20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/185

(1)

Savienības vides un klimata politika, kā arī tiesību akti ir ievērojami uzlabojuši vides stāvokli. Tomēr joprojām pastāv nozīmīgi vides un klimata izaicinājumi, kuri radīs Savienībai būtiskas sekas, ja tie netiks risināti.

(2)

Minēto vides un klimata izaicinājumu risināšana to mēroga un sarežģītības dēļ galvenokārt būtu jāfinansē no Savienības galvenajām finansējuma programmām. Komisija 2011. gada 29. jūnija paziņojumā "Budžets stratēģijai"Eiropa 2020"" atzina klimata pārmaiņu izaicinājumu un norādīja, ka plāno palielināt ar klimatu saistīto Savienības budžeta daļu līdz vismaz 20 %, paredzot dažādu politikas jomu ieguldījumu. Šīs regulas nolūks ir sekmēt minētā mērķa sasniegšanu.

(3)

Minētās Savienības finansējuma programmas nevar atrisināt visas specifiskās vajadzības, kas saistītas ar vidi un ar pasākumiem klimata jomā. Videi un pasākumiem klimata jomā ir nepieciešamas īpašas pieejas, lai risinātu to mērķu nevienmērīgu iekļaušanu dalībvalstu darbības praksē, tiesību aktu nevienmērīgo un neatbilstošo ieviešanu dalībvalstīs, informācijas par politikas mērķiem nepietiekamo izplatīšanu un politikas mērķu nepietiekamo sekmēšanu. Ir lietderīgi nodrošināt turpinājumu programmai, ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 614/2007 (4), un pieņemt jaunu regulu. Tāpēc ar šo regulu būtu jāizveido īpaša vides un klimata pasākumu finansēšanas programma ("programma LIFE"). Lai panāktu nozīmīgu Savienības finansējuma ietekmi, būtu jāveido cieša programmas LIFE sinerģija ar citām Savienības finansējuma programmām un jāpanāk šo programmu savstarpēja papildināmība.

(4)

Vides vērtības Savienībā ir izvietotas nevienmērīgi, taču to nodrošinātie ieguvumi skar un tos izjūt visa Savienība. Lai izpildītu Savienības pienākumu aizsargāt šīs vērtības, konsekventi ir jāpiemēro solidaritātes un atbildības dalīšanas principi, kas paredz, ka dažas Savienības vides un klimata problēmas labāk var risināt reģionālajā vai vietējā līmenī. Kopš 1992. gada programmai LIFE ir bijusi būtiska nozīme labākā solidaritātes un atbildības sadalīšanā, aizsargājot Savienības vides un klimata kopējās vērtības. Programmai LIFE būtu jāturpina minētais nozīmīgais darbs.

(5)

Ņemot vērā programmas LIFE specifiku un mērogu, tā nespēj atrisināt visas ar vidi un klimatu saistītās problēmas. Tās mērķim drīzāk vajadzētu rosināt izmaiņas politikas veidošanā un īstenošanā, piedāvājot un izplatot risinājumus un paraugpraksi, lai sasniegtu vides un klimata mērķus, kā arī veicinot inovatīvas vides un klimata jomas tehnoloģijas. Minētajā sakarā programmai LIFE būtu jāatbalsta Vispārējās Savienības vides rīcības programmas līdz 2020. gadam "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem", kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (5) ("7. vides rīcības programma") īstenošana.

(6)

Ar šo regulu paredz finansējumu EUR 3 456 655 miljonu pašreizējās cenās, kas ir 0,318 % no kopējām saistību apropriācijām, kā minēts Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (6), visam programmas LIFE darbības laikam, un šī summa Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā tajā nozīmē, kas paredzēta 17. punktā Iestāžu 2013. gada 2. decembris nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (7).

(7)

Saskaņā ar Eiropadomes Luksemburgā (1997. gada decembrī) un Salonikos (2003. gada jūnijā) notikušo sanāksmju secinājumiem kandidātvalstīm un Rietumbalkānu valstīm, kas ir iesaistījušās Stabilizācijas un asociācijas procesā, kā arī valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, vajadzētu būt tiesīgām piedalīties Savienības programmās saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti ar minētajām valstīm noslēgtajos attiecīgajos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos.

(8)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2001/822/EK (8) (Lēmums par aizjūras asociāciju) personas aizjūras zemēs vai teritorijās (AZT) un, atbilstīgos gadījumos, attiecīgās AZT publiskās un/vai privātās struktūras un iestādes ir tiesīgas piedalīties Savienības programmās, ievērojot attiecīgās programmas noteikumus un mērķus, kā arī kārtību, kas piemērojama tai dalībvalstij, ar kuru AZT ir saistītas.

(9)

Lai ieguldījumi, kas saistīti ar vides un klimata rīcību, Savienībā būtu efektīvi, daži pasākumi ir jāīsteno ārpus tās robežām. Šos ieguldījumus ne vienmēr var finansēt no Savienības ārējās darbības finanšu instrumentiem. Izņēmuma gadījumos vajadzētu būt iespējai veikt pasākumus valstīs, kas tieši nepiedalās programmā LIFE, un juridiskām personām, kas reģistrētas šajās valstīs, būtu jāļauj piedalīties programmas LIFE finansētās darbībās, ja ir ievēroti īpaši nosacījumi, kas izklāstīti šajā regulā.

(10)

Šajā regulā būtu arī jānosaka satvars sadarbībai ar attiecīgām starptautiskām organizācijām un atbalsta piešķiršanai tām nolūkā nodrošināt vides un klimata politikas vajadzības, kuras neietilpst ārējās darbības finanšu instrumentu jomā, piemēram, noteiktus pētījumus.

(11)

Vides un klimata prasības būtu jāiekļauj Savienības politikā un darbībā. Tādējādi programmai LIFE būtu jāpapildina citas Savienības finansējuma programmas, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonds (9), Eiropas Sociālais fonds (10), Kohēzijas fonds (11), Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (12), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (13), Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fonds un Pētniecības un inovācijas pamatprogramma "Apvārsnis 2020" (14) ("Apvārsnis 2020").

Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina šāda papildināmība visos līmeņos. Savienības līmenī papildināmība būtu jānodrošina, izveidojot strukturētu sadarbību starp programmu LIFE un dalītas pārvaldības Savienības finansējuma programmām vienotajā stratēģiskajā satvarā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (15) ("Kopējo noteikumu regula"), jo īpaši, lai veicinātu tādu darbību finansēšanu, kas papildina integrētos projektus vai atbalsta programmā LIFE izstrādātu risinājumu, metožu un pieeju izmantošanu. Programmai LIFE arī būtu jāmudina pārņemt "Apvāršņa 2020" veiktās ar vidi un klimatu saistītās pētniecības un inovācijas rezultātus. Šajā kontekstā tai būtu jāpiedāvā līdzfinansējuma iespējas projektiem, kas nodrošina skaidrus ieguvumus videi un klimatam, lai panāktu sinerģiju starp programmu LIFE un "Apvārsni 2020". Ir nepieciešama koordinācija, lai nepieļautu divkāršu finansēšanu. Komisijai būtu jāveic pasākumi, lai nepieļautu pārklāšanos un administratīvā sloga palielināšanos projekta finansējuma saņēmējiem, jo tiem būtu jāsniedz atskaites par dažādiem finanšu instrumentiem. Lai nodrošinātu programmas LIFE integrēto projektu skaidrību un praktisko īstenojamību, iespējamās sadarbības nosacījumi būtu jānosaka jau agrīnā posmā. Dalībvalstīm būtu jāparedz atsauces uz šādu kārtību partnerības nolīgumos, lai integrēto projektu priekšrocības varētu ņemt vērā darbības vai lauku attīstības programmu sagatavošanas posmā.

