Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32004D2241

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2241/2004/EK (2004. gada 15. decembris) par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass)

OV L 390, 31.12.2004, p. 6–20 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (BG, RO, HR)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 21/05/2018; Atcelts ar 32018D0646

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2004/2241/oj

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 390/6


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 2241/2004/EK

(2004. gada 15. decembris)

par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 149. un 150. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā

(1)

lielāka kvalifikāciju un kompetences pārskatāmība visā Eiropā atvieglinās mobilitāti mūžizglītības nolūkos, tādējādi sekmējot kvalitatīvas izglītības un mācību attīstību, un veicinās mobilitāti nodarbinātības dēļ valstu un nozaru starpā;

(2)

Mobilitātes rīcības plānā (4), kurš apstiprināts Nicā 2000. gada 7. un 9. decembrī sanākušajā Eiropadomē, un Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā 2001/613/EK (2001. gada 10. jūlijs) par studentu, mācāmo personu, brīvprātīgu darbinieku, mācībspēku un instruktoru mobilitāti Kopienā (5) ieteica dokumentus visur lietot tā, lai kvalifikācijas un kompetence kļūtu pārskatāmākas, veidojot Eiropas kvalifikāciju telpu. Komisijas rīcības plānā par iemaņām un mobilitāti bija aicināts izveidot un stiprināt instrumentus, kas sekmē kvalifikāciju pārskatāmību un izmantojamību, tādējādi veicinot mobilitāti gan nozarēs, gan starp nozarēm. Barselonā 2002. gada 15. un 16. martā sanākusī Eiropadome pieprasīja veikt papildu darbības, lai ieviestu instrumentus, ar ko uzlabot diplomu un kvalifikāciju pārskatāmību. Padomes Rezolūcijā (2002. gada 3. jūnijs) par iemaņām un mobilitāti (6) un Padomes Rezolūcijā (2002. gada 27. jūnijs) par mūžizglītību (7) aicina izvērst plašāku sadarbību, cita starpā, lai izveidotu pārskatāmības un atzīšanas sistēmu, balstoties uz pastāvošiem instrumentiem;

(3)

Padomes Rezolūcijā (2002. gada 19. decembris) par paplašinātu Eiropas sadarbību arodizglītības un arodmācību jomā (8) ir aicināts veikt darbības, kas palielina pārskatāmību arodizglītības un arodmācību jomā, īstenojot un racionalizējot informācijas līdzekļus un tīklus, tostarp iekļaujot pastāvošos instrumentus vienotā sistēmā. Šajā sistēmā būtu jābūt dokumentu portfelim ar kopēju marku un kopēju logotipu, kuru papildina pietiekamas informācijas sistēmas un ko popularizē ar ilgstošiem veicināšanas pasākumiem Eiropas un valstu līmenī;

(4)

Pēdējos gados gan Kopienas, gan starptautiskā līmenī ir izveidoti vairāki jauni instrumenti, lai palīdzētu Eiropas pilsoņiem, meklējot darbu vai piesakoties mācībām, labāk darīt zināmus savas kvalifikācijas un kompetenci. Pie tādiem pieder kopējs Eiropas formāts dzīves aprakstam (CV), kas ierosināts Komisijas 2002. gada 11. marta Ieteikumā 2002/236/EK (9), diplomu pielikumi, kas ierosināti 1997. gada 11. aprīlī Lisabonā pieņemtajā Konvencijā par to kvalifikāciju atzīšanu, kuras saistītas ar augstāko izglītību Eiropas reģionā, Europass mācību dokuments, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 1999/51/EK (1998. gada 21. decembris) par “Eirotakas” veicināšanu ar darbu saistītās mācībās, ietverot mācekļa praksi (10), kā arī Eiropas Padomes izstrādātais apliecības pielikums un Eiropas valodu portfelis. Šie instrumenti būtu jāietver vienotā sistēmā;

(5)

būtu jāparedz, ka, tiklīdz vienotas sistēmas īstenošanas struktūra un procedūras būs izveidotas un darbosies, tajā varētu iekļaut arī citus dokumentus, kas ir saderīgi ar tās mērķi. Cita starpā, vienotu sistēmu varētu vēl paplašināt, tajā iekļaujot dokumentu, kas reģistrētu turētāja kompetenci informācijas tehnoloģijas jomā;

(6)

kvalitatīvas informācijas un norādījumu sniegšana ir svarīgs faktors, lai uzlabotu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmību. Esošajiem pakalpojumiem un tīkliem jau ir ievērojama nozīme, ko varētu pastiprinātu, veidojot ciešāku sadarbību, lai celtu Kopienas darbību vērtību;

