21.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 16/48

(1)

Ar 2002. gada 17.oktobra vēstuli Itālija informēja Komisiju par 2001. gada 18. maija dekrētu Nr. 226 (turpmāk “2001. gada 18. maija dekrēts”), paziņojot, ka minētā dekrēta 7. un 8. pantā paredzētie pasākumi ir īstenoti.

(2)

Minētā dekrēta 8. pantā ir izklāstīts valsts atbalsts zivsaimniecības nozares kooperatīvu un to konsorciju pārstrukturēšanai. Saskaņā ar minēto 8. pantu Centrālā zvejniecības kreditēšanas fonda (Fondo centrale per il credito peschereccio) darbības joma tiek paplašināta, 1982. gada 17. februāra likuma Nr. 41 (turpmāk “1982. gada likums Nr. 41”) 11. panta 8.b punkta paredzētās uzņēmumu pārstrukturēšanas plānu finansēšanu attiecinot uz zvejniecības un akvakultūras, kā arī šīs nozares produktu pārstrādes un tirdzniecības kooperatīviem un to konsorcijiem.

(3)

Tā kā Itālija paziņoja, ka šis atbalsta pasākums ir īstenots, tas tika reģistrēts kā nelikumīgs atbalsts 1. panta f) punkta nozīmē Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (1) (pašreizējais 88. pants).

(4)

Itālijai vairākkārt ir lūgta papildu informācija. Ar 2005. gada 20. janvāra vēstuli C(2005) 161 Komisija nosūtīja Itālijai arī rīkojumu sniegt informāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 10. panta 3. punktu. Ar 2005. gada 3. marta vēstuli Itālija uz šo rīkojumu atbildēja. Vēlāk Komisija saņēma arī 2005. gada 12. jūlija vēstuli.

(5)

Tā kā bija radušās šaubas par šādu atbalsta pasākumu saderību ar kopējo tirgu, Komisija nolēma uzsākt EK līguma 93. pantā (pašreiz 88. pantā) paredzēto oficiālo izmeklēšanas procedūru. Par šo lēmumu Komisija informēja Itāliju ar 2006. gada 22. jūnija vēstuli C(2006) 2312 (2).

(6)

Itālija izklāstīja savus apsvērumus ar 2006. gada 14. septembra un 31. oktobra vēstulēm.

(7)

Kā iepriekš minēts, 2001. gada 18. maija dekrēts ir par Centrālā zvejniecības kreditēšanas fonda intervences jomas paplašināšanu, ietverot tajā zvejniecības kooperatīvu un to konsorciju pārstrukturēšanas darbības saskaņā ar 1982. gada likuma Nr. 4111. panta 8.b punktu.

(8)

2001. gada 18. maija dekrēts ir noteikumi, kas no spēkā stāšanās dienas paredz finansēt atbalsta pasākumus, kuri noteikti ar Lauksaimniecības politikas ministra 1998. gada 10. februāra dekrētu (turpmāk “1998. gada 10. februāra dekrēts”), ar ko nosaka noteikumus, kā piemērot 1982. gada likuma Nr. 4111. panta 8.b punktu.

(9)

Saskaņā ar 1998. gada 10. februāra dekrētā sniegto aprakstu šā atbalsta shēma raksturojama šādi:

(10)

Ar 2005. gada 3. marta vēstuli Itālija precizēja, ka šāds atbalsts ir paredzēts uzņēmumiem, kuri veidoti kā kooperatīvi un atbilst mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai atbilstoši Kopienas tiesību aktiem, un ka minēto atbalstu piešķir vienīgi pārstrukturēšanai nepieciešamajā laika periodā, turklāt katrs uzņēmums to var saņemt tikai vienu reizi.

(11)

Saskaņā ar Itālijas viedokli šādai atbalsta sniegšanas shēmai nav laika ierobežojumu. Nekādi ierobežojumi nav minēti ne 1998. gada 10. februāra dekrētā, ne 2001. gada 18. maija dekrētā. Turklāt 2005. gada 12. jūlija Itālijas vēstulē ir skaidri norādīts, ka minētā dekrēta noteikumi paliek spēkā un būs īstenojami nākamajos gados.

(12)

Komisija nav saņēmusi nekādu informāciju par faktiski piešķirtā atbalsta apjomu.

(13)

Komisija uzskatīja, ka minētā valsts atbalsta shēma ir nelikumīga atbalsta shēma Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punkta nozīmē un, proti, ir jauns atbalsts, kas ieviests, neievērojot pienākumu iepriekš informēt Komisiju.

(14)

Vēstuļu apmaiņā pirms Komisijas veiktās iepriekšējās analīzes Itālija apgalvoja, ka šāda atbalsta shēma esot nevis jauna shēma, bet gan pagarinājums atbalsta shēmai, kura tika izskatīta ar numuru NN 24/98 un kuru Komisija atzina par saderīgu ar kopējo tirgu (1999. gada 11. marta vēstule SG (99) D/1851).

(15)

Komisija nevarēja piekrist Itālijas viedoklim, kaut arī bija labvēlīgi izteikusies par atbalsta shēmu NN 24/98, kas saistīta ar 1998. gada 10. februāra dekrētā noteikto shēmu. Tomēr atbalsta pasākums, ko analizēja Komisija, bija saistīts ar pārstrukturēšanas plānu īstenošanu laikā no 1997. līdz 1999. gadam, un ar 1999. gada 11. marta lēmumu Komisija atgādināja Itālijas iestādēm, ka saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu tām ir noteikts pienākums ziņot Komisijai, ja ir plānots šādu atbalstu refinansēt, pagarināt vai grozīt. Šā iemesla dēļ Komisija uzskatīja, ka 2001. gada 18. maija dekrēts atbilst aplūkojamā atbalsta pasākuma jaunai īstenošanai vai refinansēšanai ar Centrālā zvejniecības kreditēšanas fonda līdzekļiem.

