Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32010D0564

2010/564/EK: Komisijas Lēmums ( 2009. gada 28. oktobris ) par valsts atbalstu C 61/03 (ex NN 42/01), ko Itālija piešķīrusi aeronavigācijas nozarē (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 8097) Dokuments attiecas uz EEZ

OV L 247, 21.9.2010, p. 85–96 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2010/564/oj

21.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/85


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 28. oktobris)

par valsts atbalstu C 61/03 (ex NN 42/01), ko Itālija piešķīrusi aeronavigācijas nozarē

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 8097)

(Autentisks ir tikai teksts itāļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/564/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

uzaicinājusi ieinteresētās puses iesniegt komentārus saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem (1),

tā kā:

(1)

Šis pasākums attiecas uz atsevišķiem atbalstiem, kas piešķirti diviem pētniecības un attīstības projektiem aeronavigācijas nozarē (A139/AB139 un BA609). Atbalstu piešķīra Itālija saskaņā ar Likumu Nr. 808/1985 “Atbalsts to uzņēmumu attīstībai un konkurētspējas paaugstināšanai, kuri darbojas aeronavigācijas nozarē” (turpmāk “Likums Nr. 808/85”). Minēto likumu Itālijas Parlaments pieņēma 1985. gada 24. decembrī. Komisija to apstiprināja 1986. gadā (2). Abiem minētajiem projektiem piešķirtais atbalsts netika ietverts Komisijas Lēmuma 2008/806/EK (3) darbības jomā, jo Komisijai bija šaubas, vai tiem ir piemērojams Līguma 296. pants, un tās rīcībā tolaik nebija pietiekamas informācijas, lai pabeigtu savu novērtējumu.

1.   PROCEDŪRA

(2)

2003. gada 1. oktobrī, pēc tam, kad Komisija bija saņēmusi sūdzību un neatkarīgu ekspertu vērtējumu, tā uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru (turpmāk “pirmais lēmums par procedūras uzsākšanu”) par sešām lietām, kurās atbalsts piešķirts pētniecības un attīstības projektiem, par kuriem atsevišķi Itālijas iestādes nebija paziņojušas. Attiecībā uz sešām lietām Komisija pauda šaubas par to atbilstību noteikumiem, kuri ietverti tiesību aktos par atbalsta piešķiršanu pētniecības un attīstības jomā (4).

(3)

Ar 2005. gada 22. jūnija lēmumu (5) Komisija nolēma paplašināt procedūras piemērošanas jomu (turpmāk “otrais lēmums par procedūras uzsākšanu”) attiecībā uz Likuma Nr. 808/85 visu darbības jomu un tādējādi arī projektiem, uz kuriem, pēc Itālijas iestāžu uzskatiem, bija attiecināms 296. pants. Otro lēmumu publicēja 2005. gada 12. oktobrī (6).

(4)

Ar 2005. gada 17. jūnija vēstuli Itālijas iestādes norādīja uz to, ka abu lēmumu par procedūras uzsākšanu piemērošanas joma skar valsts drošības ziņā delikātus jautājumus.

(5)

Komisija uz 2005. gada 17. jūnija vēstuli atbildēja ar 2005. gada 15. jūlija vēstuli, apstiprinot, ka Komisijas veiktā izmeklēšana attieksies tikai uz civilajiem aspektiem un ka to projektu novērtēšanas mērķis, kuri saistīti ar valsts drošību, ir izslēgt šādus projektus no galīgā lēmuma darbības jomas.

(6)

Komisija 2008. gada 11. martā pieņēma Lēmumu 2008/806/EK par Itālijas finansētiem dažādiem atsevišķiem pētniecības un attīstības projektiem.

(7)

Lēmuma 2008/806/EK 419. apsvērumā citēts: “Gluži pretēji, Komisija nevar nonākt pie slēdziena par diviem projektiem, attiecībā uz kuru militāro raksturu tā pauda šaubas otrajā lēmumā par procedūras uzsākšanu. Komisija patur tiesības pieprasīt Itālijai papildu informāciju par šiem projektiem, lai tuvākajā laikā pieņemtu lēmumu.”

(8)

Dažās no Komisijai pārbaudes procedūras gaitā iesniegtajām vēstulēm Itālijas iestādes bija ietvērušas arī atsauces uz diviem iepriekš minētajiem projektiem. Ar 2007. gada 24. aprīļa vēstuli Itālijas iestādes iesniedza divas precīzas piezīmes par abiem projektiem.

(9)

2007. gada 4. maija sanāksmē, kas notika Itālijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā, Itālijas iestādes atļāva Komisijas delegācijas pārstāvjiem apskatīt ar valsts drošību saistītus dokumentus, kuri attiecās uz abiem minētajiem projektiem.

(10)

Komisija ar 2008. gada 5. maija vēstuli lūdza sniegt papildu paskaidrojumus par abiem projektiem.

(11)

Itālija pieprasīto informāciju par abiem projektiem iesniedza 2008. gada 9. jūlijā.

(12)

Itālijas iestādes 2008. gada 29. septembrī uzņēma divus Komisijas ierēdņus, kuri apmeklēja militāro bāzi […] (7), kur lidaparātam BA609 tiek veiktas dažas pārbaudes, un uzņēmuma AgustaWestland galveno ēku ciematā Cascina Costa (Varese provincē).

(13)

Itālija 2008. gada 7. oktobra vēstulē sniedza atskaiti par minēto apmeklējumu, pievienojot precīzu sarakstu, kurā uzskaitītas apmeklētās militārās struktūras un ar novērtējamo projektu saistītie pierādījumu elementi.

(14)

Itālija 2008. gada 9. oktobra vēstulē paziņoja, ka gatavojas iesniegt papildu informāciju par projektiem. Turklāt Itālijas iestādes izteica vēlēšanos turpināt sadarbību ar Komisiju, neraugoties uz to, ka projekti skāra valsts drošības jautājumus un tādējādi uz tiem attiecās 296. panta darbības joma.

(15)

Ar 2008. gada 29. oktobra vēstuli Itālija sniedza papildu informāciju par projektu, kas attiecas uz lidaparātu BA609.

(16)

Itālija 2009. gada 31. marta, 7. maija un 24. jūlija vēstulēs sniedza papildu informāciju par īstenojamo projektu attiecībā uz lidaparātu BA609, tajā ietverot arī jaunākos finanšu datus. Komisija sniedza atbildi 2009. gada 22. aprīļa vēstulē.

2.   OFICIĀLAS IZMEKLĒŠANAS UZSĀKŠANAS IEMESLI

(17)

Otrajā lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija pauda nopietnas šaubas par to, ka projektus AB139 (vai A139, turpmāk “A139”) un BA609 var klasificēt kā militāra rakstura projektus, kā to apgalvoja Itālijas iestādes.