(7)

tādēļ ir jānodrošina saskanība un savstarpēja papildināmība starp ar šo lēmumu īstenotām darbībām un citu attiecīgu politiku, instrumentiem un rīcību. Pie tiem - Kopienas līmenī - pieder Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop), kas izveidots ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75 (11), Eiropas Izglītības fonds, kas izveidots ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1360/90 (12), un Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (EURES), kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2003/8/EK (2002. gada 23. decembris), ar ko īsteno Padomes Regulu (EEK) Nr. 1612/68 attiecībā uz darba piedāvājumu un pieprasījumu apkopošanu un apmierināšanu (13). Tāpat starptautiskā līmenī ir Eiropas valstu akadēmiskās atzīšanas informācijas centru tīkls (ENIC), ko izveidojusi Eiropas Padome un UNESCO;

(8)

Europass mācību dokuments, kas izveidots ar Lēmumu 1999/51/EK, tādēļ būtu jāaizstāj ar līdzīgu dokumentu, kam ir plašāka darbības joma un ko izmanto, lai reģistrētu visus laikposmus, kuros jebkur Eiropā mācību nolūkos īstenota starpvalstu mobilitāte jebkurā līmenī un jebkuram mērķim, un kas atbilst attiecīgiem kvalitātes kritērijiem;

(9)

Europass sistēma būtu jāīsteno ar attiecīgo valstu struktūru starpniecību atbilstīgi 54. panta 2. punkta c) apakšpunktam un 3. punktam Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (14);

(10)

visām valstīm, kas pievienojas Eiropas Savienībai, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kas nav Kopienas valstis, un Eiropas Savienības kandidātvalstīm jābūt tiesīgām piedalīties sistēmā saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem tiesību instrumentos, kas reglamentē Kopienas un minēto valstu attiecības. Būtu jādod iespēja gūt labumu no šīs sistēmas arī trešo valstu pilsoņiem, kas dzīvo Eiropas Savienībā;

(11)

attiecībā uz šo lēmumu sociālajiem partneriem ir liela nozīme, un viņiem būtu jābūt iesaistītiem tā īstenošanā. Arodmācību padomdevēja komiteja, kura izveidota ar Padomes Lēmumu 63/266/EEK (1963. gada 2. aprīlis), ar ko nosaka kopējās arodmācību politikas īstenošanas vispārīgos principus (15), un kurā ir sociālo partneru un dalībvalstu iestāžu pārstāvji, būtu regulāri jāinformē par šā lēmuma īstenošanu. Sociālajiem partneriem Eiropas līmenī un citām attiecīgām ieinteresētām personām, tostarp izglītības un mācību struktūrām, būs īpaša nozīme attiecībā uz ierosmēm par pārskatāmību, ko varētu ar laiku iekļaut Europass sistēmā;

(12)

tā kā dalībvalstis nespēj pienācīgi sasniegt šā lēmuma mērķi, proti, izveidot vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai, un tos labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā paredzēts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu ar šo lēmumu nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai;

(13)

šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (16);

(14)

būtu jāatceļ Lēmums 1999/51/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo lēmumu izveido vienotu Kopienas sistēmu, lai nodrošinātu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmību, izveidojot personīgu, saskaņotu dokumentu portfeli ar nosaukumu “Europass”, ko pilsoņi var brīvprātīgi izmantot, lai visā Eiropā labāk darītu zināmas un uzrādīt savas kvalifikācijas un kompetenci. Europass vai jebkura Europass dokumenta izmantošana neuzliek nekādas saistības un nepiešķir nekādas tiesības, kas nav paredzētas šajā lēmumā.

2. pants

Europass dokumenti

Europass dokumenti ir:

a)

šā lēmuma 5. pantā minētais Europass dzīves apraksts (še turpmāk - “Europass-CV”);

b)

šā lēmuma 6. līdz 9. pantā minētie dokumenti;

c)

visi citi dokumenti, ko Komisija ir apstiprinājusi par Europass dokumentiem saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem un 4. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. pants

Sociālie partneri

Neskarot 4. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija apspriežas ar sociālajiem partneriem un citām attiecīgām ieinteresētām personām Eiropas līmenī, tostarp izglītības un mācību struktūrām.

4. pants

Komitejas procedūra

1.   Šā lēmuma 2. punkta c) apakšpunkta piemērošanai, atkarībā no attiecīgā dokumenta iedabas, Komisijai palīdz Socrates komiteja un/vai Leonardo komiteja, kas attiecīgi izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 253/2000/EK (2000. gada 24. janvāris), ar ko ievieš otro posmu Kopienas darbības programmai izglītības jomā “Socrates” (17), un Padomes Lēmumu 1999/382/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko ievieš Kopienas profesionālās izglītības darbības programmas “Leonardo da Vinci” otro posmu (18).

2.   Ja uz šo punktu ir dota atsauce, piemēro 4. un 7. pantu Lēmumā 1999/468/EK, ņemot vērā minētā lēmuma 8. pantu.

5. pants

Europass-CV

Europass-CV dod pilsoņiem iespēju skaidri un saprotami sniegt informāciju par visām savām kvalifikācijām un kompetenci. Europass-CV ir tāds, kā izklāstīts II pielikumā.