(16)

No otras puses, ar 2003. gada 12. marta vēstuli Itālija pavēstīja, ka minētā pasākuma īstenošana no ministra kompetences pārgājusi reģionu pašvaldību ziņā, kurām šajā nolūkā nodoti līdzekļi no Centrālā zvejniecības kreditēšanas fonda. 2004. gada 1. jūlija vēstulei Itālija turklāt bija pievienojusi divus Sicīlijas un Apūlijas reģiona sniegtus ziņojumus par minētās shēmas ietvaros veiktajiem atbalsta pasākumiem: Sicīlijas 2004. gada 19. jūnija vēstule vēstīja, ka minētie pasākumi veikti, pamatojoties uz zvejniecības asesora 2003. gada 3. decembra dekrētu Nr. 158, savukārt Apūlijas 2004. gada 19. maija vēstulē bija norādīts, ka pasākumi veikti, pamatojoties uz dokumentāciju, kas iesniegta reģionam 2001. gadā; ar Apūlijas vēstuli arī tika informēts, ka 2003. gada finanšu līdzekļi saņemti tikai tā paša gada beigās. Tomēr Itālija nesniedza nekādu informāciju par minētās shēmas ietvaros izmantoto līdzekļu apjomu. Katrā ziņā iepriekšminētās vēstules apstiprināja, ka noteikti līdzekļi nodoti reģionu rīcībā saskaņā ar 2001. gada 18. maija dekrēta 8. pantu, un tas nozīmē, ka minētā atbalsta shēma ir faktiski īstenota.

(17)

Komisija arī uzskatīja, ka, pieņemot, ka atbilstoši Itālijas viedoklim runa ir par jau agrāk pastāvējušu atbalsta shēmu un ka 2001. gada 18. maija dekrēts nav uzskatāms par šīs shēmas grozījumu, tomēr paziņotā atbalsta shēma 2001. gada 1. jūlijā ir kļuvusi par jaunu atbalsta shēmu.

(18)

Šāda atbalsta shēma bija apstiprināta, ņemot vērā 1997. gadā Padomes pieņemtās vadlīnijas valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras jomā (3) (turpmāk “1997. gada zvejniecības vadlīnijas”).

(19)

Minētās zvejniecības vadlīnijas 2001. gada 1. janvārī aizstāja ar vadlīnijām valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras jomā (4) (turpmāk “2001. gada zvejniecības vadlīnijas”). Ar 2000. gada 21. decembra vēstuli Komisija atbilstoši 2001. gada zvejniecības vadlīniju 3.2. punktam ierosināja dalībvalstīm attiecīgo pasākumu mehānisma ietvaros līdz 2001. gada 1. jūlijam grozīt zivsaimniecības jomā pastāvošās atbalsta shēmas. Dalībvalstis tika aicinātas līdz 2001. gada 1. martam rakstiski izteikt piekrišanu šim ierosinājumam. Tika arī norādīts, ka saskaņā ar minētā 3.2. punkta trešo daļu atbildes nesaņemšanas gadījumā Komisija uzskatīs, ka attiecīgā dalībvalsts ierosinājumu ir pieņēmusi. Turklāt 2001. gada zvejniecības vadlīniju 3.4. punkts nosaka, ka jebkuru nelikumīgu atbalstu izvērtē saskaņā ar tām vadlīnijām, kuras piemērojamas brīdī, kad stājies spēkā administratīvais akts, ar kuru izveidots atbalsts. Itālija neatbildēja uz Komisijas 2000. gada 21. decembra vēstuli. Ar 2001. gada 7. maija vēstuli Komisija atgādināja Itālijai iepriekšminētās vēstules termiņus, norādot, ka no šā brīža Komisija noraidošas atbildes neesamību uzskatīs par piekrišanu tās ierosinājumam par attiecīgajiem pasākumiem. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka Itālija ir pieņēmusi minēto ierosinājumu un ka pastāvošās atbalsta shēmas tiks grozītas līdz 2001. gada 1. jūlijam.

(20)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru gadījumos, kad tiek īstenotas jaunas, dalībvalstu pieņemtas vadlīnijas, attiecīgo pasākumu īstenošanas rezultātā daļa pastāvošā atbalsta pārveidojas par jaunu atbalstu. Pastāvošās atbalsta shēmas ir jāpieskaņo attiecīgajiem pasākumiem vai jāpārveido par jaunām atbalsta shēmām, par kurām noteikti iepriekš ir jāinformē Komisija (5).

(21)

Tādējādi noteikumi, kas ietilpst Itālijas pieņemtajās 2001. gada zvejniecības vadlīnijās, nosaka, ka ir jāatsauc iepriekš izsniegtās atļaujas tādam atbalstam, kas nav pielāgots minētajām vadlīnijām, un ka šāds atbalsts uzskatāms par jaunu atbalstu. Tieši šāds ir arī gadījums ar atbalstu kooperatīvu pārstrukturēšanai. 1997. gada zvejniecības vadlīnijas neietvēra nekādus īpašus noteikumus uzņēmumu pārstrukturēšanas atbalstam zvejniecības jomā; to 1.3. punkta pēdējās daļas pēdējā ievilkumā vienīgi bija minēts, ka katrā atsevišķā gadījumā tiks izvērtēts atbalsts darbībai, ja tas būs tieši saistīts ar pārstrukturēšanas plāniem. Turpretī 2001. gada zvejniecības vadlīniju 2.2.4. punktā bija iekļauti īpaši noteikumi atbalstam, kas piešķirams grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, un tie paredzēja piemērot tobrīd spēkā esošās pamatnostādnes valsts atbalstam grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (6) (turpmāk “1999. gada pārstrukturēšanas pamatnostādnes”).

