6.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 98/3

(1)

2005. gada 7. jūlijā Komisija izdeva un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) publicēja paziņojumu (“paziņojums par uzsākšanu”) par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz dažu tādu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Vjetnamas izcelsmes apavu importu, kuriem ir ādas virsa.

(2)

Antidempinga procedūra tika uzsākta pēc tam, kad 2005. gada 30. maijā Eiropas Apavu ražošanas nozares konfederācija (“CEC”) iesniedza sūdzību ražotāju vārdā, kuri saražo lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 40 %, Kopienas dažu tādu apavu, kuriem ir ādas virsa, produkcijas.

(3)

Komisija oficiāli informēja ražotājus eksportētājus ĶTR un Vjetnamā un zināmos iesaistītos importētājus/tirgotājus, attiecīgo eksportētājvalstu pārstāvjus, Kopienas ražotājus, kuri iesniedza sūdzību, un to apvienības par procedūras uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņot savu viedokli rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā termiņā.

(4)

Ņemot vērā lielo Ķīnas un Vjetnamas ražotāju eksportētāju un Kopienas ražotāju skaitu, paziņojumā par uzsākšanu tika paredzēts veikt pārbaudi izlases veidā dempinga un kaitējuma noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Jāatzīmē, ka pārbaude izlases veidā netika piemērota tiem importētājiem un tirgotājiem Kopienā, kuri bija lūgti sadarboties.

(5)

Lai ražotāji eksportētāji ĶTR un Vjetnamā pēc vēlēšanās varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai atsevišķa režīma (“AR”) piemērošanu, Komisija izsūtīja pieprasījuma veidlapas abu attiecīgo valstu zināmajiem iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem un iestādēm.

(6)

Komisija nosūtīja anketas desmit paraugā atlasītajiem Kopienas ražotājiem, attiecīgajām valstīm paraugā atlasītajiem eksportētājiem ražotājiem, visiem zināmajiem iesaistītajiem importētājiem un visiem importētājiem, kuri par sevi informēja paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā termiņā. Turklāt, lai gūtu vispārēju informāciju par viņu stāvokļa attīstību, anketas tika nosūtītas arī apavu ražotāju apvienībām tajās Kopienas dalībvalstīs, kurās atrodas lielākais ražošanas uzņēmumu skaits, un vienai patērētāju apvienībai.

(7)

Atbildes uz anketas jautājumiem atsūtīja divpadsmit paraugā atlasītie Ķīnas ražotāji eksportētāji, no kuriem viens atlasītais Ķīnas ražotājs eksportētājs nevēlējās turpmāk sadarboties, četri Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri pieprasīja individuālu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu, astoņi paraugā atlasītie Vjetnamas ražotāji eksportētāji un vēl četri citi Vjetnamas ražotāji eksportētāji, kuri pieprasīja individuālu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Atbildes tika saņemtas arī no desmit paraugā atlasītajiem Kopienas ražotājiem un 39 importētājiem, kas nav saistīti ar ražotāju eksportētāju. Atbildes sniedza arī trīs importētāju apvienības.

(8)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu iepriekšējai dempinga, tā radītā kaitējuma un Kopienas interešu noteikšanai. Tika veiktas šādas pārbaudes vizītes.

(9)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana notika no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Pārbaude attiecībā uz tendencēm, kuras bija svarīgas kaitējuma novērtēšanai, ilga no 2001. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(10)

Ražojums, par kuru notiek izmeklēšana, ir apavi ar ādas vai mākslīgās ādas virsu (“apavi ar ādas virsu”), izņemot:

(11)

Tādējādi preču spektrā galvenokārt iekļautas sandales, zābaki, ielas apavi un pilsētas apavi.

(12)

Dažādi ražotāji eksportētāji un importētāji uzskatīja, ka atsevišķi specifiski sporta apavu veidi, kas nav minēti iepriekš, arī būtu jāizslēdz no preču spektra. Šo prasību pamato ar apgalvojumu par to, ka šim apavu veidam un cita veida apaviem ar ādas virsu piemīt specifiskas īpašības, kuru dēļ tos nevar uzskatīt par vienu un to pašu preci.

(13)

Šī prasība attiecas uz sporta apaviem, kurus izmanto sporta aktivitātēm un kuru ražošanā izmantotas speciālas tehnoloģijas; tos sauc par STAF, t. i., Special technology athletic footwear (ar speciālām tehnoloģijām izgatavoti sporta apavi). Šajā kontekstā apavi, kas paredzēti sporta aktivitātēm, ir tenisa kurpes, basketbola kurpes, vingrošanas apavi, treniņapavi un tamlīdzīgi. Attiecīgos apavus (t. i., STAF) patlaban klasificē ar šādiem KN kodiem: ex 6403 91 11, ex 6403 91 13, ex 6403 91 16, ex 6403 91 18, ex 6403 91 91, ex 6403 91 93, ex 6403 91 96, ex 6403 91 98, ex 6403 99 91, ex 6403 99 93, ex 6403 99 96, ex 6403 99 98. Uz STAF attiecināmās prasības ir detalizēti analizētas. Pirmkārt, konstatēja, ka STAF ir augstas kvalitātes apavi, kas īpaši izveidoti valkāšanai sporta aktivitātēs. Šādas atšķirīgās īpašības galvenokārt rada kompleksā ārējā zole, kas izveidota tā, lai aizsargātu sportista papēža un pēdas priekšējo daļu, un papildu vidējā zole ar speciāliem amortizācijas vai stabilizējošiem elementiem, kuri absorbē triecienu un/vai kontrolē kustības. Šie elementi ir svarīgi, lai uzlabotu sniegumu un izvairītos no traumām sporta aktivitāšu laikā.

(14)

Šo elementu iekļaušana ir saistīta ar ievērojamām pētniecības un attīstības izmaksām dizaina izstrādei, īpaši iestrādātiem materiāliem un pārbaudēm klātienē. Šo papildu izmaksu dēļ STAF importa cena ir augstāka nekā citiem sporta apavu veidiem.

(15)

Otrkārt, izmeklēšanā atklāja, ka STAF atšķiras no citiem apavu veidiem, jo i) tos parasti pārdod pa citādākiem pārdošanas kanāliem, ii) tiem parasti ir atšķirīga realizēšana un citi patērētāji, un iii) STAF imports attīstījies citādāk nekā citiem apavu veidiem. Šīs atšķirības detalizēti izklāstītas turpmāk tekstā.

(16)

Attiecībā uz izplatīšanas kanāliem STAF lielākoties tirgo veikalos, kuri īpaši specializējas sporta piederumu tirdzniecībā, vai lielo zīmolu mazumtirdzniecības ķēdēs vai universālveikalos tos pārdod stendos vai nodaļās, kas īpaši paredzētas sporta precēm. Savukārt cita veida apavus lielākoties izplata apavu mazumtirgotāji, kuri izplata vai neizplata vienu konkrētu zīmolu, vai pat lielveikali.

(17)

Tas, ka STAF tiek izplatīti, izmantojot atšķirīgus pārdošanas kanālus, norāda uz to, ka patērētāji uztver STAF citādāk nekā cita veida apavus. Precīzāk, pastāv uzskats, ka sporta piederumu pircēji skaidri atšķir apavus, kas paredzēti tieši sporta aktivitātēm, un cita veida apavus, tai skaitā ikdienas apavus, kas izskatās līdzīgi sporta apaviem (“ikdienas apavi”), kuriem tomēr nav STAF īpašību. Turklāt, ja STAF līdzīgi kā cita veida apavus var valkāt ikdienā un ne tikai sporta aktivitātēs, tad cita veida apavi noteikti nav piemēroti sporta aktivitātēm. Tādēļ STAF un citi apavi praktiski nav savstarpēji aizvietojami.

(18)

Turklāt izmeklēšanā atklāja, ka STAF ievedumi no attiecīgajām valstīm pēdējos gados ir attīstījušies citādāk nekā citu apavu veidu ievedumi. Laikposmā no 2003. gada līdz IP STAF ievedumu apjomi tiešām bija pat samazinājušies par 5 %, tai pat laikā citu apavu veidu ievedumi pieauga par vairāk nekā 50 %. No cenu attīstības viedokļa STAF importa cenas samazinājums no attiecīgajām valstīm noteikti nav tik izteikts kā citiem apavu veidiem: laikposmā no 2003. gada līdz IP STAF vidējā cena pazeminājās par 6 %, bet citiem apavu veidiem šis samazinājums bija 12 %. Savukārt STAF vidējā importa cena no attiecīgajām valstīm IP laikā par gandrīz 40 % pārsniedza citu apavu veidu vidējo importa cenu.

(19)

Minēto iemeslu dēļ, t. i., atšķirību dēļ starp svarīgākajām fiziskām un tehniskajām pamatīpašībām, pārdošanas kanāliem, realizēšanu un patērētāju priekšstatiem, provizoriski var secināt, ka STAF būtu jāizslēdz no attiecīgās preces definīcijas un līdz ar to no izmeklēšanas darbības jomas.

(20)

Kopienas apavu ražošanas nozare apgalvoja, ka pēdējos gados modes tendencēm bijusi būtiska nozīme, jo to dēļ sporta apavi ienākuši ikdienas apavu tirgus segmentā. Izskanēja arī apgalvojums, ka abi apavu veidi tiek izplatīti vienos preču tirgos un ka patērētāji bieži iegādājas un valkā STAF ne tikai sporta aktivitātēm. Tādēļ Kopienas ražošanas nozare uzskata, ka STAF nav jāizslēdz no attiecīgā ražojuma spektra.

(21)

Pat ja modes tendenču ietekmē ir mainījusies patērētāju izvēle un faktori, kam patērētāji dod priekšroku, tās noteikti neietekmē preces svarīgākās fiziskās un tehniskās pamatīpašības un tādēļ nemaina iepriekšminētos secinājumus.

(22)

Tiek uzskatīts, ka, lai gan pēdējos gados ikdienas apavi kļuvuši ļoti populāri, šī modes tendence attiecas uz ikdienas apaviem kopumā un jo īpaši uz apaviem, kuri izskatās līdzīgi sporta apaviem, vai pat sporta apaviem, kam nav STAF īpašību. Pat ja ikdienas apavu modes kontekstā STAF apavus var valkāt nolūkā, kas atšķiras no to sākotnējā izmantošanas nolūka, šī parādība nav izplatīta, kas jo īpaši nav pamatota ar specifiskajām un unikālajām STAF īpašībām, bet gan vienkārši ar to, ka šie apavi izskatās līdzīgi sporta apaviem.

(23)

Sūdzības par to, ka modes tendenču rezultātā Kopienas tirgū palielinājies STAF patēriņš, tiešām nav pamatotas ar importa datiem. Patiesībā, kā norādīts iepriekš, STAF ievedumi pēdējos gados ir samazinājušies un līdz ar to ir samazinājies arī Kopienas patēriņš, jo šo apavu veidu galvenokārt ražo divās attiecīgajās valstīs, bet Kopienā ražošanas apjoms nav ievērojams. Jāuzsver arī tas, ka Kopienas ražošanas nozares sūdzība attiecās uz visa veida sporta apaviem, ne tikai STAF, kurus, ņemot vērā to līdzību ar apaviem, kuri līdzinās sporta apaviem, vispārējā modes tendence ietekmēja tikai minimāli.

(24)

Tomēr jāatzīst, ka reizēm STAF var izplatīt ne tikai sporta specializētajos mazumtirdzniecības veikalos un ka var pastāvēt zināma konkurence starp STAF un citiem apavu veidiem. Tomēr tas notiek ierobežoti un nav pietiekami, lai mainītu iepriekšminētos secinājumus.

(25)

Viena dalībvalsts iebilda pret STAF izslēgšanu no procedūras darbības jomas, pamatojoties uz to, ka tādējādi rodas ievērojams risks, ka tiks apieti antidempinga pasākumi. To pamatoja ar apgalvojumu, ka nepietiek ar vienkāršu fizisku kontroli, lai atšķirtu dažādus apavu veidus, un atšķirību var noteikt tikai tad, ja veic apavu ražošanai izmantoto materiālu ķīmisko analīzi un apavos iestrādāto mehānisko komponentu tehniskos testus.

(26)

Kaut gan nav izslēgts, ka ne vienmēr pietiek ar vienkāršu fizisku kontroli, lai atšķirtu dažādus veidus, to nevar uzskatīt par vērā ņemamu argumentu, lai uz STAF attiecinātu procedūras darbības jomu. Patiesībā fakts, ka reizēm ir grūti fiziski atšķirt dažādus veidus, nemaina iepriekšminētos secinājumus par to, ka STAF uzskatāms par citādāku apavu veidu nekā pārējie ādas apavi. Turklāt virknē citu gadījumu nepieciešama ne tikai fiziska kontrole, lai noteiktu, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu piemērošanas joma attiecas vai neattiecas uz ražojumu, un tas nekad nav uzskatīts par pietiekošu, lai šādam ražojumam pasākumus vairs nepiemērotu. Tādēļ prasība tika noraidīta.

(27)

Visbeidzot dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka visi sporta apavu veidi, tātad ne tikai STAF, jāizslēdz no procedūras. Šos apgalvojumus pamato tās pašas sūdzības, kas tika iesniegtas par STAF izslēgšanu. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka secinājumi par STAF vienādi neattiecās uz apaviem, kuriem nav STAF īpašību. Konstatēja, ka divos iepriekšējos apsvērumos izklāstītie secinājumi drīzāk attiecas arī uz šiem apavu veidiem, t. i., starp šiem un pārējiem apavu veidiem nav skaidras atšķirības un pastāv tieša konkurence. Tādēļ prasība tika noraidīta.

(28)

Šīs procedūras nolūkā tika provizoriski noteikts, ka bērnu apavi nozīmē apavus ar iekšzolēm, kuru garums nepārsniedz 24 cm, un ar apvienotu zoli un papēdi, kura augstums ir 3 cm vai zemāks. Šādus apavu veidus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 6403 20 00, ex 6403 30 00, 6403 51 11, 6403 51 91, 6403 59 31, 6403 59 91, 6403 91 11, 6403 91 91, 6403 99 31, 6403 99 91 un ex 6405 10 00. Izmeklēšanā vēl būs jānoskaidro, vai kāda galīgā pasākuma nolūkā šī definīcija būtu jāmaina.

(29)

Ir norādīts, ka procedūrā saistībā ar apaviem, kuriem ir ādas un plastmasas (3) virsa, attiecīgo apavu definīcija neattiecās uz apaviem ar iekšzolēm, kas īsākas par 24 cm. Šādi rīkojās tāpēc, ka, ņemot vērā bērnu apavu specifikācijas, tad neuzskatīja, ka bērnu apavi un citi apavu veidi ar ādas virsu ir viens ražojums. Tādēļ Komisija izmeklēšanas gaitā pārbaudīja, vai uz šādiem apaviem attiecas attiecīgā ražojuma definīcija, vai arī par tiem jānotiek atsevišķai izmeklēšanai.

(30)

Pirmkārt, starp bērnu apaviem un citiem apavu veidiem tiešām ir konkrētas tehniskas un fiziskas atšķirības. To mazo izmēru dēļ ievērojami atšķiras ražošanas process; mazāku apavu, kas ir pielāgoti īpašām bērnu kājas fizikālajām īpašībām, īpaši agrīnās muskuļu un kaulu attīstības laikā, ražošanai ir nepieciešamas specifiskas prasmes.

(31)

Otrkārt, salīdzinājumā ar citiem apavu veidiem bērnu apavus bieži vien pārdot pa citiem pārdošanas kanāliem, kas liecina arī par to, ka patērētāji var citādāk uztvert bērnu apavus nekā citus apavu veidus. Konkrētāk, uzskata, ka parasti bērnu apavu patērētāji skaidri atšķīra īpaši bērniem izgatavotus apavus no citiem apavu veidiem. Turklāt, salīdzinot ar pieaugušo apaviem, šķiet, ka bērnu apavu tirgu mazāk ietekmē modes tendences vai citi līdzīgi apsvērumi; nozīme ir tieši cenai un kvalitātei. Vēl viens patērētāja pieņēmumus ietekmējošs faktors noteikti ir ievērojami lielāks apgrozījums bērnu apavu nozarē nekā citu apavu nozarē, kas skaidrojams ar bērna fizisko attīstību.

Šajā procedūras posmā pārbaudot argumentus par un pret bērnu apavu iekļaušanai attiecīgā ražojuma definīcijā, vēl neļauj izdarīt galīgu secinājumu. Tādēļ Komisija pagaidām nolēmusi bērnu apavus uzskatīt par daļu no attiecīgā ražojuma līdz turpmākiem apsvērumiem izmeklēšanas beigās.

(32)

Tika arī apgalvots, ka ražojuma definīcija ir pārāk plaša, lai tā attiektos uz vienu ražojumu, jo tajā ietverti daudz dažādu stilu, materiālu un kvalitātes līmeņu, un ka šie dažādie veidi jāanalizē atsevišķi dažādās procedūrās. Šis apgalvojums balstās uz to, ka ražojuma definīcija attiecas uz 33 dažādiem KN kodiem, tādējādi tiek netieši norādīts, ka tiek aptverti daudz dažādu ražojumu, un dažādiem apavu veidiem ir dažādas īpašības, realizēšana, ražošanas process un dažādi pārdošanas kanāli.

(33)

Dažādo KN kodu skaits, uz kuru attiecas ražojuma definīcija, nav svarīgs, lai noskaidrotu, vai ražojums ir definēts plašākā vai šaurākā nozīmē. Iepriekš bija sīkāk uzskaitīti tie attiecīgie kritēriji, kas piemēroti, lai noteiktu, vai ražojumu, par kuru notiek izmeklēšana, var vai nevar uzskatīt par vienu ražojumu, t. i., tā galvenās fiziskās un tehniskās īpašības.

(34)

Pat ja dažādiem apavu veidiem var patiešām būt atšķirīgas specifiskās īpašības, izmeklēšanā noskaidrojās, ka, izņemot STAF, to pamatīpašības tomēr ir vienādas. Turklāt pats fakts, ka attiecīgo ražojumu var ražot dažādos veidos, neattaisno konstatējumu, ka tie ir divi vai vairāki atšķirīgi ražojumi. Visbeidzot izmeklēšanā noskaidrojās, ka attiecīgā ražojuma dažādie veidi kopumā tika pārdoti, izmantojot vienādus pārdošanas kanālus. Kaut gan daži specializēti veikali koncentrējas uz dažiem specifiskiem apavu veidiem, vairākums izplatītāju (mazumtirgotāji, universālveikali, lielveikali) pārdod visdažādākos apavu veidus, lai pircējiem piedāvātu plašu apavu klāstu.

(35)

Visbeidzot, daži importētāji apstrīdēja, ka preču spektrs, kas definēts paziņojumā par uzsākšanu, ir plašāks nekā pašu iesniedzēju sniegtā ražojuma definīcija, ko, iespējams, tika ierobežota līdz vienam no trim apavu veidiem.

(36)

Šajā sakarā tika uzsvērts fakts, ka līdzīgā ražojuma definīcija paziņojumā par uzsākšanu tieši atspoguļo sūdzībā sniegto definīciju. Trīs apavu veidi, uz kuriem tā attiecas, tika norādīti vienīgi ilustratīvā nolūkā. Sūdzībā skaidri norādīts, ka šie trīs veidi veido lielāko importa daļu no attiecīgajām valstīm (vairāk nekā 50 %). To noteikti nevar uzskatīt par procedūras darbības jomas ierobežošanu līdz tikai trim apavu veidiem.

