—

ņemot vērā Eiropas Jūras drošības aģentūras 2004. finanšu gada galīgos pārskatus (1),

—

ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2004. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildēm (2),

—

ņemot vērā Padomes 2006. gada 14. marta ieteikumu (5972/2006 — C6-0093/2006),

—

ņemot vērā EK līgumu un it īpaši tā 276. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), un it īpaši tās 185. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1406/2002, ar ko izveido Eiropas Jūras drošības aģentūru, un it īpaši tās 19. pantu (4),

—

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un it īpaši tās 94. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 71. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A6-0103/2006),

A.

tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par finanšu gadu, kas beidzās 2004. gada 31. decembrī, ir uzticami un ka notikušie darījumi kopumā ir likumīgi un pareizi,

B.

tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par visām aģentūrām, izņemot atrunas, ko tā par 2004. finanšu gadu skaidri formulējusi attiecībā uz Eiropas Rekonstrukcijas aģentūru, Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru, Eiropas Izglītības fondu, Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centru un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi,

1.

atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas 185. pantu Parlaments sniedz apstiprinājumu par to struktūru budžeta izpildi, ko izveidojušas Kopienas un kas ir juridiskas personas, kuras faktiski saņem dotācijas no budžeta; tomēr norāda, ka ne visas šīs struktūras pilnībā vai pat daļēji finansē ar dotācijām no budžeta; uzsver, ka lēmums par budžeta izpildes apstiprināšanu tādējādi attiecas uz finansējumu, ko šīs struktūras saņem gan no budžeta, gan no citiem avotiem; uzskata par nepieņemamu, ka dažas no Eiropas Savienības izveidotajām struktūrām ir atbildīgas par to ieņēmumu izlietojumu, ko tās saņem no avotiem, kas nav budžets, taču citas struktūras, kuras nesaņem dotācijas no budžeta, par to nav atbildīgas; apstiprina principu, saskaņā ar kuru Parlaments apstiprina ikvienas Kopienas aģentūras budžeta izpildi neatkarīgi no tā, vai tā saņem dotācijas vai ne, pat tad, ja saskaņā ar tās izveidošanas tiesību aktu iesaistās cita budžeta izpildes apstiprinātāja iestāde; uzskata, ka ir jāpārskata visi teksti, kas ir pretrunā ar šo principu;

2.

uzskata, ka Revīzijas palātas ziņojumā dotā 1. tabula, kuru pirmo reizi ieviesa 2003. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā un kurā ir apkopotas aģentūras pilnvaras, pienākumi, vadība, resursi, darbība un sniegtie pakalpojumi, ir ļoti noderīga; atzīmē, ka 1. tabulā doto informāciju ir sniegusi aģentūra; aicina Revīzijas palātu pārbaudīt 1. tabulas saturu;

3.

uzsver, ka aģentūrām ir ne tikai jāizlieto līdzekļi atbilstoši, bet arī jācenšas tie izlietot cik vien iespējams lietderīgi un efektīvi; aicina Revīzijas palātu apsvērt iespēju paplašināt tās konkrētos gada ziņojumus par aģentūrām, lai iekļautu izvērtējumu par darbības rezultātiem un mērķu sasniegšanu; šajā sakarā saskaņā ar rezolūcijām par 2003. gada budžeta izpildes apstiprināšanu uzstāj, lai tiktu ņemti vērā šādi jautājumi: pēc iespējas jāizvairās no dubulta darba aģentūrās un jāprecizē pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu pārredzamību un saziņu ar sabiedrību, kā arī jāprecizē Kopienas pozitīvas rīcības pasākumi visos darbā pieņemšanas, apmācības un pienākumu sadales līmeņos;

4.

atzīmē, ka Kopienas aģentūrām ne vienmēr ir labs tēls un atspoguļojums presē un ka daudzas no tām nav pelnījušas šo negatīvo tēlu; norāda, ka, izmantojot piemērotus līdzekļus, lai cik bieži vien vajadzīgs skaidrotu šo aģentūru pastāvēšanas iemeslus un to sasniegumus, jāpanāk, lai ES pilsoņi to apzinātos; aicina Komisiju šajā nolūkā rīkoties, izmantojot līdzekļus, ko tā uzskata par vajadzīgiem;

