30.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/1

(1)

Pēc sūdzības saņemšanas Komisija ar 1999. gada 19. jūlija, 1999. gada 16. decembra, 2000. gada 24. augusta un 2000. gada 9. decembra vēstuli iztaujāja Francijas iestādes par pasākumiem, uz kuriem attiecas šis lēmums. Francija atbildēja Komisijai ar 1999. gada 19. augusta, 2000. gada 24. februāra un 2001. gada 25. janvāra vēstuli. Komisija tikās ar Francijas iestāžu pārstāvjiem 2000. gada 26. janvārī un ar Dabisko saldo vīnu starpnozaru komitejas (CIVDN) delegāciju – 2000. gada 31. martā.

(2)

Tā kā minētos pasākumus sāka īstenot bez Komisijas iepriekšējas atļaujas, tos ierakstīja nepaziņoto atbalstu reģistrā ar numuru NN 139/2002.

(3)

Komisija 2003. gada 21. janvāra vēstulē informēja Franciju par lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz šo pasākumu.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja citas dalībvalstis un ieinteresētās trešās personas iesniegt savus apsvērumus par minēto atbalstu.

(5)

Francijas iestādes nosūtīja savus komentārus ar 2003. gada 16. un 18. jūnija vēstuli. Komisija saņēma sūdzības iesniedzēja apsvērumus, kuras nosūtīja Francijas iestādēm ar 2004. gada 6. augusta vēstuli. Francijas iestādes atbildēja ar 2004. gada 10. septembra vēstuli.

(6)

CIVDN 1996. gadā nolēma īstenot vīna dārzu pārstrukturizācijas pasākumu ar mērķi aizstāt daļu Austrumpireneju reģiona dabisko saldo vīnu produkcijas ar citu vīnu, izrokot iepriekšējo šķirņu vīnogulājus augstas kvalitātes vīna ražošanai un to vietā iestādot jaunus kvalitatīvu šķirņu vīnogulājus, lai pārvarētu strukturālo krīzi, ko piedzīvoja šī ražošanas nozare un kas izpaudās regulārā tirgus noieta zaudēšanā. Atbalsta mērķis bija finansēt vīnogulāju šķirņu kvalitātes uzlabošanu šajā reģionā. Atbalsta darbības termiņa pēdējā diena bija 2000. gada 1. augusts.

(7)

Lai veiksmīgi pabeigtu šo pārstrukturizācijas plānu (kas pazīstams ar nosaukumu “Plan Rivesaltes”), šā reģiona lauksaimniekiem bija pieejams divu veidu atbalsts:

(8)

Ar 1996. gada 5. jūlija lēmumu 96-1 reģistrēto cilmes vietas nosaukumu (AOC) CIVDN ieviesa starpnozaru iemaksu “Rivesaltes” un “Grand Roussillon” restrukturizācijas plāna finansēšanai.

(9)

Iemaksa, kuras summa bija 50 Francijas franki (FRF) (3) par hektolitru Austrumpireneju reģionā (kur ražo attiecīgos dabiskos saldos vīnus) audzētu vīnogu vīna, bija paredzēta piemaksas (“piemaksa par atstāšanu atmatā”) finansēšanai par visu to zemes gabalu, kur 1995. gadā bija audzētas vīnogas “Rivesaltes” un “Grand Roussillon” vīna iegūšanai un kur no 1996. gada līdz 2000. gadam jāražo galda vīns vai vietējais vīns. Iekasētās iemaksas ieskaitīja īpašā fondā.

(10)

Piemaksu par atstāšanu atmatā faktiski piešķīra tiem ražotājiem, kas apņēmās uz pieciem gadiem atteikties no aizsargātā cilmes vietas nosaukuma (AOC) “Rivesaltes” vai “Grand Roussillon”. Tādējādi šai piemaksai vajadzēja kompensēt zaudējumus, kas saistīti ar cenas pazemināšanos pēc tam, kad šiem vīniem vairs nevarēja izmantot abus minētos nosaukumus. Piemaksa nebija saistīta ar ražošanas pārtraukšanu vai tās apjoma samazināšanu, bet tā bija vienīgi kompensācija par saražotās produkcijas realizāciju bez aizsargātā cilmes vietas nosaukuma. Tātad piemaksas mērķis bija strauji samazināt to vīnu pārdošanas potenciālu, kuriem ir aizsargātais cilmes vietas nosaukums.

(11)

Atmatas piemaksas summa bija FRF 5 000 par hektāru “atmatā atstātās” zemes. Par katru zemes gabalu, par kuru saņēma kādu atbalstu, tajā gadā, kad notika tā pārstrukturizācija, piemaksu vairs nepiešķīra.

(12)

Komisija nav saņēmusi informāciju par to, kāds ir saskaņā ar šo pasākumu izmaksāto atbalsta summu kopapjoms. Nav saņemta arī nekāda informācija par izveidoto starpnozaru iemaksu ieņēmumu summu, ne arī par to, uz cik hektāriem šis atbalsta pasākums attiecās.

(13)

Saskaņā ar Francijas iestādēm AOC Rivesaltes vīna dārza pārstrukturizācijas plāns tāds, kādu to pieņēma 1996. gadā, attiecās uz 3 250 hektāriem, no kuriem 1 250 hektāru bija “Muscat de Rivesaltes” vīna ražošanai, 1 000 hektāru “Côtes du Roussillon” un “Côtes du Roussillon Villages” (Syrah, Mourvèdre, Roussanne, Marsanne un Vermentino šķirnes vīnogulāji) un 1 000 hektāru – vietējo šķirņu vīna ražošanai (Chardonnay, Cabernet, Merlot … šķirnes vīnogulāji).

(14)

Francijas iestādes piekrita piešķirt šim plānam 111 miljonu FRF lielu atbalstu, ko veidoja šādas daļas: 85 miljonus FRF piešķīra ar Valsts starpnozaru vīna biroja starpniecību un 26 miljonus FRF – ar vietējo pašvaldību (Languedoc-Roussillon pašvaldība un Austrumpireneju Ģenerālpadome) starpniecību.

(15)

Ar to bija paredzēts FRF 25 000/ha liels atbalsts AOC Rivesaltes vīna pārstrukturizēšanai par AOC“Muscat de Rivesaltes” vīnu un FRF 40 000/ha – pārstrukturizēšanai par AOC“Côtes du Roussillon Villages” un par vietējo šķirņu vīnu.

(16)

Saskaņā ar Francijas iestāžu aplēsēm patiesās pārstrukturizācijas izmaksas reģionā varēja sasniegt FRF 110 000 par hektāru. Francijas iestādes apstiprināja, ka pārstrukturizācijas plāni tikuši īstenoti lielākajā daļā platību (2 350 hektāros no paredzētajiem 3 250 hektāriem).

(17)

Saskaņā ar Francijas iestādēm īstenotās pārstrukturizācijas kopējās izmaksas bija 258,5 miljoni FRF (jeb 39,4 miljoni EUR). No sākumā paredzētajiem 111 miljoniem FRF (jeb 16,9 miljoniem EUR) Francijas valsts no savas puses ieguldīja 75,25 miljonus FRF (jeb 11,01 miljonus EUR). Saskaņā ar Francijas iestāžu sniegto informāciju ar Francijas valsts ieguldīto dažāda veida finansējumu ir segti 29,11 % no restrukturizācijas faktiskajām izmaksām.

(18)

Francijas iestādes atgādināja, ka saskaņā ar 9. pantu Padomes 1987. gada 16. marta Regulā (EEK) Nr. 822/87 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (4) tās ik gadu nosūta Eiropas Kopienu Statistikas birojam pārskatu par vīnogulāju stādījumu platībām ar iedalījumu pa departamentiem un pēc saražoto vīnogu tipa (vīna vīnogas, no kurām ražo arī augstas kvalitātes vīnu noteiktos apgabalos (VQPRD), un galda vīnogas), kā arī pārskatu par vīnogulāju izrakšanu un stādījumiem ar tādu pašu iedalījumu pa departamentiem un pēc saražoto vīnogu tipa. Nosūtītajai informācijai Francijas iestādes pievienoja to tabulu kopiju, kuras nosūtītas par 1997./98. tirdzniecības gadu.

(19)

Ar 1997. gada 29. decembra lēmumu 97-3 CIVDN no 1998. gada 1. janvāra ieviesa starpnozaru iemaksu sistēmu, kas paredzēta šādu AOC šķirņu vīna reklāmai, veicināšanai un darbībai: “Rivesaltes”, “Grand Roussillon”, “Muscat de Rivesaltes” un “Banyuls”.

