīzi noteikt riska pozīciju samazinājuma profilu, jo samazinājumu var veikt, izmantojot vai nu optimizāciju, vai uzņēmējdarbības samazināšanu.

(108)

Pēc Komisijas pieprasījuma banka aprēķināja 10. un 11. tabulā izklāstītos atmaksas grafikus, ņemot vērā riska pozīciju samazinājumu EUR 10 miljardu apmērā no 2017. gada. Banka ņēma vērā visu atmaksas sekundāro ietekmi, jo īpaši, procentu maksājumus par pasīvo līdzdalību. Turklāt atmaksas grafika pamatā ir piesardzīgs pieņēmums, ka regulators saskaņā ar SFPS kapitālu, kas veidots, iekļaujot BayernLabo kapitālā aizdevumus ar nominālu vērtību, neatzīs kā 1. līmeņa pamata kapitālu (10. tabula). Tomēr Vācija ir apņēmusies: ja regulators atzīs visus vai daļu šo aizdevumu kā 1. līmeņa pamata kapitālu, tos ņems vērā no 2013. gada attiecīgās apvērses daļas atmaksas grafikā, kā norādīts 11. tabulā.

10. tabula

Hipotētisks atmaksas grafiks, izņemot papildu kapitālu, ko varētu nopelnīt, veicot BayernLabo aizdevumu nominālās vērtības uzskaiti saskaņā ar SFPS (miljonos EUR)

11. tabula

Hipotētisks atmaksas grafiks, tostarp […] papildu kapitāls, ko varētu nopelnīt, veicot BayernLabo aizdevumu nominālās vērtības uzskaiti saskaņā ar SFPS (miljonos EUR)

(109)

Vācija ir apņēmusies nodrošināt, ka sākotnējo pārstrukturēšanas plānu, kuru iesniedza 2009. gada 29. aprīlī un kurā pēdējos grozījumus veica saskaņā ar Vācijas 2012. gada 6. un 12. jūnija paziņojumiem, ieviesīs pilnībā, tostarp šā lēmuma I pielikumā izklāstītās saistības un šā lēmuma II pielikumā izklāstītos nosacījumus, un saskaņā ar šajos pielikumos noteiktajiem termiņiem.

(110)

Lēmumā sākt procedūru Komisija pauda bažas par:

(111)

Kad garantiju režīms bija ieviests, Vācija iesniedza informāciju par to, ka garantiju režīmā piešķirtais atbalsts bija EUR 1,6 miljardi. Lēmumā sākt procedūru Komisija pauda bažas par atbalsta apmēra aprēķinu pareizību, jo īpaši tāpēc, ka nebija noteikta ANV portfeļa tirgus vērtība, un uzsvēra, ka atlīdzība 50 bāzes punktu apmērā bija daudz zemāka par to, ko varētu gaidīt ieguldītājs tirgū.

(112)

Turklāt Komisija apšaubīja pārstrukturēšanas plāna pamatā esošos pieņēmumus un bija noraizējusies par bankas meitasuzņēmumu HGAA un MKB dzīvotspēju. Komisija secināja, ka nebija skaidras apņemšanās pārdot HGAA, MKB un Banque LB Lux SA līdz […].

(113)

Komisija uzskata, ka ar plānoto bilances un RSA samazināšanu nepietika, lai mazinātu konkurences kropļojumus, jo liela daļa šī samazinājuma būtu nepieciešama jebkurā gadījumā, lai atjaunotu dzīvotspēju.

(114)

Komisija pauda, ka tā gaida turpmākus rīcības vai strukturālus pasākumus, lai vēl vairāk samazinātu konkurences kropļojumus, un saistībā ar šo konkrēti pieminēja iespējamo LBS nodalīšanu.

(115)

Attiecībā uz prasību ierobežot atbalstu līdz minimumam Komisija novēroja, ka netika iesniegti skaidri priekšlikumi sloga sadalīšanai starp akcionāriem.

(116)

Ar lēmumu par HGAA glābšanu paplašināja oficiālo izmeklēšanas procedūru, piemērojot to atbalstam, ko Austrija 2009. gada decembrī piešķīra HGAA. Komisija interesējās, vai šie pasākumi varētu būt papildu atbalsts BayernLB. Komisija secināja, ka HGAA glābšana un attiecīgi nepieciešamība norakstīt bilances vērtību varētu apdraudēt BayernLB dzīvotspēju. BayernLB piekrita pārdot HGAA laikus, lai ierobežotu konkurences kropļojumus, taču HGAA pārdošanu nevar uzskatīt par pasākumu konkurences kropļojumu ierobežošanai, jo pārdošana, kā izrādījās, bija nepieciešama BayernLB dzīvotspējai. Komisija pauda šaubas par to, vai BayernLB piedāvātie pasākumi konkurences kropļojumu ierobežošanai kopumā bija pietiekami.

(117)

Vācija neapstrīdēja to, ka kapitāla ieguldījums, garantiju režīms un sniegtās garantijas veidoja valsts atbalstu. Vācija apgalvoja, ka BayernLabo kapitāls, ko pārcēla uz BayernLB, nebija valsts atbalsts, jo pārcelšanas vienīgais mērķis bija atmaksāt daļu saņemtā atbalsta un samazināt BayernLB kapitālu. Un BayernLB jau bija guvusi labumu no BayernLabo kapitāla pirms pārcelšanas, lai jebkurā brīdī atbalsta apmērs būtu mazāks nekā pārceltā summa.

(118)

Saistībā ar diskusijām par ANV portfeļa reālo ekonomisko vērtību 2008. gada 31. decembrī un secinājumu, ko izdarīja Komisija, pamatojoties uz eksperta ziņojumu, par to, ka reālā ekonomiskā vērtība bija 83,87 % no nominālās vērtības, Vācija norādīja, ka tā nepieprasīs jaunu un vispusīgu pārvērtēšanu. Turklāt Vācija piekrita tirgus vērtībai EUR 11,753 miljardu apmērā, kas bija 60 % no nominālvērtības.

(119)

Vācija apstrīdēja to, ka būtu jāatgūst visa starpība EUR 1,96 miljardu apmērā starp transfertcenu un reālo ekonomisko vērtību. Konkrēti, apvērse nebūtu jāmaksā […], jo bankai nebija pienācīgas kapitāla rezerves. Šī paša iemesla dēļ Vācija nepiekrita ierosinātajam pasīvās līdzdalības atmaksas ātrumam.

(120)

Pārstrukturēšanas atbalsta izvērtējumā ir jāņem vērā viss BayernLB piešķirtais atbalsts kopš 2008. gada.

(121)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(122)

Lai pasākumu varētu uzskatīt par valsts atbalstu, ir jābūt spēkā šādiem nosacījumiem: pasākumam ir jābūt finansētam no valsts līdzekļiem; tam ir jāsniedz priekšrocība konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai; šai priekšrocībai ir jābūt selektīvai; un pasākums kropļo vai var izkropļot konkurenci, kā arī ietekmē vai var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Visiem šiem nosacījumiem ir jābūt spēkā, pirms pasākums tiek raksturots kā valsts atbalsts.

(123)

Komisija uzskata, ka šie nosacījumi ir spēkā attiecībā uz pilnīgi visiem pasākumiem, kā ir paskaidrots turpmāk tekstā a)–e) apakšpunktā.

(124)

Komisija glābšanas lēmumā konstatēja, ka ir spēkā visi 122. apsvērumā minētie nosacījumi. Tāpēc BayernLB kapitāla palielināšana par EUR 10 miljardiem ir valsts atbalsts (44). Neviens privāts ieguldītājs ne ar kādiem noteikumiem nepiešķirtu grūtībās nonākušam uzņēmumam šādus līdzekļus. Bankā ieguldītā kapitāla atbalsta daļai attiecīgi ir jābūt rekapitalizācijas nominālajai vērtībai. Tādējādi saskaņā ar Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi (45) atbalsta summa ir vienāda ar ieguldītā kapitāla nominālo vērtību, proti, EUR 10 miljardiem.

(125)

Arī attiecībā uz šo Komisija glābšanas lēmumā secināja, ka ir spēkā visi Līguma 107. panta 1. punkta nosacījumi. Tāpēc garantiju režīms ir valsts atbalsts. Šī analīze ir apstiprināta arī Komisijas paziņojumā par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu Kopienas banku nozarē (“Samazinātas vērtības aktīvu paziņojums”) (46), kurā ir sniegtas īpašas norādes par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu aktīvu glābšanas pasākumiem. Tādā veidā nodrošina vienādu pieeju dalībvalstu veiktajiem aktīvu glābšanas pasākumiem saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem.

(126)

Kaut arī šo pasākumu īstenoja pirms Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma pieņemšanas, Komisijai ir jāpiemēro tiesību akti un pamatnostādnes, kas ir spēkā lēmuma pieņemšanas dienā neatkarīgi no laika, kad atbalsta pasākums tika sagatavots vai paziņots (47). Pašreizējās finanšu krīzes apstākļos Komisija jau ir piemērojusi Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu pasākumiem, kas paziņoti pirms tā publicēšanas (48).

