EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R0375

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 375/2014 ( 2014. gada 3. aprīlis ), ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie” )

OV L 122, 24.4.2014, p. 1–17 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2020; Atcelts ar 32021R0888

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/375/oj

24.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 122/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 375/2014

(2014. gada 3. aprīlis),

ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 214. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Solidaritāte ir viena no Savienības pamatvērtībām, un ir iespējams pilnveidot veidus, kādos Savienības iedzīvotāji pauž solidaritāti ar trešo valstu iedzīvotājiem, kurus var skart vai ir skārušas cilvēka izraisītas krīzes vai dabas katastrofas. Turklāt Savienība kopumā ir lielākā humānās palīdzības sniedzēja, proti, tā sniedz gandrīz 50 % no pasaules humānās palīdzības.

(2)

Brīvprātīgais darbs ir solidaritātes konkrēta un uzskatāma izpausme, kas indivīdiem dod iespēju veltīt savas zināšanas, prasmes un laiku, kalpojot līdzcilvēkiem bez finansiālas motivācijas.

(3)

Ir jāturpina attīstīt solidaritāti ar trešo valstu iedzīvotājiem, kuri cietuši krīzēs vai katastrofās, kā arī jāuzlabo Savienības iedzīvotāju informētība par humāno palīdzību un brīvprātīgo darbu kopumā un humānās palīdzības un brīvprātīgā darba pamanāmība.

(4)

Savienības redzējums humānās palīdzības jomā, tostarp konkretizējot kopējo mērķi, principus, labu praksi un vienotu Savienības humānās palīdzības sniegšanas sistēmu, ir izklāstīts Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgajā paziņojumā “Eiropas konsenss par humāno palīdzību” (2). Eiropas konsensā par humāno palīdzību ir uzsvērta Savienības stingrā apņemšanās izmantot vajadzībām atbilstīgu pieeju, kā arī ievērot humānās palīdzības pamatprincipus – cilvēcību, neitralitāti, objektivitāti un neatkarību. Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”) pasākumos būtu jāvadās pēc Eiropas konsensa par humāno palīdzību.

(5)

Savienības humāno palīdzību sniedz situācijās, kad, iespējams, tiek izmantoti citi ar attīstības sadarbību, krīžu pārvarēšanu un civilo aizsardzību saistīti instrumenti. Iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” darbā būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība un jāizvairās no pārklāšanās ar attiecīgajām Savienības politikas jomām un instrumentiem, jo īpaši ar Savienības humānās palīdzības politiku, attīstības sadarbības politiku un Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (3), Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centru, kas izveidots ar minēto lēmumu, un ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un ES delegācijām, lai Savienības reaģēšana uz humanitārajām krīzēm trešās valstīs būtu koordinēta.

(6)

Iniciatīvai “ES palīdzības brīvprātīgie” būtu jāpapildina centieni uzlabot Savienības spēju sniegt vajadzībām atbilstīgu humāno palīdzību un attīstīt apdraudētu un katastrofu skartu kopienu spējas un noturību trešās valstīs. Turklāt ir svarīgi veicināt sadarbību ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām un citiem humānās jomas partneriem un vietējiem un reģionālajiem dalībniekiem. Minētā sadarbība būtu jāveic saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas pasākumiem, lai atbalstītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas biroja (UN-OCHA) galveno lomu un vispārējās koordinēšanas funkcijas.

(7)

Gadu gaitā pasaulē gan dabas, gan cilvēka izraisīto humanitāro krīžu skaits, apmērs un sarežģītība ir ievērojami palielinājusies, un šī tendence, domājams, turpināsies, kas humānās palīdzības sniedzējiem nozīmē arvien pieaugošu nepieciešamību reaģēt nekavējoties, efektīvi, racionāli un saskaņoti un sniegt atbalstu vietējām kopienām, lai mazinātu to pakļautību riskiem un nostiprinātu to spēju pārvarēt katastrofas.

(8)

Brīvprātīgie var palīdzēt uzlabot Savienības spēju sniegt vajadzībām atbilstīgu humāno palīdzību saskaņā ar noteiktajiem principiem un sekmēt humānās palīdzības jomas efektivitāti, ja viņi ir pienācīgi atlasīti, apmācīti un sagatavoti nosūtījumam, nodrošinot, ka viņiem ir vajadzīgās prasmes un lietpratība, lai iespējami efektīvi palīdzētu grūtībās nonākušajiem, un ja brīvprātīgā darba veikšanas vietā viņiem ir pietiekams atbalsts un uzraudzība.

(9)

Eiropā un visā pasaulē ir brīvprātīgā darba shēmas, kas vērstas uz darbu trešās valstīs. Bieži tās ir valsts līmeņa shēmas, kas galvenokārt vai pilnībā vērstas uz attīstības projektiem. Tāpēc iniciatīvai “ES palīdzības brīvprātīgie” būtu jānovērš dublēšanās un jārada pievienotā vērtība, dodot brīvprātīgajiem iespēju sniegt kopīgu ieguldījumu humānās palīdzības operācijās un tādējādi stiprinot aktīvu Eiropas pilsoniskumu. Iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie” var radīt pievienoto vērtību, arī sekmējot iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pasākumu īstenošanā iesaistīto organizāciju starptautisko sadarbību un tādējādi uzlabojot starptautiskās attiecības, veidojot pozitīvu Savienības tēlu pasaulē un veicinot interesi par Eiropas mēroga humānās palīdzības projektiem.

(10)

Iniciatīvai “ES palīdzības brīvprātīgie” vajadzētu būt izmaksu ziņā lietderīgai, būtu jāpapildina esošās valstu un starptautiskās brīvprātīgā darba shēmas, nedublējot tās, un būtu jārisina konkrētas vajadzības un trūkumi humānās palīdzības jomā.

(11)

Kā atzīmēts Komisijas 2010. gada 23. novembra paziņojumā “Kā ar brīvprātīgo darbu paust ES iedzīvotāju solidaritāti: pirmās pārdomas par Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu”, humānās palīdzības brīvprātīgajā darbā pašlaik ir nenosegtas jomas, kurās iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie” varētu sniegt ieguldījumu, nodrošinot, ka pareizā profila brīvprātīgie īstajā brīdī tiek nosūtīti uz vajadzīgo vietu. To varētu panākt, jo īpaši nodrošinot humānās palīdzības brīvprātīgo apzināšanas un atlases Eiropas standartus un procedūras, savstarpēji saskaņotus kritērijus brīvprātīgo apmācībai un sagatavošanai pirms nosūtījuma, datubāzi ar iespējamiem brīvprātīgajiem, kuri apzināti, pamatojoties uz vietējām vajadzībām, un iespējas brīvprātīgajiem sniegt ieguldījumu humānās palīdzības operācijās ne tikai ar darbu nosūtījumā, bet arī ar administratīvo atbalstu un brīvprātīgo darbu interneta vidē.

