11.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1659/2005 (2) (turpmāk “sākotnējā regula”) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes magnēzija ķieģeļu importam. Pasākums ir procentuālā maksājuma likme 39,9 % apjomā, izņemot sešus sākotnējā regulā īpaši minētus uzņēmumus, uz kuriem attiecas individuālās maksājuma likmes.

(2)

Pēc galīgo pasākumu noteikšanas Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu no Ķīnas ražotāja eksportētāja Bayuquan Refractories Company Limited (turpmāk “pieprasījuma iesniedzējs” jeb “BRC”) saņēma pieprasījumu sākt sākotnējās regulas daļēju starpposma pārskatīšanu (turpmāk “starpposma pārskatīšana”). Pieprasījuma iesniedzējs nepiedalījās izmeklēšanā, ar kuru tika iegūti sākotnējā regulā izklāstītie konstatējumi un secinājumi (turpmāk “sākotnējā izmeklēšana”), tāpēc šim uzņēmumam ir piemērots atlikušais antidempinga maksājums.

(3)

BRC starpposma pārskatīšanas pieprasījumā apgalvoja, kas tas atbilst tirgus ekonomikas režīma (turpmāk “TER”) un atsevišķā režīma (turpmāk “AR”) piešķiršanas kritērijiem. BRC iegādājās Vesuvius Group, tādējādi mainījās tā korporatīvā struktūra. Pieprasījuma iesniedzējs iebilda, ka, salīdzinot tā iekšzemes tirgus pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas ar eksporta cenām uz Kopienu, redzams, ka dempinga starpība ir ievērojami mazāka nekā pašreizējais pasākuma līmenis. Tāpēc tas apgalvoja, ka vairs nav nepieciešams piemērot pasākumu pašreizējā līmenī, lai neitralizētu dempingu.

(4)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai sāktu starpposma pārskatīšanu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu nolēma sākt daļēju starpposma pārskatīšanu vienīgi attiecībā uz dempinga pārbaudi, ciktāl tas skar BRC. Komisija 2008. gada 12. jūnijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) publicēja paziņojumu par pārskatīšanas sākšanu un sāka izmeklēšanu.

(5)

Ražojums, uz kuru attiecas starpposma pārskatīšana, ir sākotnējā regulā aplūkotais ražojums, proti, ķīmiski saistīti, neapdedzināti magnēzija ķieģeļi, kuros esošie magnija savienojumi satur vismaz 80 % MgO, kas satur vai nesatur magnezītu, un kuru izcelsme ir ĶTR (“attiecīgais ražojums”), uz kuru patlaban attiecas KN kodi ex 6815 91 00, ex 6815 99 10 un ex 6815 99 90 (Taric kodi 6815910010, 6815991020 un 6815999020).

(6)

Ražojumam, ko ražo un pārdod Ķīnas iekšējā tirgū, un ražojumam, ko eksportē uz Kopienu, kā arī ražojumam, ko ražo un pārdod ASV, ir vienādas fiziskās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un lietojums, tāpēc tos uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(7)

Komisija oficiāli paziņoja Kopienas ražošanas nozarei, pieprasījuma iesniedzējam un eksportētājvalsts pārstāvjiem par starpposma pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un tikt uzklausītām. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(8)

Komisija nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam TER pieprasījuma veidlapu un anketu un šim nolūkam atvēlētajā termiņā saņēma atbildes. Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga noteikšanai, un veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

(9)

Dempinga izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2007. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 31. martam (turpmāk “izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

(10)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanās, kas skar ĶTR izcelsmes importu, normālvērtību saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu nosaka tiem ražotājiem, par kuriem bija konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem, proti, ja ir pierādīts, ka līdzīgā ražojuma izgatavošanā un pārdošanā dominē tirgus ekonomikas apstākļi. Šie kritēriji ir apkopoti turpmāk:

(11)

Pieprasījuma iesniedzējs atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam pieprasīja TER un noteiktajā termiņā iesniedza pienācīgi aizpildītu TER pieprasījuma veidlapu. Pēc tam tajā sniegtā informācija un ziņas tika pārbaudītas izmeklēšanā uz vietas.

