4.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 258/74

(1)

Ar 2002. gada 23. jūnija vēstuli Egnatia AE, kura tiesības apvienošanās rezultātā pārņēma Athinaiki Techniki un kurš ir konsorcija Casino Attikis (“CA” jeb “sūdzības iesniedzējs”) loceklis, iesniedza Eiropas Komisijai sūdzību par iespējamu Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgus noteikumu pārkāpumu saistībā ar iespējami nepārskatāmu un diskriminējošu konkursu, ko īstenoja Grieķijas iestādes un kā rezultātā 49 % Elliniko Kazino Parnithas AE (kazino “Mont Parnès”) kapitāldaļu tika pārdoti konkursa uzvarētājam – konsorcijam Hyatt Regency (“HR” jeb “iespējamais valsts atbalsta saņēmējs”) (2).

(2)

2002. gada 3. oktobra vēstulē Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāts (“Iekšējā tirgus un pakalpojumu ĢD”) nosūtīja dokumenta kopiju Konkurences ģenerāldirektorātam (“Konkurences ĢD”), lai tas veiktu līdzīgu lietas analīzi saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem.

(3)

2002. gada 9. decembra elektroniskajā vēstulē sūdzības iesniedzēja juridiskais pārstāvis sniedza Komisijas departamentiem papildu paskaidrojumus par šo lietu.

(4)

2003. gada 24. janvāra vēstulē Komisija paziņoja Grieķijas iestādēm par sūdzību attiecībā uz valsts atbalstu un aicināja Grieķiju sniegt paskaidrojumus par sūdzībā minēto. Grieķijas iestādes atbildēja 2003. gada 4. martā.

(5)

2003. gada 27. janvārī Komisijas dienesti tikās ar sūdzības iesniedzēja juridisko pārstāvi.

(6)

2003. gada 12. februārī un 22. augustā iespējamā valsts atbalsta saņēmēja juridiskais pārstāvis iesniedza Komisijas dienestiem papildu dokumentāciju.

(7)

Ar 2003. gada 31. marta un 16. maija vēstulēm sūdzības iesniedzējs sniedza papildu informāciju Konkurences ĢD.

(8)

2003. gada 10. aprīlī Komisijas dienesti tikās ar iespējamā valsts atbalsta saņēmēja pārstāvi.

(9)

Laikā no 2003. gada 15. jūlija līdz 16. septembrim Komisijai ir bijusi vairākkārtīga informācijas apmaiņa ar sūdzības iesniedzēju, kas attiecās uz valsts atbalsta jomas problēmu atsevišķu novērtēšanu un kas vērsa sūdzības iesniedzēja uzmanību uz Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi, saskaņā ar kuru valsts īpašuma cesija konkursa procedūras ietvaros nav uzskatāma par valsts atbalstu, ja šīs procedūras norise ir bijusi pārskatāma un nediskriminējoša. Līdz ar to Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka nevar pieņemt lēmumu, kamēr Iekšējā tirgus un pakalpojumu ĢD nebūs pabeidzis publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras pārbaudi.

(10)

Ar 2004. gada 22. janvāra un 4. augusta vēstulēm Iekšējā tirgus un pakalpojumu ĢD izbeidza izmeklēšanu, nesaskatot trūkumus publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā. 2004. gada 2. jūnija vēstulē Konkurences ĢD informēja sūdzības iesniedzēju, ka tas ir izbeidzis ar valsts atbalstu saistītās sūdzības izskatīšanu saskaņā ar 20. panta 2. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (3).

(11)

2005. gada 18. februārī sūdzības iesniedzējs cēla prasību Pirmās instances tiesā (tagad – Vispārējā tiesa).

(12)

Ar 2006. gada 26. septembra rīkojumu Pirmās instances tiesa noraidīja prasību kā nepieņemamu, jo tā nolēma, ka vēstule nav uzskatāma par apstrīdamu aktu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK Līgums) 230. pantu (tagad Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 263. pants) (4).

(13)

2006. gada 18. decembrī sūdzības iesniedzējs iesniedza Eiropas Kopienu Tiesā apelācijas sūdzību pret Pirmās instances tiesas rīkojumu.

(14)

Eiropas Kopienu Tiesa atcēla rīkojumu ar 2008. gada 17. jūlija spriedumu (5). Tā konstatēja, ka apstrīdētais akts ir uzskatāms par tādu apstrīdamu aktu, kas neatbilst Komisijas pienākumiem saskaņā ar procedūras regulu, un nodeva lietu Pirmās instances tiesai atkārtotai izskatīšanai.

