8.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/5

(1)

Padome 1999. gada 12. augustā ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 (2) (“sākotnējā izmeklēšana”) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu tādu tērauda trošu un tauvu (“attiecīgais ražojums”) importam, kuru izcelsme inter alia ir Indijā (“attiecīgā valsts”). Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama Usha Martin Limited (UML) ražotajiem izstrādājumiem, tika noteikta 23,8 % apmērā.

(2)

Komisija ar Lēmumu 1999/572/EK (3) pieņēma UML piedāvātās cenu saistības, tādēļ uzņēmuma UML ražotajam Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam nepiemēroja šo galīgo antidempinga maksājuma likmi.

(3)

Pēc termiņa beigu pārskata, ko veica saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Padome 2005. gada 8. novembrī ar Regulu (EK) Nr. 1858/2005 (4) nolēma, ka ir jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas piemērojami tērauda trošu un tauvu importam, kuru izcelsme inter alia ir Indijā (“termiņa beigu izmeklēšana”).

(4)

Ņemot vērā minēto cenu saistību pārkāpumus, Padome 2006. gada 23. janvārī ar Regulu (EK) Nr. 121/2006 (5) grozīja Regulu (EK) Nr. 1858/2005, un 2005. gada 22. decembrī pieņemtās saistības atcēla ar Komisijas Lēmumu 2006/38/EK (6).

(5)

Komisija 2007. gadā saņēma daļējas starpposma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu (“starpposma pārskatīšana”). Pieprasījumu, kas attiecās tikai uz dempinga pārbaudi, iesniedza UML. UML apgalvoja, ka uzņēmuma eksporta cenas uz Kopienu ir paaugstinājušās ātrākā tempā nekā Indijas iekšzemes cenas, un par to liecina dempinga starpības samazināšanās. Tādējādi UML apgalvoja, ka ir mainījušies apstākļi, uz kuru pamata noteica pasākumus, un ka šīs pārmaiņas ir ilgstošas.

(6)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu starpposma pārskatīšanu, Komisija nolēma sākt daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tikai attiecībā uz dempinga pārbaudi, ciktāl tas attiecas uz UML. 2008. gada 9. janvārī Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (7) publicēja paziņojumu par izmeklēšanas sākšanu un uzsāka to.

(7)

Komisija oficiāli informēja UML, eksportētājas valsts iestādes un Kopienas ražotāju pārstāvības organizāciju, ES Stiepļu trošu ražotāju sadarbības komiteju (EWRIS) par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausa termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(8)

UML un ar to saistītajiem uzņēmumiem nosūtīja anketas, un visi aptaujātie sniedza atbildes šim nolūkam noteiktajā termiņā. Komisija apkopoja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu analīzes veikšanai, kā arī veica tās pārbaudi, apmeklējot klātienē šādus uzņēmumus:

(9)

Pārskatīšanas izmeklēšana attiecībā uz dempingu aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim (“PIP”).

(10)

Attiecīgais ražojums, uz ko attiecas šī daļējā starpposma izmeklēšana, parasti tiek saukts par tērauda stiepļu trosēm (SWR), un tas neatšķiras no attiecīgā ražojuma, uz kuru attiecās sākotnējā un termiņa beigu pārskatīšana, kuru rezultātā noteikti patlaban spēkā esošie pasākumi. Attiecīgais ražojums ir Indijas izcelsmes tērauda troses un tauvas, ieskaitot slēgtas konstrukcijas troses, izņemot nerūsējošā tērauda troses un tauvas, kuru maksimālais šķērsgriezuma diametrs pārsniedz 3 mm, kas patlaban tiek klasificētas ar KN kodiem ex 7312 10 81, ex 7312 10 83, ex 7312 10 85, ex 7312 10 89 un ex 7312 10 98.

(11)

Tika konstatēts, ka SWR, ko Indijas iekšzemes tirgum ražo un pārdod uzņēmums UML, un SWR, ko UML eksportē uz Kopienu, ir vienādas fiziskās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un lietojums. Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem.

