Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32011R0138

Komisijas Regula (ES) Nr. 138/2011 ( 2011. gada 16. februāris ), ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam

OV L 43, 17.2.2011, p. 9–25 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 18/08/2011

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/138/oj

17.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 43/9


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 138/2011

(2011. gada 16. februāris),

ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, (1) (“pamatregula”) un jo īpaši tās 7. pantu,

pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Procedūras sākšana

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2010. gada 20. maijā, publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes konkrētu stikla šķiedras sieta audumu importu Savienībā.

(2)

Antidempinga procedūra tika sākta pēc tam, kad Saint-Gobain Vertex s.r.o., Tolnatext Fonalfeldolgozo es Muszakiszovetgyarto, AS “Valmieras stikla šķiedra” un Vitrulan Technical Textiles GmbH (“sūdzības iesniedzēji”), kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 25 %, no kopējās stikla šķiedras sieta audumu produkcijas Savienībā, 2010. gada 6. aprīlī iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija iekļauti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un būtisko kaitējumu, ko tas izraisījis, un šos pierādījumus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

2.   Procedūrā iesaistītās personas

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus Ķīnas Tautas Republikā, Ķīnas Tautas Republikas pārstāvjus un zināmos importētājus un lietotājus. Komisija arī informēja ražotājus Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kanādā, Horvātijā, Turcijā un Taizemē, jo šīs valstis tika izraudzītas par iespējamo analogo valsti. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to lūdza un pierādīja, ka ir īpaši iemesli, kāpēc tās jāuzklausa.

(4)

Ņemot vērā acīmredzami lielo ĶTR ražotāju eksportētāju, nesaistīto importētāju un Savienības ražotāju skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu dempinga un kaitējuma noteikšanai tika paredzēts veikt pārbaudi izlases veidā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu lemt, vai būtu vajadzīga pārbaude izlases veidā, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, visi zināmie ražotāji eksportētāji ĶTR, importētāji un Savienības ražotāji tika aicināti sazināties ar Komisiju un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par savu darbību, kas no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam veikta saistībā ar attiecīgo ražojumu. Notika arī apspriešanās ar ĶTR iestādēm.

(5)

Atbildot uz minēto aicinājumu, tika saņemtas sešpadsmit atbildes no ražotājiem eksportētājiem ĶTR, aptverot 86 % no importa izmeklēšanas periodā, kā norādīts nākamajā apsvērumā. Tāpēc tiek uzskatīts, ka sadarbības līmenis ir augsts.

(6)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija veica ražotāju eksportētāju atlasi, ņemot vērā vislielāko reprezentatīvo attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Savienību, kuru paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi pārbaudīt. Izveidotajā izlasē ir iekļauti divi atsevišķi ražotāji eksportētāji un viena ražotāju eksportētāju grupa, kurā ietilpst četri saistītie uzņēmumi, kuru imports uz Savienību veido 42 % attiecīgajā izmeklēšanas periodā (IP), kas norādīts 13. apsvērumā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar attiecīgajām personām un Ķīnas Tautas Republikas iestādēm par izlases veidošanu, un tām nebija iebildumu.

(7)

Divpadsmit Savienības ražošanas nozares ražotāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Uz šā pamata Komisija veica atlasi, izvēloties četrus pēc pārdevumu un produkcijas apjoma lielākos Savienības ražotājus, kas pārstāv 70 % no kopējā pārdevumu apjoma Savienības ražošanas nozarē, kas definēta 59. apsvērumā.

(8)

Tikai četri nesaistītie importētāji sniedza pieprasīto informāciju termiņā, kas bija noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Tādēļ tika nolemts, ka pārbaude izlases veidā attiecībā uz nesaistītajiem importētājiem nav nepieciešama.

(9)

Lai izlasē iekļautie ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pieprasījumu tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai atsevišķa režīma (“AR”) piešķiršanai, ja tie to vēlētos, Komisija izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nosūtīja pieprasījuma veidlapas. Visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam vai AR, ja izmeklēšanā noskaidrotos, ka to darbība neatbilst TER piešķiršanas nosacījumiem. Turklāt viens ražotājs eksportētājs, ko veido saistīto uzņēmumu grupa un kas nebija iekļauts izlasē, pieprasīja veikt atsevišķu pārbaudi atbilstīgi pamatregulas 17. panta 3. punktam.

(10)

Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kā arī ražotājam eksportētājam, kas nebija iekļauts izlasē un kas pieprasīja veikt atsevišķu pārbaudi, četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, četriem nesaistītajiem importētājiem, kuri sadarbojās, un visiem zināmajiem lietotājiem Savienībā. Anketas tika nosūtītas arī ražotājiem ASV, kas bija ierosinātā analogā valsts, kā minēts paziņojumā par procedūras sākšanu, un ražotājiem citās iespējamajās analogajās valstīs. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR un no viena ražotāja, kas sadarbojās un kas pieprasīja veikt atsevišķu pārbaudi, no viena ražotāja Amerikas Savienotajās Valstīs un viena ražotāja Kanādā, kura ir izraudzītā analogā valsts, kā paskaidrots 43. apsvērumā, kā arī no visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un četriem nesaistītajiem importētājiem. Izmeklēšanas gaitā neviens lietotājs nesniedza Komisijai nekādu informāciju un nepaziņoja par sevi.

(11)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai veiktu TER/AR analīzi un provizoriski noteiktu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Savienības intereses, un veica pārbaudes šādos uzņēmumos:

(a)

ražotāji eksportētāji ĶTR:

Yuyao Mingda Fiberglass Co., Ltd,

Ningbo Weishan Duo Bao Building Materials Co., Ltd,

Grand Composite Group, kurā ietilpst:

Grand Composite Co. Ltd,

Ningbo Grand Fiberglass Co. Ltd,

Ningbo Grand Industrial Co. Ltd;

(b)

ražotāji Savienībā:

Saint Gobain Vertex s.r.o, Čehija,

Tolnatext Fonalfeldolgozo es Muszakiszovetgyarto, Ungārija,

Vitrulan Technical Textiles GmbH, Vācija,

AS “Valmieras stikla šķiedra”, Latvija;

(c)

nesaistītie importētāji:

Masterplast, Ungārija.

(12)

Ievērojot vajadzību noteikt normālo vērtību attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kuriem, iespējams, netiktu piešķirts TER, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz Kanādas kā analogās valsts datiem, tika veikta pārbaude šādā uzņēmumā:

(d)

ražotājs analogā valstī:

Saint Gobain Technical Fabrics, Midland, Kanāda.

3.   Izmeklēšanas periods

(13)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanas būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(14)

Attiecīgais ražojums ir stikla šķiedras sieta audumi, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2; šo audumu izcelsme ir ĶTR (“attiecīgais ražojums”), un tos pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7019 40 00, ex 7019 51 00, ex 7019 59 00, ex 7019 90 91 un ex 7019 90 99.

(15)

Sieta audumi tiek izgatavoti no stikla šķiedras pavedieniem, un tiem ir dažādi sieta acs izmēri un svars uz vienu kvadrātmetru. Sieta audumus lielākoties izmanto kā stiegrojuma materiālus būvniecības nozarē (ārējai siltumizolācijai, marmora/grīdu armatūrai, sienu remontam).

