4.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 30/34

(1)

Īrija nesen izjuta pieaugošu spiedienu finanšu tirgos, atspoguļojot bažas par Īrijas publisko finanšu ilgtspējību, ņemot vērā visaptverošus publiskā atbalsta pasākumus novājinātajam finanšu sektoram. Pārmērīgās saskares ar nekustamā īpašuma un būvniecības projektiem dēļ Īrijas banku sistēma ir cietusi lielus zaudējumus pēc tam, kad minētās nozares piedzīvoja sabrukumu. Pašreizējā ekonomikas un banku sektora krīze ir smagi skārusi arī Īrijas publiskās finanses, papildinot lejupslīdes radīto ietekmi. Nodokļu ieņēmumu samazināšanās un ciklisko izdevumu pieaugums, jo īpaši pieaugošā bezdarba dēļ, ir veicinājuši vispārējā budžeta deficītu un krasu parāda pieaugumu, salīdzinot ar labvēlīgo pirmskrīzes stāvokli un neskatoties uz to, ka kopš 2008. gada vidus ir īstenoti pieci svarīgi fiskālās konsolidācijas pasākumu kopumi. Atbalsta pasākumi banku sektoram, tostarp būtiski kapitāla ieguldījumi, ir lielā mērā veicinājuši publisko finanšu stāvokļa pasliktināšanos. Pašreizējās tirgus problēmas galvenokārt atspoguļo to, ka Īrijas valsts maksātspēja un banku sistēma krīzes laikā ir nesaraujami sasaistītas; tā rezultātā strauji ir pieauguši Īrijas valsts obligāciju ienākumi, bet Īrijas banku sistēmai ir liegta pieeja starptautiskā tirgus finansējumam.

(2)

Ņemot vērā šo smago ekonomikas un finanšu traucējumu, ko izraisīja ārkārtas notikumi ārpus valdības kontroles, Īrijas iestādes 2010. gada 21. novembrī Eiropas Savienībai, dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) oficiāli lūdza finanšu palīdzību, lai atbalstītu ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanu, nodrošinātu pareizi darbojošos banku sistēmu un finanšu stabilitāti Savienībā un euro zonā. Tehniskā līmenī 2010. gada 28. novembrī tika panākta vienošanās par visaptverošu politikas pasākumu kopumu laikposmam no 2010. līdz 2013. gadam.

(3)

Ekonomikas un finanšu korekciju programmas (turpmāk “programma”) projekta, kas iesniegts Padomē un Komisijā, mērķis ir atjaunot finanšu tirgu uzticību Īrijas banku sektoram un Īrijas valstij, ļaujot atjaunot ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi. Lai sasniegtu šos mērķus, programmā ir ietverti trīs galvenie elementi. Pirmkārt, finanšu sektora stratēģija, kas ietver banku sektora pamatīgu samazināšanu, parādsaistību samazināšanu un reorganizāciju, ko papildina atbilstīga rekapitalizācija, ciktāl tā ir nepieciešama. Otrkārt, vērienīga fiskālās konsolidācijas stratēģija, balstoties uz Valsts atveseļošanas plānu 2011.–2014. gadam, kuru Īrijas iestādes publicēja 2010. gada 24. novembrī. Plānā izklāstīti sīki fiskālās konsolidācijas pasākumi, kuru mērķis ir vidējā termiņā panākt valsts bruto parāda stabilu samazināšanos. Iestādes ir apņēmušās līdz 2015. gadam – pārskatītajam termiņam, ko Padome noteica 2010. gada 7. decembrī, – samazināt deficītu zem 3 % no IKP. Treškārt, balstoties arī uz Valsts atveseļošanas plānu, programmā izklāstīta vērienīga strukturālo reformu programma, jo īpaši attiecībā uz darba tirgu, lai veicinātu pielāgošanos un stiprinātu ekonomikas izaugsmes potenciālu. Lai atbalstītu šo vērienīgo politikas pasākumu kopumu, Īrijas iestādes lūdz finanšu palīdzību no Savienības un dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, un divpusējus aizdevumus no Apvienotās Karalistes, Zviedrijas, Dānijas un SVF.