(18)

Attiecībā uz projektu A139 Komisija konstatēja, piemēram, ka AgustaWestland tīmekļa vietnē (8) bija norādīts šāds minētā objekta pielietojumu saraksts: neatliekamā medicīniskā palīdzība, ugunsdzēšana, transports ostas kapteinim, tiesībaizsardzības kontrole, uzraudzība atklātā jūrā, meklēšanas un glābšanas darbības, VIP/korporatīvie pakalpojumi. Komisija uzskatīja, ka neviena no minētajām darbībām nav militāra rakstura pakalpojums.

(19)

Attiecībā uz BA609 Komisija, piemēram, konstatēja, ka Bell Agusta tīmekļa vietnē (9) bija ievietots visbiežāk uzdoto jautājumu saraksts (FAQ), kurā uz jautājumu “Vai BA609 piemīt gan civilā, gan militāra konfigurācija?” uzņēmums atbildēja: “Patlaban BA609 paredzēts izmantot tikai ar civilo konfigurāciju. Vistuvākā militārajai konfigurācijai būtu SAR konfigurācija (meklēšana un glābšana) lidaparātam, kas paredzēts krasta apsardzei. Patlaban militārās konfigurācijas nav pieejamas.”

(20)

Ņemot vērā informāciju, kas bija pieejama Lēmuma 2008/806/EK pieņemšanas brīdī, Komisija vēl nevarēja izdarīt secinājumu par abiem minētajiem projektiem. Komisija paturēja tiesības pirms lēmuma pieņemšanas uzdot papildu jautājumus Itālijai, lai noskaidrotu dažus aspektus par projektiem. Turklāt Komisija izslēdza abus projektus no lēmuma darbības jomas.

3.   TREŠO PUŠU KOMENTĀRI PAR ABIEM PROJEKTIEM

(21)

Komentāros, ko iesniedza anonīma trešā puse (turpmāk “trešā puse”) pēc otrā lēmuma par procedūras uzsākšanu un procedūras gaitā, bija ietvertas daudzas specifiskas piezīmes par abiem novērtējamajiem projektiem.

(22)

Trešā puse pauda šaubas par to, ka abus novērtējamos projektus varēja uzskatīt par militāra rakstura projektiem. Trešā puse uzskatīja, ka AW139 bija jāuzskata tikai par civilās aviācijas helikopteru, ņemot vērā, ka tam nav militāra lietojuma. Turklāt fakts, ka dažus eksemplārus valstis bija iegādājušās karaspēka vajadzībām dažādās pasaules vietās, nemainīja AW139 civilo raksturu.

(23)

Trešā persona norādīja uz to, ka atšķirību starp militārās un civilās aviācijas helikopteriem nosaka sertifikācijas posmā, jo īpaši projekta pirmās sertifikācijas posmā. Trešā puse piebilda, ka tipiskās militārajās programmās būtu nepieciešams posms, kurā definē militārās prasības, attīstības līgums ar Aizsardzības ministriju, kā arī līgums par sērijveida ražošanu ar Aizsardzības ministriju. Trešā puse uzskata, ka šādi posmi jāpublisko un jāietver valsts aizsardzības budžetā.

(24)

Attiecībā uz BA609 trešā puse citēja informāciju, kuru publicējis uzņēmums Agusta, kas tolaik minēja, ka gaisa kuģis ar tiltrotoru (tilt-rotor) tiks pielietots tikai civilajā aviācijā.

(25)

Trešā puse turklāt norādīja uz to, ka abu projektu attīstīšanai uzņēmumam Agusta bija vajadzīgas ļoti lielas naudas summas, kuras tas varēja iegūt, tikai pateicoties dāsnam valsts atbalstam.

(26)

Trešā puse jo īpaši uzskatīja, ka A139 izstrādei bija vajadzīgs ieguldījums vismaz 700 miljonu euro apmērā. Turklāt trešā puse apgalvoja, ka uzņēmuma Agusta līdzdalība kopīgā projektā (BA609 projekts) ar uzņēmumu Bell būtu izmaksājusi vismaz 200 miljonus euro.

(27)

Trešā puse uzskatīja, ka uzņēmuma Agusta izdevumi pētniecības un attīstības jomā, kurus darīja publiski pieejamus, nesedza minētās izmaksas.

4.   ITĀLIJAS IESNIEGTAIS PROJEKTU APRAKSTS

(28)

Otrajā lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija pauda nopietnas šaubas par to, vai tās uzmanības centrā nonākušos projektus A139 un BA609 var klasificēt kā militāra rakstura projektus, kā to apgalvoja Itālijas iestādes.

(29)

Kā norādīts Lēmumā 2008/806/EK, Komisija, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju, nevarēja izdarīt secinājumu par abiem projektiem.

(30)

Novērtējamo projektu atbalsta saņēmējs ir Agusta  (10), Finmeccanica grupas uzņēmums, kas specializējas helikopteru ražošanā. Itālija savos paziņojumos norādīja, ka tās piezīmes tika iesniegtas kopā ar Finmeccanica.

(31)

Pirmkārt, jāatceras, ka Itālijas valdība izmantoja Likumu 808/85, lai finansētu projektus gan civilajā, gan militārajā jomā. Saskaņā ar Itālijas iestāžu iesniegtajiem datiem (citēti Lēmuma 2008/806/EK 171.–172. apsvērumā) no kopsummas 3 miljardu euro apmērā 1 311 miljoni euro tika izmantoti ar valsts drošību saistītiem projektiem.

(32)

Itālija arī iesniedza tabulu ar to programmu uzskaitījumu, kuras attiecas uz valsts drošību un kuras finansētas, izmantojot novērtējamo atbalstu. Tas, ka civillikumu izmantoja arī militārajiem projektiem, izskaidro to, kāpēc daži projekti nav norādīti valsts aizsardzības budžetā.

(33)

Turklāt Itālija uzskatīja, ka abiem projektiem piešķirtā atbalsta pamatā bija valsts drošība, un atsaucās uz EK līguma 296. pantu.

4.1.   Projekts A139

(34)

Saskaņā ar Itālijas iestāžu sniegto informāciju projekts A139 pēc pirmajām apspriedēm NATO kontekstā radās kā sadarbības projekts ar Krievijas uzņēmumu Kamov, tomēr šis projekts beidzās 1997. gadā. Pēc tam Itālijas valdība izteica oficiālu pieprasījumu Itālijas Aizsardzības ministrijas vārdā attiecībā uz stratēģiskā transporta helikopteru bruņoto operāciju vajadzībām.

(35)

Itālijas iestādes uzrādīja Komisijai oficiālu pieprasījumu par priekšizpēti […] kopā ar militārajām prasībām.

(36)

Itālijas iestādes turklāt uzrādīja militārās aviācijas helikoptera tehniskās specifikācijas […].