(15)

Ar 2008. gada 26. septembra vēstuli Konkurences ĢD atsauca 2004. gada 2. jūnija vēstuli par lietas izbeigšanu un atkārtoti uzsāka lietas izskatīšanu.

(16)

2009. gada 29. jūnija rīkojumā Pirmās instances tiesa konstatēja, ka, tā kā vēstule tika atsaukta, vairs nebija nepieciešams pieņemt lēmumu (6). 2009. gada 7. septembrī sūdzības iesniedzējs iesniedza apelācijas sūdzību pret Pirmās instances tiesas rīkojumu ar pamatojumu, ka tiesai bija jāuzskata vēstules atsaukšana par nelikumīgu un jāatceļ tā.

(17)

2009. gada 11. septembra elektroniskajā vēstulē sūdzības iesniedzējs sniedza Komisijai papildu informāciju.

(18)

2009. gada 14. oktobrī Komisijas dienesti tikās ar sūdzības iesniedzēja pārstāvjiem. Pēc šīs tikšanās sūdzības iesniedzējam bija vairākkārtīga informācijas apmaiņa ar Komisiju, kuras ietvaros tas sniedza Komisijai papildu informāciju.

(19)

2009. gada 21. oktobra vēstulē Komisija pieprasīja Grieķijai sniegt papildu informāciju. Savukārt Grieķija 2009. gada 13. novembra vēstulē lūdza Komisijai vairāk laika, lai sniegtu atbildi, ko Komisija tai piešķīra 2009. gada 18. novembra elektroniskajā vēstulē. Grieķija sniedza atbildi Komisijai 2010. gada 11. un 14. janvārī.

(20)

Ar 2010. gada 6. maija spriedumu Eiropas Savienības Tiesa atbildēja uz Simvoulio tis Epikreatias (Valsts padome) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar EK Līguma 234. pantu (tagad LESD 267. pants), jo īpaši saistībā ar ES publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu attiecībā uz apspriežamo konkursa procedūru. Eiropas Savienības Tiesa cita starpā secināja, ka kopumā tāds līgums kā tas, kas būtu piešķirams apspriežamā konkursa rezultātā, neietilpst direktīvu par publisko iepirkumu (7) piemērošanas jomā. Papildus tam tiesa norādīja, ka šis secinājums neizslēdz faktu, ka šādam līgumam jāatbilst EK Līguma pamatnoteikumiem un vispārīgajiem principiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti.

(21)

2010. gada 6. jūlija vēstulē Komisija informēja Grieķiju, ka tā ir nolēmusi uzsākt LESD 108. panta 2. punktā minēto procedūru attiecībā uz apspriežamo pasākumu (lēmums par procedūras uzsākšanu).

(22)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (8). Komisija uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus par attiecīgo pasākumu.

(23)

Pēc procedūras uzsākšanas Komisija saņēma apsvērumus no divām ieinteresētajām personām, proti, iespējamā valsts atbalsta saņēmēja (Athens Resort Casino Holdings  (9) – HR vārdā) (10) pārstāvjiem un sūdzības iesniedzēja (Club Hotel Casino Loutraki – CA vārdā) (11) pārstāvjiem. Grieķija iesniedza savus apsvērumus 2010. gada 6. augusta vēstulē. Abu ieinteresēto personu apsvērumi tika nosūtīti 2010. gada 29. oktobra vēstulē Grieķijai, kas reaģēja uz to, nosūtot 2010. gada 25. novembra vēstuli.

(24)

2010. gada 16. decembrī (12) Eiropas Savienības Tiesa nolēma, ka Vispārējā tiesa (iepriekš – Pirmās instances tiesa) ir rīkojusies nepareizi, nosakot, ka nav pamata izskatīt lietu, kad sākotnēji tika apstrīdēta lietas administratīvā slēgšana no Komisijas puses.

(25)

2001. gada oktobrī Grieķijas iestādes uzsāka publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, lai cedētu 49 % kazino Mont Parnès kapitāldaļu (13). Konkurēja divi kandidāti, proti, Kazino Attikis (Casino Attikis jeb CA) un konsorcijs Hyatt Regency – Elliniki Technodomiki (Hyatt Regency konsorcijs jeb HR), un abi tika atlasīti dalībai konkursa procedūras otrajā kārtā (14) saskaņā ar attiecīgajiem valsts noteikumiem. Procedūras, kas, iespējams, nebija spēkā, beigās līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas HR. 26.–29. punktā zemāk saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju ir aprakstīti notikumi, kā rezultātā tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.