(4)

Saskaņā ar Komisijas pašreizējām prognozēm par nominālo IKP pieaugumu (1,4 % 2011. gadā, 2,7 % 2012. gadā un 3,8 % 2013. gadā) fiskālās korekcijas, kas norādītas Padomes 2010. gada 7. decembra Ieteikumā par pārmērīga budžeta deficīta situācijas novēršanu Īrijā, atbilst parāda un IKP attiecībai 98,9 % 2010. gadā, 113,5 % 2011. gadā, 120,0 % 2012. gadā un 121,8 % 2013. gadā. Tādējādi parāda un IKP attiecība tiktu stabilizēta 2013. gadā un pēc tam pakāpeniski samazinātos, pieņemot, ka deficīta samazināšanā tiek panākts turpmāks progress. Parāda dinamiku ietekmē vairākas zembilances operācijas, kuras, kā tiek prognozēts, palielinās parāda un IKP attiecību par 5,3 procentu punktiem no IKP 2011. gadā un 0,8 procentu punktiem no IKP 2012. gadā, un samazinās šo attiecību par 1,3 procentu punktiem no IKP 2013. gadā. Tās ietver prognozētos kapitāla ieguldījumus bankās 2011. gadā, skaidras naudas rezervju samazinājumus un atšķirības starp uzkrāto procentu un skaidras naudas procentu maksājumiem.

(5)

Komisijas vērtējums sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) ir, ka Īrijai ir nepieciešams finansējums kopsummā 85 miljardu (85 000 miljonu) euro apmērā laikposmā no 2010. gada decembra līdz 2013. gada beigām. Neskatoties uz būtisko fiskālo korekciju, finansējuma iztrūkums valstij programmas darbības laikā var sasniegt 50 miljardus euro. Par pamatu tam ņemtas ilgtermiņa parāda, kam tuvojas maksājuma termiņš, pagarinājuma likmes 0 % apmērā līdz 2011. gada beigām, 20 % apmērā 2012. gadā un 80 % apmērā 2013. gadā. Konservatīvi pieņēmumi par pagarinājumu ir veikti arī attiecībā uz īstermiņa parādu. Programmā iekļautā finanšu nozares stratēģija, lai atjaunotu uzticību Īrijas banku sistēmai uz ilgtspējīgiem pamatiem, ietver banku atbalsta programmu līdz 35 miljardu euro apmērā. Tas veido tūlītēju kapitāla ieplūdināšanu līdz 10 miljardu euro apmērā atsevišķās bankās, lai palielinātu to 1. līmeņa pamatkapitāla proporciju līdz 12 %, vienlaikus finansējot arī savlaicīgus pasākumus nolūkā atbalstīt parādsaistību samazināšanu un ņemot vērā diskontu piemērošanu papildu aizdevumiem, kas pārskaitāmi Valsts aktīvu pārvaldības aģentūrai (NAMA). Turpmākiem nosacītiem kapitāla nodrošinājumiem 25 miljardu euro apmērā būtu jāsniedz garantija, ka bankas spēj ievērot pašreizējās un turpmākās kapitāla prasības. Tomēr reālās finansējuma vajadzības var būt krietni mazākas, jo īpaši tad, ja būtiski uzlabojas tirgus apstākļi un programmas darbības laikā nerodas smagi, neparedzēti banku zaudējumi.

(6)

Programma tiktu finansēta, izmantojot ieguldījumus no ārējiem avotiem un Īrijas līdzekļu rezerves. Savienības palīdzība Īrijai sasniegtu līdz 22,5 miljardiem euro saskaņā ar Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM), kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 407/2010. Tā būtu daļa no kopējā atbalsta, ko sniedz Īrijas partneri Eiropā un kas sasniedz 45 miljardus euro. Papildus atbalstam no EFSM aizdevumi no Īrijas partnervalstīm Savienībā ietvertu ieguldījumus no Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (17,7 miljardi euro), kā arī divpusējus aizdevumus no Apvienotās Karalistes, Zviedrijas un Dānijas (kopā 4,8 miljardi euro). Turklāt Īrija ir lūgusi SVF aizdevumu 19,5 miljardu īpašo aizņēmumtiesību apmērā (aptuveni 22,5 miljardi euro) Paplašinātās kreditēšanas mehānisma ietvaros. Īrijas ieguldījums būtu 17,5 miljardi euro, un to iegūtu, izmantojot Valsts kases esošās skaidrās naudas rezervi un ieguldījumus no Valsts pensiju rezerves fonda. Atbalsts no EFSM ir jāsniedz ar tādiem nosacījumiem, kas ir līdzīgi SVF nosacījumiem.