(12)

Bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas apturēšana un tās atjaunošana, resursu efektivitātes uzlabošana līdz ar vides un veselības problēmu risināšanu joprojām ir galvenie izaicinājumi Savienībai. Šo izaicinājumu pārvarēšanai ir nepieciešami lielāki centieni Savienības līmenī, lai rastu risinājumus un paraugpraksi, kas palīdz sasniegt mērķus, kuri noteikti Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā "Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei" ("Stratēģija "Eiropa 2020""). Turklāt, lai sasniegtu vides mērķus, būtiska ir pārvaldības uzlabošana, jo īpaši izmantojot izpratnes veidošanu un ieinteresēto personu iesaistīšanu. Tāpēc Vides apakšprogrammai būtu jānosaka trīs prioritārās rīcības jomas: vide un resursu efektivitāte, daba un bioloģiskā daudzveidība, vides pārvaldība un informācija. Būtu jāparedz iespēja, ka no programmas LIFE finansētie projekti var veicināt konkrētu mērķu sasniegšanu vairāk nekā vienā no šīm prioritārajām jomām un tajos var piedalīties vairāk nekā viena dalībvalsts.

(13)

Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumā "Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā" ir ierosināti atsauces rādītāji un darbības, kuras ir nepieciešamas, lai Savienība virzītos uz resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu izaugsmi. Tāpēc vides un resursu efektivitātes prioritārajai jomai vajadzētu atbalstīt efektīvu Savienības vides politikas ieviešanu publiskajā un privātajā sektorā, jo īpaši vides apakšjomās, kas minētas Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā, veicinot jaunu risinājumu un paraugprakses izstrādi un apmaiņu. Šajā sakarā Komisijai būtu jānodrošina konsekvence un jāizvairās no pārklāšanās ar "Apvārsni 2020".

(14)

Komisijas 2011. gada 3. maija paziņojumā "Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls – bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam" ("Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam") ir noteikti mērķi bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas apturēšanai un tās atjaunošanai. Minētie uzdevumi, inter alia, paredz pilnībā īstenot Padomes Direktīvu 92/43/EEK (16) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (17), kā arī uzturēt un atjaunot ekosistēmas un to pakalpojumus. Programmai LIFE būtu jāveicina minēto mērķu sasniegšana. Tāpēc dabas un bioloģiskās daudzveidības prioritārajai jomai būtu jākoncentrējas uz tīkla Natura 2000 īstenošanu un pārvaldību, kas izveidots ar Direktīvu 92/43/EEK, jo īpaši saistībā ar prioritārās rīcības plāniem, kuri sagatavoti pamatojoties uz minētās direktīvas 8. pantu, kā arī šai prioritārajai jomai būtu jākoncentrējas uz paraugprakses izstrādi un izplatīšanu saistībā ar bioloģisko daudzveidību, Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK, kā arī uz plašākiem ar bioloģisko daudzveidību saistītiem izaicinājumiem, kas ir apzināti Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam.

(15)

Programmas LIFE ieguldījums tīkla Natura 2000 ikgadējā finansēšanā būtu jāskata, ņemot vērā no citiem Savienības fondiem segtos bioloģiskās daudzveidības izdevumus. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš programmas LIFE integrētajiem projektiem kā tīkla Natura 2000 koordinētam finansēšanas mehānismam, ņemot vērā to priekšrocības finansējuma piesaistīšanā un to pieaugošo dabas un bioloģiskās daudzveidības izdevumu absorbcijas spēju citos Savienības fondos.

(16)

Mežiem ir liela nozīme saistībā ar vidi un klimatu, piemēram, saistībā ar bioloģisko daudzveidību, ūdeni, augsni, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Meži un augsnes palīdz regulēt klimatu, uzņemot oglekļa dioksīdu (CO2) no atmosfēras un uzglabājot milzīgu oglekļa daudzumu. Lai optimizētu minētās funkcijas, vajadzīgi atbilstīgi un savietojami dati, kā arī informācija. Tāpēc šai regulai vajadzētu kalpot arī kā satvaram, ar ko atbalsta sinerģiju starp darbībām vides un klimata jomā attiecībā uz mežiem un augsnēm, tostarp attiecībā uz šādu darbību monitoringu. Citas jomas, kurās nepieciešama lielāka sinerģija, ir ūdens trūkums un sausums, kā arī plūdu risku pārvaldība.

(17)

Lai optimāli izmantotu programmas LIFE resursus, būtu jāveicina sinerģija starp Vides apakšprogrammas darbībām, jo īpaši nolūkā aizsargāt bioloģisko daudzveidību, un pasākumiem, kas Klimata pasākumu apakšprogrammā paredzēti, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām.

(18)

Komisijas 2011. gada 15. decembra paziņojumā "Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni līdz 2050. g." ("Ceļvedis 2050") ir atzīts, ka jaunu pieeju izmēģināšana klimata pārmaiņu mazināšanai joprojām būtu izšķiroši svarīga, lai pārietu uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Būs arī jānodrošina pielāgošanās klimata pārmaiņām kā Savienības starpnozaru prioritāte. Turklāt svarīga ir pārvaldības veicināšana un izpratnes veidošana, lai sasniegtu konstruktīvus rezultātus un nodrošinātu ieinteresēto pušu iesaistīšanos. Tāpēc klimata pasākumu apakšprogrammai būtu jāatbalsta centieni trīs prioritārajās jomās: klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, klimata pārvaldība un informācija. Būtu jāparedz iespēja, ka no programmas LIFE finansētie projekti var veicināt konkrētu mērķu sasniegšanu vairāk nekā vienā no šīm prioritārajām jomām un tajos var piedalīties vairāk nekā viena dalībvalsts.

(19)

Klimata pārmaiņu mazināšanas prioritārajai jomai būtu jāsniedz ieguldījums Savienības klimata politikas un tiesību aktu izstrādē un īstenošanā, jo īpaši saistībā ar siltumnīcefekta gāzu monitoringu un ziņošanu, politiku, kas saistīta zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību, dabisko oglekļa piesaistītājsistēmu saglabāšanu, emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, dalībvalstu centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, atjaunojamo enerģiju, energoefektivitāti, transportu un degvielu, ozona slāņa aizsardzību un fluorētām gāzēm. Oglekļa piesaistīšanas un uzglabāšanas infrastruktūras izveide pārsniedz programmas LIFE darbības jomu, un tādēļ tā nav jāatbalsta.

(20)

Eiropā un pasaulē jau var redzēt pirmās klimata pārmaiņu sekas, piemēram, ārkārtēji laika apstākļi, kas izraisa plūdus un sausumu, kā arī temperatūras un jūras līmeņa paaugstināšanās. Tāpēc pielāgošanās klimata pārmaiņām prioritārajai jomai būtu jāpalīdz iedzīvotājiem, tautsaimniecības nozarēm un reģioniem pielāgoties šādai ietekmei ar konkrētiem pielāgošanās pasākumiem un stratēģijām, lai nodrošinātu lielāku Savienības noturību pret klimata pārmaiņām. Darbībām šajā jomā vajadzētu papildināt darbības, kas var saņemt finansējumu no civilās aizsardzības finanšu instrumenta, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (18). Lielas infrastruktūras izveide pārsniedz programmas LIFE darbības jomu, un tādēļ tā nav jāatbalsta.

