12.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/25

(1)

Padome 1999. gada augustā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1796/1999 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu, cita starpā, par Dienvidāfrikas izcelsmes tērauda stiepļu trošu un tauvu importu.

(2)

Pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Padome 2005. gada novembrī, pieņemot Regulu (EK) Nr. 1858/2005 (3), nolēma, ka jāsaglabā, cita starpā, Dienvidāfrikas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam piemērojamie antidempinga pasākumi.

(3)

Komisija ar 1999. gada 13. augusta Lēmumu 1999/572/EK (4) pieņēma cenu saistības no Dienvidāfrikas uzņēmuma Scaw Metals Group Haggie Steel Wire Rope (Haggie jeb uzņēmums).

(4)

Ar Lēmumu 1999/572/EK Komisija pieņēma arī cenu saistības no uzņēmumiem: Usha Martin Industries & Usha Beltron Ltd, Indija; Aceros Camesa SA de CV, Meksika; Joint Stock Company Silur, Ukraina. Ar Regulu (EK) Nr. 1678/2003 (5) Komisija atcēla pieņemtās saistības, ko bija piedāvājis Ukrainas uzņēmums Joint Stock Company Silur. Meksikas izcelsmes tērauda stiepļu trosēm un tauvām noteiktajiem antidempinga pasākumiem 2004. gada 12. augustā beidzās termiņš (6). Ar Komisijas 2005. gada 22. decembra Lēmumu 2006/38/EK Komisija atcēla pieņemtās saistības, ko bija piedāvājis uzņēmums Usha Martin Industries & Usha Beltron Ltd.

(5)

Tādējādi tā Dienvidāfrikas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu Kopienā, ko ražoja uzņēmums un kas bija tāds ražojums, uz kuru attiecās saistības (ražojums, uz kuru attiecas saistības), atbrīvoja no galīgajiem antidempinga maksājumiem.

(6)

Šajā ziņā jānorāda, ka uz dažu veidu tērauda stiepļu trosēm un tauvām, ko pašlaik ražo Haggie, neattiecās saistības. Tādējādi par šādām tērauda stiepļu trosēm un tauvām, tās ievedot Kopienā brīvai apgrozībai, bija jāveic antidempinga maksājums.

(7)

Saskaņā ar saistībām, ko piedāvāja uzņēmums, tam, cita starpā, ražojums, uz kuru attiecas saistības, jāeksportē uz Eiropas Kopienu par cenām, kas pārsniedz konkrētas saistībās noteiktās minimālās cenas (MIC).

(8)

Turklāt uzņēmums saistībās bija atzinis, ka attiecībā uz atbrīvojumu no antidempinga maksājumiem, kas piešķirts, uzņēmumam uzņemoties saistības, šādu atbrīvojumu var izmantot tad, ja Kopienas muitas dienestiem uzrādīts saistību rēķins. Turklāt uzņēmums bija apņēmies neizdot šādus saistību rēķinus attiecībā uz tāda attiecīgā ražojuma pārdevumiem, uz kuru neattiecas saistības un par kuru tāpēc jāveic antidempinga maksājums. Uzņēmums arī atzina, ka saistību rēķinos, ko tas izdod, jābūt Regulas (EK) Nr. 1796/1999 pielikumā un vēlāk Regulas (EK) Nr. 1858/2005 pielikumā noteiktajai informācijai.

(9)

Saskaņā ar saistību noteikumiem uzņēmumam regulāri jāsniedz Komisijai detalizēta informācija ceturkšņa ziņojumu veidā par visiem attiecīgā ražojuma pārdevumiem uz Eiropas Kopienu. Minētajos ziņojumos jānorāda ražojumi, uz kuriem attiecas saistības un kuriem izmantots atbrīvojums no antidempinga maksājuma, kā arī tie tērauda stiepļu trošu un tauvu veidi, uz ko neattiecas saistības un par ko, tās importējot Eiropas Kopienā, tāpēc jāveic antidempinga maksājums.

(10)

Skaidrs, ka iepriekšminētie ziņojumi par pārdevumiem jāiesniedz pilnīgi, ar pilnīgu un pareizu informāciju un darījumiem pilnībā jāatbilst saistību noteikumiem.

(11)

Lai nodrošinātu saistību izpildi, uzņēmums arī apņēmās nodrošināt iespēju veikt pārbaudes apmeklējumus šajā uzņēmumā uz vietas, lai pārliecinātos par minētajos ceturkšņa ziņojumos iesniegto datu precizitāti un patiesumu, un sniegt visu informāciju, ko Komisija uzskatītu par nepieciešamu.

(12)

Jānorāda, ka uzņēmums 2003. gada 28. oktobrī no Komisijas dienestiem jau saņēma brīdinājuma vēstuli par saistību neizpildi, proti, par saistību rēķinu izdošanu attiecībā uz ražojumiem, uz kuriem attiecas nevis saistības, bet gan antidempinga pasākumi. Brīdinājuma vēstulē tika norādīts, ka, ņemot vērā konkrētos saistību neizpildes apstākļus, nav paredzēts atcelt pieņemtās saistības, bet tika arī uzsvērts, ka turpmāk, konstatējot saistību neizpildi pat niecīgā mērā, Komisijai būs problemātiski paturēt spēkā no uzņēmuma pieņemtās saistības.

