32012R0043

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
Regula - 43/2012 - EN - EUR-Lex

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 32012R0043

Padomes Regula (ES) Nr. 43/2012 ( 2012. gada 17. janvāris ), ar ko 2012. gadam nosaka ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras nav starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets

OV L 25, 27.1.2012, p. 1–54 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 23/02/2012

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/43/oj

HTML

PDF

Official Journal

27.1.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/1

PADOMES REGULA (ES) Nr. 43/2012

(2012. gada 17. janvāris),

ar ko 2012. gadam nosaka ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras nav starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Līguma 43. panta 3. punkts paredz, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) paredzēts, ka ir jāpieņem pasākumi, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kā arī jebkuru ieteikumu, kas saņemts no Reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu zivsaimniecībai vai zivsaimniecību grupām un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti konkrēti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(4)	Lai nodrošinātu vienādus īstenošanas nosacījumus attiecībā uz atļaujas piešķiršanu atsevišķai dalībvalstij gūt labumu no sistēmas, saskaņā ar ko tai iedalītās zvejas piepūles tā pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai.

(5)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai attiecībā uz jūrā pavadāmo papildus dienu piešķiršanu par zvejas darbību izbeigšanu un pastiprinātu zinātnisko novērotāju izvietošanu, kā arī attiecībā uz izklājlapas formāta noteikšanu tādas informācijas vākšanai un nosūtīšanai, kas attiecas uz dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, kas kuģo ar vienas dalībvalsts karogu. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2).

(6)

Ja krājuma kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgā dalībvalsts, nosakot minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem.

(7)

Daži KPN noteikumi ļauj dalībvalstīm iedalīt papildu zvejas iespējas kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šo izmēģinājumu mērķis ir pārbaudīt nozvejas kvotu sistēmu, lai izvairītos no izmetumiem un ar to saistītu citādi izmantojamu zivju resursu izšķiešanas. Nekontrolēti zivju izmetumi apdraud zivju krājumu kā sabiedriska labuma ilgtspējību ilgtermiņā un tādējādi arī kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Turpretī nozvejas kvotu sistēmas jau pašos pamatos motivē zvejniekus tiekties savā darbībā izmantot maksimāli selektīvu pieeju. Lai panāktu izmetumu racionālu pārvaldību, pilnībā dokumentētai zvejniecībai būtu jāaptver visas darbības jūrā, nevis tikai ostā izkrautā nozveja. Tāpēc nosacījumos, ar kuriem dalībvalstis iedala šādas papildu zvejas iespējas, būtu jāiekļauj pienākums nodrošināt ar sensoru sistēmu savienotu slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kameru izmantošanu. Tam būtu jāļauj detalizēti reģistrēt visas nozvejas daļas, kas paturētas uz kuģa un kas izmestas. Sistēma, kas paredzētu novērotāju darbošanos uz kuģa reāllaikā, būtu neefektīvāka, dārgāka un mazāk uzticama. Tāpēc pašlaik CCTV izmantošana ir priekšnoteikums, lai ieviestu izmetumu samazināšanas shēmas, piemēram, pilnībā dokumentētu zvejniecību, ar noteikumu, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (3).

(8)

KPN būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām zvejniecības nozarēm, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām aprindām, jo īpaši sanāksmēs, kurās piedalījās Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevēju komitejas un attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomju pārstāvji.

(9)

Krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar šo plānu noteikumiem. Tāpēc heka krājumiem, Norvēģijas omāra krājumiem, jūrasmēles krājumiem Biskajas līcī un Lamanša jūras šauruma rietumu daļā, siļķes krājumiem ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un mencas krājumiem Kategatā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgi Padomes Regulā (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (4); Padomes Regulā (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē (5); Padomes Regulā (EK) Nr. 388/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (6); Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (7); Padomes Regulā (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (8); Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (9) (“Mencu plāns”).

(10)

Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai uzticamu datu, lai novērtētu to izmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot piesardzīgu pieeju zivsaimniecības pārvaldībā, kas definēta Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta i) punktā, vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, tostarp, jo īpaši, pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu sugu zveju.

(11)	Saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (10), būtu jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(12)	Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju aizliegumu šo sugu zvejai.

(13)

Norvēģijas omārus iegūst jauktu sugu grunts zvejā ar dažādu citu sugu īpatņiem. Zinātniskajos ieteikumos par zonu uz rietumiem no Īrijas (Porkupīnas sēklis) ir teikts, ka šīs sugas nozveju 2012. gadā nevajadzētu palielināt. Lai turpinātu veicināt krājuma atjaunošanos, ir lietderīgi minētās zonas konkrētās daļās un konkrētos laikposmos saglabāt zvejas iespēju ierobežojumus, proti, atļaut zvejot tikai tādas pelaģiskās sugas, kopā ar kurām netiek nozvejoti Norvēģijas omāri.

(14)

Tā kā nav zinātnisku pierādījumu tam, ka KPN pollaka zvejas zonas atbilstu skaidri nodalītiem bioloģiskiem krājumiem, un tā kā šī suga ir izplatīta nepārtrauktā teritorijā no Britu salu ziemeļiem līdz Ibērijas pussalas dienvidiem, lai garantētu pilnīgu zvejas iespēju izmantošanu, ir atbilstīgi ļaut īstenot viegli pielāgojamu režīmu starp dažām KPN zonām.

(15)

Maksimālā zvejas piepūle 2012. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantu, Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (11).

(16)

Uz šajā regulā noteiktajām zvejas iespējām, kas pieejamas ES kuģiem, attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (12), un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par nozveju no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(17)

Lai izvairītos no zvejas darbību pārtraukšanas un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztiku, šī regula būtu jāpiemēro no 2012. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus par zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2012. gada 1. februāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(18)	Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo regulu nosaka ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras nav starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets.

2. Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

a)	nozvejas limitus 2012. gadam; un

b)	zvejas piepūles limitus laikposmam no 2012. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro ES kuģiem.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

a)	“ES kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

b)	“ES ūdeņi” ir ūdeņi, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot Līguma II pielikumā uzskaitītajām aizjūras zemēm un teritorijām piegulošos ūdeņus;

c)	“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra zivju krājuma un izkraut;

d)	“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij;

e)	“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

f)	“linuma acs izmērs” ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 517/2008;

g)	“ES zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, ko Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 15. panta 3. punktu;

h)	“zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā lieto šādas zonu definīcijas:

a)	ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti III pielikumā Regulai (EK) Nr. 218/2009 (13);

b)	“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos — līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos — līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

“VII zona (Porkupīnas sēklis – 16. vienība)” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—	53° 30′ N 15° 00′ W,

—	53° 30′ N 11° 00′ W,

—	51° 30′ N 11° 00′ W,

—	51° 30′ N 13° 00′ W,

—	51° 00′ N 13° 00′ W,

—	51° 00′ N 15° 00′ W,

—	53° 30′ N 15° 00′ W;

e)	“Kadisas jūras līcis” ir ICES IXa rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma;

f)	CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti II pielikumā Regulai (EK) Nr. 216/2009 (14).

II SADAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS

5. pants

KPN un tās sadalījums

ES kuģu KPN ES ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, KPN sadalījums starp dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

6. pants

Īpaši noteikumi par dažām KPN

1. Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Šie krājumi ir norādīti I pielikumā.

2. KPN, kas jānosaka dalībvalstij:

a)	atbilst kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu; un

nodrošina šādu rezultātu:

i)	ja ir pieejami analītiski izvērtējumi – krājuma izmantošana no 2015. gada ar cik vien iespējams lielu varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam;

ii)	ja analītiski izvērtējumi nav pieejami vai tie ir nepilnīgi, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zivsaimniecības pārvaldībā.

3. Līdz 2012. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	pieņemtā KPN;

b)	attiecīgās dalībvalsts savāktie un izvērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtā KPN; un

c)	ziņas par to, kā pieņemtā KPN atbilst 2. punktam.

7. pants

Papildus iedalītas zvejas iespējas kuģiem, kuri piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos

1. Attiecībā uz dažiem krājumiem dalībvalsts var iedalīt papildu zvejas iespējas kuģim, kas kuģo ar tās karogu un kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šie krājumi ir norādīti I pielikumā. Iedalītās papildu zvejas iespējas nepārsniedz vispārējo limitu, kas noteikts I pielikumā kā procentuālā daļa no minētajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

2. Šā panta 1. punktā minētās papildu zvejas iespējas var iedalīt tikai ar šādiem nosacījumiem:

a)	kuģis izmanto ar sensoru sistēmu savienotas slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kameras, kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa;

b)	atsevišķam kuģim, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, iedalītās papildu zvejas iespējas nepārsniedz 75 % no šim kuģu tipam aprēķinātajiem izmetumiem un nekādā gadījumā nepalielina kuģim sākotnēji iedalītās zvejas iespējas par vairāk nekā 30 %; un

c)	visas nozvejas, ko attiecīgais kuģis ieguvis no attiecīgā krājuma saskaņā ar papildus iedalītajām zvejas iespējām, atskaita no kopējām tam iedalītajām zvejas iespējām.

