—

2005. gada jūlijā līgumslēdzējas valstis pieņēma grozījumus Kodolmateriālu fiziskas aizsardzības konvencijā,

—

no 2005. gada septembra parakstīšanai ir pieejama Konvencija par kodolterorisma apkarošanu,

—

2004. gada aprīlī ANO Drošības padome pieņēma Rezolūciju 1540(2004), kurā izskatīti masu iznīcināšanas ieroču un nevalstisko dalībnieku jautājumi,

—

ANO Drošības padomes Rezolūcijā 1373(2001) visas valstis ir aicinātas cik drīz vien iespējams kļūt par attiecīgu ar terorismu saistītu starptautisku konvenciju un protokolu līgumslēdzējām pusēm.

—

juridiskas un regulatīvas sistēmas ar dažādām organizācijām un dalībniekiem skaidri noteiktiem pienākumiem,

—

cilvēkresursu attīstība,

—

procedūru un koordinācijas funkciju izveide un

—

tehnisks atbalsts valsts sistēmām, atzīstot, ka kodoldrošības mehānismi kodoliekārtās/vietās atšķiras no tiem, ko piemēro ārpus tādām kodoliekārtām/vietām, lai civilo sabiedrību aizsargātu no kodoldrošības negadījumiem, kas saistīti ar radioaktīvām vielām.

1)

ar iepriekšējām vienotajām rīcībām (3) nodrošinātā atbalsta noturīgums un efektivitāte;

2)

valstu kodoldrošības atbalsta infrastruktūras stiprināšana – valstu kodoldrošības atbalsta centru izveide;

3)

valstu tiesību aktu un regulatīvās infrastruktūras stiprināšana;

4)

kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu kodoldrošības pasākumu stiprināšana;

5)

valstu spēju stiprināšana, lai tās varētu rīkoties saistībā ar kodolmateriāliem un radioaktīviem materiāliem, kas ir ārpus regulatīvās kontroles.

—

Dienvidaustrumeiropā:

Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Moldovas Republika, Serbija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Turcija,

—

Vidusāzijas reģionā:

Kazahstāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna un Turkmenistāna,

—

Kaukāza reģionā:

Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija,

—

Tuvo Austrumu Vidusjūras reģionā:

Izraēla, Jordānija, Libāna un Sīrijas Arābu Republika,

—

Āfrikā:

Alžīrija, Angola, Benina, Botsvāna, Burkinafaso, Burundi, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidāfrika, Džibutija, Ekvatoriālā Gvineja, Eritreja, Etiopija, Ēģipte, Gabona, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisava, Kaboverde, Kamerūna, Kenija, Komoru salas, Kongo (Brazavilla), Kongo Demokrātiskā Republika, Kotdivuāra, Lesoto, Libērija, Lībijas Arābu Džamahīrija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Maroka, Mauritānija, Maurīcija, Mozambika, Namībija, Nigēra, Nigērija, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Seišela salas, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Svazilenda, Tanzānijas Savienotā Republika, Togo, Tunisija, Uganda, Zambija un Zimbabve,

—

Dienvidaustrumāzijas reģionā:

Bangladeša, Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma, Singapūra, Taizeme un Vjetnama,

—

Persijas līča reģionā:

Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Irāka, Irāna, Jemena, Katara, Kuveita, Omānas Sultanāts un Saūda Arābija,

—

Dienvidamerikas reģionā:

Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Čīle, Ekvadora, Gajāna, Kolumbija, Paragvaja, Peru, Surinama, Urugvaja un Venecuēla,

—

Karību jūras reģionā un Vidusamerikas reģionā:

Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikānas Republika, Grenāda, Gvatemala, Haiti, Hondurasa, Jamaika, Kostarika, Kuba, Meksika, Nikaragva, Panama, Salvadora, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Trinidāda un Tobāgo.

—

pārskats par izvērtējumu attiecībā uz vajadzībām pēc kodoldrošības atbalsta saņēmējvalstīs gan valsts līmenī, gan atsevišķās iekārtās, vietās un pārvadājumos, kā arī citos lietojumos, kuros izmanto vai glabā kodolmateriālus un radioaktīvus materiālus,

—

valstu un projektu apzināšana, kuriem ir piešķirta augsta prioritāte atbalsta saņemšanai saskaņā ar lēmumu,

—

attiecībā uz valstīm, kas iepriekš saņēmušas atbalstu saskaņā ar vienotajām rīcībām un citus Savienības ieguldījumus, – sniegtā atbalsta ilgtspējības un efektivitātes izvērtējums.