(13)

Šajā sakarā no 2007. gada 5. līdz 6. februārim uzņēmuma telpās Dienvidāfrikā notika pārbaudes apmeklējums. Pārbaudes apmeklējumā izvērtēja periodu no 2004. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.

(14)

Pārbaudes apmeklējumā tika konstatēts, ka uzņēmums divas reizes izdevis saistību rēķinus – Nr. 935515 un Nr. 935516 – par ražojumiem, uz kuriem attiecas antidempinga pasākums, nevis saistības. Tādējādi attiecībā uz šiem darījumiem nelikumīgi tika izmantots atbrīvojums no antidempinga maksājuma, kas veicams, ražojumu importējot.

(15)

Pārbaudes apmeklējumā tika konstatēts, ka vienreiz uzņēmums nebija koriģējis vienības pārdošanas cenu atbilstīgi samaksas noteikumiem. Finanšu izmaksu nekoriģēšana atbilstīgi samaksas faktiskajam laikam, izraisījusi to, ka vienības pārdošanas cena bija mazāka par piemērojamo MIC.

(16)

Turklāt pārbaudes apmeklējumā tika konstatēts, ka uzņēmums vairākkārt izdevis saistību rēķinus, kas nav atbilduši Regulas (EK) Nr. 1858/2005 pielikumam, iekļaujot tajos teikumu: “Pārdošanai ārzonā, nepārdot Eiropas Savienībā.”

(17)

Pārbaudot saistību rēķinus, kas bija izdoti par periodu, uz kuru attiecās pārbaudes apmeklējums, atklājās, ka viens darījums nebija norādīts Komisijai iesniegtajā ceturkšņa ziņojumā par pārdevumiem, uz kuriem attiecas saistības. Papildus tam tika arī konstatēts, ka uzņēmuma ziņojumā bija norādīti arī darījumi ar ražojumiem, ko nebija paredzēts laist brīvā apgrozībā Kopienā, it kā tie būtu saistīti ar šādiem ražojumiem. Pārbaudes apmeklējumā tika atklāti vairāki darījumi, kas ziņojumā bija norādīti kā tranzīta pārdevumi, bet faktiski preces tika laistas brīvā apgrozībā Kopienā. Turklāt tika konstatētas atšķirības starp ceturkšņa ziņojumiem par pārdevumiem, uz kuriem attiecas saistības, un attiecīgajiem rēķiniem.

(18)

Saistības nav izpildītas, jo uzņēmums par attiecīgo ražojumu izdevis saistību rēķinus, uz kuriem saistības nav attiekušās, un šiem darījumiem izmantots tas atbrīvojums no antidempinga maksājuma, kurš bija piešķirts tikai ražojumiem, uz ko attiecās saistības.

(19)

Uzņēmuma pienākums ievērot MIC attiecībā uz visiem to ražojumu pārdevumiem, uz kuriem attiecas saistības, nav izpildīts.

(20)

Regulas (EK) Nr. 1858/2005 pielikumam neatbilstīgi izdotie saistību rēķini par tā ražojuma pārdevumiem, uz kuru attiecas saistības, var maldināt muitas iestādes, tādējādi tās vairs nevar efektīvi kontrolēt saistību izpildi, un tāpēc saistības vairs nav reālas.

(21)

No 17. apsvērumā izklāstītajiem faktiem secināts, ka uzņēmuma iesniegtie ceturkšņa ziņojumi par pārdevumiem, uz kuriem attiecas saistības, nav pilnīgi, tajos sniegtā informācija nav pilnīga un pareiza, tāpēc uz šiem ziņojumiem nevarēja pietiekami paļauties, novērtējot saistību izpildi. Arī ziņošanas noteikumu neievērošana ir saistību neizpilde.

(22)

Iesniegtajos dokumentos uzņēmums atzina, ka, izdodot saistību rēķinus un sagatavojot ziņojumus par saistībām, pieļautas kļūdas, jo nav saprasti saistību tehniskie noteikumi, nav saprasts teksts un/vai uzņēmums nav to ņēmis vērā. Iesniegtajos dokumentos un 2007. gada 26. aprīļa uzklausīšanā tika arī norādīts, ka saistību sarežģīto noteikumu neizpratni veicinājušas pārmaiņas galvenajā vadībā un organizācijas pārstrukturēšanā.

(23)

Uzņēmums arī atzina, ka 2003. gada 28. oktobrī saņēmis brīdinājuma vēstuli no Komisijas dienestiem. Tomēr uzņēmums apgalvoja, ka nav saņēmis pārbaudes ziņojumu, kurā, pēc uzņēmuma ieskata, vajadzētu būt faktisko kļūdu izklāstam. Uzņēmums apgalvoja, ka, neapzinoties faktiskās kļūdas, tam bija grūti mainīt saistību ziņojumu sagatavošanas praksi vai labāk izprast noteikumus.