(16)

Pēc procedūras sākšanas ražotājs eksportētājs ĶTR, kas ražo stikla šķiedras diskus, pieprasīja precizēt, vai uz šo ražojuma veidu ir attiecināma ražojuma definīcija. Pēc apspriešanās ar Savienības ražošanas nozari tika pausts viedoklis, ka šādus diskus var uzskatīt par pakārtotu ražojumu un tādējādi uz tiem nav nepieciešams attiecināt ražojuma definīciju. Tomēr tā kā šajā procedūras stadijā Komisijas rīcībā esošā informācija vēl neļauj izdarīt galīgo secinājumu attiecībā uz ražojuma pamatīpašībām, tika nolemts stikla šķiedras diskus pagaidām uzskatīt par attiecīgā ražojuma sastāvdaļu, kamēr izmeklēšanas laikā tiks savākta papildu informācija un pieprasīti apsvērumi no ieinteresētajām personām.

2.   Līdzīgais ražojums

(17)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka stikla šķiedras sieta audumiem, ko ražo un pārdod ĶTR iekšzemes tirgū un Kanādas iekšzemes tirgū, kuru provizoriski uzskatīja par analogo valsti, kā arī stikla šķiedras sieta audumiem, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod Savienībā, būtībā ir tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un lietojums. Tādēļ šie ražojumi provizoriski uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   DEMPINGS

1.   Vispārējā metodika

(18)

Turpmāk izklāstītā vispārējā metodika tiek piemērota ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, lai noteiktu, vai tie nodarbojas vai nenodarbojas ar dempingu.

2.   Tirgus ekonomikas režīms (“TER”)

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, veicot antidempinga izmeklēšanu saistībā ar ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu attiecībā uz tiem ražotājiem, par kuriem tika konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem. Īsumā un vienīgi ērtības labad turpmāk sniegts šo kritēriju kopsavilkums:

1)

ar uzņēmējdarbību saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus situāciju, valstij ievērojami neiejaucoties, un izmaksas atspoguļo tirgus vērtības;

2)

uzņēmumiem ir viens skaidrs grāmatvedības pamatdokumentu kopums, kam veic neatkarīgu revīziju saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un ko piemēro visiem mērķiem;

3)

nav būtisku izkropļojumu, kas pārņemti no agrākās ekonomikas sistēmas, kas nav tirgus ekonomika;

4)

likumi par bankrotu un īpašumu garantē stabilitāti un juridisko noteiktību; un

5)

valūtas konvertēšanu veic atbilstīgi tirgus kursam.

(20)

Šajā izmeklēšanā visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji pieprasīja piešķirt TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā sniedza atbildes uz TER pieprasījuma veidlapas jautājumiem.

(21)

Attiecībā uz visiem iepriekš minētajiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija pieprasīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, un pārbaudīja TER pieprasījumā ietverto informāciju, kā arī visu citu informāciju, kuru uzskatīja par vajadzīgu, turpmāk minētajos uzņēmumos:

Yuyao Mingda Fiberglass Co., Ltd,

Ningbo Weishan Duo Bao Building Materials Co., Ltd,

Grand Composite Group, kurā ietilpst:

Grand Composite Co. Ltd,

Ningbo Grand Fiberglass Co. Ltd,

Ningbo Grand Industrial Co. Ltd.

Izlasē iekļautais saistīto uzņēmumu grupas ceturtais uzņēmums atrodas Britu Virdžīnu salās, un tādēļ tas netika iekļauts TER novērtējumā.

(22)

Izmeklēšanā sākotnēji konstatēja, ka divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ĶTR atbilst visiem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, kas nepieciešami TER piešķiršanai, savukārt trešais izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs, ko veido saistīto uzņēmumu grupa, neatbilda 2. kritērijam attiecībā uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Jo īpaši tika konstatēts, ka konkrētas izmaksas, ienākumi un pārskati precīzi neatspoguļo patieso grupā esošo uzņēmumu finanšu stāvokli. Turklāt revidenta ziņojumā nebija minēts, ka pārskati ir nepilnīgi.

(23)

Komisija attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR un sūdzības iesniedzējiem oficiāli darīja zināmus konstatējumu rezultātus saistībā ar TER. Tiem tika dota arī iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu, ja būtu īpaši iemesli tikt uzklausītiem.

(24)

Pēc tam, kad tika darīti zināmi konstatējumi saistībā ar TER, piezīmes tika saņemtas tikai no tā izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja (ko veido saistīto uzņēmumu grupa), kuram netika piešķirts TER. Tomēr šīs piezīmes nebija pietiekamas, lai mainītu konstatējumus, jo tās nevis atspēkoja nepilnības, bet sniedza vispārīgus paskaidrojumus par faktu, ka tikai viena privātpersona kontrolē visu grupu un ka grupā ietilpstošie uzņēmumi savas uzņēmējdarbības integrēšanas procesā ir pārejas posmā.

(25)

Īsi pirms dempinga pārbaudes apmeklējumiem Komisija saņēma dažus apgalvojumus, kam vienā gadījumā bija pievienota dokumentācija saistībā ar diviem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kuriem sākotnēji tika ierosināts piešķirt TER. Šie apgalvojumi tika pārbaudīti dempinga pārbaudes apmeklējumu laikā.

(26)

Saņemtajā apgalvojumā attiecībā uz pirmo ražotāju eksportētāju īpaši tika norādīts, ka tas savai TER pieprasījuma veidlapai pievienojis un TER pārbaudes apmeklējuma laikā iesniedzis falsificētus statūtus. Komisijai tika iesniegtas it kā autentisko statūtu un attiecīgā kopprojekta līguma kopijas, kas noslēgts starp uzņēmuma akcionāriem. Dempinga pārbaudes apmeklējuma laikā ražotājs eksportētājs iesniedza vietējā iestādē reģistrēto savu statūtu apliecinātu kopiju, kas bija tāds pats nedatēts dokuments, kādu uzņēmums bija pievienojis TER pieprasījuma veidlapai un iesniedzis TER pārbaudes apmeklējuma uz vietas laikā.

(27)

Salīdzinot šo dokumentu ar Komisijā saņemto, kā izklāstīts iepriekš 25. un 26. apsvērumā, tika atklātas atšķirības datumos, datos par iesaistītajām personām un konkrētos noteikumos attiecībā uz ierobežojumiem darbaspēka nolīgšanai. Papildus tika konstatētas atšķirības attiecībā uz pārdošanas ierobežojumiem, salīdzinot Komisijā saņemto kopprojekta līgumu ar TER pieprasījuma veidlapai pievienoto eksemplāru.

(28)

Šim ražotājam eksportētājam tika nosūtīta vēstule, informējot, ka minētā informācija var būt par pamatu, lai piemērotu pamatregulas 18. pantu, un lūdzot iesniegt piezīmes. Ražotāja eksportētāja atbilde nesniedza pietiekamus paskaidrojumus attiecībā uz atšķirībām, kuri varētu izklīdināt šaubas par ražotāja eksportētāja TER pieprasījuma veidlapai pievienoto sākotnējo dokumentu un sniegtās informācijas autentiskumu.