(21)

Pilnīga vides un klimata politikas un tiesību aktu īstenošana ir cieši saistīta ar labākas pārvaldības nodrošināšanu, ieinteresēto personu labāku iesaistīšanos un informācijas izplatīšanu. Tāpēc pārvaldības un informācijas prioritārajām jomām abās apakšprogrammās būtu jāatbalsta sadarbības platformu veidošana un paraugprakses apmaiņa, lai panāktu efektīvāku atbilstību un izpildi, tostarp apmācības programmas tiesnešiem un prokuroriem, kā arī būtu jārosina sabiedrības un ieinteresēto pušu atbalsts Savienības politikas veidošanas centieniem vides un klimata jomā. Jo īpaši būtu jāatbalsta uzlabojumi attiecībā uz zināšanu bāzes un paraugprakses Savienības tiesību aktu īstenošanā izplatīšanu, izpratnes veidošanu, sabiedrības līdzdalību, informācijas un tiesas pieejamību vides jautājumos.

(22)

Šajā regulā paredzētais atbalsts būtu jāsniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (19). Saskaņā ar programmu LIFE finansējamajiem projektiem būtu jāizpilda atbilstības un piešķiršanas kritēriji, lai nodrošinātu labāko iespējamo Savienības līdzekļu izmantošanu un pievienotās vērtības radīšanu Savienības līmenī. Novērtējot pievienoto vērtību Savienības līmenī, Komisijai atbilstīgi katrai prioritārajai jomai īpaša uzmanība būtu jāvelta projektu potenciālam tikt atkārtotiem un nodotiem tālāk, to rezultātu ilgtspējai un ieguldījumam vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanā attiecīgajās prioritārajās jomās, kā arī attiecīgā projekta tematisko prioritāšu īstenošanai. Būtu jāveicina projekti ar starpnozaru ietekmi. Komisijai arī būtu jāpopularizē un jāveicina "zaļais" publiskais iepirkums, jo īpaši projektu īstenošanā.

(23)

Lai saglabātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, un nepieļautu nepamatotus konkurences izkropļojumus, no programmas LIFE piešķirtajam finansējumam attiecīgos gadījumos būtu jārisina ar tirgus nepilnībām saistītās problēmas. Turklāt gadījumos, ja finansējums satur valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 1. punkta nozīmē, tas būtu jāpiešķir atbilstoši noteikumiem par valsts atbalstu, lai nepieļautu tirgus izkropļojumus, piemēram, privāto ieguldījumu aizstāšanu ar publiskā sektora ieguldījumiem, neefektīvu tirgus struktūru veidošanu vai nerentablu uzņēmumu saglabāšanu, un to nevar piešķirt, kamēr to nav apstiprinājusi Komisija saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu, izņemot gadījumus, ja tas atbilst noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 994/98 (20).

(24)

Lai uzlabotu vides un klimata politikas īstenošanu un sekmētu vides un klimata mērķu integrēšanu citos politikas virzienos, programmai LIFE vajadzētu veicināt tādus projektus, kas atbalsta integrētu pieeju vides un klimata tiesību aktu un politikas īstenošanai. Šādiem integrētiem projektiem būtu jākalpo par konkrētiem instrumentiem, lai veicinātu vides un klimata mērķu integrēšanu citās Savienības politikas jomās un kopējos Savienības izdevumos atbilstīgi stratēģijai "Eiropa 2020". Tiem būtu jānodrošina labas prakses piemēri efektīvai un cieši koordinētai Savienības vides un klimata politikas īstenošanai dalībvalstīs un reģionos. Vides apakšprogrammas integrētiem projektiem būtu jākoncentrējas galvenokārt uz Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz tīkla Natura 2000, kas izveidots ar Direktīvu 92/43/EEK, efektīvu pārvaldību un konsolidāciju, īstenojot prioritārās rīcības plānus, kas sagatavoti pamatojoties uz minētās direktīvas 8. pantu, kā arī uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (21), kā arī tiesību aktiem atkritumu un gaisa jomā.

(25)

Integrētajiem projektiem, lai gan tie koncentrējas uz noteiktajiem tematiem, vienlaikus vajadzētu būt mehānismiem vairāku mērķu sasniegšanai (piemēram, nodrošināt ieguvumus videi un veidot spējas), kas ļauj gūt rezultātus citās politikas jomās, jo īpaši jūras vides jomā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK (22) mērķiem. Integrētos projektus varētu paredzēt arī citās vides jomās. Klimata pasākumu apakšprogrammā šiem projektiem jo īpaši vajadzētu būt veltītiem klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijām un rīcības plāniem.

(26)

Integrētajiem projektiem būtu jāatbalsta tikai virkni konkrētu darbību un pasākumu, savukārt citas darbības, kuras papildina projektu, būtu jāfinansē no citām Savienības finansējuma programmām, kā arī no valsts, reģionālajiem vai privātajiem līdzekļiem. Ar programmas LIFE finansējumu būtu jāizmanto sinerģijas iespējas un jāpanāk saskaņotība starp dažādiem Savienības finansējuma avotiem, nodrošinot stratēģisku koncentrēšanos uz vidi un klimatu, vienlaikus nodrošinot, ka procedūras tiek vienkāršotas.

(27)

Integrētajos projektos, kuros galvenā uzmanība ir veltīta Savienības vides un klimata politikas un tiesību aktu īstenošanai, izmantojot integrētu pieeju, jāveic darbības visās Savienības daļās un visās nozarēs, uz kurām vērsta šīs regula. Tādēļ atlases procesā, lai veicinātu ģeogrāfisko līdzsvaru, jāņem vērā sadales aspekts un dalībvalstīm jācenšas — ja nepieciešams ar LIFE tehniskās palīdzības projekta atbalstu — programmas LIFE plānošanas periodā sagatavot un ierosināt vismaz vienu integrēto projektu.

(28)

Ņemot vērā to, ka šī integrēto projektu pieeja ir jauna, ieinteresētās personas vajadzības gadījumā būtu jāatbalsta, sniedzot tehnisko palīdzību. Divu posmu atlases procedūra atvieglos pieteikumu iesniegšanas posma norisi. Pirmajā posmā finanšu plānā būtu jānorāda, kuri citi Savienības, valsts vai privāti finansējuma avoti ir jāmobilizē, un kādā apmērā. Tikai otrajā posmā būtu jāiesniedz nodomu protokoli no vismaz viena piesaistītā finansējuma avota, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīta prasība par papildu finansējuma avota mobilizēšanu. Tas, kādā apmērā tiek mobilizēti citi Savienības līdzekļi, būtu jāņem vērā piešķiršanas posmā.

(29)

Integrēto projektu panākumi ir atkarīgi no ciešas to nacionālo, reģionālo, vietējo varas iestāžu un atbildīgo nevalstisko organizāciju sadarbības, uz kurām attiecas programmas LIFE mērķi. Tādēļ projektu izstrādes, īstenošanas, attīstības un uzraudzības procesā būtu jāievēro pārskatāmības un lēmumu atklātības principi.

(30)

Vides apakšprogrammas projektu, kas nav integrētie projekti, gadījumā pirmās daudzgadu darba programmas laikā, nosakot indikatīvos valsts piešķīrumus, saskaņā ar solidaritātes un atbildības dalīšanas principiem būtu jānodrošina samērīga līdzekļu sadale starp dalībvalstīm.