Neatkarīgi no šā punkta b) apakšpunkta, dalībvalsts izņēmuma kārtā kuģim, kas kuģo ar tās karogu, drīkst iedalīt papildu zvejas iespējas, kas pārsniedz 75 % no šim kuģu tipam aprēķinātajiem izmetumiem ar noteikumu, ka:

i)	attiecīgajam kuģu tipam aprēķinātie izmetumi ir mazāki nekā 10 %;

ii)	ir iespējams pierādīt, ka attiecīgā kuģu tipa iekļaušana ir svarīga, lai novērtētu CCTV sistēmas potenciālu kontroles mērķiem; un

iii)	netiek pārsniegts kopīgais aprēķināto izmetumu limits 75 % attiecībā uz visiem kuģiem, kuri piedalās izmēģinājumos.

Tiktāl, cik saistībā ar ierakstiem, kas iegūti saskaņā ar a) apakšpunktu, ir vajadzīga personas datu apstrāde tādā nozīmē, kā noteikts Direktīvā 95/46/EK, šādu datu apstrādei piemēro minēto direktīvu.

3. Ja dalībvalsts atklāj, ka kuģis, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, neievēro 2. punktā minētos nosacījumus, tā tūlīt atsauc minētajam kuģim iedalītās papildu zvejas iespējas un aizliedz tam piedalīties šajos izmēģinājumos atlikušajā 2012. gada posmā.

4. Pirms 1.punktā minēto papildu zvejas iespēju iedalīšanas dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	to kuģu saraksts, kas kuģo ar tās karogu un piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos;

b)	uz minētajiem kuģiem uzstādīto elektroniskās tālvadības novērošanas sistēmu specifikācijas;

c)	to zvejas rīku kapacitāte, veids un specifikācijas, kurus izmanto minētie kuģi;

d)	aprēķinātie izmetumi katram kuģu tipam, kas piedalās izmēģinājumos; un

e)	tās nozvejas apjoms, kuru no krājuma, uz ko attiecas minētā KPN, 2011. gadā ieguvuši kuģi, kas piedalās izmēģinājumos.

5. Komisija var lūgt, lai 2. punkta b) apakšpunktā norādītā kuģu tipa izmetumu aplēsi, iesniegtu izvērtēšanai zinātniskai konsultatīvai iestādei. Kamēr nav saņemts apstiprinošs novērtējums, attiecīgā dalībvalsts rakstiski informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, lai attiecīgie kuģi ievērotu 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto nosacījumu par aprēķinātajiem izmetumiem.

8. pants

Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikta KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

a)	nozveju ir guvuši kuģi, kas kuģo ar tādas dalībvalsts karogu, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

b)	nozveja ir daļa no ES kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā ES kvota nav pilnībā apgūta.

9. pants

Zvejas piepūles limiti

No 2012. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim zvejas piepūles pasākumus, kas paredzēti:

a)	IIA pielikumā, piemēro mencas krājumu pārvaldībā Kategatā, ICES VIIa un VIa rajonā un ES ūdeņos ICES Vb rajonā;

b)	IIB pielikumā, piemēro heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanā ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci;

c)	IIC pielikumā, piemēro jūrasmēles krājuma pārvaldībā ICES VIIe rajonā.

10. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

a)	zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)	zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 (15) 10. panta 4. punktu;

c)	papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)	daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)	atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105., 106. un 107. pantu.

2. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro tiem krājumiem, uz kuriem attiecas pēc piesardzības principa noteiktā KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.

11. pants

Slēgtā zvejas sezona

1. Porkupīnas sēklī laikā no 2012. gada 1. maija līdz 31. jūlijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus: menca, megrimi, jūrasvelni, pikša, merlangs, heks, Norvēģijas omārs, jūras zeltplekste, pollaks, saida, rajveidīgās zivis, parastā jūrasmēle un dzelkņu haizivs.

2. Piemērojot šo pantu, Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
1	52° 27′ N	12° 19′ W
2	52° 40′ N	12° 30′ W
3	52° 47′ N	12° 39,600′ W
4	52° 47′ N	12° 56′ W
5	52° 13,5′ N	13° 53,830′ W
6	51° 22′ N	14° 24′ W
7	51° 22′ N	14° 03′ W
8	52° 10′ N	13° 25′ W
9	52° 32′ N	13° 07,500′ W
10	52° 43′ N	12° 55′ W
11	52° 43′ N	12° 43′ W
12	52° 38,800′ N	12° 37′ W
13	52° 27′ N	12° 23′ W
14	52° 27′ N	12° 19′ W

3. Atkāpjoties no 1. punkta, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā punktā norādītās sugas.

12. pants

Aizliegumi

1. ES kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

a)	milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ES ūdeņos un ūdeņos, kas nav ES ūdeņi;

b)	siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos, izņemot, ja I pielikuma B daļā ir noteikts citādi;

c)	eņģeļhaizivs (Squatina squatina) ES ūdeņos;

d)	parastā raja (Dipturus batis) ES ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

e)	cirtainā raja (Raja undulata) un baltā raja (Rostroraja alba) ES ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

f)	ģitārrajas (Rhinobatidae) ES ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā.

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem nav atļauts nodarīt nekādu kaitējumu. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

13. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par nozvejas izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

III SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Zivsaimniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Šī komiteja ir komiteja tādā izpratnē, kā to nosaka Regula (ES) Nr. 182/2011.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

15. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Tomēr 9. pantu piemēro no 2012. gada 1. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 17. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

N. WAMMEN

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(3) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(4) OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.

(5) OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.

(6) OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.

(7) OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.

(8) OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.

(9) OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.

(10) OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(11) OV L 214, 19.8.2009., 16. lpp.

(12) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(13) Komisijas Regula (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(15) Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS.

KPN, kas piemērojama ES kuģiem apgabalos, kuros noteikta KPN, pa sugām un apgabaliem

—	A daļa. Vispārīgi noteikumi

—	B daļa. Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, ES ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi

IIA PIELIKUMS.

Kuģu zvejas piepūle saistībā ar mencas krājumu pārvaldību Kategatā, ICES VIIa un VIa rajonā un ES ūdeņos ICES Vb rajonā

IIB PIELIKUMS.

Kuģu zvejas piepūle saistībā ar heka dienvidu krājuma un dažu Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanu ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci

IIC PIELIKUMS.

Kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumdaļas jūrasmēles krājumu atjaunošanu ICES VIIe rajonā

I PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMA ES KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

