ZVEJNIECĪBAS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses

EIROPAS KOPIENA, turpmāk – “Kopiena”, un

DĀNIJAS VALDĪBA UN GRENLANDES AUTONOMIJAS VALDĪBA, turpmāk – “Grenlande”,

abas kopā turpmāk – “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ Protokolu par Grenlandei piemērojamo īpašo režīmu,

ATZĪSTOT Eiropas Kopienas un Grenlandes vēlmi stiprināt tās vienojošo saikni un izveidot partnerības un sadarbības struktūru, kas balstītu, papildinātu un paplašinātu vēsturiski iedibinātās attiecības un sadarbību,

ATSAUCOTIES uz Padomes 2001. gada novembra Lēmumu par aizjūras zemju un teritoriju asociēšanu ar Eiropas Kopienu,

IEVĒROJOT to, ka Padome 2003. gada februārī atzina vajadzību izvērst un nostiprināt Eiropas Kopienas un Grenlandes turpmākās attiecības, ņemot vērā zvejniecības lielo nozīmi un tādu strukturālu un nozares reformu nepieciešamību Grenlandē, kuru pamatā ir vispusīga partnerība ilgtspējīgai attīstībai,

IEVĒROJOT Eiropas Kopienas, no vienas puses, un Grenlandes Autonomijas valdības un Dānijas valdības, no otras puses, 2006. gada 27. jūnija Kopīgo deklarāciju par Eiropas Kopienas un Grenlandes partnerību,

ATSAUCOTIES uz Padomes 2006. gada 17. jūlija Lēmumu par attiecībām starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses,

ATSAUCOTIES uz Grenlandes statusu (gan autonoma teritorija, gan Kopienas dalībvalsts sastāvdaļa),

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un Grenlandes attiecības kopumā un abpusējo vēlmi tās turpināt,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un Nolīgumu par ANO Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību,

APZINOTIES to, cik svarīgi ir principi, kas noteikti ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1995. gada konferencē pieņemto Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu,

APŅEMOTIES ar savstarpēji izdevīgu sadarbību pastāvīgi nodrošināt atbildīgu zveju, lai garantētu jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu ilgtermiņā un ilgtspējīgu izmantošanu,

PĀRLIECĪBĀ par to, ka šai sadarbībai jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi viens otru papildina, saskan ar pieņemto politiku un nodrošina darbības sinerģismu,

APŅEMOTIES tādēļ turpināt dialogu, lai pilnveidotu Grenlandes zvejniecības politiku, un noteikt piemērotākos līdzekļus šīs politikas faktiskai īstenošanai, kā arī uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības iesaistei,

VĒLOTIES paredzēt noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Kopienas kuģi var zvejot Grenlandes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un ar kādiem var saņemt Kopienas atbalstu pastāvīgai atbildīgas zvejas nodrošināšanai šajos ūdeņos,

APŅEMOTIES panākt ciešāku ekonomisko sadarbību zvejniecībā un ar to saistītajās jomās un tādēļ dibināt un attīstīt kopuzņēmumus, kuros iesaistās abu Pušu uzņēmējsabiedrības, un atbalstīt pagaidu kopuzņēmumu veidošanu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Priekšmets un mērķi

Ar šo nolīgumu paredz principus, noteikumus un procedūras šādās jomās:

—	ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība zvejniecībā, lai nodrošinātu zvejas resursu izmantošanu tādā veidā, kas rada ilgtspējīgus ekonomiskos un sociālos apstākļus, tostarp nodrošina Grenlandes zvejniecības nozares attīstību,

—	nosacījumi Kopienas zvejas kuģu piekļuvei Grenlandes ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai (turpmāk – “Grenlandes EEZ”),

—	Kopienas kuģu zvejas darbību reglamentējošā kārtība Grenlandes EEZ, lai nodrošinātu attiecīgo noteikumu un nosacījumu ievērošanu, zivju resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti un lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,

—	uzņēmējsabiedrību partnerība, kopējās interesēs izvēršot ekonomisko darbību zvejniecības nozarē un ar to saistītajās jomās.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā, protokolā un pielikumā:

a)	“Grenlandes iestādes” ir Grenlandes Autonomijas valdība;

b)	“Kopienas iestādes” ir Eiropas Komisija;

c)	“Kopienas kuģis” ir Kopienā reģistrēts zvejas kuģis, kas peld ar Kopienas dalībvalsts karogu;

d)

“kopuzņēmums” ir uzņēmējsabiedrība, kuras darbību reglamentē Grenlandes tiesību akti, kuras sastāvā ietilpst viens vai vairāki Kopienas kuģu īpašnieki un viens vai vairāki partneri Grenlandē un kuras mērķis ir zvejot – iespējams, izmantojot Grenlandes zvejas kvotas – Grenlandes EEZ ar kuģiem, kas peld ar Grenlandes karogu, un apgādāt galvenokārt Kopienas tirgu;

e)

“pagaidu kopuzņēmums” ir apvienība, kura uz noteiktu termiņu izveidota ar līgumisku vienošanos starp Kopienas kuģu īpašniekiem un fiziskām vai juridiskām personām Grenlandē, kuras mērķis ir kopīgi zvejot un izmantot Grenlandes zvejas kvotas ar kuģiem, kas peld ar Eiropas Kopienas dalībvalsts karogu, solidāri segt izmaksas un dalīt peļņu vai zaudējumus par kopīgi veikto ekonomisko darbību, un apgādāt galvenokārt Kopienas tirgu;

f)	“Apvienotā komiteja” ir komiteja, kuras sastāvā ir Kopienas un Grenlandes pārstāvji un kura veic šā nolīguma 10. pantā izklāstītās funkcijas.

3. pants

Nolīguma īstenošanas principi

1.   Puses apņemas pastāvīgi nodrošināt atbildīgu zveju Grenlandes EEZ, nediskriminējot nevienu no dažādajām flotēm, kas zvejo minētajos ūdeņos, un neierobežojot protokola noteikumus.

2.   Grenlande turpina zvejniecības politikas plānošanu un vada tās īstenošanu ar gada un daudzgadu programmu palīdzību, ņemot vērā mērķus, kas izvirzīti, Pusēm savstarpēji vienojoties. Tālab Puses turpina politisko dialogu par vajadzīgajām reformām. Grenlandes iestādes apņemas informēt Kopienas iestādes par turpmāku nozīmīgu pasākumu pieņemšanu šajā jomā.

3.   Pēc vienas Puses pieprasījuma tās turklāt sadarbojas, gan kopā, gan atsevišķi vērtējot saskaņā ar šo nolīgumu īstenoto pasākumu, programmu un darbību izpildi.

4.   Puses apņemas nodrošināt šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar labas ekonomiskās un sociālās pārvaldības principiem.

4. pants

Zinātniskā sadarbība

1.   Šā nolīguma darbības laikā Kopiena un Grenlande veic resursu stāvokļa monitoringu Grenlandes EEZ; apvienota zinātniskā komiteja pēc Apvienotās komitejas pieprasījuma sagatavo ziņojumu saskaņā ar pēdējās doto darba uzdevumu.

2.   Pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, un pēc tam Grenlande pieņem tādus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kādus tā uzskata par vajadzīgiem Grenlandes zvejniecības politikas mērķu sasniegšanai.

3.   Puses apņemas tieši vai kompetentajās starptautiskajās organizācijās apspriesties par to, kā nodrošināt dzīvo resursu pārvaldību un saglabāšanu Grenlandes EEZ, un par attiecīgu sadarbību zinātniskajā pētniecībā.

5. pants

Piekļuve zvejas zonām Grenlandes EEZ

1.   Grenlande apņemas ļaut Kopienas kuģiem zvejot Grenlandes EEZ saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu un pielikumu. Zvejas iespējas, ko Grenlandes iestādes piešķir kuģiem, kuriem ir saskaņā ar šā nolīguma protokolu izdotas Kopienas licences, ir samērojamas ar zvejas iespējām, kas piešķirtas saskaņā ar minēto protokolu.

