Zvejas iespēju tabula

Zvejas veids
	VĒŽVEIDĪGIE			BENTISKO SUGU ZVEJA			GALVKĀJI	PELAĢISKO SUGU ZVEJA
	1. kategorija. Vēžveidīgie, izņemot langustus un krabjus	10. kategorija Krabji	6. kategorija Langusti	2. kategorija Melnā heka zveja, izmantojot tralerus un kuģus zvejai ar āķu jedām	3. kategorija Bentisko sugu (izņemot melno heku) zvejas kuģi, kas nezvejo ar trali	4. kategorija Zveja (izņemot melnā heka zveju) ar grunts traļiem	5. kategorija Galvkāji	7. kategorija Tunzivju saldētājseineri	8. kategorija Kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un kuģi tunzivju zvejai ar peldošām āķu jedām	9. kategorija Pelaģiskās zvejas saldētājtraleri (1)	11. kategorija Pelaģiskās zvejas kuģi, kas nav saldētājkuģi (1)
Maksimālā GT vienam licences periodam	9 570 GT	300 GT	300 GT	3 240 GT	1 162 GT	375 GT	13 950 GT 32 kuģi	22 kuģi	22 kuģi	17 licences	15 000 GT (gada vidējā vērtība vienam mēnesim)

1. ZVEJAS KATEGORIJA. VĒŽVEIDĪGO (IZŅEMOT LANGUSTUS UN KRABJUS) ZVEJAS KUĢI

1.   Zvejas zona

i) Uz ziemeļiem no 19° 21'00 N, ārpus zonas, kuru norobežo līnija ar šādām koordinātām:
20° 46,30 N	17° 03,00 W
20° 40,00 N	17° 07,50 W
20° 05,00 N	17° 07,50 W
19° 35,50 N	16° 47,00 W
19° 28,00 N	16° 45,00 W
19° 21,00 N	16° 45,00 W
ii) Uz dienvidiem no 19° 21'00 N, uz rietumiem no 6 jūdžu līnijas (koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā).
Pēc garneļu zvejniecības attīstības plāna pieņemšanas Puses var vienoties par šā zonējuma pārskatīšanu.

2.   Atļautie zvejas rīki

Garneļu gruntstraļi un citi selektīvie zvejas rīki.

Puses veic tehniskus izmēģinājumus, lai izstrādātu selektivitātes noteikumus, jo īpaši par šādiem zvejas rīkiem: i) selektīvie režģi traļiem, ii) selektīvie zvejas rīki, kas nav traļi. Selektīvos zvejas rīkus sāk izmantot līdz 2009. gada 31. decembrim, pēc tam, kad pabeigts minēto izmēģinājumu zinātniskais, tehniskais un ekonomiskais novērtējums.

Aizliegts izmantot āmim dubultkārtas linumu. Aizliegts āmī izmantoto linumu veidot no vairākkārtu auklas. Saskaņā ar Mauritānijas Zvejniecības kodeksa 24. pantu atļauts izmantot āmja aizsargapvalkus.

3.   Minimālais atļautais linuma acs izmērs

50 mm

4.   Bioloģiskā atjaunošanās

Divi (2) divu (2) mēnešu periodi: maijs–jūnijs un septembris–oktobris.

Puses Apvienotajā komitejā var nolemt koriģēt, palielināt vai samazināt šos bioloģiskās atjaunošanās periodus vai uz laiku aizliegt zveju noteiktās zonās, lai aizsargātu apgabalus, kuros notiek vairošanās un kuros uzturas daudz mazuļu.

5.   Piezveja un minimālais izmērs

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem, sk. I pielikuma VI nodaļu un 5. papildinājumu par piezveju un I pielikuma V nodaļas 5. punktu un I pielikuma 6. papildinājumu par minimālo izmēru.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju un minimālo izmēru, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

6.   Atļautā tilpība/Maksas

	2008/2009	2009/2010	2010/2011	2011/2012
Atļautā tilpība (GT) vienam licences periodam	9 570 GT	9 570 GT	9 570 GT	9 570 GT
Maksas (EUR) par GT gadā	291	303	315	315

7.   Piezīmes

Maksas nosaka laikposmam, kas atbilst četriem protokola piemērošanas gadiem.

Jāveicina tādi izkrāvumi un pārkrāvumi citā kuģī, kā noteikts protokolā un I pielikumā.

2. ZVEJAS KATEGORIJA. MELNĀ HEKA ZVEJAS TRALERI (1) UN KUĢI ZVEJAI AR GRUNTS ĀĶU JEDĀM

1.   Zvejas zona

1.1.	i) Uz ziemeļiem no 19° 15'60 N, uz rietumiem no līnijas ar šādām koordinātām:
	20° 46,30 N	17° 03,00 W
	20° 36,00 N	17° 11,00 W
	20° 36,00 N	17° 36,00 W
	20° 03,00 N	17° 36,00 W
	19° 45,70 N	17° 03,00 W
	19° 29,00 N	16° 51,50 W
	19° 15,60 N	16° 51,50 W
	19° 15,60 N	16° 49,60 W
	ii) Uz dienvidiem no 19° 15'60 N, līdz 17° 50'00 N, uz rietumiem no 18 jūdžu līnijas, kuras koordinātas aprēķina, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.
	iii) Uz dienvidiem no 17° 50'00 N, uz rietumiem no 12 jūdžu līnijas, kuras koordinātas aprēķina, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.
1.2.	Zonējums galvkāju zvejas pārtraukuma (bioloģiskās atjaunošanās) laikā ir šāds.
	i) Teritorijā starp zemesragiem Cap Blanc un Cap Timiris zvejai slēgtās zonas koordinātas ir šādas:
	20° 46,00 N	17° 03,00 W
	20° 46,00 N	17° 47,00 W
	20° 03,00 N	17° 47,00 W
	19° 47,00 N	17° 14,00 W
	19° 21,00 N	16° 55,00 W
	19° 15,60 N	16° 51,50 W
	19° 15,60 N	16° 49,60 W
	ii) Uz dienvidiem no Cap Timiris (uz dienvidiem no 19° 15'60 N) un līdz Nuakšotai (17° 50'00 N) zvejai slēgto zonu norobežo 18 jūdžu līnija, kuras koordinātas aprēķina, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.
	iii) Uz dienvidiem no Nuakšotas (uz dienvidiem no 17° 50'00 N) zvejai slēgto zonu norobežo 12 jūdžu līnija, kuras koordinātas aprēķina, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.

2.   Atļautie zvejas rīki

— Grunts āķu jedas

— Gruntstraļi melnā heka zvejai

Aizliegts izmantot āmim dubultkārtas linumu.

Aizliegts āmī izmantoto linumu veidot no vairākkārtu auklas.

3.   Minimālais atļautais linuma acs izmērs

70 mm (tralim)

4.   Bioloģiskā atjaunošanās

Puses Apvienotajā komitejā, pamatojoties uz labākajiem zinātniskajiem ieteikumiem, kuri ir pieejami un kuriem piekritusi Apvienotā zinātniskā komiteja, vienojas par piemērotāko bioloģiskās atjaunošanās periodu.

5.   Piezveja un minimālais izmērs

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem, sk. I pielikuma VI nodaļu un 5. papildinājumu par piezveju un I pielikuma V nodaļas 5. punktu un I pielikuma 6. papildinājumu par minimālo izmēru.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju un minimālo izmēru, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

6.   Atļautā tilpība/Maksas

	2008/2009	2009/2010	2010/2011	2011/2012
Atļautā tilpība (GT) vienam licences periodam	3 240 GT	3 240 GT	3 240 GT	3 240 GT
Maksas (EUR) par GT gadā	148	153	159	159

7.   Piezīmes

Maksas nosaka laikposmam, kas atbilst četriem protokola piemērošanas gadiem.

(1) Saldētājtraleri šajā kategorijā neietilpst.

Jāveicina tādi izkrāvumi un pārkrāvumi citā kuģī, kā noteikts protokolā un I pielikumā.

3. ZVEJAS KATEGORIJA. BENTISKO SUGU (IZŅEMOT MELNO HEKU) ZVEJAS KUĢI, KAS NEZVEJO AR TRALI

1.   Zvejas zona

1.1.	i) Uz ziemeļiem no 19° 48'50 N, sākot no 3 jūdžu līnijas, kuru mēra no Cap Blanc un Cap Timiris bāzes līnijas.
	ii) Uz dienvidiem no 19° 48'50 N un līdz 19° 21'00 N, uz rietumiem no 16° 45'00 W.
	iii) Uz dienvidiem no 19° 21'00 N, sākot no 3 jūdžu līnijas, kuras koordinātas aprēķina, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.
1.2.	Zonējums galvkāju zvejas pārtraukuma (bioloģiskās atjaunošanās) laikā ir šāds.
	i) Teritorijā starp zemesragiem Cap Blanc un Cap Timiris:
	20° 46,00 N	17° 03,00 W
	20° 46,00 N	17° 47,00 W
	20° 03,00 N	17° 47,00 W
	19° 47,00 N	17° 14,00 W
	19° 21,00 N	16° 55,00 W
	19° 15,60 N	16° 51,50 W
	19° 15,60 N	16° 49,60 W
	ii) Uz dienvidiem no Cap Timiris (uz dienvidiem no 19° 15'60 N) un līdz Nuakšotai (17° 50'00 N) zvejai slēgto zonu norobežo 3 jūdžu līnija, kuras koordinātas aprēķina, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.
	iii) Uz dienvidiem no Nuakšotas (uz dienvidiem no 17° 50'00 N) zvejai slēgto zonu norobežo 3 jūdžu līnija, kuras koordinātas aprēķina, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.

2.   Atļautie zvejas rīki

— Āķu jedas

— Nostiprināti žaunu tīkli, kuru maksimālais dziļums ir 7 m un maksimālais garums 100 m. Mauritānijas tiesību akti aizliedz izmantot žaunu tīklus, kas izgatavoti no poliamīda monošķiedras

— Āķi zvejošanai ar rokām

— Zivju grozi

— Vadi dzīvās ēsmas zvejošanai

3.   Minimālais atļautais linuma acs izmērs

120 mm (žaunu tīklam)

20 mm (tīklam dzīvās ēsmas zvejai)

4.   Piezveja un minimālais izmērs

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem, sk. I pielikuma VI nodaļu un 5. papildinājumu par piezveju un I pielikuma V nodaļas 5. punktu un I pielikuma 6. papildinājumu par minimālo izmēru.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju un minimālo izmēru, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

5.   Atļautā tilpība

	2008/2009	2009/2010	2010/2011	2011/2012
Atļautā tilpība (GT) vienam licences periodam	1 162 GT	1 162 GT	1 162 GT	1 162 GT
Maksas (EUR) par GT gadā	254	264	274	274

6.   Piezīmes

Maksas nosaka laikposmam, kas atbilst četriem protokola piemērošanas gadiem.

Iesniedzot licences pieprasījumu, paziņo arī to, kāda veida zvejas rīkus plānots izmantot.

Zvejas vadus izmanto tikai tad, ja zvejo ēsmu, ko izlieto zvejā ar makšķerēm vai ar zivju groziem.

Zivju grozus lietot drīkst ne vairāk kā 7 kuģi, kuru individuālā tilpība nepārsniedz 135 GT.

Jāveicina tādi izkrāvumi un pārkrāvumi citā kuģī, kā noteikts protokolā un I pielikumā.

Puses Apvienotajā komitejā, pamatojoties uz labākajiem zinātniskajiem ieteikumiem, kuri ir pieejami un kuriem piekritusi Apvienotā zinātniskā komiteja, vienojas par piemērotāko bioloģiskās atjaunošanās periodu.

4. ZVEJAS KATEGORIJA. ZIVJU SALDĒTĀJTRALERI, KAS ZVEJO BENTISKĀS SUGAS

1.   Zvejas zona

1.1.	i) Uz ziemeļiem no 19° 15'60 N, uz rietumiem no līnijas ar šādām koordinātām:
	20° 46,30 N	17° 03,00 W
	20° 36,00 N	17° 11,00 W
	20° 36,00 N	17° 36,00 W
	20° 03,00 N	17° 36,00 W
	19° 45,70 N	17° 03,00 W
	19° 29,00 N	16° 51,50 W
	19° 15,60 N	16° 51,50 W
	19° 15,60 N	16° 49,60 W
	ii) Uz dienvidiem no 19° 15'60 N, līdz 17° 50'00 N, uz rietumiem no 18 jūdžu līnijas, kuras koordinātas aprēķina, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.
	iii) Uz dienvidiem no 17° 50'00 N, uz rietumiem no 12 jūdžu līnijas, kuras koordinātas aprēķina, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.

2.   Atļautie zvejas rīki

— Traļi

Aizliegts izmantot āmim dubultkārtas linumu.

Aizliegts āmī izmantoto linumu veidot no vairākkārtu auklas.

3.   Minimālais atļautais linuma acs izmērs

70 mm

4.   Bioloģiskā atjaunošanās

Divi (2) divu (2) mēnešu periodi: maijs–jūnijs un septembris–oktobris.

Puses Apvienotajā komitejā var nolemt koriģēt, palielināt vai samazināt šos bioloģiskās atjaunošanās periodus vai uz laiku aizliegt zveju noteiktās zonās, lai aizsargātu apgabalus, kuros notiek vairošanās un kuros uzturas daudz mazuļu.

5.   Piezveja un minimālais izmērs

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem, sk. I pielikuma VI nodaļu un 5. papildinājumu par piezveju un I pielikuma V nodaļas 5. punktu un I pielikuma 6. papildinājumu par minimālo izmēru.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju un minimālo izmēru, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

6.   Atļautā tilpība/Maksas

	2008/2009	2009/2010	2010/2011	2011/2012
Atļautā tilpība (GT) vienam licences periodam	375 GT	375 GT	375 GT	375 GT
Maksas (EUR) par GT gadā	156	163	169	169

7.   Piezīmes

Maksas nosaka laikposmam, kas atbilst četriem protokola piemērošanas gadiem.

Jāveicina tādi izkrāvumi un pārkrāvumi citā kuģī, kā noteikts protokolā un I pielikumā.

5. ZVEJAS KATEGORIJA. GALVKĀJI

1.   Zvejas zona

Uz ziemeļiem no 19° 15'60 N, ārpus zonas, kuru norobežo līnija ar šādām koordinātām:
20° 46,30 N	17° 03,00 W
20° 40,00 N	17° 07,50 W
19° 57,00 N	17° 07,50 W
19° 28,20 N	16° 48,00 W
19° 18,50 N	16° 48,00 W
19° 18,50 N	16° 40,50 W
19° 15,60 N	16° 38,00 W
Uz dienvidiem no 19° 15'60 N un līdz 17° 50'00 N, uz rietumiem no 9 jūdžu līnijas, kuru mēra, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.
Uz dienvidiem no 17° 50'00 N, uz rietumiem no 6 jūdžu līnijas, kuru mēra, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.