6. pants

Europass mobilitātes dokuments

Europass mobilitātes dokumentā norāda laikposmus, ko dokumenta turētājs ir pavadījis, mācoties valstīs, kas nav viņa valsts. Europass mobilitātes dokuments ir izklāstīts III pielikumā.

7. pants

Europass diploma pielikums

Europass diploma pielikums sniedz informāciju par tā turētāja sasniegumiem augstākā izglītībā. Europass diploma pielikums ir izklāstīts IV pielikumā.

8. pants

Europass valodu portfelis

Europass valodu portfelis dod pilsoņiem iespēju uzrādīt savu valodu prasmi. Europass valodu portfelis ir izklāstīts V pielikumā.

9. pants

Europass apliecības pielikums

Europass apliecības pielikumā apraksta kompetenci un kvalifikācijas, kas atbilst arodmācību apliecībai. Europass apliecības pielikums ir izklāstīts VI pielikumā.

10. pants

Europass internetā

Lai īstenotu šo lēmumu, Komisija un attiecīgās valsts iestādes sadarbojas, lai izveidotu un pārvaldītu uz interneta bāzētu Europass informācijas sistēmu, kas ietver gan elementus, ko pārvalda Kopienas līmenī, gan elementus, ko pārvalda valstu līmenī. Informācijas sistēma, ko izmanto Europass sistēma, ir izklāstīta VII pielikumā.

11. pants

Valsts Europass centri

1.   Katra dalībvalsts atbild par šā lēmuma īstenošanu valsts līmenī. Tālab katra dalībvalsts izraugās savu Valsts Europass centru (VEC), kas atbild par visu šajā lēmumā minēto darbību koordināciju valstī un pēc vajadzības aizstāj vai attīsta pastāvošas struktūras, kas pašlaik veic līdzīgas darbības.

Ar šo izveido Eiropas VEC tīklu. Tā darbības koordinē Komisija.

2.   VEC:

a)

sadarbībā ar attiecīgām valstu struktūrām saskaņo darbības, kas saistītas ar Europass dokumentu pieejamības veicināšanu vai to izsniegšanu, vai vajadzības gadījumā veic šādas darbības;

b)

izveido un pārvalda valsts informācijas sistēmu saskaņā ar 10. punktu;

c)

veicina Europass izmantošanu, tostarp ar interneta pakalpojumu starpniecību;

d)

sadarbībā ar attiecīgām valsts organizācijām nodrošina to, ka atsevišķiem pilsoņiem ir pieejama pietiekama informācija un norādījumi par Europass un tā dokumentiem;

e)

palīdz sniegt informāciju un norādījumus par izglītības iespējām visā Eiropā, izglītības un mācību sistēmu struktūru un citiem jautājumiem, kas saistīti ar mobilitāti izglītības nolūkos, jo īpaši, cieši sadarbojoties ar attiecīgiem Kopienas un valstu dienestiem, un vajadzības gadījumā dara pilsoņiem pieejamu rokasgrāmatu par mobilitāti;

f)

valsts līmenī apsaimnieko Kopienas finanšu atbalstu visām ar šo lēmumu saistītām darbībām;

g)

līdzdarbojas Eiropas VEC tīklā.

3.   VEC darbojas kā īstenošanas struktūra valsts līmenī saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu.

12. pants

Komisijas un dalībvalstu kopīgie uzvedumi

Komisija un dalībvalstis:

a)

nodrošina, ka Kopienas un valsts līmenī notiek pietiekami reklāmas un informācijas pasākumi, kas cita starpā aptver pilsoņus, vispārējās un profesionālās izglītības pakalpojumu sniedzējus un sociālos partnerus un uzņēmumus, tostarp mazos un vidējos uzņēmumus, pēc vajadzības papildinot un integrējot VEC darbību;

b)

pienācīgā līmenī nodrošina pietiekamu sadarbību ar attiecīgiem dienestiem, jo īpaši ar EURES dienestu un citiem Kopienas dienestiem;

c)

veicina vienādas iespējas, jo īpaši, palielinot visu attiecīgo iesaistīto personu informētību;

d)

nodrošina to, ka visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp izglītības un mācību struktūras un sociālie partneri, ir iesaistīti šā lēmuma īstenošanā;

e)

nodrošina to, ka attiecībā uz visām darbībām, kas ir saistītas ar šā lēmuma īstenošanu, ir pilnībā ievēroti attiecīgie Kopienas un valstu tiesību akti par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību.

13. pants

Komisijas uzdevumi

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina to, ka darbības, kas ir saistītas ar šā lēmuma īstenošanu, vispārīgi saskan ar citiem būtiskiem Kopienu politikas virzieniem, instrumentiem un darbībām, jo īpaši izglītības, arodmācību, jaunatnes, nodarbinātības, sociālās integrācijas, zinātnes, pētniecības un tehnoloģijas attīstības jomā.