(31)

Lai veicinātu dalībvalstu līdzdalības spējas programmā LIFE, tai dalībvalstij, kas atbilst attiecīgām prasībām, kuras noteiktas šajā regulā, vajadzētu būt pieejamam garantētam finansējumam spēju veidošanas projektiem. Šāds finansējums būtu jāpiešķir, pamatojoties uz apstiprinātu spēju veidošanas plānu, kurā norādīti paredzētie pasākumi un nepieciešamā finansējuma apmērs.

(32)

Programmā LIFE kvalitātei vajadzētu būt projektu izvērtēšanas un piešķiršanas procesa pamatkritērijam. Ģeogrāfiskā līdzsvara nodrošināšanai ieviestie sadales aspekti ir indikatīvi, un tiem nebūtu jānozīmē, ka katrai dalībvalstij ir garantēti līdzekļi vai piešķīrumi.

(33)

Savienība ir pievienojusies Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem ("Orhūsas konvencija"). Tādēļ būtu jāatbalsta nevalstisko organizāciju (NVO) un bezpeļņas struktūru tīklu, kuri tiecas sasniegt vispārēju Savienības nozīmes mērķi, darbs, jo tie sniedz atbalstu Orhūsas konvencijas mērķiem, pārstāvot Savienības iedzīvotāju bažas un viedokļus politikas veidošanas procesā, atbalsta konvencijas ieviešanu un veicina izpratni par vides un klimata problēmām un politiskajiem risinājumiem. Programmai LIFE jāatbalsta plaša spektra Savienības nozīmes NVO, kā arī bezpeļņas struktūru tīkli, kuri tiecas sasniegt vispārēju Savienības nozīmes mērķi un galvenokārt darbojas vides vai klimata jomā, konkurētspējīgā un pārredzamā veidā piešķirot darbības dotācijas, lai palīdzētu NVO sniegt efektīvu ieguldījumu Savienības politikā un veicinātu, kā arī nostiprinātu Savienības vides un klimata mērķu īstenošanu un izpildi, kā arī veidotu un stiprinātu to spēju kļūt par efektīvākām partnerēm.

(34)

Lai Komisija varētu izpildīt savus uzdevumus saistībā ar vides un klimata politikas veidošanas un īstenošanas ierosināšanu, tai būtu jāizmanto programmas LIFE resursi, lai atbalstītu Savienības vides un klimata politikas un tiesību aktu ierosināšanu, īstenošanu un integrēšanu, tostarp attiecībā uz pakalpojumu un preču iepirkumiem. No finanšu līdzekļiem, kas saskaņā ar šo regulu piešķirti komunikācijas darbībām, būtu jāsedz arī institucionālo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, kā arī par visu svarīgāko Savienības tiesību aktu vides un klimata jomā īstenošanu un transponēšanu.

(35)

Ņemot vērā finanšu krīzi, tirgū, visticamāk, saglabāsies pašreizējās atšķirības starp aizdevumu, pašu kapitāla un riska kapitāla pieprasījumu un piedāvājumu, tāpēc ir atbilstoši atļaut izmantot finanšu instrumentus, lai atbalstītu projektus, kuri var radīt ieņēmumus vides vai klimata jomā. Programmas LIFE atbalstītie finanšu instrumenti būtu jāizmanto, lai izmaksu ziņā efektīvā veidā apmierinātu specifiskas tirgus vajadzības atbilstoši programmas mērķiem, un tie nedrīkstētu izstumt privāto finansējumu. Vajadzētu būt iespējai finanšu instrumentus kombinēt ar dotācijām, kas finansētas no Savienības budžeta, tostarp saskaņā ar šo regulu.

(36)

Iepriekšējo programmu LIFE pieredze liecina, ka ir nepieciešama centienu koncentrēšana uz konkrētām vides un klimata politikas prioritātēm un rīcības jomām. Šīm tematiskajām prioritātēm nevajadzētu būt ierobežojošām, lai pretendenti varētu iesniegt priekšlikumus citās jomās, kā arī iekļaut jaunas idejas, lai reaģētu uz jauniem izaicinājumiem. Daudzgadu darba programmām vajadzētu būt arī elastīgām, lai sasniegtu programmas LIFE mērķus un uzdevumus, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo stabilitāti projektiem, kas īsteno tematiskās prioritātes, lai iespējamie pretendenti varētu plānot, sagatavot un iesniegt priekšlikumus. Pirmā daudzgadu darba programma būtu jāpieņem uz četriem gadiem, kurai sekotu otrā darba programma, kas būtu pieņemta uz trijiem gadiem. Abās darba programmās būtu jāparedz neizsmeļošs projekta tēmu saraksts tematisko prioritāšu īstenošanai.

(37)

Iepriekšējo programmu LIFE pieredze liecina, cik nozīmīgi ir LIFE valstu kontaktpunkti, jo īpaši lai sniegtu atbalstu pieteikumu iesniedzējiem un saņēmējiem, tādējādi veicinot programmu veiksmīgu īstenošanu. Tāpēc būtu jāturpina un pēc iespējas jānostiprina LIFE valsts un reģionālo kontaktpunktu sistēma, jo īpaši dalībvalstīs, kur ir zemi projektu apguves rādītāji, un būtu jāpastiprina sadarbība starp Komisiju un LIFE valstu kontaktpunktiem, kā arī starp LIFE valstu un reģionālajiem kontaktpunktiem. Iepriekšējo programmu LIFE pieredze ir arī parādījusi, cik nozīmīga ir projektu rezultātu efektīvas izplatīšanas un sadarbības pasākumu nodrošināšana, lai palielinātu programmas LIFE sviras efektu un Savienības pievienoto vērtību, jo īpaši organizējot seminārus, apmācības un citus pasākumus, kuru mērķis ir pieredzes, zināšanu un labas prakses apmaiņa Savienībā. Tāpēc Komisijai būtu jāturpina un jāpastiprina mērķorientēti izplatīšanas pasākumi, tostarp tādi, kuros galvenā uzmanība veltīta integrētajiem projektiem, jo īpaši dalībvalstīs ar zemu projektu apguves līmeni, un specifiskās jomās, kā arī jāveicina sadarbība un pieredzes apmaiņa starp LIFE saņēmējiem un citiem. Komisijai būtu arī jāturpina ar atbilstīgu plašsaziņas līdzekļu un tehnoloģiju starpniecību regulāri publicēt ar programmu LIFE finansēto projektu sarakstus, ietverot arī sasniegto mērķu un rezultātu īsu aprakstu un piešķirto līdzekļu kopsavilkumu.

(38)

Nolūkā vienkāršot programmu LIFE un samazināt administratīvo slogu pieteikumu iesniedzējiem un saņēmējiem būtu vairāk jāizmanto vienotas likmes un vienreizēji maksājumi, neapdraudot PVN un pastāvīgo darbinieku izmaksu atbilstīgumu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Attiecībā uz pašreizējo praksi — publisko organizāciju (kā koordinējošiem saņēmējiem un/vai saistītajiem saņēmējiem) iemaksu summai projektā vismaz par 2 % būtu jāpārsniedz projektam norīkoto valsts pārvaldes darbinieku algu izmaksu summu. Savienības līdzekļi nebūtu jāizmanto valsts budžeta subsidēšanai, piemēram, lai segtu PVN izmaksas. Taču pieejamā informācija par Savienības līdzekļu izmantošanu PVN segšanai ir ļoti ierobežota. Tāpēc programmas LIFE starpposma un ex post novērtējumā Komisijai būtu jāsniedz pārskats par PVN atmaksāšanu katrā atsevišķā dalībvalstī, ko programmas LIFE projektu saņēmēji ir pieprasījuši maksājumu pēdējā posmā.