2.   Atļautie zvejas rīki

Grunts traļi

Aizliegts izmantot āmim dubultkārtas linumu.

Aizliegts āmī izmantoto linumu veidot no vairākkārtu auklas.

3.   Minimālais atļautais linuma acs izmērs

70 mm

4.   Bioloģiskā atjaunošanās

Divi (2) divu (2) mēnešu periodi: maijs–jūnijs un septembris–oktobris.

Puses Apvienotajā komitejā, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, var nolemt koriģēt, palielināt vai samazināt šos bioloģiskās atjaunošanās periodus vai uz laiku aizliegt zveju noteiktās zonās, lai aizsargātu apgabalus, kuros notiek vairošanās un kuros uzturas daudz mazuļu.

5.   Piezveja un minimālais izmērs

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem, sk. I pielikuma VI nodaļu un 5. papildinājumu par piezveju un I pielikuma V nodaļas 5. punktu un I pielikuma 6. papildinājumu par minimālo izmēru.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju un minimālo izmēru, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

6.   Atļautā tilpība/Maksas

	2008/2009	2009/2010	2010/2011	2011/2012
Atļautā tilpība (GT) vienam licences periodam	13 950 GT	13 950 GT	13 950 GT	13 950 GT
Maksas (EUR) par GT gadā	349	363	377	377

7.   Piezīmes

Maksas nosaka laikposmam, kas atbilst četriem protokola piemērošanas gadiem.

Jāveicina tādi izkrāvumi un pārkrāvumi citā kuģī, kā noteikts protokolā un I pielikumā.

6. ZVEJAS KATEGORIJA. LANGUSTI

1.   Zvejas zona

1.1. Uz ziemeļiem no 19° 21'00 N: 20 jūdzes, ko mēra no Cap Blanc un Cap Timiris bāzes līnijas.

1.2. Uz dienvidiem no 19° 21'00 N: 15 jūdzes, un koordinātas aprēķina, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.

2.   Atļautie zvejas rīki

Murdi

3.   Minimālais atļautais linuma acs izmērs

60 mm

4.   Bioloģiskā atjaunošanās

Divi (2) divu (2) mēnešu periodi: maijs–jūnijs un septembris–oktobris.

Puses Apvienotajā komitejā var nolemt koriģēt, palielināt vai samazināt šos bioloģiskās atjaunošanās periodus.

5.   Piezveja un minimālais izmērs

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem, sk. I pielikuma VI nodaļu un 5. papildinājumu par piezveju un I pielikuma V nodaļas 5. punktu un I pielikuma 6. papildinājumu par minimālo izmēru.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju un minimālo izmēru, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

6.   Atļautā tilpība/Maksas

	2008/2009	2009/2010	2010/2011	2011/2012
Atļautā tilpība (GT) vienam licences periodam	300 GT	300 GT	300 GT	300 GT
Maksas (EUR) par GT gadā	283	294	305	305

7.   Piezīmes

Maksas nosaka laikposmam, kas atbilst četriem protokola piemērošanas gadiem.

Jāveicina tādi izkrāvumi, kā noteikts protokolā un I pielikumā.

7. ZVEJAS KATEGORIJA. TUNZIVJU SALDĒTĀJSEINERI

1.   Zvejas zona

1.1. Uz ziemeļiem no 19° 21'00 N: 30 jūdzes, ko mēra no Cap Blanc un Cap Timiris bāzes līnijas.

1.2. Uz dienvidiem no 19° 21'00 N: 30 jūdzes, ko mēra, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.

2.   Atļautie zvejas rīki

Zvejas vadi

3.   Minimālais atļautais linuma acs izmērs

Saskaņā ar ICCAT standartu.

4.   Piezveja un minimālais izmērs

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem, sk. I pielikuma VI nodaļu un 5. papildinājumu par piezveju un I pielikuma V nodaļas 5. punktu un I pielikuma 6. papildinājumu par minimālo izmēru.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju un minimālo izmēru, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

5.   Atļautā tilpība/Maksas

Maksa par nozvejoto tonnu	EUR 35
To kuģu skaits, kam atļauts zvejot	22
Avansa maksājums EUR par kuģi (gadā)	EUR 1 750

6.   Piezīmes

Maksas nosaka laikposmam, kas atbilst četriem protokola piemērošanas gadiem.

Jāveicina tādi izkrāvumi un pārkrāvumi citā kuģī, kā noteikts protokolā un I pielikumā.

8. ZVEJAS KATEGORIJA. KUĢI TUNZIVJU ZVEJAI AR MAKŠĶERĒM UN KUĢI TUNZIVJU ZVEJAI AR PELDOŠĀM ĀĶU JEDĀM

1.   Zvejas zona

Kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām zonējums ir tāds pats kā tunzivju seineriem 7. zvejas kategorijā.

Kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerēm zonējums ir šāds.

1.1. Uz ziemeļiem no 19° 21'00 N: 15 jūdzes, ko mēra no Cap Blanc un Cap Timiris bāzes līnijas.

1.2. Uz dienvidiem no 19° 21'00 N: 12 jūdzes, un koordinātas aprēķina, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.

Zona, kurā atļauts zvejot ar dzīvo ēsmu

— Uz ziemeļiem no 19° 48'50 N, sākot no 3 jūdzēm, ko mēra no Cap Blanc un Cap Timiris bāzes līnijas.

— Uz dienvidiem no 19° 48'50 N un līdz 19° 21'00 N, uz rietumiem no 16° 45'00 W.

— Uz dienvidiem no 19° 21'00 N, sākot no 3 jūdžu līnijas, kuras koordinātas aprēķina, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.

2.   Atļautie zvejas rīki

Makšķeres un peldošas āķu jedas

3.   Piezveja un minimālais izmērs

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem, sk. I pielikuma VI nodaļu un 5. papildinājumu par piezveju un I pielikuma V nodaļas 5. punktu un I pielikuma 6. papildinājumu par minimālo izmēru.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju un minimālo izmēru, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

4.   Atļautā tilpība/Maksas

To kuģu skaits, kam atļauts zvejot	22
Maksa par nozvejoto tonnu (kuģiem zvejai ar makšķerēm)	EUR 25
Maksa par nozvejoto tonnu (kuģiem zvejai ar āķu jedām)	EUR 35
Avansa maksājums EUR par kuģi (gadā)	EUR 2 500 (kuģiem zvejai ar makšķerēm) EUR 3 500 (kuģiem zvejai ar āķu jedām)

5.   Piezīmes

Maksas nosaka laikposmam, kas atbilst četriem protokola piemērošanas gadiem.

(1) Minimālais atļautais linuma acu izmērs dzīvās ēsmas zvejā ir 16 mm. Zvejot dzīvo ēsmu mēnesī atļauts tikai noteiktā skaitā dienu, un šo skaitu nosaka Apvienotā komiteja. Par šādas zvejas darbības sākšanu un pabeigšanu jāziņo uzraudzības iestādei.

(2) Saskaņā ar ICCAT un FAO saistošajiem ieteikumiem aizliegts zvejot milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), pelēko smilšhaizivi (Carcharias taurus) un bara haizivi (Galeorhinus galeus).

(3) Jāievēro ICCAT saistošie ieteikumi 04–10 un 05–05 par to sugu haizivju saglabāšanu, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT pārvaldītajām zvejniecībām.

(4) Jāveicina tādi izkrāvumi un pārkrāvumi citā kuģī, kā noteikts protokolā un I pielikumā.

(5) Puses vienojas par to, kādas praktiskas metodes izmantot, lai šīs kategorijas zvejā iesaistītie kuģi varētu zvejot vai vākt pašu zvejas darbībām vajadzīgo dzīvo ēsmu. Ja minētās darbības norisinās bioloģiski jutīgās zonās vai ja izmanto alternatīvos zvejas rīkus, minētās metodes nosaka, pamatojoties uz IMROP ieteikumiem, un saskaņo ar uzraudzības iestādi.

9. ZVEJAS KATEGORIJA. PELAĢISKĀS ZVEJAS SALDĒTĀJTRALERI

1.   Zvejas zona

i) Uz ziemeļiem no 19° 21'00 N, ārpus zonas, kuru norobežo līnija ar šādām koordinātām:
20° 46,30 N	17° 03,00 W
20° 36,00 N	17° 11,00 W
20° 36,00 N	17° 24,10 W
19° 57,00 N	17° 24,10 W
19° 45,70 N	17° 03,00 W
19° 29,00 N	16° 51,50 W
19° 21,00 N	16° 45,00 W
ii) Uz dienvidiem no 19° 21'00 N, līdz 17° 50'00 N, 13 jūdžu līnija, kuru mēra, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.
iii) Uz dienvidiem no 17° 50'00 N, līdz 16° 04'00 N, 12 jūdžu līnija, kuru mēra, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.

2.   Atļautie zvejas rīki

Pelaģiskie traļi

Pelaģiskā vai piegrunts traļa āmi var nostiprināt ar tāda linuma gabalu, kura minimālais acs izmērs ir 400 mm izstieptā veidā, un ar stropēm, kas izvietotas vismaz 1,5 metrus viena no otras, izņemot traļa aizmugurē atrodošos stropi, kura nedrīkst būt novietota mazāk kā 2 metrus no āmja loga. Aizliegts āmi nostiprināt vai veidot dubultkārtas linumu jebkādā citā veidā, un ar trali nekādā gadījumā nedrīkst zvejot citas sugas kā tikai atļautās mazās pelaģiskās sugas.

3.   Minimālais atļautais linuma acs izmērs

40 mm

4.   Piezveja un minimālais izmērs

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem, sk. I pielikuma VI nodaļu un 5. papildinājumu par piezveju un I pielikuma V nodaļas 5. punktu un I pielikuma 6. papildinājumu par minimālo izmēru.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju un minimālo izmēru, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

Sk. I pielikuma V nodaļas 5. punktu un I pielikuma 7. papildinājumu par pārrēķina koeficientiem, kurus piemēro mazajām pelaģiskajām sugām.

5.   Atļautā tilpība/Maksas

To kuģu skaits, kam atļauts zvejot vienlaikus	17
Maksa (EUR) par GT mēnesī	2008/2009	2009/2010	2010/2011	2011/2012
Kuģi, kuru tilpība (GT) ir mazāka par 5 000 GT	8,2	8,3	8,4	8,5
Kuģi, kuru tilpība (GT) ir vismaz 5 000 GT, bet mazāka par 7 000 GT	7, 2	7,3	7,4	7,5
Kuģi, kuru tilpība (GT) ir vismaz 7 000 GT, bet mazāka par 9 500 GT	6,2	6,3	6,4	6,5
Kopējā nozveja, kuru atļauts gūt saldētājtraleru flotei, kas zvejo saskaņā ar šādu licenču sistēmu, gadā nav lielāka par 250 000 tonnām, tomēr šo kvotu ir iespējams pārsniegt, ja tas nav pretrunā ar šo protokolu un tā pielikumu.

6.   Piezīmes

Neizmantotās zvejas iespējas 11. kategorijā var izmantot 9. kategorijā, ja tālab izdoto licenču skaits mēnesī nepārsniedz 20 licences.

Maksas nosaka laikposmam, kas atbilst četriem protokola piemērošanas gadiem.

Jāveicina tādi izkrāvumi un pārkrāvumi citā kuģī, kā noteikts protokolā un I pielikumā.

10. ZVEJAS KATEGORIJA. KRABJU ZVEJA

1.   Zvejas zona

i) Uz ziemeļiem no 19° 15'60 N, uz rietumiem no līnijas ar šādām koordinātām:
20° 46,30 N	17° 03,00 W
20° 36,00 N	17° 11,00 W
20° 36,00 N	17° 36,00 W
20° 03,00 N	17° 36,00 W
19° 45,70 N	17° 03,00 W
19° 29,00 N	16° 51,50 W
19° 15,60 N	16° 51,50 W
19° 15,60 N	16° 49,60 W
ii) Uz dienvidiem no 19° 15'60 N, līdz 17° 50'00 N, uz rietumiem no 18 jūdžu līnijas, kuru mēra, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.
iii) Uz dienvidiem no 17° 50'00 N, uz rietumiem no 12 jūdžu līnijas, kuru mēra, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.

2.   Atļautie zvejas rīki

Krabju murdi

3.   Minimālais atļautais linuma acs izmērs

60 mm

4.   Bioloģiskā atjaunošanās

Divi (2) divu (2) mēnešu periodi: maijs–jūnijs un septembris–oktobris.

Puses Apvienotajā komitejā, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, var nolemt koriģēt, palielināt vai samazināt šos bioloģiskās atjaunošanās periodus vai uz laiku aizliegt zveju noteiktās zonās, lai aizsargātu apgabalus, kuros notiek vairošanās un kuros uzturas daudz mazuļu.

5.   Piezveja un minimālais izmērs

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem, sk. I pielikuma VI nodaļu un 5. papildinājumu par piezveju un I pielikuma V nodaļas 5. punktu un I pielikuma 6. papildinājumu par minimālo izmēru.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju un minimālo izmēru, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

6.   Atļautā tilpība/Maksas

	2008/2009	2009/2010	2010/2011	2011/2012
Atļautā tilpība (GT) vienam licences periodam	300 GT	300 GT	300 GT	300 GT
Maksas (EUR) par GT gadā	283	294	305	305

7.   Piezīmes

Maksas nosaka laikposmam, kas atbilst četriem protokola piemērošanas gadiem.

Jāveicina tādi izkrāvumi un pārkrāvumi citā kuģī, kā noteikts protokolā un I pielikumā.

11. ZVEJAS KATEGORIJA. PELAĢISKĀS ZVEJAS KUĢI, KAS NAV SALDĒTĀJKUĢI

1.   Zvejas zona

i) Uz ziemeļiem no 19° 21'00 N, ārpus zonas, kuru norobežo līnija ar šādām koordinātām:
20° 46,30 N	17° 03,00 W
20° 36,00 N	17° 11,00 W
20° 36,00 N	17° 24,10 W
19° 57,00 N	17° 24,10 W
19° 45,70 N	17° 03,00 W
19° 29,00 N	16° 51,50 W
19° 21,00 N	16° 45,00 W
ii) Uz dienvidiem no 19° 21'00 N, līdz 17° 50'00 N, 13 jūdžu līnija, kuru mēra, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.
iii) Uz dienvidiem no 17° 50'00 N, līdz 16° 04'00 N, 12 jūdžu līnija, kuru mēra, par pamatu ņemot 6 jūdžu līniju, kuras koordinātas norādītas II pielikuma 6. papildinājumā.

