30.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/32

(1)

Saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu un Valsts atbalsta programmu kuģu būvei (1) (turpmāk tekstā – “Kuģu būves atbalsta programma”) 2005. gada 19. oktobra vēstulē (atzīme par saņemšanu Komisijā tajā pašā dienā) Vācija informēja par savu nodomu piešķirt reģionālu atbalstu uzņēmumam Detlef Hegemann Rolandwerft GmbH & Co. KG (“Rolandwerft”). 2005. gada 16. novembra vēstulē Komisija pieprasīja papildu informāciju, ko Vācija sniedza 2005. gada 23. decembra vēstulē (atzīme par saņemšanu tajā pašā dienā). 2006. gada 18. janvāra vēstulē (atzīme par saņemšanu tajā pašā dienā) Vācija veica izmaiņas pieteiktajā atbalstā.

(2)

2006. gada 22. februāra vēstulē Komisija paziņoja Vācijai savu lēmumu attiecībā uz šo atbalstu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. Komisija aicināja Vāciju un ieinteresētās puses izteikt savus apsvērumus. 2006. gada 28. jūnija vēstulē (atzīme par saņemšanu tajā pašā dienā) apsvērumus izteica Vācijas Kuģu būves un jūras tehnikas apvienība (Verband für Schiffbau und Meerestechnik). Atbalsta saņēmējs savu viedokli izteica 2006. gada 30. jūnija vēstulē (atzīme par saņemšanu 2006. gada 7. jūlijā).

(3)

Saņemtie apsvērumi 2006. gada 17. jūlija vēstulē tika paziņoti Vācijai. Vācijas atbildi Komisija saņēma 2006. gada 11. augusta vēstulē (atzīme par saņemšanu tajā pašā dienā).

(4)

Viedokli par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Vācija paziņoja 2006. gada 6. aprīļa vēstulē (atzīme par saņemšanu tajā pašā dienā). Tika saņemti pielikumi, kas tika minēti 2006. gada 11. aprīļa vēstulē (atzīme par saņemšanu 2006. gada 12. aprīlī). 2006. gada 17. augustā Komisija pieprasīja papildu informāciju, ko Vācija iesniedza 2006. gada 14. septembra (atzīme par saņemšanu 2006. gada 15. septembrī) vēstulē. Vācija iesniedza Komisijai papildu informāciju arī 2006. gada 20. novembra vēstulē (atzīme par saņemšanu tajā pašā dienā). 2006. gada 22. novembrī notika tikšanās ar Vācijas un kuģu būvētavas pārstāvjiem. Pēc šīs tikšanās Vācija iesniedza Komisijai papildu informāciju 2006. gada 24. novembra vēstulē (atzīme par saņemšanu tajā pašā dienā).

(5)

Atbalsta saņēmējs ir kuģu būvētava Rolandwerft. Tā atrodas Bernē, Lejassaksijā, Vēzermaršas rajonā (Vācija), kas ir atbalstāms reģions saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Kuģu būvētava atrodas pie Vēzeres upes, kas ietek Ziemeļjūrā. Uzņēmums ietilpst Hegemann koncernā un ir liels uzņēmums, kas saskaņā ar Komisijas Ieteikumu par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (2) nav uzskatāms par mazu vai vidēju uzņēmumu.

(6)

Rolandwerft ražo jūras kuģus. Pamatdarbība ir koncentrēta uz fīderkuģu, vismazāko konteineru kuģu kategorijas kuģu, būvēšanu. Turklāt kuģu būvētava būvē īpašus kuģus, piemēram, RoRo/LoLo kuģus un automobiļu pārvadāšanas kuģus. 1999. gadā Rolandwerft reaģēja uz mainījušos pieprasījumu tirgū un sāka būvēt lielākus kuģus ar garumu līdz […] (3) m, svaru līdz […] t un kravnesību līdz 850 LES. Lai varētu izgatavot lielākus kuģus un pielāgotu kuģu būvētavu, bija jāīsteno ieguldījumu programma, kas paredzēja arī kuģu pacēlāja paplašināšanu. Bija ieplānota arī aprīkošanas piestātnes pagarināšana, kas gan bija jāatliek ekonomisku iemeslu dēļ. Viena no Rolandwerft darbības jomām ir arī kuģu remonts. Remonta darbi tiek veikti gan uz sauszemes, gan uz ūdens.

(7)

Vispirms kuģi tiek izgatavoti pa sekcijām 3. ražošanas cehā un samontēti lielākos moduļos āra būvlaukumā. Gatavās kuģu daļas tiek pārbīdītas pāri āra būvlaukumam un nogādātas 1. kuģu ražošanas cehā, kur tās tiek savienotas kopā, veidojot jaunus kuģus. Izgatavotie jaunie kuģi tiek pārbīdīti uz kuģu pacēlāju un tur nolaisti ūdenī. Tālākā aprīkošana notiek aprīkošanas piestātnē, kas ir paredzēta kuģiem garumā līdz 140 m. Aprīkošanas sastāvdaļu pacelšana notiek ar 50 tonnu piestātnes celtni un 8 tonnu būvniecības celtni, kas abi pārvietojas pa piestātnes celtņu sliežu ceļu.

(8)

Kopš 20. gs. deviņdesmito gadu sākuma Rolandwerft vienlaicīgi aprīko divus kuģus (izņemot periodus, kad ir mazs pieprasījums). Sākotnējā piestātnē šos abus kuģus (toreiz vēl īsākus) varēja pietauvot tieši piestātnē. Kad 1999. gadā Rolandwerft uzsāka lielāku kuģu būvēšanu, piestātne kļuva par īsu. Tomēr finansiālu iemeslu dēļ Rolandwerft uzreiz nepagarināja piestātni, bet kā pagaidu risinājumu pietauvoja otro kuģi paralēli pie tieši piestātnē esošā kuģa (“paralēlā enkurvieta”). Katram kuģim, kas tika aprīkots paralēlajā enkurvietā, katrreiz Rolandwerft bija jānomā papildu autoceltnis apmēram […] reizes uz […] laiku un mazāks peldošais celtnis […] katrreiz uz […].

(9)

Kuģu aprīkošana un remontēšana paralēlajā enkurvietā tomēr izrādījās laikietilpīga, dārga un neekonomiska. Turklāt pastāvēja paaugstināts nelaimes gadījumu risks.

(10)

Atbalsta mērķis ir ieguldījumu veicināšana piecos dažādos kuģu būvētavas iecirkņos, proti, 1. un 3. ražošanas cehā, 1. piestātnē, metināšanas automātu iegādē un papildu piestātnes būvniecībā. Lielākā daļa ieguldījumu jau ir veikti. Atbalsts tika pieprasīts līdz ieguldījumu uzsākšanai.