(12)

Sevišķi liela nozīme būtu jāpiešķir brīvprātīgo pienācīgai apmācībai, kā arī drošībai un aizsardzībai, un par to būtu jāveic regulāra informācijas apmaiņa, tostarp ar dalībvalstīm. ES palīdzības brīvprātīgie nebūtu jānosūta darbā uz vietām, kur notiek starptautiski vai iekšēji bruņoti konflikti.

(13)

Savienība humānās palīdzības operācijas īsteno, ievērojot vajadzības un partnerībā ar īstenošanas organizācijām. Minētajām organizācijām būtu jāieņem svarīga loma iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” īstenošanā, lai nodrošinātu vietējo dalībnieku atbildību un minētās iniciatīvas pasākumu maksimālu izmantojumu. Savienībai būtu jo īpaši jāuztic šādām organizācijām ES palīdzības brīvprātīgo apzināšana, atlase, sagatavošana, nosūtīšana un pārraudzība misijas laikā un pēc tās, ievērojot Komisijas noteiktos standartus un procedūras. Komisijai attiecīgā gadījumā vajadzētu būt iespējai pašai nosūtīt uz tās vietējiem birojiem pienācīgi apmācītus un sagatavotus brīvprātīgos atbalsta uzdevumu veikšanai.

(14)

Komisijas 2011. gada 25. oktobra paziņojums “Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” min, ka privātiem uzņēmumiem var būt būtiska loma un tie var dot ieguldījumu Savienības humānās palīdzības operācijās, jo īpaši ar darba ņēmēju brīvprātīgo darbu.

(15)

Iniciatīvai “ES palīdzības brīvprātīgie” būtu jāpalīdz visu vecumu eiropiešiem demonstrēt aktīvu Eiropas pilsoniskumu. Šai iniciatīvai būtu tādējādi jāpalīdz veicināt brīvprātīgo darbu visā Savienībā un brīvprātīgo dalībnieku personisko izaugsmi un starpkultūru izpratni, līdz ar to uzlabojot viņu lietpratību un nodarbinātības iespējas globālās ekonomikas apstākļos.

(16)

Ievērojot Savienības iespēju vienlīdzības un nediskriminācijas principus, visiem Savienības pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no nodarbošanās un vecuma vajadzētu būt iespējai iesaistīties kā aktīviem pilsoņiem. Ņemot vērā konkrētās problēmas, ar ko saskaras humānās palīdzības jomā, ES palīdzības brīvprātīgajiem vajadzētu būt vismaz 18 gadus veciem, un viņi varētu būt ļoti dažādu profilu un paaudžu pārstāvji, tostarp eksperti un kvalificēti pensionāri.

(17)

Skaidrs juridiskais statuss ir ļoti svarīgs priekšnoteikums brīvprātīgo iesaistei darbā valstīs ārpus Savienības. Brīvprātīgo nosūtījuma noteikumi būtu jānosaka līgumā, ietverot brīvprātīgo aizsardzības un drošības standartus, nosūtošo un uzņemošo organizāciju pienākumus, apdrošināšanas segšanu un uzturēšanās, izmitināšanas un citu attiecīgo izdevumu segšanu. Brīvprātīgo nosūtīšanai uz trešām valstīm būtu jāizvirza nosacījums par pienācīgiem drošības un aizsardzības pasākumiem.

(18)

Iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pasākumos būtu jāņem vērā Politikas programmā brīvprātīgajam darbam Eiropā iekļautie ieteikumi un starptautisko un Eiropas brīvprātīgā darba organizāciju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Brīvprātīgo programmas darbs.

(19)

Iniciatīvai “ES palīdzības brīvprātīgie” būtu jāatbalsta vajadzībām atbilstīgi pasākumi, kuru mērķis ir nostiprināt uzņemošo organizāciju spējas pārvaldīt humāno palīdzību trešās valstīs, lai uzlabotu vietējo sagatavotību un reaģēšanu uz humanitārajām krīzēm un lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu ES palīdzības brīvprātīgo darba ietekmi nosūtījuma vietā, izmantojot katastrofu riska pārvaldību, sagatavotību un reaģēšanu, apmācīšanu, mācības par brīvprātīgo pārvaldību un citām saistītām tēmām.

(20)

Iniciatīvai “ES palīdzības brīvprātīgie” attiecīgos gadījumos būtu jāpalīdz nostiprināt dzimumu līdztiesības aspektu Savienības humānās palīdzības politikā, veicinot pienācīgas humānās palīdzības sniegšanu atbilstoši visu vecumu sieviešu un vīriešu konkrētajām vajadzībām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sadarbībai ar sieviešu organizācijām un kontaktu grupām nolūkā palielināt sieviešu līdzdalību un vadošo lomu humānās palīdzības jomā un izmantot viņu spējas un zināšanas, lai palīdzētu likvidēt sekas, panākt mieru, samazināt katastrofas risku un attīstīt skarto kopienu noturību.

(21)

Šī regula paredz visam finanšu plānošanas periodam finansējumu, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 17. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2013. gada 2. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (4).

(22)

Finansiālās palīdzības piešķiršana būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (5). Ņemot vērā iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” darbību īpašo raksturu, ir lietderīgi paredzēt, ka finansiālo palīdzību var piešķirt fiziskām personām un publisko tiesību un privāttiesību juridiskām personām. Svarīgi ir arī nodrošināt minētās regulas noteikumu ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz tajā paredzētajiem saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem.

(23)

Īstenošanas un izdevumu kvalitātes uzlabošanai vajadzētu būt iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” mērķu sasniegšanas pamatprincipiem, vienlaikus nodrošinot optimālu finanšu resursu izlietojumu.

(24)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā arī sodus. Būtu jāveic atbilstīgi pasākumi pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī vajadzīgie pasākumi zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (6), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (7), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (8).

(25)

Pamatojoties uz sadarbības nolīgumiem, būtu jānodrošina dalības iespēja trešām valstīm, jo īpaši pievienošanās valstīm, kandidātvalstīm, potenciālajām kandidātēm, Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm.

(26)

Arī tiem brīvprātīgajiem dalībniekiem un organizācijām no sadarbības valstīm, kuri īsteno iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” darbības, būtu jāievēro un jāatbalsta principi, kas pausti Eiropas konsensā par humāno palīdzību, jo īpaši “humanitārās telpas” aizsardzība.