2.   Atļautie zvejas rīki

Pelaģiskie traļi un riņķvadi, kas paredzēti rūpnieciskajai zvejai

Pelaģiskā vai piegrunts traļa āmi var nostiprināt ar tāda linuma gabalu, kura minimālais acs izmērs ir 400 mm izstieptā veidā, un ar stropēm, kas izvietotas vismaz 1,5 metrus viena no otras, izņemot traļa aizmugurē atrodošos stropi, kura nedrīkst būt novietota mazāk kā 2 metrus no āmja loga. Aizliegts āmi nostiprināt vai veidot dubultkārtas linumu jebkādā citā veidā, un ar trali nekādā gadījumā nedrīkst zvejot citas sugas kā tikai atļautās mazās pelaģiskās sugas.

3.   Minimālais atļautais linuma acs izmērs

40 mm (traleriem) un 20 mm (seineriem)

4.   Piezveja un minimālais izmērs

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem, sk. I pielikuma VI nodaļu un 5. papildinājumu par piezveju un I pielikuma V nodaļas 5. punktu un I pielikuma 6. papildinājumu par minimālo izmēru.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju un minimālo izmēru, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

Sk. I pielikuma V nodaļas 5. punktu un I pielikuma 7. papildinājumu par pārrēķina koeficientiem, kurus piemēro mazajām pelaģiskajām sugām.

5.   Atļautā tilpība/Maksas

Atļautā tilpība	15 000 GT (gada vidējā vērtība vienam mēnesim), līdzvērtīga trim mēneša licencēm, ko izdod pelaģiskās zvejas saldētājkuģiem 9. kategorijā.
	Gada vidējās vērtības noteikšana vienam mēnesim nozīmē to, ka protokola piemērošanas gada beigās vidējam tilpības izmantojumam mēnesī jāatbilst iepriekš norādītajam lielumam, un mēneša laikā neizmantotās zvejas iespējas var pārnest uz nākamo mēnesi.
	2008/2009	2009/2010	2010/2011	2011/2012
Maksa (EUR) par GT mēnesī	7,2	7,3	7,4	7,5

6.   Piezīmes

Neizmantotās zvejas iespējas 11. kategorijā var izmantot 9. kategorijā, ja tālab izdoto licenču skaits mēnesī nepārsniedz 20 licences.

Maksas nosaka laikposmam, kas atbilst četriem protokola piemērošanas gadiem.

Pelaģiskās zvejas kuģiem, kas nav saldētājkuģi, nozvejas apjoms ir neierobežots.

Pārejas noteikumi par jūrnieku nodarbināšanu paredzēti I pielikumā (XV nodaļas 6. punkts).

Jāveicina tādi izkrāvumi un pārkrāvumi citā kuģī, kā noteikts protokolā un I pielikumā.

---

(1)  Neizmantotās zvejas iespējas 11. kategorijā var izmantot 9. kategorijā, ja licenču skaits mēnesī nepārsniedz 20 licences.

I PIELIKUMS

KOPIENAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS NOSACĪJUM MAURITĀNIJAS ZVEJAS ZONĀS

I NODAĻA

Licences pieprasījumam vajadzīgie dokumenti

1.   Komisija ar Delegācijas starpniecību iesniedz Ministrijai pēc šā pielikuma 1. papildinājuma parauga aizpildītu licences pieprasījuma veidlapu par katru kuģi, kas licenci pieprasa pirmo reizi. Ziņām par kuģa vārdu, tilpību, kas izteikta GT, ārējo reģistrācijas numuru, radio izsaukuma signālu, dzinēja jaudu, lielāko garumu un piederības ostu jāatbilst Kopienas zvejas kuģu reģistra ziņām.

2.   Ja licenci pieprasa pirmo reizi, kuģa īpašniekam kopā ar pieprasījumu jāiekļauj:

—	dalībvalsts apliecināta Starptautiskā tilpības sertifikāta kopija, kurā norādīta kuģa tilpība, kas izteikta GT,

—	dalībvalsts kompetento iestāžu apliecināts nesens krāsu fotoattēls ar sānskatā attēlotu kuģi tā pašreizējā stāvoklī. Fotoattēla izmēram jābūt vismaz 15 x 10 cm,

—	dokumenti, kas vajadzīgi kuģa iekļaušanai Mauritānijas nacionālajā kuģu reģistrā. Iekļaušana reģistrā tiek veikta bez reģistrācijas maksas. Iekļaujot kuģi nacionālajā reģistrā, veic tikai administratīvu pārbaudi.

3.   Par visām kuģa tilpības izmaiņām attiecīgā kuģa īpašnieks iesniedz dalībvalsts apliecinātu jaunā tilpības sertifikāta kopiju un minētās izmaiņas apstiprinošus dokumentus, jo īpaši kompetentajām iestādēm adresētu kuģa īpašnieka pieprasījuma kopiju, minēto iestāžu piekrišanas apliecinājumu un sīkas ziņas par veiktajām izmaiņām.

Ja ir mainījusies kuģa struktūra vai ārējais izskats, jāiesniedz arī jauns fotoattēls, kuru apliecinājušas dalībvalsts kompetentās iestādes.

4.   Zvejas licences pieprasījumi tiks iesniegti tikai par tiem kuģiem, kas ir nosūtījuši 1., 2. un 3. punktā prasītos dokumentus.

II NODAĻA

Licences pieprasīšana, izdošana un derīguma termiņš

1.   Tiesības zvejot

1.1.   Kuģim, kas vēlas veikt zvejas darbības saskaņā ar šo nolīgumu, jābūt tiesīgam zvejot Mauritānijas zvejas zonās.

1.2.   Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Mauritānijā. To saistībām pret Mauritānijas iestādēm jābūt nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt izpildījušiem visas saistības, kuras izriet no zvejas darbībām, ko tie iepriekš veikuši Mauritānijā.

2.   Licences pieprasīšana

2.1.   Pelaģiskās zvejas licencēm Komisija ar Delegācijas starpniecību vismaz 10 darbdienas pirms zvejas uzsākšanas iesniedz Ministrijai pieprasījumu, kam pievienoti tehniskos parametrus apliecinoši dokumenti.

Pārējo veidu licencēm Komisija ar Delegācijas starpniecību ik ceturksni vismaz 1 mēnesi pirms pieprasīto licenču spēkā stāšanās iesniedz Ministrijai sarakstu, kurā pa zvejas kategorijām sagrupēti kuģi, kas vēlas veikt zvejas darbības, ņemot vērā ierobežojumus, kuri noteikti protokolā iekļautajās zvejas tehnisko datu lapās. Šim sarakstam pievieno maksājumu apliecinošu dokumentu. Licences pieprasījumus, kas iesniegti pēc termiņa, neizskatīs.

2.2.   Sarakstā katrai zvejas kategorijai norāda kuģu skaitu un katram kuģim – tā galvenos parametrus, tostarp zvejas rīkus, kā minēts Kopienas zvejas kuģu reģistrā, iekasējamās maksas pa izmaksu pozīcijām un Mauritānijas jūrnieku skaitu.

2.3.   Licences pieprasījumam, kuram jābūt Ministrijā izmantotajai programmatūrai atbilstošā formātā, pievieno arī datus ar zvejas licences sagatavošanai vajadzīgo informāciju, kā arī ziņas par izmaiņām kuģa datos.

2.4.   Licences pieprasījumus pieņem tikai par zvejot tiesīgiem kuģiem, kas ir izpildījuši visas 2.1., 2.2. un 2.3. punktā norādītās formalitātes.

2.5.   Lai atvieglotu daudzkārtēju ieiešanu zvejas zonā un iziešanu no tās, kuģi ar šā paša apakšreģiona valstu zvejas licencēm var licences pieprasījumā norādīt attiecīgo valsti, sugas un licenču derīguma termiņu.

2.6.   Personas datus, kas sniegti licences pieprasījumos un – vispārīgākā nozīmē – saskaņā ar šo nolīgumu, drīkst izmantot tikai saistībā ar šo nolīgumu.

3.   Licences izdošana

3.1.   Ministrija kuģim licenci izdod pēc tam, kad vismaz 10 dienas pirms licences derīguma termiņa sākuma kuģa īpašnieka pārstāvis ir iesniedzis maksājumu apliecinošus dokumentus par konkrēto kuģi (Mauritānijas Valsts kases kvīts), kā paredzēts IV nodaļā. Pelaģiskās zvejas kuģiem šis termiņš ir piecas dienas. Licences var saņemt Ministrijas struktūrvienībās Nuadibu vai Nuakšotā.

3.2.   Licencē norāda arī tās derīguma termiņu, kuģa tehniskos parametrus, Mauritānijas jūrnieku skaitu un atsauces par iekasētajām maksām, kā arī zvejas darbību veikšanas nosacījumus, kā paredzēts attiecīgajā zvejas tehnisko datu lapā.

3.3.   Zvejas licenci var izdot tikai tad, ja kuģis ir izpildījis visas administratīvās formalitātes šādas licences izdošanai. Licenci saņēmušos kuģus iekļauj to kuģu sarakstā, kuriem atļauts zvejot, un šo sarakstu ar Delegācijas starpniecību nosūta vienlaikus uzraudzības iestādei un Komisijai.

3.4.   Komisijai ar Delegācijas starpniecību paziņo par licences pieprasījumiem, kurus Ministrija ir noraidījusi. Attiecīgā gadījumā Ministrija, iepriekš ieturējusi nesamaksātās soda naudas, izsniedz kredītzīmi par maksājumiem, kas ir saistīti ar šiem pieprasījumiem.

3.5.   Puses vienojas veicināt elektroniskās licencēšanas sistēmas ieviešanu.

4.   Licences derīguma termiņš un izmantošana

4.1.   Licence ir derīga tikai laikposmā, par kuru ir iekasēta maksa saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti attiecīgajā zvejas tehnisko datu lapā un norādīti licencē.

Licences izsniedz uz trijiem, sešiem vai divpadsmit mēnešiem. Tās ir pagarināmas.

Pelaģiskās zvejas kuģiem (9. un 11. kategorija) licences var izsniegt uz vienu mēnesi. Pelaģiskās zvejas traleriem (tikai 9. kategorija) licencē norāda orientējošo nozvejas kvotu konkrētajam licences periodam. Licences periodā neizmantoto kvotu var pārnest uz nākamo (jaunas) licences periodu tam pašam kuģim vai nodot citam kuģim tajā pašā zvejas kategorijā.

Licences derīguma termiņu nosaka, pamatojoties uz šādiem gadu ilgiem laikposmiem.

Pirmais periods	:	no 2008. gada 1. augusta līdz 2008. gada 31. decembrim
Otrais periods	:	no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim
Trešais periods	:	no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim
Ceturtais periods	:	no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim
Piektais periods	:	no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. jūlijam

Licence nedrīkst stāties spēkā vienā no minētajiem periodiem un beigties citā.

4.2.   Licenci izdod konkrētam kuģim, un to nevar izmantot cits kuģis. Tomēr pēc Kopienas pieprasījuma, ja dalībvalsts kompetentās iestādes pierāda nepārvaramas varas iestāšanos, kuģa licenci iespējami īsā laikā aizstāj ar licenci citam tās pašas zvejas kategorijas kuģim, ja vien netiek pārsniegta šajā kategorijā atļautā tilpība.

4.3.   Aizstājamo licenci Komisija ar Delegācijas starpniecību atdod Ministrijai, kura izdod jaunu licenci.

4.4.   Pirms aizstājējas licences izdošanas veic par licenci iekasētās summas korekciju, kas vajadzīga šīs licences aizstāšanas dēļ.

4.5.   Licencei visu laiku jāatrodas uz zvejot tiesīgā kuģa, un pārbaudes gadījumā tā jāuzrāda pārbaudes veicējām iestādēm.

III NODAĻA

Licences maksas

1.   Maksas aprēķina katram kuģim, pamatojoties uz gada likmēm, kas norādītas šajā protokolā iekļautajās zvejas tehnisko datu lapās. Licencēm, kas izdotas uz trim vai sešiem mēnešiem (izņemot pelaģiskās zvejas kuģu licences), maksas aprēķina samērīgi un proporcionāli laikam, pieskaitot, attiecīgi, 3 % vai 2 %, lai segtu licences sagatavošanas izdevumus. Licences maksā ietilpst visas saistītās maksas un nodokļi, izņemot parafiskālos maksājumus (1), ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem. Neierobežojot protokola 12. pantu, likumā par finansēm paredz budžeta piešķīrumu zvērinātu un neatkarīgu zvērinātu zinātnisko novērotāju un inspektoru korpusa finansēšanai, un šis piešķīrums aizstāj procentuālo maksājumu, kas bija paredzēts iepriekšējā protokolā.

Izņemot 7. un 8. zvejas kategoriju (tunzivju zvejas kuģi, sk. XIV nodaļu) un 9. un 11. kategoriju (mēneša maksājumi), parafiskālo maksājumu veic par pilnu ceturksni vai ceturkšņiem neatkarīgi no tā, vai šajā laikā ir bijis bioloģiskās atjaunošanās periods.

Valūtas maiņas kurss (MRO/EUR), kurš kalendāra gadā jāizmanto parafiskālo maksājumu veikšanai, ir iepriekšējā gada vidējais maiņas kurss, kuru aprēķina Mauritānijas Centrālā banka un kuru Ministrija paziņo, vēlākais, 1. decembrī iepriekšējā gadā pirms šā maiņas kursa piemērošanas.

2.   Maksas izdara ik ceturksni, izņemot nolīgumā paredzētus vai ar tā piemērošanu saistītus īsākus laikposmus, kuros tās ir proporcionālas licences faktiskajam derīguma termiņam.

3.   Ceturksnis ir viens no trīs mēnešus ilgiem laikposmiem, kas sākas 1. oktobrī, 1. janvārī, 1. aprīlī vai 1. jūlijā, izņemot protokola pirmo un pēdējo periodu, kad tas ilgst attiecīgi no 1.8.2008. līdz 30.9.2008. un no 1.3.2012. līdz 31.7.2012.

IV NODAĻA

Maksāšanas noteikumi

1.   Maksājumus (EUR) veic šādi:

a)	maksas — pārskaita Mauritānijas Valsts kasei uz vienu no Mauritānijas Centrālās bankas ārvalstu kontiem;

b)	parafiskālos maksājumus — pārskaita uzraudzības iestādei uz vienu no Mauritānijas Centrālās bankas ārvalstu kontiem;

c)	sodanaudas — pārskaita Mauritānijas Valsts kasei uz vienu no Mauritānijas Centrālās bankas ārvalstu kontiem;

d)	sodus par licences pārsniegumiem — pārskaita Ministrijai uz vienu no Mauritānijas Centrālās bankas ārvalstu kontiem.