(20)

Iemaksas summa bez pievienotās vērtības nodokļa par hektolitru katras attiecīgās šķirnes vīna tika noteikta šāda: “Banyuls” un “Banyuls Grand Cru” – 25 FRF/hl; “Grand Roussillon” – 30 FRF/hl; “Muscat de Rivesaltes” – 50 FRF/hl; “Rivesaltes” – 30 FRF/hl.

(21)

Šīs iemaksas izmantoja šādā veidā: “Rivesaltes” – 25 FRF/hl reklāmai un veicināšanai un 5 FRF/hl darbībai. “Grand Roussillon” – 45 FRF/hl reklāmai un veicināšanai un 5 FRF/hl darbībai. “Banyuls” – 20 FRF/hl reklāmai un veicināšanai un 5 FRF/hl darbībai.

(22)

Ar 1998. gada 10. jūlija lēmumu 98-1 CIVDN no 1998. gada 1. septembra ieviesa starpnozaru iemaksu sistēmu, kas paredzēta šādu AOC šķirņu vīna reklāmai, veicināšanai un darbībai: “Rivesaltes”, “Grand Roussillon” un “Maury”.

(23)

Par hektolitru katras attiecīgās šķirnes vīna tika noteikta šāda iemaksas summa (bez pievienotās vērtības nodokļa): “Grand Roussillon” – 25 FRF/hl; “Maury” – 25 FRF/hl; “Rivesaltes” – 35 FRF/hl.

(24)

Šīs iemaksas izmantoja šādā veidā: “Rivesaltes” – 30 FRF/hl reklāmai un veicināšanai un 5 FRF/hl darbībai; “Grand Roussillon” – 20 FRF/hl reklāmai un veicināšanai un 5 FRF/hl darbībai; “Maury” – 5 FRF/hl darbībai.

(25)

Abas iepriekšējās iemaksas atcēla ar 1999. gada 17. decembra lēmumu 99-1, ar kuru CIVDN ieviesa starpnozaru iemaksu sistēmu, kas paredzēta šādu AOC šķirņu vīna reklāmai, veicināšanai un darbībai: “Banyuls”, “Banyuls Grand Cru”, “Muscat de Rivesaltes”, “Rivesaltes”, “Grand Roussillon” un “Maury”.

(26)

Par hektolitru katras attiecīgās šķirnes vīna tika noteikta šāda iemaksas summa (bez pievienotās vērtības nodokļa): “Grand Roussillon” – 25 FRF/hl; “Rivesaltes” – 35 FRF/hl; “Banyuls” un “Banyuls Grand Cru” – 25 FRF/hl; “Muscat de Rivesaltes” – 55 FRF/hl; “Maury” – 0 FRF/hl.

(27)

Šīs iemaksas izmantoja šādā veidā: “Rivesaltes” – 30 FRF/hl reklāmai un veicināšanai un 5 FRF/hl darbībai; “Grand Roussillon” – 20 FRF/hl reklāmai un veicināšanai un 5 FRF/hl darbībai; “Muscat de Rivesaltes” – 50 FRF/hl reklāmai un veicināšanai un 5 FRF/hl darbībai; “Banyuls” un “Banyuls Grand Cru” – 20 FRF/hl reklāmai un veicināšanai un 5 FRF/hl darbībai.

(28)

Ar lēmumu 00-1 šo iemaksu ar nelielām izmaiņām atjaunoja. Uzsākot pārbaudes procedūru, Komisijas rīcībā nebija ziņu par šās pēdējās iemaksu shēmas darbības ilgumu vai iespējamu atjaunošanu.

(29)

Attiecībā vispirms uz šāda veida iemaksu raksturu Komisija atzīmēja, ka tās apstiprinājusi Francijas valdība pati saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 1943. gada 2. aprīļa likumā Nr. 200 par aizsargātas cilmes vietas nosaukumu dabisko saldo vīnu un liķiera vīnu starpnozaru komitejas (comité interprofessionnel des vins doux naturels et vins de liqueur à appellations contrôlées) izveidi. Valdības apstiprinājums tādējādi ir priekšnosacījums šādu iemaksu shēmu pieņemšanai. Likumā Nr. 200 jo īpaši paredzēts, ka visu ieinteresēto nozaru uzņēmumiem šīs iemaksas ir obligātas uzreiz pēc valdības vai – šajā gadījumā – valdības komisāra apstiprinājuma saņemšanas. No tā var izdarīt šādu secinājumu: lai no šā veida iemaksām gūtu visus sagaidāmos rezultātus, vajadzīgs valsts iestādes juridisks akts. Tādējādi pārbaudes procedūras posmā Komisija uzskatīja, ka šajā gadījumā tie bija parafiskālie maksājumi, proti, maksājumi no valsts resursiem.

(30)

Tādas piemaksas kā Francijas atbalsta shēmā paredzētā “atmatas piemaksa” tirgus kopējā organizācijā (TKO) nav paredzētas, un konkrētāk tās nebija paredzētas arī ar Padomes 1980. gada 18. februāra Regulu (EEK) Nr. 456/80 par piemaksu piešķiršanu noteiktu vīnogulāju stādījumu platību pagaidu atstāšanai atmatā un galīgai atstāšanai un par piemaksām, lai atteiktos no atkārtotas stādīšanas (5). Šajā regulā bija paredzēta vienīgi piemaksa par ražošanas pagaidu vai galīgu apturēšanu, kuru maksāja lauksaimniekam, kas nolēma piedalīties Kopienas vīna ražošanas potenciāla samazināšanā konkrēti ar vīnogulāju izrakšanu. Tā kā nav notikusi nekāda ražošanas potenciāla samazināšana un nekāda piemaksas finansēta atteikšanās no vīna ražošanas, apskatāmais pasākums pārbaudes procedūras sākšanas posmā nešķita iekļaujamies vecās, ar Regulu (EEK) Nr. 822/87 paredzētās vīna tirgus kopējās organizācijas darbības jomā..

(31)

Atbalsta pasākuma mērķis varēja būt finansiāla atvieglojuma sniegšana ražotājiem, kas, būdami uzņēmēji, brīvprātīgi nolēmuši iesaistīties tīri komerciālā pasākumā, kas, šķiet, radījis izmaksas, kuras saistītas ar ekonomiskas darbības veikšanu. Saskaņā ar Komisijas pastāvīgi īstenotu praksi un saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru (6) darbības atbalsts ir atbalsts, kura mērķis ir atbrīvot uzņēmumu no izmaksām, kuras tam būtu bijis jāsedz pašam saskaņā ar ierasto pārvaldes kārtību vai parastajām darbībām. Šī doma ir iekļauta 3.5. punktā Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (7) (še turpmāk – “lauksaimniecības pamatnostādnes”), saskaņā ar kurām šāds atbalsts būtībā traucē tirgus kopējo organizāciju mehānismu darbību.

(32)

Komisija šeit konstatējusi, ka atbalsts piešķirts uz hektāru gadā un ka tas cieši saistīts ar saražotā vīna daudzumu. Komisija atgādināja, ka tā nekādā gadījumā nevar apstiprināt atbalstu, kas būtu nesaderīgs ar noteikumiem, kādi valda TKO, vai atbalstu, kas traucētu attiecīgās TKO normālu darbību. Pārbaudes procedūras sākšanas posmā Komisija uzskatīja, ka “atmatas piemaksa” šķita veidojam darbības atbalstu, kas varēja traucēt vīna tirgus kopējās organizācijas darbību un ka šā iemesla dēļ tā varēja būt nesaderīga ar piemērojamajiem tirgus un konkurences likumiem.

(33)

Attiecībā uz restrukturizācijas izmaksām Regulas (EK) Nr. 822/87 14. pantā paredzēts, ka sākot no 1988. gada 1. septembra jebkāds valsts atbalsts vīnogulāju stādīšanai būs aizliegts, izņemot tādu, kas atbildīs konkrētiem kritērijiem – panākt, lai samazinātos ražošanas apjoms vai palielinātos produkcijas kvalitāte, nepalielinot produkcijas daudzumu. Tādēļ stādīt atļautu tikai tādu šķirņu vīnogulājus, kas nodrošinātu kvalitātes uzlabošanu un kam attiecīgajā zemes gabalā nebūtu lielākas ražības.