(37)

Itālija paziņoja, ka darbs, ko veica uzņēmums Agusta līdz 1999. gadam, bija sākotnējā projekta un vajadzīgo tehnisko risinājumu izstrāde, lai garantētu atbilstību pieprasījumam par stratēģisku transporta helikopteru bruņoto operāciju vajadzībām. Uzņēmums Agusta veica pārbaudes un validēšanas darbības, izmantojot demonstrētāju, attiecīgi […] (1998. gadā) un […] (1999. gadā).

(38)

Saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju 2000. gadā minētās darbības veica ar […].

(39)

Saskaņā ar Itālijas iestāžu sniegtajiem datiem projekts, ko finansēja atbilstīgi Likumam Nr. 808/85, noslēdzās ar militārās aviācijas demonstrētāja izstrādi.

(40)

Itālijas valdība ar 1998. gada lēmumu piešķīra finansējumu A139. Valsts atbalstu uzņēmumam piešķīra […] daļās:

1.   tabula

Finanšu ieguldījums projektā A139

(EUR)

Gads

Piešķirtā summa gadā

Kopsumma

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

(41)

Itālija paskaidroja, ka kavējumi, kas reģistrēti militārās aviācijas helikoptera izstrādē, radušies tāpēc, ka Aizsardzības ministrija turpmāk pielāgoja specifiskās operatīvās prasības attiecībā uz A139, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta miera uzturēšanas operācijās ārvalstīs (Albānijā, Bosnijā, Maķedonijā, Timorā un Kosovā). Minētie pielāgojumi attiecās uz […].

(42)

Turklāt Itālija norādīja, ka bija plānots ar A139 aizstāt pašreizējo floti Bell 212, 205 un 412. Itālija arī piebilda, ka pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem tai bija jāpārskata sava plānošana, lai iegādātos […].

(43)

Itālija uzskata, ka projekts A139 bija atšķirīgs no turpmākā civilās aviācijas helikoptera AW139. Turpretim Komisijas pārbaudāmais A139 bija pamats militārās aviācijas helikoptera AW149 izstrādei.

(44)

Itālija iesniedza abu helikopteru (AW139 un AW149) tehnisko raksturlielumu salīdzinājumu. Itālija uzskata, ka saskaņā ar salīdzinājumu:

AW139 piemīt visi civilās aviācijas helikoptera raksturlielumi,

AW149 piemīt visi militārās aviācijas helikoptera raksturlielumi,

kompetences ziņā līdzība starp helikopteriem ir ļoti ierobežota, jo abi lidaparāti būtiski atšķiras.

(45)

Turpmāk norādītā tabula ir izveidota, pamatojoties uz Itālijas iesniegto informāciju. Tabulas trešajā ailē ietverts abu helikopteru salīdzinājums, norādot, vai lidaparātam AW149 izstrādātās daļas atšķiras no tām, kuras izstrādātas lidaparātam AW139.

2.   tabula

Projektu AW139 un AW149 salīdzinājums

 

Civilās aviācijas lidaparāts AW139

Militārās aviācijas lidaparāts AW149

AW149/AW139

Galvenā rotora diametrs

13,8 m

14,6 m

Jauns

Astes rotora diametrs

2,7 m

2,8 m

Jauns

Pilotu kabīnes lielums

 

Platums + 3 cm

Jauns struktūras projekts

Kabīne

 

Garums + 30 cm

Platums + 26 cm

Jauns struktūras projekts

Šasija

Normāla triecienizturība

Klīrenss 42 cm

Paaugstināta triecienizturība (atbilstīgi militāriem standartiem)

Klīrenss 50 cm

Jauns projekts

Astes manipulators

 

+ 45 cm

Mainīts vai jauns

Pacelšanās svars

6 400 kg; Civilās aviācijas sertifikācija JAR/FAR 29

6 800–7 000 kg (bez misijai nepieciešamā aprīkojuma); Militārās aviācijas kvalifikācija AR5 (klasifikācija “funkcionāls”) un DEF STAN 00-970 (AK Aizsardzības ministrijas klasifikācija)

Jauns

Dzinēji

Pamata PW PT6-67C

uzlabots PW PT6-67C (pēc Itālijas uzskatiem)

Jauns

Pārvade

 

+ 25 % no pieejamā griezes momenta

Jauni mehāniskie elementi tajā pašā korpusā

Palīgdzinējs

nav

Papilddzinēja modulis

Jauns

Degvielas sistēma

Triecienizturīga saskaņā ar civilās aviācijas standartiem JAR/FAR29

Triecienizturīga saskaņā ar militārās aviācijas standartiem; pašhermetizējoša

Jauns projekts

Ieroči

nav

Ložmetēji 7,62 mm; var uzstādīt 7 × 70 mm palaišanas iekārtu; ložmetēji 20 mm

Jauns

Ārējās slodzes

Standarta aprīkojuma konfigurācija (meklēšana un glābšana)

Spārnojums slodzes atbalstam pēc NATO standartiem

Jauns projekts

Aizsardzība pret lodēm

Nav paredzēta

Ir

Jauna

Avionikas sistēma

Parastās civilās aviācijas sistēmas

Fleksibla sistēma, kas var integrēt jaunas misiju, saziņas vai navigācijas iekārtas saskaņā ar militārās aviācijas prasībām

Jauna

(46)

Itālija arī iesniedza informāciju par AW139 izstrādi. 2000. gadā tika izveidots GTV (zemes pārbaudes transportlīdzeklis), un 2001. gadā tika samontēts demonstrētājs/prototips, kas spēj lidot. 2000. un 2001. gadā tika izveidoti pirmie prototipi, un sākās izstrāde un sertifikācija. 2003. gada jūnijā helikopteru sertificēja EASA (un pēc tam FAA ASV). 2004. gadā tika izdots jauns sertifikāts, pateicoties kuram tika sagatavotas pirmās pamatversijas. 2005. gadā veica turpmāku sertifikāciju attiecībā uz labāk aprīkota helikoptera palīgiekārtām, proti, ar vairākām aviācijas ierīcēm, piemēram, meteoroloģiskais radars, infrasarkanā vadība, ārkārtas peldlīdzekļi, rezerves tvertnes u. c.

(47)

Itālija arī sniedza paskaidrojumus par uzņēmuma Agusta finansiālo situāciju un par savu finansējumu pētniecības un attīstības projektiem. Itālija turklāt iesniedza to partneru sarakstu, ar kuriem tā dalīja riskus un ieņēmumus un kuri piedalījās AW139 izstrādē, kas ļāva uzņēmumam Agusta ievērojami samazināt savu sākotnējo ieguldījumu projektā.