(22)

Tātad, ņemot vērā to, ka saskaņā ar pirmo Itālijas vēstuli 2002. gada 17. oktobrī atbalsta pasākumi, kas paredzēti 2001. gada 18. oktobra dekrētā, ir īstenoti, tie ir kļuvuši par nelikumīga atbalsta pasākumiem laika posmā pēc 2001. gada 1. jūlija, kas bija noteikts kā beigu termiņš pastāvošo valsts atbalsta shēmu grozījumiem.

(23)

Komisija uzsāka šīs nelikumīgās atbalsta shēmas prelimināru izvērtējumu, ņemot vērā gan 2001. gada, gan 2004. gada zvejniecības vadlīnijas. Saskaņā ar 2004. gada vadlīniju valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras jomā (7) (turpmāk “2004. gada zvejniecības vadlīnijas”) 5.3. punkta otro daļu šīs pamatnostādnes ir piemērojamas atbalstam, kas piešķirts, sākot ar 2004. gada 1. novembri, savukārt atbalstam, kas piešķirts pirms šā datuma, ir piemērojamas 2001. gada vadlīnijas.

(24)

Gan 2001. gada zvejniecības vadlīnijas (2.2.4. punkts), gan 2004. gada zvejniecības pamatnostādnes (4.1.2. punkts) nosaka, ka atbalsta pasākumi grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai ir izvērtējami saskaņā ar pārstrukturēšanas pamatnostādnēm. Atbalstam, kas piešķirts līdz 2004. gada 9. oktobrim, tiek piemērotas 1999. gada pamatnostādnes, bet tam, kas piešķirts, sākot no 2004. gada 10. oktobra, tiek piemērotas 2004. gada Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (8) (turpmāk “2004. gada pārstrukturēšanas pamatnostādnes”). Attiecībā uz uzņēmumiem, kuru galvenā darbības joma ir zveja jūrā, gan 2001. gada, gan 2004. gada zvejniecības vadlīnijas norādīja, ka šādu atbalstu var piešķirt vienīgi tad, ja Komisijai ir iesniegts plāns flotes kapacitātes samazināšanai.

(25)

Minētās zvejniecības vadlīnijas paredz, ka vienīgi grūtībās nonākuši uzņēmumi var saņemt atbalstu pārstrukturēšanai. Kritēriji, pēc kuriem nosakāms, vai uzņēmums ir nonācis grūtībās, ir minēti 1999. gada pārstrukturēšanas pamatnostādnēs no 4. līdz 8. punktam un 2004. gada pārstrukturēšanas pamatnostādnēs no 9. līdz 13. punktam. Komisija secināja, ka 1998. gada 10. februāra dekrēts neļauj nodrošināt šo kritēriju ievērošanu. Tātad no Itālijas piešķirtā atbalsta labumu varēja gūt arī tādi uzņēmumi, kas neatbilda minētajās pamatnostādnēs noteiktajiem kritērijiem.

(26)

Turklāt Komisija secināja, ka tās rīcībā nav nekādas informācijas par to, ka būtu ievēroti konkrēti pārstrukturēšanas plānu īstenošanas kritēriji, kas uzskaitīti iepriekšminētajās pamatnostādnēs: kritēriji, kas saistīti ar atbalstu saņemošo kooperatīvu ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu (1999. gada pārstrukturēšanas pamatnostādnes no 31. līdz 34. punktam un 2004. gada pārstrukturēšanas pamatnostādnes no 34. līdz 37. punktam), kompensācijas pasākumu ierobežojumi gadījumos, ja labumu no atbalsta shēmas gūst vidējie uzņēmumi (2004. gada pārstrukturēšanas pamatnostādņu 82. punkta b) apakšpunkts), vai nosacījumi par atbalsta saņēmēju pašu ieguldījumu uzņēmuma finanšu pārstrukturēšanā (1999. gada pārstrukturēšanas pamatnostādņu 40. punkts un 2004. gada pārstrukturēšanas pamatnostādņu 43. punkts). Tāpat Komisija konstatēja, ka attiecībā uz uzņēmumiem, kuru galvenā darbības joma ir zveja, Itālija nav iesniegusi nekādus plānus, kuru mērķis būtu flotes kapacitātes samazināšana.

(27)

Visu šo iemeslu dēļ Komisija nolēma uzsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru.

(28)

Pirmkārt, Itālija norāda, ka šādu atbalstu īstenojusi pilnīgi labticīgi. Pēc Itālijas domām, ar 2001. gada 18. maija dekrētu vienkārši tika pagarināts pasākums NN 24/98, kas jau iepriekš bija apstiprināts Kopienas līmenī. Itālija neuzskatīja to par nelikumīga atbalsta shēmu. Pretstatā tam Itālija apgalvo, ka Jūras zvejas un akvakultūras ģenerāldirekcija un reģioni, kuriem 2000. gadā tika nodota kompetence, nekādi nav paredzējuši īstenot pasākumus, pamatojoties uz šo dekrētu.

(29)

Itālija ziņo, ka minētās atbalsta shēmas īstenošanai ir noteikti stingri kritēriji. Ir noteikta prasība, ka atbalsta saņēmējam ir jāpiedalās ar ievērojamu ieguldījumu, lai nodrošinātu, ka atbalsts nepārsniedz to minimumu, kas vajadzīgs uzņēmuma ienesīguma atjaunošanai, maksimāli ierobežojot konkurences kropļošanu. Itālija piebilst, ka liela daļa atbalsta ir saistīta ar apmācības un tehnoloģisku jauninājumu programmām; turklāt vairāk nekā puse izmaksāto līdzekļu bijuši nevis bezatmaksas dotācijas, bet gan ilgtermiņa aizdevumi ar īpašu garantiju režīmu, un uz tiem attiecas atmaksas pienākums. Turklāt atbalsta intensitātes aprēķins parādītu, ka tā ir krietni zem de minimis atbalsta augšējās robežas.

