30.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/77

(1)

Satelītoperators Nordic Satellite AB (“NSAB”) (2)2001. gada 9. augustā iesniedza Eiropas Komisijai (“Komisijai”) vēstuli ar sūdzību par iespējamu valsts atbalstu, ko Zviedrijas valsts sniedz Zviedrijas virszemes tīkla operatoram Teracom AB (“Teracom”) un dažiem tā meitasuzņēmumiem saistībā ar ciparu virszemes televīzijas izveidi Zviedrijā (3). Integrēts bezmaksas un maksas televīzijas operators Viasat AB (“Viasat”) 2001. gada 28. novembrī iesniedza vēstuli ar NSAB sūdzībai līdzīgu sūdzību.

(2)

Pēc sākotnējas izmeklēšanas Komisija 2004. gada 14. jūlijā nosūtīja Zviedrijai vēstuli, kurā to informēja par lēmumu uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru (turpmāk sauktu par “procedūras uzsākšanas lēmumu”) saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu par iespējamiem atbalsta pasākumiem. Procedūras uzsākšanas lēmums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2004. gada 25. septembrī. Tajā Zviedrija un citas ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt komentārus par iespējamiem atbalsta pasākumiem.

(3)

Komisija 2004. gada 29. oktobrī saņēma Zviedrijas valdības atbildi (“29. oktobra atbilde”) uz procedūras uzsākšanas lēmumu. Tā saņēma komentārus arī no šādām ieinteresētajām personām: B2 Bredband AB (“B2”) (4), Eiropas Kabeļkomunikāciju asociācijas (“ECCA”) (5), Eiropas Satelītoperatoru asociācijas (“ESOA”) (6), NSAB  (7), Telenor Broadcast Holding AS (“Telenor Broadcast”) (8), TeliaSonera AB (“TeliaSonera”) (9), UGC Europe, Inc. (“UGC”) (10) un Viasat  (11).

(4)

Komisija 2004. gada 17. novembrī un 2006. gada 17. janvārī Zviedrijas valdībai nosūtīja vēstuli ar ieinteresēto personu novērojumiem. Zviedrijas valdība 2004. gada 20. decembrī un 2006. gada 20. martā nosūtīja vēstules, kurās sniedza savus komentārus par šiem novērojumiem.

(5)

Komisijas departamenti 2004. gada 22. novembrī tikās ar ECCA. Tikšanās notika arī ar NSAB un ESOA pārstāvjiem – 2005. gada 1. martā un 2005. gada 21. un 30. novembrī.

(6)

Komisija 2006. gada 8. februārī, 2006. gada 7. aprīlī, 2006. gada 31. maijā un 2006. gada 30. augustā Zviedrijai nosūtīja vēstules un papildu lūgumus sniegt informāciju. Zviedrijas valdība sniedza atbildes vēstules 2006. gada 20. martā (“20. marta atbilde”) (tās saņemšana reģistrēta 2006. gada 22. martā), 2006. gada 25. aprīlī (“25. aprīļa atbilde”) (tās saņemšana reģistrēta 2006. gada 24. oktobrī), 2006. gada 5. maijā (“5. maija atbilde”) (tās saņemšana reģistrēta 2006. gada 11. maijā), 2006. gada 15. jūnijā (tās saņemšana reģistrēta 2006. gada 16. jūnijā) un 2006. gada 1. septembrī (tās saņemšana reģistrēta 2006. gada 4. septembrī).

(7)

Šis lēmums attiecas uz iespējamu valsts atbalstu, ko sniedz uzņēmumam Teracom un tā meitasuzņēmumam Boxer TV-Access (“Boxer”) (ja nav norādīts citādi, Teracom un tā meitasuzņēmumi turpmāk kopīgi saukti par “Teracom”) saistībā ar ciparu virszemes televīzijas platformas izveidi Zviedrijā (12). Saskaņā ar sūdzības iesniedzēju teikto Teracom saņēmis tiešu un netiešu (izmantojot sabiedriskās raidorganizācijas SVT un UR) finanšu atbalstu no Zviedrijas valsts. Šo atbalstu šķietami izmantoja, lai Zviedrijā ciparu virszemes pārraidei piešķirtu negodīgu konkurences priekšrocību salīdzinājumā ar citām ciparu pārraides platformām, piemēram, kabeļapraidi un satelītapraidi.

(8)

Šis lēmums neattiecas uz to, ka Zviedrija nav pieņēmusi likumus, regulas un administratīvus noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību direktīvai par dalībvalstu un publisko uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, jo uz to attiecas atsevišķs Eiropas Kopienu Tiesas lēmums (13).

(9)

Teracom uzticēts veikt virszemes televīzijas pārraides platformas būvniecību un ekspluatāciju Zviedrijā. Tas ir valsts uzņēmums un pilnībā pieder Zviedrijas valstij. Uzņēmumu izveidoja 1992. gadā, lai tas pārņemtu televīzijas un radio pārraides darbības, kuras iepriekš veica Zviedrijas Telekomunikāciju administrācija (“Televerket”) (14).

(10)

Saskaņā ar Teracom statūtiem uzņēmums pārraida un izplata radio un televīzijas programmas, attīsta, pārdod un nodrošina citus pakalpojumus, kas saistīti vai savienojami ar pārraides un izplatīšanas darbību. Šos citus pakalpojumus galvenokārt veido telekomunikācijas un informācijas pakalpojumi.

(11)

Kopš savas izveidošanas Teracom bijis Zviedrijā vienīgā pastāvošā virszemes apraides tīkla ekskluzīvs īpašnieks un operators (15). Lai veiktu apraidi, izmantojot virszemes platformu, privātie un komerciālie televīzijas kanāli slēdz pārraides nolīgumus ar Teracom un maksā Teracom par sniegtajiem pakalpojumiem.

(12)

Zviedrijas Pasta un telekomunikāciju pakalpojumu regulēšanas komisija (“Post- och telestyrelsen”) 2005. gada 15. decembrī pieņēma divus lēmumus, kuros noteica, ka Teracom ir tīkla operators un tam ir ievērojama tirgus ietekme Zviedrijas virszemes apraides pakalpojumu vairumtirgū. Tādējādi uzņēmumam Teracom tika noteikti īpaši pienākumi attiecībā uz televīzijas satura izplatīšanu gala lietotājiem, izmantojot gan analogo, gan ciparu virszemes tīklu. Teracom tagad ir pienākums saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem nodrošināt pieeju virszemes platformai uzņēmumiem, kuri vēlas izplatīt televīzijas saturu gala lietotājiem, piemērojot tiem uz izmaksām orientētas cenas, piemērojot tiem nediskriminējošus nosacījumus pieejai virszemes platformai un uzturot atsevišķus un atvērtus kontus savām darbībām un darbībām, kas saistītas ar pieejas nodrošināšanu (16).

(13)

Boxer piedāvā patērētājiem pieeju televīzijas programmu paketēm un citiem pakalpojumiem, izmantojot ciparu virszemes televīzijas platformu. Uzņēmums dibināts 1999. gada oktobrī, 70 % no uzņēmuma pieder uzņēmumam Teracom, un 30 % pieder Lielbritānijas privātam akciju kapitāla un riska kapitāla uzņēmumam 3i  (17).

(14)

Boxer ir vienīgais televīzijas programmu (tostarp maksas televīzijas) izplatītājs Zviedrijas ciparu virszemes tīklā. Kad televīzijas kanāls saņem apraides licenci no Zviedrijas virszemes tīkla, tas var vai nu parakstīt izplatīšanas nolīgumu ar Boxer par tā programmu izplatīšanu, vai arī izvēlēties apraidīt “brīvā ēterā”, t. i., nešifrētā veidā. Vairums televīzijas kanālu, kas veic apraidi ciparu virszemes tīklā, parakstījuši izplatīšanas nolīgumu ar Boxer  (18). Saskaņā ar Boxer teikto uzņēmuma pieaugums 2005. gadā bija 42 % un 2005. gada decembra beigās tam bija vairāk nekā pusmiljons abonentu (19).

(15)

SVT ir galvenā sabiedriskā raidorganizācija Zviedrijā. Kopš 1997. gada gan SVT, gan citi Zviedrijas radio un televīzijas sabiedriskie uzņēmumi pieder Fondam (20). Uzņēmuma kā sabiedriskas raidorganizācijas pienākumus nosaka gan tā analogās, gan ciparu apraides licence, ko izsniegusi Zviedrijas valdība. SVT sabiedriskajiem kanāliem jāsasniedz 99.8 % Zviedrijas iedzīvotāju, un uzņēmumam apraide jāveic, izmantojot virszemes tīklu vispilnīgākā apmērā (21). Prasība aptvert 99.8 % iedzīvotāju nozīmē, ka līdz pilnīgai ciparu virszemes platformas izbūvei SVT veic apraidi paralēli apraidei analogajā virszemes tīklā. SVT patlaban pērk visus pakalpojumus pārraidei virszemes tīklā no Teracom  (22).

(16)

Visi SVT kanāli tiek pārraidīti “brīvā ētera televīzijā”. SVT apraides licencē arī noteikts, ka tas var izmantot satelītu un, lai sasniegtu visus Zviedrijas iedzīvotājus, SVT pārraida sabiedriskos kanālus, izmantojot satelītu. Laikā starp 1999. martu un 2004. gada aprīli NSAB, kas ir viens no sūdzības iesniedzējiem, bija ekskluzīvas tiesības pārraidīt SVT sabiedriskos kanālus Ziemeļvalstu reģionā, izmantojot savus satelītus (23). SVT sabiedriskie kanāli ir arī pieejami, izmantojot kabeļtīklus, pamatojoties uz tiesību aktiem par obligātajām pārraidēm.

(17)

UR, kas ir “izglītojošs radio”, ir otrā sabiedriskā raidorganizācija Zviedrijā. Tā veic apraidi gan radio, gan televīzijā. Tāpat kā SVT, arī UR pieder Fondam (skatīt 3.1.3. punktu) (24).

