7.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 38/3

(1)

Komisija 2008. gada 25. martā saņēma sūdzību par Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR), Moldovas Republikas (MR) un Turcijas izcelsmes karsti velmētu, saišķos brīvi satītu, dzelzs, neleģēta vai leģēta tērauda, bet ne nerūsējošā tērauda stiepļu stieņu (“velmēto stiepļu”) importu.

(2)

Eurofer (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību atbilstīgi pamatregulas 5. pantam to ražotāju vārdā, kas pārstāv lielāko daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 25 % – no Kopienas velmēto stiepļu ražošanas kopapjoma.

(3)

Sūdzībā bija sniegti sākotnēji pierādījumi par dempingu un tā rezultātā nodarīto būtisko kaitējumu, un tos atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras uzsākšanu.

(4)

Procedūra tika uzsākta 2008. gada 8. maijā ar paziņojuma par procedūras uzsākšanu publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (“paziņojums par procedūras uzsākšanu”).

(5)

Komisija par procedūras uzsākšanu oficiāli informēja zināmos iesaistītos ĶTR, MR un Turcijas ražotājus eksportētājus, importētājus, tirgotājus, lietotājus un asociācijas, kā arī ĶTR, MR un Turcijas iestādes, Kopienas ražotājus, kas iesniedza sūdzību, un citus Kopienas ražotājus, uz kuriem attiecās procedūras uzsākšana. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā pieprasīt, lai tās uzklausa. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(6)

Lai ražotāji eksportētāji saskaņā ar pašu vēlēšanos varētu iesniegt pieprasījumu piemērot tirgus ekonomikas režīmu (TER) vai atsevišķu režīmu (AR), Komisija ĶTR un Moldovas zināmajiem iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem un ĶTR un MR iestādēm nosūtīja pieprasījuma veidlapas. Divi ĶTR ražotāji eksportētāji, kurus abus veido saistītu uzņēmumu grupas, un viens MR ražotājs eksportētājs pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam vai AR gadījumam, ja izmeklēšanā noskaidrotos, ka to darbība neatbilst TER nosacījumiem.

(7)

Ņemot vērā acīmredzamo lielo ražotāju eksportētāju skaitu ĶTR un Turcijā, kā arī importētāju un ražotāju skaitu Kopienā, Komisija paziņojumā par procedūras uzsākšanu norādīja, ka šajā izmeklēšanā, lai noteiktu dempingu un kaitējumu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu, var piemērot izlases veida pārbaudi.

(8)

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir jāpiemēro izlases veida pārbaude, un, ja ir, veikt atlasi, visi ĶTR un Turcijas ražotāji eksportētāji, Kopienas importētāji un Kopienas ražotāji tika aicināti par sevi ziņot Komisijai un atbilstīgi paziņojumam par procedūras uzsākšanu sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo ražojumu.

(9)

Ņemot vērā nelielo atbilžu skaitu atlases veikšanā, tika nolemts, ka Ķīnas un Turcijas ražotājiem eksportētājiem vai Kopienas ražotājiem un Kopienas importētājiem izlases veida pārbaudes piemērošana nav vajadzīga.

(10)

Visiem ĶTR un Turcijas uzņēmumiem, kuri atsaucās uz paziņojumu par atlases veikšanu, vienīgajam Moldovas ražotājam eksportētājam, visiem Kopienas ražotājiem, lietotājiem un importētājiem, kuri atsaucās uz paziņojumu par atlases veikšanu, un visām citām zināmajām iesaistītajām personām nosūtīja anketas. Atbildes saņēma no divām ĶTR ražotāju eksportētāju grupām, viena MR ražotāja eksportētāja, sešiem Turcijas ražotājiem eksportētājiem, 20 Kopienas ražotājiem, viena Kopienas importētāja un astoņiem lietotājiem.

(11)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu dempinga, tā nodarītā kaitējuma un Kopienas interešu noteikšanai, un veica pārbaudes šādos uzņēmumos:

(12)

Ņemot vērā nepieciešamību noteikt normālo vērtību ĶTR un MR ražotājiem eksportētājiem, kam nevar piešķirt TER, pārbaude normālās vērtības noteikšanai, kuras pamatā ir dati par analogu valsti, šajā gadījumā Brazīliju, tika veikta šādā uzņēmumā:

(13)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laiku no 2007. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laiku no 2004. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(14)

Attiecīgais ražojums ir ĶTR, MR un Turcijas izcelsmes karsti velmēti, saišķos brīvi satīti, dzelzs, neleģēta vai leģēta tērauda, bet ne nerūsējoša tērauda stiepļu stieņi (“attiecīgais ražojums” vai velmētās stieples), ko parasti deklarē ar KN kodiem 7213 10 00, 7213 20 00, 7213 91 10, 7213 91 20, 7213 91 41, 7213 91 49, 7213 91 70, 7213 91 90, 7213 99 10, 7213 99 90, 7227 10 00, 7227 20 00, 7227 90 10, 7227 90 50 un 7227 90 95. Attiecīgais ražojums neietver nerūsējoša tērauda velmētās stieples.

(15)

Velmēto stiepļu izgatavošanai kausēšanas ceha elektroloka krāsnī vai domnā sagatavoti tērauda stieņi tiek laisti cauri velmētavai. Sagatavju šķērsgriezumu pakāpeniski samazina, laižot tās cauri vairākiem veltņiem, un tad tās satin rituļos. Elektroloka krāsnīs izmanto metāllūžņus, bet domnās – metāllūžņus un dzelzsrūdu.

(16)

Velmētās stieples izmanto metinātiem tīkliem celtniecības nozarē (pirms un pēc nospriegotas stieples un stiepļu troses izmanto betona nostiprināšanai), kā arī iestrādātas stieplē tās izmanto daudz kur citur, tostarp riepu (riepu kordu), uzgriežņu un skrūvju ražošanā (stiprinājumu), nožogojumu, tirdzniecības centru iepirkšanās ratiņu, tērauda trošu, elektrodu, kabeļu, gultas atsperu, piekarināšanas atsperu un metināšanas stiepļu ražošanā.

(17)

Izmeklēšanā konstatēja, ka velmētās stieples, kuras ražo Kopienas ražošanas nozare un pārdod Kopienas teritorijā, velmētās stieples, kuras ražo un pārdod Brazīlijas, ko izmantoja kā analogo valsti, iekšzemes tirgū, un velmētās stieples, kuras ražo ĶTR, MR un Turcijā un pārdod Kopienai un Turcijas iekšzemes tirgū, ir būtībā vienādas un tās izmanto vienam mērķim.

(18)

Līdz ar to visas šīs velmētās stieples pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē uzskata par līdzīgiem ražojumiem.

(19)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs noteiktajā laikā iesniedza atlases veidlapu, TER pieprasījumu un atbildes uz antidempinga anketas jautājumiem, bet pat pēc atgādinājuma saņemšanas neatbildēja uz Komisijas pieprasījumu par trūkstošās informācijas iesniegšanu.

(20)

Uzņēmumu informēja par ierosināto pamatregulas 18. panta piemērošanu, un tam deva iespēju iesniegt atsauksmes.

(21)

Uzņēmums paziņoja, ka Komisija ir noteikusi pārāk īsu termiņu, lai tas savos sūtījumos varētu iekļaut pilnīgu informāciju un sadarboties. Pamatojoties uz to, ka noteiktajos termiņos uzņēmums nebija norādījis Komisijai laika ierobežojumus, tika uzskatīts, ka nav iesniegti izšķiroši argumenti vai pierādījumi lēmuma par pamatregulas 18. panta piemērošanu atcelšanai.

(22)

Uzņēmums iesniedza apelāciju uzklausīšanas amatpersonai. Pēc uzņēmuma argumentu noklausīšanās un uzklausīšanas amatpersonas novērojumiem tika apstiprināts, ka uzņēmums nav laikus ziņojis par laika ierobežojumiem un tādējādi izmeklēšanā nav sadarbojies pietiekami uzcītīgi.

(23)

Tāpēc uzskatīja par atbilstīgu neņemt vērā šā uzņēmuma iesniegto informāciju un pamatot konstatējumus uz pieejamajiem faktiem.

(24)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR un MR izcelsmes importu normālā vērtība saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu nosakāma ražotājiem, kuri atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem.

(25)

Uzziņas vajadzībām tālāk dots īss TER kritēriju kopsavilkums:

(26)

Pēc procedūras uzsākšanas divi Ķīnas un viens Moldovas ražotājs eksportētājs pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā sniedza atbildes uz TER pieprasījuma veidlapas jautājumiem.

(27)

Vienam Ķīnas ražotājam eksportētājam bija jāpiemēro pamatregulas 18. pants (skatīt iepriekš 19. līdz 23. apsvērumu), tāpēc tā TER pieprasījumu noraidīja.

(28)

Attiecībā uz atlikušo Ķīnas ražotāju eksportētāju uzņēmums nevarēja pierādīt atbilstību 2. un 3. kritērijam. Par 2. kritēriju konstatēja, ka vairākas uzņēmuma grāmatvedības metodes neatbilda SGS. Atklājās, ka šīs problēmas ir sistemātiskas un nav minētas revidentu ziņojumā. Par 3. kritēriju konstatēja, ka jau ilgi pēc aizdevumu līgumos sākotnēji paredzētā termiņa uzņēmums neatmaksā atsevišķu aizdevumu pamatsummas. Konstatēts, ka IP laikā uzņēmums guvis labumu no ievērojama apjoma ienākuma nodokļa atlaidēm.