(48)

Itālija iesniedza visaptverošus datus par Agusta izdevumiem pētniecības un attīstības jomā. Itālijas iestādes jo īpaši uzskata, ka uzņēmums ieguldīja pētniecībā un attīstībā aptuveni [20–30] % no gada apgrozījuma (vidēji [550–700] miljoni euro laikposmā no 1998. līdz 2000. gadam). Militārās aviācijas projekti, kurus finansēja saskaņā ar Likumu Nr. 808/85, veidoja […] % no izdevumu kopsummas pētniecības un attīstības jomā. Atlikušo daļu iztērēja civilās aviācijas projektiem, kurus līdzfinansē valsts (10,30 % finansēti, pamatojoties uz Likumu Nr. 808/85), vai pētniecības un attīstības projektiem, izmantojot savu finansējumu ([35–45] %). Finansējums pētniecības un attīstības projektam, kas tika novirzīts uz AW139 izstrādi, gadā sasniedza […] miljonus euro ([…] % no […] %).

(49)

Itālija arī iesniedza Agusta revidenta (PricewaterhouseCoopers) paziņojumu, kas sagatavots 2006. gada 15. septembrī. Revidenti apgalvoja, ka:

dati, kas attiecas uz materiāliem, iekārtām un citām ārējām izmaksām, ir pareizi ekstrapolēti no uzņēmuma rūpnieciskās analītiskās uzskaites attiecībā uz projektu,

darbaspēka izmaksas noteiktas, pamatojoties uz parastajām stundas likmēm, kuras nepārsniedz Aizsardzības ministrijas noteiktās likmes, kā arī

dati, kuri attiecas uz finansējumiem, atbilst summām, kuras Rūpniecības ministrija piešķīra atbilstīgi Likumam Nr. 808.

(50)

Visbeidzot, attiecībā uz trešās puses apgalvojumu par to, ka pirmā sertifikācija ir svarīga, lai noteiktu pētniecības un attīstības projekta raksturu, Itālijas iestādes atbildēja, ka sertifikācija nav pietiekams nosacījums, lai izlemtu par helikoptera lietojumu. Kā pierādījumu minētajam apgalvojumam Itālijas iestādes iesniedza garu sarakstu, kurā norādīti helikopteri, kas sākumā saņēma militārās aviācijas kvalifikāciju un pēc tam civilās aviācijas sertifikāciju vai otrādi, vai tiem ir vienlaicīgi veiktas divas sertifikācijas procedūras.

(51)

Itālija apstiprināja, ka nesen ir iedibināta prakse pieprasīt, lai militārajiem helikopteriem sertifikāciju piešķirtu arī civilās iestādes, kā arī ietvert militārajā kvalifikācijā tikai dažus elementus (piemēram, avioniku un ieročus).

(52)

Visbeidzot, Itālija uzskatīja, ka civilās aviācijas sertifikācija neizslēdz to, ka helikoptera sākotnējā izstrāde tika finansēta militāros nolūkos (kā, piemēram, saskaņā ar Itālijas iestādēm, notika ar lidaparātu A139) un ka tā turpmāka attīstība un turpmāka civilās aviācijas lidaparāta sertifikācija tika pilnībā finansēta no uzņēmuma līdzekļiem.

4.2.   Projekts BA609

(53)

Projekts BA609 attiecas uz gaisa kuģa ar tiltrotoru jeb tāda lidaparāta izstrādi, kas var veikt pacelšanos un nosēšanos kā helikopters un ko var izmantot kā lidmašīnu. Pacelšanās un nosēšanās posmā spārnu rotori tiek novietoti vertikālā pozīcijā, bet lidojuma laikā – horizontālā pozīcijā. Lidaparātam piemīt gan helikoptera fleksibilitāte, lai paceltos un nosēstos ierobežotās vietās, gan spēja lidot lielākus attālumus lielākā ātrumā. Vienlaikus salīdzinājumā ar citiem helikopteriem, ņemot vērā tā izmērus un tehniskos raksturlielumus, lidaparātam jānosēžas uz sagatavotas virsmas (cementa platforma), tādēļ tas nav piemērots misijām tuksnesī vai lai nosēstos uz naftas platformām.

(54)

BA609 projektu vada ASV uzņēmums Bell. Saskaņā ar Itālijas apgalvojumiem sākotnēji BA609 tika izveidots no V22, tas ir, no gaisa kuģa ar tiltrotoru, ko izmantoja ASV valdība.

(55)

Itālija uzskata, ka civilās aviācijas versiju izveidoja uzņēmums Bell kopā ar Agusta, ieguldot pašu līdzekļus, uzņēmuma BellAgusta vārdā, kuru 60 % apmērā kontrolē Bell un 40 % – Agusta.

(56)

Itālija uzskata, ka BA609 divu versiju paralēlas izstrādes gaita ir šāda:

3.   tabula

Projekta BA609 posmi

Gads

Civilās aviācijas helikoptera BA609 izstrādes posmi

Militārās aviācijas helikoptera BA609 izstrādes posmi

1996

Bell uzsāk izstrādi

 

1998. gada oktobris

Līgums ar Bell Agusta

[…]

1998. gada oktobris

 

[…]

2002. gada decembris

Prototipa BA609 pirmās pārbaudes uz zemes

 

2003. gada marts

Pirmā prototipa pirmais lidojums

 

2004

 

[…]

2005. gada septembris

 

[…]

2006. gada jūlijs

Otrā civilā prototipa pirmais lidojums

 

2012

Paredzamā sertifikācijas piešķiršana

 

(57)

2007. gada maijā Itālijas iestādes uzrādīja Komisijai dokumentus, kuri attiecas uz militārajām prasībām.

(58)

Itālija arī iesniedza Jūras flotes vēstules, kurās tika pausta tās stratēģiska interese par BA609 izstrādi. Itālija norādīja, ka tās plānos paredzēts, ka […] būtu jāspēj uz kuģa pārvadāt arī gaisa kuģus ar tiltrotoru.

(59)

Itālija uzskata, ka darbs, ko uzņēmums Agusta paveica ar BA609, tas ir, ar projektu, ko, kā apgalvo Itālija, tā subsidējusi, attiecas uz BA609 militāro versiju, kas atšķiras no BA609 civilās versijas, ko patlaban izstrādā Bell rūpnīcās ASV.