2.   Īstenojot šo lēmumu, Komisija izmanto Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) zināšanas un prasmes, ievērojot Regulu (EEK) Nr. 337/75. Saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem un attiecīgās jomās Komisijas un Eiropas Izglītības fonda aizbildnībā īsteno koordināciju, kā paredzēts Regulā (EEK) Nr. 1360/90.

3.   Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi, kā arī citas attiecīgas struktūras un jo īpaši Arodmācību padomdevēju komiteju par šā lēmuma īstenošanu.

14. pants

Iesaistītās valstis

1.   Šajā lēmumā minētajās darbībās var piedalīties valstis, kas pievienojas Eiropas Savienībai, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas valstis, kas nav Kopienas valstis, saskaņā ar EEZ līgumā paredzētajiem noteikumiem.

2.   Eiropas Savienības kandidātvalstis arī var piedalīties saskaņā ar to attiecīgiem Eiropas līgumiem.

15. pants

Vērtējums

Līdz 2008. gada 1. javārim un turpmāk ik pēc četriem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šā lēmuma īstenošanas novērtējuma ziņojumu, ņemot par pamatu kādas neatkarīgas struktūras veiktu novērtējumu.

16. pants

Finanšu noteikumi

Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina gada apropriācijas, ievērojot finanšu plāna robežas. Izdevumus, kas radušies saistībā ar šo lēmumu, pārvalda saskaņā ar VIII pielikumu.

17. pants

Atcelšana

Lēmumu 1999/51/EK atceļ.

18. pants

Spēkā stāšanās

Šis lēmums stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī.

19. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2004. gada 15. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. NICOLAÏ


(1)  OV C 117, 30.4.2004., 12. lpp.

(2)  OV C 121, 30.4.2004., 10. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2004. gada 22. aprīļa Atzinums (“Oficiālajā Vēstnesī” vēl nav publicēts), Padomes 2004. gada 21. oktobra Kopējā nostāja (“Oficiālajā Vēstnesī” vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta 2004. gada 14. decembra Nostāja (“Oficiālajā Vēstnesī” vēl nav publicēta).

(4)  OV C 371, 23.12.2000., 4. lpp.

(5)  OV L 215, 9.8.2001., 30. lpp.

(6)  OV L 162, 6.7.2002., 1. lpp.

(7)  OV L 163, 9.7.2002., 1. lpp.

(8)  OV L 13, 18.1.2003., 2. lpp.

(9)  OV L 79, 22.3.2002., 66. lpp.

(10)  OV L 17, 22.1.1999., 45. lpp.

(11)  OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1655/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 41. lpp.).

(12)  OV L 131, 23.5.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1648/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 22. lpp.).

(13)  OV L 5, 10.1.2003., 16. lpp.

(14)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(15)  OV 63, 20.4.1963., 1338. lpp.

(16)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(17)  OV L 28, 3.2.2000., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

(18)  OV L 146, 11.6.1999., 33. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 885/2004.


I PIELIKUMS

Kritēriji 2. panta c) apakšpunktā minēto jauno EUROPASS dokumentu ieviešanai

Visiem jauniem Europass dokumentiem būtu jāatbilst šādiem minimālajiem kritērijiem.

1.

Uz ko tie attiecas: Europass dokumentiem būtu īpaši jātiecas uzlabot kvalifikāciju un kompetences pārskatāmību.

2.

Eiropas dimensija: neskarot to brīvprātīgo iedabu, būtu jābūt iespējai piemērot Europass dokumentus visās dalībvalstīs.

3.

Dokumentu valoda: Europass dokumentu paraugiem būtu jābūt pieejamiem vismaz visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

4.

Izmantojamība: Europass dokumentiem būtu jāder efektīvai izplatīšanai, vajadzības gadījumā - ar dokumentu izsniedzēju iestāžu starpniecību, gan papīra formā, gan elektroniski.


II PIELIKUMS

EUROPASS DZĪVES APRAKSTS (EUROPASS CV)

1.   Apraksts

1.1.

Europass-CV pamatojas uz vienotu Eiropas formātu dzīves aprakstiem (CV), kas piedāvāts ar Ieteikumu 2002/236/EK.

Ar to pilsoņiem dod paraugu tam, kā sistemātiski, hronoloģiski un elastīgi uzrādīt savas kvalifikācijas un kompetenci. Tajā ir doti konkrēti norādījumi par dažādām tā ailēm; ir arī sagatavotas metodiskās norādes un piemēri, lai palīdzētu pilsoņiem aizpildīt Europass CV.

1.2.

