20.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/27

(1)

Padome 2006. gada 5. oktobrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 1472/2006 (2) (“apstrīdētā regula”), ar kuru uzlika galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēja pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa. Pēc termiņa beigu pārskatīšanas minētos pasākumus turpināja attiecināt ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009 (3). Šie pasākumi zaudēja spēku 2011. gada 31. martā.

(2)

Daži ražotāji eksportētāji Vispārējā tiesā cēla prasību atcelt apstrīdēto regulu. Vispārējā tiesa minētās prasības noraidīja (4). Tomēr, pamatojoties uz apelācijas sūdzībām, Tiesa ar 2012. gada 2. februāra spriedumu lietā C-249/10 P Brosmann un citi/Padome un ar 2012. gada 15. novembra spriedumu lietā C-247/10 P Zhejiang Aokang Shoes/Padome (“spriedumi”) atcēla Vispārējās tiesas spriedumus un atcēla Regulu (EK) Nr. 1472/2006 daļā, kas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzējām. Jo īpaši – Tiesa konstatēja, ka Komisijai bija jāizskata pieprasījumi, ko tai iesniegušas apelācijas sūdzības iesniedzējas, lūdzot tām piešķirt uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos (turpmāk – TER), statusu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktam, un ka nav iespējams izslēgt, ka šādas izskatīšanas rezultātā sūdzības iesniedzējām piemērotais antidempinga maksājums būtu zemāks.

(3)

Ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto paziņojumu (5) Komisija informēja tos ražotājus eksportētājus, uz kuriem attiecas spriedumi, par savu lēmumu atsākt atcelto apstrīdētās regulas daļu aizvietošanas procedūru un pārbaudīt, vai attiecīgajā laikposmā attiecībā uz minētajiem ražotājiem dominējuši tirgus ekonomikas apstākļi.

(4)

Komisija 2014. gada 19. februārī nāca klajā ar priekšlikumu Padomes Īstenošanas regulai, ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Brosmann Footwear (HK) Ltd, Seasonable Footwear (Zhongshan) Ltd, Lung Pao Footwear (Guangzhou) Ltd, Risen Footwear (HK) Co Ltd un Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd (“priekšlikums”). Priekšlikumā minēts, ka TER pieprasījumu izskatīšana pierāda to, ka ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecas spriedumi, attiecīgajā periodā nav darbojušies tirgus ekonomikas apstākļos; ka līdz ar to visiem minētajiem ražotājiem eksportētājiem ir jāatsaka TER un ka attiecīgi būtu jāatjauno ar apstrīdēto regulu sākotnēji uzliktais antidempinga maksājums. Šajā sakarā ar priekšlikumu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas spriedumi, apstrīdētās regulas piemērošanas laikposmā tiktu atjaunots galīgais antidempinga maksājums.

(5)

Priekšlikumā 1. panta 4. punkts ir šāds: “Tiek piemēroti spēkā esošie noteikumi, kas attiecas uz muitas nodokļiem, izņemot 221. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (6). Nodokļa summas paziņošana parādniekam var notikt vēlāk kā trīs gadus pēc muitas parāda rašanās, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās.”

Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (“Muitas kodekss”) 221. panta 3. punkts paredz noilgumu attiecībā uz paziņošanu parādniekam par antidempinga maksājuma atkārtotu noteikšanu importam, kas veikts vairāk nekā pirms trim gadiem, – ar noteikumu, ka minētais laikposms nav ticis apturēts pārsūdzības procesa laikā saskaņā ar Muitas kodeksa 243. pantu. Apstrīdētās regulas 1. panta 4. punktā bija paredzēts, ka – ja vien nav noteikts citādi – jāpiemēro spēkā esošie noteikumi par muitas nodokļiem, un tajā nebija ietverta nekāda atkāpe no Muitas kodeksa 221. panta 3. punkta. Tā kā pēc spriedumu pasludināšanas sākotnējais parādniekam sniedzamais paziņojums par parādu tika anulēts, uzņēmēji varēja tiesiski paļauties uz to, ka pēc tam, kad būs beidzies Muitas kodeksa 221. panta 3. punktā noteiktais trīs gadu laikposms, parāda atkārtotai noteikšanai būs iestājies noilgums un tas attiecīgi tiks dzēsts (7). Tiklīdz parāds ir dzēsts saskaņā ar 221. panta 3. punktu, tā atkārtota noteikšana ar atpakaļejošu spēku tādējādi aizskartu attiecīgo uzņēmēju tiesisko paļāvību.

Noslēdzot – Padome uzskata, ka šajā gadījumā nav iespējams ar atpakaļejošu spēku piemērot atkāpi no Muitas kodeksa 221. panta 3. punkta, jo tādējādi tiktu aizskarta attiecīgo uzņēmēju tiesiskā paļāvība.

(6)

Nepiemērojot ar atpakaļejošu spēku atkāpi no 221. panta 3. punkta, maksājuma atkārtotai noteikšanai praktiski būtu ļoti ierobežotas finansiālas sekas, jo sākotnējie pasākumi zaudēja spēku 2011. gada 31. martā.

(7)

Turklāt sūdzību iesniedzēji nesniedza informāciju, ar ko pierāda, ka viņus ietekmētu ierosinātā pasākuma pieņemšana.

(8)

Tiesa pilnībā ir atcēlusi apstrīdēto regulu, ciktāl tā attiecas uz apelācijas sūdzību iesniedzējām. Līdz ar to spriedumu ietekme attiecībā uz atcelto pasākumu nav atkarīga no papildu tiesību akta, kas jāpieņem iestādēm. Tāpēc Padome secina, ka no Līguma par Eiropas Savienības darbību 266. panta iestādēm neizriet pienākums konkrētajā lietā atkārtoti noteikt maksājumus,