1.

Mācībām parasti ir pozitīva ārēja ietekme uz sabiedrību kopumā, jo tās palielina kvalificētu strādnieku skaitu, kurus uzņēmumi var nodarbināt, un uzlabo ekonomikas konkurētspēju un veicina zināšanu sabiedrības veidošanos, kura spēj iet inovatīvāku attīstības ceļu.

2.

Tomēr uzņēmumi nevar nodrošināt sociāli optimālu mācību līmeni, ja darbinieki var brīvi izvēlēties mainīt darba devējus un citi uzņēmumi var gūt labumu, pieņemot darbā to apmācītos darbiniekus. Tas jo īpaši attiecas uz mācībām, kas paredzētas to prasmju apgūšanai, kuras ir plaši izmantojamas citos uzņēmumos. Valsts atbalsts var palīdzēt radīt papildu stimulus darba devējiem nodrošināt mācības sociāli vēlamajā līmenī.

3.

Šajā nodaļā ir izklāstītas pamatnostādnes par kritērijiem, kurus EBTA Uzraudzības iestāde (turpmāk “Iestāde”) piemēros mācību atbalsta pasākumu izvērtēšanai. Šo norādījumu mērķis ir nodrošināt Iestādes motivācijas pārredzamību un radīt prognozējamību un juridisko noteiktību. Atbilstīgi 6. panta 1. punkta, g) apakšpunktam EEZ līguma XV pielikuma 1.j punktā minētajā tiesību aktā (Komisijas 2008. gada 6. augusta Regula (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (Vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (2)), kas pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu (3), ikvienam individuālam mācību atbalstam neatkarīgi no tā, vai tas ir piešķirts kā ad hoc atbalsts vai saskaņā ar atbalsta shēmu, piemēros šos norādījumus, ja šā atbalsta dotāciju ekvivalents pārsniegs 2 miljonus euro vienam mācību projektam.

4.

Šajos norādījumos izklāstītos kritērijus nepiemēros mehāniski. Iestādes novērtējuma līmenis un informācijas veids, ko tā var pieprasīt, būs proporcionāls konkurences traucējumu riskam. Analīzes apjoms būs atkarīgs no lietas rakstura.

5.

Kvalificēti strādnieki palīdz uzlabot uzņēmuma produktivitāti un konkurētspēju. Tomēr darba devēji un darba ņēmēji var dot nepietiekamu ieguldījumu mācībās vairāku iemeslu dēļ. Darba ņēmēji var ierobežot savu ieguldījumu mācībās, ja tie izvairās no riska, ir pakļauti finansiāliem ierobežojumiem vai tiem ir grūti darīt zināmu savu iegūto zināšanu līmeni nākamajiem darba devējiem.

6.

Uzņēmumi var atturēties no darbaspēka apmācīšanas līmenī, kas būtu optimāls sabiedrībai kopumā. Tas ir skaidrojams ar tirgus nepilnībām, kas saistītas ar mācību izraisītām pozitīvām papildu sekām un grūtībām mērķtiecīgi iedalīt nepieciešamos līdzekļus, ja darba ņēmēji var brīvi mainīt darba devējus. Uzņēmumi var mazāk ieguldīt mācībās, nekā tas būtu lietderīgi, ja tiem ir bažas, ka pēc mācībām darba ņēmējs atstās darbu, pirms uzņēmums būs atguvis savu ieguldījumu. Uzņēmumi var nevēlēties nodrošināt mācības saviem darbiniekiem, ja mācības ātri neatmaksājas vai ja mācībām nav attiecīgā uzņēmuma diezgan īpašajām vajadzībām atbilstošs raksturs, vai ja līguma klauzulas nevar atturēt apmācīto darbinieku atstāt uzņēmumu, pirms nav amortizētas mācību izmaksas vai pirms nav atlīdzināti mācību izdevumi (vai to daļa).

7.