2.   Kuģi, kas peld ar Norvēģijas, Islandes vai Farēru salu karogu un ir reģistrēti šajās valstīs, var izmantot zvejas iespējas, kuras Grenlande saskaņā ar šo nolīgumu piešķīrusi Kopienai, ciktāl tas vajadzīgs Kopienas un minēto pušu zvejniecības nolīgumu pienācīgai darbībai. Tālab Grenlande apņemas ļaut savā EEZ zvejot kuģiem, kas peld ar Norvēģijas, Islandes vai Farēru salu karogu un ir reģistrēti šajās valstīs.

3.   Zvejas darbības, uz kurām attiecas šis nolīgums, veic atbilstīgi Grenlandes tiesību aktiem. Grenlandes iestādes aicina Kopienas iestādes izteikt piezīmes par minēto tiesību aktu grozījumiem, pirms tie stājas spēkā, ja vien tiesību aktu pieņemšanas mērķis pienācīgi neattaisno spēkā stāšanos bez kavēšanās, ko varētu radīt šāda apspriešanās ar Kopienas iestādēm. Grenlandes iestādes iepriekš un laikus informē Kopienas iestādes par minēto tiesību aktu grozījumiem.

4.   Grenlande uzņemas atbildību par protokolā paredzēto zvejas uzraudzības pasākumu faktisko veikšanu. Kopienas kuģi sadarbojas ar kompetentajām iestādēm, kas atbild par minēto uzraudzību.

5.   Kopienas iestādes apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, lai Kopienas kuģi ievērotu šo nolīgumu un tiesību aktus, ar kuriem reglamentē zveju Grenlandes EEZ.

6. pants

Zvejas licences

1.   Kopienas kuģi var zvejot Grenlandes EEZ vienīgi tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu izdota derīga zvejas licence.

2.   Kuģa zvejas licences saņemšanas procedūra, iekasējamās maksas un maksāšanas kārtība kuģu īpašniekiem ir noteikta protokola pielikumā.

3.   Ar pienācīgas administratīvās sadarbības palīdzību Pušu kompetentās iestādes nodrošina šo procedūru un nosacījumu pareizu īstenošanu.

7. pants

Finansiālais ieguldījums

1.   Kopiena piešķir Grenlandei finansiālu ieguldījumu saskaņā ar šā nolīguma protokolā un pielikumā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Šis ieguldījums ir vienreizējs, un to veido divas saistītas daļas, proti:

a)	finanšu iemaksas par Kopienas kuģu piekļuvi Grenlandes zvejas zonām;

b)	Kopienas finansiāls atbalsts atbildīgas zvejas un zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pastāvīgai nodrošināšanai Grenlandes EEZ.

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā atbalsta izlietojumu pārzina Grenlandes iestādes, ņemot vērā mērķus, kurus Puses vienojoties izvirzījušas saskaņā ar šā nolīguma protokolu un kuri jāsasniedz ar Grenlandes zvejniecības politiku un gada un daudzgadu programmām šīs politikas īstenošanai.

3.   Kopienas piešķirto finansiālo ieguldījumu izmaksā ik gadu saskaņā ar protokolu. Atbilstīgi šim nolīgumam un protokolam finansiālā ieguldījuma apjomu var mainīt, ja iemesls ir kāds no turpmāk minētajiem:

a)	izņēmuma apstākļi, kuri nav dabas parādības un kuru dēļ nevar zvejot Grenlandes EEZ;

b)	Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju samazinājums, par ko Puses vienojas attiecīgo krājumu pārvaldības nolūkā, ja – pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem – to uzskata par vajadzīgu resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai;

c)	īpaša prioritāte attiecībā uz piekļuvi papildu zvejas iespējām, kas nav paredzētas šā nolīguma protokolā un ko pēc Pušu vienošanās Apvienotajā komitejā Kopienai dod tad, ja – saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem – krājumu stāvoklis to ļauj;

d)	Grenlandes zvejniecības politikas īstenošanai piešķirtā Kopienas finansiālā atbalsta nosacījumu pārvērtēšana, ja to prasa Pušu konstatētie gada un daudzgadu programmu rezultāti;

e)	šā nolīguma darbības apturēšana saskaņā ar 13. pantu.

8. pants

Sadarbības veicināšana uzņēmēju vidū un sabiedrībā

1.   Puses atbalsta ekonomisku, komerciālu, zinātnisku un tehnisku sadarbību zvejniecībā un ar to saistītajās nozarēs. Tās apspriežas, lai saskaņotu dažādos iespējamos pasākumus.

2.   Puses atbalsta informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejas produktu saglabāšanas metodēm un rūpniecisko apstrādi.

3.   Puses jo īpaši atbalsta pagaidu kopuzņēmumu un kopuzņēmumu veidošanu abpusējās interesēs un saskaņā ar Pušu tiesību aktiem.

9. pants

Izmēģinājuma zveja

Puses atbalsta izmēģinājuma zveju Grenlandes EEZ. Izmēģinājuma zveju Puses veic kopīgi un saskaņā ar protokola pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

10. pants

Apvienotā komiteja

1.   Kā Pušu forumu šā nolīguma piemērošanas uzraudzībai un izpildes nodrošināšanai izveido Apvienoto komiteju.

2.   Apvienotā komiteja veic šādas funkcijas:

a)	uzrauga nolīguma darbību, interpretāciju un piemērošanu, jo īpaši 7. panta 2. punktā minēto gada un daudzgadu programmu izstrādi un to izpildes novērtēšanu;

b)	nodrošina nepieciešamo saziņu Puses interesējošajos jautājumos, kas saistīti ar zvejniecību;

c)	darbojas kā forums viedokļu saskaņošanai un izlīguma panākšanai strīdos par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu;

d)

pārskata un vajadzības gadījumā, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem, iesaistās sarunās par esošajām un jaunām zvejas iespējām attiecīgiem krājumiem Grenlandes EEZ, par piesardzības pieeju un Grenlandes zvejniecības nozares vajadzībām un līdz ar to – par Kopienai pieejamajām zvejas iespējām un, attiecīgā gadījumā, par protokolā minētā finansiālā ieguldījuma apjomu;

e)	novērtē to, vai ir jāizstrādā atjaunošanas plāns un ilgtermiņa pārvaldības plāns šā nolīguma aptvertajiem krājumiem, lai nodrošinātu krājumu ilgtspējīgu izmantošanu un to, ka zvejas darbību ietekme neizjauc jūras ekosistēmu ilgstpējību;

f)

kontrolē stāvokli attiecībā uz pagaidu kopuzņēmumu un kopuzņēmumu dibināšanas pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar šo nolīgumu, un jo īpaši, izmantojot šā nolīguma protokola pielikumā noteiktos kritērijus, novērtē Pušu iesniegtos pagaidu kopuzņēmumu un kopuzņēmumu veidošanas projektus, kā arī pārrauga to kuģu darbību, kas pieder pagaidu kopuzņēmumiem un kopuzņēmumiem, kuri darbojas Grenlandes EEZ;

g)	katrā atsevišķā gadījumā nosaka attiecīgās sugas, izvirza nosacījumus un paredz citus parametrus saistībā ar izmēģinājuma zveju;

h)	vienojas par administratīviem pasākumiem Kopienas zvejas kuģu piekļuvei Grenlandes EEZ un resursiem, tostarp par licencēm, Kopienas zvejas kuģu pārvietošanos un nozvejas datu paziņošanu;

i)	vienojas par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas vajadzīgi, lai sniegtu Kopienas finansiālo atbalstu atbildīgas zvejas un zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pastāvīgai nodrošināšanai Grenlandes EEZ;

j)	novērtē Grenlandes zvejniecības politikas īstenošanai piešķirtā Kopienas finansiālā atbalsta nosacījumus, ja to prasa Pušu konstatētie gada un daudzgadu programmu rezultāti;

k)	veic citas funkcijas, par kurām Puses savstarpēji vienojas.

3.   Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, pārmaiņus Kopienā un Grenlandē, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja pulcējas ārkārtas sanāksmē.

4.   Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu.

11. pants

Piemērošanas ģeogrāfiskā joma

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un ar minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Grenlandes teritorijā un Grenlandes EEZ.

12. pants

Nolīguma termiņš un darbības izbeigšana

1.   Šo nolīgumu piemēro sešus gadus no tā spēkā stāšanās dienas; to pagarina uz turpmākiem sešu gadu periodiem, ja saskaņā ar 2. un 3. punktu nav iesniegts paziņojums par nolīguma izbeigšanu.