Europass-CV ietver kategorijas, lai uzrādītu

personīgu informāciju, valodu prasmi, darba pieredzi un sasniegumus izglītībā un mācībās,

personas papildu kompetences, uzsverot tehniskās, organizatoriskās, mākslinieciskās un sociālās iemaņas,

papildu informāciju, ko varētu pievienot Europass CV kā vienu vai vairākus pielikumus.

1.3.

Europass-CV ir personas dokuments, kas ietver atsevišķu pilsoņu sniegtos paziņojumus par sevi.

1.4.

Dokumenta veidne ir diezgan detalizēta, bet katrs atsevišķs pilsonis var izvēlēties, kuras ailes aizpildīt. Pilsoņiem, kas aizpilda elektronisko veidlapu - vai nu lejupielādētu, vai tiešsaistes režīmā - būtu jāatļauj izdzēst jebkuru lauku, ko viņi nevēlas aizpildīt. Piemēram, personai, kas nenorāda savu dzimumu vai kam nav nekādu tehnisku iemaņu, par ko ziņot, būtu jāatļauj izdzēst attiecīgās ailes, lai ekrānā vai izdrukātā versijā nebūtu tukšu aiļu.

1.5.

Europass-CV ir Europass kodols: attiecīga pilsoņa Europass portfelis ietver pilsoņa paša aizpildīto Europass-CV un vienu vai vairākus citus Europass dokumentus atbilstīgi konkrētā pilsoņa izglītības un darba pieredzei. Europass-CV elektroniskai veidlapai vajadzētu dot iespēju izveidot saites no tā iedaļām uz attiecīgajiem Europass dokumentiem, piemēram, no iedaļas par izglītību un mācībām uz diploma pielikumu vai apliecības pielikumu.

1.6.

Saskaņā ar šā lēmuma 12. panta e) apakšpunktu, kompetentas iestādes, rīkojoties ar Europass-CV, veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka pilnībā ir ievēroti attiecīgi Kopienas un valsts noteikumi par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību.

2.   Europass-CV vispārējā struktūra

Še turpmāk ielogā ir dots paraugs Europass-CV struktūrai un tekstam. Komisija un kompetentas valsts iestādes vienosies gan par papīra, gan par elektroniskās versijas kārtojumu, kā arī par pārmaiņām struktūrā un tekstā.

Teksts kursīvā ir paredzēts kā palīglīdzeklis dokumenta aizpildīšanai.

Image


III PIELIKUMS

EUROPASS MOBILITĀTES DOKUMENTS

1.   Apraksts

1.1.

Europass mobilitātes dokuments ir paredzēts, lai vienotā Eiropas formātā norādītu Eiropas mācību taku, kas definēta 1.2. iedaļā.

Tas ir personas dokuments, kurā norāda konkrēta turētāja veiktu Eiropas mācību taku. Tas palīdzēs tā turētājam labāk informēt citus par to, ko viņš ir ieguvis tādā pieredzē, jo īpaši kompetences ziņā.

1.2.

Eiropas mācību taka ir laikposms, ko kāda persona – neatkarīgi no vecuma, izglītības un ieņemamā amata – pavada citā valstī, lai mācītos, un kas:

a)

vai nu notiek saskaņā ar kādu Kopienas izvērstu izglītības un mācību programmu,

b)

vai atbilst visiem šiem kvalitātes kritērijiem:

mācību laiks citā valstī ir saistīts ar mācību programmu, kas balstās tās personas izcelsmes valstī, uz kuru attiecas šī mācību taka,

organizācija, kas ir atbildīga par mācību programmu tās izcelsmes valstī, (sūtītājorganizācija) līdz ar uzņēmējorganizāciju izstrādā un iesniedz attiecīgas valsts Europass centram vai struktūrai, kas mācību programmas izcelsmes valstī ir pilnvarota pārvaldīt Europass mobilitātes dokumentus, rakstisku nolīgumu par Eiropas mācību takas saturu, mērķiem un ilgumu, nodrošinot to, lai attiecīgai personai nodrošinātu pienācīgu sagatavošanos valodas jomā un uzņēmējvalstī atrastu darbaudzinātāju, kam uzticētu palīdzēt, informēt, vadīt un pārraudzīt attiecīgo personu,

visas iesaistītās valstis ir Eiropas Savienības dalībvalstis vai EBTZ/EEZ valstis,

attiecīgā gadījumā sūtītājorganizācija un uzņēmējorganizācija sadarbojas, lai attiecīgai personai nodrošinātu pienācīgu informāciju par veselības aizsardzību darbavietā un darba drošību, darba tiesībām, vienlīdzības pasākumiem un citiem ar darbu saistītiem noteikumiem, kas ir spēkā uzņēmējvalstī.

1.3.

Europass mobilitātes dokumentu aizpilda mobilitātes projektā iesaistītā sūtītājorganizācija un uzņēmējorganizācija tādā valodā, par kādu tās vienojušās ar attiecīgo personu.