(11)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju ieguldījumi veicina 35 darbavietu izveidi Rolandwerft. Daļa tehnoloģisko darbu agrāk tika pasūtīti kādam tērauda apstrādes uzņēmumam, kas atrodas […] un kas ražoja kuģa priekšgala sekcijas uzņēmumam Rolandwerft. Ieguldījumi dod iespēju Rolandwerft kuģa priekšgalu sekciju izgatavošanu atkal iekļaut pašu ražošanas procesā.

(12)

Veicot ieguldījumus 1. ražošanas cehā, tas jāpagarina par 55 m. Kā tika paziņots Komisijai, pašlaik lielākā daļa kuģu būves darbu tiek veikta brīvā dabā. Pēc ieguldījumu projekta īstenošanas gandrīz visus darbus varēs veikt ražošanas cehā.

(13)

3. ražošanas cehā ir izvietotas iekārtas sekciju būvniecībai. Ceha vārti sākotnēji bija tikai 17,4 m plati, taču Rolandwerft būvētie kuģi parasti ir 22,2 m plati. Līdz ar to sekcijas nevarēja sagatavot montāžai nepieciešamajā pozīcijā, bet tās bija jābūvē šķērsām cehā, lai tās vēlāk varētu transportēt pa vārtiem. Pēc tam ar autoceltņiem sekcijas jāpagriež par 90o, lai tās varētu pievienot blakus sekcijām. Šis process bija laikietilpīgs un dārgs. Šauro ceha vārtu dēļ bija ierobežots arī sekciju dziļums, līdz ar to Rolandwerft bija spiests izgatavot lielāku sekciju skaitu, nekā patiesībā bija vajadzīgs. Lai novērstu šo trūkumu, ražošanas ceha vārti bija jāpaplašina. Šī projekta daļa tika īstenota 2004. gadā.

(14)

Nākamā ieguldījumu projekta daļa, kas tika īstenota 2004. gadā, ietvēra ražošanas ceha pagarināšanu ziemeļrietumu virzienā. Šajā ceha daļā sekcijas tiek sametinātas moduļos. Pagarināšanas rezultātā metināšanas darbus tagad var veikt ražošanas cehā, respektīvi, neatkarīgi no laika apstākļiem. Jaunajā sekciju būvēšanas ceha daļā tika pagarināti arī celtņa sliežu ceļi.

(15)

Atsevišķas sekcijas tiek būvētas uz ķīļa bloku konstrukcijām, ar kurām sekcijas arī transportē. Tā kā pēc ieguldījumu veikšanas 1999. gadā Rolandwerft būvē lielākus kuģus, līdzšinējā ķīļu bloku sistēma saskaņā ar Vācijas izteikumiem vairāk neatbilda prasībām. Turklāt pirms sametināšanas sekcijas rūpīgi jāpozicionē. Pirms ieguldījumu veikšanas šim nolūkam tika izmantots autoceltnis, kas bija laikietilpīgs un dārgs pasākums. Tādēļ 2004. gadā kuģu būvētava veica ieguldījumus modernās hidrauliskās ķīļu bloku konstrukcijās, līdz ar to būtiski vienkāršojot sekciju pozicionēšanu.

(16)

Nākamais ieguldījumu projekts, kas tika uzsākts 2005. gada augustā, attiecas uz 3. ražošanas ceha pagarināšanu dienvidaustrumu virzienā arī ar mērķi, lai darbi vairs nebūtu jāveic ārpus telpām.

(17)

Ieguldījumu projekts ietver arī celtņa sliežu ceļa pagarināšanu par 96 m sākotnējā piestātnē. Šīs piestātnes garums ir 200 m. Pirms pagarināšanas ar celtni varēja aprīkot tikai apmēram pusi kuģa. Lai aprīkotu otru pusi, Rolandwerft bija jāizmanto […] autoceltņi. Celtņa sliežu ceļš tika pagarināts tā, lai celtnis varētu aprīkot kuģus visā garumā. Šie ieguldījumi arī tika veikti 2004. gadā.

(18)

2004. gadā tika veikti ieguldījumi arī, lai iegādātos modernus metināšanas automātus, ar kuriem nepieciešamos metināšanas darbus varēja veikt automātiski un ātrāk.

(19)

2005. un 2006. gada ieguldījumu programma ietver papildu aprīkošanas piestātnes būvniecību, turklāt jāpagarina sākotnējā piestātne par aptuveni 180 m. Aprīkošanas piestātnes būvniecībai nepieciešami šādi pasākumi: zemes ekskavācija upes pusē, teritorijas uzbēršana zemes pusē un pievienošana ielu un ceļu tīklam. Turklāt celtņa sliežu ceļš jāpagarina par 150 m, jāiegādājas un jāuzstāda papildu 35 tonnu celtnis un jāinstalē un jānodrošina apgāde ar materiāliem. Attiecīgie darbi tika uzsākti 2005. gada augustā.

(20)

Lēmums par lielāku kuģu būvniecību no 1999. gada bija šo ieguldījumu projektu iemesls. Toreiz kuģu būvētava jau veica ieguldījumus kuģu pacēlāja modernizēšanā, lai pielāgotu iekārtas. Saskaņā ar atbalsta saņēmēja izteikumiem ieguldījumi piestātnē tika atlikti galvenokārt divu iemeslu dēļ: Pirmkārt, esošie finanšu līdzekļi steidzamāk bija nepieciešami arī Hegemann koncernā ietilpstošajai Peene kuģu būvētavai, kurā toreiz notika plaša pārstrukturēšana. Tirgus lejupslīdes dēļ, kas saglabājās vairākus gadus, nebija pieejami citi finanšu līdzekļi, lai pabeigtu ieguldījumu pasākumus Rolandwerft. Otrkārt, šos ieguldījumus vislabāk varēja atlikt tāpēc, ka blakus novietotu kuģu aprīkošana un remontēšana tehniski bija pilnīgi iespējama (kaut arī mazāk ekonomiska).

(21)

Ieguldījumu projekta priekšrocība ir arī, ka jaunā piestātne kuģu būvētavai nākotnē sniegs iespēju piedalīties konkursos par jūras flotes kuģu būvniecību un remontu. Ar vienlaicīgiem darbiem pie diviem paralēli novietotiem kuģiem saistīto risku dēļ līdz šim Rolandwerft saņēma atteikumu attiecībā uz Vācijas jūras flotes kuģu būvēšanu un remontu. Šo risku dēļ Vācija jūras flote attiecās veikt pasūtījumus Rolandwerft, lai gan Rolandwerft ietilpst kuģu būvētavu lokā, kas principā varētu pretendēt saņemt šādus pasūtījumus.