2.   Šo nolīgumu var izbeigt jebkura no Pusēm, ja rodas izņēmuma apstākļi, piemēram, ja ir noplicināti attiecīgie krājumi vai ja Puse nepilda apņemšanos apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

3.   Ja nolīgumu izbeidz 2. punktā minēto iemeslu dēļ, attiecīgā Puse vismaz sešus mēnešus pirms sākotnējā vai katra nākamā termiņa beigām rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt nolīgumu. Ja nolīgumu izbeidz citu iemeslu dēļ, attiecīgais paziņojums jāsniedz vismaz deviņus mēnešus iepriekš.

13. pants

Nolīguma apturēšana

1.   Šo nolīgumu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja tā uzskata, ka otra Puse ir pieļāvusi nopietnu pārkāpumu attiecībā uz nolīgumā paredzēto saistību izpildi. Lai nolīgumu apturētu, attiecīgajai Pusei vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski jāpaziņo par savu nodomu. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas Puses apspriežas, lai nesaskaņas atrisinātu, savstarpēji vienojoties.

2.   Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 7. pantā, un 5. pantā minētās zvejas iespējas samazina proporcionāli apturēšanas ilgumam.

14. pants

Protokols un pielikums

Protokols, pielikums un tā papildinājumi ir šā nolīguma sastāvdaļa.

15. pants

Atcelšana

Eiropas Kopienas un Grenlandes 1985. gada 1. februāra Zvejniecības nolīgumu par zveju pie Grenlandes krastiem atceļ un aizstāj ar šo nolīgumu.

16. pants

Valoda un stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par pieņemšanas procedūru pabeigšanu, tas ir sagatavots divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi tā teksti ir vienlīdz autentiski.

PROTOKOLS,

ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Zvejniecības partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses

1. pants

Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1.   Grenlandes iestādes sešus gadus, sākot no 2007. gada 1. janvāra, atļauj Kopienas zvejas kuģiem zvejot, nepārsniedzot pielikuma I nodaļā paredzētās zvejas iespējas un atbilstīgi 2. punktam noteiktās zvejas iespējas.

Pielikuma I nodaļā paredzēto zvejas iespēju apjomu var pārskatīt Apvienotajā komitejā.

2.   Ne vēlāk kā 2007. gada 1. decembrī un šajā pašā datumā turpmākajos gados Apvienotā komiteja vienojas par pielikuma I nodaļā minēto sugu zvejas iespējām nākamajam gadam, ņemot vērā pieejamos zinātniskos atzinumus, piesardzības pieeju, zvejniecības vajadzības un jo īpaši šā panta 7. punktā noteiktos daudzumus.

Ja Apvienotā komiteja zvejas iespējas nosaka tādā apjomā, kas ir mazāks par pielikuma I nodaļā noteikto apjomu, Grenlande Kopienai to kompensē ar atbilstošām zvejas iespējām turpmākajos gados vai ar citām zvejas iespējām tajā pašā gadā.

Ja Puses nevienojas par kompensāciju, proporcionāli koriģē nolīguma finansiālos aspektus, arī parametrus, kas izmantoti, lai aprēķinātu šā protokola 2. panta 1. punktā minēto summu.

3.   Austrumgrenlandes garneļu kvotu var izmantot apgabalos uz rietumiem no Grenlandes, ja Grenlandes un Eiropas Kopienas kuģu īpašnieki vienojas par kvotas nodevumu no viena uzņēmuma otram. Grenlandes iestādes apņemas atbalstīt šādas vienošanās. Kvotu nodevuma apmērs Rietumgrenlandē gadā nedrīkst pārsniegt 2 000 tonnas. Nosacījumi zvejai, kuru Kopienas kuģi veic, ievērojot pielikuma III nodaļas noteikumus, ir tādi paši kā Grenlandes kuģu īpašniekam izdotās licences nosacījumi.

4.   Saskaņā ar pielikumu izmēģinājuma zvejas atļaujas ir pieejamas uz izmēģinājuma laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

5.   Ja Puses secina, ka izmēģinājuma zvejas kampaņas ir sekmīgas, Grenlandes iestādes līdz šā protokola piemērošanas beigām iedala Kopienas flotei 50 % no jauno sugu zvejas iespējām, attiecīgi palielinot 2. pantā minētā finansiālā ieguldījuma apjomu.

6.   Grenlande piedāvā Kopienai papildu zvejas iespējas. Ja Kopiena tās pilnībā vai daļēji pieņem, proporcionāli palielina 2. panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu. Procedūra, kas jāievēro papildu zvejas iespēju iedalīšanā, ir izklāstīta šā protokola pielikumā.

7.   Minimālais ikgadējais daudzums, kas nepieciešams zvejas darbību saglabāšanai Grenlandē, ir šāds:

Suga (svars tonnās)	Rietumu krājums (NAFO 0/1)	Austrumu krājums (ICES XIV/V)
Karaliskais krabis	4 000
Menca	30 000 (5 7 13 15)
Sarkanasari	2 500	5 000
Melnais paltuss	4 700	4 000
Garneles	25 000	1 500

8.   Kopienas kuģi Grenlandes licences var saņemt tikai saskaņā ar šo protokolu.

2. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1.   Nolīguma 7. pantā minētais Kopienas finansiālais ieguldījums šā protokola 1. pantā minētajā laikposmā ir EUR 85 843 464 (6 8 14 16). Šai summai jāpieskaita EUR 9 240 000 liela finanšu rezerve, no kuras saskaņā ar 3. punktā noteikto metodi veic maksājumus par mencas un moivas daudzumiem, ko Grenlande faktiski darījusi pieejamus papildus pielikuma I nodaļā paredzētajām zvejas iespējām.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 1. panta 2., 5. un 6. punktu un 6. pantu. Eiropas Kopienas samaksātā finansiālā ieguldījuma kopējā summa nedrīkst būt lielāka par divkāršotu 2. panta 1. punktā minēto summu.

3.   Neskarot šā protokola 1. panta 2., 5. un 6. punktu, protokola piemērošanas laikā Kopiena maksā šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu, un tas ir EUR 14 307 244 gadā. Attiecībā uz mencu un moivu Grenlande ik gadu paziņo Kopienas iestādēm, kādi mencas un moivas daudzumi ir pieejami zvejai papildus pielikuma I nodaļā paredzētajiem daudzumiem. Kopiena par šiem papildu daudzumiem maksā 17,5 % no pirmā izkrāvuma vērtības, kuru aprēķina pēc likmes EUR 1 800 par tonnu mencas un EUR 100 par tonnu moivas un no kuras atņem kuģu īpašnieku veiktās maksas – ne vairāk kā EUR 1 540 000 – par abām sugām. Konkrētā gadā neizmantoto finanšu rezerves daļu var pārnest, lai samaksātu Grenlandei par mencas un moivas papildu daudzumiem, kas darīti pieejami zvejai turpmākajos divos gados.

4.   Finansiālā ieguldījuma ikgadējo summu Kopiena izmaksā, vēlākais, 2007. gada 30. jūnijā pirmajā gadā un, vēlākais, 1. martā turpmākajos gados, bet ikgadējo summu no mencai un moivai paredzētās finanšu rezerves izmaksā vai nu šajā pašā termiņā, vai iespējami drīz pēc tam, kad paziņots par attiecīgo daudzumu pieejamību.

5.   Ievērojot šā protokola 4. pantu, Grenlandes iestādēm ir pilnīga rīcības brīvība finansiālā ieguldījuma un finanšu rezerves izmantošanā, izņemot EUR 500 000 un EUR 100 000, ko novirza attiecīgi Grenlandes Dabas resursu institūtam un zvejniecības amatpersonu apmācības vajadzībām, un – 2007. gadā – EUR 186 022 ar mencu pārvaldības plānu saistītiem pētījumiem.