(60)

Itālija ir iesniegusi detalizētu informāciju par abu versiju (militārās un civilās) tehniskajiem raksturlielumiem, no kuras, kā uzskata Itālija, izriet, ka eksistē militārās aviācijas lidaparāta versija:

militārais lidaparāts ir smagāks (8 t, nevis 7,6 t), un tam ir lielāks pacelšanās svars (18 000 lb, nevis 16 800 lb),

militārā lidaparāta struktūras daļa ir spēcīgāka, lai varētu ierīkot bīdāmās durvis, aizsardzību pret lodēm, īpašus stiprinājumus papildu slodzes koncentrācijas zonās un enerģijas absorbēšanai no fizelāžas saskaņā ar stingrākām militārām prasībām attiecībā uz triecienizturību sadursmes gadījumā,

militārā lidaparāta dzinējam jābūt uzlabotam PWC PT6C-67 (nevis PWC PT6C-67A),

militārajam lidaparātam ir palīgdzinējs (Auxiliary Power Unit (APU), kas piegādā elektroenerģiju, ja dzinēji nedarbojas, kā arī lidaparāta operatīvās jaudas palielināšanas nolūkā; civilais lidaparāts nav aprīkots ar palīgdzinēju,

militārā lidaparāta šasija ir paredzēta pēkšņas un negaidītas nosēšanās gadījumiem, kas bieži jāveic militāros uzdevumos; civilais lidaparāts ir aprīkots ar ievelkamu šasiju,

militārais lidaparāts ir aprīkots ar degvielas sistēmu, kas ir izturīga pret sadursmēm, tai ir pašhermetizējoša funkcija, un to var atkārtoti uzpildīt lidojuma laikā saskaņā ar militārajām prasībām, kuras piemēro citiem helikopteriem; civilā lidaparāta degvielas sistēma ir mazāk triecienizturīga pret sadursmēm,

militārajam lidaparātam ir citi tehniskie raksturlielumi, kuru nav civilajam lidaparātam: tas ir aprīkots ar 20 mm ložmetējiem un palaišanas iekārtu; tas ļauj pārvadāt papildu ārējo slogu militāriem nolūkiem (lai atļautu iekāpt un izkāpt bruņotajiem spēkiem); ir aprīkots ar aizsargslāni spārniem un rotoriem, pilota kabīnei ir bruņu apšuvums utt.

(61)

Komisijas dienestu pārstāvji pēc Itālijas iestāžu uzaicinājuma apmeklēja militāro bāzi 2008. gada 29. septembrī. Apmeklējuma gaitā tika apskatīta militārā bāze, kurā tiek veiktas dažas BA609 pārbaudes, un Agusta galvenais birojs, kurā nodarbojas ar pētniecību un attīstību.

(62)

Itālijas iestādes parādīja:

telemetriskās kontroles zāli un informāciju par darbībām, kuras attiecas uz BA609 pārbaudes lidojumu,

BA609 (11) prototipa Nr. 2 lidojumu un nosēšanos, ietverot rotoru rotāciju lidmašīnas un helikoptera konfigurācijā,

lidaparātu BA609, ko nodemonstrēja pilots,

BA609 prototipu Nr. 3, kas atrodas izstrādes posmā militārās bāzes angārā.

(63)

Militārajā bāzē uzņēmuma Agusta izpilddirektors sniedza detalizētu informāciju par BA609, savukārt Itālijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis izklāstīja informāciju par militāro konfigurāciju un mieruzturēšanas misijām, atsaucoties uz pašas ministrijas noteiktajām prasībām.

(64)

Tika arī sniegti pierādījumi par bažām, kas radušās ASV iestādēm, kuras atbildīgas par V22 […] (12).

(65)

Turklāt tika sniegta informācija par tiltrotora tehnoloģijas pamata aeronavigācijas izstrādi attiecībā uz militārajām misijām vajadzīgajām konfigurācijām […].

(66)

Drošības apsvērumu dēļ slēgtajā zonā uzņēmuma Agusta galvenajā darbības vietā Cascina Costa Komisijas dienestiem parādīja šādus elementus, kuri tieši saistīti ar BA609:

izmēru ziņā tādu pašu BA609 paraugmodeli konfigurācijā […] ar specifisku misijām paredzētu aprīkojumu […],

misijas aprīkojuma sistēmas integrācijas laboratoriju, kurā varēja apskatīt simulētas misijas ar […].

(67)

Itālija sniedza informāciju par projektam BA609 piešķirto finansējumu, pamatojoties uz diviem lēmumiem par atbalsta piešķiršanu. Pirmais lēmums attiecās uz laikposmu no 1998. līdz 2000. gadam par summu aptuveni […] miljonu euro apmērā.

(68)

Otrais lēmums par turpmākiem […] miljoniem euro attiecās uz laikposmu no 2001. līdz 2004. gadam. Minētais atbalsts vēl tiek sniegts, jo projekts būtiski iekavējās un Itālijas valdība pēdējās daļas izmaksāja […].

(69)

Itālija iesniedza tabulu ar precīziem datiem par atbalsta summām (13).

4.   tabula

Projektam BA609 piešķirtais finansiālais atbalsts

(miljonos euro)

 

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

Kopā

Platformas militārās tehnoloģijas

Tiltrotora simulācijas kods

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Jaudas pārvades sistēmas tehn.

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Lidojuma kontroles sistēma

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Lidojuma pārbaude HW un SW

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Starpsumma

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Turpmāka BA609 militārā un drošības konfigurācija

Arhitektūra

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Gaisa kuģa korpuss

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Sistēmas

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Avionika

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Starpsumma

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Kopā

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

(70)

Itālija arī iesniedza informāciju par izdevumiem pētniecības un attīstības jomā, kurus sedza Agusta (skatīt 48. apsvērumu). Izdevumi par lidaparāta BA609 civilo versiju laikposmā no 1998. līdz 2000. gadam vidēji bija […] miljoni euro gadā ([…] % no iepriekš minētajiem […] %).

(71)

Kā minēts 49. apsvērumā, attiecībā uz A139 Itālija sniedza Agusta revidenta (PricewaterhouseCoopers) paziņojumu.

(72)

Itālija uzskata, ka nav notikusi militārā projekta tehnoloģiska pārklāšanās ar civilo projektu, ko izstrādājis BellAgusta. Tā piebilst, ka, arī atzīstot, ka zināšanas tika nodotas, tomēr šķiet, ka noteikt tehnoloģiskās pārklāšanās apmēru varētu būt ļoti sarežģīti.

(73)

Itālija atzīst, ka helikopteru pamattehnoloģija vienmēr ir divkārša un tāda tā ir arī gaisa kuģim ar tiltrotoru. Tomēr Itālija norāda, ka šajā gadījumā novērtējamā lieta ir vēl sarežģītāka, jo projekts attiecas uz īpaši inovatīvu lidaparātu, kas radies no daudz lielāka militāra projekta.

(74)

Visbeidzot, Itālija norāda, ka gaisa kuģa ar tiltrotoru izstrāde neietekmētu konkurenci, jo alternatīvu un salīdzināmu projektu nebūtu ne tikai Eiropas, bet arī visas pasaules mērogā.

(75)

Noslēgumā Itālija apstiprina, ka vienīgais pētniecības un attīstības projekts, kas attiecas uz gaisa kuģi ar tiltrotoru, ko tā plānoja subsidēt, tas ir, projekts BA609, attiecas uz lidaparātu, kas paredzēts militāram lietojumam.