(34)

Komisijas 1989. gada 11. septembra Regula (EEK) Nr. 2741/89, ar ko nosaka kritērijus, kuri jāpiemēro saskaņā ar 14. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 822/87 attiecībā uz valsts atbalstu vīnogulāju platību apstādīšanai (8), nosaka to, saskaņā ar kādiem kritērijiem pārbaudāms valsts atbalsts tādu platību apstādīšanai ar vīnogulājiem, par kādām var saņemt valsts atbalstu saskaņā ar EK Līguma 87., 88. un 89. pantu. Regulas (EEK) Nr. 2741/89 2. pantā paredzēts, ka valsts atbalsta projektiem pietiekamā veidā jāpierāda, ka ar tiem tiks nodrošināta ražošanas apjoma samazināšana vai produkcijas kvalitātes palielināšanās, nepalielinot produkcijas daudzumu.

(35)

Regulas (EEK) Nr. 2741/89 5. pantā paredzēts, ka atbalsts, ko piešķir par hektāru iestādītu vīnogulāju, nedrīkst pārsniegt 30 % no faktiskajām vīnogulāju izrakšanas un iestādīšanas izmaksām. Tā kā īstenotās pārstrukturēšanas kopējās izmaksas bijušas FRF 258 500 000 un no tām valsts ieguldījums bijis FRF 75 250 000, Francijas iestādes secina, ka ar Francijas valsts ieguldīto dažāda veida finansējumu ir segti 29,11 % no pārstrukturēšanas faktiskajām izmaksām. Taču Regulas (EEK) Nr. 2741/89 5. pantā paredzēts, ka noteicošais faktors pārstrukturēšanas izmaksu aprēķināšanai ir faktiski sniegtais atbalsts par hektāru iestādītu vīnogulāju. Šajā pārbaudes procedūras posmā šī loģika šķita izslēdzam vispārējos aprēķinus attiecībā uz pārstrukturēšanas darbību kopumā un rezultātā – kopējo izmaksu aprēķinu, pamatojoties uz vidējo lielumu uz hektāra. Turklāt Francijas iestādes šo vidējo lielumu aprēķināja attiecībā pret diferencētām pārstrukturēšanas darbībām.

(36)

Šajā pārbaudes procedūras posmā Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā Francijas iestāžu nosaukto skaitli pārstrukturizācijas izmaksām par hektāru (FRF 110 000/ha), šajā gadījumā piešķirtais atbalsts nedrīkstēja pārsniegt attiecīgi FRF 33 000/ha un 30 % no faktiskajām izmaksām, kas radušās individuālam ražotājam. Tātad jebkāda šā pieļaujamā atbalsta apjoma pārsniegšana, pat jebkāda 30 % faktisko izmaksu pārsniegšana individuālam ražotājam varētu veidot atbalstu, kas nav savietojams ar piemērojamajiem noteikumiem.

(37)

Saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar 10. pantu 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (9), Komisija prasīja Francijas iestādēm nosūtīt tai visu vajadzīgo informāciju par abām veiktajām pārstrukturizācijām. Tajā bija jāiekļauj jo īpaši ziņas par to vīnkopju skaitu, kuri saņēmuši valsts atbalstu platību apstādīšanai ar vīnogulājiem; attiecīgā platība, iedalot pa augsnes kategorijām; tas, kādā šīs platības daļā pirms stādīšanas bija veikta vīnogulāju izrakšana; tas, kāda šīs platības daļa atzīta par derīgu augstas kvalitātes vīna ražošanai noteiktā apgabalā; tas, kādiem mērķiem apstādītās platības paredzētas (vīna vīnogu, galda vīnogu audzēšanai, rozīņu ražošanai, sēklaudzēšanai vai potcelmu audzēšanai utt.); izmantotās šķirnes; pierādījums par Francijas iestāžu izsniegtu atļauju minēto šķirņu izmantošanai; ražošanas potenciāla attīstība; visas noderīgās ziņas attiecībā uz atbalsta apjomu.

(38)

Attiecībā uz dažu AOC ieviesto reklāmas un veicināšanas atbalstu Francijas iestādes norādīja, ka reglamentējošie noteikumi par parafiskālajiem maksājumiem CIVDN finansēšanai regulāri tikuši paziņoti un Komisija tos jau bija pārbaudījusi un apstiprinājusi. Komisija patiešām nesen apstiprināja Valsts atbalstu Nr. N 184/97 (10) (“Atbalsts un parafiskālie maksājumi CIVDN finansēšanai”) laikposmam līdz 2002. gada beigām; to finansē no parafiskālajiem maksājumiem un tas cita starpā paredzēts reklāmas, veicināšanas un darbības finansēšanai par labu CIVDN. Taču saskaņā ar saņemto informāciju minētos maksājumus iekasē CIVDN papildus Komisijas jau atļautajiem parafiskālajiem maksājumiem, kas paredzēti komunikācijas un veicināšanas darbību finansēšanai. Tādēļ pārbaudes procedūras posmā Komisija uzskatīja, ka iepriekš dotā atļauja nebija klusuciešot dota atļauja izdarīt jebkādus grozījumus vai veikt jebkurus citus pasākumus papildus iepriekš atļautajam atbalstam.

(39)

Komisija prasīja Francijas iestādēm nosūtīt tai visu vajadzīgo informāciju par šiem atbalsta pasākumiem, ieskaitot nenosauktos un nepaziņotos pasākumus, kas pašlaik varētu būt spēkā, lai Komisija varētu novērtēt to saderību jo īpaši ar reklāmas un veicināšanas jomā piemērojamajiem negatīvajiem un pozitīvajiem kritērijiem un ar maksimālo atļaujamo atbalsta apjomu. Šai informācijai būtu jāatļauj noteikt, kāda ietekme varētu būt iespējama iepriekš jau atļautas atbalsta shēmas summēšanai ar nepaziņotām atbalsta shēmām, par ko ir šis lēmums.

(40)

Komisija konstatēja arī, ka minētie parafiskālie maksājumi pēc savas darbības bija ļoti līdzīgi Komisijas jau atļautajiem maksājumiem. No tiesību aktiem, ar kuriem ievieš šos maksājumus, ir skaidrs, ka ar šādu nodokli apliek vienīgi noteikta reģiona vīnkopības produkciju. Tātad pārbaudes procedūras posmā bija iespējams secināt, ka neviens importēts produkts nav aplikts vai nav bijis aplikts ar šādiem parafiskālajiem maksājumiem.

(41)

Sūdzības iesniedzējs iesniedza turpmāk izklāstītos apsvērumus, lūdzot ievērot konfidencialitāti attiecībā uz viņa identitāti. Komisija pēc sūdzības iesniedzēja nosaukto iemeslu pārbaudīšanas uzskata par pamatotu izpildīt viņa gribu.

(42)

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēju atmatas piemaksa un pārstrukturizācijas atbalsts ir vienas un tās pašas atbalsta shēmas divas sastāvdaļas, un atbalsta shēma paredzēta vienīgi tam, lai samazinātu noteiktas produkcijas tirgū laisto apjomu. Atbalstu, ko piešķir par zemes gabalu atstāšanu atmatā, un pārstrukturizācijas atbalstu ir jāsummē, lai novērtētu to saderību ar Kopienas tiesību aktiem.

(43)

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Rivesaltes plāna autonoma finanšu pārvaldība, kas paredzēta ar CIVDN1996. gada 5. jūlija dekrētu 96-1, nav tikusi ievērota, jo atmatas piemaksa tikusi finansēta no fondiem, ko neveido vienīgi 1996. gadā ieviestie starpnozaru maksājumi. Tā “atmatas piemaksa” vairāk kā par 11 miljoniem FRF tikusi finansēta no pašas CIVDN resursiem. Turklāt daļa no fonda, ko ieguva no reklāmas un veicināšanas iemaksām, tikusi izlietota, lai finansētu Rivesaltes plānu, konkrēti, atmatas piemaksu.

(44)

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēju Austrumpireneju Ģenerālpadome 2000. tirdzniecības gada sākumā iemaksājusi CIVDN 2 miljonus FRF atmatas piemaksas finansēšanai. Turklāt minētā Ģenerālpadome sava izdevuma “L'accent Catalan” 2003. gada marta numurā apgalvojusi, ka papildus izmaksātajam atbalstam saskaņā ar atmatas piemaksu un pārstrukturizāciju bez starpniecības pārskaitījusi vīnkopjiem EUR 761 lielu atbalstu par hektāru un EUR 1 293 par hektāru – saskaņā ar Rivesaltes plānu. Par šo atbalstu Komisijai nav paziņots.