(127)

Bavārijas brīvvalsts piemērotais garantiju režīms atbilst Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma darbības jomai. Paziņojuma 32. un turpmākajos punktos ir izklāstīti galvenie principi, saskaņā ar kuriem nosaka atbilstīgos aktīvus un tos klasificē kategorijās (“grozos”). BayernLB ANV portfelī ir dažādu veidu vērtspapīri. Ar neliela un paaugstināta riska mājokļu hipotēkām nodrošināti vērtspapīri (MJNV) veido aptuveni pusi kopējā portfeļa. Citas lielākās portfeļa komponentes ir KHNV, NPS un citi ANV, kas attiecas uz komerciāliem un patērētāju parādiem. Visi ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru veidi ir minēti Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma III pielikuma 1. tabulā, un tāpēc tie ir aktīvi, kuriem var piemērot aktīvu glābšanas pasākumu.

(128)

Saskaņā ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 39. punktu aktīvu glābšanas pasākumā atbalsta apmērs ir aktīvu pārcelšanas cenas un to pašreizējās tirgus cenas starpība. Šajā gadījumā transfertcena ir nominālā vērtība EUR 19,589 miljardu apmērā mīnus pirmās kārtas zaudējumu laidiens EUR 1,2 miljardu apmērā, tas ir EUR 18,389 miljardi. Portfeļa tirgus vērtība ir aptuveni EUR 11,8 miljardi (49). Tādējādi atšķirība starp transfertcenu un tirgus vērtību ir vienāda ar iepriekš minēto zaudējumu apmēru, ko sedz no otrās kārtas zaudējumu garantijas (EUR 4,8 miljardi). Attiecīgi garantija pilnībā ir uzskatāma par valsts atbalstu. Tādējādi piemērotajā garantiju režīmā atbalsta apmērs ir EUR 4,8 miljardi.

(129)

Saistību garantijas EUR 15 miljardu apmērā, ko SoFFin piešķīra, pamatojoties uz Vācijas glābšanas pasākumu kopumu (50), ir valsts atbalsts.

(130)

Pirmkārt, pierādījās, ka BayernLB grupa guva labumu no pasākuma HGAA glābšanai 2009. gada decembrī, jo citādi bankai pašai būtu jāveic sava meitasuzņēmuma HGAA rekapitalizēšana (51). Tomēr pēc tam, kad Austrija nacionalizēja HGAA, BayernLB atteicās no savas daļas HGAA; HGAA vairs nav BayernLB daļa, un uz to attiecas atsevišķa valsts atbalsta procedūra. Šis lēmums neskar minēto procedūru.

(131)

Otrkārt, HGAA nacionalizēšanas ietvaros Austrija piešķīra finansējuma garantiju EUR 2,638 miljardu apmērā tieši BayernLB. Bija skaidrs, ka pasākumu finansē no valsts līdzekļiem. Ja HGAA netiktu nacionalizēta un garantija netiktu piešķirta, iespējams, ka BayernLB zaudētu lielu daļu sava finansējuma. HGAA bija nonākusi grūtībās, bet valsts garantija atbrīvoja BayernLB no kredītriska proporcionāli HGAA grūtību pakāpei. Tādējādi tā ir ekonomiska priekšrocība BayernLB. Ņemot vērā to, ka BayernLB aktīvi darbojas finanšu nozarē vairākās dalībvalstīs, jomā, kurā ir sīva starptautiska konkurence, var uzskatīt, ka priekšrocība var ietekmēt tirdzniecību iekšējā tirgū un kropļot konkurenci. Tāpēc Austrijas piešķirtā valsts garantija finansējumam, ko BayernLB atstāja HGAA, ir valsts atbalsts BayernLB.

(132)

Komisija savā 2004. gada 20. oktobra Lēmumā lietā Bayerische Landesbank–Girozentrale  (52) secināja, ka valsts līdzekļu (nesamaksātie aizdevumi dzīvokļu būvniecībai) pārcelšana uz BayernLB ar BayernLabo starpniecību 1994. un 1995. gadā ir atbalsts, kas palielināja BayernLB pašu kapitālu. Komisija secināja, ka pārcelšana bija atbalsts saskaņā ar tirgus ieguldītāja principu, jo neviens tirgus ekonomikas ieguldītājs nepārceltu kapitālu šādos apstākļos, jo īpaši, ņemot vērā apstiprināto atlīdzību par pārceltajiem līdzekļiem, ko Komisija uzskatīja par ļoti zemu. Tomēr no 2004. gada 5. marta, pēc grozījumu izdarīšanas BayernLB statūtos, pārceltie aktīvi vairs nevar būt BayernLB konkurētspējīgās uzņēmējdarbības pamatā un var būt tikai kā garantija. Savā lēmumā Komisija norādīja, ka grozījumi nozīmē to, ka, sākot ar minēto datumu, vairs nevar uzskatīt, ka kapitālu veido valsts atbalsts. Tomēr Komisija secināja, ka līdz minētajam datumam starpība starp apstiprināto atlīdzību, ko Komisija uzskatīja par ļoti zemu, un pienācīgu atlīdzību neveidoja nelegālu atbalstu, kas būtu jāatgūst.

(133)

Lai stiprinātu savu kapitāla bāzi, tagad BayernLB no jauna piereģistrēs galvenajā bankā daļu BayernLabo ieņēmumu rezerves, kas vairs nav vajadzīga BayernLabo uzņēmējdarbībai. Tas nozīmē, ka daļai kapitāla jeb ieņēmumiem no kapitāla, ko iepriekš nevarēja izmantot kā pamatu BayernLB komerciālajai uzņēmējdarbībai, mainīsies būtība, un tā vairs nebūs tikai garantija maksātnespējas gadījumā. Šī pārmaiņa atšķiras no kapitāla sākotnējā mērķa, kas bija nodrošināt rezervi maksātnespējas scenārija gadījumā. Kapitāla pārcelšana no BayernLabo uz galveno banku izbeidz tā izmantošanai noteiktos ierobežojumus, un BayernLB var izmantot kapitālu bez ierobežojumiem. BayernLB vairs nemaksās atlīdzību BayernLabo vai Bavārijas brīvvalstij par šīm tiesībām. Tādējādi, kad Bavārijas brīvvalsts galu galā ieguldīs kapitālu BayernLB, BayernLB saņems priekšrocību no brīvvalsts. Ņemot vērā to, ka BayernLB aktīvi darbojas vairāku dalībvalstu finanšu nozarē, jomā, kurā ir sīva starptautiska konkurence, var uzskatīt, ka priekšrocība var ietekmēt tirdzniecību iekšējā tirgū un kropļot konkurenci. Tāpēc kapitāla EUR 1 miljarda apmērā pārcelšana no BayernLabo uz BayernLB ir valsts atbalsts.

(134)

Kopējais atbalsts, ko Vācija piešķīra BayernLB, palielinot kapitālu (EUR 10 miljardu liels kapitāla ieguldījums, īstenojot atbalsta pasākumu 2008. gadā, BayernLabo kapitāla EUR 1 miljarda apmērā pārcelšana 2012. gadā un garantiju režīms EUR 4,8 miljardu apmērā), ir EUR 15,8 miljardi. Summa veido aptuveni 8 % BayernLB riska svērto aktīvu 2008. gadā (EUR 198 miljardi) Turklāt BayernLB saņēma aptuveni EUR 17,638 miljardus ar likviditātes garantiju starpniecību no Vācijas un Austrijas.

(135)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tas “novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā”. Apstiprinot Vācijas glābšanas pasākumu kopumu, Komisija atzina, ka pastāvēja nopietnu traucējumu risks Vācijas tautsaimniecībā un valsts atbalsts bankām, ļoti iespējams, samazinātu šos traucējumus. Kaut arī kopš 2010. gada sākuma ekonomika lēnām atlabst, nesen finanšu tirgos atkal parādījās spriedze, un Komisija vēl aizvien uzskata, ka ir izpildītas prasības valsts atbalsta apstiprināšanai saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Komisija 2011. gada decembrī apstiprināja šo viedokli, kad pieņēma paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2012. gada 1. janvāra atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (53), ar kuru tā pagarināja šo noteikumu piemērošanas termiņu.

(136)

Tādas bankas sabrukums, ko dalībvalsts uzskata par sistēmiski nozīmīgu, kā BayernLB, var tieši ietekmē finanšu tirgus un tādējādi arī visu dalībvalsts tautsaimniecību. Ņemot vērā finanšu tirgu pašreizējo jutīgo situāciju, Komisija savu vērtējumu par valsts atbalsta pasākumiem banku nozarē turpina pamatot ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(137)

Lēmumā sākt procedūru Komisija pauda bažas par garantiju režīma saderību. Šīs bažas ir jāizvērtē saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, pamatojoties uz Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumu, lai noteiktu, vai saskaņā ar paziņojuma 32. punktu aktīvi ir uzskatāmi par atbalstu.