(37)

Ņemot vērā iepriekšminēto, prasība par pārāk plašo ražojuma definīciju tika noraidīta.

(38)

Lai gan visiem pārējiem apavu veidiem, t. i., visiem apaviem ar ādas virsu, izņemot STAF, būtībā ir vienādas pamatīpašības, izmantojums un patērētāju pieņēmumiem, pārējie apavu veidi aptver dažādus stilus un veidus.

(39)

Ņemot vērā to, ka tiem ir vienādas fiziskās un tehniskās pamatīpašības, visi dažādie apavu stili un veidi tieši konkurē un ir lielā mērā savstarpēji aizvietojami. Šo apgalvojumu skaidri ilustrē tas, ka starp dažādiem apavu veidiem nepastāv skaidra atšķirība, t. i., starp saistītajiem veidiem pastāv zināma pārklāšanās un konkurence.

(40)

Var secināt, ka šīs procedūras nolūkā un saskaņā ar konsekvento Kopienas praksi uzskata, ka visi iepriekšminētie ražojumu veidi, izņemot STAF, ir viens ražojums.

(41)

Attiecīgais ražojums ir iepriekš raksturotie apavi ar ādas vai mākslīgās ādas virsu, kuru izcelsmes valsts ir ĶTR un Vjetnama.

(42)

Kā minēts iepriekš, izmeklēšanā izrādījās, ka visa veida apaviem ar ādas virsu, neatkarīgi no to veida un stila atšķirībām, ir vienādas fiziskās un tehniskās pamatīpašības, t. i., tie ir ielas apavi ar ādas virsu, tos pamatā lieto vieniem un tiem pašiem nolūkiem un tos var uzskatīt par viena un tā paša ražojuma dažādiem veidiem.

(43)

Tādējādi šīs izmeklēšanas nolūkā attiecīgais ražojums ir apavi ar ādas virsu, kas raksturoti sadaļā “Vispārēja informācija”, un to izcelsmes valsts ir ĶTR un Vjetnama (“attiecīgais ražojums”). Šos ražojumus patlaban klasificē atbilstīgi šādiem KN kodiem: ex 6403 20 00, ex 6403 30 00, ex 6403 51 15, ex 6403 51 19, ex 6403 51 95, ex 6403 51 99, ex 6403 59 11, ex 6403 59 35, ex 6403 59 39, ex 6403 59 95, ex 6403 59 99, ex 6403 91 13, ex 6403 91 16, ex 6403 91 18, ex 6403 91 93, ex 6403 91 96, ex 6403 91 98, ex 6403 99 11, ex 6403 99 33, ex 6403 99 36, ex 6403 99 38, ex 6403 99 93, ex 6403 99 96, ex 6403 99 98 un ex 6405 10 00.

(44)

Jāatzīmē, ka līdz 2005. gada 1. janvārim kvantitatīvā kvota attiecās uz tiem ražojumiem, kuru izcelsmes valsts ir ĶTR un uz kuriem attiecās iepriekšminētie KN kodi, izņemot ražojumus ar KN kodu 6403 20 00 un ex 6403 30 00 un apavus, ko izmanto sporta aktivitātēs un kuru ražošanā tiek izmantotas speciālas tehnoloģijas.

(45)

Tādējādi var secināt, ka pašreizējās antidempinga procedūras nolūkā visi attiecīgā ražojuma veidi tiek uzskatīti par vienu ražojumu.

(46)

Izmeklēšanā noskaidroja, ka attiecīgais ražojums un apavi ar ādas virsu, ko ražo un pārdod iekšzemes tirgū ĶTR un Vjetnamā, un apavi ar ādas virsu, ko Kopienas ražošanas nozare ražo un pārdod Kopienā, ir vienādi to fizisko un tehnisko pamatīpašību un izmantošanas ziņā, un ka lietotāji tos uzskata par savstarpēji aizvietojamiem.

(47)

Dažas ieinteresētās personas apstrīdēja to, ka apavi ar ādas virsu, kurus ražo Kopienas ražošanas nozare un pārdod Kopienas tirgū, nav līdzīgi attiecīgajam ražojumam. Viņi apgalvoja, ka uz to īpaši norāda atšķirības starp ražojumiem kvalitātes, patērētāju priekšstatu, pārdošanas kanālu un tirgus segmentu ziņā. Turklāt tika apgalvots, ka patērētāji Kopienā attiecīgo ražojumu parasti uzskata par lētāku, un šis ražojums negūst labumu no zīmola preces.

(48)

Šajā sakarā izmeklēšanā tika atklāti pretrunīgi importētāju apgalvojumi. Patiešām, lai gan daži apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma kvalitāte parasti ir zemāka un attiecīgais ražojums ir citā cenas segmentā salīdzinājumā ar Kopienā ražotajiem ražojumiem, citi turpretim apgalvoja, ka zīmolapavi, kas ražoti attiecīgajās valstīs, tiek importēti par augstākām cenām nekā ārkārtīgi lētie un, iespējams, zemās kvalitātes ievedumi no tām pašām attiecīgajām valstīm. No otras puses, izmeklēšanā apstiprinājās, ka Kopienā gan augsto, gan zemo cenu ražojumi, gan attiecīgais ražojums tiek ražoti un pārdoti pa tiem pašiem izplatīšanas kanāliem, t. i., izmantojot neatkarīgus mazumtirgotājus, nespecializētus lielveikalus, universālveikalus u. c.

(49)

Turklāt apavi ne vienmēr norāda uz izcelsmes valsti, un tādēļ patērētājam ir ļoti grūti atšķirt, kuri apavi ražoti attiecīgajās valstīs un kuri ir Kopienā ražoti ražojumi.

(50)

Šo iemeslu dēļ uzskata, ka neatkarīgi no izcelsmes valsts attiecīgajās valstīs un Kopienā ražoti apavi tirgū konkurē visos līmeņos un uz tiem neattiecas atšķirīgi patērētāju priekšstati. Kaut gan starp attiecīgo ražojumu un Kopienas ražojumu var būt dažas nelielas atšķirības, uzskata, ka šīs atšķirības neietekmē svarīgākās ražojuma pamatīpašības un tā izmantošanu.

(51)

Tāpat netika konstatētas būtiskas atšķirības starp attiecīgo ražojumu un apaviem ar ādas virsu, ko ražo un pārdod gan ražotāji eksportētāji savā iekšzemes tirgū, gan pārdod ražotāji Brazīlijā, kas tika izraudzīta par analogu valsti, lai noteiktu normālo vērtību tiem uzņēmumiem, kuriem netika piešķirts tirgus ekonomikas režīms.

(52)

Ņemot vērā iepriekšminēto, provizoriski var secināt, ka saskaņā ar pamatregulas 1. panta 4. punktu un izmeklēšanas nolūkā visa veida apavi ar ādas virsu, ko ražo un pārdod attiecīgajās valstīs un Brazīlijā, un apavi, kurus Kopienas ražošanas nozare ražo un pārdod Kopienas tirgū, ir tādi paši kā tie apavi, kurus eksportē no attiecīgajām valstīm uz Kopienu.

(53)

Ņemot vērā lielo ražotāju eksportētāju skaitu ĶTR un Vjetnamā, paziņojumā par uzsākšanu tika paredzēta pārbaude izlases veidā, lai noteiktu dempingu saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu.

(54)

Lai Komisija varētu izlemt, vai jāveic pārbaude izlases veidā, un, ja tas jādara, tad, atlasīt uzņēmumus, ražotāji eksportētāji tika lūgti informēt par sevi 15 dienu laikā pēc dienas, kad tika uzsākta izmeklēšana, un sniegt pamatinformāciju par eksporta pārdevumiem un pārdevumiem iekšzemes tirgū, precīzām darbībām attiecībā uz attiecīgā ražojuma ražošanu un to saistīto uzņēmumu nosaukumiem un darbībām, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā. Notika apspriešanās ar iestādēm ĶTR un Vjetnamā.

(55)

Paziņojumā par uzsākšanu norādītajā termiņā pieteicās 163 uzņēmumi ĶTR un 86 uzņēmumi Vjetnamā un sniedza pieprasīto informāciju. Tomēr izmeklēšanas periodā tikai 154 Ķīnas ražotāji eksportētāji un 81 Vjetnamas ražotājs eksportētājs ziņoja par eksportu uz Kopienu. Tos ražotājus eksportētājus, kuri izmeklēšanas periodā eksportēja attiecīgo ražojumu uz Kopienu un izteica vēlmi piedalīties pārbaudē, jau no sākuma uzskatīja par uzņēmumiem, kas sadarbojas, un ņēma vērā, veicot atlasi paraugam.

(56)

Ražotājus eksportētājus, kuri nepieteicās minētajā termiņā vai savlaicīgi nesniedza pieprasīto informāciju, uzskatīja par tādiem, kas nesadarbojas ar izmeklēšanu.

(57)

Sākumā no ĶTR paraugam tika atlasīti četri lielākie ražotāji eksportētāji saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu. Tādējādi varēja ierobežot izmeklēšanu, vienlaikus nodrošinot pietiekamu pārstāvniecības līmeni. Tomēr apspriešanās laikā ar ieinteresētajām personām, kuras šajā gadījumā pārstāvēja Ķīnas iestādes un attiecīgā Ķīnas ražotāju apvienība, Ķīnas iestādes neatlaidīgi pieprasīja iekļaut sarakstā vēl vairākus uzņēmumus, lai palielinātu parauga reprezentativitāti. Rezultātā atlasīto uzņēmumu skaits tika ievērojami palielināts, iekļaujot 13 Ķīnas ražotājus eksportētājus, kas pārstāvēja vairāk nekā 20 % no Ķīnas eksporta apjoma uz Kopienu. Ķīnas iestādes pilnībā piekrita izvēlētajam paraugam.

(58)

No Vjetnamas paraugā sākumā tika iekļauti četri lielākie ražotāji eksportētāji saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu. Tomēr, ņemot vērā Ķīnas iestāžu izteikto lūgumu paplašināt Ķīnas eksportētāju parauga reprezentativitāti, un lai paraugs abās attiecīgajās valstīs ievērojami neatšķirtos reprezentativitātes ziņā, tika pieņemts lēmums palielināt paraugam atlasīto uzņēmumu skaitu un Vjetnamas eksportētāju paraugā iekļaut astoņus uzņēmumus. Apspriešanās beigās, sazinoties ar Vjetnamas ražotāju apvienību, tika panākta pilnīga piekrišana tam, ka paraugā būs iekļauti astoņi Vjetnamas uzņēmumi.

(59)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu, atlasot uzņēmumus, tika ņemti vērā šādi kritēriji:

(60)

Attiecībā uz minēto otro kritēriju uzskatīja, ka ir svarīgi paraugā iekļaut dažus uzņēmumus ar pārdevumiem iekšzemes tirgū, lai paraugā būtu iekļauts iespējami reprezentatīvāks apavu ražošanas nozares šķērsgriezums. Tas bija īpaši svarīgi, lai gadījumā, ja kāds paraugām atlasītais eksportētājs vai visi eksportētāji atbilstu kritērijiem TER piešķiršanai, būtu pieejama informācija par cenām un izmaksām saistībā ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu attiecīgo valstu iekšzemes tirgū. Tādēļ tika atlasīti tikai lielākie eksportējošie uzņēmumi, kuri arī veido lielāko pārdevumu iekšzemes tirgū daļu.

(61)

Atlasītie uzņēmumi veidoja attiecīgi aptuveni 25 % un 22 % no eksporta apjoma uz Kopienu no Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, un attiecīgi aptuveni 42 % un 50 % no to eksportētāju ziņotajiem pārdevumiem iekšzemes tirgū ĶTR un Vjetnamā, kuri sadarbojās. Tas, ka STAF neiekļāva, būtiski neietekmēja reprezentativitāti.

(62)

Ražotājus eksportētājus, kuri sadarbojās, bet kurus tomēr nepaturēja pārbaudei, informēja Ķīnas un Vjetnamas iestādes par to, ka katrs viņu eksportam uzliktais antidempinga maksājums tiks aprēķināts saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu.

(63)

Anketas tika nosūtītas visiem paraugā atlasītajiem uzņēmumiem, un noteiktajā termiņā tie visi, izņemot vienu ĶTR uzņēmumu, sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(64)

Četri ražotāji eksportētāji ĶTR un četri ražotāji eksportētāji Vjetnamā, kuri netika iekļauti paraugā, pieprasīja individuālu dempinga starpību un noteiktajā termiņā sniedza būtisko informāciju, lai tiktu piemērots pamatregulas 9. panta 6. punkts un 17. panta 3. punkts. Tomēr, ņemot vērā neparedzēto paraugu apmēru, kas attiecās uz 20 uzņēmumiem un daudzām citām iesaistītajām pusēm, Komisija secināja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu nevar noteikt individuālas pārbaudes ražotājiem eksportētājiem ne ĶTR, ne Vjetnamā, jo tas būtu nepamatots apgrūtinājums un neļautu laikus pabeigt izmeklēšanu.

(65)

Attiecībā uz Kopienas ražotājiem Komisija paraugam atlasīja uzņēmumus, galvenokārt ņemot vērā attiecīgo Kopienas ražotāju lielumu ražošanas apjoma ziņā. To pamatoja ar informāciju, kuru sniedza paši ražotāji un to valstu asociācijas. Lai iegūtu vienmērīgu priekšstatu par apavu ražošanas nozari, vēra ņēma arī ražotāja ģeogrāfisko atrašanās vietu. Tādējādi paraugs, kas galvenokārt atspoguļo dažādu ražošanas uzņēmumu lielumu un nozīmi, norāda arī uz ražošanas nozares ģeogrāfisko sadalījumu Kopienā. Desmit paraugā atlasītie ražotāji atbilst aptuveni 10 % Kopienas ražotāju, kuri iesnieguši sūdzību, ražošanas apjoma.

(66)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, veicot antidempinga izmeklēšanu par importu, kura izcelsmes valsts ir ĶTR un Vjetnama, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu tiem ražotājiem eksportētājiem, attiecībā uz kuriem konstatēja, ka viņi atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, t. i., ja šie ražotāji eksportētāji apliecina, ka līdzīga ražojuma ražošanā un pārdošanā noteicošie ir tirgus ekonomikas apstākļi. Vienkāršības labad šie kritēriji ir īsumā apkopoti šādi:

(67)

Visi paraugā iekļautie Ķīnas un Vjetnamas ražotāji pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu un noteiktajā termiņā sniedza atbildes uz jautājumiem veidlapā par pieprasījumu piešķirt TER ražotājiem eksportētājiem. Tomēr viens Ķīnas ražotājs neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem pēc tam, kad tika pārbaudīts tā pieprasījums piešķirt TER. Šādos apstākļos šim ražotājam jānosaka dempinga starpība, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tādēļ viņa pieprasījums piešķirt TER tika anulēts, un Komisija turpmāk analizēja tikai 12 atlikušo, paraugā iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju pieprasījumus piešķirt TER.

(68)

Paraugā iekļautajiem uzņēmumiem Komisija pieprasīja sniegt visu nepieciešamo informāciju un pārbaudīja visu pieprasījumā piešķirt TER norādīto informāciju klātienē katrā attiecīgajā uzņēmumā.

(69)

Nākamajā tabulā apkopota katra uzņēmuma atbilstība pieciem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(70)

Attiecīgajiem uzņēmumiem tika dota iespēja komentēt iepriekš minētos konstatējumus. Neviens no divpadsmit minētajiem uzņēmumiem nepiekrita konstatējumiem un pieprasīja piešķirt TER.

(71)

Pirmkārt, jāatzīmē, ka četri no paraugā iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem neatbilda nevienam no pieciem kritērijiem, kas nepieciešami, lai kvalificētos TER saņemšanai. Tas bija saistīts ar to, ka uzņēmumi bija snieguši nepilnīgu informāciju un līdz ar to nevarēja izdarīt secinājumus par to atbilstību attiecīgajiem kritērijiem. Tādēļ tiek uzskatīts, ka tie neatbilst kritērijiem.

(72)

Otrkārt, jāatceras, ka Komisija konsekventi pārbauda, vai saistītu uzņēmumu grupa kopumā atbilst nosacījumiem TER piešķiršanai. Tādēļ gadījumos, kad meitasuzņēmums vai kāds cits ar pieteikuma iesniedzēju saistīts uzņēmums ĶTR ir attiecīgā ražojuma ražotājs un/vai pārdevējs, visiem šādiem saistītajiem uzņēmumiem jāiesniedz veidlapa par pieprasījumu piešķirt TER. Tādēļ nevarēja noteikt, vai šīs grupas kopumā atbilst nosacījumiem TER piešķiršanai, jo visi četri paraugā iekļautie ražotāji eksportētāji, kas minēti iepriekš 71. apsvērumā, nebija izpildījuši iepriekš minēto prasību.

(73)

Attiecībā uz 1. kritēriju (“Uzņēmumi pieņem lēmumus, reaģējot uz tirgus apstākļiem, bez būtiskas valsts iejaukšanās un izmaksas atbilst tirgus vērtībai”) secināja, ka neviens no 12 paraugā iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem neapliecināja savu atbilstību kritērijam. Kā viens no iemesliem, kāpēc netika izpildīts kritērijs, tika nosaukti pārdošanas ierobežojumi, kas noteikti statūtos un/vai uzņēmējdarbības atļaujā, vai kādā citā gadījumā – faktiski pārdošanas ierobežojumi, kas noteikti paraugā iekļautajiem uzņēmumiem, valsts iejaukšanās dēļ. Pēc tam, kad tika atklāta informācija, paraugā iekļautie uzņēmumi apstrīdēja to, ka šie ierobežojumi nav būtiski, jo tie, iespējams, ir novecojuši un runa ir tikai par nesaistošiem uzņēmuma iekšējiem noteikumiem. Tomēr, cita starpā, šādos dokumentos sniegts pamats, saskaņā ar kuru uzņēmums pārdod ražojumus. Patiesībā Ķīnas valsts pārvaldes iestādes tieši ļauj uzņēmumiem strādāt, pamatojoties uz to statūtiem vai uzņēmējdarbības atļauju, kas ir konkrētā uzņēmuma specifiskais tiesiskais regulējums.

(74)

Attiecībā uz 2. kritēriju (“Grāmatvedības uzskaišu revīziju veic neatkarīgas struktūras saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS), un tās piemēro visās jomās”) septiņi uzņēmumi nevarēja apliecināt, ka tie pilda pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētos nosacījumus. Patiesībā šajos gadījumos grāmatvedības uzskaitē konstatēja būtiskus trūkumus. Piemēram, kāda eksportētāja pārbaudītajās bilancēs neatspoguļoja patieso aktīvu un pasīvu vērtību visos periodos, jo tie netika grāmatoti to rašanās laikā (pirkšanas laikā), bet gan maksāšanas brīdī. Tomēr šādu principiāla starptautiskā grāmatvedības standarta pārkāpumu attiecībā uz uzkrāšanas principu revidenti nekomentēja. Tādēļ grāmatvedības uzskaites revīzija nenotika atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Citā gadījumā grāmatvedības uzskaite bija neskaidra, jo svarīgi apstiprinoši dokumenti bija nepilnīgi. Arī šai gadījumā revidenti to nepieminēja. Pēc informācijas atklāšanas par šīm kļūdām netika sniegts pārliecinošs paskaidrojums. Turklāt divi paraugā iekļautie ražotāji eksportētāji neņēma vērā revidentu ieteikumus par uzkrājumiem, zemes nomu, noteikumiem par sliktajiem kredītiem, pamatlīdzekļu nolietojums un krājumu finanšu gados pēc revīzijas, lai būtu sakārtota grāmatvedības uzskaite.