(18)

Tāpat kā SVT, arī UR kā sabiedriskas raidorganizācijas pienākumi noteikti apraides licencē un pēc apspriešanās ar Zviedrijas Radio (“Sveriges Radio”) un SVT uzņēmumam pakalpojumi pārraidīšanai analogajā virszemes tīklā jāpērk no Teracom  (25). UR apraida, izmantojot vienu SVT kanālu, un tā programmām jāsasniedz 99,8 % Zviedrijas iedzīvotāju. Tāpat UR programmas jāpārraida virszemes tīklā, un tās pārraida brīvā ēterā virszemes tīklos un kā obligātās pārraides kabeļtīklos.

(19)

Turpmākajā šā lēmuma daļā SVT un UR kopīgi tiks sauktas par “SVT” un skaitļi (piem., apropriācijas un maksājumi), kas attiecas uz katru no uzņēmumiem, tiks norādīti apkopotā veidā (26).

(20)

NSAB ir uzņēmums, kura galvenais birojs ir reģistrēts Zviedrijā. Tam pieder divi Sirius satelīti un tas ir abu satelītu operators, kas nodrošina Ziemeļvalstu un Baltijas reģionu, kā arī Austrumeiropu un Centrāleiropu ar televīzijas un citu mediju, un telekomunikāciju pakalpojumiem. NSAB izplata gan sabiedriski, gan privāto raidorganizāciju radio un televīzijas signālus.

(21)

Uzņēmumā NSAB 75 % pieder Luksemburgā reģistrētam uzņēmumam SES ASTRA, kas ir viens no vadošajiem tieši mājsaimniecībām piegādātu satelītpakalpojumu operatoriem Eiropā, un 25 % pieder Zviedrijas Kosmosa korporācijai (“Svenska Rymdaktiebolaget”). Zviedrijas Kosmosa korporācija ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura darbojas Zviedrijā (27). Līdz 2000. gada martam NSAB daļēji piederēja Teracom  (28).

(22)

Viasat ir integrēts bezmaksas un maksas televīzijas programmu operators, kas izplata programmas, izmantojot Sirius satelīta platformu. Tas darbojas, atrodoties Apvienotajā Karalistē, kur uzņēmums ir arī reģistrēts. Viasat ir Zviedrijas mediju grupai MTG AB (“MTG”) pilnīgi piederošs meitasuzņēmums. MTG darbojas visā pasaulē un cita starpā uzskatāms par lielāko bezmaksas un maksas televīzijas programmu operatoru Skandināvijā un Baltijas valstīs.

(23)

Zviedrijā televīzijas programmas patlaban izplata, izmantojot virszemes tīklus, kabeļtīklus un ar satelītu piegādātas antenu televīzijas ģenerālsistēmas (“SMATV”), satelītus un platjoslu. Saskaņā ar valdības teikto televīzijas apraide drīz būs pieejama, arī izmantojot trešās paaudzes mobilo tālruņu tīklus (29).

(24)

Turpmāk 1. attēlā ilustrēta dažādu televīzijas platformu salīdzinošā nozīme Zviedrijā 2006. gadā. Attēlā dažādo platformu faktiskā izmantošana izteikta procentos no visām Zviedrijas mājsaimniecībām (30). Attiecībā uz virszemes platformu attēlā sīkāk norādīta analogā un ciparu uztveršana.

1. attēls.

Faktiskā TV uztveršana Zviedrijas mājsaimniecībās 2006. gadā

(25)

Visas patlaban vispārēji pieejamās pārraides platformas, t. i., kabeļtelevīzijas, satelīttelevīzijas un virszemes platforma, jau ir izjutušas, vai arī izjūt ietekmi, ko rada pāreja no analogās uz ciparu televīzijas apraidi. Apraides pārveidošanai ciparu formātā ir lielas priekšrocības, jo tādējādi tiek nodrošināta labāka spektra izmantošana un palielinās pārraides iespējas. Tas radīs jaunus, labākas kvalitātes pakalpojumus un lielāku izvēli patērētājiem.

(26)

Neatkarīgi no pārraides režīma ciparu pārraidei ir vai nu atvērta arhitektūra, vai arī nosacījuma pieejas sistēma, kurā kanāli ir šifrēti. Tas nozīmē, ka atvērtas ciparu pārraides saņemšanai skatītājiem vajadzīgs ciparu uztvērējs, kas vai nu iebūvēts televizorā, vai pieejams kā atsevišķa televizora pierīce un kas darbojas kā dekoderis. Lai skatītos šifrētus kanālus, skatītājiem nepieciešama televizora pierīce, kas var nolasīt t. s. “pieejas karti”.

(27)

Ciparu televīzija Zviedrijā pēdējo piecu gadu laikā ievērojami attīstījusies. Kaut gan visās ciparu platformās – satelīttelevīzijā, kabeļtelevīzijā un virszemes televīzijā – laikā no 2000. gada līdz 2005. gadam vērojama izaugsme, satelīttelevīzija pirmā veikusi apraides pārveidošanu ciparu formātā (skatīt 2. attēlu) (31).

2.attēls.

Ciparu platformu attīstība Zviedrijā (2000.–2005. gads)

(28)

Pamatojoties uz valdības priekšlikumu, parlaments 1997. gadā pieņēma lēmumu par to, ka ciparu virszemes tīkla attīstību vajadzētu sākt vairākās valsts daļās un valstij vajadzētu pakāpeniski izlemt, vai turpināt izbūvi un kā to darīt (32). Nolēma, ka ciparu virszemes tīkla attīstību finansēs tikai iesaistītie uzņēmumi, t. i., raidorganizācijas un tīkla īpašnieks, nevis valsts (33).

(29)

Parlaments 2003. gadā pieņēma lēmumu, ka 2008. gada 1. februārī (34) tiks atslēgts analogais virszemes tīkls, bet 2004. gada maijā tas pieņēma lēmumu, ka jāizbūvē multiplekss, kas rezervēts SVT ciparu pārraidēm, lai tas pārklātu 99,8 % līdz tam laikam, kad tiks pilnībā slēgts analogais virszemes tīkls. Līdz tam laikam vismaz vēl vienam multipleksam jāaptver 98 % iedzīvotāju. Netika lemts par prasībām attiecībā uz citu multipleksu pārklājumu (35).

(30)

Saskaņā ar Teracom teikto analogā virszemes tīkla slēgšanas pirmais posms tika uzsākts 2005. gada 19. septembrī, un tas aptvēra apmēram 150 000 mājsaimniecību Zviedrijā (36). Skatīt 1. tabulu par plānotajiem posmiem un iedzīvotāju skaita procentu aplēsēm, kurus ietekmēs katrs slēgšanas posms.

1. tabula.

Analogā virszemes tīkla plānotā slēgšana un procentuālas aplēses par ietekmēto iedzīvotāju skaitu

(31)

Teracom pašu kapitāls un tīkla pakalpojumu pārdošanas ieņēmumi (piem., lietotāju maksa) nav pietiekami, lai segtu visas investīciju izmaksas, kas saistītas ar ciparu virszemes tīkla pakāpenisku nomainīšanu visā valstī, un tādēļ Teracom vajadzēja piesaistīt papildu kapitālu. Uzņēmums to izdarīja, aizņemoties kapitāla tirgū un pārdodot aktīvus, un tādējādi tas varēja finansēt ciparu virszemes tīkla attīstību (37).

(32)

Ciparu virszemes televīzija darbojas, izmantojot multipleksus, t. i., sistēmas, kurās apvienoti un digitalizēti vairāki signāli pārraidīšanai pa vienu līniju vai kopēju kanālu. Tādējādi pastāv lielāka jauda un lielāks to kanālu skaits, kurus var pārraidīt vienlaikus. Uzņēmums Teracom patlaban izmanto piecus multipleksus, un katrs var pārraidīt aptuveni astoņus atsevišķus televīzijas kanālus. Piemēram, 2006. gada pavasarī četri no šiem multipleksiem aptvēra aptuveni 98 % Zviedrijas iedzīvotāju un piektais multiplekss aptvēra aptuveni 50 % iedzīvotāju (38).

(33)

Valdība pamato lēmumu piešķirt licenci ar Radio un televīzijas aģentūras (“Radio och TV-verket”) ieteikumiem, kas pārskata pieteikumus. Aptuveni 40 televīzijas kanāliem 2006. gada oktobrī tika piešķirtas licences raidīt ciparu virszemes tīklā. Viens no pieciem multipleksiem rezervēts SVT, otrs šobrīd galvenokārt veltīts TV4 un pārējos multipleksus savstarpēji dala citi licenču turētāji (39).

(34)

Boxer atbild par abonentu bāzi, t. i., par maksas televīzijas piedāvājuma ciparu virszemes platformā pārdošanu tirgū gala klientiem. Saskaņā ar valdības teikto Teracom un Boxer saskaras ar spēcīgu konkurenci ar citām pārraides platformām, piemēram, satelītoperatoriem. Tādēļ Boxer, mēģinot nostabilizēties un izveidot klientu bāzi, rodas grūtības pieprasīt no klientiem pilnu samaksu par televizora pierīci. Pēc ciparu virszemes platformas darbības uzsākšanas Boxer piedāvāja televizora pierīci klientiem par zemu cenu un atguva izmaksas visā abonēšanas līguma perioda laikā. Tas izskaidro, kādēļ Boxer cieta ievērojamus zaudējumus darbības sākumposmā. Kad Boxer radās zaudējumi, tas saņēma kapitāla ieguldījumu ar vienādiem nosacījumiem no abiem mātesuzņēmumiem: 70 % no Teracom un 30 % no Skandia  (40).

(35)

Saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem katrai mājsaimniecībai, kurā ir televizors, maksā televīzijas licences maksu. Zviedrijā nauda no televīzijas licences maksas finansē sabiedriskos uzņēmumus (televīziju un radio) (41).

(36)

Televīzijas licences maksu iekasē uzņēmums, kas kopīgi pieder visiem Zviedrijas radio un televīzijas sabiedriskajiem uzņēmumiem: Radiotjänst i Kiruna AB (“Rikab”) (42). Rikab pārskaita iekasēto naudu uz īpašu kontu, kas atvērts Zviedrijas Valsts parāda iestādē (“Riksgäldskontoret”) un kura nosaukums ir “rundradiokontot”.