A DAĻA

Vispārīgi noteikumi

Šā pielikuma B daļas tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un attiecīgā gadījumā ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši tās 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti alfabētiskā secībā, pirmo norādot sugas nosaukumu latīņu valodā. Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Amblyraja radiata	RJR	Ērkšķu raja
Ammodytes spp.	SAN	Tūbītes
Argentina silus	ARU	Ziemeļatlantijas argentīna
Beryx spp.	ALF	Beriksas
Brosme brosme	USK	Brosme
Caproidae	BOR	Kaproīdas
Centrophorus squamosus	GUQ	Pelēkā īsraga haizivs
Centroscymnus coelolepis	CYO	Baltacu haizivs
Chaceon maritae	CGE	Sarkanais dziļūdens krabis
Champsocephalus gunnari	ANI	Antarktikas leduszivs
Chionoecetes spp.	PCR	Karaliskie krabji
Clupea harengus	HER	Siļķe
Coryphaenoides rupestris	RNG	Strupdeguna garaste
Dalatias licha	SCK	Melnā haizivs
Deania calcea	DCA	Gardeguna spurainā haizivs
Dipturus batis	RJB	Parastā raja
Dissostichus eleginoides	TOP	Patagonijas ilkņzivs
Dissostichus mawsoni	TOA	Antarktiskā ilkņzivs
Engraulis encrasicolus	ANE	Eiropas anšovs
Etmopterus princeps	ETR	Lielā laternhaizivs
Etmopterus pusillus	ETP	Gludā laternhaizivs
Euphausia superba	KRI	Krils
Gadus morhua	COD	Menca
Galeorhinus galeus	GAG	Bara haizivs
Glyptocephalus cynoglossus	WIT	Sarkanā plekste
Hippoglossoides platessoides	PLA	Rietumatlantijas plekste
Hippoglossus hippoglossus	HAL	Atlantijas paltuss
Hoplostethus atlanticus	ORY	Atlantijas lielgalvis
Illex illecebrosus	SQI	Īsspuru kalmārs
Lamna nasus	POR	Siļķu haizivs
Lepidonotothen squamifrons	NOS	Pelēkā nototēnija
Lepidorhombus spp.	LEZ	Megrimi
Leucoraja circularis	RJI	Smilšu raja
Leucoraja fullonica	RJF	Šagrēnādas raja
Leucoraja naevus	RJN	Dzegužraja
Limanda ferruginea	YEL	Dzeltenastes plekste
Limanda limanda	DAB	Limanda
Lophiidae	ANF	Jūrasvelni
Macrourus spp.	GRV	Makrūrzivis
Makaira nigricans	BUM	Atlantijas zilais marlīns
Mallotus villosus	CAP	Moiva
Martialia hyadesi	SQS	Kalmārs
Melanogrammus aeglefinus	HAD	Pikša
Merlangius merlangus	WHG	Merlangs
Merluccius merluccius	HKE	Heks
Micromesistius poutassou	WHB	Putasu
Microstomus kitt	LEM	Mazmutes plekste
Molva dypterygia	BLI	Zilā jūras līdaka
Molva molva	LIN	Jūras līdaka
Nephrops norvegicus	NEP	Norvēģijas omārs
Pandalus borealis	PRA	Ziemeļu garnele
Paralomis spp.	PAI	Krabji
Penaeus spp.	PEN	Penaeus garneles
Platichthys flesus	FLE	Plekste
Pleuronectes platessa	PLE	Jūras zeltplekste
Pleuronectiformes	FLX	Plekstveidīgās zivis
Pollachius pollachius	POL	Pollaks
Pollachius virens	POK	Saida
Psetta maxima	TUR	Akmeņplekste
Raja brachyura	RJH	Blondā raja
Raja clavata	RJC	Dzeloņainā raja
Raja (Dipturus) nidarosiensis	JAD	Norvēģijas raja
Raja microocellata	RJE	Sīkacu raja
Raja montagui	RJM	Plankumainā raja
Raja undulata	RJU	Cirtainā raja
Rajiformes	SRX	Rajveidīgās zivis
Reinhardtius hippoglossoides	GHL	Grenlandes paltuss
Rostroraja alba	RJA	Baltā raja
Scomber scombrus	MAC	Makrele
Scophthalmus rhombus	BLL	Gludais rombs
Sebastes spp.	RED	Sarkanasari
Solea solea	SOL	Parastā jūrasmēle
Solea spp.	SOO	Jūrasmēles
Sprattus sprattus	SPR	Brētliņa
Squalus acanthias	DGS	Dzelkņu haizivs
Tetrapturus albidus	WHM	Baltais marlīns
Thunnus maccoyii	SBF	Dienvidu tunzivs
Thunnus obesus	BET	Lielacu tunzivs
Thunnus thynnus	BFT	Zilā tunzivs
Trachurus spp.	JAX	Stavridas
Trisopterus esmarkii	NOP	Esmarka menca
Urophycis tenuis	HKW	Baltā Amerikas jūrasvēdzele
Xiphias gladius	SWO	Zobenzivs

Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

Akmeņplekste	TUR	Psetta maxima
Antarktikas leduszivs	ANI	Champsocephalus gunnari
Antarktiskā ilkņzivs	TOA	Dissostichus mawsoni
Atlantijas lielgalvis	ORY	Hoplostethus atlanticus
Atlantijas paltuss	HAL	Hippoglossus hippoglossus
Atlantijas zilais marlīns	BUM	Makaira nigricans
Baltā Amerikas jūrasvēdzele	HKW	Urophycis tenuis
Baltā raja	RJA	Rostroraja alba
Baltacu haizivs	CYO	Centroscymnus coelolepis
Baltais marlīns	WHM	Tetrapturus albidus
Bara haizivs	GAG	Galeorhinus galeus
Beriksas	ALF	Beryx spp.
Blondā raja	RJH	Raja brachyura
Brētliņa	SPR	Sprattus sprattus
Brosme	USK	Brosme brosme
Cirtainā raja	RJU	Raja undulata
Dienvidu tunzivs	SBF	Thunnus maccoyii
Dzegužraja	RJN	Leucoraja naevus
Dzelkņu haizivs	DGS	Squalus acanthias
Dzeloņainā raja	RJC	Raja clavata
Dzeltenastes plekste	YEL	Limanda ferruginea
Eiropas anšovs	ANE	Engraulis encrasicolus
Ērkšķu raja	RJR	Amblyraja radiata
Esmarka menca	NOP	Trisopterus esmarkii
Gardeguna spurainā haizivs	DCA	Deania calcea
Gludā laternhaizivs	ETP	Etmopterus pusillus
Gludais rombs	BLL	Scophthalmus rhombus
Grenlandes paltuss	GHL	Reinhardtius hippoglossoides
Heks	HKE	Merluccius merluccius
Īsspuru kalmārs	SQI	Illex illecebrosus
Jūras līdaka	LIN	Molva molva
Jūras zeltplekste	PLE	Pleuronectes platessa
Jūrasmēles	SOO	Solea spp.
Jūrasvelni	ANF	Lophiidae
Kalmārs	SQS	Martialia hyadesi
Kaproīdas	BOR	Caproidae
Karaliskie krabji	PCR	Chionoecetes spp.
Krabji	PAI	Paralomis spp.
Krils	KRI	Euphausia superba
Lielā laternhaizivs	ETR	Etmopterus princeps
Lielacu tunzivs	BET	Thunnus obesus
Limanda	DAB	Limanda limanda
Makrele	MAC	Scomber scombrus
Makrūrzivis	GRV	Macrourus spp.
Mazmutes plekste	LEM	Microstomus kitt
Megrimi	LEZ	Lepidorhombus spp.
Melnā haizivs	SCK	Dalatias licha
Menca	COD	Gadus morhua
Merlangs	WHG	Merlangius merlangus
Moiva	CAP	Mallotus villosus
Norvēģijas omārs	NEP	Nephrops norvegicus
Norvēģijas raja	JAD	Raja (Dipturus) nidarosiensis
Parastā jūrasmēle	SOL	Solea solea
Parastā raja	RJB	Dipturus batis
Patagonijas ilkņzivs	TOP	Dissostichus eleginoides
Pelēkā īsraga haizivs	GUQ	Centrophorus squamosus
Pelēkā nototēnija	NOS	Lepidonotothen squamifrons
Penaeus garneles	PEN	Penaeus spp.
Pikša	HAD	Melanogrammus aeglefinus
Plankumainā raja	RJM	Raja montagui
Plekste	FLE	Platichthys flesus
Plekstveidīgās zivis	FLX	Pleuronectiformes
Pollaks	POL	Pollachius pollachius
Putasu	WHB	Micromesistius poutassou
Rajveidīgās zivis	SRX	Rajiformes
Rietumatlantijas plekste	PLA	Hippoglossoides platessoides
Saida	POK	Pollachius virens
Sarkanā plekste	WIT	Glyptocephalus cynoglossus
Sarkanais dziļūdens krabis	CGE	Chaceon maritae
Sarkanasari	RED	Sebastes spp.
Sīkacu raja	RJE	Raja microocellata
Siļķe	HER	Clupea harengus
Siļķu haizivs	POR	Lamna nasus
Smilšu raja	RJI	Leucoraja circularis
Stavridas	JAX	Trachurus spp.
Strupdeguna garaste	RNG	Coryphaenoides rupestris
Šagrēnādas raja	RJF	Leucoraja fullonica
Tūbītes	SAN	Ammodytes spp.
Ziemeļatlantijas argentīna	ARU	Argentina silus
Ziemeļu garnele	PRA	Pandalus borealis
Zilā jūras līdaka	BLI	Molva dypterygia
Zilā tunzivs	BFT	Thunnus thynnus
Zobenzivs	SWO	Xiphias gladius

B DAĻA

Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, ES ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi

Suga

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(ARU/1/2.)

Vācija

Analītiskā KPN

Francija

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

Suga

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona

ES ūdeņi III un IV zonā

(ARU/34-C.)

Dānija

959

Analītiskā KPN

Vācija

Francija

Īrija

Nīderlande

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

Savienība

1 082

KPN

1 082

Suga

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā

(ARU/567.)

Vācija

329

Analītiskā KPN

Francija

Īrija

305

Nīderlande

3 434

Apvienotā Karaliste

241

Savienība

4 316

KPN

4 316

Suga

Brosme

Brosme brosme

Zona

IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

(USK/3A/BCD)

Dānija

Analītiskā KPN

Zviedrija

Vācija

Savienība

KPN

Suga

Kaproīdas

Caproidae

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā

(BOR/678-)

Dānija

20 123

Piesardzības KPN

Īrija

56 666

Apvienotā Karaliste

5 211

Savienība

82 000

KPN

82 000

Suga

Siļķe

Clupea harengus

Zona

VIIb, VIIc; VIaS (1)

(HER/6AS7BC)

Īrija

3 861

Analītiskā KPN

Nīderlande

386

Savienība

4 247

KPN

4 247

Suga

Siļķe

Clupea harengus

Zona

VI (Klaida) (2)

(HER/06ACL.)