(138)

Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 46. punktā ir noteikts, ka, kaut arī dalībvalstis pašas var izvēlēties piemērotāko modeli banku atbrīvošanai no samazinātas vērtības aktīviem, tomēr, lai novērstu interešu konfliktu un veicinātu to, ka atbalsta saņēmēja banka pievēršas dzīvotspējas atjaunošanai, ir funkcionālā un organizatoriskā līmenī skaidri jānodala banka un tās samazinātas vērtības aktīvi, īpaši attiecībā uz to pārvaldību, personālu un klientūru.

(139)

Kaut arī Bavārijas brīvvalsts piešķir garantiju, kas aizsargā BayernLB pret zaudējumiem tās ANV portfelī, visi aizsargātie aktīvi paliek BayernLB bilancē.

(140)

Komisija piekrīt, ka būtu grūti pilnībā atdalīt aktīvus un tos pārvaldošo personālu gadījumā, kad attiecīgā garantija ir tik liela kā garantiju režīms, kā arī tas varētu traucēt sasniegt mērķi samazināt paredzamos zaudējumus. Tāpēc portfeļa pārvaldniekiem nav noteikta prasība būt saistītiem tikai ar garantijas segto aktīvu pārvaldību vai citādā veidā nodalīt garantijas segtos aktīvus no pārējiem bankas aktīviem.

(141)

Turklāt Komisija uzskata, ka Vācija ir ieviesusi pienācīgus aizsardzības pasākumus, lai novērstu interešu konfliktus un nodrošinātu, ka garantijas segto aktīvu radītie zaudējumi ir samazināti līdz minimumam (54). Konkrēti, BayernLB ir izveidojusi pārstrukturēšanas vienību, uz kuru ir pārcelti vairāki portfeļi. Pārstrukturēšanas vienība ir uzņēmusies atbildību par šo portfeļu samazināšanu un uzrauga uzņēmējdarbības samazināšanu citās BayernLB vienībās. Pārstrukturēšanas vienība ir funkcionāli un organizatoriski neatkarīga no citām BayernLB vienībām (55).

(142)

Komisija iesaistīja ārējus ekspertus, lai veiktu BayernLB ANV portfeļa novērtēšanu. Komisijas ekspertu komanda noteica, ka saskaņā ar Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi BayernLB ANV portfeļa reālā ekonomiskā vērtība (REV) ir 83,87 % no nominālās vērtības. Reālā ekonomiskā vērtība ir EUR 16,429 miljardi.

(143)

Saskaņā ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 20. punktu atbalsta pieteikumiem būtu jāpiemēro pilnīga pārredzamība un informācijas izpaušana no atbilstīgo banku puses par glābšanas programmā iekļautajiem samazinātas vērtības aktīviem, pamatojoties uz pareizu novērtējumu, ko apliecinājuši atzīti neatkarīgi eksperti un apstiprinājusi attiecīgā uzraudzības iestāde. Komisijai ir iesniegta sīki izklāstīta informācija par garantēto portfeli. BaFin 2010. gada aprīlī apstiprināja, ka kapitāla glābšanas ietekme ir EUR 1,28 miljardu apmērā. Tāpēc Komisija ir apmierināta, ka kritērijs ir izpildīts.

(144)

Saskaņā ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā noteikto sloga sadales principu bankas pilnā apmērā sedz zaudējumus, kas saistīti ar samazinātas vērtības aktīviem. Tāpēc pēc būtības aktīvi ir jāpārceļ par tādu cenu, kas ir vienāda ar vai zemāka par REV. To var izdarīt, piemēram, veicot aktīvu vērtības iepriekšēju samazināšanu līdz REV. Paziņojuma 24. punktā ir teikts: ja nav iespējams panākt sloga pilnīgu sadalījumu ex ante, būtu jāprasa, lai banka piedalās zaudējumu vai riska segšanā, izmantojot apvērses klauzulu vai klauzulu par “pirmo zaudējumu”, kas jāsedz bankai.

(145)

Šajā gadījumā samazinātas vērtības aktīvu glābšana notiks bez ANV portfeļa vērtības iepriekšējas samazināšanas līdz REV. Tomēr sloga sadale bija jāpanāk ar pirmās kārtas zaudējumiem EUR 1,2 miljardu apmērā, ko saglabāja BayernLB.

(146)

Komisija ir secinājusi, ka REV bija 83,87 % no nominālās vērtības jeb EUR 16,429 miljardi. Tādējādi transfertcena EUR 18,349 miljardi pēc pirmās kārtas zaudējumu atskaitīšanas ir par EUR 1,960 miljardiem augstāka nekā REV. Saskaņā ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 41. punktu šī summa, “pārcelšanas starpība”, ir jāapvērš no BayernLB nekavējoties vai vismaz laika gaitā.

(147)

Lai veiktu apvērsi, atbalsta saņēmējai bankai ir jāatlīdzina visa summa, kas pārsniedz REV, ko sedz garantija. Ja apvērse pilnā apmērā nav iespējama, būs nepieciešami pasākumi ar ilgtermiņa ietekmi, lai ierobežotu konkurences kropļojumus. Tomēr Komisija neredz nevienu iemeslu, kāpēc šajā gadījumā nevarētu būt iespējama apvērse pilnā apmērā.

(148)

Komisija norāda, ka tagad BayernLB ir gatava maksāt papildu prēmiju 3,75 % apmērā par garantijas daļu EUR 2 miljardu apmērā, kas ir EUR 75 miljoni gadā, un konkrētu maksu EUR 45 miljonu apmērā gadā, kas kopā ir EUR 120 miljoni sešus gadus pēc kārtas līdz 2015. gadam. Šādā kārtībā apvērses maksājums gadā būtu EUR 120 miljoni.

(149)

Tādējādi atlikusī summa, kas ir jāatmaksā laika gaitā, ir EUR 1,24 miljardi (apvērse EUR 1,96 miljardu apmērā mīnus 148. apsvērumā minētie seši gada maksājumi EUR 120 miljonu apmērā). BayernLB apgalvo, ka tā spēs samaksāt šo summu (119. apsvērums).

(150)

Tomēr Komisija uzskata, ka līdz 2019. gadam ir iespējama nominālās summas apvērse EUR 1,96 miljardu apmērā. Saskaņā ar Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 41. punktu daļēja apvērse ir pieļaujama tikai tad, ja apvērse pilnā apmērā izraisītu BayernLB tehnisku maksātnespēju. Tomēr Komisija neuzskata, ka tā notiktu, ja apvērses maksājumus sadalītu ilgākā laikposmā, pat pēc pārstrukturēšanas perioda. Šāda pieeja nav pretrunā paziņojuma 41. punktam, kurā ir teikts nevis par maksājumu noteiktā laikposmā, bet par maksājumu “vēlākā posmā”. Šī interpretācija atbilst iedibinātajai lēmumu pieņemšanas praksei (56). Tāpēc Komisija uzskata, ka Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā noteiktā sloga sadales prasība tiktu izpildīta, ja apvērse pilnā apmērā notiktu līdz 2019. gadam.

(151)

Lēmuma sākt procedūru 78. apsvērumā Komisija uzsvēra, ka 50 bāzes punktu atlīdzība, ko banka maksāja, bija daudz zemāka par tirgus cenu, ko varētu gaidīt ieguldītājs tirgū.

(152)

Vienlaikus Vācijas iestādes ir apņēmušās nodrošināt, ka BayernLB maksās atlīdzību 6,25 % apmērā no kapitāla glābšanas ietekmes. Šāda atlīdzība atbilst iepriekš Komisijas lēmumos apstiprinātajam līmenim (57).

(153)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, BayernLB būtu jāmaksā 6,25 % no kapitāla glābšanas ietekmes EUR 1,28 miljardu apmērā. BayernLB ir piekritusi maksāt pamata prēmiju 6,25 % no kapitāla glābšanas ietekmes EUR 1,28 miljardu apmērā jeb EUR 80 miljonus gadā, sākot ar 2010. gada 1. janvāri […].

(154)

Ņemot vērā to, ka BayernLB maksā pienācīgu atlīdzību EUR 80 miljonu apmērā par aktīvu garantiju, un ar nosacījumu, ka Vācija atgūs pilnā apmērā daļu, kas pārsniedz transfertcenu, proti, EUR 1,96 miljardus, lai transfertcena būtu vienāda ar REV, ANV portfelim piemēroto aktīvu garantiju var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Lai varētu īstenot apvērsi pilnā apmērā, ir jāizpilda šā lēmuma II pielikumā paredzētie nosacījumi. Ņemot vērā šos apsvērumus, ir izkliedētas lēmumā sākt procedūru minētās šaubas.