(7)

Padomei būtu regulāri jāpārskata Īrijas īstenotā ekonomikas politika, jo īpaši saistībā ar ikgadējiem pārskatiem par Īrijas atjaunināto stabilitātes programmu un valsts reformu programmas īstenošanu, kā arī saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.

(8)

Savienības finanšu palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Konkrētie ekonomikas politikas nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās ar Īriju, būtu jāparedz saprašanās memorandā par konkrētiem ekonomikas politikas nosacījumiem (turpmāk “saprašanās memorands”). Sīkāki finanšu nosacījumi būtu jāparedz aizdevuma līgumā.

(9)

Komisijai, apspriežoties ar ECB, regulāri jāpārbauda, ka tiek pildīti ekonomikas politikas nosacījumi, saskaņā ar kuriem palīdzība ir piešķirta, katru ceturksni organizējot vizītes un izskatot Īrijas iestāžu regulāri iesniegtos ziņojumus.

(10)

Visā programmas īstenošanas gaitā Komisijai būtu jāsniedz papildu ieteikumi par politiku un tehniskā palīdzība konkrētās jomās.

(11)

Darbībām, kuras palīdz finansēt ar Savienības finanšu palīdzību, ir jābūt saderīgām ar Savienības politiku un jāatbilst Savienības tiesību aktiem. Pasākumi finanšu iestāžu atbalstam ir jāveic saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci. Komisija, sadarbojoties ar ECB un SVF, paredz vajadzības gadījumā piesaistīt dalībvalstis, lai izstrādātu un ieviestu piesardzīgu likviditātes novērtējumu (PLAR) un izstrādātu stratēģiju par Īrijas kredītiestāžu nākotnes struktūru, funkcionēšanu un pastāvēšanu.

(12)

Palīdzība būtu jāsniedz ar mērķi atbalstīt veiksmīgu programmas īstenošanu,

a)

rīkojas, lai nodrošinātu, ka Allied Irish Banks, Bank of Ireland, Educational Building Society un Irish Life and Permanent tiek vajadzības gadījumā rekapitalizētas pašu kapitāla veidā, lai nodrošinātu, ka tiks ievērota prasība par minimālo kapitālu 10,5 % apmērā no 1. līmeņa pamatkapitāla, ņemot vērā Uzraudzības kapitāla atbilstības pārskata rezultātus 2011. gadam;

b)

pēc iespējas īsākā laikposmā, ievērojot finanšu stabilitātes un publisko finanšu apsvērumus, veic tās līdzdalības bankās nodalīšanu, kas iegūta krīzes laikā;

c)

īsteno konkrētu plānu Anglo Irish Bank un Irish Nationwide Building Society noregulējumam, kā mērķis ir pēc iespējas samazināt kapitāla zaudējumus, kuri izriet no šo dzīvotspēju zaudējušo kredītiestāžu likvidēšanas;

d)

2010. gada beigās iesniedz tiesību aktu projektus parlamentam (Oireachtas) par finanšu stabilizāciju un kredītiestāžu restrukturēšanu, kas inter alia attiecas uz subordinēto obligāciju turētāju pienākumu sadali;

e)

2011. gada marta beigās iesniedz tiesību aktu projektus Oireachtas par īpašo noregulēšanas režīmu bankām un būvsabiedrībām un uzlabotām procedūrām, kas nosaka Īrijas valsts bankas agrīnu iejaukšanos grūtībās nonākušu banku darbībā.