Apvienotā Karaliste

Jānosaka (3)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (4)

KPN

Jānosaka (4)

Suga

Siļķe

Clupea harengus

Zona

VIIa (5)

(HER/07A/MM)

Īrija

1 237

Analītiskā KPN

Apvienotā Karaliste

3 515

Savienība

4 752

KPN

4 752

Suga

Siļķe

Clupea harengus

Zona

VIIe un VIIf

(HER/7EF.)

Francija

490

Piesardzības KPN

Apvienotā Karaliste

490

Savienība

980

KPN

980

Suga

Siļķe

Clupea harengus

Zona

VIIg (6), VIIh (6), VIIj (6) un VIIk (6)

(HER/7G-K.)

Vācija

234

Analītiskā KPN

Francija

1 302

Īrija

18 236

Nīderlande

1 302

Apvienotā Karaliste

Savienība

21 100

KPN

21 100

Suga

Eiropas anšovs

Engraulis encrasicolus

Zona

IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(ANE/9/3411)

Spānija

3 998

Analītiskā KPN

Portugāle

4 362

Savienība

8 360

KPN

8 360

Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

Kategats

(COD/03AS.)

Dānija

82 (7)

Analītiskā KPN

Vācija

2 (7)

Zviedrija

49 (7)

Savienība

133 (7)

KPN

0 (7)

Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

VIb; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz rietumiem no 12° 00′ W un XII un XIV zonā

(COD/5W6-14)

Beļģija

Piesardzības KPN

Vācija

Francija

Īrija

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

VIa; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz austrumiem no 12° 00′ W

(COD/5BE6A)

Beļģija

Analītiskā KPN

Vācija

Francija

Īrija

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

0 (8)

Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

VIIa

(COD/07A.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Francija

Īrija

251

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

109

Savienība

380

KPN

380

Suga

Menca

Gadus morhua

Zona

VIIb, VIIc, VIIe–k, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(COD/7XAD34)

Beļģija

449

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

7 357

Īrija

1 459

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

793

Savienība

10 059

KPN

10 059

Suga

Siļķu haizivs

Lamna nasus

Zona

Francijas Gviānas ūdeņi, Kategats; ES ūdeņi Skagerakā, I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā; ES ūdeņi CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā

(POR/3-1234)

Dānija

0 (9)

Analītiskā KPN

Francija

0 (9)

Vācija

0 (9)

Īrija

0 (9)

Spānija

0 (9)

Apvienotā Karaliste

0 (9)

Savienība

0 (9)

KPN

0 (9)

Suga

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(LEZ/2AC4-C)

Beļģija

Analītiskā KPN

Dānija

Vācija

Francija

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

1 775

Savienība

1 845

KPN

1 845

Suga

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(LEZ/56-14)

Spānija

385

Analītiskā KPN

Francija

1 501

Īrija

439

Apvienotā Karaliste

1 062

Savienība

3 387

KPN

3 387

Suga

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

VII

(LEZ/07.)

Beļģija

470

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Spānija

5 216

Francija

6 329

Īrija

2 878

Apvienotā Karaliste

2 492

Savienība

17 385

KPN

17 385

Suga

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(LEZ/8ABDE.)

Spānija

950

Analītiskā KPN

Francija

766

Savienība

1 716

KPN

1 716

Suga

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(LEZ/8C3411)

Spānija

1 121

Analītiskā KPN

Francija

Portugāle

Savienība

1 214

KPN

1 214

Suga

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(ANF/56-14)

Beļģija

186

Analītiskā KPN

Vācija

213

Spānija

199

Francija

2 293

Īrija

518

Nīderlande

179

Apvienotā Karaliste

1 595

Savienība

5 183

KPN

5 183

Suga

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona

VII

(ANF/07.)

Beļģija

2 835 (10)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Vācija

316 (10)

Spānija

1 126 (10)

Francija

18 191 (10)

Īrija

2 325 (10)

Nīderlande

367 (10)

Apvienotā Karaliste

5 517 (10)

Savienība

30 677 (10)

KPN

30 677 (10)

Suga

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(ANF/8ABDE.)

Spānija

1 252

Analītiskā KPN

Francija

6 968

Savienība

8 220

KPN

8 220

Suga

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona

VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(ANF/8C3411)

Spānija

2 750

Analītiskā KPN

Francija

Portugāle

547

Savienība

3 300

KPN

3 300

Suga

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi Vb un VIa zonā

(HAD/5BC6A.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Vācija

Francija

332

Īrija

985

Apvienotā Karaliste

4 683

Savienība

6 015

KPN

6 015

Suga

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

VIIb–k, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(HAD/7X7A34)

Beļģija

185

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

11 096

Īrija

3 699

Apvienotā Karaliste

1 665

Savienība

16 645

KPN

16 645

Suga

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

VIIa

(HAD/07A.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Francija

Īrija

542

Apvienotā Karaliste

598

Savienība

1 251

KPN

1 251

Suga

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(WHG/56-14)

Vācija

Analītiskā KPN

Francija

Īrija

Apvienotā Karaliste

176

Savienība

307

KPN

307

Suga

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

VIIa

(WHG/07A.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Francija

Īrija

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

Suga

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

VIIb, VIIc, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh, VIIj un VIIk

(WHG/7X7A-C)

Beļģija

186

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

11 431

Īrija

5 298

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

2 045

Savienība

19 053

KPN

19 053

Suga

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

VIII

(WHG/08.)

Spānija

1 270

Piesardzības KPN

Francija

1 905

Savienība

3 175

KPN

3 175

Suga

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(WHG/9/3411)

Portugāle

Jānosaka (11)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (12)

KPN

Jānosaka (12)

Suga

Heks

Merluccius merluccius

Zona

IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

(HKE/3A/BCD)

Dānija

1 531

Analītiskā KPN

Zviedrija

130

Savienība

1 661

KPN

1 661 (13)

Suga

Heks

Merluccius merluccius

Zona

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(HKE/2AC4-C)

Beļģija

Analītiskā KPN

Dānija

1 119

Vācija

128

Francija

248

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

348

Savienība

1 935

KPN

1 935 (14)

Suga

Heks

Merluccius merluccius

Zona

VI un VII; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(HKE/571214)

Beļģija

284 (15)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Spānija

9 109

Francija

14 067 (15)

Īrija

1 704

Nīderlande

183 (15)

Apvienotā Karaliste

5 553 (15)

Savienība

30 900

KPN

30 900 (16)

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/*8ABDE)
Beļģija	37
Spānija	1 469
Francija	1 469
Īrija	184
Nīderlande	18
Apvienotā Karaliste	827
Savienība	4 004

Suga

Heks

Merluccius merluccius

Zona

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(HKE/8ABDE.)

Beļģija

9 (17)

Analītiskā KPN

Spānija

6 341

Francija

14 241

Nīderlande

18 (17)

Savienība

20 609

KPN

20 609 (18)

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	VI un VII; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/*57-14)
Beļģija	2
Spānija	1 837
Francija	3 305
Nīderlande	6
Savienība	5 150

Suga

Heks

Merluccius merluccius

Zona

VIIIc, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(HKE/8C3411)

Spānija

7 870

Analītiskā KPN

Francija

756

Portugāle

3 673

Savienība

12 299

KPN

12 299

Suga

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

Starptautiskie ūdeņi XII zonā

(BLI/12INT-)

Igaunija

2 (19)

Analītiskā KPN

Spānija

778 (19)

Francija

19 (19)

Lietuva

7 (19)

Apvienotā Karaliste

7 (19)

Citi

2 (19)

Savienība

815 (19)

KPN

815 (19)

Suga

Jūras līdaka

Molva molva

Zona

IIIa; ES ūdeņi IIIbcd zonā

(LIN/3A/BCD)

Beļģija

7 (20)

Analītiskā KPN

Dānija

Vācija

7 (20)

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

7 (20)

Savienība

KPN

Suga

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(NEP/2AC4-C)

Beļģija

1 147

Analītiskā KPN

Dānija

1 147

Vācija

Francija

Nīderlande

590

Apvienotā Karaliste

18 994

Savienība

21 929

KPN

21 929

Suga

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā

(NEP/5BC6.)

Spānija

Analītiskā KPN

Francija

114

Īrija

190

Apvienotā Karaliste

13 758

Savienība

14 091

KPN

14 091

Suga

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

VII

(NEP/07.)

Spānija

1 306 (21)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

5 291 (21)

Īrija

8 025 (21)

Apvienotā Karaliste

7 137 (21)

Savienība

21 759 (21)

KPN

21 759 (21)

Suga

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(NEP/8ABDE.)

Spānija

234

Analītiskā KPN

Francija

3 665

Savienība

3 899

KPN

3 899

Suga

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

VIIIc

(NEP/08C.)