(39)

Maksimālās līdzfinansējuma likmes būtu jānosaka tādā līmenī, kāds nepieciešams, lai uzturētu efektīvu atbalsta līmeni programmā LIFE.

(40)

Programma LIFE un tās apakšprogrammas būtu regulāri jāpārrauga un jāizvērtē, pamatojoties uz atbilstošiem snieguma rādītājiem, lai varētu veikt attiecīgus pielāgojumus, tostarp tematisko prioritāšu jebkādu nepieciešamu pārskatīšanu. Sīkāk izstrādājot snieguma rādītājus programmu un projektu novērtējumiem, Komisijai uzsvars būtu jāliek uz kvalitātes uzraudzību, pamatojoties uz snieguma rādītājiem un prognozētajiem rezultātiem, kā arī ietekmi. Komisijai arī būtu jāierosina projektu ilgtermiņa sekmju uzraudzības metode, jo īpaši dabas un bioloģiskās daudzveidības prioritārajā jomā. Lai apliecinātu papildu ieguvumus, kurus abas apakšprogrammas var nodrošināt rīcībai klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā, un iegūtu informāciju par izdevumu līmeni, programmas LIFE uzraudzībā būtu jāizseko ar klimatu un bioloģisko daudzveidību saistītie izdevumi, kā noteikts dokumentā "Budžets stratēģijai "Eiropa 2020"". Šādas izsekošanas pamatā vajadzētu būt vienkāršai metodoloģijai, iekļaujot izdevumus vienā no šādām trim kategorijām: izdevumi, kas saistīti tikai ar klimatu/bioloģisko daudzveidību (uzskaita kā 100 %), izdevumi, kas būtiski saistīti ar klimatu/bioloģisko daudzveidību (uzskaita kā 40 %), un izdevumi, kas nav saistīti ar klimatu/bioloģisko daudzveidību (uzskaita kā 0 %). Minētā metodoloģija neizslēdz iespēju attiecīgā gadījumā izmantot precīzāku metodoloģiju.

(41)

Ņemot vērā Komisijas ilgstošo pieredzi saistībā ar programmas LIFE un tās projektu pārvaldību un LIFE finansējuma saņēmēju pozitīvo pieredzi saistībā ar ārējām uzraudzības grupām, programmas LIFE pārvaldībai būtu jāpaliek Komisijas ziņā. Jebkurām izmaiņām programmas LIFE un tās projektu pārvaldības struktūrā būtu jāveic ex ante izmaksu un ieguvumu analīze un īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai nodrošinātu pienācīgu un visaptverošu īpašo zināšanu pieejamību, jo īpaši dabas un bioloģiskās daudzveidības prioritārajā jomā.

(42)

Visā izdevumu ciklā Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp nelikumību novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu, un vajadzības gadījumā soda naudas.

(43)

Lai nodrošinātu labāko iespējamo Savienības finansējuma izmantošanas novērtēšanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz Vides apakšprogrammas tematiskajām prioritātēm un Klimata pasākumu apakšprogrammas prioritārajām jomām piemērojamo snieguma rādītāju noteikšanu, III pielikumā noteikto tematisko prioritāšu grozīšanu, un dotācijām paredzētā budžeta īpatsvara palielināšanu projektiem, kas atbalsta dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(44)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai saistībā ar daudzgadu darba programmas pieņemšanu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (23).

(45)

Ja LIFE vides un klimata pasākumu programmas komiteja nesniedz nekādu atzinumu par īstenošanas akta projektu, Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta otro apakšpunktu īstenošanas akta projekts nebūtu jāpieņem. Šīs procedūras piemērošanai vajadzētu būt pamatotai, inter alia, ar nepieciešamību izvērtēt integrētajiem projektiem piešķirto līdzekļu sadales proporcionalitāti, jo īpaši maksimālo finansējuma apmēru, kādu var piešķirt vienam integrētajam projektam.

(46)

Lai nodrošinātu efektīvu pāreju starp pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 614/2007 un programmu LIFE, ir nepieciešams turpināt uzraudzīt, veikt revīzijas un kvalitatīvi izvērtēt saskaņā ar minēto regulu finansētās darbības arī pēc tam, kad tās vairs nebūs spēkā.

(47)

Programmas LIFE pievienotā vērtība izriet no tajā paredzētās pieejas īpatnībām un tematikas, kas padara saskaņā ar to veiktos pasākumus īpaši piemērotus vajadzībām vides un klimata jomā. Programma LIFE var veicināt efektīvāku vides politikas īstenošanu nekā dalībvalstu individuālie pasākumi, jo tā vairāk koncentrē resursus un kompetenci. Tā nodrošina arī platformu paraugprakses un zināšanu veidošanai un apmaiņai, acquis īstenošanas izmaiņu uzlabošanai, rosināšanai un paātrināšanai, kā arī spēju veidošanai un tādu privāto dalībnieku, jo īpaši MVU, atbalstam, kas izmēģina neliela apmēra tehnoloģijas un risinājumus, un ļauj dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm savstarpēji mācīties. Turklāt programma LIFE rada sinerģiju starp Savienības un valstu fondiem, vienlaikus piesaistot papildu līdzekļus no privātā sektora, un tādējādi palielinās Savienības pasākumu saskaņotība un tiek veicināta vienmērīgāka acquis īstenošana.

(48)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus– proti, sniegt ieguldījumu Savienības vides un klimata politikas īstenošanā un izstrādē, tostarp iekļaut vides klimata mērķus citos politikas instrumentos, un veicināt labāku pārvaldību– nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet šīs regulas apjoma vai rezultātu dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var veikt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(49)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 614/2007 būtu jāatceļ,

a)

"izmēģinājuma projekti" ir projekti, kuros izmanto tehnoloģiju vai metodi, kas ne iepriekš, ne citur nav tikusi izmantota vai izmēģināta, kuri var nodrošināt iespējamus ieguvumus videi un klimatam salīdzinājumā ar pašreizējo paraugpraksi un kurus turpmāk var izmantot līdzīgās situācijās plašākā mērogā;

b)

"demonstrējumu projekti" ir projekti, kuros praktiski īsteno, izmēģina, novērtē un izplata darbības, metodoloģiju vai pieejas, kuras ir jaunas vai nav zināmas projekta specifiskajā kontekstā, proti, ģeogrāfiskajā, ekoloģiskajā vai sociālekonomiskajā kontekstā, un kuras līdzīgos apstākļos varētu izmantot arī citur;

c)

"paraugprakses projekti" ir projekti, kuros izmanto piemērotas, rentablas un mūsdienīgas tehnoloģijas, metodes un pieejas, ņemot vērā projekta attiecīgo kontekstu;

d)

"integrētie projekti" ir projekti, ar kuriem plašā teritoriālā mērogā, jo īpaši reģionālā, vairāku reģionu, valsts vai transnacionālā mērogā, īsteno vides vai klimata plānus vai stratēģijas, kuri noteikti īpašos Savienības vides un klimata tiesību aktos, izstrādāti, ievērojot citus Savienības aktus, vai dalībvalstu iestāžu izstrādāti galvenokārt dabas, tostarp, inter alia, tīkla Natura 2000 pārvaldības, ūdens, atkritumu apsaimniekošanas, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tām jomā, vienlaikus nodrošinot ieinteresēto personu iesaistīšanu un veicinot koordināciju vismaz ar vienu citu attiecīgu Savienības, valsts vai privāta finansējuma avotu un mobilizējot vismaz vienu šādu finansējuma avotu;

e)