—

kopā 52 valstis ir saņēmušas atbalstu saskaņā ar vienotajām rīcībām (4), lai stiprinātu dažādus pasākumus savās kodoldrošības sistēmās. Ar minēto vienoto rīcību palīdzību attiecīgajās valstīs ir veikta personāla apmācība, ir nodrošinātas iekārtas, lai uzlabotu fizisko aizsardzību un ļautu pārraudzīt radiāciju robežšķērsošanas vietās, un neaizsargāti radiācijas avoti ir nogādāti drošās glabāšanas vietās vai arī ir atgriezti izcelsmes vai piegādātājā valstī. Resursi bija ierobežoti un, iespējams, bija nepietiekami, lai izveidotu saistītās un vajadzīgās kvalitātes kontroles sistēmas vai citus papildu pasākumus, kas būtu vajadzīgi, lai sasniegtu pilnīgu efektivitāti; kā arī papildus

—

pārbaudīt līdz šim saskaņā ar vienotajām rīcībām sniegtā atbalsta noturīgumu un efektivitāti un vajadzības gadījumā sniegt papildu atbalstu, lai sasniegtu vajadzīgo efektivitāti.

—

metodoloģija, cita starpā kritēriju kopums, lai izvērtētu iepriekš sniegta atbalsta noturīgumu un efektivitāti,

—

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveide, tostarp tās testēšana un eksperimentāla ieviešana valstīs, kas ir saņēmušas atbalstu kodoldrošības jomā,

—

turpmākas palīdzības apzināšana, kura būtu vajadzīga, lai nodrošinātu iecerēto kodoldrošības rezultātu,

—

stabili funkcionējošas iekārtas un kompetents personāls – to sasniedz ar papildu atbalstu, lai izveidotu vietējas spējas uzturēt iekārtas, remontēt sabojājušās iekārtas vai aizvietot to bojātās sastāvdaļas,

—

valstīm ir uzticama piekļuve kompetentam personālam, jo ir veikta attiecīgā personāla apmācība.

—

palīdzēt valstīm nodrošināt tehniska un zinātniska atbalsta pieejamību, kā arī tādu cilvēkresursu attīstību, kas vajadzīgi efektīvai un noturīgai kodoldrošībai,

—

apzināt tehnisku, zinātnisku un mācību atbalstu, ko varētu sniegt valstīm reģionā vai apakšreģionā,

—

apzināt valstīs pastāvošas spējas, kas var sniegt savu ieguldījumu valstu kodoldrošības sistēmām vajadzīgajā tehniskajā, zinātniskajā vai mācību atbalstā.

—

reģionāli un/vai valstu kodoldrošības atbalsta centri (NSSC), kas izveidoti saskaņā ar NSSC koncepciju un metodoloģiju (SAEA Nuclear Security Series (kodoldrošībai veltīta izdevumu sērija)). Iegūtie rezultāti ietvers:

—

nodrošinātas iekārtas un ekspertu pakalpojumi, lai izveidotu valsts vai reģionālu NSSC,

—

noturīgas valsts kodoldrošības sistēmas, kurās attīsta pienācīgu kodoldrošības kultūru, ar lielāku valstu sadarbību un par kodoldrošības jomu atbildīgu kompetentu iestāžu un citu organizāciju sadarbību, kā arī labi attīstīts kodoldrošības zināšanu tīkls.

—

stiprināt valsts tiesību aktus un regulatīvo infrastruktūru, kas saistīta ar kodolmateriāliem un citiem radioaktīviem materiāliem, lai valsts būtu spējīga izpildīt pienākumus, ko tā uzņēmusies saskaņā ar saistošiem un nesaistošiem juridiskiem instrumentiem, tostarp ar aizsardzības pasākumu nolīgumiem un papildprotokoliem,

—

stiprināt valstu tiesību aktu sistēmas, lai īstenotu aizsardzības pasākumu nolīgumus un papildprotokolus, ko valstis noslēgušas ar SAEA, jo īpaši attiecībā uz vispusīgas valsts sistēmas kodolmateriālu uzskaitei un kontrolei (SSAC) īstenošanu,

—

stiprināt valstu radiācijas drošumu un radioaktīvo materiālu drošību reglamentējošu infrastruktūru.

—

lielāks to valstu skaits, kuras valsts mērogā sākušas izstrādāt un pieņemt vispusīgus un saskaņotus tiesību aktus, kas aptver kodoldrošību, drošumu, aizsardzību un atbildību par kodolmateriālu izraisītu kaitējumu, tādējādi sekmējot saskaņotu, stiprāku un plašāku kodoldrošības un drošuma sistēmu,

—

lielāks to valstu skaits, kuras pievienojušās CPPNM un CNT un/vai paziņojušas par ieceri īstenot kodoldrošības sistēmu,

—

lielāks to valstu skaits, kuras pieņēmušas valsts tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai valstij ļautu izpildīt saskaņā ar SAEA aizsardzības pasākumu nolīgumiem un papildprotokoliem uzliktās saistības,

—

stiprāka likumdošanas un regulatīvā infrastruktūra, ko iegūs, pamatojoties uz ekspertu padomiem, izveidotu/atjauninātu radiācijas drošumu un radioaktīvu materiālu drošības valsts regulatīvo infrastruktūru, izmantojot sniegtos SAEA novērtēšanas pakalpojumus, piemēram, Integrēto regulatīvās pārskatīšanas dienestu, citus padomdevējus dienestus, kā arī iekārtas un apmācību.