6.   Finansiālo ieguldījumu pārskaita Valsts kases kontā, kuru atvērusi Grenlandes iestāžu izraudzīta finanšu iestāde.

3. pants

Protokola piemērošanas apturēšana un finansiālā ieguldījuma maksājumu pārskatīšana nepārvaramas varas gadījumā

1.   Ja zveju Grenlandes EEZ kavē izņēmuma apstākļi, izņemot dabas parādības, Eiropas Kopiena pēc Pušu apspriešanās, ja tā ir iespējama, var apturēt šā protokola 2. panta 1. punktā paredzētā finansiālā ieguldījuma maksājumus ar nosacījumu, ka Kopiena ir pilnā apjomā samaksājusi līdz apturēšanas sākumam maksājamās summas.

2.   Finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk, tiklīdz Puses apspriežoties ir vienojušās par to, ka zveju kavējošie apstākļi vairs nepastāv.

3.   Derīguma termiņu licencēm, kas Kopienas kuģiem izdotas saskaņā ar nolīguma 5. pantu, pagarina uz laiku, kas atbilst zvejas pārtraukuma ilgumam.

4. pants

Atbalsts pastāvīgai atbildīgas zvejas nodrošināšanai Grenlandes EEZ

1.   Ik gadu EUR 3 261 449 (izņēmuma kārtā 2007. gadā – EUR 3 224 244) no šā protokola 2. panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma novirza Grenlandes zvejniecības politikas pilnveidošanai un īstenošanai, lai pastāvīgi nodrošinātu atbildīgu zveju Grenlandes EEZ. Šo ieguldījumu pārvalda saskaņā ar mērķiem, ko Puses izvirza vienojoties, un ievērojot šo mērķu sasniegšanai izstrādātās gada un daudzgadu programmas.

2.   Iespējami drīz, taču ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā Apvienotā komiteja saskaņā ar 1. punktu pieņem nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātus tās īstenošanas noteikumus, kuros ietverti šādi elementi:

a)	gada un daudzgadu pamatnostādnes par 1. punktā minētās finansiālā ieguldījuma daļas izmantošanu;

b)

gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai ar laiku pastāvīgi nodrošinātu atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zvejniecību, ņemot vērā Grenlandes zvejniecības politikas prioritātes un prioritātes citās politikas jomās, kas ir saistītas ar atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zvejniecības turpināšanos vai ietekmē to;

c)	gada rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras.

3.   Visi ierosinātie grozījumi nozares daudzgadu programmā Pusēm jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

4.   Katru gadu Grenlande sadala 1. punktā minētās finansiālā ieguldījuma daļas līdzekļus daudzgadu programmas īstenošanai. Līdzekļu sadalījumu protokola piemērošanas pirmajam gadam Kopienai paziņo reizē ar līdzekļu sadalījumu nākamajam gadam. Par līdzekļu sadalījumu katram turpmākajam gadam Grenlande Kopienai paziņo ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. decembrī.

5.   Eiropas Kopiena ar Apvienotās komitejas piekrišanu var prasīt izmaiņas šā protokola 2. panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanā, ja prasītās izmaiņas var pamatot ar nozares daudzgadu programmas izpildes ikgadējā novērtējuma rezultātiem.

5. pants

Domstarpības un protokola piemērošanas apturēšana

1.   Visas Pušu domstarpības par šā protokola interpretāciju vai piemērošanu risina, Pusēm apspriežoties Apvienotajā komitejā, kuru vajadzības gadījumā sapulcina ārkārtas sanāksmē.

2.   Neierobežojot šā protokola 6. pantu, protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja kāda no Pusēm uzskata, ka otra Puse ir pieļāvusi protokolā paredzēto saistību smagu pārkāpumu, un ja apspriedēs Apvienotajā komitejā, kā noteikts 1. punktā, nav panākts izlīgums.

3.   Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.

4.   Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu, savstarpēji vienojoties. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk, un finansiālo ieguldījumu un zvejas iespējas samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

6. pants

Protokola piemērošanas apturēšana nemaksāšanas gadījumā

Ja Kopiena neveic šā protokola 2. pantā paredzētos maksājumus, protokola piemērošanu var apturēt ar šādiem nosacījumiem:

a)	Grenlandes kompetentās iestādes paziņo Kopienas iestādēm par nemaksāšanu. Kopienas iestādes izdara vajadzīgās pārbaudes un attiecīgā gadījumā ne vēlāk kā 30 darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas veic maksājumu;

b)	ja maksājums nav veikts un tas nav ticis pienācīgi pamatots a) punktā paredzētajā termiņā, Grenlandes kompetentās iestādes ir tiesīgas apturēt šā protokola piemērošanu. Par to tās tūlīt informē Kopienas iestādes;

c)	protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz ir veikts attiecīgais maksājums.

7. pants

Starpposma pārskatīšana

Ja kāda no Pusēm 2009. gadā to pieprasa, līdz minētā gada 1. decembrim pārskata šā protokola 1., 2. un 4. panta piemērošanu. Šādi Puses var vienoties par protokola grozījumiem, jo īpaši par protokola pielikuma I nodaļā noteikto indikatīvo kvotu, kā arī finansiālo aspektu un 4. panta noteikumu grozījumiem.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

PIELIKUMS

Kopienas kuģu zvejas darbības nosacījumi Grenlandes EEZ

I   NODAĻA

INDIKATĪVĀS ZVEJAS IESPĒJAS 2007.–2012. GADAM UN PIEZVEJA

1.   Grenlandes apstiprinātās zvejas iespējas

Suga	2007. g.	2008. g.	2009. g.	2010. g.	2011. g.	2012. g.
Menca (NAFO 0/1) (5 7 13 15)	1 000	3 500	3 500	3 500	3 500	3 500
Pelaģiskie sarkanasari (ICES XIV/V) (6 8 14 16)	10 838	8 000	8 000	8 000	8 000	8 000
Melnais paltuss (NAFO 0/1) – uz dienvidiem no 68°	2 500	2 500	2 500	2 500	2 500	2 500
Melnais paltuss (ICES XIV/V) (9)	7 500	7 500	7 500	7 500	7 500	7 500
Garneles (NAFO 0/1)	4 000	4 000	4 000	4 000	4 000	4 000
Garneles (ICES XIV/V)	7 000	7 000	7 000	7 000	7 000	7 000
Atlantijas paltuss (NAFO 0/1)	200	200	200	200	200	200
Atlantijas paltuss (ICES XIV/V) (10)	1 200	1 200	1 200	1 200	1 200	1 200
Moiva (ICES XIV/V)	55 000 (11)	55 000 (11)	55 000 (11)	55 000 (11)	55 000 (11)	55 000 (11)
Karaliskais krabis (NAFO 0/1)	500	500	500	500	500	500
Piezveja (NAFO 0/1) (12)	2 600	2 300	2 300	2 300	2 300	2 300

2.   Piezvejas ierobežojumi

Kopienas zvejas kuģi, kas darbojas Grenlandes EEZ, ievēro visus attiecīgos piezvejas noteikumus gan par reglamentētajām, gan nereglamentētajām sugām. Turklāt reglamentēto sugu izmetumi Grenlandes EEZ ir aizliegti.

Piezveja ir visu to sugu nozveja, kuras nav kuģa licencē norādītā mērķsuga.

Maksimālo atļauto piezvejas daudzumu nosaka, kad izdod mērķsugas zvejas licenci. Izdotajā licencē katrai reglamentētajai sugai norāda maksimālo daudzumu, kas atļauts kā piezveja.

Reglamentēto sugu piezvejas daudzumu atskaita no piezvejas rezerves, kas paredzēta Kopienai iedalītajās attiecīgo sugu zvejas iespējās. Nereglamentēto sugu piezvejas daudzumu atskaita no Kopienai paredzētās nereglamentēto sugu piezvejas rezerves.

Licences maksu par piezveju neiekasē. Tomēr, ja Kopienas zvejas kuģis pārsniedz reglamentētai sugai atļauto maksimālo piezveju, par pārsniegumam atbilstošo daudzumu jāmaksā sods parastās licences maksas trīskāršā apmērā.

II   NODAĻA

ZVEJAS LICENCES PIEPRASĪŠANA UN IZDOŠANA

1.	Licenci zvejošanai Grenlandes EEZ var saņemt tikai uz šādu licenci tiesīgi kuģi.

2.

Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Grenlandes EEZ. Tiem jābūt izpildījušiem visas tās saistības pret Grenlandes iestādēm, kuras izriet no to iepriekšējās zvejas darbības Grenlandē vai Grenlandes EEZ atbilstīgi zvejniecības nolīgumiem, kas noslēgti ar Kopienu.

3.	Zvejas licenču pieprasīšanas un izdošanas kārtība, kas minēta nolīguma 1. panta 3. punktā, ir izklāstīta 1. papildinājumā (administratīvā vienošanās par licencēm).

III   NODAĻA

ZVEJAS ZONAS

Zvejot drīkst zvejas zonā, kas definēta kā Grenlandes ekskluzīvā ekonomiskā zona atbilstīgi 2004. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 1020 un saskaņā ar 2004. gada 15. oktobra Karalisko dekrētu Nr. 1005 par Grenlandes ekskluzīvo ekonomisko zonu stāšanos spēkā, īstenojot 1996. gada 22. maija likumu Nr. 411 par ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām.

Ja nav norādīts citādi, zvejot drīkst vismaz 12 jūras jūdzes no bāzes līnijas saskaņā ar 7. panta 2. punktu Grenlandes parlamenta jeb Landstinga 1996. gada 31. oktobra likumā Nr. 18 par zvejniecību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Landstinga 2003. gada 18. decembra likumu Nr. 28.

Bāzes līnijas nosaka saskaņā ar 2004. gada 15. oktobra Karalisko dekrētu Nr. 1004 par grozījumiem Karaliskajā dekrētā par Grenlandes teritoriālo ūdeņu robežu noteikšanu.

IV   NODAĻA

PAPILDU ZVEJAS IESPĒJAS

Saskaņā ar protokola 1. panta 6. punktu Grenlandes iestādes Kopienas iestādēm piedāvā papildu zvejas iespējas, kā minēts nolīguma 7. pantā.

Kopienas iestādes ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc piedāvājuma saņemšanas paziņo Grenlandes iestādēm savu nostāju. Ja Kopienas iestādes piedāvājumu noraida vai nesniedz atbildi sešās nedēļās, Grenlandes iestādēm ir tiesības piedāvāt šīs papildu zvejas iespējas citiem interesentiem.

V   NODAĻA

NOZVEJAS DATU PAZIŅOŠANA, TEHNISKIE RESURSU SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI UN NOVĒROŠANAS PROGRAMMA

1.	Kopienas zvejas kuģu rīcībā nodod attiecīgo Grenlandes tiesību aktu eksemplāru angļu valodā par nozvejas datu paziņošanu, tehniskajiem resursu saglabāšanas pasākumiem un novērošanas programmu.

2.	Kopienas zvejas kuģu kapteiņi uz kuģa glabā zvejas žurnālu, kurā viņi saskaņā ar Grenlandes tiesību aktiem reģistrē kuģa darbības.

3.	Zvejas darbību veic saskaņā ar tehniskajiem resursu saglabāšanas pasākumiem, kā paredzēts Grenlandes tiesību aktos.

4.	Zvejas darbību Grenlandes EEZ veic saskaņā ar Grenlandes tiesību aktos paredzēto novērošanas programmu. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi sadarbojas ar Grenlandes iestādēm, to norādītajās ostās uzņemot uz kuģa novērotājus.

VI   NODAĻA

VMS

Ar VMS saistītie nosacījumi ir paredzēti 2. papildinājumā.

VII   NODAĻA

PAGAIDU KOPUZŅĒMUMI

Nosacījumi par pagaidu kopuzņēmumu piekļuvi resursiem ir paredzēti 3. papildinājumā.

VIII   NODAĻA

IZMĒĢINĀJUMA ZVEJA

Ar izmēģinājuma zveju saistītie nosacījumi ir paredzēti 4. papildinājumā.

IX   NODAĻA

UZRAUDZĪBA

Ja kompetentās iestādes konstatē Grenlandes tiesību aktu pārkāpumu, ko pieļāvis Kopienas zvejas kuģa kapteinis, par to iespējami drīz paziņo Eiropas Komisijai un karoga dalībvalstij. Paziņojumā norāda kuģa vārdu, reģistra numuru, radio izsaukuma signālu, kuģa īpašnieku un kuģa kapteini. Turklāt paziņojumā apraksta apstākļus, kuros pārkāpums noticis, un piemērotās sankcijas.

Komisija iesniedz Grenlandes iestādēm dalībvalstu kompetento iestāžu sarakstu, kuru regulāri atjaunina.

Papildinājumi

1.	Administratīvā vienošanās par licencēm. Kopienas kuģu zvejas darbības nosacījumi Grenlandes EEZ

2.	Ar zvejas kuģu satelītnovērošanu saistītie nosacījumi

3.	Ar pagaidu kopuzņēmumiem saistītie nosacījumi

4.	Izmēģinājuma zvejas noteikumi

1. papildinājums

EIROPAS KOMISIJAS, DĀNIJAS VALDĪBAS UN GRENLANDES AUTONOMIJAS VALDĪBAS ADMINISTRATĪVĀ VIENOŠANĀS PAR LICENCĒM

Kopienas kuģu zvejas darbības nosacījumi Grenlandes EEZ

A.   Licences pieprasīšana un izdošana

1.

Kopienas zvejas kuģu īpašnieki, kas vēlas izmantot šajā nolīgumā paredzētās zvejas iespējas, vai viņu aģenti ne vēlāk kā 1. decembrī pirms zvejas gada sākuma ar attiecīgās valsts iestāžu starpniecību elektroniski nosūta Komisijai attiecīgo kuģu sarakstu, norādot datus, kas minēti licences pieprasījuma veidlapā (pievienota). Kopienas iestādes šos sarakstus pārsūta Grenlandes iestādēm. Par izmaiņām šajos sarakstos paziņo iepriekš saskaņā ar šo pašu procedūru. Kopienas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti līdz 1. martam vai trīsdesmit dienas pirms zvejas reisa sākuma ar attiecīgās valsts iestāžu starpniecību iesniedz Kopienas iestādēm licences pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu. Pieprasījumus iesniedz, izmantojot Grenlandes nodrošinātas veidlapas, kuru paraugi ir pievienoti. Licences pieprasījumam pievieno apliecinājumu, ka ir veikts licences maksas maksājums par licences derīguma termiņu. Šajā maksā iekļauj visus valsts un vietējā mērogā veicamos maksājumus par piekļuvi zvejas darbībai, kā arī komisijas maksas, ko bankas iekasē par naudas pārskaitīšanu. Ja kuģis nav samaksājis par bankas pārskaitījumu, attiecīgā summa jāsamaksā, kad iesniedz nākamo licences pieprasījumu šim kuģim, citādi jaunu licenci neizdod. Grenlandes iestādes iekasē administratīvu nodevu, kuras apmērs ir 1 % no licences maksas. Kopienas kuģi, kuriem ir viens īpašnieks vai aģents, var iesniegt kolektīvu licences pieprasījumu, ja šie kuģi peld ar vienas un tās pašas dalībvalsts karogu. Katrā licencē, kas izdota pēc kolektīva pieprasījuma, norāda kopējo nozvejas daudzumu, par kuru ir samaksāta licences maksa, un parindē ieraksta “maksimālais daudzums, ko drīkst nozvejot šādi kuģi: (norāda visu to kuģu vārdus, kas iesnieguši kolektīvo pieprasījumu)”. Kolektīvam pieprasījumam jāpievieno zvejas plāns, kurā norāda katram kuģim paredzēto daudzumu. Visas zvejas plāna izmaiņas vismaz trīs dienas pirms izmaiņu ieviešanas jādara zināmas Grenlandes iestādēm, un šā paziņojuma kopija jānosūta Eiropas Komisijai un attiecīgās valsts iestādēm. Kopienas iestādes par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar šo nolīgumu, iesniedz Grenlandes iestādēm licences pieprasījumu vai kolektīvo pieprasījumu. Grenlandes iestādes ir tiesīgas apturēt spēkā esošu licenci vai neizdot jaunu licenci, ja Kopienas kuģis nav izpildījis prasības par attiecīgo zvejas žurnāla lapu un izkraušanas deklarāciju nosūtīšanu Grenlandes iestādēm saskaņā ar nozvejas datu paziņošanas noteikumiem.