Nepietiekami ieguldījumi mācībās var būt pat gadījumos, kad uzņēmums var pilnībā atgūt savu ieguldījumu, bet privātie ieguvumi ir mazāki nekā ieguvumi sabiedrībai kopumā. Šādas pozitīvas mācību izraisītas papildu sekas jo īpaši iespējamas gadījumos, kad mācības uzlabo plaši izmantojamas prasmes, t. i., prasmes, ko var izmantot vairāk nekā tikai vienā uzņēmumā. Turpretim speciālās mācības rada produktivitātes pieaugumu konkrētā uzņēmumā, un uzņēmumi var viegli izmantot šos mācību ieguvumus savā labā (4). Tādējādi iespējas speciālo mācību izraisītām pozitīvām papildu sekām ir mazāk izteiktas nekā iespējas šādām pozitīvām papildu sekām, ko rada vispārējās mācības.

8.

Ja uzņēmumiem jāsedz lielākas izmaksas, lai apmācītu atsevišķus nelabvēlīgākā situācijā esošus darba ņēmējus vai strādājošas personas ar invaliditāti (5), tiem var rasties vēlme piedāvāt šīm grupām mazākas mācību iespējas. Tomēr var paredzēt, ka mācības, ko nodrošina nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem vai strādājošām personām ar invaliditāti, izraisīs pozitīvas papildu sekas sabiedrībai kopumā (6).

9.

EBTA valstīm jāpierāda, ka pastāv tirgus nepilnība, kas attaisno atbalstu. Savā analīzē Iestāde cita starpā apsvērs šādus elementus:

10.

Valsts atbalsts nav vienīgais politikas instruments, kas pieejams EBTA valstīm mācību veicināšanai. Lielākoties mācības nodrošina ar izglītības sistēmu (piem., universitāšu, skolu, valsts iestāžu veikto vai sponsorēto arodmācību) starpniecību. Personas pašas arī var uzņemties iniciatīvu apgūt mācības ar darba devēju palīdzību vai bez tās.

11.

Ja EBTA valsts ir apsvērusi citas politikas izvēles iespējas un ja konstatētas priekšrocības selektīva instrumenta (piemēram, valsts atbalsta konkrētam uzņēmumam) izmantošanai, attiecīgie pasākumi ir uzskatāmi par atbilstošu instrumentu. Iestāde īpaši ņems vērā ierosinātā pasākuma ietekmes novērtējumus, ja EBTA valsts tādus būs veikusi.

12.

Valsts sniegtā atbalsta mācībām rezultātā atbalsta saņēmējam jāmaina sava darbība tā, lai tas nodrošinātu papildu un/vai labākas mācības, nekā tas to būtu darījis bez atbalsta. Ja šāds plānoto mācību pasākumu kvantitātes vai kvalitātes pieaugums nenotiek, uzskata, ka atbalstam nav stimulējošas ietekmes.

13.

Stimulējošo ietekmi nosaka hipotētiskā analīzē, salīdzinot paredzēto mācību līmeņus ar atbalstu un bez tā. Vairākums darba devēju uzskata, ka mācības darbiniekiem ir nepieciešamas, lai nodrošinātu uzņēmumu pareizu darbību. Tomēr nevar uzskatīt, ka valsts atbalsts mācībām, īpaši speciālajām mācībām, ir vienmēr vajadzīgs.

14.

EBTA valstīm būtu jāpierāda iestādei stimulējošās ietekmes esība un atbalsta nepieciešamība. Vispirms, saņēmējam būtu jāiesniedz atbalsta pieteikums attiecīgajai EBTA valstij, pirms tas ir sācis mācību projektu. Otrkārt, EBTA valstij ir jāpierāda, ka valsts atbalsts salīdzinājumā ar situāciju bez valsts atbalsta izraisa pieaugumu apjoma, kvalitātes, darbības jomas vai mērķa mācību projekta dalībnieku ziņā. Ar atbalstu piedāvāto papildu summu mācībām var atspoguļot, piemēram, izmantojot lielāku mācību stundu vai kursu skaitu, lielāku dalībnieku skaitu, pāreju no uzņēmumam raksturīgajām īpašajām mācību vajadzībām uz vispārējām mācībām vai palielinot atsevišķu nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju vai strādājošu personu ar invaliditāti kategoriju skaitu.