Pilsoņi, kam izsniegts Europass mobilitātes dokuments, ir tiesīgi lūgt tulkojumu otrā valodā, kas pēc viņu izvēles var būt sūtītājorganizācijas vai uzņēmējorganizācijas valoda vai kāda trešā Eiropas valoda. Gadījumā, ja izvēlē trešu valodu, sūtītājorganizācija ir atbildīga par tulkojumu.

1.4.

Europass mobilitātes dokumentos ir personas dati (skat. 2. punktu). Tās personas vārds, kurai ir izsniegts Europass mobilitātes dokuments, ir vienīgā obligātā personas informācija. Organizācijas, kas aizpilda Europass mobilitātes dokumentus, var aizpildīt citas ailes ar personas datiem tikai tad, ja attiecīgā persona tam piekrīt.

Aile “Kvalifikācija” arī nav obligāta, tādējādi atzīstot to, ka ne vienmēr kāda izglītība vai mācību ierosme dod oficiālu kvalifikāciju.

Jebkurā sistēmā Europass mobilitātes dokumentu aizpildīšanai elektroniskā formā – vai nu lejupielādējot, vai tiešsaistes režīmā – būtu jābūt iespējai jebkuru neaizpildītu aili izdzēst, lai ekrānā vai izdrukātā versijā nebūtu nevienas tukšas ailes.

1.5.

Valsts Europass centrs ir atbildīgs par to, lai:

Europass mobilitātes dokumentus izdod tikai tāpēc, lai fiksētu Eiropas mācību takas,

visus Europass mobilitātes dokumentus aizpilda elektroniskā formā,

visus Europass mobilitātes dokumentus to turētājiem arī izsniedz uz papīra, izmantojot vākus, kas īpaši izstrādāti sadarbībā ar Komisiju.

1.6.

Saskaņā ar šā lēmuma 12. panta e) apakšpunktu, kompetentas iestādes, kas pārvalda Europass mobilitātes dokumentus, jo īpaši elektroniskā formā, veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ir pilnībā ievēroti attiecīgie Kopienas un valsts tiesību akti par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību.

2.   Europass mobilitātes dokumenta vispārējs formāts

Še turpmāk ielogā ir dota Europass mobilitātes dokumenta struktūra un teksts. Komisija un kompetentas valsts iestādes savstarpēji vienosies gan par papīra, gan elektroniskās versijas izkārtojumu, gan arī par pārmaiņām struktūrā un tekstā.

Katrs ieraksts ir numurēts, lai vieglāk to atrast daudzvalodu vārdnīcā. Teksts kursīvā ir paredzēts kā palīglīdzeklis dokumenta aizpildīšanai. Ar zvaigznīti (*) atzīmētās ailes nav jāaizpilda obligāti.

Image


IV PIELIKUMS

EUROPASS DIPLOMA PIELIKUMS

1.   Apraksts

1.1.

Europass diploma pielikums (DP) ir dokuments, ko pievieno augstākās izglītības diplomam, lai palīdzētu trešām personām – jo īpaši personām citā valstī – saprast, par ko diploms liecina tā turētāja iegūto zināšanu un kompetences ziņā.

Tālab DP apraksta to mācību iedabu, līmeni, kontekstu, saturu un statusu, ko apguvis un sekmīgi beidzis cilvēks, kas ir tā diploma turētājs, kuram pievienots DP. Tādējādi tas ir personas dokuments, kas raksturo konkrētu turētāju.

1.2.

DP neaizvieto diploma oriģinālu un nedod tiesības uz to, lai citu valstu augstākās izglītības iestādes oficiāli atzītu diploma oriģinālu. No otras puses, tas palīdz pareizi novērtēt oriģināldiplomu, tātad tas var palīdzēt iegūt kompetentu iestāžu vai tā augstākās izglītības iestāžu personāla atzīšanu, kas atbild par pieņemšanu.

1.3.

DP izdod kompetentas valsts iestādes saskaņā ar dokumenta veidni, ko izstrādājusi Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un UNESCO apvienotā darba grupa, kura to pārbaudījusi un uzlabojusi. DP veidne ir pieejama Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Tā ir elastīgs līdzeklis, kas nedod obligātus priekšrakstus un ir izstrādāts praktiskiem nolūkiem, ko var pielāgot vietējām vajadzībām un ko regulāri pārskata.

1.4.

Diploma pielikumā ir astoņas iedaļas, kas: 1) identificē kvalifikācijas turētāju, 2) norāda pašu kvalifikāciju, 3) informē par kvalifikācijas līmeni, 4) norāda tās saturu un sasniegtos rezultātus, 5) paskaidro kvalifikācijas funkcijas, 6) paredz iespēju sniegt turpmāku informāciju, 7) apliecina pielikuma pareizību un visbeidzot 8) informē par attiecīgās valsts augstākās izglītības sistēmu. Būtu jāsniedz informācija visās astoņās iedaļās. Ja informācija nav sniegta, būtu jāpaskaidro, kāpēc. Iestādēm jāpiemēro diploma pielikumiem tādas pašas autentificēšanas procedūras kā pašam diplomam.