(75)

Deviņi uzņēmumi neatbilda 3. kritērijam (“No iepriekšējās ārpus tirgus ekonomikas sistēmas nav pārņemti nekādi būtiski sistēmas izkropļojumi”). Minētajos gadījumos konstatēja, ka zemes izmantošanas tiesības vai iekārtas attiecīgajiem eksportētājiem nodotas neatbilstoši tirgus apstākļiem, kā dēļ patiešām ārpustirgus ekonomikas dēļ radās izdevumu un finansiālā stāvokļa izkropļojumi. Pēc informācijas atklāšanas daži no paraugā iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem apstrīdēja šos konstatējumus. Tomēr tie pietiekami nepamatoja savus apgalvojumus par to, ka viņi šos aktīvus ieguvuši tirgus apstākļos.

(76)

Attiecībā uz 4. kritēriju (“Tiesisko noteiktību un stabilitāti nodrošina maksātnespējas noteikumi un īpašuma tiesības”) par četriem ražotājiem, kuri nevarēja sniegt pietiekamu informāciju, secināja, ka, tā kā šāda informācija nav pieejama, viņi nav apliecinājuši savu atbilstību šim kritērijam.

(77)

Visbeidzot, tā kā šie paši četri uzņēmumi nebija snieguši pietiekamu informāciju, viņi arī nevarēja pierādīt, ka atbilst 5. kritērijam (“Valūtas maiņa notiek atbilstoši tirgus likmēm”).

(78)

Nākamajā tabulā apkopota katra uzņēmuma atbilstība pieciem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(79)

Attiecīgajiem uzņēmumiem tika dota iespēja izteikt komentārus par iepriekš minētajiem konstatējumiem. Neviens no astoņiem uzņēmumiem nepiekrita novērtējumam un pieprasīja piešķirt TER.

(80)

Attiecībā uz 1. kritēriju seši uzņēmumi nevarēja apliecināt, ka to uzņēmumu lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus signāliem, un ka nepastāv būtiska valsts iejaukšanās.

(81)

Četri uzņēmumi darbojās atbilstoši eksporta saistībām – visu vai ievērojamu daļu no sava saražotā. Attiecīgie uzņēmumi apgalvoja, ka tie drīkst pārdot iekšzemes tirgū. Tomēr to iesniegtā informācija nesniedza būtiskus pretargumentus. Uzņēmumi vienkārši apgalvoja, ka tiem var pieprasīt grozīt viņu licenci ieguldījuma pakalpojumu sniegšanai, ja tie vēlas pārdot iekšzemes tirgū un/vai, lai kvantitatīviem tirdzniecības ierobežojumiem būtu nodokļu nolūks. Šajā sakarā Komisijas dienesti varēja vien norādīt, ka uzņēmumiem acīmredzot ir tiesības atcelt ierobežojumus licencē ieguldījuma pakalpojuma sniegšanai, bet tie nav pieprasījuši grozījumus ne izmeklēšanas periodā, ne pēc tā. Tādēļ uz šiem uzņēmumiem vēl arvien attiecas pārdošanas koeficients, un šā iemesla dēļ tie nevar pieņemt uzņēmumu lēmumus, reaģējot uz tirgus signāliem. Tādējādi prasība tika noraidīta.

(82)

Par diviem pēdējiem uzņēmumiem konstatēja, ka tie pilnībā pieder valstij un to pārvaldība bija tieši saistīta ar valdību. Abi uzņēmumi apstrīdēja faktu, ka būtu notikusi nozīmīga valsts iejaukšanās, tomēr nesniedza nekādus jaunus papildinošus argumentus savas prasības pamatošanai. Tādējādi prasības tika noraidītas.

(83)

Attiecībā uz 2. kritēriju septiņi uzņēmumi nevarēja izpildīt pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minēto nosacījumu.

(84)

Trijiem uzņēmumiem nebija ne revidentu pārbaudītu grāmatvedības uzskaites, nedz arī publicētu finanšu pārskatu. Attiecībā uz pārējiem trim uzņēmumiem nebija garantiju, ka grāmatvedības uzskaite atbilst Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS) un tiek piemēroti visās jomās, jo publicētajos finanšu pārskatos revidenti bija īpaši minējuši to, ka bilancēs ar nolūku nav norādīts uzņēmuma finansiālais stāvoklis saskaņā ar grāmatvedības principiem un citās valstīs un jurisdikcijās, kas nav Vjetnama vispārpieņemto praksi. Konstatēja, ka tas ir pretrunā ar SGS noteikumiem, kuru “Pamatnostādnēs par finanšu pārskatu sagatavošanu un sniegšanu” noteikts, ka “finanšu pārskatu mērķis ir sniegt tādu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli, finanšu darbības rezultātiem, finanšu darbības rezultātiem, kura ir noderīga plašam lietotāju lokam saimniecisku lēmumu pieņemšanā”. Turklāt SGS 1. standarts nosaka, ka visi uzņēmumi, kuru finanšu pārskati atbilst SGS, par šādu atbilstību skaidri un bez ierobežojumiem paziņo piezīmēs, kas noteikti nav izdarīts šo uzņēmumu gadījumā.

(85)

Diviem no minētajiem uzņēmumiem revidenti savā ziņojumā norādīja uz nopietnām problēmām, un vienam uzņēmumam revidentu veiktā pārbaude izrādījās nepietiekama, jo negarantēja grāmatvedības ticamību.

(86)

Septiņi ražotāji eksportētāji apstrīdēja secinājumus. Tomēr, ņemot vērā to, ka: i) trim uzņēmumiem nebija revidentu pārbaudītu grāmatvedības ierakstu, ii) revidenti savā ziņojumā par diviem uzņēmumiem norādīja uz būtiskām problēmām, un iii) par pārējiem diviem uzņēmumiem revidentu būtiskajā paziņojumā tika skaidri brīdināti lietotājus, ka šo uzņēmumu grāmatvedība neatbilst vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, visu septiņu uzņēmumu sniegtajā informācijā nebija neviena jauna elementa, kas ļautu Komisijas dienestiem pārskatīt savus secinājumus, un tādēļ prasība tika noraidīta.

(87)

Attiecībā uz 3. kritēriju, ņemot vērā to, ka zemes izmantošanas tiesības neatbilst tirgus ekonomikas apstākļiem, tomēr tās joprojām centralizēti nosaka valsts iestādes, īpaši attiecībā uz cenu noteikšanu un pārskatīšanu, neviens uzņēmums nevarēja pierādīt to, ka nepastāv no ārpustirgus ekonomikas sistēmas pārņemti traucējumi. Bez tam attiecībā uz šiem trim uzņēmumiem konstatēja, ka īpaši aktīvu vērtēšanas traucējumi tikuši pārņemti no ārpustirgus ekonomikas sistēmas. Uzņēmumi apstrīdēja secinājumus, tomēr nevarēja sniegt jaunus elementus savas prasības pamatošanai, kuru tādēļ noraidīja.

(88)

Visi septiņi uzņēmumi atbilda 4. un 5. kritērijam.

(89)

Jānorāda, ka Komisija konsekventi pārbauda, vai saistītu uzņēmumu grupa kopumā atbilst nosacījumiem TER piešķiršanai, un tādēļ gadījumos, kad meitasuzņēmums vai kāds cits ar sūdzības iesniedzēju saistīts uzņēmums Vjetnamā ir attiecīgā ražojuma ražotājs un/vai pārdevējs, uzņēmumu atsevišķi lūdz aizpildīt veidlapu par pieprasījumu piešķirt TER. Šajā sakarā divi uzņēmumi neiesniedza veidlapu par pieprasījumu piešķirt TER vienam ar viņiem saistītajam ražotājam Vjetnamā, tāpēc nevarēja noteikt, vai grupa kopumā atbilst nosacījumiem TER piešķiršanai.

(90)

Rezultātā secināja, ka neviens uzņēmums neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

(91)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumos, kad uzņēmums var apliecināt, ka tas atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(92)

ĶTR ražotāji eksportētāji, kuri pieprasīja TER, pieprasīja arī AR gadījumā, ja tiem netiktu piešķirts TER.

(93)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēja, ka šie uzņēmumi nevar pierādīt, ka tie kopumā atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem AR saņemšanai.

(94)

Tika īpaši konstatēts, ka tā kā neviens ražotājs nevarēja pierādīt, ka tas atbilst 1. kritērijam saskaņā ar iepriekš norādīto TER analīzi de jure vai de facto saistību dēļ eksportēt visu vai ievērojamu daļu no saražotā, tad ražotāju eksporta apjoms un pārdošanas noteikumi nebija brīvi noteikti, bet gan balstījās uz administratīvu atļaujas kārtību, kas noteikta paraugā iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju statūtos un/vai uzņēmējdarbības atļaujā. Tādēļ neviens no paraugā iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nevarēja apliecināt to, ka tas izpilda pamatregulas 9. panta 5. punkta b) apakšpunktā minētās prasības, kuras paredz de jure un de facto brīvu eksporta pārdevumu noteikšanu. Turklāt uzskatīja, ka četri uzņēmumi, kuri neatbilst 5. kritērijam saskaņā ar iepriekšminēto TER analīzi, neatbilst arī pamatregulas 9. panta 5. punkta b) apakšpunktā minētājam kritērijam, t. i., mainīt valūtu atbilstoši tirgus likmēm.

(95)

Vjetnamas ražotāji eksportētāji, kuri pieprasīja TER, pieprasīja arī AR, ja gadījumā tiem netiktu piešķirts TER.

(96)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēja, ka neviens no šiem uzņēmumiem nav izpildījis pamatregulas 9. panta 5. punktā minētās prasības AR saņemšanai.

(97)

Tika īpaši konstatēts, ka saskaņā ar iepriekšminēto TER analīzi četriem uzņēmumiem eksporta pārdevumus brīvi nenoteica pats uzņēmums, bet gan tie bija fiksēti šo uzņēmumu uzņēmējdarbības atļaujā. Attiecībā uz diviem valstij simtprocentīgi piederošiem uzņēmumiem, konstatēja, ka tie nevarēja pierādīt, ka veikti atbilstoši pasākumi, lai nepieļautu valsts iejaukšanos. Attiecībā uz pēdējiem diviem uzņēmumiem konstatēja, ka tie ir saistīti ar kādu trešo uzņēmumu, kas nepildīja pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktās prasības AR piešķiršanai eksporta pārdevumu ierobežojuma un valsts iejaukšanās dēļ tās iekšējā struktūrā un uzņēmuma lēmumu pieņemšanā. Ņemot to vērā, ja šiem saistītajiem uzņēmumiem tiktu piemērotas atšķirīgas maksājumu likmes, būtu iespējama pasākumu apiešana un nevarētu piešķirt AR iepriekšējiem diviem uzņēmumiem.

(98)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu, ja imports ir no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas un ja nevar piešķirt TER, pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā minētajām valstīm normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību analogā valstī.

(99)

Komisija paziņojumā par uzsākšanu norādīja, ka plāno izmantot Brazīliju kā piemērotu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR un Vjetnamai, un aicināja ieinteresētās personas sniegt savus komentārus.

(100)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, sniedza komentārus, iesakot izmantot Taizemi, Indiju vai Indonēziju kā piemērotāku analogu valsti salīdzinājumā ar Brazīliju. Galvenie argumenti pret Brazīliju bija tādi, ka Brazīlijā un ĶTR un Vjetnamā pastāv atšķirīgas sociāli ekonomiskās un kultūras tendences, atšķirīgs NKP uz vienu iedzīvotāju, Brazīlijā gandrīz netiek ražoti STAF un pastāv dažādas darbaspēka izmaksas un nosacījumi pieejai izejvielām.

(101)

Dažas ieinteresētās personas, kuras ieteica neizvēlēties Brazīliju kā analogu valsti, iebilda, ka iepriekšējā izmeklēšanā, kas attiecās uz atsevišķu apavu ar ādas vai plastmasas virsu, kuru izcelsmes valsts bija ĶTR, Indonēzija un Taizeme (4), Indonēzija tika izraudzīta par analogu valsti, un tādēļ to var izvēlēties arī šai izmeklēšanai.

(102)

Komisija centās sadarboties ar eksportētājiem Brazīlijā un citās iespējamajās analogās valstīs, piemēram, Indijā, Indonēzijā un Taizemē. Tika nosūtītas vēstules vairāk nekā 50 uzņēmumiem Brazīlijā un Indijā un vairāk nekā 20 uzņēmumiem Indonēzijā. Komisijas dienesti sazinājās ar Taizemes Apavu ražotāju apvienību un izveidoja sadarbību ar sešiem Taizemes ražotājiem eksportētājiem. No visiem uzņēmumiem citās nosauktajās valstīs, ar kuriem sazinājās, sadarboties izmeklēšanā piekrita viens Indijas ražotājs eksportētājs, divi Indonēzijas ražotāji eksportētāji un astoņi Brazīlijas ražotāji eksportētāji.

(103)

Viens no svarīgākajiem analogās valsts atlases kritērijiem ir pārdevumu iekšzemes tirgū reprezentativitāte analogajā valstī salīdzinājumā ar attiecīgā ārpustirgus ekonomikas valsts vai šajā procedūrā iesaistīto valstu izcelsmes ražojuma eksportu. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, ko piemēro arī analogajai valstij, analogās valsts iekšzemes cenas parasti uzskata par reprezentatīvām, ja to apjoms ir vismaz 5 % no ārpustirgus ekonomikas valstu eksportētajiem apjomiem uz ES.

(104)

Attiecībā uz Indonēziju jānorāda, ka divi Indonēzijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ziņoja par pārdevumiem iekšzemes tirgū, kas nebija pietiekami reprezentatīvi salīdzinājumā ar attiecīgo valstu izcelsmes eksportu.

(105)

No Indijas pieteicās viens eksportētājs, kas sadarbojās. Tomēr tā pārdevumi iekšzemes tirgū bija mazāki nekā 5 % no Vjetnamas eksporta un tādēļ nebija pietiekami reprezentatīvi attiecībā uz kopējo eksportu no attiecīgajām valstīm.

(106)

No Taizemes pieteicās seši ražotāji eksportētāji un sadarbojās, sniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. To pārdevumi iekšzemes tirgū nebija 5 % vai vairāk no ĶTR vai Vjetnamas eksporta, un tādēļ nebija pietiekami reprezentatīva attiecībā uz kopējo eksportu no attiecīgajām valstīm. Tādēļ konstatēja, ka Taizeme nav piemērota analoga valsts.

(107)

Turpretim trīs no astoņiem lielākajiem Brazīlijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, ziņoja par pārdevumiem iekšzemes tirgū, kas veidoja attiecīgi vairāk nekā 50 % no to pašu eksporta, un to kopējie pārdevumi iekšzemes tirgū bija 5 % vai vairāk salīdzinājumā ar eksportu no divām attiecīgajām valstīm.

(108)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, izrādījās, ka Brazīlija ir pamatotākā izvēle, ņemot vērā tās pārdevumu iekšzemes tirgū reprezentativitāti, kas ļāva izvairīties no saliktās normālās vērtības un vairākām iespējamām korekcijām.

(109)

Konkurences ziņā Brazīlijas kā analogā valsts izrādījās piemērota arī tādēļ, ka tajā ir vairāk nekā 7 000 ražotāju un kopējais ražošanas apjoms 2004. gadā pārsniedza 700 miljonus apavu pāru, bet iekšzemes patēriņš 2004. gadā pārsniedza 500 miljonus pāru. Eksporta apjoms 2004. gadā bija aptuveni 200 miljoni apavu pāru, no kuriem vairāk nekā 50 % bija apavi ar ādas virsu. Brazīlija galvenokārt eksportē uz Ziemeļameriku (Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu), Dienvidameriku un Eiropu. Imports 2004. gadā bija apmēram 9 miljoni apavu pāru, no kuriem aptuveni 80 % bija ar izcelsmi attiecīgajā valstī.

(110)

Pamatojoties uz 2003. gada skaitļiem, konstatēja, ka Brazīlijā ir augstākais iekšzemes patēriņš kurpēm uz vienu iedzīvotāju (2,7), un tas pārsniedz Taizemes (2,3), Indonēzijas (1,7) un Indijas (0,6) rādītājus; ietverti visi kurpju veidi.

(111)

Kaut gan Brazīlija gandrīz neražo STAF, šo argumentu neuzskatīja par svarīgu, īpaši ņemot vērā lēmumu izslēgt šo apavu veidu no izmeklēšanas darbības jomas, kā paskaidrots (19) apsvērumā.

(112)

Dažas personas apgalvoja, ka Brazīlija pārāk atšķiras no ĶTR un Vjetnamas sociāli ekonomiskās un kultūras attīstības ziņā vai attiecībā uz valsts kopproduktu uz vienu iedzīvotāju.

(113)

Vispirms jāatzīmē, ka kultūras attīstības atšķirības neuzskata par svarīgām, izvēloties analogu valsti, jo pieņem, ka analoga valsts tiek izmantota, lai atspoguļotu tirgus ekonomikas apstākļus nevis salīdzināmas kultūras atšķirības pakāpes.

(114)

Ja izmanto valsti ar atšķirīgu ekonomikas attīstību, jāatzīmē, ka pēc definīcijas ārpustirgus ekonomikas valsti vai pārejas ekonomikas valsti raksturo pavisam citi ekonomiskie rādītāji nekā tirgus ekonomikas valsti. Nav neparasti, ka ekonomikas attīstības atšķirības pastāv starp analogu valsti un ārpustirgus ekonomikas valsti vai pārejas ekonomikas valsti. Tas tomēr nekavēja izvēlēties Brazīliju par analogu valsti, īpaši tāpēc, ka to uzskatīja par piemērotāku attiecībā uz citiem vērā ņemtiem faktoriem.

(115)

To pašu var secināt par ienākumu uz vienu iedzīvotāju atšķirībām, kas ir arī viens no ekonomikas attīstības rādītājiem. Turklāt jāatzīmē, ka, pamatojoties uz Pasaules Bankas galvenajiem tautsaimniecību klasifikācijas kritērijiem, Brazīlija ir vienā kategorijā ar ĶTR, Taizemi un Indonēziju.

(116)

Vairākas ieinteresētās personas uzsvēra to, ka darbaspēka izmaksas Brazīlijā ir augstākas nekā Vjetnamā un Ķīnā un ka Indija, Indonēzija vai Taizeme, kur darbaspēka izmaksas ir labāk salīdzināmas, būtu piemērotākas analogās valstis.

(117)

Attiecībā uz šo jāatceras, ka analoga valsts nav obligāti jāizvēlas no tādu valstu vidus, kurām salīdzinājuma ar attiecīgajam valstīm izmaksas ir tādas pašas vai ļoti līdzīgas, jo tieši šīs izmaksas uzskata par tendenciozām tādēļ, ka attiecīgajās valstīs nav tirgus ekonomikas vai tās ir pārejas ekonomikas valstis. Kā minēts (114) apsvērumā, ārpustirgus ekonomikas valstij vai pārejas ekonomikas valstij par analogu valsti var izvēlēties tādu valsti, kurā ir atšķirīga ekonomikas attīstība. Līdzīgi ir ar darbaspēka izmaksām – tās atspoguļo ekonomikas attīstības stāvokli, tomēr šīs izmaksas atsevišķi neuzskata par būtisku kritēriju.