4.3.   Itālijas secinājumi par abiem projektiem

(76)

Attiecībā uz abiem lidaparātiem Itālija atsaucas uz Līguma 296. pantu. Tādēļ Itālija aicina Komisiju slēgt pašreiz uzsākto izmeklēšanas procedūru, jo nav jēgas to turpināt, jo uz iesaistītajiem pasākumiem neattiecas Līguma 87. un 88. panta darbības joma.

(77)

Kā jau minēts vairākkārt, Itālijas iestāžu iesniegtajos dokumentos norādīts, ka gadījumos, kuros Itālijas valdības pieņemtie pasākumi attiecas uz konkurences jomu, Komisija tiek aicināta izskatīt šādus pasākumus kopā ar Itāliju, pamatojoties uz Līguma 298. panta 1. punktu.

5.   NOVĒRTĒJUMS

(78)

Būtībā Komisijas novērtējuma mērķis ir noteikt, vai Itālijas piešķirtais atbalsts abiem iepriekš aprakstītajiem projektiem attiecas uz Līguma 296. panta piemērošanas jomu.

(79)

Ja Itālijas valdības pieņemtais pasākums par labu abiem projektiem ietilpst Līguma 296. panta darbības jomā, kā to apgalvoja trešā puse, Komisijai būtu jāvērtē abi projekti, pamatojoties uz Līguma 87. pantu, un jo īpaši uz noteikumiem, kurus izmanto, lai novērtētu atbalstus, kas piešķirti pētniecības un attīstības jomā. Turpretim, ja uz Itālijas veiktajiem pasākumiem attiektos Līguma 296. panta darbības joma, noteikumi konkurences jomā nebūtu piemērojami (14).

(80)

Informācija, ko Komisijai sniedza Itālijas iestādes un ko tā ieguva pārbaudēs uz vietas, ļāva Komisijai nonākt pie secinājuma par abiem projektiem un par Itālijas valdības veiktajiem atbalsta pasākumiem.

(81)

Jau sākumā jāņem vērā, ka aprīkojuma militārais raksturs un mērķis paši par sevi vien nav pietiekams pamatots, lai atkāptos no Kopienas tiesību aktiem, pamatojoties uz Līguma 296. pantu. Novērtējamajam pasākumam turklāt jābūt vajadzīgam, lai aizsargātu dalībvalsts būtiskas drošības intereses. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru Līguma 296. pants jāinterpretē ierobežojoši un tikai ārkārtas gadījumos, kas ir skaidri definēti. Turklāt pierādījumu par vajadzīgo nosacījumu izpildi atkāpes piemērošanas gadījumā sniedz dalībvalstis.

(82)

Tādēļ, pirmkārt, novērtējuma sākumā jāpārbauda abu pētniecības projektu būtība.

(83)

Otrkārt, novērtējuma ietvaros jānoskaidro, vai Itālija pierādījusi, ka pieņemtie pasākumi tika uzskatīti par vajadzīgiem valsts drošības interešu aizsardzības nolūkos attiecībā uz ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu un tirdzniecību, tas ir, vai ir piemērojams Līguma 296. pants.

(84)

Treškārt, novērtējumā tiks arī pārbaudīts, vai šādi pasākumi ir ietekmējuši kopējā tirgus konkurences apstākļus saistībā ar Agusta civilās aviācijas helikopteru izstrādi.

(85)

Novērtējot abus projektus, ir svarīgi vērst uzmanību uz to, ka novērtējamie pasākumi attiecas uz pētniecības un attīstības posmiem. Svarīgs ir ne tikai beigu produktu raksturs, bet arī to darbību raksturs, kuras veica pētniecības un attīstības posmā. Turklāt jāņem vērā, ka novērtējamie projekti bija paredzēti tikai pētniecības un attīstības posmam un ka nav iespējams tos novērtēt, pamatojoties uz līgumu par sērijveida ražošanu, kā to pieprasa trešā puse, un ko īstenoja turpmākā posmā.

(86)

Itālija iesniedza būtisku informāciju par projektiem un ļāva veikt pārbaudi uz vietas militārajā bāzē.

(87)

Visbeidzot, jāņem vērā, ka Itālija izmantoja to pašu juridisko pamatu (Likums Nr. 808/85), lai subsidētu gan civilās, gan arī militārās aviācijas projektus. Kā minēts Lēmumā 2008/806/EK, civillikuma izmantošana par juridisko pamatu militāru projektu finansēšanai, no vienas puses, veicinājusi nenoteiktību attiecībā uz finansēto projektu būtību, bet no otras puses, ar to izskaidrojams, kāpēc šādi projekti nav ietverti valsts aizsardzības budžetā.

5.1.   A139

(88)

No Itālijas iestāžu iesniegtās dokumentācijas izriet, ka pētniecības un attīstības projekts A139, ko subsidēja Itālijas iestādes, bija paredzēts ar valsts drošību saistītiem lietojumiem.

(89)

Jo īpaši A139 gadījumā novērtējamais projekts attiecās tikai uz demonstrētāja izstrādi, kas ir helikoptera izstrādes pats sākuma posms. Itālija paskaidroja, ka demonstrētājs bija vajadzīgs tikai, lai izstrādātu militāro helikopteru AW149.

(90)

Itālija uzrādīja militāra rakstura dokumentus, kuros bija definētas miera uzturēšanas misijas, kurās būtu jāizmanto attiecīgais helikopters (skatīt 35. apsvērumu).

(91)

Pēc tam Itālija uzrādīja militāra rakstura dokumentus, kuros bija ietverta izstrādājamā projekta tehniskā specifikācija (skatīt 36. apsvērumu). Tehniskā specifikācija ir pētniecības un attīstības projekta rezultāts. Militārās prasības un militārās tehniskās specifikācijas ir divi posmi, kuri, kā uzskata trešā puse, raksturo militāro programmu izstrādi.

(92)

Saskaņā ar iesniegto informāciju un Itālijas iesniegtajiem datiem demonstratoru izmantoja helikoptera AW149 izstrādei, kas prasīja daudz vairāk laika, nekā bija sākotnēji paredzēts.

(93)

Jāņem vērā, ka AW140 funkcijas un tehniskie raksturlielumi faktiski atbilst militārās aviācijas helikoptera raksturojumam (15).

(94)

Itālija arī iesniedza informāciju par vispārējo attiecīgajam projektam piešķirto publisko finansējumu un vispārējiem ieguldījumiem pētniecības un attīstības darbībās, ko veica uzņēmums Agusta. Šādi dati atbilst tikai demonstratora izstrādes paša sākumposma finansējumam.

(95)

Itālija sniedza uzņēmuma revidenta paziņojumu, kurā apstiprināts, ka projekta A139 izdevumi tika reģistrēti kā militāra rakstura izdevumi un atbilst parametriem, kurus noteikusi Itālijas Aizsardzības ministrija.

