—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 2. pantu, 3. panta 1. punktu, 3. panta 3. punkta otro daļu, 4. panta 3. punktu un 5., 6., 7., 11., 19. un 49. pantu,

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā pantus par demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu, aizsardzību un veicināšanu Savienībā, tai skaitā 70., 258., 259., 260., 263., 265. un 267. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru,

—

ņemot vērā Komisijas 2022. gada 13. jūlija paziņojumu “2022. gada ziņojums par tiesiskumu – tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā” (COM(2022)0500),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (1) (Tiesiskuma nosacījumu regula),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulu (ES) 2021/692, ar ko izveido programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/2013 un Padomes Regulu (ES) Nr. 390/2014 (2),

—

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—

ņemot vērā ANO cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības instrumentus un ANO vispārējā regulārā pārskata ieteikumus un ziņojumus, kā arī ANO līgumu struktūru judikatūru un Cilvēktiesību padomes īpašās procedūras,

—

ņemot vērā Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja, Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvja mediju brīvības jautājumos un citu struktūru ieteikumus un ziņojumus,

—

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Eiropas Sociālo hartu, Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, Eiropas Sociālo tiesību komiteju, kā arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas, Ministru komitejas, cilvēktiesību komisāra, Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību, Nediskriminācijas, daudzveidības un iekļaušanas koordinācijas komitejas, Venēcijas komisijas un citu struktūru konvencijas, ieteikumus, rezolūcijas, atzinumus un ziņojumus,

—

ņemot vērā 2007. gada 23. maija saprašanās memorandu starp Eiropas Padomi un Eiropas Savienību, kā arī Padomes 2020. gada 8. jūlija secinājumus par ES prioritātēm sadarbībai ar Eiropas Padomi 2020.–2022. gadam,

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 20. decembra pamatoto priekšlikumu Padomes lēmumam par konstatēšanu, ka ir droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu, kas sagatavots saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu (COM(2017)0835),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2022. gada 19. jūlija ziņojumu “Eiropas pilsoniskā sabiedrība – joprojām pakļauta spriedzei”, 2022. gada 8. jūnija ziņojumu “2022. gada ziņojums par pamattiesībām”, 2022. gada 19. augusta ziņojumu “Pilsoniskās telpas aizsargāšana ES” un 2022. gada 3. novembra ziņojumu “Antisemītisms — pārskats par Eiropas Savienībā reģistrētajiem antisemītiskajiem incidentiem 2011.–2021. gadā”, kā arī citus tās ziņojumus, datus un citus informācijas avotus, īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību informācijas sistēmu (EFRIS),

—

ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi (3),

—

ņemot vērā 2018. gada 1. marta rezolūciju par Komisijas lēmumu piemērot LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz stāvokli Polijā (4),

—

ņemot vērā 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par nepieciešamību ieviest Eiropas vērtību instrumentu, ar kuru tiek atbalstītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas veicina demokrātiju, tiesiskumu un pamatvērtības Eiropas Savienībā vietējā un valsts līmenī (5),

—

ņemot vērā 2018. gada 12. septembra rezolūciju par priekšlikumu, kurā Padome tiek aicināta saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība (6),

—

ņemot vērā 2018. gada 14. novembra rezolūciju par visaptveroša ES mehānisma nepieciešamību demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzībai (7),

—

ņemot vērā 2020. gada 7. oktobra rezolūciju par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma izveidi (8),

—

ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 13. novembra rezolūciju par Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām (9),

—

ņemot vērā 2021. gada 10. jūnija rezolūciju par stāvokli tiesiskuma jomā Eiropas Savienībā un Tiesiskuma nosacījumu regulas (ES, Euratom) 2020/2092 piemērošanu (10),

—

ņemot vērā 2021. gada 24. jūnija rezolūciju par Komisijas 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu (11),

—

ņemot vērā 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par vadlīniju izveidi attiecībā uz vispārējā nosacītības režīma piemērošanu Savienības budžeta aizsardzībai (12),

—

ņemot vērā 2021. gada 11. novembra rezolūciju par demokrātijas, mediju brīvības un plurālisma stiprināšanu ES: civiltiesību un krimināltiesību aktos paredzētu pasākumu nesamērīga īstenošana, lai apklusinātu žurnālistus, NVO un pilsonisko sabiedrību (13),

—

ņemot vērā 2021. gada 15. decembra rezolūciju par korupcijas, nepareizu izdevumu un ES un valstu līdzekļu nepareizas izmantošanas novēršanai paredzētu preventīvu pasākumu novērtēšanu ārkārtas fondu un ar krīzi saistītu izdevumu jomu gadījumā (14),

—

ņemot vērā 2022. gada 8. marta rezolūciju par pilsoniskās sabiedrības rīcības iespēju samazināšanos Eiropā (15),

—

ņemot vērā 2022. gada 10. marta rezolūciju par tiesiskumu un Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma sekām (16),