(29)

Saņemtajā apgalvojumā attiecībā uz otro ražotāju eksportētāju īpaši uzmanība tika vērsta uz falsificētiem auditētajiem pārskatiem. Šis apgalvojums tika pārbaudīts uzņēmumā uz vietas, un neatbilstības tika konstatētas bilancēs, kas no 2006. gada pārskatiem, par kuriem nebija veikta revīzija, pārnestas uz 2007. gada pirmajiem finanšu pārskatiem, par kuriem veikta revīzija. Turklāt uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē nebija iegrāmatotas revīzijas maksas un maksājumi par 2007. un 2008. gadu.

(30)

Šim ražotājam eksportētājam arī tika nosūtīta vēstule, informējot par neatbilstībām, kas tika konstatētas uz vietas, un pieprasot iesniegt piezīmes. Ražotājs eksportētājs tika arī informēts, ka šie jaunie konstatējumi var būt par pamatu, lai piemērotu pamatregulas 18. pantu. Ražotāja eksportētāja atbilde nesniedza nekādu papildu informāciju, kas varētu izklīdināt šaubas par finanšu pārskatos norādīto skaitļu precizitāti un pilnīgumu. Tieši pretēji, savā atbildē ražotājs eksportētājs atzina, ka pastāv divi dažādi uzskaites veidi, kuros norādīti atšķirīgi skaitļi par 2006. gadu, un ka 2007. un 2008. gada pārskatos ir pieļautas kļūdas, par kurām revidents nebija paziņojis.

(31)

Ņemot vērā jaunos konstatējumus, tika uzskatīts, ka pirmais ražotājs eksportētājs izmeklēšanas gaitā ir sniedzis maldinošu informāciju. Pamatojoties uz to, tika nolemts piemērot pamatregulas 18. pantu un atsaukt sākotnējo priekšlikumu piešķirt TER.

(32)

Attiecībā uz otro ražotāju eksportētāju tika nolemts atteikt TER piešķiršanu, pamatojoties uz tā neatbilstību TER novērtējuma 2. kritērijam.

3.   Atsevišķs režīms (“AR”)

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas minētais pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, ja tāds ir piemērojams, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Īsumā un vienīgi ērtības labad turpmāk sniegts šo kritēriju izklāsts:

ja firmas vai kopuzņēmumi pilnīgi vai daļēji pieder ārvalstniekiem, eksportētāji var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu,

eksporta cenas, eksportētie apjomi un pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti,

vairākums akciju pieder privātpersonām. Valsts ierēdņi, kuri ir valdē vai ieņem galvenos amatus vadībā, ir mazākumā vai arī ir jāpierāda, ka uzņēmums tomēr ir pietiekami neatkarīgs no valsts iejaukšanās,

valūtas konvertēšanu veic atbilstīgi tirgus kursam, un

iejaukšanās no valsts puses nav tāda, lai ļautu apiet pasākumus, ja individuālajiem eksportētājiem piemēro atšķirīgas maksājuma likmes.

(34)

Trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kuri pieprasīja TER, pieprasīja arī AR gadījumam, ja TER tiem netiktu piešķirts. Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, pirmajam ražotājam eksportētājam tika piemērots pamatregulas 18. pants un tādēļ AR tika atteikts. Tika konstatēts, ka otrais ražotājs eksportētājs atbilst pamatregulas 9. panta 5. punkta nosacījumiem, un tādēļ tam varēja piešķirt AR.

(35)

Attiecībā uz trešo ražotāju eksportētāju (uzņēmumu grupa), kas tika atzīts par neatbilstīgu TER kritērijiem, tika nolemts piešķirt AR, jo konstatēja, ka uzņēmums atbilst pamatregulas 9. panta 5. punkta nosacījumiem.

(36)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika provizoriski noteikts, ka visām pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajām prasībām par AR atbilst šādi divi ražotāji eksportētāji ĶTR, kas iekļauti izlasē.

Yuyao Mingda Fiberglass Co., Ltd,

Grand Composite Group, kuras sastāvā ietilpst:

Grand Composite Co. Ltd,

Ningbo Grand Fiberglass Co. Ltd,

Ningbo Grand Industrial Co. Ltd.

4.   Atsevišķa pārbaude

(37)

Saistīto uzņēmumu grupa, kas netika iekļauta izlasē un kas pieprasīja atsevišķu pārbaudi, arī pieprasīja TER vai AR, ja izmeklēšanā tiktu konstatēts, ka uzņēmumi neatbilst TER nosacījumiem, un atbildēja uz TER pieprasījuma veidlapas jautājumiem noteiktajā termiņā.

(38)

Informācija, ko TER pieprasījumā sniedza uzņēmums, kurš pieprasīja atsevišķu pārbaudi, netika pārbaudīta. Tā tiks pārbaudīta procedūras laikā.

5.   Normālā vērtība

a)   Analogās valsts izvēle

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz iekšzemes cenām vai salikto normālo vērtību kādā analogā valstī.

(40)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu pauda nodomu normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR par piemērotu analogo valsti izmantot Amerikas Savienotās Valstis un aicināja ieinteresētās personas šajā jautājumā izteikt piezīmes.

(41)

Četri ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka ASV nebūtu piemērota analogā valsts, jo stikla šķiedras pavedieni, ko izmanto šī valsts un kas ir galvenais izejmateriāls attiecīgā ražojuma ražošanai, tiek izgatavoti no cita veida stikla nekā Ķīnas ražotāju eksportētāju izmantotais stikls un tādēļ ir daudz dārgāki. Ražotāji arī ierosināja, ka ASV vietā jāizmanto Turcija vai Taizeme, jo attiecīgā ražojuma ražotāji šajās divās valstīs izmanto tāda paša veida stikla pavedienus kā Ķīnas ražotāji eksportētāji.

(42)

Komisija pārbaudīja, vai par analogo valsti varētu izvēlēties citas valstis, un nosūtīja anketas attiecīgā ražojuma ražotājiem Kanādā, Horvātijā, Turcijā un Taizemē. Tikai viens attiecīgā ražojuma ražotājs ASV un vienīgais ražotājs Kanādā atbildēja uz anketas jautājumiem.

(43)

Gan Kanādas, gan ASV tirgi tika izpētīti, lai noteiktu to piemērotību valsts izmantošanai par analogo valsti. Attiecībā uz Kanādu, lai gan tajā ir tikai viens attiecīgā ražojuma ražotājs, tika konstatēts, ka šajā valstī ir atvērts tirgus un nav ievedmuitas maksājuma, un konkurence tirgū tiek nodrošināta ar ievērojamu attiecīgā ražojuma importu no vairākām trešām valstīm. Papildus tam tika konstatēts, ka Kanādas ražotājs ražo visus attiecīgā ražojuma veidus, pretēji ASV ražotājam, kurš ražo tikai vienu līdzīgā ražojuma veidu, kas ļauj veikt normālās vērtības aprēķinus katram attiecīgā ražojuma veidam. Izmeklēšana parādīja, ka Kanādu provizoriski varētu uzskatīt par piemērotu analogo valsti normālās vērtības noteikšanai.

(44)

Ziņas, kuras aizpildītajā anketā bija sniedzis Kanādas ražotājs, kas sadarbojās, tika pārbaudītas uz vietas un atzītas par drošu informāciju, ar ko var pamatot normālo vērtību.

(45)

Tādēļ tiek provizoriski secināts, ka Kanāda ir piemērota un pamatota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

b)   Normālās vērtības noteikšana

(46)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no ražotāja analogajā valstī, kā izklāstīts turpmāk.