(29)

Tādējādi secināja, ka Ķīnas ražotājs eksportētājs nav pierādījis atbilstību pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

(30)

Pēc TER kritēriju analīzes saņemšanas Ķīnas ražotājs eksportētājs iesniedza atbildi, kurā uzņēmums piekrita neatbilstībai 2. kritērijam, bet nepiekrita negatīvajam slēdzienam par 3. kritēriju. Proti, uzņēmums apgalvoja, ka aizdevuma pamatsummas neatmaksāšana nav izkropļojums, kas pārņemts no ekonomikas sistēmas, kura nav tirgus ekonomika, bet gan ir apliecinājums tam, ka uzņēmumam ir augsts kredītreitings. Pēc rūpīgas pārbaudes konstatēja, ka IP laikā par minētajiem aizdevumiem nebija noformēts neviens līgums, tāpēc uzņēmumam nebija nekāda juridiska pienākuma atmaksāt procentus vai pamatsummu. Šādi aizdevumi ievērojami izkropļo uzņēmuma finanšu stāvokli, un faktiski tā ir parādu dzēšana. Turklāt aizdevuma pamatsummas neatmaksāšana neatbilst tirgus ekonomikas principiem. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(31)

Turklāt tika apgalvots, ka ienākuma nodokļa samazinājums nav subsīdija un tāpēc to nevarētu uzskatīt par izkropļojumu, kas pārņemts no ekonomikas sistēmas, kura nav tirgus ekonomika. Šo argumentu noraidīja, jo ienākuma nodokļa samazinājumu var piemērot tad, ja izmanto vietējas, nevis importētas iekārtas, un tāpēc tā ir īpaša subsīdija.

(32)

Moldovas ražotājs nevarēja pierādīt atbilstību nevienam TER kritērijam. Par lēmumu pieņemšanu un izmaksām (1. kritērijs) konstatēja, ka uzņēmuma augstākā vadība ieņem vadošus amatus Moldovas Piedņestras reģiona pārvaldē – separātiskajā, bet ne starptautiski atzītajā “Moldovas Republikas Piedņestras reģionā” (turpmāk “MRP”), un ka tajā ir ievērojami izkropļojumi saistībā ar izmaksām. Par 2. kritēriju konstatēja, ka uzņēmumam nav skaidra grāmatvedības uzskaites kopuma, kam tiek veikta neatkarīga revīzija, un konstatēja nopietnas nepilnības saistībā ar pārskatu precizitāti un konsekvenci, tādējādi padarot pārskatus neuzticamus. Par 3. kritēriju konstatēja izkropļojumus, kuri pārņemti no ekonomikas sistēmas, kas nav tirgus ekonomika, un kuri ietekmē izmaksas. Vislielākais izkropļojums bija tas, ka uzņēmuma privatizācijas procesu veica par cenu, kas zemāka par tirgus vērtību. Vēl atklāja, ka uzņēmums bieži iesaistās bartera tirdzniecībā. Par 4. kritēriju, kas attiecas uz darbības juridisku noteiktību un stabilitāti, konstatēja, ka uzņēmums lielākoties neatbilst Moldovas tiesību sistēmai. Visbeidzot, konstatēja, ka uzņēmums cita starpā strādā ar valūtu, kas nav starptautiski atzīta un kuras maiņas kurss netiek brīvi noteikts atbilstīgi tirgus pārmaiņām (5. kritērijs).

(33)

Tādējādi secināja, ka Moldovas ražotājs eksportētājs nav pierādījis atbilstību pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

(34)

Moldovas ražotājs eksportētājs apstrīdēja šo lēmumu. Tas apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 7. punkta piemērošana MR ir Kopienas PTO saistību nepildīšana pret MR.

(35)

Atbildot uz šo argumentu, jāatgādina, ka piezīme Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) VI pantā paredz, ka attiecībā uz importu no atsevišķām valstīm, kurās ir grūtības noteikt cenu salīdzināmību, lai konstatētu dempingu, PTO dalībnieki var uzskatīt, ka ne vienmēr var būt pielietojams salīdzinājums ar šādas valsts iekšzemes cenām. MR gadījumā uzskata, ka ir šādas grūtības. Šajos apstākļos normālo vērtību nosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu. Turklāt jāatgādina, ka 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā MR ir īpaši minēta to valstu sarakstā, kurās nav tirgus ekonomikas un uz kurām attiecas šis noteikums.

(36)

Uzņēmums apgalvoja, ka nav ievēroti pamatregulā noteiktie obligātie laika ierobežojumi. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka lēmums par TER atteikšanu ir jāanulē, jo Komisija nepieņēma lēmumu par TER pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteikto trīs mēnešu laikā.

(37)

Tiešām Komisija nenoteica TER trīs mēnešu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas. Taču tas nav pamats, lai anulētu lēmumu par TER atteikšanu. Lai gan pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka lēmums par TER jāpieņem trīs mēnešu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas, noteikumā nav paredzēts, ka šā trīs mēnešu termiņa neievērošanai ir īpašas sekas. Proti, noteikumā nav paredzēts, ka, ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu par eksportētāja TER pieprasījumu trīs mēnešu laikā, tad i) eksportētājam automātiski nosaka TER vai ii) iestādes vairs nevar piemērot pasākumus pret eksportētāju. Tāpēc no tā izriet, ka tikai fakts, ka Komisija nav ievērojusi trīs mēnešu termiņu, nepadara lēmumu par TER atteikšanu nelikumīgu.

(38)

Moldovas ražotājs eksportētājs vēl apgalvo, ka salīdzinājumā ar Ukrainas un Krievijas ražotājiem eksportētājiem iepriekšējās procedūrās ir bijusi diskriminācija un ka Komisijas vērtējums balstās uz politiskiem iemesliem. Turklāt tas apgalvo, ka sakarā ar pierādījumu trūkumu vai to, ka secinājumi ir nepietiekami pamatoti, ir virkne kļūdu un ka tādējādi tiek pārkāpts pienācīgas pārvaldības princips. Šāda pārkāpuma konkrētus iemeslus uzņēmums nenorāda.

(39)

Attiecībā uz apgalvojumu par MR diskrimināciju saistībā ar to, kā TER vērtēšana notika iepriekšējās reizēs par Ukrainu un Krieviju, jānorāda, ka TER vērtējumus katrā gadījumā veic atsevišķi. Lēmumus iepriekšējās lietās par šīm valstīm nevar automātiski piemērot šajā procedūrā. Jāatgādina arī, ka ne Ukraina, ne Krievija pašlaik nav minēta pamatregulas 2. panta 7. punktā kā valstis, kurās nav tirgus ekonomikas, tāpēc šī situācija nav salīdzināma ar situāciju Moldovas Republikā. Ņemot vērā iepriekš minēto, aizbildināšanās ar diskrimināciju attieksmē pret MR un citām valstīm, kurās kādreiz nebija tirgus ekonomikas, tiek noraidīta.

(40)

Moldovas uzņēmums apstrīdēja Komisijas veikto atbilstības analīzi pieciem TER kritērijiem.

(41)

Par 1. kritēriju uzņēmums apgalvo, ka nenotiek valsts iejaukšanās, jo procedūras vajadzībām nevar atsaukties uz valsti, atsaucoties uz MRP iestādēm, kuras netiek atzītas par valsti. Taču uzskata, ka šā kritērija izvērtēšanai atsauce uz valsti būtu jāsaprot kā atsauce uz atzītām vai neatzītām iestādēm, kas efektīvi kontrolē reģionu un spēj iejaukties uzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesos. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(42)

Uzņēmums nepiekrīt arī 2. kritērija novērtējumam, apgalvojot, ka uzņēmumam ir tikai viens pamata grāmatvedības uzskaites kopums, kam tiek veikta neatkarīga revīzija saskaņā ar SGS.

(43)

Taču tika konstatēts, ka uzņēmumam ir bijis pirmais pārskatu kopums, kas bija sagatavoti atbilstīgi tā sauktajiem MRP grāmatvedības standartiem un kurā nebija iekļauti uzkrājumi sliktiem parādiem, un kuram netika veikta revīzija. Uzņēmumam bija otrs pārskatu kopums, kuri bija konsolidēti ar citu saistītu uzņēmumu pārskatiem un kam tika veikta revīzija, iespējams, saskaņā ar SGS. Par šo otro pārskatu kopumu tika saņemts revidentu atzinums, kurā bija izteiktas iebildes par uzņēmuma veikto aktīvu novērtēšanu 2003. un 2005. gadā. Izmeklēšanas laikā nevarēja pietiekami skaidri noteikt šo iebilžu īstos iemeslus. Vēlāk uzņēmums apgalvoja, ka revidentu izteiktās iebildes nav būtiskas, bet nesniedza pierādījumus šajā sakarībā.

(44)

Tāpēc uzņēmuma iepriekš minētie argumenti par 2. kritēriju bija jānoraida.