(26)

Saskaņā ar piemērojamajiem valsts noteikumiem uzvarējušais kandidāts būtu jānoskaidro ar publiskā iepirkuma procedūras (pieaugošās cenas izsole) starpniecību, sākotnējai pārdošanas cenai esot EUR 80 miljoni. Atbilstoši procedūrai konkursa komisija atvērtu kandidātu iesniegtās aploksnes, kas satur to finanšu piedāvājumus, un pēc kārtas nosauktu piedāvājumus. Kandidātam, kurš izteicis zemāko piedāvājumu, būtu tiesības nākamajā kārtā aizzīmogotā aploksnē iesniegt jaunu piedāvājumu. Šādam jaunam piedāvājumam būtu jābūt vismaz tikpat lielam kā sākotnējam augstākajam piedāvājumam, kas paaugstināts par 1 % (15). Šī piedāvājumu izteikšana turpinātos bezgalīgi vairākās kārtās, līdz viens no solītājiem izstātos, tādā gadījumā pēdējam solītājam tiekot pasludinātam par provizorisko augstākās summas solītāju. Protokolu, kurā minēts provizoriskais augstākās summas solītājs, konkursa komisija attiecīgi iesniegtu Grieķijas Tūrisma attīstības iestādes (ETA) direktoru padomei.

(27)

Konkursa pirmajā kārtā abi kandidāti 2002. gada 31. maijā vienlaicīgi iesniedza savus piedāvājumus aizzīmogotās aploksnēs ETA galvenajā mītnē. CA piedāvājums bija EUR 91 183 652, turpretim HR piedāvājums bija EUR 80 075 000. Tomēr aizzīmogotā aploksne, kuru iesniedza otrais no minētajiem kandidātiem, saturēja ne tikai piedāvājumu, bet arī paziņojumu, kurā tika apstrīdēts, vai CA konsorcija dalība konkursā ir likumīga. CA iebilda pret šo paziņojumu, apgalvojot, ka šādu atrunu formulējums padara HR finanšu piedāvājumu par nepieņemamu. Iebildumu izskatīšanas komisija, kura uzskatīja, ka HR paziņojums neietekmēja tā piedāvājuma spēkā esamību, noraidīja CA iebildumu.

(28)

Otrajā kārtā HR iesniedza aizzīmogotu aploksni ar tā piedāvājumu EUR 92 105 888 apmērā, atkārtoti pievienojot to pašu rakstveida paziņojumu. Pēc otrās kārtas beigām CA juridiskais pārstāvis iesniedza aploksni ar finanšu piedāvājumu trešajai kārtai un arī iesniedza ETA direktoru padomei atsevišķu paziņojumu par konkursa noteikumu pārkāpumu attiecībā uz piedāvājuma spēkā esamības prasībām. Konkursa komisija noraidīja šo iesniegumu ar pamatojumu, ka tas būtu pieņemams tikai tad, ja tiktu iesniegts iebilduma formā un tādējādi attiektos uz iebildumu izskatīšanas komisijas darbības jomu. CA juridiskais pārstāvis lūdza komisijai piecas minūtes papildu laika, lai izlemtu par turpmāko rīcību. Papildu laiks tika piešķirts, un gan rakstveida paziņojums, gan piedāvājuma aploksne tika noņemta no komisijas galda. Pārstāvji atgriezās pēc piecu minūšu pārtraukuma un paziņoja, ka neplāno iesniegt iebildumu, bet atkārtoti iesniedza savu piedāvājumu. Pēc tam HR iesniedza iebildumu un pieprasīja, lai piedāvājumu izskatīšanas trešā kārta tiktu atzīta par nepieņemamu, pamatojoties uz to, ka CA ir iesniedzis tādu piedāvājumu, kas tika atsaukts un atkārtoti iesniegts. Iebildumu izskatīšanas komisija pieņēma HR iebildumu, un CA piedāvājums (16) tika izslēgts no turpmākas dalības procedūrā.

(29)

Pēc CA trešās kārtas piedāvājuma izslēgšanas konkursa komisija nosūtīja (17) ETA direktoru padomei tās astotās sanāksmes protokola kopiju, kurā HR bija norādīts kā pirmais provizoriskais augstākās summas solītājs (ar piedāvājumu EUR 92 105 888 apmērā) un CA – otrais provizoriskais augstākās summas solītājs. Konkursa komisija netika atvērusi CA trešās kārtas piedāvājuma aploksni un neatdeva to minētajam kandidātam, bet gan iesniedza to ETA, lai iestāde to droši uzglabātu savā seifā (18). ETA direktoru padome sasauca ārkārtas kopsapulci. Pēc tam 2002. gada 5. jūnijāETA rīkotājdirektors un Kantor Capital juridiskais pārstāvis, kurš ir ekonomikas konsultants un pārraudzīja procedūru, tika pilnvaroti lūgt HR uzlabot tā piedāvājumu. HR attiecīgi palielināja savu piedāvājumu līdz EUR 110 miljoniem. 2002. gada 12. jūnijāCA iesniedza ETA direktoru padomei vēstuli, kas saturēja piedāvājumu EUR 162 miljonu apmērā, bet vēlāk tas tika noraidīts, jo tika sagatavots pēc konkursa procedūras beigām. Visbeidzot HR piedāvājums tika vēlreiz uzlabots, sasniedzot EUR 120 miljonus (19).