(47)

Tika konstatēts, ka Kanādas ražotāja līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdevumi apjoma ziņā bija reprezentatīvi salīdzinājumā ar attiecīgā ražojuma apjomu, ko uz Savienību eksportēja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās.

(48)

Izmeklēšanas periodā tika konstatēts, ka pārdevumi iekšzemes tirgū nesaistītiem pircējiem tika veikti parastā tirdzniecības apritē visiem līdzīgā ražojuma veidiem, ko ražoja Kanādas ražotājs. Tomēr, ņemot vērā atšķirības līdzīgā ražojuma, kas ražots un pārdots Kanādā, un attiecīgā ražojuma, kas ievests no ĶTR, kvalitātē, tika uzskatīts par piemērotāku noteikt normālo vērtību, lai ņemtu vērā šīs atšķirības un nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, kā izklāstīts 52. apsvērumā.

(49)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktam pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PV un A) izmaksas un peļņas apmērs tika noteikti, pamatojoties uz Kanādas ražotāja datiem.

c)   Eksporta cenas ražotājiem eksportētājiem, kam piešķirts AR

(50)

Tā kā divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās un kuriem piešķirts AR, pārdevumus eksportam uz Savienību veica tieši neatkarīgajiem pircējiem Savienībā, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz cenām, kas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu faktiski samaksātas vai jāmaksā par attiecīgo ražojumu.

d)   Salīdzinājums

(51)

Normālo vērtību un eksporta cenas salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu.

(52)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu veica atbilstošu korekciju, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Normālā vērtība tika koriģēta, lai ņemtu vērā atšķirības tādu izmantoto materiālu kā ķīmiskas vielas, pārklājums un izejmateriāli (pavedienu stikla veids) kvalitātē. Turpmākas korekcijas vajadzības gadījumā tika veiktas attiecībā uz netiešajiem nodokļiem, jūras transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas un papildu izmaksām, iepakojuma un kredīta izmaksām, maksājumiem par banku pakalpojumiem un komisijas maksām visos gadījumos, kad tie bija pieņemami, precīzi un pamatoti ar pārbaudītiem pierādījumiem.

6.   Dempinga starpības

a)   Izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuriem piešķirts AR

(53)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuriem piešķirts AR, dempinga starpības noteica, pamatojoties uz analogajai valstij aprēķinātās vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu ar katra uzņēmuma vidējo svērto eksporta cenu, attiecīgo ražojumu eksportējot uz Savienību, kā noteikts iepriekš.

(54)

Uz šā pamata pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Pagaidu dempinga starpība

Yuyao Mingda Fiberglass Co. Ltd

62,9 %

Grand Composite Co. Ltd un tā saistītais uzņēmums Ningbo Grand Fiberglass Co. Ltd

48,4 %

b)   Visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem

(55)

Dempinga starpība ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kas sadarbojās, bet nav iekļauti izlasē, tika aprēķināta kā divu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kuriem piešķirts AR, vidējā dempinga starpība saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu.

(56)

Lai aprēķinātu valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kuri nesadarbojās, kā arī izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam, uz kuru attiecas pamatregulas 18. pants, vispirms tika noteikts sadarbības līmenis, salīdzinot ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, paziņoto eksporta apjomu uz Savienību ar Eurostat statistikas datiem.

(57)

Ņemot vērā augsto sadarbības līmeni izmeklēšanā, proti, uzņēmumi, kas sadarbojās, veidoja apmēram 86 % no visa ĶTR importa izmeklēšanas periodā, valsts mēroga dempinga starpība tika noteikta, izmantojot lielāko dempinga starpību, kuru konstatēja diviem ražotājiem eksportētājiem, kam piešķirts AR.

(58)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu izlases vidējā svērtā dempinga starpība un valsts mēroga dempinga līmenis, kas izteikti procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādi:

Izlases vidējā svērtā starpība ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet nav iekļauti izlasē (skatīt I pielikumu)

57,7 %

Atlikusī starpība ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, un Ningbo Weishan Duo Bao Building Materials Co Ltd

62,9 %

D.   KAITĒJUMS

1.   Ražošanas apjoms Savienībā

(59)

IP laikā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 19 ražotāji. Šie ražotāji veido kopējo Savienības ražošanas nozares produkciju pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Ņemot vērā to, ka informācija tika iegūta vai bija pieejama no visiem 19 ražotājiem, kuri atbalstīja sūdzību, šie ražotāji turpmāk tekstā tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(60)

Kā minēts iepriekš 7. apsvērumā, divpadsmit Savienības ražotāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tika atlasīti četri ražotāji, kas veido aptuveni 70 % no kopējā paredzamā Savienības produkcijas apjoma.

2.   Patēriņš Savienībā

(61)

Patēriņa Savienībā aprēķina pamatā bija sūdzībā iekļautie skaitļi un pārbaudītie skaitļi, ko papildus ieguva no ražotājiem un importētājiem, kas sadarbojās izmeklēšanā. Tādējādi patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares ražotā līdzīgā ražojuma pārdevumu apjomu Savienībā un attiecīgā ražojuma importa apjomu no ĶTR un trešām valstīm.

(62)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā attīstījās šādi:

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

2009. g.

IP

Patēriņš ES kvadrātmetros

534 641 644

644 081 493

673 885 434

584 086 575

597 082 715

Indekss 2006. = 100

100

120

126

109

112

Avots: sūdzības dati, ko papildina uzņēmumu, kas sadarbojās, dati un Eurostat statistikas dati

(63)

Attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %. No 2006. līdz 2008. gadam tas palielinājās par 26 %, bet pēc tam no 2008. līdz 2009. gadam pazeminājās par 17 %. IP laikā patēriņš atkal nedaudz pieauga. Īslaicīgo patēriņa samazinājumu 2009. gadā var izskaidrot ar būvniecības tirgus lejupslīdi.

3.   Imports no attiecīgās valsts

a)   Par dempinga cenām no attiecīgās valsts veiktā importa apjoms, cena un tirgus daļa

(64)

Attiecīgā ražojuma importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā palielinājās par 48 %. Ņemot vērā patēriņa tendenci un lejupslīdi būvniecības nozarē, tas nedaudz samazinājās 2009. gadā. Neskatoties uz to, ir skaidra šāda importa ilgtermiņa pieauguma tendence, kā arī importa apjomu palielināšanās, kas bija daudz straujāka nekā Savienības patēriņa pieaugums.

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

2009. g.

IP

Imports no Ķīnas (kvadrātmetros)

206 145 893

290 395 250

318 345 286

294 111 736

304 218 214

Indekss 2006. = 100

100

141

154

143

148

Avots: Eurostat un sūdzības dati

(65)

Pieaugot attiecīgā ražojuma importa apjomiem no ĶTR, samazinājās vidējā importa cena, kas no 2006. gada līdz IP pazeminājās par 12 %.

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

2009. g.

IP

Importa no Ķīnas cenas (EUR)

0,19

0,19

0,19

0,17

0,17

Indekss 2006. = 100

100

99

101

89

88

Avots: Eurostat un sūdzības dati

(66)

Attiecīgajā periodā importa tirgus daļa no attiecīgās valsts palielinājās par 32 %, kas šajā gadījumā nozīmē pieaugumu gandrīz par 13 procentu punktiem. IP laikā imports no attiecīgās valsts veidoja tirgus daļu 51 % apmērā.