(45)

Par 3. kritēriju uzņēmums apgalvoja, ka uzņēmuma privatizācijas procesam nav sakara ar iespējamo izkropļojumu konstatēšanu, kas pārņemti no ekonomikas sistēmas, kura nav tirgus ekonomika, jo uzņēmums pēc tam ir pārdots nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošā darījumā un par tirgus vērtību. Taču to nevarēja pierādīt, jo to uzņēmumu, kas tur MMZ akcijas, tālākpārdošanas rezultātā varēja tikt pievienoti citi aktīvi, un netika iesniegts šo darījumu pienācīgi dokumentēts novērtējums.

(46)

Turklāt attiecībā uz bartera tirdzniecības darījumiem uzņēmums apgalvoja, ka izmeklēšanā atklātie bartera tirdzniecības apjomi nav būtiski šim kritērijam. Taču tiek uzskatīts, ka šādu darījumu būtiskuma līmenis analīzei nav piemērots kritērijs, jo pārdoto preču patiesā vērtība ir zināma tikai bartera tirdzniecības darījumā iesaistītajām personām. Tāpēc būtisks arguments ir tas, ka konstatēja, ka uzņēmums ir regulāri veicis šādus darījumus, kuri ir tipiski ekonomikas sistēmām, kas nav tirgus ekonomika. Tāpēc uzņēmuma arguments bija jānoraida.

(47)

Attiecībā uz aizdevumu no saistīta uzņēmuma, par kuru Moldovas uzņēmums nevarēja uz vietas uzrādīt nekādus pierādījumus par tā atmaksāšanu, kaut gan tam tika lūgts to darīt, uzņēmums apgalvoja, ka šis aizdevums ir pilnībā atmaksāts. Vēlāk uzņēmums it kā iesniedza maksājumus apliecinošu dokumentu kopijas, bet nesniedza nekādus paskaidrojumus par to, kāpēc šie dokumenti nebija pieejami uz vietas. Tomēr šis pierādījums nebija pieejams pārbaužu laikā uz vietas un šajā procedūras posmā šāda veida iesniegtos dokumentus nevar pārbaudīt. Tāpēc uzņēmuma prasība bija jānoraida.

(48)

Par 4. kritēriju uzņēmums apgalvoja, ka tam, ka uzņēmums bija uz laiku reģistrēts MR un tā eksports notika, izmantojot MR muitu, vajadzēja nodrošināt uzņēmuma atbilstību MR tiesību sistēmai. Uzņēmums apgalvoja arī, ka tas, ka tika veikta pārskatu revīzija, parādīja, ka piemērojamie tiesību akti varētu būt pietiekami, lai nodrošinātu juridisku noteiktību un stabilitāti. Taču jāatzīmē, ka ne uzņēmuma pagaidu reģistrācija MR, ne revīzija nav priekšnoteikums MR tiesību sistēmas piemērošanai un ka uzņēmuma pašreizējās īpašumtiesības nav juridiski atzītas MR. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(49)

Par 5. kritēriju uzņēmums apgalvoja, ka valūtas kursa pārrēķināšana MRP rubļos tiek veikta pēc tirgus kursa, kas atkarīgs no valūtu brīvas pārdošanas un pirkšanas. Taču tas, ka MRP valūta nav atzīta vai netiek mainīta starptautiskā mērogā, nozīmē, ka to nevar uzskatīt par tādu, kam ir tirgus vērtība, bet tikai vērtība, ko administratīvi noteikušas tā sauktās MRP iestādes. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(50)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam valstīm, uz kurām attiecas šis pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmums var pierādīt, ka tas atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem, lai piešķirtu AR.

(51)

Ķīnas un Moldovas ražotāji eksportētāji, kas neatbilda TER kritērijiem (skatīt iepriekš 28. līdz 33. apsvērumu), bija arī pieprasījuši AR gadījumā, ja tiem netiktu piešķirts TER.

(52)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēja, ka Ķīnas ražotājs eksportētājs atbilst visām pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajām prasībām par AR.

(53)

Attiecībā uz vienīgo Moldovas ražotāju eksportētāju konstatēja, ka Moldovas ražotājs eksportētājs neatbilst pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajām prasībām par AR piešķiršanu, jo tas nevarēja pierādīt, ka eksporta cenas, apjomi un nosacījumi ir noteikti bez valsts iejaukšanās, valūtas kursa pārrēķināšana tika veikta pēc tirgus kursa vai ka valsts iejaukšanās nebija tāda, kas ļautu apiet pasākumus, ja atsevišķiem eksportētājiem būtu noteiktas dažādas maksājuma likmes.

(54)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija par katru ražotāju eksportētāju vispirms pārbaudīja, vai attiecīgā ražojuma iekšzemes pārdevumi neatkarīgiem pircējiem bijuši reprezentatīvi, t. i., vai kopējais šādu pārdevumu apjoms ir vismaz 5 % no kopējiem attiecīgiem pārdevumiem eksportā uz Kopienu.

(55)

Pēc tam Komisija noteica tos ražojuma veidus, kurus iekšzemes tirgū pārdod uzņēmumi, kam kopumā ir reprezentatīvi pārdevumi iekšzemes tirgū, un kuri bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem veidiem, ko pārdod eksportam Kopienā. Ražojuma veida pārdevumu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja pārdotais šā ražojuma veida apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā bija vismaz 5 % no eksportam Kopienā pārdotā salīdzināmā ražojuma veida kopapjoma.

(56)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai katra uzņēmuma katra ražojuma veida iekšzemes pārdevumu apjomu katrā eksportētājā valstī, kas pārdots reprezentatīvā daudzumā, var uzskatīt par tādu, kurš veikts parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. To konstatēja, nosakot katra eksportētā ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoma īpatsvaru iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem izmeklēšanas periodā.

(57)

Ja ražojuma veida pārdevumu apjoms, ko pārdod par neto pārdošanas cenu, kura ir vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, bija vairāk nekā 80 % no minētā veida pārdevumu kopapjoma un ja minētā veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica pēc faktiskās cenas iekšzemes tirgū. Šo cenu aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visa minētā ražojuma veida pārdevumu apjoma cenām iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā neatkarīgi no tā, vai pārdevumi bijuši rentabli vai ne.

(58)

Ja ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija 80 % vai mazāk no tāda veida ražojuma pārdevumu kopapjoma vai ja šādu pārdevumu vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību balstīja uz faktisko iekšzemes cenu, kura aprēķināta kā tikai šāda veida ražojumu rentablu pārdevumu vidējā svērtā cena.

(59)

Gadījumos, kad normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot cenu, par kādu ražotājs eksportētājs konkrēto ražojuma veidu pārdeva iekšzemes tirgū, bija jāpiemēro cita metode. Šajā sakarībā Komisija lietoja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(60)

Normālo vērtību veidoja, eksportējamo veidu katra eksportētāja ražošanas izmaksām, ko vajadzības gadījumā koriģēja, pieskaitot samērīgu tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu (“TVA izmaksas”) summu un samērīgu peļņas normu.

(61)

Visos gadījumos TVA izmaksas un peļņu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktā noteiktajām metodēm. Tālab Komisija pārbaudīja, vai radušās TVA izmaksas un peļņa, ko katrs attiecīgais ražotājs eksportētājs guvis iekšzemes tirgū, ir ticami dati.

(62)

Pārbaudītajiem pieciem Turcijas ražotājiem eksportētājiem līdzīgā ražojuma pārdevumu apjomi bija reprezentatīvi. Normālā vērtība lielā mērā balstījās uz neatkarīgu Turcijas pircēju parastā tirdzniecības apritē samaksātajām vai maksājamajām cenām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu.

(63)

Taču tiem ražojumu veidiem, kuru pārdevumu apjomi iekšzemes tirgū bija nepietiekami vai kuru pārdošana nebija veikta parastā tirdzniecības apritē, normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. TVA izmaksas un peļņa pamatojās uz faktiskajiem datiem, kuri attiecās uz izmeklēšanā iesaistītā ražotāja eksportētāja īstenoto līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta noteikumiem.

(64)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu pārejas ekonomikas valstīs normālā vērtība ražotājiem eksportētājiem, kam nepiešķir TER, jānosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību trešā valstī ar tirgus ekonomiku (“analogā valsts”). Tā kā nevienam no ĶTR un MR ražotājiem eksportētājiem netika piešķirts TER, normālā vērtība šiem uzņēmumiem bija jānosaka, pamatojoties uz analogā valstī iegūtajiem datiem.

(65)

Paziņojumā par procedūras uzsākšanu Brazīlija tika ieteikta kā piemērota analogā valsts normālās vērtības noteikšanai ĶTR un MR. Komisija aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes par šo priekšlikumu.

(66)

Neskatoties uz sazināšanos ar daudziem ražotājiem citās trešās valstīs, neviens uzņēmums nepiekrita sadarboties, izņemot vienu Brazīlijas ražotāju.

(67)

Vairākas ieinteresētās personas iesniedza piezīmes, apgalvojot, ka Brazīlija nav piemērota izvēle, un piedāvāja Turciju kā analogu valsti. Sūdzības iesniedzējs iesniedza papildu argumentus par labu Brazīlijas izvēlei. Komisija izanalizēja un izpētīja šos argumentus.