(12)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka pieprasījuma iesniedzējs neatbilst otrajam un trešajam TER piešķiršanas kritērijiem, kas minēti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā. Uzņēmums nevarēja pierādīt, ka tam ir viens skaidrs grāmatvedības dokumentu kopums, kas bija sagatavots un revidēts atbilstoši SGS. Tā finanšu pārskatā un atsevišķos kontos tika konstatēti SGS un uzskaites principu pārkāpumi, piemēram, nepareizi iegrāmatoti un amortizēti pamatlīdzekļi un nepareizi iegrāmatoti kreditoru parādi un avansa maksājumi. Revidents nenorādīja uz šiem pārkāpumiem, tādējādi tika secināts, ka finanšu pārskats nav revidēts saskaņā ar SGS. Turklāt uzņēmums nepierādīja, ka tam nav būtisku izkropļojumu, kas pārņemti no iepriekšējās sistēmas, kurā nav tirgus ekonomikas, jo īpaši tādēļ, ka maksa par zemes izmantošanas tiesību iegādi bija ievērojami zemāka par šo tiesību tirgus cenu.

(13)

Balstoties uz iepriekšminētajiem apsvērumiem un faktiem, pieprasījuma iesniedzējam nevarēja piešķirt TER.

(14)

Kopienas ražošanas nozarei, pieprasījuma iesniedzējam un eksportētājvalsts iestādēm tika dota iespēja sniegt piezīmes par konstatējumiem saistībā ar TER. Pēc tam pieprasījuma iesniedzējs un Kopienas ražošanas nozare iesniedza piezīmes.

(15)

Pieprasījuma iesniedzējs iebilda, ka jautājumiem saistībā ar grāmatvedības dokumentiem nav būtiskas nozīmes un/vai ka 2008. gadā tie tika izlaboti. Jānorāda, ka pieteikuma iesniedzēja 2007. gada pārskatā konstatēto neatbilsmju dēļ pieteikuma iesniedzēja finanšu situācija bija atspoguļota diezgan neprecīzi. Pārbaudot pārskatus attiecībā uz IP, tika atklāts, ka 2007. gadā radušās problēmas 2008. gadā aizvien saglabājās. Nevarēja pieņemt pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu par to, ka 2008. gada beigās ir mainījusies tā grāmatvedības prakse, jo šīs pārmaiņas notika deviņus mēnešus pēc IP, turklāt tās nebija iespējams pārbaudīt uz vietas.

(16)

Kopienas ražošanas nozare iebilda, ka pieprasījuma iesniedzējs neatbilst pirmajam kritērijam, jo dažādo eksporta ierobežojumu dēļ, ko Ķīnas valdība bija piemērojusi galvenajam izejmateriālam, no kura tika izgatavots attiecīgais ražojums, nepareizi tika atspoguļotas minētā izejmateriāla cenas iekšzemes tirgū. Tādējādi Ķīnas magnēzija ķieģeļu ražotāji izejmateriālu var iegūt ar labākiem nosacījumiem salīdzinājumā ar konkurentiem citās valstīs.

(17)

Pārbaudot šo apgalvojumu, tika izpētītas galvenā izejmateriāla, proti, magnēzija iegādes cenas, ko maksāja BRC, un biržā kotētās Ķīnas magnēzija cenas (avots: Price Watch/Industrial minerals), ko bija sniegusi Kopienas ražošanas nozare. No salīdzinājuma bija redzams, ka cenu atšķirību IP nevarēja uzskatīt par ievērojamu. Turklāt izmeklēšanā varēja pārbaudīt, vai BRC bija varējis brīvi iegādāties magnēziju no dažādiem piegādātājiem un vai cenas tika saskaņotas bez valsts iesaistīšanās. Uz šā pamata ir skaidrs, ka nepareizi atspoguļotās izejmateriālu cenas izmeklēšanas periodā būtiski neietekmēja BRC.