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

2009. g.

IP

Importa no Ķīnas tirgus daļa

38,6 %

45,1 %

47,2 %

50,4 %

51,0 %

Indekss 2006. = 100

100

117

123

131

132

Avots: aprēķini

b)   Importa par dempinga cenām ietekme uz cenām

(67)

Lai analizētu cenu samazinājumu, Ķīnas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, importa cenas salīdzināja ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenām IP, izmantojot vidējās cenas. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenas koriģēja atbilstoši ražotāja neto cenu līmenim un salīdzināja ar CIF importa cenām. CIF importa cenas tika koriģētas attiecībā uz ievedmuitas maksājumiem un pēcimportēšanas izmaksām. Turklāt, ņemot vērā kvalitātes atšķirības starp attiecīgo ražojumu, kas importēts no ĶTR, un līdzīgo ražojumu, ko ražojusi Savienības ražošanas nozare, papildu kvalitātes korekcija tika veikta attiecībā uz importa no Ķīnas cenām. Šī korekcija ietver atšķirības tādos parametros kā garenvirziena un šķērsvirziena stiepes koeficients, stiepes stiprība un pagarinājums, kas kā parametri pilnībā netika ietverti ražojuma kontroles numurā.

(68)

Ņemot vērā kvalitātes korekciju, konstatētā vidējā svērtā samazinājuma starpība, kas izteikta kā Savienības ražošanas nozares cenu procentuālā attiecība, bija no 29,5 % līdz 30,2 % IP laikā.

4.   Stāvoklis Savienības ražošanas nozarē

a)   Iepriekšējas piezīmes

(69)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(70)

Kā minēts iepriekš 7. apsvērumā, Komisija veica atlasi, izvēloties četrus pēc pārdevumu un produkcijas apjoma lielākos Savienības ražotājus.

(71)

Rādītāji attiecībā uz makroekonomiskajiem datiem, piemēram, produkcijas apjomu, jaudu, pārdevumu apjomu, tirgus daļu u. c., attiecas uz visu Savienības ražošanas nozari (turpmāk sniegtās tabulas attiecas uz makrodatiem, kas izmantoti kā avots). Pārējo rādītāju pamatā ir pārbaudītie dati, kas iegūti no izlasē iekļautajiem ražotājiem. Šos rādītājus sauc par mikrodatiem.

(72)

Izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka daļa no Savienības ražošanas nozares pārdevumiem tika veikti saistīto uzņēmumu vārdā. Uzņēmumi pieprasīja, lai šos darījumus uzskatītu par nesaistītiem pārdevumiem, apgalvojot, ka sadarbība starp uzņēmumiem nenotika tieši un pārdevumi tika veikti neatkarīgi. Tomēr provizoriski ir nolemts izslēgt šos darījumus no kaitējuma starpības aprēķiniem un kaitējuma rādītājiem, jo Komisija turpinās veikt papildu analīzi attiecībā uz šiem konkrētajiem pārdevumiem. Izņēmums bija saistītie pārdevumi starp diviem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuriem tika izskaidrots tālākpārdošanas mehānisms un kurus varētu pārbaudīt.

b)   Kaitējuma rādītāji

Ražošanas apjoms, jauda un tās izmantojums

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

2009. g.

IP

Ražošanas apjoms kvadrātmetros

382 225 680

428 658 047

457 433 396

374 603 756

367 613 247

Indekss 2006. = 100

100

112

120

98

96

Jauda kvadrātmetros

496 396 987

510 307 199

579 029 615

527 610 924

548 676 487

Indekss 2006. = 100

100

103

117

106

111

Jaudas izmantojums

77 %

84 %

79 %

71 %

67 %

Avots: makrodati

(73)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 4 %. Kopumā ražošanas apjoma rādītāji atbilst patēriņa tendences rādītājiem, t. i., pēc pieauguma 2006.–2008. gadā sekoja straujš samazinājums 2009. gadā un atkal neliels pieaugums IP laikā. Tādējādi, pretēji patēriņa rādītājiem, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms IP laikā neuzlabojās, bet drīzāk turpināja kristies.

(74)

Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojuma līmenis attiecīgajā periodā samazinājās par 10 procentu punktiem, proti, no 77 % 2006. gadā līdz 67 % IP laikā. Tomēr jānorāda, ka to daļēji var izskaidrot ar faktu, ka Savienības ražotāju ieguldījumu rezultātā pati jauda nedaudz pieauga.

Krājumi

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

2009. g.

IP

Noslēguma krājumi kvadrātmetros

14 084 616

37 105 459

46 426 609

45 326 596

40 164 077

Indekss 2006. = 100

100

263

330

322

285

Avots: makrodati

(75)

ES ražošanas nozares krājumu daudzums attiecīgajā periodā pieauga gandrīz trīs reizes. Šī tendence novērojama vienlaikus ar pārdošanas un ražošanas apjomu samazināšanos. Krājumu daudzums, kas izteikts attiecībā pret ražošanas apjomu, palielinājās no mazāk nekā 4 % 2006. gadā līdz vairāk nekā 11 % IP laikā.

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

2009. g.

IP

Pārdošanas apjoms kvadrātmetros

308 323 107

332 203 996

338 119 822

272 575 708

274 270 229

Indekss 2006. = 100

100

108

110

88

89

Savienības ražošanas nozares pārdošanas tirgus daļa

58 %

52 %

50 %

47 %

46 %

Indekss 2006. = 100

100

89

87

81

80

Avots: makrodati

(76)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 11 %, kas izraisīja tirgus daļas zaudēšanu par 12 procentu punktiem, proti, no 58 % līdz 46 % no kopējā Savienības patēriņa.

(77)

Pārdošanas cenas

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

2009. g.

IP

Pārdošanas cenas (EUR)

0,39

0,42

0,41

0,39

0,38

Indekss 2006. = 100

100

106

105

99

97

Avots: mikrodati

(78)

Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena nesaistītām personām Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %. Savienības ražošanas nozare būtiski nesamazināja pārdošanas cenas, lai cīnītos ar importu par dempinga cenām. Tomēr tas veicināja ievērojamas tirgus daļas zaudēšanu attiecīgajā periodā.

Rentabilitāte

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

2009. g.

IP

Vidējā peļņa pirms nodokļu nomaksas

6 %

18 %

14 %

10 %

12 %

Indekss 2006. = 100

100

309

234

166

212

Avots: mikrodati

Ieguldījumi, ieguldījumu ienesīgums, naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

2009. g.