2.   Summas, kas minētas 1. punktā, uzskata par faktiski iekasētām pēc apstiprinājuma saņemšanas no Valsts kases vai no Ministrijas, kuras informējusi Mauritānijas Centrālā banka.

3.   Pirms protokola stāšanās spēkā Mauritānijas iestādes nosūta Komisijai ārvalstīs atvērto Mauritānijas Centrālās bankas kontu sarakstu un starptautiskiem pārskaitījumiem vajadzīgo informāciju (BIC kods un IBAN).

V NODAĻA

Nozvejas datu paziņošana

1.   Kopienas kuģa reisa ilgums ir;

—	laikposms, kas aizritējis no ieiešanas Mauritānijas zvejas zonā līdz iziešanai no tās, vai

—	laikposms, kas aizritējis no ieiešanas Mauritānijas zvejas zonā līdz nozvejas pārkraušanai citā kuģī, vai

—	laikposms, kas aizritējis no ieiešanas Mauritānijas zvejas zonā līdz nozvejas izkraušanai Mauritānijā.

2.   Zvejas žurnāls

2.1.   Kuģa kapteinis katru dienu reģistrē visas noteiktās darbības zvejas žurnālā, kura paraugs pievienots šā pielikuma 2. papildinājumā un kurā norādāmās informācijas pozīcijas var grozīt saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem. Šo dokumentu aizpilda pareizi un salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis. Kuģiem, kas zvejo tālu migrējošo sugu zivis, piemēro šā pielikuma XIV nodaļas noteikumus.

Pieļaujamā neatbilstība starp zvejas žurnālā deklarētajām nozvejām un inspekcijas laikā konstatētajām nozvejām procentuāli ir šāda:

—	7 % kuģiem, kas nav saldētājkuģi,

—	4 % saldētājkuģiem, kas nezvejo pelaģiskās sugas,

—	2 % saldētājkuģiem, kas zvejo pelaģiskās sugas.

2.2.   Zvejas žurnālus, kuros izlaisti ieraksti vai ierakstīta nederīga informācija, uzskata par nepienācīgi aizpildītiem.

2.3.   Pēc katra reisa kuģa kapteinis nosūta zvejas žurnāla oriģinālu uzraudzības iestādēm. Kuģa īpašnieks 15 darbdienās ar Delegācijas starpniecību nosūta zvejas žurnāla kopiju attiecīgās dalībvalsts iestādēm un Komisijai.

2.4.   Par 2.1., 2.2. vai 2.3. punkta neievērošanu, neskarot Mauritānijas tiesību aktos paredzētās sankcijas, zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

2.5.   Puses vienojas veicināt elektronisko zvejas žurnālu sistēmas ieviešanu.

2.6.   Pelaģiskās zvejas kuģu (9. un 11. kategorija) nozvejas inspicē izkraušanas laikā, citā kuģī pārkraušanas laikā vai reisa beigās.

3.   Zvejas žurnāla pielikums (izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas deklarācija)

3.1.   Veicot izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, kuģa kapteinis salasāmi un pareizi aizpilda un paraksta zvejas žurnāla pielikumu, kura paraugs pievienots šā pielikuma 3. papildinājumā.

3.2.   Ne vēlāk kā 30 dienas pēc katras izkraušanas reizes kuģa īpašnieks nosūta zvejas žurnāla pielikuma oriģinālu uzraudzības iestādēm un tā kopiju – Ministrijai. Šajā pašā termiņā vienu kopiju ar Delegācijas starpniecību nosūta attiecīgās dalībvalsts iestādēm un Komisijai. Pelaģiskās zvejas kuģiem šis termiņš ir 15 dienas.

3.3.   Pēc katras atļautas pārkraušanas citā kuģī kuģa kapteinis tūlīt nosūta zvejas žurnāla pielikuma oriģinālu uzraudzības iestādēm un tā kopiju – Ministrijai. Vienu kopiju ar Delegācijas starpniecību 15 darbdienās nosūta attiecīgās dalībvalsts iestādēm un Komisijai.

3.4.   Par 3.1., 3.2. vai 3.3. punkta neievērošanu zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

4.   Ceturkšņa nozvejas deklarācijas

4.1.   Līdz katra ceturkšņa trešā mēneša beigām Komisija ar Delegācijas starpniecību paziņo Ministrijai visu Kopienas kuģu gūto nozveju iepriekšējā ceturksnī. Šo pašu paziņojumu par pelaģiskās zvejas kuģiem (9. un 11. kategorija) nosūta reizi mēnesī, vēlākais, 30 dienas pēc nākamā mēneša sākuma.

4.2.   Šo informāciju norāda atsevišķi par katru mēnesi, zvejas veidu, kuģi un sugu.

4.3.   Minēto informāciju nosūta arī Ministrijai, izmantojot tādu datu formātu, kas ir savietojams ar Ministrijas izmantoto programmatūru.

5.   Datu ticamība

Informācijai 1., 2., 3. un 4. punktā minētajos dokumentos jāatspoguļo patiesā zvejas situācija, lai līdz ar citiem datiem to varētu izmantot zvejas resursu stāvokļa izmaiņu uzraudzībā.

Piemēro 6. papildinājumā norādītās spēkā esošo Mauritānijas tiesību aktu prasības par tās nozvejas minimālo izmēru, kuru patur uz kuģa.

Lai veiktu vajadzīgo pārrēķinu nozvejām, kas ir bez galvas/nesadalītas un/vai ķidātas/nesadalītas, piemēro 7. papildinājumā pievienotos pārrēķina koeficientus.

VI NODAĻA

Piezveja

1.   Piezvejas procentuālo apjomu saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem nosaka jebkurā zvejas brīdī pēc kopējā uz kuģa paturētās nozvejas dzīvsvara. Minētais procentuālais apjoms atkarībā no zvejas kategorijas norādīts šā pielikuma 5. papildinājumā.

Piezveju reglamentējošos noteikumus norāda izdotajās licencēs.

2.   Ja minētais procentuālais apjoms pārsniedz atļauto piezveju, piemēro sankcijas saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem, un tādējādi pārkāpējiem – kā kapteiņiem, tā kuģiem – var pilnīgi aizliegt veikt zvejas darbības Mauritānijā.

3.   Neatļautu sugu paturēšana uz kuģa ir aizliegta, un pārkāpējus soda saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem.

VII NODAĻA

Izkrāvumi Mauritānijā

Apzinoties priekšrocības, kuras kopīgai Pušu zvejniecību attīstībai nodrošina labāka integrācija, Puses vienojas veicināt brīvprātīgus izkrāvumus Mauritānijas ostās un tāpēc pieņem šādus noteikumus.

VISPĀRĒJI NOSACĪJUMI UN FINANSIĀLIE STIMULI

1.   Izkrāvumi jāveic Nuadibu ostā Mauritānijā. Kuģa īpašnieks izvēlas izkraušanas datumu. Viņš pa faksu vai pa e-pastu 72 stundas pirms paredzētās ieiešanas ostā informē uzraudzības iestādi un Mauritānijas ostas iestādes par izvēlēto datumu un aptuveni norāda kopējo paredzētā izkrāvuma apjomu. Ostas iestādes 24 stundās tādā pašā saziņas veidā kuģa īpašniekam vai aģentam apstiprina, ka izkraušana var notikt 24 stundās pēc kuģa ienākšanas ostā.

2.   Izkraušanas darbību ilgums nepārsniedz 24 stundas pēc kuģa ienākšanas ostā.

3.   Izkraušanas darbību beigās kompetentās ostas iestādes kuģa kapteinim izdod izkraušanas apliecību.

4.   Kamēr kuģis atrodas ostā, zvejniekiem ir tiesības uz brīvu pārvietošanos ar jūrnieka grāmatiņu.

5.   Kopienas kuģiem, kas Mauritānijā veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, uz izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas laikam atbilstošo periodu piemēro licences maksas samazinājumu. Samazinājums ir 25 % no maksas par spēkā esošo licenci izkraušanu veikušajiem kuģiem un 15 % no maksas par spēkā esošo licenci kuģiem, kas veikuši pārkraušanu citā kuģī. Tomēr:

—	licences maksas samazinājumu nepiemēro kuģiem, kuri attiecīgajā licences periodā izkrauj vai pārkrauj citā kuģī mazāk nekā 15 % no zvejas žurnālā deklarētās nozvejas,

—

kuģiem, kuri attiecīgajā licences periodā izkrauj vai pārkrauj citā kuģī 16–65 % no zvejas žurnālā deklarētās nozvejas, piemēro proporcionālu licences maksas samazinājumu (piemērs: kuģis, kas izkrauj 30 % no deklarētās nozvejas, ir tiesīgs uz 30 % samazinājumu no 25 % lielā licences maksas samazinājuma),

—	kuģiem, kuri attiecīgajā licences periodā izkrauj vai pārkrauj citā kuģī vairāk nekā 65 % no zvejas žurnālā deklarētās nozvejas, nepiemēro licences maksu.

6.   Piemērošanas kārtība ir tāda, ka attiecīgā kuģa veikto darbību apliecinošās izkraušanas apliecības vai to kopijas ar Delegācijas starpniecību nosūta Komisijai. Kad šis kuģis iesniedz jaunu licences pieprasījumu, Komisija Ministrijai nosūta minēto apliecību kopijas, kurām pievieno pieprasījumu par jaunās licences maksas samazināšanu.

7.   Līdz šā protokola piemērošanas pirmo sešu mēnešu beigām Ministrija ar Delegācijas starpniecību nosūta Komisijai šādu informāciju:

—	vispārēji izkraušanas noteikumi, arī par ostas nodokļiem,

—	saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem apstiprināts uzņēmumu saraksts,

—	muitas noliktavu saraksts,

—	maksimālie to kuģu gabarīti un skaits, kas var tām piekļūt,

—	svaigu, atvēsinātu un sasaldētu (–22 °C) produktu glabāšanas apstākļi un jauda,

—	piegādes transporta veids un regularitāte, ar kādu svaigus zvejas produktus var piegādāt ārējiem tirgiem,

—	vidējās piegāžu cenas un noteikumi (degviela, pārtika u.c.),

—	ostas iestāžu radio izsaukuma signāls, telefona un faksa numurs, teleksa adrese un darba laiks,

—	cita informācija, kas var atvieglot izkraušanas darbību veikšanu.

NODOKĻU UN FINANSIĀLIE NOSACĪJUMI

Kopienas kuģus, kas veic izkrāvumus Nuadibu, atbrīvo no visiem nodokļiem vai maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība, izņemot ostas nodokļus un maksas, kuras ar tādiem pašiem nosacījumiem piemēro Mauritānijas kuģiem.

Uz izkrautajiem zvejas produktiem attiecas Mauritānijas tiesību aktos paredzētais muitas kontroles režīms. Tāpēc, kad tos ieved Mauritānijas ostā vai eksportē, tos atbrīvo no visām muitas procedūrām un nodokļiem vai citiem maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība, un tos uzskata par “uz laiku ievestām precēm” (pagaidu glabāšana).

Lēmumu par kuģa produkcijas galamērķi pieņem kuģa īpašnieks. Šo produkciju var apstrādāt, glabāt muitas uzraudzībā, pārdot Mauritānijā vai eksportēt (maksājot ārvalstu valūtā).

Uz Mauritānijā pārdoto produkciju, kas paredzēta Mauritānijas tirgum, attiecas tie paši nodokļi un maksājumi kā uz Mauritānijas zvejas produktiem.

Peļņu var eksportēt, neveicot papildu maksājumus (atbrīvojums no muitas nodokļiem un maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība).

Ostas nodoklis par pārkraušanu citā kuģī, kura notiek šim nolūkam paredzētās un 5. papildinājumā norādītās zonās, ir USD 1,25 par tonnu citā kuģī pārkrautu zivju. Visas ar to saistītās izmaiņas jāapstiprina nolīgumā paredzētajā Apvienotajā komitejā.

Turklāt ostas iestāde piemēro ieiešanas un iziešanas maksu transportkuģiem un apgādes kuģiem.

Šie pasākumi stājas spēkā 2007. gada 1. decembrī, to efektivitāti novērtē pirmā īstenošanas gada beigās.

VIII NODAĻA

Mauritānijas jūrnieku nodarbināšana

Izņemot tunzivju seinerus, kuri pēc iespējas nodarbina vismaz vienu Mauritānijas jūrnieku uz katra kuģa, kuģus tunzivju zvejai ar makšķerēm, kuriem obligāti jānodarbina 3 Mauritānijas jūrnieki uz katra kuģa, un pelaģiskās zvejas kuģus 11. kategorijā, attiecībā uz kuriem šā pielikuma XV nodaļas 6. punktā ir paredzēti pārejas noteikumi, katram Kopienas kuģim uz faktisko reisa laiku jānodarbina noteikts skaits Mauritānijas jūrnieku, un tas ir vismaz šāds:

—	2 jūrnieki un arī 1 virsnieks vai 1 novērotājs uz kuģa, kura tilpība nepārsniedz 200 GT,

—	3 jūrnieki un arī 1 virsnieks vai 1 novērotājs uz kuģa, kura tilpība ir vismaz 200 GT, bet nepārsniedz 250 GT,

—	4 jūrnieki un arī 1 virsnieks vai 1 novērotājs uz kuģa, kura tilpība ir vismaz 250 GT, bet nepārsniedz 300 GT,

—	6 jūrnieki un 1 virsnieks uz kuģa, kura tilpība ir vismaz 300 GT, bet nepārsniedz 350 GT,

—	7 jūrnieki un 1 virsnieks uz kuģa, kura tilpība ir vismaz 350 GT, bet nepārsniedz 500 GT,

—	8 jūrnieki un 1 virsnieks uz kuģa, kura tilpība ir vismaz 500 GT, bet nepārsniedz 800 GT,

—	37 % no apkalpes (no tiem vismaz 8 jūrnieki un 2 virsnieki) uz kuģa, kura tilpība ir vismaz 800 GT, bet nepārsniedz 2 000 GT,

—	37 % no apkalpes (no tiem vismaz 12 jūrnieki un 2 virsnieki) uz kuģa, kura tilpība ir vismaz 2 000 GT.

1.2.   Kuģiem, kuru tilpība ir vismaz 800 GT, katrs nodarbinātais papildu virsnieks samazina nodarbināmo jūrnieku minimālo skaitu par diviem jūrniekiem.

1.3.   Uz kuģa nodarbināmos Mauritānijas jūrniekus un virsniekus kuģa īpašnieks var brīvi izvēlēties saskaņā ar Tirdzniecības kuģu kodeksu.

2.   Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis Ministrijai paziņo uz attiecīgā kuģa nodarbināto Mauritānijas jūrnieku vārdus, norādot viņu statusu apkalpē.