(45)

Attiecībā uz atbalstu reklāmai un veicināšanai sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ar to saistītie parafiskālie maksājumi par labu CIVDN tikuši izmantoti viņu pašu produkcijas veicināšanas kampaņu finansēšanai, proti, atsevišķu uzņēmumu finansēšanai un nevis dažādu AOC kategoriju vīnu veicināšanas kampaņu finansēšanai vispār. Šādu praksi šodien joprojām īstenojot Roussillon vīnu starpnozaru komiteja (CIVR), iestāde, kas stājusies CIVDN vietā, kad to likvidēja. Šis atbalsts esot pretrunā ar Kopienas noteikumiem, jo tam nav vispārsabiedriskas nozīmes.

(46)

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēju no 2001. gada līdz 2002. gadam CIVDN turpinājusi prasīt no tirgotājiem maksāt parafiskālos maksājumus, kamēr CIVR, kas stājās tās vietā, arī sākusi izrakstīt faktūrrēķinus par iemaksām, kas no Francijas valsts tiesību viedokļa bijis nelikumīgi.

(47)

Ar 2003. gada 16. jūnija vēstuli Francijas valsts iestādes iesniedza savas piezīmes par Komisijas lēmumu sākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru par paziņoto atbalstu.

(48)

Sākotnēji Francijas iestādes apstiprināja, ka minētie pasākumi nav tikuši pagarināti uz laiku, kas pārsniedz sākumā noteikto, proti, piecus gadus, sākot no 1996./1997. tirdzniecības gada. Jebkurā gadījumā Komisija ar 2000. gada 14. decembra un 2001. gada 6. decembra vēstuli tika informēta par CIVDN atlaišanu. CIVR, kas stājusies CIVDN vietā, nav īstenojusi nevienu šāda veida pasākumu.

(49)

Francijas iestādes paskaidro, ka pasākuma mērķis nebija vīndārza ražošanas potenciāla samazināšana, jo atbalsta saņēmēji piekrita apņemties vīna produkciju, kas iegūta no atmatā atstātajiem zemes gabaliem, laist tirgū kā galda vai vietējo vīnu un nevis kā AOC vīnu. Tomēr šo piemaksu nevar pielīdzināt, kā to dara Komisija, vienkāršam darbības atbalstam, kas nepienācīgā kārtā būtu veidojis nodokļu atvieglojumu.

(50)

Piemaksas mērķis patiešām bija nodrošināt tā saņēmējus ar kompensāciju par viņu apņemšanos atmatā atstāto zemes gabalu vīna produkciju nepārdot kā AOC vīnu. Saņēmējiem tas neveidoja nekādu papildu ienākumu, bet vienkāršu kompensāciju par zaudēto iespēju nopelnīt.

(51)

Tādējādi laikā, kad šo pasākumu īstenoja, AOC Rivesaltes šķirnes vīns, ko ieguva no viena hektāra vīna dārza, par pamatu ņemot maksimāli atļauto ražību – 40 hl, radīja produkciju, ko veido 25 hl dabiskā saldā vīna par FRF 1 140/hl un 15 hl galda vīna vai vietējā vīna par FRF 350/hl ar apgrozījumu no FRF 32 250 līdz FRF 33 000 par hektāru. Pēc atstāšanas atmatā hektārs vīnogulāju varēja dot ražu, no kā ieguva 50 hl galda vai vietējā vīna (vidējais agronomiskais rādītājs departamentā) jeb FRF 12 500 līdz FRF 17 500 lielu apgrozījumu par hektāru.

(52)

Vidējā starpība pēc atstāšanas atmatā (kad ražotājiem zuda iespēja gūt peļņu) tātad bija aptuveni FRF 15 000/ha, daudzums, no kura, ņemot vērā visus apstākļus, jāatskaita tā spirta izmaksas, kurš vajadzīgs dabisko saldo vīnu (VDN) iegūšanai, tātad FRF 2 000 25 hl vīna ražošanai, tādējādi neto starpība ir FRF 13 000/ha.

(53)

Arī tad, ja ņem vērā faktu, ka 1999. gadā VDN ražošanas cenas krituma dēļ (FRR 900/hl) starpība samazinājās, tā tomēr visticamāk bija FRF 6 500/ha [FRF 26 000 (apgrozījums par hektāru AOC vīna) mīnus FRF 17 500 (apgrozījums par hektāru galda vai vietējā vīna), mīnus FRF 2 000 (spirta cena VDN ražošanai)].

(54)

Šādos apstākļos Francijas iestādes uzskata, ka atmatas piemaksa nekādi nevarēja veidot darbības atbalstu tā, ka tas piešķirtu saņēmējiem nepelnītus papildu ienākumus vai nodokļu atvieglojumus.

(55)

Turklāt Francijas iestādes uzsver, ka atmatas piemaksa nav ietekmējusi vīna TKO mehānismus to iespējamo traucējumu dēļ, ko tā būtu varējusi radīt tirgū. Tā Austrumpireneju departamentā par 1996./97. līdz 1999./2000. tirdzniecības gadu nav neviena litra vīna, kas būtu destilēts spirtā saskaņā ar obligāto destilēšanu. Turklāt vīna daudzumi, kas nodoti preventīvajai destilēšanai par apskatāmajiem tirdzniecības gadiem, liecina, ka galda un vietējā vīna tirgus darbojies normāli.

(56)

Francijas iestādes uzsver arī šā pasākuma solidāro raksturu, jo tas esot finansēts nevis no valsts budžeta, bet gan ar starpnozaru maksājumiem, kurus iemaksājuši paši ražotāji.

(57)

Saskaņā ar Francijas iestādēm šis pasākums veidoja ārkārtas papildu atbalstu vīna dārzu atjaunošanai, kuru īstenoja, piemērojot Regulu (EEK) Nr. 2741/89.

(58)

Francijas iestādes atgādina, ka atbalsts vīnogulāju šķirņu uzlabošanai ir pasākums, par kuru pirmoreiz paziņots 1993. gadā (atbalsts Nr. N 769/93) un kurš kārtējos valsts atbalsta sarakstos ierakstīts ar kartiņas numuru FR/XXX/05.00/017. Attiecībā uz gadskārtējo pārskatu Francijas iestādes paskaidro, ka ar Regulas (EEK) Nr. 2741/89 8. pantu prasīto nosūtīšanu var veikt “saskaņā ar ikgadējo paziņošanu, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 822/87 9. pantu”. Regulas (EEK) Nr. 822/87 9. pantā paredzēts, ka “katru gadu līdz 1. septembrim dalībvalstis nosūta Komisijai paziņojumu par vīnkopības potenciāla attīstību, kurā ietver pārskatu par vīnogulājiem apstādīto platību to teritorijā”, kā arī “līdz 1. decembrim – ziņojumu par vīnkopības potenciāla attīstību”.

(59)

Francijas iestādes atgādina, ka tās ik gadu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 822/87 9. pantu nosūta Eiropas Kopienu Statistikas birojam pārskatu par vīnogulājiem apstādīto platību, iedalot to pēc departamenta un ražoto vīnogu veida (vīna vīnogas, tostarp VQPRD, un galda vīnogas), kā arī pārskatu par vīnogulāju izrakšanu un jaunu vīnogulāju stādījumiem ar to pašu iedalījumu pēc departamenta un ražoto vīnogu tipa. Nosūtītajam pārskatam Francijas iestādes pievienoja to tabulu kopijas, kuras bija nosūtītas par 1997./98. tirdzniecības gadu. Šādos apstākļos Francijas iestādes uzskata, ka tām nevar pārmest izvairīšanos no Regulas (EEK) Nr. 822/87 prasību pildīšanas.

(60)

Lai sagatavotu precīzu un izsmeļošu bilanci “Rivesaltes” pārstrukturizācijas plānam, tad saskaņā ar Francijas iestādēm jāņem vērā fakts, ka uz Muscat de Rivesaltes vīna vīnogu platībām neattiecās plānā paredzētais papildu atjaunošanas atbalsts. Par šīm platībām saņēma tikai atjaunošanas atbalstu ar likmi, kas atbilst valsts noteiktajai likmei. Tomēr 85 miljonu FRF lielajā summā, kuru Francijas iestādes minēja savos iepriekšējos paziņojumos, ietverta 31 miljona FRF lielā valsts atbalsta summa vīna dārzu atjaunošanai, kas atbilst Muscat de Rivesaltes vīna vīnogu platībām.