(118)

Jau iepriekš tika minēts, ka līmenis, kādā Indijas, Taizemes un Indonēzijas ražotāji eksportētāji sadarbojās, nebija tāds, lai nodrošinātu pietiekamu to pārdevumu iekšzemes tirgū reprezentativitāti. Pieņemot vienu no šīm valstīm par atsauces valsti, tiktu nevajadzīgi izmantota saliktā normālā vērtība un izdarītas vairākas korekcijas.

(119)

Ieinteresētās personas arī uzskatīja, ka izmaksu struktūra Brazīlijā un attiecīgajās valstīs ir atšķirīga, jo dažas Ķīnas un Vjetnamas eksportētāju klientu uzturētās izmaksas (pētniecībai un attīstībai (“P/A”), dizainam, utt.) rodas Brazīlijas ražotājiem un tādēļ tiek iekļautas to ražošanas izmaksās.

(120)

Dažos gadījumos patiešām konstatēja, ka eksportētāji attiecīgajās valstīs pārdod attiecīgo ražojumu kādreizējiem Kopienas ražotājiem EK, kuri vēl arvien uztur iepriekšminētos ražošanas izmaksu komponentus un pārdod ražojumu ar savu zīmolu. Tomēr tas nav iemesls noraidīt Brazīliju kā piemērotu analogu valsti, jo šādas izmaksas var koriģēt, nosakot normālo vērtību.

(121)

Ieinteresētās personas apgalvoja arī uz atšķirīgo pieeju izejvielām, īpaši ādai, Brazīlijā, no vienas puses, un ĶTR un Vjetnamā, no otras puses. Tomēr šos apgalvojumus uzskatīja par pretrunīgiem, un tie nesniedza pamatotus pierādījumus tam, kāpēc citas valstis būtu piemērotākas. Piemēram, dažas ieinteresētās personas iebilda, ka attiecīgajās valstīs izejvielas ir pieejamas neierobežotā daudzumā, bet Brazīlijā esot pieejamas tika pamata izejvielas. Citas ieinteresētās personas apgalvoja gluži pretēji, ka attiecīgajām valstīm jāimportē liellopu āda un tām nav tādas pašas pieejas izejvielām kā Brazīlijai, kurai ir liela un labi izveidota jēlādas ražošana.

(122)

Tomēr dažas personas ir apstiprinājušas, ka Brazīlijai ir lielāka pieeja ādai nekā attiecīgajām valstīm. Brazīlijā jo īpaši ir viens no lielākajiem komerciālajiem liellopu ganāmpulkiem pasaulē un simtiem uzņēmumu specializējas ādas miecēšanā un apdarē. Brazīlijas ādas miecēšanas nozare gadā saražo vairāk nekā 30 miljonus ādas, no kurām tikai 40 % patērē Brazīlijas ādas patērētāju tirgus (apaviem, ādas izstrādājumiem, mēbelēm). Šāda zinātība par izejvielu pārstrādi un pieejamību var tikai pazemināt ražošanas izmaksas Brazīlijā. Tādēļ apgalvojums par to, ka nebūtu pamatoti izraudzīties Brazīliju, pamatojoties izejvielas iegādes iespējām, tika noraidīts.

(123)

Tās pašas personas apgalvoja, ka attiecīgās valstis izmanto zemākas kvalitātes ādu nekā Brazīlijas ražotāji. Šajā sakarā jāatzīmē, ka izmeklēšana attiecībā uz Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem, kuri ir daļa no paraugā atlasītajiem uzņēmumiem, parādīja, ka viņu izmantotās ādas kvalitāte bija labāka nekā Brazīlijas ražotāju izmantotās ādas kvalitāte. Tomēr tas nebija iemesls, lai noraidītu Brazīliju kā piemērotu analogu valsti, jo fizisko īpašību atšķirības var koriģēt, lai ņemtu vērā visa veida ādas kvalitātes atšķirības.

(124)

Ņemot vērā iepriekšminēto, secināja, ka Brazīlija ir piemērota analoga valsts.

(125)

Pēc tam, kad Brazīlija tika izvēlēta par analogu valsti, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz datiem, kurus pārbaudīja klātienē pie trim svarīgākajiem Brazīlijas ražotājiem, kuri sadarbojās.

(126)

Konstatēja, ka triju Brazīlijas ražotāju līdzīgā ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi salīdzinājumā ar attiecīgo ražojumu, kuru uz Kopienu eksportēja ĶTR un Vjetnamas ražotāji eksportētāji.

(127)

Pārbaudīja arī to, vai pārdevumus iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastā tirdzniecības apritē, nosakot rentablo pārdevumu daļu neatkarīgiem pircējiem. Pārbaude pie trim svarīgākajiem ražotājiem parādīja, ka to pārdevumi, pārdodot par neto pārdošanas cenu, kas ir ekvivalenta vai pārsniedz vienas vienības izmaksas, veidoja vairāk nekā 80 % no katra ražotāja kopējiem pārdevumiem. Tādējādi normālā vērtība tika pamatota ar faktisko cenu vietējā tirgū, kas aprēķināta kā vidējais svērtais lielums cenām, kas izmantotas visiem pārdevumiem iekšzemes tirgū IP laikā, neatkarīgi no tā, vai pārdevumi ir vai nav bijuši rentabli.

(128)

Ražotāji eksportētāji eksporta pārdevumus uz Kopienu veica vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai izmantojot nesaistītus tirdzniecības uzņēmumus ārpus Kopienas.

(129)

Ja eksporta pārdevumi uz Kopienu tika veikti tieši neatkarīgiem klientiem, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(130)

Ja eksporta pārdevumus uz Kopienu veica ar nesaistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, eksporta cenas noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz ražojuma cenām, par kādām attiecīgie ražotāji ražojumu eksportam pārdod tirdzniecības uzņēmumam, t. i., nesaistītajam pircējam.

(131)

Normālo un eksporta cenu salīdzinājumu veica, pamatojoties uz ražotāja cenu.

(132)

Lai nodrošinātu to, ka normālā vērtība un eksporta cena tiek salīdzinātas godīgi, pienācīgi koriģēja, lai ņemtu vērā atšķirības, kuras ietekmē cenas un cenu salīdzināmību atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punktam. Visiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana, attiecināja korekcijas, ja tas bija piemērotas un pamatotas, uz atšķirībām transporta izmaksās, jūras pārvadājumu frakts un apdrošināšanas izmaksās, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksās, iepakojuma izmaksās, kredīta izmaksās, garantiju izmaksās un komisijas maksās. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu arī tika izdarīta korekcija, lai ņemtu vērā ādas kvalitāti, un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu attiecībā uz P&A un dizaina izmaksām.

(133)

Lai noteiktu normālo vērtību tiem eksportētājiem ražojuma veidiem, kurus nepārdod Brazīlijas iekšzemes tirgū, izmantoja līdzīga ražojuma cenu pārdevumiem iekšzemes tirgū, kuru pamatotības gadījumā atbilstoši koriģēja.

(134)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpības tika noteiktas, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības pēc ražojuma veida un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu katram ražojuma veidam, kā noteikts iepriekš. Ņemot vērā to, ka neviens no paraugā iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem neatbilda kritērijiem ne TER, ne AR saņemšanai, vienu vidējo svērto dempinga starpību aprēķināja attiecībā uz visiem paraugā iekļauto eksportētāju uzņēmumiem ĶTR un otru paraugā iekļauto eksportētāju uzņēmumiem Vjetnamā.

(135)

Dempinga starpību tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un informēja par sevi paziņojumā par uzsākšanu norādītajā termiņā, bet netika ne atlasīti paraugam, ne individuāli pārbaudīti, noteica, pamatojoties uz paraugā iekļauto uzņēmumu vidējo svērto dempinga cenu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu.

(136)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri neatbildēja uz Komisijas anketas jautājumiem un neinformēja par sevi, dempinga starpību noteica, pamatojoties uz pieejamo informāciju saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu.

(137)

Lai noteiktu dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, vispirms noteica līmeni, kādā uzņēmums nesadarbojās. Šim nolūkam salīdzināja to eksporta apjomu uz Kopienu, par kuru ziņoja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, un Eiropas Kopienu Statistikas biroja importa statistikas ekvivalentu.

(138)

Ja sadarbošanās līmenis bija zems, t. i., mazāks par 80 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta, ko attiecināja uz eksportētājiem, kuri sadarbojās, uzskatīja par piemērotu noteikt dempinga starpību ražotājam eksportētājam, kurš nesadarbojās, augstākā līmenī nekā ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās. Tāpēc šādos gadījumos dempinga starpību noteica tādā līmenī, kas atbilda visvairāk pārdoto ražojuma veidu vidējai svērtajai dempinga starpībai ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuriem ir visaugstākā dempinga starpība.

(139)

Ja sadarbības līmenis bija augsts, t. i., 80 % vai vairāk no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta, kuru veikuši eksportētāji, kas sadarbojās, uzskatīja par piemērotu katram ražotājam eksportētājam, kas nesadarbojās, noteikt dempinga starpību attiecīgajā valstī noteiktajā vidējā svērtā dempinga starpības līmenī, kas noteikts ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās.

(140)

Izmeklēšanā Komisija saistītos ražotājus eksportētājus vai ražotājus eksportētājus, kuri pieder vienai uzņēmumu grupai, parasti uzskata par vienu vienību, lai noteiktu dempinga starpību, un tāpēc tiem nosaka vienotu dempinga starpību. Šāda prakse ir īpaši tādēļ, ka dempinga starpības aprēķināšana var veicināt antidempinga pasākumu apiešanu, tos tādējādi padarot neefektīvus un ļaujot saistītajiem ražotājiem eksportētājiem virzīt savu eksportu uz Kopienu ar tāda uzņēmuma starpniecību, kuram ir viszemākā individuālā dempinga starpība.

(141)

Saskaņā ar šo praksi konstatēja, ka trīs nesaistīti ražotāji eksportētāji Vjetnamā bija atsevišķi saistīti ar trim pārējiem ražotājiem eksportētājiem. Attiecībā uz šiem ražotājiem eksportētājiem nolēma vispirms aprēķināt dempinga starpību katram no sešiem uzņēmumiem. Tad noteica vidējo svērto dempinga starpību katrai no trim saistīto uzņēmumu grupām, pamatojoties uz dempinga starpību diviem uzņēmumiem katrā grupā.

(142)

Salīdzinot datus attiecībā uz eksportu uz Kopienu, kurus sniedza ražotāji eksportētāji katrā eksportētājvalstī, un kopējo importa apjomu, kura izcelsme ir katrā eksportētājvalstī, konstatēja, ka sadarbības līmenis bija augsts, jo šis eksports veidoja vairāk nekā 90 % no kopējā Kopienas importa no katras eksportētājvalsts IP laikā.

(143)

Tāpēc valsts mērogā tika noteikta vidējā dempinga starpība katrai eksportētājvalstij, pamatojoties uz paraugam atlasīto ražotāju eksportētāju vidējo svērto dempinga starpību, kuru sniegto informāciju par eksporta cenām varēja uzskatīt par ticamu. Jāatzīmē, ka datus par eksporta cenu no četriem paraugam atlasītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nevarēja izmantot, jo tie iesniedza neuzticamus darījumu sarakstus, kuri, piemēram, neattiecās uz attiecīgo ražojumu vai neatbilda avota dokumentiem. Tāpēc dempinga starpības valsts mērogā, kas izteiktas kā procentuālā daļa no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, tika attiecinātas uz visiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā eksportētājvalstī. Kā paskaidrots 136. apsvērumā, ņemot vērā to, ka viena dempinga starpība noteikta paraugam atlasītajiem eksportētājiem ĶTR un viena – Vjetnamas eksportētājiem, šīs dempinga starpības būtu jāattiecina arī uz visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajās valstīs.

(144)

Ņemot vērā iepriekšminētos pagaidu secinājumus attiecībā uz ražojuma spektru, jāņem vērā, ka visi ar STAF un bērnu apaviem saistītie skaitļi turpmākajā datu analīzē ņemti vērā.

(145)

Par attiecīgo ražojumu (arī bērnu apaviem) tika veikta pilnīga pagaidu kaitējuma analīze. Tomēr, tā kā ir jāveic pagaidu būtiska kaitējuma analīze par ievedumiem, kuriem piemēro pagaidu antidempinga pasākumus, turpmākā detalizētā analīze attiecas uz ievedumiem, izņemot bērnu apavu ievedumiem, jo attiecība uz bērnu apaviem provizoriski paredz nepiemērot antidempinga pasākumus sakarā ar Kopienas interesēm. Tas ir nepieciešams, jo analīze ir saistīta ar antidempinga pasākumiem, kuri jāpamato ar kaitējuma novēršanas pakāpi, kas atšķiras, ja pasākumus neattiecina uz bērnu apaviem. Tomēr jānorāda, ka šāda bērnu apavu izņemšana neietekmē vispārējos pagaidu secinājumus par kaitējumu. Patiešām, visu saistīto kaitējuma faktoru tendence saglabājas, neatkarīgi no tā, vai pasākumus attiecina vai neattiecina uz bērnu apaviem.

(146)

Kopienā attiecīgo ražojumu ražo vairāk nekā astoņi tūkstoši ražotāju. Aptuveni 80 % no Kopienas ražošanas koncentrēti Itālijā, Portugālē un Spānijā. Apavus arī ražo gandrīz visās dalībvalstīs, kaut gan mazākā mērā.

(147)

Dažas personas apgalvoja, ka, pat ja tās neražo attiecīgo ražojumu Kopienā, tās tomēr uzskatāmas par Kopienas ražotājiem, jo tās esot atbildīgas par dizainu, marķēšanu, P/A, pārvaldību un mazumtirdzniecības darbībām Kopienā.

(148)

Parasti par Kopienas ražotāju uzskata tikai tādu uzņēmumu, kas darbojas Kopienas ražošanā. Tradicionālie Kopienas ražotājiem visas attīstības, dizaina un ražošanas darbības veic Kopienā. Pārējie Kopienas ražotāji var pirkt kādu apavu daļu, parasti – virsas, ārpus Kopienas, tomēr pati ražošana notiek Kopienā un uzskata, ka gala ražojuma izcelsmes valsts ir EK. Tas ir tādēļ, ka nozīmīgākās pievienotās vērtības darbības notiek Kopienā. To arī neapstrīdēja neviena no ieinteresētajām personām. Iepriekšējā apsvērumā minētā situācija ar uzņēmumiem ir atšķirīga tādēļ, ka pat ja kāda dizaina un attīstības daļa notiek Kopienā, ražošanas darbības un ražojuma attīstība ražotnes līmenī nenotiek Kopienā. Neuzskata, ka saražoto ražojumu izcelsmes valsts ir EK un tādēļ šādus uzņēmumus Kopienā nevar uzskatīt par Kopienas ražotājiem. Tādējādi prasība tika noraidīta.

(149)

Secināja, ka 146 apsvērumā minētie ražotāji veido kopējo Kopienas ražošanu pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(150)

Sūdzību iesniedza tie Kopienas ražotāji un/vai to ražotāju vārdā, kuri pārstāv pavisam 814 uzņēmumus. Tika konstatēts, ka šie sūdzības iesniedzēji veido lielāko daļu no attiecīgā ražojuma kopējās Kopienas ražošanas, t. i., šajā gadījumā aptuveni 42 %.

(151)

Lai veiktu kaitējuma analīzi, un ņemot vērā Kopienas ražotāju sūdzības iesniedzēju skaitu, bija jāpiemēro pamatregulas 17. pants. Attiecīgi tika atlasīti desmit ražotāji. Šie desmit uzņēmumi, kas pārstāv nedaudz vairāk par 10 % no sūdzības iesniedzēju Kopienas ražotāju ražošanas, pilnībā sadarbojās izmeklēšanas laikā.

(152)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, uzskata, ka 814 Kopienas ražotāji, kas iesniedza sūdzību, t. i., gan paraugam atlasītie Kopienas ražotāji, gan tie, kuri paraugā nav iekļauti, veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Turpmāk tekstā tie minēti kā “Kopienas ražošanas nozare”.

(153)

Kopienas patēriņu noteica, pamatojoties uz šādu informāciju:

(154)

Pamatojoties uz šo, Kopienas patēriņš attīstījies šādi:

(155)

Apavu patēriņš Kopienā vispirms samazinājās par 10 % 2002. gadā, taču vēlāk palielinājās. Kopumā Kopienas patēriņš palielinājās par 1 %. Apavu patēriņš uz vienu iedzīvotāju Kopienā attiecīgajā periodā palika relatīvi stabils.

(156)

Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu importa par dempinga cenām ietekme jānovērtē kopumā, pamatojoties uz pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītajiem kritērijiem. Šajā pantā noteikts, ka, ja vienlaicīgi antidempinga izmeklēšanai tiek pakļauts kādas preces imports no divām vai vairākām valstīm, šāda importa ietekmi vērtē kopumā tikai tad, ja konstatē, ka a) dempinga starpība, kas noteikta katras valsts importam, pārsniedz pamatregulas 9. panta 3. punktā definēto minimālo apjomu un katras valsts importa apjoms nav nenozīmīgs, un b) importa ietekmes novērtējums kopumā ir vēlams, ņemot vērā importēto preču savstarpēju konkurenci un importēto preču un līdzīgu Kopienas preču konkurenci.

(157)

Šajā sakarā vispirms konstatēja, ka katrai attiecīgajai valstij noteiktā dempinga starpība pārsniedza minimālo apjomu. Turklāt importa par dempinga cenām apjoms no katras šādas valsts nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē. Importa apjoms ĶTR un Vjetnamai patiesi reprezentēja attiecīgi apmēram 9 % un 14 % no Kopienas patēriņa IP laikā.

(158)

Izmeklēšanā vēl tika atklāts, ka imports par dempinga cenām, imports par dempinga cenām un līdzīgais Kopienas ražojums konkurēja līdzīgos apstākļos. Tika konstatēts, ka, neatkarīgi no izcelsmes valsts, apavi ar ādas virsu, ko ražoja/pārdeva attiecīgās valstis, un apavi, ko ražoja/pārdeva Kopienas ražošanas nozare, savstarpēji konkurē pamatīpašību, savstarpējas aizvietojamības ziņā (pēc pircēju viedokļa) un tos izplata pa tādiem pašiem izplatīšanas kanāliem. Turklāt izmeklēšanā noskaidroja, ka arī abās valstīs importa apjoms attīstījās paralēli: abas valstis palielinājušas importu par aptuveni 40 miljoniem pāru no 2001. gada līdz IP. Abu valstu importa cenu tendence samazināties arī bijusi līdzīga – par 39 % ĶTR un par 22 % Vjetnamā. Turklāt konstatēja, ka šīs cenas pazemina Kopienas ražošanas nozares cenas salīdzināmā tirdzniecības līmenī.

(159)

Dažas ieinteresētās personas uzskatīja, ka šajā gadījumā netika izpildīti nosacījumi novērtējumam kopumā, jo attiecīgo valstu tirgus daļa attīstījās atšķirīgi un to cenu līmeņi nebija salīdzināmi.

(160)

Tomēr nākamajā tabulā parādīts, ka importa apjomi, tirgus daļas un vidējās vienas vienības cenas abās valstīs attiecīgajā periodā attīstījās līdzīgi.