(12)

Lai labāk saprastu, kas ir attiecīgais ražojums un līdzīgais ražojums, jāatgādina, ka SWR ražošanas procesā tiek saslēgtas vairākas tērauda dzīslas, kuras savukārt sastāv no tērauda stiepļu saišķiem, ko izgatavo no tērauda stieples stieņiem. Ražojuma kontroles numuru (“RKN”) noteikšana, ņemot vērā sīkus ražojuma raksturlielumus, ir ierasta prakse izmeklēšanas laikā, jo tādā veidā var nošķirt dažādus ražojuma tipus, kurus ražotājs eksportētājs saražo un pārdod attiecīgās valsts iekšzemes tirgū, un tos, kuri tiek eksportēti uz Kopienu.

(13)

Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka, nosakot dempinga aprēķiniem ierosinātos RKN, nav ņemti vērā divi svarīgi elementi, proti, stieples komponenta serdeņa tips un stiepes izturība.

(14)

Tomēr, lai noteiktu dempinga starpību uzņēmumam UML, RKN tika noteikti atbilstīgi konkrētā uzņēmuma ražojumu kodēšanas sistēmai, lai nodrošinātu, ka iekšzemes tirgū pārdoto ražojumu fiziskie raksturlielumi ir salīdzināmi ar to ražojumu raksturlielumiem, kurus eksportē uz Kopienu.

(15)

Ņemot vērā minēto, netika uzskatīts par vajadzīgu grozīt RKN, tādējādi prasību noraidīja.

(16)

UML apgalvoja, ka viens otru ļoti atgādinoši ražojuma tipi būtu jāiekļauj eksportēto un valsts iekšzemes tirgū pārdoto ražojuma tipu salīdzinājumā, ņemot vērā iespējamas minimālas atšķirības attiecībā uz troses diametru, stiepļu izkārtojumu dzīslās, dzīslu skaitu dzīslu/stiepļu kombinācijās vai attiecībā uz stieples raksturlielumiem, piemēram, galvanizētas vai negalvanizētas stieples.

(17)

Tomēr tika uzskatīts, ka izmeklēšana attiecībā uz apstākļiem, kas varētu būt mainījušies, iespēju robežās ir jāveic, balstoties uz tiem pašiem parametriem, kas izmantoti agrākās izmeklēšanās. Pārbaudot pieprasījumu, turklāt atklājās, ka iespējamā ietekme uz izmeklēšanas konstatējumiem nebūtu būtiska. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(18)

Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms izpētīja, vai UML līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar tā kopējiem pārdošanas apjomiem eksportam uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū uzskata par reprezentatīvu, ja kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no atbilstošā kopējā pārdošanas apjoma eksportam uz Kopienu. Tika konstatēts, ka visu UML ražojumu veidu pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi.

(19)

Pēc tam tika apzināti tie attiecīgā ražojuma tipi, ko UML pārdeva iekšzemes tirgū un kas bija identiski un tieši salīdzināmi ar tiem, ko pārdeva eksportam uz Kopienu.

(20)

Attiecībā uz katru ražojuma tipu, ko UML pārdeva iekšzemes tirgū un par kuru konstatēja, ka tas ir tieši salīdzināms ar tiem ražojuma tipiem, ko pārdod eksportam uz Kopienu, noskaidroja, vai pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē.

(21)

Pārbaudīja arī to, vai visu ražojuma tipu pārdošana iekšzemes tirgū bija veikta parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To pārbaudīja, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nosakot rentablo pārdošanas darījumu īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū attiecībā uz katru eksportēto attiecīgā ražojuma tipu.

(22)

Tiem ražojuma tipiem, attiecībā uz kuriem vairāk nekā 80 % no pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū netika pārdoti zem vienības pašizmaksas, t. i., ja attiecīgā ražojuma tipa vidējā pārdošanas cena bija vienāda ar attiecīgā tipa vidējām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību aprēķināja kā attiecīgā ražojuma tipa vidējo pārdošanas cenu no kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šie pārdošanas darījumi bija vai nebija rentabli.

(23)

Attiecībā uz tiem ražojuma tipiem, kuriem ne mazāk kā 80 % pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū netika pārdoti zem vienības pašizmaksas, normālo vērtību aprēķināja kā vidējo svērto pārdošanas cenu no tiem darījumiem, kuru vērtība bija vienāda ar vai lielāka par attiecīgā tipa vienības pašizmaksu.