(27)

Lai nodrošinātu pastāvīgas atgriezeniskās saites un uzlabojumu iespēju un palielinātu to pieņemšanas elastību un efektivitāti, Komisijai saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz noteikumiem par ES palīdzības brīvprātīgo atlases, pārvaldības un nosūtīšanas darbā standartiem, darbības rādītāju un tematisko prioritāšu grozīšanu un šīs regulas īstenošanai paredzētā finansējuma piešķīruma procentuālā sadalījuma korekcijām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(28)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9). Pieņemot ES palīdzības brīvprātīgo atlases, pārvaldības un nosūtīšanas darbā procedūras, sertifikācijas mehānismu, mācību programmu un iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” gada darba programmu, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra.

(29)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(30)

Personas datu apstrāde saskaņā ar šo regulu tiek veikta vienīgi nepieciešamajā apjomā un samērīgi ar mērķi nodrošināt iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pienācīgu darbību. Uz Komisijas veikto personas datu apstrādi attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (10). Uz Savienībā likumīgi darbojošos organizāciju, kuras īsteno iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” darbības, veikto personas datu apstrādi attiecas personas datu aizsardzības Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (11).

(31)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu, un tas sniedza atzinumu 2012. gada 23. novembrī (12).

(32)

Ir lietderīgi pielāgot šīs regulas piemērošanas laikposmu Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (13) piemērošanas laikposmam. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IEVADNOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”), ko veido kā sistēmu Eiropas brīvprātīgo kopīgam ieguldījumam, lai atbalstītu un papildinātu humāno palīdzību trešās valstīs.

Šajā regulā ir noteikti iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” darbības noteikumi un procedūras un finansiālās palīdzības sniegšanas noteikumi.

2. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz:

1)

ES palīdzības brīvprātīgo atlasi, apmācību un nosūtīšanu darbā, lai atbalstītu un papildinātu humāno palīdzību trešās valstīs;

2)

pasākumiem ar mērķi atbalstīt, veicināt un sagatavot ES palīdzības brīvprātīgo nosūtīšanu darbā, lai atbalstītu un papildinātu humāno palīdzību trešās valstīs;

3)

Savienībā un ārpus tās veiktiem pasākumiem ar mērķi attīstīt uzņemošo organizāciju spējas pārvaldīt humāno palīdzību trešās valstīs.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“brīvprātīgais” ir persona, kas pēc brīvas gribas un bez finansiālas motivācijas izvēlas veikt darbu, kurš dod labumu kopienai un sabiedrībai kopumā;

b)

“brīvprātīgā kandidāts” ir persona, kas saskaņā ar 11. panta 3. punktu ir tiesīga pieteikties dalībai iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pasākumos;

c)

“ES palīdzības brīvprātīgais” ir brīvprātīgā kandidāts, kas ir atlasīts, apmācīts saskaņā ar īpašiem standartiem, procedūrām un pamatkritērijiem, atzīts par atbilstīgu un reģistrēts kā pieejams nosūtījumam, lai atbalstītu un papildinātu humāno palīdzību trešās valstīs;

d)

“humānā palīdzība” ir pasākumi un operācijas trešās valstīs, lai nodrošinātu vajadzībām atbilstīgu ārkārtas palīdzību ar mērķi nosargāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas un aizsargāt cilvēka cieņu cilvēka izraisītu krīžu vai dabas katastrofu gadījumā. Tā ietver palīdzības, atbalsta un aizsardzības operācijas humanitārās krīzes situācijās vai tūlīt pēc tam, atbalsta pasākumus ar mērķi nodrošināt piekļūšanu grūtībās nonākušajiem un veicināt palīdzības brīvu plūsmu, kā arī pasākumus ar mērķi nostiprināt sagatavotību katastrofām un samazināt katastrofu risku, un stiprināt noturību un krīžu pārvarēšanas un seku likvidēšanas spēju;

e)

“trešā valsts” ir ārpus Savienības esoša valsts, kurā notiek d) punktā minētie humānās palīdzības pasākumi un operācijas.

4. pants

Mērķis

Iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” mērķis ir palīdzēt uzlabot Savienības spēju sniegt vajadzībām atbilstīgu humāno palīdzību, lai nosargātu dzīvību, novērstu un atvieglotu cilvēku ciešanas un aizsargātu cilvēka cieņu, un palīdzēt attīstīt apdraudētu un katastrofu skartu kopienu spējas un noturību trešās valstīs, jo īpaši ar sagatavotību katastrofām, katastrofu riska mazināšanu un saiknes stiprināšanu starp palīdzību, atjaunošanu un attīstību. Minēto mērķi sasniedz ar ES palīdzības brīvprātīgo kopīgā ieguldījuma radīto pievienoto vērtību, darbībā īstenojot Savienības vērtības, solidarizējoties ar grūtībās nonākušajiem un uzskatāmi veicinot Eiropas pilsoniskuma apziņu.

5. pants

Vispārīgie principi

1.   Iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pasākumus īsteno, ievērojot humānās palīdzības principus – cilvēcību, neitralitāti, objektivitāti un neatkarību – un Eiropas konsensu par humāno palīdzību.

2.   Iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pasākumos ievēro vietējo kopienu humānās palīdzības vajadzības un uzņemošo organizāciju vajadzības, un ar tiem tiecas sekmēt humānās palīdzības nozares efektivitāti.

3.   Prioritāte ir brīvprātīgo kandidātu un ES palīdzības brīvprātīgo drošība un aizsardzība.

4.   Iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie” veicina vajadzībām atbilstīgus kopīgus projektus un dažādu valstu brīvprātīgo dalībnieku un organizāciju, kas īsteno minētās iniciatīvas pasākumus, starptautiskas partnerības, kā norādīts 10. pantā.

6. pants

Savienības rīcības saskaņotība un papildināmība

1.   Īstenojot šo regulu, nodrošina saskaņotību un papildināmību ar citiem Savienības ārējās darbības instrumentiem un jomām un citām attiecīgajām Savienības politikas jomām, jo īpaši humānās palīdzības politiku, attīstības sadarbības politiku un Savienības civilās aizsardzības mehānismu, vienlaikus izvairoties no dublēšanās un pārklāšanās un ņemot vērā, ka humānās palīdzības pamatā ir šīs regulas 5. panta 1. punktā minētie humānās palīdzības principi. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai pāreja starp palīdzību, atjaunošanu un attīstību notiktu gludi.

2.   Komisija un dalībvalstis sadarbojas ar mērķi panākt efektivitāti un lietderību, nodrošinot konsekvenci un saskaņotību starp attiecīgajām valstu brīvprātīgā darba shēmām un iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pasākumiem. Minētie pasākumi balstās uz attiecīgu labo praksi un esošām programmām un, ja iespējams, izmanto esošus Eiropas tīklus.

3.   Savienība veicina sadarbību ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām un ar citiem humānās jomas partneriem un vietējiem un reģionāliem dalībniekiem, īstenojot iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pasākumus.

Veicinot saskaņotu starptautisko rīcību humanitāro krīžu gadījumos, iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pasākumus saskaņo ar Apvienoto Nāciju Organizācijas veiktajiem pasākumiem, lai atbalstītu UN-OCHA galveno lomu un vispārējās koordinēšanas funkcijas.