Importa apjoms un tirgus daļas

Vidējās cenas

(161)

Tiek uzsvērts, ka pēkšņais Ķīnas importa pieaugums IP laikā, kas būtiski pārklājas ar 2004. gadu, ļoti iespējams ir saistīts ar kvotas atcelšanu 2005. gada janvārī. Tomēr jāatzīmē, ka parasti pārbauda attiecīgo valstu importa apjomu un cenu tendences vairāku gadu laikā, šajā gadījumā no 2001. gada 1. janvāra līdz IP beigām. Šajā sakarā Ķīnas un Vjetnamas importam nepārprotami bija vienāda attīstība. Turklāt absolūto cenu līmeņu atšķirības starp abām valstīm nav svarīgas saistībā ar novērtējumu kopumā. To patiešām var izskaidrot ar dažādiem faktoriem, piemēram, ar dažādu preču sajaukumu. Svarīgas bija cenu attīstība attiecīgajā periodā un tās abām valstīm ir patiešām salīdzināmas. Šo iemeslu dēļ prasību nevarēja pieņemt.

(162)

Pamatojoties uz šo, secināja, ka ir izpildīti visi kumulācijas nosacījumi un atbilstoši kopīgi jānovērtē ietekme, ko rada attiecīgo valstu izcelsmes imports par dempinga cenām, lai analizētu zaudējumus.

(163)

Šajā tabulā norādīts, ka attiecīgā ražojuma, kura izcelsmes valsts ir attiecīgās valstis, imports uz Kopienu attiecīgajā periodā pieauga vairāk nekā divas reizes.

(164)

Attiecīgo valstu tirgus daļa ievērojami palielinājās attiecīgajā periodā – no 9,2 % 2001. gadā līdz 22,8 % IP laikā. Pieaugums jāskata uz relatīvi stabilā Kopienas patēriņa fona.

(165)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka attiecīgo valstu importa apjoma attīstība tika izkropļota, jo 2005. gada 1. janvārī tika palielinātas importa kvotas. Tas, iespējams, noticis tādēļ, ka 2004. gadā daži uzņēmumi atlika līdz 2005. gada sākumam to eksportu, ko tie normālos apstākļos būtu veikuši 2004. gada beigās. Tāpēc, pat ja kvotu sistēmas atcelšana varēja patiešām ietekmēt importa apjomu 2005. gada 1. ceturksnī, tad vispirms jānorāda, ka tas attiecas tikai uz vienu no abām attiecīgajām valstīm un ne uz visiem ražojumiem, par kuriem notiek izmeklēšana. Turklāt importa attīstība visā attiecīgajā periodā liecināja par nepārtrauktu pieaugumu. Tādēļ uzskatīja, ka kvotas palielināšanai nebija būtiskas kropļojošas ietekmes un tā noteikti nemainīja secinājumu par to, ka imports par dempinga cenām būtiski palielinājās no 2001. gada līdz IP beigām.

(166)

Importa cenas strauji samazinājās 2001. gadā no EUR 12,4 par vienu apavu pāri līdz EUR 8,9 par vienu apavu pāri izmeklēšanas periodā. Tas nozīmē, ka attiecīgajā periodā kopējais samazinājums bija gandrīz par 30 %.

(167)

Lai veiktu cenu samazinājuma analīzi, salīdzināja paraugam atlasīto ražotāju eksportētāju vidējās svērtās importa cenas ar Kopienas ražošanas nozares vidējām svērtajām cenām katram ražojuma veidam IP laikā. Kopienas ražošanas nozares cenas tika koriģētas līdz ražotāja noteikto cenu līmenim un salīdzinātas ar CIF importa cenām uz Kopienas robežas, pieskaitot muitas nodokļus. Šī cenu salīdzināšana tika izdarīta par darījumiem tādā pašā tirdzniecības līmenī, izdarot vajadzības gadījumā pienācīgas korekcijas, un pēc rabatu un atlaižu atskaitīšanas. Lai salīdzināšana būtu godīga, tika veiktas korekcijas, lai parādītu tās izmaksas, kādas Kopienā rodas importētājiem, piemēram, dizaina, izejvielu izvēles izmaksas, utt., kuras varētu neatspoguļoties importa cenā. Patiešām, tā kā apavus ražo pēc pasūtījuma, tādējādi pēc pašu importētāju sniegtām konkrētām specifikācijām (izejvielas, dizains u. c.), šīm izmaksām jābūt atspoguļotām importēto apavu cenās, lai varētu veikt godīgu salīdzināšanu ar Kopienas ražošanas nozares cenām, kurās arī ietverti šie elementi.

(168)

Pamatojoties uz to ražotāju eksportētāju cenām, kuri sadarbojās, konstatētās cenu samazinājuma starpības katrai valstij, kas izteiktas procentuālajā daļā no Kopienas ražošanas nozares cenām, ir šādas:

(169)

Kopienas apavu nozari raksturo sīko (kuros nodarbināti mazāk nekā 10 darbinieki) un mazo uzņēmumu tīkls. Lielie uzņēmumi ar vairāk nekā 500 darbiniekiem nodarbina tikai ierobežotu daļu no visas nozares darbaspēka. Sīko un mazo uzņēmumu priekšrocība ir to elastīgums un spēja pielāgoties tirgus pieprasījuma pārmaiņām, bet, no otras puses, tie finansiāli ir neaizsargātāki pret ārējiem satricinājumiem.

(170)

Zem starptautiskās konkurences spiediena lielākiem uzņēmumiem ir tendence pazust, savukārt elastīgākie sīkie un mazie uzņēmumi, kas organizēti nelielās grupās, spēj labāk saglabāt savu konkurences stāvokli. Pēdējos gados nozares uzņēmumu skaits pakāpeniski samazinās un tādēļ tikai “izdzīvojušie” uzņēmumi varēja piedalīties antidempinga sūdzības sagatavošanā. Tāpat arī šķiet, ka daudziem vismazākajiem uzņēmumiem nebija pietiekamu resursu, lai atbalstītu antidempinga sūdzību. Šo iemeslu dēļ uzskata, ka, analizējot tikai “izdzīvojušos” sūdzības iesniedzējus, iespējams noteikt zaudējumus, ciktāl tie attiecās uz izmeklēšanai pakļautā ražojuma vispārējo ražošanu Kopienā.

(171)

Tādēļ tālāk sniegti daži makro rādītāji, ko iesniedza to dalībvalstu nacionālās federācijas, kurās bija sūdzības iesniedzēji Kopienas ražotāji, t. i., Itālija, Spānija, Portugāle, Francija, Polija un Grieķija. Rādītāji attiecas uz ražošanas un nodarbinātības attīstību un attiecīgā ražojuma ražošanā iesaistīto uzņēmumu skaitu periodā, par kuru notiek izmeklēšana. Šī informācija pēc iespējas tika pārbaudīta.

(172)

Apavu ar ādas virsu ražošana iepriekšminētajās dalībvalstīs attiecīgajā periodā samazinājās par 35 %. Tai pašā periodā vairāk nekā 1 000 uzņēmumu bija spiesti izbeigt savu darbību. Rezultātā likvidēja vairāk nekā 43 000 darbavietu, kas nozīmēja nodarbinātības samazināšanos par 20 % 2001. gadā. Uzņēmumu skaita samazināšanās bija īpaši izteikta IP laikā, t. i., periodā, kurā notika būtiska pārklāšanās ar 2004. gadu. Tas norāda uz bankrotu skaita palielināšanos 2005. gada 1. ceturksnī.

(173)

Iepriekšminētie skaitļi skaidri norāda uz to, ka pagājušajā gadā nozarē bija vērojama nopietna negatīva attīstība un patlaban tā atrodas kritiskā situācijā.

(174)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus ekonomikas faktorus un indeksus, kas raksturo Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Tomēr tiek norādīts fakts, ka ne visi pamatregulā minētie fakti ietekmē Kopienas apavu ražošanas nozari, lai varētu noteikt zaudējumus. Piemēram, tā kā ražošana notiek pēc pasūtījuma, parasti netiek veidoti krājumi vai krājumos ir tikai pabeigti pasūtījumi, kas vēl nav nosūtīti/kam vēl nav sagatavoti rēķini, un tādēļ kaitējuma analīzē tie ir maznozīmīgi. Tā kā nozarē saglabājas relatīva darbaspēka intensitāte, ražošanas jauda nav tehniski ierobežota un būs galvenokārt atkarīga no ražotāju piesaistīto darbinieku skaita.

(175)

Kā paskaidrots iepriekš, tad, ņemot vērā lielo sūdzības iesniedzēju Kopienas ražotāju skaitu, bija jāpiemēro noteikumi par pārbaudi izlases veidā. Lai varētu veikt kaitējuma analīzi, tika noteikti kaitējuma rādītāji šādos divos līmeņos:

(176)

Vispārējais Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās no 223 miljoniem apavu pāru 2001. gadā līdz 146,9 miljoniem apavu pāru izmeklēšanas periodā. Tas liecina par vairāk nekā 30 % lielu samazinājumu.

(177)

Kaut gan teorētiski ražotne ir veidota tā, lai sasniegtu zināmu ražošanas līmeni, šis līmenis ir lielā mērā atkarīgs no šajā ražotnē nodarbināto darbinieku skaita. Kā minēts iepriekš, liela apavu ražošanas procesa daļa ir darbietilpīga. Šādos apstākļos nemainīgam uzņēmumu skaitam labākais veids, kā izmērīt ražošanas jaudu, ir pārbaudīt šo uzņēmumu nodarbinātības līmeni. Tas attiecīgi parādīts nākošajā tabulā par nodarbinātības līmeni Kopienas ražošanas nozarē. Uz vispārējo ražošanas jaudu arī atbilstoši norāda vairāku nozarē aktīvu uzņēmumu attīstība. Šī attīstība tika aplūkota iepriekš un jāatceras, ka attiecīgajā periodā tika slēgti vairāk nekā 1 000 uzņēmumu.

(178)

Tā kā ražošana notiek pēc pasūtījuma, Kopienas ražošanas nozares pārdevumu apjoms (tāpat kā ražošana) samazinājās. Kopienas tirgū pārdoto apavu pāru skaits samazinājās par vairāk nekā 50 miljoniem no 2001. gada līdz IP, t. i., par 33 %.

(179)

Tirgus daļas izteiksmē tas atbilst zaudējumam par vairāk nekā 9 procentu punktiem. Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 27,1 % 2001. gadā līdz 17,9 % IP laikā.

(180)

Nodarbinātība ievērojami samazinājās visā attiecīgā perioda laikā. Vairāk nekā 26 000 personu zaudēja darbu Kopienas ražošanas nozarē, kas ir samazinājums par 31 % IP laikā salīdzinājumā ar 2001. gada līmeni.

(181)

Atsauce tiek veikta arī uz tabulu iepriekš, kurā parādīts, ka ādas apavu ražošanas nozarē kopumā darbavietu skaits visā nozarē samazinājies par 43 000. Šī skaitļa nozīmi uzsver tas, ka aptuveni 700 uzņēmumiem (skatīt iepriekš) vajadzēja pārtraukt savu darbību laikposmā no 2001. līdz 2004. gadam, t. i., pirms tika iesniegta antidempinga sūdzība, un tādēļ tie nevarēja piedalīties šajā izmeklēšanā.

(182)

Ražīgumu noteica, dalot ražošanas apjomu ar Kopienas ražošanas nozares darbaspēku, kā tas norādīts tabulās iepriekš. Pamatojoties uz šo, Kopienas ražošanas nozares ražīgums attiecīgajā periodā palika salīdzinoši stabils.

(183)

Lai arī no 2001. gada līdz IP Kopienas patēriņš gandrīz nemainījās, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms būtiski samazinājās par aptuveni 30 %. Šādos apstākļos Kopienas ražošanas nozarē bija vērojama tirgus daļas samazināšanās par aptuveni 9 procentu punktiem. Jāatzīmē, ka šajā pašā periodā attiecīgajām valstīm izdevās gandrīz dubultot importu un iegūt aptuveni 14 procentu punktus no tirgu daļas Kopienas tirgū.

(184)

Attiecībā uz faktiskās dempinga starpības ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā importa apjomu un cenas no attiecīgajām valstīm, nevar uzskatīt, ka šī ietekme būtu neievērojama.

(185)

Antidempinga pasākumi pret dažu apavu ar ādas vai plastmasas virsu importu, kuru izcelsmes valsts ir ĶTR, Indonēzija un Taizeme, tika ieviesti 1998. gada februārī. Šiem pasākumiem pārklājas ar ražojumiem, uz kuriem attiecas pašreizējā izmeklēšana. Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par pasākumu gaidāmajām termiņa beigām, netika saņemts neviens pieprasījums par pārskatīšanu un atbilstoši pasākumi zaudēja spēku 2003. gada martā. Tā kā nebija pieprasījuma par pārskatīšanu, tiek uzskatīts, ka tajā laikā Kopienas ražošanas nozare bija atguvusies no iepriekšējā dempinga radītās ietekmes.

(186)

Kaut gan ražošana un pārdevumu apjomu pašu par sevi neuzskata par mikroekonomiskiem rādītājiem, tomēr šeit tiek sniegti atbilstošie skaitļi par paraugā atlasītajiem Kopienas ražotājiem. Tas ir tādēļ, lai parādītu, kā attīstījās paraugā atlasīto Kopienas ražotāju stāvoklis salīdzinājumā ar vispārējo Kopienas ražošanas nozari.

(187)

Pēc tam, kad 2002. gadā bija vērojams ražošanas un pārdevumu pieaugums salīdzinājumā ar 2001. gadu, paraugā iekļauto Kopienas uzņēmumu ražošanas un pārdošanas apjomi attīstījās līdzīgi vispārējās Kopienas ražošanas nozarei. Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms samazinājās par vairāk nekā 30 % un pārdevumu apjoms samazinājās par vairāk nekā 10 %. Jāatceras, ka Kopienas ražošanas nozarē kopumā bija vērojama ražošanas (– 34 %) un pārdevumu apjoma (– 33 %) samazināšanās tajā pašā periodā.

(188)

Kā jau minēts, uzskata, ka, lai noteiktu kaitējumu, krājumiem ir pavisam neliela ietekme uz Kopienas apavu ražošanas nozari, jo ražošana notiek pēc pasūtījuma. Teorētiski krājumi tādēļ netiek veidoti un tie rodas vienīgi no apstrādātiem/izpildītiem pasūtījumiem, kuri vēl nav piegādāti un/vai par kuriem vēl nav sagatavots rēķins. Pamatojoties uz to, vispirms krājumu līmenis palielinājās no 2001. līdz 2004. gadam, t. i., par 28 %, un tad samazinājās IP beigās. Samazinājums izmeklēšanas periodā jāskata arī sezonas izmaiņu kontekstā. Sagaidāms, ka krājumu līmenis decembrī būs augstāks nekā gada pirmā ceturkšņa beigās, t. i., šajā gadījumā IP beigās.

(189)

Vidējā vienas vienības pārdošanas cena nepārtraukti samazinājās attiecīgajā periodā. Kopumā samazinājums bija par 7,2 %. Kopienas ražošanas nozares cenu samazināšanās var izskatīties ierobežota, īpaši salīdzinājumā ar 30 % cenu samazinājumu importam par dempinga cenām attiecīgajā periodā. Tomēr tas jāskata saistībā ar to, ka apavi tiek ražoti pēc pasūtījuma, kā dēļ jaunus pasūtījumus parasti nodrošina tikai tad, ja atbilstošie cenu līmeņi pieļauj vismaz ražošanu bez zaudējumiem. Attiecībā uz šo atsauce norādīta uz nākamo tabulu, kurā parādīts, ka izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozare nevarēja turpināt pazemināt cenas, neradot sev zaudējumus.

(190)

Iepriekš minētie ienākuma rādītāji norāda, ka uzņēmumu finansiālais stāvoklis attiecīgajā periodā nepārprotami pasliktinās. Jāatzīmē, ka viena paraugā atlasītā Kopienas ražotāja izdevumu pārstrukturēšana negatīvi ietekmēja rentabilitāti 2003. gadā. Vispārīga pasliktināšanās bija īpaši izteikta IP laikā un liecina par ievērojamu negatīvu attīstību 2005. gada pirmajā ceturksnī, t. i., IP pēdējā ceturksnī.

(191)

Īpaši tika ietekmēta naudas plūsma. Tā samazinājās par gandrīz 60 % no 2001. gada līdz IP. Naudas plūsmas līmenis ir īpaši svarīgs MVU gadījumā, kam ne vienmēr ir viegli piekļūt ārējam finansējumam, kā tas ir lielāko uzņēmumu gadījumā, kas vienkāršāk iegūst banku garantijas. MVU lielākajā daļā gadījumu jāpaļaujas uz saviem resursiem savas darbības finansēšanai. Rentabilitātes līmenis attiecībā pret apgrozījumu palika salīdzinoši nemainīgs, 1,5 % no 2001. līdz 2004. gadam, izņemot 2003. gadā, bet IP laikā tas samazinājās līdz līmenim, kad ražošana notiek bez zaudējumiem. Līdzīga attīstība bija novērota saistībā ar ienākumiem no ieguldījumiem.

(192)

Vispārējais peļņas līmenis saglabājās zems visā attiecīgajā periodā un uzsver to MVU finansiālo neaizsargātību, kuri savā būtībā ir īpaši pakļauti ārējiem satricinājumiem.

(193)

Izmeklēšana parādīja, ka vairāku Kopienas ražotāju sarežģītais finansiālais stāvoklis negatīvi ietekmēja to kapitāla prasību. Uz to norāda tas, kā attīstās šo uzņēmumu individuālais peļņas līmenis un īpaši to naudas plūsmu samazināšanās. Kā paskaidrots iepriekš, MVU ne vienmēr var nodrošināt pietiekamas banku garantijas un tiem var būt sarežģīti segt ievērojamus finansiālos izdevumus, ko radītu nedrošs finansiālais stāvoklis.

(194)

Ieguldījumi, kuriem piekrituši uzņēmumi, samazinājās par vairāk nekā 50 % no 2001. gada līdz IP. Ieguldījumu samazinājums jāskata saistībā ar paraugā atlasīto Kopienas ražotāju finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.

(195)

Paraugā atlasīto Kopienas ražotāju nodarbinātības līmenis ievērojami pasliktinājās izmeklēšanas periodā. Šajā periodā darbu pazaudēja aptuveni 20 000 cilvēku. Tā kā apavus ražo pēc pasūtījuma, tad katrs pārdevumu apjoma samazinājums nozīmēja ražošanas apjoma samazināšanos, kas savukārt nozīmē nodarbinātības samazināšanos šajā darbietilpīgajā nozarē.

(196)

Vidējo darbinieka algas pieaugumu rada ievērojama salīdzinoši zemi atalgoto darbinieku skaita samazināšanās, turpretim administrācijā un pārvaldībā nodarbināto kuru vidējās algas ir augstākas, algas paliek salīdzinoši nemainīgas. Darbavietu zaudējums bija īpaši izteikts ražošanas līmenī. Kaut gan samazinājās arī administrācijā nodarbināto skaits, šīs līmenis bija mazāk atkarīgs no uzņēmuma aktivitātes līmeņa. Vidējo algu attīstību traucēja arī tas, ka dažreiz pabalsts, no darba atlaižot uz laiku, jāmaksā tādām personām, kuras vairs neskaitās uzņēmuma darbinieki.