(30)

Komisija uzsāka oficiālo izmeklēšanu, jo nemazinājās šaubas par to, vai Grieķijas valsts ir pārdevusi 49 % kazino Mont Parnès kapitāldaļu augstākās summas solītājam tādā pārdošanas procedūrā, kas atbilst atklātuma, pārskatāmības un nediskriminācijas principiem. Jo īpaši Komisijai bija šaubas par to, vai pārdošanas procedūras laikā pircējam tika vai netika nelikumīgi piešķirti jebkādi atvieglojumi un vai rezultātā tika samaksāta tirgus cena. Komisija uzskatīja, ka CA un tā piedāvājuma EUR 162 miljonu apmērā, kas tika sagatavots pēc konkursa procedūras beigām, izslēgšana no konkursa, iespējams, liecina par pārdošanu zem vērtības un tādējādi arī par atbalsta esamību neiekasētu valsts līdzekļu formā.

(31)

Grieķija iesniedza savus apsvērumus 2010. gada 6. augusta vēstulē. Tā apstrīdēja valsts atbalsta esamību, pamatojoties uz to, ka konkursa procedūra tai piederošo kazino Mont Parnès kapitāldaļu pārdošanai notika saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu un ka minētie 49 % kazino kapitāldaļu tika pārdoti par tirgus cenu.

(32)

Vispirms Grieķijas iestādes uzsvēra, ka konkursa dalībnieku atlase un visa konkursa procedūra bija pilnīgi likumīga un notika saskaņā ar noteikumiem par uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus (20), ko nosaka spēkā esošā likumdošana, un ka abi kandidāti bez atrunām tika pieņēmuši uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus.

(33)

Grieķijas iestādes arī paskaidroja, ka HR paziņojums, kas bija ievietots tā iesniegtajā aploksnē kopā ar finanšu piedāvājumu gan konkursa procedūras pirmajā, gan otrajā kārtā, neietekmēja HR finanšu piedāvājumu spēkā esamību, bet gan pats par sevi attiecās tikai uz CA dalību konkursa procedūrā, tāpēc iebildumu izskatīšanas komisija saprotamu iemeslu dēļ atzina HR finanšu piedāvājumus par likumīgiem.

(34)

Tās arī detalizētāk paskaidroja, ka piedāvājums, ko CA iesniedza konkursa trešajā kārtā un kas saskaņā ar sūdzības iesniedzēja minēto sasniedza EUR 107 miljonus, tika izslēgts, jo zināmu laika posmu konkursa komisija netika redzējusi aploksni. Šādos apstākļos Komisija nevarēja būt pārliecināta par to, vai piedāvājums nav ticis mainīts. Jebkurā gadījumā piedāvājuma atkārtota iesniegšana nozīmētu otrreizēju iesniegšanu vienā un tajā pašā konkursa kārtā, kas uzskatāms par noteikumu pārkāpumu.

(35)

Grieķijas iestādes paskaidroja, ka piedāvājums EUR 92 105 888 apmērā, ko HR iesniedza konkursa otrajā kārtā un kas pārsniedza CA pirmajā kārtā iesniegto piedāvājumu EUR 91 183 652 apmērā, atbilda konkursa nosacījumiem, jo saskaņā ar noteikumiem par uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus katram jaunam piedāvājumam bija jābūt paaugstinātam par 1 %, nevis 10 %, kā tas bija pieņemts Komisijas lēmumā par procedūras uzsākšanu. No tā izriet, ka konkursa noteikumi attiecībā uz šo aspektu tika ievēroti.

(36)

Grieķijas iestādes arī apgalvoja, ka CA pēdējais piedāvājums EUR 162 miljonu apmērā – summa, ko saskaņā ar CA teikto tas bija gatavs maksāt – nav likumīgs, jo tas tika sagatavots ārpus konkursa procedūras ietvariem un pēc tās beigām. Pieņemot šo piedāvājumu, tiktu pārkāpts tiesiskuma princips, ņemot vērā, ka publiskas konkursa procedūras mērķis ir ne tikai kalpot valsts finanšu interesēm, bet arī plašākas sabiedrības interesēm, t. i., garantēt augstāko iespējamo cenu, vienlaikus ievērojot tiesiskuma principu (t. i., noteikumos par uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, konkursu dokumentācijā un citos spēkā esošajos tiesību aktos noteiktās tiesību normas).

