1.

atzīmē, ka 2005. gadā Padomes rīcībā bija saistību apropriācijas EUR 588 182 640,52 apmērā un to izlietojuma līmenis bija 96,69 %;

2.

atzīmē, ka pēc tam, kad 2005. gada 1. janvārī tika ieviesta uzkrājumu principa grāmatvedība, Padomes 2005. gada finanšu pārskati uzrāda pozitīvus gada saimnieciskos rezultātus (EUR 19 386 891,40), kā arī vienādas (EUR 398 520 004,03) pasīvu un aktīvu summas;

3.

pauž nožēlu, ka atšķirībā no citām iestādēm Padome nesniedz Eiropas Parlamentam gada darbības pārskatu, atsaucoties uz 1970. gada “džentlmeņu vienošanos” (Rezolūcija iekļauta Padomes 1970. gada 22. aprīļa sanāksmes protokolā) un to, ka Finanšu regulā nav iekļauta šāda prasība; aicina Padomi pārskatīt lēmumu par darbības pārskata nepublicēšanu, lai nodrošinātu lielāku pārskata atbildību plašas sabiedrības un nodokļu maksātāju priekšā;

4.

atzīmē Eiropas Revīzijas palātas iegūtos datus (10. nodaļas 11. punkts), ka Padomes reformētā sistēma, saskaņā ar kuru atlīdzina Padomes locekļu delegātu ceļa izdevumus, vērā ņemami mazinājusi Padomes administratīvo slogu, taču pirms 2005. gada jūlija maksājuma dalībvalstu deklarācijas nebija pietiekami pārbaudītas;

5.

atzīmē, ka attiecībā uz Padomes delegātu komandējumu izdevumiem iekšējā revidenta gada pārskatā ir uzsvērts, ka nepieciešama lielāka pārskatāmība saistībā ar sapulču atbilstīgumu un atlīdzināmajiem izdevumiem, kā arī ierosina izveidot darba grupu šādu jautājumu izskatīšanai;

6.

atzīmē Padomes atbildi Revīzijas palātai, ka, pamatojoties uz Padomes Iekšējās revīzijas dienesta ziņojumu par to, kā darbojas jaunā Padomes locekļu delegātu ceļa izdevumu sistēma vienu gadu pēc tās ieviešanas 2004. gadā, Padomes Sekretariāts pašlaik sistēmu pārskata; atzīmē, ka pašlaik katra delegācija saņem no Padomes Sekretariāta ierobežotu budžetu, kuram ir noteikta maksimālā robeža;

7.

atgādina, ka Padomes Sekretariāts nevēlējās sniegt oficiālas atbildes visu iestāžu (tostarp Eiropas Parlamenta) aptaujas lapā par dienesta automašīnu izmantošanu, ņemot vērā iepriekšminētās “džentlmeņu vienošanās” noteikumus;

8.

norāda, ka ar iepriekšminēto “džentlmeņu vienošanos” ir noteikts saistībā ar budžeta nodaļu, kas attiecas uz Eiropas Parlamentu:

“Padome apņemas neveikt grozījumus Eiropas Parlamenta izdevumu tāmē. Šī apņemšanās ir saistoša, ja vien šī izdevumu tāme nav pretrunā ar Kopienas noteikumiem, jo īpaši saistībā ar Civildienesta noteikumiem un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī iestāžu mītnēm.”;

9.

uzskata, ka, ņemot vērā “džentlmeņu vienošanās” vecumu un ievērojamo atšķirību starp tās formulējumu un jēgu vai tās interpretāciju, šo vienošanos vajadzētu pārskatīt;

10.

uzskata, ka pašreizējais kompromiss, kura pamatā ir neformāls Padomes un atbildīgās komitejas priekšsēdētāja un referenta dialogs, ir jāpaplašina, lai iekļautu katras politiskās grupas locekli; uzdod atbildīgajai komitejai sākt sarunas ar Padomi, lai pirms nākamās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras uzsākšanas ieviestu pārskatīto neformālā dialoga kārtību;

11.

atzīmē, ka Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 9/2006 ir aplēsts, ka 2005. gadā tulkošanas izmaksas Padomē bija EUR 276 par lappusi (salīdzinot ar EUR 194 Komisijā un EUR 119 Eiropas Parlamentā); atzīmē, ka šo atšķirību daļēji var izskaidrot ar Padomes Sekretariāta panākumiem, samazinot tulkošanai nosūtīto dokumentu skaitu un apjomu, kā arī izveidojot pamatdokumentu sarakstu, un ka Padome laikus plāno ievērojami samazināt tulkotāju skaitu;

12.

aicina panākt vislielāko iespējamo pārskatāmību kopējā ārpolitikā un drošības politikā (KĀDP); prasa, lai Padome nodrošina, ka atbilstīgi 42. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (6) Padomes budžetā netiktu iekļauti darbības izdevumi KĀDP jomā; patur tiesības veikt pasākumus, kādus Parlaments uzskatīs par vajadzīgu, ja minētais nolīgums tiks pārkāpts.