(68)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka ražošanas metodes MR un Brazīlijā ir atšķirīgas, tāpēc piedāvāja Turciju kā piemērotāku analogo valsti MR. Tā pati persona arī apgalvoja, ka ekonomikas attīstības līmenis MR un Brazīlijā ir atšķirīgs. Taču tika konstatēts, ka ražošanas metodes Brazīlijā būtībā ir tādas pašas vai līdzīgas ražošanas metodēm ĶTR. Atšķirība starp Brazīlijas un MR ražošanas metodēm ir vienīgi sagatavošanās procesā, kuru rezultātā nerodas būtiskas izmaksu atšķirības. Kas attiecas uz ekonomikas attīstības līmeni, to pašu par sevi neuzskata par kritēriju analogās valsts izvēlei.

(69)

Tika izvirzīts arī arguments, ka Brazīlijas ražotājs, kas sadarbojās, ir saistīts ar sūdzības iesniedzēju, un ka tas varētu padarīt nepiemērotu Brazīlijas izvēli par analogo valsti. Šo argumentu nepieņēma. Uzskata, ka tad, ja cenas un izmaksas nav izkropļotas, nav iemesla neņemt vērā datus, ko iesnieguši ar sūdzības iesniedzēju saistīti uzņēmumi, kuri sadarbojas, nosakot normālās vērtības, kas pamatotas uz iekšzemes pārdevumu apjomiem analogā valstī.

(70)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka attiecīgais līdzīgais ražojums Brazīlijas iekšzemes tirgū ir pārāk dārgs. Otra ieinteresētā persona apgalvoja, ka konkurence iekšzemes tirgū esot izkropļota, jo iekšzemes ražotāji ir vertikāli integrēti un diviem no tiem kopā piederot vairāk nekā 60 % no tirgus daļas.

(71)

Izmeklēšana apstiprināja to, ka iekšzemes cenas Brazīlijā ir diezgan augstas, kā arī peļņas normu, ko saņem Brazīlijas ražotājs, kurš sadarbojās. Tā varētu būt norāde uz nepietiekamu konkurences līmeni Brazīlijas tirgū, ko izraisījis tas, ka tajā ir tikai trīs līdzīgā ražojuma ražotāji, no kuriem divi, kā apstiprināts izmeklēšanā, pārstāv gandrīz 90 % no tirgus.

(72)

Turklāt izmeklēšana parādīja, ka Turcijā ir apmēram 12 ražotāji, kuri līdzās importam no dažādiem avotiem nodrošina konkurētspējīgu iekšzemes tirgu.

(73)

Katrā gadījumā, lai izvairītos no Brazīlijas iekšzemes tirgus augsto cenu ietekmes, un ņemot vērā to, ka ir pieejami pārbaudīti dati par pieciem Turcijas ražotājiem eksportētājiem, uzskatīja par atbilstīgāku par analogo valsti izmantot Turciju, nevis Brazīliju.

(74)

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu šīs procedūras vajadzībām Turcijas, nevis Brazīlijas izraudzīšanos par analogo valsti var uzskatīt par piemērotāku.

(75)

Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām eksporta cenām.

(76)

Viens ražotājs eksportētājs veica dažus eksporta pārdošanas darījumus, izmantojot saistītu importētāju Kopienā. Šajā gadījumā eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kuru importētie ražojumi tika pirmo reizi pārdoti tālāk neatkarīgam pircējam un kura tika attiecīgi koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radās laika posmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, kā arī pieņemamu TVA izmaksu un peļņas normu. Izmantoja saistītā importētāja TVA izmaksas, un peļņas normu noteica, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama no nesaistītiem importētājiem, kuri sadarbojās.

(77)

Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums izdarīts, balstoties uz ražotāja noteiktajām cenām.

(78)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(79)

Attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās izmeklēšanā, attiecīgos un pamatotos gadījumos tika veiktas korekcijas saistībā ar atšķirībām transportēšanas izmaksās, pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksās, banku komisijas maksās, iepakošanas izmaksās, kredīta izmaksās un komisijas maksās.

(80)

Vienīgajam ražotājam eksportētājam, kam piešķirts AR, dempinga starpība tika noteikta, PCN salīdzinot ražotāju noteiktās eksporta cenas ar atbilstīgo normālo vērtību analogajā valstī.

(81)

Visiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, un ņemot vērā sadarbības zemo līmeni, atlikušo dempinga starpību noteica augstākās dempinga starpības līmenī, ko noteica ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, reprezentatīvam eksportētam daudzumam.

(82)

Pagaidu vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas kā procentuālā daļa no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

(83)

Dempinga starpības aprēķināšanu Moldovas ražotājam veica, izmantojot tās pārbaudītās eksporta cenas un analogās valsts iekšzemes cenu. Tā kā Moldovas ražotāja eksports uz ES notiek ar saistīta tirgotāja starpniecību, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 9. punktam dempinga starpības aprēķināšana balstās uz noteikto eksporta cenu pārdevumiem neatkarīgam pircējam ES.

(84)

Šādi aprēķinātā dempinga starpība ir 16,1 %.

(85)

Tā kā sadarbības līmeni uzskatīja par augstu, t. i., Moldovas ražotāja, kas sadarbojās, importa apjoms veidoja apmēram 85 % no visa importa apjoma, pamatojoties uz pārbaudītajiem datiem par MMZ, noteica vienu valsts mērogā piemērojamu dempinga starpību, t. i., tādā pašā līmenī kā ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās.

(86)

Tādējādi valsts mērogā piemērojamā dempinga starpība MR ir noteikta 16,1 %.

(87)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpības tika noteiktas, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības pa ražojuma veidiem salīdzinājumu ar vidējo svērto eksporta cenu pa ražojuma veidiem, kā noteikts iepriekš.

(88)

Dempinga pagaidu starpības ir šādas.

(89)

Lai noteiktu Kopienas kopējo ražošanas apjomu, izmantoja visu pieejamo informāciju par Kopienas ražotājiem, tostarp informāciju, kas sniegta sūdzībā, un datus, kuri savākti no Kopienas ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas uzsākšanas.

(90)

Pamatojoties uz tiem, tika aprēķināts, ka Kopienas ražošanas apjoms IP laikā ir apmēram 24,9 miljoni tonnu. Šajā apjomā ir iekļauti visu to Kopienas ražotāju ražošanas apjomi, kas paziņoja par sevi, kā arī to ražotāju, kuri procedūrā bija pasīvi (“pasīvie ražotāji”), aptuveni aprēķinātie ražošanas apjomi. Pasīvie ražotāji veido apmēram 30 % no Kopienas kopējā ražošanas apjoma. Neviens no zināmajiem Kopienas ražotājiem nebija neitrāls vai negatīvi noskaņots pret izmeklēšanas uzsākšanu.

(91)

Pasīvajiem ražotājiem Komisija nosūtīja anketas, lai iegūtu precīzākus datus, jo īpaši par to pārdošanas apjomu un cenām. Taču no šiem ražotājiem atbildes netika saņemtas. Tādēļ, tā kā nebija nekādas citas informācijas, lai noteiktu Kopienas ražošanas un patēriņa apjomu, izmantoja datus, kas par pasīvajiem ražotājiem norādīti sūdzībā.

(92)

Tādējādi to Kopienas ražotāju, kas atbalstīja sūdzību, pārdošanas apjoms IP laikā bija 11,1 miljons tonnu, tā veidojot apmēram 45 % no Kopienas kopējā aprēķinātā ražošanas apjoma, turpretim citu ražotāju, kuri atbalstīja sūdzību, bet nevēlējās sadarboties, ražošanas apjomi veidoja 25 %.

(93)

Kā minēts 92. apsvērumā, izmeklēšana parādīja, ka tie Kopienas ražotāji, kas atbalstīja sūdzību un piekrita sadarboties izmeklēšanā, saražoja apmēram 45 % no Kopienas kopējā ražošanas apjoma IP laikā. Tāpēc šos ražotājus uzskata par Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(94)

Ņemot vērā lielo ražotāju skaitu, kas atbalstīja sūdzību un piekrita sadarboties izmeklēšanā, kaitējuma izmeklēšanai tika paredzēts piemērot izlases veida pārbaudi. Uz zināmajiem Kopienas ražotājiem nosūtītās atlases veidošanas anketas jautājumiem tika saņemtas 20 atbildes. Tā kā šie 20 ražotāji, kas sadarbojās, sastāvēja no četrām uzņēmumu grupām un diviem neatkarīgiem ražotājiem, nolēma atlasi neveikt.

(95)

Ņemot vērā saistīto uzņēmumu lielo skaitu, kas ietverti divās no četrām grupām, nolēma, ka pagaidu posmā uz vietas pārbaudīs datus, ko iesnieguši 11 atsevišķi uzņēmumi, kuri izraudzīti, pamatojoties uz to ražošanas apjomu un arī ģeogrāfisko atrašanās vietu. Atlikušajiem uzņēmumiem veica dokumentācijas analīzi par to atbildēs uz anketas jautājumiem iesniegtajiem datiem.

(96)

Kopienas patēriņu noteica, balstoties uz kopējo importa apjomu, kas izriet no Eurostat datiem, Kopienas ražošanas nozares un citu Kopienas ražotāju kopējiem pārdevumu apjomiem Kopienas tirgū, tostarp uz pasīvo ražotāju pārdevumu apjomu aptuveno aprēķinu.