(197)

Makroekonomisko rādītāju analīze, t. i., analīze par Kopienas ražošanas nozari kopumā, parādīja, ka kaitējums galvenokārt izpaudās kā pārdevumu apjoma un tirgus daļas samazināšanās. Tā kā apavus ražo pēc pasūtījuma, šis fakts arī negatīvi ietekmēja ražošanas līmeni un nodarbinātību Kopienā. Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares pārdevumu apjoms Kopienas tirgū samazinājās par vairāk nekā 30 %, tirgus daļa samazinājās par 9 procentu punktiem, ražošana samazinājās par 34 % un nodarbinātība samazinājās par 31 %, t. i., 26 000 darbinieku zaudēja darbu.

(198)

Apavu ražošanas nozarē izmaksu struktūra ir tāda, ka atsevišķi uzņēmumi strādā rentabli vai pārtrauc savu darbību. Patiešām, tā kā tiešās izmaksas, galvenokārt saistībā ar darbaspēku un izejvielām, veido gandrīz 80 % no ražošanas izmaksām, tad apavus ražo pēc pasūtīja tikai tad, kad tiešo izmaksu aprēķins norāda uz pietiekamu peļņas līmeni.

(199)

Mikroekonomisko elementu analīzē atklājās, ka paraugā atlasītie atsevišķie uzņēmumi sasnieguši zemāko iespējamo peļņas līmeni izmeklēšanas periodā. IP laikā tika sasniegts peļņas un zaudējumu līdzsvars, un to naudas plūsmai bija bīstama negatīva attīstība. Paraugā atlasīto uzņēmumu stāvokļa analīze parādīja, ka IP laikā tie vairs nevarēja turpināt samazināt cenas, neciešot zaudējumus, un MVU gadījumā tas nevarēja turpināties ilgāk par pāris mēnešiem, jo pēc tam uzņēmums būtu jāslēdz.

(200)

Šajā kontekstā īpaši svarīga ir nacionālo federāciju sniegtā informācija par slēgto uzņēmumu skaitu. No 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam federācijas ziņoja par vairāk nekā 1 000 uzņēmumu slēgšanu.

(201)

Ņemot vērā notiekošo, secināja, ka Kopienas ražošanas nozarei radīts ievērojams kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(202)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu un 3. panta 7. punktu pārbaudīja, vai Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu izraisīja attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs. Tika pārbaudīti arī tādi zināmie faktori, kas nav imports par dempinga cenām, bet kuri vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu, ka iespējamais šo faktoru radītais kaitējums netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām.

(203)

Vispirms jāatceras, ka izmeklēšanā atklāja, ka apavi, ko importē no attiecīgajām valstīm, visos līmeņos, t. i., visi to spektri un veidi, konkurē ar apaviem, ko ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozare, un pārdošanas kanāli kopumā ir identiski.

(204)

Importa par dempinga cenām apjoma ievērojamais pieaugums, attiecīgajā periodā palielinoties vairāk nekā divas reizes, sakrita ar Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. Pasliktināšanās cita starpā izpaudās kā ražošanas un pārdevumu apjoma samazināšanās par aptuveni 30 % tā paša perioda laikā.

(205)

Straujais importa par dempinga cenām apjoma pieaugums notika reizē ar ievērojamu attiecīgās vidējās cenas samazināšanos. Izmeklēšanas periodā vidējā cena importam par dempinga cenām pazeminājās par 30 %.

(206)

Salīdzinoši pārredzamā un cenu ziņā ļoti jutīgā tirgū, kādā apavi tiek ražoti pēc pasūtījuma, tas divtik negatīvi ietekmēja Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Pirmkārt, tas radīja Kopienas ražošanas nozares cenu samazināšanos, cenām samazinoties par aptuveni 8 % attiecīgajā periodā. Otrkārt, daudz svarīgāk bija tas, ka ievedumi par zemām cenām no šīm valstīm nopietni ietekmēja Kopienas ražošanas nozares pasūtījumu rēķinus, tādējādi negatīvi ietekmējot ražošanu, pārdevumu apjomu un nodarbinātību.

(207)

Kopienas ražošanas nozares un attiecīgo valstu tirgus daļu attīstība šajā saistībā ir ļoti ilustratīva. Situācija attīstījās šādi.

(208)

Kaut gan Kopienas ražošanas nozare zaudēja aptuveni 9 procentu punktus no savas tirgus daļas no 2001. gadu līdz IP, attiecīgās valstis attiecīgajā periodā to paplašināja par aptuveni 14 procentu punktiem un tas notika salīdzinoši nemainīga patēriņa periodā.

(209)

Tā kā straujais par nepārtraukti lejupslīdošām cenām piedāvātā importa par dempinga cenām apjoma pieaugums laika ziņā sakrita ar Kopienas ražošanas nozares pārdevumu un tirgus daļas zaudējumiem un ražošanas apjoma un nodarbinātības samazināšanos un arī ar vispārēju cenu samazināšanos, secināja, ka imports par dempinga cenām izšķiroši ietekmēja to, ka Kopienas ražošanas nozarei tika radīts kaitējums.

(210)

Šajā tabulā redzams, ka citu Kopienas ražotāju pārdošanas apjoms Kopienas tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par vairāk nekā 70 miljoniem pāru, kas nozīmē samazinājumu par vairāk nekā 30 %. Atbilstošā tirgus daļa arī samazinājās no 38,1 % 2000. gadā līdz 25,3 % IP laikā. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, secināja, ka citu Kopienas ražotāju situācija bija līdzīga Kopienas ražošanas nozares situācijai un neradīja zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

(211)

Dažas ieinteresētās personas uzskatīja, ka Kopienas apavu ražošanas nozares slikto ekonomikas situāciju izraisījusi tās eksporta darbības rezultātu pasliktināšanās. Šā pieņēmuma pamatā ir tas, ka Kopienas apavu ražošanas nozares publicētā pārskatā teikts, ka piekļuve tirgum ir nozīmīga problēma nozarē eksporta tirgos un visdažādākie tarifu un citi ierobežojumi neļauj Kopienas ražotājiem izmantot to eksporta potenciālu.

(212)

Šajā kontekstā vispirms jāatzīmē, ka zaudējumu analīze koncentrējās uz Kopienas ražošanas nozares situāciju Kopienas tirgū. Tādēļ eksporta darbības rezultātu pasliktināšanās, ja tā notiek, nekādi neietekmē lielāko daļu iepriekš analizēto rādītāju, piemēram, pārdošanas apjoms, tirgus daļa un cenas. Attiecībā uz ražošanas apjomu kopumā, kurā nav iespējams izšķirt Kopienas un ārpus Kopienas tirgu, jo apavus ražo pēc pasūtījuma, pārdošanas samazināšanās Kopienas tirgū obligāti atsauksies uz ražošanu, un tā samazināsies. Tā kā lielāko saražotā daļu paredz pārdot Kopienas tirgū un pat ja eksporta pārdošana arī samazinājās attiecīgajā periodā, secināja, ka lielāko ražošanas samazinājuma daļu izraisīja Kopienas tirgum radītie zaudējumi, nevis eksporta samazināšanās. Visbeidzot Kopienas ražotāju pieņēmums faktiski attiecas uz to, ka tiem neļauj izmantot to eksporta potenciālu, un tādēļ uzskatāms par eksporta pieauguma nespēju kompensēt pārdošanas samazināšanos Kopienas tirgū, t. i., ja tiek radīti zaudējumi.

(213)

Prasība tādēļ tika noraidīta un secināja, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības rezultāti neradīja būtiskus zaudējumus.

(214)

Tika arī pārbaudīts imports no citām trešām valstīm. Nākamajās tabulās parādīta tirgus daļas un vidējās cenas attīstība valstīs, no kurām katra veido vairāk nekā 2 % no Kopienas importa kopuma IP laikā:

(215)

Neviena no sarakstā norādītajām valstīm atsevišķi būtiski nepalielināja savu tirgus daļu attiecīgajā periodā. To tirgus daļu absolūtais līmenis saglabājās ievērojami zemāks nekā attiecīgo valstu līmenis, un tās attīstījās citādi. Jāatceras, ka attiecīgo valstu kopējā tirgus daļa ievērojami palielinājās no 9,2 % 2001. gadā līdz 22,8 % IP laikā.

(216)

Izņemot vienu valsti, vidējā vienības cena citās trešajās valstīs attiecīgajā periodā samazinājās. Tomēr tās samazinājums bija mazāks salīdzinājumā ar cenām attiecīgajās valstīs, jo īpaši to absolūtais cenu līmenis attiecīgajā periodā kopumā, izņemot vienu valsti, saglabājās vidēji krietni virs cenu līmeņa, kāds bija importam par dempinga cenām. Indonēzijas importa cenas bija zemākas nekā importam no Vjetnamas IP laikā, tomēr tas jāskata, samazināto Indonēzijas tirgus daļu pretstatot pieaugošajai Vjetnamas tirgus daļai. IP laikā importa cenas no minētajām valstīm bija par vidēji 30 % lielākas nekā importa cenas no attiecīgajām valstīm. Turklāt trešo valstu tirgus daļas atsevišķi nepalielinājās līdzīgi attiecīgo valstu tirgus daļām. Tādēļ var pat uzskatīt, ka citām trešajām valstīm vajadzēja ievērot cenu samazināšanās tendenci attiecīgajās valstīs, lai noturētu savas tirgus daļas līmeni.

(217)

Minēto iemeslu dēļ secināja, ka imports no citām trešajām valstīm būtiski neietekmē Kopienas ražošanas nozares situāciju.

(218)

Importētāji uzskatīja, ka Kopienas apavu ražotājiem nodarītos zaudējumus izraisījusi pieprasījuma samazināšanās apavu segmentā, kurā specializējušies tradicionālie Kopienas ražotāji. Tāpat daži ražotāji eksportētāji uzskatīja, ka izmaiņu modes tendencēs dēļ patērētāji šodien meklē zemas kvalitātes, neilgai lietošanai paredzētus un masveida piedāvājuma apavus.

(219)

Attiecībā uz šo 2. iedaļā iekļauta atsauce, kurā secināts, ka visi attiecīgie ražojumi un līdzīgie ražojuma veidi uzskatāmi par vienu ražojumu un ka attiecīgajās valstīs un Kopienā ražotie apavi konkurē tirgū visos līmeņos. Tādējādi visas pretenzijas, kas attiecas uz noteiktiem apavu veidiem, nav svarīgas, un jāveic analīze attiecīgās preces un līdzīgās preces līmenī, t. i., par visiem apavu ar ādas virsu veidiem, kā aprakstīts iepriekšējā punktā. Apavu ar ādas virsu kopējais patēriņš Kopienā saglabājies salīdzinoši nemainīgs attiecīgajā periodā. Tādēļ prasības tika noraidītas un secināja, ka pieprasījuma samazināšanās nav radījusi nekādus zaudējumus.

(220)

Dažādi ražotāji eksportētāji un importētāji iebilda, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītos zaudējumus izraisījusi euro vērtības celšanās pret ASV dolāru, kā rezultātā nozīmīgi samazinājusies importa cena, jo uzskata, ka vairumu Ķīnas un Vjetnamas apavu pārdod par ASV dolāriem.

(221)

Jāatceras, ka izmeklēšanai vajadzēja konstatēt, vai imports par dempinga cenām (cenu un apjoma izteiksmē) radījis būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei vai šādus būtiskus zaudējumus izraisījuši citi faktori. Par šo pamatregulas 3. panta 6. punktā ir atsauce uz pierādījumiem tam, ka importa par dempinga cenām cenas līmenis rada zaudējumus. Tādēļ tas vienkārši attiecas uz starpībām starp cenu līmeņiem un nepastāv prasība analizēt faktorus, kuri ietekmē šo cenu līmeņus.

(222)

Praktiski importa par dempinga cenām radītā ietekme uz Kopienas ražošanas nozares cenām ir pamatīgi pārbaudīta, jo ir noteikta cenas samazināšana, cenu kritums un cenu iesaldēšana. Šim nolūkam tiek salīdzināts eksports par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cena, un eksporta cenas, ko izmanto zaudējuma aprēķinā, reizēm nepieciešams pārvērst citā valūtā, lai iegūtu salīdzināmu pamatu. Attiecīgi valūtu maiņas kursu izmantošana šajā kontekstā tikai nodrošina to, ka uzcenojums tiek noteikts uz salīdzināma pamata. No šā izriet, ka valūtas maiņas kurss principā nevar būt faktors kas rada zaudējumu.

(223)

Iepriekšteikto apstiprina arī pamatregulas 3. panta 7. punkts, kurā ietverta atsauce uz zināmiem faktoriem, kuri nav imports par dempinga cenām. Patiesībā citu zināmo faktoru uzskaitījums šajā pantā nedod atsauci ne uz vienu faktoru, kas ietekmē importa par dempinga cenām cenas līmeni. Apkopojot iepriekšteikto, ja eksports ir par dempinga cenām un pat ja viņi guvuši labumu no valūtu maiņas kursu labvēlīgas attīstības, ir grūti saskatīt, kādā veidā maiņas kursa pārmaiņas varētu būt vēl viens faktors, kas rada zaudējumu.

(224)

Tādējādi analīze par faktoriem, kas ietekmē importa par dempinga cenām cenu līmeni, vai nu tās ir valūtas maiņas kursa svārstības vai kāds cits faktors, nevar būt izšķiroša, un tā pārsniegtu pamatregulas prasības.

(225)

Jebkurā gadījumā un neskarot iepriekšteikto, pat ja valūtas maiņas kursa svārstībām bijusi ietekme uz importa cenām, nebūtu iespējams atdalīt un atšķirt to ietekmi, jo nav precīzi zināms, kādā mērā imports no attiecīgajām valstīm tiek tirgots par ASV dolāriem. Turklāt lielākie importētāji ierobežo finanšu darījumus ASV dolāros un tādēļ ir ļoti grūti noteikt, kurš būtu attiecīgais pārbaudāmais valūtas maiņas kurss.

(226)

Dažas personas uzskatīja, ka importa kvotu palielināšana 2005. gada sākumā arī radīja zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei. Par šo jāatceras, ka kvotas attiecās tikai uz vienu no abām attiecīgajām valstīm un neattiecās uz visām lietai pakļautajām precēm. Turklāt zaudējuma analīze tika noteikta ilgākā laika periodā, šai gadījumā laikā starp 2001. gadu un IP beigām, kādēļ tā attiecas ne tikai uz pēc kvotas periodu, t. i., 2005. gada pirmo ceturksni. Tādējādi prasība tika noraidīta.

(227)

Dažas personas iebilda, ka sūdzības iesniedzēju sliktā ekonomiskā situācija ir saistīta ar to, ka tie nav veikuši savu ražošanas iekārtu un metožu modernizāciju, un ka zaudējumus radījis tas, ka nozare ir lielā mērā sadrumstalota un nespēj konkurēt salīdzinājumā ar importu no valstīm, kurās ir zemas darbaspēka izmaksas.

(228)

Patiesībā Kopienas apavu ražošanas nozare ir lielā mērā sadrumstalota un darbaspēka izmaksas Kopienā ir augstākas nekā attiecīgajās valstīs. Ražošanas nozares sadrumstalotības pakāpe un darbaspēka izmaksas Kopienā tomēr attiecīgajā periodā nepalielinājās. Šajos apstākļos nevar noteikt cēloņsakarību starp šiem faktoriem un situācijas pasliktināšanos Kopienas ražošanas nozarē attiecīgajā periodā.

(229)

Tādēļ šīs prasības tika noraidītas.

(230)

Importētāju asociācija uzskatīja, ka, EK ražotājiem pārvietojot ražošanu uz valstīm ar zemām algām, tika sekmēti Kopienas apavu ražošanas nozarei radītie zaudējumi. Pieņēma, ka tādējādi Kopienā samazinājās ražošana un tirdzniecība un tika radītas ievērojamas restrukturizācijas izmaksas, kas ietekmēja šo uzņēmumu finanšu stāvokli.

(231)

Tomēr jāatceras, ka zaudējumu analīzē īpaša uzmanība pievērsta pārmaiņām Kopienas ražošanas nozares ekonomiskajā situācijā. Tā kā ražotāji, kuri pārvietoja ražošanu, kā jau paskaidrots iepriekš, pat netiek uzskatīti par Kopienas ražotājiem šīs izmeklēšanas nolūkā, un tātad nav Kopienas ražošanas nozares daļa, viņu stāvokli zaudējumu analīzē neņēma vērā. To uzņēmumu imports, kuri pārvietoja ražošanu, tomēr tika ņemts vērā, pārbaudot attiecīgo valstu vai citu trešo valstu importu.

(232)

Secinot apstiprināja, ka būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, kas īpaši izpaudās kā tirdzniecības apjoma, tirgus daļas un vienības pārdošanas cenas samazināšanās, kā rezultātā pasliktinājās ienesīguma rādītāji, izraisīja attiecīgais imports par dempinga cenām. Patiesībā citi pārbaudītie faktori neradīja gandrīz nekādu ietekmi, un tādēļ tā nebija tāda, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozares zaudējumus nesošo situāciju.

(233)

Ņemot vērā iepriekšminēto analīzi, kas atbilstoši nodalīja un atdalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari no importa par dempinga cenām radīto zaudējumu ietekmes, var apstiprināt to, ka šie citi faktori kā tādi neapvērš faktu, ka novērtētie zaudējumi attiecināmi uz importu par dempinga cenām.

(234)

Tādējādi secināja, ka imports par dempinga cenām, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs, radījis ievērojamus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(235)

Tika izvērtēts, vai Kopiena ir ieinteresēta intervences pasākumos, lai novērstu konstatēto dempingu, kas rada kaitējumu.

(236)

Iepriekšminētā analīze skaidri parādīja, ka imports par dempinga cenām radīja zaudējumus Kopienas apavu ražošanas nozarei. Pēdējos gados vērojamais importa par dempinga cenām straujais pieaugums izraisījis izteiktu cenu kritumu Kopienas apavu tirgū vairumtirdzniecības līmenī, t. i., ja notiek konkurence starp importētajiem un Kopienā ražotajiem apaviem. Kopienas ražošanas nozare kopumā vairs nevar nodrošināt pasūtījumus atbilstošā cenu līmenī, un to pierāda situācija ar pārbaudei atlasītajiem Kopienas ražotājiem, kuri IP laikā neguva gandrīz nekādu peļņu. Turklāt daudzos gadījumos Kopienas ražošanas nozare nevar nodrošināt pasūtījumus, jo pie pašreizējā cenu līmeņa tiem vajadzētu pārdot par cenu, kas ir zemāka par ražošanas izmaksām. Tādējādi Kopienas ražošanas nozarei radušās grūtības, kuras saistītas gan ar pārdošanas cenu, gan pārdošanas apjomu.

(237)

Šajā sakarā, ja netiek ieviesti pasākumi, kuri likvidē importa par dempinga cenām radīto negatīvo ietekmi, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis nepārprotami turpinātu pasliktinātos, kā rezultātā tiks slēgtas ražotnes un zaudēts darbs. Tā kā ražotāji dažās dalībvalstīs cenšas apvienoties grupās pēc to ģeogrāfiskās atrašanās vietas, un pasūtījumi dažreiz tiek nodoti citiem ārpakalpojumu sniedzējiem, kas ir vietējas nozīmes ražotnes, viena ražotāja pazušana var izraisīt ievērojamu ķēdes reakciju attiecībā uz citiem vietējiem uzņēmumiem. Tas attiecas arī uz vietējiem izejvielu piegādātājiem. Tādējādi nopietni tiktu ietekmētas visas darbības. Nosakot pasākumus, Kopienas ražošanas nozare būtu labvēlīgi ietekmēta. Pasākumi novērstu ievērojamu importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, kas ļautu Kopienas ražošanas nozarei vismaz saglabāt savu pozīciju tirgū. Importa dati patiešām rāda, ka ikviens attiecīgo valstu tirgus daļas pieaugums tirgū notiek uz Kopienas apavu ražošanas nozares rēķina.