7. pants

Darbības mērķi

1.   Iniciatīvai “ES palīdzības brīvprātīgie” ir šādi darbības mērķi:

a)

palīdzēt palielināt un uzlabot Savienības spēju sniegt humāno palīdzību.

Panākumus virzībā uz šo darbības mērķi vērtē pēc tādiem rādītājiem kā:

tādu nosūtīto vai nosūtīšanai gatavo ES palīdzības brīvprātīgo skaits, kam ir vajadzīgā kvalifikācija, un tādu ES palīdzības brīvprātīgo skaits, kuri ir pabeiguši savus nosūtījuma līgumus,

ar iniciatīvu “ES palīdzības brīvprātīgie” sniegto humāno palīdzību saņēmušo cilvēku skaits un vidējās izmaksas uz vienu personu, kas saņēmusi palīdzību,

nosūtīto ES palīdzības brīvprātīgo, nosūtošo un uzņemošo organizāciju apmierinātība ar ES palīdzības brīvprātīgo faktisko humānās palīdzības ieguldījumu nosūtījuma vietā;

b)

uzlabot humānās palīdzības jomā strādājošo brīvprātīgo prasmes, zināšanas un lietpratību un viņu iesaistes noteikumus un nosacījumus.

Panākumus virzībā uz šo darbības mērķi vērtē pēc tādiem rādītājiem kā:

apmācīto brīvprātīgo kandidātu skaits un tādu brīvprātīgo skaits, kas pēc mācībām ir sekmīgi izturējuši novērtējumu,

sertificēto nosūtošo organizāciju skaits, kurās piemēro brīvprātīgo kandidātu un ES palīdzības brīvprātīgo pārvaldības standartus un procedūras,

apmācīto un nosūtīto brīvprātīgo, nosūtošo un uzņemošo organizāciju apmierinātība ar mācību kvalitāti, brīvprātīgo zināšanu līmeni un lietpratību, brīvprātīgo kandidātu un ES palīdzības brīvprātīgo pārvaldības standartu un procedūru izpildi un atbilstību;

c)

attīstīt uzņemošo organizāciju spējas un veicināt brīvprātīgo darbu trešās valstīs.

Panākumus virzībā uz šo darbības mērķi vērtē pēc tādiem rādītājiem kā:

spēju attīstīšanas pasākumu skaits un veids trešās valstīs,

spēju attīstīšanas pasākumos piedalījušos trešo valstu darbinieku un brīvprātīgo skaits,

nosūtošo un uzņemošo organizāciju un trešo valstu brīvprātīgo, kas piedalās spēju attīstīšanas pasākumos, apmierinātība ar veikto pasākumu kvalitāti un efektivitāti;

d)

iepazīstināt ar Savienības humānās palīdzības principiem, kas noteikti Eiropas konsensā par humāno palīdzību.

Panākumus virzībā uz šo darbības mērķi vērtē pēc tādiem rādītājiem kā:

informācijas, komunikācijas un informētības veicināšanas pasākumu skaits, veids un izmaksas;

e)

dalībvalstu līmenī palielināt brīvprātīgā darba saskaņotību un konsekvenci, lai uzlabotu Savienības pilsoņu iespējas piedalīties humānās palīdzības pasākumos un operācijās.

Panākumus virzībā uz šo darbības mērķi vērtē pēc tādiem rādītājiem kā:

sertificētu nosūtošo organizāciju skaits,

nosūtošajām organizācijām sniegtas tehniskās palīdzības pasākumu skaits un veids,

brīvprātīgo kandidātu un ES palīdzības brīvprātīgo pārvaldības standartu un procedūru izplatīšana un to pārņemšana citās brīvprātīgā darba shēmās.

2.   Rādītājus, kas minēti 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā, attiecīgi izmanto darbības rezultātu uzraudzībai, novērtēšanai un pārskatīšanai. Tie ir doti ievirzei, un tos var grozīt ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 24. pantu, lai ņemtu vērā panākumu vērtēšanā gūto pieredzi.

II NODAĻA

INICIATĪVAS “ES PALĪDZĪBAS BRĪVPRĀTĪGIE” PASĀKUMI

8. pants

Iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pasākumi

Iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie” īsteno 4. un 7. pantā minētos mērķus ar šāda veida pasākumiem:

standartu un procedūru izstrāde un uzturēšana attiecībā uz brīvprātīgo kandidātiem un ES palīdzības brīvprātīgajiem,

nosūtošo un uzņemošo organizāciju sertifikācijas mehānisma izstrāde un uzturēšana,

brīvprātīgo kandidātu apzināšana un atlase,

mācību programmas izveide un atbalsts mācībām un prakses vietām,

ES palīdzības brīvprātīgo datubāzes izveide, uzturēšana un atjaunināšana,

ES palīdzības brīvprātīgo nosūtīšana darbā, lai atbalstītu un papildinātu humāno palīdzību trešās valstīs,

uzņemošo organizāciju spēju attīstīšana,

iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” tīkla izveide un pārvaldība,

komunikācija un informētības veicināšana,

atbalsta darbības, kas veicina iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pārskatatbildību, pārredzamību un efektivitāti.

9. pants

Standarti un procedūras attiecībā uz brīvprātīgo kandidātiem un ES palīdzības brīvprātīgajiem

1.   Izmantojot esošu attiecīgu praksi, Komisija izveido standartus un procedūras, paredzot nosacījumus, kārtību un prasības, ko nosūtošās un uzņemošās organizācijas piemēro brīvprātīgo kandidātu un ES palīdzības brīvprātīgo apzināšanā, atlasē, sagatavošanā, pārvaldībā un nosūtīšanā darbā, lai atbalstītu humānās palīdzības operācijas trešās valstīs.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai noteiktu standartus attiecībā uz:

kompetenču sistēmu, ko izmanto, lai apzinātu, atlasītu un sagatavotu brīvprātīgos kā jaunus vai pieredzējušus speciālistus,

noteikumiem, ar ko nodrošina iespēju vienlīdzību un nediskrimināciju apzināšanas un atlases procesā,

noteikumiem, ar ko nodrošina nosūtošo un uzņemošo organizāciju atbilstību attiecīgajiem valstu un Savienības tiesību aktiem un uzņemošās valsts tiesību aktiem,

normām, ko piemēro nosūtošo un uzņemošo organizāciju partnerībām,

noteikumiem par ES palīdzības brīvprātīgo iegūto prasmju un lietpratības atzīšanu saskaņā ar esošām attiecīgām Savienības iniciatīvām.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu:

procedūras, ko ievēro brīvprātīgo kandidātu apzināšanā, atlasē un pirms nosūtīšanas nepieciešamajā sagatavošanā, tostarp attiecīgā gadījumā pirms nosūtīšanas uz prakses vietām,