(97)

Kā minēts 91. apsvērumā, tika veikta sazināšanās ar pasīvajiem ražotājiem un viņiem lūdza iesniegt datus, jo īpaši par to velmētu stiepļu ražošanas un pārdevumu apjomiem attiecīgajā periodā. Taču, tā kā tie nesadarbojās un nebija nekādu citu datu par to pārdevumu apjomiem Kopienas tirgū, to vietā izmantoja sūdzībā sniegtos datus.

1.   tabula

(98)

Kopumā Kopienas patēriņš attiecīgajā periodā pieauga par 6 %. Pieaugums sākās 2006. gadā pēc īslaicīga 5 % samazinājuma 2005. gadā. Pēc tam patēriņš atkal pieauga un līdz 2007. gadam, pēc neliela samazinājuma IP laikā, palielinājās. Patēriņa samazināšanās 2005. gadā notika sakarā ar pieprasījuma samazināšanos celtniecības nozarē.

(99)

Lai novērtētu importa kumulāciju no valstīm, kurās notiek šī izmeklēšana, ņemot vērā pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktos nosacījumus, pārbaudīja katras valsts individuālo situāciju.

(100)

Attiecībā uz importu no ĶTR un MR konstatēja, ka to importa apjoms ir virs pamatregulas 5. panta 7. punktā paredzētā de minimis sliekšņa un ka importa apjomus no šīm valstīm nevar neņemt vērā. Turklāt attiecīgajā periodā importa apjomi no abām valstīm uzrādīja līdzīgu tendenci, sasniedzot maksimumu 2007. gadā un nedaudz samazinoties pēc tam. Izmeklēšana arī parādīja, ka konkurences apstākļi attiecīgajiem uzņēmumiem bija līdzīgi, jo īpaši IP laikā. Proti, konstatēja, ka imports no šīm divām valstīm bija par zemākām cenām, nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. Tāpēc uzskatīja, ka ir izpildīti nosacījumi par kumulāciju.

(101)

Attiecībā uz importu no Turcijas izmeklēšana parādīja, ka ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārstāvēja gandrīz visu attiecīgā ražojuma importu Kopienā no šīs valsts IP laikā. Līdz ar to analīzi par šo importu balstīja uz datiem, ko iesniedza ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Pamatojoties uz to, konstatēja, ka līdzīgi kā ar importu no ĶTR un MR importa apjoms no Turcijas ir virs pamatregulas 5. panta 7. punktā paredzētā de minimis sliekšņa un ka importa apjomus no šīm valstīm nevar neņemt vērā. Taču pretēji abām pārējām attiecīgajām valstīm konstatēja, ka konkurences apstākļi attiecīgajiem uzņēmumiem nav līdzīgi, jo īpaši attiecībā uz to cenām. Patiešām šie eksportētāji nedz samazina Kopienas ražošanas nozares cenas, nedz pārdod savus ražojumus Kopienas tirgū par tādu cenu, kas ir zemāka par kaitējumu nenodarošu cenu, kura IP laikā noteikta Kopienas ražošanas nozarei. Tāpēc uzskatīja, ka nosacījumi par importa no Turcijas kumulāciju, pretēji nosacījumiem par importu no ĶTR un MR, nav izpildīti.

(102)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, provizoriski secināja, ka nevar veikt importa no Turcijas kumulāciju ar importu no ĶTR un MR.

(103)

Attiecīgajā periodā imports no ĶTR un MR (“attiecīgās valstis”) attīstījās šādi.

2.   tabula

(104)

Imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ievērojami, t. i., gandrīz piecas reizes, pieauga no apmēram 0,3 miljoniem tonnu 2004. gadā līdz 1,4 miljoniem tonnu 2007. gadā. Šis imports maksimumu sasniedza 2007. gadā, kad, ņemot vērā Kopienas patēriņa attīstību, parādījās mazliet lejupejoša tendence.

(105)

Lai gan attiecīgajā periodā importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm vidējās cenas pieauga par 12 %, konstatēja, ka tās zemākas par Kopienas ražošanas nozares noteiktajām cenām, jo īpaši IP laikā. Tāpēc to tirgus daļa ievērojami palielinājās, proti, no 1,4 % 2004. gadā līdz 6,3 % IP laikā.

(106)

Lai varētu analizēt cenas samazinājumu, Kopienas ražošanas nozares ražojumu veida vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Kopienas tirgū, kas koriģētas atbilstīgi ražotāja cenām, salīdzināja ar attiecīgo valstu importa atbilstīgajām vidējām svērtajām cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam, kas noteiktas uz CIF pamata, izdarot atbilstīgu pēcimportēšanas izmaksu korekciju.

(107)

Ķīnas eksportētāju sadarbošanās līmenis bija ļoti zems. Izmeklēšanā sadarbojās tikai viens ražotājs, kas pārstāvēja 5 % no kopējā ĶTR eksporta apjoma uz Kopienu. Pamatojoties uz salīdzināmu ražojumu veidiem, šim ražotājam tika noteikta vidējā cenu samazinājuma starpība 4,5 % apmērā.

(108)

Visiem citiem ĶTR ražotājiem cenu samazinājumu noteica, pamatojoties uz vidējo eksporta cenu pēc Eurostat datiem un vidējo Kopienas ražošanas nozares cenu. Balstoties uz to, tika noteikta vidējā cenu samazinājuma starpība 7,6 % apmērā.

(109)

Vienīgais Moldovas ražotājs MMZ pārstāvēja 85 % no visa MR importa apjoma Kopienā IP laikā. Tāpēc cenu samazinājuma starpību MR noteica, salīdzinot ražotāja, kas sadarbojās, vidējo eksporta cenu ar Kopienas ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu salīdzināmu ražojumu veidiem. Balstoties uz to, tika noteikta vidējā cenu samazinājuma starpība 0,1 % apmērā.

(110)

Minētos konstatējumus jāskata, ņemot vērā to, ka attiecīgais ražojums ir pamatprece, kuras tirgus ir pārredzams un kurā visi uzņēmumi zina noteiktās cenas. Turklāt tas, ka Kopienas tirgū notika izejmateriālu cenu pieaugums, radīja papildu spiedienu uz pārdošanas cenām, jo īpaši IP laikā.

(111)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes uz Kopienas ražošanas nozari novērtējumā bija ietverts visu ekonomisko rādītāju novērtējums, lai novērtētu Kopienas ražošanas nozares stāvokli no 2004. gada līdz IP beigām.

(112)

Kā parādīts tabulā, attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 3 %, lai gan šajā pašā periodā Kopienas patēriņš palielinājās. Samazinājums par 9 %, ko novēroja laikā no 2004. gada līdz 2005. gadam, tika izlīdzināts nākošajā gadā līdz ar Kopienas patēriņa palielināšanos par vairāk nekā 9 %.

(113)

Ņemot vērā pozitīvās izredzes Kopienas tirgū, IP laikā Kopienas ražošanas nozare palielināja savu ražošanas jaudu līdz apmēram 15 miljoniem tonnu. Taču sakarā ar to, ka pārdošanas apjomi palika nemainīgi un ražošanas apjomi samazinājās, pieejamās ražošanas jaudas izmantojums samazinājās no 81 % 2004. gadā līdz 74 % IP laikā.

(114)

Kā minēts 94. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozari cita starpā veido četras grupas, kurās ietilpst liels skaits saistītu uzņēmumu. Izmeklēšana parādīja, ka ir notikusi attiecīgā ražojuma nodošana no viena saistītā uzņēmuma citam. Pārdevumu apjoma rādītāji turpmāk tabulā attiecas uz apjomu, kas pārdots pirmajam neatkarīgajam pircējam Kopienas tirgū.

4.   tabula

(115)

Kamēr attiecīgajā periodā Kopienas patēriņš pieauga par 6 %, Kopienas ražošanas nozares attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem Kopienas tirgū saglabājās stabils. Tas nozīmē, ka Kopienas ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no pieaugušā patēriņa konkurences dēļ, ko radīja imports par dempinga cenām. Līdz ar to Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa laikā no 2004. gada līdz IP samazinājās par 6 %.

(116)

Neskatoties uz Kopienas ražošanas nozares centieniem panākt augstāku ražojuma kvalitāti, kā izskaidrots 117. apsvērumā, tika zaudēta tirgus daļa.

(117)

Vidējās ražotāja noteiktās Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Kopienas tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par 14 %. Izmeklēšana parādīja, ka šis pārdošanas cenu pieaugums daļēji bija saistīts ar pāreju uz kvalitatīvāku ražojumu ražošanu segmentā, kurā nebija importa par dempinga cenām, tomēr to noteica arī pieaugušās ražošanas izmaksas. Taču jāatgādina, ka IP laikā standarta ražojumi veidoja apmēram 80 % no Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoma, tāpēc tie joprojām bija šīs ražošanas nozares pamatražojumi.

5.   tabula

(118)

Konstatēja, ka no 2004. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas pieauga par 25 % galvenokārt sakarā ar metāllūžņu cenas palielināšanos, kas ir galvenais izejmateriāls, kuru izmanto velmētu stiepļu ražošanai. Šajā pašā periodā metāllūžņu cena palielinājās par 34 %, tāpēc tabulā parādītais cenu pieaugums varētu segt tikai daļu no izejmateriāla cenu pieauguma.