(22)

Projekta izmaksas kopā ir 14 miljoni euro. Šīs izmaksas tiek sadalītas šādi: tabula:

(23)

Vācija vēlas sniegt valsts atbalstu Rolandwerft EUR 1,56 mlj. apjomā. Attaisnotās izmaksas atbilst projekta kopējām izmaksām EUR 13 mlj. apjomā, līdz ar to atbalsta intensitāte ir 12 %. Atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar apstiprinātu reģionālā atbalsta shēmu (4). Atbalsts tika pieprasīts līdz ieguldījumu uzsākšanai.

(24)

Atbalstu piešķir Lejassaksijas federālā zeme ar Hannoveres NB Bank starpniecību.

(25)

Formālā izmeklēšanas procedūra tika uzsākta, jo Komisijai bija šaubas par atbalsta atbilstību Kuģu būves atbalsta programmai. Komisija apšaubīja, ka ieguldījumus jaunajā aprīkošanas piestātnē var uzskatīt par ieguldījumiem esošajās iekārtās.

(26)

Turklāt Komisija šaubījās, vai Rolandwerft ieguldījumi varētu radīt kuģu būvētavas ražošanas jaudas pieaugumu, kas neatbilstu Kuģu būves atbalsta programmai un kopējam tirgum.

(27)

Komisija saņēma atbalsta saņēmēja Rolandwerft apsvērumus, kā arī Kuģu būves un jūras tehnikas apvienības apsvērumus.

(28)

Saskaņā ar atbalsta saņēmēja izteikumiem ieguldījumu projekts nepalielina kuģu būvētavas kuģu izgatavošanas jaudu. Atbalsta saņēmējs norāda, ka ikviens ražīguma pieaugums izraisa arī attiecīgo esošo iekārtu jaudas pieaugumu. Tomēr tas noteikti nenozīmē, ka kuģu būvētavas jauda palielinās arī kopumā. Rolandwerft gadījumā ieguldījumi gan palielināja ražīgumu, taču nepalielināja kuģu būvētavas jaudu kopumā. Tā vietā ražīguma pieaugums tiek absorbēts, palielinot uzņēmuma iekšējo ražošanas darbību, kas agrāk tika veikta citur. Ražošanas apjoms CGT (compensated gross tonnes) mērvienībās tāpēc nepalielinās.

(29)

Atbalsta saņēmējs iesniedz pārskatu par pēdējos gados izgatavotajiem kuģiem, kā arī kuģu būvētavas pasūtījumu reģistru. 2004. gadā Rolandwerft izgatavoja […] kuģus, kas atbilst […] CGT. 2006. gadā ir plānots uzbūvēt […] kuģus ar jaudu […] CGT apjomā. 2007. un 2008. gadā tiek plānots sasniegt ražošanas apjomu […] CGT gadā.

(30)

Atbalsta saņēmējs paskaidro, ka agrāk kuģu būvētava sekcijas vai visus korpusus ik pa laikam ir pirkusi no citiem uzņēmumiem. Tomēr Rolandwerft ražošanas apjomu nevar palielināt pat ar korpusu un sekciju piepirkšanu no piegādātājiem, jo kuģu aprīkošana vienmēr prasa noteiktu laiku un esošās iekārtas nenodrošina lielāka kuģu skaita efektīvu aprīkošanu. Tā, piemēram, esošajos kuģu būvēšanas cehos katrreiz ir iespējama tikai viena kuģa izgatavošana. Lai samontētu kuģus 1. kuģu būvēšanas cehā, ir vajadzīgas […] nedēļas vienam kuģim.

(31)

Atbalsta saņēmējs iesniedza informāciju par ražošanas procesu kuģu būvētavā. Saskaņā ar to jau šobrīd kuģu būvētava ir pilnīgi noslogota un pēc ieguldījumu projekta īstenošanas nebūs iespējams izgatavot vairāk kuģu. Kuģu būvētavas iecirkņu kopējā jauda ir ierobežota no […] līdz […] CGT, kas, pasūtot daļu darbu citos uzņēmumos, var būt sasniegta jau pirms ieguldījumu projekta īstenošanas.

(32)

Atbalsta saņēmējs izklāsta, ka kuģu būvētava, īstenojot ieguldījumu projektu, spēs piedalīties jūras flotes kuģu būvēšanas, remonta un pārbūves darbu konkursos. Līdz šim šādas iespējas kuģu būvētavai nebija, jo darbi bija jāveic paralēlajā enkurvietā. Tātad ražošanas apjoms CGT mērvienībās salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni samazināsies, jo jūras flotes kuģi netiek uzskatīti par tirdzniecības kuģiem. Noslēgumā atbalsta saņēmējs izklāsta, ka pat, ja Komisija nepiekrīt Vācijas uzskatam par to, ka Kuģu būves atbalsta programma neaizliedz ieguldījumu atbalstu projektiem, kas ir saistīti ar ražošanas pieaugumu, tas nav būtiski, novērtējot atbalsta uzņēmumam Rolandwerft atbilstību kopējam tirgum, jo šajā gadījumā nenotiek jaudas palielināšana.

(33)

Atbalsta saņēmējs paskaidro, ka ieguldījumi attiecas tikai uz esošajām iekārtām. Jo īpaši, veicot ieguldījumus piestātnes pagarināšanā, lai abus kuģus varētu aprīkot tieši no piestātnes, nebija runas par jaunas iekārtas ierīkošanu. Jau tagad kuģu būvētavai ir divas paralēli līdzās izvietotas enkurvietas kuģu aprīkošanai. Atbalsta saņēmējs uzsver, ka paralēlā kuģa enkurvieta ir saistīta ar paaugstinātu risku un tādēļ jūras flote atsakās pasūtīt uzņēmumā Rolandwerft. Plānotie ieguldījumi attiecas uz esošās piestātnes pārbūvi, lai palielinātu tās ražīgumu. Atbalsta saņēmējs iesniedz informāciju par to, cik daudz nedēļu gadā bija izmantojusi paralēlā kuģa enkurvieta un kā tā jāizmanto turpmāk.

(34)

Tālāk atbalsta saņēmējs izklāsta, ka celtņa sliežu ceļa pagarināšana un celtņa instalācija saistībā ar piestātnes pagarināšanu ir paredzēta, lai pārtrauktu lietot neefektīvos un dārgos autoceltņus un peldošos celtņus, kuri pašlaik tiek lietoti kuģu aprīkošanai paralēlajā enkurvietā. Otrā kuģa aprīkošana tieši no piestātnes, kas kļūst iespējams, īstenojot ieguldījumu projektu, palielinās izmaksu efektivitāti un ražīgumu.