(30)

Tāpat skrupulozi tiek ievērots neatkārtošanās princips. Šāda atbalsta mērķis saskaņā ar pārstrukturēšanas vadlīnijās noteikto ir ļaut atbalsta saņēmējiem segt izmaksas pēc ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanas. Saskaņā ar Itālijas viedokli, šāda pārstrukturēšanas atbalsta shēma ļauj veicināt ekonomiskās darbības izaugsmi, netraucējot tirdzniecībai pretēji kopējām interesēm, atbilstoši minētajās pamatnostādnēs noteiktajam: uzņēmumu atveseļošana pieņemamā laika posmā, konkurences kropļojumu novēršana, atbalsta proporcionalitāte, maksājumu veikšana atkarībā no tā, cik tālu īstenots ieinteresētā uzņēmuma pārstrukturēšanas plāns, šā plāna īstenošanas kontrole.

(31)

Itālija savu apsvērumu izklāstu nobeidz, atsaucoties uz Komisijas 2006. gada 9. marta paziņojumu par zivsaimniecības nozares ekonomiskās situācijas uzlabošanu (turpmāk “2006. gada 9. marta paziņojums”) (9), un norāda, ka lejupslīdi zivsaimniecības nozarē ir pastiprinājis straujais degvielas cenu kāpums. Turklāt daudzu sugu nozvejoto zivju cenu kāpums neatbilda ražošanas izmaksu kāpumam. Šo iemeslu dēļ Itālija uzskata, ka ir nepieciešams saglabāt šo pasākumu kopumu, kuru vienīgais mērķis ir atbalstīt grūtībās nonākušu ekonomikas nozari.

(32)

Komisija norāda, ka šāda atbalsta shēma, kuras mērķis ir finansēt tādu noteiktas kategorijas uzņēmumu pārstrukturēšanu, kuri darbojas noteiktā nozarē, sniedz finansiālu labumu šādiem uzņēmumiem. Ņemot vērā, ka atbalsta saņēmējuzņēmumu produkcija tiek pārdota kopējā tirgū, minētā atbalsta shēma nostiprina viņu pozīcijas gan Itālijas tirgū attiecībā pret citu dalībvalstu uzņēmumiem, kuri grib iepludināt savus ražojumus šajā tirgū, gan citu dalībvalstu tirgos attiecībā pret uzņēmumiem, kas šajos tirgos pārdod savus ražojumus.

(33)

Turklāt no minētās atbalsta shēmas labumu gūst noteiktas ekonomikas nozares uzņēmumi. Ņemot vērā, ka šās atbalsta shēmas īstenošanai nepieciešamie līdzekļi ir valsts līdzekļi, šī shēma ir valsts atbalsta shēma EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(34)

Apsvērumi, ko Itālija izteica Komisijai, atbildot uz oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, neapstrīd to, ka minētā valsts atbalsta shēma kvalificēta kā nelikumīgs atbalsts. Neatkarīgi no tā, kā tiek interpretēti Itālijas apsvērumi, Komisija norāda, ka jebkurā gadījumā minētā atbalsta shēma atbilst tās atbalsta shēmas atjaunošanai, kura tika izveidota ar 1998. gada 10. februāra dekrētu un kuru Komisija izvērtēja un apstiprināja ar numuru NN 24/98. Kā norādīts lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, šāda atjaunošana atbilst jaunas atbalsta shēmas īstenošanai, proti, nelikumīgas atbalsta shēmas īstenošanai. Tas, ka mainījusies valsts iestāde, kura īsteno šo atbalsta shēmu, nekādi neietekmē atbalsta raksturu un kvalifikāciju, ko tam varētu piešķirt Komisija; nav nozīmes tam, vai minētā atbalsta shēma, kas balstās uz 1998. gada 1. februāra dekrētu, ir atjaunota ar 2001. gada 18. maija dekrētu, vai arī to ir atjaunojuši reģioni, pamatojoties uz citiem, Komisijai nezināmiem rīkojumiem.

(35)

Turklāt, kā noteikts lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, pieņemot, ka minētā atbalsta shēma, kā to apgalvoja Itālijas iestādes, ir jau pastāvoša atbalsta shēma un 2001. gada 18. maija dekrēts nav uzskatāms par šīs shēmas labojumu, Komisija uzskata, ka tā ir kļuvusi par jaunu atbalsta shēmu 2001. gada 1. jūlijā, kad pēc jauno, sākot ar 2001. gada 1. janvāri piemērojamo zvejniecības vadlīniju pieņemšanas, pastāvošās atbalsta shēmas, kas nebija pielāgotas šīm vadlīnijām, vairs nedrīkstēja atsaukties uz iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, un tās vajadzēja pārveidot par jaunām atbalsta shēmām, par kurām obligāti jāinformē Komisija. Saskaņā ar 2001. gada zvejniecības vadlīniju 3.2. punktu Komisija ar 2000. gada 21. decembra vēstuli dalībvalstīm ierosināja pārveidot zivsaimniecības nozarē pastāvošās atbalsta shēmas atbilstoši nepieciešamo pasākumu mehānismam līdz 2001. gada 1. jūlijam, norādot, ka atbildes nesaņemšanas gadījumā tiks uzskatīts, ka attiecīgā dalībvalsts ierosinājumu ir pieņēmusi. Itālija neatbildēja nedz uz 2000. gada 21. decembra Komisijas vēstuli, nedz uz 2001. gada 7. maija atgādinājumu, ar kuru Itālija tika informēta, ka sākot no šā brīža noraidošas atbildes neesamību Komisija uzskatīs par piekrišanu ierosinājumam par nepieciešamajiem pasākumiem. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka Itālija ir piekritusi minētajam ierosinājumam un ka pastāvošās atbalsta shēmas tiks pārveidotas līdz 2001. gada 1. jūlijam.