(119)

IP laikā krājumi veidoja apmēram 5 % no ražošanas apjoma. Attiecīgajā periodā, jo īpaši laikā no 2007. gada līdz IP, Kopienas ražošanas nozare samazināja savu krājumu līmeni par 10 %. Taču šis krājumu samazinājums var norādīt uz to, ka nākotnē ir paredzēts zemāks aktivitātes līmenis. Šajā kontekstā jāatzīmē, ka apmēram 20 % no Kopienas ražošanas nozares ražojumiem ir paredzēti lietošanai pašu vajadzībām pakārtotu ražojumu pārstrādē. Attiecīgajā periodā pašu vajadzību lietošanas proporcija saglabājās stabila.

6.   tabula

(120)

Parasti metālapstrādes nozarēs darbinieku skaitu nevar viegli samazināt, nesamazinot jaudu. Tādējādi nodarbinātības apjoms saglabājās diezgan stabils, nedaudz palielinoties IP laikā.

(121)

Neskatoties uz darbaspēka izmaksu pieaugumu, izmeklēšana parādīja, ka Kopienas ražošanas nozare centās racionalizēt ražošanu un samazināt ražošanas izmaksas, lai mazinātu izejmateriālu cenu ievērojamo palielināšanos, kas aprakstīta iepriekš 118. apsvērumā. Līdz ar to ražošanas vidējo izmaksu pieaugums bija daudz mazāk izteikts, nekā metāllūžņu cenu palielinājums.

(122)

Neskatoties uz pieaugušo Kopienas patēriņu attiecīgajā periodā, Kopienas ražošanas nozare nespēja palielināt darba ražīgumu, kā to varētu sagaidīt. Patiešām, kā parādīts iepriekš 3. tabulā, darba ražīgums samazinājās līdz ar ražošanas apjoma samazināšanos.

(123)

Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdevumiem izsakot procentos no attiecīgā apgrozījuma. Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte samazinājās no 14,2 % 2004. gadā līdz 6,7 % IP laikā. Krasais rentabilitātes samazinājums 2005. gadā var būt saistīts ar nozares lejupslīdi, un tas notika vienlaicīgi ar patēriņa samazināšanos. Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte 2006. gadā nedaudz pieauga, tomēr 2007. gadā un IP atkal sāka pasliktināties.

(124)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozare palielināja pārdošanas cenas. Taču sakarā ar importu par zemām dempinga cenām tā nespēja uz pircēju rēķina nosegt pieaugušās izejmateriālu izmaksas un gūt labumu no šajos gados notikušā tirgus daļas pieauguma.

(125)

Tendence, kas bija raksturīga naudas plūsmai, proti, ražošanas nozares spējai pašfinansēt savu darbību, lielā mērā atspoguļo rentabilitātes pārmaiņas. Lai gan attiecīgajā periodā naudas plūsma saglabājās pozitīva, tā bija ļoti zemā līmenī, jo īpaši salīdzinot ar 2004. gadu. Tādas pašas piezīmes var izteikt par ienākumiem no ieguldījumiem, kam attiecīgajā periodā bija raksturīga līdzīga negatīva attīstības tendence.

(126)

Neskatoties uz lejupejošiem finanšu darbības rādītājiem, Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā turpināja veikt ieguldījumus. Tas liek domāt, ka ražošanas nozare nav gatava izbeigt ražošanu, bet uzskata nozari par dzīvotspējīgu. Ieguldījumu līmenis parāda, ka nozare spēj piesaistīt nepieciešamo kapitālu. Taču šī spēja kļuva ierobežotāka, jo attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās naudas plūsma.

(127)

Periodā no 2004. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi Kopienas tirgū nemainījās, tādējādi neļaujot Kopienas ražošanas nozarei izmantot Kopienas patēriņa pieaugumu, kas no 2004. gada līdz IP palielinājās par 6 %. Līdz ar to tās tirgus daļa šajā periodā samazinājās par 2 procentu punktiem.

(128)

Iepriekš iedaļā par dempingu noteiktās dempinga starpības ĶTR, MR un Turcijai ir ievērojami virs de minimis līmeņa. Ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenu, faktisko dempinga starpību ietekmi nevar uzskatīt par niecīgu.

(129)

Daži kaitējuma rādītāji, piemēram, pārdošanas cenas (+14 %), ražošanas jauda (+6 %) un ieguldījumi (+35 %), attiecīgajā periodā bija ar pozitīvu tendenci.

(130)

Taču citi kaitējuma rādītāji, piemēram, ražošanas apjoms (–3 %), ražošanas jaudas izmantojums (–9 %), tirgus daļa (–6 %) un darba ražīgums (–5 %), pasliktinājās, turpretim pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Kopienas tirgū saglabājās tādā pašā līmenī, neskatoties uz pieaugušo patēriņu attiecīgajā periodā. Turklāt ievērojami skarti bija tie kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar Kopienas ražošanas nozares finanšu darbību, piemēram, naudas plūsma (–47 %), ienākums no ieguldījumiem (–32 %) un rentabilitāte (–7,5 procentpunkti). Tas nozīmē, ka Kopienas ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu arī bija mazāka.

(131)

Izmeklēšana arī parādīja, ka Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās galvenokārt sakarā ar kraso cenu pieaugumu (+34 %) metāllūžņiem, kas ir galvenais izejmateriāls velmētu stiepļu ražošanai. Taču, ņemot vērā cenu samazināšanu, ko praktizēja Ķīnas un Moldovas eksportētāji IP laikā, Kopienas ražošanas nozare nevarēja palielināt savas pārdošanas cenas atbilstīgi palielinātajām izejmateriālu cenām.

(132)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, lai gan IP laikā Kopienas ražošanas nozare joprojām bija rentabla, pievēršoties augstākas kvalitātes ražojumu tirgus segmentiem ar augstākām cenām, tās finanšu stāvoklis ievērojami pasliktinājās. Ņemot vērā izklāstītos argumentus, secināja, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(133)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai ĶTR un MR izcelsmes attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei tādā pakāpē, ka to var uzskatīt par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu iespējamu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, bet kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, izvērtēja arī citus zināmos faktorus.

(134)

Izmeklēšana parādīja, ka attiecīgajā periodā importa par dempinga cenām no ĶTR un MR apjoms ievērojami palielinājās, proti, gandrīz piecas reizes, pieaugot par 1,1 miljonu tonnu no 2004. gada līdz IP. Šis palielinājums bija jo īpaši izteikts no 2006. gada līdz IP. Tirgus daļas izteiksmē attiecīgo valstu importa par dempinga cenām daļa Kopienas tirgū palielinājās no 1,4 % 2004. gadā līdz 6,3 % IP laikā. Reāli tas atbilda visam Kopienas patēriņa pieaugumam, kas notika attiecīgajā periodā.

(135)

Tajā pašā periodā, lai gan tās pārdošanas apjoms Kopienas tirgū saglabājās stabils, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 35,3 % līdz 33,3 %, proti, par 2 procentu punktiem.

(136)

Attiecībā uz cenām, neskatoties uz to, ka attiecīgajā periodā importa par dempinga cenām cenas pieauga par 12 % atbilstīgi izejmateriālu cenu pieaugumam, tās joprojām samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas Kopienas tirgū. Līdz ar to Kopienas ražošanas nozare nevarēja palielināt cenas, lai segtu visu izejmateriālu cenu pieaugumu. Tāpēc Kopienas ražošanas nozares pārdošanas rentabilitāte Kopienas tirgū samazinājās no 14,2 % 2004. gadā līdz 6,7 % IP laikā.

(137)

Izmeklēšana arī parādīja, ka velmētu stiepļu tirgus ir pārredzams tirgus, kurā visi uzņēmumi ir informēti par cenu līmeni, ko piedāvā dažādi piegādes avoti. Kā skaidrots turpmāk 138. apsvērumā, aizvien lielāka apjoma attiecīgo valstu importa par zemām dempinga cenām klātbūtne negatīvi ietekmēja tirgu kopumā, pazeminot cenas.

(138)

Uzskata, ka ilgstošais spiediens, ko Kopienas tirgū izraisīja imports par zemām dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, neļāva Kopienas ražošanas nozarei samērot savas pārdošanas cenas ar palielinātajām izejmateriālu izmaksām, jo īpaši IP laikā, kad metāllūžņu cenas sasniedza maksimumu. Ar to izskaidrojams Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas zaudējums, pārdošanas cenu zemais līmenis un rentabilitātes zaudējums. Tāpēc provizoriski secināja, ka ĶTR un MR importa par zemām dempinga cenām pieplūdumam bija ievērojama negatīva ietekme uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko situāciju, jo īpaši IP laikā.

(139)

Kā minēts iepriekš 98. apsvērumā, attiecīgajā periodā velmētu stiepļu patēriņš Kopienā kopumā palielinājās par 6 %. Tāpēc uzskata, ka patēriņa attīstība nav tas faktors, kas būtu varējis veicināt kaitējuma nodarīšanu Kopienas ražošanas nozarei.

(140)

Attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās izejmateriālu, galvenokārt tērauda lūžņu vai dažos gadījumos dzelzsrūdas, cenas. Tika apgalvots, ka pieaugušās izejmateriālu cenas ietekmēja Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos attiecīgajā periodā un jo īpaši IP laikā, kad izejmateriālu cenas sasniedza maksimumu.