2.	Pirms šī administratīvā vienošanās stājas spēkā, Grenlandes iestādes sniedz pilnīgas ziņas par bankas kontiem, kuros jāiemaksā attiecīgās maksas.

3.

Neierobežojot 4. punkta noteikumus, licenci izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama tālāk. Licencē norāda, kāds ir maksimālais daudzums, ko drīkst nozvejot un paturēt uz kuģa. Licencē norādīto maksimālo daudzumu nevar grozīt, nepieprasot jaunu licenci. Ja kuģis netīši pārsniedz licencē norādīto maksimālo daudzumu, par attiecīgo pārsniegumu ir jāmaksā. Minētajam kuģim jaunu licenci neizdod tik ilgi, kamēr nav samaksāts par šo pārsniegumu. Maksu aprēķina saskaņā ar B daļas 2. punktu, un to iekasē trīskāršā apmērā.

4.	Tomēr nepārvaramas varas gadījumā pēc Eiropas Komisijas lūguma kuģa licenci var aizstāt ar jaunu licenci citam kuģim, kura raksturlielumi ir līdzīgi pirmā kuģa raksturlielumiem. Jaunajā licencē norāda: — izdošanas datumu, — to, ka tā anulē un aizstāj iepriekšējā kuģa licenci.

5.	Grenlandes zvejniecības iestāde 15 darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas nosūta licenci Eiropas Komisijai.

6.	Licences oriģinālam vai tā kopijai vienmēr jāatrodas uz kuģa, un to jāuzrāda pēc kompetento Grenlandes iestāžu pieprasījuma.

B.   Licences derīguma termiņš un licences maksa

1.

Licence ir derīga no izdošanas dienas līdz izdošanas gada beigām (kalendāra gads). To izdod 15 darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas un vajadzīgās licences maksas samaksāšanas par attiecīgo gadu un kuģi. Moivas zvejas licences izdod no 20. jūnija līdz 31. decembrim un no 1. janvāra līdz 30. aprīlim. Ja Kopienas tiesību akti, ar kuriem konkrētam gadam nosaka zvejas iespējas Kopienas kuģiem ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi, līdz zvejas gada sākumam vēl nav pieņemti un ja zinātniskie atzinumi to ļauj, Kopienas zvejas kuģi, kuriem ir atļauts zvejot iepriekšējā zvejas gada 31. decembrī, ar to pašu licenci drīkst turpināt zveju arī gadā, kuram attiecīgie tiesību akti vēl nav pieņemti. Ja kvotai atbilstīgā licences maksa ir samaksāta, paredz provizorisku kvotas izmantojumu – 1/12 no kvotas mēnesī. Provizorisko kvotu var koriģēt atkarībā no zinātniskajiem atzinumiem un konkrētā zvejas veida.

2.	Licences maksa ir 5 % no pārrēķinātās cenas, kas ir šāda: Suga Cena EUR par tonnu (dzīvsvars) Menca 1 800 Sarkanasari 1 053 Melnais paltuss 2 571 Garneles 1 600 Atlantijas paltuss (5 7 13 15) 4 348 Moiva 100 Karaliskais krabis 2 410

3.

Licences maksas ir šādas: Suga EUR par tonnu Menca 90 Sarkanasari 53 Melnais paltuss 129 Garneles 80 Atlantijas paltuss (6 8 14 16) 217 Moiva 5 Karaliskais krabis 120 Kopējo licences maksu (maksimālais zvejošanai atļautais daudzums, kas reizināts ar cenu par tonnu) iekasē kopā ar Grenlandes administratīvo nodevu, kuras apmērs ir 1 % no licences maksas. Ja maksimālais atļautais daudzums netiek pilnībā izmantots, atbilstošo licences maksas daļu kuģa īpašniekam neatlīdzina.

2. papildinājums

AR ZVEJAS KUĢU SATELĪTNOVĒROŠANU SAISTĪTIE NOSACĪJUMI

1.	Kamēr zvejas kuģi atrodas otras Puses ūdeņos, tos novēro ar satelītnovērošanas sistēmas palīdzību. Kamēr zvejas kuģi darbojas ūdeņos, kas ir otras Puses jurisdikcijā, tos novēro pašu karoga valsts Zvejas uzraudzības centrs (FMC).

2.	Satelītnovērošanas vajadzībām Puses apmainās ar saderīgām to jurisdikcijā esošo ūdeņu koordinātām (ģeogrāfiskais platums un garums). Šīs koordinātas neierobežo citas Pušu pretenzijas un nostāju. Datus paziņo datorlasāmā formā decimālgrādos WGS-84 sistēmā.

3.

Kuģu novērošanas sistēmas aparatūras un programmatūras elementiem jābūt nodrošinātiem pret atrašanās vietas datu sagrozīšanas un tehnisku manipulāciju iespējām. Sistēmai jābūt pilnībā automatizētai, tai jādarbojas bez pārtraukuma un neatkarīgi no vides apstākļiem. Satelītnovērošanas ierīci aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt neekspluatējamu vai citādi iejaukties tās darbībā. Kuģa kapteinis nodrošina to, ka: — dati netiek sagrozīti, — satelītnovērošanas ierīces antenu uztveršanas laukā nav fizisku šķēršļu, — elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas ierīcei ir nepārtraukta, — satelītnovērošanas ierīce pastāvīgi atrodas uz kuģa. Kopienas zvejas kuģiem ir aizliegts iebraukt Grenlandes EEZ bez darba kārtībā esošas satelītnovērošanas ierīces. Ja Kopienas zvejas kuģis iebrauc Grenlandes EEZ bez darba kārtībā esošas satelītnovērošanas ierīces, Grenlandes iestādes ir tiesīgas tūlīt apturēt šā kuģa licences darbību. Grenlandes iestādes par to nekavējoties paziņo attiecīgajam kuģim. Par licences darbības apturēšanu Grenlandes iestādes tūlīt paziņo Eiropas Komisijai un karoga dalībvalstij.

4.	Nosakot kuģa atrašanās vietu, kļūda nedrīkst pārsniegt 500 m, un ticamības intervālam jābūt 99 %.

5.

Līdzko kuģis, kuru novēro ar satelītsistēmas palīdzību, iebrauc otras Puses jurisdikcijā esošos ūdeņos vai izbrauc no tiem, karoga valsts nosūta otras Puses FMC iebraukšanas vai izbraukšanas ziņojumu, kura paraugs pievienots šim papildinājumam. Ziņojumus nosūta bez kavēšanās, un to pamatā ir iepriekšējās stundas satelītnovērojums. Tāda kuģa novērojumus, kas atrodas otras Puses jurisdikcijā esošajos ūdeņos, karoga valsts FMC veic reizi stundā vai biežāk, ja Puses to vēlas.

6.	Ja kuģis ir pārvietojies otras Puses jurisdikcijā esošos ūdeņos, karoga valsts FMC tūlīt un vismaz reizi divās stundās nosūta otras Puses FMC jaunāko kuģa ziņojumu par tā atrašanās vietu. Šo paziņojumu sauc “ziņojums par atrašanās vietu”, un tā paraugs pievienots šim papildinājumam.

7.

Kuģim ir aizliegts izslēgt satelītnovērošanas ierīci, kamēr tas darbojas ūdeņos, kuri ir otras Puses jurisdikcijā. Ja ziņojumos, kurus satelītnovērošanas ierīce nosūta ik stundu, vismaz iepriekšējās četrās stundās ir minētas vienas un tās pašas ģeogrāfiskās koordinātas, drīkst sūtīt ziņojumu par atrašanās vietu, norādot darbības kodu “ANC”, kā aprakstīts pievienotajā paraugā. Šādu ziņojumu periodiskums drīkst būt 12 stundas. Nepilnu stundu pēc atrašanās vietas maiņas ziņojumus atsāk sūtīt reizi stundā.

8.	Ziņojumiem, kas paredzēti 5., 6. un 7. punktā, jābūt sagatavotiem datorlasāmā formā, izmantojot X 25 vai citu drošu datu apmaiņas protokolu, par kuru iepriekš vienojas attiecīgie FMC. Tiklīdz NEAFC pieņem attiecīgu lēmumu, X 25 aizstāj ar HTTPS vai citu drošu datu apmaiņas protokolu.