IP

Ieguldījumi (EUR)

1 674 651

4 727 666

4 630 523

4 703 158

5 049 713

Ienākumi no neto aktīviem

5 %

24 %

16 %

5 %

9 %

Naudas plūsma (EUR)

11 176 326

16 454 101

15 469 513

11 883 024

14 031 017

Avots: mikrodati

(79)

Kā paskaidrots iepriekš 68. apsvērumā, attiecīgajā periodā ievērojamu cenu spiedienu Savienības tirgū izraisīja imports no Ķīnas. Tomēr Savienības ražošanas nozare spēja saglabāt labu finanšu stāvokli laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam, kad rentabilitāte palielinājās no 6 % līdz 18 %. Pēc tam tā sāka pazemināties un apstājās pie 12 % IP laikā. Citi finanšu rādītāji, piemēram, ienākumi no aktīviem un naudas plūsma, arī saglabājās pozitīvi. Citiem vārdiem sakot, Savienības ražošanas nozare neiesaistījās agresīvā cenu konkurencē ar importu no Ķīnas. Tieši pretēji, Savienības ražošanas nozare izvēlējās iesaistīties pārstrukturēšanas procesā, ieguldot jaunās ražošanas tehnoloģijās, lai ilgtermiņā paaugstinātu sava ražojuma kvalitāti un samazinātu ražošanas izmaksas. Tomēr tas notika uz samazināta pārdošanas apjoma rēķina un zaudējot tirgus daļu par labu Ķīnas konkurentiem. Jānorāda, ka iepriekš minētajā peļņas aprēķinā nav ņemtas vērā ārkārtas pārstrukturēšanas izmaksas, par kurām ziņojuši daži izlasē iekļautie ražotāji. Ja šīs izmaksas tiktu ņemtas vērā, Savienības ražošanas nozares rentabilitāte būtu ievērojami zemāka. Tas savukārt negatīvi ietekmētu pārējos iepriekš uzskaitītos finanšu rādītājus.

(80)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare joprojām spēja saglabāt augstu ieguldījumu līmeni, ko veica ar mērķi samazināt ražošanas izmaksas un izstrādāt daudz efektīvāku ražošanas metodi. Ieguldījumi IP laikā pieauga vairāk nekā trīs reizes salīdzinājumā ar 2006. gada skaitļiem.

(81)

Attiecīgajā periodā savienības ražošanas nozare tās spēju piesaistīt kapitālu neuzskatīja par problemātisku jautājumu.

(82)

Nodarbinātība, produktivitāte un algas

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

2009. g.

IP

Nodarbinātība

1 492

1 431

1 492

1 247

1 180

Indekss 2006. = 100

100

96

100

84

79

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu strādājošo (EUR)

14 046

14 761

16 423

15 471

15 360

Produktivitāte uz vienu strādājošo (kvadrātmetros)

237 853

283 882

281 761

277 954

289 066

Avots: mikrodati, izņemot datus par nodarbinātību, kas ir makrodati

(83)

Savienības ražošanas nozares nodarbināto skaits, kuri ražoja līdzīgo ražojumu, attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās par 21 %. Neraugoties uz augsto atalgojumu līmeni, Savienības ražošanas nozare, sākot ar 2008. gadu, papildus samazināja vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu strādājošo. Tā rezultātā produktivitāte, kas izteikta kā saražotās produkcijas daudzums uz vienu strādājošo, attiecīgajā periodā palielinājās.

c)   Dempinga lielums

(84)

Ņemot vērā attiecīgās valsts importa par dempinga cenām apjomu un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekmi uz Savienības tirgu IP laikā nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

5.   Secinājums par kaitējumu

(85)

Kā tas skaidri izriet no iepriekš minētās kaitējuma analīzes, Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā cieta ievērojamus zaudējumus attiecībā uz pārdošanas un ražošanas apjomu, jaudas izmantojumu, tirgus daļu un nodarbināto skaitu, kas ievērojami samazinājās par 21 % pēc nozares pārstrukturēšanas pasākumiem. Tādēļ Savienības ražošanas nozare nespēja izmantot tirgus izaugsmes priekšrocības, kuru pilnībā pārņēma imports no Ķīnas. Tādējādi 48 % pieaugums importa apjomam attiecīgajā periodā bija daudz augstāks par Savienības patēriņa 12 % pieaugumu.

(86)

Tiek uzskatīts, ka nepārtraukts ievērojams cenu samazinājums, ko Savienības ražošanas nozares cenām rada imports par dempinga cenām no Ķīnas, arī turpmāk negatīvi ietekmēs pārdošanas apjomu un tādēļ arī neizbēgami Savienības ražošanas nozares finansiāli ekonomisko stāvokli. Vidējā termiņā paredzams, ka Eiropas uzņēmumu rentabilitātes un citi finanšu rādītāji pasliktināsies.

(87)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

E.   CĒLOŅSAKARĪBA

1.   Ievads

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir Savienības ražošanas nozarei nodarījis kaitējumu tādā mērā, ka to var uzskatīt par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu citu faktoru izraisītu iespējamo kaitējumu, kas nav imports par dempinga cenām, bet kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tika izvērtēti arī šādi zināmie faktori.

2.   Importa par dempinga cenām ietekme

(89)

Attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām no ĶTR apjoms attiecīgajā periodā palielinājās gandrīz par 50 % un aizņēma ievērojamu tirgus daļu Savienības tirgū. Vienlaikus tiešā un salīdzināmā veidā pasliktinājās Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis, kas bija otrs būtiskais dalībnieks Savienības tirgū, ņemot vērā, ka importa apjoms no citiem avotiem ir neliels.

(90)

Pieaugot importa par dempinga cenām apjomam, ievērojami samazinājās Savienības ražošanas nozares cenas. Attiecīgajā periodā importa no ĶTR vidējā cena, pēc Eurostat statistikas datiem par importu, bija aptuveni par 50 % zemāka par Savienības ražošanas nozares vidējo cenu. Arī pēc kvalitātes atšķirību korekcijas veikšanas samazinājuma starpības, ko aprēķināja Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts AR, IP laikā bija aptuveni 35 %. Tādējādi pamatoti var secināt, ka imports par dempinga cenām izraisīja konkrētu cenu pazeminājumu 2009. gadā un IP laikā, bet jo sevišķi – ievērojamu tirgus daļas zaudējumu, ko piedzīvoja Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā.

(91)

Ņemot vērā to, ka vienlaikus, no vienas puses, pieauga imports par dempinga cenām, kas samazināja Savienības ražošanas nozares cenas, un, no otras puses, notika Savienības ražošanas nozares pārdošanas un ražošanas apjoma samazināšanās, kā arī tirgus daļas samazināšanās, provizoriski jāsecina, ka imports par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

3.   Citu faktoru ietekme

a)   Savienības ražošanas nozares eksporta rezultāti

 

2006. g.

2007. g.

2008. g.

2009. g.

IP

Eksports kvadrātmetros

48 288 843

39 478 526

43 447 744

35 884 733

36 003 755

Indekss 2006. = 100

100

82

90

74

75

Avots: makrodati

(92)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 25 %, bet vidēji tas veidoja tikai aptuveni 8 % no kopējā pārdošanas apjoma. Tādēļ samazinātā eksporta ietekme uz Savienības ražošanas nozares vispārējo sniegumu drīzāk bija ierobežota.

b)   Imports no trešām valstīm

(93)

Imports no trešām valstīm attiecīgajā periodā bija niecīgs un nevarēja veicināt Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

c)   Būvniecības nozares krīzes ietekme

(94)

Ekonomikas krīzes ietekme būvniecības nozarē ir skaidri redzama, sākot ar 2009. gada patēriņa datiem. Krīzei būtu bijis līdzvērtīgi jāietekmē gan Savienības ražošanas nozare, gan Ķīnas eksportētāji. Tomēr kaitējuma izmeklēšana parādīja, ka imports no Ķīnas turpināja palielināt tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina arī krīzes laikā.