Spānija

Analītiskā KPN

Francija

Savienība

KPN

Suga

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(NEP/9/3411)

Spānija

Analītiskā KPN

Portugāle

205

Savienība

273

KPN

273

Suga

Penaeus garneles

Penaeus spp.

Zona

Francijas Gviānas ūdeņi

(PEN/FGU.)

Francija

Jānosaka (22) (23)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (23) (24)

KPN

Jānosaka (23) (24)

Suga

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(PLE/56-14)

Francija

Piesardzības KPN

Īrija

275

Apvienotā Karaliste

408

Savienība

693

KPN

693

Suga

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

VIIa

(PLE/07A.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Francija

Īrija

1 063

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

491

Savienība

1 627

KPN

1 627

Suga

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

VIIb un VIIc

(PLE/7BC.)

Francija

Piesardzības KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Īrija

Savienība

KPN

Suga

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

VIId un VIIe

(PLE/7DE.)

Beļģija

828

Analītiskā KPN

Francija

2 761

Apvienotā Karaliste

1 473

Savienība

5 062

KPN

5 062

Suga

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

VIIf un VIIg

(PLE/7FG.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Francija

Īrija

197

Apvienotā Karaliste

Savienība

369

KPN

369

Suga

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

VIIh, VIIj un VIIk

(PLE/7HJK.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

Īrija

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

Savienība

176

KPN

176

Suga

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(PLE/8/3411)

Spānija

Piesardzības KPN

Francija

263

Portugāle

Savienība

395

KPN

395

Suga

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(POL/56-14)

Spānija

Piesardzības KPN

Francija

190

Īrija

Apvienotā Karaliste

145

Savienība

397

KPN

397

Suga

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

VII

(POL/07.)

Beļģija

420

Piesardzības KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Spānija

Francija

9 667

Īrija

1 030

Apvienotā Karaliste

2 353

Savienība

13 495

KPN

13 495

Suga

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

(POL/8ABDE.)

Spānija

252

Piesardzības KPN

Francija

1 230

Savienība

1 482

KPN

1 482

Suga

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

VIIIc

(POL/08C.)

Spānija

208

Piesardzības KPN

Francija

Savienība

231

KPN

231

Suga

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(POL/9/3411)

Spānija

273 (25)

Piesardzības KPN

Portugāle

9 (25)

Savienība

282 (25)

KPN

282

Suga

Saida

Pollachius virens

Zona

VII, VIII, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(POK/7/3411)

Beļģija

Piesardzības KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

1 375

Īrija

1 516

Apvienotā Karaliste

446

Savienība

3 343

KPN

3 343

Suga

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(SRX/2AC4-C)

Beļģija

235 (26) (27) (28)

Analītiskā KPN

Dānija

9 (26) (27) (28)

Vācija

12 (26) (27) (28)

Francija

37 (26) (27) (28)

Nīderlande

200 (26) (27) (28)

Apvienotā Karaliste

902 (26) (27) (28)

Savienība

1 395 (26) (28)

KPN

1 395 (28)

Suga

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

ES ūdeņi IIIa zonā

(SRX/03A-C.)

Dānija

45 (29) (30)

Analītiskā KPN

Zviedrija

13 (29) (30)

Savienība

58 (29) (30)

KPN

58 (30)

Suga

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

ES ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā

(SRX/67AKXD)

Beļģija

895 (31) (32) (33)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Igaunija

5 (31) (32) (33)

Francija

4 018 (31) (32) (33)

Vācija

12 (31) (32) (33)

Īrija

1 294 (31) (32) (33)

Lietuva

21 (31) (32) (33)

Nīderlande

4 (31) (32) (33)

Portugāle

22 (31) (32) (33)

Spānija

1 082 (31) (32) (33)

Apvienotā Karaliste

2 562 (31) (32) (33)

Savienība

9 915 (31) (32) (33)

KPN

9 915 (32)

Suga

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

ES ūdeņi VIId zonā

(SRX/07D.)

Beļģija

80 (34) (35) (36)

Analītiskā KPN

Francija

670 (34) (35) (36)

Nīderlande

4 (34) (35) (36)

Apvienotā Karaliste

133 (34) (35) (36)

Savienība

887 (34) (35) (36)

KPN

887 (35)

Suga

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona

ES ūdeņi VIII un IX zonā

(SRX/89-C.)

Beļģija

9 (37) (38)

Analītiskā KPN

Francija

1 601 (37) (38)

Portugāle

1 298 (37) (38)

Spānija

1 305 (37) (38)

Apvienotā Karaliste

9 (37) (38)

Savienība

4 222 (37) (38)

KPN

4 222 (38)

Suga

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

IIIa; ES ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

(SOL/3A/BCD)

Dānija

512

Analītiskā KPN

Vācija

30 (39)

Nīderlande

49 (39)

Zviedrija

Savienība

610

KPN

610 (40)

Suga

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(SOL/56-14)

Īrija

Piesardzības KPN

Apvienotā Karaliste

Savienība

KPN

Suga

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIIa

(SOL/07A.)

Beļģija

131

Analītiskā KPN

Francija

Īrija

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

Savienība

300

KPN

300

Suga

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIIb un VIIc

(SOL/7BC.)

Francija

Piesardzības KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Īrija

Savienība

KPN

Suga

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIId

(SOL/07D.)

Beļģija

1 502

Analītiskā KPN

Francija

3 005

Apvienotā Karaliste

1 073

Savienība

5 580

KPN

5 580

Suga

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIIe

(SOL/07E.)

Beļģija

27 (41)

Analītiskā KPN

Francija

293 (41)

Apvienotā Karaliste

457 (41)

Savienība

777

KPN

777

Suga

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIIf un VIIg

(SOL/7FG.)

Beļģija

663

Analītiskā KPN

Francija

Īrija

Apvienotā Karaliste

298

Savienība

1 060

KPN

1 060

Suga

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIIh, VIIj un VIIk

(SOL/7HJK.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Francija

Īrija

190

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

Savienība

423

KPN

423

Suga

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIIIa un VIIIb

(SOL/8AB.)

Beļģija

Analītiskā KPN

Spānija

Francija

3 895

Nīderlande

292

Savienība

4 250

KPN

4 250

Suga

Jūrasmēles

Solea spp.

Zona

VIIIc, VIIId, VIIIe, IX un X; ES ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(SOO/8CDE34)

Spānija

403

Piesardzības KPN

Portugāle

669

Savienība

1 072

KPN

1 072

Suga

Brētliņa

Sprattus sprattus

Zona

VIId un VIIe

(SPR/7DE.)

Beļģija

Piesardzības KPN

Dānija

1 674

Vācija

Francija

361

Nīderlande

361

Apvienotā Karaliste

2 702

Savienība

5 150

KPN

5 150

Suga

Dzelkņu haizivs

Squalus acanthias

Zona

ES ūdeņi IIIa zonā

(DGS/03A-C.)

Dānija

Analītiskā KPN

Zviedrija

Savienība

KPN

Suga

Dzelkņu haizivs

Squalus acanthias

Zona

ES ūdeņi IIa un IV zonā

(DGS/2AC4-C)

Beļģija

0 (42)

Analītiskā KPN

Dānija

0 (42)

Vācija

0 (42)

Francija

0 (42)

Nīderlande

0 (42)

Zviedrija

0 (42)

Apvienotā Karaliste

0 (42)

Savienība

0 (42)

KPN

0 (42)

Suga

Dzelkņu haizivs

Squalus acanthias

Zona

ES un starptautiskie ūdeņi I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā

(DGS/15X14)

Beļģija

0 (43)

Analītiskā KPN

Piemēro šīs regulas 11. pantu.

Vācija

0 (43)

Spānija

0 (43)

Francija

0 (43)

Īrija

0 (43)

Nīderlande

0 (43)

Portugāle

0 (43)

Apvienotā Karaliste

0 (43)

Savienība

0 (43)

KPN

0 (43)

Suga

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

VIIIc

(JAX/08C.)

Spānija

22 409 (44) (46)

Analītiskā KPN

Francija

388 (44)

Portugāle

2 214 (44) (46)

Savienība

25 011

KPN

25 011

Suga

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

(JAX/09.)

Spānija

7 969 (47) (48)

Analītiskā KPN

Portugāle

22 831 (47) (48)

Savienība

30 800

KPN

30 800

Suga

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

X; ES ūdeņi CECAF apgabalā (49)

(JAX/X34PRT)

Portugāle

Jānosaka (50) (51)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (52)

KPN

Jānosaka (52)

Suga

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

ES ūdeņi CECAF apgabalā (53)

(JAX/341PRT)

Portugāle

Jānosaka (54) (55)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (56)

KPN

Jānosaka (56)

Suga

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

ES ūdeņi CECAF apgabalā (57)

(JAX/341SPN)

Spānija

Jānosaka (58)

Piesardzības KPN

Savienība

Jānosaka (59)

KPN

Jānosaka (59)

(1) Attiecas uz siļķes krājumu VIa zonā uz dienvidiem no 56° 00′ N un uz rietumiem no 07° 00′ W.