"tehniskās palīdzības projekti" ir projekti, kuri nodrošina finansiālu atbalstu rīcības dotāciju veidā, lai palīdzētu pretendentiem sagatavot integrētos projektus, un jo īpaši lai nodrošinātu, ka minētie projekti ievēro programmas LIFE grafiku un tehniskās un finanšu prasības, saskaņojot to ar 8. panta 3. punktā minētajiem fondiem.

f)

"spēju veidošanas projekti" ir projekti, kuru mērķis ir finansiāla atbalsta sniegšana rīcības dotāciju veidā pasākumiem, kas nepieciešami dalībvalstu spēju veidošanai, tostarp LIFE valsts vai reģionālajiem kontaktpunktiem, lai dotu iespēju dalībvalstīm efektīvāk piedalīties programmā LIFE;

g)

"sagatavošanas projekti" ir projekti, kurus sākotnēji nosaka Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm, lai atbalstītu Savienības vides vai klimata politikas un tiesību aktu izstrādes un īstenošanas īpašās vajadzības;

h)

"informēšanas, izpratnes veidošanas un izplatīšanas projekti" ir projekti, kuru mērķis ir atbalstīt komunikāciju, informācijas izplatīšanu un izpratnes veidošanu Vides apakšprogrammas un Klimata pasākumu apakšprogrammas jomās.

a)

veicināt virzību uz resursu izmantošanas ziņā efektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu zemu oglekļa emisiju ekonomiku, uz vides aizsardzību un vides kvalitātes uzlabošanu, kā arī bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanu un daudzveidības atjaunošanu, tostarp atbalstot tīklu Natura 2000 un novēršot ekosistēmu degradāciju;

b)

uzlabot Savienības vides un klimata politikas un tiesību aktu izstrādi, īstenošanu un izpildi, rosināt un veicināt vides un klimata mērķu iekļaušanu un integrēšanu citos Savienības politikas virzienos un publiskā un privātā sektora praksē, tostarp palielinot publiskā un privātā sektora spēju;

c)

atbalstīt labāku vides un klimata pārvaldību visos līmeņos, tostarp pilnvērtīgāk iesaistot pilsonisko sabiedrību, NVO un vietējos dalībniekus;

d)

atbalstīt 7. vides rīcības programmas īstenošanu.

a)

Vides apakšprogramma;

b)

Klimata pasākumu apakšprogramma.

a)

attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunktā minēto vispārīgo mērķi — nodrošinātie vides un klimata uzlabojumi. Ciktāl tas attiecas uz mērķi veicināt bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanu un daudzveidības atjaunošanu, nodrošinātos vides uzlabojumus mēra, pamatojoties uz tīkla Natura 2000 procentuālo daļu, kas ir atjaunota vai kurai ir nodrošināta atbilstoša pārvaldība, atjaunoto ekosistēmu platību un veidu; to atbilstīgo dzīvotņu un sugu skaitu un veidu, kurām uzlabojas aizsardzības stāvoklis;

b)

attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem vispārīgajiem izstrādes un īstenošanas mērķiem — tādu izstrādāto vai ieviesto pasākumu skaits, ar kuriem īsteno plānus, programmas vai stratēģijas saskaņā ar Savienības vides un klimata politiku un tiesību aktiem, un tādu pasākumu skaits, kuri ir piemēroti atkārtošanai vai tālāknodošanai;

c)

attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem vispārīgajiem iekļaušanas un integrēšanas mērķiem — tādu pasākumu skaits, ar kuriem ir panākta sinerģija ar citām ES finansējuma programmām vai kuri iekļauti tajās vai integrēti publiskā vai privātā sektora praksē;

d)

attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunktā minēto vispārīgo mērķi — tādu pasākumu skaits, kas nodrošina labāku pārvaldību, informācijas izplatīšanu un izpratni par vides un klimata jautājumiem.

a)

EUR 2 592 491 250 no 1. punktā paredzētā kopējā finansējuma piešķir Vides apakšprogrammai;

b)

EUR 864 163 750 no 1. punktā paredzētā kopējā finansējuma piešķir Klimata pasākumu apakšprogrammai.

a)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kuras ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) puses;

b)

Savienības kandidātvalstis, potenciālās kandidātvalstis un pievienošanās valstis;

c)

valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika;

d)

valstis, kuras ir kļuvušas par Eiropas Vides aģentūras loceklēm saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 933/1999 (24).

a)

vide un resursefektivitāte;

b)

daba un bioloģiskā daudzveidība;

c)

vides pārvaldība un informācija.

a)

prioritātēm, kas noteiktas 7. vides rīcības programmā;

b)

konkrētajiem mērķiem, kas minēti 10., 11. un 12. pantā attiecībā uz katru prioritāro jomu;

c)

pieredzi, kas gūta īstenojot 24. pantā minēto daudzgadu darba programmu;

d)

pieredzi, kas gūta, īstenojot integrētos projektus;

e)

prioritātēm, kas izriet no jauniem Savienības vides tiesību aktiem, kas pieņemti pēc 2013. gada 23 decembris; vai

f)

pieredzi, kas gūta, īstenojot spēkā esošos vides tiesību aktus un politiku.

a)

izstrādāt, testēt un demonstrēt tādas politikas vai vadības metodes, paraugpraksi un risinājumus, tostarp inovatīvu tehnoloģiju izstrādi un demonstrāciju, vides problēmu risināšanā, ko var atkārtot, nodot tālāk vai integrēt, tostarp attiecībā uz saikni starp vidi un veselības aizsardzību, kā arī lai atbalstītu ar resursu efektivitāti saistītu politiku un tiesību aktus, arī Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā;

b)

atbalstīt integrētu pieeju izmantošanu, izstrādi, izmēģināšanu un demonstrēšanu attiecībā uz plānu un programmu īstenošanu atbilstoši Savienības politikai un tiesību aktiem vides jomā — galvenokārt ūdens, atkritumu un gaisa jomā;

c)

uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, īstenotu, izvērtētu, uzraudzītu un novērtētu Savienības vides politiku un tiesību aktus, un lai izvērtētu un uzraudzītu faktorus, apdraudējumus un atbildes pasākumus, kas ietekmē vidi Savienībā un ārpus tās.

a)

sniegt ieguldījumu Savienības politikas un tiesību aktu izstrādē un īstenošanā dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, tostarp attiecībā uz Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam, Direktīvām 92/43/EEK un 2009/147/EK, jo īpaši piemērojot, izstrādājot, izmēģinot un demonstrējot pieejas, paraugpraksi un risinājumus;

b)

atbalstīt turpmāku ar Direktīvas 92/43/EEK 3. pantu izveidotā tīkla Natura 2000 attīstību, ieviešanu un pārvaldību, jo īpaši piemērojot, izstrādājot, izmēģinot un demonstrējot integrētas pieejas prioritārās rīcības plānu īstenošanai, kas izstrādāti pamatojoties uz minētās direktīvas 8. pantu;

c)

uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, īstenotu, izvērtētu, uzraudzītu un novērtētu Savienības dabas un bioloģiskās daudzveidības politiku un tiesību aktus un lai izvērtētu un uzraudzītu faktorus, apdraudējumus un atbildes pasākumus, kas ietekmē dabu un bioloģisko daudzveidību Savienībā un ārpus tās.