(37)

Grieķijas iestādes turklāt paskaidroja, ka tās neatcēla konkursu un neuzsāka jaunu, jo šāda rīcība nozīmētu atkārtot visu procedūru jau ceturto reizi astoņu gadu laikā, kas iedragātu Grieķijas starptautisko reputāciju, bez jebkādas pārliecības, ka konkursa procedūras atkārtošanas rezultātā tiktu garantēta cena EUR 162 miljonu apmērā. Šajā saistībā Grieķija pat apšauba EUR 162 miljonu piedāvājuma ticamību, jo CA pārstāvji apzinājās, ka tā pieņemšana izraisītu esošās procedūras atcelšanu un jaunas uzsākšanu.

(38)

Papildus tam Grieķijas iestādes apliecināja (21), ka galu galā samaksātā cena (EUR 120 miljoni) bija pamatota, jo tā par 25,5 % pārsniedza eksperta novērtēto cenu EUR 95,4 miljonu apmērā, kas ar neatkarīga vērtētāja starpniecību tika noteikta pirms konkursa procedūras uzsākšanas un palika neatklāta līdz pat procedūras beigām. Tās minēja, ka šis vērtējums, kas nav obligāti nepieciešams konkursa procedūrai, tika pieprasīts, lai papildus aizsargātu Grieķijas intereses (22).

(39)

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem, ka sākotnējie noteikumi par uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus tika uzlaboti, vēlāk pieņemot Likumu Nr. 3139/2003, kas apstiprināja privatizāciju, Grieķijas iestādes paskaidroja, ka paziņojumi par uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus netika grozīti ne ar Likumu Nr. 3139/2003, ne arī jebkādā citā veidā. Saskaņā ar Grieķijas minēto šis likums galvenokārt attiecas uz dažādām atļaujām saistībā ar investīcijām un kazino vadīšanu un ietver pasākumus darbinieku aizsardzībai pēc privatizācijas. Šis likums neatbrīvoja HR no pienākuma ieguldīt kazino Mont Parnès EUR 44 miljonus, un līgumā iekļautais noteikums par to, ka gadījumā, ja darbības licence tiek piešķirta citam kazino līdz 2012. gadam, 70 % no cenas tiek atmaksāti HR, jau bija skaidri noteikts uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus.

(40)

Tādēļ Grieķijas iestādes uzskata, ka pārdošanas cena atbilst 49 % kazino Mont Parnès kapitāldaļu tirgus vērtībai.

(41)

Lai vēl vairāk pamatotu savu apgalvojumu, ka konkursa procedūrā netika pieļauti nekādi pārkāpumi, Grieķijas iestādes norādīja uz vairākiem valsts tiesu lēmumiem, kuros bija analizēts konkursa procedūras likumīgums saskaņā ar valsts likumdošanu. Līdz šim valsts tiesas nav konstatējušas pārkāpumus konkursa procedūrā un tādēļ ir noraidījušas CA dažādos iesniegumus par šo tematu (23). No visiem valsts tiesu konstatējumiem, kas apliecina konkursa atbilstīgumu, Grieķijas iestādes jo īpaši atsaucas uz zemāk minētajiem.

(42)

Ar spriedumu 8118/2002 (24) Atēnu Pirmās instances tiesa noraidīja CA iesniegumu un nolēma, ka:

(43)

Saskaņā ar Grieķijas iestāžu sniegto informāciju šobrīd Valsts padome (Augstākā administratīvā tiesa) izskata lietu, kura izriet no vēl kādas CA iesniegtas prasības attiecībā uz konkursa procedūras nelikumīgumu (26). Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, taču Grieķijas iestādes atzīmē, ka tiesnesis referents ir ierosinājis, ka CA iesniegums jānoraida kā nepieņemams, balstoties uz piekritības aspektu, un kā nepamatots pēc būtības (27).

(44)

Pēc tam, kad CA 2002. gadā iesniedza prasību pret konkursa komisijas, iebildumu izskatīšanas komisijas un ETA locekļiem, vērtēšanas konsultantu (American Appraisal Hellas Ltd) un finanšu konsultantu (Kantor) par minēto personu rīcību konkursa procedūras laikā, Atēnu Apelācijas tiesas tiesnešu padome, kurai lieta tika nosūtīta izskatīšanai, izdeva attaisnojošu rīkojumu (28) un jo īpaši konstatēja, ka:

(45)

Augstākminētais attaisnojošais rīkojums tika tālāk apstrīdēts valsts tiesās (29), un pavisam nesen Atēnu Apelācijas tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru attaisnoja visas apsūdzētās personas (spriedums 466/2011). Šī sprieduma pilnais teksts vēl nav pieejams.