(96)

Uzdevumi, kam ir paredzēts AW149, attiecas, pirmkārt, uz lidaparāta atbalsta funkcijām kaujas laukā, kas ir svarīgi valsts drošībai.

(97)

No Itālijas iesniegtās informācijas izriet, ka AW149 ir helikopters, kas svarīgs valsts drošības mērķiem, kurus definējusi Itālijas Aizsardzības ministrija un kuri pielāgoti, pamatojoties uz Itālijas karaspēka miera uzturēšanas misijās gūto pieredzi (16).

(98)

Itālijas sniegtā informācija pierāda, ka Itālijas iestāžu pieņemtos pasākumus finansēt projektu A139 Itālija uzskatīja par vajadzīgiem, lai aizsargātu valsts drošības intereses, jo tie ļāva izpildīt militāros pieprasījumus un pilnībā finansēt tehnoloģiju attīstību, kuras paredzētas ieroču, šajā gadījumā militārās aviācijas helikopteru, ražošanai, kuri ir ietverti 296. panta otrajā daļā citētajā sarakstā. Tādēļ saskaņā ar šo pasākumu novērtējumu, ņemot vērā Komisijas rīcībā esošo informāciju, nevar secināt, ka Itālija ir kļūdainā kārtā pārkāpusi Līguma 296. pantu.

(99)

Itālija uzskata, ka projekts A139 nekādā gadījumā netiktu izmantots civilās aviācijas helikoptera AW139 izstrādei.

(100)

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka uzņēmums, izmantojot to pašu saīsinājumu (A139) civilās aviācijas helikopteram (AW139), radīja šaubas par projekta būtību.

(101)

Itālija iesniedza precīzu informāciju par abiem helikopteriem un attiecīgo aprīkojumu, kā rezultātā tika izdarīts secinājums, ka civilās aviācijas lidaparāts A139 (AW139) un lidaparāts AW149 ir divi atsevišķi helikopteri.

(102)

Faktiski Itālija piešķīra finansējumu pētniecības un attīstības sākotnējā posmā helikopteram, kura parametri atbilda Itālijas Aizsardzības ministrijas specifiskām stratēģiskām prasībām.

(103)

Informācija, ko Itālija iesniedza par projekta A139 militārajiem tehniskajiem raksturlielumiem, un trešās puses iesniegtie dati par AW139 civilo raksturu ir atbilstīgi. No otras puses, iespējams, ka pētniecības un attīstības darbības, kuras veica finansētā projekta A139 ietvaros, tika izmantotas civilā helikoptera AW139 izstrādei (17).

(104)

Jāņem vērā, ka helikopteru parametri ļauj tos izmantot divkāršiem nolūkiem. Saskaņā ar Itālijas apstiprinājumu bieži vien šajā nozarē uzņēmumi civilās aviācijas helikopteru izstrādei ir izmantojuši pētniecības un attīstības projektus, kuri paredzēti militārās aviācijas helikopteriem.

(105)

Tādēļ iespējams secināt, ka, no vienas puses, Itālijas iestādes nav kļūdījušās, atsaucoties uz Līguma 296. pantu, no otras puses, tiek secināts, ka attiecīgie pasākumi ir mainījuši konkurences apstākļus kopējā tirgū, jo ar pasākumiem atbalstīja arī civilās aviācijas helikoptera AW139 izstrādi.

(106)

Pamatojoties uz 298. panta 1. punktu, Komisijai kopā ar Itālijas iestādēm jāizskata nosacījumi, ar kādiem šādus pasākumus var uzskatīt par atbilstīgiem Līgumā definētajiem noteikumiem.

5.2.   BA609

(107)

Attiecībā uz BA609 Itālijas iestādes iesniedza pietiekamu informāciju, no kuras izriet, ka tiek izstrādāta gaisa kuģa ar tiltrotoru militārā versija.

(108)

Itālijas iestādes iesniedza precīzu aprakstu par miera uzturēšanas misijām, kurām paredzēts BA609. Tās pašas iestādes Aizsardzības ministrijas vārdā iesniedza pierādījumus par pieprasījumu šāda veida lidaparāta izstrādei. Tas ir posms, kuru trešā puse uzskata par vajadzīgu militāro projektu īstenošanai.

(109)

Turklāt Itālijas iestādes organizēja pārbaudi uz vietas militārajā bāzē. Šāda veida pārbaude deva iespēju pārliecināties, ka eksistē lidaparāta prototipi izstrādes posmā un iekārtu dabiskā lieluma modeļi, kā arī to faktiskie militārie mērķi (skatīt 62. līdz 66. apsvērumu).

(110)

Itālijas iestādes arī iesniedza informāciju par lidaparāta izstrādes finansējumu.

(111)

Tās pašas iestādes arī iesniedza revidenta paziņojumu, kurā apstiprināts, ka uzņēmums Itālijas valdības piešķirtās summas pilnībā izmantoja tikai militārajiem projektiem.

(112)

Turklāt Itālijas iestādes paskaidroja, ka gaisa kuģa ar tiltrotoru parametri neļauj to izmantot stratēģiskos nolūkos valsts drošības vajadzībām, piemēram, kuģošanas uzraudzībai, kas ir jo īpaši svarīga Itālijai, ņemot vērā tās ģeogrāfisko novietojumu Vidusjūras centrā.

(113)

Aeronavigācijas sistēmu izstrādes demonstrācija ļāva jo īpaši novērtēt gaisa kuģa ar tiltrotoru iespējas veikt valsts drošības misijas.

(114)

Itālijas sniegtā informācija pierāda, ka Itālijas iestāžu pieņemtos pasākumus finansēt projektu BA609 Itālija uzskatīja par vajadzīgiem, lai aizsargātu valsts drošības intereses, jo pasākumi ļāva izpildīt militāros pieprasījumus un pilnībā finansēt tehnoloģiju attīstību, kuras paredzētas ieroču, šajā gadījumā militārās aviācijas helikopteru, ražošanai, kuri ir ietverti 296. panta otrajā daļā citētajā sarakstā. Tādēļ saskaņā ar šo pasākumu novērtējumu, ņemot vērā Komisijas rīcībā esošo informāciju, nevar secināt, ka Itālija būtu kļūdainā kārtā izmantojusi Līguma 296. pantu.

(115)

No otras puses, jāņem vērā, ka lidaparāta divu versiju paralēla izstrāde, lai arī ļoti inovatīva kā BA609 gadījumā, nenovēršami rada zināšanu pārnesi no viena projekta citam. Lai arī, kā to pierādīja Itālija, militārajai izstrādei projektēts lidaparāts ir ievērojami atšķirīgs no civilās aviācijas tirgum paredzētas versijas, ļoti iespējams, ka ir notikusi tehnoloģiju pārnese no militārās aviācijas lidaparātam veiktā darba civilās versijas labā.