(141)

Tika arī apgalvots, ka elektroenerģijas, kas ir velmētu stiepļu ražošanas izmaksu (RI) nozīmīgākā sastāvdaļa, cenas pieaugums bija iemesls kaitējumam, kas tika nodarīts Kopienas ražošanas nozarei IP laikā.

(142)

Izmeklēšana apstiprināja, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksas velmētu stiepļu ražošanai palielinājās par 25 %. Taču tirgū, kurā darbojas efektīvi tirdzniecības nosacījumi, proti, ja nenotiek kaitējumu radošs dempings, var prognozēt, ka cenas tiek regulāri pielāgotas, atspoguļojot situāciju ar dažādām ražošanas izmaksu sastāvdaļām. Šajā gadījumā tas nenotika. Lai gan Kopienas ražošanas nozare palielināja pārdošanas cenas, tas nebija pietiekami, lai novērstu tās rentabilitātes ievērojamo samazinājumu. Līdz ar to drīzāk Ķīnas un Moldovas eksportētāju praktizētā cenu samazināšana pazemināja cenas Kopienas tirgū un neļāva Kopienas ražošanas nozarei segt izejmateriālu cenu pieaugumu uz pircēju rēķina.

(143)

Parasti lielāks ražošanas apjoms veido apjomradītus ietaupījumus, kas ir izdevīgi attiecīgajam ražotājam. Kopienas ražošanas nozare galvenokārt ir vertikāli integrēta, un produkciju pašu vajadzībām izmanto turpmākai pārstrādei ražojumos ar pievienoto vērtību pakārtotās ražošanas nozarē. Izmeklēšanā nekonstatēja nevienu ražošanas problēmu, kas saistīta ar šiem pakārtotajiem ražojumiem. Patiešām, kā minēts iepriekš tekstā 119. apsvērumā, izmantošana pašu vajadzībām attiecīgajā periodā saglabājās stabilā līmenī.

(144)

Pamatojoties uz to, uzskatīja, ka Kopienas ražošanas nozares produkcija pašu vajadzībām neveicināja tās finanšu situācijas pasliktināšanos, jo īpaši IP laikā.

(145)

Tika apgalvots, ka Kopienas ražošanas nozarei nav nodarīts kaitējums, jo tā pārvirzīja ražošanu un pārdošanu Kopienas tirgū uz augstas kvalitātes ražojumiem un tādējādi pasargās sevi no importa par dempinga cenām, kas galvenokārt koncentrējies uz velmētu stiepļu tirgus standarta segmentu.

(146)

Taču minētais apgalvojums ir pretrunā ar izmeklēšanā konstatēto. Pat ja, kā minēts iepriekš 117. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozare daļēji pārgāja uz augstākas kvalitātes ražojumu ražošanu, jo īpaši IP laikā, tika konstatēts, ka 80 % no tās pārdošanas apjoma veidoja standarta ražojumi, kas tādējādi cieta no tiešas konkurences ar importu par zemām dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(147)

Tāpēc uzskatīja, ka pāreja uz augstākas kvalitātes ražojumiem ļāva Kopienas ražošanas nozarei attiecīgajā periodā un jo īpaši IP laikā samazināt rentabilitātes lejupslīdi.

(148)

Viena persona apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare veic ievērojama apjoma velmētu stiepļu importu no attiecīgajām valstīm un ka jebkuru kaitējumu, kas nodarīts šai ražošanas nozarei, tāpēc būtu jāuzskata par pašizraisītu.

(149)

Šī apgalvojuma pārbaude parādīja, ka Kopienas ražošanas nozares veiktais attiecīgā ražojuma imports ir ļoti nelielā apjomā un veido mazāk par 1 % no tās ražošanas apjoma IP laikā. Tāpēc jebkāds šā importa nodarīts kaitējums būtu tikai niecīgs.

(150)

Lai gan kaitējuma analīze un cēloņsakarība tika koncentrēta uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli Kopienas tirgū, tika pārbaudīta tās eksporta darbība kā cits iespējamais faktors, ar kuru var izskaidrot konstatēto kaitējumu. Analīze parādīja, ka Kopienas ražošanas nozares veikto eksporta pārdevumu apjomi nesaistītām personām attiecīgajā periodā saglabājās samērā pieticīgi (apmēram 7 %). Turklāt attiecīgajā periodā bija vērojama eksporta pārdošanas apjoma daļas samazināšanās tendence. Eksporta pārdošanas apjoma samazināšanos no apmēram 900 000 tonnām 2004. gadā līdz apmēram 500 000 tonnām IP laikā var izskaidrot ar ražošanas apjoma samazināšanos šajā pašā periodā. Taču eksporta cena bija augstāka nekā cena, ko Kopienas ražošanas nozare iekasēja no saviem pircējiem Kopienas tirgū. Tādēļ uzskatīja, ka ar eksporta apjoma samazināšanos nevar attaisnot Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni un jo īpaši ievērojamo rentabilitātes krišanos IP laikā.

(151)

Importa no citām trešām valstīm apjomi un cenas no 2004. gada līdz IP bija šādas.

9.   tabula

(152)

Galvenās citas trešās valstis, kas eksportē velmētas stieples uz Kopienu, ir Šveice, Ukraina un Brazīlija. Kā parādīts tabulā, importa no citām trešām valstīm pārdošanas apjomi un tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās, un IP laikā to cenas bija salīdzinoši augstas.

(153)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, provizoriski secināja, ka imports no Turcijas un citām trešām valstīm neveicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(154)

Datu analīze attiecībā uz Kopienas tirgu lika domāt, ka visi citi Kopienas ražotāji attiecīgajā periodā nevis ieguva, bet gan zaudēja tirgus daļu. Izmeklēšana neminēja kādas īpašas problēmas saistībā ar konkurenci Kopienas ražotāju starpā vai kādu tirdzniecības izkropļojumu radošu efektu, kas varētu izskaidrot būtisko kaitējumu, kurš konstatēts Kopienas ražošanas nozarei.

(155)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, provizoriski secināja, ka tie ražotāji, kas nav iekļauti Kopienas ražošanas nozares definīcijā, neveicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(156)

Minētā analīze parādīja, ka laikā no 2004. gada līdz IP ir bijis ĶTR un MR izcelsmes importa par zemām dempinga cenām apjoma un tirgus daļas ievērojams pieaugums. Turklāt konstatēja, ka šo importu veica par ievērojami samazinātām dempinga cenām, kas bija zemākas par cenām, ko Kopienas ražošanas nozare noteikusi līdzīgiem ražojuma veidiem Kopienas tirgū.

(157)

Šis importa par zemām dempinga cenām no ĶTR un MR apjoma un tirgus daļas pieaugums sakrita ar vispārēju pieprasījuma pieaugumu Kopienā, kā arī ar Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas negatīvu attīstību un galveno rādītāju, kas attiecas uz tās ekonomisko situāciju, pasliktināšanos IP laikā. Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte no 2004. gada līdz IP samazinājās vairāk nekā uz pusi.

(158)

Izpētot citus zināmos faktorus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, konstatēja, ka nevienam no tiem nav varējusi būt ievērojami negatīva ietekme uz šo ražošanas nozari, jo īpaši IP laikā.

(159)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisa imports par dempinga cenām, provizoriski secināja, ka imports no ĶTR un MR Kopienas ražošanas nozarei ir radījis būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(160)

Kā parādīts tabulā, attiecīgajā periodā importa apjomi no Turcijas palielinājās par 4 %, tādējādi nedaudz mazāk nekā palielinājās patēriņš. Pretēji importa apjomiem no ĶTR un MR importa apjomi no Turcijas sasniedza maksimumu 2006. gadā, pēc tam tiem bija tendence samazināties. Tās tirgus daļa maksimumu arī sasniedza 2006. gadā, pēc tam tā samazinājās un IP laikā sasniedza 2004. gada līmeni.

(161)

Visā attiecīgajā periodā vidējās importa cenas palielinājās par 15 %. Kā aprakstīts iepriekš 2.1. punktā, netika konstatēts, ka imports no Turcijas ir samazinājis Kopienas ražošanas nozares cenas Kopienas tirgū IP laikā. Turklāt nav konstatēta šā importa pārdošana par pazeminātām cenām.

(162)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka imports no Turcijas nav veicinājis Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma rašanos.

(163)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz provizorisko secinājumu par kaitējumu radošo dempingu, pastāv pārliecinoši iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pagaidu antidempinga pasākumu pieņemšana nav Kopienas interesēs. Analizējot Kopienas intereses, ņēma vērā visas attiecīgās dažādās intereses, tostarp attiecīgā ražojuma Kopienas ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(164)

Kopienas ražošanas nozari veido daudzi ražotāji, kas izvietoti visā Kopienā, saistībā ar attiecīgo ražojumu tieši nodarbinot vairāk nekā 4 000 cilvēku.

(165)

Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no ĶTR un MR. Tiek atgādināts, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi. Nopietni skarti bija tādi kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar Kopienas ražošanas nozares finanšu darbību, kā naudas plūsma, ienākums no ieguldījumiem un rentabilitāte. Ja netiks veikti nekādi pasākumi, ļoti iespējama ir Kopienas ražošanas nozares ekonomiskās situācijas tālāka pasliktināšanās.