(37)

Pamatojoties uz SVT darbību un jebkurām pārmaiņām vai papildinājumiem, kurus valdība vēlas veikt attiecībā uz publisko pakalpojumu pienākumiem, parlaments reizi gadā pieņem lēmumu par summu, kāda būs uzņēmuma rīcībā publisko pakalpojumu pienākumu pildīšanai (43). SVT izmanto piešķirto naudu tā publisko pakalpojumu pildīšanai, kā detalizēti norādīts tā apraides licencē un finansējuma nosacījumos (44). SVT pieņem lēmumu, kādu summu no piešķirtās naudas tas izmantos, piem., programmu darbībai, un cik tas izdos programmu izplatīšanai (piem., veiks maksājumus par pārraidīšanu uzņēmumam Teracom) (45).

(38)

Laikā, kad notiks ciparu virszemes televīzijas pāreja, analogo un ciparu virszemes pārraidi apraidīs paralēli, lai skatītājiem dotu laiku pāriet uz jaunu uztveršanas režīmu. Lai novērstu to, ka SVT radīsies augstākas izmaksas, jo paralēlo pārraižu dēļ ievērojami palielināsies televīzijas licences maksa, kuru iekasē no televizoru īpašniekiem (46), valsts pieņēma lēmumu izmaksu segšanai īstenot alternatīvu finansēšanas mehānismu. Tādēļ 2002. gadā Valsts parāda iestāde tika atvērts atsevišķs t. s. “izplatīšanas konts” (“distributionskontot”). Izplatīšanas kontu finansē nauda no rundradiokontot un Valsts parāda iestādes piešķirtā kredīta. Pēc tam naudu no izplatīšanas konta pārskaita uzņēmumam SVT kā maksu par virszemes pārraidi (47).

(39)

Pirmajos dažos gados izplatīšanas konta atlikums bija negatīvs, jo summa, kāda uz šo kontu tiek pārskaitīta no rundradiokontot, ir mazāka nekā summa, kāda no šā konta tiek pārskaitīta SVT kā pārraidīšanas maksājumi. Starpību starp summām, kuras izplatīšanas kontā ienāk no rundradiokontot, un naudu, kas nepieciešama SVT pārraidīšanas maksājumiem, sedz Valsts parāda iestādes piešķirtais kredīts. Tad, kad analogo virszemes tīklu atslēgs un uzņēmumam SVT vairs nevajadzēs maksāt par to, ka paralēli tiks pārraidīti analogie un ciparu virszemes signāli, pārskaitījumi no izplatīšanas konta uz SVT samazināsies un pakāpeniski tiks dzēsts izplatīšanas konta negatīvais atlikums. Aplēses rāda, ka visas izmaksas par paralēlo pārraidīšanu tiks pilnībā atgūtas līdz 2013. gadam, kad izplatīšanas konta atlikums būs līdzsvarots (48).

(40)

Saskaņā ar finansēšanas nosacījumiem izrādās, ka SVT nekādi netiek ierobežots attiecībā uz to, kā tas izmanto un sadala summas, ko tam piešķir rundradiokontot un izplatīšanas konts, ar nosacījumu, ka nauda tiek izmantota vienīgi publisko pakalpojumu darbībām, kā norādīts apraides licencē un finansēšanas nosacījumos (49).

(41)

Daļa no finansējuma, ko SVT saņem, tas izmanto, lai pirktu virszemes pārraidīšanas pakalpojumus no Teracom. Par šo pakalpojumu cenu SVT diskutē ar Teracom, neiesaistot valdību. Saskaņā ar valdības teikto un Teracom gada pārskatiem Teracom piemēro “vienlīdzīgas attieksmes” principu (“likabehandlingsprincipen”) visām raidorganizācijām attiecībā uz maksu par pārraidīšanu analogajā un ciparu tīklā (50).

(42)

Attiecībā uz pārraidīšanu analogajā virszemes tīklā laikā no 1992. gada līdz 2005. gada decembrim uzņēmumam Teracom prasīja noteikt cenas izmaksu līmenī (“självkostnadskalkyl”). SVT faktiskie maksājumi Teracom parasti tiek fiksēti vairākiem gadiem uz priekšu nolīgumos starp abiem uzņēmumiem. Saskaņā ar pašreizējo nolīgumu SVT maksājumus uzņēmumam Teracom par periodu no 2004. gada līdz 2013. gadam, inter alia, pamato plānotais laika grafiks analogā virszemes tīkla atslēgšanai. Ja parlaments pieņems lēmumu mainīt laika grafiku, maksājumi var tikt koriģēti (51).

(43)

Attiecībā uz pārraidīšanu ciparu virszemes tīklā Teracom piemēroto vienlīdzīgas attieksmes principu rāda fakts, ka kopš 1999. gada no visām raidorganizācijām (tostarp SVT) iekasē maksu pēc viena un tā paša cenu noteikšanas modeļa, kas ir t. s. “cenu noteikšanas modelis, kura pamatā ir izplatība tirgū” (“penetrationsbaserad prissättning”) (52). Tas nozīmē, ka bez noteiktām fiksētām maksām par kanālu, t. i., pamatmaksas (“grundavgift”) un savienojuma maksas (“anslutningsförbindelser”), no raidorganizācijām iekasē mainīgu maksu, kas ir proporcionāla to atbilstošajam skatītāju skaitam (t. i., kāda ir to izplatība tirgū). Summa vienam skatītājam šajā mainīgajā maksā ir vienāda visiem kanāliem (53). Vienlīdzīgas attieksmes princips ierobežo to, kā Teracom nosaka cenu SVT un garantē, lai SVT nemaksā vairāk par pārraidīšanu ciparu virszemes tīklā salīdzinājumā ar citām raidorganizācijām, ja nepieciešami tādi paši pakalpojumi (54). Vienlīdzīgas attieksmes principu nesen atkārtoti apstiprināja, pieņemot valdības budžeta projektu 2005./2006. gadam (55).

(44)

[…] (56)  (57)

(45)

Šajā lēmumā novērtēti šādi pasākumi:

(46)

Pamatojoties uz informāciju, kas bija Komisijai pieejama procedūras uzsākšanas lēmuma laikā, tai bija pamats ticēt, ka valdība izmantoja SVT kā līdzekli, lai novirzītu valsts naudu uzņēmumam Teracom laikā, kad notika pāreja no analogās uz ciparu virszemes televīziju. Saskaņā ar pieejamo informāciju uzņēmumam SVT piešķirts finansējums pārraidīšanas veikšanai, kas, uzkrāts laika posmā no 2002. gada līdz 2013. gadam, pārsniegtu uzņēmuma Teracom gaidāmās izmaksas par SVT kanālu pārraidīšanu. Izrādās, ka pārmērīgā finansējuma apjoms ir aptuveni SEK 509,61 miljons laikā līdz 2013. gadam (skatīt . tabulu).

(47)

Saskaņā ar procedūras uzsākšanas lēmumu Komisija arī uzskatīja, ka uzņēmumam SVT piešķirtais finansējums pārraidīšanas maksājumu segšanai tika automātiski pārskaitīts uzņēmumam Teracom. Ja uzņēmuma Teracom noteikumi un nosacījumi par pārraidīšanas pakalpojumu sniegšanu uzņēmumam SVT nebūtu salīdzināmi ar noteikumiem un nosacījumiem parastiem tirgus darījumiem, ikviens maksājums, kas pārsniegtu tirgus cenu, radītu bažas par iespējamu slēptu atbalstu par labu Teracom.

(48)

Informācija, kas bija Komisijas rīcībā procedūras uzsākšanas lēmuma laikā, liecināja, ka līdz 2007. gadam pārraidīšanas maksa, ko SVT maksāja Teracom, būtu zemāka nekā Teracom izmaksas par SVT kanālu pārraidīšanu (kā redzams 2. tabulas 5. ailē). Tomēr pēc 2008. gada, kad tiks atslēgts analogais virszemes tīkls un SVT vairs nebūs pienākuma veikt paralēlo pārraidīšanu analogā un ciparu režīmā, informācija liecina, ka SVT gada maksājumi pārsniegtu Teracom izmaksas par SVT kanālu pārraidīšanu: laikā no 2008. gada līdz 2013. gadam SVT katru gadu maksātu Teracom ievērojami vairāk par tā pārraidīšanas izmaksām. Aplēses liecina, ka līdz 2013. gadam SVT maksājumi 2,3 reizes pārsniegtu tā pārraidīšanas izmaksas. Šādi maksājumi vairāk nekā izlīdzinātu Teracom sākotnējos zaudējumus, un Teracom līdz 2013. gadam varētu gūt kumulatīvu peļņu SEK 509,61 miljonus. Komisija šaubījās, vai šāda peļņa rastos parastos tirgus apstākļos, un apšaubīja, ka peļņu varētu veidot valsts atbalsts par labu Teracom (skatīt procedūras uzsākšanas lēmuma 32. punktu).

2. tabula.

Pārraidīšanas maksa, ko SVT maksā Teracom laikā no 2002. gada līdz 2013. gadam, kā norādīts procedūras uzsākšanas lēmumā

(49)

Pamatojoties uz informāciju, kas bija Komisijas rīcībā procedūras uzsākšanas lēmuma laikā, tai bija iemesls uzskatīt, ka kredīta garantija bija izsniegta par labu Teracom, vai tā vismaz bija pieejama Teracom.

(50)

To iemeslu dēļ, kas galvenokārt bija saistīti ar Teracom investīcijām ciparu virszemes televīzijā, 2001. gadā prognozes par uzņēmuma maksātspēju nebija ļoti optimistiskas un gaidīja, ka tā maksātspēja turpmāk mazināsies (58). Tādēļ pastāvēja nopietns risks, ka Teracom ne tikai nespēs pildīt līgumus par SVT un TV4 programmu pārraidīšanu, bet tam arī nebūs līdzekļu ciparu virszemes tīkla attīstīšanai un darbībai kopumā. Turklāt pastāvēja risks, ka Teracom nevarēs maksāt kreditoriem.