(2) Klaidas krājums: siļķes krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp Kintairas ragu un Korsvolas ragu.

(3) Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(4) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.

(5) Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:

—	ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle,

—	dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle,

—	rietumos Īrijas krasts,

—	austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(6) Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo:

—	ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle,

—	dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle,

—	rietumos Īrijas krasts,

—	austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(7) Tikai piezvejai. Specializēta zveja nav atļauta.

(8) Mencas piezveju, kas iegūta šīs KPN apgabalā, drīkst izkraut, ja tā nepārsniedz 1,5 % kopējās nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā.

(9) Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

(10) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (ANF/*8ABDE).

(11) Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(12) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 1. zemsvītras piezīmi.

(13) Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā.

(14) Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā.

(15) Šo kvotu var pārcelt uz ES ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(16) Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā.

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/*8ABDE)
Beļģija	37
Spānija	1 469
Francija	1 469
Īrija	184
Nīderlande	18
Apvienotā Karaliste	827
Savienība	4 004

(17) Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un ES ūdeņiem IIa zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(18) Nepārsniedzot heka ziemeļu krājuma kopējo KPN 55 105 tonnu apmērā.

Īpašs nosacījums

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	VI un VII; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/*57-14)
Beļģija	2
Spānija	1 837
Francija	3 305
Nīderlande	6
Savienība	5 150

(19) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(20) Šo kvotu drīkst apgūt tikai ES ūdeņos IIIa zonā un ES ūdeņos IIIbcd zonā.

(21) Īpašs nosacījums: no tām VII zonā (Porkupīnas sēklis – 16. vienība) (NEP/*07U16) drīkst zvejot, nepārsniedzot šādas kvotas:

Spānija	380
Francija	238
Īrija	457
Apvienotā Karaliste	185
Savienība	1 260

(22) Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(23) Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kas seklāki par 30 m.

(24) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 1. zemsvītras piezīmi.

(25) Īpašs nosacījums – līdz 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIIIc (POL/*08C.).

(26) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/2AC4-C), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/2AC4-C), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.

(27) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis nedrīkst veidot vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m.

(28) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis). Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(29) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/03A-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/03A-C.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/03A-C.) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/03A-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(30) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis). Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(31) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67AKXD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/67AKXD), smilšu raju (Leucoraja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas raju (Leucoraja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.

(32) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis), Norvēģijas raju (Raja (Dipturus) nidarosiensis) un balto raju (Rostroraja alba). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(33) Īpašs nosacījums: no tām līdz 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.).

(34) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.) un ērkšķu raju (Amblyraja radiata) (RJR/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

(35) Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) un cirtaino raju (Raja undulata). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(36) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot ES ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD).

(37) Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.) un dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(38) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis) un balto raju (Rostroraja alba). Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

(39) Šo kvotu drīkst apgūt tikai ES ūdeņos IIIa zonā, 22.–32. apakšrajonā.

(40) Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā 461 tonnu drīkst nozvejot IIIa zonā.

(41) Kuģiem, kas kuģo ar tās karogu un kas piedalās pilnībā dokumentētu zvejniecību izmēģinājumos, dalībvalsts papildus šai kvotai var saskaņā ar šīs regulas 7. pantā paredzētajiem nosacījumiem iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

(42) Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

(43) Ietver bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calcea), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), gludās laternhaizivs (Etmopterus pusillus), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozveju, kas iegūta ar āķu jedām. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

(44) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 () 19. panta. Minētā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(45) Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).

(46) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt IX zonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*09.).

(47) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Minētā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(48) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIIIc zonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*08C).

(49) Ūdeņi pie Azoru salām.

(50) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Minētā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(51) Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(52) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi.

(53) Ūdeņi pie Madeiras.

(54) No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Minētā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20.

(55) Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(56) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi.

(57) Ūdeņi pie Kanāriju salām.

(58) Piemēro šīs regulas 6. pantu.

(59) Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.

IIA PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR MENCAS KRĀJUMU PĀRVALDĪBU KATEGATĀ, ICES VIIa UN VIa RAJONĀ UN ES ŪDEŅOS ICES Vb RAJONĀ

1. Darbības joma

1.1.	Šo pielikumu piemēro ES kuģiem, uz kuriem ir vai tiek izmantots kāds no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas kādā no šā pielikuma 2. punktā norādītajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem.

1.2.

Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem. Šiem kuģiem nav jābūt saņēmušiem zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu. Attiecīgās dalībvalstis, izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē šo kuģu zvejas piepūli atkarībā no zvejas piepūles grupām, pie kurām tie pieder. Komisija 2012. gadā lūdz sniegt zinātnisko ieteikumu, kurā novērtēta šo kuģu īstenotā zvejas piepūle, lai lemtu par to turpmāku iekļaušanu zvejas piepūles režīmā.

2. Reglamentētie zvejas rīki un ģeogrāfiskie apgabali

Šajā pielikumā piemēro Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītās zvejas rīku grupas un minētā pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā, 2. punkta c) apakšpunktā un 2. punkta d) apakšpunktā norādītās ģeogrāfisko apgabalu grupas.

3. Atļaujas

Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, lai panāktu šā zvejas piepūles režīma ilgtspējīgu īstenošanu, tā neizsniedz zvejas atļauju zvejai jebkurā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas šis pielikums, zvejot ar reglamentētiem zvejas rīkiem ikvienam kuģim, kas kuģo ar tās karogu un kam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā netiek zvejota līdzvērtīga zvejas kapacitāte, izteikta kilovatos.

4. Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle

4.1.	Regulas (EK) Nr. 1342/2008 12. panta 1. punktā minētā maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2012. gada pārvaldības periodam, t.i., no 2012. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām ir noteikta šā pielikuma 1. papildinājumā.

4.2.	Gada zvejas piepūles maksimālie līmeņi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (1), neietekmē šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli.

5. Pārvaldība

5.1.	Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1342/2008 4. pantā un 13.–17. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

5.2.

Dalībvalsts var noteikt pārvaldības periodus, kuros individuāliem kuģiem vai kuģu grupām iedala visu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā dienu vai stundu skaitu, ko kuģis attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt pārvaldības periodā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ikvienā šādā pārvaldības periodā attiecīgā dalībvalsts var pārdalīt zvejas piepūli starp individuāliem kuģiem vai kuģu grupām.

5.3.

Ja dalībvalsts laiku, ko kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, atļauts pavadīt apgabalā, nosaka stundās, tā turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 5.1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

6. Zvejas piepūles ziņojums

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu mencas pārvaldības vajadzībām uzskata katru no ģeogrāfisko apgabalu grupām, kas minētas šā pielikuma 2. punktā.

7. Attiecīgo datu paziņošana

Dalībvalstis Komisijai nosūta datus par zvejas piepūli, ko šo valstu zvejas kuģi izmantojuši saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu. Šos datus nosūta, izmantojot Zvejniecības datu apmaiņas sistēmu vai jebkuru jaunu datu vākšanas sistēmu, kuru ieviesusi Komisija.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).

IIA pielikuma 1. papildinājums

Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle kilovatdienās

Ģeogrāfiskais apgabals

Reglamentētie zvejas rīki

Kategats

TR1

197 929

4 212

16 610

TR2

830 041

5 240

327 506

TR3

441 872

490

BT1

BT2

115 456

26 534

13 102

22 645

22 060

1 100

25 339

Ģeogrāfiskais apgabals

Reglamentētie zvejas rīki

c)	ICES VIIa rajons

TR1

48 193

33 539

339 592

TR2

10 166

744

475 649

1 088 238

TR3

1 422

BT1

BT2

843 782

514 584

200 000

111 693

471

18 255

5 970

158

70 614

Ģeogrāfiskais apgabals

Reglamentētie zvejas rīki

d)	ICES VIa rajons un ES ūdeņi ICES Vb rajonā

TR1

9 320

1 324 002

428 820

1 033 273

TR2

34 926

14 371

2 972 845

TR3

273

16 027

BT1

117 544

BT2

3 801

4 626

35 442

13 836

302 917

5 697

213 454

1 953

145

1 402 142

225 861

4 250

630 040

IIB PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR HEKA DIENVIDU KRĀJUMA UN DAŽU NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIIc UN IXa RAJONĀ, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Darbības joma

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005, šo pielikumu piemēro ES kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti traļi, dāņu vadi vai līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, vai grunts āķu jedas; un kuri atrodas ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci.