1.5.

Saskaņā ar šā lēmuma 12. panta e) apakšpunktu, kompetentas iestādes, kas pārvalda diplomu pielikumus, jo īpaši elektroniskā formā, veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ir pilnībā ievēroti attiecīgie Kopienas un valsts tiesību akti par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību.

2.   DP vispārējā struktūra

Še turpmāk ielogā ir dota vispārēja, neobligāta DP struktūra un teksts. Ar kompetentām valsts iestādēm panāk vienošanos gan par papīra, gan par elektroniskās versijas izkārtojumu.

Image


V PIELIKUMS

EUROPASS VALODU PORTFELIS

1.   Apraksts

1.1.

Europass valodu portfelis (VP), ko izstrādājusi Eiropas Padome, ir dokuments, kurā valodas apguvēji var norādīt uz savu pieredzi, kas gūta, mācoties valodu un gūstot pieredzi un kompetenci kultūras jomā.

1.2.

VP ir divas funkcijas: pedagoģijas un ziņošanas funkcija.

Attiecībā uz pirmo no tām, VP ir izstrādāts, lai motivētu valodas apguvējus uzlabot komunikācijas spējas dažādās valodās un gūt jaunu mācību un starpkultūru pieredzi. Tas valodas apguvējiem palīdz pārdomāt mācību mērķus, plānot mācības un mācīties autonomi.

Attiecībā uz ziņošanas funkciju, VP dokumentē tā turētāja valodas prasmi saprotamā, informatīvā, pārskatāmā un drošticamā veidā. Tas palīdz valodas apguvējiem noteikt to, kādu kompetences līmeni viņi sasnieguši vienā vai vairākās svešvalodās, un ļauj informēt citus par to sīki un starptautiski salīdzināmi. Jebkāda kompetence ir augstu vērtējama, neatkarīgi no tā, vai tā iegūta oficiālas izglītības jomā vai ārpus tās.

1.3.

Valodu portfelī

ir valodas pase, ko tās īpašnieks regulāri atjaunina; īpašnieks apraksta savu valodas prasmi saskaņā ar visā Eiropā pieņemtiem kopīgiem kritērijiem;

sīka valodas biogrāfija apraksta īpašnieka pieredzi katrā valodā,

dosjē ļauj glabāt personīga darba paraugus, lai ilustrētu valodas prasmi.

Europass valodas portfelis ir valodas apguvēja īpašums.

1.4.

Par kopīgu principu un pamatnostādņu kompleksu ir panākta vienošanās attiecībā uz visiem portfeļiem. Eiropas Padomes dalībvalstīs izstrādā dažādus modeļus atkarībā no valodas apguvēju vecuma un attiecīgās valsts īpatnībām. Visiem modeļiem ir jāsaskan ar principiem, par ko panākta vienošanās, un tie jāapstiprina Eiropas Apstiprināšanas komitejai, lai varētu lietot Eiropas Padomes logotipu. Še turpmāk ir sniegts modelis valodas pasei, kas ir daļa no portfeļa, kurš jāizpilda saskaņā ar noteiktu struktūru.

1.5.

Saskaņā ar šā lēmuma 12. panta e) apakšpunktu, kompetentas iestādes, pārvaldot VP, jo īpaši elektroniskā formā, veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka pilnībā ir ievēroti attiecīgie Kopienas un valsts tiesību akti par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību.

2.   LP valodas pases iedaļas vispārēja struktūra

Še turpmāk ielogā ir dota vispārēja, neobligāta LP valodas pases iedaļas struktūra un teksts. Ar kompetentām valsts iestādēm panāks vienošanos gan par papīra, gan par elektroniskās versijas izkārtojumu.

(Europass logotips)

VALODAS PASE

Valodu prasme

Image

Valodu un dažādu kultūru apguvē iegūtās pieredzes kopsavilkums

Image

Image

Image


VI PIELIKUMS

EUROPASS APLIECĪBAS PIELIKUMS

1.   Apraksts

1.1.

Europass apliecības pielikums (AP) ir dokuments, ko pievieno arodizglītības apliecībai, lai palīdzētu trešām personām – jo īpaši personām citā valstī – saprast, par ko apliecība liecina tā turētāja iegūto zināšanu un kompetences ziņā.

Tālab AP informē par:

iegūtām iemaņām un kompetenci,

pieejamo darbu klāstu,

struktūras, kas izdevušas un apstiprinājušas apliecību,

apliecības līmenis,

dažādi apliecības iegūšanas paņēmieni,

sākotnējās prasības nākamā līmeņa izglītībai un tās pieejamība.

1.2.