(61)

Gala rezultātā atjaunošanas atbalsta bilance saskaņā ar Rivesaltes plānu vietējo vīnu vīnogulāju un Côtes du Roussillon villages vīna vīnogulāju platībām ir šāda:

(62)

Kopumā 875 ražotājiem saskaņā ar plānu izmaksāta 36,623 miljonu FRR liela summa par vīna dārza atjaunošanu 1 238 hektāru platībā.

(63)

To gadījumu skaits, kuros atbalsta summa pārsniedz FRF 33 000 par hektāru, ir 221, tie attiecas uz 166 hektāru lielu platību un atbilst 0,883 miljonu FRF lielai summai.

(64)

Francijas iestādes nosūtīja to vīnogulāju šķirņu sarakstu, kas tika izmantotas pārstrukturizācijai, kā arī dažādos nolēmumus, ar kuriem ik gadu noteica atbalsta likmi.

(65)

Francijas iestādes precizē vispirms to, ka pēc 2000. gada 31. decembra šīs darbības netika vairs turpinātas.

(66)

Reklāmas un veicināšanas pasākumiem, ko īstenoja, pateicoties brīvprātīgi obligātajai iemaksai (CVO), bija tāds pats raksturs, kā tiem, kurus finansēja no parafiskālajiem maksājumiem, par kuriem tika paziņots un kurus Komisija apstiprināja (atbalsts Nr. N 230/90 (11) un N 184/97).

(67)

Tātad kredīti, kurus radīja ar CVO iekasēšanu, ļāva atbalstīt darbības, ko veica, pateicoties parafiskālajiem maksājumiem. Pilnīgi saprotami, ka ir bijis vajadzīgs pastiprināt šo vīna šķirņu veicināšanu, lai rastu lielāku noietu tirgū, ņemot vērā to, ka stāvoklis tirgū smagi ietekmē vietējās vīna nozares ekonomiku.

(68)

Šajā sakarā Francijas iestādes atzīmē, ka veicināšanas atbalstam finansējums ir atļauts līdz pat 100 %. Attiecībā uz reklāmas atbalstu Francijas iestādes atgādina, ka tās bijušas kampaņas par AOC nosaukumu vīniem un finansētas no parafiskālajiem maksājumiem un brīvprātīgajiem ieguldījumiem.

(69)

Par atbildi Komisijas prasībai Francijas iestādes nosūtījušas pasākumā izmantoto reklāmas un veicināšanas materiālu paraugus.

(70)

Francijas iestādes 2004. gada 10. septembra vēstulē atbildēja uz trešo personu iesniegtajiem apsvērumiem. Tās paskaidro, ka tajos bijis mājiens uz to, ka atbalsts novirzīts no sākotnējā mērķa par labu vienīgi ieinteresēto trešo personu konkurējošajai uzņēmējsabiedrībai. Francijas iestādes ir paudušas savu nosodījumu par šāda veida pieņēmumiem, kas vistiešākā veidā apšauba attiecīgās administrācijas godīgumu, un tāpēc aicināja Komisiju šāda veida argumentus neņemt vērā.

(71)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu, “ja vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(72)

Regulas (EEK) Nr. 822/87 76. pantā, ko piemēroja atbalsta piešķiršanas laikā, paredzēts, ka, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, vīnkopības produktu ražošanai un tirdzniecībai piemērojami EK Līguma 92, 93. un 94. panta (kas kļuvuši par 87., 88. un 89. pantu) noteikumi.

(73)

Par atbalstu tiek uzskatīti visu veidu pasākumi, kas var tieši vai netieši atbalstīt atsevišķus uzņēmumus vai radīt tiem tādas ekonomiskās priekšrocības, ko šie saņēmēji uzņēmumi parastos tirgus apstākļos nebūtu varējuši gūt.

(74)

Attiecībā uz apskatāmo iemaksu veidu Komisija atzīmē, ka tām vajadzēja valsts iestādes pieņemtu tiesību aktu, lai tās dotu sagaidāmos rezultātus, un ka šādi iegūtie resursi bija instruments valsts atbalstītas politikas īstenošanai. Turklāt nav noteikts, ka saņēmēji vienmēr būtu personas, kurām jāmaksā šāda veida nodokļi. Šo iemeslu dēļ minētās personas neatbilst Eiropas Kopienu Tiesas kritērijiem, ko tā ierosinājusi savā judikatūrā, lai nenonāktu EK Līguma 87. panta 1. punkta (12) darbības jomā. Tādēļ Komisija uzskata, ka šajā gadījumā tie ir parafiskālie maksājumi, proti, valsts resursu līdzekļi.

(75)

Turklāt saskaņā ar Tiesas judikatūru, par atbalstu tiek uzskatīti tādi pasākumi, kas dažādā veidā atvieglo izmaksas, kuras parasti jāsedz no uzņēmuma budžeta, un kam līdz ar to, kaut arī šie pasākumi nav subsīdijas vārda tiešajā nozīmē, tiem ir subsīdiju raksturs un ietekme (13).

(76)

To, vai atbalsts ir bijis vai ne, kā arī atbalsta veids ir jānosaka attiecībā uz to, kas guvuši labumu no Rivesaltes plāna pasākumiem un no starpnozaru iemaksām reklāmai un veicināšanai un atsevišķu AOC darbībai un finansēšanai. Šajā gadījumā piešķirtais atbalsts ir devis priekšrocības atsevišķiem uzņēmumiem tādā nozīmē, ka atbalsts piešķirts AOC ražotājiem, kas darbojas noteiktos reģionos.

(77)

Lai noskaidrotu, vai minētais atbalsts attiecas uz Līguma 87. panta 1. punkta darbības jomu, jānosaka arī, vai tas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(78)

Tiesa konstatēja, ka tad, ja dalībvalsts sniegts finansiāls atbalsts stiprina kāda uzņēmuma pozīcijas salīdzinājumā ar citiem konkurējošiem uzņēmumiem preču apmaiņā starp dalībvalstīm, tad jāuzskata, ka pēdējos šīs priekšrocības iespaido (14).

(79)

To, ka starp dalībvalstīm pastāv tirdzniecība vīna nozarē, pierāda TKO pastāvēšana šajā nozarē.

(80)

Turpmāk tabulā piemēram sniegti dati par vīnkopības produktu tirdzniecības apjomu starp Franciju un pārējām dalībvalstīm divos pēdējos gados, kad Francijā noris iepriekšminētā pārstrukturizācija.

(81)

Tātad piešķirtais atbalsts, ciktāl tas veicina atsevišķu Francijas vīnkopības produktu ražošanu uz pārējo dalībvalstu rēķina, var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un radīt konkurences traucējumus vai konkurences traucējumu iespējamību. Patiešām, Kopienas mērogā vīnkopības nozarē valda sīva konkurence, un tādējādi tā ir ļoti jūtīga pret jebkuriem atbalsta pasākumiem vienas vai otras dalībvalsts uzņēmumu interesēs.

(82)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem skaidrojumiem, Komisija uzskata, ka pasākumi, no valsts finanšu resursiem piešķirot līdzekļus atsevišķu to uzņēmumu atbalstam, kuri ražo AOC vīnus un darbojas noteiktos reģionos, attiecībā pret pārējiem uzņēmumiem, kuri nevar šādu atbalstu saņemt, rada tādas ekonomiskas priekšrocības, kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem var atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tātad minētais pasākums ir atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(83)

Līguma 87. pants tomēr atzīst izņēmumus no vispārējā principa par valsts atbalsta nesaderību ar Līgumu, kaut arī daži no tiem acīmredzami nav piemērojami šim gadījumam, proti, tie, ko paredz minētā panta 2. punkts. Francijas valsts iestādes šos izņēmumus nav minējušas.

(84)

Attiecībā uz izņēmumiem, kas paredzēti Līguma 87. panta 3. punktā, tie jāinterpretē, strikti izskatot visu atbalsta programmu kopumā ar tās reģionālo vai nozares mērķi vai jebkuru individuālu gadījumu, kad piemērota vispārēja atbalsta shēma. Tas var tikt piešķirts vienīgi gadījumā, kad Komisija var noteikt, ka atbalsts ir nepieciešams, lai īstenotu kādu no minētajiem mērķiem. Piemērot minētās atkāpes atbalstam, kas neietver tādus nosacījumus, nozīmētu pieļaut, ka tiek iespaidota tirdzniecība starp dalībvalstīm un radīti no Kopienas interešu viedokļa nepamatoti konkurences traucējumi un līdz ar to – nepienācīgas priekšrocības atsevišķu dalībvalstu uzņēmējiem.