(36)

Tāpēc saskaņā ar 2001. gada zvejniecības vadlīniju noteikumiem, ko pieņēmusi Itālija, dažiem atbalstiem ir atcelta iepriekš piešķirtā atļauja, un tie ir kvalificēti kā jauns atbalsts. Tieši šāda situācija ir gadījumā ar atbalstu kooperatīvu pārstrukturēšanai. Patiesi, atšķirībā no 1997. gada zvejniecības vadlīnijām 2001. gada zvejniecības vadlīniju 2.2.4. punktā bija iekļauti īpaši noteikumi par grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu, kas paredzēja 1999. gada pārstrukturēšanas pamatnostādņu piemērošanu.

(37)

Tādējādi, kā secināts lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, minētā valsts atbalsta shēma attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts pēc 2001. gada 1. jūlija, noteikti ir jauna atbalsta shēma, pirms kuras īstenošanas Itālijas pienākums bija informēt Komisiju.

(38)

Minēto shēmu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu vienīgi tad, ja uz to var attiecināt kādu no EK līguma paredzētajiem izņēmumiem. Tā kā no minētās shēmas labumu gūst zvejniecības un akvakultūras nozares uzņēmumi, tā ir izskatāma, ņemot vērā vadlīnijas valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras jomā. Paliek spēkā analīze, kas izklāstīta lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu.

(39)

Pasākums ir skaidri raksturots kā atbalsta shēma uzņēmu pārstrukturēšanai, īstenojot atbalsta saņēmējuzņēmumu pārstrukturēšanas plānus. 1998. gada 10. februāra dekrētā iekļautais attiecināmo izdevumu saraksts liecina, ka darbības, kas var pretendēt uz finansējumu, patiešām atbilst darbībām, kas ļauj pārstrukturēt uzņēmumus, kurš gūs atbalstu. Šādas izmaksas atbilst investīcijām vai uzņēmumu finansiālajām vai darbības izmaksām. Runa ir par izdevumiem, kurus var droši saistīt ar atbalstīto uzņēmumu darbības pārorientēšanu vai ar to pielāgošanu jauniem ekonomiskajiem apstākļiem ar mērķi atjaunot to ekonomisko un finanšu rentabilitāti.

(40)

Tātad ir lietderīgi analizēt minēto atbalsta shēmu, ņemot vērā noteikumus, kas ietverti zvejniecības vadlīnijās un pamatnostādnēs.

(41)

Gan 2001. gada zvejniecības vadlīnijas (2.2.4. punkts), gan 2004. gada zvejniecības pamatnostādnes (4.1.2. punkts) nosaka, ka atbalstu, kas paredzēts grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, jāizvērtē saskaņā ar pārstrukturēšanas pamatnostādnēm. Gadījumā, ja atbalsts tiktu sniegts vēl pēc 2008. gada 1. aprīļa, kas ir iespējams, jo šī atbalsta shēma ir izveidota bez laika ierobežojuma (sk. 2. apsvērumu iepriekš), uz to attiecināmas 2008. gadā pieņemtās vadlīnijas valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras jomā (10) (turpmāk “2008. gada zvejniecības vadlīnijas”), kuras tieši tāpat atsaucas uz pārstrukturēšanas vadlīnijām. Atbalstam, kas sniegts līdz 2004. gada 9. oktobrim, piemērojamas 1999. gada pārstrukturēšanas vadlīnijas, bet atbalstam, kas piešķirts no 2004. gada 10. oktobra, piemērojamas 2004. gada pārstrukturēšanas vadlīnijas. Ir svarīgi arī atgādināt, ka attiecībā uz konkrēto gadījumu, kad uzņēmumu galvenā darbības joma ir zveja jūrā, zvejniecības pamatnostādnēs ir piebilde, ka šādu valsts atbalstu var piešķirt vienīgi tad, ja Komisijai iesniegts plāns par flotes kapacitātes samazināšanu.

(42)

Tādējādi ir lietderīgi vispirms izvērtēt, vai minētās atbalsta shēmas īstenošanas nosacījumi atbilst tiem, kas noteikti pārstrukturēšanas pamatnostādnēs.

(43)

Pirmkārt, pārstrukturēšanas pamatnostādnes paredz, ka no pārstrukturēšanas atbalsta labumu var gūt tikai grūtībās nonākuši uzņēmumi, kas atbilst kritērijiem, kuri uzskaitīti 1999. gada pārstrukturēšanas pamatnostādnēs no 4. līdz 9. punktam un 2004. gada pārstrukturēšanas pamatnostādnēs no 9. līdz 13. punktam. Šie noteikumi nosaka stingrus kritērijus, atbilstoši kuriem uzņēmums ir kvalificējams kā grūtībās nonācis uzņēmums. Saskaņā ar 1999. gada pārstrukturēšanas pamatnostādņu 5. punktu un 2004. gada pārstrukturēšanas pamatnostādņu 10. punktu gadījumos, kad runa ir par sabiedrību ar ierobežotu atbildību, uzņēmumu var atzīt par grūtībās nonākušu, ja tas ir zaudējis vairāk par pusi no statūtkapitāla un vismaz ceturtā daļa šā statūtkapitāla ir zaudēta pēdējo divpadsmit mēnešu laikā, vai arī gadījumos, kad runa ir par visu citu veidu uzņēmumiem, tam ir jāatbilst apstākļiem, saskaņā ar kuriem piemēro kolektīvās maksātnespējas procedūras. 2004. gada pārstrukturēšanas pamatnostādņu 11. punktā norādīts arī tas, ka papildus šiem kritērijiem uzņēmumu var atzīt par grūtībās nonākušu, ja tam ir parastās grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes, tādas kā zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, finansiālo izdevumu pieaugums utt. (saskaņā ar 18. punktu dalībvalstis var ņemt vērā šādu kritēriju attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu, kas valsts atbalsta shēmas ietvaros tiek piešķirts zivsaimniecības jomas uzņēmumiem).