(95)

Turklāt krīze konkrētas negatīvas sekas Savienības tirgū radīja relatīvi īsā laika periodā, jo jau IP laikā bija vērojamas atveseļošanās pazīmes.

(96)

Tādējādi krīze neizmainīja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un nodarīto kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

4.   Secinājums par cēloņsakarību

(97)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski tiek secināts, ka attiecīgais imports par dempinga cenām bija nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(98)

Tika pārbaudīti vairāki citi faktori, kas nav imports par dempinga cenām, tomēr ne ar vienu no tiem nevarēja izskaidrot tirgus daļas, ražošanas un pārdošanas apjoma kraso sarukumu attiecīgajā periodā un jo īpaši IP laikā. Šie Savienības ražošanas nozares zaudējumi sakrīt ar ĶTR attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām apjoma palielināšanos.

(99)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nodalīta no kaitējumu izraisošās ietekmes, ko radīja imports par dempinga cenām, provizoriski tiek secināts, ka imports no ĶTR ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

F.   SAVIENĪBAS INTERESES

1.   Vispārējas piebildes

(100)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz pagaidu secinājumu par kaitējumu izraisošo dempingu, pastāv pārliecinoši iemesli, kuru dēļ būtu jāsecina, ka šajā konkrētajā gadījumā pagaidu antidempinga pasākumu pieņemšana nav Savienības interesēs. Šajā nolūkā un saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu iespējamo pasākumu ietekmi uz visām šajā procedūrā iesaistītajām personām un arī pasākumu nepieņemšanas sekas apsvēra, pamatojoties uz visiem iesniegtajiem pierādījumiem.

2.   Savienības ražošanas nozares intereses

(101)

Kaitējuma analīze skaidri parādīja, ka Savienības ražošanas nozare ir cietusi no importa par dempinga cenām. Importa par dempinga cenām palielināšanās pēdējos gados izraisīja pārdošanas apjomu samazināšanos Savienības tirgū un būtiski sašaurināja Savienības ražošanas nozares tirgus daļu.

(102)

Izmeklēšana parādīja, ka tirgus daļas pieaugums importam par dempinga cenām no attiecīgās valsts panākts tieši uz Savienības ražošanas nozares rēķina. Jāuzsver, ka attiecīgais ražojums ir svarīgs ražojums izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma ziņā un tas veido līdz 40 % minēto ražotāju pārdošanas apgrozījuma. Ja netiks piemēroti pasākumi, ļoti ticams, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis turpmāk vēl vairāk pasliktināsies, ņemot vērā ilgstošo cenu spiedienu, ko izraisīja imports par dempinga cenām no ĶTR Savienības tirgū. Turklāt Savienības ražošanas nozares veiktie pasākumi, lai pārstrukturētos un uzlabotu sava ražojuma kvalitāti, būtu pilnībā apdraudēti. Pasākumu piemērošana atjaunos importa cenu tādā līmenī, kas nenodara kaitējumu, ļaujot Savienības ražošanas nozarei konkurēt taisnīgas tirdzniecības apstākļos.

(103)

Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka pasākumu piemērošana nepārprotami būs Savienības ražošanas nozares interesēs.

3.   Importētāju intereses

(104)

Pasākumu gaidāmo ietekmi uz importētājiem aplūkoja saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu. Šajā sakarā ir jānorāda, ka četri nesaistītie importētāji ir sadarbojušies izmeklēšanā, un to attiecīgā ražojuma kopējais importa apjoms veido 15 % no ĶTR importa IP laikā.

(105)

Ņemot vērā uz vietas pārbaudītos datus par lielākajiem importētājiem, kas sadarbojās, pasākumu ietekmei uz šo uzņēmumu nevajadzētu būt ievērojamai, jo attiecīgais ražojums veido tika nelielu daļu no tā apgrozījuma.

(106)

Tomēr uzņēmums norādīja, ka Savienības ražošanas nozares kopējā produkcijas jauda ir zemāka par pašreizējo pieprasījumu, kas iespējams pieaugs. Uzņēmums arī norādīja, ka ir ierobežoti piegādes avoti no trešām valstīm. Tādēļ tas paredz traucējumus piegādē, ja maksājumu līmenis būs pārāk augsts. Šajā sakarā jānorāda, ka, ņemot vērā ierosinātā pasākumu līmeņa ievērojamo samazinājumu, kurā ņemtas vērā kvalitātes atšķirības starp attiecīgo ražojumu, kas importēts no ĶTR, un līdzīgo ražojumu, ko izgatavojusi Savienības ražošanas nozare, nav sagaidāms, ka attiecīgā ražojuma imports no ĶTR uz Savienību samazināsies.

4.   Lietotāju un patērētāju intereses

(107)

Anketas tika nosūtītas 13 zināmiem lietotājiem. Tomēr neviens no tiem neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kā arī neizteica gatavību sadarboties procedūras laikā. Arī neviena patērētāju organizācija pēc paziņojuma par šīs procedūras sākšanu publicēšanas nesniedza informāciju.

(108)

Tādēļ, ņemot vērā informācijas trūkumu par attiecīgā ražojuma proporcionālo attiecību pret pakārtoto ražojumu ražošanas izmaksām vai par pakārtoto ražojumu pārdošanas daļu saistībā ar lietotāju darījumu kopējo apgrozījumu, šajā izmeklēšanas stadijā nav iespējams novērtēt pasākumu ietekmi uz šiem uzņēmumiem. Taču sadarbības trūkumu var uzskatīt par norādi uz to, ka pasākumiem drīzāk būtu ierobežota ietekme uz lietotājiem.

5.   Secinājums par Savienības interesēm

(109)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski tiek secināts, ka kopumā, pamatojoties uz informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai nepiemērotu pagaidu pasākumus attiecīgā ražojuma importam par dempinga cenām no ĶTR.

G.   PRIEKŠLIKUMS PAR ANTIDEMPINGA PAGAIDU PASĀKUMIEM

(110)

Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus par dempingu, tā izraisīto kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no ĶTR jāpiemēro pagaidu antidempinga pasākumi, lai nepieļautu, ka imports par dempinga cenām arī turpmāk rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(111)

Pagaidu antidempinga pasākumi jānosaka tādā līmenī, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām, nepārsniedzot konstatētās dempinga starpības.

(112)

Aprēķinot kaitējumu izraisošā dempinga novēršanai nepieciešamā maksājuma apjomu, tika uzskatīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, lai Savienības ražošanas nozare varētu segt radušās izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko būtu iespējams praktiski panākt normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu importa par dempinga cenām. Peļņas starpība pirms nodokļu nomaksas, ko izmantoja šim aprēķinam, bija 12 % no apgrozījuma. Tas bija vidējās peļņas līmenis, ko Savienības ražošanas nozare sasniegusi laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam. Ņemot vērā, ka attiecīgā ražojuma rentabilitāti ietekmēja imports par dempinga cenām, ir skaidrs, ka šāds peļņas līmenis ir pietiekams un nav pārmērīgs. Uz šā pamata Savienības ražošanas nozarei aprēķināja līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu. Tā kā mērķa peļņas līmenis ir vienāds ar Savienības ražošanas nozares faktiskās peļņas līmeni IP laikā, kā atsauce tika izmantota vidējā svērtā ražotāja cena.