(18)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiek apstiprināti konstatējumi un secinājums par to, ka uzņēmumam BRC nevar piešķirt TER.

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu valstīm, uz kurām attiecas minētais pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, ja tāds ir, izņemot gadījumus, kad uzņēmums spēj pierādīt, ka tas atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem AR piešķiršanas kritērijiem. Šie kritēriji ir apkopoti turpmāk:

(20)

Pieprasījuma iesniedzējs ne vien lūdza tam piešķirt TER, bet pieprasīja arī AR gadījumā, ja tam nepiešķirtu TER.

(21)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka pieprasījuma iesniedzējs atbilst visiem iepriekšminētajiem kritērijiem. Izmeklēšanā netika konstatēti fakti, kuru rezultātā tiktu noraidīta pieprasījuma iesniedzēja pieprasītā AR piešķiršana. Tāpēc tiek secināts, ka uzņēmumam BRC varēja piešķirt AR.

(22)

Ja importa izcelsme ir valstīs, kurās nav tirgus ekonomikas, un ja nevarēja piešķirt TER, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā minētajām valstīm normālvērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu jānosaka, izmantojot cenu vai salikto vērtību analogā valstī.

(23)

Komisija paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu norādīja uz ieceri izmantot Amerikas Savienotās Valstis (ASV) kā atbilstošu analogo valsti, lai noteiktu normālvērtību attiecībā uz ĶTR, jo šo analogo valsti izmantoja sākotnējā izmeklēšanā. Viens ASV ražotājs piekrita sadarboties izmeklēšanā, lai noteiktu normālvērtību attiecībā uz BRC. No ieinteresētajam personām netika saņemtas piezīmes par šo priekšlikumu.

(24)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālvērtību attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas bija saņemta no sadarbībā iesaistītā ražotāja analogajā valstī.

(25)

Lai nodrošinātu normālvērtību noteikšanu lielākajai daļai no ĶTR eksportēto ražojuma veidu, īpaši tāpēc, ka tika izmantoti analogās valsts dati, uzskatīja par lietderīgu labot kritērijus, kurus izmantoja, lai attiecīgi apzinātu dažādos ražojuma veidus. Tāpēc, pamatojoties uz labotajiem kritērijiem, pārskatīja dempinga aprēķinu.

(26)

Lai noteiktu normālvērtību, vispirms attiecībā uz sadarbībā iesaistīto ASV ražotāju noteica, vai tā līdzīgā ražojuma pārdevumu kopējais apjoms iekšzemes tirgū bija uzskatāms par reprezentatīvu salīdzinājumā ar tā kopējo apjomu, kas bija pārdots eksportam uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumus iekšzemes tirgū uzskata par reprezentatīviem, ja kopējais pārdevumu apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no atbilstošo pārdevumu kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Kopienu. Tika konstatēts, ka visi ASV attiecīgā ražotāja iekšzemes tirgū veiktie pārdevumi bija veikti reprezentatīvos apjomos.

(27)

Pēc tam tika apzināti tādi līdzīgā ražojuma veidi, kuri tika pārdoti iekšzemes tirgū un kuri bija vienādi vai tieši salīdzināmi ar eksportam uz Kopienu pārdotajiem ražojuma veidiem.

(28)

Par katru ražojuma veidu, kuru sadarbībā iesaistītais ASV ražotājs bija pārdevis iekšzemes tirgū un par kuru bija konstatēts, ka tas ir tieši salīdzināms ar magnēzija ķieģeļu veidu, ko BRC pārdod Kopienā, tika noskaidrots, vai ASV pārdevumi iekšzemes tirgū ir bijuši pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta mērķiem. Konkrēta magnēzija ķieģeļu veida pārdevumus iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja minētā veida pārdevumu kopējais apjoms iekšzemes tirgū IP bija 5 % vai vairāk no salīdzināmā magnēzija ķieģeļu veida pārdevumu kopējā apjoma, ko BRC bija eksportējis uz Kopienu. Tika konstatēts, ka visi ražojuma veidi tika pārdoti pietiekamos daudzumos iekšzemes tirgū, lai tos uzskatītu par reprezentatīviem.