(51)

Valdība 2001. gada novembrī izteica priekšlikumu, kurā ieteica uzņēmumam Teracom piešķirt kredīta garantiju maksimālā apmērā – SEK 2000 miljonu (kas ir aptuveni 210 miljoni euro). Uzņēmumam Teracom prasītu maksu, kas segtu riskus un administratīvās izmaksas, kas saistītas ar garantijas piešķiršanu, un garantijas laiks bija ierobežots (59). Šo priekšlikumu parlaments atbalstīja 2002. gada februārī (60). Saskaņā ar informāciju, kas bija Komisijas rīcībā procedūras uzsākšanas lēmuma laikā, pēc apstiprināšanas valdība pieņēma lēmumu izsniegt kredīta garantiju par labu Teracom.

(52)

Paziņojumā par valsts atbalstu garantiju veidā (“paziņojums par garantijām”) (61) Komisija skaidro, kā EK līguma 87. panta 1. punktu piemēro attiecībā uz dalībvalstu piešķirtām kredīta garantijām. Saskaņā ar paziņojuma par garantijām 4. iedaļu, izpildot vairākus nosacījumus, nodrošina, ka atsevišķa valsts garantija nav valsts atbalsts saskaņā ar 87. panta 1. punktu (62).

(53)

Pamatojoties uz pamatinformāciju par kredīta garantiju un iemesliem lēmumam piešķirt garantiju, kā paskaidrots procedūras uzsākšanas lēmumā (Teracom sliktais finanšu stāvoklis un maksātspējas mazināšanās), Komisijai nebija iemesla ticēt, ka varētu nebūt izpildīti paziņojuma par garantijām 4. iedaļā minētie nosacījumi un kredīta garantija būtu valsts atbalsts Teracom.

(54)

Pamatojoties uz informāciju par Teracom finanšu stāvokli, kas bija pieejama procedūras uzsākšanas lēmuma laikā, Komisija nevarēja izslēgt to, ka nosacījuma akcionāru iemaksa kā kapitāla ieguldījums būtu valsts atbalsts Teracom.

(55)

Kaut gan Teracom 2002. gadā bija uzsācis visas grupas aktivitāšu reorganizēšanu, lai uzlabotu finanšu stāvokli (63), un pārdošanas prognozes uzlabojās, Teracom aizvien bija zaudējumi, un tā maksātspēja turpināja mazināties (64). Saskaņā ar informāciju, kas bija Komisijas rīcībā procedūras uzsākšanas lēmuma laikā, Teracom maksātspējas koeficients 2002. gada beigās bija 20 %, kad tā aizdevēji pieprasīja, lai uzņēmuma maksātspējas koeficients būtu 25 % (saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju grupas līmenī šis rādītājs bija acīmredzami 30 %) (65). Tādēļ gan Teracom, gan tā aizdevēji pieprasīja, lai uzņēmumam tiktu piešķirts kapitāla ieguldījums (66).

(56)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju valdība secināja, ka Teracom finanšu stāvoklim bija pārejošs raksturs, ko izraisīja augstas investīciju un darbības izmaksas, un ka ilgtermiņā Teracom ir dzīvotspējīgs uzņēmums, kas augstu kotējas tirgū un kam ir nopietns darījumu modelis. Valdība 2003. gada martā ieteica parlamentam ļaut piešķirt uzņēmumam Teracom nosacījuma akcionāru iemaksu kapitāla ieguldījuma veidā, kura apmērs būtu aptuveni SEK 500 miljoni (aptuveni 52,5 miljoni euro) (67). Pēc tam, kad parlaments 2003. gada maijā to apstiprināja un 2003. gada jūnijā tika parakstīts nolīgums ar Teracom, valsts piešķīra uzņēmumam nosacījuma akcionāru iemaksu.

(57)

Pirms priekšlikuma pieņemšanas 2003. gada martā valdība informēja Komisiju par nodomu izteikt priekšlikumu parlamentam par kapitāla ieguldījumu. Tomēr saskaņā ar valdības teikto tā nebija oficiāla informācija Komisijai (68).

(58)

Tādēļ Komisijas rīcībā esošā informācija liecināja, ka pirms kapitāla ieguldījuma Teracom maksātspēja bija zemāka par nepieciešamajiem 25 %. Tādējādi Komisija secināja, ka darījums, iespējams, nenotika saskaņā ar nosacījumiem, kas būtu līdzīgi nosacījumiem privāto kredītu tirgū (t. i., ka privāts kreditors būtu pieņēmis tādu pašu lēmumu veikt kapitāla ieguldījumu uzņēmumā Teracom). Tādēļ Komisija nevarēja izslēgt, ka kapitāla ieguldījums būtu valsts atbalsts.

(59)

Informācija, kas bija Komisijas rīcībā procedūras uzsākšanas laikā, liecināja, ka nevar izslēgt iespēju, ka visi trīs iespējamie valsts atbalsta pasākumi atbilst 87. panta 1. punkta prasībām un tādējādi ir valsts atbalsts.

(60)

Turklāt procedūras uzsākšanas lēmuma laikā Komisijas rīcībā nebija informācijas, kas liecinātu, ka atbalsts būtu samērojams ar EK līgumu. Neviena no atkāpēm, kas minēta 87. panta 2. punktā, 87. panta 3. punktā vai 86. panta 2. punktā, nešķita piemērojama, un problemātiski šķita tas, ka Zviedrija digitalizācijas procesa laikā šķietami neņēma vērā tehnoloģijas neitralitātes principu.

(61)

Tādēļ Komisija uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru, lai Zviedrijai un ieinteresētajām personām dotu iespēju iesniegt savus komentārus par Komisijas sākotnējo novērtējumu, kā norādīts procedūras uzsākšanas lēmumā.

(62)

B2 piekrīt visiem pieņēmumiem, kas minēti procedūras uzsākšanas lēmumā. Saskaņā ar B2 teikto uzņēmumam Teracom piešķirtās priekšrocības var kropļot konkurenci ne tikai ciparu satelīttelevīzijas, bet arī ciparu kabeļtelevīzijas jomā. Attiecībā uz platjoslas izplatīšanu turpmāko gadu laikā nozīmīgākais produkts būs daudzraižu televīzija (69).

(63)

ECCA nebija īpašu komentāru par informāciju, kas sniegta procedūras uzsākšanas lēmumā, bet tā atzinīgi vērtē Komisijas veikto pārbaudi par ciparu virszemes televīzijas pakalpojumiem Zviedrijā. Īpaši tas ir tādēļ, ka vairākas dalībvalstis iejaucas, lai finansētu jaunu infrastruktūru, īpaši ciparu virszemes tīklus, un pakalpojumus. Saskaņā ar ECCA teikto šāda politika jau ietekmē klientu uzvedību attiecībā uz kabeļtelevīzijas pakalpojumiem.

(64)

Turklāt saskaņā ar ECCA teikto procedūras un nosacījumi, ko šīm platformām noteikušas valsts un reģionālās iestādes, ir diskriminējošas un to ietekmes dēļ citu platformu operatoriem rodas konkurences kropļojumi. Saskaņā ar ECCA teikto kapitāla investori negribīgi investē infrastruktūrā, jo šķiet, ka publiskās iestādes veicinās tādas konkurētspējīgas infrastruktūras izveidi, kas varētu piedāvāt tādus pat pakalpojumus par subsidētām cenām. Tādējādi varētu ļoti negatīvi ietekmēt pieejamo finansējumu, kas nepieciešams šīs kabeļtelevīzijas rūpniecības nozares konsolidēšanai, tīklu modernizēšanai un jaunu pakalpojumu ieviešanai (70).

(65)

Saskaņā ar ESOA teikto Zviedrijas iestādes piešķir nelikumīgu valsts atbalstu Teracom. Atbalsta ietekme ir dot priekšroku virszemes tehnoloģiskajam risinājumam salīdzinājumā ar tādiem citiem risinājumiem kā kabeļtelevīzija vai satelīttelevīzijas risinājums, un tādējādi tiek kropļota konkurence, jo valsts atbalsta dēļ Teracom var samazināt izmaksas un samazināt cenas, kas tiek noteiktas parastos tirgus nosacījumos.

(66)

Saskaņā ar ESOA teikto satelītu darbināšana ciparu televīzijas pārraidīšanai saistīta ar ievērojamām investīcijām. Tomēr, ja tirgus netiek kropļots, satelīti nopietni konkurē ar ciparu virszemes (tostarp kabeļtelevīzijas) risinājumu. Ņemot vērā to, ka pāreja no analogās pārraidīšanas uz ciparu pārraidīšanu notiek visā Eiropas Savienībā, ESOA uzskata, ka intervences, kas līdzīgas Zviedrijā vērojamām intervencēm, varētu notikt arī citās dalībvalstīs (71).

(67)

NSAB uzstāj uz sūdzībā izklāstītajiem argumentiem un iesniegtajiem papilddokumentiem un piekrīt procedūras uzsākšanas lēmumā paustajiem pieņēmumiem. Tomēr tas apšauba, vai dati, ko Zviedrijas iestādes sniegušas, atbildot uz procedūras uzsākšanas lēmumu, atbilst visiem maksājumiem, ko SVT veicis Teracom, un vai tie sniedz patiesu un precīzu ainu par faktiski samaksātajām summām. Uzņēmums tādēļ mudina Komisiju pieprasīt turpmāku informāciju un paskaidrojumus no valdības.

(68)

Attiecībā uz valdības argumentiem par labu ciparu virszemes apraidei salīdzinājumā ar ciparu satelītapraidi NSAB min, ka dažās kaimiņvalstīs ir salīdzinoši maz mājsaimniecību, kuras nevar uztvert satelītapraidi. Turklāt uzņēmums bilst, ka tādās valstīs kā, piemēram, Somija, 10 % mājsaimniecību, ko aptver adekvāts ciparu virszemes tīkls, saskaras ar uztveršanas problēmām. Uzņēmums apgalvo, ka saskaņā ar BBC teikto 25 % no mājsaimniecībām Apvienotajā Karalistē nevar redzēt ciparu virszemes televīziju nekvalitatīvo gaisa instalāciju dēļ.