9.

Ja uz kuģa uzstādītā satelītnovērošanas ierīce darbojas ar kļūdām vai nedarbojas nemaz, 7. punktā paredzēto informāciju kuģa kapteinis laikus paziņo karoga valsts FMC. Šādos apstākļos, kamēr vien kuģis paliek otras Puses jurisdikcijā esošajos ūdeņos, pietiek, ja četrās stundās nosūta vismaz vienu ziņojumu par atrašanās vietu. Karoga valsts FMC vai kuģi šādus ziņojumus tūlīt nosūta otras Puses FMC. Bojāto aparatūru salabo vai nomaina līdz nākamā zvejas reisa sākumam. Izņēmumi pieļaujami tad, ja ir acīmredzams, ka aparatūru nevar salabot vai aizstāt tādu iemeslu dēļ, kurus kapteinis vai kuģa īpašnieks nespēj ietekmēt.

10.	Karoga valsts FMC uzrauga savu kuģu satelītnovērošanu, kamēr tie atrodas otras Puses jurisdikcijā esošajos ūdeņos. Ja kuģu satelītnovērošana nenoris, kā paredzēts, par to tūlīt paziņo otras Puses FMC.

11.	Ja FMC konstatē, ka otra Puse nesniedz informāciju saskaņā ar 5., 6. un 7. punktu, par to tūlīt paziņo otrai Pusei. Saglabātos, bet nenosūtītos ziņojumus nosūta, tiklīdz ir atjaunoti elektroniskie sakari starp attiecīgajiem FMC. Sakaru pārtrūkšana starp FMC nedrīkst ietekmēt kuģu darbību.

12.	Satelītnovērošanas datus, kas otrai Pusei paziņoti saskaņā ar šo nolīgumu, iestādēm, kuras nav kontroles un uzraudzības iestādes, nekādā gadījumā neatklāj tādā formā, kas ļauj identificēt konkrēto kuģi.

13.

Attiecībā uz paziņojumiem un ziņojumiem, ko Eiropas Kopiena sniedz Grenlandei saskaņā ar 5., 6. un 7. punktu, Eiropas Kopienas FMC ir karoga valsts FMC. Attiecībā uz šādiem paziņojumiem un ziņojumiem, ko Grenlande sniedz Eiropas Kopienai, Eiropas Kopienas FMC ir tās dalībvalsts FMC, kuras ūdeņos attiecīgais kuģis darbojas vai ir darbojies. Grenlandes FMC ir Zvejniecības direktorāta (Grenlandes zvejas licenču kontroles iestāde) kontroles nodaļa Nūkā.

14.	Puses apmainās ar informāciju par adresēm un specifikācijām, kas izmantojamas Pušu FMC elektroniskajā saziņā saskaņā ar 5., 6. un 7. punktu. Šajā informācijā pēc iespējas iekļauj vārdus, tālruņa numurus un e-pasta adreses, kas FMC var noderēt vispārīgai saziņai.

15.

Ja 1. punktā minētu kuģi, kas peld ar kādas Puses karogu, novēro zvejojam vai gatavojamies zvejot otras Puses jurisdikcijā esošos ūdeņos un ja uz šā kuģa nav satelītnovērošanas ierīces, kura darbojas, un kuģis nav sniedzis otrai Pusei nekādus paziņojumus, šim kuģim var likt atstāt minētās Puses ūdeņus. Puses nosaka informācijas apmaiņas kārtību, lai noskaidrotu neziņošanas faktiskos iemeslus. Ar šādu informācijas apmaiņu jātiecas novērst netaisnīgu kuģa izraidīšanu.

16.	Atkārtotu šeit paredzēto pasākumu neizpildi var uzskatīt par nopietnu pārkāpumu.

17.	Vajadzības gadījumā Puses pārskata šos nosacījumus.

VMS ziņojumi otras Puses Zvejas uzraudzības centram

1)

Ziņojums “IEBRAUKŠANA” Datu elements Kods Obligāti vai fakultatīvi Piezīmes Ieraksta sākums SR O Sistēmas dati – apzīmē ieraksta sākumu Adresāts AD O Ziņojuma dati – adresāts. ISO trīsburtu valsts kods Sūtītājs FR O Ziņojuma dati – sūtītājs. ISO trīsburtu valsts kods Ieraksta numurs RN F Ziņojuma dati – ieraksta sērijas numurs attiecīgajā gadā Ieraksta datums RD F Ziņojuma dati – pārraides datums Ieraksta laiks RT F Ziņojuma dati – pārraides laiks Ziņojuma veids TM O Ziņojuma dati – ziņojuma veids, “ENT” Radio izsaukuma signāls RC O Kuģa dati – starptautiskais radio izsaukuma signāls Iekšējais atsauces numurs IR O Kuģa dati – Nolīguma puses piešķirts vienotais numurs (karoga valsts trīsburtu ISO kods, numurs) Ārējais reģistrācijas numurs XR F Kuģa dati – borta numurs Ģeogrāfiskais platums LT O Kuģa atrašanās vietas dati – atrašanās vieta ± 99.999 (WGS-84) Ģeogrāfiskais garums LG O Kuģa atrašanās vietas dati – atrašanās vieta ± 999.999 (WGS-84) Ātrums SP O Kuģa atrašanās vietas dati – ātrums decimālmezglos Kurss CO O Kuģa atrašanās vietas dati – kurss 360° skalā Datums DA O Kuģa atrašanās vietas dati – atrašanās vietas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD) Laiks TI O Kuģa atrašanās vietas dati – atrašanās vietas reģistrēšanas laiks UTC (SSMM) Ieraksta beigas ER O Sistēmas dati – apzīmē ieraksta beigas

2)

Ziņojums “ATRAŠANĀS VIETA” Datu elements Kods Obligāti vai fakultatīvi Piezīmes Ieraksta sākums SR O Sistēmas dati – apzīmē ieraksta sākumu Adresāts AD O Ziņojuma dati – adresāts. ISO trīsburtu valsts kods Sūtītājs FR O Ziņojuma dati – sūtītājs. ISO trīsburtu valsts kods Ieraksta numurs RN F Ziņojuma dati – ieraksta sērijas numurs attiecīgajā gadā Ieraksta datums RD F Ziņojuma dati – pārraides datums Ieraksta laiks RT F Ziņojuma dati – pārraides laiks Ziņojuma veids TM O Ziņojuma dati – ziņojuma veids, “POS” (5 7 13 15) Radio izsaukuma signāls RC O Kuģa dati – starptautiskais radio izsaukuma signāls Iekšējais atsauces numurs IR O Kuģa dati - Nolīguma puses piešķirts vienotais numurs (karoga valsts trīsburtu ISO kods, numurs) Ārējais reģistrācijas numurs XR F Kuģa dati – borta numurs Ģeogrāfiskais platums LT O Kuģa atrašanās vietas dati – atrašanās vieta ± 99.999 (WGS-84) Ģeogrāfiskais garums LG O Kuģa atrašanās vietas dati – atrašanās vieta ± 999.999 (WGS-84) Darbība AC F (6 8 14 16) Kuģa atrašanās vietas dati – ar “ANC” norāda ziņojumu periodiskuma samazinājumu Ātrums SP O Kuģa atrašanās vietas dati – ātrums decimālmezglos Kurss CO O Kuģa atrašanās vietas dati – kurss 360° skalā Datums DA O Kuģa atrašanās vietas dati – atrašanās vietas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD) Laiks TI O Kuģa atrašanās vietas dati – atrašanās vietas reģistrēšanas laiks UTC (SSMM) Ieraksta beigas ER O Sistēmas dati – apzīmē ieraksta beigas

3)