(35)

Vācijas Kuģu būves un jūras tehnikas apvienība (turpmāk tekstā – “Apvienība”) uzskata, ka Komisijas šaubas par iespējamu jaudas palielināšanu nevar pamatot ar Kuģu būves atbalsta programmu. Šaubas neattaisno arī pašreizējā tirgus situācija, jo īpaši tāpēc, ka plānotais atbalsts nerada konkurences traucējumus.

(36)

Apvienība izklāsta, ka esot mainījies Kopienas politikas virziens valsts atbalsta kuģu būvei jomā par pagājušajiem gadiem. Kuģu būves atbalsta programma neietver noteikumus, kas aizliedz ieguldījumu atbalsta sniegšanu jaudas palielināšanai. Apvienība uzskata, ka šādus noteikumus vairs nevar uzskatīt par lietderīgiem. Apvienība norāda, ka Kuģu būves atbalsta programmā kādreiz ietvertie šīs nozares speciālie noteikumi maksimāli plaši ir atcelti. Jaudas jautājums tiek pieminēts tikai saistībā ar atbalstu darbības izbeigšanai. Uz citiem atbalsta veidiem, piemēram, atbalstu uzņēmuma pārstrukturēšanai, attiecas vispārējie noteikumi par valsts atbalstu.

(37)

Apvienība ierosina, ka šaura noteikumu interpretācija ir pretrunā ar Initiative LeaderSHIP 2015, kas ir Lisabonas stratēģijas īstenošanas daļa. Eiropas ekonomikas konkurētspēja un ražīgums jāpalielina ar ieguldījumiem pētījumos, attīstībā un inovācijā, kas rada nepieciešamību veikt ieguldījumus modernās ražošanas iekārtās. Ja ieguldījumu valsts atbalsts nevar ietvert jaudas palielināšanu, tas ir pretrunā ar Initiative LeaderSHIP 2015 mērķi, jo īpaši ar mērķi nodrošināt un palielināt pozīciju noteiktos tirgus segmentos. Viens no šiem tirgus segmentiem ir mazu un vidēju konteineru kuģu tirgus, kurā Eiropai joprojām ir ļoti laba pozīcija attiecībā pret Koreju un Ķīnu.

(38)

Apvienība uzskata, ka plānotie ieguldījumi nerada konkurences traucējumus. Pašlaik nepastāv liekas jaudas, jo pasaules kuģu būves tirgū ir vērojams pacēlums. Pieprasījums ir ilgstoši labvēlīgs, tikai 2008./2009. gadā ir gaidāma neliela lejupslīde. Pastāvīgi augošā pasaules tirdzniecība veicina arī jūras pārvadājumu pieaugumu. Jo īpaši tas attiecas uz rūpniecības preču pārvadāšanu ar konteineru kuģiem. Pieaug pieprasījums pēc lielākiem kuģiem, kuru kravnesība ir no 5 000 līdz 8 000 LES un kuri nevar ienākt mazākās ostās. Tas veicina pieprasījuma pieaugumu pēc mazākiem fīderkuģiem tālākai konteineru sadalei. Rolandwerft var izgatavot kuģus, kuru lielums ir līdz 900 LES.

(39)

Saskaņā ar Apvienības izteikumiem fīderkuģi ir nozīmīgs segments Vācijas kuģu būvētavu saimnieciskajā darbībā. Tomēr galvenie konkurenti ir Ķīnas kuģu būvētavas, kas īsteno 42,5 % visā pasaulē uzdoto pasūtījumu un ir nepārprotami tirgus līderi. Vācija ar 26,8 % pasūtījumu ir otrajā vietā.

(40)

Saskaņā ar Apvienības izteikumiem kuģu līdz 900 LES segmentā Eiropā ir ļoti maz konkurentu, un tie galvenokārt atrodas Vācijā un Nīderlandē. Apvienība saskata augstu izaugsmes potenciālu šajā segmentā. Tā kā Ķīnas kuģu būvētavas savus kuģus piedāvā par zemām cenām, Vācijas un Eiropas kuģu būvētavas varētu saglabāt savu tirgus pozīciju, tikai garantējot augstu kvalitāti un nepārtraukti palielinot ražīgumu.

(41)

Apvienība uzsver, ka Ķīna un Vjetnama turpinās palielināt kuģu būves jaudas un līdz ar to arī – tirgus daļu. Tas nozīmē, ka konkurence kuģu būves jomā pastāv ne tik daudz Eiropas, cik pasaules līmenī.

(42)

Apsvērumos par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Vācija norāda, ka Kuģu būves atbalsta programmas 26. punkts neietver noteikumus attiecībā uz jaudu. Tā 26. punktā nav noteikumu, kas atzītu par nepieļaujamu ieguldījumu atbalstu projektiem, kuri līdzās ražīguma pieaugumam veicina arī jaudas pieaugumu. Vācija uzsver, ka kuģu būves rūpniecības ražīguma palielināšana ir viens no Kopienas galvenajiem mērķiem šajā ekonomikas sektorā. Initiative LeaderSHIP 2015 tiecas uzlabot Eiropas kuģu būvētavu konkurences pozīciju, kā arī samazināt negatīvos aspektus, ko Eiropas kuģu būves rūpniecībai ir radījusi kuģu būves subsidēšana Āzijā. Pēc Vācijas domām, šo mērķi var sasniegt tikai, paaugstinot ražīgumu.

(43)

Vācija uzskata, ka no Kuģu būves atbalsta programmas 3. punkta nevar secināt, ka, novērtējot atbilstību ar kopējo tirgu, jāņem vērā ieguldījumu projekta ietekme uz jaudu. Kuģu būves sektoru vairs neraksturo Kuģu būves atbalsta programmas 3. punktā minētās pazīmes, bet pašlaik tas galvenokārt izceļas ar labu pasūtījumu situāciju, augstām cenām un jaudas nepietiekamību.

(44)

Turklāt Vācija uzsver, ka Eiropas kuģu būves rūpniecības tirgus daļa pēdējos gadu desmitos ir samazinājusies, bet Japāna, Koreja un Ķīna ir palielinājušas to tirgus daļas ar valsts subsīdiju palīdzību. Kuģu būves atbalsta programmas 3. punkta c) apakšpunktā šī subsidēšana tiek minēta kā viens no vērā ņemamiem faktoriem. Tādēļ Eiropas kuģu būvētavām jācenšas paaugstināt ražīgums.