AP neaizvieto apliecības oriģinālu un nedod tiesības uz to, lai citu valstu iestādes oficiāli atzītu apliecības oriģinālu. No otras puses, tas palīdz pareizi novērtēt oriģinālapliecību, tātad tas var palīdzēt iegūt kompetentu iestāžu atzīšanu.

1.3.

Attiecīgas valsts līmenī AP sagatavo kompetentas iestādes un izdod pilsoņiem, kam ir attiecīga apliecība, saskaņā ar procedūrām, par ko attiecīgā valstī panākta vienošanās.

2.   AP vispārējā struktūra

Še turpmāk ielogā ir dots vispārējs AP struktūras un teksta paraugs. Komisija un kompetentas valstu iestādes vienosies gan par papīra, gan par elektroniskās versijas izkārtojumu, kā arī par jebkurām pārmaiņām struktūrā un tekstā.

Image


VII PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS SISTĒMA

Komisija un dalībvalstis sadarbosies, lai nodrošinātu to, ka pilsoņiem ir iespēja ar interneta starpniecību aizpildīt Europass-CV un visus citus Europass dokumentus, kas nav jāizsniedz pilnvarotām struktūrām.

Visus Europass dokumentus, ko izdod pilnvarotas struktūras, aizpilda elektroniskā formā un dara pieejamus to turētājiem. Kaut arī piemērotākie tehnoloģiskie līdzekļi jāizvēlas, Komisijai sadarbojoties ar attiecīgām valsts iestādēm, ņemot vērā jaunākos sasniegumus un spēkā esošās attiecīgo valstu sistēmas, jānodrošina še turpmāk uzskaitītie parametri.

1.   Izstrādes principi

Atvērta sistēma. Europass informācijas sistēma būtu jāizstrādā, paredzot iespējas attīstībai nākotnē, jo īpaši ņemot vērā iespēju iekļaut Europass sistēmā vēl citus dokumentus un integrēt to ar dienestiem, kas sniedz informāciju par darba un mācību iespējām.

Savstarpēja savietojamība. Europass informācijas sistēmas daļas, ko apsaimnieko valsts līmenī, dažādās valstīs jābūt savietojamām savā starpā un ar tām daļām, ko apsaimnieko Kopienas līmenī.

2.   Dokumentu pārvaldība un pieejamība

2.1.

Visus Europass dokumentus, ko izdod pilnvarotas struktūras, aizpilda elektroniskā formā saskaņā ar procedūrām, par ko izdevējstruktūras panākušas vienošanos ar Valsts Europass centru, un procedūrām, par ko panākta vienošanās Eiropas līmenī.

2.2.

Europass-CV un visiem citiem Europass dokumentiem, kas nav jāizdod pilnvarotām struktūrām, būtu jābūt pieejamām arī elektroniskā formā.

2.3.

Pilsoņi būs tiesīgi:

ar interneta starpniecību aizpildīt Europass-CV un visus citus Europass dokumentus, kas nav jāizdod pilnvarotām struktūrām,

veidot, atjaunināt un dzēst Europass-CV saites ar citiem viņu Europass dokumentiem,

pievienot jebkurus papildu dokumentus saviem Europass dokumentiem,

pilnībā vai daļēji izdrukāt savus Europass dokumentus un to pielikumus, ja tādi ir.

2.4.

Piekļuve dokumentiem ar personas datiem ir atļauta vienīgi attiecīgai personai, ievērojot attiecīgos Kopienas un valsts tiesību aktus par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību.


VIII PIELIKUMS

FINANŠU PIELIKUMS

1.

Izdevumi ir paredzēti, lai līdzfinansētu īstenošanu valsts līmenī un lai segtu dažas izmaksas Kopienas līmenī attiecībā uz dokumentu koordināciju, popularizēšanu un gatavošanu.

2.

Kopienas finanšu atbalstu valsts īstenošanas darbībām sniedz, ik gadu piešķirot ekspluatācijas pabalstus valsts Europass centriem.

Valsts Europass centrus izveido kā juridiskas personas, un tie nesaņem nekādus citus ekspluatācijas pabalstus no Kopienas budžeta.

2.1.

Pabalstus piešķir pēc tam, kad apstiprināta darba programma, kas attiecas uz šā lēmuma 11. pantā uzskaitītajām darbībām un balstās uz konkrētiem darba uzdevumiem.

2.2.

Līdzfinansējuma likme nepārsniedz 50 % no attiecīgo darbību kopējām izmaksām.

2.3.

Īstenojot šo lēmumu, Komisija var vērsties pie ekspertiem un tehniskas palīdzības organizācijām, kuru finansējumu var nodrošināt no šā lēmuma kopējās finansēšanas sistēmas. Komisija var organizēt ekspertu seminārus, kolokvijus vai tādas citādas sanāksmes, kas varētu palīdzēt šā lēmuma īstenojumam, un var veikt atbilstīgas informēšanas, publicēšanas un izplatīšanas darbības.


Top