Ziņojums “IZBRAUKŠANA” Datu elements Kods Obligāti vai fakultatīvi Piezīmes Ieraksta sākums SR O Sistēmas dati – apzīmē ieraksta sākumu Adresāts AD O Ziņojuma dati – adresāts. ISO trīsburtu valsts kods Sūtītājs FR O Ziņojuma dati – sūtītājs. ISO trīsburtu valsts kods Ieraksta numurs RN F Ziņojuma dati – ieraksta sērijas numurs attiecīgajā gadā Ieraksta datums RD F Ziņojuma dati – pārraides datums Ieraksta laiks RT F Ziņojuma dati – pārraides laiks Ziņojuma veids TM O Ziņojuma dati – ziņojuma veids “EXI” Radio izsaukuma signāls RC O Kuģa dati – starptautiskais radio izsaukuma signāls Iekšējais atsauces numurs IR O Kuģa dati – Nolīguma puses piešķirts vienotais numurs (karoga valsts trīsburtu ISO kods, numurs) Ārējais reģistrācijas numurs XR F Kuģa dati – borta numurs Datums DA O Kuģa atrašanās vietas dati – atrašanās vietas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD) Laiks TI O Kuģa atrašanās vietas dati – atrašanās vietas reģistrēšanas laiks UTC (SSMM) Ieraksta beigas ER O Sistēmas dati – apzīmē ieraksta beigas

4)

Formatējums Datus pārraida pēc šāda parauga: — pārraides sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu “SR”, — datu elementa sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un attiecīgo kodu, — datu elementa kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/), — datu elementus atdala ar atstarpi, — pārraides beigas apzīmē ar divām slīpsvītrām un kodu “ER”. Visi šajā papildinājumā minētie datu elementa kodi ir Ziemeļatlantijas formātā, kā aprakstīts NEAFC konvencijas Kontroles un izpildes nodrošināšanas shēmā.

3. papildinājums

PAGAIDU KOPUZŅĒMUMU UN KOPUZŅĒMUMU VEIDOŠANAS PROJEKTU NOVĒRTĒŠANAS METODES UN KRITĒRIJI

1.	Puses apmainās ar informāciju par iesniegtajiem nolīguma 2. pantā definēto pagaidu kopuzņēmumu un kopuzņēmumu veidošanas projektiem.

2.	Minētos projektus Kopienai iesniedz ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu kompetento iestāžu starpniecību.

3.

Kopiena iesniedz Apvienotajai komitejai pagaidu kopuzņēmumu un kopuzņēmumu veidošanas projektu sarakstu. Apvienotā komiteja projektus novērtē galvenokārt pēc šādiem kritērijiem: a) tehnoloģijas piemērotība paredzētajām zvejas darbībām; b) mērķsugas un zvejas zonas; c) kuģa vecums; d) pagaidu kopuzņēmumiem – uzņēmuma pastāvēšanas un zvejas darbību ilgums; e) Kopienas kuģu īpašnieku un Grenlandes partneru iepriekšējā pieredze zvejniecībā.

4.	Pēc 3. punktā minētā novērtējuma veikšanas Apvienotā komiteja sniedz atzinumu par projektiem.

5.	Pagaidu kopuzņēmuma gadījumā, tiklīdz attiecīgais projekts ir saņēmis labvēlīgu Apvienotās komitejas atzinumu, Grenlandes iestādes izdod vajadzīgās atļaujas un zvejas licences.

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ PAGAIDU KOPUZŅĒMUMU PIEKĻUVI RESURSIEM GRENLANDĒ

1.   Licences

Grenlandes izdodamās zvejas licences derīguma termiņš ir tāds pats kā pagaidu kopuzņēmuma darbības termiņš. Nozveju veic saskaņā ar Grenlandes iestāžu iedalītajām kvotām.

2.   Kuģu aizstāšana

Kopienas kuģi, kurš darbojas pagaidu kopuzņēmumā, aizstāt ar citu Kopienas kuģi, kuram ir līdzvērtīga zvejas jauda un tehniskās specifikācijas, var tikai tad, ja tam ir pienācīgs pamatojums un abu Pušu piekrišana.

3.   Aprīkojums

Kuģi, kas darbojas pagaidu kopuzņēmumā, ievēro Grenlandes tiesību aktu noteikumus par kuģu aprīkojumu, un šos noteikumus vienādi piemēro kā Grenlandes, tā Kopienas kuģiem.

4. papildinājums

IZMĒĢINĀJUMA ZVEJAS NOTEIKUMI

Grenlandes Autonomijas valdība un Eiropas Komisija kopīgi pieņem lēmumu par attiecīgajiem Eiropas Kopienas operatoriem, izmēģinājuma zvejai piemērotāko laiku un īstenošanas pasākumiem. Lai kuģiem atvieglotu pētniecisko darbu, Grenlandes Autonomijas valdība (ar Grenlandes Dabas resursu institūta starpniecību) dara pieejamus esošos zinātniskos atzinumus un citu pamatinformāciju.

Cieši jāiesaista Grenlandes zvejniecības nozare (izmēģinājuma zvejas pasākumu koordinācija un dialogs).

Kampaņu ilgums: ne vairāk kā seši mēneši un ne mazāk kā trīs mēneši, ja Puses nevienojas citādi.

Kandidātu izvēle izmēģinājuma zvejas kampaņu veikšanai:

Eiropas Komisija nosūta Grenlandes iestādēm informāciju par izmēģinājuma zvejas licenču pieprasījumiem. Tehnisko dokumentu paketē iekļauj šādas ziņas:

—	kuģa tehniskie raksturlielumi,

—	kuģa virsnieku pieredze šā veida zvejā,

—	priekšlikums kampaņas tehniskajiem parametriem (ilgums, zvejas rīki, pētāmie reģioni u. c.).

Grenlandes Autonomijas valdība vajadzības gadījumā organizē tehnisku dialogu starp Grenlandes un Kopienas iestādēm un attiecīgajiem kuģu īpašniekiem.

Pirms kampaņas sākuma kuģu īpašnieki Grenlandes iestādēm un Eiropas Komisijai iesniedz:

—	uz kuģa esošās nozvejas deklarāciju,

—	kampaņas laikā izmantojamo zvejas rīku tehniskos raksturlielumus,

—	apliecinājumu par Grenlandes pieņemto zvejniecības noteikumu ievērošanu.

Zvejas kampaņas laikā attiecīgo kuģu īpašnieki:

—	ik nedēļu ziņo Grenlandes Dabas resursu institūtam, Grenlandes iestādēm un Eiropas Komisijai par dienas nozveju katrā atsevišķā zvejas rīku iemetiena reizē, norādot arī kampaņas tehniskos parametrus (atrašanās vieta, dziļums, datums un laiks, nozveja un citi novērojumi vai piebildes),

—	ar VMS palīdzību paziņo kuģa atrašanās vietu, ātrumu un kursu,

—

nodrošina to, ka uz kuģa ir viens Grenlandes zinātniskais novērotājs vai Grenlandes iestāžu izraudzīts novērotājs. Novērotāja uzdevums ir vākt zinātnisku informāciju par nozveju, kā arī ņemt nozvejas paraugus. Novērotāja statuss ir tāds pats kā kuģa virsniekam, un kuģa īpašnieks sedz novērotāja uzturēšanās izmaksas laikā, kamēr novērotājs ir uz kuģa. Lēmumu par novērotāja kāpšanu uz kuģa, viņa uzturēšanās ilgumu un uzkāpšanas un nokāpšanas ostu pieņem pēc vienošanās ar Grenlandes iestādēm. Ja Puses nevienojas par pretējo, kuģim nav pienākuma piestāt ostā biežāk kā reizi divos mēnešos,

—	ja Grenlandes iestādes to pieprasa, ļauj kuģi pārbaudīt pirms izbraukšanas no Grenlandes EEZ,

—	nodrošina Grenlandes pieņemto zvejniecības noteikumu ievērošanu.

Nozveja, kas atbilst izmēģinājuma zvejas kampaņas mērķim un ir gūta tās laikā, pieder kuģa īpašniekam.

To, kāda nozveja atbilst izmēģinājuma zvejas kampaņas mērķim, Grenlandes iestādes nosaka pirms katras kampaņas sākuma un paziņo to attiecīgā kuģa kapteinim.

Grenlandes iestādes ieceļ kontaktpersonu, kura atbild par visu to neparedzēto problēmu risināšanu, kas var kavēt izmēģinājuma zvejas gaitu.

Grenlandes iestādes pirms katras kampaņas sākuma paredz izmēģinājuma zvejas kampaņas noteikumus un nosacījumus saskaņā ar nolīguma 9. un 10. pantu un Grenlandes tiesību aktiem.