2. Definīcijas

Šajā pielikumā:

a)	“zvejas rīku grupa” ietver traļus, dāņu vadus vai tiem līdzīgus zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, un grunts āķu jedas;

b)	“reglamentētie zvejas rīki” ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki;

c)	“apgabals” ir ICES VIIIc un IXa rajons, izņemot Kadisas jūras līci;

d)	“2012. gada pārvaldības periods” ir laikposms no 2012. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim;

e)	“īpaši nosacījumi” ir 6.1. punktā minētie īpašie nosacījumi.

3. Darbības ierobežojumi

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās karoga kuģi, kas reģistrēti ES, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto dienu skaitu, ja uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem.

II NODAĻA

ATĻAUJAS

4. Atļauju saņēmušie kuģi

4.1.

Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zvejot ar reglamentētiem zvejas rīkiem nevienam kuģim, kas kuģo ar tās karogu un kam šajā apgabalā no 2002. gada līdz 2011. gadam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot tādas reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā netiek zvejota līdzvērtīga zvejas kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.2.

Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētiem zvejas rīkiem, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 11. vai 12. punktu.

III NODAĻA

APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS, KAS IEDALĪTS ES KUĢIEM

5. Maksimālais dienu skaits

5.1.	Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2012. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

5.2.	Ja kuģis var pierādīt, ka tā heka nozvejas nepārsniedz 4 % no attiecīgajā zvejas reisā nozvejoto zivju kopējā dzīvsvara, šā kuģa karoga dalībvalstij ir atļauts ar minēto zvejas reisu saistītās jūrā pavadītās dienas neatskaitīt no maksimālā jūrā pavadāmo dienu skaita, kas noteikts I tabulā.

6. Īpaši nosacījumi dienu iedalīšanai

6.1.

Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko ES kuģis ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties attiecīgajā apgabalā, saskaņā ar I tabulu piemēro šādus īpašos nosacījumus:

a)	saskaņā ar reģistrēto izkrāvumu apjomu (dzīvsvars) attiecīgā kuģa veikto heka izkrāvumu kopējais apjoms 2009. vai 2010. gadā ir mazāks nekā 5 tonnas; un

b)	saskaņā ar reģistrēto izkrāvumu apjomu (dzīvsvars) attiecīgā kuģa veikto Norvēģijas omāra izkrāvumu kopējais apjoms 2009. vai 2010. gadā ir mazāks nekā 2,5 tonnas.

6.2.	Ja kuģis gūst labumu no neierobežota dienu skaita tāpēc, ka ir izpildījis īpašos nosacījumus, kuģa kopējos izkrāvumos 2012. gada pārvaldības periodā heka izkrāvumi nedrīkst pārsniegt 5 tonnas (dzīvsvars) un Norvēģijas omāra izkrāvumi 2,5 tonnas (dzīvsvars).

6.3.	Ja kuģis neievēro kādu no īpašajiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgo īpašo nosacījumu.

6.4.

Šīs nodaļas 6.1. punktā minēto īpašo nosacījumu piemērošanu var nodot no viena kuģa citam vai vairākiem citiem kuģiem, kuri flotē aizstāj minēto kuģi, ar noteikumu, ka aizstājējkuģis izmanto līdzīgu zvejas rīku un tam nevienā darbības gadā nav reģistrēti heka un Norvēģijas omāra izkrāvumi, kuru svars pārsniedz 6.1. punktā norādīto svaru.

I tabula

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa zvejas rīku grupām)

Īpašais nosacījums	Reglamentētie zvejas rīki	Maksimālais dienu skaits
	Grunts traļi, dāņu vadi un līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 60 mm, un grunts āķu jedas	ES	150
		FR	149
		PT	155
6.1. punkta a) apakšpunkts un 6.1. punkta b) apakšpunkts	Grunts traļi, dāņu vadi un līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 60 mm, un grunts āķu jedas	Neierobežots

7. Kilovatdienu sistēma

7.1.

Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ja vien tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam un īpašajiem nosacījumiem atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

7.2.

Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku, un attiecīgā gadījumā atbilst īpašajiem nosacījumiem. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 7.1. punkts netiktu piemērots. Ja saskaņā ar I tabulu dienu skaits nav ierobežots, attiecīgais dienu skaits, ko kuģis var izmantot, ir 360 dienas.

7.3.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu, elektroniski iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par I tabulā minēto zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)	zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs ES zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)	šo kuģu 2009. un 2010. gadā reģistrētās darbības, kas liecina par nozvejas sastāvu, kurš atbilst 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētam īpašajam nosacījumam, ja šie kuģi drīkst izmantot šādus īpašos nosacījumus;

c)	to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 7.1. punktu.

7.4.	Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija izvērtē, vai 7. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu.

8. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību izbeigšanu

8.1.

Pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi laikā no 2011. gada 1. februāra līdz 2012. gada 31. janvārim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (1) 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008 (2), Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, ko saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

8.2.

Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

8.3.	Šīs nodaļas 8.1. un 8.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts atbilstīgi 3. vai 6.4. punktam vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

8.4.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, līdz 2012. gada 15. jūnijam elektroniski iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu un īpašajiem nosacījumiem ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)	zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs ES zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)	šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītās dienās, atbilstīgi zvejas rīku grupai un, ja vajadzīgs, īpašajiem nosacījumiem.

8.5.

Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, var attiecīgajai dalībvalstij piešķirt vairākas dienas papildus 5.1. punktā noteiktajam dienu skaitam. Tādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, uz ko ir atsauce šīs regulas 14. panta 2. punktā.

8.6.

Dalībvalsts 2012. gada pārvaldības periodā šīs jūrā pavadāmās papildu dienas var pārdalīt visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus. Papildu dienas, kas bija iedalītas zvejas darbības izbeigušam kuģim, kurš atbilda 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajam īpašajam nosacījumam, nedrīkst iedalīt kuģim, kurš turpina aktīvu darbību, bet neatbilst īpašajam nosacījumam.

8.7.	Ja Komisija par zvejas darbību izbeigšanu 2012. gada pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē 2013. gada pārvaldības periodam.

9. Papildu dienu iedalīšana pastiprinātai zinātnisko novērotāju izvietošanai

9.1.

Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 (3) un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām.

9.2.	Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

9.3.	Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 9.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai tās pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

9.4.

Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, var attiecīgajai dalībvalstij piešķirt vairākas dienas papildus 5.1. punktā noteiktajam dienu skaitam attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Tādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, uz ko ir atsauce šīs regulas 14. panta 2. punktā.

9.5.

Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņāmtā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

IV NODAĻA

PĀRVALDĪBA

10. Vispārējs pienākums

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

11. Pārvaldības periodi

11.1.

Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

11.2.

Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

11.3.

Ja dalībvalsts laiku, ko kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, ir atļauts pavadīt apgabalā, nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 10. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

V NODAĻA

APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI

12. Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem

12.1.

Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta ES zvejas flotes reģistrā.

12.2.

Saskaņā ar 12.1. punktu nodoto apgabalā pavadāmo dienu kopējais skaits, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nedrīkst būt lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un kas apstiprināts zvejas žurnālā 2009. un 2010. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

12.3.

Dienu nodošana, kas aprakstīta 12.1. punktā, ir atļauta starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

12.4.

Dienu nodošana ir atļauta tikai kuģiem, kas izmanto zvejas dienas, kuras iedalītas bez īpašiem nosacījumiem.

12.5.

Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Izklājlapas formātu šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai var noteikt Komisija, pieņemot īstenošanas aktus. Tādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, uz ko ir atsauce šīs regulas 14. panta 2. punktā.

13. Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmās dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogiem, ar noteikumu, ka mutatis mutandis piemēro 4.1., 4.2. un 12. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.

VI NODAĻA

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

14. Zvejas piepūles ziņojums

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā norādīto apgabalu.

15. Attiecīgo datu vākšana

Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).

16. Attiecīgo datu paziņošana

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmu 15. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai informāciju par iedalīto un izmantoto zvejas piepūli, aptverot visu 2011. un 2012. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.

II tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Dalībvalsts	Zvejas rīks	Gads	Summārās zvejas piepūles deklarācija
(1)	(2)	(3)	(4)

III tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (4)

L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)	Dalībvalsts

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)	Zvejas rīks

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

TR	=	traļi, dāņu vadi un līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm
GN	=	žaunu tīkli ≥ 60 mm
LL	=	grunts āķu jedas

(3)

Gads

2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011. vai 2012. gads

(4)	Summārās zvejas piepūles deklarācija

Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

IV tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

Dalībvalsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Paziņotie zvejas rīki				Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajiem zvejas rīkiem				Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņotos zvejas rīkus				Dienu skaits, kurās ir izmantoti paziņotie zvejas rīki				Dienu nodošana
Dalībvalsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Dienu nodošana
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(5)	(5)	(5)	(6)	(6)	(6)	(6)	(7)	(7)	(7)	(7)	(8)	(8)	(8)	(8)	(9)

V tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par ES kuģiem

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (5)

L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)	Dalībvalsts

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)

CFR

ES zvejas flotes reģistra numurs (CFR)

Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm

(3)	Ārējais marķējums

Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (6)

(4)	Pārvaldības perioda ilgums

Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos.