(45)

Pēc Vācijas domām, ikviens ražīguma pieaugums automātiski rada lielāku iekārtas saražotās produkcijas izlaidi. Tādēļ saskaņā ar Kuģu būves atbalsta programmu ražīguma pieaugums nevar nozīmēt to, ka tas pats apjoms tiks saražots ar mazākiem ieguldījumiem, tas ir, mazākiem izdevumiem. Tālāk Vācija norāda uz reģionālo atbalstu uzdevumu veicināt reģionālo attīstību un jaunu darbavietu izveidi. Šajā izpratnē ražīguma pieaugums neizraisa darbavietu samazinājumu.

(46)

Attiecībā uz tirgus situāciju Vācija izklāsta, ka pārvadājumus skaits pieaug un konteineru kuģu segmentā var novērot pieprasījumu pēc lielākiem kuģiem. Jau tagad ir kuģi ar 5 000 LES kravnesību un jaunajās prognozēs ir runa jau par kuģiem ar 8 000 LES kravnesību. Tā kā šādi lieli kuģi var ienākt tikai nedaudzās ostās, ir vajadzīgi mazāki kuģi, lai kravu sadalītu tālāk. Tādēļ lielais pieprasījums pēc fīderkuģiem ar 850 LES kravnesību, kādus izgatavo Rolandwerft, nesamazināsies

(47)

Turklāt Vācija detalizēti izskaidro ieguldījumu projektu un pievieno attēlus, parādot kuģu būvētavas pasākumus un izvietojumu.

(48)

1. ražošanas ceha pagarināšana kuģu būvētavai dos iespēju pilnīgi izgatavot kuģi cehā, kas pašlaik nav iespējams. Pārsedzot esošās ražošanas iecirkņus, darbi kļūs ražīgāki un efektīvāki.

(49)

Vācija paskaidro, ka 1. piestātnē pietauvots kuģis šobrīd aizņem tikai divas trešdaļas no piestātnes. Tiks pagarināta neizmantotās piestātnes dienvidu daļa. Tas nenozīmē “jaunas iekārtas” būvniecību Kuģu būves atbalsta programmas izpratnē. Tiklīdz piestātne tiks pagarināta, tā tiks aprīkota ar celtni, kas aizstās pašlaik izmantoto autoceltni.

(50)

Vācija norāda, ka paralēlā kuģa enkurvieta ir izmantota […] reizes (ieskaitot piegādes) laika posmā no 2003. līdz 2005. gadam. Vācija vēlreiz apliecina, ka paralēlā kuģa enkurvieta tiks pārvietota uz jauno piestātni. Jaunā piestātne gadā tiks izmantota apmēram tikpat bieži, cik paralēlā kuģa enkurvieta pēdējos gados. Vācija paskaidro, ka kuģa aprīkošana otrajā enkurvietā ir saistīta ar paaugstinātu risku, jo nepieciešamais peldošais celtnis jānoenkuro Vēzeres upes vidū. Līdz ar to turpmāk 1. piestātnes otrajā enkurvietā kuģi vairs netiks aprīkoti.

(51)

Pēc Vācijas domām, aprīkošanas piestātnes pagarināšana, kā rezultātā no piestātnes būs iespējams aprīkot divus kuģus, nav jāpielīdzina jaunas iekārtas izbūvei. Runa ir tikai par nenozīmīgu esošās piestātnes pagarināšanu. Arī pirms ieguldījumu projekta veikšanas piestātne jau ir garāka par viena fīderkuģa garumu, un kuģu būvētava tāpat varētu vienlaicīgi aprīkot divus īsākus kuģus.

(52)

Vācija argumentē, ka Rolandwerft jau ir divas aprīkošanas vietas, pat ja viena no tām ir novietota otrajā “rindā”. Tā kā otrais kuģis neatrodas piestātnes celtņa aizsniedzamības zonā, jāizmanto autoceltņi vai peldošie celtņi. Pēc piestātnes pagarināšanas darbs varētu kļūt krietni efektīvāks, jo kuģi varētu aprīkot tieši no piestātnes. Vācija uzsver, ka Vācijas jūras flote atsakās uzdot pasūtījumus Rolandwerft, jo šī kuģu būvētava praktizē aprīkošanu otrajā rindā.

(53)

Vācija argumentē, ka otrās enkurvietas ierīkošana esošajā pagarinātajā piestātnē nav jaunas iekārtas būvēšana, bet gan drīzāk abu enkurvietu ražīguma palielināšanas pasākums, izvietojot tās nevis paralēli, bet vienu aiz otras. Jaunais celtnis, kas tiks uzstādīts jaunajā piestātnē, aizvietos pašlaik izmantotos autoceltņus un peldošos celtņus. Izmantojot jauno celtni, darbs kļūs ražīgāks.

(54)

Vācija uzsver, ka pasākums ir nepieciešams tāpēc, ka kuģa aprīkošana otrajā rindā ir laikietilpīga un neefektīva. Turklāt projekts Rolandwerft dos iespēju piedalīties Vācijas jūras flotes kuģu remonta un pārbūves konkursos.

(55)

Tālāk Vācija izskaidro, ka Rolandwerft sākotnēji būvēja mazākus fīderkuģus, no kuriem vienlaicīgi piestātnē varēja pietauvot divus kuģus. Tomēr tirgus pieprasījums aizvien vairāk koncentrējas uz platākiem un garākiem fīderkuģiem, taču diviem šādiem kuģiem piestātnē vienam aiz otra vienlaicīgi vairs nepietiek vietas. Tādēļ, lai veiktu kuģa aprīkošanu un remontu, kuģu būvētava ir uzsākusi otrā kuģa pietauvošanu paralēli tieši piestātnē esošajam kuģim. Līdz ar to piestātnes pagarināšana ir tikai aprīkošanas iekārtas pielāgošana garākiem kuģiem.

(56)

Vācija izklāsta, ka agrāk Rolandwerft laiku pa laikam ir sadarbojusies ar Peene kuģu būvētavu un aprīkojusi šīs kuģu būvētavas izgatavotos kuģu korpusus. Tomēr pēdējā laikā Rolandwerft ir ražojusi tikai kuģus, kas ir pilnībā izgatavoti Rolandwerft. Vācija paskaidro, ka remonta darbība nevar tikt paplašināta, kamēr tiek saglabāts pašreizējais jaunbūvējamo kuģu apjoms. Daļa remontdarbu tika veikta uz sauszemes. Šim nolūkam bija vajadzīgs āra būvlaukums, kas jau tika izmantots jaunu kuģu izgatavošanai.