5.

atzīmē, ka Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gadā dažādos veidos ir ietekmējusi Kopienas aģentūru struktūru un darbības mehānismu un ka vairākas no tām uz šo ietekmi ir norādījušas savos darbības pārskatos, it īpaši vēršot uzmanību uz administratīvo darbinieku skaita pieaugumu; aicina Komisiju izvērtēt patiesās vai iespējamās grūtības un ieteikt vajadzīgās reglamentējošās izmaiņas;

6.

atzīmē, ka Komisija ir apņēmusies saskaņot ģenerāldirektorātu sniegto darbības pārskatu noformēšanas veidu; aicina izmantot līdzīgu pieeju attiecībā uz Kopienas aģentūru darbības pārskatiem, kas satura ziņā ir ļoti atšķirīgi; aicina Komisiju Kopienas aģentūrām norādīt informāciju un darbības indikatorus, kas tām ir jāsniedz;

7.

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta konstatēja, ka Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2004. gada pārskati ir uzticami un ka notikušie darījumi kopumā ir likumīgi un pareizi;

8.

uzsver, ka aģentūrai budžetā ir skaidri jānodala saistību un maksājumu apropriācijas; ar gandarījumu atzīmē, ka aģentūra sadarbojas ar Komisiju, lai sagatavotu atbilstošus budžeta datu izklāsta paraugus, un cer, ka turpmāk budžets tiks iesniegts atbilstošā formā;

9.

atzīmē 2004. gada budžeta zemo izpildes līmeni un lielo pārnesto apropriāciju apjomu; atzīmē, ka aģentūra to skaidroja ar to, ka tika novēloti izsludināti uzaicinājumi uz konkursu nepietiekama vadošo darbinieku skaita dēļ; cer, ka problēma ar personāla komplektēšanu ir atrisināta;

10.

atzīmē, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi vairākus trūkumus iekšējās kontroles sistēmā; ar gandarījumu atzīmē pasākumus, ko aģentūra veikusi, lai uzlabotu iekšējās kontroles sistēmu un turpmāk izvairītos no šādām problēmām;

11.

pauž nožēlu par to, ka jūras piesārņojuma novēršanas pasākumiem piešķirto apropriāciju izlietojums ir mazs – ir izlietoti tikai EUR 200 000 no pieejamajiem EUR 700 000 gan saistību, gan maksājumu apropriācijās, un tas ir 28 %; atgādina, ka piesārņojuma novēršanas pasākumi ir aģentūras darbības galvenais virziens, un pieprasa, lai turpmāk pieejamie līdzekļi tiktu izmantoti efektīvi;

12.

atzīmē, ka Kopienas subsīdija aģentūrai ir palielinājusies no EUR 2 630 000 2003. gadā līdz EUR 12 800 000 2004. gadā un ka 2004. gadā aģentūra izdevumiem ir izlietojusi mazāk nekā 60 % no piešķirtās subsīdijas;

13.

aicina Komisiju palīdzēt aģentūrām cik vien iespējams precīzi ievērot darba plānu, par ko ir panākta vienošanās gadu iepriekš, lai varētu pienācīgi ieplānot un īstenot darbības un it īpaši lai izvairītos no būtiskām pēdējā brīža izmaiņām darba apjomā;

14.

aicina Komisiju uzlabot sinerģiju starp aģentūrām, efektīvāk sadarbojoties, izvairoties no darba dublēšanās un novēršot trūkumus, it īpaši attiecībā uz tādām kopīgām jomām kā apmācība, Kopienas politikas nostādņu visaptveroša īstenošana, jaunāko pārvaldības sistēmu izmantošana un problēmu risināšana saistībā ar pārdomātu budžeta pārvaldību.