a)

veicināt izpratnes veidošanu par vides jautājumiem, tostarp vairojot sabiedrības un ieinteresēto pušu atbalstu Savienības politikas veidošanai vides jomā, un veicināt zināšanas par ilgtspējīgu attīstību un ilgtspējīga patēriņa jaunām tendencēm;

b)

atbalstīt komunikāciju, pārvaldību un informācijas izplatīšanu vides jomā un veicināt zināšanu apmaiņu par sekmīgiem risinājumiem un praksi vides jomā, tostarp veidojot ieinteresēto pušu sadarbības platformas un organizējot apmācību;

c)

popularizēt un veicināt Savienības vides tiesību aktu efektīvāku ievērošanu un izpildi, tostarp sekmējot paraugprakses un politikas pieeju izstrādi un izplatīšanu;

d)

veicināt labāku vides pārvaldību, paplašinot ieinteresēto pušu, tostarp NVO, iesaistīšanos politikas apspriešanā un īstenošanā.

a)

klimata pārmaiņu mazināšana;

b)

pielāgošanās klimata pārmaiņām;

c)

klimata pārvaldība un informācija.

a)

veicināt Savienības klimata pārmaiņu mazināšanas politikas un tiesību aktu izstrādi un īstenošanu, tostarp iekļaušanu dažādās politikas jomās, jo īpaši izstrādājot, izmēģinot un demonstrējot politikas vai pārvaldības pieejas, paraugpraksi un risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai;

b)

uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, izvērtētu, uzraudzītu, novērtētu un ieviestu efektīvas klimata pārmaiņu mazināšanas darbības un pasākumus un lai uzlabotu spēju izmantot šādas zināšanas praksē;

c)

atvieglot integrētu pieeju izstrādi un ieviešanu, piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģijas un rīcības plānus vietējā, reģionālajā vai valsts līmenī;

d)

veicināt inovatīvu klimata pārmaiņu mazināšanas tehnoloģiju, sistēmu, metožu un instrumentu izstrādi un demonstrēšanu, kas būtu piemēroti atkārtošanai, tālāknodošanai vai integrēšanai.

a)

veicināt Savienības klimata pārmaiņu pielāgošanās politikas izstrādi un īstenošanu, tostarp iekļaušanu dažādās politikas jomās, jo īpaši izstrādājot, izmēģinot un demonstrējot politikas vai pārvaldības pieejas, tostarp attiecīgos gadījumos uz ekosistēmām balstītas pieejas, paraugpraksi un risinājumus attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām;

b)

uzlabot zināšanu bāzi, lai izstrādātu, izvērtētu, uzraudzītu, novērtētu un ieviestu efektīvas klimata pārmaiņu pielāgošanās darbības un pasākumus, prioritāti attiecīgos gadījumos piešķirot tām darbībām un pasākumiem, kas piemēro uz ekosistēmu balstītu pieeju, un lai uzlabotu spēju izmantot šādas zināšanas praksē;

c)

atvieglot integrētu pieeju izstrādi un ieviešanu, piemēram, attiecībā uz klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijām un rīcības plāniem vietējā, reģionālajā vai valsts līmenī, attiecīgos gadījumos prioritāti piešķirot uz ekosistēmām balstītām pieejām;

d)

veicināt inovatīvu klimata pārmaiņu pielāgošanās tehnoloģiju, sistēmu, metožu un rīku izstrādi un demonstrēšanu, kas būtu piemēroti atkārtošanai, tālāknodošanai vai integrēšanai.

a)

veicināt izpratnes veidošanu par klimata jautājumiem, tostarp vairojot sabiedrības un iesaistīto personu atbalstu Savienības politikas veidošanai klimata jomā, un veicināt zināšanas par ilgtspējīgu attīstību;

b)

atbalstīt komunikāciju, pārvaldību un informācijas izplatīšanu klimata jomā un sekmēt zināšanu apmaiņu par sekmīgiem risinājumiem un praksi klimata jomā, tostarp veidojot iesaistīto personu sadarbības platformas un organizējot mācības;

c)

popularizēt un veicināt Savienības klimata tiesību aktu efektīvāku ievērošanu un izpildi, tostarp sekmējot paraugprakses un politikas pieeju izstrādi un izplatīšanu;

d)

veicināt labāku klimata pārvaldību, paplašinot iesaistīto personu, tostarp NVO, iesaistīšanos politikas apspriešanā un īstenošanā.

a)

dotācijas;

b)

publiskā iepirkuma līgumi;

c)

iemaksas finanšu instrumentos saskaņā ar noteikumiem par finanšu instrumentiem atbilstīgi Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012, jo īpaši tās 139. un 140. pantam, un saskaņā ar īpašos Savienības tiesību aktos izklāstītām darbības prasībām;

d)

citi pasākumi, kas nepieciešami 3. pantā izklāstīto vispārīgo mērķu sasniegšanai.

a)

izmēģinājuma projekti;

b)

demonstrējumu projekti;

c)

paraugprakses projekti;

d)

integrētie projekti;

e)

tehniskās palīdzības projekti;

f)

spēju veidošanas projekti;

g)

sagatavošanās projekti;

h)

informācijas, izpratnes veidošanas un izplatīšanas projekti;

i)

citi projekti, kas nepieciešami 3. pantā izklāstīto vispārīgo mērķu sasniegšanai.

a)

tie ir Savienības nozīmes projekti, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu kādā no 3. pantā izklāstītajiem programmas LIFE vispārīgiem mērķiem, kā arī 9. pantā uzskaitīto prioritāro jomu konkrētiem mērķiem, III pielikumā minētajām tematiskajām prioritātēm, vai 13. pantā uzskaitīto prioritāro jomu konkrētajiem mērķiem;

b)

tajos ir ievērota izmaksu ziņā efektīva pieeja, tie ir tehniski un finansiāli pamatoti; un

c)

tajos piedāvātā ieviešanas kārtība ir pamatota.

a)

pieteikuma iesniegšanas pirmajā posmā – finanšu plānu; un

b)

pieteikuma iesniegšanas otrajā posmā — nodomu protokolu, kurā norādīts, kādā mērā mobilizējams cits attiecīgs Savienības, valsts vai privāts finansējuma avots un konkrēti norādīti šādi finansējuma avoti.

a)

dalībvalsts Regulas (EK) Nr. 614/2007 6. pantā noteiktā indikatīvā valsts piešķīruma 2010., 2011. un 2012. gadam vidējais apguves līmenis ir zemāks par 70 %;

b)

dalībvalsts IKP uz vienu iedzīvotāju 2012. gadā bija zemāks par 90 % no vidējā rādītāja Savienībā; vai

c)

dalībvalsts pievienojās Savienībai pēc 2013. gada 1. janvāra.

a)

dalībvalsts 5. punktā minētā indikatīvā valsts piešķīruma 2014., 2015. un 2016. gadam vidējais apguves līmenis ir zemāks par 70 %; un

b)

dalībvalsts indikatīvā valsts piešķīruma 2014., 2015. un 2016. gadam vidējais apguves līmenis ir palielinājies salīdzinājumā ar vidējo apguves līmeni attiecībā uz 2010., 2011. un 2012. gadu.