3.   Uz Kopienas zvejas kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4.   Mauritānijas jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji sadarbībā ar Mauritānijas kompetento iestādi; katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrniekiem piemērojamo sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

5.   Minētā līguma eksemplāru, ko pienācīgi parakstījušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuģa īpašnieks vai viņa aģents divos mēnešos pēc licences izdošanas nosūta tieši Ministrijai.

6.   Mauritānijas jūrnieku algu maksā kuģa īpašnieks. Par algas apmēru pirms licences izdošanas vienojas kuģa īpašnieks vai viņa aģents un attiecīgie Mauritānijas jūrnieki vai viņu pārstāvji. Tomēr Mauritānijas jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par Mauritānijas kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un – nekādā ziņā – par ILO standartos paredzētajiem nosacījumiem.

7.   Ja viens vai vairāki nodarbinātie jūrnieki nepiesakās noteiktajā laikā pirms kuģa atiešanas, kuģim atļauts uzsākt plānoto reisu pēc tam, kad attiecīgās ostas kompetentās iestādes tikušas informētas par nepilnu prasīto jūrnieku skaitu un kad atjaunināts apkalpes saraksts. Minētās iestādes par to informē uzraudzības iestādi.

Kuģa īpašnieks veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka jūrnieki šajā nolīgumā prasītajā skaitā ir uz kuģa, vēlākais, līdz nākamā reisa sākumam.

8.   Ja Mauritānijas jūrniekus uz kuģa nenodarbina iepriekšējā punktā neminētu iemeslu dēļ, kuģa īpašniekam iespējami īsā laikā, bet ne ilgāk kā trīs mēnešos, jāsamaksā vienotas likmes summa, kuras apjoms ir EUR 20 par katru jūrnieku katrā zvejas dienā Mauritānijas zvejas zonā.

Par jūrnieku nenodarbināšanu maksājamās summas apjomu nosaka atkarībā no faktiskā zvejas dienu skaita, nevis no licences perioda ilguma.

Šo summu izmanto Mauritānijas zvejnieku apmācībai, un to iemaksā šā pielikuma IV nodaļas 1. punkta b) apakšpunktā norādītajā kontā.

9.   Divreiz gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā – Komisija ar Delegācijas starpniecību nosūta Ministrijai to Mauritānijas jūrnieku sarakstu, kuri ir nodarbināti uz Kopienas kuģiem, norādot viņu reģistrācijas numuru jūrnieku reģistrā un kuģus, uz kuriem viņi bijuši nodarbināti.

10.   Neierobežojot 7. punktu, ja kuģa īpašnieks atkārtoti nenodarbina vajadzīgo skaitu Mauritānijas jūrnieku, kuģa zvejas licenci automātiski aptur līdz šo saistību izpildei.

IX NODAĻA

Tehniskā pārbaude

1.   Reizi gadā, kā arī pēc tilpības vai zvejas kategorijas maiņas, kuras rezultātā zvejo ar citiem zvejas rīkiem, visi Kopienas kuģi piesakās Nuadibu vai Nuakšotas ostā pārbaudei, ko paredz spēkā esošie tiesību akti. Šādai pārbaudei jānotiek 48 stundās pēc kuģa ienākšanas ostā.

Tehniskās pārbaudes noteikumi tunzivju zvejas kuģiem, kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām un pelaģiskās zvejas kuģiem ir noteikti šā pielikuma XIV un XV nodaļā.

2.   Ja pārbaudes rezultāts ir apmierinošs, kuģa kapteinim izdod apliecību, kuras derīguma termiņš ir tāds pats kā licencei un kuru bez maksas pagarina pēc tam, kad kuģis tajā pašā gadā atjauno licenci. Šai apliecībai vienmēr jābūt uz kuģa.

3.   Tehniskajā pārbaudē pārliecinās par kuģa tehnisko parametru un zvejas rīku atbilstību prasībām, kā arī par noteikumu ievērošanu attiecībā uz Mauritānijas jūrniekiem.

4.   Pārbaudes izdevumus sedz kuģa īpašnieks, tos nosaka atbilstīgi Mauritānijas tiesību aktos paredzētajām likmēm un paziņo Kopienai. Izdevumu summa nepārsniedz summu, ko citi kuģi parasti maksā par tiem pašiem pakalpojumiem.

5.   Par 1. vai 2. punkta neievērošanu zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

X NODAĻA

Kuģa identifikācija

1.   Kopienas kuģu identifikācijas zīmēm jāatbilst attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem. Šo tiesību aktu noteikumus Ministrijai paziņo pirms protokola stāšanās spēkā. Turpmāk, ja minētajos tiesību aktos izdara grozījumus, Ministrijai par tiem paziņo vismaz mēnesi pirms šo grozījumu stāšanās spēkā.

2.   Kuģim, kas slēpj identifikācijas zīmes, vārdu vai reģistrācijas datus, piemēro Mauritānijas tiesību aktos paredzētās sankcijas.

XI NODAĻA

Licences apturēšana vai anulēšana

Ja Mauritānijas iestādes nolemj apturēt vai anulēt Kopienas kuģa licenci, piemērojot šo protokolu un Mauritānijas tiesību aktus, minētā kuģa kapteinis tūlīt pārtrauc visas zvejas darbības un nekavējoties dodas uz Nuadibu ostu, lai licences oriģinālu nodotu uzraudzības iestādei. Pēc prasīto formalitāšu izpildes Ministrija ar Delegācijas starpniecību paziņo Komisijai par apturējuma atcelšanu un atdod licenci.

XII NODAĻA

Pārkāpumi

1.   Visus pārkāpumus soda saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem.

2.   Mauritānijas tiesību aktos definētu smagu vai ļoti smagu ar zveju saistītu pārkāpumu gadījumā Ministrija patur tiesības provizoriski vai galīgi aizliegt visas zvejas darbības, ko Mauritānijas ūdeņos veic pārkāpuma izdarītāji kuģi, kapteiņi un, attiecīgā gadījumā, kuģu īpašnieki.

XIII NODAĻA

Sodanaudas

Kopienas kuģiem uzliktās sodanaudas aprēķina saskaņā ar minimālajām un maksimālajām sodanaudas likmēm, kas paredzētas Mauritānijas tiesību aktos. Sodanaudas apjomu nosaka atbilstīgi II pielikuma VI nodaļas 3. punktā paredzētajai procedūrai. Uzliktās sodanaudas summu uzraudzības iestāde konvertē euro pēc kursa, kas definēts šā pielikuma III nodaļas 1. punktā. Abas minētās summas paziņo vienlaikus kuģa īpašniekam un – ar Delegācijas starpniecību – Komisijai.

Kopienai paziņo Mauritānijas tiesību aktu noteikumus un to turpmākos grozījumus.

XIV NODAĻA

Noteikumi par kuģiem, kuri zvejo tālu migrējošo sugu zivis (tunzivju zvejas kuģi un kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām)

1.   Licences tunzivju seineriem, kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerēm un kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām izdod uz laikposmu, kas atbilst kalendāra gadam, izņemot pirmo un pēdējo šā protokola piemērošanas gadu.

Licences oriģināls vienmēr ir uz kuģa, un to uzrāda pēc uzraudzības iestādes pieprasījuma. Komisija pastāvīgi atjaunina to kuģu provizorisko sarakstu, kuri ir pieprasījuši zvejas licences saskaņā ar šo protokolu. Tūlīt pēc šā saraksta izveidošanas un ikreiz, kad to atjaunina, sarakstu dara zināmu Ministrijai. Saņēmusi provizorisko sarakstu un paziņojumu par avansa maksājumu, kuru Komisija nosūta Ministrijai, Mauritānijas kompetentā iestāde attiecīgo kuģi iekļauj zvejot tiesīgo kuģu sarakstā un nosūta šo sarakstu uzraudzības iestādei. Šādā gadījumā kuģa īpašniekam nosūta apliecinātu minētā saraksta kopiju, kuru viņš glabā uz kuģa un kura aizstāj zvejas licenci līdz tās izdošanai.

Saņēmusi apliecinājumu par avansa iemaksu, Ministrija sagatavo licenci un iekļauj attiecīgo kuģi zvejot tiesīgo kuģu sarakstā, kuru nosūta uzraudzības iestādei un – ar Delegācijas starpniecību – Komisijai.

2.   Pirms licences saņemšanas katram kuģim, kurš pirmo reizi gatavojas zvejot saskaņā ar nolīgumu, jāiziet pārbaude, kas paredzēta spēkā esošajos tiesību aktos. Šo pārbaudi pēc vienošanās var veikt ārvalstu ostā. Visus izdevumus saistībā ar minēto pārbaudi sedz kuģa īpašnieks.

3.   Licences izdod pēc tam, kad IV nodaļas 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajā kontā ir pārskaitīta summa, kas atbilst avansa maksājuma apjomam, kurš norādīts protokolam pievienotajās zvejas tehnisko datu lapās. Nolīguma darbības pirmajā un pēdējā gadā šo summu nosaka samērīgi un proporcionāli licences derīguma termiņam.

Parafiskālos maksājumus veic samērīgi un proporcionāli laikam, kas pavadīts Mauritānijas zvejas zonā. Uzskata, ka mēneša maksājumi atbilst 30 faktiskas zvejas dienām. Šis noteikums paredz minēto maksājumu nedalāmību, un attiecīgi mēneša maksājums jāveic jebkurā gadījumā.

Pirmais mēneša maksājums jāizdara licences pieprasījuma iesniegšanas laikā, ņemot vērā zvejas dienu kopējo skaitu.

Kuģis, kas gada laikā zvejojis 1–30 dienas, maksā mēneša maksājumu par vienu mēnesi. Nākamais, otrais mēneša maksājums jāveic pēc tam, kad beidzies pirmais 30 dienu periods, un tā tālāk.

Mēneša papildmaksājumi jāveic, vēlākais, 10 dienas pēc katra papildu perioda pirmās dienas.

4.   Par katru zvejas periodu, kuru kuģis pavadījis Mauritānijas ūdeņos, veic ierakstus kuģa žurnālā, kas atbilst šā pielikuma 4. papildinājumā pievienotajam ICCAT zvejas žurnāla paraugam. Tajā ierakstus veic arī tad, ja nozveja nav gūta.

Par laiku, kurā šā punkta iepriekšējā daļā minētais kuģis nav atradies Mauritānijas ūdeņos, iepriekš minētajā kuģa žurnālā ieraksta “Ārpus Mauritānijas EEZ”.

Šajā punktā minētos kuģa žurnālus 15 darbdienās pēc kuģa ienākšanas izkraušanas ostā nosūta Ministrijai un attiecīgās dalībvalsts iestādēm.

Par iepriekš minēto noteikumu neievērošanu neatkarīgi no Mauritānijas tiesību aktos paredzētajām sankcijām zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

5.   Ņemot vērā pārbaudes, ko Mauritānija var vēlēties izdarīt, katru gadu līdz 15. jūnijam Komisija ar Delegācijas starpniecību iesniedz Ministrijai pārskatu par maksām, kas iekasējamas par iepriekšējo zvejas gadu, pamatojoties uz katra kuģu īpašnieka iesniegtajām nozvejas deklarācijām, kuras apstiprinājuši par dalībvalstu nozvejas datu pārbaudi atbildīgie zinātniskie institūti, piemēram, IRD [Institut de Recherche pour le Développement], IEO [Instituto Espanol de Oceanografia], INIAP [Instituto Nacional de Investigaçao Agraria e das Pescas] un IMROP [Institut Mauritanien de Recherches Océanographiques et des Pêches].

6.   Nolīguma piemērošanas pēdējā gadā pārskatu par maksām, kas iekasējamas par iepriekšējo zvejas gadu, nosūta 4 mēnešos no nolīguma termiņa izbeigšanās dienas.

7.   Galīgo pārskatu nosūta attiecīgajiem kuģu īpašniekiem, kuriem 30 dienās, sākot no dienas, kad saņemts paziņojums par Ministrijas apstiprinātajām summām, jānokārto savas finansiālās saistības ar kompetentajām valsts iestādēm. Maksājumi jāveic euro, vēlākais, pusotru mēnesi pēc minētā paziņojuma saņemšanas pārskaitot attiecīgo summu Mauritānijas Valsts kasei uz kontu, kas minēts IV nodaļas 1. punkta a) apakšpunktā.

Tomēr, ja galīgajā pārskatā norādītā summa ir mazāka nekā 4. punktā minētais avansa maksājums, starpību kuģa īpašniekam neatlīdzina.

8.   Atkāpjoties no II pielikuma I nodaļas noteikumiem, kuģim 3 stundās pirms katras ieiešanas zonā vai iziešanas no tās pa faksu vai (ja tā nav) pa radio bez starpniekiem jāpaziņo Mauritānijas iestādēm kuģa atrašanās vieta un uz tā paturētās nozvejas daudzums.

Uzraudzības iestāde paziņo attiecīgo faksa numuru un radio frekvenci.

Mauritānijas iestādes un kuģu īpašnieki glabā faksa ziņojuma kopiju vai radiosakaru ierakstu tik ilgi, līdz Puses ir apstiprinājušas 5. punktā minēto galīgo pārskatu par maksām.

9.   Pēc Mauritānijas iestāžu pieprasījuma un vienošanās ar attiecīgā kuģa īpašnieku tunzivju seineris uz noteiktu laiku uzņem uz klāja vienu zinātnisko novērotāju.

XV NODAĻA

Noteikumi par pelaģiskās zvejas kuģiem

1.   Licences oriģināls vienmēr ir uz kuģa, un to uzrāda pēc kompetento Mauritānijas iestāžu pieprasījuma. Ja praktisku iemeslu dēļ licences oriģinālu nevar nogādāt uz kuģa tūlīt pēc tam, kad Ministrija licenci izdevusi, ne ilgāk kā desmit dienas uz kuģa to var aizstāt licences kopija vai faksēta kopija.

2.   Kuģu tehnisko apskati var veikt Eiropā. Šādā gadījumā ceļa un uzturēšanās izdevumus divām personām, kuras Ministrija norīkojusi minētās apskates veikšanai, sedz kuģu īpašnieki.

3.   Licences maksā ietilpst visas saistītās maksas un nodokļi, izņemot parafiskālos maksājumus, ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

Ja Kopiena 9. zvejas kategorijā vēlas iegūt papildu kvotu, kuras apjoms nepārsniedz 50 000 tonnu, Kopiena katru gadu, vēlākais, 15. februārī par to informē Mauritāniju. Tomēr Puses var vienoties par šā apjoma palielināšanu kādā atsevišķā gadā un saskaņā ar pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem vai ar Apvienotās zinātniskās komitejas atzinumu.

Pamatojoties uz Kopienas sniegto informāciju, katru gadu līdz 15. septembrim sagatavo galīgo pārskatu par iepriekšējā gadā gūtajām nozvejām.