(116)

Jo īpaši tas attiecas uz Agusta sākotnēji veikto darbu ar tiltrotora mehānismiem.

(117)

Lai pareizi novērtētu sākotnējo darba posmu, arī jāatzīst, ka šāds darbs, ko veica galvenokārt 90. gadu beigās, tika veikts pārāk sen salīdzinājumā ar beigu produktu, kas saskaņā ar jaunākajām aplēsēm tiks laists tirgū tikai 2013. gadā, ja ne vēlāk (18).

(118)

Itālijas sniegtā informācija par projekta BA609 militāro raksturu atbilst trešās puses sniegtajiem datiem par lidaparāta BA609 civilo raksturu. Itālija atzīst, ka paralēli notiek divu projektu izstrāde. Tādēļ iespējams, ka darbs, kas tika veikts finansētā projekta BA609 ietvaros, tika izmantots pašreiz izstrādes posmā esošajam civilās aviācijas lidaparātam (19).

(119)

Tādēļ iespējams secināt, ka, no vienas puses, Itālijas iestādes nav kļūdījušās, atsaucoties uz Līguma 296. pantu, no otras puses, tiek secināts, ka attiecīgie pasākumi ir mainījuši konkurences apstākļus kopējā tirgū, jo tos izmantoja arī civilās aviācijas lidaparāta BA609 izstrādei.

(120)

Pamatojoties uz 298. panta 1. punktu, Komisijai kopā ar Itālijas iestādēm jāizskata nosacījumi, ar kādiem šādus pasākumus var uzskatīt par atbilstīgiem Līgumā definētajiem noteikumiem.

6.   SECINĀJUMS

(121)

Ņemot vērā visus iepriekš minētos elementus, Komisija var secināt, ka uz finansējumu, ko Itālijas valdības saskaņā ar Likumu Nr. 808/85 piešķīrusi abiem pētniecības un attīstības projektiem A139 un BA609, attiecas 296. panta darbības joma.

(122)

Turklāt nav jēgas turpināt pašreizējo procedūru, kas paredzēta 88. panta 2. punktā, un to var slēgt.

(123)

Tomēr Komisijas pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka pasākumi ir mainījuši konkurences apstākļus kopējā tirgū attiecībā uz produktiem, kas nav paredzēti īpaši militāriem mērķiem.

(124)

Šādu iemeslu dēļ, piemērojot 298. panta 1. punktu, Komisijai kopā ar Itālijas iestādēm atsevišķā procedūrā jāizskata nosacījumi, ar kādiem šādus pasākumus var uzskatīt par atbilstīgiem Līgumā definētajiem noteikumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Uz pasākumiem, ko Itālija, pamatojoties uz Likumu Nr. 808/1985, pieņēmusi par labu diviem pētniecības un attīstības projektiem A139 un BA609, attiecas Līguma 296. panta darbības joma. Tādējādi nav iemesla turpināt uzsākto procedūru.

2. pants

Šis lēmums adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2009. gada 28. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV C 16, 22.1.2004., 2. lpp. un OV C 252, 12.10.2005., 10. lpp.

(2)  Lieta Nr. 281/84, 1986. gada 14. maija vēstule SG(86)5685.

(3)  OV L 284, 28.10.2008., 1. lpp.

(4)  Kopienas 1996. gada pamatnostādnes par valsts atbalstu pētniecības un attīstības jomā (OV C 45, 17. 2.1996., 5.–16. lpp.) vai Kopienas 1986. gada pamatnostādnes par valsts atbalstu pētniecības un attīstības jomā (OV C 83, 11.4.1986., 2. lpp.).

(5)  C(2005) 1813 galīgā redakcija.

(6)  OV C 252, 12.10.2005., 10. lpp.

(7)  Konfidenciāla informācija saistībā ar būtisku valsts drošības interešu vai uzņēmuma noslēpuma aizsardzību.

(8)  http://www.agustawestland.com/products01_01.asp?id_product=15

(9)  http://www.bellagusta.com/air_ba_faq.cfm#8

(10)  Patlaban AgustaWestland pēc uzņēmuma apvienošanas ar uzņēmumu Westland.

(11)  Ar prototipu Nr. 1 veic pārbaudes aviācijas uzņēmuma Bell Agusta galvenajā darbības vietā Teksasā.

(12)  […]

(13)  Jāņem vērā, ka Itālijas tabulā sniegtie rādītāji nelielā mērā atšķiras no Itālijas sniegtās informācijas par atbalsta summām, kuras noteiktas lēmumos.

(14)  Skatīt Pirmās instances tiesas spriedumu Lietā T-26/01 Fiocchi Munizioni SpA pret Komisiju [2003] ECR II-3951, 59. punkts.

(15)  Ņemot vērā sabiedrībai pieejamo informāciju, piemēram, uzņēmuma tīmekļa vietnē ievietoto informāciju, AW149 ir pielāgots kaujas atbalsta darbībām, combat SAR, izpētei, novērošanai, cietušo evakuācijai, SAR (meklēšanai un glābšanai) un komandu sniegšanas un kontroles atbalsta funkcijām.

(16)  Valsts drošības jomā dalībvalstis bieži uzsāk projektus, lai izpētītu jaunas tehnoloģijas, kas nebūt nenozīmē, ka ir jānonāk līdz industrializācijas posmam. Nav iedomājams, ka uz pētniecības un attīstības projektiem neattiecas Līguma 296. panta darbības joma, ja tie nav izdevušies vai nav pieņemts turpmāks lēmums izmantot pašu projektu rezultātus. Tādēļ Itālijas Aizsardzības ministrija neuzskatīja par vajadzīgu noslēgt līgumus par sērijveida ražošanu kā vajadzīgu posmu, lai pētniecības un attīstības projektiem piemērotu Līguma 296. pantu.

(17)  Piemēram, izmantojot samazinātas pētniecības un attīstības izmaksas vai izmantojot sākotnēji militārā projekta A139 ietvaros izstrādāto tehnoloģiju, kuru pēc tam nekavējoties izmantoja civilajā projektā AW139.

(18)  Tas, ka projekts vēl aizvien atrodas izstrādes posmā, rada divus papildu sarežģījumus: nav pieejamas galīgās tehniskās specifikācijas, jo projekts attiecas uz pilnīgi jaunām tehnoloģijām, kam būs vajadzīgs sarežģīts sertifikācijas process; nav pieejams līgums par sērijveida ražošanu, jo nav zināms, kad tiks pabeigts pētniecības un attīstības projekts.

(19)  Piemēram, izmantojot samazinātas pētniecības un attīstības izmaksas vai izmantojot sākotnēji militārā projekta BA609 ietvaros izstrādāto tehnoloģiju, kuru vienlaicīgi izmantoja civilajā projektā BA609.


Top