(69)

Visbeidzot NSAB uzdod jautājumu par to, vai Öhrlings PriceWaterhouseCoopers (“PWC”) ziņojums par kapitāla ieguldījumu Teracom grupā ir neitrāls. Uzņēmums uzskata, ka ziņojuma pamatā esošā darījumu prognoze attiecībā uz Teracom ir pārmērīgi optimistiski pieņēmumi, piemēram, par gaidāmo abonentu skaitu (72).

(70)

Telenor Broadcast neieņem nekādu nostāju attiecībā pret to, vai iespējamie pasākumi šajā lietā nozīmē valsts atbalstu. Tomēr tas uzsver, ka atbalsts, ko sniedz ciparu virszemes platformai, kropļo konkurenci citu platformu operatoriem, un tas attiecas gan uz izplatīšanas tirgu, kurā televīzijas pakalpojumus piedāvā klientiem, gan pārraidīšanas tirgiem, kuros raidorganizācijām piedāvā infrastruktūras pārraidīšanas jaudu.

(71)

Teracom (tostarp Boxer) ir aktīvs, piedāvājot gan pārraidīšanas pakalpojumus raidorganizācijām, gan televīzijas pakalpojumus patērētājiem, un varēs izmantot valsts atbalstu abu darbību subsidēšanai. Lejupējas televīzijas izplatīšanas tirgū to var darīt, gan piedāvājot televīzijas pakalpojumus par zemāku cenu, gan piedāvājot vairāk televizora pierīču nekā būtu ekonomiski iespējams bez valsts atbalsta. Saskaņā ar Telenor Broadcast teikto šajā attīstības posmā ir ļoti svarīgi veidot vienotu tirgu visām platformām.

(72)

Telenor Broadcast arī uzdod jautājumu par to, vai pienākums uzņēmumam SVT aptvert 99,8 % Zviedrijas iedzīvotāju ar virszemes tīkla palīdzību pats par sevi nav valsts atbalsts, un par to, vai virszemes pārraidīšana no izmaksu viedokļa ir efektīvākais televīzijas izplatīšanas veids (73).

(73)

TeliaSonera neieņem nekādu nostāju attiecībā pret to, vai iespējamie pasākumi šajā lietā ir samērojami ar EK līgumu. Tomēr tas uzsver, ka starp dažādām tehniskām infrastruktūrām televīzijas izplatīšanas tirgū ir svarīgi nodrošināt konkurences neitralitāti (74).

(74)

UGC neieņem nostāju attiecībā pret to, vai iespējamie pasākumi šajā lietā ir samērojami ar EK līgumu. Vienlaicīgi tas izsaka lielu atbalstu Komisijas veiktajai izmeklēšanai. Tas uzskata, ka valsts sponsorēta konkurence var tikai kropļot tirgu. Uzņēmums uzskata, ka nav attaisnojuma tam, ka valsts iesaistās ciparu virszemes televīzijas attīstīšanā, pamatojoties uz publikas intereses argumentu. Ja publikas interesēs būtu nodrošināt ciparu televīziju, to var darīt vairākas alternatīvas infrastruktūras (75).

(75)

Viasat atzinīgi vērtē Komisijas veikto izmeklēšanu un uzskata, ka no procedūras uzsākšanas lēmuma ir skaidrs, ka Teracom (tostarp Boxer) saņēmis ievērojamu finansējumu no valsts resursiem, kas ir nelikumīgs valsts atbalsts. Uzņēmums pilnībā piekrīt procedūras uzsākšanas lēmumā sniegtajiem secinājumiem. Saskaņā ar Viasat teikto satelītpārraidīšana ir saistīta ar izmaksu efektīvāku izplatīšanas platformu, valdības izvēle dot priekšroku virszemes tīklam samazinās izvēli patērētājiem un pasliktināsies pieejamo produktu kvalitāte.

(76)

Viasat piebilst, ka Boxer arī guvis labumu no papildu valsts atbalsta, ne tikai no Teracom, bet arī tieši no SVT. Atšķirībā no satelītapraides izplatītājiem (tostarp Viasat) Boxer nav jāmaksā par tiesībām izplatīt SVT programmas (76).

(77)

Valdība 29. oktobra atbildē pauž viedokli, ka nav sniegts atbalsts Teracom un nav pārkāptas Zviedrijas saistības saskaņā ar EK līgumu. Īpaši Zviedrija uzskata, ka procedūras uzsākšanas lēmums pieņemts, pamatojoties uz nepilnīgu un bieži vien neprecīzu informāciju.

(78)

Saskaņā ar valdības teikto SVT nav veicis un neveiks pārmērīgus maksājumus Teracom par pārraidīšanas pakalpojumiem analogajā un ciparu virszemes tīklā. Turklāt valdība apgalvo, ka Komisijas novērtējums procedūras uzsākšanas lēmumā balstīts uz neprecīziem skaitļiem.

(79)

Pirmkārt, procedūras uzsākšanas lēmumā Komisija vadās no Teracom izmaksām ciparu virszemes tīklā (2. tabulas 3. aile) bez PVN, kaut gan visos citos skaitļos tajā pašā tabulā iekļauts PVN. Saskaņā ar valdības teikto nevienos skaitļos neiekļauj PVN, un tikai tad tie ir salīdzināmi (77). Turpmāk redzamajā 3. tabulā sniegta attiecīgā tabula no procedūras uzsākšanas lēmuma un tajā veiktas korekcijas saistībā ar PVN. Saskaņā ar koriģētajiem skaitļiem Teracom uzkrātā peļņa līdz 2013. gadam ir ievērojami mazāka (SEK 23,7 miljoni) par summu, kas norādīta procedūras uzsākšanas lēmumā (SEK 509,61 miljons).

3. tabula.

Pārraidīšanas maksa no SVT laikā no 2002. gada līdz 2013. gadam

(bez PVN)

(80)

Otrkārt, valdība uzskata, ka Komisijas procedūras uzsākšanas lēmums balstīts uz aplēsēm par Teracom izmaksām par SVT pārraidīšanu, kas izdarītas vēl 2001. gadā (skatīt 3. un 4. aili attiecīgi 4. un 3. tabulā). Saskaņā ar valdības teikto Teracom faktiskās izmaksas ievērojami atšķiras no šīm aplēsēm (skatīt . tabulu) un kā apliecinājumu savam apgalvojumam valdība iesniedza precīzus skaitļus. Atšķirība ir visievērojamākā attiecībā uz Teracom izmaksām ciparu virszemes tīklā, kur izmaksas sākotnēji bija aplēstas SEK 160 miljoni gadā. Aplēses pamatā bija likme, ka ciparu tīkls aptver 98 % un ir pilnībā funkcionējošs kopš 2002. gada, piemēram, pārraides signālu reģionu dalījumā (“regional nedbrytbarhet”) un drošības veicināšanas pasākumi (“säkerhetsåtgärder”) (78). Tomēr tikai 2005. gadā ciparu virszemes tīklu izspieda tādā mērā un Teracom izmaksas par SVT pārraidi, izmantojot ciparu platformu, sāka atbilst sākotnējām aplēsēm (skatīt . tabulu). Iesniegtie skaitļi, kas rāda Teracom faktiskās izmaksas, arī liecina par Komisijas procedūras uzsākšanas lēmumā paustajām bažām par to, ka izmaksas par SVT pārraidīšanu sākotnējā izspiešanas posmā bijušas mazākas nekā 160 miljoni SEK (79).

(81)

Treškārt, valdība uzsvēra, ka pārraidīšanas maksā, ko SVT maksā Teracom, kā norādīts procedūras uzsākšanas lēmumā (. un 3. tabulas 1. aile), neatbilst SVT faktiskajiem maksājumiem, bet attiecas uz finansējumu, ko bija paredzēts pārskaitīt no izplatīšanas konta uzņēmumam SVT. Šie naudas līdzekļi bija SVT rīcībā, lai maksātu par pārraidīšanu virszemes tīklā, bet SVT nebija pienākuma izmantot šos naudas līdzekļus tikai šim nolūkam (80). Valdība Komisijai arī norādīja, ka pretēji sākotnējam pieņēmumam paredz, ka SVT 2006. gadā no izplatīšanas konta saņems SEK 384 miljonus (bez PVN), nevis SEK 205 miljonus (bez PVN), kā aplēsts procedūras uzsākšanas lēmumā (81).

(82)

Nākamajā tabulā sniegti SVT faktiskie maksājumi Teracom (1.a–1.c aile) un Teracom faktiskās izmaksas par SVT pārraidīšanu (2.–4. aile) laika posmā no 1999. gada līdz 2006. gadam (82). Papildus laika grafikam, kas aptverts procedūras uzsākšanas lēmumā, tabulā iekļauts 1999., 2000. un 2001. gads. Saskaņā ar valdības teikto šie skaitļi ļauj Komisijai pārbaudīt, vai attiecībā uz visu periodu kopš 1999. gada, kad aprīlī tika uzsākts ciparu virszemes tīkls, SVT nav veicis nevienu pārmērīgu maksājumu Teracom. Informācija, kas attiecas uz šiem papildu gadiem, arī attiecas uz Komisijas bažām, kas paustas procedūras uzsākšanas lēmumā (83), t. i., ka SVT saņēma papildu naudas līdzekļus ciparu virszemes tīkla izspiešanas sākotnējā posmā (laikā no 1997. gada līdz 2001. gadam), t. i., pirms tika izveidots izplatīšanas konts. Valdība nepārprotami norādīja, ka SVT šajā laikā kopumā saņēma SEK 300,3 miljonus tehniskai atjaunošanai (“teknisk förnyelse”). No šīs summas SEK […] miljonus iztērēja ciparu virszemes pārraidīšanas pakalpojumiem (SEK […] miljonus 2000. gadā un SEK […] miljonus 2001. gadā). Šie skaitļi ietverti 4. tabulā (1.b ailē) un tos ņem vērā, aprēķinot Teracom peļņu un zaudējumus darījumos ar SVT.