15.

Savā analīzē Iestāde cita starpā apsvērs šādus elementus:

16.

Lai sasniegtu atbalsta mērķus, EBTA valstij ir jāpierāda, ka atbalsts ir nepieciešams un ka summa ir samazināta līdz minimumam.

Attiecināmās izmaksas ir jāaprēķina saskaņā ar Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 39. pantu, un tām ir jāattiecas tikai uz izmaksām, kas rodas saistībā ar mācību pasākumiem, kuri netiktu īstenoti bez atbalsta.

EBTA valstīm būtu jāsniedz pierādījumi, ka atbalsta summa nepārsniedz to attiecināmo izmaksu daļu, kuru nevar izmantot uzņēmums (7). Katrā ziņā atbalsta intensitāte nekad nedrīkst pārsniegt Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 39. pantā noteikto atbalsta intensitāti, un to piemēros attiecināmajām izmaksām (8).

17.

Ja atbalsts ir proporcionāls atbalsta mērķa sasniegšanai, atbalsta negatīvās varētu būt ierobežota, un negatīvo seku analīze varētu vairs nebūt vajadzīga (9). Tomēr dažos gadījumos, pat tad, ja atbalsts ir vajadzīgs un proporcionāls, lai konkrēts uzņēmums palielinātu nodrošināto mācību apjomu, atbalsts varētu radīt izmaiņas saņēmēja darbībā, būtiski traucējot konkurenci. Šādos gadījumos Iestāde veiks rūpīgu analīzi par konkurences traucējumiem. Atbalsta radītais konkurences traucējuma apjoms var atšķirties atkarībā no atbalsta un no attiecīgo tirgu raksturlielumiem (10).

18.

Atbalsta raksturlielumi, kas var ietekmēt traucējumu iespējamību un apjomu, ir šādi:

19.

Piemēram, mācību sistēma, ko izmanto, lai stimulētu uzņēmumus kopumā EBTA valstīs intensīvāk veikt mācību pasākumus, varētu ietekmēt tirgu citādi, nekā to dara liels atbalsta apjoms, ko piešķir vienam uzņēmumam, lai tas varētu palielināt mācību apjomu. Pēdējais minētais varētu traucēt konkurenci daudz būtiskāk, jo atbalsta saņēmēja konkurentiem ir mazākas iespējas konkurēt (11). Traucējumi būs vēl jo lielāki, ja saņēmēja uzņēmējdarbības mācību izmaksas veido lielu daļu no kopējām izmaksām.

20.

Izvērtējot tirgus raksturlielumus, kuri var radīt daudz pilnīgāku priekšstatu par atbalsta iespējamo ietekmi, Iestāde cita starpā aplūkos:

21.

Tirgus struktūru izvērtēs, ņemot vērā tirgus koncentrāciju, uzņēmumu lielumu (12), produktu diferenciācijas nozīmīgumu (13) un ienākšanas un iziešanas barjeras. Tirgus daļas un koncentrācijas pakāpi aprēķinās, tiklīdz būs definēts konkrētais tirgus. Kopumā ņemot, jo mazāks skaits uzņēmumu, jo lielāka to tirgus daļa un jo mazāka konkurence sagaidāma (14). Ja attiecīgais tirgus ir koncentrēts, tam ir raksturīgas lielas ienākšanas barjeras (15) un atbalsta saņēmējs ir galvenais šā tirgus dalībnieks, tad konkurentiem, visticamāk, nāksies mainīt savu darbības veidu, lai reaģētu uz atbalstu.

22.