(57)

Vācija izklāsta, ka jaunais celtnis tiek lietots ne tikai jaunajā piestātnē, bet veicina kravu pacelšanas optimizāciju arī sākotnējā piestātnē, palielinot maksimālo celtspēju sākotnējā piestātnē.

(58)

Vācija norāda, ka Apvienība atbalsta tās viedokli. Vācija uzskata, ka Apvienības apsvērumiem ir liela nozīme, jo tā pārstāv Vācijas jūras pārvadājumu saimniecības, Vācijas kuģu būvētavu un to piegādātāju politiskās un ekonomiskās intereses. Turklāt Apvienībai kā dažādu interešu grupu pārstāvei ir pieejama jaunākā tirgus informācija. Ja Apvienība secina, ka plānotais atbalsts uzņēmumam Rolandwerft nerada kaitējumu Vācijas kuģu būves rūpniecībai, Komisijai tas būtu jāņem vērā. Turklāt Vācija uzsver, ka Komisija nav saņēmusi nekādus negatīvus, pret atbalsta piešķiršanu vērstus apsvērumus.

(59)

Attiecībā uz atbalsta saņēmēja viedokli Vācija uzsver, ka Rolandwerft izskaidro, ka ieguldījumu projekts neradīs jaudas pieaugumu. Vācija apliecina, ka šo jautājumu tā neuzskata par būtisku, novērtējot atbalsta atbilstību kopējam tirgum.

(60)

Saskaņā ar EK Līguma 87. pantu kopējam tirgum neatbilst nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ja šāds atbalsts ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesas un Pirmās instances tiesas pastāvīgo tiesu praksi tirdzniecības ietekmēšanas priekšnoteikums ir izpildīts, ja uzņēmums, kam ir sniegtas priekšrocības, veic saimniecisku darbību, kas ir tirdzniecības starp dalībvalstīm priekšmets.

(61)

Subsīdijas piešķir Lejassaksijas federālā zeme, un līdz ar to tas ir valsts pasākums. Rolandwerft tā sniedz priekšrocību, ko uzņēmums nebūtu sasniedzis tirgū. Rolandwerft nodarbojas ar jūras kuģu būvēšanu. Tā kā tie tiek tirgoti, pasākums draud radīt konkurences traucējumus un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Līdz ar to saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu subsīdija ir valsts atbalsts un ir attiecīgi jānovērtē.

(62)

EK Līguma 87. panta 2. un 3. punkts paredz izņēmumus no 1. punktā minētā vispārējā atbalsta aizlieguma.

(63)

Lai novērtētu atbalstu kuģu būvei, Komisija ir pieņēmusi Kuģu būves atbalsta programmu. Tajā ir īpaši noteikumi par atbalstu kuģu būves rūpniecībai, ja un tā kā kuģu būves sektora īpatnības nosaka īpašas pieejas nepieciešamību. Šīs Kuģu būves atbalsta programmas izpratnē termins “kuģu būve” ir pašpiedziņas jūras tirdzniecības kuģu būve Kopienā. “Kuģu remonts” ir pašpiedziņas jūras tirdzniecības kuģu remonts vai atjaunošana Kopienā. Šī definīcija attiecas uz Rolandwerft saimniecisko darbību, tāpēc pārbaudāmais atbalsts jānovērtē, ņemot vērā Kuģu būves atbalsta programmu. Rolandwerft neizgatavo zvejniecības transportlīdzekļus Kopienas vajadzībām. Saskaņā ar Pamatnostādnēm par zivsaimniecības un akvakultūras nozarei paredzētā valsts atbalsta pārbaudi (5) nav pieļaujams atbalsts kuģu būvētavām Kopienas zvejniecības transportlīdzekļu būvei.

(64)

Kuģu būves atbalsta programmas 26. punktā ir minēts, ka “reģionāls atbalsts kuģu būvei, kuģu remontam vai kuģu pārbūvei... tiek uzskatīts [to var uzskatīt] par atbilstīgu kopējam tirgum tikai gadījumā, ja tas... tiek piešķirts ieguldījumiem, lai pilnveidotu vai modernizētu esošās kuģu būvētavas, ja šie ieguldījumi nav saistīti ar kuģu būvētavu finansiālo pārstrukturēšanu, lai palielinātu esošo iekārtu ražīgumu”.

(65)

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 12,5 % vai reģionālā atbalsta pieļaujamo maksimālo robežu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, turklāt noteicošā ir zemākā vērtība. Šajā gadījumā jāpiemēro 12,5 % maksimālā robeža. Turklāt atbalsts attaisnotiem izdevumiem jāierobežo saskaņā ar piemērotajās Pamatnostādnēs par valsts reģionālo atbalstu (6) noteikto definīciju.

(66)

Šie ieguldījumu pasākumi ir paredzēti Rolandwerft ražošanas procesa racionalizācijai, modernizējot iekārtas un pārsedzot ražošanas iecirkni, kas līdz šim atradās ārpus telpām. Tāpēc šos pasākumus var uzskatīt par ieguldījumiem esošas kuģu būvētavas modernizācijā vai pilnveidē.

(67)

Viena projekta daļa attiecas uz 1. ražošanas ceha pagarināšanu, kā arī 3. ražošanas ceha pagarināšanu uz ziemeļrietumiem un dienvidaustrumiem. Komisija uzskata, ka šīs cehu pagarināšanas attiecas uz esošajām iekārtām. Projekts de facto nenozīmē papildu kuģu ražošanas ceha izbūvi. Pagarināšanas mērķis ir tikai, lai kuģu būvēšanas darbības, kas līdz šim notika ārpus telpām, tagad tiktu veiktas cehā.

(68)

Pārējie ieguldījumi 3. ražošanas cehā, lai pagarinātu celtņa sliežu ceļu un paplašinātu ceha vārtus, kā arī ķīļu bloku konstrukciju modernizācija arī jāuzskata par ieguldījumiem esošajās iekārtās. Komisija uzskata, ka celtņa sliežu ceļa pagarināšana 1. piestātnē un ieguldījumi modernu metināšanas automātu iegādē arī ir ieguldījumi esošajās iekārtās. Šāds viedoklis Komisijai bija jau tās lēmumā par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu.