(46)

Tātad, ņemot vērā visus augstākminētos apgalvojumus, Grieķijas iestādes uzskata, ka vērtējamais pasākums neietver valsts atbalstu LESD 107. panta izpratnē.

(47)

Līdz ar 2010. gada 4. augusta vēstuli Komisijas procesos kā ieinteresētā persona iesaistījās iespējamā valsts atbalsta saņēmēja pārstāvji (t. i., Athens Resort Casino Holdings – HR vārdā). Iespējamais valsts atbalsta saņēmējs iesniedza apsvērumus, kas pilnībā atbilda Grieķijas apsvērumiem, kuri ir apkopoti 4. daļā.

(48)

Papildus tam iespējamais valsts atbalsta saņēmējs apgalvo, ka par kazino kapitāldaļām faktiski samaksātā cena bija EUR 120 miljoni, kas ir par EUR 10 miljoniem vairāk, nekā iepriekš tika noprasts (30). Tādējādi tā vēl vairāk pārsniedza profesionālajā novērtējumā norādīto cenu EUR 95,4 miljonu apmērā, kas tika noteikta (bet netika darīta zināma) pirms konkursa procedūras uzsākšanas.

(49)

Iespējamais valsts atbalsta saņēmējs arī apgalvo, ka ETA ne tikai nebija pienākuma, bet arī nebija tiesību izteikt uzaicinājumu otrajam provizoriskajam augstākās summas solītājam, jo tas nozīmētu, ka būtu jāuzsāk jaunas konkursa kārtas, tādējādi pārkāpjot noteikumus par uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus. Papildus tas norāda, ka CA ārpus konkursa procedūras iesniegtais piedāvājums EUR 162 miljonu apmērā nebūtu ticis uztverts nopietni un tika iesniegts tikai tādēļ, lai izraisītu konkursa procedūras atcelšanu. Iespējamais valsts atbalsta saņēmējs apliecina, ka tas noteikti būtu apstrīdējis jebkādu lēmumu pieņemt šo piedāvājumu, tādējādi riskējot ar visas procedūras atcelšanu. Šajā saistībā tas arī norāda uz Valsts juridiskās padomes atzinumu, kurā tika apstiprināts, ka CA piedāvājumu nedrīkstēja ņemt vērā vai akceptēt (31).

(50)

Iespējamais valsts atbalsta saņēmējs apšauba Komisijas lēmumā par procedūras uzsākšanu attiecībā uz konkurences izkropļošanu un ietekmi uz tirdzniecību izteikto pieņēmumu, ka azartspēles ir pasaules mēroga bizness un šīs nozares uzņēmumi izvērš saimniecisko darbību starptautiskā tirgū. Tas apgalvo, ka kazino Mont Parnès darbojas nevis pasaules, bet gan tikai vietējā mērogā, un tādēļ nekonkurē ar kazino ārvalstīs.

(51)

Līdz ar 2010. gada 29. septembra vēstuli Club Hotel Casino Loutraki AE (CA vārdā) (32) iesaistījās Komisijas procesos kā ieinteresētā persona. Šajā vēstulē tas apgalvo, ka attiecībā uz iespējamā atbalsta kvantitatīvo noteikšanu vajadzētu ņemt vērā arī piedāvājumu starpību un ratificējošā likuma ietekmi uz pircēja pienākumiem saskaņā ar publiskās konkursa procedūras noteikumiem.

(52)

LESD 107. panta 1. punktā ir noteikts, ka, “ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(53)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru (33) un Komisijas noteikumiem un praksi saistībā ar valsts atbalstu privatizācijas jomā (34), dalībvalstij pērkot vai pārdodot uzņēmumu kapitāldaļas, nepastāv nekādas priekšrocības, ja dalībvalsts rīcība atbilst tam, kā rīkotos privāts ieguldītājs tirgus ekonomikā.