ES palīdzības brīvprātīgo nosūtīšanu darbā un pārvaldību trešās valstīs, ietverot inter alia uzraudzību uz vietas, pastāvīgu atbalstu apmācīšanas, padomdošanas, papildu mācību veidā, vajadzīgos darba apstākļus, atbalstu pēc nosūtīšanas,

brīvprātīgo apdrošināšanas un dzīves apstākļu segšanu, tostarp uzturēšanās, izmitināšanas, ceļa un citu attiecīgo izdevumu segšanu,

procedūras, ko ievēro pirms nosūtīšanas darbā, nosūtījuma laikā vai pēc tā, lai nodrošinātu pienācīgas rūpības ievērošanu un pienācīgus drošības un aizsardzības pasākumus, tostarp medicīniskās evakuācijas protokolus un drošības plānus par ārkārtas evakuāciju no trešām valstīm, ietverot vajadzīgās procedūras saziņai ar valstu iestādēm,

procedūras ES palīdzības brīvprātīgo individuālā snieguma uzraudzībai un novērtēšanai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 26. panta 2. punktā.

10. pants

Nosūtošo un uzņemošo organizāciju sertifikācijas mehānisms

1.   Komisija ar īstenošanas aktiem ciešā sadarbībā ar humānās palīdzības partneriem, ja tādi ir, izstrādā sertifikācijas mehānismu, kas nodrošina, ka nosūtošās organizācijas ievēro 9. pantā minētos standartus un procedūras, un diferencētu sertifikācijas mehānismu attiecībā uz uzņemošajām organizācijām.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka sertifikācijas mehānismu darbības procedūru, balstoties uz esošiem attiecīgiem sertifikācijas mehānismiem un procedūrām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 26. panta 2. punktā.

2.   Izstrādājot sertifikācijas mehānismu, Komisija veido sinerģijas ar Komisijas partnerības instrumentiem humānās palīdzības jomā un esošiem humānās palīdzības standartiem, lai sekmētu administratīvo vienkāršošanu. Sertifikācijas mehānisms ir iekļaujošs un nediskriminējošs attiecībā uz visām atbilstīgajām organizācijām.

3.   Nosūtošās organizācijas var pretendēt uz sertifikāciju, ja:

a)

tās ievēro 9. pantā minētos standartus un procedūras;

b)

tās darbojas humānās palīdzības jomā, kā definēts 3. panta d) punktā; un

c)

tās pieder pie kādas no šādām kategorijām:

i)

nevalstiskas bezpeļņas organizācijas, kuras izveidotas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem un kuru galvenā mītne ir Savienības teritorijā;

ii)

civila rakstura publisko tiesību subjekti, kurus reglamentē ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem;

iii)

nevalstiskas bezpeļņas organizācijas, kas izveidotas 23. pantā minētajās valstīs, saskaņā ar minētajā pantā paredzētajiem nosacījumiem un tajā minētajiem nolīgumiem;

iv)

civila rakstura publisko tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību 23. pantā minētajās valstīs, saskaņā ar minētajā pantā paredzētajiem nosacījumiem un tajā minētajiem nolīgumiem;

v)

Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācija.

4.   Trešo valstu organizācijas var pretendēt uz uzņemošo organizāciju statusu, ja:

a)

tās ievēro 9. pantā minētos standartus un procedūras;

b)

tās darbojas humānās palīdzības jomā, kā definēts 3. panta d) punktā; un

c)

pieder pie kādas no šādām kategorijām:

i)

nevalstiskas bezpeļņas organizācijas, kas darbojas vai izveidotas trešā valstī saskaņā ar attiecīgajā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem;

ii)

civila rakstura publisko tiesību subjekti, kurus reglamentē ar kādas trešās valsts tiesību aktiem;

iii)

starptautiskās aģentūras un organizācijas.

5.   Neskarot 3. un 4. punktā paredzētās prasības, nosūtošās un uzņemošās organizācijas var īstenot iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pasākumus kopā ar privātām uz peļņu orientētām organizācijām.

6.   Iepriekš nosakot vajadzības, sertificējamās nosūtošās organizācijas var saņemt tehnisko palīdzību, lai uzlabotu to spējas piedalīties iniciatīvā “ES palīdzības brīvprātīgie” un nodrošināt atbilstību 9. pantā minētajiem standartiem un procedūrām.

Šā punkta pirmajā daļā minēto palīdzību saistībā ar 15. pantā minētajiem pasākumiem var saņemt arī sertificējamās uzņemošās organizācijas.

7.   Komisija savlaicīgi pēc sertifikācijas publicē sertificēto nosūtošo un uzņemošo organizāciju sarakstu.

11. pants

Brīvprātīgo kandidātu apzināšana un atlase

1.   Sertificētās nosūtošās organizācijas apzina un atlasa apmācāmos brīvprātīgos kandidātus, pamatojoties uz trešo valstu vajadzību iepriekšēju novērtējumu, ko veikušas nosūtošās vai uzņemošās organizācijas vai citas attiecīgās struktūras.

2.   Brīvprātīgo kandidātu apzināšanā un atlasē ievēro 9. pantā minētos standartus un procedūras un nediskriminācijas un iespēju vienlīdzības principus.

3.   Kā brīvprātīgo kandidāti var pieteikties vismaz 18 gadus vecas personas, kuras ir:

a)

Savienības pilsoņi;

b)

trešo valstu valstspiederīgie, kas ir kādas Savienības dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji; un

c)

23. panta 1. punktā minēto valstu pilsoņi saskaņā ar minētā panta nosacījumiem.

12. pants

Apmācību programma un atbalsts apmācībai un prakses vietām

1.   Balstoties uz esošām programmām un procedūrām un attiecīgā gadījumā piesaistot specializētas iestādes, Komisija izveido mācību programmu ar mērķi sagatavot brīvprātīgo kandidātus nosūtīšanai darbā, lai atbalstītu un papildinātu humāno palīdzību.

2.   Mācību programmā, ko īsteno kvalificētas organizācijas, var piedalīties brīvprātīgo kandidāti, kuri apzināti un atlasīti saskaņā ar 11. pantu. Mācību konkrēto apjomu un saturu, kas jāapgūst katram brīvprātīgā kandidātam, nosaka attiecīgā sertificētā nosūtošā organizācija, apspriežoties ar sertificēto uzņemošo organizāciju, pamatojoties uz vajadzībām un ņemot vērā brīvprātīgā kandidāta iepriekšējo pieredzi un paredzēto nosūtījumu.

3.   Kā daļa no apmācības, un jo īpaši sagatavošanās nosūtījumam, brīvprātīgo kandidātiem var tikt izvirzīta prasība iziet praksi sertificētajās nosūtošajās organizācijās, ja iespējams, valstī, kas nav viņu dzimtā valsts.