(166)

Paredzams, ka pagaidu antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos reālus tirdzniecības apstākļus Kopienas tirgū un ka velmēto stiepļu cena būs atbilstīga dažādo sastāvdaļu izmaksām un tirgus apstākļiem. Izmeklēšana parādīja, ka ar cenu pieaugumu par 3 % vai pārdošanas apjoma pieaugumu pietiktu, lai ļautu šai ražošanas nozarei ātri atjaunot savu finanšu stāvokli. Var sagaidīt, ka pagaidu pasākumu piemērošana dotu iespēju Kopienas ražošanas nozarei atgūt vismaz daļu no attiecīgajā periodā zaudētās tirgus daļas, kam būtu papildu pozitīva ietekme uz tās ekonomisko situāciju un rentabilitāti.

(167)

Tāpēc secināja, ka pagaidu antidempinga pasākumu piemērošana ĶTR un MR izcelsmes importam būtu Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(168)

Anketas nosūtīja deviņiem importētājiem. Četri importētāji skaidri paziņoja, ka tie nevēlas sadarboties, bet no citiem četriem importētājiem nebija nekādas atbildes. Tas norāda, ka pasākumu piemērošana importētājus pārāk neietekmētu. Tikai viens importētājs izmeklēšanā sadarbojās, atbildot uz anketas jautājumiem un atļaujot veikt tā atbildes pārbaudi uz vietas. Saskaņā ar datiem, ko iesniedza šis importētājs, tas importē velmētās stieples galvenokārt no Turcijas. Tādējādi, ja attiecībā uz velmētu stiepļu importu no ĶTR un MR tiktu piemēroti pasākumi, tam nebūtu nekādas ietekmes uz šo importētāju.

(169)

Tāpēc secināja, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, pagaidu antidempinga pasākumu piemērošana importētājus būtiski neietekmētu.

(170)

Anketas nosūtīja 28 lietotājiem. Taču izmeklēšanā sadarbojās tikai astoņi lietotāji, kuri IP laikā pārstāvēja 15 % no velmēto stiepļu importa no attiecīgajām valstīm. Šie lietotāji atrodas Itālijā, Spānijā, Polijā un Beļģijā, pārstāvot tikai 1 % no Kopienas patēriņa, un darbojas dažādās rūpniecības nozarēs, galvenokārt automobiļu būvniecībā, celtniecībā un mašīnbūvē.

(171)

Trīs lietotāji, kas sadarbojās (kuri bija asociācijā), darbojas celtniecības nozarē. IP laikā tie izlietoja 12 % no visa velmēto stiepļu importa no ĶTR un MR. Tajā pašā periodā lielāko daļu no velmētajām stieplēm (58 %) tie iegādājās no divām attiecīgajām valstīm, turpretim pārējo daļu iegādājās no citām trešām valstīm vai no Kopienas ražošanas nozares. Turklāt konstatēja, ka velmētās stieples veido būtisku daļu no to ražošanas izmaksām. Tāpēc nevar izslēgt, ka pasākumu piemērošana šos lietotājus varētu negatīvi ietekmēt. Taču, ņemot vērā to, ka ir pieejami alternatīvi piegādes avoti citās trešās valstīs, kam netiktu piemēroti pasākumi, kā arī Kopienā, šai ietekmei vajadzētu būt nelielai.

(172)

Lietotāju asociācija, kas minēta iepriekš 171. apsvērumā, kuras locekļi darbojas celtniecības nozarē un dažos gadījumos tieši konkurē ar dažiem vertikāli integrētiem Kopienas ražotājiem, apgalvoja, ka pasākumu piemērošana radīs nepietiekamu piedāvājumu šajā konkrētajā nozarē. Taču tiek uzskatīts, ka, ņemot vērā esošo rezerves jaudu Kopienā, kā arī citās trešās valstīs, tostarp Turcijā, pieejamos alternatīvos piegādes avotus, nevajadzētu būt nepietiekama piedāvājuma riskam Kopienas tirgū. Turklāt ĶTR un MR ražotājiem eksportētājiem vajadzētu spēt turpināt attiecīgā ražojuma pārdošanu Kopienas tirgū arī par cenām, kas nerada kaitējumu.

(173)

Viens no astoņiem lietotājiem, kas sadarbojās, IP laikā neimportēja velmētās stieples no attiecīgajām valstīm. Tāpēc pasākumu piemērošanai nevajadzētu negatīvi ietekmēt šo uzņēmumu.

(174)

Attiecībā uz pārējiem četriem lietotājiem Kopienā, tie veido 3 % no kopējā velmēto stiepļu importa no attiecīgajām valstīm un galvenokārt darbojas automobiļu būvniecībā un mašīnbūvē. Šie lietotāji galvenokārt iegādājās velmētās stieples no piegādātājiem Kopienā un citās trešās valstīs, un tika konstatēts, ka IP laikā to importa daļa no attiecīgajām valstīm salīdzinājumā ar to kopējo importa apjomu bija ļoti maza (5 %). Šajos apstākļos uzskata, ka pasākumu noteikšana ievērojami neietekmēs minēto uzņēmumu finanšu stāvokli.

(175)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski secināja, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, antidempinga pasākumi, ja tādus veiktu, visticamāk, būtiski neietekmētu attiecīgā ražojuma lietotājus.

(176)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski secināja, ka kopumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Kopienas interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai ĶTR un MR izcelsmes velmētu stiepļu importam nenoteiktu pagaidu pasākumus.

(177)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, izraisīto kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu ĶTR un MR importa par dempinga cenām turpmāku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(178)

Maksājuma līmeņa noteikšanai ir ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma apmērs, kāds vajadzīgs Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai.

(179)

Aprēķinot kaitējumu nodarošā dempinga ietekmes novēršanai nepieciešamo summu, uzskatīja, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Kopienas ražošanas nozarei segt ražošanas izmaksas un kopumā gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, kādu šāda veida ražošanas nozarei šajā nozarē pamatoti iespējams gūt līdzīgā ražojuma pārdošanā Kopienā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav importa par dempinga cenām. Peļņas norma pirms nodokļu nomaksas, ko izmantoja šajā aprēķinā, bija 9,9 %, ko noteica, balstoties uz Kopienas ražošanas nozares gūto peļņu, pirms imports par dempinga cenām sasniedza maksimālo apjomu, proti, no 2004. gada līdz 2006. gadam. Tādējādi tika aprēķināta kaitējumu neradoša cena Kopienas ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanai.

(180)

Tad noteica vajadzīgo cenu palielinājumu, salīdzinot vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, ar kaitējumu neradošu cenu ražojumiem, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Pēc tam minētā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no kopējās CIF importa vērtības.

(181)

Lai aprēķinātu atlikušā kaitējuma novēršanas līmeni visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, jāatgādina, ka sadarbības līmenis bija zems. Tāpēc normu tiem, kas nesadarbojās, noteica, pamatojoties uz augstāko normu, kura konstatēta reprezentatīvam daudzumam, ko eksportētājs, kurš sadarbojās, pārdevis Kopienas tirgū.

(182)

Ar MR sadarbības līmenis bija augsts. Tāpēc, lai tai aprēķinātu valsts mēroga kaitējuma novēršanas līmeni, izmantoja izmeklēšanas laikā pieejamos un pārbaudītos datus. Norma ir balstīta uz vidējo cenu, kas konkrētiem darījumiem MR konstatēta IP laikā.

(183)

Ievērojot iepriekš minēto, uzskata, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, pagaidu antidempinga maksājumi ĶTR un MR izcelsmes importam jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības apmērā atkarībā no tā, kurš no tiem ir mazāks, saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu. Šajā gadījumā visas maksājumu likmes attiecīgi jānosaka konstatēto kaitējuma starpību līmenī.

(184)

Turcijas izcelsmes importam nav jānosaka pagaidu antidempinga maksājumi.

(185)

Atsevišķu uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, noteica, balstoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli šajos uzņēmumos. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams visiem pārējiem uzņēmumiem) tādējādi ir piemērojamas vienīgi tādu attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un tādējādi – konkrētās minētās juridiskās personas. Importētie ražojumi, kurus ražojis cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā īpaši nenosaukts uzņēmums, tostarp uzņēmumi, kas ir saistīti ar īpaši nosauktajiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu, izmantojot šīs likmes, jo uz tiem attiecas maksājuma likme, kuru piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(186)

Visas prasības piemērot uzņēmumam atsevišķas antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc izmaiņām uzņēmuma nosaukumā vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdevumiem iekšzemes tirgū un eksportu, kas saistītas, piemēram, ar šo nosaukuma maiņu vai šīm izmaiņām ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumos. Komisija vajadzības gadījumā, apspriedusies ar padomdevēju komiteju, izdarīs šajā regulā attiecīgus grozījumus, papildinot sarakstu ar uzņēmumiem, kuri izmanto priekšrocības, ko sniedz atsevišķās maksājuma likmes.

(187)

Ierosinātie antidempinga maksājumi ir šādi.

(188)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka periods, kura laikā ieinteresētās personas, kas pieteicās paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā, var rakstiski paziņot savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt ir jāmin, ka šīs regulas vajadzībām izdarītie konstatējumi attiecībā uz antidempinga maksājumu noteikšanu ir provizoriski un tos var pārskatīt, lai izdarītu galīgus konstatējumus,