(83)

Pamatojoties uz Teracom faktiskajām izmaksām un maksām, 4. tabulā par katru gadu laikā no 1999. gada līdz 2006. gadam norādīta Teracom peļņa vai zaudējumi darījumos ar SVT (5. aile). Šķiet, ka katru gadu, izņemot 2005. gadu, SVT kopējie maksājumi Teracom par analogo un ciparu pārraidi (1.c aile) bijuši mazāki nekā Teracom kopējās izmaksas par SVT pārraidīšanu (4. aile). Visa perioda laikā Teracom faktiski radušies zaudējumi par SVT pārraidīšanu – kopumā SEK 149,5 miljoni.

4. tabula.

SVT faktiskā pārraidīšanas maksa un Teracom pārraidīšanas faktiskās izmaksas laikā no 1999. gada līdz 2006. gadam (bez PVN)

(84)

Valdība sniegusi Komisijai paskaidrojumus par zaudējumiem, kas Teracom radušies par SVT pārraidīšanu laikā no 1999. gada līdz 2006. gadam. Pirmkārt, saskaņā ar valdības teikto Teracom nosaka cenas ciparu virszemes tīklā, pamatojoties uz faktisko skatītāju skaitu (jeb t. s. “izplatības likmi”), kas pakāpeniskās nomainīšanas sākumposmā bija zemāka nekā cerēts. Otrkārt, lai raidorganizācijām dotu stimulu uzsākt pārraidīšanu ciparu virszemes tīklā, Teracom sākotnēji nevarēja pieprasīt tādu maksu par pārraidīšanu, kas pilnībā segtu tā izmaksas. Visbeidzot Teracom izmaksās, kas norādītas 4. tabulā, ietvertas domātās izmaksas, tādas kā īpašnieka pieprasītā atdeves likme. Saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem šādas domātās izmaksas neuzskata par zaudējumiem (84).

(85)

Valdība arī iesniegusi Teracom faktiskās cenas un izmaksas par tādu raidorganizāciju, kas nav SVT, pārraidīšanu analogajā un ciparu virszemes tīklā (85), īpaši Zviedrijas lielākās komerciālās raidorganizācijas TV4 cenas un izmaksas; TV4 arī ir vienīgā cita raidorganizācija, kas darbojas analogajā virszemes tīklā. Tā kā dati liecina, ka SVT maksājis augstāku pārraidīšanas maksu nekā TV4, šīs cenu atšķirības saskaņā ar valdības teikto var izskaidrot ar to, ka pastāv īpašas prasības attiecībā uz SVT pārraidīšanu, piemēram, SVT augstāka pārklājuma likme un lielāka jaudas izmantošana, SVT pārraides signālu reģionālais sadalījums un drošības veicināšanas pasākumi (86).

(86)

Saskaņā ar valdības teikto nav izdota kredīta garantija. Tomēr valdība pieļauj, ka 2002. gada februārī parlaments pieņēmis lēmumu, ar kuru pilnvarojis valdību izdot kredīta garantiju (87).

(87)

Valdība norādīja, ka ir svarīgi minēt, ka saskaņā ar Zviedrijas Konstitūciju tikai valdība, nevis parlaments, var uzņemties finanšu saistības pret trešām pusēm (piemēram, pret Teracom) attiecībā uz valsts budžeta līdzekļiem. Tomēr valdība nevar veikt šādas apņemšanās bez iepriekšēja parlamenta apstiprinājuma. Šajā gadījumā valdība lūgusi uzticēt garantijas izdošanu Valsts parāda iestādei (88).

(88)

Saskaņā ar valdības teikto, ja parlaments devis piekrišanu, tad valdība 2002. gada jūnijā pieņēma lēmumu lūgt Valsts parāda iestādei izdot kredīta garantiju par labu Teracom un pieņemt lēmumu par maksu, kādu prasīt no Teracom par iesaistītajiem riskiem un administratīvajām izmaksām. Tomēr valdība uzsver, ka šajā lēmumā norādīts, ka Valsts parāda iestādei jāņem vērā EK noteikumi par valsts atbalstu, lai konstatētu, vai kredīta garantija būs samērojama ar šiem noteikumiem; pretējā gadījumā būtu jāvāc informācija, kas nepieciešama paziņojumam saskaņā ar līguma 88. panta 3. punktu (89). Turklāt Valsts parāda iestādei bija jāveic visu valsts garantiju riska novērtējums. Jāmin, ka kredīta garantiju nevar izdot pirms Valsts parāda iestādes lēmuma par kredīta garantijas apjomu, laika periodu un maksas apjomu, ne arī pirms konstatē, vai kredīta garantija nav pretrunā EK noteikumiem par valsts atbalstu (90).

(89)

Valsts parāda iestāde, kas daļēji balstās uz iepriekšēju kredīta novērtējumu, ko Standard & Poor’s veica laikā no 2002. gada jūlija līdz septembrim (91), secināja, ka ar kredīta garantijas izdošanu saistītie finanšu riski bija pārāk nozīmīgi. Ja vajadzētu izdot kredīta garantiju, vajadzētu prasīt ļoti augstu maksu, lai segtu iesaistītos riskus. Turklāt Valsts parāda iestāde konstatēja, ka nevar izslēgt iespēju, ka valsts garantija nozīmētu valsts atbalstu (92). Saskaņā ar valdības teikto pēc tam, kad 2002. gada 2. oktobrī Valsts parāda iestāde bija paziņojusi savu viedokli, ne valdība, ne Valsts parāda iestāde, ne Teracom neveica nekādas darbības.

(90)

Saskaņā ar valdības teikto nosacījuma akcionāru iemaksa kapitāla ieguldījuma veidā nav valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(91)

Vispirms valdība min, ka procedūras uzsākšanas lēmums balstīts uz daļēji neprecīzu informāciju, kuras dēļ Teracom saimnieciskā un finanšu situācija šķiet sliktāka nekā patiesībā. Teracom maksātspēja nav bijusi tik zema, kā norādīts procedūras uzsākšanas lēmumā, un uzņēmumam zaudējumi bijuši tikai 2001. un 2002. gadā, nevis arī 2003. gadā (93).

(92)

Saskaņā ar valdības teikto Komisija procedūras uzsākšanas lēmumā nepareizi novērtējusi Teracom saimniecisko un finanšu situāciju kapitāla ieguldījuma laikā. Valdība uzsver, ka 2003. gada jūnija beigās, kad uzņēmumā tika veikts kapitāla ieguldījums, Teracom finanšu un saimnieciskā situācija bija ievērojami mainījusies salīdzinājumā ar to laika posmu, kas bija par pamatu Valsts parāda iestādes negatīvajam atzinumam par priekšlikumu piešķirt uzņēmumam valsts garantiju (94).

(93)

Valdība norādījusi, ka 2002. gada laikā Teracom veicis dažādus pasākumus finanšu un saimniecisko problēmu risināšanai. Tas pārdeva trīs meitasuzņēmumus, samazināja izmaksas, atlaižot ievērojamu daļu darbinieku (20 %), veica meitasuzņēmumu apvienošanu, slēdza daļu savu operāciju un koncentrēja darījumus mazākā skaitā vietu un samazināja investīcijas salīdzinājumā ar 2000. un 2001. gadu. Turklāt ciparu virszemes televīzijas tirgus attīstība bija labvēlīga, pieauga pieprasījums pēc abonementa uz ciparu televīziju, īpaši 2002. gada rudenī. Teracom gadījumā tādējādi ievērojami palielinājās gada abonementa pārdošana – no aptuveni 100 000, kas bija 2001. gada beigās līdz aptuveni 140 000, kas bija 2002. gada beigās. Šie izmaksas samazinošie pasākumi un pārdošanas palielināšana 2002. gada otrajā pusgadā ievērojami uzlaboja Teracom finanšu un saimniecisko situāciju, un faktiski uzņēmums jau strādāja ar peļņu 2003. gada pirmajos trīs mēnešos, t. i., pirms valdība sagatavoja priekšlikumu parlamentam (95).

(94)

Valdība paskaidroja, ka laikā, kad Valsts parāda iestāde tai paziņoja par negatīvo atzinumu, valdība bija nolēmusi veikt padziļinātu analīzi par Teracom saimniecisko un finanšu stāvokli (96), nevis ātru analīzi, kādu iepriekš bija veikusi Valsts parāda iestāde.

(95)

Līdzīgi tam, ko būtu darījis privāts akcionārs, valdība novērtēja Teracom īstermiņa un ilgtermiņa saimniecisko un finanšu stāvokli, pamatojoties uz Teracom saimnieciskās darbības plāniem laikā no 2003. gada līdz 2005. gadam, finanšu prognozēm laikā no 2003. gada līdz 2010. gadam un salīdzinājuma ar citiem uzņēmumiem un citiem akcionāriem gan tajā pašā, gan līdzīgās nozarēs. Secinājums bija, ka nosacījuma akcionāru iemaksa kapitāla ieguldījuma veidā, kura apjoms bija SEK 500 miljoni, uzlabotu Teracom maksātspēju un uzņēmums varētu attiecīgi radīt pietiekamu peļņu, lai atmaksātu ieguldījumu saprātīgā laikā. Valdība aizvien uzskata, ka konkrētajā situācijā akcionāru veiktais kapitāla ieguldījums nebija valsts atbalsts. Saskaņā ar valdības teikto privāts ieguldītājs tādā pašā situācijā būtu gatavs iemaksāt kapitālu, jo Teracom ilgtermiņa finanšu prognozes bija pozitīvas (97).

(96)

Valdība piebilst, ka šajā sakarā, pretēji tam, ko Komisijai būtu vajadzējis darīt, tā nav ņēmusi vērā visus svarīgos faktorus, veicot pārbaudi par to, vai var cerēt, ka kapitāla ieguldījums radīs pietiekamu atdevi. Komisija analizēja tikai Teracom agrākos zaudējumus un tā maksātspējas koeficientu. Valdība uzskata, ka Komisija maldījās, kad tā salīdzināja valsti ar ārēju kreditoru tā vietā, lai salīdzinātu to ar privātu akcionāru, par kuru var uzskatīt, ka tas savas investīcijas uztvers ilgtermiņa perspektīvā. Valstij Teracom pieder 100 %, kas nozīmē arī ilgāka termiņa intereses nekā mazākuma līdzdalības gadījumā (98).