Izskatot nozarei raksturīgās iezīmes, Iestāde cita starpā aplūkos apmācītu darbinieku nozīmību uzņēmējdarbībā, jaudu pārpalikuma esamību, vai tirgi attiecīgajā nozarē aug, plaukst vai panīkst, konkurentu mācību finansēšanas stratēģiju (valsts atbalsts, darba ņēmēji, darba devēji). Piemēram, mācību atbalsts panīkušai nozarei var palielināt konkurences traucējumu risku, turpinot neefektīva uzņēmuma darbību.

23.

Īpašos gadījumos mācību atbalsts var izraisīt konkurences traucējumus attiecībā uz ienākšanu tirgū un iziešanu no tā, ietekmi uz tirdzniecības plūsmām un mācību ieguldījuma izspiešanu no tirgus.

24.

Konkurētspējīgā tirgū uzņēmumi pārdod produktus, kas rada peļņu. Mainot izmaksas, valsts atbalsts maina ienesīgumu un tādēļ var ietekmēt uzņēmuma lēmumu piedāvāt produktu vai ne. Piemēram, valsts atbalsts, kas samazinātu tādas ražošanas pastāvīgās izmaksas kā mācības personālam, padarītu ienākšanu tirgū pievilcīgāku un ļautu uzņēmumiem ar citādā ziņā vājām komerciālām izredzēm ienākt tirgū vai ieviest jaunus produktus, tādējādi kaitējot efektīvākiem konkurentiem.

25.

Valsts atbalsta pieejamība var ietekmēt arī uzņēmuma lēmumu atstāt tirgu, kurā tas jau darbojas. Valsts atbalsts mācībām varētu samazināt zaudējumu apjomu un ļautu uzņēmumam palikt tirgū ilgāku laiku, kas nozīmē to, ka citi, efektīvāki uzņēmumi, kas nesaņem atbalstu, būtu spiesti iziet no tirgus.

26.

Valsts atbalsta mācībām rezultātā dažas teritorijas var iegūt labvēlīgākus ražošanas apstākļus. Tas var izraisīt tirdzniecības plūsmu novirzīšanu uz reģioniem, kur tiek sniegts šāds atbalsts.

27.

Lai izdzīvotu tirgū un maksimāli palielinātu peļņu, uzņēmumiem rodas stimuls veikt ieguldījumus personāla apmācībā. Ieguldījuma apjoms mācībās, ko uzņēmums vēlas veikt, ir atkarīgs arī no tā, cik daudz iegulda tā konkurents. Uzņēmumi, kurus subsidē valsts, var samazināt paši savus ieguldījumus. Savukārt, ja atbalsts stimulē atbalsta saņēmējus ieguldīt vairāk, konkurenti var reaģēt, samazinot paši savus mācību izdevumus. Ja, lai sasniegtu to pašu mērķi, atbalsta saņēmēji vai to konkurenti atbalsta gadījumā tērē mazāk nekā atbalsta neesības gadījumā, atbalsts izspiež to privātos ieguldījumus personāla mācībās.

28.

Pēdējais analīzes posms ietver novērtējumu par to, cik lielā mērā atbalsta pozitīvās sekas pārsniedz negatīvās sekas. Vērtējumu veiks katrā gadījumā atsevišķi. Lai samērotu pozitīvās un negatīvās sekas, Iestāde novērtēs tās un veiks vispārēju novērtējumu par šo seku ietekmi uz ražotājiem un patērētājiem katrā attiecīgajā tirgū. Ja kvantitatīva informācija nebūs viegli pieejama, Iestāde novērtējumam izmantos kvalitatīvu informāciju.

29.

Iestāde varētu ieņemt pozitīvāku nostāju un līdz ar to pieļaut augstāku konkurences traucējumu pakāpi, ja atbalsts ir nepieciešams, mērķtiecīgs un proporcionāls, lai konkrēts uzņēmums varētu palielināt savu mācību apjomu un lai sabiedrība varētu izmantot papildu mācības, kas tai nodrošina lielāku ieguvumu nekā atbalsta saņēmējam.