(69)

Komisija uzskata, ka ieguldījumi ir vērsti uz to, lai paaugstinātu esošo iekārtu ražīgumu. Ražošanas cehu pagarināšana palielinās ražīgumu, tā kā tagad darbus varēs veikt neatkarīgi no laika apstākļiem. Vārtu paplašināšana 3. ražošanas cehā ievērojami samazinās izmaksas, jo sekcijas vairs nebūs jāpagriež un varēs izgatavot dziļākas sekcijas. Tas pats attiecas uz celtņa sliežu ceļa pagarināšanu 3. ražošanas cehā un 1. piestātnē, kā rezultātā […] var ietaupīt, nelietojot autoceltņus; tas attiecas arī uz hidraulisko ķīļu bloku konstrukciju iegādi, kā rezultātā kļūs lieka atsevišķu sektoru manuāla regulēšana ar autoceltņiem, kā arī uz metināšanas automātu iegādi, kā rezultātā tiks samazināts ar manuālu metināšanu saistītais laika patēriņš un izdevumi.

(70)

Ieguldījumu projekts viennozīmīgi ietekmēs ražīgumu, taču tā ietekme uz jaudu būs neliela, jo nebūs nekādu jaunu iekārtu un ikviens jaudas pieaugums būtu tikai esošo iekārtu ražīguma pieauguma sekas. Atbalsta saņēmējs arī norādīja, ka ražīguma pieaugums nerada kuģu būvētavas jaudas pieaugumu CGT mērvienībās, jo iekārtu ražīguma pieaugums tiek absorbēts ar palielinātu pašu ražošanu, iekļaujot līdz šim citur veiktos darbus. Tādēļ Komisija uzskata, ka nepastāv nesamērīgs jaudas pieaugums.

(71)

Līdz ar to Komisija secina, ka . punkta tabulā minētie 1.–6. pasākumi var tikt uzskatīti par ieguldījumiem esošas kuģu būvētavas modernizācijā vai pilnveidē, lai palielinātu esošo iekārtu ražīgumu. Ar tiem saistītās izmaksas EUR 8 360 000 apmērā jāuzskata par attaisnotām izmaksām.

(72)

0. punkta tabulā minētais 7. un 8. pasākums attiecas uz papildu piestātnes būvniecību un jauna celtņa iegādi. Komisija uzskata, ka divu iemeslu dēļ šie ieguldījumi jākvalificē kā pilnveides vai modernizācijas pasākumi. Pirmkārt, Rolandwerft jau līdz ieguldījumu projekta uzsākšanai vienlaicīgi varēja aprīkot un remontēt divus kuģus, pietauvojot otru kuģi paralēli pie tieši piestātnē novietotā kuģa. Šī metode bija neefektīva un dārga. Veicot ieguldījumus, Rolandwerft var novietot divus kuģus tieši piestātnē, un abu kuģu aprīkošana notiek labākos apstākļos. Otrkārt, šie ieguldījumi ir pēdējie no ieguldījumiem, kas tika uzsākti 1999. gadā, lai kuģu būvētavu pielāgotu lielāku kuģu būvēšanai. Kuģu būvētava pārkārtoja ražošanu, jo samazinājās būtiski mazāko fīderkuģu pieprasījums, pieaugot pieprasījumam pēc tādiem fīderkuģiem, kādus pašlaik izgatavo Rolandwerft. Komisija uzskata, ka ražošanas pielāgošanu tirgus pieprasījumam var uzskatīt par modernizāciju.

(73)

Ieguldījumu mērķis ir arī esošo iekārtu ražīguma palielināšana. Kuģu aprīkošana sākotnējā piestātnē kļūs ekonomiskāka, jo kuģi vairs neatradīsies blakus cits citam un vairs nebūs jāšķērso piestātnē novietotais kuģis. Lai gan var secināt, ka jaunās piestātnes gadījumā runa nav tikai par jau iepriekš bijušas iekārtas pārvietošanu, Komisija uzskata, ka jaunās aprīkošanas piestātnes būvniecība palielinās ražīgumu sākotnējā piestātnē.

(74)

Arī otrais celtnis, kas tiks uzstādīts pagarinātajā piestātnē, palielinās ražīgumu sākotnējā piestātnē. Abu celtņu celtspēja kopā ir 85 tonnas, salīdzinot ar agrāko maksimālo 50 tonnu celtspēju. Līdz ar to piestātņu celtņi varēs pacelt arī kravas, kuru pacelšanai agrāk bija nepieciešams peldošais celtnis. Pēc ieguldījumu veikšanas peldošais celtnis būs nepieciešams vēl tikai kuģa motora ievietošanai. Visus pārējos pacelšanas darbus varēs veikt ar abiem celtņiem pagarinātajā piestātnē. Otrkārt, sākotnējais celtnis bieži tiek lietots darbiem mazākā, tieši aiz piestātnes izvietotā āra būvlaukumā. Pēc ieguldījumu veikšanas varēs lietot otro celtni, ja pirmais celtnis būs nepieciešams darbiem šajā āra būvlaukumā. Līdz ar to šādos periodos nebūs jāpārtrauc aprīkošanas darbi.

(75)

Līdz ar to Komisija secina, ka ieguldījumu mērķis ir kuģu būvētavas esošo iekārtu ražīguma palielināšana.

(76)

Komisija arī uzskata, ka ieguldījumi neradīs nesamērīgu jaudas pieaugumu.

(77)

Vispirms Komisija konstatē, ka Rolandwerft jau vairāk nekā 15 gadu vienlaicīgi tiek aprīkoti divi kuģi. Kuģu aprīkošana otrajā rindā bija paredzēta kā pagaidu risinājums līdz ieguldījumu veikšanai piestātnē. Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju fakts, ka šis pagaidu risinājums ir saglabājies tik ilgu laiku, ir saistīts ar īpašo tirgus situāciju un kuģu būvētavas īpašajiem apstākļiem. Hegemann koncerns kā kuģu būvētavas īpašnieks pieejamos līdzekļus vispirms bija izlēmis ieguldīt Peene kuģu būvētavā. Pēc Peene kuģu būvētavas pārstrukturēšanas projekta pabeigšanas 2005. gadā, ņemot vērā tirgus aktivizēšanos, Hegemann koncerns tagad spēja pabeigt Rolandwerft modernizācijas projektu. Ņemot vērā faktu, ka kuģu būvētava pēdējos 15 gados (ar pārtraukumiem maza pieprasījuma periodos) regulāri vienlaicīgi aprīkoja divus kuģus, Komisijai nav pamata pieņēmumam, ka periodā līdz ieguldījumu veikšanai Rolandwerft ir bijusi jauda, lai aprīkotu tikai vienu kuģi.