(85)

Komisija uzskata, ka minētais atbalsts nav domāts tam, lai saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu veicinātu kāda reģiona ekonomisko attīstību, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs. Tas nav domāts arī tam, lai saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu veicinātu kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā. Atbalsts tāpat nav domāts, lai saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu veicinātu kultūru vai kultūras mantojuma saglabāšanu.

(86)

Ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu paredzēts, ka par saderīgu ar kopējo tirgu var tikt uzskatīts atbalsts, kas veicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm. Lai varētu izmantot minētajā punktā paredzēto atkāpi, atbalstam jāveicina minētās nozares attīstība.

(87)

Komisija konstatē, ka Francijas iestādes nav paziņojušas Komisijai par pasākumiem, ar kuriem īsteno šādu atbalstu, kā to prasa Līguma 88. panta 3. punkts. Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punktā nelikumīgs atbalsts definēts kā jauns atbalsts, kas ieviests, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu. Obligātā prasība paziņot valsts atbalstu ir noteikta Regulas (EK) Nr. 659/1999 (15) 1. panta c) punktā.

(88)

Tā kā Francijas īstenotajiem atbalsta pasākumiem ir valsts atbalsta pazīmes, tad tas ir jauns atbalsts, kas nav paziņots Komisijai un tāpēc uzskatāms par nelikumīgu atbalstu Līguma nozīmē.

(89)

Saskaņā ar lauksaimniecības pamatnostādņu 23.3. punktu un Komisijas paziņojumu par piemērojamo noteikumu noteikšanu nelikumīga valsts atbalsta izvērtēšanā (16) jebkurš nelikumīgs atbalsts Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punkta nozīmē jāizvērtē saskaņā ar atbalsta piešķiršanas laikā spēkā esošajiem noteikumiem un pamatnostādnēm.

(90)

Lauksaimniecības pamatnostādnes piemēro no 2000. gada 1. janvāra. No tā laika ikvienu atbalstu, kas piešķirts pēc šīs dienas, jāvērtē saskaņā ar minētajām pamatnostādnēm. Un pretēji – ikvienu atbalstu, kurs piešķirts pirms šīs dienas, vajadzības gadījumā jāvērtē saskaņā ar noteikumiem un praksi, kas bija spēkā pirms 2000. gada 1. janvāra.

(91)

Lauksaimniecības pamatnostādņu 3.2. punktā paredzēts, ka pat tad, ja Līguma 87., 88. un 89. pants ir pilnībā piemērojams nozarēs, kurās darbojas TKO, šo pantu piemērošana atkarīga no noteikumiem, kas noteikti ar attiecīgajām regulām. Citiem vārdiem, dalībvalstu atsaukšanās uz Līguma 87., 88. un 89. pantu neatbrīvo tās no noteikumiem, kas ietverti regulā par attiecīgo TKO (17). Komisijai jāpārbauda arī tas, vai atbalsts netraucē attiecīgo tirgu darbību, un, ja traucē, tad tas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(92)

Atbalstu, kas paredzēts Rivesaltes plānā, piešķīra no 1997. gada 1. janvāra līdz 2000. gada 31. jūlijam, tas ir, pirms 2000. gada 1. augustā stājās spēkā Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju. Tā kā pasākumi attiecas uz vīna TKO piemērošanas jomu, tie jāizskata saskaņā ar tai laikā spēkā esošajiem tiesību aktiem, proti, saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 822/87.

(93)

Tāda atbalsta saderību, kas piešķirts atsevišķu AOC vīnu reklāmai un veicināšanai un ko saskaņā ar Francijas iestādēm pēc 2000. gada 31. decembra pārtrauca, jāpārbauda saskaņā ar pamatnostādnēm, ko piemēro valsts atbalstam un to produktu reklāmai, uz kuriem attiecas EK Līguma I pielikums, un dažu to produktu reklāmai, uz kuriem neattiecas I pielikums (18), kura 70. punktā paredzēts, ka nelikumīgu atbalstu Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punkta nozīmē novērtē saskaņā ar tiem noteikumiem un tām pamatnostādnēm, kas piemērojamas atbalsta piešķiršanas laikā.

(94)

Attiecībā uz valsts atbalstu, ko finansē ar parafiskālu maksājumu palīdzību – ar atbalstu finansētās darbības, kā arī paša atbalsta finansēšanas kārtība jāpārbauda Komisijai.

(95)

Atmatas piemaksu finansēja ar starpnozaru iemaksu, ko valsts iestādes noteica par obligātu vīnkopības nozares pārstrukturēšanai. Piemaksas mērķis bija kompensēt ražotājiem ienākumu zaudējumus, kas tiem radās, uzņemoties saistības nepārdot vairs vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (AOC) “Rivesaltes” un pārorientēt savu produkciju uz galda vīnu un vietējo vīnu ražošanu.

(96)

Taču tādas atmatas piemaksas, kādas paredzētas ar Francijas atbalsta shēmu, nebija paredzētas attiecīgajā TKO un – konkrētāk – ar Regulu (EEK) Nr. 456/80. Regulā bija paredzēta vienīgi piemaksa par pagaidu vai galīgu ražošanas pārtraukšanu, kuru izmaksāja, ja ražotājs nolēma dot savu artavu Kopienas vīna ražošanas potenciāla samazināšanā konkrēti ar vīnogulāju izrakšanu.

(97)

Komisija konstatē, ka atbalsta pasākumu Francija īstenoja nevis ar mērķi samazināt vīna ražošanas apjomu, bet gan vienīgi, lai produkcijai vairs nepiešķirtu nosaukumu AOC Rivesaltes. Tā kā vīna ražošanas potenciālu nesamazināja un ar piemaksu nefinansēja nevienu ražošanas pārtraukšanu, atbalsta pasākums neiekļaujas iepriekšējā vīna TKO darbības jomā.

(98)

Kaut arī Regulas (EEK) Nr. 456/80 piemērošana šķiet izslēgta ražošanas nepārtraukšanas dēļ, atbalsta pasākums jāpārbauda saskaņā ar citiem horizontālajiem noteikumiem valsts atbalsta jomā. Regulas (EEK) Nr. 456/80 17. pantā precizēts, ka minētās regulas noteikumi neaizliedz tāda atbalsta piešķiršanu, kas paredzēts valsts tiesību aktos un ar kuru jāsasniedz mērķi, kuri līdzīgi tiem, ko jāpanāk ar šo regulu, ja vien tos novērtē saskaņā ar Līguma 92., 93. un 94. pantu (kas kļuvuši par 87., 88. un 89. pantu).

(99)

Ar minēto pasākumu neparedzēja ražošanas pārtraukšanu. Tādēļ to nevar pielīdzināt pasākumam, ar kuru jāsasniedz līdzīgs mērķis, kā tas, kas panākams ar Regulu (EEK) Nr. 456/80, proti, vīna ražošanas potenciāla samazināšana.

(100)

Francijas iestādes paskaidro, ka pasākuma mērķis nebija vīna dārza ražošanas potenciāla samazināšana, jo atbalsta saņēmēju apņemšanās bija vīna produkciju, kas iegūta no atmatā atstātajiem zemes gabaliem, laist tirgū kā galda vai vietējo vīnu un nevis kā AOC vīnu.

(101)

Francijas iestādes precizē, ka piemaksas mērķis bija nodrošināt tā saņēmējus ar kompensāciju par viņu apņemšanos atmatā atstāto zemes gabalu vīna produkciju nepārdot kā AOC vīnu. Tādējādi saskaņā ar minētajām iestādēm saņēmējiem tas neveidoja nekādu papildu ienākumu, bet gan vienkāršu kompensāciju par zaudēto iespēju nopelnīt. Tomēr šo piemaksu nevar pielīdzināt vienkāršam darbības atbalstam, kas nepienācīgā kārtā būtu veidojis nodokļu atvieglojumu.

(102)

Tomēr pretstatā Francijas iestādēm Komisija atzīst, ka valsts atbalsta mērķis bijis piešķirt ražotājiem finansiālu atvieglojumu, kas, būdami uzņēmēji, brīvi iesaistījušies tīri komerciālā pasākumā, kura izmaksas veidoja izdevumus saistībā ar saimniecisku darbību. Patiešām, tas, ka valsts kompensē uzņēmējiem brīvprātīgu ienākumu zaudējumu, veido valsts atbalstu, kura ietekme ir mīkstināt šāda lēmuma ekonomisko ietekmi.