(24)

Ja visi konkrēta ražojuma tipa pārdošanas darījumi iekšzemes tirgū bija ar zaudējumiem, tika uzskatīts, ka attiecīgais ražojuma tips netika pārdots parastā tirdzniecības apritē, un tāpēc normālā vērtība bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, t. i., pamatojoties uz attiecīgā tipa ražošanas izmaksām, pieskaitot pārdošanas, vispārējo un administratīvo (“PVA”) izmaksu summu un saprātīgu peļņas normu. Atbilstoši pamatregulas 2. panta 6. punktam PVA un peļņas summas balstīja uz vidējo PVA summu un uz UML līdzīga ražojuma pārdevumu peļņu parastā tirdzniecības apritē.

(25)

Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

(26)

Ja pārdošana notika ar saistīta importētāja vai tirgotāja starpniecību, tika ņemta vērā eksporta cena, ko noteica, pamatojoties uz minētā saistītā importētāja vai tirgotāja tālākpārdošanas cenām neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. pantu tika ņemtas vērā visas izmaksas, kas radušās importēšanas un tālākpārdošanas gaitā, tostarp saistītā importētāja PVA izmaksas un Kopienā gūtā peļņa PIP laikā. Tika veiktas korekcijas par sauszemes un jūras transporta izmaksām, apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas un iepakošanas izmaksām, kredītu izmaksām un ievedmuitas nodokļiem; šīs summas tika atņemtas no tālākpārdošanas cenas, lai iegūtu ražotāja cenu.

(27)

Vidējo normālo vērtību salīdzināja ar katra attiecīgā ražojuma tipa vidējo eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja cenu vienādā tirdzniecības līmenī. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu un lai nodrošinātu godīgu salīdzinājumu, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā atlaides, sauszemes un jūras transporta izmaksas, apdrošināšanas izmaksas, pārkraušanas, iepakošanas un kredītu izmaksas; šīs summas tika atņemtas no eksporta cenas, lai iegūtu ražotāja cenu.

(28)

Attiecībā uz eksporta pārdevumiem saistītajiem uzņēmumiem UML iesniedza prasību koriģēt tirdzniecības līmeni starp iekšzemes pārdevumiem izplatītājiem un starp eksporta pārdevumiem uzņēmumiem, kas saistīti ar UML, pamatojoties uz to, ka starp tiem pastāv ilgtermiņa darba attiecības.

(29)

Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka tālākpārdošanas gadījumā saistītie importētāji ir vienīgi starpnieki starp UML un nesaistītiem Kopienas pircējiem. Tādēļ starpnieku tirdzniecības līmenis neietekmē salīdzinājumu starp iekšzemes pārdevumiem tirgotājiem un galalietotājiem un starp eksporta tālākpārdevumiem tādai pašai pircēju kategorijai Kopienā. Tāpēc prasību noraidīja.

(30)

UML iesniedza vēl vienu prasību veikt korekciju, ņemot vērā euro, ASV dolāra un Lielbritānijas mārciņas valūtas maiņas likmju nelabvēlīgas izmaiņas attiecībā pret Indijas rūpiju PIP laikā. Šo prasību noraidīja, jo svārstības netika uzskatītas par ilgstošām, kā arī tāpēc, ka, neskaitot tiešos pārdevumus euro valūtā nesaistītiem pircējiem Kopienā, prasītā korekcija attiecās uz iekšējām cenām saistītajiem uzņēmumiem.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpību aprēķināja, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu.

(32)

Saskaņā ar aprakstītajiem nosacījumiem katra ražojuma tipa vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar attiecīgā ražojuma atbilstošā tipa vidējo svērto eksporta cenu tajā pašā tirdzniecības līmenī.

(33)

Dempinga starpība, ko noteica attiecībā uz tiešajiem pārdevumiem nesaistītiem uzņēmumiem Kopienā PIP laikā, izsakot procentos no Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenas pirms nodokļu nomaksas, bija 2,6 %, turpretī dempinga starpība pārdevumiem ar saistīto uzņēmumu starpniecību bija –3,9 %, tādējādi kopējā dempinga starpība bija negatīva (–2,8 %).