(24)

Atbildot uz šiem argumentiem, jānorāda, ka uzņēmums 2003. gada 18. septembrī no Komisijas saņēma vēstuli, kurā bija detalizēti raksturots, kuras saistības nav izpildītas. 2003. gada 28. oktobra brīdinājuma vēstulē vairs netika detalizēti atkārtota informācija par saistību neizpildi, bet norādīta Komisijas un uzņēmuma iepriekšējā sarakste.

(25)

Jānorāda, ka uzņēmums, minot pārbaudes ziņojumu, iespējams, nav pareizi izpratis situāciju. Komisija pirms 2003. gada 28. oktobra brīdinājuma vēstules neveica pārbaudes apmeklējumu, jo saistību neizpilde, kuras dēļ tika sagatavota brīdinājuma vēstule, tika konstatēta, pamatojoties uz dokumentācijas analīzi attiecībā uz ziņojumiem par saistībām. Komisija 2004. gada maijā veica pārbaudi, bet pēc šīs pārbaudes nesekoja turpmāki pasākumi, tāpēc par to nebija jāsūta vēstule uzņēmumam.

(26)

Turklāt uzklausīšanā uzņēmums norādīja, ka pēc pārbaudes apmeklējuma, pamatojoties uz komentāriem, kas tika izteikti uz vietas, tas pārskatījis visu savu sistēmu, lai varētu izdarīt izmaiņas, kas nepieciešamas saistību noteikumu izpildei.

(27)

Argumenti, ko aizstāvoties iesniedza uzņēmums par saistību neizpratni, nemainīja Komisijas viedokli, ka uzņēmums nav izpildījis saistības. Jānorāda arī, ka uzņēmums jau iepriekš bija saņēmis brīdinājuma vēstuli par saistību neizpildi un tas nebija veicis vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu atkārtotu saistību neizpildi. Ja saistību noteikumus neizprot, ir ļoti iespējams, ka saistību kontrole nebūs pietiekama un uzticama.

(28)

Uzņēmums norādīja, ka cenas pārkāpums noticis vienreiz, jo uzņēmums attiecībā uz samaksas nokavējumu nebija pienācīgi koriģējis pārdošanas cenu. Tomēr tas apgalvoja, ka pārdošanas cena visos citos darījumos noteikti atbildusi MIC. Turklāt tas norādīja arī, ka samaksa nokavēta neparedzētu apstākļu dēļ, jo attiecīgais klients parasti par precēm pirms nosūtīšanas veicot priekšapmaksu.

(29)

Atbildot uz šiem argumentiem, jānorāda, ka uzņēmums, uzņemoties saistības, apņēmās nodrošināt, lai neto pārdošanas cenas nevienam pārdevumam, uz ko attiecas saistības, nebūtu zemākas par saistībās noteikto MIC.

(30)

Papildus tam, ciktāl ir runa par proporcionalitātes jautājumu, pamatregulā nav tiešas vai netiešas prasības par to, ka saistību neizpilde noteikti ir saistīta ar pārdevumu vai MIC minimālu procentuālu daļu.

(31)

Šo pieeju arī apstiprina Pirmās instances tiesas judikatūra, jo tiesa nolēma, ka jebkuras saistības neizpilde ir pietiekams pamats pieņemto saistību atcelšanai (7).

(32)

Tādējādi uzņēmuma izvirzītie argumenti par proporcionalitāti neatspēko Komisijas uzskatu, ka saistības nav izpildītas un pieņemtās saistības jāatceļ.

(33)

Uzņēmums apgalvoja, ka laikā, kad tas iesniedza regulāros ziņojumus Komisijai, tas uzskatījis, ka ziņojumi ir pilnīgi un informācija tajos ir pilnīga un pareiza.

(34)

Uzņēmums nekad nav mēģinājis iesniegt ziņojumus ar nepareizu informāciju, ne arī nesniegt pieprasīto informāciju.

(35)

Uzņēmums gan iesniegtajos dokumentos, gan uzklausīšanā arī uzsvēra, ka tas nekad, izņemot divus gadījumus, nav guvis labumu no saistību neizpildes un ka kļūdas nav pieļautas, apejot pasākumus.

(36)

Atsaucoties uz iepriekšējiem apsvērumiem, jānorāda, ka netika uzskatīts par subjektu, kas tīši mēģinājis gūt labumu no saistību noteikumu neievērošanas vai kontroles apgrūtināšanas. Tomēr atkārtoto kļūdu dēļ nav iespējams pienācīgi kontrolēt saistību izpildi.

(37)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāatceļ pieņemtās saistības un Lēmums 1999/572/EK. Tādējādi jāpiemēro ar Regulas (EK) Nr. 1858/2005 1. panta 2. punktu noteiktais galīgais antidempinga maksājums,