(238)

Turklāt, kad attiecīgo valstu apavu ievedumiem būs noteikti antidempinga pasākumi, ļoti iespējams, ka vairumtirgotāji un importētāji vismaz daļēji pārietu no saviem piegādes avotiem pret Kopienas ražotājiem. Ja pasākumi tiktu noteikti un importa cenu līmenis tiktu atjaunots līdz dempingam nepakļautam līmenim, Kopienas ražošanas nozare varētu konkurēt godīgas tirdzniecības apstākļos, pamatojoties uz savām salīdzinošām priekšrocībām nodrošināt pienācīgu pasūtījuma apjomu par cenām, kas tai nodrošinātu labu peļņas līmeni. Jānotiek zināmam cenu kāpumam, lai novērstu kaitējuma sekas.

(239)

Tādējādi ir skaidrs, ka pasākumu noteikšana ir Kopienas ražošanas nozares interesēs, t. i., to ražotāju interesēs, kuri aktīvi atbalsta sūdzību, bet arī to citu Kopienas ražotāju interesēs, kuri aktīvi neatbalstīja vai nevarēja atbalstīt sūdzības sagatavošanu.

(240)

Dažas ieinteresētās personas apšaubīja, vai, nosakot pasākumus, netiks atjaunota tāda situācija Kopienas ražošanas nozarē, ka importētāji vienkārši pārorientēs savas piegādes uz valstīm, uz kurām pasākumi neattieksies. Pamatojoties uz šo, viņi uzskata, ka neviens pasākums nebūs Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(241)

Tomēr šī prasība tika noraidīta. Patiesībā tas, ka importētāji varētu pārorientēties uz citām piegādes valstīm, noteikti nav pamatots iemesls neveikt nekādus pasākumus pret zaudējumu radošu dempingu šajā gadījumā. Tas ir ne tikai tādēļ, ka nav iespējams iepriekš noteikt, cik lielā mērā varētu šāda ievedumu apiešana, bet arī tādēļ, ka šādi ievedumi varētu būt par dempinga cenām; šādā gadījumā varētu noteikt antidempinga pasākumus.

(242)

Var secināt, ka antidempinga pasākumu noteikšana ļautu Kopienas ražošanas nozarei atlabt pēc zaudējumu radošā dempinga konstatētās ietekmes.

(243)

Pēc paziņojuma par uzsākšanu publicēšanas par šo lietu netika saņemti nekādi iebildumi no patērētāju organizācijām. Dažas personas tomēr iebilda, ka pasākumu ieviešana attiecīgā ražojuma importam būtu pretrunā ar patērētāju interesēm. Tās pieņem, ka patērētāju izvēle samazinātos, ja Ķīnas un Vjetnamas precēm tiktu samazināta pieeja Kopienas tirgum, īpaši īslaicīgas modes segmentā, kurus galvenokārt apgādā ar Ķīnas un Vjetnamas apaviem. Otrkārt, tika iesniegti dokumenti, ka pasākumi palielinātu vidējo patērētāju izmaksas cenu ziņā un visbeidzot, ka Kopienas ražošanas nozarei nepietiktu jaudas, lai apmierinātu kopējo pieprasījumu pēc apaviem.

(244)

Prasības attiecībā uz ikviena pasākuma negatīvo ietekmi uz patērētāju ir detalizēti analizētas. Šīs ietekmes novērtēšanai tika apsvērti šādi elementi.

(245)

Katrā ziņā katrs attiecīgo valstu importa apjomu samazinājumu vismaz vidēji ilgā laikā varētu kompensēt, ja Kopienas ražošanas nozare un valstis, kuram nav noteikti pasākumi palielinātu apavu piegādi, lai gan tam būtu vajadzīgs laiks.

(246)

Ražojumu klāsta ziņā jāatceras, ka attiecīgās valstis ražo ne tikai jaunākajām tendencēm atbilstošas masu modes un/vai lētos apavus. Patiesībā Ķīnā un Vjetnamā ražo arī dārgāko un vidējas dārdzības zīmolu apavus. Turklāt izmeklēšana parādīja, ka Kopienas ražošanas nozare arī ražo visus apavu veidus, ne tikai dārgos apavus un elegantos pilsētas apavus, kā bieži domā. Pamatojoties uz to, iebilde par to, ka pasākumu rezultātā samazināsies apavu izvēle, gan kopumā, gan atsevišķiem īpaši izmeklētiem apavu veidiem, būtu jāpamato ar papildus pierādījumiem.

(247)

Attiecība uz patērētāju cenām, vērā ņēma to, ka starp importa cenām, kurām noteikti pasākumi un patērētāju cenām pastāv ievērojama atšķirība. Importa cenas ir tik lielā mēra zemas, ka ietekme uz krietni augstākajām patērētāju cenām būs noteikti mazāka. Tas, ka starp importēšanu un patērētāju līmeņiem ir vismaz divi starpniekuzņēmumi, ierobežos ietekmi uz patērētājiem.

(248)

Visbeidzot, provizoriskie dati par patērētāju cenām norāda uz to, ka Kopienas patērētāji būtībā negūst labumu no apavu cenu samazināšanās vairumtirdzniecībā. Patiešām, vidēji visu apavu importa cenas kopumā samazinājās par vairāk nekā 20 % no 2001. gada līdz IP, turpretī šajā pašā laikposmā patērētāju cenas nedaudz pieauga. Galīgo konstatējumu izdarīšanai šis aspekts tiks īpaši izmeklēts attiecībā uz attiecīgo ražojumu.

(249)

Nav iespējams, ka patērētājam tiktu uzlikta visa pasākumu nasta, ņemot vērā spēcīgo konkurenci, kas šajā līmenī ir noteicoša. Novērots, ka, ja pasākumu izmaksas vienlīdzīgi dalītu trīs galvenie tirgus dalībnieki, patērētāju daļa būtu vidēji 2 % jeb EUR 1 par vienu apavu pāri.

(250)

Ieinteresētās personas apstrīdēja, ka izmaksas, bērnu apaviem nosakot pasākumus, ir ievērojami lielākas nekā citiem apaviem, par kuriem notiek izmeklēšana. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka salīdzinājumā ar pieaugušo apaviem bērnu apavi biežāk jāmaina – maziem bērniem trīs līdz četras reizes biežāk. Tādējādi antidempinga pasākumu ietekme uz bērnu apaviem būtu būtiski lielāka (trīs līdz četras reizes lielāka) salīdzinājumā ar pasākumu ietekmi uz parastiem apaviem, jo patērētājiem būtu salīdzinoši un kopumā jāmaksā ievērojami vairāk bērnu apavu nevis pieaugušo apavu iegādei. Papildu bērnu apavu patērētāju izmaksas, kas radušās pasākumu noteikšanas dēļ, lielā mērā varētu arī nelabvēlīgi ietekmēt vidējo Eiropas ģimeņu finansiālo stāvokli un apdraudēt vecāku vēlmi saviem bērniem regulāri pirkt kvalitatīvus apavus.

(251)

Ņemot vērā to, ka provizoriskie konstatējumi norāda uz to, ka bērnu apavus maina trīs līdz četras reizes biežāk nekā pārējos apavus, ir godīgi secināt, ka absolūtas patērētāju izmaksas par šiem apaviem arī būs ievērojami lielākas, ka tika salīdzināts ar pārējiem attiecīgajiem apaviem šajā procedūrā. Patiešām, pastāvētu risks, ka pagaidu antidempinga pasākumu noteikšana šiem apaviem iespējamo izmaksu dēļ neitralizētu šādu pasākumu labvēlīgo ietekmi.

(252)

Pamatojoties uz šo, un provizoriski secināja, ka negatīvā ietekme uz patērētājiem neitralizē priekšrocības, kas tiktu radītas, ja novērstu kaitējumu pārējām šajā izmeklēšanā iesaistītajām personām, nosakot antidempinga pasākumus bērnu apavu ievedumiem. Tādēļ provizoriski secināja, ka Kopienas interesēs nebūtu piemērot pasākumus bērnu apaviem. Tāpēc pagaidām tie jāizslēdz no pagaidu antidempinga pasākumu darbības jomas; šo jautājumu padziļināti pārskatīs vēlreiz, iekams tiek noteikti galīgie antidempinga pasākumi.

(253)

Līdz noteiktajam termiņam no izplatītājiem/mazumtirgotājiem un to organizācijām tika saņemts tikai neliels skaits iebildumu. Patiesībā tikai viens iesniegums tika saņemts no vienas dalībvalsts mazumtirgotāju konsorcija un anketas atbilžu jautājumi tika saņemti no tās pašas dalībvalsts trim importētājiem, kam ir pašiem savs izplatīšanas tīkls, kurā ietilpst divas lielveikalu ķēdes. Šie uzņēmumi IP laikā importēja aptuveni 15 % no attiecīgā ražojuma ar izcelsmi Ķīnā un Vjetnamā.

(254)

Šīs personas uzskatīja, ka mazumtirdzniecības nozare ir ievērojams darba devējs, kuru jebkāda maksājuma uzlikšana ietekmētu negatīvi. Patiesībā uzskatīja, ka mazumtirgotāji varētu novirzīt uz patērētājiem tikai vienu palielināto izmaksu daļu, ko rada antidempinga maksājums, un tādēļ viņu finanšu stāvoklis, kuru jau negatīvi ietekmē sliktā ekonomikas situācija, vēl pasliktināsies un radīs iespējamus darba vietu zaudējumus.

(255)

Kaut gan komentāri, ko mazumtirdzniecības nozare sniedza izmeklēšanas juridiskajā posmā, bija ierobežoti un galvenokārt attiecās uz vienu dalībvalsti, Komisija nolēma veikt detalizētu analīzi Kopienas līmenī. Tika konstatēti šādi fakti.

(256)

Pirmkārt, jāatzīmē, ka apavu mazumtirdzniecības nozare darbojas ar visu veidu apavu pārdošanu, kas tādēļ ir ievērojami vairāk nekā apavu veidi, uz kuriem attiecas šī lieta. Turklāt izplatītāji/mazumtirgotāji bieži iesaistās citu preču pārdošanā. Tas attiecas, piemēram, uz nespecializētiem lielveikaliem, kuriem apavu pārdošana reprezentē tikai nelielu kopējās pārdošanas daļu. Tādēļ mazumtirdzniecībā nodarbināto skaitu nevar salīdzināt ar to personu skaitu, kuri nodarbināti apavu ražošanā.

(257)

Otrkārt, uzskata, ka negatīva ietekme uz mazumtirdzniecības nozari būtu tikai tad, ja antidempinga pasākumu ieviešanas rezultātā samazinātos apavu patēriņš Kopienā, t. i., ja mazumtirdzniecības apgrozījums ievērojami samazinātos. Patiesībā, pat ja to pirkšanas cena varētu palielināties pēc pasākumu ieviešanas, mazumtirgotāji arvien varētu vismaz daļēji novirzīt šo palielinājumu uz patērētājiem, lai noturētu saprātīgu peļņas līmeni. Faktiski mazumtirgotāji savos iesniegumos piekrīt tam, ka tie daļēji varētu absorbēt izmaksu pieaugumu. Savukārt mazumtirgotāji ciestu no negatīvas ietekmes tikai tad, ja cenu pieauguma rezultātā samazinātos patērētāju pirkto kurpju pāru skaits. Tomēr, ņemot vērā iepriekšminēto secinājumu par cenām, neuzskata par iespējamu, ka notiktu būtiska patēriņa pazemināšanās.

(258)

Uzskatu par to, ka pasākumu ietekme uz izplatītājiem/mazumtirgotājiem būs ierobežota, pastiprina tas, ka šie aģenti parasti pārdod visa veida apavus, nevis tikai attiecīgos veidus, kuru izcelsme ir Ķīnā vai Vjetnamā. Tādēļ antidempinga pasākumu noteikšana ietekmētu tikai ierobežotu to pirkšanas cenas daļu, kas būtu diezgan maza salīdzinājumā ar kopējiem izdevumiem.

(259)

Turklāt apavus Kopienā galvenokārt izplata trīs šādi tirdzniecības kanāli: neatkarīgi mazumtirgotāji, zīmolu mazumtirdzniecības ķēdes un nespecializēti lielveikali. Pastāv arī citi tirdzniecības kanāli (piemēram, uzņēmumi, kas nodarbojas ar pasta pasūtījumiem), bet to darbība ir ierobežota.

(260)

Neatkarīgie mazumtirgotāji ir vispazīstamākais izplatīšanas kanāls. Šo mazumtirgotāju piegādātāji parasti ir vairumtirgotāji Kopienā un savu augsto darbības izmaksu struktūras dēļ (īre, pārdevēju algas) tie parasti piemēro ievērojamus uzcenojumus. Neatkarīgie mazumtirgotāji pārdod visa veida apavus, t. i., ar ādas un citu materiālu virsu, kuriem ir dažādas izcelsmes valstis, tādēļ sagaida, ka attiecīgās preces piegāde ir salīdzinoši ierobežota, ņemot vērā attiecīgās preces īpatsvaru kopējā apavu pārdošanā. Rezultātā pasākumu ieviešanas ietekme uz tiem būtu ļoti ierobežota, ja šāda ietekme vispār būtu. Tā kā piegādes tiem parasti nodrošina vairumtirgotāji, var arī pieņemt, ka daļa no maksājumu radītās ietekmes tiktu absorbēta šajā līmenī.

(261)

Firmas zīmju mazumtirdzniecības ķēdes pērk apavus centralizēti un pārdod tos, izmantojot mazumtirdzniecības veikalus dažādās pilsētās un reizēm par dažādās valstīs. Neviena no ķēdēm nesadarbojās ar izmeklēšanu, kas jau ver norādīt uz to, ka pasākumi negatīvi neietekmētu to stāvokli. Tomēr jāņem vērā šādi elementi. Lielo iepirkšanas apjomu dēļ un ierobežoto pamatdarbības izmaksu dēļ dažreiz tie paši tieši arī importē, zīmolu mazumtirdzniecības ķēdes kopumā var atļauties pārdod par zemākām cenām. Patiesībā tās bieži darbojas kā ārpilsētas atlaižu veikali ar ierobežotu darbinieku skaitu. Tā kā to mērķis ir piedāvāt apavus par salīdzinoši zemu cenu, tiem piegādes no attiecīgajām valstīm var būt svarīgākas nekā neatkarīgajiem mazumtirgotājiem. Tomēr arī šīs ķēdes pārdod visa veida apavus, t. i., ne tikai tos, uz kuriem attiecas izmeklēšana, un daļu to apgrozījuma veido tādu preču tirdzniecība, kas nav apavi. Turklāt, ņemot vērā viņu nozīmīgo pirktspēju, sagaida, ka tie var mainīt savus piegādes avotus, vismaz zināmā mērā, un arī tikai daļēji novirzīt izmaksu palielinājumu uz patērētājiem. Tādēļ, līdzīgi kā gadījumā ar neatkarīgajiem mazumtirgotājiem, zīmolu mazumtirdzniecības ķēdes tiktu ietekmētas vienīgi tad, ja pēc maksājuma ieviešanas ievērojami samazinātos to pārdošanas apjoms, kas saskaņā ar iepriekšminēto secinājumu, ir neiespējami.

(262)

Nespecializētie lielveikali ir nozīmīgs tirdzniecības kanāls apjoma ziņā, bet mazāk nozīmīgs vērtības izteiksmē. Patiesībā tie vairāk koncentrējas uz lētāko ražojumu tirgus daļu ar mērķi pārdot ievērojamus apjomus. Nespecializētie lielveikali reizēm paši importē apavus, tomēr tie galvenokārt darbojas, izmantojot aģentus Kopienā vai preču izcelsmes valstī. Apavi parasti ir tikai neliela daļa no lielveikala kopējā apgrozījuma, un šie veikali ir ļoti elastīgi piegādātāju izvēlē, kā dēļ tie var salīdzinoši vienkārši mainīt piegādes avotus vai pat palielināt Kopienā ražoto apavu piegāžu apjomu. Šo iemeslu dēļ sagaidāms, ka pasākumi ievērojami un negatīvi neietekmētu šo tirdzniecības kanālu finanšu stāvokli.

(263)

Kopumā jāatzīmē, ka, pamatojoties uz skaitļiem, kurus iesniedza importētāji, kuri sadarbojās, izplatītāji/mazumtirgotāji arī neguva labumu no importa cenu pazemināšanās pēdējos gados. Patiesībā, ja importētāju, kuri sadarbojās, importa cenu samazinājums laika posmā starp 2001. gadu un IP bija vidēji aptuveni 30 %, tad to tālākpārdošanas cenas vidēji saglabājās salīdzinoši stabilas.

(264)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem konstatējumiem, secināja, ka ieteikto pasākumu ietekme uz mazumtirgotājiem un izplatītājiem arī turpmāk varētu būt ierobežota. Jāatzīmē arī tas, ka tā kā Kopienas ražotāji turpina piegādāt lielāko apavu ar ādas virsu pārdošanas daļu, jo tie var piedāvāt visdažādākos apavu veidus un to piegādes termiņi, salīdzinājumā ar importēto ražojumu piegādes termiņiem, ir salīdzinoši ātri, arī mazumtirgotāju un izplatītāju interesēs būtu saglabāt Kopienas ražošanu.

(265)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no 33 importētājiem, kuriem IP laikā piederēja aptuveni 25 % no attiecīgās preces Kopienas importa. Importētāju stāvokļa analīzes pamatā ir šo importētāju stāvoklis, kuri noteiktajā termiņā sniedza ticamus datus.

(266)

Kopumā importētāji, kuri sadarbojās, attiecīgajās valstīs saņēma aptuveni 70 % no piegādēm. Izmeklēšanas periodā to vidējā importa cena bija EUR 9 par pāri. Jāatzīmē, ka vidējās importa cenas samazinājās laikā posmā no 2001. gada līdz IP atbilstoši Eiropas Kopienu statistikas biroja datu norādītajai tendencei, t. i., par aptuveni 30 %, to vidējā tālākpārdošanas cena tajā pašā periodā saglabājās salīdzinoši nemainīga.

(267)

Tie uzņēmumi, kuri sadarbojās, ziņoja, ka (vidējā svērtā) neto peļņa bija 12 % no to apgrozījuma, un iesniegtie dati liecināja, ka to piemērotais vidējais uzcenojums ir 125 %. Uzcenojuma līmenis ievērojami svārstījās starp citiem uzņēmumiem un bija robežās starp 20 % un vairāk nekā 200 %.

(268)

Turklāt starp uzņēmumiem, kuri sadarbojās, var izšķirt divas importētāju kategorijas: tie uzņēmumi, kuri darbojas vidējas dārdzības un dārgu ražojumu tirgus daļā, un uzņēmumi, kuri darbojas lētu ražojumu tirgus daļā.