(5)	Paziņotie zvejas rīki

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

TR	=	traļi, dāņu vadi un līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm
GN	=	žaunu tīkli ≥ 60 mm
LL	=	grunts āķu jedas

(6)	Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajiem zvejas rīkiem

Norāda, kuru no IIB pielikuma 6.1. punktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem (a) vai b) apakšpunktu) piemēro, ja piemēro kādu no tiem

(7)	Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņotos zvejas rīkus

Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums

(8)	Dienu skaits, kurās ir izmantoti paziņotie zvejas rīki

Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

(9)	Dienu nodošana

Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 744/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.).

(3) Padomes Regula (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.).

(4) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(5) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(6) Komisijas Regula (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.).

IIC PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMDAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES VIIe RAJONĀ

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Darbības joma

1.1.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 509/2007, šo pielikumu piemēro ES kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantots kāds no šā pielikuma 2. punktā minētajiem zvejas rīkiem; un kuri atrodas ICES VIIe rajonā. Šajā pielikumā 2012. gada pārvaldības periods ir laikposms no 2012. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim.

1.2.

Kuģus, kas zvejo ar stacionāriem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar zvejas žurnālā 2004. gadā reģistrētajām darbībām ir nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars), atbrīvo no šā pielikuma piemērošanas ar noteikumu, ka:

a)	šādi kuģi 2012. gada pārvaldības periodā nozvejo mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars);

b)	šādi kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī; un

c)	katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2012. gada 31. jūlijam un 2013. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šo kuģu reģistrēto jūrasmēļu nozveju 2004. gadā un jūrasmēļu nozveju 2012. gadā.

Ja kāds no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, attiecīgajiem kuģiem tūlīt pārtrauc atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas.

2. Zvejas rīki

Šajā pielikumā piemēro šādu zvejas rīku grupu klasifikāciju:

a)	rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks;

b)	stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks.

3. Darbības ierobežojumi

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā III nodaļā paredzēto dienu skaitu, kad uz tā ir zvejas rīki, kas pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām.

II NODAĻA

ATĻAUJAS

4. Atļauju saņēmušie kuģi

4.1.	Kuģiem, kas izmanto šā pielikuma 2. punktā norādītos zvejas rīku veidus un zvejo šā pielikuma 1.1. punktā norādītajā apgabalā, ir zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu.

4.2.

Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zvejot ar zvejas rīku, kas pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, nevienam kuģim, kas kuģo ar tās karogu un kam šajā apgabalā 2002.-2011. gadā nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā reglamentētajā apgabalā netiek zvejota līdzvērtīga zvejas kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.3.

Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam zvejas rīku, kurš pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks par vai vienāds ar pirmā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu.

4.4.

Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar zvejas rīku, kas pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu.

III NODAĻA

APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS, KAS IEDALĪTS ES KUĢIEM

5. Maksimālais dienu skaits

Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2012. gada pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir un tiek izmantots kāds no 2. punktā norādītajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

I tabula

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa zvejas rīku grupām)

Zvejas rīki

(2. punkts)

Nosaukums

(izmanto tikai 2. punktā norādītos zvejas rīkus)

Lamanša rietumdaļa

2. punkta a) apakšpunkts

Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm

164

2. punkta b) apakšpunkts

Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm

164

6. Kilovatdienu sistēma

6.1.

Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli 2012. gada pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no dienu skaita, kurš I tabulā norādītai zvejas rīku grupai noteikts tajā pašā tabulā, ja vien tiek ievērots konkrētajai zvejas rīku grupai atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

6.2.

Katras konkrētas zvejas rīku grupas kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot attiecīgo zvejas rīku grupu. Individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots.

6.3.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, elektroniski iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par katru zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)	zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs ES zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)	to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 6.1. punktu.

6.4.	Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija izvērtē, vai 6. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu.

7. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību izbeigšanu

7.1.

Pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi kopš 2004. gada 1. janvāra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kurās saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, kad uz tā ir kāds no 2. punktā norādītajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

7.2.

Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja attiecīgās grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Šāda aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

7.3.	Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

7.4.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītās dienas, līdz 2012. gada 15. jūnijam elektroniski iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par katru zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)	zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs ES zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)	šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.

7.5.	Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, piešķir attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus 5. punktā noteiktajam dienu skaitam. Tādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, uz ko ir atsauce šīs regulas 14. panta 2. punktā.

7.6.	Dalībvalsts 2012. gada pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot attiecīgās grupas zvejas rīkus.

7.7.

Dalībvalsts 2012. gada pārvaldības periodā nedrīkst pārdalīt papildu dienas, ko Komisija iepriekš iedalījusi saistībā ar zvejas darbību izbeigšanu, ja vien Komisija nav pieņēmusi lēmumu, kurā attiecīgais papildu dienu skaits ir pārvērtēts, ņemot vērā pašreizējās zvejas rīku grupas un jūrā pavadāmo dienu limitus. Kad dalībvalsts ir iesniegusi pieprasījumu pārvērtēt dienu skaitu, tai ir atļauts provizoriski pārdalīt 50 % papildu dienu, līdz Komisija pieņem lēmumu.

8. Papildu dienu iedalīšana pastiprinātai zinātnisko novērotāju izvietošanai

8.1.

Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2012. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. janvārim dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir zvejas rīks, kas pieder pie kādas no 2. punktā norādītajām zvejas rīku grupām. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 un – attiecībā uz valsts programmām – Regulā (EK) Nr. 665/2008 (1).

8.2.	Novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

8.3.	Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai tās pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

8.4.

Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, var piešķirt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus 5. punktā attiecīgajai dalībvalstij minētajam dienu skaitam un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Tādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, uz ko ir atsauce šīs regulas 14. panta 2. punktā.

8.5.

Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

IV NODAĻA

PĀRVALDĪBA

9. Vispārējs pienākums

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

10. Pārvaldības periodi

10.1.

Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

10.2.

Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem.

10.3.

Ja laiku, ko kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 3. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis pamet apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

V NODAĻA

APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI

11. Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem

11.1.

Dalībvalsts var atļaut ikvienam zvejas kuģim, kas kuģo ar tās karogu, nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam zvejas kuģim, kas kuģo ar tās karogu, ar noteikumu, ka kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir mazāks par vai vienāds ar dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta ES zvejas flotes reģistrā.

11.2.

Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un kas apstiprināts zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

11.3.

Dienu nodošana, kas aprakstīta 11.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto to pašu zvejas rīku grupu, kas norādīta 2. punktā, un tajā pašā pārvaldības periodā.

11.4.

12. Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem, ja mutatis mutandis piemēro 4.2., 4.4., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas, par ko tās vienojušās.

VI NODAĻA

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

13. Zvejas piepūles ziņojums

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata ICES VIIe rajonu.

14. Attiecīgo datu vākšana

Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus.

15. Attiecīgo datu paziņošana

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmu 14. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai informāciju par iedalīto un izmantoto zvejas piepūli, aptverot visu 2011. un 2012. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.

II tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Dalībvalsts	Zvejas rīks	Gads	Summārās zvejas piepūles deklarācija
(1)	(2)	(3)	(4)

III tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa gadiem)

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (2)

L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)	Dalībvalsts

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)	Zvejas rīks

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

BT	=	rāmja traļi ≥ 80 mm
GN	=	žaunu tīkli < 220 mm
TN	=	vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

(3)

Gads

2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011. vai 2012. gads

(4)	Summārās zvejas piepūles deklarācija

Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

IV tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

Dalībvalsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Paziņotie zvejas rīki				Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņotos zvejas rīkus				Dienu skaits, kurās ir izmantoti paziņotie zvejas rīki				Dienu nodošana
Dalībvalsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Dienu nodošana
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(5)	(5)	(5)	(6)	(6)	(6)	(6)	(7)	(7)	(7)	(7)	(8)

V tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (3)

L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)	Dalībvalsts

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)

CFR

ES zvejas flotes reģistra numurs (CFR)

Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm

(3)	Ārējais marķējums

Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87

(4)	Pārvaldības perioda ilgums

Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos.

(5)	Paziņotie zvejas rīki

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

BT	=	rāmja traļi ≥ 80 mm
GN	=	žaunu tīkli < 220 mm
TN	=	vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

(6)	Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajiem zvejas rīkiem

Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIC pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums.

(8)	Dienu skaits, kurās ir izmantoti paziņotie zvejas rīki

Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

(9)	Dienu nodošana

Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”

(1) Komisijas Regula (EK) Nr. 665/2008 (2008. gada 14. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 186, 15.7.2008., 3. lpp.).

(2) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(3) Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

Top

Choose the experimental features you want to try