(44)

Komisija norāda, ka 1998. gada 10. februāra dekrētā nav minēti nekādi šāda vai citāda veida kritēriji. Tādējādi no Itālijas piešķirtā atbalsta labumu var gūt uzņēmumi, kas neatbilst kritērijiem, kuri uzskaitīti minētajās pamatnostādnēs, un kas attiecīgi var nebūt grūtībās nonākuši uzņēmumi.

(45)

Otrkārt, ņemot vērā, ka minētā atbalsta shēma attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, saskaņā ar 1999. gada pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta a) apakšpunktu ir piemērojami kritēriji, kas noteikti iepriekšminētajās pamatnostādnēs no 31. līdz 34. punktam. Tie paši nosacījumi, piemērojot 82. punkta a) apakšpunktu, ir atrodami 2004. gada pārstrukturēšanas pamatnostādnēs no 34. līdz 37. punktam. Saskaņā ar šiem noteikumiem pārstrukturēšanas plānam ir jāļauj pieņemamā laika posmā un pamatojoties uz reālistiskām aplēsēm atjaunot uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju, jāapraksta apstākļi, kas izraisījuši uzņēmuma grūtības un jāpiedāvā tādi pārveidojumi, kas uzņēmumam pēc pārstrukturēšanas ļautu segt visas tā izmaksas; atbalstu piešķirt ir iespējams vienīgi tad, ja iesniegtajā pārstrukturēšanas plānā ir iekļauts šo elementu kopums.

(46)

Komisija norāda, ka Itālija nav izveidojusi nevienu procedūru, kas ļautu pārliecināties, vai minētie nosacījumi ir ievēroti. Informācijā, kas tika sniegta, atbildot uz oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, ir ietvertas vienīgi atsauces uz 1998. gada 10. februāra dekrētā ietvertajiem vispārīgajiem nosacījumiem par šāda atbalsta sniegšanu. Taču šie nosacījumi nenosaka objektīvus kritērijus, kas ļautu pārliecināties, ka attiecīgo uzņēmumu individuālie pārstrukturēšanas plāni patiešām ir izveidoti saskaņā ar šādiem principiem. Tātad nepastāv nekādas garantijas, ka tiek ievēroti nosacījumi, ka noteikti 1999. gada pārstrukturēšanas pamatnostādnēs no 31. līdz 34. punktam un 2004. gada pārstrukturēšanas pamatnostādnēs no 34. līdz 37. punktam.

(47)

Treškārt, saskaņā ar 1999. gada pārstrukturēšanas pamatnostādņu 40. un 41. punktu, kas attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, piemērojot šo pašu pamatnostādņu 67. punkta c) apakšpunktu, atbalsta saņēmējiem jādod ievērojams ieguldījums pārstrukturēšanas plānā no saviem resursiem, lai atbalstu samazinātu līdz minimumam. Tas pats princips ir izklāstīts 2004. gada pārstrukturēšanas pamatnostādņu 43. un 44. punktā, kuri piemērojami, ņemot vērā 82. punkta c) apakšpunktu.

(48)

Saskaņā ar 1998. gada 10. februāra dekrētu atbalsts tiek piešķirts kā neatmaksājams finansējums, nepārsniedzot 40 % attiecināmo izdevumu, vai kā aizdevums ar samazinātu likmi, nepārsniedzot 85 % šādu izdevumu. Nepastāv dalījums atkarībā no dažādiem attiecināmo izdevumu veidiem (sk. iepriekš 2. daļu “Apraksts”). Komisija no tā secina, ka šo ieguldījumu var saistīt ar jebkuru no uzskaitītajiem izdevumiem, piemēram, iekārtu modernizāciju, ar nepilnīgi nolietotiem pamatlīdzekļiem saistītu zaudējumu segšanu, parādu atmaksu utt.

(49)

Tātad ir iespējams, ka daži atbalsta saņēmēji ir devuši ievērojamu ieguldījumu, īstenojot attiecīgo pārstrukturēšanas plānu. Tomēr Komisija norāda, ka Itālija nav noteikusi nekādus kritērijus, kas ļautu piešķiramā atbalsta apmēru pieskaņot atkarībā no katra atbalsta saņēmēja paša ieguldījuma. Vienīgais 1998. gada 10. februāra dekrētā pastāvošais kritērijs ir palīdzības lūgumu saņemšanas secības kritērijs. Šo apsvērumu dēļ Komisija uzskata, ka Itālija šajā atbalsta shēmā nav noteikusi nekādas procedūras, kas ļautu pārliecināties, vai atbilstoši nosacījumiem atbalsta saņēmēji dod pietiekamu ieguldījumu no pašu līdzekļiem un vai atbalsts ir samazināts līdz minimumam. Tātad faktiski ir iespējams, ka daži atbalsta saņēmēji šos nosacījumus nav ievērojuši.

(50)

Ceturtkārt, saskaņā ar 1999. gada pārstrukturēšanas pamatnostādņu 67. punkta b) apakšpunktu kompensācijas pasākumi, kas veicami, lai novērstu nevēlamus konkurences izkropļojumus, un aprakstīti minētajās pamatnostādnēs no 35. līdz 39. punktam, nav piemērojami attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Turpretī saskaņā ar 2004. gada pārstrukturēšanas pamatnostādņu 82. punkta b) apakšpunktu šāda veida pasākumi, kas aprakstīti minētajās pamatnostādnēs no 38. līdz 42. punktam, ir veicami, ja atbalstu saņem vidējais uzņēmums. Komisija norāda, ka Itālija nav paredzējusi šāda veida kompensācijas pasākumu veikšanu, kad no šīs atbalsta shēmas labumu gūst vidējais uzņēmums.