Saskaņā ar šo galīgo pārskatu par nozvejām, kuru apstiprinājušas abas Puses, un tad, ja ir pārsniegta 250 000 tonnu lielā kopējā tilpība, Kopiena par katru nozvejoto tonnu Mauritānijas Valsts kasei samaksā papildu finansiālo ieguldījumu, kura apjoms ir EUR 40.

Pelaģiskās zvejas kuģiem, kas nav saldētājkuģi (11. kategorija), nozvejas apjoms ir neierobežots.

Maksas un visas papildu summas ieskaita Valsts kases kontā, kas minēts IV nodaļas 1. punkta a) apakšpunktā.

4.   Pelaģiskās zvejas kuģi paziņo uzraudzības iestādei par nodomu ieiet Mauritānijas zvejas zonā vai iziet no tās. Šis paziņojums jāizdara 12 stundas pirms ieiešanas zvejas zonā un 36 stundas pirms iziešanas no tās. Ziņojot par iziešanu, katrs kuģis paziņo arī uz tā paturētās nozvejas apjomu pa sugām.

5.   Kuģa īpašniekam jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai uz sava rēķina transportētu Mauritānijas jūrniekus un zinātniskos novērotājus.

6.   Attiecībā uz jūrnieku nodarbināšanu pelaģiskās zvejas kuģiem 11. kategorijā piemēro šādus noteikumus:

—	pirmajos sešos mēnešos, kad tie veic zvejas darbības Mauritānijas zvejas zonās, šos kuģus atbrīvo no prasības nodarbināt Mauritānijas jūrniekus,

—	turpmākajos sešos zvejas darbību mēnešos uz šiem kuģiem jānodarbina 50 % no VIII nodaļas 1. punktā paredzētā jūrnieku skaita.

Pēc tam, kad minētie divi sešu mēnešu periodi ir beigušies, 11. kategorijas kuģiem piemēro VIII nodaļas 1. punktu.

---

(1)  Saskaņā ar dekrētu par parafiskālajiem maksājumiem likmes rūpnieciskās zvejas kuģiem (maksājumi ārvalstu valūtā) ir šādas (1 ujb = 1 GT).

Vēžveidīgo, galvkāju un bentisko sugu zveja

Tilpība	Summa ceturksnī (MRO)
< 99 ujb	50 000
100–200 ujb	100 000
200–400 ujb	200 000
400–600 ujb	400 000
> 600 ujb	600 000

Pelaģisko sugu zveja (mazās un lielās sugas)

Tilpība	Summa mēnesī (MRO)
< 2 000 ujb	50 000
2 000–3 000 ujb	150 000
3 000–5 000 ujb	500 000
5 000–7 000 ujb	750 000
7 000–9 000 ujb	1 000 000
> 9 000 ujb	1 300 000

II PIELIKUMS

SADARBĪBA TO ZVEJAS DARBĪBU UZRAUDZĪBĀ, KURAS KOPIENAS KUĢI VEIC MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKAS ZVEJAS ZONĀS

I NODAĻA

Kuģa ieiešana Mauritānijas zvejas zonā un iziešana no tās

1.   Izņemot tunzivju zvejas kuģus, kuģus zvejai ar peldošām āķu jedām un pelaģiskās zvejas kuģus (kuriem attiecīgie termiņi noteikti I pielikuma XIV un XV nodaļā), Kopienas kuģiem, kas darbojas saskaņā ar šo nolīgumu, obligāti jāziņo par:

a)

ieiešanu. Paziņojumu sniedz vismaz 36 stundas iepriekš, un tajā jānorāda šāda informācija: — kuģa atrašanās vieta paziņošanas brīdī, — nedēļas diena, datums un aptuvenais laiks, kad kuģis ienāk Mauritānijas EEZ, — paziņošanas brīdī uz kuģa paturētās nozvejas daudzums pa sugām, ja kuģis iepriekš brīdinājis, ka tam ir licence zvejai citā apakšreģiona zvejas zonā. Šādā gadījumā uzraudzības iestādei dod piekļuvi zvejas žurnālam ar datiem par zveju minētajā citā zonā, un iespējamās pārbaudes ilgums nepārsniedz šīs nodaļas 4. punktā paredzēto termiņu;

b)	iziešanu. Paziņojumu sniedz vismaz 48 stundas iepriekš, un tajā jānorāda šāda informācija: — kuģa atrašanās vieta paziņošanas brīdī, — nedēļas diena, datums un laiks, kad kuģis iziet no Mauritānijas EEZ, — paziņošanas brīdī uz kuģa paturētās nozvejas daudzums pa sugām.

2.   Kuģa īpašnieks paziņo uzraudzības iestādei par kuģa ieiešanu Mauritānijas EEZ un iziešanu no tās, izmantojot šā pielikuma 1. papildinājumā norādīto faksa numuru vai e-pasta adresi vai sūtot vēstuli uz faksu vai pasta adresi. Ja ir grūtības ar saziņu pa minētajiem kanāliem, izņēmuma kārtā informāciju drīkst nosūtīt ar Kopienas starpniecību.

Jebkādu paziņošanai izmantojamo numuru vai adrešu maiņu, vēlākais, 15 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā ar Delegācijas starpniecību dara zināmu Komisijai.

3.   Kamēr Kopienas kuģi atrodas Mauritānijas EEZ, tie pastāvīgi ir pieejami sakariem starptautiskajās radioizsaukuma frekvencēs (VHF 16. kanāls vai HF2 182 Khz).

4.   Saņēmušas paziņojumu par iziešanu no zvejas zonas, Mauritānijas iestādes var nolemt kuģi pirms iziešanas pārbaudīt, ņemot paraugus Nuadibu vai Nuakšotas ostā.

Šāda pārbaude nav ilgāka par 6 stundām pelaģiskās zvejas kuģiem (9. kategorija) un 3 stundām visu pārējo zvejas kategoriju kuģiem.

5.   Par 1. līdz 3. punkta neievērošanu piemēro šādas sankcijas:

a)	pirmajā reizē: — ja iespējams, maina kuģa kursu, — uz kuģa esošo kravu izkrauj un konfiscē par labu Valsts kasei, — kuģis maksā Mauritānijas tiesību aktos noteikto minimālo soda naudu;

b)	otrajā reizē: — ja iespējams, maina kuģa kursu, — uz kuģa esošo kravu izkrauj un konfiscē par labu Valsts kasei, — kuģis maksā Mauritānijas tiesību aktos noteikto maksimālo soda naudu, — licenci anulē uz atlikušo tās derīguma laiku;

c)	trešajā reizē: — ja iespējams, maina kuģa kursu, — uz kuģa esošo kravu izkrauj un konfiscē par labu Valsts kasei, — licenci anulē galīgi, — kapteinim un kuģim aizliedz darboties Mauritānijā.

6.   Ja pārkāpējam kuģim izdodas aizbēgt, Ministrija informē Komisiju un karoga dalībvalsti, lai varētu piemērot 5. punktā paredzētās sankcijas.

II NODAĻA

Zvejas zonas miermīlīga šķērsošana

Ja Kopienas zvejas kuģi izmanto miermīlīgas šķērsošanas tiesības un navigācijas tiesības Mauritānijas zvejas zonās saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un attiecīgajiem valsts un starptautiskajiem tiesību aktiem, zvejas rīkus uz kuģa izvieto tā, lai tie nebūtu tūlīt izmantojami.

III NODAĻA

Pārkraušana citā kuģī

1.   Kopienas kuģu gūtās nozvejas citā kuģī pārkrauj tikai Mauritānijas ostās un šā pielikuma 5. papildinājumā paredzētajās zonās.

2.   Kopienas kuģiem, kuri gūtās nozvejas vēlas pārkraut citā kuģī, jāievēro turpmāk 3. un 4. punktā paredzētā procedūra.

3.   Šo kuģu īpašnieki vismaz 36 stundas iepriekš, izmantojot šā pielikuma I nodaļas 2. punktā paredzētos saziņas līdzekļus, sniedz uzraudzības iestādei šādas ziņas:

—	pārkraušanā citā kuģī iesaistīto zvejas kuģu vārds,

—	kravas kuģa vārds,

—	citā kuģī pārkraujamie daudzumi, norādot tilpību un sugas,

—	pārkraušanas diena, datums un laiks.

Uzraudzības iestāde atbildi sniedz ne vēlāk kā pēc 24 stundām.

4.   Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no Mauritānijas zvejas zonas. Tāpēc kuģi iesniedz uzraudzības iestādei zvejas žurnāla un zvejas žurnāla pielikuma oriģinālus un norāda, vai tie gatavojas turpināt zveju vai iziet no Mauritānijas zvejas zonas.

5.   Iepriekš 1. līdz 4. punktā neminēta nozveju pārkraušana citā kuģī Mauritānijas EEZ ir aizliegta. Šā noteikuma pārkāpējiem piemēro Mauritānijas tiesību aktos paredzētās sankcijas.

6.   Mauritānija patur tiesības neatļaut pārkraušanu citā kuģī, ja attiecīgais transportkuģis ir bijis iesaistījies nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā Mauritānijas EEZ vai ārpus tās.

IV NODAĻA

Inspekcija un uzraudzība

1.   Kopienas kuģu kapteiņi atļauj uzņemt uz kuģa par zvejas inspekciju un uzraudzību atbildīgās Mauritānijas amatpersonas un atvieglo viņu pienākumu izpildi.

Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

Pēc katras veiktās inspekcijas un uzraudzības darbības kuģa kapteinim iesniedz inspekcijas ziņojumu.

2.   Kopiena apņemas īstenot īpašu uzraudzības programmu Kopienas ostās. Šo programmu dara zināmu Ministrijai, kura patur tiesības prasīt, lai saskaņā ar V nodaļu tai ļauj piedalīties minētās uzraudzības veikšanā. Uzraudzības ziņojumu kopsavilkumu regulāri nosūta Ministrijai.

V NODAĻA

Kopīgā novērošanas sistēma uzraudzībai krastā

Lai uzlabotu krastā veiktās uzraudzības efektivitāti, Puses vienojas izveidot kopīgu novērošanas sistēmu. Tālab tās izraugās pārstāvjus, kuri piedalās attiecīgo valsts uzraudzības iestāžu veiktajās uzraudzības un inspekcijas darbībās un var izteikt piezīmes par nolīguma īstenošanu.

Šiem pārstāvjiem:

—	jābūt profesionāli kvalificētiem,

—	ar atbilstošu pieredzi zvejniecībā, un

—	pilnībā jāpārzina nolīgums un šis protokols.

Inspekciju veic valsts inspekcijas iestādes, un minētie pārstāvji, kas piedalās inspekcijā, nav tiesīgi pēc savas iniciatīvas īstenot valsts amatpersonām piešķirtās inspekcijas pilnvaras.

Lai varētu savākt viņu uzdevuma izpildei vajadzīgos datus (bez personvārdiem), valsts amatpersonas pavadībā pārstāvjiem ir piekļuve kuģim, tā telpām un dokumentiem, kurus pārbauda minētā amatpersona.

Pārstāvji pavada valsts inspektorus, kad tie apmeklē ostas, kuģus piestātnēs, atklāto izsoļu namus, zivju vairumtirdzniecības vietas, saldētavas un citus objektus, kuros izkrauj un glabā zivis līdz to piedāvāšanai tirgū.

Reizi četros mēnešos pārstāvji sagatavo un iesniedz ziņojumu par uzraudzības pasākumiem, kuros viņi ir piedalījušies. Šo ziņojumu sniedz kompetentajām iestādēm. Tās nosūta ziņojuma kopiju otrai Pusei.

1.   Īstenošana

Puses kompetentā uzraudzības iestāde katrā atsevišķā gadījumā 10 dienas iepriekš rakstiski paziņo otrai Pusei par inspekcijām, kuras tā paredzējusi veikt savās ostās.

Otra Puse 5 dienas iepriekš paziņo par nodomu nosūtīt pārstāvi.

Pārstāvja komandējuma ilgums nepārsniedz 15 dienas.

2.   Konfidencialitāte

Kopējo uzraudzības darbību laikā pārstāvis saudzē iekārtas un aprīkojumu uz kuģa un citas ierīces, kā arī ievēro visu viņam pieejamo dokumentu konfidencialitāti.

Darba rezultātus pārstāvis atklāj tikai kompetentajām iestādēm.

3.   Īstenošanas vieta

Šo uzraudzības sistēmu īsteno izkraušanas ostās Kopienā un Mauritānijas ostās.

4.   Finansējums

Katra Puse sedz sava pārstāvja izdevumus, kas radušies kopīgās uzraudzības darbību laikā, tostarp ceļa un uzturēšanās izdevumus.

VI NODAĻA

Procedūra uzkāpšanai uz klāja un sankciju piemērošanas procedūra

1.   Protokols, kuru sagatavo pēc uzkāpšanas uz klāja

Uzraudzības iestāde protokolu pēc uzkāpšanas uz klāja sagatavo, pamatojoties vienīgi uz konstatētajiem pārkāpumiem, kas iekļauti inspekcijas ziņojumā, kuru sagatavo pēc kuģa pārbaudes. Šis inspekcijas ziņojums, kurā precizē uz klāja uzkāpšanas apstākļus un iemeslus, jāparaksta kuģa kapteinim; kapteinis var pievienot ziņojumam savas piezīmes un saņem no uzraudzības iestādes minētā ziņojuma kopiju.

Šī parakstīšana neierobežo kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzībām viņam inkriminētos pārkāpumos.

2.   Paziņojums par uzkāpšanu uz klāja

Ja notikusi uzkāpšana uz klāja, uzraudzības iestāde ar vēstuli kuģa pārstāvim dara zināmu pārkāpumu protokolu, kas sagatavots pēc uzkāpšanas uz klāja un kam pievienots inspekcijas ziņojums. Uzraudzības iestāde iespējami drīz, bet, vēlākais, 48 darbalaika stundās, informē Delegāciju par visiem gadījumiem, kuros notikusi uzkāpšana uz kuģa vai tikušas piemērotas sankcijas Kopienas zvejas kuģiem Mauritānijas zvejas zonās.

Ja pārkāpumu nevar novērst, kamēr kuģis ir jūrā, kapteinim pēc uzraudzības iestādes pieprasījuma jāieved kuģis Nuadibu ostā. Ja kapteiņa atzītu pārkāpumu var novērst, kamēr kuģis ir jūrā, zveju drīkst turpināt.

Abos gadījumos pēc konstatētā pārkāpuma novēršanas kuģis turpina zveju.

3.   Pārkāpuma noregulēšana pēc uzkāpšanas uz klāja

3.1.   Saskaņā ar šo protokolu un Mauritānijas tiesību aktiem pārkāpumus var noregulēt ārpustiesas kārtībā vai tiesā.

3.2.   Ārpustiesas noregulējuma gadījumā uzliktās sodanaudas lielumu nosaka saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem, kas paredz minimālās un maksimālās soda likmes.