(78)

Tehniskā aspektā līdz šim veikto ražošanas posmu trūkumi, tas ir, trūkumi kuģu ražošanas cehos un āra būvlaukumā, kavē Rolandwerft palielināt jaunu kuģu izlaidi un remonta darbību. Ražošanas cehi un āra būvlaukums jau ir maksimāli noslogoti, kas kavē potenciālu ražīguma pieaugumu. Attiecībā uz kuģu būvētavas remonta darbību Vācija paskaidroja, ka apmēram 50 % visu remonta pasūtījumu jāveic uz sauszemes, tātad āra būvlaukumā, taču tā jauda jau ir noslogota ar jaunbūvējamo kuģu darbiem. Tāpēc papildu remontdarbi ir iespējami tikai jaunbūvējamo kuģu vietā, nevis papildus tiem. Šie paši argumenti attiecas uz kuģu pārbūvi. Tā kā ieguldījumi neattiecas uz trūkumiem, nevar palielināts jaunu kuģu būvēšanas, remonta un pārbūves jaudu. Turklāt jāuzsver, ka šos specifiskos iekārtu trūkumus nevar novērst bez lielākiem izdevumiem, tā kā šim nolūkam jādublē viss ražošanas process.

(79)

Komisija ir arī pārbaudījusi, vai jaunā piestātne palielinās kuģu būvētavas jaudu citu uzņēmumu izgatavotu korpusu aprīkošanas jomā. Taču arī šeit vērojams kuģu ražošanas cehu trūkums. Kamēr Rolandwerft izgatavotie jaunie kuģi tiek aprīkoti kuģu būvētavas ražošanas cehos, citu uzņēmumu izgatavotie korpusi parasti ir tukši un tiem nepieciešami apjomīgi aprīkošanas un iekārtošanas darbi. Lai aprīkotu šos korpusus, piestātnē ir nepieciešamas tehniskas iekārtas, kas parasti ir vajadzīgas ražošanas cehos jaunu kuģu izgatavošanai. Ja kuģu ražošanas cehi un to iekārtas ir noslogotas, šīs iekārtas nevar vienlaicīgi izmantot korpusu aprīkošanai. Līdz ar to Rolandwerft nav iespējams paplašināt aktivitātes citu uzņēmumu izgatavoto korpusu aprīkošanā un vienlaicīgi saglabāt savu jaunu kuģu ražošanas un remonta darbību pašreizējā augstajā līmenī.

(80)

Turklāt Vācija paskaidroja, ka šobrīd korpusu aprīkošana nenotiek un arī netiek plānota. Gados, kad ir liels pieprasījums, šāda darbība būtu maz ticama, jo potenciālie korpusu piegādātāji ir rezervēti vairākus gadus uz priekšu, un tādēļ Rolandwerft tirgū nevarētu iegādāties gatavus korpusus vajadzīgajā augstajā kvalitātē. Šo informāciju apstiprina Rolandwerft faktiskā saimnieciskā darbība pēdējos gados, kad kuģu būvētava papildus neaprīkoja gatavus korpusus, lai gan tas teorētiski bija iespējams paralēlajā enkurvietā. Turklāt Vācija ir izklāstījusi, ka tirgus lejupslīdes gadījumā, kā rezultātā tā piegādātājiem atkal būtu brīvas jaudas un tādēļ korpusus varētu nopirkt tirgū, pasūtījumu situācija arī Rolandwerft būtu lejupejoša. Šādā gadījumā saimniecisku iemeslu dēļ Rolandwerft drīzāk izmantotu pašu jaudas kuģu korpusu būvei, nekā aprīkotu gatavus korpusus. Pat, ja kuģu būvētava aprīkotu gatavus korpusus, aprīkošana notiktu jaunu kuģu būves vietā, nevis papildus tai.

(81)

Komisija konstatē, ka pat, ja, veicot ieguldījumus, hipotētiski rastos neliels jaudas pieaugums citu uzņēmumu izgatavoto korpusu aprīkošanas jomā, minēto tehnisko iemeslu dēļ šāds pieaugums jebkurā gadījumā varētu būt minimāls. Tā kā sasniegtais ražīguma pieaugums, kas galvenokārt ir izmaksu ietaupīšanas sekas, atsakoties no nomātu celtņu izmantošanas, būtu būtisks, nelielu ražīguma pieaugumu, ņemot vērā varbūtēju korpusu aprīkošanu, nevarētu uzskatīt par nesamērīgu.

(82)

Komisija arī secina, ka Rolandwerft, lai pamatotu savu viedokli, ka uzņēmuma mērķis nav jaudas palielināšana, ir piedāvājis uzņemties pienākumu nepalielināt jaunās piestātnes izmantošanu nākamos piecus gadus. Šis individuālais pienākums, kuru minēja Vācija, paredz, ka kuģu būvētava ierobežos aktivitātes jaunajā piestātnē jaunbūvējamo kuģu jomā, gatavu korpusu aprīkošanas jomā, kā arī remontu un pārbūvju jomā līdz […] reizēm gadā piecu gadu periodā, sākot no brīža, kad tiks pabeigti ieguldījumi jaunajā piestātnē. Jaunās piestātnes izmantošana tikai […] laikā atbilst kuģu būvētavas nākamo gadu darbības plāniem, kādi tie tika iesniegti Komisijai. Turklāt Rolandwerft ir apņēmies šajā periodā neveikt būvniecību otrajā rindā. Komisija konstatē, ka šīs saistības nevar uzskatīt par pierādījumu tam, ka ieguldījumi neradīs jaudas pieaugumu. Tomēr individuālo pienākumu tā uzskata par papildu pierādījumu tam, ka atbalsta saņēmēja iesniegtie tehniskie, praktiskie un saimnieciskie iemesli ir pamatoti un ka ieguldījumu mērķis ir nevis jaudas pieaugums, bet gan ražīguma palielināšana.

(83)

Tādēļ Komisija uzskata, ka ieguldījumi jaunajā piestātnē un jaunā celtņa iegādē ir esošās kuģu būvētavas pilnveide vai modernizācija ar mērķi palielināt esošo iekārtu ražīgumu. Ieguldījumi nerada nesamērīgu jaudas pieaugumu. Tādēļ Komisija uzskata, ka jaunas piestātnes būvniecība un jauna celtņa iegāde izpilda Kuģu būves atbalsta programmā minētos reģionālā atbalsta piešķiršanas nosacījumus. Līdz ar to ieguldījumi EUR 4 640 000 apmērā ir attaisnoti.

(84)

Komisija secina, ka plānotais reģionālais atbalsts uzņēmumam Rolandwerft, proti, 12 % no EUR 13 000 000 jeb EUR 1 560 000, atbilst Kuģu būves atbalsta programmā noteiktajiem reģionālā atbalsta piešķiršanas nosacījumiem. Līdz ar to plānotais atbalsts atbilst visiem nosacījumiem, lai tas tiktu uzskatīts par saderīgu ar kopējo tirgu,