(51)

Visbeidzot, gadījumos, kad no šīs atbalsta shēmas labumu gūst kooperatīvi, kuru galvenais darbības veids ir zveja, Itālija nav iesniegusi nekādus plānus par flotes kapacitātes samazināšanu, kā pieprasīts 2001. gada zvejniecības pamatnostādņu 2.2.5. punktā, 2004. gada zvejniecības pamatnostādņu 4.1.2. punktā, kā arī 2008. gada zvejniecības pamatnostādņu 4.2. punktā.

(52)

Turklāt Komisija norāda Itālijai, ka 2006. gada 6. marta paziņojums nav mainījis pārstrukturēšanas atbalsta shēmām piemērojamos kritērijus un nosacījumus. Komisijas nolūks bija aicināt dalībvalstis izmantot dažus instrumentus to grūtību novēršanai, kas pastāv zivsaimniecības nozarē. Starp Komisijas ieteiktajiem instrumentiem patiešām minēta dalībvalstu iespēja izveidot atbalsta shēmas glābšanai un pārstrukturēšanai. Šajā paziņojumā Komisija vēlējās precizēt, kā piemērojamas pārstrukturēšanas pamatnostādnes, bet nekad nav minējusi iespēju no tām atkāpties. Minētās pamatnostādnes joprojām ir pilnībā piemērojamas.

(53)

Visbeidzot Itālijas iestādes nav minējušas citus argumentus vai sniegušas papildu informāciju, kas norādītu, ka aplūkojamais atbalsts varētu būt saderīgs ar kopējo tirgu, pamatojoties uz citiem EK līguma noteikumiem vai normām, tiesību aktiem vai vadlīnijām par valsts atbalstu.

(54)

Komisija konstatē, ka Itālija, pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punktu, ir nelikumīgi īstenojusi atbalsta shēmu zvejniecības kooperatīviem un to konsorcijiem.

(55)

Pamatojoties uz šā lēmuma 5. daļā izklāstīto analīzi, Komisija uzskata, ka šī atbalsta shēma nav saderīga ar kopējo tirgu.

(56)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu gadījumos, kad nelikumīgi piešķirtais valsts atbalsts ir nesaderīgs ar kopējo tirgu, tas no saņēmējiem ir jāatgūst. Mērķis ir sasniegts, tiklīdz attiecīgo atbalstu, iespējams kopā ar saistību neizpildes procentiem, atmaksā saņēmējs jeb, citiem vārdiem, uzņēmumi, kas faktiski guvuši no tā labumu. Tomēr minētajā 1. punktā precizēts, ka “Komisija neprasa atbalsta atgūšanu, ja tas būtu pretrunā ar kādu Kopienas tiesību vispārēju principu”. Ir lietderīgi pārliecināties, vai šajā saistībā kādu vispārēju Kopienas tiesību principu, piemēram, tiesiskās paļāvības vai juridiskās noteiktības principu, varētu izmantot ar mērķi novērst nelikumīga un nesaderīga atbalsta atgūšanu no tā saņēmējiem.

(57)

Jāatgādina, ka dalībvalstu pienākums ir raudzīties, lai pašu valsts pasākumi būtu saderīgi ar Kopienas noteikumiem valsts atbalsta jomā, lai novērstu konkurences izkropļojumus; turklāt dalībvalstīm par katru valsts atbalstu ir jāinformē Komisija saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu, un tām jāatturas no attiecīgā pasākuma īstenošanas, iekams Komisija to nav izskatījusi. Tādēļ attiecībā uz iespēju, ka atbalsta saņēmēji varētu atsaukties uz tiesiskās paļāvības principu, lai izvairītos no nelikumīga un nesaderīga atbalsta atmaksāšanas, no Tiesas judikatūras izriet, ka “izņemot ārkārtējus apstākļus, atbalsta guvējs principā nevar izmantot tiesisko paļāvību uz atbalsta likumību, ja šis atbalsts ir piešķirts, pārkāpjot noteikumus par valsts atbalsta iepriekšējas kontroles procedūru. Rūpīgam uzņēmējam parasti ir jāspēj pārliecināties, vai šī procedūra ir ievērota.” (11).

(58)

Lietā 265/85, Van den Bergh en Jurgens BV pret Komisiju (12), Eiropas Kopienu Tiesa nolēma, ka “..ikviens uzņēmējs, kurā kāda Kopienas institūcija ir modinājusi pamatotas cerības, var atsaukties uz tiesiskās paļāvības pamatprincipu. Tomēr, ja apdomīgs un nosvērts uzņēmējs spēj paredzēt tāda Komisijas rīkojuma izdošanu, kas varētu skart viņa intereses, tad šāda rīkojuma izdošanas gadījumā viņš uz minēto pamatprincipu atsaukties nevar”.