Kuģa aģents tūlīt sazinās ar uzraudzības iestādi, lai rastu piemērotu risinājumu.

Uzraudzības iestāde 24 stundas pēc tam, kad kuģis ir ienācis ostā, tikai uz vienu darbdienu sasauc konflikta izšķiršanas komiteju. Tas pats attiecas arī uz tādu uzkāpšanu uz klāja, kura notiek, kad kuģi inspicē, tam izejot no zvejas zonas.

Sodanauda jāsamaksā ar pārskaitījumu, vēlākais, 30 dienās pēc konflikta izšķiršanas. Ja kuģis iziet no Mauritānijas EEZ, maksājums jāveic pirms minētās iziešanas. Kuģi atbrīvot ir pamats tad, kad uzraudzības iestāde ir saņēmusi Valsts kases izsniegtu maksājuma kvīti un/vai attiecīga SWIFT bankas pārskaitījuma kopiju, kuru apliecinājusi Mauritānijas Centrālā banka (Nuadibu vai Nuakšotā). Ja pamatojums ir apliecinātā SWIFT pārskaitījuma kopija, kuģa aģentam 72 stundās pēc kuģa atbrīvošanas jānosūta uzraudzības iestādei Valsts kases izsniegtās maksājuma kvīts oriģināls.

3.3.   Ja konflikta izšķiršanas procedūra nav bijusi sekmīga, Ministrija lietu tūlīt nodod Republikas prokuroram. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu, lai segtu iespējamās sodanaudas. Kuģi atbrīvo 72 stundās pēc drošības naudas iemaksas.

3.4.   Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. Ministrija to atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgā veidā, ja tiesvedība noslēdzas ar sodanaudas uzlikšanu, tās samaksu veic saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kuros noteikts, ka drošības naudu atbrīvo, ja minēto samaksu veic 30 dienās pēc sprieduma pasludināšanas.

3.5.   Kuģim un tā apkalpei atļauj atstāt ostu, ja:

—	ir izpildītas ārpustiesas noregulējumā paredzētās saistības; vai ja

—	ir iemaksāta 3.3. punktā minētā drošības nauda, kuru Ministrija pieņēmusi, līdz tiek pabeigta tiesvedība.

4.   Noteikumu ievērošana

Visu informāciju par ārpustiesas noregulējuma procedūras piemērošanu un tiesvedību, kas saistīta ar Kopienas kuģu izdarītiem pārkāpumiem, ar Delegācijas starpniecību 48 stundās paziņo Komisijai.

VII NODAĻA

Zvejas kuģu satelītnovērošana

1.   Kamēr zvejas kuģi, kas zvejo saskaņā ar šo nolīgumu, atrodas Mauritānijas EEZ, tos novēro ar satelītsistēmas palīdzību.

2.   Satelītnovērošanas vajadzībām 4. papildinājumā ir norādītas Mauritānijas EEZ koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums).

3.   Puses apmainās ar informāciju par adresēm un specifikācijām elektroniskai saziņai starp to uzraudzības centriem saskaņā ar 5. līdz 7. punktu. Šajā informācijā pēc iespējas norāda atbildīgās personas, viņu tālruņa un faksa numurus un elektroniskās adreses (interneta vai https adreses), ko var izmantot vispārējai informācijas apmaiņai starp uzraudzības centriem. Informācija par Mauritānijas Zvejniecības uzraudzības centru norādīta šā pielikuma 1. papildinājumā.

4.   Nosakot kuģa atrašanās vietu, kļūda nedrīkst pārsniegt 500 m, un ticamības intervālam jābūt 99 %.

5.   Līdzko kuģis, kurš zvejo saskaņā ar nolīgumu un kuru novēro ar satelītsistēmas palīdzību atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, ieiet Mauritānijas EEZ, karoga valsts uzraudzības centrs tūlīt sāk sūtīt uzraudzības iestādei (FMC) ziņojumus par attiecīgā kuģa atrašanās vietu (kuģa identifikācija, ģeogrāfiskais garums un platums, uzņemtais kurss un ātrums), un tos sūta ne retāk kā reizi stundā. Šo ziņojumu nosaukums ir “Ziņojums par atrašanās vietu”.

6.   Ziņojumus, kas minēti 5. punktā, sūta elektroniski http formātā vai izmantojot kādu citu drošu datu apmaiņas protokolu (piemēram, X.25). Šos ziņojumus sūta reālajā laikā un 3. papildinājuma tabulā norādītajā formātā.

7.   Ja uz zvejas kuģa uzstādītā pastāvīgās satelītnovērošanas aparatūra darbojas ar kļūdām vai nedarbojas nemaz, kuģa kapteinis 5. punktā paredzēto informāciju karoga valsts uzraudzības centram un Mauritānijas FMC laikus nosūta pa faksu. Šādos apstākļos reizi 4 stundās jāsūta kopējais ziņojums par atrašanās vietu. Šajā kopējā ziņojumā par atrašanās vietu iekļauj visus ziņojumus par atrašanās vietu, kurus kuģa kapteinis ik stundu ierakstījis saskaņā ar 5. punktu. Kuģa īpašniekiem ieteicams piesardzības dēļ turēt uz kuģa otru raidītāju.

Minētos ziņojumus karoga valsts uzraudzības centrs tūlīt nosūta Mauritānijas FMC. Bojāto aparatūru salabo vai nomaina ne ilgāk kā 5 dienās. Šā termiņa beigās attiecīgajam kuģim jāatstāj Mauritānijas EEZ vai jāienāk kādā no Mauritānijas ostām.

Ja rodas nopietna tehniska problēma un vajadzīgs papildu laiks, pēc kapteiņa pieprasījuma var pieļaut izņēmumu, kura ilgums nepārsniedz 15 dienas. Šādā gadījumā turpina piemērot 7. punktu, un visiem kuģiem, izņemot tunzivju zvejas kuģus, jāienāk ostā, lai uzņemtu uz klāja Mauritānijas zinātnisko novērotāju.

8.   Karoga valsts uzraudzības centri reizi stundā kontrolē savu kuģu pārvietošanos Mauritānijas EEZ. Ja kuģu uzraudzība nenotiek paredzētajos apstākļos, par to tūlīt informē Mauritānijas FMC un piemēro 7. punktā noteikto procedūru.

9.   Ja Mauritānijas FMC konstatē, ka karoga valsts nesniedz 5. punktā paredzēto informāciju, ar Delegācijas starpniecību par to tūlīt paziņo Komisijai.

10.   Uzraudzības dati, kurus atbilstīgi šiem noteikumiem paziņo otrai Pusei, ir paredzēti vienīgi Mauritānijas iestādēm, kas kontrolē un uzrauga saskaņā ar nolīgumu zvejojošo Kopienas floti. Šos datus nekādā gadījumā nedrīkst paziņot kādam citam.

11.   Satelītnovērošanas sistēmas programmatūras un aparatūras elementiem jābūt drošiem, to darbībai jāizslēdz jebkāda atrašanās vietas datu sagrozīšanas un tehnisku manipulāciju iespēja.

Sistēmai jābūt pilnībā automatizētai, tai jādarbojas bez pārtraukuma un neatkarīgi no vides un klimatiskajiem apstākļiem. Satelītnovērošanas sistēmu ir aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt neekspluatējamu vai iejaukties tās darbībā.

Kuģa kapteinis nodrošina to, ka

—	dati netiek sagrozīti,

—	satelītnovērošanas aparatūras antenu uztveršanas laukā nav fizisku šķēršļu,

—	elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas aparatūrai ir nepārtraukta,

—	satelītnovērošanas aparatūra nav aizvākta no kuģa.

12.   Puses vienojas pēc pieprasījuma apmainīties ar informāciju par izmantoto satelītnovērošanas aparatūru, lai nodrošinātu to, ka ikviens aparatūras elements pilnībā atbilst otras Puses prasībām saistībā ar šiem noteikumiem.

13.   Visas domstarpības par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu izskata Pušu apspriedēs Apvienotajā komitejā, kas paredzēta nolīguma 10. pantā.

14.   Ja rodas šaubas par konkrētu kuģi, Mauritānijas FMC nosūta informācijas pieprasījumu karoga dalībvalsts FMC, un tas tūlīt pārraida attiecīgā kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas par pieprasījumā norādīto laikposmu.

Ja rodas aizdomas par dažu kuģu darbībām, Mauritānija par to sniedz oficiālu paziņojumu karoga valstij un Kopienai. Kopiena apņemas šādos gadījumos piemērot Kopienas tiesību aktu noteikumus.

15.   Puses apņemas nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā rast piemērotākos risinājumus, lai

a)	pirms šā protokola stāšanās spēkā atrisinātu visas tehniskās problēmas, kas var ietekmēt VMS sistēmas efektivitāti Mauritānijas zvejas zonās,

b)	analizētu veidus un līdzekļus sadarbības stiprināšanai, lai uzlabotu VMS noteikumu izpildi, jo īpaši lai veicinātu datu pārraidi no Eiropas kuģiem vienlaikus karoga dalībvalsts FMC un uzraudzības iestādei.

VIII NODAĻA

Mauritānijas zinātniskie novērotāji uz Kopienas kuģiem

Ar šo izveido novērošanas sistēmu uz Kopienas kuģiem.

1.   Katrs Kopienas kuģis, kuram ir licence zvejai Mauritānijas zvejas zonās, uzņem uz klāja Mauritānijas zinātnisko novērotāju (izņemot tunzivju seinerus, uz kuriem novērotājus uzņem pēc Ministrijas pieprasījuma). Uz katra kuģa ir tikai viens zinātniskais novērotājs.

Katru ceturksni pirms licenču izdošanas Ministrija ar Delegācijas starpniecību iesniedz Komisijai to kuģu sarakstu, uz kuru klāja jāuzņem zinātniskais novērotājs.

2.   Laikposms, ko zinātniskais novērotājs pavada uz kuģa, atbilst reisa ilgumam. Tomēr pēc skaidra Ministrijas pieprasījuma uz kuģa pavadāmo laiku var sadalīt vairākiem zvejas reisiem atkarībā no reisa vidējā ilguma konkrētam kuģim. Šādu pieprasījumu Ministrija veic tad, kad paziņo, kurš zinātniskais novērotājs izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa.

Tāpat, ja reisa ilgumu samazina, zinātniskajam novērotājam var būt jādodas vēl vienā reisā ar to pašu kuģi.

3.   Ministrija vismaz septiņas darbdienas pirms paredzētās uzņemšanas uz klāja ar Delegācijas starpniecību paziņo Komisijai, kuri zinātniskie novērotāji ir izraudzīti darbam un apgādāti ar visiem vajadzīgajiem dokumentiem.

4.   Visus ar zinātniskā novērotāja darbību saistītos izdevumus, arī atalgojumu, piemaksas un pabalstus sedz Ministrija. Ja zinātnisko novērotāju uzņem uz klāja vai izceļ krastā ārzemju ostā, ceļa izdevumus un dienasnaudu, līdz novērotājs uzkāpj uz klāja vai ierodas Mauritānijas ostā, sedz kuģa īpašnieks.

5.   Kuģa kapteinis, kuram jāuzņem uz klāja zinātniskais novērotājs, veic visus vajadzīgos pasākumus zinātniskā novērotāja uzņemšanai uz klāja un izcelšanai krastā.

Zinātniskais novērotājs uz kuģa uzturas tādos pašos apstākļos kā kuģa virsnieki.

Zinātniskā novērotāja rīcībā ir visi viņa pienākumu izpildei vajadzīgie līdzekļi. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi zinātniskā novērotāja pienākumu izpildei; dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veiktajām zvejas darbībām, respektīvi, zvejas žurnālam, zvejas žurnāla pielikumam un navigācijas žurnālam; kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

6.   Zinātniskie novērotāji parasti uzkāpj uz klāja (un izceļas krastā) Mauritānijas ostā pirmā reisa sākumā pēc tam, kad paziņoti novērošanai izraudzītie kuģi (tam jānotiek vismaz 20 dienas pirms reisa sākuma).

Attiecīgie kuģu īpašnieki ar savu vietējo pārstāvju starpniecību 15 dienās pēc minētā paziņojuma, izmantojot šā pielikuma I nodaļā norādītos saziņas līdzekļus, dara zināmu uzraudzības iestādei, kura diena un osta izraudzītas zinātniskā novērotāja uzņemšanai uz klāja.

7.   Zinātniskajam novērotājam jāpiesakās izraudzītā kuģa kapteinim dienu pirms paredzētās uzņemšanas uz klāja. Ja zinātniskais novērotājs neierodas, kuģa kapteinis par to informē uzraudzības iestādi, kura divās stundās norīko citu novērotāju. Ja cits novērotājs netiek norīkots, kuģis, saņēmis apliecību par zinātniskā novērotāja neierašanos, ir tiesīgs atstāt ostu. Tomēr Ministrija par saviem līdzekļiem vēlāk var nodrošināt jauna zinātniskā novērotāja uzņemšanu uz klāja, netraucējot kuģa zvejas darbību.

8.   Ja kuģa īpašnieks neizpilda kādu no noteikumiem par zinātniskajiem novērotājiem, zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

9.   Zinātniskajiem novērotājiem:

—	jābūt profesionāli kvalificētiem,

—	ar atbilstošu pieredzi zvejniecībā, un

—	pilnībā jāpārzina šis protokols un attiecīgie Mauritānijas tiesību akti.

10.   Zinātniskais novērotājs nodrošina to, ka Kopienas kuģi, kas darbojas Mauritānijas zvejas zonā, ievēro šo protokolu.

Viņš par to sagatavo ziņojumu. Zinātniskais novērotājs:

—	novēro kuģu zvejas darbības,

—	pārbauda to kuģu atrašanās vietu, kas piedalās zvejas darbībās,

—	ņem bioloģiskos paraugus zinātniskajām programmām,

—	reģistrē datus par izmantotajiem zvejas rīkiem un linuma acs izmēru.

11.   Novērošana attiecas tikai uz zvejas darbībām un ar tām saistītajām darbībām, kuras reglamentē ar šo protokolu.

12.   Zinātniskais novērotājs:

—	veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības,

—	lai noteiktu linuma acs izmēru zvejas rīkiem, kurus izmanto saskaņā ar nolīgumu, izmanto šim nolūkam apstiprinātus instrumentus un procedūras,

—	saudzē iekārtas un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

13.   Novērošanas laika beigās un pirms nokāpšanas no kuģa zinātniskais novērotājs sagatavo ziņojumu, izmantojot paraugu šā pielikuma 2. papildinājumā. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad zinātniskais novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim vienu ziņojuma eksemplāru.