a)

samazina valsts dienesta jauno darbinieku atalgojumu par 10 %. Īrijas valdība apsver arī atbilstīgu korekciju, tostarp attiecībā uz valsts dienesta algu izmaksām, lai kompensētu iespējamos iztrūkumus no prognozētajiem ietaupījumiem, palielinot administratīvo efektivitāti un samazinot valsts dienesta darbinieku skaitu;

b)

pieņem budžetu 2012. gadam, kurā ietilpst fiskālās konsolidācijas pasākumi vismaz 3,6 miljardu euro apmērā un kura mērķis ir samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu 3. panta 3. punktā minētajā laikposmā. Budžeta projektā jo īpaši ietver pasākumus ieņēmumu jomā, lai iegūtu 1,5 miljardus euro pilnā gadā, to skaitā inter alia iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju un atlaižu pazemināšanu; privāto pensiju nodokļa atvieglojumu samazinājumu; vispārējo nodokļu izdevumu samazinājumu; jaunu īpašuma nodokli; kapitāla pieauguma nodokļa un kapitāla ieguves nodokļa reformu; un oglekļa dioksīda nodokļa pieaugumu. Budžetā paredz izdevumu samazinājumu 2012. gadā 2,1 miljarda euro apmērā, tostarp sociālo izdevumu samazinājumus; nodarbinātības samazinājumu valsts sektorā; valsts sektora pensiju un citu programmā noteikto izdevumu korekcijas; kā arī kapitālizdevumu samazināšanu;

c)

pabeidz neatkarīgu novērtējumu par vietējo iestāžu atbildības par ūdens pakalpojumu sniegšanu nodošanu ūdens apsaimniekošanas uzņēmumam un sagatavo priekšlikumus īstenošanai, lai varētu sākt iekasēt maksu 2012./2013. gadā;

d)

pieņem tiesību aktus, lai palielinātu valsts pensijas vecumu līdz 66 gadiem 2014. gadā, līdz 67 gadiem 2021. gadā un līdz 68 gadiem 2028. gadā, lai uzlabotu publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju. Turklāt veic reformas attiecībā uz valsts dienesta jauno darbinieku pensijas tiesībām, un reformas stājas spēkā ar 2011. gadu. Reformas ietver priekšlaicīgas pensionēšanās pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu kategoriju valsts dienesta darbiniekiem un pensiju indeksēšanu atbilstīgi patēriņa cenām. Pensijas jābalsta uz vidējo izpeļņu karjeras laikā. Jauno darbinieku pensionēšanās vecumu piesaista valsts pensiju saņēmēju pensionēšanās vecumam;

e)

pieņem pasākumus, kas nostiprina ticamu budžeta stratēģiju un stiprina budžeta pamatnostādnes. Īrija pieņem un īsteno fiskālo noteikumu, ka visi papildu neplānotie ieņēmumi laikposmā no 2011. līdz 2015. gadam tiks novirzīti budžeta deficīta un parāda samazināšanai. Saskaņā ar priekšlikumu, kas izklāstīts Valsts atveseļošanas plānā 2011.–2014. gadam, Īrija izveido budžeta konsultatīvo padomi, lai sniegtu neatkarīgu novērtējumu par valsts budžeta stāvokli un prognozēm. Īrija pieņem fiskālās atbildības likumu, ar kuru ievieš vidēja termiņa izdevumu programmu ar saistošām daudzgadu robežvērtībām izdevumiem katrā jomā. To pieņem, ņemot vērā visas pārskatītās ekonomikas pārvaldības reformas Savienības līmenī un izmantojot par pamatu jau esošās reformas;

f)