(97)

Savu argumentu tālākai atbalstīšanai valdība iesniedza neatkarīga revidentu konsultantu uzņēmuma PWC ziņojumu, ko tas sagatavoja pēc valdības lūguma, lai pārskatītu valdības lēmumu par kapitāla ieguldījumu. Ziņojumā novērtēta Teracom saimnieciskā un finanšu situācija kapitāla ieguldījuma laikā, un tā pamatā ir valdības lēmuma laikā pieejamā informācija. Ziņojumā secināts, ka valdībai bijusi pietiekama informācija, lai tā pieņemtu lēmumu veikt ieguldījumu, un ka Teracom ilgtermiņa pelnītspēja bijusi tādā līmenī, kas apmierinātu pat privātu ieguldītāju (99).

(98)

Visbeidzot valdība uzskata, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā kapitāla ieguldījuma plašāku kontekstu. Piemēram, Komisijai vajadzēja ņemt vērā to, ka ieguldījums bija nepieciešams, lai nodrošinātu jau veiktās investīcijas, kuras ilgtermiņā varēja būt peļņu nesošas (100).

(99)

Lai pasākumu varētu raksturot kā valsts atbalstu 87. panta 1. punkta nozīmē, tam jāatbilst šādiem četriem nosacījumiem: 1) jāpārskaita valsts resursi, 2) attiecīgajā pasākumā jāietver ekonomiska rakstura priekšrocība saņēmējam, 3) pasākumam jāizjauc vai jādraud izjaukt konkurenci un 4) pasākumam jāietekmē tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(100)

Lai konstatētu, vai pārraidīšanas maksa, ko SVT maksā Teracom par pārraidīšanu virszemes tīklā, dod ekonomisku priekšrocību Teracom, jāpārbauda, vai SVT jau samaksājis vai nākotnē gatavojas maksāt summas, kas pārsniegtu summas, kuras Teracom varētu pamatoti gaidīt no klientiem parastos tirgus nosacījumos.

(101)

Pirmkārt, Komisija izmeklēja, vai kopš ciparu virszemes televīzijas uzsākšanas Zviedrijā 1999. gadā SVT līdz 2006. gadam maksājis Teracom maksu, kas pārsniedz Teracom izmaksas par SVT pārraidīšanu. Kaut gan aprēķini procedūras uzsākšanas lēmumā lielā mērā balstīti tikai uz aplēsēm par SVT maksājumiem un Teracom izmaksām, Komisija pašreizējā lēmumā pamatojusi savus aprēķinus ar faktiskiem skaitļiem (skatīt . tabulu). Šie skaitļi rāda, ka laikā no 1999. gada līdz 2006. gadam SVT maksājumi Teracom nav bijuši pārmērīgi. Faktiski, skatot visa perioda laikā, SVT maksājumi bijuši mazāki par Teracom izmaksām par SVT pārraidīšanu, kādēļ radušies zaudējumi par pārraidīšanu aptuveni SEK 149,5 miljoni. Tas, ka šajā skaitlī (SEK 149,5 miljoni) ietverti maksājumi par pārraidīšanu gan analogajā, gan ciparu tīklā, arī norāda, ka nav bijusi šķērssubsidēšana tādā nozīmē, ka Teracom pieprasījis pārmērīgu maksu par pārraidīšanu analogajā tīklā, lai izmantotu naudu savām ciparu operācijām.

(102)

Otrkārt, Komisija pārbaudījusi, vai Teracom pieprasījis augstāku pārraidīšanas maksu no SVT salīdzinājumā ar citiem komerciāliem apraidītajiem un tādējādi radījis ekonomisku priekšrocību, pateicoties SVT. Šajā sakarā Komisija min, ka Teracom nosaka cenu, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu, t. i., Teracom piemēro vienādus termiņus un nosacījumus visiem klientiem (101). Precīzāk, Komisija min, ka Teracom nosaka cenu par pārraidīšanu analogajā tīklā, pamatojoties uz izmaksām, un tā rīkojas kopš 1992. gada, un tā cenas par pārraidīšanu ciparu tīklā nosaka t. s. cenu noteikšanas modelis, kura pamatā ir izplatība, saskaņā ar kuru parametri ir vienādi visiem Teracom klientiem (102). Komisija arī salīdzinājusi faktiskās cenas, ko Teracom prasījis no SVT, ar citām raidorganizācijām ciparu virszemes tīklā. Kaut gan Teracom no SVT prasījis augstāku cenu nekā no, piemēram, komerciālās raidorganizācijas TV4, šādu cenas starpību radīja papildu pakalpojumi, ko SVT pieprasīja no Teracom  (103). Tādējādi Komisija nekonstatēja nekādas norādes par to, ka uz SVT būtu attiecināti mazāk izdevīgi (vai izdevīgāki) termiņi un nosacījumi nekā attiecībā uz citām raidorganizācijām vai ka no SVT pieprasīta nesamērīgi augsta pārraidīšanas maksa.

(103)

Treškārt, un lai iegūtu pilnīgu priekšstatu, Komisija izmeklēja, vai nākotnē SVT vajadzēs maksāt Teracom maksu, kas būs lielāka par parasto tirgus cenu par pārraidīšanu. Procedūras uzsākšanas lēmumā izteiktas bažas arī par to, vai laikā no 2008. gada līdz 2013. gadam SVT būtu maksājis Teracom pārmērīgi daudz par pārraidīšanu, kā rezultātā līdz 2013. gadam Teracom būtu izveidojusies uzkrātā peļņa aptuveni SEK 510 miljoni. Tomēr Komisija min, ka Teracom gan tagad, gan paredzamā nākotnē noteiks cenas, pamatojoties uz iepriekšminēto cenas noteikšanas principu, kas tam neļaus prasīt no SVT pārmērīgu pārraidīšanas maksu (104). Turklāt kopš Zviedrijas Pasta un telekomunikāciju regulatora pieņemtā lēmuma 2005. gadā Teracom pakļauts ex-ante regulām analogās un ciparu virszemes pārraidīšanas vairumtirgū (105). Šiem lēmumiem faktiski jāizslēdz risks, ka Teracom varētu no SVT pieprasīt pārmērīgu pārraidīšanas maksu. Visbeidzot, kā valdība paskaidrojusi (skatīt 0. punktu) un pretēji Komisijas bažām procedūras uzsākšanas lēmumā, SVT nav pienākuma izmantot visus naudas līdzekļus, ko tas saņem no izplatīšanas konta, lai samaksātu Teracom par pārraidīšanu. SVT neatkarīgi diskutē par pārraidīšanas maksu ar Teracom un, ja rezultātā tas izdod par pārraidīšanu mazāk nekā prognozēts, uzņēmums var izmantot šādus naudas līdzekļus savām programmas darbībām (106).

(104)

Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, Komisijas nostāja ir tāda, ka, kaut gan SVT ir pienākums pārraidīt, izmantojot analogo un ciparu virszemes tīklu un patlaban uzņēmuma vienīgā iespēja ir saviem pakalpojumiem izmantot Teracom, Teracom iespējas gūt priekšroku pār SVT kā nebrīvu klientu ir ierobežotas. Šajā sakarā Komisija arī min, ka tā iemesla dēļ, ka komerciālās raidorganizācijas uzskata, ka to klātbūtne ciparu virszemes tīklā un attiecīgo pārraidīšanas maksu maksāšana Teracom atmaksājas, ir saprātīgi, ka to dara arī SVT.

(105)

Attiecībā uz pieņēmumu, ka Boxer saņēmis valsts atbalstu tādēļ, ka SVT nemaksāja par izplatīšanu (107), Komisija uzsvēra, ka komerciāli nolīgumi starp raidorganizācijām un izplatītājiem var būt dažādi. Ņemot vērā to, ka darījums starp šīm divām pusēm nozīmē pārraidīšanas pakalpojumu apmaiņu pret satura pieejamību, kas ir svarīgi abām pusēm, precīzi termiņi un nosacījumi var būtiski atšķirties atkarībā no, piemēram, iesaistītajām platformām un operatoriem.

(106)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secina, ka pārraidīšanas maksā, ko SVT maksā Teracom, nenozīmē ekonomisku priekšrocību Teracom un tādēļ nav valsts atbalsts 87. panta 1. punkta nozīmē.

(107)

Saskaņā ar paziņojumu par garantijām uz garantiju vispārīgi attiecas 87. panta 1. punkta darbības joma, ja tiek ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm un netiek maksāts tirgus uzcenojums. Paziņojuma par garantijām 2. iedaļā paredzēts, ka izdodot valsts garantiju, pat ja valsts neveic maksājumus saskaņā ar garantiju, tomēr var būt valsts atbalsts saskaņā ar 87. panta 1. punktu. Tas ir tādēļ, ka tiek uzskatīts, ka atbalsts tiek piešķirts garantijas piešķiršanas laikā, nevis tad, kad atbalsts tiek lūgts, vai tad, kad tiek veikti maksājumi saskaņā ar garantijas termiņiem.

(108)

Tomēr Komisija min, ka saskaņā ar iedibinātajām precedenta tiesībām, piem., Austrija pret Komisiju, jābūt beznosacījumu un juridiski saistošam solījumam piešķirt attiecīgo atbalstu pirms var konstatēt, ka pastāv atbalsts (108).