4.   Neskarot 3. punktu, brīvprātīgo kandidātiem, kuri nav izgājuši praksi, sertificētās nosūtošās organizācijas attiecīgā gadījumā var nodrošināt papildu sagatavošanu pirms nosūtīšanas darbā, kas īpaši pielāgota nosūtījuma vajadzībām un konkrētajiem apstākļiem. Sagatavošanas un prakses organizēšanā ievēro 9. pantā minētos sagatavošanas standartus un procedūras.

5.   Mācību programmā ietver novērtējumu par brīvprātīgo kandidātu gatavību nosūtīšanai darbā, lai atbalstītu un papildinātu humāno palīdzību trešās valstīs, un atbilstību vietējām vajadzībām. Minēto novērtējumu veic sadarbībā ar nosūtošajām organizācijām.

6.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem mācību programmas noteikumus un procedūru, lai novērtētu brīvprātīgo kandidātu gatavību nosūtījumam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 26. panta 2. punktā.

13. pants

ES palīdzības brīvprātīgo datubāze

1.   Brīvprātīgo kandidātus, kuri ir sekmīgi izturējuši 12. panta 5. punktā minēto novērtējumu, atzīst par ES palīdzības brīvprātīgajiem un atbilstīgiem nosūtīšanai darbā. Attiecīgi viņus kā tādus iekļauj ES palīdzības brīvprātīgo datubāzē.

2.   Komisija izveido, uztur un atjaunina ES palīdzības brīvprātīgo datubāzi, tostarp par ES palīdzības brīvprātīgo pieejamību un atbilstību nosūtīšanai darbā, un regulē tās piekļuves un izmantošanas nosacījumus. Šajā datubāzē apkopoto vai tai paredzēto personas datu apstrādi attiecīgā gadījumā veic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001.

14. pants

ES palīdzības brīvprātīgo nosūtīšana darbā uz trešām valstīm

1.   Datubāzē iekļautos ES palīdzības brīvprātīgos darbam, lai atbalstītu un papildinātu humāno palīdzību, kā definēts 3. panta d) punktā, var nosūtīt:

a)

sertificētās nosūtošās organizācijas uz trešo valstu uzņemošajām organizācijām; vai

b)

attiecīgā gadījumā – Komisija uz saviem humānās palīdzības vietējiem birojiem atbalsta uzdevumu veikšanai.

2.   Brīvprātīgo nosūtīšanu veic atbilstīgi faktiskajām vietējām vajadzībām, ko noteikušas uzņemošās organizācijas.

3.   Attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem nosūtījumiem sertificētās nosūtošās organizācijas nodrošina atbilstību 9. pantā minētajiem standartiem un procedūrām. ES palīdzības brīvprātīgos nenosūta darbā uz vietām, kur notiek starptautiski vai iekšēji bruņoti konflikti.

4.   Sertificētās nosūtošās organizācijas informē attiecīgās dalībvalstu un citu iesaistīto valstu iestādes saskaņā ar 23. pantu, pirms to pilsoņus kā ES palīdzības brīvprātīgos nosūta darbā saskaņā ar 9. pantā minētajiem standartiem un procedūrām.

5.   ES palīdzības brīvprātīgo nosūtījuma konkrētos noteikumus un viņu lomu, rūpīgi apspriežoties ar uzņemošajām organizācijām, nosaka līgumā starp nosūtošajām organizācijām un ES palīdzības brīvprātīgajiem, tostarp paredzot ES palīdzības brīvprātīgā tiesības un pienākumus, nosūtījuma ilgumu un vietu, kā arī uzdevumus.

6.   Attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosūtījumiem Komisija ar ES palīdzības brīvprātīgajiem noslēdz brīvprātīgā nosūtījuma līgumu, kurā noteikti nosūtījuma konkrētie noteikumi un nosacījumi. Brīvprātīgo nosūtījuma līgumi brīvprātīgajiem nerada nekādas tiesības un pienākumus, kas izriet no Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības, kas noteikta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (14).

7.   Katram ES palīdzības brīvprātīgajam piešķir individuālu padomdevēju no uzņemošās organizācijas, kurš nosūtījuma laikā uzrauga ES palīdzības brīvprātīgo un palīdz viņam.

15. pants

Uzņemošo organizāciju humānās palīdzības pārvaldības spēju attīstīšana

Pamatojoties uz nosūtošo un uzņemošo organizāciju veiktu iepriekšēju novērtējumu par trešo valstu vajadzībām, Komisija atbalsta uzņemošo organizāciju humānas palīdzības pārvaldības spēju attīstīšanas pasākumus, lai uzlabotu vietējo sagatavotību un reaģēšanu uz humanitārajām krīzēm un nodrošinātu ES palīdzības brīvprātīgo darba efektīvu un ilgtspējīgu ietekmi nosūtījuma vietā, tostarp:

a)

katastrofu riska pārvaldību, sagatavotību katastrofām un reaģēšanu uz tām, apmācīšanu, uzņemošo organizāciju darbinieku un brīvprātīgo mācības par brīvprātīgo pārvaldību un par citām saistītam tēmām;

b)

paraugprakses apmaiņu, tehnisko palīdzību, mērķsadarbības programmas un darbinieku un brīvprātīgo apmaiņu, tīklu izveidi un citus piemērotus pasākumus.

16. pants

Iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” tīkls

1.   Komisija izveido un pārvalda iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” tīklu, ko veido:

a)

brīvprātīgo kandidāti un ES palīdzības brīvprātīgie, kuri piedalās vai ir piedalījušies iniciatīvā;

b)

nosūtošās un uzņemošās organizācijas;

c)

dalībvalstu un Eiropas Parlamenta pārstāvji.

2.   Iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” tīkls jo īpaši:

a)

veicina savstarpējos sakarus un darbojas kā platforma zināšanu apmaiņai, konsultācijām un informācijas izplatīšanai, labas prakses apmaiņai, kā arī 21. panta 3. punktā minētajam vajadzību novērtējumam;

b)

veicina partnerību izveidi un kopīgu projektu izstrādi nosūtīšanas un spēju attīstīšanas pasākumiem, kuros piedalās nosūtošās organizācijas visā Savienībā un uzņemošās organizācijas trešās valstīs;

c)

veido pamatu iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pasākumu attīstīšanai, lai nodrošinātu pastāvīgus uzlabojumus un efektīvu uzraudzību un novērtēšanu;

d)

sniedz brīvprātīgā darba iespējas interneta vidē projektos, kas saistīti ar iniciatīvu “ES palīdzības brīvprātīgie”.

