18.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 160/90

(1)

Uzņēmums Bayer CropScience AG2008. gada 18. janvārī Nīderlandes kompetentajai iestādei iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu, lai laistu tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur kokvilnu GHB614, sastāv vai ir ražota no tās (“pieteikums”).

(2)

Pieteikums attiecas arī uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur kokvilnu GHB614 vai sastāv no tās, bet kas nav pārtika un barība, un kas paredzēti tādiem pašiem lietošanas veidiem kā jebkura cita kokvilna, izņemot audzēšanu. Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. panta 5. punktu un 17. panta 5. punktu tajā ir iekļauti dati un informācija, kas prasīta atbilstoši III un IV pielikumam Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvā 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (2), un informācija un secinājumi par riska novērtējumu, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK II pielikumā noteiktajiem principiem. Turklāt tajā saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK VII pielikumu ir iekļauts monitoringa plāns par ietekmi uz vidi.

(3)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“EFSA”) 2009. gada 10. martā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu sniedza labvēlīgu atzinumu. Tā uzskatīja, ka attiecībā uz iespējamo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi kokvilna GHB614 ir tikpat nekaitīga kā atbilstoša ģenētiski nemodificēta kokvilna. Tāpēc tā secināja, ka nav ticams, ka, laižot tirgū pieteikumā aprakstītos produktus (“produkti”), kas satur kokvilnu GHB614, sastāv vai ir ražoti no tās, saistībā ar paredzētajiem lietošanas veidiem tiks negatīvi ietekmēta cilvēku vai dzīvnieku veselība vai vide (3). Apspriedusies ar valstu kompetentajām iestādēm, kā noteikts minētās regulas 6. panta 4. punktā un 18. panta 4. punktā, EFSA savā atzinumā ņēma vērā visus dalībvalstu uzdotos konkrētos jautājumus un paustās bažas.

(4)

Konkrēti EFSA secināja, ka attiecībā uz sastāvu un agronomiskajām īpašībām kokvilna GHB614 ir ekvivalenta atbilstošai ģenētiski nemodificētai kokvilnai un citām parastajām kokvilnas šķirnēm un ka molekulārās pazīmes, izņemot iekļauto pazīmi, neliecina, ka ģenētiskajai modifikācijai būtu neparedzēta ietekme, tāpēc nav vajadzīgi pētījumi par pārtikas/barības nekaitīgumu, izmantojot dzīvniekus (piemēram, 90 dienu ilgs toksicitātes pētījums, izmantojot žurkas).

(5)

Turklāt šajā atzinumā EFSA secināja, ka pieteikuma iesniedzēja iesniegtais vides monitoringa plāns, kurā ietverts vispārējs uzraudzības plāns, atbilst paredzētajam produktu lietošanas veidam. Tomēr kokvilnas sēklu fizikālo īpašību un transportēšanas metožu dēļ EFSA vispārīgās uzraudzības nolūkā ieteica ieviest konkrētus pasākumus, lai aktīvi uzraudzītu savvaļas kokvilnas augu izplatību reģionos, kur iespējama sēklu izkaisīšana un augu iesakņošanās.

(6)

Lai labāk aprakstītu monitoringa prasības un panāktu atbilstību EFSA ieteikumam, tika grozīts pieteikuma iesniedzēja iesniegtais monitoringa plāns. Tika ieviesti īpaši pasākumi, lai ierobežotu sēklu izkaisīšanos un augu izplatīšanos un apkarotu netīšu kokvilnas populāciju izveidošanos.

(7)

Ņemot vērā šos apsvērumus, produktiem jāpiešķir atļauja.

(8)

Saskaņā ar Komisijas 2004. gada 14. janvāra Regulu (EK) Nr. 65/2004, ar ko nosaka sistēmu ģenētiski modificēto organismu unikālo identifikatoru izveidei un piešķiršanai (4), katram ĢMO būtu jāpiešķir unikāls identifikators.