(109)

Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka valdības lēmums lūgt, lai Valsts parāda iestāde izdod kredīta garantiju, bijis nosacījuma lēmums un nav devis Teracom beznosacījumu tiesības prasīt, lai tam tiktu izdota kredīta garantija. Komisija min, ka saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem gadījumā, kad iestādes, kas pakļautas valdības uzraudzībai, izdod kredīta garantiju, šāda darbība vienmēr ir saistīta ar nosacījumiem, kas attiecas uz Valsts parāda iestādes konstatētajiem faktiem, tostarp par maksātspēju un godīgumu. Šī Zviedrijas sistēmas un likumdošanas iezīme ir vispārzināma. Tāpat ir skaidrs, ka valdība apzinājusies par tās pienākumiem saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, jo tā paziņojusi, ka Valsts parāda iestādei bija jāapsver kredīta garantija saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem un, ja nepieciešams, jāvāc svarīga informācija, lai to paziņotu Komisijai. Svarīgi, ka Komisija min, ka pēc Valsts parāda iestādes paziņojuma netika veiktas nekādas darbības. Tādēļ apkopojot, pamatojoties uz iepriekš teikto, Komisija konstatē, ka nevar secināt, ka kredīta garantija vispār izdota un ka Teracom izteikts beznosacījumu un juridiski saistošs solījums piešķirt valsts atbalstu. Rezultātā Teracom nav piešķirta ekonomiska priekšrocība.

(110)

Ja valsts nodrošina finansējumu uzņēmumam tādos apstākļos, kas nebūtu pieņemami ieguldītājam, kas darbojas parastos tirgus ekonomikas apstākļos, saņēmējam tiek nodrošināta ekonomiska priekšrocība (109). Lai noteiktu, vai tas, ka nosacījuma akcionāru iemaksa kapitāla ieguldījuma veidā tika piešķirta Teracom 2003. gada jūnija beigās, dod uzņēmumam ekonomisku priekšrocību, jāpārbauda, vai šāds kapitāla ieguldījums atbilda tirgus ekonomikas ieguldītāja principam.

(111)

Komisija pieļauj, ka procedūras uzsākšanas lēmumā sniegtā informācija par Teracom finanšu stāvokli nav bijusi pilnīgi precīza. Valdība parādīja, ka Teracom maksātspēja nav bijusi tik zema, kā norādīts procedūras uzsākšanas lēmumā, un Teracom bijuši zaudējumi divus, nevis trīs gadus pēc kārtas. Tādējādi procedūras uzsākšanas lēmumā Teracom finanšu stāvoklis parādīts sliktāks nekā patiesībā.

(112)

Komisija izanalizēja informāciju, ko valdība tai iesniedza savā 29. oktobra un turpmākajās atbildēs, tostarp Teracom īstermiņa un ilgtermiņa uzņēmējdarbības plānus, un uzskata valdības 2003. gada novērtējums par Teracom toreizējo un nākotnes saimniecisko un finanšu situāciju bijis reāls, un izredzes saņemt apmierinošu kapitāla ieguldījuma atdevi bijušas ticamas.

(113)

Kā detalizēti aprakstīts 7.3. iedaļā, valdība novērtējusi Teracom saimniecisko un finanšu stāvokli, pamatojoties uz uzņēmuma uzņēmējdarbības plānu no 2003. gada līdz 2005. gadam, finanšu prognozēm no 2003. gada līdz 2010. gadam un salīdzinājumu ar citiem uzņēmumiem un citiem akcionāriem tajā pašā un līdzīgās nozarēs. Secināja, ka nosacījuma akcionāru iemaksa – SEK 500 miljoni – uzlabotu Teracom maksātspēju un uzņēmums varētu attiecīgi gūt pietiekamu peļņu, lai atmaksātu akcionāru iemaksu saprātīgā laikā (110). Prognoze 2003. gadam norāda, ka Teracom peļņas un zaudējumu aprēķins būs pozitīvs. Šajā sakarā Komisija min, ka Teracom jau strādāja ar peļņu 2003. gada pirmajos trīs mēnešos, pirms valdība izteica priekšlikumu parlamentam.

(114)

Visbeidzot Komisija pārskatīja ziņojumu, ko PWC sagatavoja valdības vārdā un kurā paskaidroti dati, kas pamato valdības lēmumu. Komisija uzskata, ka šie dati veido ticamu pamatojumu investēšanas lēmumam. Īpaši ziņojumā norādīts, ka pēc zaudējumiem 2001. un 2002. gadā gandrīz bijusi situācija, ka Teracom strādājis bez zaudējumiem laikā, kad tika veikts kapitāla ieguldījums. Īpaši Teracom saimnieciskā un finanšu situācija ievērojami uzlabojusies salīdzinājumā ar laiku, kad Valsts parāda iestāde sniedza negatīvu atzinumu par valsts kredīta garantijas izsniegšanu (111).

(115)

Ziņojumā parādīts, ka valdības izvēle ir samērojama ar to analīzes veidu, kādu veiktu privāts ieguldītājs un kuru veidotu novērtējums par papildu peļņu, ko varētu sagaidīt no ieguldījuma, un vai šī peļņa ir pietiekama, lai kompensētu ieguldījuma riskus. Ziņojumā aprēķināta gaidāmā ieguldījuma iekšējā atdeves likme, nosakot tās radīto inkrementālo naudas plūsmu. To veic, ievērojot starpību starp diviem alternatīviem scenārijiem, no kuriem viens ir ar akcionāru iemaksu, otrs – bez akcionāru iemaksas. Paredzēts, ka ieguldījuma iekšējā atdeves likme sasniegs aptuveni 24 % līmeni, tādējādi pārsniedzot privāto tirgus investoru pieprasījumu šajā nozarē (salīdzināmā pašu kapitāla atdeves likme nozarē ir 8,6 %) un kompensējot arī uzņēmuma finanšu risku (112).

(116)

Kaut gan nav iespējams droši noteikt ex post, kā varētu attīstīties ieņēmumi, ja nebūtu akcionāru iemaksas, Komisija atzīst, ka Teracom pašu kapitāla atdeve palielinājusies no 3 % 2003. gadā līdz 11 % 2004. gadā un 19 % 2005. gadā (113).

(117)

Turpmāk 3. attēlā parādīta Teracom ienesīguma atdeve 2003., 2004. un 2005. gadā. Uzņēmums veica nosacījuma akcionāru iemaksas pirmo atmaksu 2006. gadā (114).

3. attēls.

Teracom faktiskās peļņas dinamika laikā no 1998. gada līdz 2005. gadam

Avots: Teracom gada pārskati no 1998. gada līdz 2005. gadam.

(118)

Tādējādi Komisija secina, ka nosacījuma akcionāru iemaksa kapitāla ieguldījuma veidā veikta apstākļos, kas būtu pieņemami privātam ieguldītājam, kas darbojas parastos tirgus ekonomikas apstākļos.

(119)

Tomēr šajā gadījumā rodas jautājums, vai tas, ka Teracom saglabā savu stāvokli, t. i., uzņēmums ir ekskluzīvs virszemes tīkla operators neraugoties uz to, ka 2002. gada oktobrī stājās spēkā direktīva par konkurenci elektroniskās komunikācijas tīklu un pakalpojumu tirgū (“konkurences direktīva”) (115), saskaņā ar kuru aizliegts saglabāt ekskluzīvas tiesības attiecīgajā nozarē, ietekmē pašreizējo novērtējumu par valsts atbalstu (116).

(120)

Kad, pārbaudot potenciālu atbalsta pasākumu, Komisija konstatē, ka pārkāpts cits EK līguma noteikums, tā novērtē, vai šāda atbalsta aspekti ir pretrunā ar īpašiem EK līguma noteikumiem, kas nav noteikti 87. un 88. pantā, un tie ir tik nesaraujami saistīti ar atbalsta objektu, ka nav iespējams tos novērtēt atsevišķi (117). Šādā gadījumā tas ir tikai tad, ja tiek pārkāpts cits šāds EK līguma noteikums un tam ir kropļojoša ietekme, kas ir parādāma un papildina ietekmi, kas saistīta ar potenciālo atbalsta pasākumu un tādējādi var noteikt Komisijas vērtējumu par šo pasākumu (118).

(121)

Šajā gadījumā Komisija min, ka konkurences direktīvas pārkāpšana nav novērtējamā pasākuma daļa, bet to rada valdības rīcība, kas ir atsevišķa un nodalīta no lēmuma piešķirt akcionāru iemaksu.

(122)

Turklāt, kaut gan nevar izslēgt, ka ekskluzīvas tiesības varēja ietekmēt Teracom pelnītspēju un līdz ar to zināmā mērā arī akcionāru iemaksu, to nevar droši konstatēt, jo Teracom ir pakļauts cenai regulēšanai, kā paskaidrots 42., 43. un 102. punktā, un nevar brīvi izmantot savu tirgus ietekmi. Tādēļ šajā gadījumā nevar parādīt, ka vispirms jau ekskluzīvo tiesību dēļ akcionāru iemaksa bijusi peļņu nesošs ieguldījums. Tādēļ arī nevar noteikt, ka bez ekskluzīvām tiesībām akcionāru iemaksas paredzamā atdeve nebūtu pieņemama privātam ieguldītājam.

(123)

Tādēļ, ja nav skaidri noteiktas cēloņsakarību sasaistes starp to, ka Zviedrija pārkāpj konkurences direktīvu, un akcionāru iemaksas sagaidāmo pelnītspēju, Komisija nevar anulēt Zviedrijas prasību par to, ka MEIP tests šajā gadījumā izpildīts. Tomēr tas neizslēdz nostāju, kādu Komisija var ieņemt nākotnē, ņemot vērā attiecīgos faktus.

(124)

Secinot, šajā gadījumā akcionāru iemaksa un konkurences direktīvas pārkāpšana var vērtēt un tās vajadzētu vērtēt atsevišķi saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, ko piemēro šiem abiem pasākumiem. Jāpiebilst, ka attiecībā uz konkurences direktīvu Komisija nosūtījusi Zviedrijas lietu uz Eiropas Kopienu Tiesu saskaņā ar EK līguma 226. pantu.

(125)

Tomēr attiecībā uz akcionāru iemaksu Komisija secina, ka nav konstatēts, ka pastāvētu valsts atbalsts 87. panta 1. punkta nozīmē.

126.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija konstatē, ka nav norāžu par to, ka izmeklētie pasākumi dotu ekonomisku priekšrocību Teracom vai kādam tā meitasuzņēmumam. Tādēļ Komisija secina, ka Zviedrijas īstenotie pasākumi nav valsts atbalsts līguma 87. panta 1. punkta nozīmē,