(59)

Lai pielāgotu pastāvošo atbalstu jaunajām 2001. gada zvejniecības vadlīnijām, Komisija dalībvalstīm ierosināja līdz 2001. gada 1. jūlijam pārveidot zivsaimniecības nozarē pastāvošās atbalsta shēmas. Judikatūrā (13) ir apstiprināts, ka šis vadlīnijās iekļautais ierosinājums ir daļa no regulāras un periodiskas sadarbības, kuras ietvaros Komisija kopīgi ar dalībvalstīm pastāvīgi izvērtē esošās atbalsta shēmas un ierosina dalībvalstīm nepieciešamos lietderīgos pasākumus. Tādējādi Komisijas un katras dalībvalsts vienošanās par pilnīgu visu pastāvošo atbalsta shēmu sarakstu būtu nepraktiska, un ir saprātīgi uzticēt dalībvalstīm atbildību par to atbalsta shēmu pielāgošanu, kurām šādi pielāgojumi būtu nepieciešami. Šādu izvēli vēl jo vairāk pamato tas, ka dalībvalstis piedalās jaunu vadlīniju izstrādē un jau pirms to stāšanās spēkā labi apzinās, kā attiecīgās vadlīnijas ietekmēs pastāvošās atbalsta shēmas.

(60)

Itālija apgalvo, ka esot uzskatījusi, ka šis pasākums ir tikai 1999. gada 11. martā Komisijas apstiprinātā pasākuma NN 24/98 pagarinājums un tādējādi ir uzskatāms par jau pastāvošu atbalsta shēmu. Komisija uzskata, ka pasākums par pastāvošu atbalsta shēmu bija uzskatāms tikai līdz 2001. gada 30. jūnijam. Šajā saistībā, kā minēts iepriekš, Komisija norāda, ka Itālija lietderīgo pasākumu mehānisma ietvaros piekrita ierosinājumam pārveidot zvejniecības un akvakultūras nozarē pastāvošās atbalsta shēmas gan pēc 2001. gada zvejniecības vadlīniju stāšanās spēkā, gan pēc 2004. gada zvejniecības vadlīniju stāšanās spēkā. Tātad sākot ar 2001. gada 1. jūliju pasākums ir kļuvis par jaunu atbalstu, jo to vajadzēja pielāgot jaunajām 2001. gada zvejniecības vadlīnijām.

(61)

Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 659/1999 26. panta 1. punktu, var uzskatīt, ka tas, ka Komisija nepublicēja paziņojumu par to, ka Itālijas valdība ir akceptējusi 2001. gada zvejniecības vadlīnijas, dažus atbalsta saņēmējus varēja pamudināt labticīgi uzskatīt, ka attiecīgais valsts pasākums joprojām ir uzskatāms par pastāvošu atbalsta shēmu. Minētās regulas 26. pants nosaka, ka Komisija “publicē (..) kopsavilkuma paziņojumu par lēmumiem, ko tā pieņem saskaņā ar (..) 18. pantu kopā ar 19. panta 1. punktu”. Saskaņā ar minētās regulas 18. pantu, “ja Komisija (..) secina, ka pastāvošā atbalsta shēma nav vai vairs nav saderīga ar kopējo tirgu, tā pieņem ieteikumu, ar ko attiecīgai dalībvalstij ierosina atbilstīgus pasākumus”. Regulas (EK) Nr. 659/1999 19. panta 1. punkts nosaka, ka tad, ja attiecīgā dalībvalsts akceptē ierosinātos pasākumus, Komisija minēto konstatāciju “dokumentē” un par to informē dalībvalsti.

(62)

Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nepublicēja paziņojumu par to, ka ikviena dalībvalsts ir akceptējusi lietderīgos pasākumus, kurus Komisija ierosinājusi jauno 2001. gada zvejniecības vadlīniju īstenošanai. Tādējādi Komisijai ir grūti pierādīt, ka atbalsta saņēmēji ir bijuši pareizi informēti par Itālijas valdības akceptu un no tā izrietošo atbalsta shēmas statusa maiņu. Turpretī saistībā ar 2004. gada zvejniecības vadlīnijām attiecīgā informācija ir sniegta ar paziņojumu (14).

(63)

Tāpēc, lai arī pastāv princips, saskaņā ar kuru uzņēmēji parasti nevar atsaukties uz tiesisko paļāvību saistībā ar nelikumīgu valsts atbalstu, Komisija tomēr norāda, ka šajā gadījumā līdz 2005. gada 11. novembrim, kad tika publicēts paziņojums par minēto nepieciešamo pasākumu akceptēšanu, apdomīgs un nosvērts uzņēmējs varēja pamatoti uzskatīt, ka šī valsts atbalsta shēma joprojām ir pastāvoša un attiecīgi nav kļuvusi par jaunu atbalsta shēmu.

(64)

Attiecīgi šajā gadījumā Komisija uzskata, ka līdz 2005. gada 11. novembrim piešķirtā atbalsta atgūšana varētu būt pretrunā ar tiesiskās paļāvības vai juridiskās noteiktības principu. Tādējādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantu ir jāpieprasa atmaksāt tikai pēc 2005. gada 12. novembra piešķirto atbalstu.

(65)

Šis lēmums attiecas uz minēto atbalsta shēmu un ir jāizpilda nekavējoties, jo sevišķi attiecībā uz visu šīs atbalsta shēmas ietvaros piešķirto individuālo atbalsta līdzekļu atgūšanu, izņemot tos līdzekļus, kas piešķirti atsevišķiem projektiem, kas šāda atbalsta piešķiršanas brīdī atbilda visiem regulas par de minimis atbalstu vai regulas par atbrīvojumiem noteiktajiem nosacījumiem vai arī Komisijas apstiprinātas atbalsta shēmas nosacījumiem,

a)

sarakstu ar zvejniecības kooperatīviem un to konsorcijiem, kas saņēmuši atbalstu atbilstoši 2. un 3. pantam, kā arī kopējo summu, ko katrs no tiem saņēmis;

b)

kopējo summu (pamatsumma un procenti), kas jāatgūst no katra saņēmēja;

c)

sīku aprakstu par pasākumiem, kas jau veikti un paredzēti, lai izpildītu šo lēmumu;

d)

dokumentus, kas pierāda, ka saņēmējs ir brīdināts par atbalsta atmaksāšanu.