Ministrija ar Delegācijas starpniecību katru mēnesi nosūta Komisijai iepriekšējā mēneša ziņojumus (zināšanai).

IX NODAĻA

Izmetumi un jūras piesārņošana

Puses iedziļinās zvejas kuģu gūtās nozvejas izmetumu problēmā un izpēta šo izmetumu izmantošanas iespējas un līdzekļus.

Puses vienojas pēc šā protokola stāšanās spēkā īstenot kontroles pasākumus, kuru mērķis ir novērst atkritumeļļu izgāšanu no zvejas kuģiem jūrā.

X NODAĻA

Nelegālās zvejas apkarošana

Lai Mauritānijas zvejas zonās novērstu un apkarotu nelegālās zvejas darbības, kuras apdraud zvejas resursu pārvaldības politikas īstenošanu, Puses vienojas regulāri apmainīties ar informāciju par šīm zvejas darbībām.

Papildus pasākumiem, ko Puses jau piemēro saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, tās apspriežas par citām kopējas vai individuālas rīcības iespējām. Tādēļ tās pastiprina sadarbību, jo īpaši nelegālās zvejas darbību apkarošanā.

III PIELIKUMS

NB! Dati par Baltijas valstu (Lietuvas un Latvijas) kuģu aktivitāti 2005. gadā, tostarp dati par nozveju (133 053 tonnas), norādīti tabulas slejā “Citi”, nevis slejā “ES”.

(*)	Par tunzivju zvejas kategorijām (7. un 8. kategorija) norādītie dati ir ES mēroga dati.

ZIVSAIMNIECĪBAS MINISTRIJA	RŪPNIECISKĀS ZVEJAS DIREKTORĀTS
DATI PAR ZVEJAS KUĢU AKTIVITĀTI 2005.GADĀ

		PAŠU VALSTS					ES					CITI					KOPĀ
KATEGORIJA		KSk.	KW	GT	ZvDSk.	NOZVEJA	KSk.	KW	GT	ZvDSk.	NOZVEJA	KSk.	KW	GT	ZvDSk.	NOZVEJA	KSk.	KW	GT	ZvDSk.	NOZVEJAS
1		22	10 484	5 413	2 390	1 538	35	18 408	9 889	4 682	7 663	9	7 151	2 135	697	468	66	36 043	17 437	7 769	9 669
2		8	7 042	3 171	398	386	14	4 794	3 089	1 956	7 210	1	307	161	18	6	23	12 143	6 421	2 372	7 602
3		6	2 049	1 040	904	1 294	13	2 387	1 244	1 418	4 036	4	1 939	799	418	503	23	6 375	3 083	2 740	5 833
4		0	0	0	0	0	9	4 946	2 470	834	858	0	0	0	0	0	9	4 946	2 470	834	858
5	C	100	63 316	29 876	19 795	22 333	50	34 554	20 922	9 758	16 833	0	0	0	0	0	150	97 870	50 798	29 553	39 166
	G	88	26 699	20 081	11 714	10 137	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	88	26 699	20 081	11 714	10 137
	ST	188	90 015	49 957	31 509	32 470	50	34 554	20 922	9 758	16 833	0	0	0	0	0	238	124 569	70 879	41 267	49 303
6		0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
7		0	0	0	0	0	23	46 265	28 983		1 708	0	0	0	0	0	23	46 265	28 983	0	1 708
8		0	0	0	0	0	27	9 797	6 137		7 633	4	1 451	909			31	11 248	7 046	0	7 633
9		3	10 350	17 136	594	28 587	12	75 460	59 699	1 044	112 347	51	145 449	316 158	7 848	416 212	66	231 259	392 993	9 486	557 146
10		0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	4	1 236	839	44	80	4	1 236	839	44	80
KOPĀ		227	119 940	76 717	35 796	64 275	183	196 611	132 433	19 691	158 288	73	157 533	321 001	9 025	417 269	483	474 084	530 151	64 512	639 833

		KATEGORIJAS
KSk.	Kuģu skaits	1	— VĒŽVEIDĪGIE, IZŅEMOT LANGUSTUS	7	— TUNZIVIS (ZVEJAS VADI)
KW	Jauda	2	— MELNAIS HEKS	8	— TUNZIVIS (MAKŠĶERES+ĀĶU JEDAS)
GT	Bruto tilpība	3	— GRUNTS ZVEJAS RĪKI, IZŅEMOT TRAĻUS	9	— PELAĢISKĀS SUGAS
ZvDSk.	Zvejas dienu skaits	4	— GRUNTS TRAĻI, IZŅEMOT MELNĀ HEKA ZVEJAI	10	— KRABJI
NOZVEJAS	Kuģu kopējās nozvejas	5	— GALVKĀJI	11	— PELAĢISKĀS SUGAS (NOZVEJOTAS NESASALDĒ)
	(mērķsugas un piezveja)	6	— LANGUSTI

Puses vienojas katru gadu, vēlākais, līdz nākamā gada 1. maijam atjaunināt šos zvejas piepūles datus.

ZIVSAIMNIECĪBAS MINISTRIJA	RŪPNIECISKĀS ZVEJAS DIREKTORĀTS
DATI PAR ZVEJAS KUĢU AKTIVITĀTI 2006.GADĀ

		PAŠU VALSTS					ES					CITI					KOPĀ
KATEGORIJA		KSk.	KW	GT	ZvDSk.	NOZVEJA	KSk.	KW	GT	ZvDSk.	NOZVEJA	KSk.	KW	GT	ZvDSk.	NOZVEJA	KSk.	KW	GT	ZvDSk.	NOZVEJAS
1		20	13 616	4 715	3 039	1 474	34	14 926	9 601	6 910	7 042	3	1 501	936	293	308	57	30 043	15 252	10 242	8 824
2		2	589	224	88	476	13	3 915	3 414	2 526	7 874	0	0	0	0	0	15	4 504	3 638	2 614	8 350
3		6	2 779	1 010	594	4 661	7	1 110	552	637	2 173	0	0	0	0	0	13	3 889	1 562	1 231	6 834
4		0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
5	C	84	67 290	26 176	18 947	11 212	43	30 086	17 983	7 665	13 995	0	0	0	0	0	127	97 376	44 159	26 612	25 207
	G	42			7 546	4 838	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	42			7 546	4 838
	ST	126			26 493	16 050	43			7 665	13 995						169			34 158	30 045
6		0	0	0	0	0	1	570	219	98	11	0	0	0	0	0	1	570	219	98	11
7 (1)		0	0	0	0	0	10	20 062	8 547		978	11	22 068	5 650			21	42 130	14 197
8 (1)		0	0	0	0	0	20	8 383	3 207		7 812	16	4 611	4 914			36	12 994	8 121
9		0	0	0	0	0	15	56 269	73 441	1 939	264 645	22	90 385	113 506	3 705	271 480	37	146 654	186 947	5 644	536 125
10		1	692	132	90	160	1	441	252	61	180	0	0	0	0	0	2	1 133	384	151	340
11		0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
KOPĀ		155	84 966	32 257	30 304	22 821	144	135 762	117 216	19 836	304 709	52	118 565	125 006	3 998	271 788	351	339 293	274 479	54 138	590 528

		KATEGORIJAS
KSk.	Kuģu skaits	1	— VĒŽVEIDĪGIE, IZŅEMOT LANGUSTUS	7	— TUNZIVIS (ZVEJAS VADI)
KW	Jauda	2	— MELNAIS HEKS	8	— TUNZIVIS (MAKŠĶERES+ĀĶU JEDAS)
GT	Bruto tilpība	3	— GRUNTS ZVEJAS RĪKI, IZŅEMOT TRAĻUS	9	— PELAĢISKĀS SUGAS
ZvDSk.	Zvejas dienu skaits	4	— GRUNTS TRAĻI, IZŅEMOT MELNĀ HEKA ZVEJAI	10	— KRABJI
NOZVEJAS	Kuģu kopējās nozvejas	5	— GALVKĀJI	11	— PELAĢISKĀS SUGAS (NOZVEJOTAS NESASALDĒ)
	(mērķsugas un piezveja)	6	— LANGUSTI

---

(1)  Par tunzivju zvejas kategorijām (7. un 8. kategorija) norādītie dati ir ES mēroga dati.

Puses vienojas katru gadu, vēlākais, līdz nākamā gada 1. maijam atjaunināt šos zvejas piepūles datus.

IV PIELIKUMS

Pamatnostādnes mērķu un darbības rādītāju matricas sagatavošanai, lai uzraudzītu ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanu Mauritānijas zivsaimniecības nozarē

Stratēģiskās prioritātes un mērķi	Darbības rādītāji (indikatīvs uzskaitījums)
1.   Zivsaimniecības pārvaldības uzlabošana un nomas optimizēšana
1.1. Ilgtspējīgu uzlabojumu ieviešana zvejniecībās	Sagatavoto, īstenoto un novērtēto zvejniecības attīstības plānu skaits Reģistrēto piekrastes zvejas un amatierzvejas kuģu skaits (absolūtā un procentuālā izteiksmē) Mauritānijas EEZ kuģu reģistra turēšana
1.2. Zivsaimnieciskās un okeanogrāfiskās pētniecības pastiprināšana	Krājumu novērtēšanas nolūkā veikto apsekojumu skaits Īstenoto pētniecisko programmu skaits Ieteikumu skaits, kas sniegti un ievēroti saistībā ar galveno zvejas resursu stāvokli (jo īpaši zvejas aizliegumi un pārzvejoto krājumu saglabāšanas pasākumi)
1.3. Zvejas uzraudzības pastiprināšana	[Neatkarīgu zvērinātu inspektoru skaits un attiecīgie piešķīrumi valsts budžetā] Veikto inspekciju kvalitāte un daudzveidība (jūrā veiktās uzraudzības dienu skaits, ostā un jūrā veikto inspekciju skaits, no gaisa veikto inspekciju skaits, publicēto statistikas biļetenu skaits) Radarkontroles nodrošinātais pārklājums Mauritānijas EEZ (procentuāli) VMS kontroles nodrošinātais flotes pārklājums (procentuāli) Elektroniskā zvejas žurnāla izmantojums (procentuāli) rūpnieciskās un piekrastes zvejas flotē kopā
1.4. Zvejas kapacitātes kontrole un pielāgošana	Zvejas kapacitātes pielāgošanas programmas īstenošana Bentisko sugu, jo īpaši astoņkāju, zvejas kuģu skaita samazinājums (procentuāli)
1.5. Jaunu zvejniecību attīstīšana	Jaunu zvejniecību attīstības plānu īstenošana
2.   Nozares ekonomiskās un sociālās ietekmes palielināšana
2.1. Ostu infrastruktūras un pakalpojumu attīstīšana	Nuadibu ostas renovācijā paveiktais darbs Nuadibu amatierzvejas ostas renovācijā un paplašināšanā paveiktais darbs Veikto pasākumu skaits, lai panāktu Zivju tirgus atbilstību standartiem Amatierzvejā gūto nozveju izkraušanas platformu izveidē paveiktais darbs Nuadibu apkaimē aizvākto vraku skaits
2.2. Mauritānijas rūpnieciskās zvejas flotes pārstrukturēšana, amatierzvejas flotes modernizēšana un veselības un higiēnas prasību izpildes nodrošināšana	Pārstrukturēšanas jomā veikto pasākumu skaits Piedāvāto finanšu instrumentu kvalitāte Ar leduskastēm apgādāto zvejas laivu skaits Izstrādātie un ieviestie noteikumi par obligātajām veselības un higiēnas prasībām, ko piemēro zvejas laivām un tām gūtajiem zvejas produktiem
2.3. Zvejas produktu kvalitātes uzlabošana (izkrauto un apstrādāto produktu atbilstība veselības un higiēnas prasībām)	Pielāgota un darbojas zvejas produktu inspekcijas sistēma Veselības un higiēnas prasību jautājumos organizēto informatīvo kampaņu skaits (organizēto kursu un apmācīto personu skaits) Darbojas zvejas produktu analīžu laboratorija Nuakšotā Nuakšotas Zivju tirgus atbilstība veselības un higiēnas prasībām Ar ledus traukiem apgādāto zvejas laivu skaits Amatierzvejas produktu izkraušanai un apstrādei iekārtoto vietu skaits
2.4. Amatierzvejas, iekšzemes zvejas un akvakultūras attīstīšana	Amatierzvejā gūto nozveju apjoms Īstenoto akvakultūras projektu skaits Iekšzemes zvejas projektiem novirzītā finansējuma apjoms
2.5. Privāto ieguldījumu veicināšana nozarē	Pieņemto institucionālo reformu skaits Ieguldījumu tiesiskās vides uzlabošanā paveiktais darbs Īstenotie finanšu mērķinstrumenti (budžeta pozīcijas par amatierzveju, atbalsts rūpnieciskajai zvejai) Izveidoto komerciālās partnerības forumu skaits Veikto privāto ieguldījumu apjoms Īstenoto sabiedrisko–privāto vai privāto–privāto partnerības projektu skaits
3.   Jūras vides, dzīvotņu un piekrastes zonas aizsardzība
3.1. Jūras vides un ūdens dzīvotņu aizsardzība	Jūras vides stāvokļa analīzei veltīto pētījumu skaits (kopējais stāvoklis un individuālu vides parametru analīze) Veikto saglabāšanas pasākumu skaits un kvalitāte Piesārņojošo vielu savākšanas spējas uzlabošanā paveiktais darbs (atkritumeļļas savākšanas konteineri u.c.), notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve Pieņemts un īstenots piesārņojošo vielu apsaimniekošanas tiesiskais regulējums
3.2. Jūras piesārņojuma noteikšanas un apkarošanas spējas uzlabošana	Pretpiesārņojuma centra izveidē paveiktais darbs Piesārņojuma apkarošanas jomā apgūtā materiāla kvalitāte un kvantitāte
4.   Tiesiskā un institucionālā regulējuma reforma
4.1. Personāla apmācības iespēju uzlabošana	Pieņemts un īstenots mācību plāns Kvalifikācijas paaugstināšanas kursu skaits, kas organizēti vadošajiem darbiniekiem Mācību kursu skaits, kas organizēti tehniskajiem darbiniekiem
4.2. Zivsaimniecības ministrijas tehnisko dienestu un nozares pārvaldībā iesaistīto dienestu darba efektivitātes uzlabošana	Darbības budžetu pieaugums (procentuāli) Funkcionāla datubāze Amatierzvejas un rūpnieciskās zvejas licenču pārvaldības uzlabošana
4.3. Stratēģijas īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas pilnveide (sistēmas vadība)	Ieviesta un darbojas uzraudzības sistēma Izstrādāta vērtēšanas rādītāju kopa, un regulāri tiek veikts sistēmas novērtējums pēc šiem rādītājiem Veikto regulāro novērtējumu skaits