17. pants

Komunikācija un informētības veicināšana

1.   Komisija atbalsta sabiedrības informēšanas, komunikācijas un informētības veicināšanas pasākumus, lai veicinātu iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pamanāmību un sekmētu brīvprātīgo darbu humānās palīdzības jomā Savienībā un dalībvalstīs, kā arī trešās valstīs, kurās īsteno minētās iniciatīvas pasākumus.

2.   Komisija izstrādā komunikācijas plānu attiecībā uz iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” mērķiem, pasākumiem un redzamiem darbības rezultātiem, nosakot komunikācijas un informācijas izplatīšanas pasākumus, kas vērsti uz sabiedrību, jo īpaši potenciālajiem brīvprātīgo kandidātiem un minētās iniciatīvas pasākumu labuma guvējiem. Minēto komunikācijas plānu īsteno Komisija un saņēmēji, jo īpaši nosūtošās un uzņemošās organizācijas, kā arī ES palīdzības brīvprātīgie.

III NODAĻA

PLĀNOŠANA UN FINANSĒJUMA PIEŠĶIRŠANA

18. pants

Atbilstīgie pasākumi

1.   Finansiālo palīdzību var piešķirt 8. pantā minētajiem pasākumiem, tostarp to īstenošanai nepieciešamajiem pasākumiem, kā arī vajadzīgajiem pasākumiem, kas vērsti uz koordinācijas stiprināšanu starp iniciatīvu “ES palīdzības brīvprātīgie” un citām attiecīgajām valsts un starptautiskā līmeņa shēmām, balstoties uz esošu labo praksi.

2.   No 1. punktā minētās finansiālās palīdzības var segt arī izdevumus, kas attiecas uz sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtējuma darbībām, kuras ir vajadzīgas iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai.

3.   Šā panta 2. punktā minētajos izdevumos jo īpaši var ietilpt izdevumi par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un komunikācijas pasākumiem, kas noteikti 17. pantā, tostarp korporatīvo komunikāciju par Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tie ir saistīti ar iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” mērķiem, izdevumi par informācijas apstrādei un apmaiņai paredzētiem IT tīkliem (tostarp to savienošanu ar esošajām un turpmākajām sistēmām, kuras izveidotas, lai veicinātu starpnozaru datu apmaiņu, un saistīto aprīkojumu) un visi citi tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumi, kas rodas Komisijai.

19. pants

Finansējuma saņēmēji

Finansiālo palīdzību saskaņā ar šo regulu var piešķirt fiziskām un juridiskām personām neatkarīgi no tā, vai tās ir privāttiesību vai publisko tiesību subjekti, un attiecīgi tās uzskata par finansējuma saņēmējiem Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 nozīmē.

20. pants

Finansējums

1.   Šīs regulas īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir EUR 147 936 000 pašreizējās cenās. Ikgadējās apropriācijas apstiprina Eiropas Parlaments un Padome, ievērojot daudzgadu finanšu shēmu. Maksājumu apropriācijas šā veida maksājumu izdevumu segšanai vajadzības gadījumā var iekļaut budžetā arī pēc 2020. gada, lai nodrošinātu līdz 2020. gada 31. decembrim vēl nepabeigto pasākumu maksājumu pārvaldību.

2.   Finansējumu, kas minēts 1. punktā, piešķir laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam saskaņā ar pielikumā noteiktajiem darbības uzdevumiem, tematiskajām prioritātēm un procentuālo sadalījumu.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai grozītu prioritātes un koriģētu visus pielikumā norādītos skaitļus vismaz par 10 procentpunktiem, bet ne vairāk par 20 procentpunktiem. Šādas korekcijas veic tikai saskaņā ar rezultātiem, kas gūti Komisijas veiktajā pielikumā noteikto tematisko prioritāšu un procentuālā sadalījuma pārskatīšanā, ņemot vērā 27. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētā starpposma novērtējuma rezultātus, un šādā gadījumā deleģētos aktus pieņem līdz 2018. gada 30. jūnijam.

4.   Ja gadījumā, kad ir jāpārskata budžeta resursi, kas ir pieejami ārkārtas reaģēšanas pasākumu atbalstam, tas vajadzīgs nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, lai pieejamo budžeta piešķīrumu robežās un saskaņā ar 25. pantā paredzēto procedūru koriģētu visus pielikumā norādītos skaitļus vismaz par 10 procentpunktiem, bet ne vairāk par 20 procentpunktiem.

21. pants

Finansiālās intervences veidi un īstenošanas procedūras

1.   Komisija īsteno Savienības finansiālo palīdzību saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

2.   Finansiālo palīdzību saskaņā ar šo regulu var piešķirt jebkurā no Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētajiem veidiem.

3.   Lai īstenotu šo regulu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” gada darba programmu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Gada darba programmā nosaka izvirzītos mērķus, paredzētos rezultātus, īstenošanas metodi un saistītos kopējos izdevumus. Gada darba programmā iekļauj arī finansējamo pasākumu aprakstu, katram pasākumam piešķirto orientējošo summu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā noteiktās vajadzības, un orientējošu īstenošanas grafiku. Attiecībā uz dotācijām gada darba programmā norāda prioritātes, būtiskākos vērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi. Gada darba programmā nosaka arī trešo valstu dalību saskaņā ar 23. pantā minētajiem nosacījumiem.

22. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” finansētos pasākumus, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas.

2.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir pilnvaras, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus saskaņā ar iniciatīvu “ES palīdzības brīvprātīgie”.

3.   Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 noteiktajām procedūrām tiek atļauts veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas attiecībā uz ekonomikas dalībniekiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju līgumu, dotāciju lēmumu vai līgumu, kas finansēts saskaņā ar iniciatīvu “ES palīdzības brīvprātīgie”, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas prettiesiskas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

4.   Neskarot 1. un 2. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, dotāciju līgumos, dotāciju lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas, pārbaudes uz vietas un inspekcijas, pienācīgi ievērojot visas procesuālās garantijas.

IV NODAĻA

SADARBĪBA AR CITĀM VALSTĪM

23. pants

Sadarbība ar citām valstīm

1.   Iniciatīvā “ES palīdzības brīvprātīgie” var piedalīties:

a)

pilsoņi un nosūtošās organizācijas no pievienošanās valstīm, kandidātvalstīm, potenciālajām kandidātēm un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos aktos noteiktajiem vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās;

b)

pilsoņi un nosūtošās organizācijas no Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, saskaņā ar EEZ līgumā paredzētajiem nosacījumiem;

c)

pilsoņi un nosūtošās organizācijas no citām Eiropas valstīm, ja ar tām ir noslēgti divpusēji nolīgumi.

2.   Iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pasākumus īstenojošie brīvprātīgie dalībnieki un organizācijas no sadarbības valstīm ievēro 4. pantā izklāstītos vispārīgos principus.