(29)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai katra magnēzija ķieģeļu veida reprezentatīvo pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādu, kas veikts parastajā tirdzniecības apritē, nosakot attiecīgā magnēzija ķieģeļu veida rentablo pārdevumu īpatsvaru, kas veikts neatkarīgiem pircējiem.

(30)

Iekšzemes tirgū veiktus pārdošanas darījumus uzskatīja par rentabliem, ja konkrētā ražojuma veida vienības cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai pārsniedza tās. Tāpēc tika noteiktas ražošanas izmaksas katram ražojuma veidam, kas IP laikā bija pārdots ASV iekšējā tirgū.

(31)

Veicot iepriekš minēto analīzi, tika konstatēts, ka visi pārējie ražojuma veidi, izņemot vienu, ir pārdoti parastajā tirdzniecības apritē ASV. Tādējādi šo ražojuma veidu normālvērtību noteica, izmantojot visas cenas, kas ASV iekšējā tirgū ir samaksātas vai jāmaksā par tādiem ražojuma veidiem, kas salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus BRC eksportēja uz Kopienu. Normālvērtību noteica kā vidējo svērto pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, kuru maksāja nesaistītie pircēji ASV.

(32)

Lielākā daļa ražojuma veidu, kurus BRC bija eksportējis uz Kopienu, bija ražojuma veidi ar papildu apstrādi, kurus sadarbībā iesaistītais ražotājs nepārdeva vai nepārdod reprezentatīvos daudzumos ASV. Tāpēc šo ražojuma veidu normālvērtību noteica, izmantojot atbilstošo ražojuma veidu bez papildu apstrādes pārdevumus ASV, kā aprakstīts 31. apsvērumā, kas tika turpmāk koriģēta, lai ņemtu vērā ražojuma fizisko īpašību atšķirības. Korekcijas līmeni aprēķināja, izmantojot sākotnējā izmeklēšanā sniegtās un pārbaudītās ziņas par Kopienas ražošanas nozari.

(33)

Vienīgajam ražojuma veidam, kuram nevarēja izmantot pārdošanas cenas iekšzemes tirgū, kā minēts 31. apsvērumā, bija jāpiemēro cita metode. Šajā gadījumā Komisija izmantoja salikto normālvērtību, ko saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu aprēķināja, eksportēto ražojuma veidu ražošanas izmaksām pieskaitot samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un samērīgu peļņas normu. PVA summas un peļņas normu atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6. punktam noteica, izmantojot vidējās PVA izmaksas un peļņas normu līdzīgā ražojuma pārdevumiem, kas veikti parastajā tirdzniecības apritē.

(34)

Visi pārdevumi, kurus BRC eksportēja uz Kopienu, bija veikti, izmantojot saistītus importētājus, tāpēc ražotāja eksporta cena bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētos ražojumus pirmo reizi tālāk pārdeva pirmajam neatkarīgajam pircējam Kopienā, to pienācīgi koriģējot, lai iekļautu visas no importēšanas līdz tālākpārdošanai radušās izmaksas un samērīgu PVA un peļņas normu. Šajā ziņā izmantoja saistīto importētāju PVA izmaksas.

(35)

Lai šim mērķim izmantotu saprātīgu importētāja peļņu, tā kā nebija datu no nesaistītiem importētājiem un pašreizējā starpposma pārskatīšanā tiek pārbaudīts tikai dempings attiecībā uz vienu uzņēmumu, proti, pieteikuma iesniedzēju, peļņas normu noteica, izmantojot sākotnējā izmeklēšanā reģistrēto nesaistītā importētāja, kurš sadarbojās, peļņu.