(155)

Visi pasākumi, ko Komisija ir noteikusi kā valsts atbalstu, tika ņemti vērā saistībā ar BayernLB pārstrukturēšanu. Savā lēmumā Komisijai ir jāpārbauda visi šie pasākumi, tostarp Austrijas veiktie pasākumi. Noteikumi, ko piemēro finanšu iestādēm piešķirtajam pārstrukturēšanas atbalstam pašreizējās krīzes apstākļos, ir izklāstīti Komisijas paziņojumā par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem (Pārstrukturēšanas paziņojums) (58). Pārstrukturēšanas paziņojumā ir noteikts: lai finanšu iestādes pārstrukturēšana pašreizējās finanšu krīzes apstākļos būtu saderīga ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tai ir jāatjauno bankas dzīvotspēja, jāietver atbalsta saņēmēju pietiekams ieguldījums (sloga sadale) un jāierobežo atbalsts līdz nepieciešamajam minimumam, kā arī ir jāietver piemēroti pasākumi konkurences kropļojumu ierobežošanai.

(156)

Kad Komisija analizē bankas pārstrukturēšanu saistībā ar pašreizējo finanšu krīzi, tā aplūko atbalsta pasākumus, kuri uzlabo bankas kapitāla situāciju. Šajos lēmumos Komisija neveic detalizētu pārbaudi likviditātes atbalstam vai finansējuma garantijām, kas pārsniedz ieguldījumu, ko tās varētu dot kopējā pārstrukturēšanā. Ņemot vērā šo, Komisija uzskata, ka Vācijas un Austrijas sniegtās dzīvotspējas un finansējuma garantijas ir saderīgas ar iekšējo tirgu.

(157)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojumu pārstrukturēšanas atbalstam ir jānodrošina, ka banka var atjaunot dzīvotspēju, taču tam ir jābūt ierobežotam līdz nepieciešamajam minimumam, lai sasniegtu šo rezultātu. Lēmuma sākt procedūru 99. apsvērumā Komisija norādīja, ka pārstrukturēšanās plānā iekļautie priekšlikumi atbalsta ierobežošanai līdz minimumam nebija tālredzīgi.

(158)

BayernLB ir saņēmusi kapitāla ieguldījumu EUR 10 miljardu apmērā, kas ir lielākā summa, ko ir saņēmusi kāda Vācijas federālās zemes banka. EBI 2011. gada decembra spriedzes testā BayernLB EBI 1. līmeņa pamata kapitāla rādītājs bija 10 %. No 13 Vācijas finanšu iestādēm, kas piedalījās spriedzes testā, BayernLB bija ceturtā vislabāk kapitalizētā: tā bija kapitalizēta labāk nekā visas pārējās Vācijas bankas, kas bija saņēmušas valsts atbalstu (59), izņemot HRE, un labāk kapitalizēta nekā citas lielās bankas, kas nebija saņēmušas kapitāla atbalstu, piemēram, Deutsche Bank un Helaba Landesbank Hessen-Thüringen. Ja nenotiktu nekāda kapitāla glābšana, BayernLB varētu izmantot papildu kapitālu, ko piešķīra kā valsts atbalstu, lai agresīvi konkurētu uz citu banku, jo īpaši federatīvās zemes banku, rēķina ārpus tās iepriekšējās uzņēmējdarbības teritorijas (60). Tāpēc, lai ierobežotu konkurences kropļojumus, ir jānosaka kapitāla ierobežojumi.

(159)

Turklāt, ja BayernLB nebūtu jāizmanto savs kapitāls racionāli, tas būtu pasargāts no konkurences. Tā varētu piešķirt kapitālu ar nosacījumiem, kas nav optimāli un kas ilgtermiņā varētu ienest peļņu, kas zemāka par vidējo rādītāju. Šādu pārmērīgu kapitalizēšanu varētu izmantot, lai absorbētu zaudējumus, ko radītu neapdomīgi ieguldījumi, un tā ļautu neefektīvi kontrolēt kredītrisku. Tādējādi tā neradītu pareizo stimulu struktūru, lai nodrošinātu dzīvotspējas atgūšanu. Turklāt pārmērīga kapitalizēšana arī neļautu bankai gūt konkurētspējīgu RoE  (61).

(160)

Neatkarīgi no šīm grūtībām Vācija nav piedāvājusi risinājumu, kas ļautu atlīdzināt lieko kapitālu.

(161)

Tomēr kapitāla palielinājumu veido kapitāla ieguldījums EUR 7 miljardu apmērā un pasīvā līdzdalība EUR 3 miljardu apmērā. Pasīvā līdzdalība ir atmaksājams instruments. Turklāt to nodrošināja, pirms apstiprināja Bāzele III noteikumus, un tā nekvalificēsies kā EBI kapitāls, tiklīdz tiks ieviesti Bāzele III noteikumi. Tā kā pasīvajai līdzdalībai ir 10 % kupons, vidējā termiņā tā kļūs par ekonomiski dārgu finansējuma avotu un ierobežos BayernLB peļņas sadales spējas, kas savukārt padara banku nepievilcīgu no jaunu kapitāla investoru viedokļa.

(162)

Turklāt saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu banka plāno gūt peļņu pārstrukturēšanas periodā. Šī peļņa būs nesadalāma, jo BayernLB tiek pārstrukturēta. Aplūkojot šo vienlaikus ar pārstrukturēšanas plānā paredzēto riska pozīciju samazināšanu, var paredzēt, ka bankas kapitalizācija palielināsies katru gadu, kas uzlabos tās spēju veikt atmaksu. Turklāt Vācija ir apņēmusies samazināt riska pozīcijas papildus samazinājumam, kas ir paredzēts pārstrukturēšanas plānā, kas atbrīvotu papildus 10 % BayernLB kapitāla.

(163)

Pamatojoties uz to, Komisija pieprasīja Vācijas iestādēm iesniegt pasīvās līdzdalības EUR 3 miljardu apmērā atmaksas grafiku līdz 2018. gadam, kad tā vairs neatbildīs visām prasībām, lai to varētu atzīt par pamata kapitālu uzraudzības vajadzībām. Atbildot uz to, Vācijas iestādes iesniedza atmaksas grafiku, kas atainots 10. tabulā “Hipotētisks atmaksas grafiks, izņemot papildu kapitālu, ko varētu nopelnīt, veicot BayernLabo aizdevumu nominālās vērtības uzskaiti”.

(164)

Komisija uzskata, ka atbalstu var ierobežot līdz nepieciešamajam minimumam, atmaksājot pasīvo līdzdalību EUR 3 miljardu apmērā, kā norādīts 10. tabulā. Atmaksa ir atbilstoša, ņemot vērā, pirmkārt, bankas prognozes un, otrkārt, jaunākās regulējuma prasības, kas nosaka, ka ir jākapitalizē 1. līmeņa pamata kapitāls, kas pārsniedz 9 %, un jānodrošina rezerve (ko paredz arī Bāzele III noteikumi). Pamatojoties uz to, saskaņā ar II pielikumā sīki izklāstīto atmaksu Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas atbalsts ir ierobežots līdz minimumam, kas nepieciešams dzīvotspējas atjaunošanai.

(165)

Komisija norāda, ka BayernLabo atmaksas grafika pamatā ir konkrēti grāmatvedības un tiesiski pieņēmumi, kaut arī pastāv noteiktas neskaidrības par piemērojamo regulējumu. Ja pieņēmumi mainīsies, atmaksa ir jāveic saskaņā ar 11. tabulu.

(166)

Komisija izvērtēs bankas dzīvotspēju, pamatojoties uz atmaksas grafiku un bankas un tās akcionāru ieguldījumu.

(167)

Izvērtējot pārstrukturēšanas plānu, Komisijai ir jāpārliecinās, ka banka spēj atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju bez valsts atbalsta (Pārstrukturēšanas paziņojuma 2. iedaļa). Paziņojumā sākt procedūru tika paustas bažas saistībā ar šo.

(168)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojumu ilgtermiņa dzīvotspēja ir sasniegta, ja banka pati saviem spēkiem spēj konkurēt kapitāla tirgū atbilstīgi attiecīgajām regulējuma prasībām. Lai to varētu izdarīt, bankai ir jāspēj segt visas savas izmaksas un, ievērojot bankas riska profilu, gūt atbilstīgu peļņu no pašu kapitāla. Ilgtermiņa dzīvotspējai arī nepieciešams, lai jebkurš saņemtais valsts atbalsts tiktu atmaksāts noteiktā laikā, kā tas tika plānots, piešķirot šo atbalstu, vai arī par to tiktu atlīdzināts saskaņā ar normāliem tirgus nosacījumiem, tādējādi nodrošinot, ka jebkāda veida papildu valsts atbalsts tiek izbeigts. Dzīvotspēja ir jāatjauno, veicot iekšējus pasākumus un pamatojoties uz ticamu pārstrukturēšanas plānu, kā arī ir jānosaka bankas grūtību un nepilnību iemesli un jāpaskaidro, kā pārstrukturēšana tos novērsīs. Jo īpaši, veiksmīga pārstrukturēšana nozīmē atteikšanos no visām darbības jomām, kas vidējā termiņā turpinātu nest strukturālus zaudējumus.

(169)

Komisija secina, ka šī prasība ir izpildīta, jo pārstrukturēšanas plānā ir paredzēta būtiska riska samazināšana bankas kapitāla tirgus darbībās gan apmēra, gan sarežģītības ziņā un ar to samazina bankas ārvalstu darbības, lai uzmanību pievērstu jomai, kas ir bankas pamata specializācija, galvenokārt komercbankas pakalpojumi fiziskām personām un maziem un vidēja lieluma uzņēmumiem, kas atrodas bankas reģionālajos pašmāju tirgos.

(170)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 13. punktā ir noteikts, ka pārstrukturēšanas plāna pamatā ir jābūt pieņēmumiem, kas salīdzināti ar atbilstīgiem nozares kritērijiem, kas attiecīgi jāpielāgo, ievērojot jaunākos pavērsienus saistībā ar pašreizējo krīzi finanšu tirgos, un tajā jāietver atbilstošs spriedzes līmenis.

(171)

Komisija secina, ka BayernLB iesniegtie skaitļi atbilst starptautiskajiem kritērijiem. Makroekonomiskās prognozes atbilst starptautisko iestāžu prognozēm, un valūtu tirgus aplēses var uzskatīt par piesardzīgām. BayernLB EUR/USD prognozes ietver to, ka dolārs 2016. gadā būs vājāks, nekā to paredz pirktspējas paritātes līmenis; tas nozīmē, ka BayernLB ieņēmumi dolāros ir pārvērsti euro piesardzīgi. Salīdzinoši augstajām EUR/USD maiņas kursa prognozēm varētu būt negatīva ietekme uz prognozētajiem neto ienākumiem, jo BayernLB ir vairāk dolāros izteiktu aktīvu nekā pasīvu (62). Prognozētais dolāra līmenis salīdzinājumā ar euro ir zemāks nekā pašreizējais EUR/USD valūtas kursa līmenis un nākotnes līknes līmenis.

(172)

Saskaņā ar BayernLB veikto jutīguma analīzi (89. apsvērums) bankas peļņa pieaugtu, ja prognozēs būtu paredzēts, ka dolārs būs spēcīgāks. Šo pieaugumu var izskaidrot ar to, ka BayernLB USD ir vairāk aktīvu nekā pasīvu, un tāpēc, ja dolārs ir spēcīgāks, neto procentu, ko tā saņem dolāros, euro ekvivalents ir lielāks. Ņemot vērā to, ka BayernLB pieņem, ka dolārs būs vājāks, nekā to paredz finanšu tirgi, kā to ataino nākotnes līkne, var uzskatīt, ka pieņēmums ir izturīgs pret spriedzi.

(173)

Komisija arī secina, ka BayernLB ir koriģējusi savas prognozes, lai ietvertu vairāku uzņēmumam raksturīgu elementu (Federālās darba tiesas sprieduma, Ungārijas MKB, valūtas risku ierobežošanas izmaksu un nodokļu likmju) negatīvo ietekmi. Tas apliecina, ka bankas finanšu prognozes ir piesardzīgas un tajās ir pietiekami ņemta vērā iespējamā spriedze.

(174)

Finanšu prognozes, kuras iesniedza 2012. gada 6. jūnijā, paredz pakāpenisku ienesīguma atjaunošanu, mēreni palielinot ienākumus, vienlaikus samazinot izdevumus. Prognozētais ienākumu līmenis atbilst iepriekš sasniegtajam līmenim. Konkrēti, prognozētais ienākumu no riska pozīcijām līmenis (kas ataino aktīvu, kas koriģēti, ņemot vērā risku, spēju radīt ienākumus) atbilst BayernLB līdzinieku prognozēm. Prognozes 4. tabulā ir zemākas nekā 2009. un 2010. gadā sasniegtais līmenis (63). Tāpēc Komisija uzskata, ka ienākumu prognozes ir piesardzīgas. Visas ienākumu komponentes, jo īpaši ienākumi no nodevām, ir prognozētas saskaņā ar iepriekš sasniegto līmeni.

(175)

BayernLB prognozes paredz, ka pārstrukturēšanas periodā uzkrājumi aizdevumu zaudējumiem samazināsies, kas atbilst pieņēmumam, ka vidējā termiņā atjaunosies ekonomikas izaugsme. BayernLB prognozē, ka pārstrukturēšanas periodā izmaksas samazināsies par [15–30] %, kas nozīmē, ka galīgā izmaksu un ienākumu attiecība būs [30–60] %. Šāds līmenis atbilst tam, kāds ir citās bankās, kas saņēmušas atbalstu (64). Komisija uzskata, ka, lai atjaunotu dzīvotspēju, izmaksu un ienākumu attiecība ir jāuzlabo. Ņemot vērā BayernLB uzņēmējdarbības modeli, kurā nav filiāles, kas sniedz pakalpojumus fiziskām personām (filiāles, kas sniedz pakalpojumus fiziskām personām, parasti palielina fiziskās personas apkalpojošo banku izmaksu un ienākumu attiecību), iepriekšējās izmaksu un ienākumu attiecības nevar uzskatīt par ilgtspējīgām.

(176)

Attiecībā uz finansējumu problēma, ar ko vidējā termiņā saskaras federālās zemes bankas, ir valsts garantētā parāda, uz kuru attiecas iepriekš iegūtas tiesības, aizstāšana. Parāds, uz kuru attiecas iepriekš iegūtas tiesības, ir lēts finansējuma avots valsts bankai, ko nevar aizstāt ar tādām pašām izmaksām. BayernLB 2010. gada beigās bija EUR 58 miljardus liels neatmaksāts parāds, uz kuru attiecas iepriekš iegūtas tiesības. Faktiski visa šī parāda atmaksas termiņš ir 2015. gada beigas. Komisija norāda, ka saistības, uz kurām attiecas iepriekš iegūtas tiesības un kuru atmaksas termiņš tuvojas, ir pietiekami kompensētas, samazinot bilanci par EUR 70 miljardiem, kā to prognozēja BayernLB 2011. gada jūnijā.

(177)

Vēlāk, tā kā banka piedāvāja vēl lielākus samazinājumus, Vācijas iestādes apņēmās nodrošināt, ka bilance kopumā tiks samazināta līdz EUR 240 miljardiem. Finansēšanas plānā, ko iesniedza 2011. gada jūnijā, bija vairāki vāji punkti attiecībā uz konkrētu finansējuma avotu pieejamības ticamību. Pirmkārt, plāna pamatā bija pieņēmums, ka korporatīvo klientu noguldījumi palielināsies par EUR [2–8] miljardiem, kas ir pieaugums par […] % salīdzinājumā ar 2010. gadu. Otrkārt, prognozēja, ka banka palielinās B noguldījumu, ko izveidoja ar krājbanku starpniecību, par EUR [1–5] miljardiem, kas ir pieaugums par […] % salīdzinājumā ar 2010. gadu. Šīs bažas ir novērstas, veicot papildu samazinājumu par EUR [3–10] miljardiem, vēl vairāk samazinot finansējuma ziņā ietilpīgas uzņēmējdarbības jomas (nekustamo īpašumu, korporatīvo klientu un projektu finansēšanu). Turklāt BayernLB ir iesniegusi ticamu informāciju par pieejamiem alternatīvajiem finansējuma avotiem, konkrēti, iespēju emitēt vairāk segtu obligāciju (Pfandbriefe).

(178)

Komisija arī raugās pozitīvi uz samazināto paļaušanos uz nenodrošināto starpbanku tirgus finansējumu, kā atainots 6. tabulā.

(179)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 13. punktā ir norādīts, ka ilgtermiņa dzīvotspēja ir panākta tad, kad banka spēj gūt atbilstīgu peļņu no pašu kapitāla, ņemot vērā tās augsto riska profilu. Neveicot atmaksu, banka nevarētu gūt pietiekamu RoE, lai varētu konkurēt tirgū par kapitālu. Pēc pārstrukturēšanas banka gūtu [5–10] % lielu RoE, pieņemot, ka kapitāla rādītājs ir 10 %. RoE aprēķinos 4. tabulā ir pieņemts, ka kapitāla rādītājs ir 10 %, kas bija EBI 1. līmeņa pamata kapitāla rādītājs, ko EBI noteica BayernLB 2011. gada decembrī kapitāla pārbaudē. Tas ir arī rādītājs, ko izmanto BayernLB, lai parādītu RoE savās prognozēs (skatīt 4. tabulu). Tomēr, ja atmaksa netiks veikta, bankas kapitāla rādītājs varētu būt daudz augstāks (kā paskaidrots 159. apsvērumā; BayernLB kapitāla rādītāji varētu paaugstināties no 10 % 2011. gada decembrī, pamatojoties uz peļņas prognozēm visā periodā, tikai tad, ja šī peļņa tiktu saglabāta), lai RoE būtu zemāka nekā prognozēts.

(180)

Veicot papildu samazinājumu EUR 10 miljardu apmērā riska pozīcijā, ko ir apņēmusies paveikt Vācija, apvienojumā ar II pielikumā noteikto atmaksas grafiku, RoE rādītājs ir noteikts aptuveni [7–12] % 2016. gadā. Šāds RoE uzlabojums ir iespējams tāpēc, ka Vācija ir apņēmusies papildus samazināt riska pozīcijas tā, ka tas neietekmētu peļņu. Pamatojoties uz diviem ilustratīviem scenārijiem, kurus banka varētu īstenot, ir pierādīts, ka šāda samazināšana, neietekmējot peļņu, ir ticama.

(181)

Tomēr samazināšana varētu nodrošināt, ka tiek izpildīta dzīvotspējai nepieciešamā pietiekama ienesīguma prasība, tikai tad, ja iegūto kapitālu izmanto, lai atmaksātu bankas papildu kapitālu. Pārstrukturēšanas perioda beigās sasniegtai RoE rādītājs atbilst BayernLB līdzinieku prognozēm (65).

(182)

Saskaņā ar II pielikumā noteikto atmaksas grafiku pasīvā līdzdalība tiks atmaksāta pilnā apmērā, kas pretējā gadījumā apgrūtinātu bankas ienesīgumu. Pasīvā līdzdalība būtu jāatlīdzina lielākā apmērā nekā bankas RoE, un tā vairs nekvalificēsies kā 1. līmeņa pamata kapitāls saskaņā ar Bāzele III noteikumiem. Atmaksa pilnā apmērā ir nodrošināta saskaņā ar iesniegto pārstrukturēšanas plānu, savukārt bankas kapitalizācija ir saglabāta pietiekamā līmenī.

(183)

RoE rādītājs ir jāanalizē, ņemot vērā bankas riska profilu. Iepriekš BayernLB aktīvi darbojās ārpus Vācijas. Jo īpaši korporatīvo klientu jomā BayernLB izsniedza aizdevumus pusēm, kam nebija saistības ar kādu BayernLB klientu mītnes valstī, un projektiem, kuriem nebija būtiska nodrošinājuma. Projekta finansējums bija vērsts uz ārvalstu projektiem, kuriem vienīgā maksājumu garantija bija paredzamā nākotnes naudas plūsma no finansētajiem projektiem.

(184)

Vācija ir apņēmusies stingri ierobežot riska pozīcijas starptautiskajās darbībās šajās uzņēmējdarbības jomās. Vācija ir arī apņēmusies ierobežot bankas uzņēmējdarbību ar klientiem, kuri ir saistīti ar bankas pašmāju tirgu, pamatojoties uz skaidri noteiktu definīciju, lai ierobežotu riska darījumus ar klientiem, ar kuriem tai nav attiecību, pamatojoties uz bankas reģionālās uzņēmējdarbības modeli. Pārorientējot bankas darbību, relatīvais riska līmenis samazināsies. Ņemot vērā pamatojumu, prognozēto RoE aptuveni [7–12] % apmērā var uzskatīt par pieņemamu.

(185)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 13. punktā ir pieprasīts arī tas, ka bankai pēc pārstrukturēšanas darbību veikšanas ir jābūt pietiekami kapitalizētai. Tādējādi, pamatojoties uz piesardzīgu izvērtējumu, pašreizējai un gaidāmai kapitāla pietiekamībai ir jāatbilst spēkā esošajam uzraudzības regulējumam (66). Komisija ir noteikusi, ka pieņēmumi ir uzskatāmi par piesardzīgiem un tie pieļauj atbilstošu spriedzi saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 13. punktu. Turklāt pēc Komisijas pieprasījuma iesniegto kapitāla prognožu pamatā ir atmaksu grafiks, kas parāda, ka pašreizējais un gaidāmais kapitāla pietiekamības līmenis atbilst regulatora norādītajam līmenim, kas minēts 79. apsvērumā. Tādējādi tie atbilst jaunākajai regulējuma prasībai, kas nosaka, ka kapitalizācijai ir jāpārsniedz 9 % EBI 1. līmeņa pamata kapitāla plus rezerve. Tādējādi nodrošina arī atbilstību Bāzele III noteikumiem.

(186)

Komisija neuzskata, ka būtu jāņem vērā papildu spriedze. Pirmkārt, EBI aprēķinos, kas attiecas uz 9 % kapitāla pārbaudi, ir ņemta vērā tikai valsts parāda radītā spriedze, kas BayernLB gadījumā nav būtiska. Turklāt 2011. gada jūnija EBI spriedzes testā makrospriedzi un individuālo spriedzi piemēroja tikai 5 % EBI 1. līmeņa pamata kapitāla rādītājam. Pašlaik Komisijai nav nekādu norāžu par to, ka EBI varētu pieprasīt spriedzes testu, apvienojot abu pārbaužu pieejas. Šāda kombinācija nav pieprasīta arī nevienas citas Vācijas bankas pārstrukturēšanas novērtējumā. Tā vietā BaFin tikai lūdza bankām izpildīt 9 % EBI 1. līmeņa pamata kapitāla prasību (67). Tāpēc tagad Komisija var strādāt, tikai pamatojoties uz to, ka nepieciešamā kapitāla pietiekamība ir tāda pati kā 2011. gada decembra kapitāla pārbaudē plus papildu rezerve, kā norādīts 79. apsvērumā. Šis pieņēmums ir vēl saprātīgāks, ņemot vērā to, ka prognozēs jau ir ņemta vērā paredzamā ar banku un makroekonomikas vidi saistītā spriedze.

(187)

Jebkurā gadījumā Komisija atzinīgi vērtē finanšu uzrauga nozīmi. Komisija piekrīt tam, ka II pielikumā noteikto pienākumu atmaksāt gada iemaksu apstiprina tiesiski. Tādējādi iemaksu atmaksas saskaņā ar atmaksas grafiku ir jāapstiprina BaFin. Ja BaFin aizliedz vai neapstiprina iemaksas atmaksu, Komisija piekrīt, ka attiecīgais pienākums atmaksāt attiecīgo summu tiek atlikts. Tomēr, ja sākotnēji atliktās summas atmaksa netiek apstiprināta nākamajā gadā vai atkal tiek aizliegta, tiks apdraudēta pārstrukturēšanas plāna ieviešana, un tāpēc Vācijai būs jāiesniedz Komisijai pārstrukturēšanas plāns ar grozījumiem.

(188)

Tikai tas, ka uzraudzības iestāde aizliedz vai neatļauj atmaksu, automātiski nenozīmē, ka banka tiek atbrīvota no atmaksāšanas pienākuma: bankai ir jārīkojas. Ja banka nespēj veikt atmaksu, kaut arī visas regulatora noteiktās prasības ir izpildītas, papildu kapitālu ir iespējams atbrīvot, samazinot RSA. Turklāt ikviena kavējuma gadījumā būs nepieciešami papildu kompensējoši pasākumi (68). Tāpēc Komisija uzstāj uz principu, ka Vācijas pārstrukturēšanas plānā ar grozījumiem ir jābūt papildu kompensējošiem pasākumiem. Tas ir atainots II pielikuma 4. punktā.

(189)

Tomēr jānorāda: ja nākotnē reglamentējošās kapitāla prasības būs ievērojami zemākas par šajā lēmumā paredzētajām, Komisija varētu veikt samērīguma novērtējumu, kāds ir minēts 14. punkta trešajā teikumā Komisijas Paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2012. gada 1. janvāra atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (69); tas varētu izraisīt nepieciešamību veikt tikai dažus papildu pārstrukturēšanas pasākumus.

(190)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojumu ir jāizvērtē arī, vai pārstrukturēšanas plāns novērš pašreizējās vai iespējamās nepilnības korporatīvās pārvaldības struktūrā. Komisija secina, ka pārstrukturēšanās plānā ir paredzētas būtiskas pārmaiņas bankas tiesiskajā struktūrā un korporatīvajā pārvaldībā, kas padarīs BayernLB mazāk jutīgu pret iespējamu akcionāru ietekmi un ļaus nodrošināt labāku korporatīvo pārraudzību.

(191)

Veicamie pasākumi nodrošinās, ka BayernLB neatšķirsies no saviem konkurentiem statūtu, iekšējās politikas un procedūru, kā arī tās pārvaldes struktūru nozīmes un sastāva ziņā. Ir pietiekami aizsardzības pasākumi pret lēmumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību un ir pieņemti, pamatojoties uz nekomerciāliem apsvērumiem. Turklāt būtiski palielinās korporatīvās pārraudzības kvalitāte. Dažādu struktūru (akcionāru sanāksmes, uzraudzības padomes un izpilddirektoru padomes) pienākumi ir skaidrāk un stingrāk nodalīti, un uzraudzības padomes profesionalitāte uzlabosies, iekļaujot tajā neatkarīgus ekspertus un paredzot “atbilstošu un piemērotu” pārbaudījumu, kas jānokārto katram padomes loceklim.

(192)

Korporatīvās pārvaldības regulējums atbilst prasībām, kas attiecas uz privātiem uzņēmumiem, un tā piemērošana ir paplašināta, ietverot Vācijas korporatīvās pārvaldības kodeksa (brīvprātīgu) ieviešanu.

(193)

Bankas akcionāru sanāksmei būs standarta akcionāru sanāksmes pilnvaras bez jebkādas papildu ietekmes. Saskaņā ar korporatīvās pārvaldības kodeksu puse uzraudzības padomes locekļu būs neatkarīgi. Visiem uzraudzības padomes locekļiem piemēros kvalitatīvās prasības, kuras ieviesis Vācijas regulators BaFin un ar kurām nodrošina jaunievēlēto uzraudzības padomes locekļu minimālu kvalifikāciju. Pārstrukturēšanas periodā uzraudzības padomes priekšsēdētājs būs neatkarīgs loceklis. Ieviesīs arī revīzijas un riska komitejas, un tās darbosies saskaņā ar labāko korporatīvās pārvaldības praksi.

(194)

Tāpēc kopumā ļoti iespējams, ka ar BayernLB pārstrukturēšanas plānu atjaunos tās ilgtermiņa dzīvotspēju.

(195)

Pārstrukturēšanas paziņojumā ir teikts: lai saglabātu atbalstu minimālā līmenī, bankai vispirms ir jāizmanto pašu līdzekļi pārstrukturēšanas finansēšanai un ar pārstrukturēšanu saistītās izmaksas ir jāsedz ne tikai valstij, bet arī tiem, kas ieguldījuši attiecīgajā bankā. Lēmumā sākt procedūru Komisija norādīja, ka nodalīšanas, ko piedāvāja kā bankas pašas ieguldījumu, piemērošanas joma palikusi neskaidra.

(196)

Vienlaikus Vācija ir apņēmusies nodrošināt, ka līdz pārstrukturēšanas perioda beigām BayernLB pārdos [40–70] meitasuzņēmumu vai daļas. Banka jau ir pārdevusi lielāko daļu savu meitasuzņēmumu un plāno pabeigt visu pārdošanas procesu ne vēlāk kā līdz […]. Finanšu daļas, ko ir plānots pārdot, ir minētas I pielikuma 11. punktā un III pielikumā un ietver LBS Bayern, MKB un Banque LB Lux SA, kas ir vieni no lielākajiem BayernLB meitasuzņēmumiem. Gūtos ieņēmumus un peļņu izmantos, lai segtu pārstrukturēšanas izmaksas un palīdzētu nodrošināt, ka atbalsts saglabājas minimālā līmenī.

(197)

Turklāt, lai nodrošinātu, ka pārstrukturēšanas periodā bankas īpašnieki ir pēc iespējas vairāk iesaistīti pietiekamas kapitāla bāzes atjaunošanā, Vācija ir apņēmusies nodrošināt, ka banka ieturēs dividendes un nemaksās kuponus, izņemot tos, kuru izmaksāšana ir bankas juridisks pienākums, līdz pārstrukturēšanas perioda beigām vai ilgāk, ja līdz tam nebūs atmaksāta brīvvalsts pasīvā līdzdalība. Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 26. punktu tas nodrošinās, ka BayernLB neizmantos valsts atbalstu, lai atlīdzinātu pašu līdzekļus, ja peļņa ir nepietiekama, lai veiktu šādus maksājumus. Pagarinātais aizliegums attiecībā uz dividendēm un hibrīdkuponiem arī palīdzēs BayernLB izpildīt atmaksas grafiku.

(198)

Cits aspekts attiecas uz Krājbanku asociāciju, kas nepiedalījās 2008. gada glābšanas pasākumos, kaut arī tā bija BayernLB akcionāre. Tā kā Krājbanku asociācija nepiedalījās glābšanā, tās daļa ir būtiski samazināta, taču šajā laikā tā ir piekritusi dažādiem papildu ieguldījumiem.

(199)

Pirmkārt, pašreiz krājbankām ir atsevišķa pasīvā līdzdalība kopā EUR [770–810] miljonu apmērā, kā paskaidrots 76. apsvērumā, un, lai uzlabotu bankas kapitāla kvalitāti un nodrošinātu, ka krājbanku piešķirtais kapitāls tiek uzskatīts par EBI 1. līmeņa pamata kapitālu, krājbankas ir piekritušas atpirkt šo pasīvo līdzdalību […]. Krājbanku asociācija vēlreiz ieguldīs EUR [810–840] miljonus pašu kapitālā, tādējādi palielinot savu daļu BayernLB  (70). Tādējādi krājbankas zaudēs savas tiesības uz uzticamākiem procentu maksājumiem, bet uz dividendēm attiecinātais aizliegums nozīmē, ka tās nesaņems attiecīgus dividenžu maksājumus vidējā termiņā.

(200)

Otrkārt, Krājbanku asociācija ir piekritusi līdz 2012. gada beigām iegādāties LBS par taisnīgu cenu – EUR 818,3 miljoniem. Nosakot cenu, Krājbanku asociācija nepiemēroja atlaidi, ņemot vērā to, ka krājbankas ir galvenais LBS produktu izplatīšanas kanāls, kā to būtu darījis arī privāts ieguldītājs.

(201)

Visu šo pasākumu rezultātā akciju pakete, kas sākotnēji tika samazināta līdz 6 %, būtiski palielināsies, iespējams, līdz 25 %.

(202)

Visbeidzot, jānorāda, ka Vācija atgūs visu aktīvu garantijas daļu, kas pārsniegs REV. Tāpēc sloga sadali starp banku un tās akcionāriem var uzskatīt par atbilstošu; bažas, kas saistībā ar šo tika paustas lēmumā sākt procedūru, ir izkliedētas.

(203)

Visbeidzot, Pārstrukturēšanas paziņojumā ir noteikts, ka pārstrukturēšanas plānā ir jāiekļauj pasākumi, kas ierobežo konkurences kropļojumus. Šiem pasākumiem ir jābūt īpaši izstrādātiem, lai novērstu kropļojumus tirgos, kuros pēc pārstrukturēšanas darbosies banka, kas saņem atbalstu. Šādu pasākumu būtība un veids ir atkarīgi no diviem kritērijiem: pirmkārt, atbalsta apmēra un nosacījumiem, un apstākļiem, kādos to piešķīra; un, otrkārt, to tirgu raksturlielumiem, kuros darbosies atbalsta saņēmējs. Turklāt Komisijai ir jāņem vērā atbalsta saņēmējas bankas paša ieguldījuma apjoms un sloga sadalījums pārstrukturēšanas periodā.

(204)

Lēmumā sākt procedūru Komisija norādīja, ka ierosinātie pasākumi konkurences kropļojumu novēršanai ir nepietiekami. Atjaunotajā pārstrukturēšanas plānā ir paredzēti šādi papildu pasākumi.

(205)

Šajā gadījumā atbalsts ir aptuveni EUR 15,8 miljardi kapitāla atbalstam: tas ietver rekapitalizāciju EUR 10 miljardu apmērā, garantiju režīmu EUR 4,8 miljardu apmērā un BayernLabo kapitāla EUR 1 miljarda apmērā pārcelšanu uz BayernLB. Šajā summā nav ietvertas SoFFin piešķirtās likviditātes garantijas aptuveni EUR 15 miljardu apmērā (no kurām EUR 5 miljardi tika izmantoti) (71) un Austrijas piešķirtās finansējuma garantijas EUR 2,638 miljardu apmērā, ko BayernLB piekrita atstāt HGAA. Atbalsta summa EUR 15,8 miljardu apmērā ir ekvivalenta 8 % riska svērto aktīvu pēc pasākumu īstenošanas (riska pozīcijas EUR 198 miljardu apmērā 2008. gadā). Summa vēl vairāk palielinās, ja ir paredzēts iekļaut garantijas EUR 2,638 miljardu apmērā, ko banka saņēma no Austrijas, un EUR 15 miljardus, ko tā saņēma no SoFFin (no kuriem faktiski izmantoja EUR 5 miljardus). Tāpēc atbalsta saņēmējam piešķirtais atbalsts ir ļoti liels. Lai ierobežotu iespējamos konkurences kropļojumus, būs nepieciešami vērienīgi pasākumi, kaut arī ir ņemts vērā atbilstošs bankas pašas ieguldījums un sloga sadale starp atbalsta saņēmēju un tās akcionāriem pārstrukturēšanas periodā.

(206)

Jaunajā pārstrukturēšanas plānā prognozētais bilances samazinājums ir ievērojami palielināts salīdzinājumā ar sākotnējo pārstrukturēšanas plānu. Pamatojoties uz aktīviem 2008. gada beigās, BayernLB samazinās savu bilanci par 51 % no EUR 421,7 miljardiem līdz EUR 206 miljardiem (EUR 239,4 miljardiem 2015. gadā).

(207)

Saistībā ar šo BayernLB ir gatava pārdot lielu daļu iekšzemes un ārvalstu meitasuzņēmumu un ievērojami samazināt savu akciju pakešu portfeli. Šī nodalīšana ir jāpabeidz līdz […]. Pretējā gadījumā attiecīgajiem meitasuzņēmumiem vai saistītajiem uzņēmumiem ir jāpārtrauc jaunā uzņēmējdarbības [pēc …]. Pārskats par būtiskākajiem nodalīšanas gadījumiem ir sniegts 12. tabulā.