(54)

Jo īpaši gadījumos, kad kapitāldaļu pārdošana notiek biržas ietvaros, saskaņā ar vispārēju viedokli tiek uzskatīts, ka tā notiek atbilstoši tirgus nosacījumiem un neietver nekādas priekšrocības. Tomēr, ja cedēšana notiek ar pārdošanas starpniecību, var uzskatīt, ka tā neietver nekādas priekšrocības tad, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi: pirmkārt, kapitāldaļas pārdod konkursā, kas ir atvērts visiem interesentiem, kā arī pārskatāms un nediskriminējošs; otrkārt, uz konkursu neattiecas īpaši nosacījumi, kas nav ierasti līdzīgos darījumos starp privātiem uzņēmumiem un kas varētu pazemināt realizācijas cenu; treškārt, kapitāldaļas tiek pārdotas augstākās summas solītājam; un, ceturtkārt, solītājiem jādod pietiekams laiks un informācija, lai varētu pienācīgi novērtēt izsolāmos aktīvus.

(55)

Citiem vārdiem, veicot privatizāciju ar pārdošanas starpniecību, kritērijs, lai novērtētu, vai ar valsts aktīviem saistītais darījums ietver priekšrocības, ir tas, vai tirgus ekonomikas dalībnieks līdzīgā situācijā būtu rīkojies tāpat, t. i., būtu pārdevis uzņēmumu par to pašu cenu. Kā iemeslus zemākas cenas akceptēšanai nevar ņemt vērā ar saimniecisko darbību nesaistītus apsvērumus, piemēram, rūpniecības politikas apstākļus, apsvērumus par nodarbinātību vai reģionālās attīstības mērķus, kas nebūtu pieņemami tirgus ekonomikas dalībniekam; gluži pretēji, šādi apsvērumi norāda uz atbalsta klātbūtni. Šo principu ir atkārtoti skaidrojusi Komisija un pastāvīgi apstiprinājusi Tiesa (35).

(56)

Tādēļ, ja nav izpildīta kāda no augstākminētajām prasībām, Komisija uzskata, ka jānovērtē, vai izsole nav saistīta ar valsts atbalstu, par ko attiecīgi jāziņo. Ievērojot šīs prasības, ir iespējams nodrošināt, ka valsts saņem par saviem aktīviem augstāko cenu, t. i., tirgus cenu, un ka nav ietvertas nekādas priekšrocības.

(57)

Uzsākot tiesvedību saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu, Komisijai bija šaubas par to, vai kazino Mont Parnès tika pārdots atklātas, pārskatāmas un nediskriminējošas konkursa procedūras ietvaros. Atbilstoši attiecīgajā posmā pieejamajai informācijai Komisija uzskatīja, ka ir ļoti grūti noteikt, vai nelikumīgi tika piešķirti jebkādi atvieglojumi, kā arī to, vai tika samaksāta tirgus cena. Komisijai bija bažas, ka nepilnības konkursa procedūrā liecina par valsts atbalstu.

(58)

Tādēļ tā veica attiecīgo faktu izvērtēšanu oficiālās izmeklēšanas procedūras ietvaros. Šis vērtējums ir balstīts uz pierādījumu kopumu, kas bija pieejams saistībā ar attiecīgo pasākumu.

(59)

Dažādo procedūras posmu gaitā Komisija ir saņēmusi informāciju par daudzajām iesniegtajām prasībām valsts mērogā, ar kurām tiek pamatota sākotnējā konkursa procedūra. Komisija atzīmē, ka līdz pat šim brīdim dažādajos valsts līmeņa tiesu spriedumos sūdzības iesniedzēja apgalvojumi par nepilnībām un nevienlīdzīgu attieksmi konkursa procedūras ietvaros nav tikuši atbalstīti (sk. arī 41.–46. punktu augstāk). Drīzāk valsts tiesas līdz šim ir apliecinājušas konkursa procedūras likumīgumu un nediskriminējošo raksturu, pamatojoties uz valsts noteikumiem.

(60)

Kaut arī Komisijas vērtējums nav atkarīgs no valsts tiesu konstatējumiem, tie var tikt ņemti vērā kā viens no faktoriem analīzē. Taču Komisija norāda, ka pašreizējā vērtējuma mērķis nekādā gadījumā nav interpretēt valsts likumdošanu, kas ir tikai un vienīgi dalībvalsts kompetencē.

(61)

Šajā kontekstā Komisija uzskata, ka konkursa procedūras likumīgums saskaņā ar valsts likumdošanu, kā to līdz šim ir aprakstījušas un pamatojušas dažādās valsts tiesas, veicot padziļinātu izmeklēšanu, kalpo kā nozīmīgs rādītājs attiecībā uz konkursa procedūras pareizību un nediskriminējošo raksturu. Komisija var ņemt vērā šo skaidro konkursa apstiprinājumu saskaņā ar valsts noteikumiem kā vienu no faktoriem, veicot vērtējumu atbilstoši ES noteikumiem par valsts atbalstu, lai noskaidrotu, vai solīšanas procedūra ir bijusi atklāta, beznosacījumu un nediskriminējoša.