(9)

Pamatojoties uz EFSA atzinumu, pārtikas produktiem, pārtikas produktu sastāvdaļām un barībai, kas satur kokvilnu GHB614, sastāv vai ir ražota no tās, nav jāizvirza īpašas marķēšanas prasības, izņemot tās, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1829/2003 13. panta 1. punktā un 25. panta 2. punktā. Tomēr, lai nodrošinātu, ka produkti tiek lietoti tikai atļaujā noteiktajos veidos saskaņā ar šo lēmumu, marķējot barību, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem, un produktus, kas nav pārtika un barība un kas satur ĢMO vai sastāv no tiem, un par kuru lietošanu ir pieprasīta atļauja, ir skaidri jānorāda, ka attiecīgos produktus nedrīkst lietot audzēšanai.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK (5), 4. panta 6. punktā noteiktas marķēšanas prasības produktiem, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem. Izsekojamības prasības attiecībā uz produktiem, kuri satur ĢMO vai sastāv no tiem, ir izklāstītas minētās regulas 4. panta 1. līdz 5. punktā, un izsekojamības prasības attiecībā uz pārtiku un barību, kas ražota no ĢMO, – minētās regulas 5. pantā.

(11)

Atļaujas turētājam būtu jāiesniedz ikgadēji ziņojumi par to pasākumu īstenošanu un rezultātiem, kuri izklāstīti monitoringa plānā par ietekmi uz vidi. Minētie rezultāti jāiesniedz saskaņā ar Komisijas 2009. gada 13. oktobra Lēmumu 2009/770/EK, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/18/EK nosaka standarta ziņojuma paraugus monitoringa rezultātu paziņošanai par to ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē, kas ir produkti vai iekļauti produktos ar mērķi tos laist tirgū (6). EFSA atzinumā nav pamatojuma tam, lai izvirzītu īpašus nosacījumus vai ierobežojumus saistībā ar laišanu tirgū un/vai īpašus nosacījumus vai ierobežojumus attiecībā uz pārtikas un barības lietošanu un darbībām ar to, ieskaitot pārtikas un barības lietošanas uzraudzību pēc laišanas tirgū, vai īpašus nosacījumus konkrētu ekosistēmu/vides un/vai ģeogrāfisko teritoriju aizsardzībai atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 5. punkta e) apakšpunktam un 18. panta 5. punktam.

(12)

Visa attiecīgā informācija, kas attiecas uz atļauju piešķiršanu produktiem, būtu jāiekļauj ģenētiski modificētās pārtikas un barības Kopienas reģistrā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003.

(13)

Šis lēmums ar Bioloģiskās drošības starpniecības centra palīdzību ir jāizziņo valstīm, kuras parakstījušas Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību, saskaņā ar 9. panta 1. punktu un 15. panta 2. punkta c) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 15. jūlija Regulā (EK) Nr. 1946/2003 par ģenētiski modificētu organismu pārvietošanu pāri robežām (7).

(14)

Par šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem apspriedās ar pieteikuma iesniedzēju.

(15)

Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā, tāpēc Komisija Padomei iesniedza priekšlikumu saistībā ar minētajiem pasākumiem. Tā kā Padome 2011. gada 17. marta sanāksmē nevarēja pieņemt lēmumu par priekšlikuma pieņemšanu vai noraidīšanu ar kvalificētu balsu vairākumu un Padome norādīja, ka procedūra par šo lietu tiek izbeigta, pasākumus pieņem Komisija,

a)

pārtikai un pārtikas sastāvdaļām, kas satur kokvilnu BCS-GHØØ2-5, sastāv vai ir ražotas no tās;

b)

barībai, kas satur kokvilnu BCS-GHØØ2-5, sastāv vai ir ražota no tās;

c)

produktiem, kas nav pārtika un barība un kas satur kokvilnu BCS-GHØØ2-5 vai sastāv no tās, un kas paredzēti tādai pašai lietošanai kā jebkura cita kokvilna, izņemot audzēšanu.