(36)

Vidējo normālvērtību salīdzināja ar katra attiecīgā ražojuma veida vidējo eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja cenu vienādā tirdzniecības līmenī un tādā pašā netiešo nodokļu uzlikšanas līmenī. Lai nodrošinātu patiesu normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ņēma vērā to faktoru atšķirības, kuri saskaņā ar iesniegto un pierādīto informāciju ietekmēja cenas un to salīdzināmību. Šim nolūkam attiecīgos gadījumos, ja tas bija pamatoti, tika koriģētas transporta izmaksas, apdrošināšanas, pārkraušanas maksas, kredīta izmaksas un faktiski samaksātie antidempinga maksājumi.

(37)

Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka par eksporta pārdevumiem samaksātais PVN netika atmaksāts. Tāpēc informācijā, ko atbilstīgi pamatregulas 20. pantam nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam, bija norādīts, ka gan eksporta cena, gan normālvērtība būtu jānosaka, par pamatu izmantojot samaksāto vai maksājamo PVN. Pieprasījuma iesniedzējs iebilda pret šādas metodes izmantošanu, jo tādā gadījumā normālvērtība palielinātos par summu, kas pārsniegtu PVN summu, kura būtu bijusi jāatskaita no eksporta cenas.

(38)

Saistībā ar šo argumentu jānorāda, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā par eksporta pārdevumiem samaksātais PVN netika atmaksāts. Tāpēc nebija vajadzības koriģēt ne PVN, ne eksporta cenu, ne normālvērtību. Turklāt izmantotā metode ir neitrāla. Tās ietekme ir tāda pati kā tad, ja uzņēmums atsevišķus ražojumus pārdotu uz Kopienu vai veiktu darījumus uz Kopienu par eksporta cenu, kas nerada dempingu. Citiem vārdiem sakot, pat tad, ja abās vienādojuma pusēs iekļautu PVN, tas palielinātu abu elementu starpību, un tas pats būtu vērojams arī modeļos, kuros nebija dempinga.

(39)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 11. punktā paredzētajam katra ražojuma veida vidējo svērto normālvērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Šis salīdzinājums liecināja, ka nav dempinga.

(40)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika arī pārbaudīts, vai varētu pamatoti uzskatīt, ka apstākļu maiņa ir ilglaicīga.

(41)

Šajā ziņā jāatgādina, ka pieprasījuma iesniedzējs sākotnējās regulas IP beigās pārdeva tikai ierobežotu daudzumu magnēzija ķieģeļu un tādējādi nepiedalījās sākotnējā izmeklēšanā, tāpēc šim uzņēmumam piemēroja atlikušo maksājumu 39,9 % apjomā. Pēc tam BRC, kurš pastāvēja sākotnējās izmeklēšanas laikā, iegādājās Vesuvius Group, kā rezultātā mainījās BRC korporatīvā struktūra.

(42)

Pieprasījuma iesniedzējs šajā starpposma pārskatīšanā pilnībā sadarbojās, un savāktās un pārbaudītās ziņas ļāva noteikt dempinga starpību, izmantojot tā individuālās eksporta cenas uz Kopienu. Šis aprēķins rāda, ka pasākuma turpmāka piemērošana pašreizējā līmenī vairs nav pamatota.

(43)

Turklāt izmeklēšanā iegūtie un pārbaudītie pierādījumi liecināja, ka pieprasījuma iesniedzēja korporatīvās struktūras pārmaiņas ir uzskatāmas par ilglaicīgām. Izmeklēšanas gaitā netika iegūta informācija, kas liecinātu par pretējo. Ir maz ticams, ka apstākļi, kuru rezultātā tika sākta šī starpposma pārskatīšana, tuvākajā nākotnē varētu mainīties tā, lai tas ietekmētu pašreizējās pārskatīšanas konstatējumus. Tāpēc jāsecina, ka apstākļu maiņa ir uzskatāma par ilglaicīgu.

(44)

Ņemot vērā šīs pārskatīšanas izmeklēšanas rezultātus, antidempinga maksājums, kas piemērojams BRC veiktajam attiecīgā ražojuma importam, ir jānosaka 0 % apjomā.

(45)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuri bija pamatā ieteikumam grozīt Regulu (EK) Nr. 1659/2005, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes. Piezīmes attiecīgos gadījumos tika ņemtas vērā,