21.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 126/1

(1)

Kā noteikts 56. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (3), noteikumi par izdevumu atbilstību jāparedz valstu līmenī ar dažiem izņēmumiem, kas noteikti attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Eiropas Sociālo fondu (ESF).

(2)

Ar 11. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1081/2006 (4) noteikts, kuri izdevumi ir atbilstīgi atbalstam no ESF, kā noteikts minētās regulas 11. panta 1. punktā.

(3)

Finanšu krīze apstiprina to, ka ir nepieciešama papildu vienkāršošana, lai veicinātu piekļuvi ESF līdzfinansētajiem piešķīrumiem.

(4)

Eiropas Revīzijas palāta savā pārskatā par 2007. gadu ir ieteikusi likumdevējām iestādēm un Komisijai būt gatavām no jauna apsvērt turpmāko izdevumu programmu izveidi, pienācīgi izvērtējot, kā vienkāršot pamatu atbilstīgo izmaksu aprēķināšanai un vairāk izmantot vienreizējos maksājumus vai vienotas likmes maksājumus tā vietā, lai atlīdzinātu “reālās izmaksas”.

(5)

Lai nodrošinātu nepieciešamo vienkāršošanu to darbību vadībā, administrēšanā un kontrolē, par kurām tiek saņemts atbalsts no ESF, īpaši – ja tās ir saistītas ar atmaksāšanas sistēmām, kuru pamatā ir rezultāti, ir lietderīgi pievienot atbilstīgo izmaksu divus papildu veidus, proti, vienreizējos maksājumus un vienības izmaksu vienotas likmes standarta shēmas.

(6)

Lai nodrošinātu juridisko skaidrību attiecībā uz izdevumu atbilstību, šī vienkāršošana būtu jāattiecina uz visiem piešķīrumiem no ESF. Tādēļ būtu nepieciešama piemērošana ar atpakaļejošu datumu no 2006. gada 1. augusta, kas ir diena, kad stājās spēkā Regula (EK) Nr. 1081/2006.

(7)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1081/2006 būtu attiecīgi jāgroza,

1.

Ar šādu punktu aizstāj b) apakšpunktu:

2.

Pievieno šādas daļas:

“Pirmās daļas b) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā minētos variantus var apvienot vienīgi tad, ja katrs no tiem attiecas uz atbilstīgo izmaksu atšķirīgu kategoriju vai ja tos vienā un tajā pašā darbībā izmanto dažādiem projektiem.

Pirmās daļas b) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā minētās izmaksas nosaka iepriekš uz taisnīga, objektīva un pierādāma aprēķina pamata.

Pirmās daļas b) apakšpunkta iii) punktā minētais vienreizējais maksājums nepārsniedz EUR 50 000.”