(62)

Attiecībā uz lēmumā par procedūras uzsākšanu minētajām šaubām par to, ka ar vienu no piedāvājumiem, iespējams, ir pārkāpti noteikumi par uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, kuri attiecas uz minimālo pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo piedāvājumu, Komisija atzīmē, ka šis jautājums ir atrisināts, jo nepieciešamais palielinājums bija 1 %, nevis 10 %, kā Komisijai bija likts noprast. Tādēļ Komisija uzskata, ka konkursa procedūras noteikumi šajā saistībā tika ievēroti.

(63)

Savukārt attiecībā uz iespējamo atšķirīgo attieksmi pret dažādajiem procedūras laikā izteiktajiem iebildumiem Komisija arī norāda, ka Grieķijas iestādes ir iesniegušas pieņemamu paskaidrojumu par CA piedāvājuma izslēgšanu no konkursa procedūras, pamatojoties uz spēkā esošajiem noteikumiem, kuros ir aizliegts otrreiz iesniegt piedāvājumu vienā un tajā pašā konkursa kārtā.

(64)

Kas attiecas uz nevienlīdzīgo attieksmi pret dažādajiem piedāvājumiem, kuri tika iesniegti pēc konkursa procedūras beigām, Komisija uzskata, ka atšķirīgā attieksme, kas izpaudās, vienojoties ar konkursa uzvarētāju par cenas paaugstināšanu, bet vienlaikus atsakoties izskatīt sūdzības iesniedzēja piedāvājumu EUR 162 miljonu apmērā, var tikt akceptēta kā atļauta prakse konkursa procedūras ietvaros, ņemot vērā pastāvošās šaubas par sūdzības iesniedzēja piedāvājuma likumīgumu. Turklāt Komisija nepieņemto sūdzības iesniedzēja piedāvājumu EUR 162 miljonu apmērā neuzskatīja par ticamu, jo tas tika sagatavots tikai pēc konkursa procedūras beigām un bija pretrunā ar konkursa procesuālajiem noteikumiem.

(65)

Attiecībā uz ierosinājumu, ka visa procedūra varēja tikt atcelta, Grieķijas iestādes ir norādījušas, ka tas nozīmētu visas procedūras atkārtošanu, iespējams, riskējot vēl vairāk samazināt iegūstamo cenu.

(66)

Grieķijas iestādes ir arī atzīmējušas, ka publiskā iepirkuma līguma darbības noteikumi netika grozīti ar Likumu 3139/2003 vai jebkādā citā veidā.

(67)

Attiecībā uz iegūto cenu Komisija atzīmē, ka, kaut arī galīgā cena EUR 120 miljonu apmērā (36), kas tika samaksāta par kazino, bija zemāka par nepieņemto piedāvājumu EUR 162 apmērā, ko saskaņā ar sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem tas bija gatavs maksāt pēc tam, kad jau bija izslēgts no konkursa, tā jebkurā gadījumā pārsniedz gan sūdzības iesniedzēja sākotnēji piedāvāto augstāko summu EUR 107 miljonu apmērā un vēl vairāk (par 25,5 %) pārsniedz eksperta kapitāldaļu novērtējumu EUR 95,4 miljonu apmērā, kas tika sagatavots pirms procedūras.

(68)

Pēc oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas Grieķijas iestādes sniedza pietiekamu pamatojumu, lai novērstu Komisijas sākotnēji izteiktās šaubas lēmumā par procedūras uzsākšanu. Komisija nav ieguvusi tādus pierādījumus, kas ļautu secināt, ka iespējamajam atbalsta saņēmējam tika piešķirti atvieglojumi, tādējādi nodrošinot tam priekšrocības. Tiek uzskatīts, ka, pārdodot savas kazino kapitāldaļas augstākās summas solītājam ar atklātas, beznosacījumu un nediskriminējošas procedūras starpniecību, Grieķija ir ieguvusi augstāko cenu tirgū, un šajā nolūkā nav ticis piešķirts nekāds valsts atbalsts. Tādējādi Komisija var akceptēt pieņēmumu, ka līdzīgos apstākļos tirgus ekonomikas dalībnieks būtu pārdevis attiecīgās kazino kapitāldaļas par līdzīgu cenu. Visbeidzot Komisija uzskata, ka, pārdodot 49 % savu kazino Mont Parnès kapitāldaļu, Grieķija nav piešķīrusi nekādas priekšrocības, un tādēļ šis darījums nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(69)

Komisija konstatē, ka procedūra, ar kuras starpniecību Grieķijas valsts ir pārdevusi 49 % savu kazino Mont Parnès kapitāldaļu, neietver valsts atbalstu,