(103)

Saskaņā ar Komisijas pastāvīgu praksi, ko tā īstenoja līdz lauksaimniecības pamatnostādņu pieņemšanai 2000. gada 1. janvārī, un saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru (19) darbības atbalsts ir atbalsts, ko sniedz ar mērķi atbrīvot uzņēmumu no izmaksām, kuras tam būtu bijis jāsedz pašam saskaņā ar ierasto pārvaldes kārtību vai parastajām darbībām. Tiesa atgādina, ka pastāvīga judikatūra ir tāda, ka, piemērojot Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, darbības atbalstu nekādā gadījumā nevar pasludināt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas pēc būtības ir tāds, ka draud atstāt tādu nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā ar vispārējām interesēm.

(104)

Šis princips ir iekļauts lauksaimniecības pamatnostādņu 3.5. punktā, kurā paredzēts, ka vienpusēji valsts atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir tikai uzlabot ražotāju finansiālo stāvokli, nevis veicināt nozares attīstību, un jo īpaši atbalsts, ko piešķir, pamatojoties tikai uz cenu, daudzumu, ražojuma vienībām vai ražošanas līdzekļu vienībām, ir pielīdzināms atbalstam uzņēmējdarbībai un nav savienojams ar kopējo tirgu. Minētajā 3.5. punktā papildināts, ka šāds atbalsts pēc savas būtības var traucēt attiecīgo TKO mehānismu darbību.

(105)

Komisija atzīmē, ka atbalstu piešķīra par hektāru gadā, pamatojoties uz ražošanas turpināšanu, un ka tas bija ciešu saistīts ar saražotā vīna daudzumu.

(106)

Tādējādi Komisija uzskata, ka atmatas piemaksa ir darbības atbalsts, kas var traucēt vīna TKO mehānismu darbību, un ka šā iemesla dēļ tas nav saderīgs ar piemērojamajiem tirgus un konkurences noteikumiem.

(107)

Regulas (EEK) Nr. 822/87 14. pantā paredzēts, ka valsts atbalsts vīnogulāju stādīšanai tiks aizliegts, sākot no 1988. gada 1. septembra, izņemot tādu, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, proti, ja tas ir atbalsts, ar kuru var sasniegt konkrētu mērķi – samazināt produkcijas apjomu vai uzlabot produkcijas kvalitāti, nepalielinot tās daudzumu.

(108)

Regulā (EEK) Nr. 2741/89 ir noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem pārbauda tādus valsts atbalsta projektus vīnogulāju platību apstādīšanai, kuri atbilst Līguma 92., 93. un 94. pantam (kas kļuvuši par 87., 88. un 89. pantu).

(109)

Minētās regulas 2. pantā paredzēts, ka valsts atbalsta projektiem pietiekami jāpierāda, ka tiks ievērota Regulas (EEK) Nr. 822/87 14. panta 2. punktā minētā prasība samazināt produkcijas apjomu vai uzlabot produkcijas kvalitāti, nepalielinot tās daudzumu.

(110)

Minētās regulas 3. pantā paredzēts, ka apstādīšana jāveic ar tādas šķirnes vīnogulājiem, kura attiecīgajā teritorijā netiek uzskatīta par augstas ražības šķirni, atzīta par uzlabojošu, un tai ir valsts iestāžu īpaša atļauja saistībā ar minēto atbalsta projektu.

(111)

Francijas iestādes atgādināja, ka tās ik gadu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 822/87 9. pantu nosūta Eiropas Kopienu Statistikas birojam pārskatu par ar vīnogulājiem apstādīto platību, iedalot to pēc departamenta un ražoto vīnogu veida (vīna vīnogas, tostarp VQPRD, un galda vīnogas), kā arī pārskatu par vīnogulāju izrakšanu un jaunu vīnogulāju stādījumiem ar to pašu iedalījumu pēc departamenta un ražoto vīnogu tipa. Nosūtītajam pārskatam Francijas iestādes pievienoja to tabulu kopijas, kuras bija nosūtītas par 1997./1998. tirdzniecības gadu.

(112)

Komisija tiešām saņēma no Francijas iestādēm informāciju par šķirnēm, ko izmantoja pārstrukturizācijā; pateicoties šai informācijai, Komisija varēja pārliecināties par to nosacījumu ievērošanu, kuri izklāstīti 107. līdz 110. apsvērumā. Pateicoties šai informācijai, Komisija jau agrāk varēja konstatēt, ka šīs šķirnes atbilda īpašībām, kādas prasītas Kopienas tiesību aktos, kuri bija spēkā atbalsta piešķiršanas laikā.

(113)

Regulas (EEK) Nr. 2741/89 5. pantā paredzēts, ka tā atbalsta summa, ko piešķīra par hektāru vīnogulājiem apstādītas platības, nedrīkstēja pārsniegt 30 % no faktiskajām izrakšanas un apstādīšanas izmaksām. Izmaksas, kas jāņem vērā, piešķirot atbalstu, varēja noteikt, pamatojoties uz katram reģionam vienotu likmi, it īpaši atkarībā no attiecīgā reģiona ģeomorfoloģiskajām īpatnībām.

(114)

Saskaņā ar sākotnējām no Francijas iestādēm saņemtajām ziņām valsts iestāžu dažādu veidu atbalsts kopumā veidojis 29,11 % no faktiski īstenotās pārstrukturizācijas izmaksām. Tādēļ Francijas iestādes secina, ka atbalsta summa nav pārsniegusi Kopienas tiesību aktos paredzēto pieļaujamo apjomu – 30 % no izmaksu kopapjoma.

(115)

Regulas (EEK) Nr. 2741/89 5. pantā paredzēts, ka noteicošais rādītājs pārstrukturizācijas izmaksu aprēķināšanai ir faktiski piešķirtais atbalsts par hektāru vīnogulājiem apstādītas platības. Šāda loģika izslēdz kopējus aprēķinus attiecībā uz pārstrukturizācijas darbību kopumā un rezultātā – aprēķinus, par pamatu ņemot kopējo izmaksu vidējo vērtību par hektāru.

(116)

Komisija uzskata, ka, ņemot vērā Francijas iestāžu uzrādītās izmaksas viena hektāra vīna dārza pārstrukturizācijai (FRF 110 000/ha), šajā gadījumā piešķirtais atbalsts attiecīgi nedrīkstēja pārsniegt FRF 33 000/ha jeb 30 % no izmaksām, kas faktiski radušās individuālajiem ražotājiem.

(117)

Francijas iestāžu iesniegtajā jaunajā informācijā paskaidrots, ka kopumā 875 ražotājiem saskaņā ar plānu izmaksāta 36,623 miljonu FRR liela summa par vīna dārza atjaunošanu 1 238 hektāru platībā. To gadījumu skaits, kuros atbalsta summa pārsniedz FRF 33 000 par hektāru, ir 221, tie attiecas uz 166 hektāru lielu platību un atbilst FRF 883 000 lielai summai.

(118)

Komisija secina, ka visi tie gadījumi, kad individuālie ražotāji pārsnieguši 30 % no faktiskajām izmaksām un/vai FRF 33 000 par hektāru, ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar piemērojamajiem tiesību aktiem.

(119)

Komisija nesen apstiprināja valsts atbalstu Nr. N 184/97 laikposmam līdz 2002. gada beigām; tas ir valsts atbalsts, ko finansē ar parafiskālajiem maksājumiem, lai cita starpā segtu pasākumus, ko CIVDN veic reklāmas, veicināšanas un darbības jomā. Sākotnējo pasākumu Komisija apstiprināja 1990. gadā saskaņā ar valsts atbalstu Nr. N 230/90. Komisija toreiz secināja, ka kolektīvas veicināšanas atbalsts ar mērķi uzlabot un nostiprināt dabīgo saldo vīnu tēlu patērētāju vidū un attīstīt to pārdošanu tika saskaņots ar tiesību aktu noteikumiem, kas regulē valsts atbalstu lauksaimniecības produktu un dažu tādu produktu (taču izņemot zivsaimniecības produktus (20) reklāmai, uz kuriem neattiecas EEK Līguma II pielikums, ko piemēro šāda veida atbalstam. Turklāt Komisija uzskatīja, ka izmaksas saistībā ar CIVDN administratīvajiem izdevumiem nav jāuzskata par atbalstu.

(120)

Komisija uzskata, ka dotā atļauja attiecībā uz valsts atbalstu Nr. N 184/97 nav klusuciešot dota atļauja izdarīt grozījumus vai pat veikt tādus pasākumus kā šajā gadījumā, kas papildinātu sākotnēji atļauto atbalstu.