3.   Sadarbību ar 1. punktā minētajām iesaistītajām valstīm attiecīgā gadījumā īsteno, izmantojot iesaistīto valstu papildu apropriācijas, ko tās dara pieejamas saskaņā ar procedūrām, par kurām vienojas ar minētajām valstīm.

V NODAĻA

PILNVARU DELEĢĒŠANA UN ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI

24. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 7. panta 2. punktā, 9. panta 2. punktā un 20. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no 2014. gada 25. aprīļa.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 2. punktā, 9. panta 2. punktā un 20. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 7. panta 2. punktu, 9. panta 2. punktu un 20. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

25. pants

Steidzamības procedūra

1.   Ārkārtējos un pietiekami pamatotos apstākļos deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi saskaņā ar 2. punktu. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 24. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.

26. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/96 (15) 17. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VI NODAĻA

UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

27. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1.   Iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pasākumus, kuriem piešķirta finansiālā palīdzība, regulāri uzrauga, sekojot to īstenošanai, un ar neatkarīgu ārēju vērtētāju starpniecību regulāri novērtē, izskatot to efektivitāti, racionālumu un ietekmi salīdzinājumā ar iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” mērķiem. Uzraudzība un novērtēšana ietver 4. punktā minētos ziņojumus un citus pasākumus attiecībā uz konkrētiem šīs regulas aspektiem, kuri sākti jebkurā tās īstenošanas brīdī.

2.   Nosūtošās organizācijas, kas nosūta ES palīdzības brīvprātīgos darbam ārpus Savienības, atbild par to darbības uzraudzību un regulāri iesniedz Komisijai uzraudzības ziņojumus, aizsargājot visas atsevišķu brīvprātīgo tiesības attiecībā uz personas datu aizsardzību.

3.   Novērtējumos izmanto esošos novērtēšanas standartus, tostarp tos, ko izstrādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja, lai noteiktu iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” ilgtermiņa ietekmi uz humāno palīdzību. Novērtējuma posmā Komisija nodrošina regulāru apspriešanos ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp brīvprātīgajiem, nosūtošajām un uzņemošajām organizācijām, palīdzību saņemošajiem vietējiem iedzīvotājiem un kopienām, humānās palīdzības organizācijām un vietējiem darbiniekiem. Novērtējuma rezultātus ņem vērā programmu izstrādē un līdzekļu sadalē.

4.   Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz:

a)

gada ziņojumus par panākumiem, kas gūti šīs regulas īstenošanā, tostarp rezultātiem un, ciktāl iespējams, galvenajām sekām;

b)

starpposma novērtējuma ziņojumu par šīs regulas īstenošanas rezultātiem un kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem, tostarp par iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” ietekmi humānajā jomā un programmas izmaksu lietderību, pirmajos trijos tās īstenošanas gados ne vēlāk kā 2017. gada 31. decembrī;

c)

paziņojumu par šīs regulas turpmāko īstenošanu, pamatojoties uz šā punkta b) apakšpunktā minēto starpposma novērtējuma ziņojumu, ne vēlāk kā 2018. gada 31. decembrī;

d)

ex post novērtējuma ziņojumu par īstenošanas septiņu gadu finanšu periodu ne vēlāk kā 2021. gada 31. decembrī.

5.   Komisija līdz 2019. gada 1. septembrim pārskata šajā regulā noteiktos pasākumus un, attiecīgā gadījumā ņemot vērā šā panta 4. punkta b) apakšpunktā minētā starpposma novērtējuma ziņojuma secinājumus, papildina minēto pārskatīšanu ar leģislatīvā akta priekšlikumu par grozījumiem šajā regulā.

6.   Komisija arī regulāri informē EĀDD par iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pasākumiem, ievērojot attiecīgo sadarbības kārtību.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

28. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 3. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 25. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 18. marta lēmums.

(2)  OV C 25, 30.1.2008., 1. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

(4)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(7)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(12)  OV C 100, 6.4.2013., 14. lpp.

(13)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(14)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

(15)  Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.).


PIELIKUMS

DARBĪBAS MĒRĶI, TEMATISKĀS PRIORITĀTES UN ŠĪS REGULAS ĪSTENOŠANAI PIEŠĶIRTĀ FINANSĒJUMA PROCENTUĀLAIS SADALĪJUMS

1. tematiskā prioritāte

ES palīdzības brīvprātīgo nosūtīšana darbā, lai atbalstītu un papildinātu humāno palīdzību

Šī tematiskā prioritāte risina darbības mērķi saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu (palīdzēt palielināt un uzlabot Savienības spēju sniegt humāno palīdzību):

noturības attīstīšana un katastrofu riska pārvaldība apdraudētās, nestabilās vai katastrofu skartās valstīs un saistībā ar aizmirstajām krīzēm, tostarp ES palīdzības brīvprātīgo īstenota spēju attīstīšana un pasākumi šādos katastrofu pārvarēšanas cikla posmos – katastrofu novēršana, sagatavotība, katastrofu riska mazināšana un dabas un cilvēka izraisītu katastrofu seku likvidēšana: 31 % +/– 10 procentpunkti,

atbalsts ārkārtas reaģēšanas operācijām, tostarp ES palīdzības brīvprātīgo īstenota spēju attīstīšana un pasākumi loģistikas un transporta, koordinācijas, projektu vadības, finanšu un administrācijas, komunikācijas un popularizācijas jomā: 10 % +/– 8 procentpunkti.

2. tematiskā prioritāte

ES palīdzības brīvprātīgo un īstenošanas organizāciju spēju attīstīšana: 55 % +/– 10 procentpunkti

Šī tematiskā prioritāte risina darbības mērķi saskaņā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu (uzlabot humānās palīdzības jomā strādājošo brīvprātīgo prasmes, zināšanas un lietpratību un viņu iesaistes noteikumus un nosacījumus); saskaņā ar 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu (attīstīt uzņemošo organizāciju spējas un veicināt brīvprātīgo darbu trešās valstīs); saskaņā ar 7. panta 1. punkta e) apakšpunktu (dalībvalstu līmenī palielināt brīvprātīgā darba saskaņotību un konsekvenci, lai uzlabotu Savienības pilsoņu iespējas piedalīties humānās palīdzības pasākumos un operācijās):

brīvprātīgo kandidātu apmācība un prakses vietas,

uzņemošo organizāciju humānās palīdzības pārvaldības spēju attīstīšana, tostarp atbalsts sertifikācijas procesā,

sertifikācija/tehniskā palīdzība nosūtošajām organizācijām.

3. tematiskā prioritāte

Atbalsta pasākumi: 4 % +/– 2 procentpunkti

Šī tematiskā prioritāte risina darbības mērķi saskaņā ar 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu (iepazīstināt ar Savienības humānās palīdzības principiem, kas noteikti Eiropas konsensā par humāno palīdzību).


Top