(113)

Tad tika noteikts vajadzīgais cenas palielinājums visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuriem piešķirts AR, salīdzinot attiecīgā uzņēmuma vidējo svērto importa cenu, kas tika noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, ar vidējo kaitējumu neizraisošo cenu ražojumiem, kurus ES tirgū pārdeva Savienības ražošanas nozare. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību tad izteica procentos no vidējās importa CIF vērtības.

(114)

Uz šā pamata pagaidu kaitējuma starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Pagaidu kaitējumu starpība

Yuyao Mingda Fiberglass Co. Ltd

69,1 %

Grand Composite Co. Ltd un tā saistītais uzņēmums Ningbo Grand Fiberglass Co. Ltd

66,8 %

(115)

Atbilstoši dempinga starpības aprēķinā izmantotajai metodikai ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kas sadarbojās, bet nav iekļauti izlasē, kaitējuma starpība tika aprēķināta kā divu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kuriem piešķirts AR, vidējā svērtā starpība.

(116)

Ņemot vērā dempinga starpības aprēķinā izmantoto metodiku, valsts mēroga kaitējuma starpība, kas piemērojama visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kuri nesadarbojās, kā arī izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam, uz kuru attiecas pamatregulas 18. pants, tika noteikta, izmantojot augstākās starpības, kas konstatētas diviem ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts AR.

(117)

Uz šā pamata pagaidu izlases vidējā svērtā kaitējuma starpība un valsts mēroga kaitējuma starpības līmenis, kas izteikti procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādi:

Izlases vidējā svērtā kaitējuma starpība ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet nav iekļauti izlasē

68,2 %

Atlikusī kaitējuma starpība ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, un Ningbo Weishan Duo Bao Building Materials Co Ltd

69,1 %

2.   Pagaidu pasākumi

(118)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga pagaidu pasākumi ĶTR izcelsmes importam jānosaka kā mazākais no diviem lielumiem – dempinga starpība vai kaitējuma novēršanas līmenis – saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(119)

Atsevišķiem uzņēmumiem noteiktās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, noteica, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) jāpiemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un kurus ražojuši attiecīgie uzņēmumi – minētās konkrētās juridiskās personas. Importētie ražojumi, kurus ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav īpaši minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ražošanas vienības, kuras ir saistītas ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar izmantot šīs likmes, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

(120)

Visas prasības piemērot uzņēmumam atsevišķas antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc izmaiņām uzņēmuma nosaukumā vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jānosūta Komisijai (3), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdevumiem iekšzemes tirgū un eksportu, kas saistītas, piemēram, ar šo nosaukuma maiņu vai šīm izmaiņām ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumos. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķās maksājuma likmes.

(121)

Lai pareizi piemērotu antidempinga maksājumu, atlikusī maksājuma likme jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā ražojumu neeksportēja uz Savienību.

(122)

Tiek noteiktas šādas dempinga un kaitējuma starpības, kā arī antidempinga pagaidu maksājumi:

Uzņēmums

Dempinga starpība

Kaitējuma starpība

Pagaidu maksājums

Yuyao Mingda Fiberglass Co. Ltd

62,9 %

69,1 %

62,9 %

Grand Composite Co. Ltd un tā saistītais uzņēmums Ningbo Grand Fiberglass Co. Ltd

48,4 %

66,8 %

48,4 %

Izlases vidējā svērtā starpība ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet nav iekļauti izlasē

57,7 %

68,2 %

57,7 %

Atlikusī starpība ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, un Ningbo Weishan Duo Bao Building Materials Co Ltd

62,9 %

69,1 %

62,9 %

H.   INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(123)

Iepriekš minētie provizoriskie konstatējumi tiks darīti zināmi visām ieinteresētajām personām, un tās tiks aicinātas rakstiski paust viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. To piezīmes tiks analizētas un ņemtas vērā (ja tās būs pamatotas) pirms galīgo lēmumu pieņemšanas. Turklāt ir jāmin, ka šīs regulas vajadzībām izdarītie konstatējumi attiecībā uz antidempinga maksājumu piemērošanu ir provizoriski un tos var pārskatīt, lai izdarītu galīgus konstatējumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo piemēro antidempinga pagaidu maksājumu tādu stikla šķiedras sieta audumu importam, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2; šos audumus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7019 40 00, ex 7019 51 00, ex 7019 59 00, ex 7019 90 91 un ex 7019 90 99 (TARIC kodi 7019400011, 7019400021, 7019400050, 7019510010, 7019590010, 7019909110 un 7019909950), un to izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā.

2.   Antidempinga pagaidu maksājuma likme, kas piemērojama tāda 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ko izgatavo turpmāk minētie uzņēmumi, ir šāda:

Uzņēmums

Maksājums (%)

TARIC papildu kods

Yuyao Mingda Fiberglass Co. Ltd

62,9

B006

Grand Composite Co. Ltd un tā saistītais uzņēmums Ningbo Grand Fiberglass Co. Ltd

48,4

B007

I pielikumā uzskaitītie uzņēmumi

57,7

B008

Visi pārējie uzņēmumi

62,9

B999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem noteikto individuālo maksājumu likmi piemēro, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs faktūrrēķins, kas atbilst II pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja šāds faktūrrēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

4.   Par 1. punktā norādītā ražojuma laišanu brīvā apgrozībā Savienībā maksā drošības naudu, kas ir vienāda ar pagaidu maksājuma summu.

5.   Piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem, ja nav noteikts citādi.

2. pants

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1225/2009 20. pantu, ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas var pieprasīt, lai tām darītu zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula, kā arī tās var rakstveidā paziņot savu viedokli un lūgt mutvārdu uzklausīšanu Komisijā.

2.   Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 21. panta 4. punktam attiecīgās personas viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var sniegt piezīmes par šīs regulas piemērošanu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 16. februārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV C 131, 20.5.2010., 6. lpp.

(3)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, 1049 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË.


I PIELIKUMS

Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bet nav iekļauti izlasē (TARIC papildu kods B008)

Jiangxi Dahua Fiberglass Group Co., Ltd

Lanxi Jialu Fiberglass Net Industry Co., Ltd

Cixi Oulong Fiberglass Co., Ltd

Yuyao Feitian Fiberglass Co.

Jiangsu Tianyu Fibre Co Ltd

Jia Xin Jinwei Fiber Glass Products Co., Ltd

Jiangsu Jiuding New Material Co., Ltd

Changshu Jiangnan Glass Fiber Co., Ltd.

Shandong Shenghao Fiber Glass Co., Ltd

Yuyao Yuanda Fiberglass Mesh Co., Ltd

Ningbo Kingsun Imp & Exp Co Ltd

Ningbo Integrated Plasticizing Co., Ltd

Nankang Luobian Glass Fibre Co., Ltd

Changshu Dongyu Insulated Compound Materials Co. Ltd


II PIELIKUMS

Šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajā derīgajā faktūrrēķinā jābūt izrakstītāja uzņēmuma pārstāvja parakstītai deklarācijai šādā formā:

1)

faktūrrēķina izrakstītāja uzņēmuma pārstāvja vārds, uzvārds un amats;

2)

šāda deklarācija:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītos stikla šķiedras sieta audumus (apjoms), ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese) (TARIC papildu kods) (attiecīgajā valstī). Apliecinu, ka šajā faktūrrēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.

Datums un paraksts”.


Top