(121)

Tomēr Francijas iestādes apstiprināja, ka reklāmas un veicināšanas pasākumi, ko finansēja no ieņēmumiem no brīvprātīgi obligātajām iemaksām (CVO), bija tāda paša rakstura pasākumi, ko finansēja no paziņotajiem un Komisijas apstiprinātajiem parafiskālajiem maksājumiem. Saskaņā ar Francijas iestādēm tā bija vienīgi pasākuma kopējā budžeta palielināšana.

(122)

Tā kā šo atbalstu piešķiršanai piemēroja vienus un tos pašus noteikumus, Komisija, pamatojoties uz savu lēmumu par valsts atbalstu Nr. N 184/97, var secināt, ka AOC vīnu reklāmas un veicināšanas un darbības atbalsts, ko finansē ar jaunajām iemaksām, ir saderīgs ar piemērojamajiem konkurence noteikumiem.

(123)

Komisija ņem vērā trešo personu komentārus, saskaņā ar kuriem finansētās darbības pārkāpušas konkurences noteikumus, kas piemērojami lauksaimniecības produktu reklāmai, jo atbalsts izmaksāts privātiem uzņēmumiem. Tomēr iesniegtie dokumenti pamatojumam liecina drīzāk par to, ka minētās darbības ir veicināšanas pasākumi, kas pielīdzināmi tehniskās palīdzības darbībām, kuru saņēmēji bija vīnkopji.

(124)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru (21) Komisija parasti uzskata, ka valsts atbalsta finansēšana ar obligātiem maksājumiem var iespaidot atbalstu kā aizsargājošs faktors, kas pārsniedz atbalstu tā tiešajā nozīmē. Minētās iemaksas (CVO) faktiski veido obligātos maksājumus. No šīs pašas judikatūras vadoties, Komisija uzskata, ka atbalsts nevar tikt finansēts ar parafiskālajām nodevām, kas vienādā mērā gulstas uz precēm, kuras tiek importētas no citām dalībvalstīm.

(125)

Komisija jau secinājusi jo īpaši attiecībā uz valsts atbalstu Nr. N 184/97, ka Francijas iestāžu noteiktā atbalsta shēma neietekmē importēto produkciju.

(126)

No dokumentiem, ar kuriem ievieš parafiskālos maksājumus, šajā gadījumā izriet, ka šie maksājumi ietekmē vienīgi Austrumpireneju reģiona AOC dabīgo saldo vīnu produkciju. Atmatas piemaksu finansēja ar iemaksu, kas ietekmēja vienīgi šā reģiona attiecīgā vīna produkciju, tātad izslēdzot importa produkciju.

(127)

Tātad var secināt, ka neviens importēts produkts šajā gadījumā nav aplikts vai nav bijis aplikts ar parafiskālajiem maksājumiem.

(128)

Valsts atbalsts, ko Francija īstenojusi “atmatas piemaksas” veidā, kura piešķirta Francijas vīna ražotājiem, kas apņēmušies nepiešķirt aizsargātas cilmes vietas nosaukumu (AOC) “Rivesaltes” vai “Grand Roussillon” šķirnes vīna ražai no 1996. gada līdz 2000. gadam ieskaitot, nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(129)

Valsts atbalsts, ko Francija īstenojusi AOC Rivesaltes vīna dārza pārstrukturizācijas plāna veidā vīna ražai no 1996. gada līdz 2000. gadam ieskaitot un kas piešķirts, pārsniedzot 30 % faktisko izmaksu un/vai EUR 5 030,82 pieļaujamo apjomu par hektāru (FRF 33 000/ha) individuālos gadījumos, nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(130)

Valsts atbalsts, ko Francija īstenojusi no 1998. gada 1. janvāra līdz 2000. gada 31. decembrim, lai finansētu pasākumus AOC“Rivesaltes”, “Grand Roussillon”, “Muscat de Rivesaltes” un “Banyuls” šķirnes vīna reklāmai un veicināšanai un darbībai, ir saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(131)

Pasākumi, uz kuriem attiecas šis lēmums, nav tikuši paziņoti Komisijai saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu un tāpēc uzskatāmi par nelikumīgu atbalstu Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) apakšpunkta nozīmē.

(132)

Komisija izsaka nožēlu, ka Francija īstenojusi minētos pasākumus, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu.

(133)

Tā kā tas ir atbalsts, kas īstenots, nesagaidot Komisijas gala lēmumu, ir jāatgādina, ka saskaņā ar to, ka Līguma 88. panta 3. punktā paredzētās procedūras noteikumi ir obligāti, un šo noteikumu tiešo iedarbību Eiropas Kopienu Tiesa atzinusi savā 1973. gada 19. jūnija spriedumā lietā 77/72 – Carmine Capolongo pret Azienda Agricola Maya  (22), 1973. gada 11. decembra spriedumā lietā 120/73 – Gebrueder Lorenz GmbH pret Vāciju (23) un 1977. gada 22. marta spriedumā lietā 78/76 – Steinicke un Weinlig pret Vāciju (24), pēc notikušā nav iespējams novērst izskatītā atbalsta nelikumību (1991. gada 21. novembra spriedums lietā C-354/90 – Fédération nationale du commerce extérieur des produits alimentaires un citi pret Franciju (25).

(134)

Tiesa atgādināja, ka tad, kad atbalsta pasākums, kura finansēšanas veids ir tā neatņemama sastāvdaļa, tiek īstenots, pārkāpjot paziņošanas pienākumu, attiecīgās valsts tiesai parasti tiek uzdots izteikt rīkojumu par tās nodevas vai iemaksas atmaksāšanu, kas ieturēta speciāli šā atbalsta finansēšanai. Tā atgādina arī, ka nacionālo tiesu pienākums ir ievērot pie atbildības saucamā tiesības, ja no valsts varas iestāžu puses nav ticis ievērots atbalsta shēmas īstenošanas aizliegums, kas minēts Līguma 88. panta 3. punkta pēdējā teikumā un kam ir tieša ietekme. Ja nacionālā tiesa konstatējusi tādu aizlieguma neievērošanu, ko min pie atbildības sauktie, kuri var atsaukties uz likumu, tad tai saskaņā ar valsts tiesību aktiem jādara viss nepieciešamais gan attiecībā uz to tiesību aktu derīgumu, kas izraisīja valsts atbalsta pasākumu īstenošanu, gan attiecībā uz piešķirtā finanšu atbalsta atgūšanu (26).

(135)

Nelikumīga atbalsta gadījumā, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu, Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktā paredzēts, ka Komisija nolemj, ka attiecīgajai dalībvalstij jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai atgūtu atbalstu no tās saņēmēja. Šī atmaksāšana ir nepieciešama, lai atjaunotu iepriekšējo situāciju un likvidētu finanšu priekšrocības, kuras piešķirtā atbalsta saņēmējs nelikumīgā veidā varējis izmantot kopš šā atbalsta piešķiršanas dienas.

(136)

Ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 2. punktu paredz, ka atgūšana ietver procentus, kas tiek aprēķināti pēc Komisijas noteiktas atsauces likmes. Šie procenti tiek skaitīti, sākot no dienas, kad nelikumīgais atbalsts ticis sniegts tā saņēmējam.

(137)

Atbalstu jāatmaksā saskaņā ar Francijas tiesību aktos paredzēto procedūru. Summas ietver procentus, sākot no dienas, kad atbalsts ticis ieskaitīts, līdz tā faktiskajai atgūšanas dienai. Tie tiek aprēķināti pēc Komisijas atsauces likmes, kā to paredz atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metode (27).

(138)

Komisijas rīcībā nav informācijas par piešķirtās “atmatas piemaksas” kopsummu, jo nav ziņu par ieņēmumu summām, kā arī par to hektāru skaitu, par kādu atbalsts saņemts. Precizējot, ka trešo personu apsvērumi nekādi negroza tās secinājumus, Komisija ņem vērā šos apsvērumus, saskaņā ar kuriem “atmatas piemaksa” finansēta un par to saņemts papildu valsts atbalsts, par kuru Francijas iestādes nav ziņojušas. Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju valsts atbalsta summa “pārstrukturizācijas atbalsta” finansēšanai bija 11,01 miljons euro.

(139)

Šis lēmums neskar secinājumus, ko Komisija vajadzības gadījumā izteiks attiecībā uz Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu no Eiropas lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF),