EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R0544

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 544/2014 ( 2014. gada 15. maijs ), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

OV L 163, 29.5.2014, p. 7–9 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 05/10/2016; Iesaist. atcelta ar 32016R1627

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/544/oj

29.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/7


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 544/2014

(2014. gada 15. maijs),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Savienība ir Starptautiskās konvencijas par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (3) (“konvencija”) Puse.

(2)

Ar konvenciju izveidotā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (“ICCAT”) 2008. gadā 16. īpašajā sanāksmē pieņēma Ieteikumu 08-05 izveidot jaunu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, aizstājot iepriekšējo – 2006. gadā pieņemto – krājumu atjaunošanas plānu. Lai Savienības līmenī īstenotu minētos starptautiskos saglabāšanas pasākumus, tika pieņemta Padomes Regula (EK) Nr. 302/2009 (4).

(3)

ICCAT 17. īpašajā sanāksmē 2010. gadā pieņēma Ieteikumu 10-04, ar ko izdarīja grozījumus zilās tunzivs krājumu atjaunošanas daudzgadu plānā. Regula (EK) Nr. 302/2009 pēc tam tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 500/2012 (5), lai Savienības līmenī īstenotu pārskatītos starptautiskos saglabāšanas pasākumus.

(4)

ICCAT 18. īpašajā sanāksmē 2012. gadā pieņēma Ieteikumu 12-03, ar ko izdarīja turpmākus grozījumus zilās tunzivs krājumu atjaunošanas daudzgadu plānā. Lai zvejas sezonas labāk pielāgotu flotes darbībai, ar Ieteikumu 12-03 ir grozītas zvejas sezonas, ko tagad definē kā “atklātas” sezonas atšķirībā no “slēgtajām” sezonām, kas norādītas iepriekšējos ICCAT ieteikumos. Turklāt ir grozīti faktiskie datumi, kad ir atļauts zvejot kuģiem ar riņķvadu, laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām. Visbeidzot, lai izvairītos no jebkādas nenoteiktības attiecībā uz zvejas rīkiem, uz kuriem neattiecas īpaši noteikumi par zvejas sezonām, bija nepieciešams iekļaut noteikumu, ka ar visiem cita veida zvejas rīkiem, izņemot jebkāda veida dreifējošus tīklus, skaidri atļauts zvejot visu gadu. ICCAT 2015. gadā var pārskatīt zvejas sezonām Atlantijas okeānā noteiktos laikposmus un datumus, ņemot vērā ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas (SCRS) ieteikumus.

(5)

ICCAT 23. kārtējā sanāksmē 2013. gada novembrī pieņēma Ieteikumu 13-08, ar ko papildināja Ieteikumu 12-03, lai varētu izdarīt grozījumus attiecībā uz zvejas sezonām Atlantijas okeāna austrumu daļā laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām, kuri neietekmē zilās tunzivs nārsta vietu aizsardzību Vidusjūrā. Minētajā ICCAT ieteikumā paredzēts, ka Līgumslēdzējas puses un sadarbības partneri, kas nav Līgumslēdzējas puses, un struktūras vai zvejniecības struktūras, var noteikt zvejas sezonām atšķirīgu sākuma datumu laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām, ko izmanto Atlantijas okeāna austrumu daļā, vienlaicīgi šādai zvejniecībai saglabājot kopējo atklātās sezonas ilgumu. Minētajā ICCAT ieteikumā arī iekļauti noteikumi par stereoskopisko kameru izmantošanu sprostā ievietošanas darbībās. Paredzēts, ka visas tehniskās specifikācijas, tostarp paraugu ņemšanas intensitāti, paraugu ņemšanas veidu, attālumu līdz kamerai, pārvietošanas tuneļa izmērus, algoritmus (garuma un svara attiecību), savā 2014. gada sanāksmē pārskata SCRS, un vajadzības gadījumā tās groza ICCAT 2014. gada sanāksmē, balstoties uz SCRS ieteikumiem.

(6)

Lai Savienības tiesību aktos īstenotu ICCAT Ieteikumu 12-03 nolūkā nodrošināt zilo tunzivju krājumu efektīvu saglabāšanu, nodrošināt juridisko noteiktību attiecībā uz attiecīgajām zvejas sezonām un, visbeidzot, ļaut dalībvalstīm pienācīgi izveidot zvejas, jaudas un inspekcijas plānus un izpildīt ziņošanas pienākumus un lai Savienības tiesību aktos īstenotu ICCAT Ieteikumu 13-08 attiecībā uz stereoskopisko kameru izmantošanu sprostā ievietošanas darbībās un attiecībā uz zvejas sezonu atšķirīgu sākuma datumu iespējamo noteikšanu laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām, ko izmanto Atlantijas okeāna austrumu daļā, iespējami ātri ir jāgroza Regulas (EK) Nr. 302/2009 attiecīgie noteikumi,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 302/2009 groza šādi:

1)

7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Zvejas sezonas

1.   No 1. janvāra līdz 31. maijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta zilo tunzivju zveja, izmantojot liela izmēra pelaģiskos nozvejotājus kuģus, kas zvejo ar āķu jedām un kas garāki par 24 m, izņemot apgabalu uz rietumiem no 10° W un uz ziemeļiem no 42° N, kur šāda zveja ir atļauta laikposmā no 1. augusta līdz 31. janvārim.

2.   No 26. maija līdz 24. jūnijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta zilo tunzivju zveja ar riņķvadiem.

3.   No 1. jūlija līdz 31. oktobrim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta zilo tunzivju zveja, izmantojot laivas zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivas.

Neatkarīgi no pirmās daļas 2014. un 2015. gadam un tā kā nārsta vietu aizsardzība netiek skarta, dalībvalstis savos ikgadējos valsts zvejas plānos var noteikt atšķirīgu sākuma datumu zvejai, izmantojot laivas zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivas, kuras kuģo ar šo valstu karogu un darbojas Atlantijas okeāna austrumu daļā, ar noteikumu, ka šādas zvejas kopējais atklātās sezonas ilgums joprojām atbilst pirmajai daļai.

Savienības zvejas plānā, kas ik gadu līdz 15. februārim jāiesniedz ICCAT, norāda, vai šiem zvejas veidiem ir mainīts sākuma datums, kā arī attiecīgo apgabalu koordinātas.

4.   No 16. jūnija līdz 14. oktobrim Atlantijas okeāna austrumu daļā ir atļauta zilo tunzivju zveja ar pelaģiskiem traleriem.

5.   Laikposmā no 16. jūnija līdz 14. oktobrim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta zilo tunzivju atpūtas un sporta zveja.

6.   Zilo tunzivju zveja ar citiem zvejas rīkiem, kas nav minēti 1. līdz 5. punktā, ir atļauta visu gadu. Neatkarīgi no tā zilo tunzivju zveja ar jebkāda veida dreifējošiem tīkliem ir aizliegta.”;

2)

iekļauj šādu pantu:

“24.a pants

Stereoskopisko kameru izmantošana sprostā ievietošanas darbību laikā

Stereoskopisko kameru sistēmu izmantošana saistībā ar sprostā ievietošanas darbībām atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

dzīvu zivju paraugu ņemšanas intensitāte nav zemāka par 20 % no tā zivju apjoma, ko ievieto sprostā; ja tehniski ir iespējams, dzīvu zivju paraugu ņemšanu veic secīgi, mērot katru piekto īpatni; šādam paraugam būtu jāsastāv no zivīm, kas izmērītas no 2 līdz 8 metru attālumā no kameras;

b)

pārvietošanas tunelim, kas savieno nododošo sprostu ar uztverošo sprostu, nosaka maksimāli pieļaujamo platumu – 10 metri – un maksimāli pieļaujamo augstumu – 10 metri;

c)

ja zivju garuma mērījumi uzrāda multimodālu sadalījumu (divas vai vairākas atsevišķu izmēru kohortas), vienai un tai pašai sprostā ievietošanas darbībai var izmantot vairāk nekā vienu konversijas algoritmu; veicot pārrēķinu no garuma līdz astes spuras sazarojuma vietai (“fork length”) uz kopējo svaru atbilstoši zivju lieluma kategorijai, kuras mēra sprostā ievietošanas darbības laikā, izmanto visjaunākos algoritmus, ko noteikusi ICCAT Pastāvīgā pētniecības un statistikas komiteja;

d)

pirms katras sprostā ievietošanas darbības veic stereoskopisko garuma mērījumu validāciju, izmantojot mērogu 2 m attālumā un 8 m attālumā;

e)

paziņojot stereoskopiskās programmas rezultātus, informācijā norāda, kāda ir kļūdas robeža stereoskopisko kameru sistēmas tehniskajās specifikācijās, un tā nepārsniedz +/-5 %.”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 15. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 67, 6.3.2014., 157. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 8. maija lēmums.

(3)  Padomes Lēmums 86/238/EEK (1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu (OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 500/2012 (2012. gada 13. jūnijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (OV L 157, 16.6.2012., 1. lpp.).


Top