(269)

Pirmajā importētāju kategorijā ietilpst kādreizējie Kopienas ražotāji, kuri pārvietojuši ražošanu uz trešām valstīm, īpaši uz attiecīgajām valstīm. Šie uzņēmumi parasti saglabā ievērojamu savu darbību daļu Kopienā, piemēram, dizainu, pētniecību un attīstību, izejvielu iegādi, un dažreiz tiem ir sava izplatītāju ķēde. Šo iemeslu dēļ tie parasti nodarbina diezgan lielu skaitu darbinieku, īpaši salīdzinājumā ar otro kategoriju. Šie importētāji parasti pārdod zīmolu apavus par cenām, kas nepārprotami pārsniedz otrās kategorijas importētāju cenu līmeni. To apavi tiek galvenokārt izplatīti ar neatkarīgu mazumtirgotāju, bet reizēm arī ar zīmolu mazumtirdzniecības ķēžu vai pat pašu saistīto izplatītāju palīdzību.

(270)

Tā kā šie uzņēmumi darbojas vidējas dārdzības un dārgo ražojumu tirgus daļā, to importa cena ir augstāka nekā tiem importētājiem, kuri ir aktīvi lēto ražojumu tirgus daļā. Vidēji importētāji, kuri sadarbojās un ir aktīvi vidējas dārdzības un dārgo ražojumu tirgus daļā, ziņoja, ka to vidējā pirkšanas cena ir aptuveni EUR 11 par pāri. Jāatzīmē, ka to piemērotais uzcenojums ir ļoti ievērojams, vidēji aptuveni 200 %. Citiem vārdiem sakot, to tālākpārdošanas cena vidēji pārsniedza EUR 30 par pāri. Šādu uzcenojuma līmeni izskaidro pievienotā vērtība, ko tie rada Kopienā (specifiskas izmaksas, kas saistītas ar dizainu, pētniecības un attīstības avotiem, u. c.) uz ievērojamie izdevumi, kas attiecas uz pārdošanu un zīmolu. Ziņoja, ka peļņa vidēji ir aptuveni 10 % no apgrozījuma.

(271)

Otrā importētāju kategorija vairāk vērsta uz apjomu un tajā ietilpst vairumtirgotāji vai pat nespecializētie lielveikali. Pārbaudot lētāko ražojumu importētāju sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem, konstatēja, ka to vidējā importa cena ir EUR 6 par pāri. Izmeklēšana konstatēja, ka IP laikā tie piemēroja 75 % uzcenojumu un ziņoja, ka to vidējā peļņas starpība ir 17 % no apgrozījuma. To izskaidro fakts, ka tiem ir zemas struktūras izmaksas un zema pievienotā vērtība Kopienā, bet arī mazāki pārdošanas izdevumi. Šajos uzņēmumos nodarbināto skaits arī ir ierobežots, t. i., saskaņā ar skaitļiem, ko ziņoja uzņēmumi, kuri sadarbojās, vidēji par 10 mazāk vienā uzņēmumā.

(272)

Tā kā stāvoklis ir atšķirīgs, tad sagaidāms, ka pasākumi, kas izpaužas kā procentuālais maksājums, atšķirīgi ietekmēs noteiktas importētāju kategorijas. Patiesībā pirmās kategorijas gadījumā, tā kā maksājumu piemēro augstākajai importa cenai, tad absolūtā pasākumu vērtība arī būs attiecīgi augstāka. Šo ietekmi tomēr jāskata to tālākpārdošanas cenas līmeņa kontekstā. Patiesībā jāatceras, ka šie importētāji vidēji piemēro 200 % uzcenojumu. Tādējādi, pat ja importa cenu pieaugums pilnībā tiktu novirzīts uz patērētājiem, t. i., lielākoties mazumtirgotājiem un izplatītājiem, tas absolūtā izteiksmē radītu tikai nelielu to tālākpārdošanas cenu pieaugumu. Iespējams, ka tas ievērojami neietekmētu pārdošanas apjomu, jo šie importētāji lielākoties ražo vidējas dārdzības un dārgus ražojumus. Tomēr ir iespējams, ka daļu no importa cenu pieauguma būs jāabsorbē šiem uzņēmumiem, kas vai nu pazeminās to pārdošanas izmaksas, vai izraisīs to peļņas samazināšanos. Tie tādēļ var īstermiņā just zināmu negatīvu ietekmi, īpaši attiecībā uz pasūtījumiem, kas pieņemti par nolīgtu cenu pirms spēkā stājušies pagaidu antidempinga pasākumi. Sīkāk šis jautājums aplūkots turpmāk 286. apsvērumā līdz 290. apsvērumā.

(273)

Otrās kategorijas importētāju gadījumā procentuālais maksājums radītu mērenu absolūto cenu pieaugumu, jo to importa cena ir salīdzinoši zema. Pastāvot salīdzinoši ērtam peļņas līmenim, t. i., importētājiem, kuri sadarbojās vidējais (svērtais) lielums IP laikā ir 17 %, sagaidāms, ka šie pasākumi nopietni neietekmēs šo uzņēmumu finanšu stāvokli. Jāatzīmē, ka tā kā šīs kategorijas importētāju darbība vērsta uz apjomu, ir iespējams, ka tie importētāji, kuri nesadarbojās, arī pieder šai kategorijai, un tas, ka nav gaidītās negatīvās ietekmes uz to finanšu stāvokli, varbūt izskaidro to nevēlēšanos sadarboties. Tomēr tāpat kā pirmās importētāju kategorijas gadījumā (286. līdz 290. apsvērums) pagaidu antidempinga pasākumu ietekme var būt ievērojama, īpaši, jo šīs kategorijas importētāji koncentrējas uz ievedumu apjomu.

(274)

Tomēr ir svarīgi uzsvērt to, ka iepriekšminētās analīzes pamatā ir vidējie rādītāji, ko sniedza importētāji, kuri sadarbojās. Tādējādi atkarībā no tā, kādi ir importētāju individuālie darbības rezultāti salīdzinājumā ar šiem vidējiem rādītājiem, tos šie pasākumi var ietekmēt atšķirīgi. Turklāt jāatzīmē, ka importētāji parasti veido ilgtermiņa attiecības ar piegādātājiem, dažreiz pat veido līgumsabiedrības, un bieži uzņemas saistības saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem par pasūtījumiem, kurus pieņem vairākus mēnešus pirms faktiskās piegādes. Tādējādi piegādātāju vai pat izcelsmes valsts maiņa ne tikai prasa laiku, bet ir arī saistīta ar papildu izdevumiem. Turklāt importētājiem var izveidoties situācija, kad tie jau uzņēmušies saistības par tālākpārdošanas cenām pasūtījumiem, kas veikti attiecīgajās valstīs un kuri tiks piegādāti vēlāk. Rezultātā šie importētāji nevar pat daļēji novirzīt papildu maksājumu, kas šajā gadījumā izraisītu negatīvu finanšu ietekmi. Nevar izslēgt, ka daži importētāji nevarēs viegli pārdzīvot šādu finanšu satricinājumu.

(275)

Iepriekšminēto iemeslu dēļ var secināt, ka pasākumu ieviešana var patiešām negatīvi ietekmēt dažu importētāju finanšu stāvokli. Tomēr kopumā nav sagaidāms, ka šai negatīvajai ietekmei būs ievērojama finanšu ietekme uz importētāju vispārējo stāvokli. Tas attiecas uz to importētāju kategoriju, kas aktīvi darbojas lētāko ražojumu tirgus daļā, un kuri patlaban gūst labumu no elastīgāka finanšu stāvokļa. Šie importētāji iespējams importē ievērojamu daļu no apaviem ar ādas virsu, kuru izcelsme ir attiecīgajās valstīs.

(276)

Iepriekšminētā analīze parādīja, ka Kopienas ražošanas nozares interesēs ir ieviest pasākumus, jo sagaidāms, ka šie pasākumi vismaz ierobežos importa par dempinga cenām pieplūdumu, kam pierādīta ievērojama negatīva ietekme uz Kopienas ražošanas nozares finanšu stāvokli. Sagaidāms, ka citi Kopienas ražotāji arī gūs labumu no šiem pasākumiem.

(277)

Analīzes parādīja arī to, ka antidempinga pasākumu ietekme neskars patērētājus vai, ja skars, ietekme nebūs būtiska.

(278)

Var gadīties, ka pieaug izplatītāju un mazumtirgotāju attiecīgā ražojuma pirkšanas cena, bet salīdzinājumā ar vispārējām izmaksām un stāvokli, pasākumi tos ievērojami neietekmēs.

(279)

Kopumā importētāji spēs pārdzīvot pasākumu ieviešanu, kaut gan tas būs atkarīgs no to konkrētās situācijas, jo daži patiesi varētu just zināmu negatīvu ietekmi. Tas ir galvenokārt saistīts ar to, ka tie bieži iesaistās ilgtermiņa līgumos ar piegādātājiem, un reizēm tiem ir tālākpārdošanas cenu saistības.

(280)

Tomēr uzskata, ka pasākumu ieviešana, t. i., zaudējumus radoša dempinga likvidēšana, ļautu Kopienas ražošanas nozarei saglabāt savu darbību uz izbeigt secīgu uzņēmumu slēgšanu un darba vietu zaudēšanu, ko tā pieredzējusi pēdējos gados, un ka negatīvā ietekme, kādu pasākumi radīs dažiem citiem Kopienas tirgus dalībniekiem, ir proporcionāla salīdzinājumā ar labumiem, ko gūs Kopienas ražošanas nozare.

(281)

Tomēr tas neattiecas uz bērnu apaviem, kuri pagaidām jāizslēdz no šo pasākumu darbības jomas. Šo jautājumu padziļināti pārskatīs vēlreiz, iekams tiek noteikti galīgie antidempinga pasākumi.

(282)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, tā radītajiem zaudējumiem un Kopienas interesēm, nepieciešams noteikt pagaidu pasākumus attiecīgo preču importam no ĶTR un Vjetnamas.

(283)

Noteikto galīgo antidempinga pasākumu līmenim jābūt pietiekamam, lai likvidētu Kopienas ražošanas nozares zaudējumus, ko rada imports par dempinga cenām, nepārsniedzot konstatētās dempinga starpības. Aprēķinot maksājuma lielumu, kas nepieciešams, lai likvidētu zaudējumus radošā dempinga ietekmi, uzskatīja, ka ikvienam pasākumam vajadzētu ļaut Kopienas ražošanas nozarei atgūt savas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļiem, ko varētu pamatoti gūt normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(284)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēja, ka 2 % no apgrozījuma uzskatāmi par pieņemamu peļņu, ko Kopienas ražošanas nozarē varētu gūt, ja nepastāvētu imports par dempinga cenām. Tas atbilst augstākajam peļņas līmenim, ko Kopienas ražošanas nozare guva izmeklēšanas periodā, proti 2002. gadā, kad attiecīgo valstu tirgus daļa salīdzinājumā ar IP bija salīdzinoši neliela.

(285)

Nepieciešamo cenas pieaugumu tad noteica, pamatojoties uz salīdzinājumu starp vidējo svērto importa cenu tādā pašā tirdzniecības līmenī, kas noteikta cenu samazināšanas aprēķinam, un zaudējumu neradošu cenu precēm, ko Kopienas tirgū pārdod Kopienas ražošanas nozare. Zaudējumus neradošu cenu ieguva, koriģējot katra Kopienas ražošanas nozares uzņēmuma pārdošanas cenu līdz līmenim, kad ražošana notiek bez zaudējumiem, un pieskaitot iepriekšminēto peļņu. Ikviena starpība, ko rada šis salīdzinājums, tad tika izteikta procentos no kopējās CIF importa vērtības.

(286)

Ņemot vērā notiekošo un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu uzskatāms, ka ĶTR un Vjetnamas izcelsmes importam jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi vai nu dempinga vai zaudējumu starpības apmērā, atkarībā no tā, kura ir zemāka un saskaņā ar noteikumu par zemāku maksājumu.

(287)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, pagaidu maksājuma līmenis, pamatojoties uz zaudējumu starpībām, būtu šāds:

(288)

Ņemot vērā pašreizējās izmeklēšanas izņēmuma apstākļus, jo īpaši to, ka tā attiecas uz gatavām patēriņa pamatprecēm, kurām ir ierobežots izmantojuma laiks, kuru ietekmē modes tendences un kura tirdzniecībai ir unikālas īpašības, uzskata par piemērotu pakāpeniski sākt antidempinga pasākumus. Tā kā Kopienas ražošanas nozare cietusi zaudējumus, ko radījusi attiecīgo valstu negodīga tirdzniecības prakse IP pēdējā posmā, rezultātā samazinājās tās ražošanas jauda. Kopienas ražotāju nevar nekavējoties piegādāt vajadzīgajos apjomos, ja pasākumu rezultātā samazinās importa līmenis. Kā tika aplūkots 176. apsvērumā, pirms kaitējumu radoša dempinga darbībām, par kurām notiek izmeklēšana, kopienas ražošanas nozares ražošanas līmeņi bija krietni augstāki. Pakāpeniski nosakot antidempinga maksājumu Kopienas ražošanas nozare īsā laikā varēs sasniegt iepriekšējos ražošanas līmeņus. Turklāt, atvēlot Kopienas ražošanas nozarei pietiekoši laika savu ražošanas līmeņu paaugstināšanai, attiecīgā ražojuma pieejamība paliks saprātīgos līmeņos, lai apmierinātu patērētāju pieprasījumu.

(289)

Turklāt attiecīgais ražojums ir patēriņa prece, kuru ietekmē modes tendences un parasti iepērk importētāji un mazumtirgotāji, pamatojoties uz vidēja termiņa līgumiem, kuriem cenas bieži vien ir jau noteiktas preču pasūtīšanas brīdī. Tāpēc pārorientēšanās no piegādātājiem vai pat izcelsmes valsts ir ne tikai laikietilpīga, bet arī nozīmē papildu izdevumus. Bez tam importētāji var saskarties ar situāciju, kurā viņi ir uzņēmušies tālākpārdošanas cenu saistības par pasūtījumiem, kurus tie veikuši attiecīgajās valstīs un kas tiks piegādāti tikai vēlāk. Līdztekus par tiem līgumiem, kuros preču piegāde ir tūlītēja, nebūs iespējams iegūt citus piegādes avotus sagatavošanās dēļ ražošanai.

(290)

Šie ilgie sagatavošanās laiki īpaši saistās ar to, ka apavu ražošanu ietekmē modes tendences, bet arī sezonas aspekti. Tiešām, pirms konkrētas sezonas jāizstrādā apavu dizains, jāizraugās izejvielas, ir atrasti piemērotie izejvielu piegādātāji un laikus jāsagatavo noteikti ražošanas instrumenti (veidnes) un modeļi. Šādas apavu nozares tirdzniecības īpašības nozīmē ilgstošu sagatavošanās laiku starp pasūtījumu un piegādi, kas nozīmē to, ka importētājiem jāplāno iepriekš un tirdzniecības noteikumu izmaiņas var būt ļoti graujošas. Tādējādi uzskata, tirdzniecības interesēs ir kopumā izvairīties no situācijām, kurās tirgotājiem ir noteikti papildu maksājumi par nopirktajiem ražojumiem un tos iekasē mēnešiem iepriekš.

(291)

Secinot, šādā gadījumā negatīvā ietekme uz tirdzniecību neitralizētu Kopienas ražošanas nozares iespējamās priekšrocības, ja nekavējoties pilnā apjomā tiks noteikti pasākumi.

(292)

Tādējādi uzskata, ka Kopienas interesēs būtu, lai maksājuma pilnais apjoms tiktu ieviests pakāpeniski četros posmos, lai nodrošinātu, ka tiek likvidēta zaudējumu radošā dempinga radītā negodīgā tirdzniecības prakse un puses var pielāgoties jaunajai situācijai, vienlaicīgi saglabājot atvērtu Kopienas tirgu, tradicionālo tirdzniecības plūsmu un nodrošinot piegāžu pieejamību, kas atbilst pieprasījumam. Maksājumus noteiks pieaugumos 25 % apmērā. Īso adaptēšanās laikposmu dēļ (seši mēneši) uzskatīja par atbilstošu noteikt maksājumu pilnā apjomā pēc iespējas tuvāk pagaidu maksājumu spēkā esības beigām, lai nodrošināti netraucētu pilna apjoma maksājuma noteikšanu. Īpaši tiek uzsvērts tas, ka šāda pieeja ir izraudzīta sakarā ar unikālo apavu ražošanas nozares būtību un tās izmantošana stingri jāattiecina tikai uz šīs izmeklēšanas pagaidu secinājumiem.

(293)

Tādēļ pagaidu antidempinga maksājumi jāievieš šādi:

(294)

Lai nodrošinātu to, ka visa veida apdraudējums par nepatiesiem paziņojumiem vai antidempinga pasākumu apiešanu ir samazināts līdz minimumam, pastiprināta administratīvā importēšanas uzraudzības sistēma, pamatojoties uz Komisijas Regulas (EK) 2454/93 308. panta d) apakšpunktu (5) ļaus saņemt informāciju agrīnākā posmā par attiecīgo importa attīstību. Ja konstatē, ka pierādījumi norāda uz ievērojamām importa attīstības pārmaiņām, to steidzami izmeklēs Komisija.

(295)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka periods, kura laikā ieinteresētās personas, kuras pieteicās paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā periodā, var par sevi paziņot rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jāatzīmē, ka konstatējumi attiecībā uz maksājuma noteikšanu, kas izdarīti šīs regulas nolūkā, ir provizoriski un tos iespējams pārskatīt ar nolūku ieviest jebkādu galīgo maksājumu,

1.

Ar šo tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums atsevišķu apavu ar ādas vai mākslīgās ādas virsu ievedumiem, izņemot apavus, kuru ražošanā izmantotas īpašas tehnoloģijas, bērnu apavus un apavus ar aizsargplāksnīti purngalā, kuru izcelsmes valsts ir Ķīnas Tautas Republika un Vjetnama un kuri atbilst šādiem KN (TARIC) kodiem: ex 6403 20 00, ex 6403 30 00, ex 6403 51 15, ex 6403 51 19, ex 6403 51 95, ex 6403 51 99, ex 6403 59 11, ex 6403 59 35, ex 6403 59 39, ex 6403 59 95, ex 6403 59 99, ex 6403 91 13, ex 6403 91 16, ex 6403 91 18, ex 6403 91 93, ex 6403 91 96, ex 6403 91 98, ex 6403 99 11, ex 6403 99 33, ex 6403 99 36, ex 6403 99 38, ex 6403 99 93, ex 6403 99 96, ex 6403 99 98 un ex 6405 10 00 (6) (TARIC kodi 6403200090, 6403300029, 6403300099, 6403511590, 6403511990, 6403519590, 6403519990, 6403591190, 6403593590, 6403593990, 6403599590, 6403599990, 6403911399, 6403911699, 6403911899, 6403919399, 6403919699, 6403919899, 6403991190, 6403993390, 6403993690, 6403993890, 6403999329, 6403999399, 6403999629, 6403999699, 6403999829, 6403999899 un 6405100090).

2.

Šīs regulas nolūkā piemēro šādas definīcijas:

3.

Pagaidu antidempinga maksājuma likme, ko pirms nodokļu nomaksas piemēro 1. punktā aprakstīto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai, ir šāda.

4.

Laižot brīvā apgrozībā Kopienā 1. punktā minēto attiecīgo ražojumu, tam piemēro nodrošinājumu, kas ir ekvivalents pagaidu maksājuma apjomam.

5.

Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

6.

Dalībvalstis un Komisija cieši sadarbojas, lai nodrošinātu atbilstību ar šo regulu, cita starpā, ar uzraudzības sistēmu.