(34)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika arī pārbaudīts, vai varētu pamatoti uzskatīt, ka konstatētajām apstākļu pārmaiņām ir ilgtermiņa raksturs.

(35)

Izmeklēšanā konstatēja, ka kopš termiņa beigu izmeklēšanas uzņēmums UML ir būtiski pārstrukturizēts, proti, tas daudzveidojis ražojumu klāstu un paplašinājis pasaules tirdzniecības tīklu. Tomēr šiem faktiem nav īpašas negatīvas ietekmes uz izmeklēšanu, jo uzņēmumu grupas uzskaites sistēma no ražošanas līdz pārdošanai sniedz iespēju pilnībā izsekot notikumu gaitai.

(36)

Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka UML eksportē uz Kopienu Indijas izcelsmes SWR un dzīslas, kā starpniekus izmantojot saistītos ražotājus Apvienotajā Karalistē un AAE, tādējādi mainot Kopienas tirgū pārdoto SWR izcelsmi.

(37)

Ņemot vērā šo apgalvojumu un lai iegūtu pilnīgu informāciju, izmeklēšanu veica arī par vairākiem uzņēmumu grupas darījumiem un dzīslu pārveidi par SWR, ko veic saistītie ražotāji Apvienotajā Karalistē un AAE. Konstatēja, ka šie darījumi neietekmē šīs pārskatīšanas izmeklēšanas rezultātus.

(38)

Attiecībā uz saistīto ražotāju AAE konstatēja, ka PIP laikā šis ražotājs neeksportēja no UML Indijā iepirktos SWR uz Kopienu. Tika pārbaudīti visi šā ražotāja pārdošanas darījumi, kuru pircēji bija citās pasaules valstīs, nevis Kopienā.

(39)

Attiecībā uz dzīslu pārveidi par SWR tika konstatēts, ka abi saistītie ražotāji šo pārveidi īstenoja kā nozīmīgu pārveidi.

(40)

Saskaņā ar 35. apsvērumā minēto Usha Martin group ir pārstrukturizēts un ir daudzveidojis ražojumu klāstu. Uzņēmums ražo stiepļu troses ne tikai Indijā, bet arī citās ražotnēs, kas atrodas daudzās pasaules valstīs. Uzņēmumu grupa Indijā turpina investēt ražīguma paaugstināšanā un efektivitātē, taču vienlaikus grupa kļūst arī par pasaules mēroga uzņēmumu, kas veic investīcijas visā pasaulē, tostarp arī Kopienā.

(41)

Turklāt ir vērts pieminēt, ka saskaņā ar Eurostat datiem kopš 2004. gada vidējām SWR importa cenām no Indijas uz Kopienu ir augšupejoša tendence. Importa no Indijas vidējo cenu palielinājums tiešām ir būtiskāks nekā pasaules vidējo importa cenu pieaugums.

(42)

Ņemot vērā minētos faktus, paredzams, ka pēc uzņēmumam UML spēkā esošo antidempinga pasākumu atcelšanas SWR imports nepalielināsies un ka Indijas izcelsmes SWR imports uz Kopienu par dempinga cenām vairs netiks novērots.

(43)

Tādēļ uzskata, ka ir maz ticams, ka šo pārskatīšanu izraisījušie apstākļi tuvākajā nākotnē varētu mainīties tā, lai ietekmētu esošās pārskatīšanas konstatējumus. Tādēļ pārmaiņas uzskata par ilglaicīgām.

(44)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu un ņemot vērā izmeklēšanas konstatējumus, proti, ka PIP laikā netika konstatēts dempings un tā atkārtotas parādīšanās iespējamība nākotnē, attiecībā uz uzņēmumu UML ir jāatceļ antidempinga pasākumi, ko piemēro Indijas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam.

(45)

Ieinteresētās personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika ieteikts atcelt antidempinga pasākumu, kas ir spēkā attiecībā uz Indijas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu, ko veic uzņēmums UML, un tām tika dota iespēja izteikt komentārus.

(46)

Ieinteresētās personas izteica komentārus. Tomēr saņemtie komentāri nebija tādi, kuru dēļ būtu jāmaina iepriekšminētie secinājumi,