12. tabula

Lielāko akciju pakešu nodalīšana

(208)

Šī nodalīšana ietver visas bankas starptautiskās kredītiestādes. HGAA, kurai bija nepieciešams pārstrukturēšanas atbalsts jau 2008. gadā, nodalīšana ir veicinājusi BayernLB dzīvotspējas atjaunošanu. Tomēr, ja arī HGAA netiek ņemta vērā, nosakot apmēru pasākumiem, kas nepieciešami konkurences kropļojumu ierobežošanai, bilance tik un tā ir samazināta par 45 % (EUR (421,7 – 44,6 =) 377,4 miljardiem salīdzinājumā ar EUR 206 miljardiem).

(209)

Turklāt BayernLB samazinās savu starptautisko filiāļu un pārstāvniecību skaitu par septiņām, bet atlikušās filiāles Londonā, Parīzē, Ņujorkā un Milānā būtiski samazinās.

(210)

Kopumā Komisija uzskata, ka bankas kopējās bilances samazināšana par vairāk nekā pusi ir atbilstoša, ņemot vērā konkurences kropļojumus, ko izraisa lielais saņemtā atbalsta apmērs. Samazinājums atbilst Komisijas praksei tās lēmumos attiecībā uz citām federālās zemes bankām (73).

(211)

Papildus šiem tālejošajiem strukturālajiem pasākumiem BayernLB ir piekritusi arī dažiem rīcības ierobežojumiem. Banka ir apņēmusies pārstrukturēšanas periodā ievērot EUR 500 000 ierobežojumu darbinieku atlīdzībai (fiksētajai un mainīgajai), aizliegumu veikt iegādes un aizliegumu izmaksāt dividendes. Darbinieku atlīdzības ierobežojumus automātiski pagarinās (kaut arī algas ierobežojumi nebūs tik stingri), kamēr pasīvā līdzdalība un apvērse netiks atmaksātas pilnā apmērā, kas diez vai notiks līdz 2019. gadam. Šie pasākumi rada stimulu veikt atmaksu un attur banku no konkurējošu uzņēmumu iegādes, kas novērš BayernLB neorganisku izaugsmi, ko finansē no atbalsta.

(212)

Turklāt BayernLB gan darbības jomas, gan apmēra ziņā būtiski ierobežos savu atlikušo starptautisko uzņēmējdarbību korporatīvo klientu, projektu finansēšanas un nekustamo īpašumu jomā, kā norādīts I pielikumā. Tas atbrīvos BayernLB galvenos tirgus citiem uzņēmumiem.

(213)

Vācija ir arī apņēmusies nodrošināt, ka BayernLB atteiksies no vairākām tādām jomām kā kuģniecība un aviācija. Arī publiskais finansējums ārpus Bavārijas tiks pārtraukts.

(214)

Ņemot vērā šo dažādo pasākumu apvienojumu un iepriekš minēto konstatējumu par to, ka bankas pašas ieguldījums un sloga sadale ir atbilstoši, Komisija uzskata, ka ir pietiekami daudz aizsardzības pasākumu, lai ierobežotu iespējamos konkurences kropļojumus neatkarīgi no lielā valsts atbalsta, ko saņem BayernLB.

(215)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 5. iedaļā ir teikts, ka, lai Komisija varētu pārbaudīt, vai pārstrukturēšanas plāns tiek īstenots pienācīgi, ir jāiesniedz regulāri ziņojumi. Pirmais ziņojums jāiesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanas. Šim nolūkam Vācijai ir jāieceļ par uzraudzību atbildīgais pilnvarnieks, un uzraudzības ziņojumi jāiesniedz divas reizes gadā.

(216)

Atsevišķām atmaksām ir jāsaņem Vācijas regulatora BaFin piekrišana. Ja banka nesasniedz atmaksas grafikā noteiktos mērķus, II pielikuma 4. punktā ir paredzēts, ka Vācija paziņo Komisijai par pārstrukturēšanas plānu ar grozījumiem. Šajā jaunajā plānā būtībā ir jāietver papildu pasākumi konkurences kropļojumu ierobežošanai.

(217)

Komisija apliecina, ka I pielikuma 33. punktā minētā riska pozīciju papildu samazināšana tiek veikta, lai nodrošinātu, ka BayernLB var atmaksāt atlikušo pasīvo līdzdalību 2017. gadā. Komisijas novērtējuma pamatā ir riska pozīciju samazināšana, kas ir plānota katrā uzņēmējdarbības jomā I pielikuma 33. punktā minētajā apmērā, un tās sekundārā ietekme uz katru uzņēmējdarbības jomu. Ja, īstenojot plānu, BayernLB atklāj jomas, kuras ir iespējams optimizēt un kuras ietekmē norādīto apmēru jaunu tiesisku vai makroekonomisku notikumu ziņā, Vācijai ir jāpaziņo Komisijai par apmēru izmaiņām, ja vien izmaiņas apmērā, kādā samazina katru uzņēmējdarbības jomu, nepārsniedz [10–15] % 2017. gadā, atbilst kopējam I pielikuma 33. punktā noteiktajam apmēram un neietekmē BayernLB dzīvotspēju, kā izklāstīts pārstrukturēšanas plānā. Ja tiek iesniegts jauns plāns, Komisija apsvērs, vai pārmaiņas veicina atbrīvotā kapitāla palielināšanos, vienlaikus samazinot negatīvo sekundāro ietekmi, un attiecīgi neietekmē bankas dzīvotspēju.

(218)

Saskaņā ar bankas prognozēm un ņemot vērā jaunākās regulējuma prasības par to, ka kapitalizācijai ir jābūt vairāk nekā 9 % 1. līmeņa pamata kapitāla plus rezervei, un Bāzele III noteikumus, Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas pasākumi, tostarp Vācijas apņemšanās, var atjaunot BayernLB ilgtermiņa dzīvotspēju un ierobežot atbalsta pasākumu radītos konkurences kropļojumus. Atbilstoši noteikumiem par daļas atbalsta pasākumu atmaksu un apvērsi pārstrukturēšanas plānā ir arī noteikts, ka atbalsts ir jāierobežo līdz nepieciešamajam minimumam un bankai ir jāveic pietiekams pašas ieguldījums. Pieņemot, ka II pielikumā noteiktā atmaksas prasība ir izpildīta, var uzskatīt, ka pārstrukturēšanas atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(219)

Ir arī mazinātas Komisijas bažas par to, ka Krājbanku asociācija ir guvusi peļņu no glābšanas pasākumiem, pienācīgi neiesaistoties sloga sadalē. Lēmumā sākt procedūru Komisija norādīja, ka oficiālās izmeklēšanas laikā tā varētu novērtēt, cik pareizs ir BayernLB novērtējums un cik pareizi ir Krājbanku asociācijas atlikušās daļas aprēķini. Attiecīgi Komisija nosūtīja Vācijai informācijas pieprasījumu par Krājbanku asociācijas ieguldījumu glābšanā. Vienlaikus tika nodrošināta pietiekama sloga sadale, pārvēršot komercbanku pasīvo līdzdalību un pēc tam Krājbanku asociācijai ieguldot kapitālu, kas palielināja tās akciju paketi. Turklāt Komisija nav atklājusi nekādus pārkāpumus bankas novērtējumā, kas bija pamatā akciju piešķiršanai 2008. gadā. Tāpēc nav iemeslu pārbaudīt jebkādas bažas saistībā ar Krājbanku asociāciju šajā ziņā.

(220)

Ņemot vērā Vācijas apņemšanās saistībā ar pārstrukturēšanu un II pielikumā ietvertos nosacījumus attiecībā uz daļas atbalsta pasākumu atmaksu un apvērsi, Komisija secina, ka garantiju režīms atbilst Samazinātas vērtības aktīvu paziņojuma 5. iedaļai, ka pārstrukturēšanas atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam un konkurences kropļojumi ir pienācīgi novērsti, kā arī ka iesniegtais pārstrukturēšanas plāns var atjaunot BayernLB ilgtermiņa dzīvotspēju. Tāpēc pārstrukturēšanas atbalsts ir atzīstams par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu,

a)

Bavārijas brīvvalsts veiktā Bayerische Landesbank rekapitalizēšana EUR 10 miljardu apmērā;

b)

otrās kārtas zaudējumu garantija garantiju režīma veidā, ko Bavārijas brīvvalsts piešķīra Bayerische Landesbank, EUR 4,8 miljardu apmērā;

c)

saistību garantijas, ko Vācija piešķīra Bayerische Landesbank, EUR 15 miljardu apmērā;

d)

finansējuma garantija, ko Austrija piešķīra Bayerische Landesbank, EUR 2,638 miljardu apmērā; un

e)

Bayerische Landesbodenkreditanstalt kapitāla EUR 1 miljarda apmērā pārcelšana no Bavārijas brīvvalsts uz Bayerische Landesbank.