—

izvēlētajās valstīs stiprināt kodoliekārtu fizisku aizsardzību un tādu kodolmateriālu fizisku aizsardzību, kurus izmanto kodolnozares lietojumos,

—

izvēlētajās valstīs stiprināt radioaktīvo materiālu, ko izmanto ārpus kodolnozares, fizisko aizsardzību un kontroli,

—

atrast un apzināt radioaktīvus avotus tādos apstākļos, kas liecina par vajadzību uzlabot to stāvokli un nogādāt tos drošā glabāšanas vietā izvēlētajās valstīs, tostarp atgriezt tos izcelsmes valstī vai piegādātājam,

—

stiprināt tehniskas un administratīvas sistēmas, kas ieviestas kodolmateriālu uzskaitei un kontrolei, tostarp stiprināt pastāvošās SSAC, kas izveidotas aizsardzības pasākumu nolīgumu un papildprotokolu īstenošanai, tostarp valstīs, kurās ir ierobežotas kodolprogrammas un kurām ir mazāki ziņošanas pienākumi saskaņā ar to aizsardzības pasākumu nolīgumiem pievienotajiem t. s. “mazu apjomu protokoliem”,

—

izvēlētajās valstīs stiprināt radioaktīvu vielu, materiālu un avotu valsts reģistrus.

—

efektīvāka kodolmateriālu fiziska aizsardzība izvēlētajās kodoliekārtās un vietās, kā arī tādu radioaktīvu avotu aizsardzība, kurus izmanto ārpus kodolnozares (piemēram, medicīnā vai rūpniecībā, vai radioaktīvu atkritumu jomā),

—

mazāks risks, ko rada radioaktīvi avoti neaizsargātos apstākļos, jo tiem nodrošināta efektīvāka fiziska aizsardzība vai attiecīgā gadījumā tie ir nojaukti un pārvietoti uz drošu glabāšanas vietu attiecīgajā valstī vai citās izvēlētās valstīs,

—

mazāks radioaktīvu avotu skaits, kas atrodas nekontrolētos un neaizsargātos apstākļos, jo izvēlētajās valstīs sniedz atbalstu valsts meklēšanas un drošības kampaņām,

—

efektīvu tehnisku un administratīvu sistēmu izveide un uzturēšana, lai veiktu kodolmateriālu uzskaiti un kontroli, tostarp izveidojot jaunas un/vai stiprinot pastāvošās SSAC, kuras ir spējīgas izpildīt aizsardzības pasākumu nolīgumus un papildprotokolus, cita starpā arī valstīs, uz kurām attiecas “mazu apjomu protokoli”,

—

apmācības, kas nodrošinātas izvēlētam personālam, kurš ir tiesīgs saņemt tādu atbalstu, palielina iespēju, ka tiks ieviests un uzturēts efektīvs fiziskās aizsardzības režīms.

—

stiprināt valstu spējas, lai nodrošinātu, ka kodolmateriāli un radioaktīvi materiāli nav apritē ārpus valsts licencētām darbībām un ka ir izveidots mehānisms, lai izvēlētajās valstīs nodrošinātu efektīvu robežkontroli un reaģēšanas gatavību.

—

pilnīgāka(-as) sistēma(-as), ar ko vāc un izvērtē informāciju par kodolmateriālu nelikumīgu tirdzniecību, izmantojot gan publiskus avotus, gan valsts oficiālos informācijas avotus, lai uzlabotu zināšanas par šādu nelikumīgu tirdzniecību un ar to saistītiem apstākļiem. Atbildes uz tādu informāciju palīdzēs noteikt prioritātes turpmākās nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas darbībās,

—

ar ekspertu palīdzību izveidotas valsts sistēmas, lai apkarotu nelikumīgu tirdzniecību un uzlabotu radioaktīvo materiālu, bīstamu kodoliekārtu un kodoltehnoloģiju pārrobežu aprites kontroles valsts līmeņa koordināciju,

—

efektīvas radiācijas uzraudzības spējas izvēlētajās robežšķērsošanas vietās, kas nodrošinātas ar robežu uzraudzības iekārtām un ekspertu sniegtiem padomiem attiecībā uz izvēlētām robežšķērsošanas vietām,

—

labāka valsts reaģēšanas plānu izstrāde un tiesībaizsardzības iestāžu personālam nodrošināta apmācība par reaģēšanas metodoloģiju,

—

labi apmācīts, zinošs un kompetents tiesībaizsardzības iestāžu personāls, ko sekmē, nodrošinot apmācību un citu cilvēkresursu attīstības atbalstu.