Īrija veic izmaiņas tiesību aktos, lai novērstu ierobežojumus tirdzniecībai un konkurencei aizsargātās nozarēs, tostarp juridiskajā profesijā, medicīnas pakalpojumos un farmaceita profesijā;

g)

rekapitalizē Īrijas pašmāju bankas līdz sākotnējam līmenim – 1. līmeņa pamatkapitālam 12 % apmērā, ņemot vērā diskontu piemērošanu papildu aizdevumiem, kas pārskaitāmi NAMA, un finansējot parādsaistību drīzu samazināšanu, sistēmā darot pieejamus 10 miljardus euro. Rekapitalizāciju veic ar kapitāla akcijām (vai līdzvērtīgiem instrumentiem attiecībā uz Educational Building Society);

h)

ievieš tiesību aktus, lai veiktu minimālās algas reformu tā, lai sekmētu darba vietu radīšanu, un rīkotos, lai novērstu nozaru minimālo algu radītos izkropļojumus, kā arī, vienojoties ar Komisiju, veic neatkarīgu pārskatu par reģistrētajiem nodarbinātības pamatlīgumiem (Registered Employment Agreements) un nodarbinātības noteikumu rīkojumiem (Employment Regulation Orders);

i)

veic bezdarbnieku pabalstu sistēmas reformu, lai uzlabotu stimulus ātri atgriezties darba tirgū. Aktivizācijas pasākumus stiprina, labāk identificējot darba meklētāju vajadzības, uzlabojot iesaisti un izstrādājot sankcijas, lai nodrošinātu, ka pabalstu saņēmēji meklē darbu vai iziet apmācību, to papildinot ar efektīvāku uzraudzību. Sankciju mehānismu izveido tā, lai tas radītu reālu ienākumu zaudējumu, vienlaikus neuzliekot pārmērīgas sankcijas;

j)

publicē padziļinātu pārskatu par personīgo parādu režīmu un sāk darbu pie tiesību aktu reformas, kuri līdzsvaros gan kreditoru, gan debitoru intereses;

k)

sagatavo ziņojumu, kurā sniegts neatkarīgs novērtējums par elektrības un gāzes nozarēm, lai palīdzētu publisko finanšu vajadzībām un palielinātu konkurenci. Īrijas iestādes apspriežas ar Komisiju par novērtējuma rezultātiem nolūkā noteikt atbilstīgus mērķus;

l)

lai uzlabotu konkurenci atvērtos tirgos, reformē tiesību aktus, lai radītu ticamāku preventīvu efektu, paredzot sodanaudu un citu sankciju iespējamu piemērošanu konkurences lietās. Turklāt konkurences iestādēm būs jānosaka nozares, kuras reāli atrodas ārpus konkurences tiesību darbības jomas, un jānosaka procedūras šo izņēmumu risināšanai;

m)

lai veicinātu izaugsmi mazumtirdzniecības nozarē, valdība veiks pētījumu, lai izpētītu ekonomisko ietekmi, ko radītu pašreizējo griestu likvidēšana attiecībā uz mazumtirdzniecības telpu izmēriem, ar mērķi uzlabot konkurenci un pazemināt cenas patērētājiem. Pētījuma rezultātā izstrādātās politikas īstenošana tiks apspriesta ar Komisiju.

a)

pieņem budžetu 2013. gadam, tostarp fiskālās konsolidācijas pasākumus, kas sasniedz vismaz 3,1 miljardu euro, ar mērķi samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu 3. panta 3. punktā minētajā laikposmā. Konkrēti, budžetā ietver pasākumus ieņēmumu jomā, lai iekasētu vismaz 1,1 miljardu euro (ietverot pārnesumu no 2012. gada), tostarp: iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju un atlaižu pazemināšanu; privāto pensiju nodokļa atvieglojumu samazināšanu; vispārējo nodokļu izdevumu samazināšanu un īpašuma nodokļa ieviešanu. Budžetā paredz arī izdevumu samazināšanu 2013. gadā vismaz 2 miljardu euro apmērā, tostarp: sociālo izdevumu samazināšanu; nodarbinātības samazināšanu valsts dienestā; valsts dienesta pensiju korekcijas; citu programmā noteikto izdevumu samazināšanu; kā arī kapitālizdevumu samazināšanu;

b)

iesniedz tiesību aktus Oireachtas, lai reformētu personīgo parādu režīmu nolūkā nodrošināt labāku līdzsvaru starp kreditoru un debitoru interesēm.