—

ņemot vērā 2022. gada 19. maija rezolūciju par Komisijas 2021. gada ziņojumu par tiesiskumu (17),

—

ņemot vērā 2022. gada 9. jūnija rezolūciju par tiesiskumu un Polijas valsts ekonomikas atveseļošanas plāna iespējamo apstiprināšanu (ANM) (18),

—

ņemot vērā 2022. gada 15. septembra rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu tiek konstatēta droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība (19),

—

ņemot vērā Parlamenta 2022. gada 15. septembra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2020. un 2021. gadā (20),

—

ņemot vērā 2022. gada 20. oktobra rezolūciju par tiesiskumu Maltā piecus gadus pēc Daphne Caruana Galizia noslepkavošanas (21),

—

ņemot vērā 2022. gada 20. oktobra rezolūciju par visā Eiropā vērojamo pret LGBTIQ+ personām vērstu naida noziegumu skaita pieaugumu nesen Slovākijā notikušo homofobisko slepkavību kontekstā (22),

—

ņemot vērā 2022. gada 10. novembra rezolūciju par rasu taisnīgumu, nediskriminēšanu un rasisma apkarošanu ES (23),

—

ņemot vērā 2022. gada 24. novembra rezolūciju par stāvokli Komisijas un Ungārijas valdības sarunās saistībā ar Nosacītības regulu un atveseļošanas un noturības plānu (24),

—

ņemot vērā konferences par Eiropas nākotni ziņojumu par galīgo rezultātu,

—

ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.

tā kā Savienība ir dibināta, pamatojoties uz kopīgām vērtībām, proti, cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā, un šīs vērtības ir kopējas visām ES dalībvalstīm un tās ir jāievēro arī kandidātvalstīm, lai pievienotos Savienībai, pildot Kopenhāgenas kritērijus, kurus pēc iestāšanās nedrīkst neņemt vērā vai interpretēt no jauna; tā kā demokrātija, tiesiskums un pamattiesības ir savstarpēji pastiprinošas vērtības, kuru apdraudējums var radīt sistēmiskus draudus Savienībai un tās pilsoņu tiesībām un brīvībām; tā kā tiesiskuma respektēšana ir saistoša gan Savienībai, gan tās dalībvalstīm visos pārvaldības līmeņos, tostarp zemāka līmeņa struktūrām;

B.

tā kā konferencē par Eiropas nākotni skaidri tika pausta vēlme, lai ES sistemātiski atbalstītu tiesiskumu visās dalībvalstīs, aizsargātu iedzīvotāju pamattiesības un saglabātu uzticēšanos ES, popularizējot savas vērtības gan ES, gan ārvalstīs;

C.

tā kā LES 4. panta 3. punktā noteiktais lojālas sadarbības princips uzliek Savienībai un dalībvalstīm pienākumu sniegt savstarpēju palīdzību to pienākumu izpildē, kas izriet no Līgumiem, ar pilnīgu savstarpēju cieņu, un dalībvalstīm – veikt visus vajadzīgos vispārējos vai konkrētos pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no Līgumiem vai no Savienības iestāžu aktiem;

D.

tā kā konkrētu un juridiski saistošu konkrētām valstīm adresētu ieteikumu pievienošana palīdzētu dalībvalstīm novērst, atklāt un risināt problēmas un regresu tiesiskuma jomā;

E.

tā kā dalībvalstis ieviesa ārkārtas pasākumus, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju; tā kā, lai šie pasākumi būtu likumīgi, ierobežojot pamattiesības vai pamatbrīvības, ir jāievēro nepieciešamības un proporcionalitātes principi; tā kā dažas valdības ir izmantojušas ārkārtas pasākumus kā attaisnojumu demokrātiskās kontroles un līdzsvara vājināšanai;

F.

tā kā ir jānostiprina un jāracionalizē spēkā esošie mehānismi un jāizstrādā vienots visaptverošs ES mehānisms, lai efektīvi aizsargātu demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības un lai nodrošinātu, ka LES 2. panta vērtības tiek ievērotas visā Savienībā, kā arī veicinātas kandidātvalstīs, tomēr paredzot atšķirīgus uzraudzības režīmus, lai dalībvalstīm tiktu liegts izstrādāt valsts tiesību aktus, kas ir pretrunā LES 2. panta vērtību aizsardzībai; tā kā Komisija un Padome ir turpinājušas ignorēt vajadzību noslēgt iestāžu nolīgumu par ES mehānismu demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām,

G.

tā kā kopš 2022. gada maija Parlaments savās rezolūcijās ir pievērsis uzmanību arī tiesiskuma situācijai Ungārijā, Maltā un Polijā; tā kā Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupa ir pievērsusies dažiem jautājumiem arī Bulgārijā, Grieķijā, Slovākijā, Slovēnijā un Spānijā;