a)

jaunu darbinieku pieņemšana un apmācība darbam LIFE valstu vai reģionālajos kontaktpunktos;

b)

pieredzes un paraugprakses apmaiņas veicināšana, kā arī programmas LIFE projektu rezultātu izplatīšanas un izmantošanas veicināšana;

c)

apmācības speciālistu apmācības pieejas;

d)

apmaiņas un norīkojuma programmas starp valsts iestādēm dalībvalstīs, jo īpaši vislabāko darbinieku apmaiņas pasākumi.

a)

pirmās daudzgadu darba programmas laikā — līdz 60 % no atbilstīgajām izmaksām visu projektu gadījumā, kas nav minēti c) apakšpunktā, un kas finansēti gan no Vides, gan Klimata pasākumu apakšprogrammām;

b)

otrās daudzgadu darba programmas laikā — līdz 55 % no atbilstīgajām izmaksām visu projektu gadījumā, kas nav minēti c) apakšpunktā un kas finansēti gan no Vides, gan Klimata pasākumu apakšprogrammām;

c)

visā programmas LIFE darbības laikā:

a)

iegāde veicinās ar Direktīvas 92/43/EEK 3. pantu izveidotā tīkla Natura 2000 uzlabošanu, uzturēšanu un integritātes atjaunošanu, tostarp savienojamības uzlabošanu, radot koridorus, sugas izplatības atbalsta punktus vai citus zaļās infrastruktūras elementus;

b)

zemes iegāde ir vienīgais vai visrentablākais veids, kā panākt vēlamo dabas aizsardzības rezultātu;

c)

iegādāto zemi ilgtermiņā rezervē zemes lietojumam, kas atbilst 11., 14. vai 15. pantā paredzētajiem mērķiem; kā arī

d)

attiecīgā dalībvalsts ar īpašuma nodošanu vai citādā veidā nodrošina šādas zemes ilgtermiņa rezervēšanu dabas aizsardzības mērķiem.

a)

informāciju un komunikāciju, tostarp izpratnes veidošanas kampaņas. No finanšu līdzekļiem, kas saskaņā ar šo regulu piešķirti komunikācijas pasākumiem, sedz arī institucionālo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, kā arī par visu svarīgāko Savienības tiesību aktu vides un klimata jomā īstenošanu un transponēšanu.

b)

pētījumus, apsekojumus, modelēšanu un scenāriju izstrādi;

c)

projektu, politikas, programmu un tiesību aktu sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, pārbaudi un novērtēšanu;

d)

darbseminārus, konferences un sanāksmes;

e)

sadarbības tīklus un paraugprakses platformas;

f)

citas darbības, kas nepieciešamas 3. pantā minēto vispārīgo mērķu sasniegšanai.

a)

līdzekļu sadalījumu katrai prioritārajai jomai un starp dažādiem finansējuma veidiem katrā apakšprogrammā, saskaņā ar 9. panta 3. punktu, 17. panta 4. 5. punktu. Neveic nekādu turpmāku projektu rīcības dotāciju iepriekšēju piešķiršanu starp prioritārajām jomām vai katrā no tām, izņemot tehniskās palīdzības projektus un spēju veidošanas projektus;

b)

tēmas projektiem, ar kuriem īsteno III pielikumā noteiktās tematiskās prioritātes un kurus finansē laikposmā, uz ko attiecas daudzgadu darba programma;

c)

kvalitatīvos un kvantitatīvos rezultātus, rādītājus un mērķus katrai prioritārajai jomai un projektu veidam laikposmā, uz ko attiecas daudzgadu darba programma, saskaņā ar 3. panta 3. punktā noteiktajiem snieguma rādītājiem un konkrētajiem mērķiem, kas katrai prioritārajai jomai noteikti 10., 11., 12., 14., 15. un 16. pantā;

d)

tehnisko metodoloģiju projektu atlases procedūrai un atlases un dotāciju piešķiršanas kritērijus saskaņā ar šīs regulas 2. un 19. pantu, kā arī attiecīgajiem Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 noteikumiem;

e)

orientējošos grafikus uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus laikposmā, uz ko attiecas daudzgadu darba programma.

a)

ne vēlāk kā 2017. gada 30. jūnijā – ārēju un neatkarīgu programmas LIFE (un tās apakšprogrammu) starpposma novērtējuma ziņojumu, kurā ir aplūkoti tās īstenošanas kvalitatīvie un kvantitatīvie aspekti, ar klimata jomu un bioloģiskās daudzveidības jomu saistīto izdevumu apmērs, tas, cik lielā mērā ir panākta sinerģija starp mērķiem, programmas papildināmība ar citām attiecīgām Savienības programmām, visu pasākumu mērķu sasniegšana (rezultātu un ietekmes ziņā, ja iespējams), resursu izmantošanas efektivitāte un programmas radītā Savienības pievienotā vērtība, lai varētu lemt par pasākumu turpināšanu, izmaiņām vai pārtraukšanu. Minētajā starpposma novērtējuma ziņojumā iekļauj arī kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi par programmas LIFE ieguldījumu to dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvoklī, kas uzskaitītas Direktīvā 92/43/EEK un 2009/147/EK. Novērtējumā aplūko arī vienkāršošanas iespējas, tās iekšējo un ārējo saskaņotību, to, vai visi mērķi joprojām ir būtiski, kā arī to, kāds ir programmas LIFE pasākumu devums stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu un uzdevumu sasniegšanā, kā arī ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Tajā ņem vērā novērtējuma rezultātus par LIFE+ ilgtermiņa ietekmi. Starpposma novērtējuma ziņojumam pievieno Komisijas piezīmes, norādot veidu, kādā starpposma novērtējuma konstatējumi jāņem vērā, īstenojot programmu LIFE, un jo īpaši kādā mērā ir jāgroza III pielikumā noteiktās tematiskās prioritātes.

Starpposma novērtējuma ziņojumā ietver vai tam pievieno rūpīgu novērtējumu par integrēto projektu pieprasījuma, plānošanas un īstenošanas apmēru un kvalitāti. Īpašu uzmanību pievērš ar integrētajiem projektiem gūtajiem vai prognozētajiem panākumiem saistībā ar sviras efektu attiecībā uz citiem Savienības fondiem, īpaši ņemot vērā lielākas saskaņotības ieguvumus ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, to, cik lielā mērā ieinteresētās personas ir iesaistījušās un cik lielā mērā iepriekšējie LIFE+ projekti ir ietverti vai tos ir paredzēts ietvert integrētajos projektos;

b)

ne vēlāk kā 2023. gada 31. decembrī — ārēju un neatkarīgu ex-post novērtējuma ziņojumu, kurā ir aplūkota programmas LIFE un tās apakšprogrammu īstenošana un rezultāti, tostarp ar klimata jomu un bioloģiskās daudzveidības jomu saistīto izdevumu apmērs, tas, cik lielā mērā programma LIFE kopumā un katra tās apakšprogramma atsevišķi ir sasniegusi savus mērķus, tas, cik lielā mērā ir panākta sinerģija starp dažādiem mērķiem, un programmas LIFE ieguldījums stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto mērķu un uzdevumu izpildē. Ex-post novērtējuma ziņojumā arī izvērtē, cik lielā mērā ir nodrošināta vides un klimata mērķu integrācija citās Savienības politikas jomās, un, cik vien iespējams, jāizvērtē ar programmu LIFE panāktais ekonomiskais ieguvums, kā arī ietekme uz iesaistītajiem iedzīvotājiem un viņiem nodrošinātā pievienotā vērtība.